Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 716 4536709 4533824 2026-10-16T17:47:42Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536709 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Alberts Einšteins | vārds_orig = ''Albert Einstein'' | attēls = Albert Einstein Head.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Einšteins 1947. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1879 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Virtembergas Karaliste|Ulma}} | m_dat_alt = | m_gads = 1955 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Prinstona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Vācija]]s (1879-1896; 1914-1933)<br />[[Šveice]]s (1901-1955)<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1940-1955) | tautība = [[ebrejs]] | paraksts = Albert Einstein signature.svg | darba_vietas = | alma_mater = [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē]] (1900)<br />[[Cīrihes Universitāte]] (1905) | zinātne = [[fizika]], [[filozofija]] | pasniedzēji = Alfrēds Kleiners<br />Heinrihs Frīdrihs Vēbers | studenti = [[Ernsts Gabors Štrauss]]<br />[[Leo Silārds]] | sasniegumi = [[Vispārīgā relativitātes teorija]]<br />[[Speciālā relativitātes teorija]]<br />[[Fotoelektriskais efekts]]<br />[[Masas—enerģijas proporcionalitāte]]<br />Planka—Einšteina sakarība<br />[[Brauna kustība]]s teorija<br />Einšteina lauka vienādojumi<br />Boses—Einšteina statisti<br />Boses—Einšteina kakondensāts<br />[[Gravitācijas viļņi]]<br />Kosmoloģiskā konstante<br />Lauka vienotā teorija<br />Einšteina-Podoļska-Rozena paradokss<br />Ansambļa interpretācija | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (1921) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Alberts Einšteins''' (''Albert Einstein''; dzimis {{dat|1879|3|14}}, miris {{dat|1955|4|18}}) bija [[Vācija]]s ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20. gadsimta zinātnieku. Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir [[relativitātes teorija]]s izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī [[kvantu mehānika]]s, [[statistiskā mehānika|statistiskās mehānikas]] un [[kosmoloģija]]s attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta [[Nobela prēmija]] [[fizika|fizikā]] par [[fotoelektriskais efekts|fotoelektriskā efekta]] skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1921 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/index.html}}</ref> Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto [[fotoķīmija|fotoķīmijā]], [[asteroīds]], kā arī [[ķīmiskie elementi|ķīmiskais elements]] [[einšteinijs]]. Einšteins bija arī izgudrotājs, viņš izgudrojis atšķirīgus tehniskus risinājumus, piemēram, [[Žirokompass|žirokompasam]], [[ledusskapis|ledusskapim]], [[dzirdes aparāts|dzirdes aparātam]].<ref name=autogenerated2>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 35. lpp.</ref> Kopā ar kolēģi [[Leo Silārds|Leo Silārdu]] izgudrotais "Einšteina ledusskapis" 1930. gadā saņēma patentu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Refrigeration US 1781541 A| url=http://www.google.com/patents/US1781541}}</ref> tomēr tā ražošana nekad netika uzsākta. Britu žurnāla ''Physics World'' 1999. gadā aptaujā, kurā piedalījās 130 pasaules vadošie fiziķi, Einšteins tika atzīts par visu laiku izcilāko fiziķi.<ref>{{tīmekļa atsauce | title=Physics: past, present, future |url=https://physicsworld.com/a/physics-past-present-future/ |work=Physics World | date=1999-12-06|access-date=2023-08-01}}</ref> == Biogrāfija == === Dzīves sākums un izglītība === Alberts Einšteins piedzima 1879. gadā [[Ulma|Ulmā]], [[Vācija|Vācijā]], ebreju cilmes uzņēmēja Hermaņa Einšteina un viņa sievas Paulīnes, dzimušas Kohas, ģimenē. 1880. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Minhenē. Bērnībā saņēmis [[Jūdaisms|jūdaisma]] reliģisko izglītību, 1884. gadā viņš sāka mācīties vijoļspēli un privātstundas pie [[matemātika]]s skolotāja. 1885. gadā Einšteins sāka mācīties Minhenes katoļu pamatskolā, kur uzreiz ticis pārcelts uz 2. klasi, bet 1888. gadā pārgāja mācīties uz Luitpolda ģimnāziju. Esot bijis apdāvināts, taču paslinks skolnieks, kuram nepadevās svešvalodas (vēlāk visai sliktā sadzīviskā līmenī apguvis itāļu, franču un angļu valodu, visu mūžu dodot priekšroku vācu valodai).<ref name=autogenerated2 /> Tika uzskatīts, ka viņš visu apgūst ļoti lēni, ko mēdz saistīt ar to, ka viņam bija [[disleksija]], viņš bija ārkārtīgi kautrīgs, turklāt viņa [[smadzenes|smadzenēm]] bija neparasta struktūra (tas tika noskaidrots pēc Einšteina nāves).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Einstein’s brain a wonder of connectedness|url=http://www.washingtonpost.com/national/health-science/einsteins-brain-a-wonder-of-connectedness/2013/10/12/09e2e532-32ad-11e3-8627-c5d7de0a046b_story.html}}</ref> Pastāv arī uzskats, ka viņam, iespējams, piemita [[autisms|autismam]] radniecīgais [[Aspergera sindroms]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Undiagnosing Gates, Jefferson and Einstein |url=http://www.jonathans-stories.com/non-fiction/undiagnosing.html}}</ref> Apgūt [[matemātika|matemātiku]] Einšteins sāka 12 gadu vecumā. 1894. gadā Einšteinu ģimene pārcēlās uz [[Milāna|Milānu]], taču Albertam bija jāpaliek [[Minhene|Minhenē]], lai pabeigtu skolu. Taču 1894. gada beigās, to pat nepavēstījis vecākiem, skolu pameta un devās uz Itāliju. Šajā gadā Einšteins uzrakstīja savu pirmo zinātnisko darbu "Pētījums par [[ēters|ētera]] stāvokli [[magnētiskais lauks|magnētiskajos laukos]]" Nepabeigtās ģimnāzijas dēļ viņam gan neizdevās iestāties [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Šveices Federālajā politehniskajā skolā]] Cīrihē. 1896. gadā viņš pabeidza [[Ārava]]s kantona skolu un pēc tam atgriezās Cīrihē un iestājās Šveices Federālajā politehniskajā skolā. Tajā pašā gadā viņš atteicās no [[Virtemberga]]s pilsonības, kļūstot par nepilsoni (kā nepilsonis dzīvojis laikā no 1895. līdz 1901. gadam). Kopumā bijis četru valstu pilsonis: Vācijas, 1901. gadā Einšteins kļuva par Šveices pilsoni (no šīs pilsonības viņš nešķīrās nekad), Austroungārijas, atkal Vācijas, un visbeidzot ASV.<ref name=autogenerated2 /> === Darbs patentu birojā un speciālā relativitātes teorija === [[Attēls:Einstein-with-habicht-and-solovine.jpg|thumb|left|270px|Alberts Einšteins ar draugiem Habihtu un Solovinu 1903. gadā]] Studiju laikā Einšteins iepazinās ar [[Mileva Mariča|Milevu Mariču]], pēc tautības serbieti, matemātikas studenti, kuras sekmes bijušas krietni labākas, nekā Alberta, 1902. gadā piedzima viņu meita Liserla, kuru pāris atdeva anonīmai adopcijai Ungārijā.<ref name=autogenerated1>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 37. lpp.</ref> Absolvējis Cīrihes Politehnikumu, saņemot matemātikas un fizikas skolotāja diplomu, 1902. gadā Einšteins kopā ar Milevu ieradās Bernē, kur sāka strādāt Patentu birojā kā "trešās kategorijas tehniskais eksperts". Einšteina pienākums bija novērtēt tos [[patents|patentu]] pieteikumus, kuru izprašanai bija nepieciešamas zināšanas par [[fizika|fiziku]]. Darbs patentu birojā deva ar zinātni nesaistītus ienākumus — Einšteins vienmēr esot uzskatījis, ka praktiska, ar zinātni nesaistīta nodarbošanās atbrīvo zinātnieku no rūpēm par iztiku un no nepieciešamības publicēties tikai pašas publicitātes pēc.<ref name=autogenerated1 /> Lai papildinātu ģimenes budžetu, piepelnījies kā matemātikas un fizikas privātskolotājs. 1903. gada janvārī Einšteins apprecēja Milevu un ģimene apmetās Bernes vecpilsētā, Kramgasse 49 (mūsdienās tur iekārtots memoriālais muzejs<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Einstein house|url=http://www.einstein-bern.ch/index.php?lang=en&show=start&subs=}}</ref>). 1904. gadā piedzima viņu pirmais dēls Hanss Alberts. Šajā laikā Einšteins iepazinās ar filozofijas studentu Morisu Solovinu un matemātiķi Konradu Habihtu — trīs draugi izveidoja neformālo "Olimpisko akadēmiju", kurā Einšteinam bija "Akadēmijas prezidenta un Asteskaula bruņinieka" tituls. Pats Einšteins Bernes posmu atcerējās kā no zinātnes viedokļa auglīgāko un sadzīviski vislaimīgāko.<ref name=autogenerated1 /> 1905. gadā Einšteins ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] ar darbu "Jauns molekulāro dimensiju novērtējums" (''"Eine neue Bestimmung der Moleküldimensionen"''). Tajā pašā gadā viņš uzrakstīja četrus zinātniskus rakstus, kas iezīmēja modernās fizikas sākumu. Daudzi fiziķi uzskata, ka par trijiem no tiem (par [[Brauna kustība|Brauna kustību]], [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]] un [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]]) viņš pelnījis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] (par fotolektrisko efektu viņš to arī ieguva). 1905. gadā Einšteins ''Annalen der Physik'' iesniedza pētījumu sēriju, kas tagad pazīstama ar nosaukumu "''Annus mirabilis'' pētījumi" (no latīņu ''annus mirabilis'', kas nozīmē "brīnumu gads"). Pirmajā no šiem darbiem (''Über einen die Erzeugung und Verwandlung des Lichtes betreffenden heuristischen Gesichtspunkt'') Einšteins izvirzīja [[enerģija]]s [[kvants|kvantu]] ideju (kas ir pamatā jēdzienam "[[fotons]]") un to, kā ar tās palīdzību var izskaidrot tādus fenomenus kā [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Otrajā (''Über die von der molekularkinetischen Theorie der Wärme geforderte Bewegung von in ruhenden Flüssigkeiten suspendierten Teilchen'') viņš aprakstīja savus pētījumus par [[Brauna kustība|Brauna kustību]], kā arī piedāvaja empīriskus pierādījumus [[atoms|atomu]] eksistencei. Trešajā - "Par kustīgu ķermeņu elektrodinamiku" (''Zur Elektrodynamik bewegter Körper'') - viņš izklāstīja savu [[speciālā relativitātes teorija|speciālo relativitātes teoriju]]. Ceturtajā no darbiem (''Ist die Trägheit eines Körpers von seinem Energieinhalt abhängig?'') Einšteins izdarīja no relativitātes teorijas izrietošus secinājumus, tostarp arī to, ka ķermeņa miera stāvoklī [[enerģija]] (''E'') ir vienāda ar tā [[masa]]s (''m'') un [[gaismas ātrums|gaismas ātruma]] (''c'') kvadrātā reizinājumu (<math>E=mc^2</math>: [[masas—enerģijas ekvivalence]]). [[Attēls:Einstein Albert Elsa LOC 32096u.jpg|thumb|250px|Alberts Einšteins ar sievu Elzu]] 1911. gadā Einšteins kļuva par asociēto profesoru [[Cīrihe]]s Universitātē un drīz pēc tam par profesoru [[Prāga]]s Universitātē, taču pēc neilga laika jau kā profesors atgriezās Cīrihē Tehniskajā universitātē. Šajā laikā viņš daudz strādāja kopā ar matemātiķi [[Marsels Grosmans|Marselu Grosmanu]] (''Marcel Grossman''). 1912. gadā Einšteins [[laiks|laiku]] sāka dēvēt par ceturto dimensiju. 1914. gadā, tieši pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma, Einšteins ieņēma profesora amatu [[Berlīne]]s Universitātē un kļuva par Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. Viņš ieguva [[Vācija]]s pilsonību. Einšteina [[pacifisms]] un izcelsme nepatika vācu [[Nacionālisms|nacionālistiem]]. Kad viņš jau bija ieguvis pasaules slavu, pirmo reizi tika organizēta kampaņa, lai diskreditētu viņa teorijas. No 1914. līdz 1933. gadam viņš darbojās kā Ķeizara Vilhelma fizikas institūta Berlīnē direktors; šajā laikposmā viņam arī tika piešķirta [[Nobela prēmija]] un viņš izdarīja savus nozīmīgākos atklājumus. 1919. gadā Einšteins šķīrās no savas sievas Milevas un apprecēja savu māsīcu Elzu Loventāli (''Elsa Löwenthal''). Elza bija viņa pirmās pakāpes māsīca no mātes puses un otrās pakāpes māsīca no tēva puses.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=10 Things You Don't Know About Albert Einstein|url=http://history1900s.about.com/od/people/a/Einstein10.htm|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2013|12|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131205045648/http://history1900s.about.com/od/people/a/Einstein10.htm}}</ref> Viņa bija trīs gadus vecāka par Einšteinu. Viņu laulībā bērnu nebija. Šķiršanās dokumentos Einšteins visu savu Nobela naudas prēmiju nodeva savai pirmajai sievai Milevai un diviem dēliem. Tas tika izdarīts jau 1919. gadā, lai gan prēmija tika piešķirta tikai 1921. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=How Nobel winners spend their prize money|url=http://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1848817_1848816_1848815,00.html}}</ref> Viņa dēls Eduards sirga ar [[šizofrēnija|šizofrēniju]] un nomira garīgi slimo patversmē,<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Short life history: Eduard Einstein|url=http://www.einstein-website.de/biographies/print/p_eduard.html|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140112025524/http://www.einstein-website.de/biographies/print/p_eduard.html#|archivedate={{dat|2014|01|12||bez}}}}</ref> savukārt Hanss kļuva par [[hidrauliskā inženierzinātne|hidrauliskās inženierzinātnes]] profesoru [[Kalifornija]]s Universitātē. Pēdējos Einšteina dzīves gados viņu attiecības krietni uzlabojās.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Short life history: Hans Albert Einstein|url=http://www.einstein-website.de/biographies/einsteinhansalbert_content.html|access-date={{dat|2013|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131009131116/http://www.einstein-website.de/biographies/einsteinhansalbert_content.html}}</ref> === Vispārīgā relativitātes teorija === 1915. gada novembrī Einšteins Prūsijas Zinātņu akadēmijā nolasīja lekciju sēriju, kurā aprakstīja savu [[vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitātes teoriju]]. Pēdējā no lekcijām viņš iepazīstināja klausītājus ar vienādojumu, kas nomainīja [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] [[gravitācija]]s likumu. Pēc šīs teorijas visi novērotāji ir vienādi svarīgi, ne tikai tie, kas kustas ar vienu ātrumu. Vispārīgā relativitāte nosaka, ka gravitācija vairs nav spēks (kā tas bija Ņūtonam), bet gan [[laiktelpa]]s izliekuma sekas. [[Attēls:Albert Einstein 1921 by F Schmutzer.jpg|thumb|left|Alberts Einšteins lekcijas laikā Vīnē 1921. gadā]] Sākotnēji zinātnieki uz šo teoriju raudzījās skeptiski, jo tā izrietēja no matemātiskas domāšanas un racionālas analīzes, nevis eksperimentiem vai novērojumiem, taču 1919. gadā apstiprinājās no vispārīgās relativitātes teorijas paredzējumi. [[Artūrs Edingtons]] [[saules aptumsums|saules aptumsuma]] laikā izmērīja, cik ļoti [[zvaigzne]]s gaismu izliec [[Saule]]s gravitācija. Daudzi zinātnieki gan joprojām nebija pārliecināti par teorijas patiesumu (bieži tāpēc, ka tā nepiedāvāja absolūtu [[atskaites sistēma|atskaites sistēmu]]). Einšteins uzskatīja, ka daudzi no viņiem vienkārši nesaprot teorijas matemātisko daļu. 1921. gadā Einšteins devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur nolasīja lekciju par savu teoriju. Tajā pašā gadā viņam beidzot tika piešķirta [[Nobela prēmija]] — gan ne par [[relativitātes teorija]]s izveidi, bet par agrāko darbu par [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Par relativitātes teoriju joprojām noritēja diskusijas, un Nobela prēmijas komisija nolēma, ka piešķirt prēmiju par kādu mazāk strīdīgu sasniegumu būtu politiski veiksmīgāks solis. === Kopenhāgenas interpretācija === Neparasta bija Einšteina attieksme pret kvantu fiziku. Viņš bija pirmais, kurš paziņoja, ka kvantu teorija ir revolucionāra, un viņa ideja par [[gaisma]]s [[kvants|kvantiem]], ko tagad pazīst kā [[fotons|fotonus]], iezīmē jaunās fizikas atdalīšanos no [[klasiskā fizika|klasiskās fizikas]]. Kad sākotnēju kvantu fiziku nomainīja jaunā [[kvantu mehānika]], Einšteins uz to raudzījās skeptiski, nepiekrītot tā sauktajai "[[Kopenhāgenas interpretācija]]i", jo tā paredzēja uz [[varbūtības teorija|varbūtību]] balstītu un nevizualizējamu [[fizika]]s norišu aprakstu. Einšteins piekrita, ka tā ir labākā pieejamā teorija, taču meklēja "pilnīgāku", [[determinisms|deterministiskāku]] skaidrojumu. 1926. gadā viņš vēstulē Maksam Bornam rakstīja: "Kvantu mehānika, bez šaubām, ir iespaidīga. Taču iekšēja balss man saka, ka tā vēl nav īstā. Šī teorija izskaidro daudz, taču neļauj mums nokļūt tuvāk Visvecākā noslēpumam. Es katrā ziņā esmu pārliecināts, ka Viņš nemet kauliņus." Uz to izcilais fiziķis [[Nilss Bors]] atbildēja: "Beidz stāstīt Dievam, kas Viņam jādara!" Einšteins nenoraidīja varbūtības teoriju "kā tādu" — viņš bija izmantojis [[statistiskā analīze|statistisko analīzi]] savā darbā ar [[Brauna kustība|Brauna kustību]] un [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]] —, taču viņš uzskatīja, ka pamatā fiziskā realitāte ir deterministiska. Eksperimentāli pierādījumi, kas ir pretrunā ar šo pārliecību, tika atrasti tikai vēlāk - ar [[Bella teorēma|Bella teorēmu]]. === Vēlīnie gadi === [[Attēls:Albert Einstein citizenship NYWTS.jpg|thumb|220px|Alberts Einšteins saņem no tiesneša Filipa Formana ASV pilsonības sertifikātu (1940. gada 1. oktobris)]] Kad 1933. gadā Vācijā pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], Einšteins atradās ASV un nolēma neatgriezties. Nacionālsociālistiskais režīms viņu apvainoja jaunas "žīdu fizikas" izveidošanā ''Deutsche Physik'' ("vācu fizikas") vietā. Nacionālsociālisma fiziķi (starp tiem arī Nobela prēmijas laureāti Johanness Starks un Filips Lenards) centās diskreditēt viņa teorijas un politiskajā "melnajā sarakstā" iekļaut tos vācu fiziķus, kas tās mācīja (kā [[Verners Heizenbergs|Verneru Heizenbergu]]). Viņš kļuva par ASV pilsoni 1940. gadā, taču joprojām saglabāja arī [[Šveice]]s pilsonību. Einšteins nodarbojās ar fizikas likumu apvienošanu, ko pats dēvēja par [[apvienoto lauku teorija|apvienoto lauku teoriju]] (''Unified Field Theory''). Viņš centās radīt modeli, kas aprakstītu visas [[mijiedarbības]] kā viena spēka dažādas izpausmes. Šis viņa mērķis joprojām ir aktuāls, un ar to sevišķi nodarbojas [[stīgu teorija]]. Einšteins izveidoja arī vispārīgotu gravitācijas teoriju, kas ir universāla matemātiska pieeja [[lauku teorija]]i. Einšteins nomira no aortas plīsuma miegā 1955. gada 18. aprīlī slimnīcā Prinstonā, Ņūdžersijā. Šajā brīdī pie viņa atradās tikai medmāsa. Tajā pašā dienā viņu - pēc paša vēlēšanās - kremēja un viņa pelnus izkaisīja nezināmā vietā. Patologs Tomass Stolcs Hārvejs, kurš veica viņa [[līķa sekcija|līķa sekciju]], saglabāja Einšteina [[smadzenes]]. Hārvejs tajās neatrada nekā īpaša, taču 1999. gadā Makmāstera Universitātes izpētes grupa atklāja, ka tām viena reģiona trūkst (angl. 'parietal operculum'), savukārt daļa, kas atbildīga par matemātisko domu, vizuāli telpisko izziņu un kustības iztēli (angl. 'inferior parietal lobe') ir par 15% lielāka nekā parasti. == Personība == Kaislīgs [[pīpe]]s smēķētājs un [[Burāšana (sports)|burātājs]] ar [[Jahta|jahtu]]. Sadzīvē izteikti vienkāršs. 2 reizes precējies, daudzas reizes iemīlējies. Fotogrāfijās visbiežāk redzam profesoram neatbilstošu ģērbšanās stilu — džemperi, [[sandales]] (ja bija iespējams, viņš centās nevalkāt zeķes), platas, biezas šalles. Šī iemesla dēļ visai bieži smalku restorānu zāles pārziņi un portjē pat atteicās ielaist nepietiekami smalko viesi, jo esot smalkas vakariņas un publika, kura gaidot pašu slaveno Albertu Einšteinu. Kolēģis un draugs Leopolds Infelds izsakās: "Ierobežodams savas vajadzības līdz minimumam, viņš vēlējās paplašināt savu brīvību, savu neatkarību. Mēs taču esam miljonu priekšmetu vergi ... Einšteins centās šo atkarību samazināt līdz minimumam." <ref name=autogenerated2 /> === Politiskie uzskati === [[Attēls:Albert Einstein WZO photo 1921.jpg|thumb|270px|Alberts Einšteins un Pasaules Cionistu organizācijas līderi Ņujorkā 1921. gadā (''Principal Mossinson, Professor Einstein, Dr. Weizmann, Dr. Ussishkin''; avots: ''The Scientific Monthly'' 12:5, 1921)]] Einšteins bija pārliecināts [[cionisms|cionists]], aktīvi atbalstīja ebreju valsts izveidošanu laikā, kad par Hitleru neviens nebija pat dzirdējis. Ar šo kustību viņš bija iepazinies Prāgā 1911. gadā, kur vietējā cionistu organizācijā aktīvi darbojās rakstnieks [[Francs Kafka]]. 1921. gadā Einšteins kopā ar [[Haims Veicmans|Haimu Veicmanu]] ASV vāca naudu Jeruzalemes Universitātes dibināšanai, bet 1922. gadā apmeklēja [[Palestīna|Palestīnu]].<ref>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 34. lpp.</ref> Pēc politiskās pārliecības sociālists,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Einšteins|first=Alberts|date=1949. gada Maijā|title=Kāpēc sociālisms?|url=https://archive.org/details/AlbertEinsteinWhySocialism|journal=Monthly Review|pages=5}}</ref> kurš savulaik lielas cerības saistījis ar [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]] [[Krievijas Impērija|Krievijā]]. [[pacifisms|Pacifists]], kurš iestājies par ebreju un arābu mierīgu sadzīvošanu Palestīnā.<ref name=autogenerated2 /> 1952. gadā pēc H.Veicmana nāves [[Izraēla]]s valdība piedāvāja Einšteinam kļūt par tās otro prezidentu. Viņš no šī piedāvājuma atteicās: "Man svarīgāki ir vienādojumi, jo politika ir domāta šodienai, bet vienādojumi pastāvēs mūžīgi".<ref name=autogenerated2 /> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] lieta par Einšteinu saturēja 1427 lappuses par viņa darbību. Tajā bija ieteikts neatļaut viņam imigrēt uz ASV, apgalvojot, ka viņš "tic, iesaka, atbalsta vai māca doktrīnu, kas [..] 'ļautu netraucētai pielavīties anarhijai' ('let anarchy stalk in unmolested'), kā rezultāts būtu 'valdība tikai vārda pēc'". Šajā lietā apgalvots arī, ka Einšteins bija cieši saistīts ar [[komunisms|komunistiskām]] organizācijām. Einšteins bija pret tirāniskām valdības formām. Sākotnēji viņš atbalstīja [[atombumba]]s izveidi, lai nodrošinātos pret iespēju, ka [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] to varētu izdarīt pirmais, un pat nosūtīja ASV Prezidentam [[Franklins Rūzvelts|Franklinam Rūzveltam]] vēstuli, kurā aicināja viņu uzsākt programmu, kā rezultāts būtu kodolieroča izveide. Rūzvelts izveidoja komisiju, kas pētīja urāna izmantošanu kā ieroci, un to vēlāk nomainīja [[Manhatanas projekts]]. Pēc kara Einšteins ļoti pārdzīvojis šo savu netiešo lomu kodolieroču radīšanā un stingri iestājās par kodolatbruņošanos: "Es nezinu, ar kādiem ieročiem cīnīsies Trešajā pasaules karā, taču Ceturtajā cīnīsies ar nūjām un akmeņiem." Neilgi pirms savas nāves viņš parakstīja [[Rasela—Einšteina manifests|Rasela—Einšteina manifestu]], kas aicināja lielvalstu vadītājus meklēt risinājumus miera ceļā. === Reliģiskie uzskati === Oficiālos dokumentos Einšteins sevi pozicionē kā "neticīgo" vai kā "reliģiozu neticīgo", kaut formāli no ebreju draudzes neizstājās. 1920. gadā Berlīnē esot atteicies maksāt obligāto valsts nodevu ("reliģisko nodokli") savai sinagogai, bet jau dzīvojot ASV, atteicies no ielūguma kādreiz apmeklēt sinagogu. Tomēr sarunās un rakstos Dievu pieminēja pat ļoti bieži — gan fizikas, gan personiskā sakarā, piemēram, "Dievu neinteresē mūsu matemātiskās grūtības, viņš integrē empīriski".<ref>Lorencs J. Einšteina pulkstenis. // Rīgas laiks., 10.2008., 40. lpp.</ref> "Tas, ko jūs lasāt par manu reliģisko pārliecību, protams, ir meli — meli, ko sistemātiski atkārto. Es neticu personīgam dievam un to nekad neesmu noliedzis, bet gan paudis pilnīgi skaidri. Ja manī ko var saukt par reliģisku, tad tā ir neizmērojamā apbrīna par pasaules struktūru tiktāl, cik to var atklāt mūsu zinātne."<ref>[http://www.sacred-texts.com/aor/einstein/einsci.htm] Raksti: "Reliģija un zinātne" {{en ikona}}</ref> Starptautiskās Sinagogas rabīnam Herbertam Goldšteinam Einšteins rakstīja: "Es ticu [[Benedikts Spinoza|Spinozas]] dievam, kurš sevi atklāj eksistējošā sakārtotajā harmonijā, nevis dievam, kas nodarbojas ar cilvēcisku būtņu likteņiem un rīcību."<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EINSTEIN BELIEVES IN "SPINOZA'S GOD"; Scientist Defines His Faith in Reply, to Cablegram From Rabbi Here. SEES A DIVINE ORDER But Says Its Ruler Is Not Concerned "Wit Fates and Actions of Human Beings." |url=https://www.nytimes.com/1929/04/25/archives/einstein-believes-in-spinozas-god-scientist-defines-his-faith-in.html |publisher=The New York Times}}</ref> Einšteins savu uzskatu sistēmu bieži dēvēja par "kosmisko reliģiju". 1930. gadā viņš žurnālā ''[[The New York Times]]'' publicēja plaši apspriestu eseju par saviem uzskatiem ar nosaukumu "Reliģija un zinātne".<ref name="NYTimes1930">Einstein, Albert (1930). [https://static01.nyt.com/images/blogs/learning/pdf/2013/19301109Einstein.pdf] "Religion and Science,"] ''New York Times Magazine'' (Nov. 9): [https://books.google.com/books?id=DJY5GycDoUUC&pg=PA29 3-4.]</ref> Einšteins izdalīja trīs impulsus, kas attīsta reliģisko pārliecību: bailes, sociālās vai morālās bažas un kosmiskās reliģiskās jūtas. 1954. gadā uzrakstīja tāda paša nosaukuma rakstu par šo tēmu, kas vēlāk kļuva par viņa grāmatu ''Ideas and Opinions'' 1955. gadā.<ref name="JHU Press, 2005">Calaprice, Alice (2005). ''The Einstein Almanac''. Baltimore: JHU Press, [https://books.google.com/books?id=if2tnCjo8WMC&pg=PA91 p. 91.]</ref> Ticības sistēma atzina "brīnumainu kārtību, kas izpaužas visā dabā, kā arī ideju pasaulē", kurai nebija personīga Dieva, kas atalgo un soda cilvēkus, pamatojoties uz viņu uzvedību. Tā noraidīja konfliktu starp zinātni un reliģiju un uzskatīja, ka kosmiskā reliģija zinātnei ir nepieciešama.[10] Einšteins uzskatīja, ka "zinātne bez reliģijas ir kliba, reliģija bez zinātnes ir akla."<ref>Einstein, Albert (1956). [https://www.religiousnaturalism.org/science-and-religion-2/ "Science and Religion,"] ''Ideas and Opinions''. New York: Citadel Press, [https://books.google.com/books?id=Q1UxYzuI2oQC&pg=PA26 p. 26.]</ref><ref name="donhoward">Don Howard, Lesson no. 22, "Cosmic Religion and Jewish Identity", [http://www.thegreatcourses.com/courses/albert-einstein-physicist-philosopher-humanitarian.html Albert Einstein: Physicist, Philosopher, Humanitarian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210916212355/https://www.thegreatcourses.com/courses/albert-einstein-physicist-philosopher-humanitarian.html |date={{dat|2021|09|16||bez}} }}, Course No. 8122, The Teaching Company, LLC, 2009.</ref> Einšteinam reliģija un filozofija bija nozīmīga, tāpat kā viņa zinātniskie atklājumi.<ref name="donhoward" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{nobel}} * [http://www.arvindguptatoys.com/arvindgupta/cosmic-religion-einstein.pdf ''Einstein on Cosmic Religion and Other Opinions and Aphorisms''] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Šarls Gijoms]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1921]] | pēc = [[Nilss Bors]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Einšteins, Alberts}} [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas ebreji]] [[Kategorija:Vācijas fiziķi]] [[Kategorija:Šveices fiziķi]] [[Kategorija:ASV fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Kosmologi]] [[Kategorija:Cionisti]] [[Kategorija:Sociālisti]] [[Kategorija:Ebreju zinātnieki]] [[Kategorija:Stīgu teorija]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] fixnfcitzafbrzn90mdkj2vkj3huz2o 0 1085 4536704 4255604 2026-10-16T17:46:04Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536704 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Hermanis Karls Hese | vārds_orig = ''Hermann Karl Hesse'' | attēls = Hermann Hesse 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hermanis Hese 1925. gadā | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 2 | dz_vieta = Kalva, [[Virtemberga]], [[Vācijas impērija]] | m_gads = 1962 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 9 | m_vieta = Montanjola, [[Šveice]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Hesse Signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]] | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija literatūrā]] (1946) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Hermanis Karls Hese''' ({{val|de|Hermann Karl Hesse}}; dzimis {{dat|1877|07|02}}, miris {{dat|1962|08|09}}) bija vācu rakstnieks. Viņa slavenākie darbi ir "[[Stikla pērlīšu spēle]]", "[[Demians]]" un "[[Stepes vilks]]". 1946. gadā Hese saņēma [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] [[literatūra|literatūrā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1877. gada 2. jūlijā Kalvā (''Calw'') [[Vācija|Dienvidvācijā]] [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes misionāra Johannesa Heses (1847–1916) un viņa sievas Marijas (1842–1902), dzimušas Gundertes, ģimenē. Viņa tēvs bija dzimis [[Paide|Paidē]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijā]], bet māte — [[Indija|Indijā]]. 1881. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Bāzele|Bāzeli]], kur nodzīvoja piecus gadus. Viņa vecāki cerēja, ka Hese kļūs par [[teoloģija|teologu]]. [[1891]]. gadā Hese sāka mācīties [[protestantisms|protestantu]] seminārā pie [[Maulbronnas klosteris|Maulbronnas klostera]], taču tika no tā izslēgts. Arī laicīgā skolā viņam neveicās, tāpēc viņš mācības pameta. Šajā laikā viņš daudz lasīja un bija nolēmis kļūt par rakstnieku. No 1895. gada viņš strādāja par mācekli grāmatu veikalā [[Tībingene|Tībingenē]] un sāka rakstīt dzeju un stāstus, 1898. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums ''Romantische Lieder'' ("Romantiskās dziesmas"), bet 1899. gadā prozas grāmata ''Eine Stunde hinter Mitternacht'' ("Viena stunda pēc pusnakts"). 1899. gada rudenī viņš sāka strādāt grāmatu antikvariātā Bāzelē un 1900. gadā izdeva dzejas un prozas grāmatu ''Hinterlassene Schriften und Gedichte von Hermann Lauscher'' (Hermaņa Laušera atstātie raksti un dzejoļi"). 1901. gada pavasarī viņš uzdeva darbu antikvariātā un devās trīs mēnešu ceļojumā uz Itāliju. 1904. gadā Hese apprecējās ar Bāzeles fotogrāfi Mariju Bernulli (1868—1963), apmetās Gaienhofenas ciemā pie [[Bodenezers|Bodenezera]] un publicēja romānus ''Peter Camenzind'' (1904) un jau pusaudža gados rakstīt sākto romānu ''Unterm Rad'' (1906). Viņu laulībā piedzima dēli Bruno (1905), Heiners (1909) un Martins (1911). Garīgo meklējumu ierosmē 1911. gadā viņš apmeklēja [[Indija|Indiju]] un [[Ceilona|Ceilonu]]. [[1912]]. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Berne|Bernē]]. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā Hese pieteicās [[Vācijas impērija]]s karadienestā, taču vēlāk kļuva par kara pretinieku. 1917. gada rudenī viņš uzrakstīja romānu ''Demian'', kuru publicēja pēc kara beigām 1919. gadā ar pseidonīmu Emīls Sinklērs (''Emil Sinclair'') . 1919. gada pavasarī viņš pārcēlās uz [[Tičīno kantons|Tesīnas kantonu]] pie Itālijas robežas. 1922. iznāca viņa romāns "Sidharta" par [[Buda]]s dzīvi. [[1923]]. gadā Hese atteicās no Vācijas pilsonības, kļuva par Šveices pilsoni un 1924. gadā apprecējās ar ar Rutu Vengeri, taču šī laulība ilga tikai trīs gadus. 1927. gadā iznāca viņa romāns ''Der Steppenwolf'' ("Stepes vilks"), viņš iepazinās ar ebreju izcelsmes mākslas vēsturnieci Ninonu Dolbinu, dzimušu Auslenderi (1895–1966). 1930. gadā iznāca romāns "Narciss un Zeltamute", bet 1931. gadā viņš sāka darbu pie sava ievērojamākā romāna ''Das Glasperlenspiel'' ("Stikla pērlīšu spēle"), kas iznāca tikai [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1943. gadā. 1946. gadā viņam piešķīra [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]. Hese nomira 1962. gada 9. augustā no [[smadzeņu trieka]]s 85 gadu vecumā. == Daiļrades raksturojums == Heses darbu pamattēma ir garīgie meklējumi. Popularitāti Hese ieguva ar romānu "Demians". To ļoti augstu novērtēja [[Tomass Manns]]. Romānā atspoguļojās Heses interese par [[Karls Gustavs Jungs|Junga]] psihoanalīzi. Sākotnēji "Demians" tika publicēts ar pseidonīmu "Emīls Sinklērs" (romāna galvenā varoņa vārds), taču vēlāk Hese atzina savu autorību. Romāna problēma — galvenā varoņa grūtības izvēlēties starp savu mietpilsonisko eksistenci un haotisko, juteklisko pasauli. Indijas ceļojums kļuva par pamatu romānam "Sidharta". Šis romāns balstās uz [[Buda|Gautamas Budas]] dzīvesstāstu. Bramaņa dēls saceļas pret sava tēva mācību un tradīcijām. Viņš atrod savu ceļu, ar laiku sasniedzot apskaidrību. 1931. gadā Hese sāka rakstīt savu meistardarbu — "[[Stikla pērlīšu spēle|Stikla pērlīšu spēli]]". Darbība romānā risinās Kastālijā intelektuāļu sabiedrībā, kas nododas [[matemātika]]i un [[mūzika]]i. Romāna saturs ir dažādi interpretējams, pilns [[simboli|simbolu]] un [[Alūzija|alūziju]]. 1942. gadā Hese mēģināja to publicēt [[Berlīne|Berlīnē]], taču nacisti to nepieņēma, tādēļ tas tika publicēts [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]]. === Darbi latviešu tulkojumā === * "Zem rata" ([[1906]]) — Rīga: Atēna, 2002. Tulk. Silvija Brice. * "[[Demians]]" ([[1919]]) — Rīga: Atēna, 2000. Tulk. Silvija Brice. * "[[Sidharta]]" ([[1922]]) — Rīga: Atēna, 1998. Tulk. Silvija Brice. * "Kūrviesis" (1925) — Rīga: Mansards, 2014. Tulk. Jānis Krūmiņš. * "[[Stepes vilks]]" ([[1927]]) — Rīga: Liesma, 1991. Tulk. Ģirts un Alīda Bļodnieki. * "Narciss un Zeltamute" ([[1930]]) — Stokholma: Daugava, 1951. Tulk. [[Dzintars Sodums]]. * "Ceļojums uz Austrumiem" ([[1932]]) * "[[Stikla pērlīšu spēle]]" ([[1943]]) — Rīga: Liesma, 1976. Tulk. Ģirts Bļodnieks. * "Pasakas" — Rīga: Atēna, 2001. Tulk. Silvija Brice. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Nobel}} * [https://web.archive.org/web/20080420204427/http://www.satori.lv/raksts/27/Hermanis_Hese/Par_gramatu_un_lasisanu Eseja Par grāmatu un lasīšanu (LV)] * [https://web.archive.org/web/20080423130636/http://www.satori.lv/raksts/433/Hermanis_Hese/Stepes_Vilks Fragments no romāna "Stepes vilks" (LV)] * [http://www.gutenberg.net/catalog/world/authrec?fk_authors=941 Project Gutenberg lapa]{{Novecojusi saite}}, kurā ir daļējs darba "Sidharta" teksts vācu un angļu valodā. {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Gabriela Mistrala]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1946. gads|1946]] | pēc = [[Andrē Žids]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hese, Hermanis}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas dzejnieki]] [[Kategorija:Šveices rakstnieki]] [[Kategorija:Šveices dzejnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] au6dfnda6r914qfsbtmpgncxkvso7n4 0 1308 4536950 4403991 2026-10-17T07:07:01Z Kleivas 2704 4536950 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Türkmenistan'' | pilnais_valsts_nosaukums = Turkmenistāna | valsts_nosaukums = Turkmenistan<!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | karoga_attēls = Flag of Turkmenistan.svg<!-- tikai pats nosaukums, šādā formā: "attēls.jpg" --> | karoga_nosaukums = Karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Turkmenistan.svg | ģerboņa_nosaukums = Ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px<!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | valsts_moto = | valsts_himna = [[Turkmenistānas valsts himna]] | kartes_attēls = Turkmenistan on the globe (Eurasia centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Ašgabata]] |latd=37 |latm=58 |latNS=N |longd=58 |longm=20 |longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta<!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = [[Turkmēņu valoda|Turkmēņu]], pašpārvalžu: [[Krievu valoda|krievu]], [[Uzbeku valoda|uzbeku]], [[Dari|dari]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = parlamentāra republika | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Serdars Berdimuhamedovs]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = no [[Padomju Savienība|PSRS]] | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1991|10|27}} | neatkarības_notikums2 = Pabeigta | neatkarības_datums2 = {{dat|1991|12|08}} | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | neatkarības_notikums6 = | neatkarības_datums6 = | neatkarības_notikums7 = | neatkarības_datums7 = | neatkarības_notikums8 = | neatkarības_datums8 = | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 488 100 | platība_rangs = 52 | procenti_ūdens = 4,9 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 5 662 544 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 117 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 10,5 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 221 | IKP_PPP = USD 103,987 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?sy=2004&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=925&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=59&pr.y=9 |title=Turkmenistāna|publisher=Starptautiskais Valūtas Fonds|accessdate=2008-10-09}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = USD 18 771<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,688 | HDI_gads = 2012 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 109 | Gini = 40,8 | Gini_gads = 1998 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Turkmenistānas manats]] | valūtas_kods = TMT | laika_zona = [[Turkmenistānas laiks|TMT]] | utc_offset = +5 | laika_zona_DST = nav | utc_offset_DST = +5 | domēns = [[.tm]] | tālsarunu_kods = 993 | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Turkmenistāna''' ({{val|tk|Türkmenistan}}) ir valsts [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "[[turkmēņi|turkmēņu]] zeme". Līdz [[1991]]. gadam tā bija [[Padomju Savienība]]s [[Turkmēnijas PSR]]. Tā robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]] dienvidaustrumos, [[Irāna|Irānu]] dienvidrietumos, [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] ziemeļaustrumos, [[Kazahstāna|Kazahstānu]] ziemeļrietumos un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% iedzīvotāju ticība ir [[islāms]]. Atbilstoši ''CIA World Factbook 2006'' datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj [[Karakuma tuksnesis]]. Kopš 1993. gada iedzīvotāji ir saņēmuši valdības nodrošinātu [[Elektrība|elektrību]], [[ūdens|ūdeni]] un [[Dabas gāze|dabas gāzi]] bez maksas.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.foxnews.com/story/2006/10/25/turkmenistan-leader-promises-citizens-free-gas-electricity-and-water-through/|title=Turkmenistan's Leader Promises Citizens Free Gas, Electricity and Water Through 2030|work=[[Fox News]]|date=25 October 2006|access-date={{dat|2016|03|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140811185709/http://www.foxnews.com/story/2006/10/25/turkmenistan-leader-promises-citizens-free-gas-electricity-and-water-through/|archivedate={{dat|2014|08|11||bez}}}}</ref> == Vēsture == No 1077. līdz 1231. gadam tagadējā Turkmenistāna ietilpa [[Horezmas lielvalsts]] sastāvā. 1220. gadā to ieņēma [[Čingishans]], 1388. gadā [[Tamerlans]]. No 1598. gada tā bija [[Hivas haniste]]s sastāvā. 1869. gadā [[Krievijas Impērija]]s karaspēks izsēdās [[Kaspijas jūra]]s dienvidaustrumu krastā un ''Kyzyl-Su'' apmetnē nodibināja [[Krasnovodska]]s fortu, kuru izmantoja par vienu no militārajām bāzēm [[Krievijas Turkestāna]]s iekarošanai. Tagadējās Turkmenistānas teritorija tika anektēta 1881. gadā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1920. gada septembrī Turkestānu, kā arī [[Buhāras emirāts|Buhāras emirāta]] un [[Hivas haniste]]s teritorijas ieņēma [[Sarkanā armija]], tika izveidota [[Turkestānas APSR]], [[Buhāras Tautas Padomju Republika]] un [[Horezmas Tautas Padomju Republika]]. 1924. gada 14. oktobrī tās likvidēja un [[turkmēņi|turkmēņu]] apdzīvotajā teritorijā izveidoja [[Turkmēnijas PSR]]. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[1991]]. gada 27 oktobrī Turkmenistāna pasludināja neatkarību. Valstī bija vienas partijas sistēma un līdz savai nāvei 2006. gada 21 . decembrī tajā valdīja prezidents [[Saparmurats Nijazovs]] jeb Turkmenbaši ("Visu turkmēņu tēvs'). [[1999]]. gada 28. decembrī parlaments Nijazovu deklarēja par Turkmenistānas prezidentu uz mūžu, viņš tika pieņemts amatā nedēļu pirms vēlēšanām, kurās bija iekļauti tikai kandidāti, kurus izvēlējās Nijazovs. Opozīcijas kandidāti netika atļauti. Pēc Nijazova nāves 2007. gada 11. februārī notika jauna prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju ar 89% vēlētāju atbalstu tika izziņots [[Gurbanguli Berdimuhamedovs]]. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2007. gada 14. februārī. 2022. gada martā viņu amatā nomainīja viņa dēls [[Serdars Berdimuhamedovs]]. == Ģeogrāfija == {{Pamatraksts|Turkmenistānas ģeogrāfija}} Turkmenistāna robežojas ar [[Kazahstāna|Kazahstānu]] ziemeļos, [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] ziemeļos un austrumos, [[Afganistāna|Afganistānu]] dienvidaustrumos, [[Irāna|Irānu]] dienvidos un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] rietumos. Valsts kopējā platība ir aptuveni 491 200 km², kas to padara par ceturto lielāko valsti Vidusāzijā. Lielāko daļu teritorijas aizņem [[Karakums|Karakuma]] tuksnesis, kas klāj ap 70 % valsts. Šis [[tuksnesis]] ir viens no lielākajiem pasaulē. Turkmenistānas ziemeļrietumos atrodas [[Ustjurtas plato]], bet dienvidos paceļas [[Kopetdaga kalni]], kas veido dabisku robežu ar Irānu. Augstākais punkts valstī ir [[Airas kalns]] (2942 m [[virs jūras līmeņa]]). == Administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Turkmenistānas administratīvais iedalījums}} Turkmenistānas administratīvo iedalījumu veido 5 vilajeti un 1 galvaspilsētas apgabals. == Politika == Turkmenistāna ir prezidentāla republika. [[Prezidents]] ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs. Pēc Nijazova nāves [[2006]]. gada decembrī par prezidentu kļuva Gurbanguli Berdimuhamedovs. [[2008]]. gada septembrī Tautas padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, apstiprinot jaunu [[Konstitūcija|konstitūciju]]. Rezultātā padome tika atcelta un ievērojami palielinājās Parlamenta ietekme. Turkmenistāna bija vienas partijas valsts no [[1991]]. gada līdz [[2012]]. gadam. 2008. gada decembra konstitūcija arī ļāva izveidot vairākas politiskās partijas. Bijusī Komunistiskā partija, kas tagad pazīstama kā [[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]], ir valsts dominējošā partija. Politiskās pulcēšanās ir nelegālas, ja valdība tās nav atļāvusi. [[2013]]. gadā Turkmenistānā notika pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas. == Skatīt arī == * [[Turkmēņi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Mūsdienu tjurku valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Turkmenistāna| ]] banao4199j123cvzs7wkc6w104u2r4o 0 2099 4536664 4338969 2026-10-16T14:42:23Z ~2026-48180-19 149907 /* */ 4536664 wikitext text/x-wiki Jumis ir latvju zīme == Jumja attēlojums latviešu folklorā == Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt. Folklorā minēts ir arī olu jumis, domājot olu ar diviem dzeltenumiem. Jumis personificēja auglības, spēka nesēju. Pēc seno latviešu domām, Jumītis dzīvoja tikai labībā, un tam saimniekam, kura labībā viņš mājoja, auga braša maize. Jumim (kā augam) piedēvēta spēja veicināt auglību, proti, tika uzskatīts, ka ja sieviete vai aita apēd jumi, piedzims dvīņi. Jumi var arī saglabāt - tad tiek nesta auglība visām saimniecības aitām, ne tikai tai, kura apēd jumi. Interesanti, ka aitām auglību nes tikai sieviešu atrastie un glabātie jumji (savukārt vīriešu atrastie jumji nes bagātību), bet gadījumos, kad jumi izbaro aitai, nav svarīgs atradēja dzimums, tāpat nekas netiek norādīts par to, ka dvīņi varētu piedzimt sievietēm, kas acīmredzami uzskatīts par nevēlamu rezultātu, jo vairākos ticējumos uzskats, ka apēdot jumi, dzimst dvīņi, izteikts kā brīdinājums, tātad iespējams, ka jumja ietekmei tiešā saskarsmē piedēvēts lielāks spēks, kā netiešā. Vēl jo vairāk - kāds ticējums vēsta, ka „Jumja vārpu vajagot glabāt klētī aiz sijas, tad tur guļot klāt pūķis, kas velk bagātību klētī” tātad, jumi glabājot, tas, iespējams darbojas nevis pats, bet pievilina garus, kā šinī gadījumā — bagātības nesēju pūķi. Iespējams tas tāpēc, ka, kā vēsta cits ticējums Jumis dzīvojis tikai labībā. Jumis simbolizē auglību un zemes svētību. Ticējumos un tautasdziesmās minēti vairāki Jumji atkarībā no auga veida (piemēram, Rudzu Jumis, Linu Jumis), turklāt ar Jumi saistītie gadskārtu ieražu rituāli liek domāt, ka gandrīz katrā saimniecībā bijis Jumis. Par to liecina arī šī tautasdziesma, kurā uz Jumi attiecināts vārds „mūsu”: <blockquote> Es redzēju vecu, vecu <br />Pa olaini staigājam. <br />Tas bij mūsu miežu Jumis <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Sarkanzaļā vestītē. </blockquote> Jumim raksturīga zaļa un dzeltena krāsa, viņa ietērps darināts no augiem, viņš ir mazs, vecs un ar bārdu. Jumim šķiet piedēvētas arī spējas novērst laukā palikušo vārpu un nokauto lopu iztrūkumu. <blockquote> Jem, Jumeit, zalta slūtu, <br /> Slauk` vōrpeņas gubeņā, <br /> Kur nūkryta, kur nūgrīze, <br /> Kur ganeni nūganēja. </blockquote> Vasarā Jumis guļ druvā zem pelēka akmens vai tīruma galā, rudenī viņš ierodas mājās uz Apjumību svinēšanu, bet pēc tam atgriežas atpakaļ laukā. <blockquote> Puškōjīs, vysa sāta, <br />Jumeits brauce sēteņā; <br />Pērteņā izapēre, <br />Otkon leida teirumā. </blockquote> == Jumim veltītie rituāli == Jumim ir liela nozīme senlatviešu auglības rituālos. Jumis tika godināts, svinot Apjumības — šai dienā nopļāva pēdējo labību un svinēja rudens saulgriežus. Bija jāpušķo māja, lai Jumis dotu labu ražu un aizdzītu ļaunos garus. Pateicībā Jumim bija jāceļ galdā maizes klaips, kas cepts no triju dienu maluma, alus un citi rudens ražā ievāktie produkti un, kā teikts ticējumos, mielastu sākot, jāpamet daži kumosi zem galda Jumim, citādi Jumis apvainojās. <blockquote> Jumītim klaipu cepu <br />Triju rītu malumiņu; <br />Pieci vīri, seši zirgi <br />Nevar klaipu kustināt. <br /> <br /> Kas dzer alu, tam aug mieži, <br /> Duj vārpiņas stiebriņā; <br /> Kas nedzēre, tam neauga <br /> Nei usnīte tīrumā </blockquote> Pēdējo labību pļaujot, notika Jumja ķeršana — bija jācenšas pļaut ātri no visām pusēm, tika uzskatīts, ka tas, kurš nopļaus pēdējo labību, iegūs visu svētību. <blockquote> Eita visi nu uz lauka <br />Jumi ķert tīrumā: <br />Kas saķers rudzu Jumi, <br />Tam būs laime citu gadu. </blockquote> Dažās tautasdziesmās teikts, ja Jumi neķerot, viņš paliekot guļot zem pelēka akmens un svētību vairs nenesot. <blockquote> Bēdz, Jumīti, Bēdz, Jumīti, <br />Nu nōk tavi ņēmējiņ`: <br />Nu nōk mōte ar meitiņu <br />Jumi ņemt teirumā, <br />Lai Jumītis napabāga, <br />Zam palāka akmentiņa. </blockquote> Uz lauka bija jātstāj nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu, kur pārlaist ziemu. Atstāto labību izravēja un darbu vadītājs sasēja vārpas mezglā, izveidojot mākslīgu jumi. <blockquote> Ai meitiņas, ai māsiņas, <br />Tīru Jumi ravējiet, <br />Lai man auga citu gadu <br />Tīri lini tīrumā </blockquote> Pēc tam pie šī Jumja kājām uzraka zemi un vēroja, ko dara zemē esošie kukaiņi — ja tie bēga atpakaļ, tā bija laba zīme, ja ne — slikta, tāpat tika vēroti pa stiebriem lienošie kukaiņi — ja kukainītis kāpa uz augšu, vērotājam bija jāmirst. Parasti tie rāpo uz augšu un noslēpjas sasietajā mezglā, ja kukainis drīz atgriezās, tas neko nenozīmēja, taču, ja tas nozuda uz ilgu laiku, tika uzskatīts, ka vērotājs aprecēsies vai, ja jau bija precējies, dabūs jaunu lopu, tad pēc kukainīša izskata un gaitas zīlēja, kāds būs nākamais vīrs, vai sieva, vai lops. Tika arī zīlēts, metot izkaptis pār kreiso plecu — ja vistālāk aizmeta sieviete, tad viņai bija jāprecas, ja vīrietis — jāmirst. Tad no labības pina vainagus un jostas, cenšoties iepīt tajos jumi, un devās mājās uz svinībām. Apjumības saistītas arī ar kāzām — senāk tā bijusi pēdējā diena, kad gaidāmi precinieki, tāpēc reizēm tautasdziesmas iesaka meitām labību pļaut tad, kad to varētu redzēt precinieki, kā piemēram: <blockquote> Piektdien Jumi neņemat, <br />Nij bez saules vakarā: <br />Nij piektdien tautas jāja, <br />Nij bez saules vakarā. </blockquote> Pēc darba pieminēja Jumi, lai nesāpētu mugura, par to šķiet runāts šajā tautasdziesmā: <blockquote> Teju, Jumi, tu paliec, <br />Nekaries mugurā: <br />Ne tu mana nasta biji, <br />Ne es tava nesējiņ`. </blockquote> == Jumja zīme ornamentikā == Jumja zīme ir viena no visbiežāk izmantotajām zīmēm — tā lietota piederības zīmēs, apģērba rakstos un pat [[arhitektūra|arhitektūrā]]. Jumis kā zemkopju kultūras auglības simbols ornamentā visbiežāk sastopams kā divžuburainas vārpas grafiskais attēls. [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] Jumim līdzīgi motīvi sastopami jau vēlajā [[paleolīts|paleolītā]], kad saimniecībai noteicošā loma bija medniecībai un zvejniecībai. Latvijā tie zināmi uz vidējā [[neolīts|neolīta]] [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra|ķemmes-bedrīšu keramikas]]. Vidējā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] jumis bija iecienīts elements uz [[bronza]]s aprocēm ar vidus šķautni. Tas plaši lietots vēlajā dzelzs laikmetā aproču rotājumā, kā arī tekstilijās, piemēram, villaiņu rotājumos. == Atsauces == * [https://web.archive.org/web/20121019222304/http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/mikeli.htm Miķeļi (Apjumības)] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121018044611/http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/jumis.htm Jumis] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120308194532/http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/orn12.htm Latvju rakstu zīmes: Jumis] {{lv ikona}} * Latviešu tautasdziesmas, Rīga 1979 * Latviešu tautas ticējumi, Rīga 1993 [[Kategorija:Latviešu dievi]] 586y96184otwuk9dvnusm3vw695z89q 4536665 4536664 2026-10-16T14:43:15Z ~2026-48180-19 149907 67 4536665 wikitext text/x-wiki Jumis ir latvju zīme == Jumja attēlojums latviešu folklorā == Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt. Folklorā minēts ir arī olu jumis, domājot olu ar diviem dzeltenumiem. Jumis personificēja auglības, spēka nesēju. Pēc seno latviešu domām, Jumītis dzīvoja tikai labībā, un tam saimniekam, kura labībā viņš mājoja, auga braša maize. Jumim (kā augam) piedēvēta spēja veicināt auglību, proti, tika uzskatīts, ka ja sieviete vai aita apēd jumi, piedzims dvīņi. Jumi var arī saglabāt - tad tiek nesta auglība visām saimniecības aitām, ne tikai tai, kura apēd jumi. Interesanti, ka aitām auglību nes tikai sieviešu atrastie un glabātie jumji (savukārt vīriešu atrastie jumji nes bagātību), bet gadījumos, kad jumi izbaro aitai, nav svarīgs atradēja dzimums, tāpat nekas netiek norādīts par to, ka dvīņi varētu piedzimt sievietēm, kas acīmredzami uzskatīts par nevēlamu rezultātu, jo vairākos ticējumos uzskats, ka apēdot jumi, dzimst dvīņi, izteikts kā brīdinājums, tātad iespējams, ka jumja ietekmei tiešā saskarsmē piedēvēts lielāks spēks, kā netiešā. Vēl jo vairāk - kāds ticējums vēsta, ka „Jumja vārpu vajagot glabāt klētī aiz sijas, tad tur guļot klāt pūķis, kas velk bagātību klētī” tātad, jumi glabājot, tas, iespējams darbojas nevis pats, bet pievilina garus, kā šinī gadījumā — bagātības nesēju pūķi. Iespējams tas tāpēc, ka, kā vēsta cits ticējums Jumis dzīvojis tikai labībā. Jumis simbolizē auglību un zemes svētību. Ticējumos un tautasdziesmās minēti vairāki Jumji atkarībā no auga veida (piemēram, Rudzu Jumis, Linu Jumis), turklāt ar Jumi saistītie gadskārtu ieražu rituāli liek domāt, ka gandrīz katrā saimniecībā bijis Jumis. Par to liecina arī šī tautasdziesma, kurā uz Jumi attiecināts vārds „mūsu”: <blockquote> Es redzēju vecu, vecu <br />Pa olaini staigājam. <br />Tas bij mūsu miežu Jumis <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Sarkanzaļā vestītē. </blockquote> Jumim raksturīga zaļa un dzeltena krāsa, viņa ietērps darināts no augiem, viņš ir mazs, vecs un ar bārdu. Jumim šķiet piedēvētas arī spējas novērst laukā palikušo vārpu un nokauto lopu iztrūkumu. <blockquote> Jem, Jumeit, zalta slūtu, <br /> Slauk` vōrpeņas gubeņā, <br /> Kur nūkryta, kur nūgrīze, <br /> Kur ganeni nūganēja. </blockquote> Vasarā Jumis guļ druvā zem pelēka akmens vai tīruma galā, rudenī viņš ierodas mājās uz Apjumību svinēšanu, bet pēc tam atgriežas atpakaļ laukā. <blockquote> Puškōjīs, vysa sāta, <br />Jumeits brauce sēteņā; <br />Pērteņā izapēre, <br />Otkon leida teirumā. </blockquote> == Jumim veltītie rituāli == Jumim ir liela nozīme senlatviešu auglības rituālos. Jumis tika godināts, svinot Apjumības — šai dienā nopļāva pēdējo labību un svinēja rudens saulgriežus. Bija jāpušķo māja, lai Jumis dotu labu ražu un aizdzītu ļaunos garus. Pateicībā Jumim bija jāceļ galdā maizes klaips, kas cepts no triju dienu maluma, alus un citi rudens ražā ievāktie produkti un, kā teikts ticējumos, mielastu sākot, jāpamet daži kumosi zem galda Jumim, citādi Jumis apvainojās. <blockquote> Jumītim klaipu cepu <br />Triju rītu malumiņu; <br />Pieci vīri, seši zirgi <br />Nevar klaipu kustināt. <br /> <br /> Kas dzer alu, tam aug mieži, <br /> Duj vārpiņas stiebriņā; <br /> Kas nedzēre, tam neauga <br /> Nei usnīte tīrumā </blockquote> Pēdējo labību pļaujot, notika Jumja ķeršana — bija jācenšas pļaut ātri no visām pusēm, tika uzskatīts, ka tas, kurš nopļaus pēdējo labību, iegūs visu svētību. <blockquote> Eita visi nu uz lauka <br />Jumi ķert tīrumā: <br />Kas saķers rudzu Jumi, <br />Tam būs laime citu gadu. </blockquote> Dažās tautasdziesmās teikts, ja Jumi neķerot, viņš paliekot guļot zem pelēka akmens un svētību vairs nenesot. <blockquote> Bēdz, Jumīti, Bēdz, Jumīti, <br />Nu nōk tavi ņēmējiņ`: <br />Nu nōk mōte ar meitiņu <br />Jumi ņemt teirumā, <br />Lai Jumītis napabāga, <br />Zam palāka akmentiņa. </blockquote> Uz lauka bija jātstāj nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu, kur pārlaist ziemu. Atstāto labību izravēja un darbu vadītājs sasēja vārpas mezglā, izveidojot mākslīgu jumi. <blockquote> Ai meitiņas, ai māsiņas, <br />Tīru Jumi ravējiet, <br />Lai man auga citu gadu <br />Tīri lini tīrumā </blockquote> Pēc tam pie šī Jumja kājām uzraka zemi un vēroja, ko dara zemē esošie kukaiņi — ja tie bēga atpakaļ, tā bija laba zīme, ja ne — slikta, tāpat tika vēroti pa stiebriem lienošie kukaiņi — ja kukainītis kāpa uz augšu, vērotājam bija jāmirst. Parasti tie rāpo uz augšu un noslēpjas sasietajā mezglā, ja kukainis drīz atgriezās, tas neko nenozīmēja, taču, ja tas nozuda uz ilgu laiku, tika uzskatīts, ka vērotājs aprecēsies vai, ja jau bija precējies, dabūs jaunu lopu, tad pēc kukainīša izskata un gaitas zīlēja, kāds būs nākamais vīrs, vai sieva, vai lops. Tika arī zīlēts, metot izkaptis pār kreiso plecu — ja vistālāk aizmeta sieviete, tad viņai bija jāprecas, ja vīrietis — jāmirst. Tad no labības pina vainagus un jostas, cenšoties iepīt tajos jumi, un devās mājās uz svinībām. Apjumības saistītas arī ar kāzām — senāk tā bijusi pēdējā diena, kad gaidāmi precinieki, tāpēc reizēm tautasdziesmas iesaka meitām labību pļaut tad, kad to varētu redzēt precinieki, kā piemēram: <blockquote> Piektdien Jumi neņemat, <br />Nij bez saules vakarā: <br />Nij piektdien tautas jāja, <br />Nij bez saules vakarā. </blockquote> Pēc darba pieminēja Jumi, lai nesāpētu mugura, par to šķiet runāts šajā tautasdziesmā: <blockquote> Teju, Jumi, tu paliec, <br />Nekaries mugurā: <br />Ne tu mana nasta biji, <br />Ne es tava nesējiņ`. </blockquote> 67 == Atsauces == * [https://web.archive.org/web/20121019222304/http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/mikeli.htm Miķeļi (Apjumības)] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121018044611/http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/jumis.htm Jumis] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120308194532/http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/orn12.htm Latvju rakstu zīmes: Jumis] {{lv ikona}} * Latviešu tautasdziesmas, Rīga 1979 * Latviešu tautas ticējumi, Rīga 1993 [[Kategorija:Latviešu dievi]] tdyvdxyj2rf2lv1sfyu43s8v1rb6vb1 4536666 4536665 2026-10-16T14:43:49Z ~2026-48180-19 149907 4536666 wikitext text/x-wiki Jumis ir latvju zīme == Jumja attēlojums latviešu folklorā == Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt. Folklorā minēts ir arī olu jumis, domājot olu ar diviem dzeltenumiem. Jumis personificēja auglības, spēka nesēju. Pēc seno latviešu domām, Jumītis dzīvoja tikai labībā, un tam saimniekam, kura labībā viņš mājoja, auga braša maize. Jumim (kā augam) piedēvēta spēja veicināt auglību, proti, tika uzskatīts, ka ja sieviete vai aita apēd jumi, piedzims dvīņi. Jumi var arī saglabāt - tad tiek nesta auglība visām saimniecības aitām, ne tikai tai, kura apēd jumi. Interesanti, ka aitām auglību nes tikai sieviešu atrastie un glabātie jumji (savukārt vīriešu atrastie jumji nes bagātību), bet gadījumos, kad jumi izbaro aitai, nav svarīgs atradēja dzimums, tāpat nekas netiek norādīts par to, ka dvīņi varētu piedzimt sievietēm, kas acīmredzami uzskatīts par nevēlamu rezultātu, jo vairākos ticējumos uzskats, ka apēdot jumi, dzimst dvīņi, izteikts kā brīdinājums, tātad iespējams, ka jumja ietekmei tiešā saskarsmē piedēvēts lielāks spēks, kā netiešā. Vēl jo vairāk - kāds ticējums vēsta, ka „Jumja vārpu vajagot glabāt klētī aiz sijas, tad tur guļot klāt pūķis, kas velk bagātību klētī” tātad, jumi glabājot, tas, iespējams darbojas nevis pats, bet pievilina garus, kā šinī gadījumā — bagātības nesēju pūķi. Iespējams tas tāpēc, ka, kā vēsta cits ticējums Jumis dzīvojis tikai labībā. Jumis simbolizē auglību un zemes svētību. Ticējumos un tautasdziesmās minēti vairāki Jumji atkarībā no auga veida (piemēram, Rudzu Jumis, Linu Jumis), turklāt ar Jumi saistītie gadskārtu ieražu rituāli liek domāt, ka gandrīz katrā saimniecībā bijis Jumis. Par to liecina arī šī tautasdziesma, kurā uz Jumi attiecināts vārds „mūsu”: <blockquote> Es redzēju vecu, vecu <br />Pa olaini staigājam. <br />Tas bij mūsu miežu Jumis <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Sarkanzaļā vestītē. </blockquote> Jumim raksturīga zaļa un dzeltena krāsa, viņa ietērps darināts no augiem, viņš ir mazs, vecs un ar bārdu. Jumim šķiet piedēvētas arī spējas novērst laukā palikušo vārpu un nokauto lopu iztrūkumu. <blockquote> Jem, Jumeit, zalta slūtu, <br /> Slauk` vōrpeņas gubeņā, <br /> Kur nūkryta, kur nūgrīze, <br /> Kur ganeni nūganēja. </blockquote> Vasarā Jumis guļ druvā zem pelēka akmens vai tīruma galā, rudenī viņš ierodas mājās uz Apjumību svinēšanu, bet pēc tam atgriežas atpakaļ laukā. <blockquote> Puškōjīs, vysa sāta, <br />Jumeits brauce sēteņā; <br />Pērteņā izapēre, <br />Otkon leida teirumā. </blockquote> == Jumim veltītie rituāli == Jumim ir liela nozīme senlatviešu auglības rituālos. Jumis tika godināts, svinot Apjumības — šai dienā nopļāva pēdējo labību un svinēja rudens saulgriežus. Bija jāpušķo māja, lai Jumis dotu labu ražu un aizdzītu ļaunos garus. Pateicībā Jumim bija jāceļ galdā maizes klaips, kas cepts no triju dienu maluma, alus un citi rudens ražā ievāktie produkti un, kā teikts ticējumos, mielastu sākot, jāpamet daži kumosi zem galda Jumim, citādi Jumis apvainojās. <blockquote> Jumītim klaipu cepu <br />Triju rītu malumiņu; <br />Pieci vīri, seši zirgi <br />Nevar klaipu kustināt. <br /> <br /> Kas dzer alu, tam aug mieži, <br /> Duj vārpiņas stiebriņā; <br /> Kas nedzēre, tam neauga <br /> Nei usnīte tīrumā </blockquote> Pēdējo labību pļaujot, notika Jumja ķeršana — bija jācenšas pļaut ātri no visām pusēm, tika uzskatīts, ka tas, kurš nopļaus pēdējo labību, iegūs visu svētību. <blockquote> Eita visi nu uz lauka <br />Jumi ķert tīrumā: <br />Kas saķers rudzu Jumi, <br />Tam būs laime citu gadu. </blockquote> Dažās tautasdziesmās teikts, ja Jumi neķerot, viņš paliekot guļot zem pelēka akmens un svētību vairs nenesot. <blockquote> Bēdz, Jumīti, Bēdz, Jumīti, <br />Nu nōk tavi ņēmējiņ`: <br />Nu nōk mōte ar meitiņu <br />Jumi ņemt teirumā, <br />Lai Jumītis napabāga, <br />Zam palāka akmentiņa. </blockquote> Uz lauka bija jātstāj nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu, kur pārlaist ziemu. Atstāto labību izravēja un darbu vadītājs sasēja vārpas mezglā, izveidojot mākslīgu jumi. <blockquote> Ai meitiņas, ai māsiņas, <br />Tīru Jumi ravējiet, <br />Lai man auga citu gadu <br />Tīri lini tīrumā </blockquote> Pēc tam pie šī Jumja kājām uzraka zemi un vēroja, ko dara zemē esošie kukaiņi — ja tie bēga atpakaļ, tā bija laba zīme, ja ne — slikta, tāpat tika vēroti pa stiebriem lienošie kukaiņi — ja kukainītis kāpa uz augšu, vērotājam bija jāmirst. Parasti tie rāpo uz augšu un noslēpjas sasietajā mezglā, ja kukainis drīz atgriezās, tas neko nenozīmēja, taču, ja tas nozuda uz ilgu laiku, tika uzskatīts, ka vērotājs aprecēsies vai, ja jau bija precējies, dabūs jaunu lopu, tad pēc kukainīša izskata un gaitas zīlēja, kāds būs nākamais vīrs, vai sieva, vai lops. Tika arī zīlēts, metot izkaptis pār kreiso plecu — ja vistālāk aizmeta sieviete, tad viņai bija jāprecas, ja vīrietis — jāmirst. Tad no labības pina vainagus un jostas, cenšoties iepīt tajos jumi, un devās mājās uz svinībām. Apjumības saistītas arī ar kāzām — senāk tā bijusi pēdējā diena, kad gaidāmi precinieki, tāpēc reizēm tautasdziesmas iesaka meitām labību pļaut tad, kad to varētu redzēt precinieki, kā piemēram: <blockquote> Piektdien Jumi neņemat, <br />Nij bez saules vakarā: <br />Nij piektdien tautas jāja, <br />Nij bez saules vakarā. </blockquote> Pēc darba pieminēja Jumi, lai nesāpētu mugura, par to šķiet runāts šajā tautasdziesmā: <blockquote> Teju, Jumi, tu paliec, <br />Nekaries mugurā: <br />Ne tu mana nasta biji, <br />Ne es tava nesējiņ`. </blockquote> 67 tpqbrixgxtued9xifp7el3e5wk5nrdr 4536667 4536666 2026-10-16T14:43:58Z Veritas Sapientiae 109472 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-48180-19|~2026-48180-19]] ([[User talk:~2026-48180-19|talk]]) to last version by NDG: unexplained content removal 4338969 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dievību|grāmatvedības sistēmu|Jumis (grāmatvedības sistēma)}} {{Baltu reliģija}} [[Attēls:Jumis.JPG|thumb|right|300 px|Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta]] '''Jumis''' ir druvu [[dievība]] [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijā]], ko simbolizē divi kopā saauguši augļi. Jumis atbild par ražību, tāpēc folklorā minēts [[mieži|miežu]] Jumis, [[rudzi|rudzu]] Jumis, [[lini|linu]], [[rieksti|riekstu]] Jumis un citi, un ar katru no tiem saistīti savi ticējumi, savi izpildāmie rituāli. Jumim ir sava grafiskā zīme, kas ir dubultvārpas attēls. Jumja zīmi nereti izmantoja klēts, rijas vai mājas jumta galā - tur tā greznoja māju un nesa svētību tās iedzīvotājiem. Jumja zīmes vienkāršākajai pamatformai latviešu rakstos ir skaisti kuplinājumi, kur zaru savijumi var būt tik sarežģīti, ka pašu zīmi pirmajā acu uzmetienā grūti pazīt. Tiek uzskatīts, ka šo mitoloģisko būtni vismazāk ietekmējusi [[kristietība]]. Kopā saaugušas vārpas ņēma līdzi uz mājām, pakāra klēts galā vai noglabāja apcirknī. Jumi varēja glabāt arī istabā goda vietā un arī jaunu meitu [[līgavas pūrs|pūra]] dibenā. == Jumja attēlojums latviešu folklorā == Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt. Folklorā minēts ir arī olu jumis, domājot olu ar diviem dzeltenumiem. Jumis personificēja auglības, spēka nesēju. Pēc seno latviešu domām, Jumītis dzīvoja tikai labībā, un tam saimniekam, kura labībā viņš mājoja, auga braša maize. Jumim (kā augam) piedēvēta spēja veicināt auglību, proti, tika uzskatīts, ka ja sieviete vai aita apēd jumi, piedzims dvīņi. Jumi var arī saglabāt - tad tiek nesta auglība visām saimniecības aitām, ne tikai tai, kura apēd jumi. Interesanti, ka aitām auglību nes tikai sieviešu atrastie un glabātie jumji (savukārt vīriešu atrastie jumji nes bagātību), bet gadījumos, kad jumi izbaro aitai, nav svarīgs atradēja dzimums, tāpat nekas netiek norādīts par to, ka dvīņi varētu piedzimt sievietēm, kas acīmredzami uzskatīts par nevēlamu rezultātu, jo vairākos ticējumos uzskats, ka apēdot jumi, dzimst dvīņi, izteikts kā brīdinājums, tātad iespējams, ka jumja ietekmei tiešā saskarsmē piedēvēts lielāks spēks, kā netiešā. Vēl jo vairāk - kāds ticējums vēsta, ka „Jumja vārpu vajagot glabāt klētī aiz sijas, tad tur guļot klāt pūķis, kas velk bagātību klētī” tātad, jumi glabājot, tas, iespējams darbojas nevis pats, bet pievilina garus, kā šinī gadījumā — bagātības nesēju pūķi. Iespējams tas tāpēc, ka, kā vēsta cits ticējums Jumis dzīvojis tikai labībā. Jumis simbolizē auglību un zemes svētību. Ticējumos un tautasdziesmās minēti vairāki Jumji atkarībā no auga veida (piemēram, Rudzu Jumis, Linu Jumis), turklāt ar Jumi saistītie gadskārtu ieražu rituāli liek domāt, ka gandrīz katrā saimniecībā bijis Jumis. Par to liecina arī šī tautasdziesma, kurā uz Jumi attiecināts vārds „mūsu”: <blockquote> Es redzēju vecu, vecu <br />Pa olaini staigājam. <br />Tas bij mūsu miežu Jumis <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Dzelteniem zābakiem, <br />Sarkanzaļā vestītē. </blockquote> Jumim raksturīga zaļa un dzeltena krāsa, viņa ietērps darināts no augiem, viņš ir mazs, vecs un ar bārdu. Jumim šķiet piedēvētas arī spējas novērst laukā palikušo vārpu un nokauto lopu iztrūkumu. <blockquote> Jem, Jumeit, zalta slūtu, <br /> Slauk` vōrpeņas gubeņā, <br /> Kur nūkryta, kur nūgrīze, <br /> Kur ganeni nūganēja. </blockquote> Vasarā Jumis guļ druvā zem pelēka akmens vai tīruma galā, rudenī viņš ierodas mājās uz Apjumību svinēšanu, bet pēc tam atgriežas atpakaļ laukā. <blockquote> Puškōjīs, vysa sāta, <br />Jumeits brauce sēteņā; <br />Pērteņā izapēre, <br />Otkon leida teirumā. </blockquote> == Jumim veltītie rituāli == Jumim ir liela nozīme senlatviešu auglības rituālos. Jumis tika godināts, svinot Apjumības — šai dienā nopļāva pēdējo labību un svinēja rudens saulgriežus. Bija jāpušķo māja, lai Jumis dotu labu ražu un aizdzītu ļaunos garus. Pateicībā Jumim bija jāceļ galdā maizes klaips, kas cepts no triju dienu maluma, alus un citi rudens ražā ievāktie produkti un, kā teikts ticējumos, mielastu sākot, jāpamet daži kumosi zem galda Jumim, citādi Jumis apvainojās. <blockquote> Jumītim klaipu cepu <br />Triju rītu malumiņu; <br />Pieci vīri, seši zirgi <br />Nevar klaipu kustināt. <br /> <br /> Kas dzer alu, tam aug mieži, <br /> Duj vārpiņas stiebriņā; <br /> Kas nedzēre, tam neauga <br /> Nei usnīte tīrumā </blockquote> Pēdējo labību pļaujot, notika Jumja ķeršana — bija jācenšas pļaut ātri no visām pusēm, tika uzskatīts, ka tas, kurš nopļaus pēdējo labību, iegūs visu svētību. <blockquote> Eita visi nu uz lauka <br />Jumi ķert tīrumā: <br />Kas saķers rudzu Jumi, <br />Tam būs laime citu gadu. </blockquote> Dažās tautasdziesmās teikts, ja Jumi neķerot, viņš paliekot guļot zem pelēka akmens un svētību vairs nenesot. <blockquote> Bēdz, Jumīti, Bēdz, Jumīti, <br />Nu nōk tavi ņēmējiņ`: <br />Nu nōk mōte ar meitiņu <br />Jumi ņemt teirumā, <br />Lai Jumītis napabāga, <br />Zam palāka akmentiņa. </blockquote> Uz lauka bija jātstāj nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu, kur pārlaist ziemu. Atstāto labību izravēja un darbu vadītājs sasēja vārpas mezglā, izveidojot mākslīgu jumi. <blockquote> Ai meitiņas, ai māsiņas, <br />Tīru Jumi ravējiet, <br />Lai man auga citu gadu <br />Tīri lini tīrumā </blockquote> Pēc tam pie šī Jumja kājām uzraka zemi un vēroja, ko dara zemē esošie kukaiņi — ja tie bēga atpakaļ, tā bija laba zīme, ja ne — slikta, tāpat tika vēroti pa stiebriem lienošie kukaiņi — ja kukainītis kāpa uz augšu, vērotājam bija jāmirst. Parasti tie rāpo uz augšu un noslēpjas sasietajā mezglā, ja kukainis drīz atgriezās, tas neko nenozīmēja, taču, ja tas nozuda uz ilgu laiku, tika uzskatīts, ka vērotājs aprecēsies vai, ja jau bija precējies, dabūs jaunu lopu, tad pēc kukainīša izskata un gaitas zīlēja, kāds būs nākamais vīrs, vai sieva, vai lops. Tika arī zīlēts, metot izkaptis pār kreiso plecu — ja vistālāk aizmeta sieviete, tad viņai bija jāprecas, ja vīrietis — jāmirst. Tad no labības pina vainagus un jostas, cenšoties iepīt tajos jumi, un devās mājās uz svinībām. Apjumības saistītas arī ar kāzām — senāk tā bijusi pēdējā diena, kad gaidāmi precinieki, tāpēc reizēm tautasdziesmas iesaka meitām labību pļaut tad, kad to varētu redzēt precinieki, kā piemēram: <blockquote> Piektdien Jumi neņemat, <br />Nij bez saules vakarā: <br />Nij piektdien tautas jāja, <br />Nij bez saules vakarā. </blockquote> Pēc darba pieminēja Jumi, lai nesāpētu mugura, par to šķiet runāts šajā tautasdziesmā: <blockquote> Teju, Jumi, tu paliec, <br />Nekaries mugurā: <br />Ne tu mana nasta biji, <br />Ne es tava nesējiņ`. </blockquote> == Jumja zīme ornamentikā == Jumja zīme ir viena no visbiežāk izmantotajām zīmēm — tā lietota piederības zīmēs, apģērba rakstos un pat [[arhitektūra|arhitektūrā]]. Jumis kā zemkopju kultūras auglības simbols ornamentā visbiežāk sastopams kā divžuburainas vārpas grafiskais attēls. [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] Jumim līdzīgi motīvi sastopami jau vēlajā [[paleolīts|paleolītā]], kad saimniecībai noteicošā loma bija medniecībai un zvejniecībai. Latvijā tie zināmi uz vidējā [[neolīts|neolīta]] [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra|ķemmes-bedrīšu keramikas]]. Vidējā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] jumis bija iecienīts elements uz [[bronza]]s aprocēm ar vidus šķautni. Tas plaši lietots vēlajā dzelzs laikmetā aproču rotājumā, kā arī tekstilijās, piemēram, villaiņu rotājumos. == Atsauces == * [https://web.archive.org/web/20121019222304/http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/mikeli.htm Miķeļi (Apjumības)] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121018044611/http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/jumis.htm Jumis] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120308194532/http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/orn12.htm Latvju rakstu zīmes: Jumis] {{lv ikona}} * Latviešu tautasdziesmas, Rīga 1979 * Latviešu tautas ticējumi, Rīga 1993 [[Kategorija:Latviešu dievi]] gmsp812nc58zrqsph2l8k6ja2wnwwrz 0 2598 4536995 3850853 2026-10-17T08:28:52Z Meistars Joda 781 4536995 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Hākons Sarkanais | vārds_orig = ''Håkan Röde'' | image = Hovgarden_runsten_2008a.JPG | birth_date = ap 1040. gadu | death_date = ap 1079. gadu | succession = [[Zviedrijas karalis]] | reign = no 1070. gada līdz 1079. gadam | predecessor = [[Ānunds no Gardarīkas]] | successor = [[Inge Vecākais]] | reign2 = | predecessor2 = | successor2 = | house = [[Stenkili]] | spouse = | issue = | father = [[Stēnkils]] | mother = }} Kad [[zviedri]] sacēlās pret [[Ānunds no Gardarīkas|Ānundu no Gardarīkas]], par [[Zviedrija]]s karali kļuva '''Hākons Sarkanais'''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=History of the Archbishops of Hamburg-Bremen|url=https://books.google.lv/books?id=4XfoxDEcIcgC&pg=PP1&dq=History+of+the+Archbishops+of+Hamburg-Bremen'&redir_esc=y#v=onepage&q=&f=false|publisher=Columbia University Press|date=2002|isbn=978-0-231-12575-8|last=Adamus}}</ref> ''(Håkan Röde)'', kaut viņš arī bija kristietis. Hākons bija Zviedrijas karalis no 1070. gada līdz 1079. gadam, kad saslima un nomira. Iespējams, ka Hākons bija [[Stēnkils|Stēnkila]] ārlaulības dēls. Iesauka ''Sarkanais'' radusies viņa matu krāsas dēļ. Pēdējos gadus Hākons Sarkanais valdīja kopā ar Stēnkila dēlu [[Inge Vecākais|Ingi Vecāko]]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Ānunds no Gardarīkas]] | virsraksts = [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|Zviedrijas karalis]] | periods=[[1070]]. gads - [[1079]]. gads | pēc = [[Inge Vecākais]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Zviedrijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hakons}} [[Kategorija:Zviedrijas monarhi]] 3t85yknhljww87a6r4xz5jzf94j118v 0 5899 4536866 4536547 2026-10-16T21:53:45Z Labintatlo 53751 /*Uzskaitījums*/ 4536866 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Wörlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] ot5yz3iqh79lkaida0p1o11c56zoz9r 0 9991 4536988 1946677 2026-10-17T08:02:52Z Meistars Joda 781 4536988 wikitext text/x-wiki '''Svina cirkonāta-titanāts''' ([[Svins|Pb]]([[Cirkonijs|Zr]]_x, [[Titāns|Ti]]_1-x)O₃ x=0,53 arī '''PZT''') ir [[pjezoelektriskais efekts|pjezoelektrisks]] keramisks materiāls. Šo materiālu lieto ultraskaņas pārveidotāju (''transducers'') un keramisko [[kondensators|kondensatoru]] izgatavošanai. PZT ir gaiši dzeltenbrūngana cieta viela, krāsa ir atkarīga no piemaisījumiem un apstrādes apstākļiem. Pjezoelektriskās īpašības ir novērojamas arī sastāviem ar lielāku un mazāku Zr/Ti attiecību, taču tās nav tik izteiktas. Ja Ti saturs ir lielāks par 0,47, tad pārsvarā veidojas [[tetragonālā singonija|tetragonālā]] struktūra, ja mazāks - [[kubiskā singonija|kubiskā]]. Pie Ti satura 0,47 veidojas morfotropās fāzu pārejas sastāvs, kur ietilpst gan tetragonālā, gan kubiskā struktūra. Svina titanāts un svina cirkonāts veido cieto šķīdumu. PZT ar morfotropās fāzu pārejas sastāvu piemīt ļoti liela dielektriskā konstante (iespējams izgatavot relatīvi lielas ietilpības keramiskos kondensatorus ar maziem izmēriem). PZT iegūst, apdedzinot attiecīgo metālu [[oksīds|oksīdu]] vai [[karbonāts|karbonātu]] pulveru maisījumu pie ~ 1100 līdz 1200&nbsp;°C. Šādā veidā iegūst PZT pulveri, no kura presē monolītas detaļas. PZT var iegūt arī plānu pārklājumu veidā, izmantojot sola gēla metodi. Šeit par izejvielām parasti lieto titāna un cirkonija alkoksīdus un svina acetātu. PZT parasti komerciāli nelieto tīrā veidā, tam pievieno piejaukumus, kas kristālrežģī rada vai nu anjonu vai katjonu pārākumu (attiecīgi akceptoru vai donoru piejaukumi). * Akceptorpiejaukumi rada cietu PZT, tam ir mazāki dielektriskie zudumi, taču arī mazāka pjezoelektriskā konstante. Akceptorpiejaukumi kristāliskajā režģī aizvieto titāna un cirkonija jonus. * Donorpiejaukumi rada mīkstu PZT, tam ir lielāka pjezoelektriskā konstante, taču arī lielāki dielektriskie zudumi. [[Kategorija:Neorganiskā ķīmija]] 1msv9mrmkrtaheqrc35yhfgoz4dqfed 0 11957 4536705 4533834 2026-10-16T17:46:41Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536705 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|fiziķi|Blohs|Blohs}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Fēlikss Blohs | vārds_orig = Felix Bloch | attēls = Felix Bloch, Stanford University.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Cīrihe|Cīrihē]], {{CHE}} | m_dat_alt = | m_gads = 1983 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 10 | m_vieta = [[Cīrihe|Cīrihē]], {{CHE}} | dzīves_vieta = {{CHE}}, {{USA}} | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Stenforda Universitāte]], [[Hārvarda Universitāte]] | alma_mater = [[Cīrihes Tehniskā augstskola]], [[Leipcigas Universitāte]] | zinātne = [[kodolfizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = [[kodolu magnētiskā rezonanse]] | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmija]] ([[1952]].) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Fēlikss Blohs''' (''Felix Bloch''; dzimis {{dat|1905|10|23}}, miris {{dat|1983|9|10}}) bija [[Šveice]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[fizika|fiziķis]]. Mācījies Cīrihes Tehniskajā augstskolā (''Eidgenössische Technische Hochschule''), pēc tam [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]]. 1934. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ([[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitāti]]). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados [[Losalamosas Nacionālā laboratorija|Losalamosas Nacionālajā laboratorijā]] piedalījās [[Manhatanas projekts|Manhatanas projektā]], pēc tam strādāja [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] pie [[radars|radaru]] izstrādes. 1952. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētiskās rezonanses]] atklāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1952 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1952/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1952/bloch-bio.html Fēliksa Bloha biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Kokrofts]]<br />[[Ernests Voltons]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1952]].<br />kopā ar [[Edvards Milss Pērsels|Edvardu Milsu Pērselu]] | pēc = [[Frics Zernike]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blohs, Felikss}} [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices ebreji]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Šveices fiziķi]] [[Kategorija:Manhatanas projekts]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] f5vetx3bihsuogyjpr9nc5kuj1w56sq 0 12537 4536719 3584085 2026-10-16T17:50:15Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536719 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Vladimir Prelog ETH-Bib Portr 00214.jpg|thumb|Vladimirs Prelogs]] '''Vladimirs Prelogs''' (''Vladimir Prelog''; dzimis {{dat|1906|7|23}} [[Sarajeva|Sarajevā]], miris {{dat|1998|1|7}} [[Cīrihe|Cīrihē]]) bija [[horvāti|horvātu]] [[ķīmija|ķīmiķis]]. Studējis [[Prāga|Prāgā]]. No 1935. līdz 1941.gadam strādāja [[Zagreba|Zagrebā]] ,kur veica pētījumus [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]]. No 1941.gada veica pētījumus [[Cīrihe|Cīrihē]] (pirmais veicis [[adamantāns|adamantāna]] sintēzi). 1975.gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem organisko [[molekula|molekulu]] [[stereoķīmija|stereoķīmijā]]. {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pols Florijs]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1975]]<br />kopā ar [[Džons Vorkaps Kornforts|Džonu Vorkapu Kornfortu]] | pēc = [[Viljams Nanns Lipskombs]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prelogs Vladimirs}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sarajevā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas horvāti]] [[Kategorija:Ķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] d3m2gy1hujbuwpthzwh3vb9ap1mwc40 0 15165 4536708 3584749 2026-10-16T17:47:21Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536708 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Ducommun.jpg|thumb|Elī Dikomēns]] '''Elī Dikomēns''' (''Élie Ducommun'', dzimis 1833. gada 19. februārī [[Ženēva|Ženēvā]], miris 1906. gada 7. decembrī [[Berne|Bernē]]) bija [[Šveice|šveiciešu]] žurnālists un miera aktīvists, 1902. gada [[Nobela miera prēmija]]s laureāts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1902 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1902/}}</ref> [[Berne|Bernē]] bāzētā [[Starptautiskais Miera birojs|Starptautiskā Miera biroja]] (''Bureau international de la paix'') pirmais direktors. Atteicās no algas par šo amatu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1902/ducommun-bio.html Elī Dikomēna biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Anrī Dināns]]<br />[[Frederiks Pasī]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1902]]<br />kopā ar [[Šarls Albērs Gobā|Šarlu Albēru Gobā]]| pēc = [[Viljams Randals Krēmers]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dikomens, Elī}} [[Kategorija:1833. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1906. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Žurnālisti]] [[Kategorija:Šveices cilvēki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] sbd2jef53mp57j3b93zzihjzdsmmn4q 0 15170 4536702 4386302 2026-10-16T17:45:21Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536702 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Žans Anrī Dināns | vārds_orig = Jean Henri Dunant | attēls = Henry_Dunant-young.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1828 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Ženēva|Ženēvā]], [[Šveice|Šveicē]] | m_gads = 1910 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 30 | m_vieta = Heidenā | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Žans Anrī Dināns''' ({{val|fr|Jean Henri Dunant}}, dzimis {{dat|1828|5|8}}, miris {{dat|1910|10|30}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks. [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]s līdzdibinātājs, pirmais [[Nobela miera prēmija]]s laureāts (kopā ar [[Frederiks Pasī|Frederiku Pasī]], 1901. gadā).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1901 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1901/}}</ref> 1859. gadā uz Dinānu lielu iespaidu atstāja [[Solferino kauja]]s iznākums, kuru viņš redzēja, atrodoties darījuma braucienā. Viņu šokēja tas, ka pēc kaujas ievainotos vienkārši atstāja kaujas laukā noasiņot. Atgriezies Ženēvā, Dināns publicēja grāmatu "Atmiņas par Solferino" (''Un Souvenir de Solferino''). Viņš uzsāka kampaņu visā Eiropā, lai principiāli mainītu attieksmi pret pretinieka karavīriem: tie pelnījuši tādu pašu apiešanos kā pašu karavīri. 1863. gadā pieci cienījami Ženēvas iedzīvotāji nodibināja komiteju, kurā Dināns kļuva par sekretāru. No tās turpmākajos gados izveidojās organizācija, kas ir pazīstama kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK). [[Attēls:Jean Henri Dunant.jpg|left|thumb|200px|Dināns vecumdienās]] Pamatojoties uz grāmatā paustajām idejām un Dinānam aktīvi tās atbalstot, 1864. gadā Šveices valdība sasauca starptautisku konferenci, kurā piedalījās 16 valstu delegācijas, lai izveidotu augstāka līmeņa rekomendācijas medicīnas palīdzības sniegšanai kara laukā. Puses, parakstījušas šo [[Pirmā Ženēvas konvencija|Pirmo Ženēvas Konvenciju]], vienojās, ka slimnīcas, lauka hospitāļus, sanitāro transportu un medicīnas personālu konflikta laikā jāuzskata par neitrāliem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1901/dunant-bio.html Anrī Dināna biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] * [https://web.archive.org/web/20110402035423/http://www.shd.ch/ Anrī Dināna biedrība] {{fr ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = apbalvojums neeksistēja| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1901]]<br />kopā ar [[Frederiks Pasī|Frederiku Pasī]]| pēc = [[Elī Dikomēns]]<br />[[Šarls Albērs Gobā]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dinans, Anri}} [[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices cilvēki]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Sarkanais Krusts]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] ry7f0giswsx3wc012mr5tgwe29953tp 10 15425 4536767 4536513 2026-10-16T18:38:23Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4,5 4536767 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 0ynm068l8vat6lc30casz65c8f182sg 4536876 4536767 2026-10-17T02:10:27Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4536876 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? i8vwe1u2vctb2wbze209z153g8goaqs 4536915 4536876 2026-10-17T05:43:39Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4,5 4536915 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 0ucf062cm1e5iqcl4jmr4i8vsd8l13i 0 16840 4537031 4315078 2026-10-17T10:06:25Z Meistars Joda 781 4537031 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Segeda | settlement_type = Pilsēta |image_skyline = {{nowrap|[[Attēls:Szeged, Tisza river bank, with Mora Museum, and the Theatre building.jpg|251px]]<br />[[Attēls:Klauzál Square 8 - Szeged.jpg|74px]][[Attēls:Water tower Old Lady.JPG|84px]][[Attēls:Cathedral, 2006 Szeged016.jpg|93px]]<br />[[Attēls:Szeged Town Hall in winter 2009 (1).JPG|125px]][[Attēls:Szeged002.jpg|126px]]}} |image_caption = |nickname =''Saules pilsēta'' | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |coordinates_region = |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name = {{HUN}} |subdivision_type1=[[Ungārijas administratīvais iedalījums|Vārmeģe]] |subdivision_name1=[[Čongrāda-Čanāda]] |subdivision_type2= |subdivision_name2= | established_title = Rakstos minēta | established_date = 1183 |timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset=+1 |timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST=+2 |pushpin_map =Hungary |pushpin_label_position = <!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption = Segedas atrašanās vieta |pushpin_mapsize = |official_name=''Szeged'' | native_name = |area_total_km2=280.84 |population_total=171952 |population_footnotes= |population_as_of=2015 |population_density_km2 =auto |elevation_m = 75 |postal_code=6700 |area_code=62 | latd = 46 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 20 | longm = 09 | longs = | longEW = E |website={{URL|http://www.szegedvaros.hu}} }} '''Segeda''' ({{val|hu|Szeged}}) ir pilsēta ar meģes tiesībām [[Ungārija]]s dienvidos [[Tisa]]s upes krastos, netālu no [[Rumānija]]s un [[Serbija]]s robežas. [[Čongrāda-Čanāda|Čongrādas-Čanādas]] vārmeģes centrs. Ar vairāk nekā 150 tūkstošiem iedzīvotāju Segeda ir trešā lielākā Ungārijas pilsēta. Ekonomikā pazīstama kā [[pārtikas rūpniecība]]s centrs. Izceļas ar savu [[paprika|papriku]] un [[salami]]. Apkaimē [[nafta]]s ieguve. Pilsētā atrodas [[Segedas Universitāte]]. Katru vasaru šeit notiek teātra festivāls. == Vēsture == Segedas apkaimē, iespējams, bija [[Huņņi|huņņu]] kagana [[Atila]]s rezidence. Pilsēta pirmoreiz pieminēta 1183. gadā Ungārijas karaļa [[Bēla III|Bēlas III]] dokumentos. [[Mongoļu iebrukums Eiropā|Mongoļu iebrukuma]] laikā pilsēta tika nopostīta, tomēr ātri atplauka. 16. gadsimtā, karaļa [[Lajošs I|Lajoša I]] laikā, Segeda kļuva par ievērojamāko Dienvidungārijas pilsētu. 1498. gadā tai tika piešķirts [[impērijas brīvpilsēta]]s statuss. 1526. gada 28. septembrī pilsētu izpostīja [[Osmaņu impērija|osmaņi]], bet 1543. gadā viņi to ieņēma un Segeda kļuva par turku pilsētu. 1686. gadā pilsētu atguva [[Hābsburgu impērija]]s karaspēks, un 1715. gadā tā atguva impērijas brīvpilsētas statusu. [[1848. gada revolūcija Ungārijā|1848. gada revolūcijas]] laikā Segeda bija ievērojams ungāru revolucionāru centrs. 1849. gada jūlijā tā bija pēdējā revolucionārās valdības rezidence. 1879. gadā Segeda stipri cieta plūdos&nbsp;— neskarti palika tikai 5% apbūves. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Segeda kļuva par pierobežas pilsētu, 1921. gadā uz šejieni pārcēlās universitāte no [[Kluža-Napoka|Klužas-Napokas]] (mūsdienās [[Segedas Universitāte]]), bet 1923. gadā&nbsp;— [[bīskaps|bīskapa]] rezidence no [[Timišoara]]s. 1965. gadā Segedas apkārtnē sāka iegūt naftu. == Ievērojamas personības == * [[Ģula Bagi]] (''Julio Baghy'', 1891—1967)&nbsp;— aktieris, esperanto rakstnieks * [[Bēla Balāčs]] (''Balázs Béla'', 1884—1949)&nbsp;— kinokritiķis * [[Geza Maroci]] (''Maróczy Géza'', 1870—1951)&nbsp;— šahists * [[Katalina Novāka]] (''Novák Katalin Éva'', 1977) — ungāru politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{official}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārijas pilsētas]] g4ultvbclprlh8wnjy9us5vdtwj5l0p 0 20949 4536863 4504391 2026-10-16T20:41:05Z Kaiservalds 149642 Pārrakstīt 4536863 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alberta ielā 12 20120728-05.JPG|thumb|300px|Kāpņu telpa Alberta ielā 12 Rīgā (1903, arhitekti [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Eižens Laube]]). Ēkā kopš 2009. gada darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]].]] '''Jūgendstils''' ({{val-de|Jugendstil}}; {{val-fr|Art Nouveau}}) ir [[māksla]]s, īpaši [[arhitektūra]]s un [[dizains|dizaina]], stils, kas radās 1890. gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Tā veidotāji atteicās no vēsturisko stilu atdarināšanas un jaunas formas meklēja dabā: stilizētos augu un dzīvnieku motīvos, plūstošās līnijās un asimetriskās kompozīcijās. Līdzās šim dekoratīvajam novirzienam pastāvēja ģeometrisks un atturīgs, kas sagatavoja ceļu [[modernisms|modernismam]].<ref name="va-overview">[https://www.vam.ac.uk/collections/art-nouveau Art Nouveau]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslu sintēzes ideja, un tas izpaudās visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru. Stils atteicās šķirt „augsto” tēlotāju mākslu no „zemās” lietišķās mākslas; vienotu ēkas, interjera un priekšmetu veselumu apzīmē ar vācu jēdzienu ''Gesamtkunstwerk''.<ref name="FB-10">Fahr-Becker, Gabriele. ''Art Nouveau''. Königswinter: h.f.ullmann, 2007. 10. lpp.</ref> Stila centri bija [[Brisele]], [[Parīze]] un [[Nansī]], [[Minhene]], [[Darmštate]] un [[Vīne]], [[Glāzgova]], [[Barselona]] un [[Helsinki]]. Rīgas arhitektūrā jūgendstils parādījās ap 1898. gadu un noteica tās attīstību līdz 1914. gadam.<ref name="grosa2012">Grosa, Silvija. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29980118.pdf Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century] // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. 21. sēj., Nr. 3/4. 56.—59. lpp.</ref> [[Rīga]] ir viena no Eiropas pilsētām ar lielāko jūgendstila ēku koncentrāciju: ap 1900. gadu tajā uzcēla simtiem daudzstāvu īres namu, un 1997. gadā [[Rīgas vēsturiskais centrs]] tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco-riga">[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Latvijā jūgendstila periods sakrita ar pirmās profesionālo latviešu mākslinieku paaudzes darbības sākumu: ar [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelmu Purvīti]], [[Johans Valters|Johanu Valteru]] un [[Jūlijs Madernieks|Jūliju Madernieku]].<ref name="pelse-art">Pelše, Stella. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21632-m%C4%81ksla-Latvij%C4%81 Māksla Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Nosaukumi un periodizācija == [[Attēls:Otto Eckmann - Jugend Nr. 14, 1896.jpg|thumb|upright|Minhenes žurnāla ''Jugend'' vāks (1896, Oto Ekmanis). No žurnāla nosaukuma cēlies vārds „jūgendstils”.]] Vācu nosaukums ''Jugendstil'' cēlies no Minhenē kopš 1896. gada iznākušā žurnāla ''Jugend'' („Jaunība”). Franču ''Art Nouveau'' („jaunā māksla”) popularizēja Zīgfrīda Binga 1895. gadā Parīzē atvērtā galerija ''Maison de l’Art Nouveau''.<ref name="karlstrema">Karlštrēma, Inga. [https://enciklopedija.lv/skirklis/9011 Jūgendstils, arhitektūrā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Austrijā, Čehijā un Polijā stilu sauc par secesiju pēc mākslinieku apvienībām, kas „atdalījās” no akadēmiskajām izstāžu biedrībām Minhenē (1892), Vīnē (1897) un Berlīnē (1899). Itāļu ''stile Liberty'' nosaukts pēc Londonas veikala „Liberty”, kas tirgoja jaunā stila audumus un priekšmetus.<ref name="K1980-19">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 19. lpp.</ref> Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas zemēs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: ''Jugendstil'' Vācijā, ''Art Nouveau'' Francijā un Beļģijā, ''Sezessionsstil'' Austrijā, ''Stile Liberty'' vai ''Stile floreale'' Itālijā, ''modernisme'' Katalonijā, ''Młoda Polska'' Polijā un ''модерн'' Krievijā. Vācijā jauno stilu sākumā izsmēja kā „beļģu ķeburu stilu” (''belgischer Schnörkelstil''), un arī Latvijā tā pirmie kritiķi runāja vienkārši par „jauno stilu”. Nosaukumu „jūgendstils” jaunais strāvojums guva Vācijā un arī Latvijā.<ref name="Banga-geo">Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils: interjers''. Rīga: Jumava, 2020. Nodaļa „Ieskats jūgendstila ģeogrāfijā”.</ref> Rīgas arhitektūrā jūgendstils parādījās ap 1898. gadu. Tā agrīnā, dekoratīvā fāze sasniedza kulmināciju ap 1903. gadu, vēlais posms sākās 1905.–1906. gadā, bet ap 1910. gadu dekorā un fasāžu kompozīcijā nostiprinājās [[neoklasicisms]]. Tāpēc par Rīgas jūgendstila periodu parasti uzskata gadus no 1898. līdz 1914.<ref name="grosa2012" /> Latvijas mākslas vēsturē šo laikmetu dažkārt apzīmē arī par neoromantismu un runā par „neoromantiskā jūgendstila laikmeta” formveidi.<ref name="formal">[https://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_%E2%80%93_1915:_Form%C4%81l%C4%81_stilistika 1890–1915: Formālā stilistika]. Latvijas mākslas vēsture. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Latvijas mākslas vēstures ceturtais sējums (2014) laiku no 1890. līdz 1915. gadam sauc par „neoromantiskā modernisma periodu”. Šis apzīmējums attiecas uz visu perioda mākslu, tostarp glezniecību un literatūru, un ir plašāks par vārdu „jūgendstils”.<ref name="lmv-period">[https://www.lma-mvi.lv/lv/izdevumi/latvijas-makslas-vesture Latvijas mākslas vēsture]. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Jūgendstila un [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] attiecības Latvijā vērtētas dažādi. Arhitekts Jānis Rutmanis 1934. gadā rakstīja, ka jaunā latviešu arhitektu paaudze „atturējās aizrauties no Rietumos tajā laikā liesmojošā secesionistiskā modernisma” un pievērsās somu „ziemeļnieku stilam”, taču arī viņš abas parādības uzskatīja par radniecīgām.<ref name="K1980-27">Krastiņš 1980, 27. lpp.</ref> Mūsdienu pētniecībā [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] nacionālo romantismu iekļauj Rīgas jūgendstila virzienu klasifikācijā,<ref name="riga-types">Krastiņš, Jānis. [https://jugendstils.riga.lv/muzejs/14/db/16/ Rīgas jūgendstila arhitektūras stilistiskie novirzieni]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> bet Silvija Grosa uzsver, ka tajā pašā laikā Rīgā turpināja pastāvēt arī historisms un klasiskā tradīcija.<ref name="grosa2012" /> == Raksturīgās iezīmes == Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā ir liektas līnijas, asimetriska kompozīcija un neregulāri līniju ritmi. Tā līnija ir liekta, viļņota vai „pātagas cirtiena” veidā saspringta. Augu stublāji, ziedi, lapas, gulbji, pāvi un spāres, kā arī sievietes figūra ar plīvojošiem matiem tika pārveidoti par ornamentu, kas vienlaikus rotā un sasaista priekšmeta vai fasādes daļas. Otrs, īpaši Vīnē un Glāzgovā attīstīts novirziens deva priekšroku taisnām līnijām, kvadrātam un gludām plaknēm.<ref name="va-overview" /> Arhitektūrā jaunais stils mainīja ēkas un rotājuma attiecības. Krastiņš to parāda ar Rīgas piemēru, Alfrēda Ašenkampfa īres namu Audēju ielā 7/9 (1899). Pirmajā stāvā ir plaši veikalu stiklojumi, augšstāvos logu ritms seko telpu izkārtojumam, bet fasādē „nav nekādu, pat romantizētu, vēsturisko stilu formu”. Ģeometrisko figūru un stilizētu augu ornaments ir „it kā brīvi uzklāts gludajai sienas plaknei”. Tas principiāli atšķīrās no [[eklektika (arhitektūra)|eklektisma]], kur fasādi komponēja no vēsturisko stilu detaļām.<ref name="K1980-54">Krastiņš 1980, 54.—55. lpp.</ref> To pašu domu 1904. gadā latviski formulēja publicists Jānis Asars: ēka jākonstruē „no iekšienes uz ārieni”, vispirms ierīkojot lietderīgas un daiļas iekštelpas un tām pieskaņojot nama ārējo veidu.<ref name="Banga-30">Banga 2020, 30. lpp.</ref> Arhitektūrā par prioritāti kļuva celtnes funkcionālā uzbūve; fasādi izcēla gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastiku (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēlā bija svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem.<ref name="formal" /> Dzelzs, stikls un dzelzsbetons ļāva veidot gaišas kāpņu telpas, lielus logus un atklātas konstrukcijas.<ref name="horta">[https://whc.unesco.org/en/list/1005/ Major Town Houses of the Architect Victor Horta (Brussels)]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai.<ref name="met">Gontar, Cybele. [https://www.metmuseum.org/essays/art-nouveau Art Nouveau]. The Metropolitan Museum of Art, 2006. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst, un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips. Mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs, un mākslai jāpārveido pasaule, ienesot skaisto un cilvēcīgo vidē, kas ieskauj cilvēku: viņa mājoklī, sadzīves priekšmetos un apģērbā.<ref name="FB-10" /> Jūgendstila glezniecība un tā dārgie rotu un stikla darbi bieži vērsās pie izglītota un turīga skatītāja.<ref name="FB-74">Fahr-Becker 2007, 74. lpp.</ref> Plakātos un rūpnieciski ražotos priekšmetos jūgendstils tomēr bija demokrātisks; Gallē par savu mērķi sauca skaistu priekšmetu ienešanu katra francūža mājoklī.<ref name="FB-316">Fahr-Becker 2007, 314.—318. lpp.</ref> == Izcelsme un izplatība Eiropā == === Priekšnoteikumi === Jūgendstila saknes meklējamas 19. gadsimta vidus Anglijā. Džons Raskins un Viljams Moriss kritizēja rūpnieciski ražoto priekšmetu zemo kvalitāti un vēsturisko stilu atdarināšanu un aicināja atgriezties pie amata prasmes un godīgi lietota materiāla. No šīm idejām izauga ''Arts and Crafts'' kustība; tās izstāžu biedrība dibināta 1887. gadā.<ref name="arts-crafts">[https://www.vam.ac.uk/articles/arts-and-crafts-an-introduction Arts and Crafts: an introduction]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Otrs ierosmju avots bija japāņu māksla. Kad Zīgfrīds Bings 1890. gadā Parīzes Mākslas skolā izstādīja 725 japāņu kokgriezumus un 428 ilustrētas grāmatas, japāņu paraugs no dažu gleznotāju iedvesmas kļuva par veselas paaudzes vadmotīvu: no tā pārņēma asimetrisku kompozīciju, tukšu laukumu cienīšanu un skaidru līniju.<ref name="FB-9">Fahr-Becker 2007, 9. lpp.</ref> Trešais avots bija [[simbolisms]], kas augam, dzīvniekam vai sievietes tēlam piešķīra nozīmi ārpus dekoratīvās funkcijas.<ref name="met" /> === Centri === [[Attēls:Victor Horta Hotel Tassel.JPG|thumb|upright|Tasela nams Briselē (1893, [[Viktors Ortā]]), viena no pirmajām jūgendstila ēkām.]] Pirmā pilsēta, kurā jaunais stils ienāca arhitektūrā, bija Brisele. [[Viktors Ortā|Viktora Ortā]] Tasela namā (1893) dzelzs kolonnas, stiklots jumts un vienotā ritmā veidotas kāpnes, grīdas mozaīkas un sienu gleznojumi pirmo reizi apvienojās vienā mākslinieciskā veselumā.<ref name="horta" /> Gleznotājs Anrī van de Velde 1893. gadā pievērsās lietišķajai mākslai, 1895. gadā pats sev uzcēla māju „Bloemenwerf” pie Briseles, kurā saskaņoja interjeru, mēbeles un pat sievas tērpus, un 1896. gadā iekārtoja četras telpas Binga galerijā Parīzē. Viņa līnijas teorija, kurā ornamentam jābūt abstraktam, nevis atdarinātam no ziediem, un viņa raksti padarīja viņu par stila galveno teorētiķi.<ref name="FB-157">Fahr-Becker 2007, 152.—159. lpp.</ref> 1900. gadā van de Velde pārcēlās uz Vāciju, kur no 1901. līdz 1906. gadam trīs sējumos iznāca viņa darbi par laikmetīgo mākslu.<ref name="K1980-21">Krastiņš 1980, 21. lpp.</ref> Parīzē Ektors Gimārs 1900. gadā projektēja metro ieejas no lieta čuguna un stikla, kas jauno stilu ienesa ikdienas pilsētvidē.<ref name="va-international">[https://www.vam.ac.uk/articles/art-nouveau-an-international-style Art Nouveau — an international style]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Nansī, pēc 1871. gada sadalītās Lotringas galvaspilsētā, jaunā māksla kļuva par novada pašapziņas izpausmi. Ap stikla mākslinieku Emīlu Gallē 1901. gadā izveidojās Nansī skola, ražotāju un meistaru apvienība, kas darināja stiklu, mēbeles, vitrāžas un keramiku.<ref name="nancy">[https://musee-ecole-de-nancy.nancy.fr/en/art-nouveau/the-ecole-de-nancy The École de Nancy]. Musée de l’École de Nancy. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Par tās iemīļoto motīvu kļuva dadzis, pilsētas ģerboņa zieds un Lotringas pretestības simbols.<ref name="FB-107">Fahr-Becker 2007, 107. lpp.</ref> Vācijā stilu izplatīja žurnāli ''Jugend'' (Minhene, no 1896. gada) un ''Pan'' (Berlīne, 1895–1900) un to grafiķi. Vīnē 1897. gadā dibinātās secesijas mākslinieki [[Gustavs Klimts]], [[Jozefs Hofmanis]] un [[Kolomans Mozers]] plūstošo līniju drīz nomainīja ar ģeometrisku kompozīciju; Hofmaņa un Mozera 1903. gadā dibinātās darbnīcas ''Wiener Werkstätte'' ražoja mēbeles, sudrabu un rotas.<ref name="va-international" /> Darmštatē Hesenes lielhercogs 1899. gadā nodibināja mākslinieku koloniju Matildes kalnā: mākslinieki tur cēla savas mājas un darbnīcas un rādīja tās izstādēs kā jaunas dzīves vides paraugus.<ref name="darmstadt">[https://whc.unesco.org/en/list/1614/ Mathildenhöhe Darmstadt]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Glāzgovā Čārlzs Renijs Makintošs un Margareta Makdonalda veidoja interjerus ar stingrām vertikālēm un smalki stilizētām rozēm.<ref name="va-international" /> [[Attēls:CasaBatllo 0170.JPG|thumb|upright|''Casa Batlló'' Barselonā (1904–1906, Antoni Gaudī).]] Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā, kur Prāgā un Krakovā to sauca par secesiju.<ref name="K1980-19" /> Īpaši jāmin čehu mākslinieks [[Alfonss Muha]], kura Parīzes plakāti kļuva par stila starptautisku zīmi.<ref name="posters">[https://www.vam.ac.uk/articles/a-short-history-of-the-poster A short history of the poster]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Katalonijā par jūgendstila centru kļuva Barselona, kur darbojās arhitekts [[Antoni Gaudī]]. Viņa ēkās ''Casa Batlló'' (1904–1906) un ''Casa Milà'' (1906–1910) konstrukcija un ornaments saplūda viļņotās, dabas formām līdzīgās masās. Gaudī par skolotāju sauca dabu un parabolisko arku un slīpo kolonnu nesošās īpašības atvasināja no koka zaru un kaulu uzbūves.<ref name="FB-203">Fahr-Becker 2007, 200.—203. lpp.</ref> Ziemeļvalstīs jaunā māksla savienojās ar nacionālās kultūras reprezentāciju. [[1900. gada Pasaules izstāde|Parīzes 1900. gada pasaules izstādē]] Somijas paviljonu, kuru projektēja Hermanis Gezeliuss, Armass Lindgrēns un Eliels Sārinens, kritika nosauca par „pavisam vienkāršāko un pavisam skaistāko”; panākumi nāca brīdī, kad Krievijas impērija sāka ierobežot Somijas autonomiju.<ref name="FB-Finland">Fahr-Becker 2007, nodaļa „Scandinavia”, lappuses par somu arhitektūru un lietišķo mākslu.</ref> Paviljona griestus gleznoja [[Akseli Gallēns-Kallela]], kurš tur iekārtoja arī ''Iris'' darbnīcas istabu.<ref name="orsay">[https://www.musee-orsay.fr/en/program/whats-on/exhibitions/presentation/akseli-gallen-kallela-1865-1931a-passion-finland Akseli Gallen-Kallela (1865–1931). A Passion for Finland]. Musée d’Orsay. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Somu arhitektūra vēlāk kļuva par tiešu paraugu Rīgas arhitektiem. Krievijas impērijā ''модерн'' centri bija Pēterburga un Maskava.<ref name="met" /> === Lietišķā māksla un grafika === Jūgendstils bija pirmais stils, kura slavenākie darbi nav gleznas, bet priekšmeti. Gallē vāzēs augu motīvus veidoja no vairākiem krāsaina stikla slāņiem, tos gravējot un kodinot. Juvelieris Renē Laliks dārgakmeņu vietā izmantoja emalju, stiklu un ragu, un spāre vai orhideja noteica visas rotas formu.<ref name="glass-jewellery">[https://www.vam.ac.uk/articles/objects-of-beauty-art-nouveau-glass-and-jewellery Objects of beauty: Art Nouveau glass and jewellery]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ņujorkā Luiss Komforts Tifanijs 1893. gada Čikāgas pasaules izstādē parādīja kapelu ar stikla mozaīkām, kas viņu iepazīstināja ar Bingu, un no sava ''Favrile'' stikla darināja vāzes, lampas un vitrāžas, kurās krāsa ieausta pašā materiālā.<ref name="FB-316" /> Somijā „Arabia” fabrikas servīzi „Fennia” pēc Sārinena un Lindgrēna metiem apgleznoja ar rokām, bet Alfrēds Viljams Finčs Porvo nodibināja „Iris” darbnīcas.<ref name="FB-Finland" /> [[Attēls:Alfons Mucha - F. Champenois Imprimeur-Éditeur.jpg|thumb|upright|[[Alfonss Muha|Alfonsa Muhas]] plakāts (1897).]] Tēlotājā mākslā jūgendstils visplašāk izpaudās grafikā, ilustrācijās un plakātos, kur īpaši raksturīgi ir stilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums un dekoratīvas, liektas līnijas. Krāsu litogrāfija padarīja plakātu par masu mākslu. Žila Šerē un Anrī de Tulūza-Lotreka Parīzes kabarē afišās un [[Alfonss Muha|Alfonsa Muhas]] Sāras Bernāras teātra plakātos attēls un ar roku zīmēti burti veidoja vienu kompozīciju.<ref name="posters" /> Žurnāli ''The Studio'' Londonā, ''Jugend'', ''Pan'' un ''Ver Sacrum'' Vīnē un lielās izstādes Parīzē (1900) un Turīnā (1902) jauno stilu dažu gadu laikā izplatīja no Lisabonas līdz Pēterburgai.<ref name="met" /> == Jūgendstils Latvijā == Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijas teritorijā. Sākotnēji tā spilgtākie pārstāvji bija vācbaltiešu arhitekti un mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstila laiku saistās pirmo profesionālo latviešu mākslinieku, Rozentāla, Valtera un Madernieka, ienākšana kultūras apritē.<ref name="pelse-art" /> Tāpat kā Skandināvijā, arī Latvijā jūgendstils bija saistīts ar nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="grosa2012" /> === Rīgas uzplaukums un 1901. gada izstāde === [[Attēls:Poster Jubiläums-Ausstellung Riga 1901.jpg|thumb|upright|Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes plakāts (1901).]] Rīga 19. un 20. gadsimta mijā auga straujāk nekā jebkad agrāk. 1897. gadā pilsētā bija 282 230 iedzīvotāju, 1913. gadā vairāk nekā 517 000; tā bija piektā lielākā Krievijas impērijas pilsēta, un pēc preču apgrozījuma tās osta 1901. gadā izvirzījās impērijā pirmajā vietā. 1898. gadā vien Rīgā uzcēla ap 450 ēku.<ref name="K1980-28">Krastiņš 1980, 28. lpp.</ref> Galvenais būvuzdevums bija daudzstāvu mūra īres nams ar veikaliem pirmajā stāvā, un tieši īres namu fasādēs, kāpņu telpās un dzīvokļos jūgendstils Rīgā izpaudās visplašāk.<ref name="lejnieks">Lejnieks, Jānis. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Pilsētai bija sava arhitektu skola. [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnikuma]] (no 1896. gada Politehniskā institūta) arhitektūras nodaļa pirms Pirmā pasaules kara bija vienīgā augstākā arhitektūras mācību iestāde Baltijā.<ref name="unesco-riga" /> Rīgas Arhitektu biedrība no 1907. līdz 1913. gadam izdeva gadagrāmatu ''[[Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen]]'', kurā publicēja jaunākās ēkas, interjerus un mākslas darbus un kura pati bija rūpīgi veidots grāmatu mākslas paraugs.<ref name="abele-yearbook">Ābele, Kristiāna. [https://aaav.vda.lt/journal/article/view/69 Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen (1907–1913)] // ''Acta Academiae Artium Vilnensis''. 2021. 176.—221. lpp.</ref> Jaunās mākslas publisku pieteikumu Rīgā deva 1901. gada vasarā sarīkotā Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, amatniecības un mākslas izstāde. Tās 40 paviljoni aizņēma visu Esplanādi; vairumam bija brīva, asimetriska kompozīcija, un to noformējumā plaši izmantoja jauno ornamentu. Publicists Jānis Asars rakstīja, ka jaunā „garša, kura Rīgā tikusi pie vārda īpaši ar 1901. gada jubilejas izstādi, ir tiešām kas jauns”.<ref name="K1980-34">Krastiņš 1980, 34. lpp.</ref> Izstādē Rīgas daiļkrāsotāju darbnīcas rādīja interjeru gleznojumus ar stilizētiem dabas motīviem, bet keramikas fabrikas pirmās jūgendstila krāsnis un kamīnus.<ref name="G2019-80">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 80.—81., 87. lpp.</ref> Iekārtojums bija domāts turīgajiem. Otrs polus parādīja 1907. gada izstāde „Strādnieku māja”, kurā Laube, Pēkšēns un Eduards Kupfers piedāvāja dzīvokļa paraugus, kas tomēr palika tālu no priekšpilsētas strādnieka divstāvu koka nama ar virtuvi un vienu istabu.<ref name="Banga-39">Banga 2020, 39.—40. lpp.</ref> === Arhitektūra Rīgā === {{Galvenais|Rīgas jūgendstila arhitektūra}} [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7582914046).jpg|thumb|upright|Īres nams Alberta ielā 8 (1903, [[Mihails Eizenšteins]]).]] Par vienu no pirmajām Rīgas ēkām, kurā jūgendstils parādās „klasiskā veidā”, Krastiņš uzskata Ašenkampfa īres namu Audēju ielā 7/9 (1899).<ref name="K1980-54" /> Visplašāko ievērību guvuši civilinženiera [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] nami Alberta un Elizabetes ielā. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts nedaudz vairāk par desmit īres namu, taču „dekoratīvo pārmērību ziņā neviena Rīgas celtne nepārspēj” tos: fasādes klāj maskas, sfinksas, pāvi un milzu sieviešu galvas.<ref name="K1980-43">Krastiņš 1980, 43.—44. lpp.</ref> Eizenšteins sekoja Vācijā publicētiem fasāžu paraugiem, un viņa ansamblis, pieci nami cits citam blakus Alberta ielā, ir unikāls, bet Rīgas arhitektūrai kopumā neraksturīgs.<ref name="Banga-36">Banga 2020, 36.—37. lpp.</ref> Krastiņš Rīgas jūgendstilā izšķir vairākus virzienus. Eklektiski dekoratīvajā (ap 1899–1905) jaunais ornaments klāj vēl tradicionāli komponētas fasādes. [[Stateniskais jūgendstils|Stateniskajā jūgendstilā]], kas kļuva par Rīgas īres namu pamatformu, fasādi organizē vertikāli dalījumi, erkeri un logu ritms, bet dekors ir pakārtots konstrukcijai. Nacionālajā romantismā izmantoja dabīgu akmeni, raupju apmetumu un tautas celtniecības motīvus.<ref name="riga-types" /> Ap 1910. gadu Rīgā, tāpat kā citur Krievijā, nostiprinājās neoklasicisms: reakcija pret jūgendstila nemieru, kas tomēr pārņēma tā racionālo plānojumu.<ref name="K1980-155">Krastiņš 1980, 28., 155. lpp.</ref> Lielāko daļu šo ēku radīja neliels arhitektu loks. Ap 1905. gadu darbu sāka latviešu arhitektu paaudze, kas bija izglītojusies Rīgas Politehniskajā institūtā un sākumā strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā: Eižens Laube, [[Aleksandrs Vanags]], Ernests Pole, Augusts Malvess.<ref name="K1980-72">Krastiņš 1980, 72. lpp.</ref> Pēc Oskara Bāra projektiem Rīgas centrā uzcēla ap 85 daudzstāvu mūra namu, pēc Laubes 83, pēc Vanaga 71, pēc Poles 37. Kopā ar Jāņa Baumaņa, Pēkšēna un Jāņa Alkšņa darbiem tie veido vairāk nekā 40 % no Rīgas centra kapitālās apbūves, kas tapusi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.<ref name="K1980-94">Krastiņš 1980, 94. lpp.</ref> Vācbaltiešu arhitektu vidū jūgendstilā strādāja [[Vilhelms Bokslafs]], [[Augusts Reinbergs]], Fridrihs Šefels un citi; [[Pauls Mandelštams]] bija viens no ražīgākajiem stateniskā jūgendstila meistariem.<ref name="K1980-141">Krastiņš 1980, 56.—58., 90., 141. lpp.</ref> Jūgendstila ēkas veido vairāk nekā trešdaļu Rīgas centra apbūves; tās radījuši Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube un daudzi citi.<ref name="krastins1997">Krastiņš, Jānis. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/42228 Latvijas jūgendstils Eiropas kontekstā] // ''Latvijas Vēstnesis''. 1997. 14. febr. Nr. 48.</ref> Pēc UNESCO datiem Rīgas vēsturiskajā centrā ir ap 50 augstvērtīgu jūgendstila ēku viduslaiku pilsētas daļā un vairāk nekā 300 pārējā centra teritorijā.<ref name="unesco-riga" /> === Somijas paraugs un nacionālais romantisms === {{Galvenais|Nacionālais romantisms}} [[Attēls:J Alunana iela - A Pumpura 5.jpg|thumb|upright|Ņesterova īres nams Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5 (1905–1906, somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs).]] Vēlajā jūgendstila posmā Rīgas arhitekti par paraugu ņēma Somiju, kur Lars Sonks, Lindgrēns un Sārinens bija radījuši „ziemeļu stilu” ar raupja granīta sienām, smagnējiem torņiem un tautas celtniecības motīviem.<ref name="grosa2012" /> Saikni ar Somiju veidoja arī personiski kontakti: gleznotājs Janis Rozentāls 1903. gadā apprecēja somu dziedātāju Elli Forseli un vasaras pavadīja Somijā, bet jaunie arhitekti Laube un Vanags 1904. gadā devās turp studiju ceļojumā un iepazinās ar arhitektiem Knutu Vasašernu un Gustavu Lindbergu.<ref name="K1980-99">Krastiņš 1980, 99. lpp.</ref> Vasašernas un Lindberga projektētais tirgotāja Ņesterova īres nams Andreja Pumpura ielā 5 (1905–1906), kura būvdarbus vadīja Vanags, bija pirmā somu stila celtne Rīgā. Tā kāpņu telpā izmantoja varu, mākslīgo marmoru un dekoratīvo apmetumu, bet dzīvokļos pirmo reizi Rīgā ierīkoja salokāmas durvis, sienas skapjus un divas tualetes.<ref name="Banga-15">Banga 2020, 15. lpp.</ref> Pirmās latviešu arhitektu nacionālā romantisma ēkas, Kļaviņas īres nams Aleksandra Čaka ielā 26 un Ata Ķeniņa skola Tērbatas ielā 15/17 (abas 1905, Pēkšēns un Laube), apvienoja somu paraugus ar etnogrāfisko rakstu ornamentu.<ref name="G2019-309">Grosa 2019, 306.—310. lpp.</ref> Laube 1908. gadā žurnālā „Zalktis” aicināja atteikties no imitācijas, lietot materiālus atbilstoši to raksturam un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.</ref> Tajā pašā gadā latviešu presē jauno stilu jau kritizēja: „Rīgas Avīzes” autors nosauca somu stila namus par savādiem un iebilda pret to izmantošanu Rīgas Latviešu biedrības jaunajam namam, ko galu galā 1909.–1910. gadā uzcēla pēc Ernesta Poles neoklasicisma projekta.<ref name="RA1908">Kāds biedrs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49823673&isArticle=true Rīgas Latviešu biedrības nama celšanas lietā kāds vārds] // ''Rīgas Avīze''. 1908. Nr. 267. 19. nov. (2. dec.). 1.—2. lpp.; Grosa 2019, 304.—305. lpp.</ref> === Interjeri un darbnīcas === Dzīvokļos jūgendstils ienāca lēnāk un atturīgāk nekā fasādēs. Tā ziedu laiks interjerā sākās pēc 1903. gada, bet tumšās, smagās mēbeles turējās ilgi, baltas vispirms parādījās virtuvē, un historisma un jūgendstila sajaukums saglabājās līdz 20. gadsimta 20. gadiem.<ref name="Banga-36" /> Vienots ansamblis parasti aprobežojās ar vestibilu un kāpņu telpu, kur durvis, margas, grīdas flīzes, paneļi un krāsojums vijās līdz pēdējam stāvam; tādas kāpņu telpas saglabājušās Alberta ielā 12, Elizabetes ielā 3, Alfrēda Kalniņa ielā 6 un Strēlnieku ielā 4. Griestu rozetes un trafaretus darbnīcas tipizēja, tāpēc vieni un tie paši raksti atkārtojas dažādu arhitektu namos.<ref name="Banga-40">Banga 2020, 40.—41., 46. lpp.</ref> Daiļkrāsotāju darbnīcas „Kurau & Passil” un Eduards Rozītis gleznoja telpas pēc Vācijā un Austrijā izdotām parauggrāmatām; „Kurau & Passil” ēdamistabas gleznojums bija viens no spilgtākajiem jūgendstila darbiem 1901. gada izstādē.<ref name="G2019-79">Grosa 2019, 79.—81. lpp.</ref> Dekoratīvo apmetumu fasādēs un griestos veidoja pucmeistars; Laube raupju, graudainu apmetumu lietoja arī griestiem.<ref name="Banga-13">Banga 2020, 13., 15. lpp.</ref> Vitrāžās vadošā bija Ernsta Todes (1858–1932) darbnīca, dibināta 1895. gadā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā 76. Tā kļuva par lielāko savā nozarē Krievijas impērijā, ar pārstāvniecību Pēterburgā un vitrāžām Maskavas, Odesas, Kijevas un Harkovas baznīcās un privātnamos.<ref name="G2019-82">Grosa 2019, 82.—83. lpp.</ref> Krāsainās [[Podiņu krāsns|majolikas krāsnis]] ražoja fabrika „Zelm & Boehm” („Celms un Bēms”), kas izauga no Johana Kristofa Celma 1859. gadā dibinātā ģipša uzņēmuma un šo nosaukumu nesa kopš 1892. gada. Tās katalogs lepojās ar pircējiem „visā Krievijā”, tostarp ķeizara medību pili Polijā un Buhāras emīru. 1901. gada izstādē fabrika līdzās renesanses un rokoko atdarinājumiem rādīja krāsnis ar jūgendstila dabas un antropomorfiem motīviem; viena kamīna metu izstrādāja Todes darbnīca, cits, Ēriha fon Kampenhauzena projektētais (ne vēlāk kā 1909), saglabājies Puikules pilī. Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam fabrika 1901. gadā izgatavoja [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pils]] krāsni ar 130 apgleznotiem podiņiem, kuros attēloti Rīgas un Jūrmalas skati.<ref name="G2019-86">Grosa 2019, 86.—87. lpp.</ref> Otra lielākā bija Friča Ausekļa 1882. gadā dibinātā fabrika ar 75 strādniekiem 1901. gadā.<ref name="G2019-88">Grosa 2019, 88.—89. lpp.</ref> Sakrālajos interjeros jūgendstils redzams [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcā]] (1908–1910, Bokslafs un Edgars Frīzendorfs), Peitavas ielas sinagogā ar ēģiptiskiem motīviem (1903–1905, Vilhelms Neimanis un Hermanis Zeiberlihs) un Neimaņa 1905. gadā veidotajā Rīgas Doma vestibilā.<ref name="Banga-12">Banga 2020, 12. lpp.</ref> Mežaparka savrupmājās jūtama Jozefa Hofmaņa Vīnes ģeometriskā jūgendstila ietekme.<ref name="Banga-40" /> Restaurētu dzīvokli ar perioda mēbelēm un griestu gleznojumiem rāda [[Rīgas Jūgendstila centrs]] Alberta ielā 12, Pēkšēna un Laubes 1903. gada namā ar spirālveida kāpņu telpu.<ref name="museum-rooms">[https://jugendstils.riga.lv/muzeum/ Muzejs]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> === Liepāja un citas pilsētas === [[Attēls:Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja).jpg|thumb|Jūgendstila nami Krišjāņa Valdemāra ielā [[Liepāja|Liepājā]].]] Ārpus Rīgas nozīmīgākais jūgendstila centrs bija [[Liepāja]], kas ap 1900. gadu strauji auga kā osta un kūrorts. Krastiņš tur izceļ gan dekoratīvus, gan stateniskus risinājumus, tostarp arhitekta Maksa Teodora Berči projektētās ēkas Kuršu ielā 17 un 21. Atsevišķas jūgendstila ēkas cēla arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jelgava|Jelgavā]] un citās pilsētās; [[Cēsis|Cēsīs]] nacionālajam romantismam tuvs ir Plauciņa nams Rīgas ielā 10.<ref name="krastins1997" /> Muižās jaunais stils parādījās galvenokārt interjeros un atsevišķos pasūtījumos, kā Jaunmoku krāsns vai Puikules kamīns.<ref name="G2019-86" /> == Tēlotāja māksla, grafika un dizains == === Glezniecība un tēlniecība === [[Attēls:Rozentals Verotaja vaks.jpg|thumb|upright|Jaņa Rozentāla zīmētais žurnāla „Vērotājs” vāks (1903).]] Latvijas tēlotājā mākslā jūgendstils reti parādījās tīrā veidā: glezniecībā un grafikā tas saplūda ar reālismu un simbolismu, un jūtama arī impresionisma un postimpresionisma ietekme, bet stājtēlniecībā spēcīgākas bija reālisma tendences.<ref name="formal" /> Latviešu profesionālās mākslas sākums sakrita ar jūgendstila laiku. Pēterburgas Mākslas akadēmijas latviešu studentu pulciņa „[[Rūķis]]” biedri Rozentāls, Purvītis, Valters un Ādams Alksnis savus darbus pirmo reizi plašāk rādīja 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē Rīgā.<ref name="rozentals">Brasliņa, Aija. [https://lnmm.gov.lv/en/latvian-national-museum-of-art/exhibitions/janis-rozentals-18661916-art-and-technique-140 Janis Rozentāls (1866–1916). Art and Technique]. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2016. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Rozentāla glezniecībā reālistisks vērojums savienojās ar simboliskiem sižetiem un dekoratīvu līniju; viņš strādāja arī grafikā un lietišķajā mākslā, zīmēja grāmatu un žurnālu vākus un 1905. gadā „Vērotājā” publicēja plašu apceri par somu mākslu.<ref name="rozentals" /> Purvīša ziemas un pavasara ainavās dabas vērojums pakļauts dekoratīvam ritmam: koku, sniega un ūdens formas kļūst par kompozīcijas elementiem.<ref name="purvitis">Ābele, Kristiāna. [https://enciklopedija.lv/skirklis/272221-Vilhelms-Purv%C4%ABtis Vilhelms Purvītis]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Johans Valters Jelgavā gleznoja ainavas un figūru kompozīcijas („Pīles”, „Mežs”), kurās krāsu laukumu un līniju ritms kļuva arvien dekoratīvāks; 1906. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju.<ref name="valters">Ābele, Kristiāna. [https://www.makslasvesture.lv/Johans_Valters Johans Valters]. Latvijas mākslas vēsture. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Tēlniecībā jūgendstils izpaudās galvenokārt būvplastikā. Burkards Dzenis veidoja ciļņus un maskas Rīgas īres namu fasādēm, pirms pievērsās stājtēlniecībai.<ref name="G2019-72">Grosa 2019, 72.—78. lpp.</ref> [[Teodors Zaļkalns]], kas sākumā Pēterburgā mācījās dekoratīvo glezniecību, Parīzē iepazina Rodēna un Burdela tēlniecību.<ref name="zalkalns">Bremša, Laila. [https://enciklopedija.lv/skirklis/34811-Teodors-Za%C4%BCkalns Teodors Zaļkalns]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> === Grafika un periodika === Grāmatu grafika un periodika bija viens no Latvijas jūgendstila stūrakmeņiem. Žurnālu „Austrums” (1885–1906), „Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895–1905), „Vērotājs” (1903–1905), „Zalktis” (1906–1910), „Dzelme” (1906–1907) un „Stari” (1906–1908) vākus un vinjetes zīmēja Rozentāls, Rihards Zariņš, Madernieks, Gustavs Šķilters, Pēteris Krastiņš un Pēteris Kalve. Poligrāfija uz jauno stilu reaģēja ātrāk par citām nozarēm un pirmā ieviesa stilizētus etnogrāfiskos elementus; galvenās ierosmes nāca no vācu grāmatu mākslas un plakātiem.<ref name="Banga-47">Banga 2020, 47.—48. lpp.</ref> „Vērotāja” mākslas nodaļu vadīja Rozentāls, bet „Zalktis” no 1906. gada iznāca kā almanahs un 1908.–1910. gadā kā žurnāls ar rakstiem par mākslas uzdevumiem un reprodukcijām.<ref name="G2019-121">Grosa 2019, 121. lpp.</ref> Jūlijs Madernieks zīmēja grāmatu vākus, burtveidolus un ornamentus; viņa 1913. gada krājumā „Ornaments” vietējās dabas formas pārveidotas ģeometrizētos rakstos, kuros viņš meklēja nacionāli atšķirīgu izteiksmi.<ref name="madernieks-ornaments">[https://www.rdmv.lv/madernieks-no-tebrizes-lidz-gulbenei/ Madernieks. No Tebrīzes līdz Gulbenei]. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Vācu valodā izdotā Arhitektu biedrības gadagrāmata ar savu salikumu, reprodukcijām un vinjetēm bija perioda grāmatu mākslas paraugs.<ref name="abele-yearbook" /> === Lietišķā māksla === Madernieks projektēja arī mēbeles, interjerus un audumus, un no viņa darbnīcas iznāca pirmie latviešu dizaina paraugi; vēlāk etnogrāfisko rakstu studijas viņa ornamentu padarīja arvien ģeometriskāku.<ref name="madernieks">[https://lnmm.gov.lv/dekorativas-makslas-un-dizaina-muzejs/izstades/madernieka-stils-185 Madernieka stils]. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2020–2021. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Tekstilmākslā strādāja [[Jūlijs Straume]], keramikā [[Jēkabs Dranda]] ar stilizētu ziedu šķīvjiem un [[Ansis Cīrulis]], dārgmetālā Ērika Bakstada darbnīca.<ref name="pelse-design">Pelše, Stella. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21519-lieti%C5%A1%C4%B7%C4%81-m%C4%81ksla-un-dizains-Latvij%C4%81 Lietišķā māksla un dizains Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Rīgas [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova]] un Jesena porcelāna fabrikas jūgendstila formas un dekoru ieviesa masu ražojumos; Kuzņecova servīze „Īriss” atkārtoja ap 1900. gadu „Villeroy & Boch” sākto paraugu.<ref name="porcelain">[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/Porcelans/ Porcelāns un fajanss]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Mēbeles pēc arhitektu un mākslinieku metiem darināja Rīgas galdniecības un koktēlniecības darbnīcas; muzeju krājumos saglabājušās bufetes ar augu kokgriezumiem un vitrāžām, puķu galdiņi un krēsli ar ģeometrisku dekoru.<ref name="furniture">[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/mebeles/ Mēbeles]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Noriets un vērtējums == Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs, un ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt. Jau ap 1907. gadu Rīgas ēku dekorā atgriezās klasiskie motīvi, un 1910.–1914. gadā neoklasicisms kļuva par valdošo virzienu, kaut gan tas sadzīvoja ar jūgendstila plānojumu un konstrukcijām.<ref name="grosa2012" /> Pirmais pasaules karš būvniecību Rīgā apturēja pavisam. Starpkaru Latvijā jūgendstilu vērtēja kritiski. Rutmanis 1934. gadā Eizenšteina namus minēja kā „secesionistiskā modernisma” pārmērību piemēru, pretstatot tiem latviešu arhitektu nacionālos meklējumus.<ref name="K1980-27" /> Arī Eiropā stils pēc Pirmā pasaules kara bija izsmiets un aizmirsts; pirmā lielā pēckara jūgendstila izstāde notika Cīrihē 1952. gadā, un to atklāja 89 gadus vecais van de Velde.<ref name="FB-154">Fahr-Becker 2007, 154. lpp.</ref> Padomju gados jūgendstilu ilgi uzskatīja par buržuāziskās dekadences izpausmi. Edgara Dubiņa 1971. gada diplomdarbs un Jāņa Krastiņa 1973. gada disertācija bija pirmie mēģinājumi Rīgas jūgendstilu pētīt no jauna, un Krastiņa 1980. gada monogrāfija „Jūgendstils Rīgas arhitektūrā” to iezīmēja kā pilsētas centra arhitektoniskās savdabības pamatu.<ref name="grosa2012-60">Grosa 2012, 60.—62. lpp.</ref> Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Rīgas jūgendstils ir kļuvis par pilsētas atpazīstamības zīmi un pētniecības objektu.<ref name="karlstrema" /> == Mantojums un saglabāšana == 1997. gadā Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte nosaukta par vienu no tā izcilās universālās vērtības sastāvdaļām līdzās viduslaiku pilsētai un koka apbūvei. UNESCO vienlaikus norāda uz autentiskuma zuduma risku neatbilstošu pārbūvju un remontu dēļ.<ref name="unesco-riga" /> Daļa interjeru jau zudusi: [[Ņesterova nams|Ņesterova nama]] dzīvokļu apdare tika daļēji iznīcināta remontos 20. gadsimta 90. gados.<ref name="Banga-15" /> Rīgā, Alberta ielā 12, atrodas jūgendstilam veltīts muzejs, Rīgas Jūgendstila centrs, kas tika atklāts 2009. gada 23. aprīlī. Muzeja telpās restaurēta vēsturiskā apdare, bet dzīvokļa iekārtojums komplektēts no Latvijā ražotām vai lietotām perioda mēbelēm, traukiem, apģērba un iespieddarbiem.<ref name="museum-history">[https://jugendstils.riga.lv/vesture/ Muzeja vēsture]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ik gadu 10. jūnijā atzīmē [[Pasaules jūgendstila diena|Pasaules jūgendstila dienu]]. == Skatīt arī == * [[Nacionālais romantisms]] * [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]] * [[Pasaules jūgendstila diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils: interjers''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Fahr-Becker, Gabriele. ''Art Nouveau''. Königswinter: h.f.ullmann, 2007. ISBN 978-3-8331-3545-3. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. * Grosa, Silvija (sast.). ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā''. Rīga: Jumava, 1999. * Kļaviņš, Eduards (sast.). ''Latvijas mākslas vēsture. IV: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915''. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. * Krastiņš, Jānis. ''Rīga: jūgendstila metropole''. Rīga: Baltika, 1996. * ''Latvijas mākslas vēsture''. Rīga: Pētergailis, 2004. == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv/ Rīgas Jūgendstila centrs] * [https://www.vam.ac.uk/collections/art-nouveau Jūgendstils Viktorijas un Alberta muzeja krājumā] * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] {{autoritatīvā vadība}} {{avangards}} [[Kategorija:Jūgendstils| ]] [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Mākslas virzieni]] 63sednugmwcglc8cx33aupnn1xof34p 4536980 4536863 2026-10-17T07:45:47Z Kaiservalds 149642 /* Interjeri un darbnīcas */ 4536980 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alberta ielā 12 20120728-05.JPG|thumb|300px|Kāpņu telpa Alberta ielā 12 Rīgā (1903, arhitekti [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Eižens Laube]]). Ēkā kopš 2009. gada darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]].]] '''Jūgendstils''' ({{val-de|Jugendstil}}; {{val-fr|Art Nouveau}}) ir [[māksla]]s, īpaši [[arhitektūra]]s un [[dizains|dizaina]], stils, kas radās 1890. gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Tā veidotāji atteicās no vēsturisko stilu atdarināšanas un jaunas formas meklēja dabā: stilizētos augu un dzīvnieku motīvos, plūstošās līnijās un asimetriskās kompozīcijās. Līdzās šim dekoratīvajam novirzienam pastāvēja ģeometrisks un atturīgs, kas sagatavoja ceļu [[modernisms|modernismam]].<ref name="va-overview">[https://www.vam.ac.uk/collections/art-nouveau Art Nouveau]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslu sintēzes ideja, un tas izpaudās visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru. Stils atteicās šķirt „augsto” tēlotāju mākslu no „zemās” lietišķās mākslas; vienotu ēkas, interjera un priekšmetu veselumu apzīmē ar vācu jēdzienu ''Gesamtkunstwerk''.<ref name="FB-10">Fahr-Becker, Gabriele. ''Art Nouveau''. Königswinter: h.f.ullmann, 2007. 10. lpp.</ref> Stila centri bija [[Brisele]], [[Parīze]] un [[Nansī]], [[Minhene]], [[Darmštate]] un [[Vīne]], [[Glāzgova]], [[Barselona]] un [[Helsinki]]. Rīgas arhitektūrā jūgendstils parādījās ap 1898. gadu un noteica tās attīstību līdz 1914. gadam.<ref name="grosa2012">Grosa, Silvija. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29980118.pdf Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century] // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. 21. sēj., Nr. 3/4. 56.—59. lpp.</ref> [[Rīga]] ir viena no Eiropas pilsētām ar lielāko jūgendstila ēku koncentrāciju: ap 1900. gadu tajā uzcēla simtiem daudzstāvu īres namu, un 1997. gadā [[Rīgas vēsturiskais centrs]] tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco-riga">[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Latvijā jūgendstila periods sakrita ar pirmās profesionālo latviešu mākslinieku paaudzes darbības sākumu: ar [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelmu Purvīti]], [[Johans Valters|Johanu Valteru]] un [[Jūlijs Madernieks|Jūliju Madernieku]].<ref name="pelse-art">Pelše, Stella. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21632-m%C4%81ksla-Latvij%C4%81 Māksla Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Nosaukumi un periodizācija == [[Attēls:Otto Eckmann - Jugend Nr. 14, 1896.jpg|thumb|upright|Minhenes žurnāla ''Jugend'' vāks (1896, Oto Ekmanis). No žurnāla nosaukuma cēlies vārds „jūgendstils”.]] Vācu nosaukums ''Jugendstil'' cēlies no Minhenē kopš 1896. gada iznākušā žurnāla ''Jugend'' („Jaunība”). Franču ''Art Nouveau'' („jaunā māksla”) popularizēja Zīgfrīda Binga 1895. gadā Parīzē atvērtā galerija ''Maison de l’Art Nouveau''.<ref name="karlstrema">Karlštrēma, Inga. [https://enciklopedija.lv/skirklis/9011 Jūgendstils, arhitektūrā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Austrijā, Čehijā un Polijā stilu sauc par secesiju pēc mākslinieku apvienībām, kas „atdalījās” no akadēmiskajām izstāžu biedrībām Minhenē (1892), Vīnē (1897) un Berlīnē (1899). Itāļu ''stile Liberty'' nosaukts pēc Londonas veikala „Liberty”, kas tirgoja jaunā stila audumus un priekšmetus.<ref name="K1980-19">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 19. lpp.</ref> Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas zemēs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: ''Jugendstil'' Vācijā, ''Art Nouveau'' Francijā un Beļģijā, ''Sezessionsstil'' Austrijā, ''Stile Liberty'' vai ''Stile floreale'' Itālijā, ''modernisme'' Katalonijā, ''Młoda Polska'' Polijā un ''модерн'' Krievijā. Vācijā jauno stilu sākumā izsmēja kā „beļģu ķeburu stilu” (''belgischer Schnörkelstil''), un arī Latvijā tā pirmie kritiķi runāja vienkārši par „jauno stilu”. Nosaukumu „jūgendstils” jaunais strāvojums guva Vācijā un arī Latvijā.<ref name="Banga-geo">Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils: interjers''. Rīga: Jumava, 2020. Nodaļa „Ieskats jūgendstila ģeogrāfijā”.</ref> Rīgas arhitektūrā jūgendstils parādījās ap 1898. gadu. Tā agrīnā, dekoratīvā fāze sasniedza kulmināciju ap 1903. gadu, vēlais posms sākās 1905.–1906. gadā, bet ap 1910. gadu dekorā un fasāžu kompozīcijā nostiprinājās [[neoklasicisms]]. Tāpēc par Rīgas jūgendstila periodu parasti uzskata gadus no 1898. līdz 1914.<ref name="grosa2012" /> Latvijas mākslas vēsturē šo laikmetu dažkārt apzīmē arī par neoromantismu un runā par „neoromantiskā jūgendstila laikmeta” formveidi.<ref name="formal">[https://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_%E2%80%93_1915:_Form%C4%81l%C4%81_stilistika 1890–1915: Formālā stilistika]. Latvijas mākslas vēsture. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Latvijas mākslas vēstures ceturtais sējums (2014) laiku no 1890. līdz 1915. gadam sauc par „neoromantiskā modernisma periodu”. Šis apzīmējums attiecas uz visu perioda mākslu, tostarp glezniecību un literatūru, un ir plašāks par vārdu „jūgendstils”.<ref name="lmv-period">[https://www.lma-mvi.lv/lv/izdevumi/latvijas-makslas-vesture Latvijas mākslas vēsture]. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Jūgendstila un [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] attiecības Latvijā vērtētas dažādi. Arhitekts Jānis Rutmanis 1934. gadā rakstīja, ka jaunā latviešu arhitektu paaudze „atturējās aizrauties no Rietumos tajā laikā liesmojošā secesionistiskā modernisma” un pievērsās somu „ziemeļnieku stilam”, taču arī viņš abas parādības uzskatīja par radniecīgām.<ref name="K1980-27">Krastiņš 1980, 27. lpp.</ref> Mūsdienu pētniecībā [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] nacionālo romantismu iekļauj Rīgas jūgendstila virzienu klasifikācijā,<ref name="riga-types">Krastiņš, Jānis. [https://jugendstils.riga.lv/muzejs/14/db/16/ Rīgas jūgendstila arhitektūras stilistiskie novirzieni]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> bet Silvija Grosa uzsver, ka tajā pašā laikā Rīgā turpināja pastāvēt arī historisms un klasiskā tradīcija.<ref name="grosa2012" /> == Raksturīgās iezīmes == Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā ir liektas līnijas, asimetriska kompozīcija un neregulāri līniju ritmi. Tā līnija ir liekta, viļņota vai „pātagas cirtiena” veidā saspringta. Augu stublāji, ziedi, lapas, gulbji, pāvi un spāres, kā arī sievietes figūra ar plīvojošiem matiem tika pārveidoti par ornamentu, kas vienlaikus rotā un sasaista priekšmeta vai fasādes daļas. Otrs, īpaši Vīnē un Glāzgovā attīstīts novirziens deva priekšroku taisnām līnijām, kvadrātam un gludām plaknēm.<ref name="va-overview" /> Arhitektūrā jaunais stils mainīja ēkas un rotājuma attiecības. Krastiņš to parāda ar Rīgas piemēru, Alfrēda Ašenkampfa īres namu Audēju ielā 7/9 (1899). Pirmajā stāvā ir plaši veikalu stiklojumi, augšstāvos logu ritms seko telpu izkārtojumam, bet fasādē „nav nekādu, pat romantizētu, vēsturisko stilu formu”. Ģeometrisko figūru un stilizētu augu ornaments ir „it kā brīvi uzklāts gludajai sienas plaknei”. Tas principiāli atšķīrās no [[eklektika (arhitektūra)|eklektisma]], kur fasādi komponēja no vēsturisko stilu detaļām.<ref name="K1980-54">Krastiņš 1980, 54.—55. lpp.</ref> To pašu domu 1904. gadā latviski formulēja publicists Jānis Asars: ēka jākonstruē „no iekšienes uz ārieni”, vispirms ierīkojot lietderīgas un daiļas iekštelpas un tām pieskaņojot nama ārējo veidu.<ref name="Banga-30">Banga 2020, 30. lpp.</ref> Arhitektūrā par prioritāti kļuva celtnes funkcionālā uzbūve; fasādi izcēla gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastiku (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēlā bija svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem.<ref name="formal" /> Dzelzs, stikls un dzelzsbetons ļāva veidot gaišas kāpņu telpas, lielus logus un atklātas konstrukcijas.<ref name="horta">[https://whc.unesco.org/en/list/1005/ Major Town Houses of the Architect Victor Horta (Brussels)]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai.<ref name="met">Gontar, Cybele. [https://www.metmuseum.org/essays/art-nouveau Art Nouveau]. The Metropolitan Museum of Art, 2006. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst, un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips. Mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs, un mākslai jāpārveido pasaule, ienesot skaisto un cilvēcīgo vidē, kas ieskauj cilvēku: viņa mājoklī, sadzīves priekšmetos un apģērbā.<ref name="FB-10" /> Jūgendstila glezniecība un tā dārgie rotu un stikla darbi bieži vērsās pie izglītota un turīga skatītāja.<ref name="FB-74">Fahr-Becker 2007, 74. lpp.</ref> Plakātos un rūpnieciski ražotos priekšmetos jūgendstils tomēr bija demokrātisks; Gallē par savu mērķi sauca skaistu priekšmetu ienešanu katra francūža mājoklī.<ref name="FB-316">Fahr-Becker 2007, 314.—318. lpp.</ref> == Izcelsme un izplatība Eiropā == === Priekšnoteikumi === Jūgendstila saknes meklējamas 19. gadsimta vidus Anglijā. Džons Raskins un Viljams Moriss kritizēja rūpnieciski ražoto priekšmetu zemo kvalitāti un vēsturisko stilu atdarināšanu un aicināja atgriezties pie amata prasmes un godīgi lietota materiāla. No šīm idejām izauga ''Arts and Crafts'' kustība; tās izstāžu biedrība dibināta 1887. gadā.<ref name="arts-crafts">[https://www.vam.ac.uk/articles/arts-and-crafts-an-introduction Arts and Crafts: an introduction]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Otrs ierosmju avots bija japāņu māksla. Kad Zīgfrīds Bings 1890. gadā Parīzes Mākslas skolā izstādīja 725 japāņu kokgriezumus un 428 ilustrētas grāmatas, japāņu paraugs no dažu gleznotāju iedvesmas kļuva par veselas paaudzes vadmotīvu: no tā pārņēma asimetrisku kompozīciju, tukšu laukumu cienīšanu un skaidru līniju.<ref name="FB-9">Fahr-Becker 2007, 9. lpp.</ref> Trešais avots bija [[simbolisms]], kas augam, dzīvniekam vai sievietes tēlam piešķīra nozīmi ārpus dekoratīvās funkcijas.<ref name="met" /> === Centri === [[Attēls:Victor Horta Hotel Tassel.JPG|thumb|upright|Tasela nams Briselē (1893, [[Viktors Ortā]]), viena no pirmajām jūgendstila ēkām.]] Pirmā pilsēta, kurā jaunais stils ienāca arhitektūrā, bija Brisele. [[Viktors Ortā|Viktora Ortā]] Tasela namā (1893) dzelzs kolonnas, stiklots jumts un vienotā ritmā veidotas kāpnes, grīdas mozaīkas un sienu gleznojumi pirmo reizi apvienojās vienā mākslinieciskā veselumā.<ref name="horta" /> Gleznotājs Anrī van de Velde 1893. gadā pievērsās lietišķajai mākslai, 1895. gadā pats sev uzcēla māju „Bloemenwerf” pie Briseles, kurā saskaņoja interjeru, mēbeles un pat sievas tērpus, un 1896. gadā iekārtoja četras telpas Binga galerijā Parīzē. Viņa līnijas teorija, kurā ornamentam jābūt abstraktam, nevis atdarinātam no ziediem, un viņa raksti padarīja viņu par stila galveno teorētiķi.<ref name="FB-157">Fahr-Becker 2007, 152.—159. lpp.</ref> 1900. gadā van de Velde pārcēlās uz Vāciju, kur no 1901. līdz 1906. gadam trīs sējumos iznāca viņa darbi par laikmetīgo mākslu.<ref name="K1980-21">Krastiņš 1980, 21. lpp.</ref> Parīzē Ektors Gimārs 1900. gadā projektēja metro ieejas no lieta čuguna un stikla, kas jauno stilu ienesa ikdienas pilsētvidē.<ref name="va-international">[https://www.vam.ac.uk/articles/art-nouveau-an-international-style Art Nouveau — an international style]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Nansī, pēc 1871. gada sadalītās Lotringas galvaspilsētā, jaunā māksla kļuva par novada pašapziņas izpausmi. Ap stikla mākslinieku Emīlu Gallē 1901. gadā izveidojās Nansī skola, ražotāju un meistaru apvienība, kas darināja stiklu, mēbeles, vitrāžas un keramiku.<ref name="nancy">[https://musee-ecole-de-nancy.nancy.fr/en/art-nouveau/the-ecole-de-nancy The École de Nancy]. Musée de l’École de Nancy. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Par tās iemīļoto motīvu kļuva dadzis, pilsētas ģerboņa zieds un Lotringas pretestības simbols.<ref name="FB-107">Fahr-Becker 2007, 107. lpp.</ref> Vācijā stilu izplatīja žurnāli ''Jugend'' (Minhene, no 1896. gada) un ''Pan'' (Berlīne, 1895–1900) un to grafiķi. Vīnē 1897. gadā dibinātās secesijas mākslinieki [[Gustavs Klimts]], [[Jozefs Hofmanis]] un [[Kolomans Mozers]] plūstošo līniju drīz nomainīja ar ģeometrisku kompozīciju; Hofmaņa un Mozera 1903. gadā dibinātās darbnīcas ''Wiener Werkstätte'' ražoja mēbeles, sudrabu un rotas.<ref name="va-international" /> Darmštatē Hesenes lielhercogs 1899. gadā nodibināja mākslinieku koloniju Matildes kalnā: mākslinieki tur cēla savas mājas un darbnīcas un rādīja tās izstādēs kā jaunas dzīves vides paraugus.<ref name="darmstadt">[https://whc.unesco.org/en/list/1614/ Mathildenhöhe Darmstadt]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Glāzgovā Čārlzs Renijs Makintošs un Margareta Makdonalda veidoja interjerus ar stingrām vertikālēm un smalki stilizētām rozēm.<ref name="va-international" /> [[Attēls:CasaBatllo 0170.JPG|thumb|upright|''Casa Batlló'' Barselonā (1904–1906, Antoni Gaudī).]] Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā, kur Prāgā un Krakovā to sauca par secesiju.<ref name="K1980-19" /> Īpaši jāmin čehu mākslinieks [[Alfonss Muha]], kura Parīzes plakāti kļuva par stila starptautisku zīmi.<ref name="posters">[https://www.vam.ac.uk/articles/a-short-history-of-the-poster A short history of the poster]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Katalonijā par jūgendstila centru kļuva Barselona, kur darbojās arhitekts [[Antoni Gaudī]]. Viņa ēkās ''Casa Batlló'' (1904–1906) un ''Casa Milà'' (1906–1910) konstrukcija un ornaments saplūda viļņotās, dabas formām līdzīgās masās. Gaudī par skolotāju sauca dabu un parabolisko arku un slīpo kolonnu nesošās īpašības atvasināja no koka zaru un kaulu uzbūves.<ref name="FB-203">Fahr-Becker 2007, 200.—203. lpp.</ref> Ziemeļvalstīs jaunā māksla savienojās ar nacionālās kultūras reprezentāciju. [[1900. gada Pasaules izstāde|Parīzes 1900. gada pasaules izstādē]] Somijas paviljonu, kuru projektēja Hermanis Gezeliuss, Armass Lindgrēns un Eliels Sārinens, kritika nosauca par „pavisam vienkāršāko un pavisam skaistāko”; panākumi nāca brīdī, kad Krievijas impērija sāka ierobežot Somijas autonomiju.<ref name="FB-Finland">Fahr-Becker 2007, nodaļa „Scandinavia”, lappuses par somu arhitektūru un lietišķo mākslu.</ref> Paviljona griestus gleznoja [[Akseli Gallēns-Kallela]], kurš tur iekārtoja arī ''Iris'' darbnīcas istabu.<ref name="orsay">[https://www.musee-orsay.fr/en/program/whats-on/exhibitions/presentation/akseli-gallen-kallela-1865-1931a-passion-finland Akseli Gallen-Kallela (1865–1931). A Passion for Finland]. Musée d’Orsay. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Somu arhitektūra vēlāk kļuva par tiešu paraugu Rīgas arhitektiem. Krievijas impērijā ''модерн'' centri bija Pēterburga un Maskava.<ref name="met" /> === Lietišķā māksla un grafika === Jūgendstils bija pirmais stils, kura slavenākie darbi nav gleznas, bet priekšmeti. Gallē vāzēs augu motīvus veidoja no vairākiem krāsaina stikla slāņiem, tos gravējot un kodinot. Juvelieris Renē Laliks dārgakmeņu vietā izmantoja emalju, stiklu un ragu, un spāre vai orhideja noteica visas rotas formu.<ref name="glass-jewellery">[https://www.vam.ac.uk/articles/objects-of-beauty-art-nouveau-glass-and-jewellery Objects of beauty: Art Nouveau glass and jewellery]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ņujorkā Luiss Komforts Tifanijs 1893. gada Čikāgas pasaules izstādē parādīja kapelu ar stikla mozaīkām, kas viņu iepazīstināja ar Bingu, un no sava ''Favrile'' stikla darināja vāzes, lampas un vitrāžas, kurās krāsa ieausta pašā materiālā.<ref name="FB-316" /> Somijā „Arabia” fabrikas servīzi „Fennia” pēc Sārinena un Lindgrēna metiem apgleznoja ar rokām, bet Alfrēds Viljams Finčs Porvo nodibināja „Iris” darbnīcas.<ref name="FB-Finland" /> [[Attēls:Alfons Mucha - F. Champenois Imprimeur-Éditeur.jpg|thumb|upright|[[Alfonss Muha|Alfonsa Muhas]] plakāts (1897).]] Tēlotājā mākslā jūgendstils visplašāk izpaudās grafikā, ilustrācijās un plakātos, kur īpaši raksturīgi ir stilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums un dekoratīvas, liektas līnijas. Krāsu litogrāfija padarīja plakātu par masu mākslu. Žila Šerē un Anrī de Tulūza-Lotreka Parīzes kabarē afišās un [[Alfonss Muha|Alfonsa Muhas]] Sāras Bernāras teātra plakātos attēls un ar roku zīmēti burti veidoja vienu kompozīciju.<ref name="posters" /> Žurnāli ''The Studio'' Londonā, ''Jugend'', ''Pan'' un ''Ver Sacrum'' Vīnē un lielās izstādes Parīzē (1900) un Turīnā (1902) jauno stilu dažu gadu laikā izplatīja no Lisabonas līdz Pēterburgai.<ref name="met" /> == Jūgendstils Latvijā == Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijas teritorijā. Sākotnēji tā spilgtākie pārstāvji bija vācbaltiešu arhitekti un mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstila laiku saistās pirmo profesionālo latviešu mākslinieku, Rozentāla, Valtera un Madernieka, ienākšana kultūras apritē.<ref name="pelse-art" /> Tāpat kā Skandināvijā, arī Latvijā jūgendstils bija saistīts ar nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="grosa2012" /> === Rīgas uzplaukums un 1901. gada izstāde === [[Attēls:Poster Jubiläums-Ausstellung Riga 1901.jpg|thumb|upright|Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes plakāts (1901).]] Rīga 19. un 20. gadsimta mijā auga straujāk nekā jebkad agrāk. 1897. gadā pilsētā bija 282 230 iedzīvotāju, 1913. gadā vairāk nekā 517 000; tā bija piektā lielākā Krievijas impērijas pilsēta, un pēc preču apgrozījuma tās osta 1901. gadā izvirzījās impērijā pirmajā vietā. 1898. gadā vien Rīgā uzcēla ap 450 ēku.<ref name="K1980-28">Krastiņš 1980, 28. lpp.</ref> Galvenais būvuzdevums bija daudzstāvu mūra īres nams ar veikaliem pirmajā stāvā, un tieši īres namu fasādēs, kāpņu telpās un dzīvokļos jūgendstils Rīgā izpaudās visplašāk.<ref name="lejnieks">Lejnieks, Jānis. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Pilsētai bija sava arhitektu skola. [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnikuma]] (no 1896. gada Politehniskā institūta) arhitektūras nodaļa pirms Pirmā pasaules kara bija vienīgā augstākā arhitektūras mācību iestāde Baltijā.<ref name="unesco-riga" /> Rīgas Arhitektu biedrība no 1907. līdz 1913. gadam izdeva gadagrāmatu ''[[Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen]]'', kurā publicēja jaunākās ēkas, interjerus un mākslas darbus un kura pati bija rūpīgi veidots grāmatu mākslas paraugs.<ref name="abele-yearbook">Ābele, Kristiāna. [https://aaav.vda.lt/journal/article/view/69 Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen (1907–1913)] // ''Acta Academiae Artium Vilnensis''. 2021. 176.—221. lpp.</ref> Jaunās mākslas publisku pieteikumu Rīgā deva 1901. gada vasarā sarīkotā Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, amatniecības un mākslas izstāde. Tās 40 paviljoni aizņēma visu Esplanādi; vairumam bija brīva, asimetriska kompozīcija, un to noformējumā plaši izmantoja jauno ornamentu. Publicists Jānis Asars rakstīja, ka jaunā „garša, kura Rīgā tikusi pie vārda īpaši ar 1901. gada jubilejas izstādi, ir tiešām kas jauns”.<ref name="K1980-34">Krastiņš 1980, 34. lpp.</ref> Izstādē Rīgas daiļkrāsotāju darbnīcas rādīja interjeru gleznojumus ar stilizētiem dabas motīviem, bet keramikas fabrikas pirmās jūgendstila krāsnis un kamīnus.<ref name="G2019-80">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 80.—81., 87. lpp.</ref> Iekārtojums bija domāts turīgajiem. Otrs polus parādīja 1907. gada izstāde „Strādnieku māja”, kurā Laube, Pēkšēns un Eduards Kupfers piedāvāja dzīvokļa paraugus, kas tomēr palika tālu no priekšpilsētas strādnieka divstāvu koka nama ar virtuvi un vienu istabu.<ref name="Banga-39">Banga 2020, 39.—40. lpp.</ref> === Arhitektūra Rīgā === {{Galvenais|Rīgas jūgendstila arhitektūra}} [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7582914046).jpg|thumb|upright|Īres nams Alberta ielā 8 (1903, [[Mihails Eizenšteins]]).]] Par vienu no pirmajām Rīgas ēkām, kurā jūgendstils parādās „klasiskā veidā”, Krastiņš uzskata Ašenkampfa īres namu Audēju ielā 7/9 (1899).<ref name="K1980-54" /> Visplašāko ievērību guvuši civilinženiera [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] nami Alberta un Elizabetes ielā. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts nedaudz vairāk par desmit īres namu, taču „dekoratīvo pārmērību ziņā neviena Rīgas celtne nepārspēj” tos: fasādes klāj maskas, sfinksas, pāvi un milzu sieviešu galvas.<ref name="K1980-43">Krastiņš 1980, 43.—44. lpp.</ref> Eizenšteins sekoja Vācijā publicētiem fasāžu paraugiem, un viņa ansamblis, pieci nami cits citam blakus Alberta ielā, ir unikāls, bet Rīgas arhitektūrai kopumā neraksturīgs.<ref name="Banga-36">Banga 2020, 36.—37. lpp.</ref> Krastiņš Rīgas jūgendstilā izšķir vairākus virzienus. Eklektiski dekoratīvajā (ap 1899–1905) jaunais ornaments klāj vēl tradicionāli komponētas fasādes. [[Stateniskais jūgendstils|Stateniskajā jūgendstilā]], kas kļuva par Rīgas īres namu pamatformu, fasādi organizē vertikāli dalījumi, erkeri un logu ritms, bet dekors ir pakārtots konstrukcijai. Nacionālajā romantismā izmantoja dabīgu akmeni, raupju apmetumu un tautas celtniecības motīvus.<ref name="riga-types" /> Ap 1910. gadu Rīgā, tāpat kā citur Krievijā, nostiprinājās neoklasicisms: reakcija pret jūgendstila nemieru, kas tomēr pārņēma tā racionālo plānojumu.<ref name="K1980-155">Krastiņš 1980, 28., 155. lpp.</ref> Lielāko daļu šo ēku radīja neliels arhitektu loks. Ap 1905. gadu darbu sāka latviešu arhitektu paaudze, kas bija izglītojusies Rīgas Politehniskajā institūtā un sākumā strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā: Eižens Laube, [[Aleksandrs Vanags]], Ernests Pole, Augusts Malvess.<ref name="K1980-72">Krastiņš 1980, 72. lpp.</ref> Pēc Oskara Bāra projektiem Rīgas centrā uzcēla ap 85 daudzstāvu mūra namu, pēc Laubes 83, pēc Vanaga 71, pēc Poles 37. Kopā ar Jāņa Baumaņa, Pēkšēna un Jāņa Alkšņa darbiem tie veido vairāk nekā 40 % no Rīgas centra kapitālās apbūves, kas tapusi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.<ref name="K1980-94">Krastiņš 1980, 94. lpp.</ref> Vācbaltiešu arhitektu vidū jūgendstilā strādāja [[Vilhelms Bokslafs]], [[Augusts Reinbergs]], Fridrihs Šefels un citi; [[Pauls Mandelštams]] bija viens no ražīgākajiem stateniskā jūgendstila meistariem.<ref name="K1980-141">Krastiņš 1980, 56.—58., 90., 141. lpp.</ref> Jūgendstila ēkas veido vairāk nekā trešdaļu Rīgas centra apbūves; tās radījuši Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube un daudzi citi.<ref name="krastins1997">Krastiņš, Jānis. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/42228 Latvijas jūgendstils Eiropas kontekstā] // ''Latvijas Vēstnesis''. 1997. 14. febr. Nr. 48.</ref> Pēc UNESCO datiem Rīgas vēsturiskajā centrā ir ap 50 augstvērtīgu jūgendstila ēku viduslaiku pilsētas daļā un vairāk nekā 300 pārējā centra teritorijā.<ref name="unesco-riga" /> === Somijas paraugs un nacionālais romantisms === {{Galvenais|Nacionālais romantisms}} [[Attēls:J Alunana iela - A Pumpura 5.jpg|thumb|upright|Ņesterova īres nams Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5 (1905–1906, somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs).]] Vēlajā jūgendstila posmā Rīgas arhitekti par paraugu ņēma Somiju, kur Lars Sonks, Lindgrēns un Sārinens bija radījuši „ziemeļu stilu” ar raupja granīta sienām, smagnējiem torņiem un tautas celtniecības motīviem.<ref name="grosa2012" /> Saikni ar Somiju veidoja arī personiski kontakti: gleznotājs Janis Rozentāls 1903. gadā apprecēja somu dziedātāju Elli Forseli un vasaras pavadīja Somijā, bet jaunie arhitekti Laube un Vanags 1904. gadā devās turp studiju ceļojumā un iepazinās ar arhitektiem Knutu Vasašernu un Gustavu Lindbergu.<ref name="K1980-99">Krastiņš 1980, 99. lpp.</ref> Vasašernas un Lindberga projektētais tirgotāja Ņesterova īres nams Andreja Pumpura ielā 5 (1905–1906), kura būvdarbus vadīja Vanags, bija pirmā somu stila celtne Rīgā. Tā kāpņu telpā izmantoja varu, mākslīgo marmoru un dekoratīvo apmetumu, bet dzīvokļos pirmo reizi Rīgā ierīkoja salokāmas durvis, sienas skapjus un divas tualetes.<ref name="Banga-15">Banga 2020, 15. lpp.</ref> Pirmās latviešu arhitektu nacionālā romantisma ēkas, Kļaviņas īres nams Aleksandra Čaka ielā 26 un Ata Ķeniņa skola Tērbatas ielā 15/17 (abas 1905, Pēkšēns un Laube), apvienoja somu paraugus ar etnogrāfisko rakstu ornamentu.<ref name="G2019-309">Grosa 2019, 306.—310. lpp.</ref> Laube 1908. gadā žurnālā „Zalktis” aicināja atteikties no imitācijas, lietot materiālus atbilstoši to raksturam un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.</ref> Tajā pašā gadā latviešu presē jauno stilu jau kritizēja: „Rīgas Avīzes” autors nosauca somu stila namus par savādiem un iebilda pret to izmantošanu Rīgas Latviešu biedrības jaunajam namam, ko galu galā 1909.–1910. gadā uzcēla pēc Ernesta Poles neoklasicisma projekta.<ref name="RA1908">Kāds biedrs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49823673&isArticle=true Rīgas Latviešu biedrības nama celšanas lietā kāds vārds] // ''Rīgas Avīze''. 1908. Nr. 267. 19. nov. (2. dec.). 1.—2. lpp.; Grosa 2019, 304.—305. lpp.</ref> === Interjeri un darbnīcas === Dzīvokļos jūgendstils ienāca lēnāk un atturīgāk nekā fasādēs. Tā ziedu laiks interjerā sākās pēc 1903. gada, bet tumšās, smagās mēbeles turējās ilgi, baltas vispirms parādījās virtuvē, un historisma un jūgendstila sajaukums saglabājās līdz 20. gadsimta 20. gadiem.<ref name="Banga-36" /> Vienots ansamblis parasti aprobežojās ar vestibilu un kāpņu telpu, kur durvis, margas, grīdas flīzes, paneļi un krāsojums vijās līdz pēdējam stāvam; tādas kāpņu telpas saglabājušās Alberta ielā 12, Elizabetes ielā 3, Alfrēda Kalniņa ielā 6 un Strēlnieku ielā 4. Griestu rozetes un trafaretus darbnīcas tipizēja, tāpēc vieni un tie paši raksti atkārtojas dažādu arhitektu namos.<ref name="Banga-40">Banga 2020, 40.—41., 46. lpp.</ref> Daiļkrāsotāju darbnīcas „Kurau & Passil” un Eduards Rozītis gleznoja telpas pēc Vācijā un Austrijā izdotām parauggrāmatām; „Kurau & Passil” ēdamistabas gleznojums bija viens no spilgtākajiem jūgendstila darbiem 1901. gada izstādē.<ref name="G2019-79">Grosa 2019, 79.—81. lpp.</ref> Dekoratīvo apmetumu fasādēs un griestos veidoja pucmeistars; Laube raupju, graudainu apmetumu lietoja arī griestiem.<ref name="Banga-13">Banga 2020, 13., 15. lpp.</ref> Vitrāžās vadošā bija Ernsta Todes (1858–1932) darbnīca, dibināta 1895. gadā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā 76. Tā kļuva par lielāko savā nozarē Krievijas impērijā, ar pārstāvniecību Pēterburgā un vitrāžām Maskavas, Odesas, Kijevas un Harkovas baznīcās un privātnamos.<ref name="G2019-82">Grosa 2019, 82.—83. lpp.</ref> Krāsainās majolikas krāsnis un kamīnus ražoja fabrika „Zelm & Boehm” („Celms un Bēms”), kas izauga no Johana Kristofa Celma 1859. gadā dibinātā ģipša uzņēmuma un šo nosaukumu nesa kopš 1892. gada. Tās katalogs lepojās ar pircējiem „visā Krievijā”, tostarp ķeizara medību pili Polijā un Buhāras emīru. 1901. gada izstādē fabrika līdzās renesanses un rokoko atdarinājumiem rādīja krāsnis ar jūgendstila dabas un antropomorfiem motīviem; viena kamīna metu izstrādāja Todes darbnīca, cits, Ēriha fon Kampenhauzena projektētais (ne vēlāk kā 1909), saglabājies Puikules pilī. Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam fabrika 1901. gadā izgatavoja [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pils]] krāsni ar 130 apgleznotiem podiņiem, kuros attēloti Rīgas un Jūrmalas skati.<ref name="G2019-86">Grosa 2019, 86.—87. lpp.</ref> Otra lielākā bija Friča Ausekļa 1882. gadā dibinātā fabrika ar 75 strādniekiem 1901. gadā.<ref name="G2019-88">Grosa 2019, 88.—89. lpp.</ref> Sakrālajos interjeros jūgendstils redzams [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcā]] (1908–1910, Bokslafs un Edgars Frīzendorfs), Peitavas ielas sinagogā ar ēģiptiskiem motīviem (1903–1905, Vilhelms Neimanis un Hermanis Zeiberlihs) un Neimaņa 1905. gadā veidotajā Rīgas Doma vestibilā.<ref name="Banga-12">Banga 2020, 12. lpp.</ref> Mežaparka savrupmājās jūtama Jozefa Hofmaņa Vīnes ģeometriskā jūgendstila ietekme.<ref name="Banga-40" /> Restaurētu dzīvokli ar perioda mēbelēm un griestu gleznojumiem rāda [[Rīgas Jūgendstila centrs]] Alberta ielā 12, Pēkšēna un Laubes 1903. gada namā ar spirālveida kāpņu telpu.<ref name="museum-rooms">[https://jugendstils.riga.lv/muzeum/ Muzejs]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> === Liepāja un citas pilsētas === [[Attēls:Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja).jpg|thumb|Jūgendstila nami Krišjāņa Valdemāra ielā [[Liepāja|Liepājā]].]] Ārpus Rīgas nozīmīgākais jūgendstila centrs bija [[Liepāja]], kas ap 1900. gadu strauji auga kā osta un kūrorts. Krastiņš tur izceļ gan dekoratīvus, gan stateniskus risinājumus, tostarp arhitekta Maksa Teodora Berči projektētās ēkas Kuršu ielā 17 un 21. Atsevišķas jūgendstila ēkas cēla arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jelgava|Jelgavā]] un citās pilsētās; [[Cēsis|Cēsīs]] nacionālajam romantismam tuvs ir Plauciņa nams Rīgas ielā 10.<ref name="krastins1997" /> Muižās jaunais stils parādījās galvenokārt interjeros un atsevišķos pasūtījumos, kā Jaunmoku krāsns vai Puikules kamīns.<ref name="G2019-86" /> == Tēlotāja māksla, grafika un dizains == === Glezniecība un tēlniecība === [[Attēls:Rozentals Verotaja vaks.jpg|thumb|upright|Jaņa Rozentāla zīmētais žurnāla „Vērotājs” vāks (1903).]] Latvijas tēlotājā mākslā jūgendstils reti parādījās tīrā veidā: glezniecībā un grafikā tas saplūda ar reālismu un simbolismu, un jūtama arī impresionisma un postimpresionisma ietekme, bet stājtēlniecībā spēcīgākas bija reālisma tendences.<ref name="formal" /> Latviešu profesionālās mākslas sākums sakrita ar jūgendstila laiku. Pēterburgas Mākslas akadēmijas latviešu studentu pulciņa „[[Rūķis]]” biedri Rozentāls, Purvītis, Valters un Ādams Alksnis savus darbus pirmo reizi plašāk rādīja 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē Rīgā.<ref name="rozentals">Brasliņa, Aija. [https://lnmm.gov.lv/en/latvian-national-museum-of-art/exhibitions/janis-rozentals-18661916-art-and-technique-140 Janis Rozentāls (1866–1916). Art and Technique]. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2016. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Rozentāla glezniecībā reālistisks vērojums savienojās ar simboliskiem sižetiem un dekoratīvu līniju; viņš strādāja arī grafikā un lietišķajā mākslā, zīmēja grāmatu un žurnālu vākus un 1905. gadā „Vērotājā” publicēja plašu apceri par somu mākslu.<ref name="rozentals" /> Purvīša ziemas un pavasara ainavās dabas vērojums pakļauts dekoratīvam ritmam: koku, sniega un ūdens formas kļūst par kompozīcijas elementiem.<ref name="purvitis">Ābele, Kristiāna. [https://enciklopedija.lv/skirklis/272221-Vilhelms-Purv%C4%ABtis Vilhelms Purvītis]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Johans Valters Jelgavā gleznoja ainavas un figūru kompozīcijas („Pīles”, „Mežs”), kurās krāsu laukumu un līniju ritms kļuva arvien dekoratīvāks; 1906. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju.<ref name="valters">Ābele, Kristiāna. [https://www.makslasvesture.lv/Johans_Valters Johans Valters]. Latvijas mākslas vēsture. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Tēlniecībā jūgendstils izpaudās galvenokārt būvplastikā. Burkards Dzenis veidoja ciļņus un maskas Rīgas īres namu fasādēm, pirms pievērsās stājtēlniecībai.<ref name="G2019-72">Grosa 2019, 72.—78. lpp.</ref> [[Teodors Zaļkalns]], kas sākumā Pēterburgā mācījās dekoratīvo glezniecību, Parīzē iepazina Rodēna un Burdela tēlniecību.<ref name="zalkalns">Bremša, Laila. [https://enciklopedija.lv/skirklis/34811-Teodors-Za%C4%BCkalns Teodors Zaļkalns]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> === Grafika un periodika === Grāmatu grafika un periodika bija viens no Latvijas jūgendstila stūrakmeņiem. Žurnālu „Austrums” (1885–1906), „Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895–1905), „Vērotājs” (1903–1905), „Zalktis” (1906–1910), „Dzelme” (1906–1907) un „Stari” (1906–1908) vākus un vinjetes zīmēja Rozentāls, Rihards Zariņš, Madernieks, Gustavs Šķilters, Pēteris Krastiņš un Pēteris Kalve. Poligrāfija uz jauno stilu reaģēja ātrāk par citām nozarēm un pirmā ieviesa stilizētus etnogrāfiskos elementus; galvenās ierosmes nāca no vācu grāmatu mākslas un plakātiem.<ref name="Banga-47">Banga 2020, 47.—48. lpp.</ref> „Vērotāja” mākslas nodaļu vadīja Rozentāls, bet „Zalktis” no 1906. gada iznāca kā almanahs un 1908.–1910. gadā kā žurnāls ar rakstiem par mākslas uzdevumiem un reprodukcijām.<ref name="G2019-121">Grosa 2019, 121. lpp.</ref> Jūlijs Madernieks zīmēja grāmatu vākus, burtveidolus un ornamentus; viņa 1913. gada krājumā „Ornaments” vietējās dabas formas pārveidotas ģeometrizētos rakstos, kuros viņš meklēja nacionāli atšķirīgu izteiksmi.<ref name="madernieks-ornaments">[https://www.rdmv.lv/madernieks-no-tebrizes-lidz-gulbenei/ Madernieks. No Tebrīzes līdz Gulbenei]. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Vācu valodā izdotā Arhitektu biedrības gadagrāmata ar savu salikumu, reprodukcijām un vinjetēm bija perioda grāmatu mākslas paraugs.<ref name="abele-yearbook" /> === Lietišķā māksla === Madernieks projektēja arī mēbeles, interjerus un audumus, un no viņa darbnīcas iznāca pirmie latviešu dizaina paraugi; vēlāk etnogrāfisko rakstu studijas viņa ornamentu padarīja arvien ģeometriskāku.<ref name="madernieks">[https://lnmm.gov.lv/dekorativas-makslas-un-dizaina-muzejs/izstades/madernieka-stils-185 Madernieka stils]. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2020–2021. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Tekstilmākslā strādāja [[Jūlijs Straume]], keramikā [[Jēkabs Dranda]] ar stilizētu ziedu šķīvjiem un [[Ansis Cīrulis]], dārgmetālā Ērika Bakstada darbnīca.<ref name="pelse-design">Pelše, Stella. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21519-lieti%C5%A1%C4%B7%C4%81-m%C4%81ksla-un-dizains-Latvij%C4%81 Lietišķā māksla un dizains Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Rīgas [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova]] un Jesena porcelāna fabrikas jūgendstila formas un dekoru ieviesa masu ražojumos; Kuzņecova servīze „Īriss” atkārtoja ap 1900. gadu „Villeroy & Boch” sākto paraugu.<ref name="porcelain">[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/Porcelans/ Porcelāns un fajanss]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Mēbeles pēc arhitektu un mākslinieku metiem darināja Rīgas galdniecības un koktēlniecības darbnīcas; muzeju krājumos saglabājušās bufetes ar augu kokgriezumiem un vitrāžām, puķu galdiņi un krēsli ar ģeometrisku dekoru.<ref name="furniture">[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/mebeles/ Mēbeles]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Noriets un vērtējums == Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs, un ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt. Jau ap 1907. gadu Rīgas ēku dekorā atgriezās klasiskie motīvi, un 1910.–1914. gadā neoklasicisms kļuva par valdošo virzienu, kaut gan tas sadzīvoja ar jūgendstila plānojumu un konstrukcijām.<ref name="grosa2012" /> Pirmais pasaules karš būvniecību Rīgā apturēja pavisam. Starpkaru Latvijā jūgendstilu vērtēja kritiski. Rutmanis 1934. gadā Eizenšteina namus minēja kā „secesionistiskā modernisma” pārmērību piemēru, pretstatot tiem latviešu arhitektu nacionālos meklējumus.<ref name="K1980-27" /> Arī Eiropā stils pēc Pirmā pasaules kara bija izsmiets un aizmirsts; pirmā lielā pēckara jūgendstila izstāde notika Cīrihē 1952. gadā, un to atklāja 89 gadus vecais van de Velde.<ref name="FB-154">Fahr-Becker 2007, 154. lpp.</ref> Padomju gados jūgendstilu ilgi uzskatīja par buržuāziskās dekadences izpausmi. Edgara Dubiņa 1971. gada diplomdarbs un Jāņa Krastiņa 1973. gada disertācija bija pirmie mēģinājumi Rīgas jūgendstilu pētīt no jauna, un Krastiņa 1980. gada monogrāfija „Jūgendstils Rīgas arhitektūrā” to iezīmēja kā pilsētas centra arhitektoniskās savdabības pamatu.<ref name="grosa2012-60">Grosa 2012, 60.—62. lpp.</ref> Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Rīgas jūgendstils ir kļuvis par pilsētas atpazīstamības zīmi un pētniecības objektu.<ref name="karlstrema" /> == Mantojums un saglabāšana == 1997. gadā Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte nosaukta par vienu no tā izcilās universālās vērtības sastāvdaļām līdzās viduslaiku pilsētai un koka apbūvei. UNESCO vienlaikus norāda uz autentiskuma zuduma risku neatbilstošu pārbūvju un remontu dēļ.<ref name="unesco-riga" /> Daļa interjeru jau zudusi: [[Ņesterova nams|Ņesterova nama]] dzīvokļu apdare tika daļēji iznīcināta remontos 20. gadsimta 90. gados.<ref name="Banga-15" /> Rīgā, Alberta ielā 12, atrodas jūgendstilam veltīts muzejs, Rīgas Jūgendstila centrs, kas tika atklāts 2009. gada 23. aprīlī. Muzeja telpās restaurēta vēsturiskā apdare, bet dzīvokļa iekārtojums komplektēts no Latvijā ražotām vai lietotām perioda mēbelēm, traukiem, apģērba un iespieddarbiem.<ref name="museum-history">[https://jugendstils.riga.lv/vesture/ Muzeja vēsture]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ik gadu 10. jūnijā atzīmē [[Pasaules jūgendstila diena|Pasaules jūgendstila dienu]]. == Skatīt arī == * [[Nacionālais romantisms]] * [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]] * [[Pasaules jūgendstila diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils: interjers''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Fahr-Becker, Gabriele. ''Art Nouveau''. Königswinter: h.f.ullmann, 2007. ISBN 978-3-8331-3545-3. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. * Grosa, Silvija (sast.). ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā''. Rīga: Jumava, 1999. * Kļaviņš, Eduards (sast.). ''Latvijas mākslas vēsture. IV: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915''. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. * Krastiņš, Jānis. ''Rīga: jūgendstila metropole''. Rīga: Baltika, 1996. * ''Latvijas mākslas vēsture''. Rīga: Pētergailis, 2004. == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv/ Rīgas Jūgendstila centrs] * [https://www.vam.ac.uk/collections/art-nouveau Jūgendstils Viktorijas un Alberta muzeja krājumā] * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] {{autoritatīvā vadība}} {{avangards}} [[Kategorija:Jūgendstils| ]] [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Mākslas virzieni]] gk599z5llcdeabrst1xi2547mbvgh90 4536982 4536980 2026-10-17T07:47:25Z Kaiservalds 149642 /* Interjeri un darbnīcas */ 4536982 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alberta ielā 12 20120728-05.JPG|thumb|300px|Kāpņu telpa Alberta ielā 12 Rīgā (1903, arhitekti [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Eižens Laube]]). Ēkā kopš 2009. gada darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]].]] '''Jūgendstils''' ({{val-de|Jugendstil}}; {{val-fr|Art Nouveau}}) ir [[māksla]]s, īpaši [[arhitektūra]]s un [[dizains|dizaina]], stils, kas radās 1890. gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Tā veidotāji atteicās no vēsturisko stilu atdarināšanas un jaunas formas meklēja dabā: stilizētos augu un dzīvnieku motīvos, plūstošās līnijās un asimetriskās kompozīcijās. Līdzās šim dekoratīvajam novirzienam pastāvēja ģeometrisks un atturīgs, kas sagatavoja ceļu [[modernisms|modernismam]].<ref name="va-overview">[https://www.vam.ac.uk/collections/art-nouveau Art Nouveau]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslu sintēzes ideja, un tas izpaudās visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru. Stils atteicās šķirt „augsto” tēlotāju mākslu no „zemās” lietišķās mākslas; vienotu ēkas, interjera un priekšmetu veselumu apzīmē ar vācu jēdzienu ''Gesamtkunstwerk''.<ref name="FB-10">Fahr-Becker, Gabriele. ''Art Nouveau''. Königswinter: h.f.ullmann, 2007. 10. lpp.</ref> Stila centri bija [[Brisele]], [[Parīze]] un [[Nansī]], [[Minhene]], [[Darmštate]] un [[Vīne]], [[Glāzgova]], [[Barselona]] un [[Helsinki]]. Rīgas arhitektūrā jūgendstils parādījās ap 1898. gadu un noteica tās attīstību līdz 1914. gadam.<ref name="grosa2012">Grosa, Silvija. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29980118.pdf Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century] // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. 21. sēj., Nr. 3/4. 56.—59. lpp.</ref> [[Rīga]] ir viena no Eiropas pilsētām ar lielāko jūgendstila ēku koncentrāciju: ap 1900. gadu tajā uzcēla simtiem daudzstāvu īres namu, un 1997. gadā [[Rīgas vēsturiskais centrs]] tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco-riga">[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Latvijā jūgendstila periods sakrita ar pirmās profesionālo latviešu mākslinieku paaudzes darbības sākumu: ar [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelmu Purvīti]], [[Johans Valters|Johanu Valteru]] un [[Jūlijs Madernieks|Jūliju Madernieku]].<ref name="pelse-art">Pelše, Stella. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21632-m%C4%81ksla-Latvij%C4%81 Māksla Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Nosaukumi un periodizācija == [[Attēls:Otto Eckmann - Jugend Nr. 14, 1896.jpg|thumb|upright|Minhenes žurnāla ''Jugend'' vāks (1896, Oto Ekmanis). No žurnāla nosaukuma cēlies vārds „jūgendstils”.]] Vācu nosaukums ''Jugendstil'' cēlies no Minhenē kopš 1896. gada iznākušā žurnāla ''Jugend'' („Jaunība”). Franču ''Art Nouveau'' („jaunā māksla”) popularizēja Zīgfrīda Binga 1895. gadā Parīzē atvērtā galerija ''Maison de l’Art Nouveau''.<ref name="karlstrema">Karlštrēma, Inga. [https://enciklopedija.lv/skirklis/9011 Jūgendstils, arhitektūrā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Austrijā, Čehijā un Polijā stilu sauc par secesiju pēc mākslinieku apvienībām, kas „atdalījās” no akadēmiskajām izstāžu biedrībām Minhenē (1892), Vīnē (1897) un Berlīnē (1899). Itāļu ''stile Liberty'' nosaukts pēc Londonas veikala „Liberty”, kas tirgoja jaunā stila audumus un priekšmetus.<ref name="K1980-19">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 19. lpp.</ref> Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas zemēs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: ''Jugendstil'' Vācijā, ''Art Nouveau'' Francijā un Beļģijā, ''Sezessionsstil'' Austrijā, ''Stile Liberty'' vai ''Stile floreale'' Itālijā, ''modernisme'' Katalonijā, ''Młoda Polska'' Polijā un ''модерн'' Krievijā. Vācijā jauno stilu sākumā izsmēja kā „beļģu ķeburu stilu” (''belgischer Schnörkelstil''), un arī Latvijā tā pirmie kritiķi runāja vienkārši par „jauno stilu”. Nosaukumu „jūgendstils” jaunais strāvojums guva Vācijā un arī Latvijā.<ref name="Banga-geo">Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils: interjers''. Rīga: Jumava, 2020. Nodaļa „Ieskats jūgendstila ģeogrāfijā”.</ref> Rīgas arhitektūrā jūgendstils parādījās ap 1898. gadu. Tā agrīnā, dekoratīvā fāze sasniedza kulmināciju ap 1903. gadu, vēlais posms sākās 1905.–1906. gadā, bet ap 1910. gadu dekorā un fasāžu kompozīcijā nostiprinājās [[neoklasicisms]]. Tāpēc par Rīgas jūgendstila periodu parasti uzskata gadus no 1898. līdz 1914.<ref name="grosa2012" /> Latvijas mākslas vēsturē šo laikmetu dažkārt apzīmē arī par neoromantismu un runā par „neoromantiskā jūgendstila laikmeta” formveidi.<ref name="formal">[https://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_%E2%80%93_1915:_Form%C4%81l%C4%81_stilistika 1890–1915: Formālā stilistika]. Latvijas mākslas vēsture. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Latvijas mākslas vēstures ceturtais sējums (2014) laiku no 1890. līdz 1915. gadam sauc par „neoromantiskā modernisma periodu”. Šis apzīmējums attiecas uz visu perioda mākslu, tostarp glezniecību un literatūru, un ir plašāks par vārdu „jūgendstils”.<ref name="lmv-period">[https://www.lma-mvi.lv/lv/izdevumi/latvijas-makslas-vesture Latvijas mākslas vēsture]. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Jūgendstila un [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] attiecības Latvijā vērtētas dažādi. Arhitekts Jānis Rutmanis 1934. gadā rakstīja, ka jaunā latviešu arhitektu paaudze „atturējās aizrauties no Rietumos tajā laikā liesmojošā secesionistiskā modernisma” un pievērsās somu „ziemeļnieku stilam”, taču arī viņš abas parādības uzskatīja par radniecīgām.<ref name="K1980-27">Krastiņš 1980, 27. lpp.</ref> Mūsdienu pētniecībā [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] nacionālo romantismu iekļauj Rīgas jūgendstila virzienu klasifikācijā,<ref name="riga-types">Krastiņš, Jānis. [https://jugendstils.riga.lv/muzejs/14/db/16/ Rīgas jūgendstila arhitektūras stilistiskie novirzieni]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> bet Silvija Grosa uzsver, ka tajā pašā laikā Rīgā turpināja pastāvēt arī historisms un klasiskā tradīcija.<ref name="grosa2012" /> == Raksturīgās iezīmes == Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā ir liektas līnijas, asimetriska kompozīcija un neregulāri līniju ritmi. Tā līnija ir liekta, viļņota vai „pātagas cirtiena” veidā saspringta. Augu stublāji, ziedi, lapas, gulbji, pāvi un spāres, kā arī sievietes figūra ar plīvojošiem matiem tika pārveidoti par ornamentu, kas vienlaikus rotā un sasaista priekšmeta vai fasādes daļas. Otrs, īpaši Vīnē un Glāzgovā attīstīts novirziens deva priekšroku taisnām līnijām, kvadrātam un gludām plaknēm.<ref name="va-overview" /> Arhitektūrā jaunais stils mainīja ēkas un rotājuma attiecības. Krastiņš to parāda ar Rīgas piemēru, Alfrēda Ašenkampfa īres namu Audēju ielā 7/9 (1899). Pirmajā stāvā ir plaši veikalu stiklojumi, augšstāvos logu ritms seko telpu izkārtojumam, bet fasādē „nav nekādu, pat romantizētu, vēsturisko stilu formu”. Ģeometrisko figūru un stilizētu augu ornaments ir „it kā brīvi uzklāts gludajai sienas plaknei”. Tas principiāli atšķīrās no [[eklektika (arhitektūra)|eklektisma]], kur fasādi komponēja no vēsturisko stilu detaļām.<ref name="K1980-54">Krastiņš 1980, 54.—55. lpp.</ref> To pašu domu 1904. gadā latviski formulēja publicists Jānis Asars: ēka jākonstruē „no iekšienes uz ārieni”, vispirms ierīkojot lietderīgas un daiļas iekštelpas un tām pieskaņojot nama ārējo veidu.<ref name="Banga-30">Banga 2020, 30. lpp.</ref> Arhitektūrā par prioritāti kļuva celtnes funkcionālā uzbūve; fasādi izcēla gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastiku (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēlā bija svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem.<ref name="formal" /> Dzelzs, stikls un dzelzsbetons ļāva veidot gaišas kāpņu telpas, lielus logus un atklātas konstrukcijas.<ref name="horta">[https://whc.unesco.org/en/list/1005/ Major Town Houses of the Architect Victor Horta (Brussels)]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai.<ref name="met">Gontar, Cybele. [https://www.metmuseum.org/essays/art-nouveau Art Nouveau]. The Metropolitan Museum of Art, 2006. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst, un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips. Mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs, un mākslai jāpārveido pasaule, ienesot skaisto un cilvēcīgo vidē, kas ieskauj cilvēku: viņa mājoklī, sadzīves priekšmetos un apģērbā.<ref name="FB-10" /> Jūgendstila glezniecība un tā dārgie rotu un stikla darbi bieži vērsās pie izglītota un turīga skatītāja.<ref name="FB-74">Fahr-Becker 2007, 74. lpp.</ref> Plakātos un rūpnieciski ražotos priekšmetos jūgendstils tomēr bija demokrātisks; Gallē par savu mērķi sauca skaistu priekšmetu ienešanu katra francūža mājoklī.<ref name="FB-316">Fahr-Becker 2007, 314.—318. lpp.</ref> == Izcelsme un izplatība Eiropā == === Priekšnoteikumi === Jūgendstila saknes meklējamas 19. gadsimta vidus Anglijā. Džons Raskins un Viljams Moriss kritizēja rūpnieciski ražoto priekšmetu zemo kvalitāti un vēsturisko stilu atdarināšanu un aicināja atgriezties pie amata prasmes un godīgi lietota materiāla. No šīm idejām izauga ''Arts and Crafts'' kustība; tās izstāžu biedrība dibināta 1887. gadā.<ref name="arts-crafts">[https://www.vam.ac.uk/articles/arts-and-crafts-an-introduction Arts and Crafts: an introduction]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Otrs ierosmju avots bija japāņu māksla. Kad Zīgfrīds Bings 1890. gadā Parīzes Mākslas skolā izstādīja 725 japāņu kokgriezumus un 428 ilustrētas grāmatas, japāņu paraugs no dažu gleznotāju iedvesmas kļuva par veselas paaudzes vadmotīvu: no tā pārņēma asimetrisku kompozīciju, tukšu laukumu cienīšanu un skaidru līniju.<ref name="FB-9">Fahr-Becker 2007, 9. lpp.</ref> Trešais avots bija [[simbolisms]], kas augam, dzīvniekam vai sievietes tēlam piešķīra nozīmi ārpus dekoratīvās funkcijas.<ref name="met" /> === Centri === [[Attēls:Victor Horta Hotel Tassel.JPG|thumb|upright|Tasela nams Briselē (1893, [[Viktors Ortā]]), viena no pirmajām jūgendstila ēkām.]] Pirmā pilsēta, kurā jaunais stils ienāca arhitektūrā, bija Brisele. [[Viktors Ortā|Viktora Ortā]] Tasela namā (1893) dzelzs kolonnas, stiklots jumts un vienotā ritmā veidotas kāpnes, grīdas mozaīkas un sienu gleznojumi pirmo reizi apvienojās vienā mākslinieciskā veselumā.<ref name="horta" /> Gleznotājs Anrī van de Velde 1893. gadā pievērsās lietišķajai mākslai, 1895. gadā pats sev uzcēla māju „Bloemenwerf” pie Briseles, kurā saskaņoja interjeru, mēbeles un pat sievas tērpus, un 1896. gadā iekārtoja četras telpas Binga galerijā Parīzē. Viņa līnijas teorija, kurā ornamentam jābūt abstraktam, nevis atdarinātam no ziediem, un viņa raksti padarīja viņu par stila galveno teorētiķi.<ref name="FB-157">Fahr-Becker 2007, 152.—159. lpp.</ref> 1900. gadā van de Velde pārcēlās uz Vāciju, kur no 1901. līdz 1906. gadam trīs sējumos iznāca viņa darbi par laikmetīgo mākslu.<ref name="K1980-21">Krastiņš 1980, 21. lpp.</ref> Parīzē Ektors Gimārs 1900. gadā projektēja metro ieejas no lieta čuguna un stikla, kas jauno stilu ienesa ikdienas pilsētvidē.<ref name="va-international">[https://www.vam.ac.uk/articles/art-nouveau-an-international-style Art Nouveau — an international style]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Nansī, pēc 1871. gada sadalītās Lotringas galvaspilsētā, jaunā māksla kļuva par novada pašapziņas izpausmi. Ap stikla mākslinieku Emīlu Gallē 1901. gadā izveidojās Nansī skola, ražotāju un meistaru apvienība, kas darināja stiklu, mēbeles, vitrāžas un keramiku.<ref name="nancy">[https://musee-ecole-de-nancy.nancy.fr/en/art-nouveau/the-ecole-de-nancy The École de Nancy]. Musée de l’École de Nancy. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Par tās iemīļoto motīvu kļuva dadzis, pilsētas ģerboņa zieds un Lotringas pretestības simbols.<ref name="FB-107">Fahr-Becker 2007, 107. lpp.</ref> Vācijā stilu izplatīja žurnāli ''Jugend'' (Minhene, no 1896. gada) un ''Pan'' (Berlīne, 1895–1900) un to grafiķi. Vīnē 1897. gadā dibinātās secesijas mākslinieki [[Gustavs Klimts]], [[Jozefs Hofmanis]] un [[Kolomans Mozers]] plūstošo līniju drīz nomainīja ar ģeometrisku kompozīciju; Hofmaņa un Mozera 1903. gadā dibinātās darbnīcas ''Wiener Werkstätte'' ražoja mēbeles, sudrabu un rotas.<ref name="va-international" /> Darmštatē Hesenes lielhercogs 1899. gadā nodibināja mākslinieku koloniju Matildes kalnā: mākslinieki tur cēla savas mājas un darbnīcas un rādīja tās izstādēs kā jaunas dzīves vides paraugus.<ref name="darmstadt">[https://whc.unesco.org/en/list/1614/ Mathildenhöhe Darmstadt]. UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Glāzgovā Čārlzs Renijs Makintošs un Margareta Makdonalda veidoja interjerus ar stingrām vertikālēm un smalki stilizētām rozēm.<ref name="va-international" /> [[Attēls:CasaBatllo 0170.JPG|thumb|upright|''Casa Batlló'' Barselonā (1904–1906, Antoni Gaudī).]] Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā, kur Prāgā un Krakovā to sauca par secesiju.<ref name="K1980-19" /> Īpaši jāmin čehu mākslinieks [[Alfonss Muha]], kura Parīzes plakāti kļuva par stila starptautisku zīmi.<ref name="posters">[https://www.vam.ac.uk/articles/a-short-history-of-the-poster A short history of the poster]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Katalonijā par jūgendstila centru kļuva Barselona, kur darbojās arhitekts [[Antoni Gaudī]]. Viņa ēkās ''Casa Batlló'' (1904–1906) un ''Casa Milà'' (1906–1910) konstrukcija un ornaments saplūda viļņotās, dabas formām līdzīgās masās. Gaudī par skolotāju sauca dabu un parabolisko arku un slīpo kolonnu nesošās īpašības atvasināja no koka zaru un kaulu uzbūves.<ref name="FB-203">Fahr-Becker 2007, 200.—203. lpp.</ref> Ziemeļvalstīs jaunā māksla savienojās ar nacionālās kultūras reprezentāciju. [[1900. gada Pasaules izstāde|Parīzes 1900. gada pasaules izstādē]] Somijas paviljonu, kuru projektēja Hermanis Gezeliuss, Armass Lindgrēns un Eliels Sārinens, kritika nosauca par „pavisam vienkāršāko un pavisam skaistāko”; panākumi nāca brīdī, kad Krievijas impērija sāka ierobežot Somijas autonomiju.<ref name="FB-Finland">Fahr-Becker 2007, nodaļa „Scandinavia”, lappuses par somu arhitektūru un lietišķo mākslu.</ref> Paviljona griestus gleznoja [[Akseli Gallēns-Kallela]], kurš tur iekārtoja arī ''Iris'' darbnīcas istabu.<ref name="orsay">[https://www.musee-orsay.fr/en/program/whats-on/exhibitions/presentation/akseli-gallen-kallela-1865-1931a-passion-finland Akseli Gallen-Kallela (1865–1931). A Passion for Finland]. Musée d’Orsay. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Somu arhitektūra vēlāk kļuva par tiešu paraugu Rīgas arhitektiem. Krievijas impērijā ''модерн'' centri bija Pēterburga un Maskava.<ref name="met" /> === Lietišķā māksla un grafika === Jūgendstils bija pirmais stils, kura slavenākie darbi nav gleznas, bet priekšmeti. Gallē vāzēs augu motīvus veidoja no vairākiem krāsaina stikla slāņiem, tos gravējot un kodinot. Juvelieris Renē Laliks dārgakmeņu vietā izmantoja emalju, stiklu un ragu, un spāre vai orhideja noteica visas rotas formu.<ref name="glass-jewellery">[https://www.vam.ac.uk/articles/objects-of-beauty-art-nouveau-glass-and-jewellery Objects of beauty: Art Nouveau glass and jewellery]. Victoria and Albert Museum. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ņujorkā Luiss Komforts Tifanijs 1893. gada Čikāgas pasaules izstādē parādīja kapelu ar stikla mozaīkām, kas viņu iepazīstināja ar Bingu, un no sava ''Favrile'' stikla darināja vāzes, lampas un vitrāžas, kurās krāsa ieausta pašā materiālā.<ref name="FB-316" /> Somijā „Arabia” fabrikas servīzi „Fennia” pēc Sārinena un Lindgrēna metiem apgleznoja ar rokām, bet Alfrēds Viljams Finčs Porvo nodibināja „Iris” darbnīcas.<ref name="FB-Finland" /> [[Attēls:Alfons Mucha - F. Champenois Imprimeur-Éditeur.jpg|thumb|upright|[[Alfonss Muha|Alfonsa Muhas]] plakāts (1897).]] Tēlotājā mākslā jūgendstils visplašāk izpaudās grafikā, ilustrācijās un plakātos, kur īpaši raksturīgi ir stilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums un dekoratīvas, liektas līnijas. Krāsu litogrāfija padarīja plakātu par masu mākslu. Žila Šerē un Anrī de Tulūza-Lotreka Parīzes kabarē afišās un [[Alfonss Muha|Alfonsa Muhas]] Sāras Bernāras teātra plakātos attēls un ar roku zīmēti burti veidoja vienu kompozīciju.<ref name="posters" /> Žurnāli ''The Studio'' Londonā, ''Jugend'', ''Pan'' un ''Ver Sacrum'' Vīnē un lielās izstādes Parīzē (1900) un Turīnā (1902) jauno stilu dažu gadu laikā izplatīja no Lisabonas līdz Pēterburgai.<ref name="met" /> == Jūgendstils Latvijā == Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijas teritorijā. Sākotnēji tā spilgtākie pārstāvji bija vācbaltiešu arhitekti un mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstila laiku saistās pirmo profesionālo latviešu mākslinieku, Rozentāla, Valtera un Madernieka, ienākšana kultūras apritē.<ref name="pelse-art" /> Tāpat kā Skandināvijā, arī Latvijā jūgendstils bija saistīts ar nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="grosa2012" /> === Rīgas uzplaukums un 1901. gada izstāde === [[Attēls:Poster Jubiläums-Ausstellung Riga 1901.jpg|thumb|upright|Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes plakāts (1901).]] Rīga 19. un 20. gadsimta mijā auga straujāk nekā jebkad agrāk. 1897. gadā pilsētā bija 282 230 iedzīvotāju, 1913. gadā vairāk nekā 517 000; tā bija piektā lielākā Krievijas impērijas pilsēta, un pēc preču apgrozījuma tās osta 1901. gadā izvirzījās impērijā pirmajā vietā. 1898. gadā vien Rīgā uzcēla ap 450 ēku.<ref name="K1980-28">Krastiņš 1980, 28. lpp.</ref> Galvenais būvuzdevums bija daudzstāvu mūra īres nams ar veikaliem pirmajā stāvā, un tieši īres namu fasādēs, kāpņu telpās un dzīvokļos jūgendstils Rīgā izpaudās visplašāk.<ref name="lejnieks">Lejnieks, Jānis. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Pilsētai bija sava arhitektu skola. [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnikuma]] (no 1896. gada Politehniskā institūta) arhitektūras nodaļa pirms Pirmā pasaules kara bija vienīgā augstākā arhitektūras mācību iestāde Baltijā.<ref name="unesco-riga" /> Rīgas Arhitektu biedrība no 1907. līdz 1913. gadam izdeva gadagrāmatu ''[[Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen]]'', kurā publicēja jaunākās ēkas, interjerus un mākslas darbus un kura pati bija rūpīgi veidots grāmatu mākslas paraugs.<ref name="abele-yearbook">Ābele, Kristiāna. [https://aaav.vda.lt/journal/article/view/69 Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen (1907–1913)] // ''Acta Academiae Artium Vilnensis''. 2021. 176.—221. lpp.</ref> Jaunās mākslas publisku pieteikumu Rīgā deva 1901. gada vasarā sarīkotā Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, amatniecības un mākslas izstāde. Tās 40 paviljoni aizņēma visu Esplanādi; vairumam bija brīva, asimetriska kompozīcija, un to noformējumā plaši izmantoja jauno ornamentu. Publicists Jānis Asars rakstīja, ka jaunā „garša, kura Rīgā tikusi pie vārda īpaši ar 1901. gada jubilejas izstādi, ir tiešām kas jauns”.<ref name="K1980-34">Krastiņš 1980, 34. lpp.</ref> Izstādē Rīgas daiļkrāsotāju darbnīcas rādīja interjeru gleznojumus ar stilizētiem dabas motīviem, bet keramikas fabrikas pirmās jūgendstila krāsnis un kamīnus.<ref name="G2019-80">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 80.—81., 87. lpp.</ref> Iekārtojums bija domāts turīgajiem. Otrs polus parādīja 1907. gada izstāde „Strādnieku māja”, kurā Laube, Pēkšēns un Eduards Kupfers piedāvāja dzīvokļa paraugus, kas tomēr palika tālu no priekšpilsētas strādnieka divstāvu koka nama ar virtuvi un vienu istabu.<ref name="Banga-39">Banga 2020, 39.—40. lpp.</ref> === Arhitektūra Rīgā === {{Galvenais|Rīgas jūgendstila arhitektūra}} [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7582914046).jpg|thumb|upright|Īres nams Alberta ielā 8 (1903, [[Mihails Eizenšteins]]).]] Par vienu no pirmajām Rīgas ēkām, kurā jūgendstils parādās „klasiskā veidā”, Krastiņš uzskata Ašenkampfa īres namu Audēju ielā 7/9 (1899).<ref name="K1980-54" /> Visplašāko ievērību guvuši civilinženiera [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] nami Alberta un Elizabetes ielā. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts nedaudz vairāk par desmit īres namu, taču „dekoratīvo pārmērību ziņā neviena Rīgas celtne nepārspēj” tos: fasādes klāj maskas, sfinksas, pāvi un milzu sieviešu galvas.<ref name="K1980-43">Krastiņš 1980, 43.—44. lpp.</ref> Eizenšteins sekoja Vācijā publicētiem fasāžu paraugiem, un viņa ansamblis, pieci nami cits citam blakus Alberta ielā, ir unikāls, bet Rīgas arhitektūrai kopumā neraksturīgs.<ref name="Banga-36">Banga 2020, 36.—37. lpp.</ref> Krastiņš Rīgas jūgendstilā izšķir vairākus virzienus. Eklektiski dekoratīvajā (ap 1899–1905) jaunais ornaments klāj vēl tradicionāli komponētas fasādes. [[Stateniskais jūgendstils|Stateniskajā jūgendstilā]], kas kļuva par Rīgas īres namu pamatformu, fasādi organizē vertikāli dalījumi, erkeri un logu ritms, bet dekors ir pakārtots konstrukcijai. Nacionālajā romantismā izmantoja dabīgu akmeni, raupju apmetumu un tautas celtniecības motīvus.<ref name="riga-types" /> Ap 1910. gadu Rīgā, tāpat kā citur Krievijā, nostiprinājās neoklasicisms: reakcija pret jūgendstila nemieru, kas tomēr pārņēma tā racionālo plānojumu.<ref name="K1980-155">Krastiņš 1980, 28., 155. lpp.</ref> Lielāko daļu šo ēku radīja neliels arhitektu loks. Ap 1905. gadu darbu sāka latviešu arhitektu paaudze, kas bija izglītojusies Rīgas Politehniskajā institūtā un sākumā strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā: Eižens Laube, [[Aleksandrs Vanags]], Ernests Pole, Augusts Malvess.<ref name="K1980-72">Krastiņš 1980, 72. lpp.</ref> Pēc Oskara Bāra projektiem Rīgas centrā uzcēla ap 85 daudzstāvu mūra namu, pēc Laubes 83, pēc Vanaga 71, pēc Poles 37. Kopā ar Jāņa Baumaņa, Pēkšēna un Jāņa Alkšņa darbiem tie veido vairāk nekā 40 % no Rīgas centra kapitālās apbūves, kas tapusi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.<ref name="K1980-94">Krastiņš 1980, 94. lpp.</ref> Vācbaltiešu arhitektu vidū jūgendstilā strādāja [[Vilhelms Bokslafs]], [[Augusts Reinbergs]], Fridrihs Šefels un citi; [[Pauls Mandelštams]] bija viens no ražīgākajiem stateniskā jūgendstila meistariem.<ref name="K1980-141">Krastiņš 1980, 56.—58., 90., 141. lpp.</ref> Jūgendstila ēkas veido vairāk nekā trešdaļu Rīgas centra apbūves; tās radījuši Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube un daudzi citi.<ref name="krastins1997">Krastiņš, Jānis. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/42228 Latvijas jūgendstils Eiropas kontekstā] // ''Latvijas Vēstnesis''. 1997. 14. febr. Nr. 48.</ref> Pēc UNESCO datiem Rīgas vēsturiskajā centrā ir ap 50 augstvērtīgu jūgendstila ēku viduslaiku pilsētas daļā un vairāk nekā 300 pārējā centra teritorijā.<ref name="unesco-riga" /> === Somijas paraugs un nacionālais romantisms === {{Galvenais|Nacionālais romantisms}} [[Attēls:J Alunana iela - A Pumpura 5.jpg|thumb|upright|Ņesterova īres nams Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5 (1905–1906, somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs).]] Vēlajā jūgendstila posmā Rīgas arhitekti par paraugu ņēma Somiju, kur Lars Sonks, Lindgrēns un Sārinens bija radījuši „ziemeļu stilu” ar raupja granīta sienām, smagnējiem torņiem un tautas celtniecības motīviem.<ref name="grosa2012" /> Saikni ar Somiju veidoja arī personiski kontakti: gleznotājs Janis Rozentāls 1903. gadā apprecēja somu dziedātāju Elli Forseli un vasaras pavadīja Somijā, bet jaunie arhitekti Laube un Vanags 1904. gadā devās turp studiju ceļojumā un iepazinās ar arhitektiem Knutu Vasašernu un Gustavu Lindbergu.<ref name="K1980-99">Krastiņš 1980, 99. lpp.</ref> Vasašernas un Lindberga projektētais tirgotāja Ņesterova īres nams Andreja Pumpura ielā 5 (1905–1906), kura būvdarbus vadīja Vanags, bija pirmā somu stila celtne Rīgā. Tā kāpņu telpā izmantoja varu, mākslīgo marmoru un dekoratīvo apmetumu, bet dzīvokļos pirmo reizi Rīgā ierīkoja salokāmas durvis, sienas skapjus un divas tualetes.<ref name="Banga-15">Banga 2020, 15. lpp.</ref> Pirmās latviešu arhitektu nacionālā romantisma ēkas, Kļaviņas īres nams Aleksandra Čaka ielā 26 un Ata Ķeniņa skola Tērbatas ielā 15/17 (abas 1905, Pēkšēns un Laube), apvienoja somu paraugus ar etnogrāfisko rakstu ornamentu.<ref name="G2019-309">Grosa 2019, 306.—310. lpp.</ref> Laube 1908. gadā žurnālā „Zalktis” aicināja atteikties no imitācijas, lietot materiālus atbilstoši to raksturam un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.</ref> Tajā pašā gadā latviešu presē jauno stilu jau kritizēja: „Rīgas Avīzes” autors nosauca somu stila namus par savādiem un iebilda pret to izmantošanu Rīgas Latviešu biedrības jaunajam namam, ko galu galā 1909.–1910. gadā uzcēla pēc Ernesta Poles neoklasicisma projekta.<ref name="RA1908">Kāds biedrs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49823673&isArticle=true Rīgas Latviešu biedrības nama celšanas lietā kāds vārds] // ''Rīgas Avīze''. 1908. Nr. 267. 19. nov. (2. dec.). 1.—2. lpp.; Grosa 2019, 304.—305. lpp.</ref> === Interjeri un darbnīcas === Dzīvokļos jūgendstils ienāca lēnāk un atturīgāk nekā fasādēs. Tā ziedu laiks interjerā sākās pēc 1903. gada, bet tumšās, smagās mēbeles turējās ilgi, baltas vispirms parādījās virtuvē, un historisma un jūgendstila sajaukums saglabājās līdz 20. gadsimta 20. gadiem.<ref name="Banga-36" /> Vienots ansamblis parasti aprobežojās ar vestibilu un kāpņu telpu, kur durvis, margas, grīdas flīzes, paneļi un krāsojums vijās līdz pēdējam stāvam; tādas kāpņu telpas saglabājušās Alberta ielā 12, Elizabetes ielā 3, Alfrēda Kalniņa ielā 6 un Strēlnieku ielā 4. Griestu rozetes un trafaretus darbnīcas tipizēja, tāpēc vieni un tie paši raksti atkārtojas dažādu arhitektu namos.<ref name="Banga-40">Banga 2020, 40.—41., 46. lpp.</ref> Daiļkrāsotāju darbnīcas „Kurau & Passil” un Eduards Rozītis gleznoja telpas pēc Vācijā un Austrijā izdotām parauggrāmatām; „Kurau & Passil” ēdamistabas gleznojums bija viens no spilgtākajiem jūgendstila darbiem 1901. gada izstādē.<ref name="G2019-79">Grosa 2019, 79.—81. lpp.</ref> Dekoratīvo apmetumu fasādēs un griestos veidoja pucmeistars; Laube raupju, graudainu apmetumu lietoja arī griestiem.<ref name="Banga-13">Banga 2020, 13., 15. lpp.</ref> Vitrāžās vadošā bija Ernsta Todes (1858–1932) darbnīca, dibināta 1895. gadā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā 76. Tā kļuva par lielāko savā nozarē Krievijas impērijā, ar pārstāvniecību Pēterburgā un vitrāžām Maskavas, Odesas, Kijevas un Harkovas baznīcās un privātnamos.<ref name="G2019-82">Grosa 2019, 82.—83. lpp.</ref> Krāsainās [[Podiņu krāsns|majolikas krāsnis]] un kamīnus ražoja fabrika „Zelm & Boehm” („Celms un Bēms”), kas izauga no Johana Kristofa Celma 1859. gadā dibinātā ģipša uzņēmuma un šo nosaukumu nesa kopš 1892. gada. Tās katalogs lepojās ar pircējiem „visā Krievijā”, tostarp ķeizara medību pili Polijā un Buhāras emīru. 1901. gada izstādē fabrika līdzās renesanses un rokoko atdarinājumiem rādīja krāsnis ar jūgendstila dabas un antropomorfiem motīviem; viena kamīna metu izstrādāja Todes darbnīca, cits, Ēriha fon Kampenhauzena projektētais (ne vēlāk kā 1909), saglabājies Puikules pilī. Rīgas pilsētas galvam Džordžam Armitstedam fabrika 1901. gadā izgatavoja [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pils]] krāsni ar 130 apgleznotiem podiņiem, kuros attēloti Rīgas un Jūrmalas skati.<ref name="G2019-86">Grosa 2019, 86.—87. lpp.</ref> Otra lielākā bija Friča Ausekļa 1882. gadā dibinātā fabrika ar 75 strādniekiem 1901. gadā.<ref name="G2019-88">Grosa 2019, 88.—89. lpp.</ref> Sakrālajos interjeros jūgendstils redzams [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcā]] (1908–1910, Bokslafs un Edgars Frīzendorfs), Peitavas ielas sinagogā ar ēģiptiskiem motīviem (1903–1905, Vilhelms Neimanis un Hermanis Zeiberlihs) un Neimaņa 1905. gadā veidotajā Rīgas Doma vestibilā.<ref name="Banga-12">Banga 2020, 12. lpp.</ref> Mežaparka savrupmājās jūtama Jozefa Hofmaņa Vīnes ģeometriskā jūgendstila ietekme.<ref name="Banga-40" /> Restaurētu dzīvokli ar perioda mēbelēm un griestu gleznojumiem rāda [[Rīgas Jūgendstila centrs]] Alberta ielā 12, Pēkšēna un Laubes 1903. gada namā ar spirālveida kāpņu telpu.<ref name="museum-rooms">[https://jugendstils.riga.lv/muzeum/ Muzejs]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> === Liepāja un citas pilsētas === [[Attēls:Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja).jpg|thumb|Jūgendstila nami Krišjāņa Valdemāra ielā [[Liepāja|Liepājā]].]] Ārpus Rīgas nozīmīgākais jūgendstila centrs bija [[Liepāja]], kas ap 1900. gadu strauji auga kā osta un kūrorts. Krastiņš tur izceļ gan dekoratīvus, gan stateniskus risinājumus, tostarp arhitekta Maksa Teodora Berči projektētās ēkas Kuršu ielā 17 un 21. Atsevišķas jūgendstila ēkas cēla arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jelgava|Jelgavā]] un citās pilsētās; [[Cēsis|Cēsīs]] nacionālajam romantismam tuvs ir Plauciņa nams Rīgas ielā 10.<ref name="krastins1997" /> Muižās jaunais stils parādījās galvenokārt interjeros un atsevišķos pasūtījumos, kā Jaunmoku krāsns vai Puikules kamīns.<ref name="G2019-86" /> == Tēlotāja māksla, grafika un dizains == === Glezniecība un tēlniecība === [[Attēls:Rozentals Verotaja vaks.jpg|thumb|upright|Jaņa Rozentāla zīmētais žurnāla „Vērotājs” vāks (1903).]] Latvijas tēlotājā mākslā jūgendstils reti parādījās tīrā veidā: glezniecībā un grafikā tas saplūda ar reālismu un simbolismu, un jūtama arī impresionisma un postimpresionisma ietekme, bet stājtēlniecībā spēcīgākas bija reālisma tendences.<ref name="formal" /> Latviešu profesionālās mākslas sākums sakrita ar jūgendstila laiku. Pēterburgas Mākslas akadēmijas latviešu studentu pulciņa „[[Rūķis]]” biedri Rozentāls, Purvītis, Valters un Ādams Alksnis savus darbus pirmo reizi plašāk rādīja 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē Rīgā.<ref name="rozentals">Brasliņa, Aija. [https://lnmm.gov.lv/en/latvian-national-museum-of-art/exhibitions/janis-rozentals-18661916-art-and-technique-140 Janis Rozentāls (1866–1916). Art and Technique]. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2016. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Rozentāla glezniecībā reālistisks vērojums savienojās ar simboliskiem sižetiem un dekoratīvu līniju; viņš strādāja arī grafikā un lietišķajā mākslā, zīmēja grāmatu un žurnālu vākus un 1905. gadā „Vērotājā” publicēja plašu apceri par somu mākslu.<ref name="rozentals" /> Purvīša ziemas un pavasara ainavās dabas vērojums pakļauts dekoratīvam ritmam: koku, sniega un ūdens formas kļūst par kompozīcijas elementiem.<ref name="purvitis">Ābele, Kristiāna. [https://enciklopedija.lv/skirklis/272221-Vilhelms-Purv%C4%ABtis Vilhelms Purvītis]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Johans Valters Jelgavā gleznoja ainavas un figūru kompozīcijas („Pīles”, „Mežs”), kurās krāsu laukumu un līniju ritms kļuva arvien dekoratīvāks; 1906. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju.<ref name="valters">Ābele, Kristiāna. [https://www.makslasvesture.lv/Johans_Valters Johans Valters]. Latvijas mākslas vēsture. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Tēlniecībā jūgendstils izpaudās galvenokārt būvplastikā. Burkards Dzenis veidoja ciļņus un maskas Rīgas īres namu fasādēm, pirms pievērsās stājtēlniecībai.<ref name="G2019-72">Grosa 2019, 72.—78. lpp.</ref> [[Teodors Zaļkalns]], kas sākumā Pēterburgā mācījās dekoratīvo glezniecību, Parīzē iepazina Rodēna un Burdela tēlniecību.<ref name="zalkalns">Bremša, Laila. [https://enciklopedija.lv/skirklis/34811-Teodors-Za%C4%BCkalns Teodors Zaļkalns]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> === Grafika un periodika === Grāmatu grafika un periodika bija viens no Latvijas jūgendstila stūrakmeņiem. Žurnālu „Austrums” (1885–1906), „Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895–1905), „Vērotājs” (1903–1905), „Zalktis” (1906–1910), „Dzelme” (1906–1907) un „Stari” (1906–1908) vākus un vinjetes zīmēja Rozentāls, Rihards Zariņš, Madernieks, Gustavs Šķilters, Pēteris Krastiņš un Pēteris Kalve. Poligrāfija uz jauno stilu reaģēja ātrāk par citām nozarēm un pirmā ieviesa stilizētus etnogrāfiskos elementus; galvenās ierosmes nāca no vācu grāmatu mākslas un plakātiem.<ref name="Banga-47">Banga 2020, 47.—48. lpp.</ref> „Vērotāja” mākslas nodaļu vadīja Rozentāls, bet „Zalktis” no 1906. gada iznāca kā almanahs un 1908.–1910. gadā kā žurnāls ar rakstiem par mākslas uzdevumiem un reprodukcijām.<ref name="G2019-121">Grosa 2019, 121. lpp.</ref> Jūlijs Madernieks zīmēja grāmatu vākus, burtveidolus un ornamentus; viņa 1913. gada krājumā „Ornaments” vietējās dabas formas pārveidotas ģeometrizētos rakstos, kuros viņš meklēja nacionāli atšķirīgu izteiksmi.<ref name="madernieks-ornaments">[https://www.rdmv.lv/madernieks-no-tebrizes-lidz-gulbenei/ Madernieks. No Tebrīzes līdz Gulbenei]. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Vācu valodā izdotā Arhitektu biedrības gadagrāmata ar savu salikumu, reprodukcijām un vinjetēm bija perioda grāmatu mākslas paraugs.<ref name="abele-yearbook" /> === Lietišķā māksla === Madernieks projektēja arī mēbeles, interjerus un audumus, un no viņa darbnīcas iznāca pirmie latviešu dizaina paraugi; vēlāk etnogrāfisko rakstu studijas viņa ornamentu padarīja arvien ģeometriskāku.<ref name="madernieks">[https://lnmm.gov.lv/dekorativas-makslas-un-dizaina-muzejs/izstades/madernieka-stils-185 Madernieka stils]. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2020–2021. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Tekstilmākslā strādāja [[Jūlijs Straume]], keramikā [[Jēkabs Dranda]] ar stilizētu ziedu šķīvjiem un [[Ansis Cīrulis]], dārgmetālā Ērika Bakstada darbnīca.<ref name="pelse-design">Pelše, Stella. [https://enciklopedija.lv/skirklis/21519-lieti%C5%A1%C4%B7%C4%81-m%C4%81ksla-un-dizains-Latvij%C4%81 Lietišķā māksla un dizains Latvijā]. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Rīgas [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova]] un Jesena porcelāna fabrikas jūgendstila formas un dekoru ieviesa masu ražojumos; Kuzņecova servīze „Īriss” atkārtoja ap 1900. gadu „Villeroy & Boch” sākto paraugu.<ref name="porcelain">[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/Porcelans/ Porcelāns un fajanss]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Mēbeles pēc arhitektu un mākslinieku metiem darināja Rīgas galdniecības un koktēlniecības darbnīcas; muzeju krājumos saglabājušās bufetes ar augu kokgriezumiem un vitrāžām, puķu galdiņi un krēsli ar ģeometrisku dekoru.<ref name="furniture">[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/mebeles/ Mēbeles]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Noriets un vērtējums == Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs, un ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt. Jau ap 1907. gadu Rīgas ēku dekorā atgriezās klasiskie motīvi, un 1910.–1914. gadā neoklasicisms kļuva par valdošo virzienu, kaut gan tas sadzīvoja ar jūgendstila plānojumu un konstrukcijām.<ref name="grosa2012" /> Pirmais pasaules karš būvniecību Rīgā apturēja pavisam. Starpkaru Latvijā jūgendstilu vērtēja kritiski. Rutmanis 1934. gadā Eizenšteina namus minēja kā „secesionistiskā modernisma” pārmērību piemēru, pretstatot tiem latviešu arhitektu nacionālos meklējumus.<ref name="K1980-27" /> Arī Eiropā stils pēc Pirmā pasaules kara bija izsmiets un aizmirsts; pirmā lielā pēckara jūgendstila izstāde notika Cīrihē 1952. gadā, un to atklāja 89 gadus vecais van de Velde.<ref name="FB-154">Fahr-Becker 2007, 154. lpp.</ref> Padomju gados jūgendstilu ilgi uzskatīja par buržuāziskās dekadences izpausmi. Edgara Dubiņa 1971. gada diplomdarbs un Jāņa Krastiņa 1973. gada disertācija bija pirmie mēģinājumi Rīgas jūgendstilu pētīt no jauna, un Krastiņa 1980. gada monogrāfija „Jūgendstils Rīgas arhitektūrā” to iezīmēja kā pilsētas centra arhitektoniskās savdabības pamatu.<ref name="grosa2012-60">Grosa 2012, 60.—62. lpp.</ref> Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Rīgas jūgendstils ir kļuvis par pilsētas atpazīstamības zīmi un pētniecības objektu.<ref name="karlstrema" /> == Mantojums un saglabāšana == 1997. gadā Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte nosaukta par vienu no tā izcilās universālās vērtības sastāvdaļām līdzās viduslaiku pilsētai un koka apbūvei. UNESCO vienlaikus norāda uz autentiskuma zuduma risku neatbilstošu pārbūvju un remontu dēļ.<ref name="unesco-riga" /> Daļa interjeru jau zudusi: [[Ņesterova nams|Ņesterova nama]] dzīvokļu apdare tika daļēji iznīcināta remontos 20. gadsimta 90. gados.<ref name="Banga-15" /> Rīgā, Alberta ielā 12, atrodas jūgendstilam veltīts muzejs, Rīgas Jūgendstila centrs, kas tika atklāts 2009. gada 23. aprīlī. Muzeja telpās restaurēta vēsturiskā apdare, bet dzīvokļa iekārtojums komplektēts no Latvijā ražotām vai lietotām perioda mēbelēm, traukiem, apģērba un iespieddarbiem.<ref name="museum-history">[https://jugendstils.riga.lv/vesture/ Muzeja vēsture]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Ik gadu 10. jūnijā atzīmē [[Pasaules jūgendstila diena|Pasaules jūgendstila dienu]]. == Skatīt arī == * [[Nacionālais romantisms]] * [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]] * [[Pasaules jūgendstila diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils: interjers''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Fahr-Becker, Gabriele. ''Art Nouveau''. Königswinter: h.f.ullmann, 2007. ISBN 978-3-8331-3545-3. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. * Grosa, Silvija (sast.). ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā''. Rīga: Jumava, 1999. * Kļaviņš, Eduards (sast.). ''Latvijas mākslas vēsture. IV: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915''. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. * Krastiņš, Jānis. ''Rīga: jūgendstila metropole''. Rīga: Baltika, 1996. * ''Latvijas mākslas vēsture''. Rīga: Pētergailis, 2004. == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv/ Rīgas Jūgendstila centrs] * [https://www.vam.ac.uk/collections/art-nouveau Jūgendstils Viktorijas un Alberta muzeja krājumā] * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] {{autoritatīvā vadība}} {{avangards}} [[Kategorija:Jūgendstils| ]] [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Mākslas virzieni]] aqcx40owjezw0lz1uy5uygdrf6wjo0h 0 20979 4537059 4482505 2026-10-17T11:44:56Z Vylks 50297 4537059 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #009 | bg_color = #FFCC00 | nos = ''Parma Calcio'' | logo = [[Attēls:Logo Parma Calcio 1913 (adozione 2016).png|150px]] | pilns = ''Parma Calcio 1913 Srl'' | iesauka = ''I Crociati (Krustneši)<br/>I Gialloblù (Dzeltenzilie)<br/>I Ducali (Hercogistes vīri)'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Parma}} | dib = 1913 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 27 | stad = ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' | ietilp = 27 906 | prez = {{flaga|Ķīna}} Dzjans Lidžans | tren = {{flaga|Itālija}} [[Alberto Džilardīno]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 13. vieta | mediji = {{url|parmacalcio1913.com}} | pattern_la1 = _parma2526h | pattern_b1 = _parma2526h | pattern_ra1 = _parma2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _parma2526a | pattern_b2 = _parma2526a | pattern_ra2 = _parma2526a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _parma2526al | leftarm2 =fadc2e | body2 =fadc2e | rightarm2 =fadc2e | shorts2 = fadc2e | socks2 =fadc2e | pattern_la3 = _parma2526t | pattern_b3 = _parma2526t | pattern_ra3 = _parma2526t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = ffffff | socks3 = ffffff }} '''''Parma Calcio 1913''''', biežāk saukts vienkārši par '''"Parma"''', ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Parma]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas]] reģionā. Spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Klubs mājas spēles aizvda 27 906 skatītāju ietilpīgajā ''[[Stadio Ennio Tardini]]'' stadionā. Kluba iesaukas ir ''Ducali'' (hercogistes vīri), ''Crociati'' (krustneši) un ''Gialloblu'' (dzeltenzilie). Klubs dibināts 1913. gada jūlijā kā '''''Verdi Foot Ball Club'''''. Tā paša gada decembrī nosaukums tika mainīts uz '''''Parma Associazione Calcio'''''. Klubs tā pastāvēšanas vēsturē vairākas reizes nonācis finanšu grūtībās, bankrotējis un ticis dibināts atkārtoti, līdz ar to mainot oficiālos nosaukumus, pēdējo reizi 2015. gadā, kad pēc ''Parma Football Club'' bankrota atjaunots kā ''S.S.D. Parma Calcio 1913'' un bija spiests 2015.–2016. gada sezonu sākt D sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.figc.it/it/204/2528990/2015/07/News.shtml|title=La S.S.D. Parma calcio 1913 s.r.l. ammessa in soprannumero in Serie D|accessdate=2015-10-01|publisher=FIGC}}</ref> Tajā tika gūta uzvara un ceļazīme uz ''Lega Pro'', bet 2017. gadā caur izslēgšanas spēlēm komanda iekļuva B sērijā. 2018. gadā izcīnīja ceļazīmi uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]]. 2020.—2021. gada sezonā ierindojās pēdējā vietā un A sēriju atstāja. == Latvijas spēlētāji == No 2015. līdz 2019. gada klubu pārstāvēja latviešu vārtsargs [[Kristaps Zommers]], regulāri spēlēja, kamēr klubs bija D sērijā, vēlāk ''Parma'' viņu izīrēja vairākiem C sērijas klubiem. Kopš 2020. gada klubu pārstāv uzbrucējs [[Dario Šits]]. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs atjaunots {{Dat|2025|9|20|5=bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmacalcio1913.com/en/squad-mens-first-team/|title=Men’s First Team|website=Parma Calcio 1913|access-date=2024-10-03|language=en}}</ref> {{fs start}} {{fs player|no= 3|nat=SEN|pos=DF|name=[[Abdulajs Ndiajē]]}} {{fs player|no= 5|nat=ARG|pos=DF|name=[[Lautaro Valenti]]}} {{fs player|no= 7|nat=POL|pos=FW|name=[[Adrians Benedičaks]]}} {{fs player|no= 8|nat=ARG|pos=MF|name=[[Nauels Estevess]]}} {{fs player|no= 9|nat=ARG|pos=FW|name=[[Mateo Pelegrīno]]}} {{fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Adrians Bernabe]]}} {{fs player|no=11|nat=SWE|pos=FW|name=[[Pontuss Almkvists]]}} {{fs player|no=14|nat=ITA|pos=DF|name=[[Emanuēle Valēri]]}} {{fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Enriko Delprato]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no=16|nat=BEL|pos=MF|name=[[Mandela Keitā]]}} {{fs player|no=17|nat=SWE|pos=FW|name=[[Jakobs Ondrejka]]}} {{fs player|no=18|nat=NOR|pos=DF|name=[[Matiass Lēviks]]}} {{fs player|no=19|nat=SVN|pos=MF|name=[[Tjašs Begičs]]}} {{fs player|no=20|nat=CRO|pos=FW|name=[[Matija Frigans]]}} {{fs player|no=21|nat=ITA|pos=FW|name=[[Gaetano Oristanio]]|other=īrē no [[Venezia FC|Venezia]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=22|nat=DEN|pos=MF|name=[[Olivers Sērensens]]}} {{fs player|no=23|nat=BRA|pos=MF|name=[[Ernani]]}} {{fs player|no=24|nat=ARG|pos=MF|name=[[Kristians Ordonjess]]}} {{fs player|no=25|nat=USA|pos=MF|name=[[Bendžamins Kremaski]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{fs player|no=27|nat=SUI|pos=DF|name=[[Saša Bričgi]]}} {{fs player|no=30|nat=BIH|pos=FW|name=[[Milans Džuričs]]}} {{fs player|no=31|nat=JAP|pos=GK|name=[[Zaions Sudzuki]]}} {{fs player|no=32|nat=ITA|pos=FW|name=[[Patriks Kutrone]]|other=īrē no [[Como 1907|Como]]}} {{fs player|no=37|nat=ARG|pos=DF|name=[[Mariano Troilo]]}} {{fs player|no=39|nat=AUS|pos=DF|name=[[Alesandro Čirkati]]}} {{fs player|no=40|nat=ITA|pos=GK|name=[[Edoardo Korvi]]}} {{fs player|no=63|nat=ITA|pos=DF|name=[[Nikolass Trabuki]]}} {{fs player|no=64|nat=ITA|pos=GK|name=[[Džanluka Astaldi]]}} {{fs player|no=65|nat=ITA|pos=MF|name=[[Elija Pliko]]}} {{fs player|no=66|nat=ITA|pos=GK|name=[[Filipo Rinaldi]]}} {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://parmacalcio1913.com/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parma Calcio 1913| ]] [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] 7lsn9wtt22jr3j5506zdp91gfs8glx8 0 25317 4536716 4529821 2026-10-16T17:49:46Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536716 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|fiziķi|šahistu|Volfgangs Pauli (šahists)}} {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Wolfgang Ernst Pauli'' | attēls =Pauli.jpg | att_izmērs =150px | dz_gads =1900 | dz_mēnesis =4 | dz_diena =25 | dz_vieta ={{vieta|Austroungārija|Vīne}} | m_gads =1958 | m_mēnesis=12 | m_diena=15 | m_vieta ={{vieta|Šveice|Cīrihe}} | pilsonība =Šveice | tautība = [[Austrija|austrietis]] | darba_vietas = [[Getingenes Universitāte]], [[Kopenhāgenas Universitāte]], [[Hamburgas Universitāte]], [[Cīrihes ETH]], ''Institute for Advanced Study'' [[Prinstona|Prinstonā]] | alma_mater =[[Ludviga Maksimiliāna universitāte]] [[Minhene|Minhenē]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji =[[Arnolds Zommerfelds]], [[Makss Borns]] | studenti = | sasniegumi =[[Pauli princips]] | apbalvojumi = 1945. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Volfgangs Ernsts Pauli''' (''Wolfgang Ernst Pauli'', dzimis {{dat|1900|4|25}}, miris {{dat|1958|12|15}}) bija [[Austrija|austriešu]] fiziķis. Pazīstams ar pētījumiem [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]]; [[spins|spina]] pētījumiem. [[Pauli princips|Pauli principa]] atklājējs, par ko 1945. gadā, pēc [[Alberts Einšteins|Einšteina]] ierosinājuma, saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1945 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1945/}}</ref> Postulējis [[neitrīno]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Vīne|Vīnē]] [[katoļticība|katolismā]] pārgājuša [[ebreji|ebreju]] ārsta ģimenē. Zēna otrais vārds - Ernsts tika piešķirts par godu krusttēvam - fiziķim [[Ernsts Mahs|Ernstam Maham]]. Studēja [[Ludviga Maksimiliāna universitāte|Ludviga Maksimiliāna universitātē]] [[Minhene|Minhenē]] (''Ludwig-Maximilians-Universität München'') pie [[Arnolds Zommerfelds|Arnolda Zommerfelda]], un 1921. gadā ieguva doktora grādu. Vēlāk strādāja par [[Makss Borns|Maksa Borna]] asistentu [[Getingene|Getingenē]] un [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] institūtā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]. [[Attēls:Wolfgang Pauli young.jpg|left|thumb|Volfgangs Pauli jaunībā]] 1928. gadā kļuva par [[Cīrihes Tehniskā universitāte|Cīrihes Tehniskās universitātes]] profesoru. 1931. gadā, personiskās krīzes laikā, Pauli ietekmējās no tajā laikā Cīrihē dzīvojošā [[Karls Gustavs Jungs|Karla Junga]], tomēr vēlāk kritizēja viņa mācību. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Pauli pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[naturalizācija|naturalizējās]] ASV pilsonībā, tomēr 1946. gadā atgriezās Cīrihē, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. 1949. gadā ieguva Šveices pilsonību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1945/pauli-bio.html Volfganga Pauli biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Izidors Rabi]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = 1945 | pēc = [[Persijs Viljamss Bridžmens]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pauli, Volfgangs}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:Austriešu fiziķi]] [[Kategorija:Šveices fiziķi]] [[Kategorija:Kvantu fiziķi]] [[Kategorija:Termodinamika]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] p4nnp3l42jr48eucww31rjbjyh98ub2 0 27647 4536647 4536490 2026-10-16T13:04:16Z DJ EV 31928 Atjaunoju pareizās domuzīmes, kā arī izņēmu ārējās saites no teksta 4536647 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|apdzīvotu vietu|Pededze (ciems)}} {{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|Briedes pieteku|Paktene}} {{Upes infokaste | nosaukums = Pededze | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Pedetsi | citvaloda = et | citvaloriģin = Pedetsi jõgi | attēls = Pededze pie Litenes.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Pededze pie [[Litene]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Kirikumē ezers]] ([[Igaunija]]) | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Aiviekste]] (Vecpededze) | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=40 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=14 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=57 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}}<br />{{RUS}} | tek_caur = | garums = 159 | garums_latvijā = 131 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 108 | caurtece = | gada_notece = 0,44 | baseins = 1690,0 | baseins_latvijā = 1523,3 | pietekas = [[Bolupe]], [[Sita]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} [[Attēls:Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē.jpg|thumb|200px|Jaunpededzes ieteka [[Aiviekste|Aiviekstē]]]] '''Pededze''' ir [[Aiviekste]]s labā pieteka; sākas [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]], kur saucas '''Pedeci''' ({{val|et|Pedetsi jõgi}}), 8 kilometrus tek pa Igaunijas un [[Krievija]]s robežu,<ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/378/Riigipiiri_kulgemise_kirjeldus_rus.pdf Välisministerium. Описание прохождения государственной границы между Эстонской Республикой и Российской Федерацией на сухопутном участке]. vm.ee. — Приложение 1 к Договору между Эстонской Республикой и Российской Федерацией об эстонско-российской государственной границе.</ref> tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem. Ietek [[Aiviekste|Aiviekstē]] pa [[Jaunpededze]]s kanālu. Noteka uz [[Vecpededze|Vecpededzi]] ir aizšķērsota ar dambi,<ref>{{Latvijas daba}}</ref> un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un pietekas [[Bolupe]]s, palu laikā lejtece regulāri pārplūst. Garums [[Latvija|Latvijā]] — 131 no kopējiem 159 km, baseina platība Latvijā 1520 no kopējiem 1690 km². Kritums Igaunijā 43 m (1,5 m/km), Latvijā 65 m (0,48 m/km), tai skaitā pēdējos 15,7 km no Daukstes līdz grīvai tikai 0,8 m (0,05 m/km). Caurplūdums grīvā: gada vidējais 12,2 m³/s, maksimālais 131 m³/s, minimālais 2 m³/s.<ref name="laivosana">[https://web.archive.org/web/20110722161726/http://www.laivosana.lv/pededze.htm Laivošana. Pededze]</ref> == Ģeogrāfija == Pededze sākas [[Hānjas augstiene|Hānjas augstienē]] no [[Kirikumē ezers|Kirikumē ezera]], 13 km uz DA no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]].<ref name="Tomass">[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:645758 Eduards Tomāss. ''Pededze, Lubans, Aiviekste.''] Valtera un Rapas a/s, Rīga, 1937.</ref> Ģeogrāfiski [[Latvija|Latvijā]] tek galvenokārt caur [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemieni]], tās [[Lubāna līdzenums|Lubāna]] un [[Meirānu līdzenums|Meirānu]] līdzenumiem lejtecē un [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēlumu]] vidustecē. Īss posms pie Igaunijas robežas ietilpst [[Alūksnes augstiene]]s [[Malienas pauguraine|Malienas paugurainē]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Upes labā krasta baseins aizņem daļu [[Alūksnes augstiene]]s un [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]]. Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Augštecē šaura un mazūdens periodos vietām ļoti sekla, gultne krāčaina un akmeņaina,<ref name="LPE">{{LPE|7|608}}</ref> īpaši Latvijas teritorijā pēc [[Ponkuļi]]em, krastos daudz lapu koku ([[alkšņi|alkšņu]], [[lazdas|lazdu]]),<ref name="Tomass" /> vidustecē dažviet saglabājušās [[ozols|ozolu]] audzes ([[Stradu pagasts|Stradu pagastā]] [[1977]]. gadā izveidots botāniskais liegums — [[Pededzes ozolu audze]], kas tagad iekļauts [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumā). Pie [[Litene]]s ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm, un tur gultne ir relatīvi stabila. Lejpus Litenes Pededzes relatīvais kritums ir 0,2 m/km. Šajā ~ 50 km garajā posmā ir daudz meandru un vecupju. Pie [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupes]] upe kļūst par [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s robežu, kur šai rajonā Vidzemes pusē redzama krietni auglīgāka zeme ar tai raksturīgajiem [[melnalksnis|melnalkšņi]]em un ozoliem, kamēr Latgales pusē aug galvenokārt alkšņi, [[bērzi]] un [[priedes]].<ref name="Tomass" /> Ģeoloģiski Latvijā visā tecējumā un baseinā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.<ref name="LGA" /> Ap pusi baseina aizņem meži, lejasdaļā daudz purvu.<ref name="LME">{{LME|2|758}}</ref> Klimats kontinentāls, vidējā temperatūra -7 — -7,5 ° C janvārī, +16 — +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.<ref name="LGA" /> == Fauna == Upē dzīvo [[līdaka]]s, [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]], [[līnis|līņi]], [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[taimiņš|foreles]], 1960. gados norādītas arī [[alata]]s.<ref name="LME" /> Agrāk tajā bijušas arī [[Ziemeļu upespērlene|upespērlenes]]. Krastu atsegumos bieži putnu alas.<ref name="Tomass" /> == Transporta ceļi == Pededzi šķērso: Igaunijā [[A2|šoseja Rīga — Pleskava]] un vietējais ceļš 25208 Siksele-Kiviora, Latvijā, sākot no augšteces, ceļi [[V390|V390 Kolberģis — Ponkuļi]], [[P40|P40 Alūksne-Zaiceva]], [[V401|V401 Liepna — Beja]], [[P41|P41 Alūksne — Liepna]], Jaunanna — Lēģernieki, pie Litenes [[P35|P35 Gulbene — Balvi]] un bijusī [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]], pie Krustalīces ietekas — [[P36|P36 Gulbene — Rēzekne]]. Vīkšņu tilts (ceļš no P36-Lubāna), bet pie Jaunpededzes kanāla atrodas gājēju tilts. == Pietekas == {{columns |col1width =9em |col1 = Kreisās:<br />[[Virgulica]]<br />[[Krutupe]]<br />[[Liepkalnu strauts]]<br />[[Igrīve]]<br />[[Sita]]<br />[[Bebrupe (Pededzes pieteka)|Bebrupe]]<br />[[Bolupe]] <small>([[Vecpededze|Vecpededzē]])</small> |col2width =4em |col2 = km<br />20<br />9<br />12<br />17<br />41<br />11<br />80 |col3width =7em |col3 = Labās:<br />[[Akaviņa]]<br />[[Sarkanīte]]<br />[[Alūksne (upe)|Alūksne]]<br />[[Dambīte]]<br />[[Ievedne (upe)|Ievedne]]<br />[[Paparze]]<br />[[Mugurupe (Pededzes pieteka)|Mugurupe]]<br />[[Mugurve]]<br />[[Krustalīce]]<br />[[Audīle]]<br />[[Tīrogrāvis]] |col4width =4em |col4 = km<br />22<br />8<br />24<br />12<br />22<br />27<br />2<br />12<br />24<br />18<br />16 }} == Vēsture == Pirms Pirmā pasaules kara Pededzei bija saimnieciska nozīme kokmateriālu transportēšanā — pa upi pludināja baļķus un stutmalku. Plostniecības pēdas saglabājušās arī upes vietvārdos un vietējos aprakstos. Posmā augšpus Jaunannas pie Dzelzs vārtiem, kur Pededzes krasti satuvinās un agrāk bija spēcīgāka straume un dolomīta atsegumi, plostu vadīšanai bijusi nepieciešama īpaša pieredze un izveicība. Arī līkumainais Pededzes posms pie Kārklu līkumiem raksturots kā plostniekiem sarežģīts — lielā līkumu skaita dēļ pārvietošanās pa upi bijusi lēna. Vēlāk Jaunannas dzirnavu dambja uzstādinājums paaugstināja ūdens līmeni, un agrākās Dzelzs vārtu krāces raksturs izmainījās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lgia.gov.lv/lv/lejup-pa-pededzi-cauri-aluksnes-rajonam-1993-gada|title=Lejup pa Pededzi cauri Alūksnes rajonam 1993. gadā {{!}} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|website=www.lgia.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref>. Koku pludināšana pa Pededzi turpinājās arī 20. gadsimtā. Pededze jau agrāk tika izmantota arī ūdens spēka un kokapstrādes vajadzībām. Jaunannā pie Ievednes ietekas Pededzē 18. gadsimta otrajā pusē tika ierīkots aizsprosts; tur darbojās ūdensdzirnavas, zāģētava un vara kaltuve. 1793. gada Vidzemes kartē šie saimnieciskie objekti jau ir atzīmēti. 20. gadsimta 30. gados Jaunannas dzirnavās ne tikai mala labību, bet arī pārstrādāja koksni celulozes ieguvei<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/12/jaunannas-udensdzirnavas.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Jaunannas ūdensdzirnavas|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-08-20|date=2020-12-27}}</ref>. Uz vēsturisko dzirnavu hidrotehnisko būvju bāzes 2001. gada sākumā darbu sāka atjaunotā Jaunannas hidroelektrostacija. Tās sākotnēji norādītā uzstādītā jauda bija 238 kW. 2008. gadā HES tika veikta pārbūve un iekārtu modernizācija, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/hes-nodrosina-dabai-draudzigu-vidi/|title=HES nodrošina dabai draudzīgu vidi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-20|date=2001-06-18|language=lv}}</ref>. No 1913. gada līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām Litenē pie Pededzes darbojās papīrfabrika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/litenes-pagasts/|title=Litenes pagasts - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-03-13|language=lv}}</ref>. Papīra ražošanai nepieciešamās izejvielas tika pludinātas pa upi; fabrikā ražoja ietinamo un avīžu papīru, daļu produkcijas eksportējot. 1937. gadā papīrfabrikas vietā tika ierīkotas dzirnavas. Augšpus Litenes kopš [[1920]]. gada darbojas hidrometriskais postenis. 1930. gados tika plānots izveidot uz upes aizsprostus, lai paildzinātu koku pludināšanai derīgo periodu ar augstu ūdens līmeni, tomēr to vietā baseina austrumdaļā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalniešu — Kūdupes dzelzceļa līniju]].<ref name="Tomass" /> Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta. Pēc Otrā pasaules kara pie Litenes tika uzcelta hidroelektrostacija. Tās būvniecība sākās 1949. gadā, bet spēkstacija darbu sāka 1951. gadā. HES bija paredzēta elektroenerģijas piegādei apkārtnes kolhoziem, un tās projektētā jauda bija 400 kW. 1953. gada 4. maijā hidroelektrostacijas aizsprosts un spēkstacijas būve sabruka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/katastrofa-litene-1953-gada/|title=Katastrofa Litenē 1953. gadā - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-05-13|language=lv}}</ref> Vēlāk veiktajā izmeklēšanā par avārijas cēloņiem tika atzītas būvniecības nepilnības — zem betona konstrukcijām atstātā smilts tika izskalota, bet aizsprosta konstrukciju bojājumus veicināja arī pa upi pludināto baļķu triecieni. 20. gadsimta 60. gadu sākumā būtiski tika pārveidota Pededzes lejtece. 1961.–1963. gadā izraka ap 10 km garo Jaunpededzes kanālu, <ref>[https://old.ldf.lv/upload_file/28433/Stends_Pededzes_lejtece_2.pdf Pededzes lejtece]</ref>pa kuru Pededzes ūdeņi tika novadīti pa īsāku ceļu uz Aivieksti. Upes lejteces iztaisnošana samazināja apkārtējās palienes applūšanu pavasara palos. == Nosaukumi vēsturiskajās kartēs == Pededzes nosaukuma cilme nav viennozīmīgi noskaidrota. Igauņu vietvārdu vārdnīcā tas saistīts ar dienvidigauņu nosaukumu Pedejä, pieļaujot saikni ar vārdu petäi : pedäjä ‘priede’, tomēr šis skaidrojums nav uzskatīts par droši pierādītu. Vēsturiskajos avotos sastopamas dažādas nosaukuma rakstības: Peddez Fl. (1798)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=3021599&y=7794659&z=11&h=49576|title=Liefland oder die beyden Herzogthumer und General Governementer Lief und Ehstland nebst der Provinz Oesel|publisher=Jāņa Sēta}}</ref> un Peddetz Fl. (1836),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2993546&y=7781752&z=12&h=100693|title= General-Charte von Livland |publisher=Jāņa Sēta}}</ref> Pedece (1920).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=3013047&y=7811649&z=12&h=81375 |title=Latgales apgabala robežu karte |publisher=Jāņa Sēta}}</ref> Senajās kartēs redzamie pieraksti Pedez un Peddez līdzās mūsdienu latviešu nosaukumam Pededze dokumentē nosaukuma rakstības dažādību, taču paši par sevi nepierāda secīgu upes pārdēvēšanu. == Tūrisms == Upe visu sezonu tiek lietota [[Laivošana|laivošanai]], sākot no Litenes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pededzeslaivas.lv/laivu-noma-pededzes-laivas-marsruti-cenas-drosiba-un-pakalpojumi/|title=Pededzes laivas - Maršruti un cenas|website=www.pededzeslaivas.lv|access-date=2026-06-11}}</ref> bet augsta ūdens līmeņa laikā — sākot no [[Vidzemes šoseja|Vidzemes šosejas]] Igaunijas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/pededze/ |title=Laivas. Pededze |access-date={{dat|2022|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220117073659/http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/pededze/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Pededzes karte|url=https://upesoga.lv/map/river/6-pededze|journal=}}</ref> Gulbenes novadā izveidoti vairāki laivošanas maršruti Pededzē, tostarp 19 km garais posms no Guldupes ietekas līdz Litenei un 22 km garais posms no Litenes līdz autoceļa P36 tiltam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti|title=Maršruti|website=www.visitgulbene.lv|access-date=2026-08-20|language=lv|archive-date=2026-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822111054/https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti}}</ref> Pie Guldupes ietekas, uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas, ierīkota laivošanas maršruta sākuma vieta un stāvlaukums. Pededzes krastos izveidotas vairākas pastaigu un dabas izziņas takas. Jaunannā gar Pededzes krastu ved aptuveni 1 km garā dabas taka “Bebru valstība”, kas ietver daļu no Jaunannas dabas lieguma. Takā apskatāmas [[Eirāzijas bebrs|bebru]] darbības pēdas, meža mākslas objekti un Pededzes krastu ainava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitaluksne.lv/visit/jaunannas-dabas-taka/|title=Dabas taka ”Bebru valstība” Jaunannā - Alūksnes novadā|website=VisitAluksne|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Arī Litenē Pededzes krasts tiek izmantots arī pastaigām un velotūrismam. Pie Litenes muižas parka gar upi izveidota Pededzes upes zaļā promenāde, bet no Litenes estrādes gar Pededzi ved pastaigu taka līdz bijušajam dzelzceļa tiltam pār upi. Bijušās dzelzceļa līnijas Ieriķi—Gulbene—Abrene posmā izveidotais Zaļais ceļš šķērso Pededzi pa bijušo dzelzceļa tiltu. Litenes pagastā gar Pededzes krastu tiek veidota aptuveni 10 km garā Litenes krasta taka, kuras atklāšana notika 2026. gada 29. augustā. == Dabas aizsardzība == Pededzei un tās palienei ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 131 km garā Pededzes posma Latvijā 123,33 km ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/pededzes-upi-atbrivo-no-koku-un-zaru-sanesumiem|title=Pededzes upi atbrīvo no koku un zaru sanesumiem|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Upes dabiskā plūsma palīdz uzturēt arī ar to saistītos mitrājus un tiem raksturīgās augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes. Pededzes ieleja un palienes ir nozīmīgas putnu, sikspārņu un bezmugurkaulnieku aizsardzībai, tās krastos atrodas [[Jaunanna (dabas liegums)|Jaunannas dabas liegums]], [[Sitas un Pededzes paliene|Sitas un Pededzes palienes]] dabas liegums un [[Mugurves pļavas (dabas liegums)|Mugurves pļavu]] dabas liegums, lejtecē - Lubāna mitrājs. Pededzes dabisko dzīvotņu saglabāšanai tiek veikti upes apsaimniekošanas pasākumi. 2026. gadā Dabas aizsardzības pārvalde dabas liegumā “Lubāna mitrājs” Rugāju un Stradu pagastā uzsāka trīs upes posmu atbrīvošanu no ūdens plūsmu būtiski kavējošiem koku, zaru un sadzīves atkritumu sanesumiem<ref name=":3" />. Atsevišķi kritušie koki upes gultnē tika saglabāti, jo tie nodrošina dzīvotni ūdens organismiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aiviekstes pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Alūksnes novada upes]] [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Madonas novada upes]] [[Kategorija:Pededze]] 636fpfmoo0vc4z2o1ffua7tgor8has8 0 29499 4536807 4192930 2026-10-16T19:16:44Z ~2026-55596-95 152005 Ольга 4536807 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = | Attēls =Группа «ВИА Гра» (2019).jpg | Att_izm = | Apraksts = 2019. gadā Jūrmalā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta = {{UKR}} | Miris = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 1994—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|http://www.nuvirgos.com}} | Dalībnieki = {{ubl }} | Bij_dalībnieki = {{ubl |Aļina Sorokina <small><br />(1994—2000)</small>|Mariya Sitkina <small><br />(1994—1998)</small>|Oksana Bezrulova <small><br />(1995—1997)</small>|Tatjana Buzhilova <small><br />(1997—2002)</small>|Aļona Vinnickaja <small><br />(1999—2003)</small> |'''''Nadežda Meyher-Granovskaja''''' <small><br />(2000—2002)<br />(2002—2006)<br />(2009—2011)</small> |Tatjana Najnika <small><br />(2002)</small> |'''''Anna Sedokova''''' <small><br />(2002—2004)</small> |'''''[[Vera Brežņeva]]''''' <small><br />(2003—2007)</small> |Svetlana Loboda <small><br />(2004)</small> |'''''[[Anastasija Stocka]]''''' <small><br />(2005—2009)</small> |Kristīna Kocfa-Gotliba <small><br />(2006)</small> |Olga Korjagina <small><br />(2006—2007)</small> |Meseda Bagaudinova <small><br />(2007—2009)</small> |Tatjana Kotova <small><br />(2008—2010)</small> |Aļbina Džanabajeva <small>(2004—2013)</small> |Eva Bushmina <small>(2010—2013)</small> |Santa Dimopulos <small>(2011—2012)</small> }} }} '''Nu Virgos''' jeb '''VIA Gra''' ({{val|ru|ВИА Гра}}) ir ukraiņu grupa, kas pastāv kopš [[2000. gads|2000]]. gada. == Dažādu gadu sastāvs == === Pirmais sastāvs (2000-2002) === * Aļona Vinnickaja * Nadežda Granovskaja === Otrais sastāvs (2002) === * Aļona Vinnickaja * Tatjana Najnika * Anna Sedokova === Trešais sastāvs (2002-2003) === * Aļona Vinnickaja * Nadežda Granovskaja * Anna Sedokova === '' Ceturtais sastāvs (zelta) (2003-2004) '' === * '''''Vera Brežņeva''''' * '''''Nadežda Granovskaja''''' * '''''Anna Sedokova''''' === Piektais sastāvs (2004) === * Vera Brežņeva * Nadežda Granovskaja * Svetlana Loboda === Sestais sastāvs (2004-2006) === * Vera Brežņeva * Nadežda Granovskaja * Aļbina Džanabajeva === Septītais sastāvs (2006) === * Vera Brežņeva * Kristīna Kocf-Gotliba * Aļbina Džanabajeva === Astotais sastāvs (2006-2007) === * Vera Brežņeva * Olga Korjagina * Aļbina Džanabajeva === Devītais sastāvs (2007) === * Vera Brežņeva * Meseda Bagaudinova * Aļbina Džanabajeva === Desmitais sastāvs (2007-2008) === * * Meseda Bagaudinova * Aļbina Džanabajeva === Vienpadsmitais sastāvs (2008-2009) === * Tatjana Kotova * Meseda Bagaudinova * Aļbina Džanabajeva === Divpadsmitais sastāvs (2009-2010) === * Tatjana Kotova * Nadežda Meyher-Granovskaja * Aļbina Džanabajeva === Trīspadsmitais sastāvs (22.03.2010-2011) === * Eva Bushmina * Nadežda Meyher-Granovskaja * Aļbina Džanabajeva === Četrpadsmitais sastāvs (2011-2012) === * * Eva Bushmina * Aļbina Džanabajeva * Santa Dimopulos === Četrpadsmitais sastāvs (2012-2013) === * Eva Bushmina * Aļbina Džanabajeva == Albumi == * Попытка №5 ([[2001. gads|2001]]) (Mēģinājums №5) * Стоп! Снято! ([[2003. gads|2003]]) (Stop! Uzņemts!) * Биология ([[2003. gads|2003]]) (Bioloģija) * Stop! Stop! Stop! ([[2004. gads|2004]]) * Бриллианты ([[2005. gads|2005]]) (Dimanti) * L.M.L. ([[2006. gads|2006]]) * Поцелуи ([[2007. gads|2007]]) (Skūpsti) * Эмансипация ([[2008. gads|2008]]) (Emancipācija) == Ārējās saites == * [http://www.nuvirgos.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20040415080610/http://via-gra.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [http://russmus.net/band.jsp?band=Via_Gra Russian Music on the Net: Via Gra / Nu Virgos diskogrāfija un dziesmu teksti tulkoti angļu valodā] {{en ikona}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Ukrainas popgrupas]] cacf6cvl05el9t9wo7hul4k3sz2xr4h 4536809 4536807 2026-10-16T19:17:50Z ~2026-55596-95 152005 /* Dažādu gadu sastāvs */ Оксана 4536809 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = | Attēls =Группа «ВИА Гра» (2019).jpg | Att_izm = | Apraksts = 2019. gadā Jūrmalā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta = {{UKR}} | Miris = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 1994—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|http://www.nuvirgos.com}} | Dalībnieki = {{ubl }} | Bij_dalībnieki = {{ubl |Aļina Sorokina <small><br />(1994—2000)</small>|Mariya Sitkina <small><br />(1994—1998)</small>|Oksana Bezrulova <small><br />(1995—1997)</small>|Tatjana Buzhilova <small><br />(1997—2002)</small>|Aļona Vinnickaja <small><br />(1999—2003)</small> |'''''Nadežda Meyher-Granovskaja''''' <small><br />(2000—2002)<br />(2002—2006)<br />(2009—2011)</small> |Tatjana Najnika <small><br />(2002)</small> |'''''Anna Sedokova''''' <small><br />(2002—2004)</small> |'''''[[Vera Brežņeva]]''''' <small><br />(2003—2007)</small> |Svetlana Loboda <small><br />(2004)</small> |'''''[[Anastasija Stocka]]''''' <small><br />(2005—2009)</small> |Kristīna Kocfa-Gotliba <small><br />(2006)</small> |Olga Korjagina <small><br />(2006—2007)</small> |Meseda Bagaudinova <small><br />(2007—2009)</small> |Tatjana Kotova <small><br />(2008—2010)</small> |Aļbina Džanabajeva <small>(2004—2013)</small> |Eva Bushmina <small>(2010—2013)</small> |Santa Dimopulos <small>(2011—2012)</small> }} }} '''Nu Virgos''' jeb '''VIA Gra''' ({{val|ru|ВИА Гра}}) ir ukraiņu grupa, kas pastāv kopš [[2000. gads|2000]]. gada. == Dažādu gadu sastāvs == === Pirmais sastāvs (2000-2002) === * Aļona Vinnickaja * Nadežda Granovskaja === Otrais sastāvs (2002) === * Aļona Vinnickaja * Tatjana Najnika * Anna Sedokova === Trešais sastāvs (2002-2003) === * Aļona Vinnickaja * Nadežda Granovskaja * Anna Sedokova === '' Ceturtais sastāvs (zelta) (2003-2004) '' === * '''''Vera Brežņeva''''' * '''''Nadežda Granovskaja''''' * '''''Anna Sedokova''''' === Piektais sastāvs (2004) === * Vera Brežņeva * Nadežda Granovskaja * Svetlana Loboda === Sestais sastāvs (2004-2006) === * Vera Brežņeva * Nadežda Granovskaja * Aļbina Džanabajeva === Septītais sastāvs (2006) === * Vera Brežņeva * Kristīna Kocf-Gotliba * Aļbina Džanabajeva === Astotais sastāvs (2006-2007) === * Vera Brežņeva * Olga Korjagina * Aļbina Džanabajeva === Devītais sastāvs (2007) === * Vera Brežņeva * Meseda Bagaudinova * Aļbina Džanabajeva === Desmitais sastāvs (2007-2008) === * Anastasija Stocka * Meseda Bagaudinova * Aļbina Džanabajeva === Vienpadsmitais sastāvs (2008-2009) === * Tatjana Kotova * Meseda Bagaudinova * Aļbina Džanabajeva === Divpadsmitais sastāvs (2009-2010) === * Tatjana Kotova * Nadežda Meyher-Granovskaja * Aļbina Džanabajeva === Trīspadsmitais sastāvs (22.03.2010-2011) === * Eva Bushmina * Nadežda Meyher-Granovskaja * Aļbina Džanabajeva === Četrpadsmitais sastāvs (2011-2012) === * * Eva Bushmina * Aļbina Džanabajeva * Santa Dimopulos === Četrpadsmitais sastāvs (2012-2013) === * Eva Bushmina * Aļbina Džanabajeva == Albumi == * Попытка №5 ([[2001. gads|2001]]) (Mēģinājums №5) * Стоп! Снято! ([[2003. gads|2003]]) (Stop! Uzņemts!) * Биология ([[2003. gads|2003]]) (Bioloģija) * Stop! Stop! Stop! ([[2004. gads|2004]]) * Бриллианты ([[2005. gads|2005]]) (Dimanti) * L.M.L. ([[2006. gads|2006]]) * Поцелуи ([[2007. gads|2007]]) (Skūpsti) * Эмансипация ([[2008. gads|2008]]) (Emancipācija) == Ārējās saites == * [http://www.nuvirgos.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20040415080610/http://via-gra.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [http://russmus.net/band.jsp?band=Via_Gra Russian Music on the Net: Via Gra / Nu Virgos diskogrāfija un dziesmu teksti tulkoti angļu valodā] {{en ikona}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Ukrainas popgrupas]] 28s1w4oxnqsop1sj5j2xb85zan6fiuu 0 31712 4536785 4468447 2026-10-16T18:52:53Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Priežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Egles]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536785 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls =Egle.JPG | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Pinophyta | nodalījums_lv =Kailsēkļi | klase =Pinopsida | klase_lv =Skujkoku klase | rinda =Pinales | rinda_lv =Priežu rinda | dzimta =Pinaceae | dzimta_lv =Priežu dzimta | ģints =Picea | ģints_lv =Egles | suga =P. abies | suga_lv =Parastā egle | binomial =Picea abies | iedalījums= | kategorijas =nē | izplatība =[[Attēls:Norway Spruce Picea abies distribution map 2.png|center|220px]]<br /><center><small>Parasto egļu izplatības areāls Eiropā<ref name="IUCN_map">Farjon, A. 2017. ''Picea abies''. The IUCN Red List of Threatened Species 2017: e.T42318A71233492. [http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2017-2.RLTS.T42318A71233492.en http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2017-2.RLTS.T42318A71233492.en]. Downloaded on 20 February 2018.</ref></small></center> }} '''Parastā egle''' ({{val|la|Picea abies}}) ir vienmāju [[priežu dzimta]]s skujkoks. Plaši izplatīta kokaugu suga [[Latvija|Latvijā]] — otrajā vietā aiz {{TaksoSaite|Pinus sylvestris|parastās priedes|parastā priede}}. Parastās egles mūža ilgums ir 200—300 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. [[Skuja (auga daļa)|Skujas]] pa 1, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie [[koks|koka]] paliek 5—7, reizēm pat 10 gadus. (skujai nobirstot, kātiņš paliek pie dzinuma). Parastā egle sāk ziedēt 25—30 gadu vecumā. Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš. Egles “zied” [[maijs|maijā]], un [[čiekurs|čiekuri]] ienākas tā paša gada [[oktobris|oktobrī]]. Sēklas izbirst pavasarī — [[marts|martā]], [[aprīlis|aprīlī]], tās ir tikpat lielas kā parastajai priedei, bet, kopā sabērtas, ir brūnā krāsā. Egles aug barības vielām bagātākās augsnēs nekā priedes, bet slikti panes pārpurvošanos. Parastā egle ir izteikti ēncietīga suga. Ilgi var augt citu koku noēnojumā. Egles bojā daudzi kukaiņi un to kāpuri, galvenokārt vaboles ([[egļu astoņzobu mizgrauzis]]) un tauriņi ([[egļu mūķene]], [[egļu čiekuru tinējs]]). Lielu ļaunumu nodara arī sakņpiepes izraisītā sakņu trupe.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Meža enciklopēdija|last=|first=|publisher=Zelta grauds|year=2003|isbn=9984-9684-0-5|location=Rīga|pages=91-92}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Norway spruce (Picea abies) trunk cross section.png|Stumbra šķērsgriezums Picea abies wood texture.jpg|Neapstrādāta koksne </gallery> == Skatīt arī == * [[Ziemassvētku egle]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Egles]] qwd7169kva9uvk65ecbgqyamgtdjpy7 0 31989 4536907 4490257 2026-10-17T05:29:59Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536907 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ovaries of Cyprinus carpio.png|thumb|Gonādas ([[karpa]]s olnīcu pāris)]] '''Dzimumdziedzeri''' jeb '''gonādas''' (no [[jaunlatīņu valoda|jaunlatīņu]]: ''gonadēs'', kas savukārt no {{val|grc|γονή}} (''gonḗ'') — 'sēkla', 'atvase') ir iekšējās sekrēcijas [[dziedzeris|dziedzeri]], kuros veidojas dzimumšūnas — [[gameta]]s. Sievišķās gonādas sauc par [[Olnīca|olnīcām]], bet vīrišķās par [[Sēklinieks|sēkliniekiem]]. Gonādām ir arī endokrīna aktivitāte, izstrādājot dzimumhormonus — [[androgēni|androgēnus]] un [[Estrogēns|estrogēnus]]. Tām ir raksturīga jaukta [[sekrēcija]]. Olnīcas izdala uz ārpusi [[olšūna]]s, bet uz organisma iekšpusi estrogēnus un [[progestīns|progestīnus]]. Sēklinieki izdala uz ārpusi [[Spermatozoīds|spermatozoīdus]], bet uz iekšpusi [[androgēnie hormoni|androgēnos hormonus]] (''andros'' — 'vīrietis', ''genes'' — 'radošs'). Šo [[Hormoni|hormonu]] veidošanos un sekrēciju regulē [[hipofīze]]s [[gonadotropiskie hormoni]] — FSH ([[folikulstimulētājhormons]]) un LH ([[luteinizētājhormons]]), kuri, savukārt, atrodas [[Hipotalāms|hipotalāma]] kontrolē. == Vīrišķie dzimumdziedzeri == Vīriešķie dzimumdziedzeri ir [[sēklinieki]]. Tie ir pāra orgāni, kas cilvēkam atrodas nevis [[vēdera dobums|vēdera dobumā]], bet [[Sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņā]]. Tajos veidojas vīriešu pamata dzimumhormons — [[testosterons]], kas stimulē spermatozoīdu veidošanos un [[sperma]]s komponentu sekrēciju, un nodrošina to dzīvotspēju. Tas kontrolē arī organisma attīstību pēc vīriešu tipa (vīrietim raksturīgo ķermeņa formu, balsi, apmatojumu un [[skelets|skeleta]] muskulatūru), izraisa [[dzimumdziņa|dzimumtieksmi]], kā arī nosaka dzimuma uzvedību. Testosterona hormonu pārprodukcija rada [[hipergonādisms|hipergonādismu]], bet trūkums — [[hipogonādisms|hipogonādismu]]. == Sievišķie dzimumdziedzeri == Sievišķie dzimumdziedzeri ir [[olnīca]]s. Tās atrodas mazajā iegurnī, laterāli no [[dzemde]]s. Sagitālajā plaknē izšķir labo un kreiso malu. Ar šīm malām olnīca ir piestiprināta pie dzemdes platās saites, ko veido [[vēderplēve]]s dublikatūra. Olnīcas izdalītie galvenie hormoni ir [[progesterons]], [[estradiols]] un [[relaksīns]]. Tie kontrolē [[Menstruālais cikls|menstruālo ciklu]] un [[dzemdības]], nosaka organisma sekundārās dzimuma īpašības ([[sievietes krūtis|krūšu dziedzeru]] augšanu, rada sievietei raksturīgo ķermeņa formu, apmatojumu) un [[Dzimumorgāni|dzimumorgānu]] veidošanos pēc sievišķā tipa. Progesterons, izraisa [[dzeltenais ķermenītis|dzeltenā ķermenīša]] (''corpus luteum'') veidošanos un estrogēnus, kas veido [[folikuls|folikulus]]. Par nobriedušu folikulu sauc [[Grāfa pūslītis|Grāfa pūslīti]] un tā nobriešana noris apmēram 28 dienas. [[Estrogēni]] izraisa dzimumtieksmi. Estrogēniem piemīt arī anabolisks efekts, tie pazemina [[Holesterīns|holesterīna]] līmeni [[Asinis|asinīs]], stimulē asins [[recēšana|recēšanu]]. Hormonālās regulācijas traucējumi var radīt [[amenoreja|amenoreju]], [[Audzējs|audzējus]] un [[neauglība|neauglību]]. {{anatomija-aizmetnis}} {{Anatomija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dziedzeri]] [[Kategorija:Reproduktīvā sistēma]] [[Kategorija:Dzimumorgāni]] ci1smme9obanzwy68xtnazfvuoqf72v 4536908 4536907 2026-10-17T05:30:39Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4536908 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ovaries of Cyprinus carpio.png|thumb|Gonādas ([[karpa]]s olnīcu pāris)]] '''Dzimumdziedzeri''' jeb '''gonādas''' (no [[jaunlatīņu valoda|jaunlatīņu]]: ''gonadēs'', kas savukārt no {{val|grc|γονή}} (''gonḗ'') — 'sēkla', 'atvase') ir iekšējās sekrēcijas [[dziedzeris|dziedzeri]], kuros veidojas dzimumšūnas — [[gameta]]s. Sievišķās gonādas sauc par [[Olnīca|olnīcām]], bet vīrišķās par [[Sēklinieks|sēkliniekiem]]. Gonādām ir arī endokrīna aktivitāte, izstrādājot dzimumhormonus — [[androgēni|androgēnus]] un [[Estrogēns|estrogēnus]]. Tām ir raksturīga jaukta [[sekrēcija]]. Olnīcas izdala uz ārpusi [[olšūna]]s, bet uz organisma iekšpusi estrogēnus un [[progestīns|progestīnus]]. Sēklinieki izdala uz ārpusi [[Spermatozoīds|spermatozoīdus]], bet uz iekšpusi [[androgēnie hormoni|androgēnos hormonus]] (''andros'' — 'vīrietis', ''genes'' — 'radošs'). Šo [[Hormoni|hormonu]] veidošanos un sekrēciju regulē [[hipofīze]]s [[gonadotropiskie hormoni]] — FSH ([[folikulstimulētājhormons]]) un LH ([[luteinizētājhormons]]), kuri, savukārt, atrodas [[Hipotalāms|hipotalāma]] kontrolē. == Vīrišķie dzimumdziedzeri == Vīriešķie dzimumdziedzeri ir [[sēklinieki]]. Tie ir pāra orgāni, kas cilvēkam atrodas nevis [[vēdera dobums|vēdera dobumā]], bet [[Sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņā]]. Tajos veidojas vīriešu pamata dzimumhormons — [[testosterons]], kas stimulē spermatozoīdu veidošanos un [[sperma]]s komponentu sekrēciju, un nodrošina to dzīvotspēju. Tas kontrolē arī organisma attīstību pēc vīriešu tipa (vīrietim raksturīgo ķermeņa formu, balsi, apmatojumu un [[skelets|skeleta]] muskulatūru), izraisa [[dzimumdziņa|dzimumtieksmi]], kā arī nosaka dzimuma uzvedību. Testosterona hormonu pārprodukcija rada [[hipergonādisms|hipergonādismu]], bet trūkums — [[hipogonādisms|hipogonādismu]]. == Sievišķie dzimumdziedzeri == Sievišķie dzimumdziedzeri ir [[olnīca]]s. Tās atrodas mazajā iegurnī, laterāli no [[dzemde]]s. Sagitālajā plaknē izšķir labo un kreiso malu. Ar šīm malām olnīca ir piestiprināta pie dzemdes platās saites, ko veido [[vēderplēve]]s dublikatūra. Olnīcas izdalītie galvenie hormoni ir [[progesterons]], [[estradiols]] un [[relaksīns]]. Tie kontrolē [[Menstruālais cikls|menstruālo ciklu]] un [[dzemdības]], nosaka organisma sekundārās dzimuma īpašības ([[sievietes krūtis|krūšu dziedzeru]] augšanu, rada sievietei raksturīgo ķermeņa formu, apmatojumu) un [[Dzimumorgāni|dzimumorgānu]] veidošanos pēc sievišķā tipa. Progesterons, izraisa [[dzeltenais ķermenītis|dzeltenā ķermenīša]] (''corpus luteum'') veidošanos un estrogēnus, kas veido [[folikuls|folikulus]]. Par nobriedušu folikulu sauc [[Grāfa pūslītis|Grāfa pūslīti]] un tā nobriešana noris apmēram 28 dienas. [[Estrogēni]] izraisa dzimumtieksmi. Estrogēniem piemīt arī anabolisks efekts, tie pazemina [[Holesterīns|holesterīna]] līmeni [[Asinis|asinīs]], stimulē asins [[recēšana|recēšanu]]. Hormonālās regulācijas traucējumi var radīt [[amenoreja|amenoreju]], [[Audzējs|audzējus]] un [[neauglība|neauglību]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{anatomija-aizmetnis}} {{Anatomija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dziedzeri]] [[Kategorija:Reproduktīvā sistēma]] [[Kategorija:Dzimumorgāni]] b89eccn2p7e7bhiwsvcp4vmin29q2cp 0 35953 4536723 4364213 2026-10-16T17:51:43Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536723 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Hermann Staudinger.jpg|Hermanis Štaudingers|thumb]] '''Hermanis Štaudingers''' ({{val|de|Hermann Staudinger}}, dzimis [[1881]]. gada [[23. marts|23. martā]] [[Vormsa|Vormsā]]; miris [[1965]]. gada [[8. septembris|8. septembrī]] [[Freiburga|Freiburgā]]) bija [[Vācija|vācu]] ķīmiķis. 1922. gadā izskaidroja [[makromolekula|makromolekulu]] esamību, ko aprakstīja kā no daudziem vienādiem posmiem veidotas [[polimērs|polimēru]] ķēdes. Par šo atklājumu 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju. Atklājis [[ketēni|ketēnus]] un tā saucamo [[Štaudingera reakcija|Štaudingera reakciju]]. Dzimis [[Vormsa|Vormsā]]. 1903. gadā beidza [[Halles Universitāte|Halles Universitāti]]. Strādājis [[Strasbūras Universitāte|Strasbūras Universitātē]], [[Karlsrūes Universitāte|Karlsrūes Universitātē]] un [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē]] (ETH Cīrihē). Nobela prēmijas laureāts [[Lavoslavs Ružička]] bija Štaudingera skolnieks. 1927. gadā apprecējās ar Latvijas sūtņa Vācijā [[Oskars Voits|Oskara Voita]] meitu bioloģi [[Magda Štaudingere|Magdu Voitu]].<ref>Ogilvie, Marilyn Bailey; Harvey, Joy Dorothy (2000). The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z. New York, New York: Taylor & Francis. {{ISBN|978-0-415-92040-7}}.</ref> Viņa dzīvesbiedre palīdzējusi Štaudingeram zinātniskajā darbā un devusi lielu ieguldījumu viņa teoriju apstiprināšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/65594 |title=No Latvijas aizejot pasaulē |access-date={{dat|2017|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210125230652/https://www.vestnesis.lv/ta/id/65594 }}</ref> 1997. gadā [[Ropaži|Ropažu]] kapsētā uzstādīta piemiņas zīme Štaudingeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=807&Itemid=78 |title=Magda Štaudingere – Voita |access-date={{dat|2017|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190327103457/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=807&Itemid=78 |archivedate={{dat|2019|03|27||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Arčers Mārtins]]<br />[[Ričards Sings]]| virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1953]] | pēc = [[Lainuss Polings]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Štaudingers, Hermanis}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] [[Kategorija:Vācijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] a2nsbhdt2h0cf4e4wr7bu45kp0xrx6w 0 36932 4536643 4536606 2026-10-16T12:53:36Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Teltatlom|Teltatlom]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4401076 wikitext text/x-wiki '''Bērziņš''' (sieviešu dzimtē [[Bērziņa]]) ir visizplatītākais vīriešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}</ref> Tas ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[bērzi|bērzs]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aldis Bērziņš (sportists)|Aldis Bērziņš]] (1956) — latviešu izcelsmes ASV volejbolists; * [[Aleksandrs Bērziņš]] (1902—1942) — latviešu virsnieks; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — latviešu ātrslidotājs; * [[Alfreds Jēkabs Bērziņš]] (1899—1977) — latviešu politiķis; * [[Andrejs Bērziņš]]: ** [[Andrejs Bērziņš (politiķis)]] (1875—1941) — latviešu politiķis, sabiedriskais darbinieks; ** [[Andrejs Bērziņš (padomju darbinieks)|Andrejs Bērziņš]] (''Андрей Берзин'', 1893—1951) — latviešu padomju saimnieciskais darbinieks; * [[Andris Bērziņš]]: ** [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] (1944) — bijušais [[Latvijas Valsts prezidents]], iepriekš inženieris, politiķis un finansists; ** [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1951) — latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Ministru prezidents; ** [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (1952) — latviešu aktieris; ** [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]] (1955) — latviešu politiķis, Latvijas Bērnu fonda vadītājs; * [[Ansis Bērziņš]] (1940—2021) — latviešu kinorežisors, producents un scenārists; * [[Ansis Ataols Bērziņš]] (1975) — latviešu folklorists, 13. janvāra grautiņu dalībnieks; * [[Armands Bērziņš]] (1983) — latviešu hokejists; * [[Augusts Bērziņš]]: ** [[Augusts Bērziņš (latviešu strēlnieks)|Augusts Bērziņš]] (1899—1920) — latviešu strēlnieks, Krievijas Pilsoņu karā Tālajos Austrumos cīnījās par padomju varu; ** [[Augusts Bērziņš (kolhoza priekšsēdētājs)|Augusts Bērziņš]] (1904—1980) — zvejnieku kolhoza "Sarkanā bāka" priekšsēdētājs; * [[Austris Bērziņš]] (1905—?) — latviešu politiķis; * [[Linards Tauns|Arnolds Bērzs-Bērziņš]] (1922—1963; pazīstams ar pseidonīmu '''Linards Tauns''') — trimdas latviešu dzejnieks; * [[Artūrs Bērziņš]] (vairāki cilvēki); * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — latviešu mākslinieks; * [[Bruno Bērziņš]] (1909—1985) — latviešu biologs, ornitologs, entomologs; * [[Daniels Bērziņš]] (1999) — latviešu hokejists; * [[Gaidis Bērziņš]] (1970) — latviešu jurists, politiķis; * [[Gints Bērziņš]]: ** [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]] (1966—2018) — latviešu pianists; ** [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] (1968) — latviešu kinooperators un fotogrāfs; ** [[Gints Bērziņš (kamaniņu braucējs)|Gints Bērziņš]] (2002) — latviešu kamaniņu braucējs. * [[Gunārs Bērziņš (karikatūrists)|Gunārs Bērziņš]] (1927—1999) — latviešu karikatūrists; * [[Gundars Bērziņš]]: ** [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] (1959—2023) — latviešu politiķis; ** [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] (1971) — latviešu ekonomists un pasniedzējs; * [[Gustavs Bērziņš]] (1910—1981) — latviešu jurists, rakstnieks un politieslodzītais; * [[Indulis Bērziņš]] (1957) — latviešu vēsturnieks, politiķis; * [[Jānis Bērziņš]]: ** [[Jānis Bērziņš (TP loceklis)|Jānis Bērziņš]] (1894—1949) — Tautas padomes loceklis; ** [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]] (1881—1938) — latviešu revolucionārs; ** [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — latviešu padomju militārais darbinieks; ** [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — latviešu zootehniķis, LLU profesors, LZA īstenais loceklis; ** [[Jānis Bērziņš (Padomju Savienības Varonis)|Jānis Bērziņš]] (1901―1956) — latviešu militārpersona, Padomju Savienības Varonis; ** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]] (1936—2017) — latviešu kodolfiziķis, LZA īstenais loceklis; ** [[Jānis Bērziņš (jūrniecības darbinieks)|Jānis Bērziņš]] (1938) — latviešu jūrniecības darbinieks, LJA rektors; ** [[Jānis Bērziņš (vēsturnieks)|Jānis Bērziņš]] (1941) — latviešu vēsturnieks, LZA īstenais loceklis; ** [[Jānis Bērziņš (bīskaps)|Jānis Bērziņš]] (1957) — latviešu garīdznieks, bīskaps; ** [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]] (1982) — latviešu biatlonists; ** [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jānis Bērziņš]] (1993) — latviešu basketbolists; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1999) — latviešu tautsaimnieks; * [[Kaspars Bērziņš]] (1985) — latviešu basketbolists; * [[Kristaps Bērziņš]] (1992) — latviešu sportists; * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965) — latviešu folklorists, tautasdziesmu pētnieks; * [[Māris Bērziņš]] (1962) — latviešu rakstnieks; * [[Mārtiņš Bērziņš]] (1949) — latviešu inženieris―mehāniķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts; * [[Miervaldis Birze|Miervaldis Bērziņš]] (1921—2000; pazīstams ar pseidonīmu '''Miervaldis Birze''') — latviešu ārsts, rakstnieks; * [[Ojārs Bērziņš]] (2001) — latviešu basketbolists; * [[Oskars Bērziņš]] (1940—2025) — latviešu mākslinieks; * [[Osvalds Bērziņš]] (1924—1989) — latviešu aktieris; * [[Pēteris Bērziņš]] (1882—1954) — latviešu publicists un vēsturnieks; * [[Ralfs Bērziņš]] (1997) — latviešu bobslejists; * [[Reinholds Bērziņš]] (1888—1938) — latviešu karavīrs, padomju politiskais darbinieks; * [[Reinis Bērziņš]] (2001) — latviešu šorttrekists; * [[Rihards Bērziņš]] (1888—1942) — latviešu literāts, pirmās Latvijas ziņu aģentūras dibinātājs; * Roberts Bērziņš: ** [[Roberts Bērziņš]] (2001) — latviešu basketbolists; ** [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — pedagogs, literāts, folkloras vācējs; * [[Roberts Tautmīlis-Bērziņš]] (1873—1915) — latviešu teātra darbinieks, režisors, aktieris un dramaturgs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — latviešu kamerdziedātājs, režisors, pedagogs; * [[Uldis Bērziņš]] (1944—2021) — latviešu dzejnieks un tulkotājs; * [[Ulvis Bērziņš]] (1997) — latviešu futbolists. ; Apdzīvota vieta * [[Bērziņš (Cenu pagasts)|Bērziņš]] — apdzīvota vieta [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]]; * [[Bērziņš (pilsētas daļa)|Bērziņš]] — Ainažu pilsētas daļa. == Skatīt arī == * [[Bērzs (nozīmju atdalīšana)|Bērzs]] * [[Berzins]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Nozīmju atdalīšana}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 8co77hj29ibqwlgk83dw0z0xy2hkzh4 0 44179 4536703 4113069 2026-10-16T17:45:39Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536703 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|thumb|]] [[Attēls:Flag of the Red Cross.svg|right|thumb|Sarkanā krusta karogs]] '''Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja''' jeb '''SSKK''' ({{val|en|International Committee of the Red Cross; ICRC}}) ir neatkarīga un neitrāla starptautiska [[Humānā palīdzība|humānās palīdzības]] organizācija, kas izveidota, lai sniegtu palīdzību starpvalstu un valstu iekšējos bruņotos konfliktos cietušajiem. Dibināta 1863. gadā. SSKK saņēmusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] 1917.,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1917 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1917/}}</ref> 1944.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1944 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1944/}}</ref> un 1963.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1963 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1963/}}</ref> gadā. == Vēsture == [[Attēls:Flag of the Red Crescent.svg|thumb|Sarkanā pusmēneša karogs]] Komiteju dibinājis šveiciešu uzņēmējs [[Anrī Dināns]], [[Itālija]]s pilsētā [[Kastiljone delle Stivjēre|Kastiljonē delle Stivjērē]]. [[1859]]. gadā Dinānam nācās kļūt par liecinieku ainai pēc [[Solferino kauja]]s, kur viņu šokēja tas, ka pēc kaujas ievainotos vienkārši atstāja kaujas laukā noasiņot. Viņš uzsāka kampaņu visā Eiropā, lai principiāli mainītu attieksmi pret pretinieka [[Karavīrs|karavīriem]]: tie pelnījuši tādu pašu apiešanos kā pašu karavīri. [[1863]]. gadā pieci cienījami [[Ženēva]]s iedzīvotāji nodibināja komiteju, kurā Dināns kļuva par sekretāru. No tās turpmākajos gados izveidojās "Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja". [[1864]]. gadā [[Šveice]]s valdība sasauca starptautisku konferenci, kurā piedalījās 16 valstu delegācijas, lai izveidotu augstāka līmeņa rekomendācijas [[medicīna]]s palīdzības sniegšanai kara laukā. Puses, parakstījušas šo [[Pirmā Ženēvas Konvenciju|Pirmo Ženēvas Konvenciju]], vienojās, ka [[slimnīca]]s, [[Lauka hospitālis|lauka hospitāļus]], [[Sanitārais transports|sanitāro transportu]] un medicīnas personālu konflikta laikā jāuzskata par neitrāliem; par mediķu struktūrvienību simbolu pieņēma sarkanu [[Krusts|krustu]]. Latvijas Sarkanā Krusta biedrība tika nodibināta 1918. gada 20. novembrī, uzsākot darbu tajā pašā dienā.<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 279. l., 19. lpp.</ref> == Pilnvaras == [[Attēls:Flag of the Red Crystal.svg|right|thumb|Sarkanais kristāls - SSKK reliģiski neitrālais simbols]] Visu savu pastāvēšanas laiku SSKK savā darbā pamatojas uz ''Ženēvas Konvencijām''. Atbilstoši [[1949]]. gada ''Ženēvas Konvencijām'' un [[1977]]. gada ''Papildprotokoliem'', SSKK ir mandāts: * apmeklēt un reģistrēt karagūstekņus, piegādāt tiem [[Pasts|pasta]] un [[pārtika]]s sūtījumus; * militāru konfliktu gadījumos piegādāt civiliedzīvotājiem humānās palīdzības sūtījumus; * meklēt pazudušās personas - kā civilās, tā militārpersonas, - un palīdzēt tām atkal apvienoties ar ģimenēm; * izglītot [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] personālsastāvu starptautisko [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumos; * skaidrot, traktēt un paplašināt ''Ženēvas Konvencijas''; * būt par starpniekiem karagūstekņu apmaiņas, repatriācijas un ķīlnieku atbrīvošanas gadījumos. == Organizācija == Komitejā var darboties tikai [[Šveice]]s pilsoņi, tās biedru skaits svārstās no 15 līdz 25. Ir tiesības ievēlēt goda biedrus. Saskaņā ar saviem statūtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icrc.org/Web/rus/siterus0.nsf/html/65FFKG |title=SSKK statūti |access-date={{dat|2008|01|02||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071024122433/http://www.icrc.org/Web/rus/siterus0.nsf/html/65FFKG }}</ref> SSKK ir: * neatkarīga ''īpaša statusa'' humānās palīdzības organizācija; * Starptautiskā Sarkanā Krusta kustības un Sarkanā pusmēness sistēmas dalībstruktūra; * asociācija, kuras darbību nosaka Šveices ''Civilkodeksa'' 60. un tam sekojošie panti; * ir juridisks subjekts. SSKK vada: * asambleja; * asamblejas Padome; * prezidents un tā vietnieki - nodrošina Assamblejas un Assamblejas Padomes darbību, atbild par SSKK ārējiem sakariem; * direktorāts (izpildstruktūra - ģenerāldirektors un trīs direktori); * kontroles komisija. Vairāk nekā 1200 SSKK pārstāvji, vairāk sabiedrībai zināmi kā “delegāti”, veic savu darbu kopā ar ''Sarkanā Krusta'' un ''Sarkanā Pusmēness'' nacionālajām komitejām, kur lielākā daļa vietējo darbinieku ir tās valsts pilsoņi, kurā darbojas pārstāvniecība. Šobrīd SSKK ir pārstāvniecības vairāk nekā piecdesmit valstīs. SSKK gada budžetu veido ''Ženēvas konvenciju'' dalībvalstu brīvprātīgi ziedojumi. Tas ir vairāk nekā 550 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]], un tā lielāko daļu veido Šveices, [[Eiropas Savienība|ES]] valstu un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziedojumi. Izpildkomitejā ir tikai Šveices pilsoņi; arī citas valstis pārstāv šveicieši, kaut pēdējā laikā vērojama tendence iesaistīt darbā arī citu valstu pilsoņus. == Darbība == SSKK ir ārkārtīgi liela pieredze un “kultūratmiņa”. Tās pārstāvji ir rūpējušies par miljoniem ieslodzīto divos Pasaules [[Karš|karos]], snieguši tiem juridisku palīdzību, piegādājuši pastu un palīdzības sūtījumus. Tās aģentūra cilvēku meklēšanā ir palīdzējusi atkal satikties simtiem tūkstošu bēgļu ģimenēm. Tās delegāti kopš [[1864]]. gada bijuši klāt visos lielākajos bruņotajos konfliktos, un SSKK speciālistu meistarība, iesaistot konfliktējošās puses pārrunu procesā, ir nepārspējama. SSKK darbības pamatprincips ir neatkarība un neitralitāte. Oficiāli tās pārstāvji distancējas kā no citām [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskajām organizācijām]], kuras darbojas šajā sfērā, tā arī no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. Piemēram, karadarbības laikā Bosnijā tie centās strikti norobežoties no ANO aģentūru darbības, atsakoties pavadīt ANO miera uzturēšanas spēku kolonnas, jo pretēja rīcība kompromitētu SSKK neitralitāti. SSKK savā darbībā skrupulozi ievēro rakstīto likumu, ko dēvē par ''Ženēvas Konvencijām'', ar visiem to pantiem un pantu punktiem. Šī turēšanās pie likuma burta disciplinē un precizē SSKK darbu, kaut arī citas humānās palīdzības organizācijas - piemēram, ''[[Ārsti bez robežām]]'', - kritizē ''Starptautisko Sarkano Krustu'' par pārlieku piesardzību un likumbijīgo neitralitāti. Taču SSKK, turpinot sava dibinātāja uzsākto, turpina spēlēt centrālo lomu cīņā par karadarbības “civilizēšanu”, piemēram kampaņās pret aklumu izraisošo lāzera staru pielietošanu vai pret [[Kājnieku mīna|kājnieku mīnu]] izmantošanu. Visai bieži SSKK darbinieki smagi cieš, strādājot karadarbības zonā. Piemēram, [[1996]]. gadā [[Krievija|Krievijā]], [[Čečenija|Čečenijā]], netālu no [[Groznija]]s uzbrucēji maskās ielauzās ''Starptautiskā Sarkanā Krusta'' hospitālī un, izmantojot [[pistole]]s ar klusinātājiem, nogalināja sešus aizmigušus SSKK darbiniekus. Taču SSKK turpina atteikties no bruņotas apsardzes savos hospitāļos un savu transporta kolonnu pavadīšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.icrc.org/ Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas centrālā mājas lapa] * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1963/red-cross-history.html Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas vēsture Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] * [https://web.archive.org/web/20071231063600/http://www.redcross.lv/aktualitates.php?lang=lv Latvijas Sarkanais Krusts] * [http://www.redcross.ru/ Krievijas Sarkanais Krusts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071026084406/http://www.redcross.ru/ |date={{dat|2007|10|26||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Anrī Lafontēns]] (1913)| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1917]]| pēc = [[Vudro Vilsons]] (1919)}} {{Amatu secība | pirms = [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] (1938)| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1944]]| pēc = [[Kordels Halls]] (1945)}} {{Amatu secība | pirms = [[Lainuss Polings]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1963]]<br />kopā ar [[Sarkanā pusmēness biedrība|Sarkanā pusmēness biedrību]]| pēc = [[Mārtins Luters Kings]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sarkanais Krusts]] [[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] dul3nqw4ipg3vtria8om2oxiodohxiy 0 44570 4536728 4360688 2026-10-16T17:53:32Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536728 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Luis Walter Alvarez'' | attēls =Luis Walter Alvarez 1961.jpg | att_izmērs =200px | dz_gads =1911 | dz_mēnesis =6 | dz_diena =13 | dz_vieta =[[Sanfrancisko]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads =1988 | m_mēnesis=9 | m_diena=1 | m_vieta =[[Bērkli]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | darba_vietas =[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]], [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]], [[Losalamosas Nacionālā laboratorija|Losalamosas zinātniskā laboratorija]] | alma_mater =[[Čikāgas Universitāte]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji = | sasniegumi =[[atombumba]]s [[detonators]], [[sinhrotrons]] | apbalvojumi = 1968. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = Luis Alvarez signature.jpg | piezīmes = }} '''Luiss Volters Alvaress''' ({{val|en|Luis Walter Alvarez}}, {{dat|1911|6|13|N}} — {{dat|1988|9|1|N}}) — bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fiziķis. 1968. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] laureāts "par [[Rezonanse|rezonanses]] stāvokļu atklāšanu, kas kļuva iespējams, viņam pilnveidojot [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[pūslīšu kamera]]s izmantošanu un par šo datu apstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1968 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1968/}}</ref> == Dzīves gājums == Dzimis pazīstama ārsta ģimenē. Beidzis [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitāti]]. Gandrīz visu savu mūžu nostrādājis [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē, Bērkli]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā piedalījies [[Manhatanas projekts|Manhatanas projektā]] un izstrādāja [[atombumba]]s [[detonators|detonatoru]]. Bija [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Hirosimas atomborbardēšanas]] zinātniskais novērotājs uz pavadošās lidmašīnas ''The Great Artiste''. Pēc kara Alvaress nodarbojās ar radaru sistēmu pilnveidošanu, kā arī deva ieguldījumu [[sinhrotrons|sinhrotronu]] attīstīšanā. 1965. gadā Alvaress piedāvāja projektu [[Ēģiptes piramīdas|Ēģiptes piramīdu]] izpētei ar mērķi atklāt tajās kādas noslēptas telpas. Izpētes medode bija [[Kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] mērīšana ar tajā laikā radiācijas mērījumos izmantotajām [[dzirksteļu kamera|dzirksteļu kamerām]]. Mēriekārtas tika ievietotas telpā otrās lielākās [[Gīzas piramīdas|Gizas piramīdas]] iekšienē, lai pēc dažādos virzienos veiktajiem kosmiskā starojuma mērījumiem varētu konstatēt tukšumus piramīdas struktūrā. 1967. gadā pētījumusus pārtrauca [[Sešu dienu karš]], tomēr vēlāk tie tika atsākti un turpinājās līdz 1969. gadam. Tika izpētīts 19% no piramīdas apjoma, bet slēptas telpas netika atklātas. 1980. gadā kopā ar dēlu, ģeologu [[Volters Alvaress|Volteru Alvaresu]] izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]] par to, ka zemes virskārtā sastopamā [[irīdija anomālija]] liecina par liela [[asteroīds|asteroīda]] ietriekšanos [[Zeme|Zemē]], kas noveda pie [[dinozauri|dinozauru]] izmiršanas. Izvirzījis savu, atšķirīgu hipotēzi par [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] [[Atentāts pret Džonu Kenediju|nogalināšanas]] apstākļiem, pamatojoties uz atentāta fotoattēlu un filmēto materiālu izpēti. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1968/alvarez-bio.html Luisa Alvaresa biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] * [http://www.osti.gov/accomplishments/alvarez.html Biography and Bibliographic Resources], from the Office of Scientific and Technical Information, United States Department of Energy {{en}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Hanss Bēte]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1968]] | pēc = [[Marijs Gells-Manns]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alvaress, Luiss}} [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Manhatanas projekts]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] olpausm347hzprvi88dz9zq5853p5me 0 46072 4536801 4535773 2026-10-16T19:09:03Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ 4536801 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, dižsikspārņiem ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Bārdaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref>[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus, ex. Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni, ex. Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 8usi7jahvrmvus7et61q5wxggki76dv 4536832 4536801 2026-10-16T19:44:27Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ 4536832 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, dižsikspārņiem ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Bārdaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref>[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus, ex. Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni, ex. Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] r0jizx86cfgkvowr6qz2y2eugbo4rwu 4536941 4536832 2026-10-17T06:49:39Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ redakcija 4536941 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, dižsikspārņiem ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Bārdaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref>[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 2ld6mvp005zgiknd97h9vpvppdnt02g 0 46090 4536742 4535917 2026-10-16T17:57:24Z Ingii 8177 /* Sistemātika */ papildināts 4536742 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg | att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | izplatība = [[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]] {{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}} | iedalījums= * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} | kategorijas =nē }} '''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],<ref name="adw"/> no kurām 16 sastopamas Latvijā.<ref name="daba"/><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref><ref name="ency">[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> ==Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.<ref>[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin & Word History]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]] [[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]] Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars 2,5-45 [[grams|g]].<ref name="ency"/> Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.<ref name="adw"/><ref name="ency"/> Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.<ref name="daba"/> Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].<ref name="daba"/> Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.<ref name="adw"/> === Eholokācija === Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.<ref name="daba"/> == Uzvedība == [[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]] Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.<ref name="ency"/> Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.<ref name="daba"/> == Barība == Parastie sikspārņi ir [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.<ref name="ency"/> == Vairošanās == Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās. Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.<ref name="daba"/> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} *** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} *** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} ** Nezināma cilts (''incertae sedis'') *** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} *{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref name="eksp"/> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'') *[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'') *[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Sikspārņi]] jodhyagrwqtaa4yreilibxe167gni8m 4536797 4536742 2026-10-16T19:07:18Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ 4536797 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg | att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | izplatība = [[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]] {{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}} | iedalījums= * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} | kategorijas =nē }} '''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],<ref name="adw"/> no kurām 16 sastopamas Latvijā.<ref name="daba"/><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref><ref name="ency">[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> ==Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.<ref>[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin & Word History]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]] [[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]] Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars 2,5-45 [[grams|g]].<ref name="ency"/> Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.<ref name="adw"/><ref name="ency"/> Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.<ref name="daba"/> Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].<ref name="daba"/> Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.<ref name="adw"/> === Eholokācija === Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.<ref name="daba"/> == Uzvedība == [[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]] Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.<ref name="ency"/> Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.<ref name="daba"/> == Barība == Parastie sikspārņi ir [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.<ref name="ency"/> == Vairošanās == Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās. Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.<ref name="daba"/> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} *** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} *** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} ** Nezināma cilts (''incertae sedis'') *** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} *{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref name="eksp"/> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'') *[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'') *[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Sikspārņi]] 9dy4ew8yvpza9t4v6x3jqs5atcn1q6d 4536830 4536797 2026-10-16T19:42:23Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ 4536830 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg | att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | izplatība = [[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]] {{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}} | iedalījums= * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} | kategorijas =nē }} '''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],<ref name="adw"/> no kurām 16 sastopamas Latvijā.<ref name="daba"/><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref><ref name="ency">[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> ==Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.<ref>[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin & Word History]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]] [[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]] Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars 2,5-45 [[grams|g]].<ref name="ency"/> Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.<ref name="adw"/><ref name="ency"/> Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.<ref name="daba"/> Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].<ref name="daba"/> Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.<ref name="adw"/> === Eholokācija === Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.<ref name="daba"/> == Uzvedība == [[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]] Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.<ref name="ency"/> Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.<ref name="daba"/> == Barība == Parastie sikspārņi ir [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.<ref name="ency"/> == Vairošanās == Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās. Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.<ref name="daba"/> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} *** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} *** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} ** Nezināma cilts (''incertae sedis'') *** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} *{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref name="eksp"/> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'') *[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'') *[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Sikspārņi]] nx38k6bv8yozud5abp6952si6huoicp 4536939 4536830 2026-10-17T06:48:43Z Ingii 8177 /* Sistemātika */ redakcija 4536939 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg | att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | izplatība = [[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]] {{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}} | iedalījums= * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} | kategorijas =nē }} '''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],<ref name="adw"/> no kurām 16 sastopamas Latvijā.<ref name="daba"/><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref><ref name="ency">[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> ==Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.<ref>[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin & Word History]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]] [[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]] Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars 2,5-45 [[grams|g]].<ref name="ency"/> Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.<ref name="adw"/><ref name="ency"/> Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.<ref name="daba"/> Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].<ref name="daba"/> Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.<ref name="adw"/> === Eholokācija === Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.<ref name="daba"/> == Uzvedība == [[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]] Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.<ref name="ency"/> Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.<ref name="daba"/> == Barība == Parastie sikspārņi ir [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.<ref name="ency"/> == Vairošanās == Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās. Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.<ref name="daba"/> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} *** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} *** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} ** Nezināma cilts (''incertae sedis'') *** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} *{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref name="eksp"/> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'') *[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'') *[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Sikspārņi]] dz3gq50cq0g9f6vl0afzi9ly2sdbjtd 0 53154 4536629 4402841 2026-10-16T12:10:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536629 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Turkishcoffee.jpg|right|thumb|Tasīte [[turku kafija]]s]] '''Turcijas virtuve''' pamatā ir pārmantota [[Osmaņu impērija]]s virtuve, kas bija [[Centrālāzijas virtuve|Centrālāzijas]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo austrumu]] un [[Balkānu virtuve|Balkānu]] virtuves apvienojums.<ref>Nur Ilkin - A Taste of Turkish cuisine</ref> Dažādu valstu, tai skaitā Rietumeiropas virtuves ietekmējās arī no turku virtuves. Osmaņi bija pieraduši sajaukt vairāku impērijas teritorijā esošo tautu ēšanas un virtuves tradīcijas, kā rezultātā arī [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] tika pieņemti tādi [[Tjurki|tjurku]] elementi no [[Centrālāzija]]s kā, piemēram, [[jogurts]]. Līdz ar to Osmaņu impērijā tika radīti ļoti daudzi tehniski atstrādāti ēdienu gatavošanas paņēmieni. Visā bijušās Osmaņu impērijas teritorijā mūsdienās atrodami atsevišķi osmaņu plašās virtuves ēdieni. {{Osmanu imperijas kultura}} Kopumā visa [[Turcija]]s virtuve nav viendabīga. Papildus tādiem ēdieniem un dzērieniem, kas ir atrodami visā Turcijas teritorijā, pastāv arī atsevišķu reģionu īpašie ēdieni. [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģiona (Turcijas ziemeļos) virtuves pamatā ir [[kukurūza]] un [[anšovi]]. [[Urfa]]s dienvidaustrumos, [[Gaziantepa|Gaziantepā]] un [[Adana|Adanā]] populāri ir [[kebabs|kebabi]], [[meze]]s un dažādi mīklas izstrādājumi kā [[baklava]], [[kadajifa]] ([[turku valoda|turku]]: ''kadayıf'') un [[kīnefe]] (turku: ''künefe''). Turcijas rietumu daļā, kur populāra ir [[olīve|olīvju]] audzēšana, ēdienu gatavošanai pamatā tiek lietota olīveļļa.<ref name="multiple">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bpe.com/food/ethnic_cusine/turkey.htm |title=Ethnic Cuisine - Turkey by Terrie Wright Chrones |access-date={{dat|2008|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070429005226/http://www.bpe.com/food/ethnic_cusine/turkey.htm |archivedate={{dat|2007|04|29||bez}} }}</ref> [[Egejas jūras reģions]], [[Marmora jūras reģions]] un [[Vidusjūras reģions]] ir vairāk raksturīgi ar [[Vidusjūra]]s virtuves tradīcijām, jo tur pieejams bagātīgs augļu klāsts, dažādi [[Garšaugs|garšaugi]] un zivis. [[Anatolija]]s centrālā daļa raksturīga ar tādiem ēdieniem kā [[keškeks]] (turku: ''keşkek''), [[manti]] (''mantı'') un [[gēzleme]] (''gözleme''). Dažu ēdienu nosaukumi parasti veidojas no to izcelsmes vietas nosaukuma (gan Turcijā, gan ārpus tās robežām). Līdz ar to var secināt, ka attiecīgais ēdiens ir šīs vietas tradicionālās virtuves sastāvdaļa vai nācis no šīs vietas. Piemēram, [[Urfas kebabs]] no [[Adanas kebabs|Adanas kebaba]] atšķiras ar to, ka tur sīpolu vietā tiek lietoti ķiploki, kā arī tur tiek pievienoti daudz vairāk piparu nekā parasti kebabos liek. == Turcijas virtuves tradīcijas == [[Attēls:Döner kebab.jpg|thumb|200px|Grozītais kebabs ([[turku valoda|turku]]: ''Döner kebab'') pasniegts biezā pitas maizē.]] === Brokastis === [[Turcija]]s tradicionālās brokastis sastāv no baltā siera ([[turku valoda|turku]]: ''beyaz peynir'', ''kaşar'' u.c.), sviesta, olīvām, vārītām olām, tomātiem, zaļajiem pipariem, ievārījuma (turku: ''reçel'') un medus. Dažkārt brokastīs var tikt pasniegta asā turku desa (turku: ''sucuk''), dažādi miltu izstrādājumi un pat zupa. Populārs ēdiens brokastīs ir menemens (turku: ''menemen''), kas tiek pagatavots no apceptiem tomātiem, pipariem, olīveļļas un olām. Brokastīs noteikti tiek pasniegta melnā tēja, bet kafija Turcijas virtuvē ieņem tik lielu nozīmi, ka brokastis turku valodā sauc par ēdienreizi pirms kafijas (turku: ''kahvaltı'', kur ''kahve'' ir kafija un ''altı'' - pirms). === Ēšana ārpus mājām === Neskatoties uz to, ka [[Turcija|Turcijā]] populāri ir kļuvuši ātrās ēdināšanas uzņēmumi, [[turki]] priekšroku dod bagātīgām maltītēm mājās, kas sastāv no daudziem tradicionāliem Turcijas virtuves elementiem. Toties vairāki tradicionāli ēdieni kā [[kēfte]], [[kebabs]], [[bēreks]] un [[gēzleme]] tiek pasniegti ārpus mājas ieskrietuvēs. Ēšana ārpus mājām ir populāra jau vēsturiski vairākās lielākajās pilsētās. Turku valodā ''Esnaf lokantası'' nozīmē: restorāns, kas domāts veikalu darbiniekiem un tirgotājiem. Šādi restorāni ir ļoti populāri visā valstī un tajos pasniedz tradicionālos ēdienus par diezgan zemām cenām. === Virtuve vasarā === Karstajā vasaras laikā turki priekšroku dod vieglām maltītēm, kas sastāv no vasaras augļiem un dārzeņiem. Vasarā parasti tiek pasniegti cepti dārzeņi, kuriem klāt pievieno jogurtu, tomātu mērci, aitu sieru, gurķus, tomātus, arbūzus, melones un mazāk saldo un vieglāko halvu. === Ēdienu pamata sastāvdaļas === [[Turcija]]s virtuvē pamata elementi ir: [[gaļa]], baklažāni, paprika, sīpoli, ķiploki, [[lēcas]], pupas un [[Tomāts|tomāti]]. Virtuvē īpašu vietu ieņem arī dažādi [[Rieksts|rieksti]]: pistācijas, priežu sēklas, mandeles, lazdu rieksti un zemes rieksti ar dažādām [[Garšviela|garšvielām]]. Vairums turku garšvielu nopērkams [[Stambulas garšvielu tirgus|Garšvielu tirgū]], [[Stambula|Stambulā]] ([[turku valoda|turku]]: ''Mısır Çarşısı'', Ēģiptes tirgus). Populārākās garšvielas ir [[pētersīļi]], ķimenes, [[Pipari|melnie pipari]], paprika, [[piparmētra]], [[oregano]] un [[timiāns]]. === Eļļas un tauki === Cepšanai plaši tiek lietots [[sviests]], [[margarīns]], [[olīveļļa]] un [[saulespuķu eļļa]]. Gaļas ēdienos un kebabos plaši izmanto aitu astes taukus ([[turku valoda|turku]]: ''Kuyruk yağı''). Dažkārt tiek lietota arī sezama eļļa un dažādu riekstu eļļas. === Augļu izmantošana === [[Osmaņu impērija]]s virtuvē ļoti plaši tika izmantoti dažādi augļi un dārzeņi kopā ar gaļas ēdieniem. Visbiežāk tika lietotas plūmes, aprikozes, āboli, vīnogas un vīģes (gan svaigas, gan žāvētas). Piemēram, gaļa vai plovs parasti tika pasniegts ar kompotu ([[turku valoda|turku]]: ''komposto'', [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''hoşaf'', jauks ūdens). [[Dolma]] un [[plovs]] (''pilav'') parasti tiek gatavots ar upenēm vai rozīnēm. Satītas vīnogu lapas, kas pildītas ar maltas gaļas un rīsu maisījumu (''Etli yaprak sarma''), parasti [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] tika gatavotas kopā ar skābām plūmēm. [[Attēls:Simit-2x.JPG|thumb|right|[[Simits]] ir apļveida [[baltmaize]], kas apbērta ar sezama sēklām.]] === Baklažānu izmantošana === [[Turcija]]s virtuvē īpaši nozīmīgu vietu ieņem [[baklažāns|baklažāni]]. Tos parasti pagatavo ar maltu gaļu sacepumā "Uzšķērstais vēders" ([[turku valoda|turku]]: ''karnıyarık''). Dārzeni tradicionāli izmanto Turcijas austrumos dažādos kebabos, kā arī salātos un otrajos ēdienos. === Gaļa === Mūsdienās [[Turcija|Turcijā]] vairs nav tik populāra ar pienu baroto aitu gaļa. Piemēram, agrāk tik populārā ceremonija ''Kuzu çevirme'', kad ar pienu barotu aitu cepa, griežot uz atklātas liesmas, mūsdienās vairs nekur netiek praktizēta. Atsevišķos novados, kur agrāk gaļu ēda tikai svarīgos svētkos, piemēram, kāzās vai ''Kurban Bayramı'' (''[[Eid ul-Adha]]''), tagad tā ir ikdienas normāla ēdiena sastāvdaļa, pateicoties industriālajai attīstībai. Tomēr gaļas pielietojums palicis tradicionāli nemainīgs un to parasti pirms cepšanas samaļ un pasniedz kopā ar dārzeņiem un augļiem. Mūsdienās populāras arī kļuvušas lētākas zivis, piemēram, sardīnes un anšovi, kuras visvairāk lieto piejūras reģionos. Turcijā ir ļoti populāra maltas gaļas izmantošana kopā ar dārzeņiem vai rīsiem kā pildījumu dažādās maizēs un miltu ēdienos. == Piena produkti == [[Turcija]]s virtuvē īpaša nozīme ir tradicionālajam [[jogurts|jogurtam]].<ref name="multiple" /> Šī populārā piena produkta vārds ir atvasināts no turku ''yoğurt''. Jogurtu lieto kā piedevu gandrīz visos gaļas ēdienos (kebabos, kēftē u.c.), dārzeņu ēdienos (it īpaši kopā ar ceptiem baklažāniem, spinātiem u.c.), mezē un manti (''mantı'', līdzīgi pelmeņiem). Lauku ciematos jogurtu ēd kopā ar rīsie un maizi. Biezo, jeb stiprināto trekno jogurtu (''süzme yoğurt'') pagatavo, to atdalot no sūkalām. No jogurta pagatavo ļoti populāro turku dzērienu ajranu (''ayran'', saputots jogurts ar ūdeni un nedaudz sāli). Jogurtu lieto dažādu kūku, sacepumu un pārslu pagatavošanai. Turcijā ražo vairākus sierus no aitu piena. Sieru parasti ilgi nenotur un tas ir salīdzinoši netrekns. Dažādas receptes ir populāras tikai atsevišķos reģionos. == Zupas == Tradicionāla turku maltīte parasti sākas ar pliekanu zupu ([[turku valoda|turku]]: ''çorba''). Zupu nosaukums parasti veidots no zupas galvenās sastāvdaļas nosaukuma, piemēram, lēcas, jogurts vai graudi. Sarežģītākas zupas, kuras uzskatāmas par delikatesi, parasti nepasniedz kopā ar citiem ēdieniem, piemēram, Škembes zupa (''İşkembe çorbası'') vai Pačas zupa (''Paça çorbası''). Kamēr turku tradicionālās brokastis nebija kļuvušas populāras visā valstī, brokastīs parasti ēda zupas. == Maize == * Kukurūzas maize * [[Pide]] (liela, plakana balto miltu maize) * [[Lavašs]] * [[Tandira]] (cepta uz apaļas formas krāsns sienām) * [[Bazlama]] * [[Simits]] (riņķveida baltmaize, kas apkaisīta ar sezama sēklām) == Konditorejas izstrādājumi == [[Attēls:Mantar Gozleme.jpg|thumb|Gēzlemes gatavošana restorānā pie galda.]] [[Turcija]]s virtuve ir bagāta ar dažādiem sāļiem un saldiem konditorejas izstrādājumiem. Viena no virtuves galvenajām sastāvdaļām ir balto miltu mīkla, no kuras tiek gatavoti neskaitāmi ēdieni. Miltu ēdienu tradīcijas sakņojas Centrālāzijas [[tjurki|tjurku]] nomadu cilšu vēsturē. Mīklas rullītis, ko uzskata par vienu no primitīvākajiem instrumentiem, bija viens no galvenajiem turku virtuves rīkiem, jo to bija viegli pārnēsāt un tas ir viegli lietojams. Dažādu resnumu rullīši domāti dažādiem ēdieniem: resnāko sauc par sadž (''sac''), bet tievāko par oklava (''oklava''). Tievāko lieto tādiem ēdieniem kā bēreks, kas ir sāļā baklava ar siera pildījumu.<ref>Perry Charles, 1994 87-91</ref> Bēreks (''Börek'') ir apzīmējums jebkādiem sāļiem kulinārijas izstrādājumiem, kurus izgatavo no kārtainās mīklas. Populārs kulinārijas izstrādājums ir [[čebureks]], jeb ''čibēreks'' (turku: ''Çiğ börek'', arī ''Tatar böreği'') ir mīklā cepta malta gaļa. Citi populāri bēreki ir: [[kolbēreks]] (''Kol böreği''), [[findžans]], [[muska]], [[gīlbēreks]] un [[sigarabēreks]]. Lazbēreks ir salds bēreks, kas ir populārs [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģionā]]. Pogača (''Poğaça'') ir nosaukums sāļiem kulinārijas izstrādājumiem, kas pagatavoti no parastās baltmaizes mīklas, bet čēreks (''çörek'') ir apzīmējums gan sāļiem, gan saldiem kulinārijas izstrādājumiem. Gēzleme (''Gözleme'') ir lauku apdzīvotajās vietās populārs izstrādājums, ko pagatavo no lavaša un mīklas, kurā ietīti dažādi pildījumi, piemēram, spināti, siers, pētersīļi, malta gaļa, kartupeļi u.c. Katmers ir vēl viens paveids plāni rullētā mīklā ietītiem pildījumiem un tas var būt gan sāļš, gan salds. Lahmadžuns ir plāni izrullēta maizes mīkla, uz kuras tiek cepta malta gaļa ar tomātiem, pipariem, ķiplokiem un sīpoliem. == Turku plovs un makaroni == [[Attēls:Mantı.jpg|thumb|[[Manti]] ar jogurtu un ķiplokiem, pārkaisīts ar sarkano piparu pulveri un pārliets ar izkausētu sviestu]] Vairums uzskata, ka plova garšas pamatā ir sviests un gaļa, bet mūsdienās plova pagatavošanai neizmanto sviestu, bet olīveļļu. * Parastais plovs (''Sade pilav''): vārīti rīsi, kas sagatavoti kā piedeva jebkuram ēdienam * Gaļas plovs (''Etli pilav''): vārīti rīsi ar gaļas gabaliņiem. * Zirņu plovs (''Nohutlu pilav''): vārīti rīsi ar zirņiem. * Pildītais plovs (''İç pilav''): rīsi ar aknām, upenēm, zemesriekstiem, kastaņiem, [[kanēlis|kanēli]] un dažādiem garšaugiem. * Baklažānu plovs (''Patlıcanlı pilav''): rīsi ar baklažāniem. * Uzbeku plovs (''Özbek pilavı''): rīsi ar jēra gaļu, sīpoliem, tomātiem un burkāniem. * Persiešu plovs (''Acem pilavı''): rīsi ar aitas gaļu, vārīti buljonā ar pistācijām, kanēli u.c.<ref>Marianna Yerasimos - Ottoman cuisine</ref> * Kviešu plovs (''Bulgur pilavı''): graudaugu ēdiens, ko pagatavo no kviešu graudiem. Neskatoties uz to, ka tas tiek saukts par plovu, tajā rīsu vietā tiek lietoti kviešu graudi, kam pievienoti tomāti, zaļie pipari un malta gaļa. * Graudu plovs (''Perde pilavı''): rīsi ar [[Vistas gaļa|vistas gaļu]], sīpoliem un pupiņām, kas pārklāti ar biezu mīklas kārtu, kam uzbērtas mandeles. == Dzērieni == === Alkoholiskie dzērieni === Neskatoties uz to, ka vairums [[Turcija]]s iedzīvotāju ir [[islāms|islāmticīgie]], visā valstī alkohols ir pieejams tikpat plašā piedāvājumā kā [[Eiropa|Eiropā]]. [[Ramazans|Ramazana]] laikā turki nelieto alkoholu. Turcijā ir vairāki vietējie alus ražotāji, piemēram, ''Tekel Birasi'' un ''Marmara34 [[Efes Beverage Group|Efes]]'', kā arī dažādu ārvalstu firmu ražotnes: ''Skol'', ''[[Beck's]]'', ''Carlsberg'' un ''[[Tuborg Brewery|Tuborg]]''. Turcijā ražo arī vietējo vīnu un populārākie zīmoli ir ''Kavaklıdere'', ''Doluca'', ''Corvus'', ''Kayra'', ''Pamukkale'' un ''Diren''. Vietējie vīni kļūst arvien populārāki, jo laika gaitā laika apstākļi ir kļuvuši labvēlīgāi vīnogu audzēšanai. Turcijā audzē dažādas vīnogu šķirnes. [[Sarkanvīns|Sarkanvīna]] ražošanai tiek izmantotas tādas šķirnes kā: * Marmora jūras reģionā: [[Pinot Noir]], [[Adakarası]], [[Papazkarası]], [[Semillion]], [[Kuntra]], [[Gamay]], [[Cinsault]]; * Egejas jūras reģionā: [[Carignane]], [[Çalkarası]], [[Merlot]], [[Cabernet Sauvignon]], [[Alicante Bouschet]]; * Melnās jūras reģionā: [[Öküzgözü]], [[Boğazkere]]; * Anatloijas centrālajā daļā: [[Kalecik Karası]], [[Papazkarası]], [[Dimrit]] * Vidusjūras reģionā: [[Sergi Karası]], [[Dimrit]]. [[Baltvīns|Baltvīna]] ražošanai tiek izmatotas tādas šķirnes kā: * Marmora jūras reģionā: [[Chardonnay]], [[Riesling]], [[Semillion]], [[Beylerce]], [[Yapıncak]]; * Egejas jūras reģionā: [[Muscat]] un [[Semillion]]; * Melnās jūras reģionā: [[Narince]]; * Anatolijas centrālajā daļā: [[Emir (vīnogas)|Emir]], [[Hasandede]]. Papildus masu patēriņa produkcijai, arvien populārāka kļūst privāto saimniecību ražošana tikai vietēja mēroga patēriņam. Viesojoties dažādās [[Anatolija]]s centrālās daļas pilsētās, var iegādāties dažādus paštaisītus vīnus. [[Turcija|Turcijā]] populārs alkoholiskais dzēriens ir [[raki]], kuram garšai tiek pievienots anīss un to parasti lieto kopā ar [[meze]] ēdieniem, zivi vai kebabu. Pēc tam, kad tika izbeigts valsts uzņēmuma ''Tekel'' monopols, Turcijā raki un vīnu ražošana ir nokļuvusi privāto uzņēmēju rokās un ar katru gadu pieaug tās apjomi. === Bezalkoholiskie dzērieni === [[Attēls:boza.jpg|thumb|Boza: miežu un prosas dzēriens, kam uzbērts kanēlis]] Visas dienas garumā, sākot jau ar brokastīm, turki dzer melno tēju. Tēju gatavo divās tējkannās, kas novietotas viena virs otras. Mazākajā tējkannā, kas ir uz lielākās, tiek gatavots tējas stiprums, bet apakšējā tējkannā tiek uzvārīts ūdens. Tēju pasniedz, vispirms glāzītē ielejot stiprumu un tad, pielejot vārītu ūdeni. Tēju dzer no mazām stikla glāzītēm bez rokturiem un tai parasti pievieno cukuru. Ajrans (sāļš jogurta dzēriens) ir vispopulārākais atspirdzinošais dzēriens Turcijā un to parasti pasniedz ar visiem ēdieniem. [[Kefīrs]] arī ir turku tradicionāls dzēriens, bet tas tiek gatavots no kefīra graudiem un piena. Šis dzēriens ir pavisam atšķirīgs no tā, ko ir pieraduši dzert Latvijā. Rāceņu sula (remdena vai karsta), ko parasti dzer ar kebabu. Boza (miežu un prosas dzēriens), ko parasti dzer ziemas periodā un pasniedz aukstu ar [[kanēlis|kanēli]] un grauzdētiem zirņiem. Sahleps ir otrs populārākais ziemas dzēriens, ko pasniedz karstu ar kanēli. To izgatavo no savvaļas orhideju saknēm un to lieto arī turku saldējuma pagatavošanai. Pirms kafijas ieviešanas [[Eiropa|Eiropā]] tas bija populārākais karstais dzēriens. Šerbets (''Şerbet'') ir tradicionāls turku saldais dzēriens, ko pagatavo no mežrožu paaugļa, serdolika ogām, lakricas un citām garšvielām. Tradicionālajā osmaņu virtuvē gaļas ēdieniem un plovam kā piedeva tika pievienots kompots (''komposto'') [[Attēls:TurkishCoffee.jpg|thumb|[[Turku kafija]].]] [[Turku kafija]] ir plaši pazīstama visā pasaulē un to pasniedz saldu vai ļoti rūgtu, bez cukura. Turku valodā kafijas nozīme atspoguļojas teicienā: "Kafijas tasīte ir 40 gadus vērta". BBC testā var redzēt slaveno Vīnes kafijas veikalu saistību ar [[Osmaņu impērija]]s armijas atkāpšanās laikā atstātajām kafijas pupiņām: http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/4305656.stm. Arī arābu valodā šo kafiju sauc par turku kafiju, lai gan tās garša un smarža ir atšķirīga no klasiskās turku kafijas. == Galerija == <center> <gallery> Image:Döner kebab slicing.jpg|Grozītais [[kebabs]] (Döner kebap) Image:Iskender kebap.jpg|Aleksandra kebabs (İskender kebap) Image:Shish-kebab-MCB.jpg|Šašliks (Şiş kebap) Image:AdanaKebap.jpg|Adanas kebabs Image:Beyti Kebap.jpg|Kunga kebabs (Beyti kebap) Image:Lahmacun being served.JPG|Lahmadžuns, jeb Turku pica (Lahmacun) Image:Dolma.JPG|Dolma Image:Karnıyarık.JPG|Uzšķērstais vēders (Karnıyarık) Image:Mantı.jpg|Manti (Mantı) Image:Pastirma1.jpg|Saulē žāvēta gaļa (Pastırma) Image:Sucuk-1.jpg|Ķiploku desa (Sucuk) Image:Burek_trokut_3.png|Pīrāgs (Börek) Image:Bulgur on plate.jpg|Grūbas (Bulgur) Image:Turkish Meze Plate.jpg|Uzkodas pirms maltītes (Meze) Image:Piyaz 01.jpg|Uzkoda no pupiņām, vārītām olām un dažādiem zaļumiem, dārzeņiem un augļiem (Piyaz) Image:Cacik-1.jpg|Jogurta aukstā zupa (Cacık) Image:Boza.jpg|Raudzēts graudaugu dzēriens (Boza) |Anīsa degvīns (Rakı) Image:Turkish tea.jpg|Turku tēja Image:Simit-2x.JPG|Sezama sēklu kliņģeris (Simit) Image:Baklava - Turkish special, 80-ply.JPEG|Baklava Image:Kaymaklı Ekmek Kadayıfı.jpg|Maizes pudiņš (Ekmek kadayıfı) Image:Tulumba.jpg|Tulumba (saldumi no miltiem un sīrupa) Image:PistHalva.jpg|Halva (Helva) Image:Tavuk Göğsü.JPG|Vistas gaļas un piena saldais pudiņš (Tavuk göğsü) Image:Acibadem Kurabiyesi.jpg|Mandeļu cepumi (Acıbadem kurabiyesi) Image:Sütlaç.JPG|Rīsu pudiņš (Sütlaç) </gallery> </center> == Skatīt arī == * [[Baklava]] * [[Gēzleme]] * [[Kadaifs]] * [[Kumpirs]] * [[Mangals]] * [[Manti]] * [[Meze]] * [[Pilaki]] * [[Pijazs]] * [[Turku kafija]] * [[Raki (dzēriens)|Turku raki]] * [[Turku tēja]] == Papildu literatūra == * Gürsoy Deniz, Turkish Cuisine in Historical Perspective, Istanbul, 2006, {{ISBN|975-329-564-2}}. * Halıcı Nevin, Konya Yemek Kültürü ve Konya Yemekleri, Istanbul 2005, {{ISBN|975-6021-16-0}}. * Halıcı Nevin, Sufi Cuisine, Saqi 2005. * Lambraki Mirsini, Akın Engin, Aynı Sofrada İki Ülke, Türk ve Yunan Mutfağı, Istanbul 2003, {{ISBN|975-458-484-2}}. * Roden Claudia, A New Book of Middle Eastern Food, 2000, {{ISBN|014046588}}. * Şavkay Turgut, Halk Mutfağımız Geleneksel Tatlarımızdan Seçmeler, Istanbul 2005, {{ISBN|975-98180-2-7}}. * Ünsal Artun, Süt Uyuyunca, Türkiye Peynirleri, Istanbul, {{ISBN|975-363-755-1}}. * Ünsal Artun, Silivrim Kaymak, Türkiye'nin Yoğurtları, Istanbul 2007, {{ISBN|978-975-08-1276-7}}. * Yerasimos Marianna, Osmanlı Mutfağı, Istanbul 2002. * Zubaida Sami and Tapper Richard, ''A Taste of Thyme: Culinary Cultures of the Middle East'', London and New York, 1994 and 2000, {{ISBN|1-86064-603-4}}. == Atsauces == {{Atsauces}} * [https://web.archive.org/web/20080510221957/http://kitap.antoloji.com/kisi.asp?CAS=118636 Skatīt Artun Ünsal par turku olīvām un sieru] == Saites == * [https://web.archive.org/web/20080508213752/http://www.turkishcuisine.info/ Turcijas virtuve] * [https://web.archive.org/web/20080424083110/http://turkishcook.com/TurkishFoodForum/blogs/turkish_cuisine/default.aspx Turcijas virtuve] * https://web.archive.org/web/20080509112223/http://www.turkuaz-guide.net/turkish-cooking.html * http://www.allaboutturkey.com/mutfak.htm * [https://web.archive.org/web/20080517230439/http://turkishcook.com/turkishfoodforum/photos/baklava/ Turcijas baklava] TurkishCook.com * https://web.archive.org/web/20080220032343/http://www.cuisineturque.com/index.htm * [http://www.yemek-tarifi.info/english/ Turcijas virtuve un ēdienu gatavošana] * http://www.davetci.com/yemek_ana.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080514085044/http://www.davetci.com/yemek_ana.htm |date={{dat|2008|05|14||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20080427152723/http://www.evyemegi.com/ * https://web.archive.org/web/20080419044751/http://www.yemekicmek.com/tariflistesi.php * https://web.archive.org/web/20080512151524/http://www.gezinet.net/yiyecekicecek/Restoranlar/dunyamutfaklari/osmanli/osmanli.asp * [https://web.archive.org/web/20080409215826/http://www.yemekicmek.com/tariflistesi.php?KategoriID=34 Dažu osmaņu ēdienu receptes] * [http://www.cp-pc.ca/english/turkey/eating.html Ēdiens turku stilā] * [https://web.archive.org/web/20080429203836/http://www.cypnet.co.uk/ncyprus/culture/cuisine/ Kipras turku ēdiens - Vidusjūras garša] * [https://web.archive.org/web/20070929103024/http://www.tulumba.com/store.asp?tag=r02 Turku ēdiena veikals] * https://web.archive.org/web/20080218091625/http://www.turkishfoodstore.com/ * [https://web.archive.org/web/20150104044743/http://www.azeri.net/azerbaijan/azerbaijan-cuisine/ Azerbaidžānas virtuve] * [https://web.archive.org/web/20170905190526/http://turkicfest.org/ Turcijas kultūras un bērnu svētki] {{Turcijas tēmas}} <!--Kategorijas--> <!--Valodas--> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas virtuve| ]] rniog0onxk9echlb3benu37fvv01l9v 0 57869 4536910 4399405 2026-10-17T05:33:06Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536910 wikitext text/x-wiki '''1. novembris''' ir gada 305. diena (306. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām atlikušas 60 dienas. == Vārda dienas == [[Ikars (priekšvārds)|Ikars]] == Notikumi == * [[365. gads]] — [[alemaņi]] šķērsoja [[Reina|Reinu]] un iebruka [[Gallija|Gallijā]]. Imperators [[Valentiniāns I]] devās uz [[Parīze|Parīzi]], lai komandētu armiju un aizstāvētu Gallijas pilsētas. * [[1503. gads]] — [[Jūlijs II]] tika izvēlēts par Romas pāvestu. * [[1512. gads]] — pēc [[Mikelandželo]] gleznoto fresku pabeigšanas [[Siksta kapela]] [[Roma|Romā]] to atvēra publikas apskatei. * [[1604. gads]] — Anglijā, [[Vaithollas pils|Vaithollas pilī]] pirmo reizi izrādīja [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] traģēdiju "[[Otello]]". * [[1755. gads]] — Portugālē [[Lisabona|Lisabonu]] [[1755. gada Lisabonas zemestrīce|pilnībā izpostīja]] spēcīga zemestrīce un [[cunami]], nogalinot {{sk|60000}} līdz {{sk|90000}} cilvēku. * [[1790. gads]] — [[Edmunds Bērks]] publicēja "[[Pārdomas par Franču revolūciju]]", kurā viņš prognozēja, ka [[Franču revolūcija]] beigsies ar izgāšanos. * [[1800. gads]] — [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas dzīvoja Prezidentu pilī (vēlāk pārdēvēta par [[Baltais nams|Balto namu]]). * [[1805. gads]] — [[Napoleons Bonaparts]] [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas kara]] laikā iebruka [[Austrija|Austrijā]]. * [[1834. gads]] — presē pirmo reizi pieminēta kāršu spēle [[pokers]]. Tolaik tā skaitījās [[Misisipi (upe)|Misisipi]] laivinieku spēle. * [[1852. gads]] — atklāta garākā publiskās lietošanas [[Telegrāfs|telegrāfa]] līnija Ziemeļeiropā [[Rīga]]—[[Bolderāja]], kuru projektēja [[Verners Sīmens]]. * [[1856. gads]] — sākās [[angļu-persiešu karš]]. * [[1894. gads]] — pēc [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] nāves [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaju II Romanovu]] kronēja par pēdējo [[Krievijas Impērija]]s caru. * [[1896. gads]] — žurnālā ''[[National Geographic (žurnāls)|National Geographic]]'' pirmo reizi publicēts attēls, kurā redzamas atkailinātas [[sievietes krūtis]]. * [[1899. gads]] — ūdenī nolaists leģendārais [[Krievija|krievu]] kreiseris ''[[Varjag]]'' — 1904. gadā kuģis gāja bojā, cīnoties pret [[Japāna|japāņu]] pārspēku. * [[1911. gads]] — [[Itāļu—turku karš|itāļu-turku kara]] laikā pirmoreiz no [[lidmašīna]]s nometa [[Bumba (ierocis)|bumbu]]. * [[1918. gads]] — [[Ļviva|Ļvivā]] proklamēta [[Rietumukrainas Tautas Republika]]. * [[1922. gads]] — [[Osmaņu impērija]] beidza pastāvēt: pēdējais [[sultāns]] [[Mehmeds VI|Mehmeds VI Vahdettins]] atteicās no troņa. * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — sāka raidīt Rīgas [[radiofons]]; [[Latvijas Radio]] dzimšanas diena. * [[1928. gads]] — [[Turcija|Turcijā]] ieviesa jauno [[turku valoda]]s alfabētu, nomainot [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]] ar [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. * [[1950. gads]] — pāvests [[Pijs XII]] pasludināja [[dogma|dogmu]] par [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] debesīs uzņemšanu ar dvēseli un miesu. * [[1954. gads]] — [[Alžīrijas neatkarības karš]]: [[Alžīrija|alžīriešu]] kaujinieki uzbruka [[Francija|franču]] armijas militārajām būvēm, armijas un policijas posteņiem. * [[1955. gads]] — sākās [[Vjetnamas karš]]. * [[1956. gads]]: ** [[Indija|Indijā]] izveidots [[Karnātaka|Karnātakas štats]], [[Madhja Pradēša|Madhja Pradēšas štats]], [[Rietumbengāle|Rietumbengāles štats]] un [[Kerala|Keralas štats]]; ** [[1956. gada Ungārijas revolūcija|Ungārijas revolūcija]]: [[Imre Naģs]] paziņoja par Ungārijas neitralitāti un atteikšanos no [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]]. * [[1957. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atklāts [[Mekino tilts]] (''Mackinac Bridge''), kas bija garākais piekarinātais [[tilts]] uz to brīdi; tas savieno [[Mičigana]]s divas pussalas. * [[1966. gads]] — [[Indija|Indijā]] izveidots [[Harjāna|Harjānas štats]]. * [[1981. gads]] — [[Antigva un Barbuda]] kļuva par neatkarīgu valsti [[Nāciju Sadraudzība]]s sastāvā. * [[1993. gads]] — stājās spēkā [[Māstrihtas līgums]], formāli dibinot [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[1998. gads]] — nodibināta [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]. * [[2000. gads]] — [[Indija|Indijā]] izveidots [[Čhatīsgarha|Čhatīsgarhas štats]]. === Izklaidē un kultūrā === * ''[[Hello Kitty]]'' dzimšanas diena. == Dzimuši == * [[1339. gads]] — [[Rūdolfs IV Dibinātājs]] (''Rudolf IV. der Stifter''), Austrijas hercogs (miris 1365. gadā) * [[1351. gads]] — [[Leopolds III Hābsburgs|Leopolds III]] (''Leopold III.''), Austrijas hercogs (miris 1386. gadā) * [[1526. gads]] — [[Katrīna Jagailiete]] (''Katarina Jagellonica''), Somijas hercogiene, Zviedrijas karaļa sieva (mirusi 1583. gadā) * [[1762. gads]] — [[Spensers Pērsevals]] (''Spencer Perceval''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (miris 1812. gadā) * [[1769. gads]] — [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Helwig Merkel''), vācbaltu luterāņu mācītājs un rakstnieks (miris 1850. gadā) * [[1778. gads]] — [[Gustavs IV Ādolfs]] (''Gustav IV Adolf''), Zviedrijas karalis (miris 1837. gadā) * [[1798. gads]] — [[Bendžamins Giness]] (''Benjamin Guinness''), īru alus darītājs (miris 1868. gadā) * [[1846. gads]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēv v.s. {{dat||10|20}}) — [[Fricis Brīvzemnieks]] (Fricis Treilands), latviešu folklorists, publicists, dzejnieks un tulkotājs (miris 1907. gadā) * [[1871. gads]] — [[Stīvens Kreins]] (''Stephen Crane''), ASV rakstnieks (miris 1900. gadā) * [[1878. gads]] — [[Konrads Megi]] (''Konrad Mägi''), igauņu mākslinieks ainavists (miris 1925. gadā) * [[1879. gads]] — [[Pāls Teleki]] (''Teleki Pál''), ungāru politiķis (miris 1941. gadā) * [[1880. gads]] — [[Alfrēds Vēgeners]] (''Alfred Wegener''), vācu polārpētnieks (miris 1930. gadā) * [[1889. gads]]: ** [[Filips Noels-Beikers]] (''Philip Noel-Baker''), britu politiķis un diplomāts (miris 1982. gadā) ** [[Hanna Heha]] (''Hannah Höch''), vācu māksliniece (mirusi 1978. gadā) * [[1924. gads]] — [[Sīlejmans Demirels]] (''Süleyman Demirel''), 9. Turcijas prezidents * [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Ilmārs Bišers]], latviešu jurists un politiķis (miris 2011. gadā) * [[1935. gads]] — [[Gērijs Pleiers]] (''Gary Player''), profesionāls dienvidāfrikāņu golferis * [[1940. gads]] — [[Berijs Sedlers]] (''Barry Sadler''), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā) * [[1942. gads]] — [[Lerijs Flints]] (''Larry Flynt''), ASV izdevējs (miris 2021. gadā) * [[1949. gads]] — [[Maikls Grifins]] (''Michael Griffin''), ASV inženieris, NASA administrators * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Pēteris Laķis]], latviešu filozofs, sociologs un politiķis (miris 2003. gadā) * [[1962. gads]] — [[Entonijs Kīdiss]] (''Anthony Kiedis''), ASV mūziķis * [[1963. gads]] — [[Marks Hjūzs]] (''Mark Hughes''), velsiešu futbolists un treneris * [[1972. gads]]: ** [[Toni Kolete]] (''Toni Collette''), austrāliešu aktrise, dziedātāja un dziesmu autore ** [[Dženija Makārtija]] (''Jenny McCarthy''), ASV modele un aktrise * [[1973. gads]] — [[Aišvarija Raja]] (''Aishwarya Rai''), indiešu aktrise * [[1983. gads]] — [[Mets Molsons]] (''Matt Moulson''), kanādiešu hokejists * [[1984. gads]] — [[Milošs Krasičs]] (''Милош Красић''), Serbijas futbolists * [[1986. gads]] — [[Ksenija Balta]] (''Ksenija Balta''), Igaunijas vieglatlēte * [[1994. gads]] — [[Džeimss Vords-Prauss]] (''James Ward-Prowse''), angļu futbolists * [[1996. gads]] — [[Daniela Melšiora]] (''Daniela Melchior''), portugāļu aktrise * [[1997. gads]] — [[Nordi Mukjele]] (''Nordi Mukiele''), Francijas futbolists == Miruši == * [[1700. gads]] — [[Karloss II]] (''Carlos II''), Spānijas karalis (dzimis 1661. gadā) * [[1888. gads]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|20}}) — [[Nikolajs Prževaļskis]] (''Николай Пржевальский'') krievu ģeogrāfs un ceļotājs (dzimis 1838. gadā) * [[1893. gads]] — [[Jans Matejko]] (''Jan Matejko''), poļu gleznotājs (dzimis 1838. gadā) * [[1894. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||10|20}}) — [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III''), Krievijas cars (dzimis 1845. gadā) * [[1903. gads]] — [[Teodors Momzens]] (''Theodor Mommsen''), vācu vēsturnieks (dzimis 1817. gadā) * [[1906. gads]] — [[Erchercogs Oto]] (''Erzherzog Otto''), Austrijas erchercogs (dzimis 1865. gadā) * [[1907. gads]] — [[Alfrēds Žarī]] (''Alfred Jarry''), franču rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1873. gadā) * [[1934. gads Latvijā|1934. gads]] — [[Jānis Ruberts]], latviešu oftalmologs un medicīnas organizators (dzimis 1874. gadā) * [[1955. gads]] — [[Deils Karnegi]] (''Dale Carnegie''), ASV rakstnieks (dzimis 1888. gadā) * [[1956. gads]] — [[Pjetro Badoljo]] (''Pietro Badoglio''), itāļu karavīrs un politiķis (dzimis 1871. gadā) * [[1957. gads]] — [[Frīdrihs Pauluss]] (''Friedrich Paulus''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1890. gadā) * [[1972. gads]] — [[Ezra Paunds]] (''Ezra Pound''), ASV dzejnieks (dzimis 1885. gadā) * [[1982. gads]] — [[Kings Vidors]] (''King Vidor''), ASV kinorežisors, kinoproducents un scenārists (dzimis 1894. gadā) * [[1999. gads]] — [[Volters Peitons]] (''Walter Payton''), ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1954. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Pēteris Šogolovs]], latviešu aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Jānis Lejiņš]], latviešu rakstnieks un scenārists (dzimis 1954. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Antigva un Barbuda]]) * Pasaules [[Vegānisms|vegānisma]] diena * [[Visu svēto diena]] ([[katoļticība]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] o722uu3far6rum8nv335owjs44pyr66 0 61513 4537013 3992501 2026-10-17T09:23:50Z Meistars Joda 781 4537013 wikitext text/x-wiki [[Attēls:PhishingTrustedBank.png|thumbnail|300px|[[E-pasts|E-pasta]] izskats, kad no izdomātas [[banka]]s pienāk vēstule, kurā ar viltu no interneta lietotāja mēģina iegūt slepenu informāciju]] '''Pikšķerēšana‎''' jeb tā sauktais '''fišings''' ({{val-en|phishing}}) [[datorzinātne|datorzinātnē]] ir nelikumīgs veids, kurā mēģina ar viltu iegūt no [[internets|interneta]] lietotāja slepenu [[informācija|informāciju]], piemēram, [[lietotāja vārds|lietotāju vārdus]], [[parole]]s, [[kredītkarte|kredītkaršu]] vai [[Debetkarte|debetkaršu]] numurus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Datu drošība]] [[Kategorija:Mēstuļošana]] [[Kategorija:Kibernoziedzība]] buvwcgq1yow4om4rte9loji2t7c9wfx 0 65072 4536715 3609524 2026-10-16T17:49:28Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536715 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | Non-profit_name = Ārsti bez robežām | Non-profit_logo = Msf logo.gif | Non-profit_type = | founded_date = [[1971]]. gada [[20. decembris|20]]. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msf.org/msf-history|title=MSF history|publisher=Médecins Sans Frontières|access-date={{dat|2015|03|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150316021331/http://www.msf.org/msf-history|archivedate={{dat|2015|03|16||bez}}}}</ref> | location = [[Ženēva]], [[Šveice]] | key_people = | area_served = visā [[Pasaule|pasaulē]] | focus = medicīniskā palīdzība ārkārtas situācijās | method = | revenue = | num_members = | homepage = [http://www.msf.org/ www.msf.org/] }} '''"Ārsti bez robežām"''' ({{val-fr|Médecins Sans Frontières}}) ir starptautiska [[nevalstiska organizācija]], kura sniedz [[medicīna|medicīnisko]] palīdzību civiliedzīvotājiem valstīs, kur notiek [[bruņots konflikts|bruņoti konflikti]] vai kāda stihiska [[dabas stihijas|dabas parādība]]. Organizācija tika izveidota [[1971]]. gada [[20. decembris|20]]. decembrī [[Parīze|Parīzē]], lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem [[Nigērija|Nigērijā]], kur no [[1967]]. līdz [[1970]]. gadam plosījās [[karš]]. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Ženēva|Ženēvā]], [[Šveice|Šveicē]]. Organizācija katru gadu nosūta vairāk nekā 3 tūkstošus [[brīvprātīgais|brīvprātīgo]] uz 80 pasaules [[reģions|reģioniem]], tai skaitā arī uz reģioniem, kuros notiek karš. Organizācijas brīvprātīgie strādā teju vai visos karstajos pasaules punktos. Bez tam "Ārsti bez robežām" iesaistās un palīdz cilvēkiem ārstēties no [[narkotika|narkotisko vielu]] lietošanas, kā arī cīnās pret [[AIDS]]. Naudu uzdevumu īstenošanai organizācija galvenokārt iegūst no privātajiem [[ziedošana|ziedotājiem]]. 1999. gadā organizācija saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1999 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1999/}}</ref> == Atsauces == {{Commons|Médecins sans frontières|Ārsti bez robežām}} {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.msf.org/ Oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1999/msf-history.html Organizācijas vēsture Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{medicīna-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Džons Hums]]<br />[[Dāvids Trimbls]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1999]]| pēc = [[Kims Tedžuns]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ārsti bez robežām}} [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Starptautiskas nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] rjgfljtfps9toqfwkwueaxx1bentv48 0 66881 4536717 4531858 2026-10-16T17:49:53Z Bendžamins 76862 4536717 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Edgars Jankausks | foto = [[Attēls:Azerbaijan v Lithuania Nations League, 4 Oct 2026 Edgaras Jankauskas 01.jpg|150px]] | pilns vārds = | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|3|12}} | dzimtā pilsēta = [[Viļņa]] | dzimtene = [[Lietuvas PSR]] | miršanas datums = | miršanas pilsēta = | miršanas valsts = | augums = 193 cm | iesauka = "Jankis", "Janny" | pozīcija = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | klubs = | numurs = | jauniešu sezonas = | jauniešu klubi = | sezonas = 1991—1996<br />1996<br />1997<br />1997—1999<br />1999—2002<br />2001—2002<br />2002—2004<br>2004—2005<br />2005—2007<br />2005—2007<br />2007—2008<br />2008<br />2008<br />2009-2010 | klubi = {{flaga|Lietuva}} [[Žalgiris Vilnius]]<br />{{flaga|Krievija}} [[PFK CSKA Maskava|CSKA]]<br />{{flaga|Krievija}} [[FC Torpedo Moscow|Torpedo]]<br />{{flaga|Beļģija}} [[FC Bruges]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]<br />{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]<br />{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]<br />{{flaga|Francija}} [[OGC Nice]]<br />{{flaga|Lietuva}} [[FBK Kaunas]]<br />{{flaga|Skotija}} →[[Heart of Midlothian F.C.|Hearts]] (izīrēts)<br />{{flaga|Kipra}} [[AEK Larnaca]]<br />{{flaga|Portugāle}} [[C.F. Os Belenenses|Os Belenenses]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]<br />{{flaga|ASV}} [[New England Revolution]] | spēles(vārti) = 93 (41)<br />18 {{0}}(9)<br />29 (10)<br />52 (16)<br />51 (19)<br />12 {{0}}(8)<br />64 (19)<br />24 {{0}}(2)<br />{{0}}0 {{0}}(0)<br />37 {{0}}(9)<br />13 {{0}}(4)<br />11 {{0}}(2)<br />10 {{0}}(2)<br />12 {{0}}(2) | ni sezonas = 1991-2008 | ni komanda = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] | ni spēles(vārti) = 56 (10) | trenera sezonas = 2011–2012<br>2012–2013<br>2014<br>2016–2018<br>2023–2026 | trenera klubi = {{flaga|Krievija}} [[FK Lokomotiv Maskava]] (asistents)<br>{{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian F.C.]] (asistents)<br> {{flaga|Lietuva}} [[FK Trakai|Trakai]]<br>{{fb|LTU}}<br>{{fb|LTU}} | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = }} '''Edgars Jankausks''' ({{val|lt|Edgaras Jankauskas}}, dzimis {{dat|1975|3|12}}) ir bijušais [[Lietuva|lietuviešu]] futbolists, pašlaik — futbola treneris. Spēlējot [[FC Porto]] sastāvā, ieguvis [[UEFA Kauss|UEFA kausu]] un uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. 2008. gada sezonā spēlēja [[Latvija]]s futbola klubā [[Skonto FC]]. Kopš 2023. gada viņš ir [[Lietuvas futbola izlase]]s galvenais treneris. Viņš ir gara auguma atlētisks uzbrucējs, kuram piemīt arī atzīstama bumbas kontroles tehnika. == Tituli == * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: 2002-03 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2003-04 * [[Lietuvas kauss]]: 1993, 1994 * [[Jupiler League|Beļģijas Jupiler līga]]: 1997-98 * [[Beļģijas superkauss]]: 1998 * [[Portugāles futbola Premjerlīga]]: 2002-03, 2003-04 * [[Portugāles kauss]]: 2002-03 * [[SuperCup Cândido de Oliveira|Portugāles superkauss]]: 2002-03, 2003-04 * [[Skotijas kauss]]: 2006 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jankausks, Edgars}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas futbola treneri]] [[Kategorija:Lietuvas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:Voroņežas "Fakel" spēlētāji]] [[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]] [[Kategorija:Jaunanglijas "Revolution" spēlētāji]] [[Kategorija:Larnakas AEK spēlētāji]] [[Kategorija:FBK Kaunas spēlētāji]] [[Kategorija:Viļņas "Žalgiris" spēlētāji]] 2cav001tv5wmgqqb50j5d17z2jzi2hf 0 68140 4536784 4507063 2026-10-16T18:52:34Z Biafra 13794 /* Miruši */ 4536784 wikitext text/x-wiki {{Gads|2009}} {{Gada citi notikumi|2009}} {{Gads citos kalendāros|2009}} '''2009'''. ({{Rom sk gadam|2009}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. 2009. gads ir: * [[Starptautiskais astronomijas gads]] * Pēc ķīniešu kalendāra — līdz {{dat||01|25|D}} žurkas gads, no {{dat||01|26|Ģ}} vērša gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[Īrija|Īrijā]] tika aizliegta [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] tirdzniecība.<ref>[http://www.eetimes.com/rss/showArticle.jhtml?articleID=204702457 Ireland to ban incandescent lightbulbs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[1. janvāris]]: ** [[Slovākija|Slovākijā]] tika ieviests [[eiro]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/7495169.stm BBC NEWS | Business | Slovak euro exchange rate is set<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Norvēģija]] legalizēja viendzimuma laulības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |archivedate={{dat|2008|04|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country }}</ref> ** [[Viļņa]] un [[Linca]] kļuva par [[Eiropa]]s kultūras galvaspilsētām. ** Jaungada svinību laikā kādā [[Bangkoka]]s naktsklubā ''"Zantika"'', [[Taizeme|Taizemē]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja vismaz 61 cilvēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |title=Bangkok nightclub fire kills dozens - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114135528/http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |archivedate={{dat|2009|01|14||bez}} }}</ref> [[Attēls:US Airways Flight 1549 (N106US) after crashing into the Hudson River (crop 1).jpg|thumb|200px|Avarējusī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna]] [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|Jaunievēlētais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]]]] * [[3. janvāris]] — [[Izraēla]]s sauszemes karaspēks, pēc gaisa uzlidojumu sērijas, kas sākās 2008. gada 27. decembrī, iebruka [[Gazas josla|Gazas sektorā]]. * [[7. janvāris]] — [[Krievija]] caur [[Ukraina|Ukrainu]] pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Eiropa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ |title=Europe shivers as Russia cuts gas shipments — World news — Europe — Russia — msnbc.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090122000415/http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ }}</ref> * [[9. janvāris]] — kompānija [[Microsoft]] laida klajā [[operētājsistēma]]s [[Windows 7]] oficiālo Beta versiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=576548 TVNET :: Nozares jaunumi — "Microsoft" laidīs klajā operētājsistēmas "Windows 7" beta versiju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[10. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] notika pirmā [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] [[2009. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēle]]. * [[13. janvāris]]: ** [[Rīga|Rīgā]] notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]; ** [[Microsoft]] solīja 250 000 dolāru par [[Datorvīruss|datora tārpa]] ''[[Conficker]]'' autora informāciju. * [[14. janvāris]] — [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] notika pret valdību vērsta demonstrācija, kas pārauga sadursmēs ar policiju<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577628 tvnet.lv:Bulgārijā protesti pret valdību pāraug sadursmēs; ievainoti 32 cilvēki]</ref> * [[16. janvāris]]: ** tāpat kā [[Rīga|Rīgā]], aptuveni 7000 cilvēku pulcējās pret valdību vērstā [[16. janvāra Viļņas nemieri|protestā pie Seima ēkas]] [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Seims tika apmētāts ar akmeņiem, olām, [[sniegs|sniega]] pikām, pudelēm un tomātiem. Izsisti vairāki logi. Vairāki cilvēki mēģināja ielauzties parlamentā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=TVNET :: Ārvalstīs — Protesti Lietuvā pie Seima turpinās ar jaunu sparu papildināta 16:10<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }}</ref> ** [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Hudzona]]s upē avārijas [[Nosēšanās|nosēšanos]] veica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna [[Airbus A320]] ar 150 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem. Visi cilvēki tika izglābti.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/15284-nujorka-hudzonas-upe-avarijas-nosesanos-veic-pasazieru-lidmasina-ar-155-cilvekiem.htm Jaunākās ziņas, komentāri, pētījumi, foto, video tiešraides, izklaide — nra.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[18. janvāris]] — [[Izraēla]] beidza karadarbību [[Gaza]]s sektorā, kas sākās 2008. gada 27. decembrī. * [[19. janvāris]] — atrisināts gāzes konflikts starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Tagad līdz 2010. gadam Ukrainai būs par gāzi jāmaksā 360 dolāri par 1000 m³, kas ir par 20% mazāk nekā tirgus cena. * [[20. janvāris]] — notika [[44. ASV prezidents|44.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |title=U.S. celebrates as President Obama vows new era - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |archivedate={{dat|2010|03|08||bez}} }}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Islande]]s policija pirmo reizi kopš 1949. gada bija spiesta pielietot asaru gāzi, kad protesta akcija [[Reikjavika]]s centrā, kas bija vērsta pret ekonomisko krīzi un esošo valdību, pārauga nemieros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 |archivedate={{dat|2009|02|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 }}</ref> * [[24. janvāris]] — spēcīga [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] [[Ciklons|ciklona]] rezultātā [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]] plosījās ļoti spēcīgs orkāns, kurā vējš daudzviet brāzmās sasniedza otrās kategorijas viesuļvētras spēku, 40 metrus sekundē, bet [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē pat 52 metrus sekundē, 1,7 miljonus mājsaimniecību atstājot bez elektrības padeves. Vismaz 15 cilvēki gājuši bojā.<ref>[http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ Fierce European storms leave wave of devastation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131072223/http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ |date={{dat|2009|01|31||bez}} }} euronews.net {{dat|2009|01|25|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80474 Spēcīgie vēji Francijā miljons mājsaimniecību atstāj bez elektrības] tvnet.lv {{dat|2009|01|24|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] notika 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] Visu Zvaigžņu spēle. * [[26. janvāris]] — [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams [[Saules aptumsums]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/OH2009.html NASA — Eclipses During 2009<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[30. janvāris]] — tika izplatīta informācija, ka [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] ir apzināta, iespējams, pasaules vecākā iedzīvotāja. [[Tuti Jusupova]] ir dzimusi 1880. gada 1. jūlijā un viņai ir 128 gadi, kas ir par 14. gadiem vairāk kā līdz šim pasaules vecākajai zināmajai kādai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotājai.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=331560 Pasaulē vecākajai sievietei — 128] tvnet.lv {{dat|2009|01|30|SK}}</ref> === Februāris === [[Attēls:Bendigo Fires 07022009 1.jpg|thumb|200px|Mežu ugunsgrēks [[Austrālija|Austrālijā]]]] * [[2. februāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] piemeklēja spēcīgs sniegputenis ar dziļāko sniegu pēdējo 18 gadu laikā; ** [[Zimbabve]]s valdība paziņoja, ka viens triljons Zimbabves dolāru tiek konvertēti kā viens jaunais Zimbabves dolārs.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/7865259.stm Zimbabwe dollar sheds 12 zeros] news.bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> * [[3. februāris]] — [[Tadžikistāna]]s prezidenta preses dienests paziņoja, ka 6 218 metrus augsto Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvēja par "Latvija".<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=581258 Tadžikistāna Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvē par "Latviju"] tvnet.lv {{dat|2009|02|03|SK}}</ref> * [[7. februāris]] — [[2009. gada Austrālijas mežu ugunsgrēks|plašos mežu ugunsgrēkos]], kas plosījās [[Austrālija]]s dienvidaustrumos, [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], dzīvību zaudēja 208 cilvēki, aptuveni 500 cilvēki guva ievainojumus, bet 7 500 cilvēki palika bez dzīvesvietas.<ref>[http://www.skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 Death toll from blazes hits 166] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212103307/http://skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }}, skynews.com.au, {{dat|2009|02|10|SK}}</ref> Šie ugunsgrēki tiek uzskatīti par nāvējošākajiem [[Austrālija]]s vēsturē, pārspējot 1983. gada 16. februāra mežu ugunsgrēkus, kad bojā gāja 75 cilvēki. Pilnībā tika iznīcināts Merisvilas kūrorts un tika nodarīti smagi postījumi Kingleikas pilsētai. Ugunsgrēki izcēlās lielā karstuma, stipro vēju, kā arī atsevišķos gadījumos ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. [[7. februāris|7. februārī]] [[Austrālija]]s dienvidaustrumos sākās spēcīgs vējš, bet temperatūra sasniedza +46 grādus pēc Celsija.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80698 Mežu ugunsgrēkos Austrālijā 84 bojāgājušie] tvnet.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> * [[10. februāris]]: ** 780 km augstumā virs [[Sibīrija]]s sadūrās kompānijas "Bethesda" satelīts "Iridium Satellite LLC" un nestrādājošs [[Krievija]]s militārais telekomunikāciju satelīts. Tas bija [[Iridium 33 un Kosmos-2251 sadursme|pirmais tāda veida negadījums pasaulē]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=582624 Virs Sibīrijas sadūrušies ASV un Krievijas satelīti], tvnet.lv, {{dat|2009|02|12|SK}}</ref> ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika [[Knesets|Kneseta]] vēlēšanas. * [[12. februāris]]: ** Darvina Diena. [[Londona]]s Dabas vēstures muzejā tika atzīmēta 200. [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] dzimšanas gadadiena; ** neilgi pirms nosēšanās, netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Bufalo]], apdzīvotā rajonā nokrita aviokompānijas "Colgan Air" pasažieru lidmašīna [[Bombardier]] Dash 8 Q400. Visi 49 cilvēki, kas atradās lidmašīnā un viens cilvēks uz zemes gāja bojā. * [[14. februāris]] — [[Lietuva]] svinēja savas valsts vārda tūkstošgadi. * [[21. februāris]] — autobusa un vilciena sadursmē [[Slovākija|Slovākijā]] bojā gāja 12 cilvēki un vēl 20 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 Autobusa un vilciena sadursmē Slovākijā 12 bojā gājušie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226204740/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|02|21|SK}}</ref> * [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[81. Kinoakadēmijas balva|81. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[25. februāris]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētas [[Amsterdama]]s lidostā avarēja [[Turcija]]s aviokompānijas pasažieru lidmašīna [[Boeing]] [[Boeing 737|737-800]] ar 134 cilvēkiem uz borta. 9 cilvēki gāja bojā un aptuveni 50 tika ievainoti. === Marts === * [[2. marts]] — [[Gvineja-Bisava]]s bruņoto spēku karavīri nogalināja prezidentu Žoao Bernardo Vieirsu. * [[7. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Kepler (orbitālā observatorija)|Keplera orbitālā observatorija]], kuras mērķis ir [[Zeme]]i līdzīgo [[citplanēta|citplanētu]] meklēšana. * [[8. marts]] — [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[11. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kāds vīrietis divās [[Alabama]]s štata pilsētiņās nogalināja vismaz 10 cilvēkus un vēlāk izdarīja pašnāvību;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 Amerikā vīrietis nezināmu iemeslu dēļ nošauj 10 cilvēkus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314042204/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> ** skolā [[Vācija]]s pilsētā [[Albertvila|Albertvilā]] apšaudē nogalināti vismaz 15 cilvēki un daudzi ievainoti. Uzbrucējs bijis kāds 17 gadus vecs bijušais skolnieks, kurš vēlāk miris apšaudē ar policiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 Vācijā skolā nošauti 15 bērni un skolotāji papildināta 16:40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314040718/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> * [[15. marts]] — [[Salvadora|Salvadorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. marts]] — drūzmā, kas radās pie kādas diskotēkas ieejas Pervouraļskas pilsētā [[Krievija]]s [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]], dzīvību zaudēja četri cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587412 Drūzmā pie diskotēkas Krievijā dzīvību zaudē četri cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2009|03|22|SK}}</ref> * [[23. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Montāna|Montānas štatā]] avarēja neliela pasažieru lidmašīna. Bojā gāja 17 tajā esošie cilvēki;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587471 ASV lidmašīnas avārijā 17 bojāgājušie]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> ** [[Japāna]]s galvaspilsētas [[Tokija]]s Naritas lidostā, nolaižoties uz skrejceļa, avarēja kompānijas "''FedEx''" kravas lidmašīna. Bojā gāja abi piloti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587472 Japānā kravas lidmašīnas avārijā divi bojāgājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — par [[Lihtenšteina]]s premjerministru kļuva [[Klauss Čučers]]. * [[29. marts]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Benjamins Netanjahu]]. === Aprīlis === [[Attēls:20090406 013242 umbria quake intensity.jpg|thumb|150px|[[Zemestrīce]] [[Itālija|Itālijā]]]] * [[1. aprīlis]] — [[Albānija]] un [[Horvātija]] pievienojās [[NATO]]. * [[2. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]] sākās [[2009. gada G-20 samits Londonā|G-20 samits]]. * [[5. aprīlis]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu ievēlēts [[Ģorge Ivanovs]]. * [[6. aprīlis]] — spēcīga 6,3 balles stipra [[zemestrīce]] naktī uz [[6. aprīlis|6. aprīli]] satricināja [[Itālija]]s centrālo daļu, nodarot nopietnus postījumus [[Abruco]] reģionā. Zemestrīcē dzīvību zaudēja vismaz 293 cilvēki, aptuveni 1500 guva ievainojumus un 17 000 palika bez pajumtes. [[Zemestrīce]]s epicentrs atradies uz ziemeļaustrumiem no [[Roma]]s — [[Abruco]] reģionā, piecus kilometrus no reģiona galvaspilsētas L'Akvilas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 Itāliju satricina 5,8 balles stipra zemestrīce; 50 cilvēki gājuši bojā papildināta video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090409073916/http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 |date={{dat|2009|04|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|6|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Abdelazīzs Būteflīka]]. * [[7. aprīlis]]: ** [[Itālija]]s zemestrīces skarto reģionu satricināja divi spēcīgi pēcgrūdieni, kuri sasniedza 4,9 un 5,6 balles pēc [[Rihtera skala]]s; ** aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās [[Moldova]]s galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], protestējot pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarējuši prezidenta Vladimira Voroņina komunisti. Vēlāk protesti pārauga grautiņos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 10 000 cilvēku Moldovas ielās protestē pret komunismu; ielaužas parlamentā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090410145900/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 |date={{dat|2009|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|7|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. aprīlis]] — [[UNESCO]] palaida ''Pasaules Digitālo bibliotēku''.<ref>http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2009/04/20/AR2009042001324.html?hpid=sec-world {{en ikona}}</ref> * [[24. aprīlis]] — no [[Meksika]]s sākās vīrusa A (H1N1) jeb tā sauktās ''[[cūku gripa]]s'' izplatīšanās. * [[25. aprīlis]] — [[Islande|Islandē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. aprīlis]] — [[Andora|Andorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. aprīlis]] — saistībā ar vīrusa A (H1N1) straujo izplatīšanos [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Eiropa|Eiropā]] un citās valstīs, pandēmijas trauksmes līmenis tika paaugstināts līdz 5 no sešiem iespējamajiem. * [[30. aprīlis]] — [[Nīderlande]]s rietumu pilsētā Apeldornā ikgadējā Karalienes dienas festivālā cilvēku pūlī ietriecās automobilis. Bojā gāja pieci cilvēki. [[Nīderlande]]s policija pavēstīja, ka notikušais bijis apzināts uzbrukums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592022 Nīderlandē karaliskās ģimenes parādē pūlī ietriecas auto; četri bojā gājušie papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|4|30|SK}}</ref> === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Panama|Panamā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[10. maijs]] — gāzesvada sprādziens izraisīja milzīgu ugunsgrēku [[Maskava]]s rietumu daļā. Liesmas sniedzās pat 200 metru augstumā. Tas bija lielākais ugunsgrēks [[Maskava|Maskavā]] pēdējo 20 gadu laikā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592916 Gāzesvada sprādziens izraisījis milzīgu ugunsgrēku Maskavas rietumdaļā], tvnet.lv. {{dat|2009|05|10|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — tika sākts izveidot datorspēli [[Minecraft]]. * [[12. maijs]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu tika iecelts [[Ģorge Ivanovs]], amatā nomainot [[Branko Crvenkovskis|Branko Crvenkovski]]. * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] notika [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|54. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]s pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. * [[24. maijs]] — [[Mongolija|Mongolijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|150px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[1. jūnijs]]: ** [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] nogāzās [[Air France]] reisa Nr. 447 pasažieru lidmašīna, kura bija ceļā no [[Brazīlija]]s pilsētas [[Riodežaneiro]] uz [[Francija]]s galvaspilsētu [[Parīze|Parīzi]]. Bojā gāja visi 228 cilvēki, kas atradās uz [[Airbus]] A330-200 borta; ** par [[Salvadora]]s prezidentu tika iecelts [[Maurisio Funess]]. * [[4. jūnijs|4.]]—[[7. jūnijs]] — [[Eiropa|Eiropā]] norisinājās [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. * [[7. jūnijs]] — [[Libāna|Libānā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — vīrusa [[cūku gripa|A (H1N1)]] bīstamības risks tika paaugstināts līdz augstākajam — pandēmijai. * [[12. jūnijs]] — [[Irāna|Irānā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[21. jūnijs]] — soli tuvāk pilnīgai neatkarībai no [[Dānija]]s spēra [[Grenlande]], kurā stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss. [[Grenlandiešu valoda]] kļuva par oficiālu valodu [[Grenlande|Grenlandē]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/8111292.stm Self-rule introduced in Greenland], bbc.co.uk, {{dat|2009|6|21}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598170 Grenlande iegūst lielāku autonomiju no Dānijas], tvnet.lv, {{dat|2009|6|21}}</ref> * [[25. jūnijs]] — [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] pēkšņā nāve izraisīja ''"nepieredzētu"'' [[Internets|interneta]] lietotāju pieplūdumu vairākās tīmekļa vietnēs un tiešsaistes pakalpoju sniedzēju mājas lapās, tādējādi tīkli tika pārslogoti un nopietni tika traucēta [[Internets|interneta]] darbība.<ref>[http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html Jackson dies, almost takes Internet with him] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629182119/http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}, cnn.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/technology/8120324.stm Web slows after Jackson's death], bbc.co.uk, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2009/06/27/us/27Jackson.html?_r=2&pagewanted=2&em Medication Is a Focus of Jackson Inquiry], nytimes.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. jūnijs]] — [[Albānija|Albānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karavīri [[Irāka|Irākā]] pameta visas pilsētas un dislocējās bāzēs. [[Irāka]]s iedzīvotāji ar svinībām pavadīja karavīrus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598785 Irākā svin amerikāņu aiziešanu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> * [[30. jūnijs]]: ** [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] avarēja [[Jemena]]s aviokompānijas "Yemenia" pasažieru lidmašīna [[Airbus 310]] ar 142 pasažieri un 11 apkalpes locekļi. Lidmašīna avarējusi [[Komoru salas|Komoru salu]] reģionā, aptuveni trīs kilometrus no krasta. [[Komoru salas|Komoru salu]] piekrastē tika atrasts vienu izdzīvojušais — kāds bērns;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598786 Indijas okeānā avarējusi lidmašīna ar 153 pasažieriem; atrasts viens izdzīvojušais — bērns papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> ** [[Itālija]]s ziemeļu pilsētā [[Vjaredžo]] vilciena cisternas sprādzienā bojā gāja 22 cilvēki, bet vēl 50 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598787 Itālijā vilciena cisternas sprādzienā gājuši bojā 13 un ievainoti 50 papildināta]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Panama]]s prezidentu kļuva [[Rikardo Martinelji]]. * [[5. jūlijs]] — [[Bulgārija|Bulgārijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[7. jūlijs]] — ''"Steipla"'' sporta hallē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Losandželosa]]s centrā notika [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] bēru ceremonija. * [[8. jūlijs]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Susilo Bambans Judojono]]. * [[22. jūlijs]] — tiks novērots pilns [[Saules aptumsums]]. Tas bija ilgākais saules aptumsums [[21. gadsimts|21. gadsimtā]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEmono/TSE2009/TSE2009.html NASA — Total Solar Eclipse of 2009 July 22<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html |title=China Solar Eclipse Tour 2009 — Astro Tours<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080930163113/http://www.astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html }}</ref> * [[23. jūlijs]] — spēcīgā [[Negaiss|negaisā]] un [[Lietusgāze|lietusgāzēs]] [[Polija|Polijā]] un [[Čehija|Čehijā]] bojā gāja vismaz deviņi cilvēki, bet vēl vairāki desmiti guva ievainojumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83633 Vētrās Polijā un Čehijā deviņi bojā gājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|7|24|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — pēc spēcīga negaisa [[Baltkrievija]]s galvaspilsētu [[Minska|Minsku]] piemeklēja spēcīgi plūdi.<ref>[http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ Это Минск или Венеция?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090726091316/http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ |date={{dat|2009|07|26||bez}} }}, naviny.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.interfax.by/mosaic/1058614 Новый (24.07.09) потоп в Минске: хроника, фото, видео] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090725220231/http://www.interfax.by/mosaic/1058614 |date={{dat|2009|07|25||bez}} }}, interfax.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[NATO]] ģenerālsekretāru tika iecelts [[Anderss Fogs Rasmusens]]. * [[5. augusts]] — par [[Mauritānija]]s prezidentu kļuva [[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]. * [[20. augusts]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Hāmids Karzajs]]. * [[30. augusts]]: ** [[Gabona|Gabonā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Ali Bongo Ondimba]]; ** [[Japāna|Japānā]] notika vispārējās vēlēšanas. === Septembris === * [[14. septembris]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[24. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. === Oktobris === * [[22. oktobris]]: ** [[Microsoft]] laida klajā operētājsistēmu [[Windows 7]].<ref>[http://arstechnica.com/microsoft/news/2009/06/windows-7-arrives-on-october-22.ars Windows 7 arrives on October 22 (Updated)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Grieķija|Grieķijā]] tika aizdega [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpisko spēļu]] lāpa. === Novembris === * [[27. novembris|27.]]—[[29. novembris]] — [[Namībija|Namībijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[29. novembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Hondurasa|Hondurasā]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Čīle|Čīlē]], kurās uzvarēja [[Sevastjans Piņera]]. * [[13. decembris]] — [[Čīle|Čīlē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. decembris]]: ** [[Lietuva|Lietuvā]] tika apturēta [[Ignalinas AES]] darbība; ** [[Somija]]s pilsētā [[Espo]] kāds uzbrucējs nošāva piecus cilvēkus — četrus no tiem tirdzniecības centrā, vēlāk kādā dzīvoklī tika atrasta nogalināta viņa bijusī draudzene, bet pēc tam slepkava izdarīja pašnāvību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/somija-apsaude-lielveikala-nogalinati-cetri-cilveki papildināta — Somijā apšaudē lielveikalā nogalināti četri cilvēki], diena.lv, {{dat|2009|12|31|SK}}</ref> === Visu gadu === * [[2009. gada gripas pandēmija]]<!-- == Dzimuši == --> == Miruši == === Janvāris=== John Updike, author at PEN Congress, cropped.jpgJohn Updike, author at PEN Congress, cropped.jpg|thumb|120px|[[Džons Apdaiks]]]] * [[13. janvāris]] — [[Patriks Makgūens]] (''Patrick McGoohan''), īru-amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džons Apdaiks]] (''John Updike''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) === Februāris === [[Attēls:James Whitmore.jpg|thumb|120px|[[Džeimss Vaitmors]]]] * [[6. februāris]] — [[Džeimss Vaitmors]] (''James Whitmore''), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā) === Marts === * [[27. marts]] — [[Arnolds Meri]] (''Arnold Meri''), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1919. gadā) * [[28. marts]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (dzimis 1924. gadā) * [[31. marts]] — [[Rauls Alfonsins]] (''Raúl Alfonsín''), Argentīnas prezidents (dzimis 1927. gadā) === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] — [[Bea Artūra]] (''Bea Arthur''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1922. gadā) === Maijs === [[Attēls:Oleg Yankovsky2.jpg|thumb|120px|[[Oļegs Jankovskis]]]] * [[20. maijs]] — [[Oļegs Jankovskis]] (''Олег Янковский''), krievu aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[26. maijs]] — [[Leonards Šrēders]] (''Leonard T. Schroeder''), ASV virsnieks, pirmais karavīrs, kas izkāpa krastā [[D diena]]s desantā (dzimis 1918. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|120px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[25. jūnijs]]: ** [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (dzimusi 1947. gadā) ** [[Maikls Džeksons]] (''Michael Jackson''), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Robert McNamara official portrait.jpg|thumb|120px|[[Roberts Maknamara]]]] * [[1. jūlijs]] — [[Karls Moldens]] (''Karl Malden''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1912. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Roberts Maknamara]] (''Robert McNamara''), ASV uzņēmējs, virsnieks un politiķis (dzimis 1916. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Volters Kronkaits]] (''Walter Cronkite''), ASV žurnālists (dzimis 1916. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā) === Augusts === [[Attēls:Corazon Aquino 1986.jpg|thumb|120px|[[Korasona Akino]]]] [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|thumb|120px|[[Kims Tedžuns]]]] * [[1. augusts]] — [[Korasona Akino]] (''Corazon Aquino''), Filipīnu politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1933. gadā) * [[6. augusts]] — [[Džons Hjūzs]] (''John Hughes''), ASV filmu veidotājs (dzimis 1950. gadā) * [[13. augusts]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (dzimis 1915. gadā) * [[18. augusts]]: ** [[Kims Tedžuns]] (''김대중''), Dienvidkorejas politiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Sergejs Mihalkovs]] (''Сергей Михалков''), krievu rakstnieks (dzimis 1913. gadā) === Septembris === [[Attēls:Patrick Swayze 2006.jpg|thumb|120px|[[Patriks Sveizijs]]]] * [[8. septembris]] — [[Oge Bors]] (''Aage Bohr''), dāņu fiziķis (dzimis 1922. gadā) * [[12. septembris]] — [[Normans Borlougs]] (''Norman Borlaug''), ASV agronoms, humānists (dzimis 1914. gadā) * [[14. septembris]] — [[Patriks Sveizijs]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[28. septembris]] — [[Giljermo Endara]] (''Guillermo Endara''), Panamas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[29. septembris]] — [[Pāvels Popovičs]] (''Павел Попович''), PSRS kosmonauts (dzimis 1930. gadā) === Oktobris === [[Attēls:Levi-strauss 260.jpg|thumb|120px|[[Klods Levī-Stross]]]] * [[2. oktobris]] — [[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman''), Polijas ebreju politiķis (dzimis 1922. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Ginters Ralls]] (''Günther Rall''), vācu lidotājs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss''), Francijas sociālantropologs un filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Cjaņs Sjueseņs]] (钱学森; ''Qián Xuésēn''), ķīniešu raķešu zinātnieks (dzimis 1911. gadā) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Šabtajs Kalmanovičs]] (''Šabtajus Kalmanovičius''), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) * [[8. novembris]] — [[Vitālijs Ginzburgs]] (''Виталий Гинзбург''), krievu fiziķis, astrofiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[13. novembris]] — [[Armens Tahtadžjans]] (Առմեն Թախտաջյան), armēņu PSRS botāniķis (dzimis 1910. gadā) * [[21. novembris]] — [[Konstantīns Feoktistovs]] (''Константин Феоктистов''), PSRS kosmonauts, konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[30. novembris]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) === Decembris === [[Attēls:Gaidar in 2008 - crop.jpg|thumb|120px|[[Jegors Gaidars]]]] * [[4. decembris]] — [[Vjačeslavs Tihonovs]] (''Вячеслав Тихонов''), krievu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[13. decembris]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (dzimis 1915. gadā) * [[16. decembris]] — [[Jegors Gaidars]] (''Егор Гайдар''), krievu ekonomists, politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[17. decembris]] — [[Dženifere Džonsa]] (''Jennifer Jones''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1919. gadā) * [[21. decembris]] — [[Edvins Krebss]] (''Edwin Krebs''), ASV bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[24. decembris]] — [[Rafaels Kaldera]] (''Rafael Caldera''), Venecuēlas prezidents (dzimis 1916. gadā) * [[30. decembris]] — [[Abdurahmans Vahids]] (''Abdurrahman Wahid''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1940. gadā) == Svarīgi reliģiskie svētki == * [[7. janvāris]] — [[Pareizticība|Pareizticīgo]] [[Ziemassvētki]] * [[12. aprīlis]] — [[Lieldienas]] * [[19. aprīlis]] — <!-- Eastern Christians, kā tas ir latviski pareizi??? -->[[Lieldienas]] * [[23. jūnijs]] — [[Vasaras saulgrieži]] * [[6. augusts]] — ''Raksha Bandhan'' <!-- Kā pareizi latviski??? --> * [[27. novembris]] — Eid al-Adha ([[Upurēšanas svētki]] [[Islāms|Islāmā]]) * [[25. decembris]] — [[Ziemassvētki]] == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Elinora Ostroma]], [[Olivers E. Viljamsons]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džeimss E. Smits]], [[Vilards Boils]], [[Čārlzs K. Kao]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ada Jonata]], [[Venkatramans Ramakrišnans]], [[Tomass A. Steizs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Herta Millere]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Baraks Obama]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> {{pg4}} {{commons}} [[Kategorija:2009. gads| ]] 2pcx6s9jijmkhpwuukllwmayrxia9sl 4536786 4536784 2026-10-16T18:52:55Z Biafra 13794 /* Miruši */ 4536786 wikitext text/x-wiki {{Gads|2009}} {{Gada citi notikumi|2009}} {{Gads citos kalendāros|2009}} '''2009'''. ({{Rom sk gadam|2009}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. 2009. gads ir: * [[Starptautiskais astronomijas gads]] * Pēc ķīniešu kalendāra — līdz {{dat||01|25|D}} žurkas gads, no {{dat||01|26|Ģ}} vērša gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[Īrija|Īrijā]] tika aizliegta [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] tirdzniecība.<ref>[http://www.eetimes.com/rss/showArticle.jhtml?articleID=204702457 Ireland to ban incandescent lightbulbs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[1. janvāris]]: ** [[Slovākija|Slovākijā]] tika ieviests [[eiro]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/7495169.stm BBC NEWS | Business | Slovak euro exchange rate is set<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Norvēģija]] legalizēja viendzimuma laulības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |archivedate={{dat|2008|04|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country }}</ref> ** [[Viļņa]] un [[Linca]] kļuva par [[Eiropa]]s kultūras galvaspilsētām. ** Jaungada svinību laikā kādā [[Bangkoka]]s naktsklubā ''"Zantika"'', [[Taizeme|Taizemē]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja vismaz 61 cilvēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |title=Bangkok nightclub fire kills dozens - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114135528/http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |archivedate={{dat|2009|01|14||bez}} }}</ref> [[Attēls:US Airways Flight 1549 (N106US) after crashing into the Hudson River (crop 1).jpg|thumb|200px|Avarējusī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna]] [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|Jaunievēlētais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]]]] * [[3. janvāris]] — [[Izraēla]]s sauszemes karaspēks, pēc gaisa uzlidojumu sērijas, kas sākās 2008. gada 27. decembrī, iebruka [[Gazas josla|Gazas sektorā]]. * [[7. janvāris]] — [[Krievija]] caur [[Ukraina|Ukrainu]] pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Eiropa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ |title=Europe shivers as Russia cuts gas shipments — World news — Europe — Russia — msnbc.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090122000415/http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ }}</ref> * [[9. janvāris]] — kompānija [[Microsoft]] laida klajā [[operētājsistēma]]s [[Windows 7]] oficiālo Beta versiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=576548 TVNET :: Nozares jaunumi — "Microsoft" laidīs klajā operētājsistēmas "Windows 7" beta versiju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[10. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] notika pirmā [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] [[2009. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēle]]. * [[13. janvāris]]: ** [[Rīga|Rīgā]] notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]; ** [[Microsoft]] solīja 250 000 dolāru par [[Datorvīruss|datora tārpa]] ''[[Conficker]]'' autora informāciju. * [[14. janvāris]] — [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] notika pret valdību vērsta demonstrācija, kas pārauga sadursmēs ar policiju<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577628 tvnet.lv:Bulgārijā protesti pret valdību pāraug sadursmēs; ievainoti 32 cilvēki]</ref> * [[16. janvāris]]: ** tāpat kā [[Rīga|Rīgā]], aptuveni 7000 cilvēku pulcējās pret valdību vērstā [[16. janvāra Viļņas nemieri|protestā pie Seima ēkas]] [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Seims tika apmētāts ar akmeņiem, olām, [[sniegs|sniega]] pikām, pudelēm un tomātiem. Izsisti vairāki logi. Vairāki cilvēki mēģināja ielauzties parlamentā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=TVNET :: Ārvalstīs — Protesti Lietuvā pie Seima turpinās ar jaunu sparu papildināta 16:10<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }}</ref> ** [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Hudzona]]s upē avārijas [[Nosēšanās|nosēšanos]] veica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna [[Airbus A320]] ar 150 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem. Visi cilvēki tika izglābti.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/15284-nujorka-hudzonas-upe-avarijas-nosesanos-veic-pasazieru-lidmasina-ar-155-cilvekiem.htm Jaunākās ziņas, komentāri, pētījumi, foto, video tiešraides, izklaide — nra.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[18. janvāris]] — [[Izraēla]] beidza karadarbību [[Gaza]]s sektorā, kas sākās 2008. gada 27. decembrī. * [[19. janvāris]] — atrisināts gāzes konflikts starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Tagad līdz 2010. gadam Ukrainai būs par gāzi jāmaksā 360 dolāri par 1000 m³, kas ir par 20% mazāk nekā tirgus cena. * [[20. janvāris]] — notika [[44. ASV prezidents|44.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |title=U.S. celebrates as President Obama vows new era - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |archivedate={{dat|2010|03|08||bez}} }}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Islande]]s policija pirmo reizi kopš 1949. gada bija spiesta pielietot asaru gāzi, kad protesta akcija [[Reikjavika]]s centrā, kas bija vērsta pret ekonomisko krīzi un esošo valdību, pārauga nemieros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 |archivedate={{dat|2009|02|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 }}</ref> * [[24. janvāris]] — spēcīga [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] [[Ciklons|ciklona]] rezultātā [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]] plosījās ļoti spēcīgs orkāns, kurā vējš daudzviet brāzmās sasniedza otrās kategorijas viesuļvētras spēku, 40 metrus sekundē, bet [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē pat 52 metrus sekundē, 1,7 miljonus mājsaimniecību atstājot bez elektrības padeves. Vismaz 15 cilvēki gājuši bojā.<ref>[http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ Fierce European storms leave wave of devastation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131072223/http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ |date={{dat|2009|01|31||bez}} }} euronews.net {{dat|2009|01|25|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80474 Spēcīgie vēji Francijā miljons mājsaimniecību atstāj bez elektrības] tvnet.lv {{dat|2009|01|24|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] notika 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] Visu Zvaigžņu spēle. * [[26. janvāris]] — [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams [[Saules aptumsums]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/OH2009.html NASA — Eclipses During 2009<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[30. janvāris]] — tika izplatīta informācija, ka [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] ir apzināta, iespējams, pasaules vecākā iedzīvotāja. [[Tuti Jusupova]] ir dzimusi 1880. gada 1. jūlijā un viņai ir 128 gadi, kas ir par 14. gadiem vairāk kā līdz šim pasaules vecākajai zināmajai kādai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotājai.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=331560 Pasaulē vecākajai sievietei — 128] tvnet.lv {{dat|2009|01|30|SK}}</ref> === Februāris === [[Attēls:Bendigo Fires 07022009 1.jpg|thumb|200px|Mežu ugunsgrēks [[Austrālija|Austrālijā]]]] * [[2. februāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] piemeklēja spēcīgs sniegputenis ar dziļāko sniegu pēdējo 18 gadu laikā; ** [[Zimbabve]]s valdība paziņoja, ka viens triljons Zimbabves dolāru tiek konvertēti kā viens jaunais Zimbabves dolārs.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/7865259.stm Zimbabwe dollar sheds 12 zeros] news.bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> * [[3. februāris]] — [[Tadžikistāna]]s prezidenta preses dienests paziņoja, ka 6 218 metrus augsto Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvēja par "Latvija".<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=581258 Tadžikistāna Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvē par "Latviju"] tvnet.lv {{dat|2009|02|03|SK}}</ref> * [[7. februāris]] — [[2009. gada Austrālijas mežu ugunsgrēks|plašos mežu ugunsgrēkos]], kas plosījās [[Austrālija]]s dienvidaustrumos, [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], dzīvību zaudēja 208 cilvēki, aptuveni 500 cilvēki guva ievainojumus, bet 7 500 cilvēki palika bez dzīvesvietas.<ref>[http://www.skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 Death toll from blazes hits 166] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212103307/http://skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }}, skynews.com.au, {{dat|2009|02|10|SK}}</ref> Šie ugunsgrēki tiek uzskatīti par nāvējošākajiem [[Austrālija]]s vēsturē, pārspējot 1983. gada 16. februāra mežu ugunsgrēkus, kad bojā gāja 75 cilvēki. Pilnībā tika iznīcināts Merisvilas kūrorts un tika nodarīti smagi postījumi Kingleikas pilsētai. Ugunsgrēki izcēlās lielā karstuma, stipro vēju, kā arī atsevišķos gadījumos ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. [[7. februāris|7. februārī]] [[Austrālija]]s dienvidaustrumos sākās spēcīgs vējš, bet temperatūra sasniedza +46 grādus pēc Celsija.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80698 Mežu ugunsgrēkos Austrālijā 84 bojāgājušie] tvnet.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> * [[10. februāris]]: ** 780 km augstumā virs [[Sibīrija]]s sadūrās kompānijas "Bethesda" satelīts "Iridium Satellite LLC" un nestrādājošs [[Krievija]]s militārais telekomunikāciju satelīts. Tas bija [[Iridium 33 un Kosmos-2251 sadursme|pirmais tāda veida negadījums pasaulē]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=582624 Virs Sibīrijas sadūrušies ASV un Krievijas satelīti], tvnet.lv, {{dat|2009|02|12|SK}}</ref> ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika [[Knesets|Kneseta]] vēlēšanas. * [[12. februāris]]: ** Darvina Diena. [[Londona]]s Dabas vēstures muzejā tika atzīmēta 200. [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] dzimšanas gadadiena; ** neilgi pirms nosēšanās, netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Bufalo]], apdzīvotā rajonā nokrita aviokompānijas "Colgan Air" pasažieru lidmašīna [[Bombardier]] Dash 8 Q400. Visi 49 cilvēki, kas atradās lidmašīnā un viens cilvēks uz zemes gāja bojā. * [[14. februāris]] — [[Lietuva]] svinēja savas valsts vārda tūkstošgadi. * [[21. februāris]] — autobusa un vilciena sadursmē [[Slovākija|Slovākijā]] bojā gāja 12 cilvēki un vēl 20 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 Autobusa un vilciena sadursmē Slovākijā 12 bojā gājušie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226204740/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|02|21|SK}}</ref> * [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[81. Kinoakadēmijas balva|81. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[25. februāris]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētas [[Amsterdama]]s lidostā avarēja [[Turcija]]s aviokompānijas pasažieru lidmašīna [[Boeing]] [[Boeing 737|737-800]] ar 134 cilvēkiem uz borta. 9 cilvēki gāja bojā un aptuveni 50 tika ievainoti. === Marts === * [[2. marts]] — [[Gvineja-Bisava]]s bruņoto spēku karavīri nogalināja prezidentu Žoao Bernardo Vieirsu. * [[7. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Kepler (orbitālā observatorija)|Keplera orbitālā observatorija]], kuras mērķis ir [[Zeme]]i līdzīgo [[citplanēta|citplanētu]] meklēšana. * [[8. marts]] — [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[11. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kāds vīrietis divās [[Alabama]]s štata pilsētiņās nogalināja vismaz 10 cilvēkus un vēlāk izdarīja pašnāvību;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 Amerikā vīrietis nezināmu iemeslu dēļ nošauj 10 cilvēkus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314042204/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> ** skolā [[Vācija]]s pilsētā [[Albertvila|Albertvilā]] apšaudē nogalināti vismaz 15 cilvēki un daudzi ievainoti. Uzbrucējs bijis kāds 17 gadus vecs bijušais skolnieks, kurš vēlāk miris apšaudē ar policiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 Vācijā skolā nošauti 15 bērni un skolotāji papildināta 16:40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314040718/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> * [[15. marts]] — [[Salvadora|Salvadorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. marts]] — drūzmā, kas radās pie kādas diskotēkas ieejas Pervouraļskas pilsētā [[Krievija]]s [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]], dzīvību zaudēja četri cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587412 Drūzmā pie diskotēkas Krievijā dzīvību zaudē četri cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2009|03|22|SK}}</ref> * [[23. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Montāna|Montānas štatā]] avarēja neliela pasažieru lidmašīna. Bojā gāja 17 tajā esošie cilvēki;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587471 ASV lidmašīnas avārijā 17 bojāgājušie]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> ** [[Japāna]]s galvaspilsētas [[Tokija]]s Naritas lidostā, nolaižoties uz skrejceļa, avarēja kompānijas "''FedEx''" kravas lidmašīna. Bojā gāja abi piloti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587472 Japānā kravas lidmašīnas avārijā divi bojāgājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — par [[Lihtenšteina]]s premjerministru kļuva [[Klauss Čučers]]. * [[29. marts]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Benjamins Netanjahu]]. === Aprīlis === [[Attēls:20090406 013242 umbria quake intensity.jpg|thumb|150px|[[Zemestrīce]] [[Itālija|Itālijā]]]] * [[1. aprīlis]] — [[Albānija]] un [[Horvātija]] pievienojās [[NATO]]. * [[2. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]] sākās [[2009. gada G-20 samits Londonā|G-20 samits]]. * [[5. aprīlis]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu ievēlēts [[Ģorge Ivanovs]]. * [[6. aprīlis]] — spēcīga 6,3 balles stipra [[zemestrīce]] naktī uz [[6. aprīlis|6. aprīli]] satricināja [[Itālija]]s centrālo daļu, nodarot nopietnus postījumus [[Abruco]] reģionā. Zemestrīcē dzīvību zaudēja vismaz 293 cilvēki, aptuveni 1500 guva ievainojumus un 17 000 palika bez pajumtes. [[Zemestrīce]]s epicentrs atradies uz ziemeļaustrumiem no [[Roma]]s — [[Abruco]] reģionā, piecus kilometrus no reģiona galvaspilsētas L'Akvilas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 Itāliju satricina 5,8 balles stipra zemestrīce; 50 cilvēki gājuši bojā papildināta video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090409073916/http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 |date={{dat|2009|04|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|6|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Abdelazīzs Būteflīka]]. * [[7. aprīlis]]: ** [[Itālija]]s zemestrīces skarto reģionu satricināja divi spēcīgi pēcgrūdieni, kuri sasniedza 4,9 un 5,6 balles pēc [[Rihtera skala]]s; ** aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās [[Moldova]]s galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], protestējot pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarējuši prezidenta Vladimira Voroņina komunisti. Vēlāk protesti pārauga grautiņos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 10 000 cilvēku Moldovas ielās protestē pret komunismu; ielaužas parlamentā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090410145900/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 |date={{dat|2009|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|7|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. aprīlis]] — [[UNESCO]] palaida ''Pasaules Digitālo bibliotēku''.<ref>http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2009/04/20/AR2009042001324.html?hpid=sec-world {{en ikona}}</ref> * [[24. aprīlis]] — no [[Meksika]]s sākās vīrusa A (H1N1) jeb tā sauktās ''[[cūku gripa]]s'' izplatīšanās. * [[25. aprīlis]] — [[Islande|Islandē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. aprīlis]] — [[Andora|Andorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. aprīlis]] — saistībā ar vīrusa A (H1N1) straujo izplatīšanos [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Eiropa|Eiropā]] un citās valstīs, pandēmijas trauksmes līmenis tika paaugstināts līdz 5 no sešiem iespējamajiem. * [[30. aprīlis]] — [[Nīderlande]]s rietumu pilsētā Apeldornā ikgadējā Karalienes dienas festivālā cilvēku pūlī ietriecās automobilis. Bojā gāja pieci cilvēki. [[Nīderlande]]s policija pavēstīja, ka notikušais bijis apzināts uzbrukums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592022 Nīderlandē karaliskās ģimenes parādē pūlī ietriecas auto; četri bojā gājušie papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|4|30|SK}}</ref> === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Panama|Panamā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[10. maijs]] — gāzesvada sprādziens izraisīja milzīgu ugunsgrēku [[Maskava]]s rietumu daļā. Liesmas sniedzās pat 200 metru augstumā. Tas bija lielākais ugunsgrēks [[Maskava|Maskavā]] pēdējo 20 gadu laikā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592916 Gāzesvada sprādziens izraisījis milzīgu ugunsgrēku Maskavas rietumdaļā], tvnet.lv. {{dat|2009|05|10|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — tika sākts izveidot datorspēli [[Minecraft]]. * [[12. maijs]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu tika iecelts [[Ģorge Ivanovs]], amatā nomainot [[Branko Crvenkovskis|Branko Crvenkovski]]. * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] notika [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|54. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]s pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. * [[24. maijs]] — [[Mongolija|Mongolijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|150px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[1. jūnijs]]: ** [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] nogāzās [[Air France]] reisa Nr. 447 pasažieru lidmašīna, kura bija ceļā no [[Brazīlija]]s pilsētas [[Riodežaneiro]] uz [[Francija]]s galvaspilsētu [[Parīze|Parīzi]]. Bojā gāja visi 228 cilvēki, kas atradās uz [[Airbus]] A330-200 borta; ** par [[Salvadora]]s prezidentu tika iecelts [[Maurisio Funess]]. * [[4. jūnijs|4.]]—[[7. jūnijs]] — [[Eiropa|Eiropā]] norisinājās [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. * [[7. jūnijs]] — [[Libāna|Libānā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — vīrusa [[cūku gripa|A (H1N1)]] bīstamības risks tika paaugstināts līdz augstākajam — pandēmijai. * [[12. jūnijs]] — [[Irāna|Irānā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[21. jūnijs]] — soli tuvāk pilnīgai neatkarībai no [[Dānija]]s spēra [[Grenlande]], kurā stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss. [[Grenlandiešu valoda]] kļuva par oficiālu valodu [[Grenlande|Grenlandē]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/8111292.stm Self-rule introduced in Greenland], bbc.co.uk, {{dat|2009|6|21}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598170 Grenlande iegūst lielāku autonomiju no Dānijas], tvnet.lv, {{dat|2009|6|21}}</ref> * [[25. jūnijs]] — [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] pēkšņā nāve izraisīja ''"nepieredzētu"'' [[Internets|interneta]] lietotāju pieplūdumu vairākās tīmekļa vietnēs un tiešsaistes pakalpoju sniedzēju mājas lapās, tādējādi tīkli tika pārslogoti un nopietni tika traucēta [[Internets|interneta]] darbība.<ref>[http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html Jackson dies, almost takes Internet with him] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629182119/http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}, cnn.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/technology/8120324.stm Web slows after Jackson's death], bbc.co.uk, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2009/06/27/us/27Jackson.html?_r=2&pagewanted=2&em Medication Is a Focus of Jackson Inquiry], nytimes.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. jūnijs]] — [[Albānija|Albānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karavīri [[Irāka|Irākā]] pameta visas pilsētas un dislocējās bāzēs. [[Irāka]]s iedzīvotāji ar svinībām pavadīja karavīrus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598785 Irākā svin amerikāņu aiziešanu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> * [[30. jūnijs]]: ** [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] avarēja [[Jemena]]s aviokompānijas "Yemenia" pasažieru lidmašīna [[Airbus 310]] ar 142 pasažieri un 11 apkalpes locekļi. Lidmašīna avarējusi [[Komoru salas|Komoru salu]] reģionā, aptuveni trīs kilometrus no krasta. [[Komoru salas|Komoru salu]] piekrastē tika atrasts vienu izdzīvojušais — kāds bērns;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598786 Indijas okeānā avarējusi lidmašīna ar 153 pasažieriem; atrasts viens izdzīvojušais — bērns papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> ** [[Itālija]]s ziemeļu pilsētā [[Vjaredžo]] vilciena cisternas sprādzienā bojā gāja 22 cilvēki, bet vēl 50 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598787 Itālijā vilciena cisternas sprādzienā gājuši bojā 13 un ievainoti 50 papildināta]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Panama]]s prezidentu kļuva [[Rikardo Martinelji]]. * [[5. jūlijs]] — [[Bulgārija|Bulgārijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[7. jūlijs]] — ''"Steipla"'' sporta hallē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Losandželosa]]s centrā notika [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] bēru ceremonija. * [[8. jūlijs]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Susilo Bambans Judojono]]. * [[22. jūlijs]] — tiks novērots pilns [[Saules aptumsums]]. Tas bija ilgākais saules aptumsums [[21. gadsimts|21. gadsimtā]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEmono/TSE2009/TSE2009.html NASA — Total Solar Eclipse of 2009 July 22<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html |title=China Solar Eclipse Tour 2009 — Astro Tours<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080930163113/http://www.astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html }}</ref> * [[23. jūlijs]] — spēcīgā [[Negaiss|negaisā]] un [[Lietusgāze|lietusgāzēs]] [[Polija|Polijā]] un [[Čehija|Čehijā]] bojā gāja vismaz deviņi cilvēki, bet vēl vairāki desmiti guva ievainojumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83633 Vētrās Polijā un Čehijā deviņi bojā gājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|7|24|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — pēc spēcīga negaisa [[Baltkrievija]]s galvaspilsētu [[Minska|Minsku]] piemeklēja spēcīgi plūdi.<ref>[http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ Это Минск или Венеция?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090726091316/http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ |date={{dat|2009|07|26||bez}} }}, naviny.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.interfax.by/mosaic/1058614 Новый (24.07.09) потоп в Минске: хроника, фото, видео] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090725220231/http://www.interfax.by/mosaic/1058614 |date={{dat|2009|07|25||bez}} }}, interfax.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[NATO]] ģenerālsekretāru tika iecelts [[Anderss Fogs Rasmusens]]. * [[5. augusts]] — par [[Mauritānija]]s prezidentu kļuva [[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]. * [[20. augusts]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Hāmids Karzajs]]. * [[30. augusts]]: ** [[Gabona|Gabonā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Ali Bongo Ondimba]]; ** [[Japāna|Japānā]] notika vispārējās vēlēšanas. === Septembris === * [[14. septembris]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[24. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. === Oktobris === * [[22. oktobris]]: ** [[Microsoft]] laida klajā operētājsistēmu [[Windows 7]].<ref>[http://arstechnica.com/microsoft/news/2009/06/windows-7-arrives-on-october-22.ars Windows 7 arrives on October 22 (Updated)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Grieķija|Grieķijā]] tika aizdega [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpisko spēļu]] lāpa. === Novembris === * [[27. novembris|27.]]—[[29. novembris]] — [[Namībija|Namībijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[29. novembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Hondurasa|Hondurasā]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Čīle|Čīlē]], kurās uzvarēja [[Sevastjans Piņera]]. * [[13. decembris]] — [[Čīle|Čīlē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. decembris]]: ** [[Lietuva|Lietuvā]] tika apturēta [[Ignalinas AES]] darbība; ** [[Somija]]s pilsētā [[Espo]] kāds uzbrucējs nošāva piecus cilvēkus — četrus no tiem tirdzniecības centrā, vēlāk kādā dzīvoklī tika atrasta nogalināta viņa bijusī draudzene, bet pēc tam slepkava izdarīja pašnāvību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/somija-apsaude-lielveikala-nogalinati-cetri-cilveki papildināta — Somijā apšaudē lielveikalā nogalināti četri cilvēki], diena.lv, {{dat|2009|12|31|SK}}</ref> === Visu gadu === * [[2009. gada gripas pandēmija]]<!-- == Dzimuši == --> == Miruši == === Janvāris=== [[Attēls:John Updike, author at PEN Congress, cropped.jpgJohn Updike, author at PEN Congress, cropped.jpg|thumb|120px|[[Džons Apdaiks]]]] * [[13. janvāris]] — [[Patriks Makgūens]] (''Patrick McGoohan''), īru-amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džons Apdaiks]] (''John Updike''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) === Februāris === [[Attēls:James Whitmore.jpg|thumb|120px|[[Džeimss Vaitmors]]]] * [[6. februāris]] — [[Džeimss Vaitmors]] (''James Whitmore''), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā) === Marts === * [[27. marts]] — [[Arnolds Meri]] (''Arnold Meri''), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1919. gadā) * [[28. marts]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (dzimis 1924. gadā) * [[31. marts]] — [[Rauls Alfonsins]] (''Raúl Alfonsín''), Argentīnas prezidents (dzimis 1927. gadā) === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] — [[Bea Artūra]] (''Bea Arthur''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1922. gadā) === Maijs === [[Attēls:Oleg Yankovsky2.jpg|thumb|120px|[[Oļegs Jankovskis]]]] * [[20. maijs]] — [[Oļegs Jankovskis]] (''Олег Янковский''), krievu aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[26. maijs]] — [[Leonards Šrēders]] (''Leonard T. Schroeder''), ASV virsnieks, pirmais karavīrs, kas izkāpa krastā [[D diena]]s desantā (dzimis 1918. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|120px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[25. jūnijs]]: ** [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (dzimusi 1947. gadā) ** [[Maikls Džeksons]] (''Michael Jackson''), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Robert McNamara official portrait.jpg|thumb|120px|[[Roberts Maknamara]]]] * [[1. jūlijs]] — [[Karls Moldens]] (''Karl Malden''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1912. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Roberts Maknamara]] (''Robert McNamara''), ASV uzņēmējs, virsnieks un politiķis (dzimis 1916. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Volters Kronkaits]] (''Walter Cronkite''), ASV žurnālists (dzimis 1916. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā) === Augusts === [[Attēls:Corazon Aquino 1986.jpg|thumb|120px|[[Korasona Akino]]]] [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|thumb|120px|[[Kims Tedžuns]]]] * [[1. augusts]] — [[Korasona Akino]] (''Corazon Aquino''), Filipīnu politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1933. gadā) * [[6. augusts]] — [[Džons Hjūzs]] (''John Hughes''), ASV filmu veidotājs (dzimis 1950. gadā) * [[13. augusts]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (dzimis 1915. gadā) * [[18. augusts]]: ** [[Kims Tedžuns]] (''김대중''), Dienvidkorejas politiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Sergejs Mihalkovs]] (''Сергей Михалков''), krievu rakstnieks (dzimis 1913. gadā) === Septembris === [[Attēls:Patrick Swayze 2006.jpg|thumb|120px|[[Patriks Sveizijs]]]] * [[8. septembris]] — [[Oge Bors]] (''Aage Bohr''), dāņu fiziķis (dzimis 1922. gadā) * [[12. septembris]] — [[Normans Borlougs]] (''Norman Borlaug''), ASV agronoms, humānists (dzimis 1914. gadā) * [[14. septembris]] — [[Patriks Sveizijs]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[28. septembris]] — [[Giljermo Endara]] (''Guillermo Endara''), Panamas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[29. septembris]] — [[Pāvels Popovičs]] (''Павел Попович''), PSRS kosmonauts (dzimis 1930. gadā) === Oktobris === [[Attēls:Levi-strauss 260.jpg|thumb|120px|[[Klods Levī-Stross]]]] * [[2. oktobris]] — [[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman''), Polijas ebreju politiķis (dzimis 1922. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Ginters Ralls]] (''Günther Rall''), vācu lidotājs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss''), Francijas sociālantropologs un filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Cjaņs Sjueseņs]] (钱学森; ''Qián Xuésēn''), ķīniešu raķešu zinātnieks (dzimis 1911. gadā) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Šabtajs Kalmanovičs]] (''Šabtajus Kalmanovičius''), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) * [[8. novembris]] — [[Vitālijs Ginzburgs]] (''Виталий Гинзбург''), krievu fiziķis, astrofiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[13. novembris]] — [[Armens Tahtadžjans]] (Առմեն Թախտաջյան), armēņu PSRS botāniķis (dzimis 1910. gadā) * [[21. novembris]] — [[Konstantīns Feoktistovs]] (''Константин Феоктистов''), PSRS kosmonauts, konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[30. novembris]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) === Decembris === [[Attēls:Gaidar in 2008 - crop.jpg|thumb|120px|[[Jegors Gaidars]]]] * [[4. decembris]] — [[Vjačeslavs Tihonovs]] (''Вячеслав Тихонов''), krievu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[13. decembris]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (dzimis 1915. gadā) * [[16. decembris]] — [[Jegors Gaidars]] (''Егор Гайдар''), krievu ekonomists, politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[17. decembris]] — [[Dženifere Džonsa]] (''Jennifer Jones''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1919. gadā) * [[21. decembris]] — [[Edvins Krebss]] (''Edwin Krebs''), ASV bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[24. decembris]] — [[Rafaels Kaldera]] (''Rafael Caldera''), Venecuēlas prezidents (dzimis 1916. gadā) * [[30. decembris]] — [[Abdurahmans Vahids]] (''Abdurrahman Wahid''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1940. gadā) == Svarīgi reliģiskie svētki == * [[7. janvāris]] — [[Pareizticība|Pareizticīgo]] [[Ziemassvētki]] * [[12. aprīlis]] — [[Lieldienas]] * [[19. aprīlis]] — <!-- Eastern Christians, kā tas ir latviski pareizi??? -->[[Lieldienas]] * [[23. jūnijs]] — [[Vasaras saulgrieži]] * [[6. augusts]] — ''Raksha Bandhan'' <!-- Kā pareizi latviski??? --> * [[27. novembris]] — Eid al-Adha ([[Upurēšanas svētki]] [[Islāms|Islāmā]]) * [[25. decembris]] — [[Ziemassvētki]] == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Elinora Ostroma]], [[Olivers E. Viljamsons]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džeimss E. Smits]], [[Vilards Boils]], [[Čārlzs K. Kao]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ada Jonata]], [[Venkatramans Ramakrišnans]], [[Tomass A. Steizs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Herta Millere]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Baraks Obama]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> {{pg4}} {{commons}} [[Kategorija:2009. gads| ]] tvswvblry9g3593ynmj370gi3jphzyt 4536790 4536786 2026-10-16T18:54:24Z Biafra 13794 /* Miruši */ 4536790 wikitext text/x-wiki {{Gads|2009}} {{Gada citi notikumi|2009}} {{Gads citos kalendāros|2009}} '''2009'''. ({{Rom sk gadam|2009}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. 2009. gads ir: * [[Starptautiskais astronomijas gads]] * Pēc ķīniešu kalendāra — līdz {{dat||01|25|D}} žurkas gads, no {{dat||01|26|Ģ}} vērša gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[Īrija|Īrijā]] tika aizliegta [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] tirdzniecība.<ref>[http://www.eetimes.com/rss/showArticle.jhtml?articleID=204702457 Ireland to ban incandescent lightbulbs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[1. janvāris]]: ** [[Slovākija|Slovākijā]] tika ieviests [[eiro]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/7495169.stm BBC NEWS | Business | Slovak euro exchange rate is set<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Norvēģija]] legalizēja viendzimuma laulības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |archivedate={{dat|2008|04|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country }}</ref> ** [[Viļņa]] un [[Linca]] kļuva par [[Eiropa]]s kultūras galvaspilsētām. ** Jaungada svinību laikā kādā [[Bangkoka]]s naktsklubā ''"Zantika"'', [[Taizeme|Taizemē]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja vismaz 61 cilvēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |title=Bangkok nightclub fire kills dozens - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114135528/http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |archivedate={{dat|2009|01|14||bez}} }}</ref> [[Attēls:US Airways Flight 1549 (N106US) after crashing into the Hudson River (crop 1).jpg|thumb|200px|Avarējusī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna]] [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|Jaunievēlētais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]]]] * [[3. janvāris]] — [[Izraēla]]s sauszemes karaspēks, pēc gaisa uzlidojumu sērijas, kas sākās 2008. gada 27. decembrī, iebruka [[Gazas josla|Gazas sektorā]]. * [[7. janvāris]] — [[Krievija]] caur [[Ukraina|Ukrainu]] pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Eiropa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ |title=Europe shivers as Russia cuts gas shipments — World news — Europe — Russia — msnbc.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090122000415/http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ }}</ref> * [[9. janvāris]] — kompānija [[Microsoft]] laida klajā [[operētājsistēma]]s [[Windows 7]] oficiālo Beta versiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=576548 TVNET :: Nozares jaunumi — "Microsoft" laidīs klajā operētājsistēmas "Windows 7" beta versiju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[10. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] notika pirmā [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] [[2009. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēle]]. * [[13. janvāris]]: ** [[Rīga|Rīgā]] notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]; ** [[Microsoft]] solīja 250 000 dolāru par [[Datorvīruss|datora tārpa]] ''[[Conficker]]'' autora informāciju. * [[14. janvāris]] — [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] notika pret valdību vērsta demonstrācija, kas pārauga sadursmēs ar policiju<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577628 tvnet.lv:Bulgārijā protesti pret valdību pāraug sadursmēs; ievainoti 32 cilvēki]</ref> * [[16. janvāris]]: ** tāpat kā [[Rīga|Rīgā]], aptuveni 7000 cilvēku pulcējās pret valdību vērstā [[16. janvāra Viļņas nemieri|protestā pie Seima ēkas]] [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Seims tika apmētāts ar akmeņiem, olām, [[sniegs|sniega]] pikām, pudelēm un tomātiem. Izsisti vairāki logi. Vairāki cilvēki mēģināja ielauzties parlamentā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=TVNET :: Ārvalstīs — Protesti Lietuvā pie Seima turpinās ar jaunu sparu papildināta 16:10<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }}</ref> ** [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Hudzona]]s upē avārijas [[Nosēšanās|nosēšanos]] veica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna [[Airbus A320]] ar 150 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem. Visi cilvēki tika izglābti.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/15284-nujorka-hudzonas-upe-avarijas-nosesanos-veic-pasazieru-lidmasina-ar-155-cilvekiem.htm Jaunākās ziņas, komentāri, pētījumi, foto, video tiešraides, izklaide — nra.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[18. janvāris]] — [[Izraēla]] beidza karadarbību [[Gaza]]s sektorā, kas sākās 2008. gada 27. decembrī. * [[19. janvāris]] — atrisināts gāzes konflikts starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Tagad līdz 2010. gadam Ukrainai būs par gāzi jāmaksā 360 dolāri par 1000 m³, kas ir par 20% mazāk nekā tirgus cena. * [[20. janvāris]] — notika [[44. ASV prezidents|44.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |title=U.S. celebrates as President Obama vows new era - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |archivedate={{dat|2010|03|08||bez}} }}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Islande]]s policija pirmo reizi kopš 1949. gada bija spiesta pielietot asaru gāzi, kad protesta akcija [[Reikjavika]]s centrā, kas bija vērsta pret ekonomisko krīzi un esošo valdību, pārauga nemieros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 |archivedate={{dat|2009|02|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 }}</ref> * [[24. janvāris]] — spēcīga [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] [[Ciklons|ciklona]] rezultātā [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]] plosījās ļoti spēcīgs orkāns, kurā vējš daudzviet brāzmās sasniedza otrās kategorijas viesuļvētras spēku, 40 metrus sekundē, bet [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē pat 52 metrus sekundē, 1,7 miljonus mājsaimniecību atstājot bez elektrības padeves. Vismaz 15 cilvēki gājuši bojā.<ref>[http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ Fierce European storms leave wave of devastation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131072223/http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ |date={{dat|2009|01|31||bez}} }} euronews.net {{dat|2009|01|25|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80474 Spēcīgie vēji Francijā miljons mājsaimniecību atstāj bez elektrības] tvnet.lv {{dat|2009|01|24|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] notika 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] Visu Zvaigžņu spēle. * [[26. janvāris]] — [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams [[Saules aptumsums]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/OH2009.html NASA — Eclipses During 2009<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[30. janvāris]] — tika izplatīta informācija, ka [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] ir apzināta, iespējams, pasaules vecākā iedzīvotāja. [[Tuti Jusupova]] ir dzimusi 1880. gada 1. jūlijā un viņai ir 128 gadi, kas ir par 14. gadiem vairāk kā līdz šim pasaules vecākajai zināmajai kādai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotājai.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=331560 Pasaulē vecākajai sievietei — 128] tvnet.lv {{dat|2009|01|30|SK}}</ref> === Februāris === [[Attēls:Bendigo Fires 07022009 1.jpg|thumb|200px|Mežu ugunsgrēks [[Austrālija|Austrālijā]]]] * [[2. februāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] piemeklēja spēcīgs sniegputenis ar dziļāko sniegu pēdējo 18 gadu laikā; ** [[Zimbabve]]s valdība paziņoja, ka viens triljons Zimbabves dolāru tiek konvertēti kā viens jaunais Zimbabves dolārs.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/7865259.stm Zimbabwe dollar sheds 12 zeros] news.bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> * [[3. februāris]] — [[Tadžikistāna]]s prezidenta preses dienests paziņoja, ka 6 218 metrus augsto Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvēja par "Latvija".<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=581258 Tadžikistāna Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvē par "Latviju"] tvnet.lv {{dat|2009|02|03|SK}}</ref> * [[7. februāris]] — [[2009. gada Austrālijas mežu ugunsgrēks|plašos mežu ugunsgrēkos]], kas plosījās [[Austrālija]]s dienvidaustrumos, [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], dzīvību zaudēja 208 cilvēki, aptuveni 500 cilvēki guva ievainojumus, bet 7 500 cilvēki palika bez dzīvesvietas.<ref>[http://www.skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 Death toll from blazes hits 166] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212103307/http://skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }}, skynews.com.au, {{dat|2009|02|10|SK}}</ref> Šie ugunsgrēki tiek uzskatīti par nāvējošākajiem [[Austrālija]]s vēsturē, pārspējot 1983. gada 16. februāra mežu ugunsgrēkus, kad bojā gāja 75 cilvēki. Pilnībā tika iznīcināts Merisvilas kūrorts un tika nodarīti smagi postījumi Kingleikas pilsētai. Ugunsgrēki izcēlās lielā karstuma, stipro vēju, kā arī atsevišķos gadījumos ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. [[7. februāris|7. februārī]] [[Austrālija]]s dienvidaustrumos sākās spēcīgs vējš, bet temperatūra sasniedza +46 grādus pēc Celsija.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80698 Mežu ugunsgrēkos Austrālijā 84 bojāgājušie] tvnet.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> * [[10. februāris]]: ** 780 km augstumā virs [[Sibīrija]]s sadūrās kompānijas "Bethesda" satelīts "Iridium Satellite LLC" un nestrādājošs [[Krievija]]s militārais telekomunikāciju satelīts. Tas bija [[Iridium 33 un Kosmos-2251 sadursme|pirmais tāda veida negadījums pasaulē]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=582624 Virs Sibīrijas sadūrušies ASV un Krievijas satelīti], tvnet.lv, {{dat|2009|02|12|SK}}</ref> ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika [[Knesets|Kneseta]] vēlēšanas. * [[12. februāris]]: ** Darvina Diena. [[Londona]]s Dabas vēstures muzejā tika atzīmēta 200. [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] dzimšanas gadadiena; ** neilgi pirms nosēšanās, netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Bufalo]], apdzīvotā rajonā nokrita aviokompānijas "Colgan Air" pasažieru lidmašīna [[Bombardier]] Dash 8 Q400. Visi 49 cilvēki, kas atradās lidmašīnā un viens cilvēks uz zemes gāja bojā. * [[14. februāris]] — [[Lietuva]] svinēja savas valsts vārda tūkstošgadi. * [[21. februāris]] — autobusa un vilciena sadursmē [[Slovākija|Slovākijā]] bojā gāja 12 cilvēki un vēl 20 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 Autobusa un vilciena sadursmē Slovākijā 12 bojā gājušie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226204740/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|02|21|SK}}</ref> * [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[81. Kinoakadēmijas balva|81. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[25. februāris]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētas [[Amsterdama]]s lidostā avarēja [[Turcija]]s aviokompānijas pasažieru lidmašīna [[Boeing]] [[Boeing 737|737-800]] ar 134 cilvēkiem uz borta. 9 cilvēki gāja bojā un aptuveni 50 tika ievainoti. === Marts === * [[2. marts]] — [[Gvineja-Bisava]]s bruņoto spēku karavīri nogalināja prezidentu Žoao Bernardo Vieirsu. * [[7. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Kepler (orbitālā observatorija)|Keplera orbitālā observatorija]], kuras mērķis ir [[Zeme]]i līdzīgo [[citplanēta|citplanētu]] meklēšana. * [[8. marts]] — [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[11. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kāds vīrietis divās [[Alabama]]s štata pilsētiņās nogalināja vismaz 10 cilvēkus un vēlāk izdarīja pašnāvību;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 Amerikā vīrietis nezināmu iemeslu dēļ nošauj 10 cilvēkus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314042204/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> ** skolā [[Vācija]]s pilsētā [[Albertvila|Albertvilā]] apšaudē nogalināti vismaz 15 cilvēki un daudzi ievainoti. Uzbrucējs bijis kāds 17 gadus vecs bijušais skolnieks, kurš vēlāk miris apšaudē ar policiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 Vācijā skolā nošauti 15 bērni un skolotāji papildināta 16:40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314040718/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> * [[15. marts]] — [[Salvadora|Salvadorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. marts]] — drūzmā, kas radās pie kādas diskotēkas ieejas Pervouraļskas pilsētā [[Krievija]]s [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]], dzīvību zaudēja četri cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587412 Drūzmā pie diskotēkas Krievijā dzīvību zaudē četri cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2009|03|22|SK}}</ref> * [[23. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Montāna|Montānas štatā]] avarēja neliela pasažieru lidmašīna. Bojā gāja 17 tajā esošie cilvēki;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587471 ASV lidmašīnas avārijā 17 bojāgājušie]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> ** [[Japāna]]s galvaspilsētas [[Tokija]]s Naritas lidostā, nolaižoties uz skrejceļa, avarēja kompānijas "''FedEx''" kravas lidmašīna. Bojā gāja abi piloti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587472 Japānā kravas lidmašīnas avārijā divi bojāgājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — par [[Lihtenšteina]]s premjerministru kļuva [[Klauss Čučers]]. * [[29. marts]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Benjamins Netanjahu]]. === Aprīlis === [[Attēls:20090406 013242 umbria quake intensity.jpg|thumb|150px|[[Zemestrīce]] [[Itālija|Itālijā]]]] * [[1. aprīlis]] — [[Albānija]] un [[Horvātija]] pievienojās [[NATO]]. * [[2. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]] sākās [[2009. gada G-20 samits Londonā|G-20 samits]]. * [[5. aprīlis]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu ievēlēts [[Ģorge Ivanovs]]. * [[6. aprīlis]] — spēcīga 6,3 balles stipra [[zemestrīce]] naktī uz [[6. aprīlis|6. aprīli]] satricināja [[Itālija]]s centrālo daļu, nodarot nopietnus postījumus [[Abruco]] reģionā. Zemestrīcē dzīvību zaudēja vismaz 293 cilvēki, aptuveni 1500 guva ievainojumus un 17 000 palika bez pajumtes. [[Zemestrīce]]s epicentrs atradies uz ziemeļaustrumiem no [[Roma]]s — [[Abruco]] reģionā, piecus kilometrus no reģiona galvaspilsētas L'Akvilas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 Itāliju satricina 5,8 balles stipra zemestrīce; 50 cilvēki gājuši bojā papildināta video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090409073916/http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 |date={{dat|2009|04|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|6|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Abdelazīzs Būteflīka]]. * [[7. aprīlis]]: ** [[Itālija]]s zemestrīces skarto reģionu satricināja divi spēcīgi pēcgrūdieni, kuri sasniedza 4,9 un 5,6 balles pēc [[Rihtera skala]]s; ** aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās [[Moldova]]s galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], protestējot pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarējuši prezidenta Vladimira Voroņina komunisti. Vēlāk protesti pārauga grautiņos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 10 000 cilvēku Moldovas ielās protestē pret komunismu; ielaužas parlamentā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090410145900/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 |date={{dat|2009|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|7|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. aprīlis]] — [[UNESCO]] palaida ''Pasaules Digitālo bibliotēku''.<ref>http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2009/04/20/AR2009042001324.html?hpid=sec-world {{en ikona}}</ref> * [[24. aprīlis]] — no [[Meksika]]s sākās vīrusa A (H1N1) jeb tā sauktās ''[[cūku gripa]]s'' izplatīšanās. * [[25. aprīlis]] — [[Islande|Islandē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. aprīlis]] — [[Andora|Andorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. aprīlis]] — saistībā ar vīrusa A (H1N1) straujo izplatīšanos [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Eiropa|Eiropā]] un citās valstīs, pandēmijas trauksmes līmenis tika paaugstināts līdz 5 no sešiem iespējamajiem. * [[30. aprīlis]] — [[Nīderlande]]s rietumu pilsētā Apeldornā ikgadējā Karalienes dienas festivālā cilvēku pūlī ietriecās automobilis. Bojā gāja pieci cilvēki. [[Nīderlande]]s policija pavēstīja, ka notikušais bijis apzināts uzbrukums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592022 Nīderlandē karaliskās ģimenes parādē pūlī ietriecas auto; četri bojā gājušie papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|4|30|SK}}</ref> === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Panama|Panamā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[10. maijs]] — gāzesvada sprādziens izraisīja milzīgu ugunsgrēku [[Maskava]]s rietumu daļā. Liesmas sniedzās pat 200 metru augstumā. Tas bija lielākais ugunsgrēks [[Maskava|Maskavā]] pēdējo 20 gadu laikā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592916 Gāzesvada sprādziens izraisījis milzīgu ugunsgrēku Maskavas rietumdaļā], tvnet.lv. {{dat|2009|05|10|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — tika sākts izveidot datorspēli [[Minecraft]]. * [[12. maijs]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu tika iecelts [[Ģorge Ivanovs]], amatā nomainot [[Branko Crvenkovskis|Branko Crvenkovski]]. * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] notika [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|54. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]s pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. * [[24. maijs]] — [[Mongolija|Mongolijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|150px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[1. jūnijs]]: ** [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] nogāzās [[Air France]] reisa Nr. 447 pasažieru lidmašīna, kura bija ceļā no [[Brazīlija]]s pilsētas [[Riodežaneiro]] uz [[Francija]]s galvaspilsētu [[Parīze|Parīzi]]. Bojā gāja visi 228 cilvēki, kas atradās uz [[Airbus]] A330-200 borta; ** par [[Salvadora]]s prezidentu tika iecelts [[Maurisio Funess]]. * [[4. jūnijs|4.]]—[[7. jūnijs]] — [[Eiropa|Eiropā]] norisinājās [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. * [[7. jūnijs]] — [[Libāna|Libānā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — vīrusa [[cūku gripa|A (H1N1)]] bīstamības risks tika paaugstināts līdz augstākajam — pandēmijai. * [[12. jūnijs]] — [[Irāna|Irānā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[21. jūnijs]] — soli tuvāk pilnīgai neatkarībai no [[Dānija]]s spēra [[Grenlande]], kurā stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss. [[Grenlandiešu valoda]] kļuva par oficiālu valodu [[Grenlande|Grenlandē]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/8111292.stm Self-rule introduced in Greenland], bbc.co.uk, {{dat|2009|6|21}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598170 Grenlande iegūst lielāku autonomiju no Dānijas], tvnet.lv, {{dat|2009|6|21}}</ref> * [[25. jūnijs]] — [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] pēkšņā nāve izraisīja ''"nepieredzētu"'' [[Internets|interneta]] lietotāju pieplūdumu vairākās tīmekļa vietnēs un tiešsaistes pakalpoju sniedzēju mājas lapās, tādējādi tīkli tika pārslogoti un nopietni tika traucēta [[Internets|interneta]] darbība.<ref>[http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html Jackson dies, almost takes Internet with him] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629182119/http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}, cnn.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/technology/8120324.stm Web slows after Jackson's death], bbc.co.uk, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2009/06/27/us/27Jackson.html?_r=2&pagewanted=2&em Medication Is a Focus of Jackson Inquiry], nytimes.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. jūnijs]] — [[Albānija|Albānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karavīri [[Irāka|Irākā]] pameta visas pilsētas un dislocējās bāzēs. [[Irāka]]s iedzīvotāji ar svinībām pavadīja karavīrus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598785 Irākā svin amerikāņu aiziešanu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> * [[30. jūnijs]]: ** [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] avarēja [[Jemena]]s aviokompānijas "Yemenia" pasažieru lidmašīna [[Airbus 310]] ar 142 pasažieri un 11 apkalpes locekļi. Lidmašīna avarējusi [[Komoru salas|Komoru salu]] reģionā, aptuveni trīs kilometrus no krasta. [[Komoru salas|Komoru salu]] piekrastē tika atrasts vienu izdzīvojušais — kāds bērns;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598786 Indijas okeānā avarējusi lidmašīna ar 153 pasažieriem; atrasts viens izdzīvojušais — bērns papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> ** [[Itālija]]s ziemeļu pilsētā [[Vjaredžo]] vilciena cisternas sprādzienā bojā gāja 22 cilvēki, bet vēl 50 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598787 Itālijā vilciena cisternas sprādzienā gājuši bojā 13 un ievainoti 50 papildināta]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Panama]]s prezidentu kļuva [[Rikardo Martinelji]]. * [[5. jūlijs]] — [[Bulgārija|Bulgārijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[7. jūlijs]] — ''"Steipla"'' sporta hallē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Losandželosa]]s centrā notika [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] bēru ceremonija. * [[8. jūlijs]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Susilo Bambans Judojono]]. * [[22. jūlijs]] — tiks novērots pilns [[Saules aptumsums]]. Tas bija ilgākais saules aptumsums [[21. gadsimts|21. gadsimtā]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEmono/TSE2009/TSE2009.html NASA — Total Solar Eclipse of 2009 July 22<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html |title=China Solar Eclipse Tour 2009 — Astro Tours<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080930163113/http://www.astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html }}</ref> * [[23. jūlijs]] — spēcīgā [[Negaiss|negaisā]] un [[Lietusgāze|lietusgāzēs]] [[Polija|Polijā]] un [[Čehija|Čehijā]] bojā gāja vismaz deviņi cilvēki, bet vēl vairāki desmiti guva ievainojumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83633 Vētrās Polijā un Čehijā deviņi bojā gājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|7|24|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — pēc spēcīga negaisa [[Baltkrievija]]s galvaspilsētu [[Minska|Minsku]] piemeklēja spēcīgi plūdi.<ref>[http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ Это Минск или Венеция?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090726091316/http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ |date={{dat|2009|07|26||bez}} }}, naviny.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.interfax.by/mosaic/1058614 Новый (24.07.09) потоп в Минске: хроника, фото, видео] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090725220231/http://www.interfax.by/mosaic/1058614 |date={{dat|2009|07|25||bez}} }}, interfax.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[NATO]] ģenerālsekretāru tika iecelts [[Anderss Fogs Rasmusens]]. * [[5. augusts]] — par [[Mauritānija]]s prezidentu kļuva [[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]. * [[20. augusts]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Hāmids Karzajs]]. * [[30. augusts]]: ** [[Gabona|Gabonā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Ali Bongo Ondimba]]; ** [[Japāna|Japānā]] notika vispārējās vēlēšanas. === Septembris === * [[14. septembris]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[24. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. === Oktobris === * [[22. oktobris]]: ** [[Microsoft]] laida klajā operētājsistēmu [[Windows 7]].<ref>[http://arstechnica.com/microsoft/news/2009/06/windows-7-arrives-on-october-22.ars Windows 7 arrives on October 22 (Updated)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Grieķija|Grieķijā]] tika aizdega [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpisko spēļu]] lāpa. === Novembris === * [[27. novembris|27.]]—[[29. novembris]] — [[Namībija|Namībijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[29. novembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Hondurasa|Hondurasā]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Čīle|Čīlē]], kurās uzvarēja [[Sevastjans Piņera]]. * [[13. decembris]] — [[Čīle|Čīlē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. decembris]]: ** [[Lietuva|Lietuvā]] tika apturēta [[Ignalinas AES]] darbība; ** [[Somija]]s pilsētā [[Espo]] kāds uzbrucējs nošāva piecus cilvēkus — četrus no tiem tirdzniecības centrā, vēlāk kādā dzīvoklī tika atrasta nogalināta viņa bijusī draudzene, bet pēc tam slepkava izdarīja pašnāvību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/somija-apsaude-lielveikala-nogalinati-cetri-cilveki papildināta — Somijā apšaudē lielveikalā nogalināti četri cilvēki], diena.lv, {{dat|2009|12|31|SK}}</ref> === Visu gadu === * [[2009. gada gripas pandēmija]]<!-- == Dzimuši == --> == Miruši == === Janvāris=== [[Attēls:John Updike, author at PEN Congress, cropped.jpg|thumb|120px|[[Džons Apdaiks]]]] * [[13. janvāris]] — [[Patriks Makgūens]] (''Patrick McGoohan''), īru-amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džons Apdaiks]] (''John Updike''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) === Februāris === [[Attēls:James Whitmore.jpg|thumb|120px|[[Džeimss Vaitmors]]]] * [[6. februāris]] — [[Džeimss Vaitmors]] (''James Whitmore''), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā) === Marts === * [[27. marts]] — [[Arnolds Meri]] (''Arnold Meri''), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1919. gadā) * [[28. marts]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (dzimis 1924. gadā) * [[31. marts]] — [[Rauls Alfonsins]] (''Raúl Alfonsín''), Argentīnas prezidents (dzimis 1927. gadā) === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] — [[Bea Artūra]] (''Bea Arthur''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1922. gadā) === Maijs === [[Attēls:Oleg Yankovsky2.jpg|thumb|120px|[[Oļegs Jankovskis]]]] * [[20. maijs]] — [[Oļegs Jankovskis]] (''Олег Янковский''), krievu aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[26. maijs]] — [[Leonards Šrēders]] (''Leonard T. Schroeder''), ASV virsnieks, pirmais karavīrs, kas izkāpa krastā [[D diena]]s desantā (dzimis 1918. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|120px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[25. jūnijs]]: ** [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (dzimusi 1947. gadā) ** [[Maikls Džeksons]] (''Michael Jackson''), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Robert McNamara official portrait.jpg|thumb|120px|[[Roberts Maknamara]]]] * [[1. jūlijs]] — [[Karls Moldens]] (''Karl Malden''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1912. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Roberts Maknamara]] (''Robert McNamara''), ASV uzņēmējs, virsnieks un politiķis (dzimis 1916. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Volters Kronkaits]] (''Walter Cronkite''), ASV žurnālists (dzimis 1916. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā) === Augusts === [[Attēls:Corazon Aquino 1986.jpg|thumb|120px|[[Korasona Akino]]]] [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|thumb|120px|[[Kims Tedžuns]]]] * [[1. augusts]] — [[Korasona Akino]] (''Corazon Aquino''), Filipīnu politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1933. gadā) * [[6. augusts]] — [[Džons Hjūzs]] (''John Hughes''), ASV filmu veidotājs (dzimis 1950. gadā) * [[13. augusts]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (dzimis 1915. gadā) * [[18. augusts]]: ** [[Kims Tedžuns]] (''김대중''), Dienvidkorejas politiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Sergejs Mihalkovs]] (''Сергей Михалков''), krievu rakstnieks (dzimis 1913. gadā) === Septembris === [[Attēls:Patrick Swayze 2006.jpg|thumb|120px|[[Patriks Sveizijs]]]] * [[8. septembris]] — [[Oge Bors]] (''Aage Bohr''), dāņu fiziķis (dzimis 1922. gadā) * [[12. septembris]] — [[Normans Borlougs]] (''Norman Borlaug''), ASV agronoms, humānists (dzimis 1914. gadā) * [[14. septembris]] — [[Patriks Sveizijs]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[28. septembris]] — [[Giljermo Endara]] (''Guillermo Endara''), Panamas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[29. septembris]] — [[Pāvels Popovičs]] (''Павел Попович''), PSRS kosmonauts (dzimis 1930. gadā) === Oktobris === [[Attēls:Levi-strauss 260.jpg|thumb|120px|[[Klods Levī-Stross]]]] * [[2. oktobris]] — [[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman''), Polijas ebreju politiķis (dzimis 1922. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Ginters Ralls]] (''Günther Rall''), vācu lidotājs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss''), Francijas sociālantropologs un filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Cjaņs Sjueseņs]] (钱学森; ''Qián Xuésēn''), ķīniešu raķešu zinātnieks (dzimis 1911. gadā) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Šabtajs Kalmanovičs]] (''Šabtajus Kalmanovičius''), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) * [[8. novembris]] — [[Vitālijs Ginzburgs]] (''Виталий Гинзбург''), krievu fiziķis, astrofiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[13. novembris]] — [[Armens Tahtadžjans]] (Առմեն Թախտաջյան), armēņu PSRS botāniķis (dzimis 1910. gadā) * [[21. novembris]] — [[Konstantīns Feoktistovs]] (''Константин Феоктистов''), PSRS kosmonauts, konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[30. novembris]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) === Decembris === [[Attēls:Gaidar in 2008 - crop.jpg|thumb|120px|[[Jegors Gaidars]]]] * [[4. decembris]] — [[Vjačeslavs Tihonovs]] (''Вячеслав Тихонов''), krievu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[13. decembris]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (dzimis 1915. gadā) * [[16. decembris]] — [[Jegors Gaidars]] (''Егор Гайдар''), krievu ekonomists, politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[17. decembris]] — [[Dženifere Džonsa]] (''Jennifer Jones''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1919. gadā) * [[21. decembris]] — [[Edvins Krebss]] (''Edwin Krebs''), ASV bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[24. decembris]] — [[Rafaels Kaldera]] (''Rafael Caldera''), Venecuēlas prezidents (dzimis 1916. gadā) * [[30. decembris]] — [[Abdurahmans Vahids]] (''Abdurrahman Wahid''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1940. gadā) == Svarīgi reliģiskie svētki == * [[7. janvāris]] — [[Pareizticība|Pareizticīgo]] [[Ziemassvētki]] * [[12. aprīlis]] — [[Lieldienas]] * [[19. aprīlis]] — <!-- Eastern Christians, kā tas ir latviski pareizi??? -->[[Lieldienas]] * [[23. jūnijs]] — [[Vasaras saulgrieži]] * [[6. augusts]] — ''Raksha Bandhan'' <!-- Kā pareizi latviski??? --> * [[27. novembris]] — Eid al-Adha ([[Upurēšanas svētki]] [[Islāms|Islāmā]]) * [[25. decembris]] — [[Ziemassvētki]] == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Elinora Ostroma]], [[Olivers E. Viljamsons]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džeimss E. Smits]], [[Vilards Boils]], [[Čārlzs K. Kao]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ada Jonata]], [[Venkatramans Ramakrišnans]], [[Tomass A. Steizs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Herta Millere]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Baraks Obama]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> {{pg4}} {{commons}} [[Kategorija:2009. gads| ]] bahybdigvvdp73dh0yyy0ffgszwj98m 0 73449 4536720 4528504 2026-10-16T17:50:31Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536720 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = Tadeus Reichstein | attēls = Thadeus Reichstein ETH-Bib Portr 10137.jpg | att_izmērs = 120px | att_nosaukums = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Vloclaveka]], [[Attēls:Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg|24px|border]] [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{POL}}) | m_gads = 1996 | m_mēnesis= 08 | m_diena= 01 | m_vieta= [[Bāzele]], {{SUI}} | pilsonība = {{SUI}} | tautība = [[ebrejs]] | darba_vietas = [[ETH Cīrihe]] | alma_mater = [[ETH Cīrihe]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Hermanis Štaudingers]]<br />[[Leopolds Ružička]] | studenti = | sasniegumi = [[C vitamīns|C vitamīna]] sintēze<br />([[Reihšteina process]])<br />[[kortizons|kortizona]] izdalīšana | apbalvojumi = 1950. gada [[Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Tadeušs Reihšteins''' ({{val-pl|Tadeus Reichstein}}; dzimis {{dat|1897|07|20}}, miris {{dat|1996|08|01}}) bija [[Polija|Polijā]] dzimis [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Šveice|šveiciešu]] ķīmiķis. 1950. gada [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā]] ieguvējs. Dzimis [[Vloclaveka|Vloclavekā]]. Bērnību pavadījis [[Kijiva|Kijivā]], kur tēvs strādāja par inženieri. Skolu sāka apmeklēt [[Jēna|Jēnā]]. Mācījās un strādāja [[Cīrihes augstākā tehniskā skola|Cīrihes augstākajā tehniskajā skolā]]. 1933. gadā atklāja [[C vitamīns|C vitamīnu]] sintēzes procesu, kas tagad nosaukts viņa vārdā par [[Reihšteina process|Reihšteina procesu]]. 1950. gadā kopā ar amerikāņiem [[Edvards Kendals|Edvardu Kendalu]] un [[Filips Henčs|Filipu Henču]] ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par [[kortizons|kortizona]] izdalīšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/medicine/laureates/1950/ Tadeušs Reihšteins Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Valters Hess]]<br />[[Antoniu Egašs Monišs]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] | periods = [[1950]]<br />kopā ar [[Edvards Kendals|Edvardu Kendalu]] un<br />[[Filips Henčs|Filipu Henču]] | pēc = [[Makss Teilers]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reihszteins, Tadeuszs}} [[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Poļu ķīmiķi]] [[Kategorija:Šveices zinātnieki]] [[Kategorija:Ebreju zinātnieki]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] r0ycob47bt6rftwcoce2sbrqge325w0 0 73988 4536852 4507220 2026-10-16T20:24:06Z ~2026-55540-70 152009 /* Karjera no divīzijas komandiera līdz Kara ministram */ 4536852 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Berķis | vārds_orig = | attēls = Berkis_Krisjanis.jpg‎ | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bauskas apriņķis|Īslīces pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Usoļlags|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Hilma Lehtonene | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1903 — 1917<br />1919 — 1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[2. Cēsu kājnieku pulks]]<br />[[3. Latgales kājnieku divīzija]]<br />[[2. Vidzemes kājnieku divīzija]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]] | izglītība = [[Viļņas kara skola]], [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]]<br />[[Lietuvas Ģedimina ordenis]] (I šķira) | cits_darbs = Rīgas garnizona priekšnieks, [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Latvijas kara ministrs]] }} }} '''Krišjānis Berķis''' ({{dat|1884|04|26|N}} — {{dat|1942|07|29|N}}) bija [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] komandieris, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1925). Karojis [[pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara]] un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu]] ordeņu kavalieris. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] komandieris (1934—1940), [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Latvijas Kara ministrs]] (1940). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumb|270px|Pieņemot parādi ar ģenerāli [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Balodi]] un [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]]]] [[Attēls:Latvijas kara ministrs Berķis ar kundzi 1940.jpg|thumb|270px|Latvijas kara ministrs Berķis ar kundzi 1940. gada jūnijā.]] Dzimis {{dat|1884|04|26}} [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] (tagad [[Bauskas novads|Bauskas novada]]) [[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]] "Bērzkrogu" mājās zemnieka ģimenē. Pabeidza [[Kaucminde]]s pagasta skolu un [[Bauskas pilsētas skola|Bauskas pilsētas skolu]]. Pēc skolas beigšanas izšķīrās par militāru karjeru [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. [[1903]]. gadā [[jelgava|Jelgavā]] izturēja [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] pārbaudījumus un [[31. augusts|31. augustā]] iestājās [[Viļņas junkuru skola|Viļņas junkuru skolā]]. Mācījās kopā ar vēlākajiem [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] augstākajiem virsniekiem [[Oskars Dankers|O. Dankeru]], [[Roberts Kļaviņš|R. Kļaviņu]] u.c. [[1906]]. gada [[6. aprīlis|6. aprīlī]] K. Berķis beidza kara skolu un ieguva [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. Dienestu turpināja 2. [[Somijas lielhercogiste|Somijas]] strēlnieku [[pulks (armija)|pulkā]] [[Helsinki|Helsinkos]]. [[1909]]. gadā tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]] un [[1913]]. gadā par [[Štabskapteinis|štābskapteini]], apprecējās ar somieti Hilmu Lehtoneni. === Pirmais pasaules karš === Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], [[1914]]. gadā Somijas [[Armijas korpuss|korpusa]] sastāvā cīnījās [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], komandēja [[rota (armija)|rotu]], bet vēlāk [[bataljons|bataljonu]]. [[1915]]. gada janvārī viņa korpusu pārcēla uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur paaugstināts par [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]], piedalījās gandrīz visās pulka kaujās, un arī [[Brusilova pārrāvums|Brusilova uzbrukumā]] [[1916]]. gada vasarā. [[1917]]. gadā pārgāja pie [[latviešu strēlnieki]]em, jūlijā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|apakšpulkvedi]], no [[4. augusts|4. augusta]] komandēja [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] bataljonu, piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]]. No [[20. oktobris|20. oktobra]] komandēja 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, pēc [[Oktobra revolūcija]]s atteicās pakļauties [[boļševiki|lielinieciskās]] [[Kara revolucionārās komitejas]] pavēlēm. Par to tika arestēts un decembrī atstādināts no pulka komandēšanas.<ref name=":0" /> Pēc atbrīvošanās atgriezās pie ģimenes Somijā, [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada sākumā bēga uz [[Smoļenska|Smoļensku]], bet pēc kara beigām maijā atgriezās Somijā. === Latvijas brīvības cīņas === [[1919]]. gada [[16. marts|16. martā]] ar kuģi ''Vainemoinen'' Krišjānis Berķis ieradās [[Tallina|Tallinā]], kur tikās ar pulkvedi [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]]. [[22. marts|22. martā]] [[pulkvežleitnants]] Berķis tika iecelts par veidojamā [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras pulka]] rezerves bataljona komandieri. Kad 31. martā ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieka [[Laidoners|Laidonera]] pavēli nodibināja [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]], sekmīgās [[mobilizācija|mobilizācijas]] rezultātā līdz 18. maijam no rezerves bataljona izveidojās [[2. Cēsu kājnieku pulks]] un pulkvežleitnantu Berķi iecēla par tā komandieri. 6. jūnijā Cēsu pulks Berķa vadībā nespēja aizstāvēt [[Cēsis]] pret [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] uzbrukumu un atkāpās uz [[Liepas muiža|Liepas muižu]], kur viņam nedēļas laikā izdevās palielināt pulka sastāvu līdz 2300 kareivjiem. Pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Berķa vadītais 2. Cēsu kājnieku pulks tupināja vajāt pretinieku un [[6. jūlijs|6. jūlijā]] ienāca [[Rīga|Rīgā]]. [[6. augusts|6. augustā]] Krišjāni Berķi iecēla par [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandieri un oktobrī paaugstināja par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. [[Bermontiāde|Bermontiādes]] laikā 1919. gada oktobrī un novembrī pulkvedis Berķis piedalījās [[Rīga]]s aizstāvēšanas un [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas kaujās, 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana]]s kaujās. === Karjera no divīzijas komandiera līdz Kara ministram === Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņām]] ievēlēts [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] no [[Latvju demokrātu savienība|Latvju Demokrātu savienības]] (no mandāta atteicies) un turpināja komandēt 3. Latgales kājnieku divīziju. [[1925]]. gadā paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. Ticis uzņemts latviešu studentu korporācijā ''[[Patria (studentu korporācija)|Patria]]'' kā goda biedrs. [[1930]]. gadā ģenerālis Berķis beidza 8 mēnešu Virsnieku kursus un [[1933]]. gadā darbojās Armijas štābā. [[1934]]. gadā viņu iecēla par [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s komandieri un [[Rīgas garnizons|Rīgas garnizona]] priekšnieku. Piedalījās [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], 14. novembrī kļuva par Latvijas armijas komandieri, bet [[1940]]. gada aprīlī par [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministru]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1940. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] atvaļināja no Latvijas armijas. Kopā ar ģimeni K. Berķis devās prom no Latvijas, [[6. jūlijs|6. jūlijā]] viņš iebrauca [[Somija|Somijā]], bet [[12. jūlijs|12. jūlijā]] izlēma atgriezties Latvijā. 1940. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]] [[Tallina|Tallinā]] viņu arestēja un augustā kopā ar dēlu un vedeklu deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Permas novads|Permas apgabalu]], ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga]] soda nometnē, kur viņš mira {{dat|1942|07|29}}.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=2144|title=LKOK nr.1/10 : Berķis, Krišjānis|website=lkok.com|access-date=2025-09-24}}</ref> PSRS mira arī vienīgais Krišjāņa Berķa dēls Risto Kristians Valentīns Berķis (1910 - 1944). == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis (II un III šķira), * Sv. Annas ordenis (II, III, IV šķira), * Sv. Vladimira ordenis (IV šķira) * [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (visas 3 šķiras) Ar III šķiras ordeni apbalvots kā Latgales divīzijas komandieris, kurš 1919. gada oktobrī personīgi vadījis pārcelšanos pāri Daugavai, atbrīvojis Bolderāju un aizsācis Rīgas un Kurzemes atbrīvošanu no bermontiešiem. II. šķiru saņēmis par jau minēto Daugavas forsēšanu un arī personīgu drosmi 1919. gada 22. jūnija [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvots par varonīgu divīzijas vadību [[Latgales atbrīvošana]]s cīņās.<ref name=":0" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I un II šķira), 1935. gadā * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] I šķiru ar šķēpiem * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] * Sarkanā Krusta ordenis (I šķira) * [[Lietuvas Ģedimina ordenis]] (I šķira) * Polijas "Polonia Restituta" ordenis (I šķira) * Somijas Baltās rozes ordenis (I un II šķira) * Igaunijas Ērgļa ordenis (I šķira) * Franču [[Goda Leģiona ordenis]] (II, IV un V šķiras) * Beļģijas Leopolda II ordenis (II šķira) * [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķiras 2. pakāpe) * Lietuvas "Vytis Kryžiaus" ordenis (I šķiras 3. pakāpe) u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120823092553/http://www.historia.lv/alfabets/B/BE/berkis_krish/berkis.htm Berķis, Krišjānis (historia.lv)] * [http://www.generals.dk/general/Ber%C4%B7is/Kri%C5%A1j%C4%81nis/Latvia.html Berķis Krišjānis (Generals from Latvia)] * [http://forum.valka.cz/viewtopic.php/title/Berkis-Krisjanis/t/64738 General Krišjānis BERĶIS (forum.valka.cz)] * [https://www.webcitation.org/67GY3xdrV?url=http://www.am.gov.lv/en/helsinki/news/news/EmbassyPress-Archive-Tamplate/?pg=6753 Where the Rainbow Ends. Krisjanis Berkis and Hilma Lehtonen] * [https://www.webcitation.org/67GY4heRF?url=http://www.periodika.lv/Repository/RIT/1934/11/15/085-RIT-1934-11-15-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_RITS1934N081_001.PDF#OLV0_Page_0003 Ģenerālis K. Berķis- armijas komandieris (Rīts)] * [https://www.webcitation.org/67GYDKxfz?url=http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1934/04/26/085-LAK-1934-04-26-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1934-091-1.PDF#OLV0_Entity_0001_0002 Ģenerāļa Berķa 50 mūža gadi (Latvijas Kareivis)] * [https://www.webcitation.org/67GYFYIGz?url=http://www.periodika.lv/Repository/RIT/1936/04/06/085-RIT-1936-04-06-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_RITS1936N97_001.PDF#OLV0_Page_0004 Dzimtenei un zobenam ''Armijas komandiera 30 gadi virsnieka gaitās'' (Rīts)] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Peniķis]] | virsraksts = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku komandieris]] | periods = {{dat|1934|11|14|N}} — {{dat|1940|06|20|N}} | pēc = [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]] <br /> (Latvijas Tautas armijas komandieris) }} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Republikas Kara ministrs]] | periods = {{dat|1940|04|05|N}} — {{dat|1940|06|20|N}} | pēc = [[Roberts Dambītis]] }} {{kastes beigas}} {{Satversmes sapulce}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berķis, Krišjānis}} [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Latvijas kara ministri]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 0o2qwej4clxr779ery76vzoeebuan3t 4536902 4536852 2026-10-17T05:23:17Z Pirags 3757 /* Karjera no divīzijas komandiera līdz Kara ministram */ stila uzlabojumi 4536902 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Berķis | vārds_orig = | attēls = Berkis_Krisjanis.jpg‎ | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bauskas apriņķis|Īslīces pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Usoļlags|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Hilma Lehtonene | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1903 — 1917<br />1919 — 1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[2. Cēsu kājnieku pulks]]<br />[[3. Latgales kājnieku divīzija]]<br />[[2. Vidzemes kājnieku divīzija]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]] | izglītība = [[Viļņas kara skola]], [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]]<br />[[Lietuvas Ģedimina ordenis]] (I šķira) | cits_darbs = Rīgas garnizona priekšnieks, [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Latvijas kara ministrs]] }} }} '''Krišjānis Berķis''' ({{dat|1884|04|26|N}} — {{dat|1942|07|29|N}}) bija [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] komandieris, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1925). Karojis [[pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara]] un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu]] ordeņu kavalieris. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] komandieris (1934—1940), [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Latvijas Kara ministrs]] (1940). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumb|270px|Pieņemot parādi ar ģenerāli [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Balodi]] un [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]]]] [[Attēls:Latvijas kara ministrs Berķis ar kundzi 1940.jpg|thumb|270px|Latvijas kara ministrs Berķis ar kundzi 1940. gada jūnijā.]] Dzimis {{dat|1884|04|26}} [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] (tagad [[Bauskas novads|Bauskas novada]]) [[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]] "Bērzkrogu" mājās zemnieka ģimenē. Pabeidza [[Kaucminde]]s pagasta skolu un [[Bauskas pilsētas skola|Bauskas pilsētas skolu]]. Pēc skolas beigšanas izšķīrās par militāru karjeru [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. [[1903]]. gadā [[jelgava|Jelgavā]] izturēja [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] pārbaudījumus un [[31. augusts|31. augustā]] iestājās [[Viļņas junkuru skola|Viļņas junkuru skolā]]. Mācījās kopā ar vēlākajiem [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] augstākajiem virsniekiem [[Oskars Dankers|O. Dankeru]], [[Roberts Kļaviņš|R. Kļaviņu]] u.c. [[1906]]. gada [[6. aprīlis|6. aprīlī]] K. Berķis beidza kara skolu un ieguva [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. Dienestu turpināja 2. [[Somijas lielhercogiste|Somijas]] strēlnieku [[pulks (armija)|pulkā]] [[Helsinki|Helsinkos]]. [[1909]]. gadā tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]] un [[1913]]. gadā par [[Štabskapteinis|štābskapteini]], apprecējās ar somieti Hilmu Lehtoneni. === Pirmais pasaules karš === Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], [[1914]]. gadā Somijas [[Armijas korpuss|korpusa]] sastāvā cīnījās [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], komandēja [[rota (armija)|rotu]], bet vēlāk [[bataljons|bataljonu]]. [[1915]]. gada janvārī viņa korpusu pārcēla uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur paaugstināts par [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]], piedalījās gandrīz visās pulka kaujās, un arī [[Brusilova pārrāvums|Brusilova uzbrukumā]] [[1916]]. gada vasarā. [[1917]]. gadā pārgāja pie [[latviešu strēlnieki]]em, jūlijā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|apakšpulkvedi]], no [[4. augusts|4. augusta]] komandēja [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] bataljonu, piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]]. No [[20. oktobris|20. oktobra]] komandēja 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, pēc [[Oktobra revolūcija]]s atteicās pakļauties [[boļševiki|lielinieciskās]] [[Kara revolucionārās komitejas]] pavēlēm. Par to tika arestēts un decembrī atstādināts no pulka komandēšanas.<ref name=":0" /> Pēc atbrīvošanās atgriezās pie ģimenes Somijā, [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada sākumā bēga uz [[Smoļenska|Smoļensku]], bet pēc kara beigām maijā atgriezās Somijā. === Latvijas brīvības cīņas === [[1919]]. gada [[16. marts|16. martā]] ar kuģi ''Vainemoinen'' Krišjānis Berķis ieradās [[Tallina|Tallinā]], kur tikās ar pulkvedi [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]]. [[22. marts|22. martā]] [[pulkvežleitnants]] Berķis tika iecelts par veidojamā [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras pulka]] rezerves bataljona komandieri. Kad 31. martā ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieka [[Laidoners|Laidonera]] pavēli nodibināja [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]], sekmīgās [[mobilizācija|mobilizācijas]] rezultātā līdz 18. maijam no rezerves bataljona izveidojās [[2. Cēsu kājnieku pulks]] un pulkvežleitnantu Berķi iecēla par tā komandieri. 6. jūnijā Cēsu pulks Berķa vadībā nespēja aizstāvēt [[Cēsis]] pret [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] uzbrukumu un atkāpās uz [[Liepas muiža|Liepas muižu]], kur viņam nedēļas laikā izdevās palielināt pulka sastāvu līdz 2300 kareivjiem. Pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Berķa vadītais 2. Cēsu kājnieku pulks tupināja vajāt pretinieku un [[6. jūlijs|6. jūlijā]] ienāca [[Rīga|Rīgā]]. [[6. augusts|6. augustā]] Krišjāni Berķi iecēla par [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandieri un oktobrī paaugstināja par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. [[Bermontiāde|Bermontiādes]] laikā 1919. gada oktobrī un novembrī pulkvedis Berķis piedalījās [[Rīga]]s aizstāvēšanas un [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas kaujās, 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana]]s kaujās. === Karjera no divīzijas komandiera līdz Kara ministram === Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņām]] Berķi ievēlēja par [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce]]s deputātu no [[Latvju demokrātu savienība|Latvju Demokrātu savienības]] (no mandāta atteicās) un turpināja komandēt 3. Latgales kājnieku divīziju. [[1925]]. gadā viņu paaugstināja par [[Ģenerālis|ģenerāli]] un kļuva par latviešu studentu korporācijas ''[[Patria (studentu korporācija)|Patria]]'' goda biedru. [[1930]]. gadā ģenerālis Berķis beidza 8 mēnešu virsnieku kursus un [[1933]]. gadā darbojās armijas štābā. [[1934]]. gadā viņu iecēla par [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s komandieri un [[Rīgas garnizons|Rīgas garnizona]] priekšnieku. Piedalījās [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], 14. novembrī kļuva par Latvijas armijas komandieri, bet [[1940]]. gada aprīlī par [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministru]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1940. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] atvaļināja no Latvijas armijas. Kopā ar ģimeni K. Berķis devās prom no Latvijas, [[6. jūlijs|6. jūlijā]] viņš iebrauca [[Somija|Somijā]], bet [[12. jūlijs|12. jūlijā]] izlēma atgriezties Latvijā. 1940. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]] [[Tallina|Tallinā]] viņu arestēja un augustā kopā ar dēlu un vedeklu deportēja uz [[Permas novads|Permas apgabalu]], ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga]] soda nometnē, kur viņš mira {{dat|1942|07|29}}.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=2144|title=LKOK nr.1/10 : Berķis, Krišjānis|website=lkok.com|access-date=2025-09-24}}</ref> PSRS nomira arī vienīgais Krišjāņa Berķa dēls Risto Kristians Valentīns Berķis (1910-1944). == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis (II un III šķira), * Sv. Annas ordenis (II, III, IV šķira), * Sv. Vladimira ordenis (IV šķira) * [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (visas 3 šķiras) Ar III šķiras ordeni apbalvots kā Latgales divīzijas komandieris, kurš 1919. gada oktobrī personīgi vadījis pārcelšanos pāri Daugavai, atbrīvojis Bolderāju un aizsācis Rīgas un Kurzemes atbrīvošanu no bermontiešiem. II. šķiru saņēmis par jau minēto Daugavas forsēšanu un arī personīgu drosmi 1919. gada 22. jūnija [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvots par varonīgu divīzijas vadību [[Latgales atbrīvošana]]s cīņās.<ref name=":0" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I un II šķira), 1935. gadā * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] I šķiru ar šķēpiem * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] * Sarkanā Krusta ordenis (I šķira) * [[Lietuvas Ģedimina ordenis]] (I šķira) * Polijas "Polonia Restituta" ordenis (I šķira) * Somijas Baltās rozes ordenis (I un II šķira) * Igaunijas Ērgļa ordenis (I šķira) * Franču [[Goda Leģiona ordenis]] (II, IV un V šķiras) * Beļģijas Leopolda II ordenis (II šķira) * [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķiras 2. pakāpe) * Lietuvas "Vytis Kryžiaus" ordenis (I šķiras 3. pakāpe) u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120823092553/http://www.historia.lv/alfabets/B/BE/berkis_krish/berkis.htm Berķis, Krišjānis (historia.lv)] * [http://www.generals.dk/general/Ber%C4%B7is/Kri%C5%A1j%C4%81nis/Latvia.html Berķis Krišjānis (Generals from Latvia)] * [http://forum.valka.cz/viewtopic.php/title/Berkis-Krisjanis/t/64738 General Krišjānis BERĶIS (forum.valka.cz)] * [https://www.webcitation.org/67GY3xdrV?url=http://www.am.gov.lv/en/helsinki/news/news/EmbassyPress-Archive-Tamplate/?pg=6753 Where the Rainbow Ends. Krisjanis Berkis and Hilma Lehtonen] * [https://www.webcitation.org/67GY4heRF?url=http://www.periodika.lv/Repository/RIT/1934/11/15/085-RIT-1934-11-15-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_RITS1934N081_001.PDF#OLV0_Page_0003 Ģenerālis K. Berķis- armijas komandieris (Rīts)] * [https://www.webcitation.org/67GYDKxfz?url=http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1934/04/26/085-LAK-1934-04-26-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1934-091-1.PDF#OLV0_Entity_0001_0002 Ģenerāļa Berķa 50 mūža gadi (Latvijas Kareivis)] * [https://www.webcitation.org/67GYFYIGz?url=http://www.periodika.lv/Repository/RIT/1936/04/06/085-RIT-1936-04-06-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_RITS1936N97_001.PDF#OLV0_Page_0004 Dzimtenei un zobenam ''Armijas komandiera 30 gadi virsnieka gaitās'' (Rīts)] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Peniķis]] | virsraksts = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku komandieris]] | periods = {{dat|1934|11|14|N}} — {{dat|1940|06|20|N}} | pēc = [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]] <br /> (Latvijas Tautas armijas komandieris) }} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Republikas Kara ministrs]] | periods = {{dat|1940|04|05|N}} — {{dat|1940|06|20|N}} | pēc = [[Roberts Dambītis]] }} {{kastes beigas}} {{Satversmes sapulce}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berķis, Krišjānis}} [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Latvijas kara ministri]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 9kzxsvrq2vzi9lvizotekhl57klujtj 4536905 4536902 2026-10-17T05:27:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4536905 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Berķis | vārds_orig = | attēls = Berkis_Krisjanis.jpg‎ | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bauskas apriņķis|Īslīces pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Usoļlags|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Hilma Lehtonene | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1903 — 1917<br />1919 — 1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[2. Cēsu kājnieku pulks]]<br />[[3. Latgales kājnieku divīzija]]<br />[[2. Vidzemes kājnieku divīzija]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]] | izglītība = [[Viļņas kara skola]], [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]]<br />[[Lietuvas Ģedimina ordenis]] (I šķira) | cits_darbs = Rīgas garnizona priekšnieks, [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Latvijas kara ministrs]] }} }} '''Krišjānis Berķis''' ({{dat|1884|04|26|N}} — {{dat|1942|07|29|N}}) bija [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] komandieris, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1925). Karojis [[pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara]] un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu]] ordeņu kavalieris. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] komandieris (1934—1940), [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Latvijas Kara ministrs]] (1940). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumb|270px|Pieņemot parādi ar ģenerāli [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Balodi]] un [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]]]] [[Attēls:Latvijas kara ministrs Berķis ar kundzi 1940.jpg|thumb|270px|Latvijas kara ministrs Berķis ar kundzi 1940. gada jūnijā.]] Dzimis {{dat|1884|04|26}} [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] (tagad [[Bauskas novads|Bauskas novada]]) [[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]] "Bērzkrogu" mājās zemnieka ģimenē. Pabeidza [[Kaucminde]]s pagasta skolu un [[Bauskas pilsētas skola|Bauskas pilsētas skolu]]. Pēc skolas beigšanas izšķīrās par militāru karjeru [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. [[1903]]. gadā [[jelgava|Jelgavā]] izturēja [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] pārbaudījumus un [[31. augusts|31. augustā]] iestājās [[Viļņas junkuru skola|Viļņas junkuru skolā]]. Mācījās kopā ar vēlākajiem [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] augstākajiem virsniekiem [[Oskars Dankers|O. Dankeru]], [[Roberts Kļaviņš|R. Kļaviņu]] u.c. [[1906]]. gada [[6. aprīlis|6. aprīlī]] K. Berķis beidza kara skolu un ieguva [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. Dienestu turpināja 2. [[Somijas lielhercogiste|Somijas]] strēlnieku [[pulks (armija)|pulkā]] [[Helsinki|Helsinkos]]. [[1909]]. gadā viņu paaugstināja par [[Poručiks|poručiku]] un [[1913]]. gadā par [[Štabskapteinis|štābskapteini]], apprecējās ar somieti Hilmu Lehtoneni. === Pirmais pasaules karš === Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], [[1914]]. gadā Somijas [[Armijas korpuss|korpusa]] sastāvā cīnījās [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], komandēja [[rota (armija)|rotu]], bet vēlāk [[bataljons|bataljonu]]. [[1915]]. gada janvārī viņa korpusu pārcēla uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur paaugstināts par [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]], piedalījās gandrīz visās pulka kaujās, un arī [[Brusilova pārrāvums|Brusilova uzbrukumā]] [[1916]]. gada vasarā. [[1917]]. gadā pārgāja pie [[latviešu strēlnieki]]em, jūlijā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|apakšpulkvedi]], no [[4. augusts|4. augusta]] komandēja [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] bataljonu, piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujā pie Mazās Juglas]]. No [[20. oktobris|20. oktobra]] komandēja 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, pēc [[Oktobra revolūcija]]s atteicās pakļauties [[boļševiki|lielinieciskās]] [[Kara revolucionārās komitejas]] pavēlēm. Par to tika arestēts un decembrī atstādināts no pulka komandēšanas.<ref name=":0" /> Pēc atbrīvošanās atgriezās pie ģimenes Somijā, [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gada sākumā bēga uz [[Smoļenska|Smoļensku]], bet pēc kara beigām maijā atgriezās Somijā. === Latvijas brīvības cīņas === [[1919]]. gada [[16. marts|16. martā]] ar kuģi ''Vainemoinen'' Krišjānis Berķis ieradās [[Tallina|Tallinā]], kur tikās ar pulkvedi [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]]. [[22. marts|22. martā]] [[pulkvežleitnants]] Berķis tika iecelts par veidojamā [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras pulka]] rezerves bataljona komandieri. Kad 31. martā ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieka [[Laidoners|Laidonera]] pavēli nodibināja [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]], sekmīgās [[mobilizācija|mobilizācijas]] rezultātā līdz 18. maijam no rezerves bataljona izveidojās [[2. Cēsu kājnieku pulks]] un pulkvežleitnantu Berķi iecēla par tā komandieri. 6. jūnijā Cēsu pulks Berķa vadībā nespēja aizstāvēt [[Cēsis]] pret [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] uzbrukumu un atkāpās uz [[Liepas muiža|Liepas muižu]], kur viņam nedēļas laikā izdevās palielināt pulka sastāvu līdz 2300 kareivjiem. Pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Berķa vadītais 2. Cēsu kājnieku pulks tupināja vajāt pretinieku un [[6. jūlijs|6. jūlijā]] ienāca [[Rīga|Rīgā]]. [[6. augusts|6. augustā]] Krišjāni Berķi iecēla par [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandieri un oktobrī paaugstināja par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. [[Bermontiāde|Bermontiādes]] laikā 1919. gada oktobrī un novembrī pulkvedis Berķis piedalījās [[Rīga]]s aizstāvēšanas un [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas kaujās, 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana]]s kaujās. === Karjera no divīzijas komandiera līdz Kara ministram === Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņām]] Berķi ievēlēja par [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce]]s deputātu no [[Latvju demokrātu savienība|Latvju Demokrātu savienības]] (no mandāta atteicās) un turpināja komandēt 3. Latgales kājnieku divīziju. [[1925]]. gadā viņu paaugstināja par [[Ģenerālis|ģenerāli]] un kļuva par latviešu studentu korporācijas ''[[Patria (studentu korporācija)|Patria]]'' goda biedru. [[1930]]. gadā ģenerālis Berķis beidza 8 mēnešu virsnieku kursus un [[1933]]. gadā darbojās armijas štābā. [[1934]]. gadā viņu iecēla par [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s komandieri un [[Rīgas garnizons|Rīgas garnizona]] priekšnieku. Piedalījās [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], 14. novembrī kļuva par Latvijas armijas komandieri, bet [[1940]]. gada aprīlī par [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministru]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1940. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] atvaļināja no Latvijas armijas. Kopā ar ģimeni K. Berķis devās prom no Latvijas, [[6. jūlijs|6. jūlijā]] viņš iebrauca [[Somija|Somijā]], bet [[12. jūlijs|12. jūlijā]] izlēma atgriezties Latvijā. 1940. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]] [[Tallina|Tallinā]] viņu arestēja un augustā kopā ar dēlu un vedeklu deportēja uz [[Permas novads|Permas apgabalu]], ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga]] soda nometnē, kur viņš mira {{dat|1942|07|29}}.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=2144|title=LKOK nr.1/10 : Berķis, Krišjānis|website=lkok.com|access-date=2025-09-24}}</ref> PSRS nomira arī vienīgais Krišjāņa Berķa dēls Risto Kristians Valentīns Berķis (1910-1944). == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis (II un III šķira), * Sv. Annas ordenis (II, III, IV šķira), * Sv. Vladimira ordenis (IV šķira) * [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (visas 3 šķiras) Ar III šķiras ordeni apbalvots kā Latgales divīzijas komandieris, kurš 1919. gada oktobrī personīgi vadījis pārcelšanos pāri Daugavai, atbrīvojis Bolderāju un aizsācis Rīgas un Kurzemes atbrīvošanu no bermontiešiem. II. šķiru saņēmis par jau minēto Daugavas forsēšanu un arī personīgu drosmi 1919. gada 22. jūnija [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvots par varonīgu divīzijas vadību [[Latgales atbrīvošana]]s cīņās.<ref name=":0" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I un II šķira), 1935. gadā * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] I šķiru ar šķēpiem * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] * Sarkanā Krusta ordenis (I šķira) * [[Lietuvas Ģedimina ordenis]] (I šķira) * Polijas "Polonia Restituta" ordenis (I šķira) * Somijas Baltās rozes ordenis (I un II šķira) * Igaunijas Ērgļa ordenis (I šķira) * Franču [[Goda Leģiona ordenis]] (II, IV un V šķiras) * Beļģijas Leopolda II ordenis (II šķira) * [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķiras 2. pakāpe) * Lietuvas "Vytis Kryžiaus" ordenis (I šķiras 3. pakāpe) u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120823092553/http://www.historia.lv/alfabets/B/BE/berkis_krish/berkis.htm Berķis, Krišjānis (historia.lv)] * [http://www.generals.dk/general/Ber%C4%B7is/Kri%C5%A1j%C4%81nis/Latvia.html Berķis Krišjānis (Generals from Latvia)] * [http://forum.valka.cz/viewtopic.php/title/Berkis-Krisjanis/t/64738 General Krišjānis BERĶIS (forum.valka.cz)] * [https://www.webcitation.org/67GY3xdrV?url=http://www.am.gov.lv/en/helsinki/news/news/EmbassyPress-Archive-Tamplate/?pg=6753 Where the Rainbow Ends. Krisjanis Berkis and Hilma Lehtonen] * [https://www.webcitation.org/67GY4heRF?url=http://www.periodika.lv/Repository/RIT/1934/11/15/085-RIT-1934-11-15-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_RITS1934N081_001.PDF#OLV0_Page_0003 Ģenerālis K. Berķis- armijas komandieris (Rīts)] * [https://www.webcitation.org/67GYDKxfz?url=http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1934/04/26/085-LAK-1934-04-26-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1934-091-1.PDF#OLV0_Entity_0001_0002 Ģenerāļa Berķa 50 mūža gadi (Latvijas Kareivis)] * [https://www.webcitation.org/67GYFYIGz?url=http://www.periodika.lv/Repository/RIT/1936/04/06/085-RIT-1936-04-06-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_RITS1936N97_001.PDF#OLV0_Page_0004 Dzimtenei un zobenam ''Armijas komandiera 30 gadi virsnieka gaitās'' (Rīts)] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Peniķis]] | virsraksts = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku komandieris]] | periods = {{dat|1934|11|14|N}} — {{dat|1940|06|20|N}} | pēc = [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]] <br /> (Latvijas Tautas armijas komandieris) }} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Republikas Kara ministrs]] | periods = {{dat|1940|04|05|N}} — {{dat|1940|06|20|N}} | pēc = [[Roberts Dambītis]] }} {{kastes beigas}} {{Satversmes sapulce}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berķis, Krišjānis}} [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Latvijas kara ministri]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] jw3to0fk3pdbrtrmcchlft3vwm7uxjw 0 75577 4536886 4119624 2026-10-17T04:37:31Z Treisijs 347 4536886 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baby - by Patrick Jayne and Thomas.jpg|thumb|upright=1.2|Cilvēka mazulis]] '''Zīdainis''', arī '''mazulis''', ir termins, kurš tiek attiecināts uz bērniem, kuri ir agrīnā dzīves posmā un uzturā lieto mātes [[piens|pienu]] vai tā aizstājējus, piemēram, [[Mākslīgais piena maisījums|mākslīgo piena maisījumu]] (mātes piens vai mākslīgais piena maisījums nodrošina visus nepieciešamos uzturvielu elementus pirmajos sešos dzīves mēnešos, un zīdīšana var turpināties kā papildu barošana līdz pat divu gadu vecumam vai ilgāk). Šis periods parasti aptver bērna pirmos 12 mēnešus, lai gan dažreiz par zīdaini tiek uzskatīts arī bērns līdz aptuveni divu gadu vecumam, ja viņš turpina baroties ar mātes pienu. Jaundzimušais ir specifiskāks termins, kas attiecas uz zīdaini pirmajās dzīves nedēļās, parasti līdz 28 dienu vecumam. Šajā posmā bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe un uzmanība, jo viņš vēl pielāgojas dzīvei ārpus mātes ķermeņa. Jaundzimušajiem ir raksturīgas vairākas unikālas [[Fizioloģija|fizioloģiskas]] īpašības un vajadzības, piemēram, bieža ēdināšana, jutīgums pret apkārtējās vides [[Temperatūra|temperatūras]] svārstībām, kā arī lielāka jutība pret [[Infekcija|infekcijām]]. Fiziskajā ziņā zīdaiņi iziet cauri vairākiem attīstības posmiem, piemēram, no spējas pacelt [[Galva|galvu]] un veidot acu kontaktu līdz ripošanai, sēdēšanai, rāpošanai un, beigu beigās, staigāšanai. Līdztekus šiem fiziskajiem sasniegumiem, attīstās arī smadzenes, ļaujot zīdainim pakāpeniski atpazīt vecāku balsis, sejas izteiksmes un izprast vienkāršas komandas vai [[Žesti|žestus]]. Sensorā attīstība, piemēram, [[redze]], [[dzirde]], [[garša]], [[oža]] un [[tauste]], arī strauji progresē pirmajos dzīves mēnešos. Zīdaiņa attīstības laikā notiek straujas izmaiņas gan fiziskajā, gan kognitīvajā jomā. Šajā periodā zīdainis iemācās kontrolēt savu [[Cilvēka ķermenis|ķermeni]], sākot no vienkāršiem refleksiem līdz sarežģītākām kustībām, kā arī attīstās viņa spēja mijiedarboties ar apkārtējo pasauli, komunicēt ar vecākiem un citiem cilvēkiem, kā arī izzināt savu apkārtni. Zīdaiņa vecuma posms ir izšķiroši svarīgs bērna attīstībai, jo tajā tiek ielikti pamati turpmākajai fiziskajai, [[Emocijas|emocionālajai]] un [[Intelekts|intelektuālajai]] attīstībai. == Skatīt arī == * [[Zīdīšana]] * [[Radio aukle]] == Ārējās saites == * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=zidainis Zīdainis | Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zīdaiņa vecums| ]] pa4o1xq414tstc6b5fc7yqgiuvifbzl 0 76685 4536669 4462849 2026-10-16T14:49:01Z Meistars Joda 781 4536669 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|350px|'''Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas)''' aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa Rīgas arhidiecēze, [[Tartu|Tērbatas]] diecēze, [[Kurzeme]]s diecēze, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas diecēze]] un četras [[Prūsija]]s bīskapijas - [[Semba]]s jeb Zemlandes (1252-1525), [[Pamede (zeme)|Pamedes]] jeb Pomezanijas (1249-1527), [[Vārme (zeme)|Varmijas]] jeb Ermlandes (1250-1512) un [[Kulma (zeme)|Kulmas]] (1245-1566, resp. 1577) diecēzes.]] '''Rīgas metropolija''' (latīņu: ''metropolis'' - "mātes pilsēta") bija [[Romas katoļu baznīca]]s province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps. Mūsdienās Rīgas metropolija ietver [[Latvija]]s [[valsts]] teritoriju. == Vēsturiskā teritorija == Rīgas metropolijā ietilpa * [[Rīgas arhibīskapija]], * [[Livonijas ordeņa valsts]] Igaunijas, Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales valdījumi, jo ordenim sava bīskapa nebija, * [[Rīga|Rīgas pilsēta]], * [[Kurzemes bīskapija]], * [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], * [[Tērbatas bīskapija]], * [[Kulmas bīskapija]], * [[Pamedes bīskapija]], * [[Vārmes bīskapija]], * [[Sembas bīskapija]]. Faktiski tai pakļāvās arī [[Tallinas bīskapija]], kas formāli gan bija atkarīga no [[Dānija|dāņu]] [[Lundas arhibīskapija]]s. == Rīgas metropolijas atjaunošana == Latvijā darbojoties apustuliskajam nuncijam Sardu arhibīskapam [[Antonino Arata]], 1937. gada 8. maijā tika publicētas divas [[pāvests|pāvesta]] [[Pijs XI|Pija XI]] bullas: "Aeterna animarum salus", vēstot, ka tiek nodibināta jauna [[Liepājas diecēze|Liepājas bīskapija jeb diecēze]] [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s daļā un "Plurirum sano", apliecinot, ka [[Rīgas arhidiecēze|Rīgas arhibīskapija]] tiek paaugstināta kā Rīgas metropolija ar patstāvīgu provinci un ar atsevišķu dekrētu par [[metropolīts|metropolītu]] tika iecelts līdzšinējais Rīgas arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]].<ref>Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 59.lpp.</ref> Rīgas metropolija kā Baznīcas province faktiski beidza pastāvēt ar metropolīta Antonija Spriganoviča nāvi 1958. gada 1. oktobrī un vēlākos gados kā Rīgas arhidiecēzi tā arī Liepājas diecēzi pārvaldīja pāvesta iecelti apustuliskie administratori, kuru vidū bija arī [[kardināls]] [[Julijans Vaivods]]. 1991. gada 8. maijā pāvests [[Jānis Pāvils II]] atjaunoja Rīgas metropoliju kā Baznīcas provinci, vienlaicīgi ieceļot par Rīgas arhibīskapu - metropolītu [[Jānis Pujats|Jāni Pujatu]], bet par sufraganijas — Liepājas diecēzes sufraganu iecēla Liepājas bīskapu Jāni Buli.<ref>Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 545.lpp.</ref> 1995. gada 2. decembrī pāvests Jānis Pāvils II Latvijā nodibināja divas jaunas sufraganijas — [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzi]], atdalot no Liepājas diecēzes Zemgales apgabalu un [[Rēzeknes - Aglonas diecēze|Rēzeknes - Aglonas diecēzi]], atdalot no Rīgas arhidiecēzes [[Latgale]]s apgabalu. == Teritorija == No 1995. gada Latvijā izveidojās četras katoļu Baznīcas administratīvās vienības: [[Rīgas arhidiecēze]], [[Liepājas diecēze]], [[Jelgavas diecēze]] un [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]. == Pārvalde == Rīgas arhidiecēzi pārvalda arhibīskaps, kas vienlaikus ir arī metropolīts (toreiz Jānis Pujats), kuram Baznīcas kanonu normu robežās ir pakļautas arī trīs sufraganijas un tās pārvaldošie sufragani jeb bīskapi, kas administratīvi teritoriālās pārveides laikā bija: Liepājas diecēzē bīskaps [[Ārvaldis Andrejs Brumanis]], Jelgavas diecēzē [[Antons Justs]], Rēzeknes Aglonas diecēzē bīskaps Jānis Bulis.<ref>Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 648.lpp</ref> Pašlaik Rīgas metropolijas vadītājs ir arhibīskaps - metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]], sufragani — Liepājas bīskaps [[Vilhelms Lapelis]], Jelgavas bīskaps [[Edvards Pavlovskis]], Rēzeknes Aglonas bīskaps [[Jānis Bulis]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Rīgas metropolija}} [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Romas katoļu bīskapijas]] [[Kategorija:Rīgas metropolija]] 1idcr3ejbxvtxq7dyind06unx3yj555 0 78574 4536918 4514304 2026-10-17T05:45:54Z Biafra 13794 svarīga saite. 4536918 wikitext text/x-wiki [[Attēls:CIA map of the Caribbean.png|350px|thumbnail|right|Karību reģions]] '''Karību reģions''' ir [[pasaule]]s reģions, kurš atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s dienvidu daļā, [[Karību jūra|Karību jūrā]]. No reģiona ziemeļrietumos ir [[Meksikas līcis]] un [[Ziemeļamerika]], rietumos [[Centrālamerika]], bet dienvidos [[Dienvidamerika]]. Ietver [[Antiļu salas]]. Reģionā ir iekļautas vairāk kā 700 salas un rifi. Kopējā reģiona platība ir 239 681 km², bet iedzīvotāju skaits ap 40 miljoniem. Lielākās pilsētas ir [[Santodomingo]], [[Havana]], [[Portoprensa]], [[Santjago]] un [[Kingstona]]. == Karību reģiona valstis == Karību reģionā atrodas 13 [[valsts|valstis]] un 17 atkarīgās teritorijas: {{div col|2}} * {{karogs|Bahamas}} * [[Attēls:Flag of the Turks and Caicos Islands.svg|25px]] [[Tērksas un Kaikosas]] === [[Lielās Antiļu salas]] === * {{karogs|Kuba}} * {{karogs|Jamaika}} * {{CYM}} * [[Attēls:Flag of Puerto Rico.svg|25px]] [[Puertoriko]] * {{karogs|Haiti}} * {{karogs|Dominikāna}} === [[Mazās Antiļu salas]] === * [[Attēls:Flag of the United States Virgin Islands.svg|25px]] [[ASV Virdžīnas]] * [[Attēls:Flag of the British Virgin Islands.svg|25px]] [[Britu Virdžīnas]] * [[Attēls:Flag of Anguilla.svg|25px]] [[Angilja]] * {{karogs|Antigva un Barbuda}} * [[Attēls:Flag of France.svg|25px]] [[Senmartēna]] * [[Attēls:Flag of Sint Maarten.svg|25px]] [[Sintmārtena]] * [[Attēls:Flag of Saba.svg|25px]] [[Saba]] * [[Attēls:Flag of Sint Eustatius.svg|25px]] [[Sintēstatiusa]] * [[Attēls:Flag of Saint Barthelemy (local).svg|25px]] [[Senbartelmī]] * {{karogs|Sentkitsa un Nevisa}} * [[Attēls:Flag of Montserrat.svg|25px]] [[Montserrata]] * [[Attēls:Flag of Guadeloupe (local) variant.svg|25px]] [[Gvadelupa]] * [[Attēls:Flag of Dominica.svg|25px]] [[Dominika]] * [[Attēls:Drapeau aux serpents de la Martinique.svg|25px]] [[Martinika]] * [[Attēls:Flag of Saint Lucia.svg|25px]] [[Sentlūsija]] * [[Attēls:Flag of Saint Vincent and the Grenadines.svg|25px]] [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] * [[Attēls:Flag of Grenada.svg|25px]] [[Grenāda]] * [[Attēls:Flag of Barbados.svg|25px]] [[Barbadosa]] * [[Attēls:Flag of Trinidad and Tobago.svg|25px]] [[Trinidāda un Tobāgo]] * [[Attēls:Flag of Aruba.svg|25px]] [[Aruba]] * [[Attēls:Flag of Curaçao.svg|25px]] [[Kirasao]] * [[Attēls:Flag of Bonaire.svg|25px]] [[Bonaire]] {{div col end}} == Vēsture == Karību reģiona vēsture aizsākās ilgi pirms eiropiešu ierašanās. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka pirmie cilvēki Karību jūras salās ieradās vairākus tūkstošus gadu p.m.ē. Vēlāk reģionā izveidojās dažādas pamatiedzīvotāju kultūras, no kurām nozīmīgākās bija aravaki, tajno un karībi. Tajno galvenokārt apdzīvoja [[Lielās Antiļu salas]], savukārt karībi bija izplatīti daudzās [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Vietējās sabiedrības nodarbojās ar zemkopību, zveju, amatniecību un starpsalu tirdzniecību. 1492. gadā [[Kristofors Kolumbs]] sava pirmā ceļojuma laikā sasniedza Karību jūras reģionu, aizsākot Eiropas koloniālo ekspansiju Amerikā. Sākotnēji dominējošo stāvokli ieguva [[Spānija]], kas pakļāva lielu daļu Lielo Antiļu salu, tostarp [[Kuba|Kubu]], [[Hispaniola|Hispaniolu]] un [[Puertoriko]]. Spāņu kolonizācija izraisīja strauju vietējo iedzīvotāju skaita samazināšanos karu, piespiedu darba un no Eiropas ievesto slimību dēļ. 16. un 17. gadsimtā Spānijas hegemoniju Karību reģionā sāka apstrīdēt citas Eiropas lielvalstis. [[Anglija]], [[Francija]] un [[Nīderlande]] ieguva vairākas salas un piekrastes teritorijas. Karību jūra kļuva par nozīmīgu Eiropas koloniālās konkurences un jūras karadarbības zonu, kurā aktīvi darbojās arī pirāti un privātkorsāri. 17. un 18. gadsimtā daudzās Karību salās izveidojās plantāciju ekonomika. Galvenā eksporta kultūra bija [[cukurniedres]], bet nozīmīga bija arī tabakas, kafijas, kokvilnas un indigo audzēšana. Plantāciju darbaspēka nodrošināšanai uz reģionu masveidā tika ievesti paverdzināti afrikāņi. Līdz ar to Karību sabiedrību demogrāfisko un kultūras attīstību arvien vairāk noteica Āfrikas izcelsmes iedzīvotāji. 18. gadsimta beigās reģionā sākās nozīmīgas politiskas pārmaiņas. 1791. gadā Francijas kolonijā [[Sendomenga|Sendomengā]] sākās vergu sacelšanās, kas pārauga [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijā]]. 1804. gadā tika pasludināta neatkarīga [[Haiti]] valsts, kļūstot par pirmo neatkarīgo valsti Latīņamerikā un pirmo valsti, kas izveidojusies veiksmīgas paverdzināto cilvēku sacelšanās rezultātā. 19. gadsimtā pakāpeniski tika atcelta verdzība Eiropas koloniālajās teritorijās. Britu impērijā verdzība Karību kolonijās tika atcelta 1834. gadā, Francijas kolonijās — 1848. gadā, bet citās teritorijās process turpinājās līdz 19. gadsimta beigām. Pēc verdzības atcelšanas plantāciju īpašnieki darbaspēka trūkumu daļēji kompensēja, ievedot līgumstrādniekus no [[Indija|Indijas]], [[Ķīna|Ķīnas]] un citiem reģioniem. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Karību reģionā būtiski pieauga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politiskā, ekonomiskā un militārā ietekme. Pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] 1898. gadā Spānija zaudēja lielāko daļu savu atlikušo īpašumu reģionā. Puertoriko nonāca ASV kontrolē, bet Kuba kļuva formāli neatkarīga, saglabājot ievērojamu ASV ietekmi. 20. gadsimta pirmajā pusē ASV vairākkārt militāri iejaucās Karību jūras reģiona valstīs, tostarp Haiti, [[Dominikāna|Dominikānā]] un Kubā. Vienlaikus reģiona ekonomikas arvien ciešāk tika integrētas starptautiskajā tirgū, īpaši cukura, banānu un citu lauksaimniecības produktu eksportā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Karību reģionā sākās dekolonizācijas process. Daudzas britu kolonijas centās iegūt lielāku pašpārvaldi. 1958. gadā tika izveidota [[Rietumindijas federācija]], kuras mērķis bija apvienot vairākas britu Karību kolonijas vienotā federācijā, taču 1962. gadā tā sabruka. 1960. un 1970. gados vairākas Karību valstis ieguva neatkarību. [[Jamaika]] un [[Trinidāda un Tobāgo]] kļuva neatkarīgas 1962. gadā, [[Barbadosa]] — 1966. gadā, bet vēlāk tām sekoja [[Bahamas]], [[Grenāda]], [[Dominika]], [[Sentlūsija]], [[Sentvinsenta un Grenadīnas]], [[Antigva un Barbuda]], [[Beliza]] un [[Sentkitsa un Nevisa]]. Vienlaikus vairākas teritorijas saglabāja saikni ar Eiropas valstīm vai ASV kā aizjūras teritorijas vai autonomas teritorijas. Karību reģions kļuva arī par vienu no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] ģeopolitiskās konkurences zonām. Īpaši nozīmīga bija [[Kubas revolūcija]] 1959. gadā, pēc kuras [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] vadītā Kuba nostiprināja ciešas attiecības ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. 1962. gada [[Kubas raķešu krīze]] kļuva par vienu no bīstamākajiem ASV un PSRS konfrontācijas brīžiem. 20. gadsimta beigās lielākajā daļā reģiona valstu nostiprinājās parlamentāras vai prezidentālas politiskās sistēmas. Vienlaikus to ekonomikas arvien vairāk pārorientējās no tradicionālās plantāciju lauksaimniecības uz [[Tūrisms|tūrismu]], finanšu pakalpojumiem, rūpniecību un starptautisko tirdzniecību. Reģionālās sadarbības veicināšanai 1973. gadā tika izveidota Karību kopiena, kas kļuva par vienu no galvenajām Karību valstu politiskās un ekonomiskās integrācijas organizācijām. Mūsdienu Karību reģiona sabiedrības un kultūru būtiski veidojis pamatiedzīvotāju, Eiropas, Āfrikas un Āzijas kultūras mantojuma sajaukums, kā arī vairāku gadsimtu koloniālās un pēckoloniālās attīstības pieredze. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Pasaules reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karibu regions}} [[Kategorija:Karību reģions| ]] [[Kategorija:Amerika]] [[Kategorija:Ziemeļamerika]] [[Kategorija:Karību jūras salas]] [[Kategorija:Pasaules iedalījums]] 2mq2j878fwh7y8oziouxcm245ctiukx 100 80595 4537018 4535648 2026-10-17T09:39:25Z Dainis 876 4537018 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-481]]'' (''SBST TH-2''). * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. f0caynap96pi1e6cka367fbq8hxcpno 100 80630 4537029 4535651 2026-10-17T09:58:05Z Dainis 876 4537029 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[19. oktobris]] — pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * Oktobris — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 93m0dc4ifg34claibaanbyg5fj4sl99 0 84258 4536912 4489882 2026-10-17T05:40:04Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536912 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grūtniecību cilvēkiem|grūtniecību dzīvniekiem|grūsnība}} [[Attēls:Pregnant woman.jpg|thumbnail|upright=1.0|Grūtniece]] '''Grūtniecība''' ir [[sieviete]]s organisma fizioloģisks stāvoklis, kas sākas ar [[olšūna]]s apaugļošanos un turpinās līdz [[dzemdības|dzemdībām]]. Tas ir [[auglis (anatomija)|augļa]] attīstības periods mātes [[dzemde|dzemdē]], kura laikā notiek pakāpeniskas bioloģiskas, hormonālas un anatomiskas izmaiņas, lai nodrošinātu [[embrijs|embrija]] un vēlāk augļa augšanu un attīstību. [[Grūtniecības periods]] vidēji ilgst 40 nedēļas (aptuveni 280 dienas) no pēdējās [[menstruācija]]s pirmās dienas.<ref name="Māmiņu klubs"/><ref name="nhs.uk"/> Tā tiek iedalīta trīs trimestros. Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) ir sākotnējais attīstības posms, kurā veidojas visi svarīgākie [[orgāns|orgāni]] un [[orgānu sistēma|sistēmas]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/> Otrais trimestris (13–27 nedēļas) ir augļa straujas augšanas periods, kad jau iespējams noteikt [[dzimums|dzimumu]] un sajust pirmās kustības. Trešais trimestris (28–40 nedēļas) ir gatavošanās dzemdībām, kad auglis sasniedz pilnvērtīgu attīstību un kļūst dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo stāvokli. Lai nodrošinātu veiksmīgu grūtniecības norisi, nepieciešama regulāra [[medicīniskā uzraudzība]], [[veselīgs dzīvesveids]] un [[veselīgs uzturs|atbilstošs uzturs]]. Grūtniecības iznākums parasti ir dzemdības, kurās piedzimst [[zīdainis|jaundzimušais]], taču dažādu faktoru dēļ iespējamas arī [[priekšlaicīgas dzemdības]] vai [[spontānais aborts]]. Grūtniecībā var būt daudzējāds grūtniecības periods, kā [[dvīņi|dvīņu]] vai [[trīnīši|trīnīšu]] gadījumā. No visām [[grūtniecība (zīdītāji)|zīdītāju grūtniecībām]] cilvēka grūtniecība ir visvairāk izpētīta. [[Dzemdniecība]] ir ķirurģiska nozare, kas pēta un rūpējas par augsta riska grūtniecību, bet tikpat labi tā var būt nozare, kur speciālisti rūpējas par grūtniecību un stāvoklī esošo sievieti. Pēc [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|Starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas]] grūtniecība ir klasificēta kā “faktors, kas ietekmē veselību, un sakari ar [[veselības aprūpe]]s darbiniekiem”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/g_344 |title=Veselības aprūpes iestādes apmeklējums reproduktīvās veselības dēļ (Z30-Z39) |publisher=Slimību profilakses un kontroles centrs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Tās kods pēc SSK-10 ir Z33. == Apaugļošanās un embrionālā attīstība == [[Apaugļošanās]] ir process, kurā vīrišķā dzimumšūna — [[spermatozoīds]] — saplūst ar sievietes [[olšūna|olšūnu]], veidojot [[zigota|zigotu]]. Tas parasti notiek [[olvads|olvados]] 12–24 stundu laikā pēc [[ovulācija]]s. Pēc spermatozoīda iekļūšanas olšūnā notiek apaugļošanās membrānas veidošanās, kas novērš citu spermatozoīdu iekļūšanu. Apaugļošanās procesā olšūnas un spermatozoīda kodoli saplūst, veidojot zigotu ar pilnu [[hromosoma|hromosomu]] komplektu (2n), kur viens komplekts nāk no [[māte]]s, otrs no [[tēvs|tēva]]. Šī [[ģenētiskā informācija]] nosaka turpmāko embrija attīstību. Zigota uzsāk šūnu dalīšanās procesu, kas nodrošina [[embrijs|embrija]] augšanu un attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hromosomas |url=https://medicine.lv/raksti/hromosomas_pme |publisher=Latvijas veselības portāls |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zygote |url=https://www.britannica.com/science/zygote |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cell division |url=https://medlineplus.gov/ency/anatomyvideos/000025.htm |publisher=MedlinePlus |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Vispārīgā [[embrioloģija]] pēta [[ieligzdenis|ieligzdeņa]] (''conceptus'') veidošanās, augšanas un attīstības principus no zigotas līdz dzimšanas brīdim, ietverot agrīnās attīstības procesus, kuru laikā veidojas embrija galveno orgānu un orgānu sistēmu priekšteči.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vispārīgā embioloģija |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123401-visp%C4%81r%C4%ABg%C4%81-embriolo%C4%A3ija |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Pēc apaugļošanās sākas jauna organisma attīstība, kas iedalāma vairākos posmos. Zigotiskā stadijas laikā (0–4 dienas) zigota dalās [[mitoze]]s ceļā, veidojot šūnu grupu ([[morula|morulu]]), kas ceļo uz [[dzemde|dzemdi]]. Apaugļotā olšūna (zigota) sāk dalīties un pārvietojas uz dzemdes dobumu, sasniedzot to 6–7 dienu laikā [[blastocista]]s stadijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Augļa augšana un attīstība grūtniecības laikā un grūtniecības izvērtēšana: Pamata antenatālā aprūpe, izmeklējumi, interpretācija, riska izvērtēšana |url=https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-02/96_Aug%C4%BCa%20augsh_antenat_aprupe.pdf |website=talakizglitiba.lv |publisher=Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326135517/https://talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-02/96_Aug%C4%BCa%20augsh_antenat_aprupe.pdf }}</ref> Implantācijas laikā blastocista, kas sastāv no iekšējās šūnu masas un ārējā [[trofoblasti|trofoblastu]] slāņa, pievienojas dzemdes gļotādai, izraisot nelielu asiņošanu, kas pazīstama kā implantācijas asiņošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Implantācijas asiņošana: cēloņi, simptomi un ārstēšana |url=https://www.apollohospitals.com/lv/diseases-and-conditions/implantation-bleeding-causes-symptoms-and-treatment/ |publisher=Apollo Hospitals |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Šis periods ilgst aptuveni 4 dienas,<ref>{{laikraksta atsauce |author1=K. Diedrich, B.C.J.M. Fauser, P. Devroey, G. Griesinger |title=The role of the endometrium and embryo in human implantation |journal=Human Reproduction Update |date=July/August 2007 |volume=13 |issue=4 |doi=10.1093/humupd/dmm011}}</ref> un tas ir būtisks, lai nodrošinātu embrija turpmāku attīstību un grūtniecības iestāšanos. Blastocistas ārējais slānis veidos [[placenta|placentu]], bet iekšējais — embriju. Embrionālajā stadija (2.–8. nedēļa) sākas [[organoģenēze]] jeb orgānu veidošanās.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/> Izstrādājas nervu caurule (topošā [[nervu sistēma]]), [[sirds]], [[asinsvadi]], [[loceklis (anatomija)|ekstremitāšu]] un citu orgānu aizmetņi. Augļa stadijā (9. nedēļa–dzemdības) sākas aktīva augšana un jau izveidoto orgānu attīstība. Šajā posmā [[auglis (anatomija)|auglis]] kļūst arvien dzīvotspējīgāks. Augļa dzīvotspēja ārpus mātes organisma ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp grūtniecības nedēļu skaita, medicīniskās aprūpes pieejamības un augļa veselības stāvokļa. Augļa dzīvotspējas robeža variē no 20 līdz 28 grūtniecības nedēļām.<ref name="Santa Markova">{{tīmekļa atsauce |author1=Santa Markova |title=Uz pierādījumiem balstīta taktika – priekšlaicīgas dzemdības, nenobriedis auglis |url=https://www.ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/2017/Lekcija%2021.01..pdf |website=ginasoc.lv |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Izdzīvošanas rādītāji priekšlaicīgi dzimušiem bērniem palielinās ar katru papildu grūtniecības nedēļu. Grūtniecības laikā dzemde pakāpeniski palielinās, pielāgojoties augošajam auglim. Šajā laikā notiek [[gļotāda]]s sabiezēšana un [[asinsrite]]s palielināšanās, lai nodrošinātu auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. no 4. nedēļas notiek placentas veidošanās, kas ir galvenais savienojums starp māti un augli, un nodrošina barības vielu un skābekļa apmaiņu, kā arī aizsargā augli no daudziem kaitīgiem faktoriem. Dzemdes tilpums palielinās no aptuveni 50–75 ml pirms grūtniecības līdz aptuveni 5–20 litriem pirms dzemdībām.<ref name="spkc"/> Šis pieaugums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu vietu un atbalstu auglim, placentai un [[amnijs|amnija]] šķidrumam. Papildus veidojas dzemdes kakla gļotu aizbāznis, kas aizsargā augli no infekcijām. Šīs izmaiņas nodrošina optimālus apstākļus embrija un augļa attīstībai, līdz tas ir gatavs piedzimšanai. == Grūtniecības pazīmes un simptomi == [[Attēls:Fetal yawning 4D ultrasound ecografia 4D Dr. Wolfgang Moroder.theora.ogv|thumbnail|upright=1.0|4D ultraskaņas ekogrāfijā var redzēt, kā žāvājas auglis]] Grūtniecības sākumā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas izraisa dažādus simptomus. Viena no pirmajām pazīmēm, kas liek aizdomāties par iespējamu grūtniecību, ir iztrūkstoša [[menstruācija]]. Bieži sastopams simptoms ir arī [[nelabums|slikta dūša]] un [[vemšana]], ko sauc par rīta nelabumu, lai gan tas var parādīties jebkurā diennakts laikā un visbiežāk novērojams no 4. līdz 12. grūtniecības nedēļai. Paaugstinātais [[progesterons|progesterona]] līmenis izraisa pastiprinātu [[nogurums|nogurumu]] un [[miegainība|miegainību]], savukārt hormonālo izmaiņu dēļ [[sievietes krūtis|krūtis]] var kļūt jutīgākas un palielināties. Grūtniecības laikā sievietes organisms piedzīvo arī asins tilpuma palielināšanos,<ref name="spkc">{{tīmekļa atsauce |title=Grūtniecības norise |url=https://www.spkc.gov.lv/lv/grutniecibas-norise |publisher=Slimību profilakses un kontroles centrs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=K L Cheung, R A Lafayette |title=Renal Physiology of Pregnancy |journal=Published in final edited form as: Adv Chronic Kidney Dis. |date=2013 May |volume=20 |issue=3 |doi=10.1053/j.ackd.2013.01.012}}</ref> kas veicina [[nieres|nieru]] darbības pastiprināšanos un izraisa biežāku [[urinēšana|urinēšanu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The causes of frequent urination during pregnancy and what to do |url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/frequent-urination-during-pregnancy |publisher=MedicalNewsToday |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Turklāt dažām sievietēm var mainīties [[garša]]s un [[smarža]]s uztvere, kas izpaužas kā pastiprināta jutība pret smaržām, neparastas ēdiena kāres vai nepatika pret noteiktiem produktiem. Grūtniecības laikā organismā strauji palielinās vairāku [[hormoni|hormonu]] līmenis, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Viens no svarīgākajiem hormoniem ir [[cilvēka horiona gonadotropīns]] (hCG), ko sāk izdalīt [[placenta]] jau pēc [[apaugļošanās]]. Tas ir atbildīgs par grūtniecības uzturēšanu sākuma stadijā un ir galvenais hormons, ko nosaka [[grūtniecības tests|grūtniecības testos]]. Liela nozīme ir arī progesteronam, kas palīdz saglabāt dzemdes [[gļotāda|gļotādu]], novērš priekšlaicīgas dzemdes [[kontrakcija]]s un ietekmē [[imūnsistēma|imūnsistēmu]], lai novērstu augļa atgrūšanu. Papildus tam [[estrogēns]] stimulē [[dzemde]]s un [[piena dziedzeris|piena dziedzeru]] attīstību, kā arī uzlabo asinsriti dzemdē un placentā, nodrošinot auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. Svarīgu lomu spēlē arī [[relaksīns]], kas atslābina [[saistaudi|saistaudus]] un [[saite (anatomija)|saites]], sagatavojot organismu [[dzemdības|dzemdībām]]. Šo hormonālo izmaiņu dēļ grūtniecības laikā sievietes var izjust dažādas fiziskas un emocionālas pārmaiņas. Grūtniecību iespējams noteikt ar dažādām medicīniskām metodēm, no kurām visizplatītākie ir [[grūtniecības tests|grūtniecības testi]]. Mājas urīna testi nosaka [[cilvēka horiona gonadotropīns|hCG]] hormona klātbūtni urīnā un sniedz rezultātu dažu minūšu laikā, savukārt laboratorijas [[asins analīze]]s ļauj precīzāk noteikt hCG līmeni un grūtniecības attīstības stadiju. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir [[ultrasonogrāfija]], kas ir drošs un efektīvs veids, kā apstiprināt grūtniecību un novērtēt augļa attīstību. Ar tās palīdzību iespējams noteikt augļa sirdsdarbību, augšanas dinamiku un iespējamās [[patoloģija]]s, un pirmo ultrasonogrāfijas izmeklējumu parasti veic ap 6.—8. grūtniecības nedēļu. Papildus tam [[ginekoloģija|ginekoloģiskā izmeklēšana]] ļauj ārstam konstatēt dzemdes palielināšanos un citas izmaiņas, kas liecina par grūtniecību. Savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai nodrošinātu sievietes un augļa veselību, veiktu nepieciešamos izmeklējumus un nodrošinātu atbilstošu medicīnisko aprūpi visā grūtniecības laikā. == Grūtniecības gaita un trimestri == Grūtniecība parasti ilgst aptuveni 40 nedēļas vai 10 ginekoloģiskos mēnešus, katrā no tiem — 28 dienas.<ref name="Māmiņu klubs">{{tīmekļa atsauce |title=Grūtniecības kalendārs 40. nedēļa |url=https://maminuklubs.lv/grutniecibas-kalendars/40/ |publisher=Māmiņu klubs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="nhs.uk">{{tīmekļa atsauce |title=You and your baby at 40 weeks pregnant |url=https://www.nhs.uk/pregnancy/week-by-week/28-to-40-plus/40-weeks/ |publisher=NHS |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka faktiskais grūtniecības ilgums var atšķirties. Pētījumi liecina, ka vidējais laiks no [[ovulācija]]s līdz [[dzemdības|dzemdībām]] ir 268 dienas (38 nedēļas un 2 dienas).<ref>{{laikraksta atsauce |author=A.M. Jukic, D.D. Baird, C.R. Weinberg, D.R. McConnaughey, A.J. Wilcox |title=Length of human pregnancy and contributors to its natural variation |journal=Human Reproduction |date=2013 Oct |volume=28(10) |issue=2848-55 |doi=10.1093/humrep/det297 |language=en}}</ref> Šī atšķirība rodas tāpēc, ka ovulācija parasti notiek aptuveni divas nedēļas pēc pēdējās menstruācijas pirmās dienas. Turklāt pētījumi rāda, ka grūtniecības ilgums var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] vidējais grūtniecības ilgums ir samazinājies no 39,1 nedēļas 1990. gadā līdz 38,5 nedēļām 2020. gadā, un tas ir īsāks nekā [[Eiropa]]s valstīs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Average Pregnancy Length in the US Is Shorter than in European Countries |url=https://www.bu.edu/sph/news/articles/2023/average-pregnancy-length-in-the-us-is-shorter-than-in-european-countries/ |publisher=Boston University - School of Public Health |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Šīs 40 grūtniecības nedēļas tiek iedalītas trīs trimestros. Katra trimestra laikā notiek būtiskas pārmaiņas gan mātes organismā, gan augļa attīstībā. Visizteiktākās pārmaiņas grūtniecības laikā ir [[veģetatīvā nervu sistēma|veģetatīvajā nervu sistēmā]]. Pirmajos grūtniecības mēnešos pārmaiņas un traucējumi rodas [[parasimpātiskā nervu sistēma|parasimpātiskajā nervu sistēmā]], bet grūtniecības otrajā pusē — [[simpātiskā nervu sistēma|simpātiskajā nervu sistēmā]]. [[Endokrīnā sistēma|Endokrīnajā sistēmā]] apstājas [[olšūna|olšūnu]] ieligzdošanās. [[Olnīca|Olnīcā]] pārstāj nogatavoties [[folikuli]] un ovulācija nenotiek. [[Attēls:Pregnancy timeline lv.svg|1000px|center]] Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) sākas no [[apaugļošanās]] brīža un ilgst līdz 12. grūtniecības nedēļai. Šajā periodā [[embrijs]] strauji attīstās un pārtop par [[auglis (anatomija)|augli]], sāk veidoties un līdz 8. nedēļai attīstās galvenie [[orgāns|orgāni]], [[nervu sistēma]], [[sirds]], [[plaušas]] un [[loceklis (anatomija)|ekstremitātes]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Māra Pilmane |title=Embrioloģijas posmi |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/117970-embriolo%C4%A3ijas-posmi |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Lai gan orgānu un orgānu sistēmu pamati izveidojas pirmajā trimestrī, to turpmākā attīstība un nobriešana turpināsies visā grūtniecības laikā un pat pēc dzimšanas. Ap sesto vai septīto nedēļu [[ultrasonogrāfija|ultrasonogrāfijā]] jau var konstatēt augļa sirdsdarbību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=You and your baby at 6 weeks pregnant |url=https://www.nhs.uk/pregnancy/week-by-week/1-to-12/6-weeks/ |publisher=NHS |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Agrīna augļa ultrasonogrāfija |url=https://capitalclinicriga.lv/pakalpojumi/toposajam-maminam/i-trimestris/agrina-augla-ultrasonografija/ |publisher=Capital Clinic Riga |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Šajā agrīnajā stadijā sirds vēl nav pilnībā izveidojusies, orgāns vēl nesit tādā veidā, kā to parasti iedomājas; drīzāk tiek novērota primitīva sirds struktūra ar elektrisko aktivitāti, kas ultrasonogrāfijā var būt redzama kā mirgošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What to Expect From the 6-Week Ultrasound |url=https://www.thebump.com/a/6-week-ultrasound |publisher=the BUMP |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz 12. nedēļai attīstās arī [[pirksts|pirksti]], [[acs|acis]] un [[auss|ausis]]. Mātei šajā laikā bieži rodas agrīnie grūtniecības simptomi, piemēram, [[nelabums|slikta dūša]], [[nogurums]] un hormonālās izmaiņas. Pirmajā trimestrī pastāv lielākais [[spontānais aborts|spontānā aborta]] risks, un to var izraisīt dažādi faktori, tostarp ģenētiskas novirzes, hormonālie traucējumi vai infekcijas. Otrais trimestris (13–27 nedēļas) tiek uzskatīts par grūtniecības stabilāko posmu, jo agrīnie simptomi samazinās un sieviete bieži jūtas enerģiskāka. Auglis turpina strauji attīstīties — izveidojas [[balsta un kustību orgānu sistēma|kaulu sistēma]], attīstās [[muskuļi]], un ap 20. nedēļu māte var sākt just augļa kustības. Šajā periodā auglis sāk reaģēt uz [[skaņa|skaņām]] un [[gaisma|gaismu]], attīstās arī iekšējie orgāni, tostarp [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]] un [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas sistēma]]. Otrajā trimestrī bieži tiek veikti [[skrīnigs|skrīninga]] izmeklējumi, lai novērtētu augļa attīstību un iespējamos [[iedzimtība|iedzimtos]] defektus. Lai gan šajā periodā [[komplikācijas|komplikāciju]] risks ir mazāks, pastāv iespēja attīstīties [[gestācijas diabēts|gestācijas diabētam]], [[augsts asinsspiediens|augsta asinsspiediena]] problēmām vai [[priekšlaicīgas dzemdības|priekšlaicīgu dzemdību]] draudiem. Trešajā trimestrī (28–40 nedēļas) auglis turpina augt un attīstīties, sasniedzot pilnīgu briedumu. [[Smadzenes]] un plaušas strauji attīstās, bet zem [[āda]]s sāk uzkrāties [[taukaudi]], kas palīdzēs [[termoregulācija]]i pēc piedzimšanas. Auglis kļūst aktīvāks, un tā kustības var būt izteiktākas un stiprākas. Ap 36.–37. nedēļu, gatavojoties dzemdībām, auglis parasti ieņem galvas pozīciju uz leju. Tomēr aptuveni 3–4% gadījumu virs 37 nedēļām auglis saglabā iegurņa priekšguļu, tas ir, sēžamvieta vai kājas ir vērstas uz leju.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Irina Rumjanceva |title=Grūtniecības atrisināšanas taktika un iznākums augļa iegurņa priekšguļas gadījumā šodien un pirms 20 gadiem |url=https://www.ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/TIF_2015_Irina_Rumjanceva.pdf |publisher=Rīgas Stradiņa universitāte}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=Noor Azmi Mat Adenan, A. Aniza |title=Term breech trial and its consequences on practice:a retrospective study of the university of malaya medical centre's experience |journal=Journal of Health and Translational Medicine |date=January 2003 |volume=8 |issue=1 |doi=10.22452/jummec.vol8no1.8}}</ref> Šādos gadījumos veselības aprūpes speciālisti var ieteikt procedūras, piemēram, ārējo galvas pagriešanu (''external cephalic version''), lai mēģinātu pagriezt mazuli galvas pozīcijā pirms dzemdībām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ECV for turning your breech baby |url=https://www.guysandstthomas.nhs.uk/health-information/ecv-for-turning-your-breech-baby |publisher=Guys and St Thomas NHS Foundation Trust |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> grūtniecības beigu fāzē mātei var rasties diskomforts, ieskaitot [[muguras sāpes]], [[aizdusa|elpas trūkumu]] un [[pietūkums|pietūkumu]], jo dzemde ievērojami palielinās. Trešajā trimestrī palielinās priekšlaicīgu dzemdību un [[preeklampsija]]s risks, tāpēc svarīgi ir regulāri ārsta apmeklējumi, lai uzraudzītu mātes un augļa veselību. Latvijā priekšlaicīgu dzemdību biežums ir aptuveni 5–6% no visām grūtniecībām.<ref name="Santa Markova"/> Preeklampsija ir stāvoklis, kas raksturojas ar paaugstinātu asinsspiedienu un olbaltuma klātbūtni urīnā pēc 20. grūtniecības nedēļas. Tā sastopama aptuveni 2–5% grūtnieču.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elizabete Lohova, Anna Miskova |title=Preeklampsija – riski, izpausmes, skrīnings un profilakse |url=https://arsts.lv/jaunumi/elizabete-lohova-anna-miskova-preeklampsija-riski-izpausmes-skrinings-un-profilakse |publisher=Ārsts.lv |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123065957/https://arsts.lv/jaunumi/elizabete-lohova-anna-miskova-preeklampsija-riski-izpausmes-skrinings-un-profilakse }}</ref> Grūtniecības norise katrai sievietei var būt atšķirīga, taču regulāras medicīniskās pārbaudes un veselīgs dzīvesveids palīdz nodrošināt veiksmīgu grūtniecības iznākumu gan mātei, gan bērnam. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=grutnieciba | title= Grūtniecība <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= ''Neslimo.lv'' profils | language= lv}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grūtniecība| ]] a9sh0493kqz5w0ocqwyaatqenjf1mnh 0 88926 4536688 4216466 2026-10-16T15:49:48Z Ingii 8177 /* ievads */ papildināts 4536688 wikitext text/x-wiki '''Peters''' ir personvārds, tas var būt latviešu uzvārds (siev. dz. '''Petere''') vai vīriešu priekšvārds. '''Cilvēki ar šādu uzvārdu:''' * [[Jānis Peters]] (1939—2025), dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014), politiķis. * [[Vilhelms Peters]] (1815—1883), vācu dabaszinātnieks ''' Cilvēki ar šādu vārdu:''' * [[Peters Grīnbergs]] (1939), vācu fiziķis; * [[Peters Sūlbergs]] (1974), norvēģu autosportists. == Skatīt arī == * [[Peterss]] * [[Pēteris]] * [[Pētersons]] * [[Pīterss]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120630110919/http://www.vardadienas.lv/vards/peters/3008 vardadienas.lv] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] aglrb71eahsj2s6p67j431agozs045w 0 95293 4536916 4502229 2026-10-17T05:45:06Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536916 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[dzimumorgāni|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[sievietes krūtis|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa pozas|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[mājas zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību (sutras — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. 20. gadsimta otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] mb9ngvkwah51l9oykmq9g1e3i0itc45 0 101411 4536686 4400359 2026-10-16T15:39:26Z Meistars Joda 781 4536686 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste |attēls = [[Attēls:AT4-johnson2004-02-03.jpg|300px]] |paraksts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas karavīri trenējas ar AT4 |nosaukums = AT4 |valsts = {{SWE}} |tips = [[Prettanku ierocis]] |konstruktors = |konstruktori = [[Saab Bofors Dynamics]] ''Försvarets Fabriksverk'' |ražotājs = [[Saab Bofors Dynamics]] |ražošanā = kopš 1986. gada |bruņojumā = kopš 1980. gadiem |patronu_tips = 84 mm HEAT, HEPD, HP, ADST, CS u.tml. granātas |darbības_princips = Bezatgrūdes ierocis |šaušanas_ātrums = Viens šāviens (vienreizēja lietošana) |sākuma_ātrums = 285 m/s |attālums = 300—500 m |masa = 6,7 kg |garums = 1016 mm |stobrs = 1016 mm |pārlādes_sistēma = Nav paredzēta |patronas_aptverē = 1 lādiņš |tēmēklis = Ieroča parastie tēmēkļi, kā arī pievienojams nakts redzamības optiskais tēmēklis |versijas = AT4 CS, AT4 ADST |daudzums = vairāk par 600 tūkst.<ref name="kemp2006">Kemp, Ian. «The law gets tougher: the shoulder-launched light anti-armour weapon has evolved to become a multipurpose assault weapon much in demand for asymmetric warfare». Armada International (April-May 2006). ISSN 0252-9793.</ref> }} '''AT4''' jeb '''Pansarskott m/86''' ir 84 mm kalibra vienreizējai lietošanai paredzēts [[prettanku ierocis]]. To konstruēja [[Zviedrija]]s kompānija [[Saab Bofors Dynamics]] (agrākais ''Bofors Anti Armour Systems'') ''Försvarets Fabriksverk'' fabrikā, un to vēl joprojām ražo ''Saab Bofors Dynamics'' [[Kārlstade|Karlstādē]]. AT4 konstruēts, par pamatu ņemot 74 mm ''Pskott m/68'' (''Miniman''), kuru izstrādāja 1960. gados. Zviedrijā ierocim ir nosaukums ''Pansarskott m/86'' (no {{val|sv|Pansarskott}} — "tanku šaujamais"). Eksporta variants ir ''AT4'' (no {{val|en|Anti Tank}} — "prettanku"). ASV adaptētās versija nosaukta par ''M136''. AT4 dod iespēju kājniekiem iznīcināt vai neitralizēt bruņumašīnas, kaut gan tas nav pietiekami jaudīgs, lai iznīcinātu moderno kaujas tanku. To var pielietot arī improvizēto nocietinājumu un būvju iznīcināšanai. Granātmetējs un lādiņš ir izgatavots un sapakots kopā pirms lietošanas. AT4 granātmetējs pēc izšaušanas vairs nav lietojams. Speciāli izmanotošanai pilsētas apstākļos tika izveidota versija '''AT4-CS''' (no {{val|en|Confined Space}} — "ierobežota telpa"). Tam aizmugures daļā izvietots sālsūdens pretsvars, lai absorbētu atpakaļ ejošo liesmu, tādējādi ļaujot kareivjiem šaut no slēgtām telpām. ''Saab'' ar AT4 ir ievērojami pārdošanas panākumi, padarot to par ļoti izplatītu vieglo prettanku ieroci pasaulē. AT4 (granātmetējs ar granātu) maksā ap 1480 [[ASV dolārs|ASV dolāriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fas.org/man/dod-101/sys/land/at4.htm |title=M136 AT4 ''Federation of American Scientists'' mājaslapā |access-date={{dat|2010|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2007|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070403130055/http://www.fas.org/man/dod-101/sys/land/at4.htm }}</ref> AT4 ir apmēram 25 valstu armiju bruņojumā, tai skaitā [[Latvija]]s. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un dažās [[NATO]] valstīs AT4 stājās [[M72 LAW]] vietā. == Lietotāji == * {{USA}}: Ar apzīmējumu M136 AT4 <ref>{{Grāmatas atsauce| chapterurl = http://www.history.army.mil/books/DAHSUM/1987/ch05.htm| chapter = Modernizing and Equiping the Army| title = Department of the Army Historical Summary, FY 1987| page = 43| url = http://www.history.army.mil/books/DAHSUM/1987/index.htm| id = CMH Pub 101-19| year = 1995| publisher = [[United States Army Center of Military History]]| access-date = {{dat|2012|07|12||bez}}| archive-date = {{dat|2018|07|15||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20180715064529/https://history.army.mil/books/DAHSUM/1987/index.htm}}</ref> * {{GBR}}: Iepirktas nelielas partijas <ref name="kemp2006" /> * {{ARG}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gacetamarinera.com.ar/nota.asp?idNota=2380&idSec=7 |title=La Infantería de Marina adquirió armamento antitanque descartable |access-date={{dat|2010|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101102073059/http://www.gacetamarinera.com.ar/nota.asp?idNota=2380&idSec=7 |archivedate={{dat|2010|11|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101102073059/http://www.gacetamarinera.com.ar/nota.asp?idNota=2380&idSec=7 |date={{dat|2010|11|02||bez}} }}</ref> * {{BRA}} <ref name="jones2009">Jones, Richard D. ''Jane’s Infantry Weapons 2009/2010''. Jane’s Information Group; 35 edition (January 27, 2009). {{ISBN|978-0-7106-2869-5}}.</ref> * {{DNK}}: Ar apzīmējumu PVV M/95 <ref>The World Defence Almanac 2000-01 page 93 ISSN 0722-3226</ref> * {{FRA}}: Ar apzīmējumu ABL <ref>Aizvietoja APILAS [http://www.defense.gouv.fr/terre/decouverte/materiels/armement_individuel_et_collectif/at_4 Official French Ministry of Defense website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100710141529/http://www.defense.gouv.fr/terre/decouverte/materiels/armement_individuel_et_collectif/at_4 |date={{dat|2010|07|10||bez}} }}</ref> * {{GEO}} <ref name="jones2009" /> * {{HRV}} <ref name="jones2009" /> * {{EST}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.ee/?id=888 |title=Kaitsevägi — Uudised |access-date={{dat|2012|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120312094231/http://www.mil.ee/?id=888 }}</ref> * {{IRL}}: Ar apzīmējumu SRAAW <ref>The World Defence Almanac 2000-01 page 139 ISSN 0722-3226</ref> * {{KAZ}} <ref name="jones2009" /> * {{KGZ}} <ref name="jones2009" /> * {{LVA}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Publikacijas/Informativie_materiali/Informativas_lapas/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Informativas%20lapas/NBS_2008.ashx |title=Nacionālo bruņoto spēku faktu lapa (2008. gads) |access-date={{dat|2012|07|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305080106/http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Publikacijas/Informativie_materiali/Informativas_lapas/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Informativas%20lapas/NBS_2008.ashx |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * {{LTU}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kariuomene.kam.lt/lt/ginkluote_ir_karine_technika/granatsvaidziai_ir_priestankiniai_ginklai/priestankinis_granatsvaidis_at-4.html |title=Prieštankinis granatsvaidis AT-4 |access-date={{dat|2012|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514084510/http://kariuomene.kam.lt/lt/ginkluote_ir_karine_technika/granatsvaidziai_ir_priestankiniai_ginklai/priestankinis_granatsvaidis_at-4.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190514084510/http://kariuomene.kam.lt/lt/ginkluote_ir_karine_technika/granatsvaidziai_ir_priestankiniai_ginklai/priestankinis_granatsvaidis_at-4.html |date={{dat|2019|05|14||bez}} }}</ref> * {{LBN}}: Iepirktas aptuveni 1000 vienības <ref>{{cite article| last = Kahwaji| first = Riad| title = Lebanon: Foreign Arms Vital to Hizbollah Fight| newspaper = Defense News|year = 2008| date = November 13, 2007| url =http://i43.tinypic.com/52i6u1.jpg}}</ref> * {{NED}}: Aizvietoti ar Pzf-3 <ref>The World Defence Almanac 2005 page 105 ISSN 0722-3226</ref> * {{POL}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wp.mil.pl/en/galeria/1446|title=Polish Army Photogallery (26)|publisher=Polish Ministry of Defence|accessdate=2010-04-26|archiveurl=https://www.webcitation.org/66Q8tmnEJ?url=http://www.wp.mil.pl/en/galeria/1446|archivedate=2012-03-25}}</ref> * {{TWN}} <ref name="jones2009" /> * {{UKR}} <ref name="jones2009" /> * {{UZB}} <ref name="jones2009" /> * {{VEN}} <ref name="jones2009" /> * {{SWE}}: Ar apzīmējumu Pansarskott 86 <ref name="jones2009" /> {{Šaujamierocis-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|saab.com/land/weapon-systems/support-weapons/at4}}; covers the different versions * [http://saab.com/globalassets/commercial/land/weapon-systems/support-weapons/at4-family/at4_family_brochure_en_aw.pdf Saab AT4 PDF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160919002835/http://saab.com/globalassets/commercial/land/weapon-systems/support-weapons/at4-family/at4_family_brochure_en_aw.pdf |date=19 September 2016}} * [https://www.youtube.com/watch?v=Q3xsMqHu56g AT4 – Saab Bofors Dynamics video of various AT4 versions] * [https://web.archive.org/web/20100901220012/http://world.guns.ru/grenade/gl11-e.htm AT4 Information Page – Modern Firearms] * [https://translate.google.com/translate?hl=en&sl=sv&tl=en&u=http%3A%2F%2Fwww.soldf.com%2Fpskott.html Swedish article on AT4 translated to English] * [http://www.globalsecurity.org/military/systems/munitions/at4.htm M136 AT4 – Global Security] * [https://web.archive.org/web/20220228200237/https://www.bits.de/NRANEU/others/amd-us-archive/fm3-23.25(06).pdf U.S. Army field manual 3–23.25] * [https://translate.google.com.br/translate?u=http%3A%2F%2Fg1.globo.com%2FNoticias%2FRio%2F0%2C%2CMUL1529245-5606%2C00.html&sl=pt&tl=en&hl=&ie=UTF-8 Brazilian newspaper recorded a AT-4 at Rocinha slum (translated to English)] {{Commons|AT-4}} [[Kategorija:Prettanku ieroči]] [[Kategorija:Zviedrijas ieroči]] t1wwm3fcsb9e2njzavecrzh8betae5f 0 102974 4536940 4006718 2026-10-17T06:49:29Z Grand-Duc 78147 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Araucaria araucana cones at Hulda Klager Lilac Gardens.jpg]] → [[File:Male Araucaria araucana cones at Hulda Klager Lilac Gardens.jpg]] [[c:COM:FR#FR6|Criterion 6]] (maintenance or bug fix) · just wanted to add the "male" descriptor to these monkeypuzzle tree cones, to be super clear to other viewers. 4536940 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Araucaria in Conguillio.JPG | att_nosaukums={{TaksoSaite|Araucaria araucana|Čīles araukārija}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Pinophyta | nodalījums_lv =Kailsēkļi | klase =Pinopsida | klase_lv =Skujkoku klase | rinda =Pinales | rinda_lv =Priežu rinda | dzimta =Araucariaceae | dzimta_lv =Araukāriju dzimta | ģints =Araucaria | ģints_lv =Araukārijas | suga = Araucaria araucana (Molina) K. Koch | suga_lv =Čīles araukārija | binomial =Araucaria araucana | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Čīles araukārija''' (''Araucaria araucana'') ir [[Araukārijas|araukāriju ģints]] koku suga. Dabiskās izplatības areāls aptver [[Andi|Andu]] kalnu nogāzes [[Čīle]]s vidusdaļā un [[Argentīna]]s rietumu daļā. Dabiskajā vidē var sasniegt 40 metru augstumu un līdz pat 2 metru diametru. Čīles araukārija ir Čīles nacionālais koks. == Apraksts == Čīles araukārijas veido tīras vai jauktas, kopā ar [[dienvidu skabāržiem]] (nothofagus antarctica , nothofagus pumilio), mežaudzes, kuras sniedzas līdz pat [[meža augšējā robeža|mežu augšējai robežai]]. Īpaši blīvas Čīles araukāriju audzes sastopamas uz vulkānu nogāzēm. Jaunu Čīles araukāriju vainags ir plati piramidāls, zari izvietoti mietturos pa 6-7, no stumbra atiet taisnā leņķī, vai nedaudz nokarājas un parasti sniedzas līdz zemei. Kokam kļūstot vecākam apakšējie zari kopā ar skujām nokrīt, atsedzot stumbru. Vecākiem kokiem vainags kļūst plati ieapaļš vai pat saplacināts. Zari saglabājas tikai koka pašā galotnē. No tālienes pieaudzis Čīles araukārijas koks atgādina [[areku dzimta|palmu]]. Miza sveķaina, bieza, raupji grubuļaina. Jaunu koku gada pieaugums var sasniegt pat 45 cm garumu, kokam kļūstot vecākam augšanas temps samazinās līdz 10-15 cm gadā. Skujas Čīles araukārijai ir cietas, asas, tumši zaļas, izvietotas spirālē cieši nosedzot viena otru. Skujas kopā ar zaru kokā var saglabāties 10-15 gadus, dažos avotos minēts, ka pat 40 gadus.Čīles araukārijas parsti ir [[divmāju augs]] , taču reizēm uz viena koka var veidoties abiem dzimumiem raksturīgie augļķermeņi.Vīrišķie mikrostrobili veidojas zaru galos pa vienam vai grupās.Tie ir salikti,dzeltenbrūni, 7-15 cm gari un 5 cm diametrā.Čīles araukārijas sēklas sāk ražot 30-40 gadu vecumā, čiekuri veidojas īso sānzaru galos, skujām pakāpeniski pārejot čiekura sēklsedzē. Gatavie čiekuri ir brūngani, lodveida 12-18 cm diametrā, var sasniegt 1,6 kg smagumu. Pieaugušie Čīles araukāriju īpatņi var dot vidēji 20-30 čiekuru ražu, katrā no tiem var būt ap 200-300 sēklu. Sēklām nogatavojoties čiekuri sairst kokā. Sēklas lielas, saplacināti iegarenas, to garums vidēji 2,5-4 cm. Sieviškie eksemplāri aug ātrāk un sasniedz lelāku augumu par vīrišķajiem. [[Araukāna]]s indiāņi Čīles araukāriju sēklas izmanto pārtikā gan svaigā veidā, gan apceptas. Lielās araukāriju sēklas ir barojošas un garšīgas. Ir pamats domāt, ka ne visas araukāriju audzes ir dabiskas izcelsmes. Daļa audžu varētu būt attiecināmas uz senajām [[indiāņi|indiāņu]] apmetnēm. Araukāriju sēklu izmantošana pārtikā varēja būt par iemeslu nejaušām vai ar nolūku radītām araukāriju audzēm. Koksne Čīles araukārijai ir dzeltenīgi balta, to izmanto celtniecībā un mēbeļu ražošanā. Lai gan pēdējā laikā araukāriju koksni izmanto maz, jo kopš 1971. gada Čīles araukārijas ir aizsargājamas, un dažām [[mapuči|mapuču]] jeb [[araukāņi|araukāņu]] indiāņu ciltīm, īpaši [[pevenči]]em, tas ir svēts koks. == Izplatība == [[Attēls:Araucana ubicacion.jpg|right|thumb|200px|Čīles araukāriju izplatības areāls (lai apskatītu tuvāk karti, spied uz tās; karte ir angļu valodā)]] Čīles araukārijas areāls ir sadalīts divās izolētās daļās. Mazākais no tiem atrodas Čīles [[Piekrastes Kordiljera]]s (Cordillera de la Costa) rietumu nogāzēs vidēji 700 m vjl. starp 37°20' un 37°50' D pl.. Lielākā areāla daļa atrodas Andu kalnos. Čīlē rietumu nogāzēs Līdz 1600-1800 m vjl. starp 37° un 40° D pl., bet Argentīnā austrumu nogāzēs starp 38° un 39° D pl.,kur nolaižas līdz 800-600 m vjl..Lielākā Čīles araukāriju areāla daļa tiek aizsargāta un tajā izveidoti vairāki nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas - [[Laninas nacionālais parks]] Argentīnā , "[[Kongiljio nacionālais parks|Parques Nacionales Conguillío]]", " Tolhuaca", "Laguna del Laja", "Huerquehue", "Villarrica" nacionālie parki Čīles Andos, kā arī "Cordillera de la Costa" [[Nahuelbuta]]s reģionā Collipulli ciema apkārtnē. Čīles araukārijas ir gaismas prasīgas, aug mēreni siltā un mitrā klimatā, labi drenētās, pietiekami auglīgās augsnēs. Pietiekami labi panes arī sausumu. Var izturēt līdz -20&nbsp;°C, dažos avotos pat līdz -25&nbsp;°C<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wbdb.de/pages/fs/inter7.htm?http%3A%2F%2Fwww.wbdb.de%2Fpages%2Finteress%2Finter7.htm |title=wo-bleibt-der-bus.de :: Die offizielle Homepage von Angelika Beckmann<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304205523/http://www.wbdb.de/pages/fs/inter7.htm?http%3A%2F%2Fwww.wbdb.de%2Fpages%2Finteress%2Finter7.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> lielu salu. Čīles araukārija plaši tiek izmantota kā apstādījumu koks. Tā ir populāra Rietumeiropā, Eiropā audzē līdz pat [[Norvēģija]]s rietumu apgabaliem, dažviet [[Polija|Polijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.interestingplants.republika.pl/page210466399647595015c0e79.html |title=Rzadkie Rośliny W Ogrodzie Bobrowniki, Woj. Pomorskie<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090831004551/http://interestingplants.republika.pl/page210466399647595015c0e79.html |archivedate={{dat|2009|08|31||bez}} }}</ref> un pat [[Islande|Islandē]].<ref>[http://www.flickr.com/photos/48693863@N00/2499201265/ Araucaria araucana | Flickr - Photo Sharing!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://axelkrist.com/vidarvefur/teg/araucariaaraucana.html |title=Viðarvefur<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110117004841/http://axelkrist.com/vidarvefur/teg/araucariaaraucana.html |archivedate={{dat|2011|01|17||bez}} }}</ref> Ir arī Čīles araukāriju ieaudzēšanas mēģinājumi Rietumlatvijā, piemēram [[Grobiņa]]s privātajā Botāniskajā dārzā. == Galerija == <gallery> Image:Araucaria Bourgnac.JPG|Jauna čīles araukārija ar gataviem čiekuriem Image:Araucaria fg01.jpg Image:Araucaria araucana green cones.jpg Image:Male Araucaria araucana cones at Hulda Klager Lilac Gardens.jpg Image:Araucaria seeds.JPG|Araukāriju sēklas Image:Araucaria araucana ArboretumMT 1.jpg|Jaunas araukārijas Image:Araucaria araucana RBGE.jpg| Image:Mariemont AR4bJPG.jpg|Jaunas atvases no nozāģēta stumbra Image:Araucaria araucana 01.jpg|Sala bojāta araukārija Vroclavas botāniskajā dārzā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Araukāriju dzimta]] [[Kategorija:Andi]] iqpulo86pb2qn9835jzbw6zg96u2dxi 0 104832 4536780 3907362 2026-10-16T18:51:34Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Priežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Egles]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536780 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Picea abies.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = [[Parastā egle]] (''Picea abies'') | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Pinophyta | nodalījums_lv = Kailsēkļi | klase = Pinopsida | klase_lv = Skujkoku klase | rinda = Pinales | rinda_lv = Priežu rinda | dzimta = Pinaceae | dzimta_lv = Priežu dzimta | ģints = Picea | ģints_lv = Egles | binomial = Picea | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Egles''' (''Picea'') ir [[priežu dzimta]]s ģints, kurā apvienotas 35 [[skuju koks|skuju koku]] sugas. Tās aug [[ziemeļu puslode]]s [[mērenā josla|mērenajā]] un [[subarktiskā josla|subarktiskajā joslā]]. Pēc formas tās ir [[konuss|koniskas]] vai [[piramīda|piramīdveidīgas]]. Egļu augstums sasniedz 20—60 metrus. == Sastopamība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] savvaļā aug tikai [[parastā egle]] (''Picea abies''). Apstādījumos audzē arī introducētas sugas, no tām visbiežāk sastopama ir [[asā egle]] (''Picea pungens''), bieži sastopama arī [[Engelmaņa egle]] (Picea engelmannii) <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Meža enciklopēdija|last=|first=|publisher=Zelta grauds|year=2003|isbn=9984-9684-0-5|location=Rīga|pages=91-92}}</ref> == Egļu sugas == Egļu ģintī ir 35 sugas: * [[Alpu egle]] (''Picea alpestris''); * [[asā egle]] jeb [[zilā egle]] (''Picea pungens''); * [[austrumu egle]] jeb [[Kaukāza egle]] (''Picea orientalis''); * [[Birmas egle]] (''Picea farreri''); * [[Brūvera egle]] (''Picea breweriana''); * [[Čivavas egle]] (''Picea chihuahuana''); * [[divkrāsu egle]] (''Picea alcoquiana''); * [[Engelmaņa egle]] (''Picea engelmannii''); * [[Kanādas egle]] jeb [[baltā egle]] (''Picea glauca''); * [[Korejas egle]] (''Picea koraiensis''); * [[Ķīnas skarbā egle]] (''Picea asperata''); * [[Maksimoviča egle]] (''Picea maximowiczii''); * [[Martinesa egle]] (''Picea martinezii''); * [[melnā egle]] (''Picea mariana''); * [[parastā egle]] (''Picea abies''); * [[purpura egle]] (''Picea purpurea''); * [[sarkanā egle]] (''Picea rubens''); * [[Serbijas egle]] (''Picea omorika''); * [[Sibīrijas egle]] (''Picea obovata''); * [[Sikimas egle]] (''Picea spinulosa''); * [[Sitka egle]] (''Picea sitchensis''); * [[Šrenka egle]] (''Picea schrenkiana''); * [[Taivānas egle]] (''Picea morrisonicola''); * [[Veiča egle]] (''Picea neoveitchii''); * [[Vilsona egle]] (''Picea wilsonii''); * ''[[Picea brachytyla]]''; * ''[[Picea crassifolia]]''; * ''[[Picea glehnii]]''; * ''[[Picea jezoensis]]''; * ''[[Picea koyamae]]''; * ''[[Picea likiangensis]]''; * ''[[Picea meyeri]]''; * ''[[Picea retroflexa]]''; * ''[[Picea smithiana]]''; * ''[[Picea torano]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Egles| ]] [[Kategorija:Koki]] pos68pknla6r3cyfav58cqo3j257nfm 0 108819 4536896 4455520 2026-10-17T04:41:48Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536896 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Babyklappe.jpg|thumb|Glābējsilīte [[Vācija|Vācijā]]]] '''Glābējsilīte''' (agrāk saukta par ''Baby Box''<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/valodnieki-baby-box-iesaka-saukt-par-glabejsiliti?comments=2 Valodnieki Baby box iesaka saukt par glābējsilīti] {{lv ikona}}</ref>) ir vieta, kur [[vecāki]] var anonīmi atstāt savus [[jaundzimušais|jaundzimušos]] [[adopcija]]i. Šāda sistēma ir pastāvējusi jau kopš [[viduslaiki]]em. Tās parasti tiek uzstādītas [[slimnīca]]s teritorijā. Latvijā pirmā šāda veida ''Baby Box'' tika uzstādīta [[2009. gads|2009]]. gada [[8. aprīlis|8. aprīlī]], Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā.<ref>[http://www.tvnet.lv/sievietem/aktuali/65908-sodien_tiek_atklats_latvija_pirmais_baby_box_vieta_berna_dzivibai Šodien tiek atklāts Latvijā pirmais ''Baby Box'' - vieta bērna dzīvībai]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> Ja mazulis tiek atstāts glābējsilītē, viņš nav pasludināts kā pazudis un arī bērna vecāki nav zināmi, tad mazulim tiek piešķirts atradeņa statuss, kas ļauj uzsākt adopcijas procesu. == Darbības princips == Glābējsilīti veido īpašas triecienizturīgas durtiņas, kuras atverot, bērnu var ielikt zīdaiņu gultiņā ar augstām [[organiskais stikls|organiskā stikla]] malām. Kad pēc bērna ielikšanas tiek aizvērtas glābējsilītes durtiņas, nodaļas māsu postenī atskan skaņas un ieslēdzas vizuālais (sarkana trauksmes lampa) signāls. Ja durtiņas nav kārtīgi aizvērtas no ārpuses, [[hidraulika]]s sistēma automātiski tās aizver līdz galam. Kad glābējsilītes durtiņas ir aizvērtas, proti, gultiņā ir ielikts mazulis, no ārpuses tās nevar atvērt, kamēr māsu postenī netiek noņemta bloķēšana. Pēc „trauksmes” signāla atskanēšanas apmēram 1-2 minūšu laikā pie gultiņas ierodas medicīnas personāls. Bērnam tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā aprūpe un par gadījumu tiek ziņots attiecīgajām iestādēm, t.i., [[bāriņtiesa]]i un [[policija]]i. Lai mudinātu sievieti pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu un meklēt citus situācijas risinājumus, pie glābējsilītes ir izvietota informācija mātei par to, kur visu diennakti ir iespējams zvanīt, lai saņemtu psiholoģisku un praktisku palīdzību. Ja persona, kura ievietojusi bērnu glābējsilītē, pārdomā un vēlas bērnu paņemt atpakaļ, ir jāvēršas bāriņtiesā neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks (dažas minūtes vai dažas nedēļas) ir pagājis kopš bērna ievietošanas glābējsilītē. == Vēsture == Jau [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] netālu no [[Vatikāns|Vatikāna]] pēc pāvesta [[Innocents III|Innocenta III]] pavēles tika uzveidota īpaša vieta ar rotējošu platformu sienā, kur sieviete, neviena nepamanīta, varēja atstāt mazuli. Mūsdienās šāda veida vietas, kur var atstāt jaundzimušos, ir daudzās valstīs, piemēram, [[Itālija|Itālijā]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Japāna|Japānā]]. == Glābējsilītes Latvijā == * [[Jelgavas pilsētas slimnīca]] - [[Jelgava]]. Atklāta [[2014. gads|2014]]. gada 29. augustā. * [[Vidzemes slimnīca]] - [[Valmiera]], Jumaras iela 195. Atklāta [[2013. gads|2013]]. gada 14. jūnijā. * [[Madonas slimnīca]] - [[Madona]], Rūpniecības iela 38. Atklāta [[2012. gads|2012]]. gada 19. oktobrī. * [[Rēzeknes slimnīca]] - [[Rēzekne]], 18. Novembra iela 41. Atklāta [[2012. gads|2012]]. gada 3. maijā. * [[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca]] - [[Ventspils]], Inženieru iela 60. Atklāta [[2011. gads|2011]]. gada 30. septembrī. * [[Daugavpils reģionālā slimnīca]] – [[Daugavpils]], Vasarnīcu iela 20. Atklāta [[2011. gads|2011]]. gada 28. janvārī. * [[Liepājas reģionālā slimnīca]] – [[Liepāja]], Slimnīcas iela 25. Atklāta [[2010. gads|2010]]. gada 8. oktobrī. * [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] – [[Rīga]], Vienības gatve 45. Atklāta [[2009. gads|2009]]. gada 8. septembrī. == Rīcība pēc bērna ielikšanas glābējsilītē == Bērnu apskata un novērtē mediķi, tiek veiktas analīzes. Par katru gadījumu tiek informēta bāriņtiesa un policija. Policija operatīvi noskaidro, vai ievietotais bērns nav meklēšanā. Šis process ilgst 2 dienas. Ja bērns nav pasludināts kā pazudis un nav zināmi bērna vecāki, viņam tiek piešķirts atradeņa statuss. Atradeņa statuss ļauj uzreiz uzsākt adopcijas procesu. [[Latvijas Labklājības ministrija]]s darbinieki rindas kārtībā sazinās ar ģimeni, kura gaida uz zīdaiņa adopciju. Ja ģimene piekrīt, tad bērniņš nonāk pie jaunajiem vecākiem 10 dienu laikā pēc viņa ievietošanas glābējsilītē. Sākotnēji bērns nonāk ģimenē pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas periods ilgst līdz sešiem mēnešiem. Tās laikā bāriņtiesas darbinieki rūpīgi seko līdzi mazuļa un ģimenes attiecībām, lai pēc pirmsadopcijas termiņa varētu lemt par bērna adopciju, to noslēdzot tiesiskā ceļā. No slimnīcas bērns tiek izrakstīts tikai pēc rakstiska saskaņojuma ar bāriņtiesu. Juridiski nepastāv iespēja, ka bērnu no slimnīcas varētu izņemt persona bez bāriņtiesas lēmuma. Ja īstie vecāki vēlas atgūt bērnu, to var darīt līdz brīdim, kad mazulis tiek oficiāli adoptēts. Ir jāveic [[DNS]] analīzes, kas jāapmaksā īstajiem vecākiem, un jāiziet viss process, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts mātes un/vai tēva vārds. Kad tas paveikts, jāvēršas bāriņtiesā, kas izvērtē atteikšanās iemeslus un iespējas bērnam augt pie mātes un/vai tēva. Ģimenei vai personai, kas vēlas adoptēt bērnu, jāierodas savai dzīvesvietai atbilstošajā bāriņtiesā un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti. Bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un to atbilstību īstenībai. Tiek veikta potenciālā adoptētāja ģimenes izpēte. Ģimenes izpēti veic bāriņtiesa un profesionāli speciālisti - psihologi, sociālie darbinieki. Izpēte ilgst vismaz 6 mēnešus. Pēc ģimenes izpētes slēgtas bāriņtiesas sēdes laikā tiek izvērtēta visa iegūtā informācija un pieņemts galīgais lēmums par to, vai personu atzīt vai neatzīt par adoptētāju. Ja bāriņtiesa sniedz apstiprinošu atbildi, adoptētājam, Labklājības ministrijā bāriņtiesas lēmumu, ir tiesības Labklājības ministrijā iepazīties ar informāciju par adoptējamiem bērniem. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161002081554/http://glabejsilite.lv/ Baby Box - vieta bērna dzīvībai] {{lv ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] 9c12yoay52tj0zb966rrbu7ze5pzeja 0 111587 4536917 991388 2026-10-17T05:45:54Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536917 wikitext text/x-wiki '''Mamma''' var būt: * [[māte]] - sieviete, kas audzina bērnus * [[sievietes krūtis|sievietes krūšu]] latīniskais nosaukums {{Nozīmju atdalīšana}} l6w85qrtojsjnd7nrt2xw1o0mc77iwd 0 112767 4536631 4535697 2026-10-16T12:18:47Z Biafra 13794 pap. 4536631 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Hokejista infokaste | vārds = Ēvalds Grabovskis | vārds_orig = | attēls = Evalds Grabovskis.jpg | att_izm = | paraksts = Ēvalds Grabovskis 2012. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1941|03|02}} | dz_viet = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2026|10|11|1941|03|02}} | mir_viet = | garums = 177 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = labais | kar_sāk = 1963 | kar_beig = 1967 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|14||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ēvalds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1941|3|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|10|11}})<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/11.10.2026-muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.a667074/|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|access-date=2026-10-11|language=lv}}</ref> bija [[Latvija]]s [[hokejists]], treneris un hokeja organizators. Bijis [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas „Dinamo”]] galvenais treneris (1977—1980 un 1988—1991) un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris (1995), hokeja funkcionārs, divu hokejam veltītu grāmatu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/sports/muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.49278|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-11|date=2026-10-11|language=lv}}</ref> Kā galvenais treneris vadījis arī [[Bulgārijas hokeja izlase|Bulgārijas]] (1980—1981) un [[Polijas hokeja izlase|Polijas]] (1992—1994) hokeja izlasi. == Latvijas izlase == Ē. Grabovskis bija [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris 1995. gadā. Pēc [[1995. gada Eiropas čempionāts hokejā|čempionāta]], kurā tika iegūta 14. vieta (2. vieta B grupā), viņš tika atbrīvots no izlases galvenā trenera amata. == Rīgas "Dinamo" == Ēvalda Grabovska vadībā [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] komanda divos periodos (1977—1980) un (1988—1991) izcīnīja 6.,6.,8.,4.un 5. vietu [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionātā]]. {| class="wikitable" |- |Gads |Spēles |Uzvaras |Neizšķirti |Zaudēti |Punkti |- |1977-78 |36 |13 |8 |15 |34 |- |1978-79 |44 |19 |7 |18 |45 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.eliteprospects.com/player/140207/evalds-grabovskis/ eliteprospects.com profils] {{hokejs-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris | periods = 1995 | pirms = [[Mihails Beskašnovs]] | pēc = [[Leonīds Beresņevs]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Grabovskis, Evalds}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]] [[Kategorija:Latvijas hokeja izlases treneri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS hokejisti]] 0lqyvw3mt5pzjsij6uqz0bcc2uzu2cs 0 114666 4536817 4387058 2026-10-16T19:25:54Z ZANDMANIS 91184 4536817 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jenss Stoltenbergs | vārds_orģ = ''Jens Stoltenberg'' | attēls = Jens Stoltenberg, Minister of Finance of Norway, at the Munich Security Conference in Munich, Germany on February 14, 2025 (cropped).jpg | att_izm = 235px | apraksts = Jenss Stoltenbergs 2025. gadā | amats = [[NATO]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2014|10|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2024|10|1|N|bez}} | monarhs = | priekštecis = [[Anderss Fogs Rasmusens]] | pēctecis = [[Marks Rite]] | amats2 = Norvēģijas premjerministrs | term_sākums2 = {{dat|2000|3|17|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2001|10|19|N|bez}} | monarhs2 = [[Haralds V Gliksburgs|Karalis Haralds V]] | priekštecis2 = [[Hjells Mangne Bunnevīks]] | pēctecis2 = [[Hjells Mangne Bunnevīks]] | amats3 = | term_sākums3 = {{dat|2005|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|10|16|N|bez}} | monarhs3 = [[Haralds V Gliksburgs|Karalis Haralds V]] | priekštecis3 = [[Hjells Mangne Bunnevīks]] | pēctecis3 = [[Erna Sūlberga]] | dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1959|3|16}} | dzim_vieta = {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[norvēģi]]s | partija = [[Norvēģijas Darba Partija|Darba Partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Oslo universitāte]] | reliģija = | paraksts = Jens Stoltenberg signature.svg | piezīmes = }} '''Jenss Stoltenbergs''' ({{val-no|Jens Stoltenberg}}, dzimis {{dat|1959|3|16}}) ir [[Norvēģija]]s politiķis, pārstāv [[Norvēģu Darba partija|Norvēģu Darba partiju]]. Kopš 2025. gada viņš ir Norvēģijas finanšu ministrs. Stoltenbergs ir bijis [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministrs]] (2000—2001, 2005—2013) un [[NATO]] ģenerālsekretārs (2014–2024).<ref>{{tīmekļa atsauce |date=28 March 2014 |url=http://www.nato.int/cps/en/natolive/news_108390.htm |title=Appointment of Secretary General designate |publisher=[[North Atlantic Treaty Organization]] |access-date=28 March 2014 }}</ref> No 1990. līdz 1991. gadam Stoltenbergs bija Norvēģijas Vides ministrijas valsts sekretārs, 1993. gadā viņu ievēlēja par [[Norvēģijas parlaments|Norvēģijas parlamenta]] locekli, kas pārstāv [[Oslo]]. No 1993. līdz 1996. gadam viņš bija rūpniecības ministrs, bet no 1996. līdz 1997. gadam finanšu ministrs. Pirmo reizi Norvēģijas premjerministra amatā viņš bija no {{dat|2000|3|17|Ģ|bez}} līdz {{dat|2001|10|19|D|bez}}. 2002. gada Stoltenbergs kļuva par [[Norvēģu Darba partija]]s līderi. 2009. gadā parlamenta vēlēšanās Stoltenbergu atkārtoti ievēlēja premjerministra amatā. Amatā bija līdz 2013. gadam, pēc tam darbojās kā opozīcijas līderis. 2014. gada 1. oktobrī Jenss Stoltenbergs kļuva par NATO ģenerālsekretāru. Šo amatu viņš pildīja līdz 2024. gada 1. oktobrim, kad viņu nomainīja [[Marks Rite]]. 2025. gada 4. februārī Stoltenbergs kļuva par Norvēģijas finanšu ministru [[Jūnass Gārs Stēre|Jūnasa Gāra Stēres]] kabinetā. == Apbalvojumi == 2024. gada maijā Stoltenbergu iecēla par [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] lielkrusta komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2024-stoltenbergam-pieskir-triju-zvaigznu-ordeni.a554784/|title=Stoltenbergam piešķir Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Norvēģijas premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stoltenbergs, Jenss}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oslo dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas premjerministri]] [[Kategorija:NATO ģenerālsekretāri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] clks4esbs3pw4z1ebk33gdu2zv0zlqs 0 126557 4536642 4536383 2026-10-16T12:53:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[16 → 16, [[18 → 18, [[19 → 19 (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4536642 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Kuldīgas ģerbonis |attēls = Kuldiga COA.svg |attēla_platums = 200 |īpašnieks = Kuldīgas pilsēta |ieviests = {{dat|1938|9|30||bez}} |pušķis = |vainags = |ķivere = |vairogs = sarkanā laukā sudraba [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētās Katrīnas]] tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm "rožukroni" labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 }}</ref> |turētāji = |pamatne = |devīze = |ordeņi = |citi_elementi = |agr_versijas =[[Attēls:Kuldīgas apriņķa ģerbonis.svg|50px]] [[Attēls:Goldingen.gif|50px]] |lietojums = }} '''Kuldīgas pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Kuldīga]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Ģerbonis, kura pirmsākumi meklējami 1681. gadā, savā pašreizējā izskatā apstiprināts {{dat|1938|9|30||bez}}.<ref name="1938g">[http://heraldicum.ru/latvija/texts/1938_towns.doc Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.]</ref><ref name=":1">Grots, Ādolfs. Ducatuum Curlandiae et Semigalliae nec non Districtus Regii Piltensis Tabula Geographica. Berlin, 1770 (LVVA, Collection 6828, Inventory 2, File 208).</ref> == Heraldiskais apraksts == Kuldīgas ģerbonī uz sarkana fona [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētās Katrīnas]] tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu [[moku rats|moku ratu]] un lūgšanas krellītēm ([[rožukronis|"rožukroni"]]) labajā rokā un [[zobens|zobenu]] kreisajā rokā. Svētā Katrīna (Aleksandrijas Katrīna) ir [[Kuldīga]]s pilsētas aizgādne. Viduslaikos Svēto Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu (grieķu: "tīrā", "šķīstā"), kas dzīvojusi 4. gadsimtā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] un krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs Kuldīgas [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīcas]] sānu ieejas. == Ģerboņa vēsture == 1681. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Jēkabs Ketlers]] Kuldīgas pilsētai piešķīra tās pirmo ģerboni, kurā bija attēlota uz puķēm un augiem noklātas zemes stāvoša Sv. Katrīna ar rokā paceltu moku ratu un lūgšanu krellēm, bet otrā rokā turētu zobenu, kuru sāka izmantot pilsētas zīmogos. Precīzas tā krāsas nav zināmas, taču hercogistes 1770. gada kartē pēc ģerboņa melnbaltā grafiskā krāsu attēlojuma pieļaujams, ka Sv. Katrīnas tēls un zeme bijusi no sudraba, bet vairoga lauks – zaļš.<ref name=":1" /> 1846. gada 11. martā [[Krievijas Impērija]]s varasiestādes pieņēma izmainītu ģerboņa vairogu – Sv. Katrīnas tēlu ietērpa mantijā, rats un zobens tika nolaists un atbalstīts pret zemi, vairoga lauks kļuva sarkans, bet zeme iekrāsota zaļa.<ref>''Продолжение Свода местных узаконений губерний остзейских'' (по 1-е января 1853). Санкт-Петербург, 1853, С. 60 (№ 19, 19816, krievu)</ref> Latvijas Republikas Heraldiskā komiteja 1925. gada 31. oktobrī nolēma pieņemt pilsētai citu ģerboni. Tā vairogā uz zila lauka sudrabā tika attēlota [[Venta]] un divas sudraba zivis ([[Lasis|laši]]). Tā apraksts: "Zils lauks, no kreisās puses šķērsām dalīts ar sudraba lauztu baļķi. Katrā zilā daļā sudraba zivs."<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/50493|title=Latvijas ģerboņu līnijas 1918 — 1940|last=Lukša|first=Aloizs|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2026-10-15|date=1998-10-29|language=lv}}</ref> Tomēr 1937. gadā Kuldīgas pilsētas valdei un Heraldiskajai komitejai radās vēlme atjaunot pilsētas vēsturiski izmantotā ģerboņa tēlu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/LNarhivs/posts/pfbid02CsL7d8sTNGXeXoJVyYQ4XgjWcPJgRzt35V2tjufTaFKPNYZbVC6ME8Do2qYMrouol|title=Vai zināji, ka Kuldīgai vairāk nekā 10 gadus bija cits ģerbonis? - Latvijas Nacionālais arhīvs|website=[[Facebook]]|date=2025-12-30}}</ref> 1938. gada 30. septembrī tika apstiprināts jauns pilsētas ģerbonis, kurš balstīts uz 1681. gada ģerboņa attēlu (izņemot ziediem klāto zemi, kuras vairogā vairs nav), bet izmantoja 1846. gada ģerboņa krāsas un metālus.<ref name=":2" /> 1925. gadā pieņemto ģerboni piešķīra [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķim]], bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonam]].<ref name=":3" /> == Padomju okupācijas laika emblēma == [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā, kad pilsētas ģerboni lietot bija aizliegts, 1960. gados sākās mēģinājumi radīt ģerboņiem līdzīgus simbolus (brīžiem sauktus par "vizītkartēm") sociālistiskās heraldikas stilā. 1970. gada 20. jūnijā laikrakstā "[[Padomju Dzimtene]]" publicēja emblēmu, kuras autors bija [[Voldemārs Ķēniņš]]. Tajā uz stilizēta [[Latvijas PSR karogs|LPSR karoga]] fona (viļņiem simbolizējot [[Venta]]s upi) bija redzams [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|Ventas ķieģeļu tilta]] siluets un piecstaru zvaigznes kontūra zelta krāsā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/414753-vakara-zinas-izkemotie-latvijas-pilsetu-gerboni.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Izķēmotie Latvijas pilsētu ģerboņi|website=nra.lv|access-date=2023-08-27|date=2023-05-18|language=lv}}</ref> Sākoties Trešajai Atmodai, no šāda veida emblēmām sāka atteikties, atjaunojot pirmsokupācijas laika ģerboņus.<ref name=":4" /> == Galerija == <gallery> Attēls:Гольдинген 1846 из Винклера.jpg|1846. gada ģerboņa apraksts Attēls:Latvia-Kuldiga (obverse).gif|2002. gada [[Latvijas Banka]]s 1 [[Lata piemiņas monētas|lata piemiņas monēta]] "Goldingen" ar mūsdienu ģerboņa attēlu </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Kuldīga|Gzerbonis]] 6ceyo6qo9yxji8xeboxa2h5yym2dcm0 0 127341 4536636 4299051 2026-10-16T12:45:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: izņemtas ārējās saites uz wikipedia.org using [[Project:AWB|AWB]] 4536636 wikitext text/x-wiki {{saistīts teksts}}<!-- par daudz sarakstu --> {{noformējums+}} '''Komandu psiholoģija''' ir zinātne par organizācijām. Tā ir psiholoģijas sfēra, kas pēta sociālos procesus komandā un cenšas noskaidrot iemeslus, kas nosaka komandas dalībnieku uzvedību un lēmumus, kas tiek pieņemti attiecīgajā komandā. '''Komandas definīcijas''' * "'''[[Komanda]] ir''' labi organizēta grupa; * "'''Komanda ir''' grupa*, kurai raksturīga sadarbības pieredze, lai sasniegtu noteiktus mērķus konkrētos laika termiņos ar zināmiem [[kvalitātes standarti]]em.” _{* '''Grupa''': indivīdu kopums, kas uzskata sevi par grupu, tādējādi paužot vienotu identitāti un piederības apzināšanos.}<ref name="autogenerated1">Inese Ešenvalde „Personāla vadības mūsdienu metodes”. Rīga: Merkūrijs LAT, 349 [222.-223]lpp</ref>: == 6 obligāti nosacījumi, kas grupu pārvērš par komandu == Ikviena cilvēku grupa nav uzskatāma par komandu. "Lai grupa kļūtu par komandu, ir jāizpildās sekojošajiem nosacījumiem: # Kopēji un skaidri mērķi; # Pieņemtas un sabiedrībai atbilstošas normas; # Vienotība un savstarpēja [[solidaritāte]]; # Regulāra sadarbība; # Skaidra struktūra (vadītājs, informācijas devējs u.c.); # Noteikts komandas locekļu skaits"<ref name="autogenerated1" /> == Komandas darba efektivitāti un produktivitāti veicinošie un kavējošie faktori == „Cilvēcisko attiecību” teorijas pamatlicējs [[Eltons Meijo]] uzskatīja, ka grupa var būt neefektivitātes cēlonis, jo grupā var pastāvēt neformālas uzvedības normas, kuras kavē iniciatīvas izrādīšanu un [[darba ražīgums|darba ražīguma]] kāpināšanu. Tomēr viņš pieņēma, ka grupas var nodrošināt arī labākus rezultātus. Grupas solidaritāte nodrošina [[produktivitāte|produktivitāti]] (Mayo, 1949).<ref>[[Viesturs Reņģe]] „Mūsdienu [[organizāciju psiholoģija]]”. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007., 215 [139.] lpp.</ref> Lai [[komandas darbs]] būtu efektīvs, ļoti būtiska loma ir vadītājam. "'''Labas vadības paradumi''': * Empātija, izpalīdzība, iecietība; * Prasme iesaistīt visus komandas dalībniekus aktīvā produktīvā sadarbībā; * Prasme izveidot komandas identitāti jeb vienotības apziņu un spēja šo vienotību izkopt un uzturēt; * Spēja aizsargāt komandas locekļu intereses un reputāciju; * Prasme dalīties ar informāciju un deleģēt uzdevumus; * Prasme saredzēt un attīstīt kolēģu talantus, spējas un personības labākās īpašības."<ref>Inese Ešenvalde „Personāla vadības mūsdienu metodes”. Rīga: Merkūrijs LAT, 349 [238.] lpp.</ref> == 5 galvenās efektīva komandas darba barjeras == Darbs komandā tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli uzdevumu izpildē, tomēr arī tam ir savas barjeras jeb kavējošie faktori, kas var pasliktināt uzdevuma izpildes kvalitāti. Galvenās no šīm barjerām ir: # Neskaidra vai neproduktīva komunikācija :_{''(Nepārdomāta komunikācija vai tās trūkums rada baumas, intrigas, neizpratni, kļūdas un demotivē dalībniekus)''} # Komandas dalībnieki uztver lietas atšķirīgi, neuzticas viens otram; # Dalībnieki nespēj pieņemt vienprātīgus lēmumus, kad tas ir nepieciešams; # Dalībnieki nesaprot pārējo komandas dalībnieku lomas komandā; # Komandas dalībniekiem nav skaidri komandas darba mērķi. == Belbina Grupu lomu teorija == Belbina grupu lomu teorija radās 70. gados, kad [[Dr. M. Belbins]] un viņa izpētes grupa [[Henlija Menedžmenta koledža|Henlija Menedžmenta koledžā]] veica pētījumu ar mērķi noskaidrot un izpētīt indivīda uzvedību grupā. Pēc vairāku komandu izpētes, tika definēti 9 galvenie komandu lomu tipi. === Komandu lomu tipi Belbina teorijā === Belbina teorijā ir 9 galvenie komandu lomu tipi, kur katram tipam ir raksturīgākās uzvedības stiprās puses un trūkumi (skat. sekojošajā tabulā)<ref>R. Meredits Belbins „Komandu lomas darbavietās”. No angļu valodas tulkojusi Līga Matuseviča. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2009, 167 [37.] lpp.</ref>: {| class="wikitable sortable" |- ! '''Kopumā''' !! '''Komandu lomu tips''' !! '''Raksturojums''' !! '''Pieļaujamie trūkumi''' |- | Domāšana/ problēmu risināšana || '''Radītājs''' || Radošs. Iztēles bagāts, neparasts. Risina grūtas problēmas. || Ignorē detaļas. Pārāk norūpējies, lai efektīvi komunicētu. |- | Cilvēki/jūtas || '''Resursu pētnieks''' || Ekstraverts, pilns entuziasma, runīgs. Izpēta iespējas. Dibina kontaktus. || Pārāk optimistisks. Kad sākotnējais entuziasms ir pārgājis, zaudē interesi. |- | Cilvēki/jūtas || '''Koordinators''' || Nobriedis, pārliecināts, labs vadītājs. Noskaidro mērķus, veicina lēmumu pieņemšanu, labi deleģē. || Manipulē. Deleģē savu darbu. |- | Rīcība || '''Veidotājs''' || Izaicinošs, dinamisks, pārvar grūtības. Ir spars un drosme pārvarēt šķēršļus. || Var izprovocēt citus. Sāpina cilvēkus. |- | Domāšana/ problēmu risināšana || '''Novērtētājs''' || Atturīgs, stratēģisks un apķērīgs. Saskata visas izvēles. Spriež rūpīgi. || Trūkst enerģijas un spējas iedvesmot citus. Pārāk kritisks. |- | Cilvēki/jūtas || '''Komandas cilvēks''' || Prot strādāt komandā, maigs, saprotošs un diplomātisks. Klausās, rada, novērš domstarpības, mierina. || Neizlēmīgs kritiskās situācijās. Viegli ietekmējams. |- | Rīcība || '''Izpildītājs''' || Disciplinēts, uzticams, konservatīvs un efektīvs. Realizē idejas. || Zināmā mērā nelokāms. Lēni reaģē uz iespējām. |- | Rīcība || '''Pilnveidotājs (noformētājs)''' || Čakls, rūpīgs, noraizējies. Meklē kļūdas un nolaidību. Iekļaujas laikā. || Tieksme pārlieku uztraukties. Negribīgi deleģē. Piesienas. |- | Domāšana/ problēmu risināšana || '''Speciālists''' || Vaļsirdīgs, ar iniciatīvu, aizrautīgs. Piemīt retas zināšanas un prasmes. || Zinošs tikai šaurā jomā. Lieto speciālu terminoloģiju. Neredz kopējo ainu. |} == Atsauces == <!--- See [[Wikipedia:Footnotes]] on how to create references using <ref></ref> tags which will then appear here automatically --> {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fastleader3.cma.ee/index.php?show=kirjad&main_id=0&archive=1&id=24&lang=lat&PHPSESSID=dbed4b673e23159d5b7dbeeebb8ffdcd Belbina Grupu lomu teorija]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20100925055204/http://mindtools.com/pages/article/newLDR_83.htm Belbin's team roles] * [http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=265&show=501&act=read Komanda]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20101027223310/http://www.belbin.com/ Belbina Mājaslapa] == Skatīt arī == * [[Psiholoģija]] [[Kategorija:Psiholoģija]] l84gs43q6gpcn5bq0w9twdg9out92qt 0 128944 4536958 4504394 2026-10-17T07:19:31Z ~2026-55667-19 152022 4536958 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Marta Skulme | image = Marta Skulme2.jpg | imagesize = 205px | caption = Marta Skulme | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[tēlniecība]] | training = | movement = [[modernisms]], [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvisms]], [[kubisms]]. | patrons = | awards = | birthname = Marta Liepiņa | birthdate = {{dat|1890|05|13|}} | location = [[Mālpils pagasts]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1962|01|03|}} | deathplace = [[Rīga]] | famous works = | meita = Džemma Skulme }} '''Marta Liepiņa Skulme''' ({{dat|1890|5|13|N}} — {{dat|1962|1|3|N}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |title=KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115082946/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |archivedate={{dat|2009|01|15||bez}} }}</ref> bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — [[tēlnieks|tēlniece]]. Bijusi viena no tolaik nelielās [[latvieši|latviešu]] tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi [[Rietumeiropa]]s [[māksla]]s sasniegumus un [[avangards|avangarda]] ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi [[stājtēlniecība]]-portrets, figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība. Bijusi [[Rīgas mākslinieku grupa]]s locekle. Viena no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniecēm. == Biogrāfija == Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] lauksaimnieka ģimenē. [[1912]]. gadā iestājusies [[Kazaņa]]s mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], kur mācījusies [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |title=1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110214130055/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |archivedate={{dat|2011|02|14||bez}} }}</ref> un profesora L. Šervuda (1871-1954) Tēlniecības darbnīcā-studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska (1886-1919) [[Maskava|Maskavā]], kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki. [[1918]]. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies [[Latvija|Latvijā]], kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. [[1920]]. gadā apprecējusies ar gleznotāju [[Oto Skulme|Oto Skulmi]].<ref name="autogenerated1">[http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde - DELFI<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> [[1922]]. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi [[Berlīne|Berlīni]] un [[Drēzdene|Drēzdeni]], kur saskārusies ar [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvismu]], taču to, kā arī [[kubisms|kubisma]] stereotipus un to variācijas nav pārņēmusi. [[1924]]. gadā piedalījusies [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] konkursā, kurā kopā ar [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]] dalījusi 1. un 2. vietu.<ref name="autogenerated1" /> Emigrantu ''Londonas avīze'' vēlāk apgalvoja, ka Marta Skulme "devusi meslus okupācijas režīmam, bieži veidodama t.s darba sievieti".<ref>''Mirusi tēlniece Marta Skulme.'' Londonas avīze, 19.01.1962. LNB Digitālā bibliotēka, Periodika.</ref> Mirusi [[1962]]. gada 3. janvārī Rīgā, [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|apglabāta Meža kapos]] 7. janvārī. == Mākslinieciskā darbība == Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, [[portrets|portretus]], piedalījusies [[piemineklis|pieminekļu]] konkursos. Pārdzīvojusi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo [[pasaule]]s uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies. Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas)<ref name="autogenerated1" /> pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību. 1920. gadu beigas un [[1930]]. gadu sākums bija tēlnieces figurālās [[kompozīcija|kompozīcijās]] un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr Martai Skulmei savas iecerētās idejas izdevies realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot par tēlnieces organisko [[monumentalitāte]]s izjūtu. 1930. gados, laikā, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par [[bronza]]i raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare. Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā.<ref name="autogenerated1" /> Piemiņas personālizstāde bijusi [[1969]]. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." [[1989]]. gadā un tēlnieces darbu izstāde [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref name="autogenerated1" /> == Izmantotā literatūra == Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 Izstāde 2009. gadā]{{Novecojusi saite}} * [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=77962 Ieskats biogrāfijā]{{Novecojusi saite}} * [http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 Izstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160404115717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 |date={{dat|2016|04|04||bez}} }} * [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=65&v_sadala=12&ban=&year=2002). Skulmju dzimtas māja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].]{{Novecojusi saite}} * [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/avangarda-amazone?galpos=1 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Marta}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] p7i753san3pvcgbn0qhx21u5b0eb8ij 4537015 4536958 2026-10-17T09:30:35Z Biafra 13794 šādi būs labāk. 4537015 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Marta Skulme | image = Marta Skulme2.jpg | imagesize = 205px | caption = Marta Skulme | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[tēlniecība]] | training = | movement = [[modernisms]], [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvisms]], [[kubisms]]. | patrons = | awards = | birthname = Marta Liepiņa | birthdate = {{dat|1890|05|13|}} | location = [[Mālpils pagasts]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1962|01|03|}} | deathplace = [[Rīga]] | famous works = | meita = Džemma Skulme }} '''Marta Skulme''' (dzimusi '''Marta Liepiņa''' {{dat|1890|5|13|N}}; mirusi {{dat|1962|1|3|N}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |title=KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115082946/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |archivedate={{dat|2009|01|15||bez}} }}</ref> bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — [[tēlnieks|tēlniece]]. Bijusi viena no tolaik nelielās [[latvieši|latviešu]] tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi [[Rietumeiropa]]s [[māksla]]s sasniegumus un [[avangards|avangarda]] ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi [[stājtēlniecība]]-portrets, figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība. Bijusi [[Rīgas mākslinieku grupa]]s locekle. Viena no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniecēm. == Biogrāfija == Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] lauksaimnieka ģimenē. [[1912]]. gadā iestājusies [[Kazaņa]]s mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], kur mācījusies [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |title=1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110214130055/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |archivedate={{dat|2011|02|14||bez}} }}</ref> un profesora L. Šervuda (1871—1954) Tēlniecības darbnīcā-studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska (1886—1919) [[Maskava|Maskavā]], kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki. [[1918]]. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies [[Latvija|Latvijā]], kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. [[1920]]. gadā apprecējusies ar gleznotāju [[Oto Skulme|Oto Skulmi]].<ref name="autogenerated1">[http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde — DELFI<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> [[1922]]. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi [[Berlīne|Berlīni]] un [[Drēzdene|Drēzdeni]], kur saskārusies ar [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvismu]], taču to, kā arī [[kubisms|kubisma]] stereotipus un to variācijas nav pārņēmusi. [[1924]]. gadā piedalījusies [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] konkursā, kurā kopā ar [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]] dalījusi 1. un 2. vietu.<ref name="autogenerated1" /> Emigrantu ''Londonas avīze'' vēlāk apgalvoja, ka Marta Skulme "devusi meslus okupācijas režīmam, bieži veidodama t.s darba sievieti".<ref>''Mirusi tēlniece Marta Skulme.'' Londonas avīze, 19.01.1962. LNB Digitālā bibliotēka, Periodika.</ref> Mirusi [[1962]]. gada 3. janvārī Rīgā, [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|apglabāta Meža kapos]] 7. janvārī. == Mākslinieciskā darbība == Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, [[portrets|portretus]], piedalījusies [[piemineklis|pieminekļu]] konkursos. Pārdzīvojusi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo [[pasaule]]s uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies. Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas)<ref name="autogenerated1" /> pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību. 1920. gadu beigas un [[1930]]. gadu sākums bija tēlnieces figurālās [[kompozīcija|kompozīcijās]] un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr Martai Skulmei savas iecerētās idejas izdevies realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot par tēlnieces organisko [[monumentalitāte]]s izjūtu. 1930. gados, laikā, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par [[bronza]]i raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare. Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā.<ref name="autogenerated1" /> Piemiņas personālizstāde bijusi [[1969]]. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." [[1989]]. gadā un tēlnieces darbu izstāde [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref name="autogenerated1" /> == Izmantotā literatūra == Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 Izstāde 2009. gadā]{{Novecojusi saite}} * [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=77962 Ieskats biogrāfijā]{{Novecojusi saite}} * [http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 Izstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160404115717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 |date={{dat|2016|04|04||bez}} }} * [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=65&v_sadala=12&ban=&year=2002). Skulmju dzimtas māja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].]{{Novecojusi saite}} * [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/avangarda-amazone?galpos=1 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Marta}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] qq3gkpi2xrfqeoa76smyz3kkkvhyh0u 4537017 4537015 2026-10-17T09:39:13Z Meistars Joda 781 4537017 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Marta Skulme | image = Marta Skulme2.jpg | imagesize = 205px | caption = Marta Skulme | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[tēlniecība]] | training = | movement = [[modernisms]], [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvisms]], [[kubisms]]. | patrons = | awards = | birthname = Marta Liepiņa | birthdate = {{dat|1890|05|13|}} | location = [[Mālpils pagasts]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1962|01|03|}} | deathplace = [[Rīga]] | famous works = | meita = Džemma Skulme }} '''Marta Skulme''' (dzimusi '''Marta Liepiņa''' {{dat|1890|5|13}}; mirusi {{dat|1962|1|3}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |title=KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115082946/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |archivedate={{dat|2009|01|15||bez}} }}</ref> bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete&nbsp;— [[tēlnieks|tēlniece]]. Bijusi viena no tolaik nelielās [[latvieši|latviešu]] tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi [[Rietumeiropa]]s [[māksla]]s sasniegumus un [[avangards|avangarda]] ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi [[stājtēlniecība]]-portrets, figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība. Bijusi [[Rīgas mākslinieku grupa]]s locekle. Viena no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniecēm. == Biogrāfija == Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] lauksaimnieka ģimenē. [[1912]]. gadā iestājusies [[Kazaņa]]s mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], kur mācījusies [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |title=1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110214130055/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |archivedate={{dat|2011|02|14||bez}} }}</ref> un profesora L. Šervuda (1871—1954) Tēlniecības darbnīcā-studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska (1886—1919) [[Maskava|Maskavā]], kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki. [[1918]]. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies [[Latvija|Latvijā]], kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. [[1920]]. gadā apprecējusies ar gleznotāju [[Oto Skulme|Oto Skulmi]].<ref name="autogenerated1">[http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde&nbsp;— DELFI<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> [[1922]]. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi [[Berlīne|Berlīni]] un [[Drēzdene|Drēzdeni]], kur saskārusies ar [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvismu]], taču to, kā arī [[kubisms|kubisma]] stereotipus un to variācijas nav pārņēmusi. [[1924]]. gadā piedalījusies [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] konkursā, kurā kopā ar [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]] dalījusi 1. un 2. vietu.<ref name="autogenerated1" /> Emigrantu ''Londonas avīze'' vēlāk apgalvoja, ka Marta Skulme "devusi meslus okupācijas režīmam, bieži veidodama t.s darba sievieti".<ref>''Mirusi tēlniece Marta Skulme.'' Londonas avīze, 19.01.1962. LNB Digitālā bibliotēka, Periodika.</ref> Mirusi [[1962]]. gada 3. janvārī Rīgā, [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|apglabāta Meža kapos]] 7. janvārī. == Mākslinieciskā darbība == Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, [[portrets|portretus]], piedalījusies [[piemineklis|pieminekļu]] konkursos. Pārdzīvojusi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo [[pasaule]]s uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies. Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas)<ref name="autogenerated1" /> pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību. 1920. gadu beigas un [[1930]]. gadu sākums bija tēlnieces figurālās [[kompozīcija|kompozīcijās]] un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr Martai Skulmei savas iecerētās idejas izdevies realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot par tēlnieces organisko [[monumentalitāte]]s izjūtu. 1930. gados, laikā, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par [[bronza]]i raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare. Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā.<ref name="autogenerated1" /> Piemiņas personālizstāde bijusi [[1969]]. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." [[1989]]. gadā un tēlnieces darbu izstāde [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref name="autogenerated1" /> == Izmantotā literatūra == Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 Izstāde 2009. gadā]{{Novecojusi saite}} * [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=77962 Ieskats biogrāfijā]{{Novecojusi saite}} * [http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 Izstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160404115717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 |date={{dat|2016|04|04||bez}} }} * [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=65&v_sadala=12&ban=&year=2002). Skulmju dzimtas māja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].]{{Novecojusi saite}} * [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/avangarda-amazone?galpos=1 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Marta}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] l39ot8ct1zt4iobripxrofvcg0kc259 0 129252 4536919 4453303 2026-10-17T05:50:11Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536919 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Piero della Francesca 044.jpg|thumb|250px|[[Pjēro della Frančeska]], "Urbīno hercoga un hercogienes dubultportrets" (1472), dubultportrets, [[diptihs]], [[tempera]], koks, 47 x 33 cm, [[Florence]], [[Ufici|Ufici galerija]]]] [[Attēls:Mona_Lisa,_by_Leonardo_da_Vinci,_from_C2RMF_retouched.jpg|thumb|250px|[[Leonardo da Vinči]], "Džokonda" jeb "[[Mona Liza]]", (1503—1505), portrets,[[eļļas glezniecība|eļļa]], koks, 77 x 53 cm, [[Parīze]], [[Luvra]].]] '''Portrets''' ({{val|fr|portrait}} no {{val|la|protraho}} — "precīzi zīmēt") jeb '''ģīmetne''' ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta [[persona]] vai personu grupa.<ref>Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. 141.lpp.</ref> Atkarībā no attēloto personu skaita [[māksla]]s darbā, tiek lietoti dažādi termini — portrets, dubultportrets un grupas portrets. Mākslas darbu, kurā [[autors]] ir attēlojis jeb portretējis sevi, gleznojot, zīmējot vai skulpturāli veidojot, sauc par pašportretu.<ref>Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. 131.lpp.</ref> Satīrisku vai humoristisku portretu, kurā pārspīlēti ir uzsvērtas portretētās personas rakstura īpašības un pazīmes, sauc par šaržu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=portrets&id=1004504&g=1 |title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. šaržs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304195128/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=portrets&id=1004504&g=1 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Blīva [[papīrs|papīra]] lapu [[grāmata|grāmatā]] un žurnālā porteta uzlīmēšanai, kā arī [[kartons|kartona]] ietvaru portretam, kas veidots [[akvarelis|akvareļa]] un [[grafika]]s tehnikā, sauc par paspartū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=portrets&id=1002153&g=1 |title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. paspartū<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305000720/http://letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&id=1002153&q=portrets&r=1107 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā, ir portretists. == Žanra pirmsākumi == Reālistisks portrets bija sastopams jau antīkajā mākslā. [[Etruski|Etrusku]] un [[romieši|romiešu]] [[tēlnieks|tēlnieki]], kā arī ēģiptiešu gleznotāji [[Faijūma|Faijūmā]] ir radījuši daudz dabisku [[seja|seju]] un [[Kermenis|ķermeņu]] atveidu. Pirmie portretu mākslas paraugi ir saistīti ar [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] kanonizētajiem portretiem. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] individualizētus portretus tikpat kā nepazina, tēlniecībā bija svarīgi atklāt skaista [[cilvēks|cilvēka]] kopējo harmoniju, nevis kāda cilvēka individualitāti. Portretu māksla [[Senā Roma|Senajā Romā]] sāka attīstīties pēc tam, kad romieši no etruskiem bija iemācījušies noņemt mirušo sejas [[maska]]s. Reālistiskajā portretā romiešu tēlnieki attēloja patiesus un reālus [[imperators|imperatorus]]. [[Viduslaiki|Viduslaiku]] mākslā, ko ietekmēja plaukstošā [[kristīgā baznīca]], kurai bija vajadzīgi ar skatu uz pārpasaulīgo vērsti ticīgie, bija raksturīgi noliegt individualitāti, portreta mākslas [[tradīcija]] tika iznīcināta, tā neattīstījās. Tāpēc agrīnās kristietības un [[Agrie viduslaiki|agro viduslaiku]] mākslā nav reālu personu atveidu. == Žanra uzplaukums == 14. un īpaši 15. gadsimtā indivīda vērtības [[apziņa]]s atdzimšana un pieaugošais [[reālisms]] ļāva parādīties atsevišķiem reālu cilvēku atveidojumiem.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. 32. lpp.</ref> Portretu māksla uzplauka [[renesanse]]s laikmetā līdz ar humānisma laikmeta vēlmi iepazīt cilvēka personību. Šajā laikā izveidojās arī pašportrets. === Donatoru atveide portretos === Mākslinieki, gleznojot [[reliģija|reliģiskus]] darbus, parasti [[kompozīcija|kompozīcijā]] iekļāva donatoru jeb to personu atveidi, kas bija finansiāli atbalstījušas darba tapšanu, pie tam ar laiku donatoru vieta kompozīcijā ieņēma arvien nozīmīgāku lomu, jo viņu siluets un seja pakāpeniski kļuva individualizēti un pazīstami. Šī parādība kļūst biežāka 14. gadsimtā. Parasti darbā galvenais sižets ir izvērsts centrā, bet donatori atrodas sānos, pie tam donatori sievietes labajā, bet vīrieši kreisajā pusē. Atbilstoši minētajam, [[triptihs|triptiha]] altārgleznas gleznošanas gadījumā sieviešu figūras atveide bija uz labā [[altāris|altāra]] virsotnes (centrā — galvenais sižets, kas pakārtojas nozīmes ziņā centra altāra galvenajam sižetam), bet vīriešu figūras uz kreisā altāra virsotnes.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.40.lpp.</ref> Bieži līdzās donatoriem tika attēloti arī viņu pēcnācēji, pat mirušie, kuriem šādā gadījumā tika uzvilkts mazs krustiņš virs galvas. 15. gadsimtā donatoru pulks kļuva arvien lielāks, bet gadsimta beigās biežāki kļuva gadījumi, kad attēlojumā donatori pietuvinās vai pat integrējas svētajos notikumos.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.41.lpp.</ref> === 15. gadsimts === Pirmajos portretos — gleznās bija redzami [[monarhs|valdnieki]], tie bija portreti bez kāda cita sižeta, bieži vien imitējot antīkās [[medaļa]]s, tajos bija attēlota [[seja]] un [[plecs|pleci]] profilā. Šie portreti konfrontē ar skatītāju. Šāds portretu tips dominēja 15. gadsimtā [[Itālija|Itālijā]], kur bija raksturīgi idealizēt [[tēls|tēlu]], neatsakoties no portretiskās līdzības. [[Kvatročento]] mākslinieku radītajos portretos jau sāk parādīties [[fons|fona]] motīvi — iegleznotas [[ainava]]s gaišos toņos vai dekoratīvi [[motīvs (māksla)|motīvi]].<ref name="autogenerated2">Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.33.lpp.</ref> Savukārt, šī laika flāmu portreti pārstāv citu tradīciju — [[modele|modeļi]] tiek attēloti trīsceturtdaļpagriezienā, parasti portretā ir redzamas kādu priekšmetu turošas vai lūgšanā saliktas [[roka]]s, kā arī atspoguļoti dažādi [[āda]]s defekti, bet, gleznojot dzerokļus, tika uztriepts mazs balts laukumiņš, rezultātā izveidojot it kā atspīdumu, dzīvību [[acs|acīs]]. Šajos portretos portretētie ir ar pārsteidzošu realitātes sajūtu, vēršot skatu kaut kur [[glezna]]s stūrī, šķiet, ka raugās acīs. 15. gadsimta beigās flāmu portretu mākslā sākotnējā ievirze tika saglabāta, taču kļuva daudzveidīgāks fons — ja sākotnēji tas bija monohroms un tumšs, tad gadsimta beigās fonā bieži bija redzams [[interjers]] ar atvērtu [[logs|logu]]. Mainījās arī [[forma|figūras]] traktējums, attēlojot ķermeni līdz jostasvietai. ==== Portreti pretskatā ==== Portreti pretskatā bija īpaši raksturīgi [[kristietība]]s pirmajos gadsimtos un viduslaikos, kad pretskatā attēloja tikai svētos — [[Dievs|Dievu]], [[Jaunava Marija|Dievmāti]], svētās vēstures varoņus vai ļoti augsta ranga personas — [[imperators|imperatoru]], [[Romas pāvests|pāvestu]] un [[karalis|karaļus]]. Portretā redzamās figūras bija nekustīgas, tronī sēdošas vai kājās stāvošas lielākas bijības ieviešanai ticīgajiem. Portretu un reliģisko [[glezniecība|glezniecību]] vēl ilgu laiku ietekmēja šāda majestātiska atveide.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.38.lpp.</ref> === 16. gadsimts === 16. gadsimtā žanra priekšplānā atrodas atkal Itālijas mākslinieki kā [[Rafaēls]], [[Ticiāns]] un [[Leonardo da Vinči]], izmantojot lielākus formātus cilvēku pusfigūru attēlošanai atturīgos [[kostīms|kostīmos]] un mierīgās [[poza|pozās]]. Cilvēka ideālu šajā laika periodā portretos atspoguļo apvaldīta poza, vienkāršs [[apģērbs]] un atturīgas [[krāsa]]s.<ref name="autogenerated2" /> Viens no šo laiku Itālijas meistarus raksturojošiem portretiem ir slavenā Leonardo da Vinči radītais portrets "Džokonda" jeb "[[Mona Liza]]", kurā redzama uz [[terase]]s izgājusi ļoti atturīga jauna [[sieviete]], kuras rokas, atbilstoši uzvedībai, saliktas viena otrai pāri, gērbusies vienkāršā un neizkrītošā kleitā. Redzama sievietes skaistā [[sievietes krūtis|krūšu]] forma un ar viņas smaidu izteiktie slēptie iekšējie pārdzīvojumi. Portreta fonā redzamas augstas [[klints|klintis]] un dziļas [[ieleja]]s. Krāsu paletē dominē maigie zaļi brūnie un pelēkie toņi.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.34.lpp.</ref> Šī gadsimta gaitā portreta žanrs sasniedza savu briedumu, jo dažādojās formāti un aizvien lielāks skaits [[cilvēks|cilvēku]] vēlējās tikt iemūžināti visā augumā vai līdz jostas vietai gleznās, tāpēc mainījās tehnika un formālās detaļas. Atbistoši gleznas mērķim un portretējamās personas sabiedriskajam stāvoklim portretistam radās iespējas divējādi gleznot portretus — kā parādes portretus, kas bija paredzēti publiskai apskatei, tāpēc tiem vajadzēja būt liela formāta, attēlotiem greznos tērpos ar sociālam stāvoklim atbilstošiem atribūtiem un [[simbols|simboliem]] vai kā psiholoģiskos portretus, kas bija intīmi. Starp šiem portretu veidiem parādījās visbūtiskākās atšķirības un abi veidi ļoti uzskatāmi izpaudās 16. gadsimtā [[Francija|Francijā]]. ==== Pašportreti ==== Pašportreta iedīgļi meklējami jau viduslaikos, taču īpaši 16. gadsimtu var apzīmēt par pašportreta uzplaukuma un attīstīšanās laiku, kad šajā žanrā kā portreta žanra attīstībā kopumā ir vērojamas tās pašas tendences, rādot pieļauto attēloto personu loku mākslas darbā ārpus vareno loka. Pašportretistam ir divi, bet atšķirīgi mērķi — pierādīt savas mākslinieciskās spējas un pamatot ieceri, kā arī, laikam ritot, palielinošais ar gadiem nemiers par sejā un ķermenī atstātajām pēdām.<ref name="autogenerated1">Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.42.lpp.</ref> Savā ziņā pašportrets ir līdzīgs psiholoģiskajam portretam. Intīmā un psiholoģiskā pašportretā neparādās nekādas pazīmes, kas liecinātu par personas profesiju, tāpēc tos varētu saukt par personiskiem pašportretiem atšķirībā no profesionāļu pašportretiem, kas atbilst parādes portretiem, kuros ir attēloti atribūti vai process darbā (gleznojot), kas norāda uz profesiju. Profesionāļu portreti parasti ir lielāka formāta un gleznoti [[eļļas glezniecība|eļļas tehnikā]].<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.43.lpp</ref> === 17. gadsimts === 17. gadsimta psiholoģiskie portreti ir līdzīgi, nereti neliela formāta darbi, uzmanību pievēršot tikai sejai un attēlojot tikai [[galva|galvu]] vai [[biste|bisti]]. Psiholoģisko portretu radīšanā nebija noteicoša nozīme tehnikai — tie varēja būt izpildīti kā [[eļļas glezniecība|eļļas tehnikā]], tā arī uzzīmēti ar zīmuli.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.35.lpp.</ref> ==== Grupas portreti ==== Grupas portreti uzplauka 17. gadsimtā un kļuva par pastāvīgu žanru. Pirmo grupas portretistu vidū minami [[Franss Halss]] un [[Rembrants]], kura grupas portretos redzama tuvināšanās [[vēsturiskais žanrs|vēsturiskajam žanram]].<ref name="autogenerated1" /> === 18. gadsimts === 18. gadsimta portretos jau sāka portretēt vienkāršus cilvēkus ikdienišķās situācijās, kas gan neatbilst tā laika portreta žanra definīcijai. Šie portreti ir daudz spēcīgāki un patiesāki, jo gleznotājs ir spējis tvert anonīmu personu intimitāti tās raksturojošā vidē. Gadsimta beigās sāka gleznot arī anonīmus modeļus, kuros mākslinieks necenšas radīt priekšstatu par portretējamā stāvokli sabiedrībā vai [[biogrāfija|biogrāfiju]], bet gan pievēršas viņu [[dzīve]]s degsmei, lai tādā veidā portretējamais piesaistītu uzmanību savai [[eksistence]]i.<ref name="autogenerated3">Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.36.lpp.</ref> Šajā gadsimtā portretus sāka darināt [[pastelis|pasteļa]] tehnikā. Parādes portretiem Itālijā no manierisma perioda (1520—1600) līdz klasicisma laikam 19. gadsimta sākumā ir raksturīgs nevainojams zīmējums, gluda faktūra, kā arī bieži izmantoti lieli formāti, kas ļauj portretējamo attēlot pat visā augumā. Modeļu pozas ir samākslotas, tajās nav manāma kustība, to vaibsti ir stilizēti, pat idealizēti, sejā neatspoguļojot emocijas. Portretējamo kostīmi ir grezni, portretā redzamajiem priekšmetiem ir simboliska nozīme.<ref name="autogenerated3" /> Iepriekš minētajam vispārliecinošāk kalpo valdnieku portreti. 18. gadsimtā radās atsevišķi mākslinieki, kas centās atbrīvoties no parādes portretu gleznošanas kanoniem.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.37.lpp.</ref> === 19. gadsimts === 19. gadsimtā kā žanrs attīstījās ģimenes portreti.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.45.lpp.</ref> Šajā gadsimtā, tāpat kā mūsdienās turpināja gleznot portretus, taču no šī laika portreti, tāpat kā citi žanri tiek lietoti tikai vēsturiskā kontekstā, runājot par laika periodu, bet pats termins "žanrs" liecina par nepārprotamu [[sižets|sižeta]] dominanti.<ref>Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.57.lpp.</ref> <gallery> Koning Louis XV; Hyacinthe Rigaud.jpg|[[Hiacints Rigo]], "Francijas karalis Luīzs XV" (1730), portrets, [[eļļas glezniecība|eļļa]], audekls, 271 x 194 cm. Jean Auguste Dominique Ingres 013.jpg|[[Žans Ogists Dominiks Engrs]]. "Rivjēras kundzes portrets" (1805), tondo, portrets, eļļa, audekls, 116 x 90 cm, [[Parīze]], [[Luvra]]. Velazquez-felipeIII.jpg|[[Djego Velaskess]], "Filipa III portrets uz zirga" (1628), portrets, eļļa, audekls, [[Madride]], [[Prado muzejs]]. Rosalba Carriera Self-portrait.jpg|[[Rozalba Karjera]], "Itāļu gleznotājas Rocalbas Karjeras pašportrets",(1715), pašportrets, [[pastelis]], papīrs, [[Florence]], [[Ufici|Ufici galerija]] Rembrandt - The Anatomy Lesson of Dr. Nicolaes Tulp.jpg|[[Rembrants]], "Doktora Nikolasa Tulpa anatomijas stunda" (1632), grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]] LastJudgmentGiotto.jpg|[[Džoto di Bondone]], "Pastarā tiesa", 14. gadsimts, grupas portrets, [[freska]], [[Paduja]], [[Arēnas kapela]] Giotto, scrovegni, enrico scrovegni dona agli angeli una riproduzione della cappella degli scrovegni (1302).jpg|Džoto di Bondone, "Pastarā tiesa", 14. gadsimts, grupas portreta fragments — redzams donators, freska, Paduja, Arēnas kapela </gallery> == Nozīmīgākie Rietumeiropas portretisti == Daudzu izcilu portretistu vidū minami [[Leonardo da Vinči]], [[Rafaēls]], [[Pjēro della Frančeska]], [[Hiacints Rigo]], [[Žans Ogists Dominiks Engrs]], [[Djego Velaskess]], [[Fransuā Kluē|Fransuā]] un [[Žans Kluē]], [[Antoniss van Deiks]], [[Jans van Eiks]], [[Pols Sezans]] [[Nikolā Pusēns]], [[Rembrants]], [[Francisko Goja]] un daudzi citi. == Nozīmīgākie portretisti latviešu mākslā == Pirmais ievērojamākais latviešu portretists ir [[Jānis Staņislavs Roze]], minami arī [[Aleksandra Beļcova]], [[Valdemārs Tone]], [[Roberts Stārosta]], [[Oto Bērtiņš]], [[Janis Rozentāls]], [[Oto Skulme]], [[Leo Kokle]], [[Gustavs Šķilters]], [[Jānis Roberts Tillbergs]], [[Jānis Tīdemanis]], [[Indulis Zariņš]], [[Sigismunds Vidbergs]]. == Izmantotā literatūra == * Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. {{ISBN|9984-36-962-5}} * Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. {{ISBN|9984-05-732-1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.portret.ru/ Maskavas Nacionālā portretu galerija; [[krievu valoda|krievu v.]]] * [http://www.npg.org.uk/ Londonas Nacionālā portretu galerija; [[angļu valoda|angļu v.]]] * [https://web.archive.org/web/20100118143427/http://www.therp.co.uk/default.asp Anglijas karaliskā portretistu biedrība; angļu v.] * [https://web.archive.org/web/20101215002758/http://draw.demiart.ru/2007/05/14/kak-risovat-portret/ Portreta zīmēšana; krievu v.] * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/122841/%D0%9F%D0%BE%D1%80%D1%82%D1%80%D0%B5%D1%82 Portrets kā tēlotājas mākslas žanrs krievu v.] {{Tēlotājmākslas žanri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tēlotājas mākslas žanri]] 67uv7xnkpmacpn3a39tokm0a81w5n0i 0 130494 4536962 4407336 2026-10-17T07:23:00Z ~2026-55667-19 152022 4536962 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Džemma Skulme | image = Dzhemma_Skulme.jpg | imagesize = | caption = Dž. Skulme 2008. gadā «Rīgas mākslas telpā» | birthname = | birthdate = {{dat|1925|9|20}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2019|11|9|1925|9|20}} | deathplace = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] <br />[[Repina mākslas institūts|Repina mākslas institūtā]] | movement = [[modernisms]] | famous works = | patrons = | dzimums = S | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995); [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]] (1976), [[PSRS Valsts prēmija]] (1984), Ministru kabineta balva (2009) }} '''Džemma Lija Skulme''' (dzimusi {{dat|1925|9|20}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2019|11|9}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[gleznotāja]], politiķe, sabiedriskā aktīviste. Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika [[Latvijas PSR|Latvijas]] [[kultūra]]s dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas kustību]].<ref name="delfi1">[http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/esmu-absoluti-laikmetiga-saruna-ar-dzemmu-skulmi.d?id=46481883 www.delfi.lv intervija ar Skulmi]</ref> Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas [[māksla]]s attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.<ref name="autogenerated4">[http://www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/dzemma-skulme/], {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091111201523/http://www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/dzemma-skulme/|date={{dat|2009|11|11||bez}}}}</ref> 2019. gadā Džemma Skulme saņēma [[Purvīša balva|Purvīša balvu]] par mūža ieguldījumu.<ref>{{ziņu atsauce |title=«Purvīša balvai 2019» astoņi kandidāti; balva par mūža ieguldījumu - Džemmai Skulmei |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balvai-2019-astoni-kandidati-balva-par-muza-ieguldijumu-dzemmai-skulmei.a306104/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Džemma Skulme dzimusi Rīgā 1925. gada 20. septembrī gleznotāja [[Oto Skulme]]s un tēlnieces [[Marta Skulme|Martas Liepiņas Skulmes]] ģimenē. [[glezniecība|Glezniecību]] apguvusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļā (beigusi 1949) un Repina mākslas institūtā (beigusi 1955). Strādājusi par dekoratoru palīgu [[Dailes teātris|Dailes]] un [[Latvijas Leļļu teātris|Valsts Leļļu teātrī]]. Ir [[Mākslinieku savienība]]s biedre no 1956. gada, bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977—1982) un priekšsēdētāja (1982—1992). 1976. gadā atzīta par [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieci]]. No 1993. gada ir Jaunrades fonda prezidente.<ref name="autogenerated2">[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=165 Skulme Džemma — piedāvājumā 5 darbi — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu (1992), ir Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998). Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi ''Dr. honoris causa'' grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.<ref>[http://my.opera.com/sandis_reinvalds/albums/showpic.dml?album=196685&picture=6353830 Sandis Reinvalds — Džemma Skulme Kariatīde Latvija.jpg<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Džemma Skulme saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam", "Mēs", "Studija ar Ojāru Ābolu", "Pie galda", "Divi", "Sēdošā", "Rīts", "Kārtis", "Atgriešanās" un "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri [[Artūrs Dimiters|Artūru Dimiteru]] (1947—1953) un gleznotāju [[Ojārs Ābols|Ojāru Ābolu]] (no 1953), ir divi bērni — dēls plakātists [[Juris Dimiters]] (1947; mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja [[Marta Skulme (1962)|Marta Skulme]] (1962; mazdēls Jānis Skulme). Pēc gūžas operācijas māksliniece pārvietojās ar grūtībām. 2019. gada 8. jūlijā sekoja kritiens un gūžas locītavas lūzums. Vēlreiz Dž. Skulme slimnīcā nonāca 21. augustā, kad savās mājās, zaudējot līdzsvaru, krita un guva traumu, un piedzīvoja jau otro operāciju ar mazliet vairāk nekā mēneša starpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/357635-sorit-mirusi-maksliniece-dzemma-skulme|title=Mirusi Dž. Skulme (jauns.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Mirusi 2019. gada 9. novembrī. == Politiskā darbība == Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padome]]s deputāte. Nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā. 1988. gadā viņa bija [[Latvijas Tautas fronte]]s veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]]. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/tautas-partijas-manifests-10031318 |title=Tautas partijas manifests |accessdate=2013-03-07 |author= |date=1998-04-21 |work= |publisher=diena.lv||archiveurl= |archivedate=}}</ref> 2008. gada intervijā māksliniece saka: "Dzīvē ir iznācis spēlēt savu lomu gan politikā, gan sabiedriskajā dzīvē, un, protams, ne jau pilnībā šī izstāde parādīs mani pašu. No vienas puses, es esmu dzīvojusi un strādājusi konkrētā laikā, manos darbos ir izskanējušas dažādas tēmas, ir bijusi, kā es to saucu, sociālā angažētība. Tas mani ir pacēlis sabiedrībā, tāpēc mani zina, un tas arī ir mīts par mani. Jo tas bija padomju laiks, un tajā bija svarīgi: tauta bija jāaicina uz sevis apzināšanos, uz sava mantojuma un savu vērtību apzināšanos – ka esam bagāta tauta, ka nedrīkstam pazaudēt to, ko esam sasnieguši, ko esam radījuši, ka nedrīkstam zaudēt pašcieņu."<ref>Santa Raita, intervija "Mīts par Džemmu Skulmi". Izklaide. Neatkarīgā Rīta Avīze. 2008</ref> == Mākslinieciskā darbība == Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojas monumentālajā glezniecībā, [[grāmata|grāmatu]] un [[plakāts|plakātu]] mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[akrila tehnika|akrila]] un [[akvarelis|akvareļa]] tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — [[māte]]s, pūrs, [[tautasdziesma]]s, kariatīdes, [[Latviešu strēlnieki|strēlnieki]] tiek tuvināti [[simbols|simbolam]] ar filozofisku vispārinājumu. Džemma Skulme klasiskā modernisma pēctecību savā mākslā uzsvēra arī socreālisma reglamentā. Viņas glezniecības brīvais žests, krāsu enerģija, modernisma abstrahējošā pieredze tulkojama kā mākslinieciskās suverenitātes zīme. Glezniecību viņa pielietoja kā personiskās izziņas un brīvības teritoriju, proti, gleznoja, lai pati apzinātu un citiem apliecinātu nacionālās patības vērtību, mūža garumā strādājusi ar milzu mēroga idejām un glezniecisko enerģiju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250804121716/https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi }}</ref>. == Izstādes == Izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes. === 100 gades izstāde === 2025. gada septembrī [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]] tika atklāta izstāde "Džemma", kas veltīta mākslinieces simtgadei. Izstādes kuratore un mākslinieciskās koncepcijas veidotāja ir Sandra Krastiņa, bet grafisko identitāti veidojis mākslinieks Mārtiņš Ratniks. Projekta vadītāja – Ieva Kalnača. Izstāde atvērta apmeklētājiem no 2025. gada 23. augusta līdz 2026. gada 25. janvārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250804121716/https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi }}</ref> === Personālizstādes === Māksliniece sarīkojusi personālizstādes [[Rīga|Rīgā]] (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); [[Šveice|Šveicē]] un [[Milāna|Milānā]] (1971); [[Viļņa|Viļņā]] (1976); [[Kalē]] ([[Francija]], kopā ar O. Ābolu); [[Fredrikstāde|Fredrikstādē]] ([[Norvēģija]], 1994, 1995); [[Cēsis|Cēsīs]] (1996); [[Kijiva|Kijivā]] (1997),<ref name="autogenerated2" /> arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm |title=Dzemma Skulme<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181102064149/http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm }}</ref> === Skulmju dzimtas izstādes === Tikušas organizētas dzimtas izstādes [[Berlīne|Rietumberlīnē]] (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); [[Bergamo]] ([[Itālija]], 1987) un Rīgā (1998—1999). === Grupu izstādes === Regulāri piedalījusies grupu izstādēs [[Latvija|Latvijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Vācija|Vācijā]] (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991), ASV (Starptautiska mākslas izstāde ''Art Expo'' [[Čikāga|Čikāgā]], 1984).<ref name="autogenerated3" /> Grupu izstādes norisinājušās arī [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1989), [[Minhene|Minhenē]], [[Bonna|Bonnā]], [[Pitsburga|Pitsburgā]] (1993).<ref name="autogenerated2" /> === Darbi === Mākslinieces darbi atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Valsts Mākslas muzeja]], ''Zimmerly'' Mākslas muzeja ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), [[Tretjakova galerija]]s ([[Krievija]]) kolekcijā. Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un [[Dānija]]s karaliene.<ref name="autogenerated3" /> == Veltījums māksliniecei == 1986. gadā tika uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] dokumentālā filma "Džemma", veltīta māksliniecei. Tās režisore — [[Laima Žurgina]]. == Darbu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:Dz Skulme.jpg|<center><small>"Kāzu motīvs", [[akvarelis]], [[papīrs]], 1966.</small></center> Attēls:Dz Skulme1.jpg|<center><small>"Latviešu godu motīvs", akvarelis, [[koks]], 1966.</small></center> Attēls:Dz Skulme3.jpg|<center><small>"Abrenes meitene", jaukta tehnika, koks, 1963.</small></center> Attēls:Dz Skulme2.jpg|<center><small>"Kāzu motīvs", jaukta tehnika, dēlis,1960. gadi.</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm Biogrāfija un darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181102064149/http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm |date={{dat|2018|11|02||bez}} }} * [http://mezaparks.blogspot.com/2005/12/mksliniecei-demmai-skulmei-80.html Intervija ar Džemmu Skulmi]{{Novecojusi saite}} * [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=165 Biogrāfija un darbi] * [http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293086-dzemma_skulme_pret_varu_ar_brivas_makslas_garu Džemma Skulme pret varu ar brīvas mākslas garu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629211331/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293086-dzemma_skulme_pret_varu_ar_brivas_makslas_garu |date={{dat|2018|06|29||bez}} }} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Džemma}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS gleznotāji]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Latviešu sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] bkj1gxelg98xp097ww2h2w468bzteui 4537016 4536962 2026-10-17T09:31:55Z Biafra 13794 4537016 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Džemma Skulme | image = Dzhemma_Skulme.jpg | imagesize = | caption = Dž. Skulme 2008. gadā «Rīgas mākslas telpā» | birthname = | birthdate = {{dat|1925|9|20}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2019|11|9|1925|9|20}} | deathplace = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] <br />[[Repina mākslas institūts|Repina mākslas institūtā]] | movement = [[modernisms]] | famous works = | patrons = | dzimums = S | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995); [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]] (1976), [[PSRS Valsts prēmija]] (1984), Ministru kabineta balva (2009) }} '''Džemma Lija Skulme''' (dzimusi {{dat|1925|9|20}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2019|11|9}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[gleznotāja]], politiķe, sabiedriskā aktīviste. Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika [[Latvijas PSR|Latvijas]] [[kultūra]]s dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas kustību]].<ref name="delfi1">[http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/esmu-absoluti-laikmetiga-saruna-ar-dzemmu-skulmi.d?id=46481883 www.delfi.lv intervija ar Skulmi]</ref> Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas [[māksla]]s attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.<ref name="autogenerated4">[http://www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/dzemma-skulme/], {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091111201523/http://www.makslaxogalerija.lv/lat/makslinieki/dzemma-skulme/|date={{dat|2009|11|11||bez}}}}</ref> 2019. gadā Džemma Skulme saņēma [[Purvīša balva|Purvīša balvu]] par mūža ieguldījumu.<ref>{{ziņu atsauce |title=«Purvīša balvai 2019» astoņi kandidāti; balva par mūža ieguldījumu - Džemmai Skulmei |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/purvisa-balvai-2019-astoni-kandidati-balva-par-muza-ieguldijumu-dzemmai-skulmei.a306104/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Džemma Skulme dzimusi Rīgā 1925. gada 20. septembrī gleznotāja [[Oto Skulme]]s un tēlnieces [[Marta Skulme|Martas Skulmes (Liepiņas)]] ģimenē. [[glezniecība|Glezniecību]] apguvusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļā (beigusi 1949) un Repina mākslas institūtā (beigusi 1955). Strādājusi par dekoratoru palīgu [[Dailes teātris|Dailes]] un [[Latvijas Leļļu teātris|Valsts Leļļu teātrī]]. Ir [[Mākslinieku savienība]]s biedre no 1956. gada, bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977—1982) un priekšsēdētāja (1982—1992). 1976. gadā atzīta par [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieci]]. No 1993. gada ir Jaunrades fonda prezidente.<ref name="autogenerated2">[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=165 Skulme Džemma — piedāvājumā 5 darbi — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu (1992), ir Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998). Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi ''Dr. honoris causa'' grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.<ref>[http://my.opera.com/sandis_reinvalds/albums/showpic.dml?album=196685&picture=6353830 Sandis Reinvalds — Džemma Skulme Kariatīde Latvija.jpg<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Džemma Skulme saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam", "Mēs", "Studija ar Ojāru Ābolu", "Pie galda", "Divi", "Sēdošā", "Rīts", "Kārtis", "Atgriešanās" un "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri [[Artūrs Dimiters|Artūru Dimiteru]] (1947—1953) un gleznotāju [[Ojārs Ābols|Ojāru Ābolu]] (no 1953), ir divi bērni — dēls plakātists [[Juris Dimiters]] (1947; mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja [[Marta Skulme (1962)|Marta Skulme]] (1962; mazdēls Jānis Skulme). Pēc gūžas operācijas māksliniece pārvietojās ar grūtībām. 2019. gada 8. jūlijā sekoja kritiens un gūžas locītavas lūzums. Vēlreiz Dž. Skulme slimnīcā nonāca 21. augustā, kad savās mājās, zaudējot līdzsvaru, krita un guva traumu, un piedzīvoja jau otro operāciju ar mazliet vairāk nekā mēneša starpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/357635-sorit-mirusi-maksliniece-dzemma-skulme|title=Mirusi Dž. Skulme (jauns.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Mirusi 2019. gada 9. novembrī. == Politiskā darbība == Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padome]]s deputāte. Nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā. 1988. gadā viņa bija [[Latvijas Tautas fronte]]s veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]]. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/tautas-partijas-manifests-10031318 |title=Tautas partijas manifests |accessdate=2013-03-07 |author= |date=1998-04-21 |work= |publisher=diena.lv||archiveurl= |archivedate=}}</ref> 2008. gada intervijā māksliniece saka: "Dzīvē ir iznācis spēlēt savu lomu gan politikā, gan sabiedriskajā dzīvē, un, protams, ne jau pilnībā šī izstāde parādīs mani pašu. No vienas puses, es esmu dzīvojusi un strādājusi konkrētā laikā, manos darbos ir izskanējušas dažādas tēmas, ir bijusi, kā es to saucu, sociālā angažētība. Tas mani ir pacēlis sabiedrībā, tāpēc mani zina, un tas arī ir mīts par mani. Jo tas bija padomju laiks, un tajā bija svarīgi: tauta bija jāaicina uz sevis apzināšanos, uz sava mantojuma un savu vērtību apzināšanos – ka esam bagāta tauta, ka nedrīkstam pazaudēt to, ko esam sasnieguši, ko esam radījuši, ka nedrīkstam zaudēt pašcieņu."<ref>Santa Raita, intervija "Mīts par Džemmu Skulmi". Izklaide. Neatkarīgā Rīta Avīze. 2008</ref> == Mākslinieciskā darbība == Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojas monumentālajā glezniecībā, [[grāmata|grāmatu]] un [[plakāts|plakātu]] mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[akrila tehnika|akrila]] un [[akvarelis|akvareļa]] tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — [[māte]]s, pūrs, [[tautasdziesma]]s, kariatīdes, [[Latviešu strēlnieki|strēlnieki]] tiek tuvināti [[simbols|simbolam]] ar filozofisku vispārinājumu. Džemma Skulme klasiskā modernisma pēctecību savā mākslā uzsvēra arī socreālisma reglamentā. Viņas glezniecības brīvais žests, krāsu enerģija, modernisma abstrahējošā pieredze tulkojama kā mākslinieciskās suverenitātes zīme. Glezniecību viņa pielietoja kā personiskās izziņas un brīvības teritoriju, proti, gleznoja, lai pati apzinātu un citiem apliecinātu nacionālās patības vērtību, mūža garumā strādājusi ar milzu mēroga idejām un glezniecisko enerģiju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250804121716/https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi }}</ref>. == Izstādes == Izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes. === 100 gades izstāde === 2025. gada septembrī [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]] tika atklāta izstāde "Džemma", kas veltīta mākslinieces simtgadei. Izstādes kuratore un mākslinieciskās koncepcijas veidotāja ir Sandra Krastiņa, bet grafisko identitāti veidojis mākslinieks Mārtiņš Ratniks. Projekta vadītāja – Ieva Kalnača. Izstāde atvērta apmeklētājiem no 2025. gada 23. augusta līdz 2026. gada 25. janvārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250804121716/https://satori.lv/article/latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja-atklas-dzemmas-skulmes-simtgadei-veltitu-izstadi }}</ref> === Personālizstādes === Māksliniece sarīkojusi personālizstādes [[Rīga|Rīgā]] (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); [[Šveice|Šveicē]] un [[Milāna|Milānā]] (1971); [[Viļņa|Viļņā]] (1976); [[Kalē]] ([[Francija]], kopā ar O. Ābolu); [[Fredrikstāde|Fredrikstādē]] ([[Norvēģija]], 1994, 1995); [[Cēsis|Cēsīs]] (1996); [[Kijiva|Kijivā]] (1997),<ref name="autogenerated2" /> arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm |title=Dzemma Skulme<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181102064149/http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm }}</ref> === Skulmju dzimtas izstādes === Tikušas organizētas dzimtas izstādes [[Berlīne|Rietumberlīnē]] (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); [[Bergamo]] ([[Itālija]], 1987) un Rīgā (1998—1999). === Grupu izstādes === Regulāri piedalījusies grupu izstādēs [[Latvija|Latvijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Vācija|Vācijā]] (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991), ASV (Starptautiska mākslas izstāde ''Art Expo'' [[Čikāga|Čikāgā]], 1984).<ref name="autogenerated3" /> Grupu izstādes norisinājušās arī [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1989), [[Minhene|Minhenē]], [[Bonna|Bonnā]], [[Pitsburga|Pitsburgā]] (1993).<ref name="autogenerated2" /> === Darbi === Mākslinieces darbi atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Valsts Mākslas muzeja]], ''Zimmerly'' Mākslas muzeja ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), [[Tretjakova galerija]]s ([[Krievija]]) kolekcijā. Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un [[Dānija]]s karaliene.<ref name="autogenerated3" /> == Veltījums māksliniecei == 1986. gadā tika uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] dokumentālā filma "Džemma", veltīta māksliniecei. Tās režisore — [[Laima Žurgina]]. == Darbu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:Dz Skulme.jpg|<center><small>"Kāzu motīvs", [[akvarelis]], [[papīrs]], 1966.</small></center> Attēls:Dz Skulme1.jpg|<center><small>"Latviešu godu motīvs", akvarelis, [[koks]], 1966.</small></center> Attēls:Dz Skulme3.jpg|<center><small>"Abrenes meitene", jaukta tehnika, koks, 1963.</small></center> Attēls:Dz Skulme2.jpg|<center><small>"Kāzu motīvs", jaukta tehnika, dēlis,1960. gadi.</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm Biogrāfija un darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181102064149/http://www.gallery.lv/Skulme/default.htm |date={{dat|2018|11|02||bez}} }} * [http://mezaparks.blogspot.com/2005/12/mksliniecei-demmai-skulmei-80.html Intervija ar Džemmu Skulmi]{{Novecojusi saite}} * [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=165 Biogrāfija un darbi] * [http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293086-dzemma_skulme_pret_varu_ar_brivas_makslas_garu Džemma Skulme pret varu ar brīvas mākslas garu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629211331/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293086-dzemma_skulme_pret_varu_ar_brivas_makslas_garu |date={{dat|2018|06|29||bez}} }} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Džemma}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS gleznotāji]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Latviešu sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] arn3804ebkfrqty5j2xrgrpz2p7pt2i 0 139585 4536920 4395351 2026-10-17T05:51:25Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4536920 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Japanese girl in a white E70 bra IX.jpg|thumb|220px|Japāņu meitene ar krūšturi.]] '''Krūšturis''' ir [[apģērbs|apģērba]] gabals, kas aptver, atbalsta un paceļ [[sievietes krūtis|krūtis]]. 19. gadsimta beigās krūšturis aizstāja korseti kā visplašāk izmantoto metodi, kā atbalstīt krūtis. Mūsdienās tiek ražoti dažādiem mērķiem paredzēti krūšturi. Sievietes krūšturus nēsā dažādu iemeslu dēļ: lai uzlabotu krūšu formu, palielinātu vai samazinātu krūšu lielumu u.c. Lielākā daļa krūšturu ir veidoti, lai tie atbalstītu krūtis un paceltu krūtis pie [[Krūškurvis|krūškurvja]]. Sākumā krūšturu dizaineri un ražotāji tos veidoja ļoti vienkāršus, taču ar laiku uzlaboja to dizainu. Ražotāju standarti un izmēri atšķiras, tā padarot grūtāku uzdevumu sievietēm atrast piemērotāko krūšturi. 80% sieviešu valkā sev nepiemērota lieluma krūšturus. Pārāk bieža krūštura valkāšana var izraisīt krūts vēzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saimniece.lv/news/3932/Vai-sievietem-ir-janesa-krusturis/ |title=Vai sievietēm ir jānēsā krūšturis? |access-date={{dat|2011|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110203074125/http://saimniece.lv/news/3932/Vai-sievietem-ir-janesa-krusturis/ |archivedate={{dat|2011|02|03||bez}} }}</ref> 13. oktobris ir starptautiskā [[diena bez krūštura]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://woman.delfi.lv/health/stils/ieskats-krusturu-vesture.d?id=41780727 Ieskats krūšturu vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111119084759/http://woman.delfi.lv/health/stils/ieskats-krusturu-vesture.d?id=41780727 |date={{dat|2011|11|19||bez}} }} {{apģērbs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apģērbs]] rd3fibdke6jdey2xd59x3mguq2dwmo4 0 143733 4537055 4494931 2026-10-17T11:32:11Z Vylks 50297 4537055 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #01013B | nos = ''Bologna'' | logo_links = Bologna FC 1909 logo.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Bologna Football Club 1909 SpA'' | iesauka = ''Rossoblu'' (Sarkanzilie);<br />''Felsinei'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Boloņa}} | dib = 1909 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 3 | stad = ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | ietilp = 36 532 | prez = {{flaga|Kanāda}} Džouī Saputo | tren = {{flaga|Itālija}} [[Rafaēle Palladīno]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 8. vieta | pattern_la1 = _bologna2526h | pattern_b1 = _bologna2526h | pattern_ra1 = _bologna2526h | pattern_sh1 = _bologna2526h | pattern_so1 = _bologna2526hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = | pattern_la2 = _bologna2526a | pattern_b2 = _bologna2526a | pattern_ra2 = _bologna2526a | pattern_sh2 = _bologna2526a | pattern_so2 = _bologna2526al | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_b3 = | body3 = | pattern_la3 = | leftarm3 = | pattern_ra3 = | rightarm3 = | pattern_sh3 = | shorts3 = | pattern_so3 = | socks3 = }} '''''Bologna Football Club 1909''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Boloņa]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijā-Romanjā]], dibināts 1909. gadā. Kluba iesauka ir ''rossoblù'' sarkanzili svītroto kreklu dēļ. Sarkans un zils ir arī pilsētas oficiālās krāsas. Savā vēsturē klubs septiņas reizes uzvarējis Itālijas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bolognafc.it/trofei.asp|publisher=Bologna FC 1909|title=Trofei|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923223914/http://www.bolognafc.it/trofei.asp|archivedate=2015-09-23}}</ref> Vēsturiski pēc uzvaru skaita ''Bologna'' ir sestā veiksmīgākā komanda līgā. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|19||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/squadra/prima-squadra/|title=Prima squadra|language=it|publisher=''Bologna F.C. 1909''|access-date={{Dat|2025|9|19||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{fs player|no= 1|pos=GK|nat=POL|name=[[Lukašs Skorupskis]]}} {{fs player|no= 3|pos=DF|nat=SWE|name=[[Emīls Holms]]}} {{fs player|no= 4|pos=DF|nat=ITA|name=[[Tomaso Pobega]]|other=īrē no [[AC Milan]]}} {{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=CRO|name=[[Nikola Moro]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=ITA|name=[[Rikardo Orsolīni]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=SUI|name=[[Remo Freilers]]}} {{fs player|no= 9|pos=FW|nat=ARG|name=[[Santjago Kastro]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ITA|name=[[Federiko Bernardeski]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ENG|name=[[Džonatans Rovs]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ITA|name=[[Federiko Ravalja]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=NOR|name=[[Turbjērns Hegems]]}} {{Fs player|no=16|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nikolo Kazāle]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ITA|name=[[Čīro Immobile]]}} {{fs player|no=19|pos=MF|nat=SCO|name=[[Lūiss Fergusons]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nadirs Dzortea]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=DEN|name=[[Jenss Odgords]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=GRE|name=[[Haralambs Likojannis]]}} {{Fs player|no=24|pos=FW|nat=NED|name=[[Teiss Dalinga]]}} {{Fs player|no=25|pos=GK|nat=ITA|name=[[Masimo Pesina]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=COL|name=[[Džons Lukumi]]}} {{Fs player|no=28|pos=FW|nat=ITA|name=[[Nikolo Kambjāgi]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=ITA|name=[[Lorenco De Silvestri]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=30|pos=FW|nat=ARG|name=[[Benha Domingess]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=ESP|name=[[Huans Miranda]]}} {{Fs player|no=41|pos=DF|nat=CZE|name=[[Martins Vitīks]]}} {{Fs player|no=77|pos=MF|nat=GHA|name=[[Ibrahims Sulemana]]|other=īrē no [[Atalanta]]}} {{Fs player|no=80|pos=MF|nat=ITA|name=[[Džovanni Fabjans]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (7): 1924–25, 1928–29, 1935–36, 1936–37, 1938–39, 1940–41, 1963–64 ** Vicečempioni (4): 1926–27, 1931–32, 1939–40, 1965–66 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1969–70, 1973–74, 2024–25 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (2): 1987–88, 1995–96 * '''"Mitropa" kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1932, 1934, 1961 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bolognafc.it Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909]] skc42mtgqjtsv20j7qk4fpi3qp2dsqb 0 143808 4536888 1974678 2026-10-17T04:38:59Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536888 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} '''Slings''' ir [[apģērbs|apģērba]] gabals, ar kura palīdzību var nēsāt zīdaini vai mazu bērnu. Dažādu veidu slingi mazu bērnu pārvietošanai jau kopš senatnes tikuši izmantoti praktiski visās kultūrās, kurās apgūta auduma ražošana. Mūsdienās tiek izmantoti daudzveidīgi slingi, tai skaitā tradicionālie Āzijas slingi (Mei Tai slings, onbuhimo, podaegi). {{apģērbs-aizmetnis}} [[Kategorija:Apģērbs]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] ej8dvelrl1ll3pm1z4c4tfhufmyduhf 0 150001 4536889 4359848 2026-10-17T04:39:16Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Bērnība]]; pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536889 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} [[File:Babymonitor.JPG|thumb|300px|Elektroniskā bērnu aukle ]] '''Radio aukle''' (bērnu monitors, kas pazīstams arī kā elektroniskā bērnu aukle) ir [[radio]] sistēma, ko izmanto, lai attālināti uztvertu [[mazulis|mazuļa]] radītās skaņas. [[Raidītājs]], kas aprīkots ar [[mikrofons|mikrofonu]], atrodas pie bērna, savukārt [[radiouztvērējs|uztvērējs]], kas aprīkots ar [[skaļrunis|skaļruni]], atrodas pie personas, kas aprūpē mazuli. Radio signāla pārraide ir divvirzienu, kas ļauj ne tikai uztvert bērna radītās skaņas, bet arī sarunāties ar bērnu. Radio aukles galvenais mērķis ir bērna uzraudzība, lai zinātu, kad [[zīdainis]] ir pamodies. Radio aukle ir droša izmantošanai bērnu uzraudzīšanā, tai nav novērotas kaitīgas [[blaknes]] vai bīstamības, lai gan daži ārsti uzskata, ka skaņas, ko rada mazulis, var būt maldinošas. Tas saistīts ar to, ka mazuļi mēdz sarunāties paši ar sevi, radot skaņas vai savu „valodu”, kas attīsta viņu dzirdi un maņas. Radio aukles funkcija ir pieejama daudzās portatīvajās [[rācija|rācijās]], kuru tehniskajā specifikācijā ir norādīta funkcija ''Baby Monitor'' (bērnu aukle). == Video monitors bērnu uzraudzībai (''baby cams'') == Bērnu uzraudzībai ir iespējams izmantot arī [[videokamera|videokameru]] ar uztvērēju, lai redzētu attēlu, to var pievienot [[televizors|televizoram]] vai skatīties iebūvētajā [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] ekrānā. Dažkārt šādas videokameras sauc par bērnu kamerām. Atkarībā no modifikācijas, šīs kameras var strādāt arī naktī vai vājā apgaismojumā, daudzām kamerām ir nakts redzamības funkcija - [[Infrasarkanais starojums|infrasarkano staru]] kamera, kura ļauj novērot bērnu arī pilnīgā tumsā. Bērnu uzraudzības videokameras turpina strauji attīstīties un uzlaboties, pēdējo modifikāciju modeļos ir pieejama [[šūpuļdziesma|šūpuļdziesmu]] atskaņošanas funkcija. == Sakaru frekvences, kuras izmanto bērnu radio un video uzraudzības ierīces == Pārsvarā bērnu novērošanas ierīcēs (radio, video) izmanto bezvadu risinājumus. Bērnu uzraudzības sistēmās parasti tiek izmantotas bezmaksas sakaru [[Frekvence|frekvences]], kuras ir brīvas un netiek izmantotas citiem mērķiem. Pārsvarā šīs frekvences visā pasaulē ir līdzīgas, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tās ir 49 MHz, 902 MHz vai 2,4 GHz frekvences, taču iespējams, ka dažās valstīs vietējā likumdošana nosaka citus standartus. Ja bērnu novērošanas ierīcēs tiek izmantotas digitālās sakaru sistēmas, kas tiek apzīmētas ar DECT, tad tām ir augstāks drošības līmenis, jo sakaru [[signāls]] tiek šifrēts, atšķirībā no analogā signāla to nevar pārtvert, kā arī palielinās raidīšanas attālums. == Viedtālruņu izmantošana bērnu uzraudzībā == Izmantojot īpašu programmatūru, [[viedtālrunis|viedtālruni]] ir iespējams pārvērst bērnu uzraudzības ierīcē. Programma ļauj noteikt [[skaņa]]s un trokšņus, kas ir raksturīgi tikai maziem bērniem. Tiklīdz tālrunis fiksē šādas skaņas, tas izsauc iepriekš noteiktu tālruņa numuru. Atbildot uz šo automātisko zvanu, cilvēks var dzirdēt tālrunī visas skaņas, ko rada bērns, attiecīgi reaģējot un izvēloties nākamās darbības. Šādas programmatūras priekšrocība ir tā, ka saziņai ar bērna uzraugošo personu nav attāluma ierobežojumu, jo tiek izmantota gan fiksētā, gan mobilā sakaru sistēma, kas aptver ļoti plašu teritoriju. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110621040453/http://www.neslimo.lv/pme/?name=radio-aukle Radio aukle | Medicīnas termins] {{lv ikona}} [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] [[Kategorija:Radio]] nj72qdlo1w90gk16znukjtziy3ybqcc 0 155730 4536935 4420528 2026-10-17T06:41:46Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536935 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|bioloģisko dzimumu|sociālo dzimumu|dzimte (socioloģija)}} [[Attēls:Sperm-egg.jpg|thumbnail|upright=1.2|Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī]] '''Dzimums''' [[bioloģija|bioloģijā]] apzīmē organisma [[organismu klasifikācija|bioloģisko klasifikāciju]] pēc [[reproduktīvā sistēma|reproduktīvās sistēmas]] pazīmēm, galvenokārt saistītu ar [[gameta|gametu]] (dzimumšūnu) veidošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sexual reproduction |url=https://www.britannica.com/science/sexual-reproduction |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Lielākajā daļā dzīvnieku sugu izšķir divus galvenos dzimumus — [[tēviņš|vīrišķo dzimumu]] (producē mazās, kustīgās gametas jeb [[spermatozoīds|spermatozoīdus]]) un [[mātīte|sievišķo dzimumu]] (producē lielās, nekustīgās gametas jeb [[olšūna]]s).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gonochorism |url=https://www.toddkshackelford.com/downloads/Holub-Shackelford-Gonochorism-EACB-2021.pdf |website=toddkshackelford.com |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> [[Cilvēks|Cilvēkus]] pēc dzimumu iedala [[vīrietis|vīriešos]] un [[sieviete|sievetēs]]. Bioloģiskais dzimums ietver vairākas savstarpēji saistītas pazīmes, piemēram, [[hromosoma|hromosomu]] komplektu, [[dzimumdziedzeri|dzimumdziedzeru]] (gonālo) struktūru, [[dzimumhormoni|dzimumhormonu]] līdzsvaru un ārējās dzimuma pazīmes.<ref name="ncbi.nlm.nih"/> Jēdziens ‘dzimums’ bieži tiek sajaukts ar jēdzienu ‘[[dzimte (socioloģija)|dzimte]]’, kas attiecas uz [[socioloģija|sociāli]] un [[kultūra|kultūru]] noteiktām lomām, [[uzvedība]]s normām un [[identitāte|identitāti]], kas saistīta ar dzimumu.<ref name="who">{{tīmekļa atsauce |title=Gender and health |url=https://www.who.int/news-room/questions-and-answers/item/gender-and-health |publisher=World Health Organization |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Bioloģiskais dzimums ir organismu bioloģiski noteikta īpašība, savukārt dzimte tiek uzskatīta par sociālu struktūru, kas var mainīties dažādās kultūrās un laikmetos. Bioloģiskais dzimums ir universāla kategorija [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un daudzu [[augi|augu]] valstī, kur tas nosaka [[vairošanās|reproduktīvās]] funkcijas un stratēģijas. Cilvēkiem bioloģiskais dzimums ir būtisks [[medicīna]]s, [[anatomija]]s, [[fizioloģija]]s un [[attīstības bioloģija]]s izpētes objekts, kā arī tas ietekmē [[veselības aprūpe|veselības aprūpi]], [[demogrāfija|demogrāfiju]] un sociālos aspektus. Taču mūsdienu bioloģija atzīst, ka dzimums nav vienmēr strikti binārs, jo pastāv [[interseksualitāte]] un dzimuma attīstības varianti, kas izaicina tradicionālos klasifikācijas modeļus. == Bioloģiskie aspekti == [[Attēls:Berlin Tierpark Friedrichsfelde 12-2015 img19 Indian lion.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Lauva|Lauvu]] tēviņš un mātīte]] Bioloģiskais dzimums ietver vairākas savstarpēji saistītas pazīmes, sākot no ģenētiskās struktūras līdz fenotipiskajām pazīmēm.<ref name="ncbi.nlm.nih">{{tīmekļa atsauce |title=Sexual Differentiation |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK279001/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |publisher=National Library of Medicine |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Katrs no šiem faktoriem sniedz specifisku ieskatu organisma dzimuma identifikācijā un attīstībā. Ģenētiskais dzimums tiek noteikts jau [[apaugļošanās]] brīdī un ir saistīts ar [[hromosoma|hromosomu]] pāri, kas atšķiras starp dzimumiem. Cilvēkiem un lielākajai daļai zīdītāju ir XY dzimuma noteikšanas sistēma, kur vīriešiem ir viena X un viena Y hromosoma (XY), bet sievietēm ir divas X hromosomas (XX). Y hromosoma satur [[SRY gēns|SRY gēnu]], kas iniciē vīrišķo dzimumorgānu attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=SRY: Sex determination |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK22246/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |publisher=National Library of Medicine |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr citās dzīvnieku grupās pastāv atšķirīgas dzimuma noteikšanas sistēmas, piemēram, ZW sistēma ir raksturīga [[putni]]em, dažiem [[rāpuļi]]em un [[tauriņi]]em, kur mātītēm ir ZW, bet tēviņiem — ZZ, savukārt X0 sistēma sastopama daudziem [[kukaiņi]]em, kur mātītēm ir XX, bet tēviņiem ir tikai viena X hromosoma. Dažām sugām, dzimumu nosaka [[dabiskā vide|vides]] faktori, piemēram, inkubācijas temperatūra rāpuļiem. [[Sēnes|Sēnēm]] un [[mikroorganismi]]em ir novērojamas sarežģītas dzimuma noteikšanas sistēmas ar vairākām [[alēles|alēļu]] grupām, kurām nav tieša atbilstība klasiskajiem dzimumiem. Gonālais dzimums attiecas uz organismu spējām producēt specifiskas gametas. Bioloģiski vīrišķajiem organismiem veidojas [[sēklinieks|sēklinieki]], kas ražo [[spermatozoīds|spermatozoīdus]], sievišķajiem organismiem ir [[olnīca]]s, kas producē [[olšūna]]s. Šie [[dzimumdziedzeri]] attīstās embrionālajā stadijā atkarībā no ģenētiskiem un hormonāliem signāliem. Dažiem organismiem, piemēram, [[hermafrodīts|hermafrodītiem]], ir abi dzimumdziedzeru veidi vai arī tie dažādos dzīves posmos ražo abu tipu gametas. [[Dzimumhormoni]], galvenokārt [[testosterons]], [[estrogēns]] un [[progesterons]], spēlē būtisku lomu dzimuma attīstībā gan prenatāli, gan pubertātes laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Physiology, Testosterone |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK526128/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |publisher=National Library of Medicine |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=https://www.medicalnewstoday.com/articles/324887 |url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/324887 |website=medicalnewstoday.com |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Tie ietekmē primāro [[dzimumorgāni|dzimumorgānu]] attīstību, sekundāro dzimuma pazīmju izveidi, piemēram, [[sievietes krūtis|krūšu]] attīstību sievietēm vai [[balss tembrs|balss tembra]] pazemināšanos vīriešiem. [[Pubertāte]]s laikā šie hormoni regulē fizioloģiskas izmaiņas, kas nosaka dzimumfunkciju nobriešanu. Pieaugušā vecumā dzimumhormonu līdzsvars saglabā reproduktīvās spējas un ietekmē dažādus vielmaiņas, kaulu, ādas un uzvedības aspektus. Fenotipiskais dzimums attiecas uz redzamajām, fiziskajām pazīmēm, kas saistītas ar dzimumu, tai skaitā ārējiem dzimumorgāniem, piemēram, [[dzimumloceklis|dzimumlocekli]] vai [[vulva|vulvu]], ķermeņa uzbūvi un sekundārajām dzimuma pazīmēm. Šīs pazīmes veidojas kā bioloģisko faktoru (hromosomu, dzimumdziedzeru, hormonu) mijiedarbības rezultāts. Cilvēkiem un citiem dzīvniekiem bieži ir izteikts [[dzimumdimorfisms]], tas ir, anatomiskas un fizioloģiskas atšķirības starp dzimumiem, kas evolucionāri saistītas ar seksuālo atlasi, reproduktīvo stratēģiju un sugas bioloģiju. == Dzimuma diferenciācija == [[Attēls:Human.svg|thumbnail|upright=0.8|[[Vīrietis]] un [[sieviete]]]] Dzimuma diferenciācija ir bioloģisks process, kurā indivīda dzimums attīstās no sākotnēji nediferencēta [[embrijs|embrija]]. Tas ietver sarežģītu mijiedarbību starp ģenētiskajiem faktoriem, dzimumdziedzeriem, hormoniem un audiem. Lai gan dzimuma noteikšanas mehānisms tiek aktivizēts jau embrionālās attīstības sākumā, pilnīga dzimuma izpausme un nobriešana notiek pakāpeniski, līdz pat dzimumbriedumam. [[Cilvēks|Cilvēkiem]] dzimuma noteikšana sākas pēc [[apaugļošanās]], kad [[zigota|zigotā]] tiek noteikts ģenētiskais dzimums — XX kombinācija nosaka [[mātīte|sievišķo dzimumu]], bet XY nosaka [[tēviņš|vīrišķo]]. XY gadījumā Y hromosomas [[SRY gēns]] aktivizē [[sēklinieks|sēklinieku]] attīstības faktorus, kas izraisa to veidošanos no nediferencētajiem dzimumdziedzeriem. Sēklinieki sāk izdalīt [[testosterons|testosteronu]] un [[anti-Millera hormons|anti-Millera hormonu]] (AMH), kuri ietekmē vīrišķo iekšējo un ārējo dzimumorgānu attīstību. Ja SRY gēna nav (kā XX gadījumā), attīstās [[olnīca]]s, un hormonu ietekmē veidojas sievišķie dzimumorgāni. Līdz grūtniecības 7.—8. nedēļai abi dzimumi attīstās līdzīgi, bet pēc tam atšķirības pakāpeniski kļūst izteiktākas. [[Interseksualitāte]] ir vispārējs termins bioloģiskām situācijām, kad indivīda dzimuma pazīmes nav pilnībā tipiskas vīrišķajam vai sievišķajam dzimumam.<ref name="who"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Intersex |url=https://my.clevelandclinic.org/health/articles/16324-intersex |website=my.clevelandclinic.org |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> To izraisa dažādi ģenētiski vai hormonāli faktori, kas ietekmē dzimumdziedzeru, dzimumhormonu vai dzimumorgānu attīstību. Starp izplatītākajiem [[dzimuma attīstības traucējumi]]em (DSD) ir [[androgēnu nejutības sindroms]] (organisms nespēj reaģēt uz vīrišķajiem hormoniem), [[Klinefeltera sindroms]] (XXY kariotips), [[kongenitāla virsnieru hiperplāzija]] (pārmērīga androgēnu ražošana sieviešu embrijā). Interseksuālas īpašības var parādīties uzreiz pēc dzimšanas vai arī vēlāk dzīvē, piemēram, pubertātes laikā. Mūsdienās interseksualitāte tiek aplūkota arī bioētikas un cilvēktiesību kontekstā. Dzimumbriedums ([[pubertāte]]) ir fizioloģisks posms, kurā indivīds kļūst spējīgs [[vairošanās|vairoties]]. Šajā laikā [[dzimumdziedzeri]] (sēklinieki un olnīcas) sāk aktīvi ražot [[dzimumhormoni|dzimumhormonus]] (testosteronu, [[estrogēns|estrogēnus]]), kas izraisa sekundāro dzimuma pazīmju attīstību — vīriešiem ir [[balss lūzums]], [[bārda|sejas apmatojums]], [[muskuļi|muskuļu]] attīstība, bet sievietēm ir [[sievietes krūtis|krūšu]] augšana, [[gurni|gurnu]] paplašināšanās, [[menstruālais cikls]]. Šīs pazīmes nav tieši saistītas ar reprodukcijas anatomiju, bet kalpo par sociāli un bioloģiski nozīmīgām norādēm uz dzimumbriedumu. [[Dzimumdimorfisms]] jeb fiziskās atšķirības starp dzimumiem bieži kļūst izteiktāks pubertātes laikā. Dzīvnieku valstī šādas atšķirības, piemēram, [[ragi]], krāsu spilgtums, ķermeņa izmērs, ir seksuālās atlases rezultāts, kur dzīvesbiedra izvēle un konkurence evolūcijas gaitā pastiprina fenotipiskās atšķirības starp tēviņiem un mātītēm. == Dzimums dzīvnieku valstī == Dzimuma veidošanās un funkcijas [[dzīvnieki|dzīvnieku]] valstī ir ārkārtīgi daudzveidīgas, atspoguļojot [[evolūcija]]s gaitā izveidojušos pielāgojumus atšķirīgos vides un reproduktīvos apstākļos. Dzīvniekiem dzimums nosaka ne tikai [[gameta|gametu]] tipu un reproduktīvo uzvedību, bet arī sekundārās morfoloģiskās un etoloģiskās pazīmes. Lielākajai daļai dzīvnieku sugu ir atšķirīgi dzimumi — [[tēviņš|tēviņi]] un [[mātīte]]s —, taču pastāv arī alternatīvas reproduktīvās stratēģijas, kas iekļauj [[hermafrodīts|hermafrodītismu]], [[dzimuma maiņa|dzimuma maiņu]] un [[partenoģenēze|partenoģenēzi]]. Hermafrodītisms ir izplatīts daudzos [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] taksonos, piemēram, [[sliekas|sliekām]], [[gliemji]]em, [[planārijas|planārijām]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Planarian |url=https://www.britannica.com/animal/planarian |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Fluke |url=https://www.britannica.com/animal/fluke-flatworm |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Šie organismi spēj ražot gan vīrišķās, gan sievišķās gametas, dažkārt vienlaikus, dažkārt secīgi. Hermafrodītisms ir īpaši izdevīgs sugām, kurās partnera atrašana ir sarežģīta vai populācija ir neliela. Reproduktīvā stratēģija, kurā organismā attīstās gan spermatozoīdi, gan olšūnas, skaidrojama arī ar gametu diferenciāciju. Gametas var būt identiskas pēc formas un funkcijas (stāvokli sauc par [[izogāmija|izogāmiju]]). Savukārt [[anizogāmija|anizogāmijā]] (raksturīga lielākajai daļai dzīvnieku) attīstās divi atšķirīgi gametu tipi — mazas, kustīgas [[spermatozoīds|spermatozoīdu]] gametas un lielas, barības vielām bagātas [[olšūna]]s. Dzimuma maiņa sastopama, piemēram, dažām [[zivis|zivju]] sugās, piemēram, [[klaunzivis]], [[jūras asari]]. Tā var notikt no mātītes uz tēviņu ([[protogīnija]]) vai otrādi ([[protandrija]]) atkarībā no sociāliem vai vides faktoriem. Partenoģenēze ir bezapaugļošanās pavairošanās forma, kad pēcnācēji attīstās no neapaugļotas olšūnas. Tā raksturīga daļai [[posmkāji|posmkāju]], piemēram, [[laputis|laputīm]], [[skudru dzimta|skudrām]] un [[rāpuļi]]em (dažas [[ķirzakas]]) sugu, un var būt blakus parādība (kombinēta ar dzimumvairošanos) vai obligāta. [[Dzimumvairošanās]] dzīvniekiem parasti notiek, apvienojoties divu atšķirīgu dzimumu gametām, kas veido ģenētiski unikālu pēcnācēju. Vīrišķā dzimuma organismi ražo spermatozoīdus, bet sievišķā dzimuma organismi ražo olšūnas. Šī gametu diferenciācija veido pamatu dzimumu lomām reproduktīvajā procesā. [[Apaugļošanās]] var būt iekšēja, piemēram, [[zīdītāji]]em, [[putni]]em, vai ārēja, piemēram, zivīm, [[abinieki]]em, un augļa attīstība var notikt ārējā vidē vai mātes organismā. Dzīvnieku valstī sastopamas dažādas pēcnācēju iznēsāšanas stratēģijas, tostarp olu dēšana ([[oviparitāte]]), dzemdēšana pēc iekšējas attīstības ([[viviparitāte]]), olu dzemdēšana ([[ovoviviparitāte]]). Šo stratēģiju izvēli nosaka vides faktori un sugas bioloģiskās īpatnības. Seksuālā atlase ir būtisks evolūcijas mehānisms, kas veicina [[dzimumdimorfisms|dzimumdimorfisma]] attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sexual Selection |url=https://www.nature.com/scitable/knowledge/library/sexual-selection-13255240/ |website=nature.com |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sexual selection |url=https://www.britannica.com/science/sexual-selection |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|7|7||bez}} |language=en}}</ref> Tēviņiem bieži izveidojas izteiktas īpašības ([[spalva]]s, [[ragi]], [[putnu dziesma]]s), kas palielina to konkurētspēju pārošanās laikā. Šīs atšķirības ir bioloģiskas adaptācijas, kas palielina izredzes nodot gēnus nākamajām paaudzēm, pat ja tās samazina indivīda izdzīvošanas iespējas, piemēram, pārlieku spilgtas krāsas, kas piesaista plēsējus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzimums]] [[Kategorija:Reproduktīvā sistēma]] gbf799eh578br5cox3nc4edyar1yrda 0 155851 4536944 4528941 2026-10-17T06:59:52Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536944 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Cīņas klubs | attēls = Attēls:Fight Club poster.jpg | paraksts = Reklāmas plakāts | nosaukums oriģinālvalodā = Fight Club | žanrs = trilleris | režisors = [[Deivids Finčers]] | producents = * Ārts Linsons * Seāna Čefina * Ross Greisons Bells | scenārija autors = Džims Ūlss | galvenajās lomās = * [[Breds Pits]] * [[Edvards Nortons]] * [[Helēna Bonema Kārtere]] | mūzika = ''[[Dust Brothers]]'' | operators = Džefs Kronenvets | montāža = Džeimss Heiguds | studija = ''[[Regency Enterprises]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1999|10|15}} | ilgums = 139 [[minūte]]s | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{USD|63 miljoni}} | ienākumi = {{USD|100,9 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0137523 }} '''"Cīņas klubs"''' ({{val|en|Fight Club}}) ir 1999. gada ASV filma, kura veidota pēc [[Čaks Palahņuks|Čaka Palahņuka]] 1996. gada [[romāns|romāna]] "[[Cīņas klubs (romāns)|Cīņas klubs]]" motīviem. Filmas režisors ir [[Deivids Finčers]], galvenās lomas atveido [[Edvards Nortons]], [[Breds Pits]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Nortons tēlo vārdā nenosaukto galveno varoni, kurš ir neapmierināts ar savu "baltās apkaklītes" darbu [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] sabiedrībā. Kopā ar ziepju vārītāju Taileru Dērdenu, kuru tēlo Pits, viņš izveido cīņas klubu un tiek iejaukts attiecībās starp viņu un izlaidīgu [[sieviete|sievieti]], Marlu Singeri, kuru tēlo Bonema Kārtere. ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' [[Kinoproducents|producente]] Lora Ziskina ieguva tiesības ekranizēt Palahņuka romānu un filmas pielāgošanai nolīga Džimu Ūlsu. Finčers bija viens no četriem režisora kandidātiem, viņu izvēlējās tieši entuziasma dēļ. Finčers attīstīja scenāriju kopā ar Ūlsu, palīdzēja arī citi. Režisors salīdzināja filmu ar 1955. gadā izdoto "[[Dumpinieks bez iemesla]]" un 1967. gadā izdoto "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]". Finčers bija iecerējis, ka "Cīņas kluba" vardarbība ir kā metafora konfliktam starp jauno paaudzi un [[reklāma]]s industrijas vērtību sistēmu. Lai liktu skatītājiem justies neērti un neļautu nojaust negaidīto nobeigumu, filmā viņš iekļāva homoerotiskās ainas no Palahņuka romāna. Studijas pārstāvjiem filma nepatika, un viņi pārstrukturēja Finčera piedāvāto reklāmas kampaņu, tā mēģinot samazināt plānotos izdevumus. "Cīņas klubs" kinoteātros nenopelnīja tik [[nauda]]s, cik bija cerēts; kritiķi filmu vērtēja ļoti dažādi. Tā tiek saukta par vienu no pretrunīgākajām un aprunātākajām 1999. gada filmām. Tiesa gan, filmas [[DVD]] versija bija komerciāli veiksmīga un padarīja "Cīņas klubu" par [[kulta filma|kulta filmu]]. Kritiķu vērtējumi kopš tā laika ir kļuvuši pozitīvāki. == Sižets == Vārdā nenosauktais Stāstītājs (Nortons) ir ceļojošs [[automobilis|automobiļu]] firmas darbinieks, kurš cieš no [[bezmiegs|bezmiega]]. Viņa [[ārsts]] atsakās izrakstīt [[zāles]] un iesaka apmeklēt atbalsta grupu, kur viņš redzētu cilvēkus, kas cieš no nopietnākām kaitēm. Stāstītājs apmeklē ar [[sēklinieku vēzis|sēklinieku vēzi]] slimo cilvēku upuru atbalsta grupu un, pārliecinājis viņus, ka pats cieš no [[sēklinieks|sēklinieku]] vēža, rod iespēju emocionāli izpausties un atbrīvojas no bezmiega. Viņš kļūst atkarīgs no atbalsta grupu apmeklēšanas un izlikšanās par upuri, taču vēl viena viltus upura, Marlas Singeres (Bonema Kārtere) esamība viņam traucē, tādēļ viņi sarunā kopā netikties vienās un tajās pašās grupās. Atlidojis mājās pēc biznesa ceļojuma, Stāstītājs uzzina, ka viņa dzīvoklis ir ticis iznīcināts sprādzienā. Viņš sazvana Taileru Dērdenu (Pits), [[ziepes|ziepju]] pārdevēju, ar kuru viņš sadraudzējās lidojuma laikā, un viņi tiekas bārā. Pēc diskusijas par [[patērnieciskums|patērnieciskumu]] Tailers ielūdz Stāstītāju palikt pie viņa [[māja|mājās]]. Ārpus bāra viņš pieprasa, lai Stāstītājs viņam iesit. Pēc īsas dūru cīņas Stāstītājs sāk dzīvot Tailera pussagruvušajā mājā. Ārpus bāra starp viņiem notiek vēl vairākas cīņas, un tas piesaista [[vīrietis|vīriešu]] pūļa uzmanību. Kaušanās tiek pārcelta uz bāra pagrabu, kur šie vīrieši dibina cīņas klubu. Marla pārdozē medikamentus un Stāstītājam [[telefons|telefoniski]] lūdz palīdzību. Viņa tiek ignorēta, taču Tailers paceļ klausuli un Marlu izglābj. Tailers un Marla uzsāk seksuālas attiecības, un Tailers brīdina Stāstītāju nekad nerunāt par viņu ar Marlu. [[valsts|Valstī]] tiek dibināti vēl vairāki cīņas klubi, un Tailera vadībā tie apvienojas pret materiālismu un korporācijām vērstā [[organizācija|organizācijā]] "Projekts Haoss" ({{val|en|Project Mayhem}}). Stāstītājs Taileram pasaka, ka vēlas vairāk iesaistīties organizācijā, taču Tailers pēkšņi pazūd. Kad "Projekta Haoss" biedru neizdevušās [[sabotāža]]s operācijas laikā nogalina [[policija]], Stāstītājs mēģina slēgt projektu un mēģina izsekot Taileru pēc viņa [[lidmašīna|lidmašīnu]] biļešu maršrutiem. Kādā pilsētā "Projekta Haoss" biedrs sveic Stāstītāju kā Taileru Dērdenu. Viesnīcā Stāstītājs piezvana Marlai un atklāj, ka arī viņa uzskata Stāstītāju par Taileru. Viņš pēkšņi ierauga Taileru Dērdenu savā istabā — Tailers paskaidro, ka Stāstītājam ir personības dalīšanās un viņi abi atrodas vienā [[cilvēka ķermenis|ķermenī]]. Tailers kontrolē Stāstītāja ķermeni, kad tas [[gulta|guļ]]. Stāstītājs pēc sarunas zaudē samaņu. Kad Stāstītājs pamostas, viņš atklāj, ka Tailers ir veicis zvanus, kamēr viņš gulēja. Viņš uzzina, ka Tailers plāno tikt vaļā no parādsaistībām, iznīcinot [[Celtne|ēkas]], kurās atrodas kredītkaršu kompāniju reģistri. Stāstītājs cenšas par to ziņot policijai, taču atklāj, ka policisti ir "Projekta" biedri. Viņš cenšas atmīnēt [[sprāgstvielas]] kādā ēkā, taču Tailers viņu apspiež un dodas uz ēku, no kuras var novērot sprādzienus. Stāstītājs, kuram Tailers draud ar [[ierocis|ieroci]], saprot, ka tā kā viņam un Taileram ir tas pats ķermenis, patiesībā ieroci tur Stāstītājs. Viņš iešauj sev [[mute|mutē]], lode izlido cauri vaigam, nenogalinot Stāstītāju. Tailers saļimst, viņam ir ievainojums pakausī, Stāstītājs viņu vairs neredz. "Projekta Haoss" biedri atved Marlu, kuru viņi nolaupīja, un liek viņus abus mierā. Viņi sadodas [[roka|rokās]] un noskatās, kā sabrūk ēkas. == Tēmas == {{quote box2|width=30%|align=right| salign = right|quote=Mēs esam radīti, lai būtu [[medniecība|mednieki]], un mēs atrodamies patērētāju [[sabiedrība|sabiedrībā]]. Vairs nav ko nogalināt, vairs nav ar ko cīnīties, nav ko pārvarēt, nav ko izpētīt. Tādā sociālajā gaisotnē tika radīta šī parastā persona [teicējs].|source=Deivids Finčers<ref name="smith64" />}} Finčers ir sacījis, ka "Cīņas klubs" ir filma par pieaugšanu, tāpat kā 1967. gada filma "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]", tikai 30—40 gadus veciem cilvēkiem. Finčers Stāstītāju ir aprakstījis kā parastu personu;<ref name="smith64">{{Harvnb|Smith|1999|p=64}}</ref> romānā viņš tiek saukts par Džeku, taču filmā ir bez vārda.<ref>{{Laikraksta atsauce | title = 100 DVDs You Must Own {{en ikona}} | pages = 31 | journal = Empire | year = 2003. gada janvāris }}</ref> Finčers aprakstīja Stāstītāja izcelsmi: "Viņš mēģināja darīt visu, ko viņam mācīja, mēģināja iederēties pasaulē, kļūstot par to, kas viņš nav." Stāstītājs nevar rast prieku, tādēļ viņš dodas ceļojumā uz apgaismību, kurā viņam ir "jānogalina" savi vecāki, savs dievs un savs skolotājs. Filmas sākumā viņš ir nogalinājis savus vecākus. Ar Taileru Dērdenu viņš nogalina savu dievu, darot lietas, kuras viņam nebūtu jādara. Lai pabeigtu nobriešanas procesu, Stāstītājam ir jānogalina savs [[skolotājs]], Tailers Dērdens.<ref name="smith60">{{Harvnb|Smith|1999|p=60}}</ref> Galvenais varonis ir 1990. gadu pretstats "Absolventa" arhetipam: "puisis, kam pie kājām ''nav'' iespēju pilna pasaule, viņam ''nav'' iespēju, viņš vārda tiešā nozīmē nevar iedomāties veidu, kā mainīt savu dzīvi". Viņš ir apjucis un dusmīgs, tādēļ atbild savai dzīves videi, savā prātā radot Taileru Dērdenu, [[Frīdrihs Nīče|Nīčes]] pārcilvēku. Kaut arī Tailers ir tas, par ko Stāstītājs vēlētos kļūt, viņš nav iejūtīgs un nepalīdz Stāstītājam stāties pretī lēmumiem savā dzīvē, kas "ir sarežģīti un kuriem ir morālas un ētiskas saistības". Finčers paskaidroja, ka "[Tailers] var tikt galā ar mūsu dzīves konceptiem ideālistiskā veidā, taču tam nav nekāda sakara ar reālās dzīves kompromisiem, kādus tos pazīst mūsdienu cilvēks. Tas ir: daudzos notikumos bez tevis var iztikt. Tas ir uzbūvēts, tagad tam ir tikai jādarbojas."<ref name="smith64" /> Kaut arī kinostudijas pārstāvji uztraucās, ka "Cīņas klubs" būs "draudīgs un musinošs", Finčers mēģināja to padarīt "smieklīgu un musinošu", iekļaujot filmā humoru, kas nomāktu filmā atainoto ļaunumu.<ref name="empire">{{Laikraksta atsauce | first = Deimons | last = Vaizs | title = Menace II Society {{en ikona}} | journal = Empire | year = 1999. gada decembris }}</ref> Ūlss filmu aprakstīja kā "romantisku komēdiju", paskaidrojot, ka "daudz kas ir saistīts ar tēlu attieksmi pret veselīgām attiecībām, liela daļa no viņu uzvešanās veida liekas neveselīga un riebīga vienam pret otru, taču patiesībā tas strādā, jo abi tēli psiholoģiski ir uz robežas".<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Maikls | last = Sregovs | url = http://www.salon.com/ent/col/srag/1999/10/14/fincher/index1.html | title = Testosterama {{en ikona}} | work = Salon.com | date = 1999. gada 14. oktobrī | accessdate = 2007. gada 2. decembrī | archive-date = 2007. gada 9. Decembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071209021705/http://www.salon.com/ent/col/srag/1999/10/14/fincher/index1.html }}</ref> Stāstītājs vēlas intīmu tuvību, taču izvairās no tās ar Marlu Singeri, jo saredz pārāk daudzas līdzības ar sevi.<ref name="DVDcom">"Cīņas kluba" DVD komentāri ar [[Deivids Finčers|Deividu Finčeru]], [[Breds Pits|Bredu Pitu]], [[Edvards Nortons|Edvardu Nortonu]] un [[Helēna Bonema Kārtere|Helēnu Bonemu Kārteri]], [2000], ''20th Century Fox''.</ref> Kaut arī Marla ir pavedinoša un nihilistiska perspektīva Stāstītājam, viņš tā vietā izvēlas jauno nodarbi un satraukumu, ko viņam piedāvā draudzēšanās ar Taileru Dērdenu. Stāstītājs jūtas ērti, esot personīgi saistīts ar Taileru Dērdenu, taču kļūst greizsirdīgs, kad Tailers uzsāk seksuālas attiecības ar Marlu. Kad Stāstītājs strīdas ar Taileru par viņu draudzību, Tailers pastāsta, ka draudzība ir otršķirīga, salīdzinot ar sekošanu viņu pētītajai filozofijai.<ref name="reel">{{Ziņu atsauce | first = Barbara | last = Tīsdola | url = http://www.reel.com/reel.asp?node=features/interviews/norton | title = Edward Norton Fights His Way to the Top {{en ikona}} | work = Reel.com | publisher = Movie Gallery | year = 1999 | accessdate = 2007. gada 24. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071011095947/http://reel.com/reel.asp?node=features%2Finterviews%2Fnorton | archivedate = 2007. gada 11. Oktobris }}</ref> Tailers ierosina kaut ko darīt ar Marlu, netieši norādot, ka viņa ir risks, no kura jāatbrīvojas. Kad Tailers to pasaka, Stāstītājs saprot, ka viņa vēlmēm būtu jābūt fokusētām uz Marlu, un sāk novirzīties no Tailera ceļa.<ref name="DVDcom" /> {{quote box2|align=left| salign = right|width=30%|quote=Filmas sākumā mēs nolēmām, ka es sākšu badoties, kamēr [Breds Pits] attīstītos un dotos uz solārijiem; viņš kļūtu arvien ideālāks, bet es nīktu.|source=Edvards Nortons<ref>{{Ziņu atsauce | first = S. F. | last = Seds | url = http://www.telegraph.co.uk/culture/film/3592955/Its-the-thought-that-counts.html | title = It's the thought that counts {{en ikona}} | work = The Daily Telegraph | date = 2003. gada 19. aprīlī |accessdate = 2008. gada 30. aprīlī }}</ref>}} Neuzticamais Stāstītājs sākotnēji neapzinās, ka Tailers Dērdens ir radies viņā pašā un tikai Stāstītājs pats ir tas, kurš viņu redz.<ref name="comment65">{{Harvnb|Smith|1999|pp=65}}</ref> Viņš arī kļūdaini slavē cīņas klubus kā veidu, kā justies spēcīgam,<ref name="yale">{{Ziņu atsauce | first = Robijs | last = O'Konors | title = Interview with Edward Norton {{en ikona}} | work = Yale Herald | date = 1999. gada 8. oktobrī }}</ref> kaut arī Stāstītāja fiziskā kondīcija pasliktinās pa to laiku, Tailera Dērdena izskats uzlabojas. Sākotnēji Tailers vēlas "patiesi pieredzēt" īstas cīņas, tāpat kā Stāstītājs,<ref name="showbiz">{{Ziņu atsauce | first = Stīvens | last = Šefers | url = http://mrshowbiz.go.com/celebrities/interviews/509_1.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010417125217/http://mrshowbiz.go.com/celebrities/interviews/509_1.html | title = Brad Pitt & Edward Norton {{en ikona}} | work = MrShowbiz.com | publisher = ABC News Internet Ventures | year = 1999. gada oktobris | archivedate = 2001. gada 17. Aprīlis | accessdate = 2007. gada 26. martā }}</ref> viņam ir nihilistiska attieksme noliegt un iznīcināt institūcijas un vērtību sistēmas.<ref name="talk">{{Laikraksta atsauce | first = Greiems | last = Fullers| title = Fighting Talk {{en ikona}} | url = https://archive.org/details/sim_journal-of-hand-surgery_1999-09_24a_5/page/1071 | journal = Interview |year = 1999. gada novembris | volume = 24 | issue = 5 | pages = 1071–7 | pmid = 10509287 | doi = 10.1053/jhsu.1999.1281 }}</ref> Viņa impulsīvā daba, kas ataino [[Id, ego un superego|id]],<ref name="DVDcom" /> piedāvā attieksmi, kas ir vilinoša un atbrīvojoša Stāstītājam un "Projekta Haoss" biedriem. Tailera iniciatīvas un metodes kļūst dehumanizējošas,<ref name="talk" /> viņš izrīko "Projekta" dalībniekus ar [[megafons|megafonu]], līdzīgi nometņu vadītājiem [[Ķīna]]s pārizglītošanas nometnēs.<ref name="DVDcom" /> Stāstītājs aizvirzās prom no Tailera un filmas beigās nokļūst krustcelēs starp savām divām konfliktējošajām pusēm.<ref name="reel" /> Edvards Nortons ir sacījis: "Manuprāt, "Cīņas klubs" patiesi, savā ziņā [..] iedziļinājās izmisumā un paralīzē, ko cilvēki jūt, jo šo vērtību sistēmu viņi ir mantojuši no reklāmām."<ref name="showbiz" /> Breds Pits ir teicis: "Cīņas klubs" ir metafora nepieciešamībai virzīties cauri sienām, kuras mēs paši uzliekam sev apkārt, un vienkārši pēc kaut kā tiekties, tāpēc pirmoreiz mēs varam izjust sāpes."<ref name=tribune>{{Ziņu atsauce | title = 'Club' fighting for a respectful place in life {{en ikona}} | work = Post-Tribune | date = 2001. gada 15. martā }}</ref> "Cīņas klubs" līdzinās 1955. gada filmai "[[Dumpinieks bez iemesla]]": abas ir par cilvēkiem, kuri ir vīlušies esošajā sistēmā.<ref name="showbiz" /> Tēli, kas ir pārcietuši sociālu emaskulāciju, nu ir kļuvuši par "skatītāju paaudzi".<ref name="calgary">{{Ziņu atsauce | first = Luiss B. | last = Hobsons| title = Get ready to rumble {{en ikona}} | work = Calgary Sun | date = 1999. gada 10. oktobrī | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}</ref> Reklāmas kultūra definē sabiedrības "virspusējos priekus", kuri rada nevajadzīgu pakaļdzīšanos pēc materiālajām vērtībām, atstājot novārtā svarīgāko - tiekšanos pēc garīga prieka. Filmā ir atsauces uz ''[[Calvin Klein]]'', ''[[IKEA]]'' un ''[[Volkswagen New Beetle]]''. Nortons par ''Beetle'' ir sacījis: "Mēs to sadauzījām [..], jo tas šķita kā klasisks demogrāfiskā sprādziena paaudzes mārketinga plāna piemērs, kas pārdeva kultūru mums atpakaļ."<ref name="cruisin">{{Ziņu atsauce | first = Džims | last = Sloteks | title = Cruisin' for a bruisin' {{en ikona}} | work = Toronto Sun | date = 1999. gada 10. oktobrī }}</ref> Viņa tēls pārvietojas pa savu dzīvokli, kamēr [[vizuālie efekti]] parāda viņa daudzos ''IKEA'' īpašumus. Finčers aprakstīja Stāstītāja nodošanos: "Tā bija tikai doma par dzīvošanu šajā viltus priekā."<ref name="comment67">{{Harvnb|Smith|1999|p=67}}</ref> Pits izskaidroja neatbilstību: "Man šķiet, ka pastāv pašaizsardzības mehānisms, kas aiztur manu paaudzi no īstas un godīgas pazīšanās un saistībām ar mūsu patiesajām jūtām. Mēs fanojam par [[beisbols|beisbola]] komandām, taču mēs paši neiesaistāmies un nespēlējam. Mēs esam tik nobažījušies par neveiksmi un tik tendēti uz panākumiem, ka šīs divas lietas ir viss, kas galu galā tevi raksturos."<ref name=tribune /> Vardarbība cīņas klubos ir domāta nevis, lai reklamētu vai cildinātu fiziskās cīņas, bet, lai dalībnieki izjustu sabiedrību, kurā viņi citādi ir nejūtīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Maikls | last = Mozess | url = http://www.drdrew.com/article.asp?id=198 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071211235459/http://www.drdrew.com/article.asp?id=198 | archivedate = 2007. gada 11. Decembris | title = Fighting Words: An interview with Fight Club director David Fincher {{en ikona}} | work = DrDrew.com | publisher = Dr. Drew | year = 1999 | accessdate = 2009. gada 13. maijā }}</ref> Cīņas ir taustāms piemērs pretestībai pret "ieraušanos" impulsu sabiedrībā.<ref name="calgary" /> Nortons uzskatīja, ka cīņa starp vīriešiem atņem "bailes no sāpēm" un "pieķeršanos materālajām vērtībām", ļaujot viņiem piedzīvot kaut ko vērtīgu.<ref name="showbiz" /> Kad cīņas pārvēršas revolucionārā vardarbībā, filma tikai daļēji pieņem Tailera Dērdena revolucionāro dialektiku, teicējs novirzās un noliedz Tailera idejas.<ref name="reel" /> "Cīņas klubs" apzināti slēpj neviennozīmīgu vēsti, kuras interpetācija tiek atstāta skatītāju ziņā.<ref name="talk" /> Finčers paskaidroja: "Man patīk doma, ka [[fašisms]] var pastāvēt, nepiedāvājot konkrētu virzienu vai risinājumu. Vai tad fašismam nav jāsaka "šis ir virziens, kurp mums jādodas"? Taču šī filma nevarētu piedāvāt ''kaut kādu'' risinājumu."<ref name="empire" /> == Darbs pie filmas == === Ideja un režisora meklēšana === [[Čaks Palahņuks|Čaka Palahņuka]] romāns "[[Cīņas klubs (romāns)|Cīņas klubs]]" tika izdots 1996. gadā. Pirms tā izdošanas ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' grāmatu izlūks nosūtīja romāna pirmsiespiešanas versiju<!-- galley proof --> firmas radošajam direktoram Kevinam Makormikam. Viņš lika vienam no studijas lasītājiem izskatīt šo versiju kā kandidātu ekranizācijai, taču lasītājs to noraidīja. Makormiks tad pārsūtīja pirmsiespiešanas versiju producentiem Lorensam Benderam un Ārtam Linsonam, kas arī to noraidīja. [[Kinoproducents|Producenti]] Džošs Donens un Ross Bells saskatīja potenciālu un izrādīja interesi. Viņi noorganizēja bezalgas lasījumus ar [[aktieris|aktieriem]], lai noteiktu scenārija garumu, un sākotnējais lasījums ilga sešas stundas. Producenti izgrieza nodaļas, lai saīsinātu [[spēlfilma]]s garumu, un lietoja saīsināto scenāriju, lai ierakstītu dialogu. Bells nosūtīja ierakstu Lorai Ziskinai, nodaļas ''[[Fox 2000]]'' vadītājai, kas noklausījās ierakstu un no Palahņuka par {{sk|10000}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]] iegādājās tiesības uz "Cīņas klubu".<ref name="mav1">{{Harvnb|Waxman|2005|pp=137–151}}</ref> Ziskina sākotnēji vēlējās nolīgt Baku Henriju, lai uzrakstītu scenāriju, jo uzskatīja, ka "Cīņas klubs" ir līdzīgs 1967. gada filmai "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]", kurai Henrijs uzrakstīja scenāriju. Kad jauns [[scenārists]], Džims Ūlss, [[Lobisms|lobēja]] Donenu un Bellu šim darbam, producenti izvēlējās viņu Henrija vietā. Bells sazinājās ar četriem [[Kinorežisors|režisoriem]], kuri varētu strādāt pie filmas. Viņaprāt, labākā izvēle bija [[Pīters Džeksons]], taču viņš bija aizņemts, [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] filmējot filmu "[[Briesmoņi (filma)|Briesmoņi]]" (1996). [[Braiens Singers]] saņēma grāmatu, taču to neizlasīja. [[Denijs Boils]] satikās ar Bellu un izlasīja grāmatu, taču atteicās. [[Deivids Finčers]], kas izlasīja "Cīņas klubu" un centās pats iegādāties tiesības, runāja ar Ziskinu par filmas režisēšanu. Viņš kavējās pieņemt ''20th Century Fox'' piedāvājumu, jo viņam bija negatīva pieredze, strādājot ar filmu "[[Svešie 3]]". Lai uzlabotu attiecības ar studiju, viņš tikās ar Ziskinu un studijas vadītāju Billu Mekeniku.<ref name="mav1" /> 1997. gada augustā ''20th Century Fox'' paziņoja, ka Finčers režisēs "Cīņas kluba" ekranizāciju.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Maikls | last = Flemings | url = http://www.variety.com/article/VR1116678264.html?categoryid=3&cs=1 | title = Thornton holds reins of 'Horses' {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1997. gada 19. augustā | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-url = https://web.archive.org/web/20071011203539/http://variety.com/article/VR1116678264.html?categoryid=3&cs=1 | archive-date = 2007. gada 11. Oktobris }}</ref> === Aktieru izvēle === {| class="infobox" |- ! Aktieris ! class="unsortable" | ! Loma |- | [[Edvards Nortons]] | ... | teicējs |- | [[Breds Pits]] | ... | Tailers Dērdens |- | [[Helēna Bonema Kārtere]] | ... | Marla Singere |- | [[Džēreds Leto]] | ... | Eņģeļa seja |- | ''[[Meat Loaf]]'' | ... | Roberts Polsons |} [[Kinoproducents|Producents]] Ross Bells tikās ar [[aktieris|aktieri]] [[Rasels Krovs|Raselu Krovu]], lai apspriestu viņa kandidatūru Tailera Dērdena lomai. Producents Ārts Linsons, kas filmas veidošanā iesaistījās vēlāk, tikās ar citu kandidātu — Bredu Pitu. Linsons bija pieredzējušāks producents nekā Bells, tāpēc studija izvēlējās Pitu, nevis Krovu.<ref name="mav1" /> Pēc neveiksmes 1998. gadā ar "[[Iepazīstieties, Džo Bleks]]", Pits bija jaunas filmas meklējumos. Studija uzskatīja, ka "Cīņas klubs" būtu komerciāli veiksmīgāks ar lielu zvaigzni. Studija noslēdza līgumu ar Pitu un piedāvāja viņam 17,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] honorāru.<ref name="mav2">{{harvnb|Waxman|2005|pp=175–184}}</ref> Stāstītāja lomai studija meklēja "seksīgāku vārdu" kā [[Mets Deimons|Metu Deimonu]], lai palielinātu filmas komerciālās cerības. Tika apspriesta arī [[Šons Penns|Šona Penna]] kandidatūra. Tā vietā Finčers izskatīja Edvarda Nortona kandidatūru, balstoties uz aktiera spēli 1996. gada filmā "[[Nācija pret Leriju Flintu]]".<ref name="vanity">{{Laikraksta atsauce | first = Pīters | last = Biskinds | title=Extreme Norton {{en ikona}} | journal = Vanity Fair | year = 1999. gada augusts }}</ref> Citas studijas piedāvāja Nortonam galvenās lomas filmās "[[Talantīgais misters Riplijs]]" un "[[Cilvēks uz Mēness]]". Aktieri izvēlējās filmai "[[Zvērinātie (filma)|Zvērinātie]]", taču filmas iestudēšana tā arī neuzsākās. ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' piedāvāja Nortonam 2,5 miljonus ASV dolāru honorāru, lai pievilinātu viņu "Cīņas klubam". Nortons nevarēja uzreiz piekrist piedāvājumam, jo kompānijai ''[[Paramount Pictures]]'' viņš joprojām bija vienu filmu parādā. Nortons parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru viņam bija jāpiedalās vienā no studijas nākamajām filmām par zemāku atalgojumu. Nortons saistības izpildīja, piedaloties 2003. gada filmā "[[Itālijas variants (filma, 2003)|Itālijas variants]]".<ref name="mav2" /> 1998. gada janvārī ''20th Century Fox'' paziņoja, ka filmai ir izvēlēti [[Breds Pits]] un [[Edvards Nortons]].<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Kriss | last = Petrikins | url = http://www.variety.com/article/VR1117434297.html?categoryid=13&cs=1 | title = Studio Report Card: Fox {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1998. gada 7. janvārī | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-url = https://web.archive.org/web/20080519071100/http://www.variety.com/article/VR1117434297.html?categoryid=13&cs=1 | archive-date = 2008. gada 19. Maijs }}</ref> Aktieri gatavojās savām lomām, trenējoties [[bokss|boksā]], [[tekvondo]], ''[[grappling]]'',<ref name="details">{{Laikraksta atsauce | first = Stīvens | last = Gerets | title=Freeze Frame {{en ikona}} | journal = Details | year = 1999. gada jūlijs }}</ref> un [[ziepes|ziepju]] vārīšanā.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Johanna | last = Šnellere | title = Brad Pitt and Edward Norton make 'Fight Club' {{en ikona}} | journal = Premiere | year = 1999. gada augusts }}</ref> Pits patvaļīgi aizgāja pie zobārsta, lai tas ierobotu viņa priekšzobus un viņa tēlam nebūtu ideāli [[zobi]]. Tie tika atjaunoti pēc filmēšanas beigām.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Kriss | last = Našavati | url = http://www.ew.com/ew/article/0,,83604,00.html | title = Brad Pitt loses his teeth for a "Fight" {{en ikona}} | journal = Entertainment Weekly | date = 1998. gada 16. jūlijā | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 14. Oktobris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071014195931/http://www.ew.com/ew/article/0%2C%2C83604%2C00.html }}</ref> Finčera pirmā izvēle Marlas Singeres lomai bija [[Džanīne Garofalo]], bet viņa bija pret filmas seksuālo saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Story Behind Fight Club {{en ikona}} | work = Total Film | url = http://www.totalfilm.com/features/the-story-behind-fight-club | quote = Studija gribēja Vinonu Raideri. Finčers gribēja Džanīni Garofalo, taču viņai bija "neērti vien padomāt par visu šo seksu". | date = 2009. gada 20. novembrī | accessdate = 2010. gada 11. maijā }}</ref> Filmas veidotāji sākotnēji apsvēra [[Kortnija Lava|Kortniju Lavu]] un [[Vinona Raidere|Vinonu Raideri]] kā kandidātes.<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.cnn.com/books/news/9910/29/fight.club.author/ | title = Palahniuk: Marketing 'Fight Club' is 'the ultimate absurd joke' {{en ikona}} | publisher = [[CNN]] | date = 1999. gada 29. oktobrī | accessdate = 2007. gada 26. martā }}</ref> Studija vēlējās [[Rīza Viterspūna|Rīzu Viterspūnu]], taču Finčers uzskatīja, ka viņa ir par jaunu šai lomai.<ref name="mav2" /> Viņš izvēlējās [[Helēna Bonema Kārtere|Helēnu Bonemu Kārteri]], balstoties uz viņas spēli 1997. gada filmā "[[Dūjas spārni (filma, 1997)|Dūjas spārni]]".<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Ričards | last = Džonsons | title = Boxing Helena {{en ikona}} | work = Los Angeles Magazine | year = 1999. gada novembris }}</ref> === Scenārija rakstīšana === [[Scenārists|Scenārija autors]] Džims Ūlss strādāja pie sākotnējās scenārija versijas. Tajā nebija aizkadra [[balss]], jo tolaik valdīja uzskats, ka šī tehnika ir "banāla un nodrāzta". Kad Finčers pievienojās filmai, viņš pastāvēja uz aizkadra balss nepieciešamību, uzskatot, ka filmas humora avots esot tieši Stāstītāja balss.<ref name="mav2" /> Sākotnējo versiju [[kinorežisors|režisors]] aprakstīja kā "bēdīgu un nožēlojamu".<ref name="smith61">{{Harvnb|Smith|1999|p=61}}</ref> Finčers un Ūlss scenāriju pārveidoja sešu līdz septiņu [[mēnesis|mēnešu]] laikā. 1997. gadā bija gatavs trešais scenārija variants, kurā bija izmainīta notikumu secība un izlaisti vairāki svarīgi elementi. Kad tika nolīgts [[Breds Pits|Pits]], viņš bija nobažījies par to, ka viņa tēls — Tailers Dērdens — bija pārāk viendimensionāls. Finčers meklēja padomu pie scenārista un režisora [[Kemerons Krovs|Kemerona Krova]], kas ieteica tēlu padarīt nenoteiktāku. Finčers nolīga arī scenāristu [[Endrjū Kevins Vokers|Endrjū Kevinu Vokeru]]. Režisors ielūdza Pitu un [[Edvards Nortons|Nortonu]], lai viņi palīdzētu rediģēt scenāriju, un grupa izveidoja piecas revīzijas gada laikā.<ref name="mav2" /> Čaks Palahņuks slavēja [[Cīņas klubs (romāns)|sava romāna]] precīzo ekranizāciju un to, ka filmas sižets bija noslīpētāks par romāna sižetu. Palahņuks atcerējās, kā scenāristi apsprieda to, vai skatītāji noticētu romāna negaidītajam nobeigumam. Finčers atbalstīja nobeiguma iekļaušanu, apgalvojot: "Ja viņi līdz šim brīdim pieņem visu, viņi pieņems arī nobeigumu. Ja viņi joprojām atradīsies zālē, viņi tam sekos."<ref name="dvdtalk">{{Tīmekļa atsauce | last = Kleinmans | first = Džefrijs | url = http://www.dvdtalk.com/interviews/chuck_palahniuk.html | title = Interview With Fight Club Author Chuck Palahniuk {{en ikona}} | work = DVD Talk | accessdate = 2007. gada 23. martā }}</ref> Palahņuka romānā bija homoerotiskas ainas, kuras režisors iekļāva arī filmā. Tas tika darīts ar nolūku likt skatītājiem justies neērti un uzsvērt pārsteigumu, kas viņus sagaida beigu epizodē.<ref name="fiction">{{Ziņu atsauce | first = Luiss B. | last = Hobsons | title = Fiction for real {{en ikona}} | work = Calgary Sun | date = 1999. gada 10. oktobrī }}</ref> Vannas istabas aina, kad Tailers Dērdens mazgājas blakus Stāstītājam, ir viens no šādiem piemēriem. Citāts "es vēlos uzzināt, vai vēl viena [[sieviete]] patiešām ir atbilde, ko mums vajag," bija domāts, lai norādītu uz personīgo atbildību, nevis [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]].<ref name="DVDcom" /> Vēl viens piemērs ir aina filmas sākumā, kurā Tailers Dērdens novieto ieroča stobru Stāstītāja mutē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Stīvens | last = Šefers | url = http://mrshowbiz.go.com/news/Todays_Stories/991013/fightclubauthor101399.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010416022913/http://mrshowbiz.go.com/news/Todays_Stories/991013/fightclubauthor101399.html | title = Fight Club's Controversial Cut {{en ikona}} | work = MrShowbiz.com | publisher = ABC News Internet Ventures | archivedate = 2001. gada 16. Aprīlis | date = 1999. gada 13. oktobrī | accessdate = 2007. gada 2. decembrī }}</ref> Stāstītājs rod atpestīšanu filmas beigās, noraidot Tailera Dērdena dialektiku, tā novirzoties no romānā esošā nobeiguma, kurā Stāstītājs tiek ievietots [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]].<ref name="empire" /> Nortons atrada paralēles starp atpestīšanu kā šajā filmā, tā "Absolventā", norādot, ka abu filmu galvenie varoņi atrod vidusceļu starp savām divām pusēm.<ref name="reel" /> Finčers uzskatīja, ka romāns bija pārāk apmāts ar Taileru Dērdenu, tādēļ viņš izmainīja nobeigumu, lai no viņa novirzītos: "Es gribēju, lai cilvēki mīl Taileru, taču es gribēju arī, lai viņi pieļautu viņa sakāvi."<ref name="empire" /> === Filmēšana === Studijas vadītāji Mekeniks un Ziskina sākotnēji ieplānoja filmas veidošanā ieguldīt 23 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]],<ref name="mav1" /> taču, uzsākot aktīvu darbu pie filmas, budžets palielinājās līdz 50 miljoniem. Pusi apmaksāja ''[[New Regency]]'', taču filmēšanas laikā prognozētās izmaksas pieauga līdz 67 miljoniem dolāru. ''New Regency'' vadītājs un "Cīņas kluba" producēšanas vadītājs [[Arnons Milčans]] lūdza Finčeru samazināt izmaksas par vismaz 5 miljoniem. [[Kinorežisors|Režisors]] atteicās, tādēļ Milčans piedraudēja Mekenikam, ka ''New Regency'' atsauks finansējumu. Mekeniks centās atgūt Milčana atbalstu, nosūtot viņam nerediģētu materiālu no "Cīņas kluba" filmēšanas. Redzot trīs nedēļu darbu, Milčans atjaunoja ''New Regency'' finansiālo atbalstu.<ref name="mav3">{{harvnb|Waxman|2005|pp=199–202}}</ref> Galējais filmas veidošanas budžets bija 63 miljoni ASV dolāru.<ref name="mojo" /> Cīņas ainas bija pilnībā iestudētas, un, lai iegūtu reālistiskus efektus, aktieriem prasīja "pilnībā iejusties lomā".<ref name="nosaukums-2">{{Ziņu atsauce| title = 'Club' fighting for a respectful place in life {{en ikona}} | work = Post-Tribune | date = 2001. gada 15. martā }}</ref> Grimētāja Džūlija Pīrsa, kas strādāja kopā ar režisoru 1997. gada filmā "[[Spēle (filma, 1997)|Spēle]]", precīzai cīnītāju atainošanai pētīja [[jauktā cīņas māksla|jaukto cīņas mākslu]] un ''[[pay-per-view]]'' boksu. Viņa izveidoja statista [[auss|ausi]] bez skrimšļa, iedvesmojoties no [[bokss|boksa]] mača, kurā [[Maiks Taisons]] nokoda daļu [[Evanders Holifīlds|Evandera Holifīlda]] auss.<ref>{{Laikraksta atsauce | url= | title=It Bruiser: Julie Pearce | journal=[[Entertainment Weekly]] | date=July&nbsp;25, 1999}}</ref> Grimētāji pielietoja divas metodes, kā ātri radīt sviedrus: uz [[vazelīns|vazelīna]] kārtas uzlēja minerālūdeni un, "slapju sviedru" radīšanai, lietoja tīru [[ūdens|ūdeni]]. ''[[Meat Loaf]]'', kas tēlo cīņas kluba biedru ar "[[ginekomastija|kuces pupiem]]", valkāja 40 [[kilograms|kg]] smagu [[tauki|tauku]] ''iejūgu'', pateicoties kuram viņam bija lielas [[sievietes krūtis|krūtis]].<ref name="details" /> Lai būtu garāks, ainās ar Nortonu viņš valkāja 20&nbsp;cm augstas ''platformenes''.<ref name="DVDcom" /> Fimēšana ilga 138 dienas,<ref name="anarchy">{{Harvnb|Probst|1999}}</ref> kuru laikā Finčers uzfilmēja vairāk nekā 1500 filmas lentes, trīsreiz vairāk nekā vidēji [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmā.<ref name="details" /> Filmēšana notika Losandželosā, tās apkārtnē un studijas uzņemšanas laukumos.<ref name="anarchy" /> Scenogrāfs Alekss Makdovels uzbūvēja vairāk nekā 70 uzņemšanas laukumus.<ref name="details" /> Tailera Dērdena mājas āriene tika uzbūvēta Sanpedro rajonā, [[Losandželosa|Losandželosā]], bet iekšpuse — studijā. Lai ilustrētu tēlu sairušo pasauli, mājas iekšpuse bija daļēji sagruvusi.<ref name="anarchy" /> Marlas Singeres [[dzīvoklis|dzīvokļa]] izkārtojums tika balstīts uz [[fotogrāfija|fotogrāfijām]] no ''Rosalind Apartments'', Losandželosas centrā.<ref name="comment65" /> Kopā aptuveni 200 vietās tika uzfilmētas ap 300 ainas, un pielietoti sarežģīti specefekti. Finčers salīdzināja "Cīņas klubu" ar viņa nākamo un ne tik sarežģīto filmu "[[Baiļu istaba]]": "Es jutos tā, it kā visu savu laiku pavadītu, skatoties uz [[kravas automobilis|kravas mašīnām]], kuras tiek izkrautas un piekrautas, ar mērķi nofilmēt trīs dialoga rindiņas. Transportēšanas bija krietni par daudz."<ref>{{Ziņu atsauce | first = Kolins | last = Koverts | title = Fear factor is Fincher's forte {{en ikona}} | work = Star Tribune | date = 2002. gada 29. martā }}</ref> === Kinematogrāfija === "Cīņas kluba" filmēšanā Finčers lietoja [[Super 35]] formātu, jo tas viņam deva maksimālu manevrētspēju. Par operatoru viņš nolīga Džefu Kronenvetu. Kronenveta [[tēvs]] Džordans Kronenvets bija operators Finčera režisētajā 1992. gada filmā "[[Svešie 3]]", taču tika nomainīts divas nedēļas pēc filmēšanas sākuma. Finčers no savām iepriekšējām filmām ("[[Septiņi (filma)|Septiņi]]" un "Spēle") izpētīja dažādus pielietotos vizuālos efektus, un, kopā ar Kronenvetu filmējot "Cīņas klubu", aizguva pāris elementus.<ref name="anarchy" /> Viņi izmantoja ''bālu'' stilu, padarot cilvēkus "spīdīgus".<ref name="comment65" /> Ainas, kurās Stāstītājs parādījās bez Tailera Dērdena, izskatījās mierīgas un reālistiskas. Ainas ar Taileru, pēc Finčera teiktā, bija "hiperreālākas kā nojauktā, tā demontētā nozīmē — vizuāla metafora tam, kurp [Stāstītājs] dodas". Tērpos un grimā filmas veidotāji lietoja nepiesātinātas krāsas.<ref name="anarchy" /> Helēnai Bonemai Kārterei bija ''lāsmojošs'' grims, kas norādīja uz viņas romantisko nihilistisko tēlu ar "heroīna briesmoņa apsūbējumu". Finčers un Kronenvets iespaidojās no 1973. gada filmas "[[Amerikāņu grafiti]]", kurā [[nakts]] skatiem piemita ikdienišķums, tajā pašā laikā nezaudējot krāsainību.<ref name="nosaukums-1">{{Harvnb|Smith|1999|p=65}}</ref> Filmas veidotāji filmēšanas laikā izmantoja kā dabīgo, tā mākslīgo [[gaisma|gaismu]]. Filmas ainu apgaismošanai [[kinorežisors|režisors]] centās pielietot vairākas pieejas, piemēram, filmējot pilsētā viņš ieguva [[pilsēta]]s apgaismojuma fona efektu. Lai saglabātu realitātes izjūtu, piemēram, apgaismotu [[protēze]]s, kas parādīja tēlu ievainojumus, dažkārt tikai izmantots fluorescējošais apgaismojums.<ref name="anarchy" /> No otras puses, Finčers vēroja, lai apgaismojums nebūtu pārāk spēcīgs. Iedvesmojoties no operatora Gordona Vilisa pielietotās tehnikas, tēlu [[acis]] viņš neizcēla.<ref name="DVDcom" /> "Cīņas klubs" lielākoties tika filmēts naktī. [[Diena]]s ainas Finčers apzināti filmēja [[ēna]]inās vietās. Lai radītu fona spīdumu, filmēšanas komanda bāra pagrabā novietoja lētas darba lampas. Finčers izvairījās no sarežģītiem filmēšanas darbiem pirmajās pagraba cīņu ainās, tā vietā nofiksējot kameru konkrētā vietā. Vēlākajās ainās Finčers pārvietoja kameru no skatītāja skatpunkta uz cīnītāja skatpunktu.<ref name="anarchy" /> Ainas ar Taileru Dērdenu tika inscenētas ar domu noslēpt faktu, ka šis tēls ir Stāstītāja izdomājums. Viņš netika filmēts vienā kadrā ar ļaužu grupu, kā arī trešās personas skatos, kur, manipulācijas nolūkos, Tailers Stāstītājam piedāvā specifiskas idejas. Sākuma ainās filmas veidotāji Taileru iekļāva atsevišķos kadros, lai radītu zemapziņas efektu.<ref name="comment65" /> Tailers parādās fonā, nefokusēts, kā "mazs velniņš uz pleca".<ref name="DVDcom" /> Finčera paskaidrojums: "Mūsu varonis rada Taileru Dērdenu pats savā prātā, tādēļ šajā brīdī viņš pastāv tikai Stāstītāja apziņas perifērijā."<ref name="cinefex" /> Kaut arī "Cīņas kluba" filmēšanā Kronenvets lielākoties izmantoja "Kodak" kinolenti, lai izmainītu tās izskatu, tika pielietotas vairākas citas tehnikas. Piemēram: * Lielai daļai nakts ainu ārpusē tika pielietota "postluminācijas metode" — kontrasts tika izstiepts, ar nolūku skatu padarīt apzināti neglītu. * [[ekspozīcija (fotogrāfija)|Ekspozīcija]] tika uzstādīta pārāk īsa. * Lai palielinātu melnās krāsas optisko blīvumu, daļā ainu tika lietots ''[[Technicolor]] ENR bleach bypass''. * Ar mērķi radīt spriedzes "kāpinājuma" sajūtu, tika izvēlēts augsta kontrasta fons ar netīru apsūbējumu.<ref name="comment65" /> === Vizuālie efekti === Lai pielietotu dažādos vizuālos efektus, Finčers nolīga Kevinu Todu Haugu. Ar Haugu viņš jau bija sastrādājies, veidojot "Spēli". Meistars sadalīja vizuālo efektu māksliniekus un ekspertus dažādās grupās, katra no tām atbildēja par citu vizuālo efektu tipu: datorgrafiku, animāciju, salikšanu un skenēšanu. Haugs paskaidroja: "Mēs izvēlējāmies labākos cilvēkus katram efektu darba aspektam, tad koordinējām viņu darbu. Šādā veidā mēs izvairījāmies no sarežģītā grupu darba." Finčers vizualizēja teicēja perspektīvu caur "prāta acs" skatpunktu un skatītājiem izveidoja [[tuvredzība|tuvredzīgu]] struktūru. Sarežģītiem vizuālo efektu skatiem Finčers lietoja priekšvizualizācijas video, kā risinājumu potenciālām kļūdām reālās filmēšanas laikā.<ref name="cinefex">{{Laikraksta atsauce | first = Kevins H. | last = Mārtins | title = A World of Hurt {{en ikona}} | journal = [[Cinefex]] | year = 2000. gada janvāris }}</ref> [[Attēls:Fight Club fear center.jpg|thumb|250px|"Cīņas kluba" ievads, kas ataino [[smadzenes|smadzeņu]] neirālo tīklu, kurā domas procesu uzsāk teicēja baiļu impulss. Neirālā tīkla karti izveidoja, izmantojot L-sistēmu un uzzīmēja ar medicīniskā ilustrētāja palīdzību.]] Filmas ievadā ir 90 [[sekunde]]s gara vizuālo efektu aina, kas parāda Stāstītāja [[smadzenes]] [[mikroskops|mikroskopiskā]] palielinājumā, kamera attālinās un sāk ceļojumu no viņa baiļu centra, sekojot domas procesam, ko ir izsaucis baiļu impulss.<ref name="comment61–62">{{Harvnb|Smith|1999|pp=61–62}}</ref> Ainai, kuru daļēji veidoja Finčers, sākotnēji bija piešķirts atsevišķs filmas budžets, taču 1999. gada [[janvāris|janvārī]] studija apvienoja abus projektus.<ref name="cinefex" /> Finčers nolīga ''Digital Domain'' un firmas vizuālo efektu uzraugu Kevinu Meku, kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par labākajiem [[specefekts|specefektiem]] 1998. gada filmā "[[Kad sapņi piepildās]]", ainas veidošanai. Izmantojot L-sistēmu, firma atveidoja smadzeņu karti,<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Marks | last = Frauenfelders| title = Hollywood's Head Case {{en ikona}} | journal = Wired | year = 1999. gada augusts }}</ref> un medicīniskā ilustratore Ketrīna Džonsa detalizēja šo dizainu. Attālināšanās aina no smadzeņu iekšienes uz galvaskausa ārpusi iekļāva [[neirons|neironus]], darbības potenciālus un [[mata folikuls|mata folikulu]]. Haugs paskaidroja: "Lai gan mēs gribējām, lai ceļojums caur smadzenēm izskatītos kā [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopa]] [[fotogrāfija]], šim skatam vajadzēja būt apvienotam ar nakts niršanas sajūtu: slapjam, baisam un ar mazu attēla dziļumu." Seklais attēla dziļums tika panākts, pateicoties staru izsekošanas procesam.<ref name="cinefex" /> Filmā tika iekļauti arī citi [[vizuālie efekti]], piemēram, filmas sākumā kamera pazib gar pilsētas ielām, lai parādītu "Projekta Haoss" iznīcinošo ekipējumu, kas mētājas apakšzemes stāvvietās. Aina bija [[Trīsdimensiju telpa|trīsdimensionāla]] kompozīcija, kur tika apvienotas gandrīz 100 [[Losandželosa]]s fotogrāfijas, kuras uzņēma [[fotogrāfs]] Maikls Daglass Midltons. Pie filmas beigu ainas, kad brūk kredītkaršu biroju ēkas, tās radītājs Ričards Beilijs (''Image Savant'') strādāja vairāk nekā četrpadsmit mēnešus.<ref name="cinefex" /> Filmas vidū Tailers Dērdens skatītājiem parāda norādījuma zīmi (filmā iesauktu par [[cigarete]]s izdegumu). Aina simbolizē pagrieziena punktu, kas pareģo topošo pārrāvumu un "diezgan subjektīvās realitātes", kas pastāvēja filmas sākumā, inversiju. Režisors paskaidroja: "Pēkšņi ir tā, it kā kinomehāniķis palaida garām pārslēgšanos uz nākamo lentu, skatītājiem ir jāsāk skatīties uz filmu pavisam citādi."<ref name="cinefex" /> === Muzikālais pavadījums === Finčers bija norūpējies par to, ka grupas, kurām ir pieredze filmu muzikālā pavadījuma veidošanā, nespēs apvienot tēmas, kuras tiek risinātas filmā. Šī iemesla dēļ viņš meklēja [[Mūzikas grupa|grupu]], kura nekad iepriekš nav rakstījusi pavadījumu filmai. Viņš centās nolīgt ''[[Radiohead]]'',<ref name="DVDcom" /> taču galu galā izvēlējās [[Breikbīts|breikbīta]] producentu duetu ''[[Dust Brothers]]''. Duets radīja [[Postmodernisma māksla|postmodernu]] skaņas celiņu, kurā bija iekļauti atkārtoti [[bungas|bungu]] ritmi, elektroniska čirkstoņa un datorizētas mūzikas piejaukums. ''Dust Brothers'' dalībnieks Maikls Simpsons sacīja: "Šajā filmā Finčers vēlējās uzsākt ko jaunu, netradicionāls pavadījums palīdzēja to sasniegt."<ref>{{Ziņu atsauce | first = Amanda | last = Šerra | title = Score one for musicians turned film composers {{en ikona}} | work = Sarasota Herald-Tribune | date = 1999. gada 19. novembrī }}</ref> == Izlaišana == === Reklāma === Filmēšana noslēdzās 1998. gada [[decembris|decembrī]], un Finčers samontēja filmu 1999. gada sākumā, lai sagatavotu "Cīņas klubu" seansam ar ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' vadītājiem. Viņi neuzņēma filmu ar sajūsmu un bija norūpējušies par to, ka filmai varētu nebūt skatītāju.<ref name="mav4">{{harvnb|Waxman|2005|pp=253–273}}</ref> Galvenais [[kinoproducents|producents]] Ārts Linsons, kas atbalstīja filmu, atcerējās: "Par "Cīņas klubu" tik daudz runāja, ka tas kļuva satraucoši, un neviena vadītāju grupa nevarēja ar to tikt galā."<ref>{{harvnb|Linson|2002|p=152}}</ref> Par spīti tam, sākotnēji "Cīņas kluba" rādīšanu [[kino]]tēatros bija paredzēts uzsākt 1999. gada [[jūlijs|jūlijā]],<ref name="blood">{{Laikraksta atsauce | first = Bendžamins | last = Svetkijs | url = http://www.ew.com/ew/article/0,,271117,00.html | title = Blood, Sweat, and Fears {{en ikona}} | journal = Entertainment Weekly | date = 1999. gada 15. oktobrī | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī | archive-date = 2008. gada 19. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20080519221626/http://www.ew.com/ew/article/0%2C%2C271117%2C00.html }}</ref> vēlāk to pārcēla uz {{dat|1999|08|06|A}}. Studija vēlreiz pārcēla filmas izlaišanas laiku, šoreiz uz [[rudens|rudeni]], kā iemeslu minot lielu filmu apjomu vasarā un sasteigtu attēla apstrādes procesu.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Leonards | last = Kledijs | url = http://www.variety.com/article/VR1117503196.html?categoryid=13&cs=1 | title = Fox holds the 'Fight' to fall {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1999. gada 17. jūnijā | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-url = https://web.archive.org/web/20071012002014/http://variety.com/article/VR1117503196.html?categoryid=13&cs=1 | archive-date = 2007. gada 12. Oktobris }}</ref> Cilvēki ārpus studijas par iemeslu uzskatīja [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš|Kolumbainas vidusskolas slaktiņu]] gada sākumā.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Kristofers | last = Gudvins | title = The malaise of the American male {{en ikona}} | work = The Sunday Times | date = 1999. gada 19. septembrī }}</ref> ''20th Century Fox'' reklāmas nodaļas vadītājiem bija grūtības izvēlēties "Cīņas kluba" reklāmu, un vienubrīd viņi vēlējās to reklamēt kā ''[[art house]]'' filmu. Viņi uzskatīja, ka filma galvenokārt ir tendēta [[vīrietis|vīriešu]] auditorijai tās vardarbības dēļ, un uzskatīja, ka pat [[Breds Pits]] nespēs pievilināt skatītājas. Pētījumos atklājās, ka filma patika pusaudžiem. Finčers neļāva plakātos un treileros koncentrēties uz Pitu un lūdza studijai nolīgt reklāmas firmu ''Wieden+Kennedy'', lai viņi izdomātu mārketinga stratēģiju. Kā filmas galveno reklāmas tēlu firma piedāvāja rozā [[ziepes|ziepju gabalu]] ar uzdrukātu uzrakstu "Cīņas klubs"; ''20th Century Fox'' vadītāji to uzskatīja par "sliktu joku". Finčers izdeva arī divus treilerus, kas bija noformēti kā viltus sociālās reklāmas, kuras vadītu Pits un [[Edvards Nortons|Nortons]]. Studija uzskatīja, ka treileri norāda nepareizu informāciju par filmu. Tā vietā studija finansēja 20 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtu liela mēroga kampaņu, lai nodrošinātu [[žurnāls|preses]] banketus, [[reklāma]]s, ziņojumu dēļus un [[televīzija]]s treilerus. Uzsvars tika likts uz cīņas ainām. Studija reklamēja "Cīņas klubu" kabeļtelevīzijā [[reslings|reslinga]] pārraižu laikā, pret ko Finčers protestēja, uzskatot, ka tas filmai rada nepareizu kontekstu.<ref name="mav4" /> Linsons uzskatīja, ka "nepārdomātā un viendimensionālā" reklāma, kuru organizēja Roberts Hārpers, lielā mērā ir vainojama pie "Cīņas kluba" zemajiem ienākumiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="what">{{harvnb|Linson|2002|p=155}}</ref> === Izrādīšana kino === "Cīņas kluba" pasaules pirmizrāde notika 56. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] 1999. gada septembrī.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Gristvuda | first = Sāra | url=http://www.guardian.co.uk/film/1999/sep/14/1 | title = Fury of fists {{en ikona}} | work = The Guardian | date = 1999. gada 14. septembrī | accessdate = 2009. gada 15. jūlijā }}</ref> Pirms filmas izrādīšanas ASV studija nolīga ''National Research Group'', lai veiktu izmēģinājuma seansus. Grupa paredzēja 13——15 miljonu ASV dolāru ienākumus izrādīšanas pirmajā nedēļas nogalē.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Brūss | last = Orvols | title = L.A. Confidential: Studios Move to Put A Halt on Issuing Box-Office Estimates {{en ikona}} | work = Wall Street Journal | date = 1999. gada 25. oktobrī }}</ref> "Cīņas klubs" piedzīvoja pirmizrādi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] 1999. gada 15. oktobrī un nopelnīja 11 035 485 dolārus 1963 [[kino]]teātros pirmajā nedēļas nogalē.<ref name="mojo">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&id=fightclub.htm | title = Fight Club (1999) {{en ikona}} | publisher = Box Office Mojo | accessdate = 2006. gada 14. novembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071001000539/http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&id=fightclub.htm | archivedate = 2007. gada 1. Oktobris }}</ref> Tā bija pelnošākā filma tajā nedēļas nogalē, pārspējot "[[Divkārša neveiksme|Divkāršu neveiksmi]]" un "[[Stāsts par mums|Stāstu par mums]]", vēl kādu filmu, kuru sāka rādīt tajā pašā nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/weekend/chart/?yr=1999&wknd=42&p=.htm | title = Weekend Box Office Results for October 15–17, 1999 {{en ikona}} | publisher = Box Office Mojo | accessdate = 2006. gada 14. novembrī }}</ref> Skatītāju [[dzimums|dzimuma]] sadalījums, ko nosauca par "pilnīgu randiņu kino pretstatu", bija 61% [[vīrietis|vīriešu]] un 39% [[sieviete]]s. 58% skatītāju bija 20 gadus veci vai jaunāki. Par spīti tam, ka filma bija pelnošākā, tās sākotnējie ienākumi bija zemāki, nekā studija cerēja.<ref name="variety">{{Laikraksta atsauce | first = Deids | last = Heijss | url = http://www.variety.com/article/VR1117756713.html?categoryid=13&cs=1 | title = 'Jeopardy' just barely {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1999. gada 18. oktobrī | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-url = https://web.archive.org/web/20071011204759/http://variety.com/article/VR1117756713.html?categoryid=13&cs=1 | archive-date = 2007. gada 11. Oktobris }}</ref> Otrās nedēļas nogales laikā "Cīņas kluba" ienākumi pazeminājās par 42,6% un tika nopelnīti 6 335 870 dolāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/weekend/chart/?view=&yr=1999&wknd=43&p=.htm | title = Weekend Box Office Results for October 22–24, 1999 {{en ikona}} | publisher = Box Office Mojo | accessdate = 2006. gada 14. novembrī }}</ref> Filma, kuras budžets bija 63 miljoni ASV dolāru, nopelnīja 37 miljonus izrādīšanas laikā ASV un Kanādā un 100,9 miljonus kopumā.<ref name="mojo" /> "Cīņas kluba" neveiksmīgā izrādīšana [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] sabojāja attiecības starp ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' vadītāju Billu Mekeniku un īpašnieku [[Ruperts Mērdoks|Rupertu Mērdoku]], kas noveda pie Mekenika atkāpšanās 2000. gada jūnijā.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Riks | last = Laimens | url = http://www.nytimes.com/2000/06/26/business/media-talk-changes-at-fox-studio-end-pax-hollywood.html | title = Media Talk; Changes at Fox Studio End Pax Hollywood {{en ikona}} | work = The New York Times | date = 2000. gada 26. jūnijā | accessdate = 2007. gada 24. februārī }}</ref> [[Britu filmu klasifikācijas padome]] pārbaudīja "Cīņas klubu", pirms to 1999. gada 12. novembrī sāka rādīt kinoteātros, un izņēma divas ainas, kurās bija attēlots "cīņas prieks, ''izšķaidot'' (neaizsargāta) vīrieša seju mīkstā masā". Departaments noteica reitingu "18", kas nozīmē, ka filmu drīkst skatīties tikai pilngadīgie. Britu filmu klasifikācijas departaments neveica turpmākas revīzijas, noraidot apgalvojumus par filmā ievietoto "bīstami instruktīvo informāciju", kas varētu "iedrošināt nesabiedrisku rīcību". Tika nolemts, ka "filma kopumā diezgan skaidri kritizē un asi parodē amatieru [[fašisms|fašismu]], ko tā daļēji ataino. Tās galveno tēmu — vīrieti-''mačo'' (un nesabiedriskā rīcība, kas no tā izriet) — galvenais varonis filmas noslēgumā noraida".<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Ādams | last = Dotrijs | url = http://www.variety.com/article/VR1117757863.html?categoryid=13&cs=1 | title = UK to cut 'Club' {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1999. gada 9. novembris | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-url = https://web.archive.org/web/20071012002022/http://variety.com/article/VR1117757863.html?categoryid=13&cs=1 | archive-date = 2007. gada 12. Oktobris }}</ref> Ainas tika iekļautas divu disku [[DVD]] izdevumā, ko izlaida [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 2007. gada martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Filips | last = Frenčs | url=http://www.guardian.co.uk/film/2007/mar/04/3 | title = Fight Club {{en ikona}} | work = The Observer | date = 2007. gada 4. martā | accessdate = 2007. gada 30. martā }}</ref> "Cīņas kluba" pirmizrāde [[Latvija|Latvijā]] notika 2000. gada 21. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Dita | last = Rietuma | url = http://www.diena.lv/arhivs/bomzis-terpies-gucci-10605961 | title = Bomzis, tērpies Gucci | publisher = diena.lv | date = 2000. gada 20. janvāris |accessdate = 2011. gada 20. jūlijā }}</ref> === Mājas video === Finčers pārraudzīja [[DVD]] versijas kompozīciju un bija viens no pirmajiem [[kinorežisors|režisoriem]], kas piedalījās filmas pieskaņošanu mājas video. "Cīņas klubs" tika izdots divās DVD versijās.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Skots | last = Kirsners | url = http://www.variety.com/article/VR1117963617.html?categoryid=20&cs=1 | title = How DVDs became a success {{en ikona}} | journal = Variety | date = 2007. gada 23. aprīlī | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī | archive-url = https://web.archive.org/web/20070713113330/http://www.variety.com/article/VR1117963617.html?categoryid=20&cs=1 | archive-date = 2007. gada 13. Jūlijs }}</ref> Viena diska versijā tika iekļauti komentāri,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.foxstore.com/detail.php?item=105 | title = Fight Club {{en ikona}} | work = foxstore.com | publisher = 20th Century Fox | accessdate = 2007. gada 23. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081207063232/http://www.foxstore.com/detail.php?item=105 | archivedate = 2008. gada 7. Decembris }}</ref> bet divu disku īpašajā versijā tika iekļauti ne tikai komentāri, bet arī aizkulišu ainas, filmā neiekļautās ainas, treileri, viltus sociālās reklāmas, videoklips dziesmai ''This Is Your Life'', interneta reklāmas, fotogalerijas, biogrāfijas, montāžas skalas un reklāmas materiālus.<ref name="special">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.foxstore.com/detail.php?item=986 | title = Fight Club Special Edition {{en ikona}} | work = foxstore.com | publisher = 20th Century Fox | accessdate = 2007. gada 23. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081207064605/http://www.foxstore.com/detail.php?item=986 | archivedate = 2008. gada 7. Decembris }}</ref> Režisors strādāja pie DVD, lai varētu parādīt savu filmas vīziju. Džūlija Markele, ''20th Century Fox'' vecākā viceprezidente radošās attīstības jautājumos, sacīja, ka DVD iepakojums tiešām papildināja režisora vīziju: "Filma ir domāta, lai uzvirmotu jautājumi. Paplašinātais iepakojums mēģina atspoguļot pieredzi, kas pašam ir jāgūst. Jo vairāk uz to skatās, jo vairāk no tā var iegūt." Studija strādāja pie iepakojuma izstrādes veselus divus mēnešus.<ref name=package>{{Laikraksta atsauce | first = Marla | last = Miseka | title = For ''Fight Club'' and ''Seven'', package makes perfect {{en ikona}} | journal = EMedia Magazine | year = 2001. gada novembrī | volume = 14 | issue = 11 | pages = 27–28 }}</ref> Divu disku īpašās DVD versijas iepakojums tika izveidots, lai tas izskatītos pēc brūna kartona iepakojuma. Teksts "Cīņas klubs" bija uzrakstīts pa diagonāli un šķita, ka iepakojums ir aptīts ar auklu. Markele teica: "Mēs vēlējāmies, lai iepakojums no ārienes būtu vienkāršs, lai pastāvētu atšķirības starp brūna papīra iesaiņojuma vienkāršību un iekšpuses haosu."<ref name=package/> Debora Mičela, ''20th Century Fox'' reklāmas viceprezidente, aprakstīja dizainu: "No pārdošanas skatpunkta tam [DVD apvākam] ir apbrīnojams izskats."<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Vendija | last = Vilsone | title = Fox's ''Fight Club'' delivers knockout package, promo {{en ikona}} | journal = Video Business | date = 2000. gada 12. jūnijā }}</ref> "Cīņas klubs" ieguva 2000. gada ''Online Film Critics Society'' balvas par labāko DVD, labākajiem DVD komentāriem, kā arī labākajām DVD īpašajām funkcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/2000awards | title = The OFCS 2000 Year End Awards {{en ikona}} | work = Online Film Critics Society | publisher = Rotten Tomatoes | accessdate = 2007. gada 23. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080519110829/http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/2000awards | archivedate = 2008. gada 19. Maijs }}</ref> ''Entertainment Weekly'' ierindoja divu disku versiju pirmajā vietā 2001. gada topā "50 nozīmīgākie DVD", dodot visaugstākos vērtējumus DVD saturam, kā arī tehniskajai audio un video kvalitātei.<ref>{{Laikraksta atsauce | url = http://www.ew.com/ew/article/0,,279415,00.html | title = The 50 Essential DVDs {{en ikona}} | journal = Entertainment Weekly | date = 2001. gada 19. janvārī | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 14. Oktobris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071014222005/http://www.ew.com/ew/article/0%2C%2C279415%2C00.html }}</ref> 2004. gadā pēc fanu pieprasījuma tika atjaunota divu disku versijas izlaišana.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Rons | last = Kouls | title = Don't let Kurt Russell classic escape you {{en ikona}} | work = Battle Creek Enquirer | publisher = Gannett Company | date = 2004. gada 14. februārī }}</ref> Tas bija viens no pārdotākajiem DVD studijas vēsturē<ref name="what" /> tāpat tika nopelnīti 55 miljoni dolāru video un DVD īrē.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Džonatans | last = Bings | url = http://www.variety.com/article/VR1117796888.html?categoryid=21&cs=1 | title = 'Fight Club' author books pair of deals {{en ikona}} | journal = Variety | date = 2001. gada 11. aprīlī | accessdate = 2007. gada 1. maijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20071011203553/http://variety.com/article/VR1117796888.html?categoryid=21&cs=1 | archive-date = 2007. gada 11. Oktobris }}</ref> Ar zemiem ienākumiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], labākiem citās teritorijās un ļoti veiksmīgo DVD versiju "Cīņas klubs" studijai ienesa 10 miljonu dolāru peļņu.<ref name="what" /> "Cīņas klubs" tika izdots ''[[Blu-ray Disc|Blu-ray]]'' formātā ASV 2009. gada 17. novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Olta | first = Suzanna | url = http://www.videobusiness.com/article/CA6697620.html | title = PHYSICAL: Fox packaging reflects film's anti-establishment themes {{en ikona}} | work = Video Business | date = 2009. gada 18. septembrī | accessdate = 2009. gada 11. oktobrī | archive-date = 2009. gada 25. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20090925153719/http://www.videobusiness.com/article/CA6697620.html }}</ref> ''Fox Creative'' izvēlējās ''Neuron Syndicate'', lai noformētu disku iepakojumu. Firma nolīga piecus [[grafiti]] māksliniekus, lai viņi radītu 30 mākslas darbus. Tajos tika ietverta ASV Rietumu un Austrumu krasta pilsētu estētika, kā arī [[Eiropa]]s ielu māksla.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Bredners | first = Lisls | url = http://latimesblogs.latimes.com/herocomplex/2009/09/fight-club-dvd-art-gets-tagged.html | title = 'Fight Club' hits the streets again, 10 years after the first punch {{en ikona}} | work = Los Angeles Times | date = 2009. gada 12. septembrī | accessdate = 2009. gada 15. oktobrī }}</ref> Blu-ray versija sākas ar romantiskās komēdijas "[[Nekad nav skūpstījies]]" (galvenajā lomā [[Drū Berimora]]) izvēlni, pirms pāriet uz īsto "Cīņas kluba" izvēlni. Deivids Finčers ieguva atļauju no Berimoras izmantot viltus izvēlni.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Viljareals | first = Fils | url = http://consumerist.com/5407318/fight-club-blu+ray-messes-with-viewers | title = Fight Club Blu-ray Messes With Viewers {{en ikona}} | work = The Consumerist | date = 2009. gada 18. novembrī | accessdate = 2009. gada 19. novembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091121104133/http://consumerist.com/5407318/fight-club-blu+ray-messes-with-viewers | archivedate = {{dat|2009|11|21||bez}} }}</ref> == Kritiķu vērtējums == Kad "Cīņas klubs" piedzīvoja pirmizrādi [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], kritiķi uzsāka asas debates par filmu. Kāds laikraksts ziņoja: "Daudzi to vienlīdz mīlēja un ienīda." Daži kritiķi izteica bažas par to, ka pēc filmas noskatīšanās var uzdarboties atdarinātāji, tāpat kā pirms 30 gadiem ar filmu "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]", kura piedzīvoja pirmizrādi [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].<ref name="slugging">{{Ziņu atsauce | first = Deivids | last = Gritens | title = Premiere of ''Fight Club'' leaves critics slugging it out in Venice {{en ikona}} | work = The Ottawa Citizen | date = 1999. gada 14. septembrī }}</ref> Laikā, kad filmu sāka izrādīt [[kino]]teātros, [[laikraksts]] ''[[The Times]]'' ziņoja: "Tika aizskarts vīriešu psihes nervs, par kuru debatēja laikrakstos visā pasaulē."<ref name="how">{{Ziņu atsauce | first = Džeimss | last = Kristofers | title = How was it for you? {{en ikona}} | work = The Times | date = 2001. gada 13. septembrī }}</ref> Kaut arī filmas veidotāji nosauca "Cīņas klubu" par "precīzu 1990. gada vīriešu tēlojumu", daži kritiķi to nosauca par "bezatbildīgu un šausmīgu". Cits laikraksts ziņoja: ""Cīņas klubs" kļūst par strīdīgāko [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] galvenā virziena meditāciju par vardarbību kopš Stenlija Kubrika "Mehāniskā apelsīna"."<ref>{{Ziņu atsauce | first = Kristofers | last = Gudvins | title = The beaten generation {{en ikona}} | work = The Australian | date = 1999. gada 24. septembrī }}</ref> Dženeta Meslina, recenzējot filmu laikrakstam ''[[The New York Times]]'', slavēja Finčera režiju un montāžu. Viņa rakstīja, ka "Cīņas klubs" saturēja "mūslaiku vīrišķības" ziņu un, ja filmu neskatās vērīgi, to var pārprast kā atbalstu vardarbībai un nihilismam.<ref name="maslin">{{Ziņu atsauce | first = Dženeta | last = Meslina | url = http://www.nytimes.com/1999/10/15/movies/film-review-such-a-very-long-way-from-duvets-to-danger.html | title = Film Review; Such a Very Long Way From Duvets to Danger {{en ikona}} | work = The New York Times | date = 1999. gada 15. oktobrī | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī }}</ref> [[Rodžers Īberts]], recenzējot filmu laikrakstam ''Chicago Sun-Times'', nosauca "Cīņas klubu" par "primitīvu un asu", kā arī "atrakciju, kas maskējas par filozofiju", ko lielākā auditorijas daļa nenovērtēs.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Rodžers | last = Īberts | url = http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/19991015/REVIEWS/910150302/1023 | title = Fight Club {{en ikona}} | work = Chicago Sun-Times | date = 1999. gada 15. oktobrī | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 5. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20070405103509/http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=%2F19991015%2FREVIEWS%2F910150302%2F1023 }}</ref> Īberts vēlāk atzina, ka filmu "mīl lielākā daļa, bet ne es".<ref>{{Ziņu atsauce | first = Rodžers | last = Īberts | url = http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20070823/REVIEWS/708230308/-1/REVIEWS01 | title = Zodiac {{en ikona}} | work = Chicago Sun-Times | date = 2007. gada 24. augustā | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī | archive-date = 2008. gada 22. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20080522094413/http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=%2F20070823%2FREVIEWS%2F708230308%2F-1%2FREVIEWS01 }}</ref> Džejs Kars no ''The Boston Globe'' uzskatīja, ka filma sākās ar "uzmundrinoši nervozu un iztēles bagātu sanoņu", taču ar laiku kļuva "eksplozīvi muļķīga".<ref>{{Ziņu atsauce | first = Džejs | last = Kars | title = 'Fight Club' packs a punch but lacks stamina {{en ikona}} | work = Boston Globe | date = 1999. gada 15. oktobrī }}</ref> Deivids Ansens no ''Newsweek'' aprakstīja "Cīņas klubu" kā "nedzirdētu lieliskas tehnikas, puiciskas filozofijas, asas satīras un sajūtu pārbagātu miksli" un uzskatīja, ka nobeigums bija pārāk pretenciozs.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = Deivids | last = Ansens | title = A Fistful of Darkness {{en ikona}} | journal = Newsweek | date = 1999. gada 18. oktobrī }}</ref> Ričards Šikels no ''[[Time]]'' aprakstīja režisora [[mizanscēna|mizanscēnu]] kā tumšu un drēgnu: "Tas uzspiež kontrastu starp viņa tēlu virszemes un apakšzemes dzīvju sterilitātēm. [[Ūdens]], pat, ja tas ir piesārņots, ir dzīves avots. [[Asinis]], pat, ja tās ir bezrūpīgi izlietas, ir pilnībā izdzīvotas dzīves simbols. Citiem vārdiem sakot, labāk ir būt slapjam, nevis sausam." Šikels slavēja [[Breds Pits|Breda Pita]] un [[Edvards Nortons|Edvarda Nortona]] tēlojumu, taču kritizēja filmas "tradicionāli āķīgo" atraisīšanos un nespēju padarīt Helēnas Bonemas Kārteres tēlu interesantu.<ref name=time>{{Laikraksta atsauce | first = Ričards | last = Šikels | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,992235,00.html | title = Conditional Knockout {{en ikona}} | journal = [[Time]] | date = 1999. gada 11. oktobrī | accessdate = 2008. gada 7. oktobrī | archive-date = {{dat|2008|01|22||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080122002302/http://www.time.com/time/magazine/article/0%2C9171%2C992235%2C00.html }}</ref> Gerijs Krauduss no žurnāla ''Cineaste'' vēlāk apskatīja kritiķu reakciju: "Daudzi kritiķi slavēja "Cīņas klubu", nosaucot to par vienu no interesantākajām, oriģinālākajām un domas raisošākajām filmām gadā." Par negatīvajām atsauksmēm viņš rakstīja: "Kaut arī "Cīņas klubam" bija daudzi aizstāvji kritiķu vidū, filmas pretinieki bija daudz skaļāki. Negatīvs koris kļuva histērisks par to, ka viņiem šķita pārmērīgi spilgtas dūru cīņu ainas [..], viņiem šķita, ka šādas ainas pastāvēja tikai kā bezjēdzīga brutalitātes [[reklāma]], morāli bezatbildīgs tēlojums, kas, pēc viņu domām, varētu mudināt viegli ietekmējamus jaunus puišus radīt pašiem savus cīņas klubus, lai piekautu viens otru līdz bezsamaņai."<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Krauduss | first = Gerijs | title = Getting Exercised Over ''Fight Club'' {{en ikona}} | journal = Cineaste | year = 2000. gada septembris | volume = 25 | issue = 4 | pages = pp. 46–48 }}</ref> == Apbalvojumi == "Cīņas klubs" bija nominēts 2000. gada [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņas montāžu]], taču zaudēja "[[Matrikss|Matriksam]]".<ref>{{Ziņu atsauce | last = Hokere | first = Filipa | title = Oscar 2000&nbsp;– Shocking? Not! {{en ikona}} | work = The Age | date = 2000. gada 28. martā }}</ref> Helēna Bonema Kārtere ieguva 2000. gada ''Empire'' balvu kā labākā britu aktrise.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.empireonline.com/awards2006/previouswinners/2000.asp | title = Sony Ericsson Empire Awards&nbsp;– 2000 Winners {{en ikona}} | work = Empire | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 30. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20070930201713/http://www.empireonline.com/awards2006/previouswinners/2000.asp }}</ref> ''Online Film Critics Society'' nominēja "Cīņas klubu" kategorijās "labākā filma", "labākais režisors", "labākais aktieris" (Edvards Nortons), "labākā montāža" un "labākais adaptētais scenārijs" (Džims Ūlss).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99nominees | title = 1999 Year-End Award Nominees {{en ikona}} | work = Online Film Critics Society | publisher = Rotten Tomatoes | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070305035048/http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99nominees | archivedate = 2007. gada 5. Marts }}</ref> Kaut arī filma neieguva nevienu no balvām, organizācija nosauca "Cīņas klubu" par vienu no desmit labākajām 1999. gada filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99awards | title = The OFCS 1999 Year End Awards {{en ikona}} | work = Online Film Critics Society | publisher = Rotten Tomatoes | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070419080449/http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99awards | archivedate = 2007. gada 19. Aprīlis }}</ref> Skaņas celiņš tika nominēts BRIT balvai, bet zaudēja filmai "[[Notinghila]]".<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_depth/entertainment/2000/brit_awards/625884.stm | title = Brits 2000: The winners {{en ikona}} | work = BBC News Online |publisher = [[BBC|BBC News]] | date = 2000. gada 3. martā | accessdate = 2007. gada 16. aprīlī }}</ref> {| class="wikitable" |- style="background:#b0c4de; text-align:center; width: 100%;" ! Balva ! Kategorija ! Ieguvējs ! Rezultāts |- | [[72. Kinoakadēmijas balva]] | [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]] | | {{nominēts}} |- | ''Blockbuster Entertainment'' balva | Mīļākā spriedzes komanda | [[Breds Pits]]<br />[[Edvards Nortons]]<br />[[Džēreds Leto]]<br />''[[Meat Loaf]]'' | {{nominēts}} |- | 2000. gada BRIT balva | Labākais skaņas celiņš | | {{nominēts}} |- | ''DVD Exclusive'' balva | Labākais DVD kopējais papildus oriģinālmateriāls | Deivids Praiors | {{nominēts}} |- | ''Empire'' balva | Labākā britu aktrise | [[Helēna Bonema Kārtere]] | {{iegūts}} |- | rowspan="2"| Lasvegasas filmu kritiķu biedrības balva | Labākais DVD | | {{nominēts}} |- | Labākā montāža | Džeimss Heiguds | {{nominēts}} |- | Kinofilmu skaņas montieru balva | Labākā skaņas montāža — specefekti | Ričards Himnss<br />Rens Klaiss<br />Malkolms Faifs<br />Deivids C. Hjūzs<br />Stīvs Bedekers<br />Lerijs Outfīlds<br />Lindakeja Brauna<br />Kirstena Meita Komolio | {{nominēts}} |- | Kostīmu dizaineru ģildes balva | Izcilība kostīmu dizainēšanā mūslaiku filmā | Maikls Kaplans | {{nominēts}} |- | ''MTV Movie Awards'' | Labākā cīņa | Edvards Nortons pret sevi | {{nominēts}} |- | rowspan="8"| ''Online Film Critics Society'' balva | Labākā filma | rowspan="4"| | {{nominēts}} |- | Labākais DVD | {{iegūts}} |- | Labākie DVD komentāri | {{iegūts}} |- | Labākās DVD papildus funkcijas | {{iegūts}} |- | Labākais aktieris | Edvards Nortons | {{nominēts}} |- | Labākais režisors | [[Deivids Finčers]] | {{nominēts}} |- | Labākā montāža | Džeimss Heiguds | {{nominēts}} |- | Labākais adaptētais scenārijs | Džims Ūlss | {{nominēts}} |- | Politisko filmu biedrības balva | Demokrātija | | {{nominēts}} |} == Ietekme uz kultūru == "Cīņas klubs" bija viena no strīdīgākajām un apspriestākajām 1990. gadu filmām.<ref name=tribune/><ref>{{Ziņu atsauce | title = 'Fight Club' author Palahniuk to participate in academic conference at Edinboro University {{en ikona}} | work = Erie Times-News | date = 2001. gada 26. martā }}</ref> Tāpat kā citas 1999. gada filmas — "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]", "[[Būt par Džonu Malkoviču]]" un "[[Trīs karaļi (filma, 1999)|Trīs karaļi]]" —, "Cīņas klubs" tika atzīts par novatoru kinofilmu formātā un stilā, jo tās filmēšanas tehnikā tika izmantotas jaunas tehnoloģijas.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Endrjū | last = Palvers | url = http://www.guardian.co.uk/books/2004/nov/27/featuresreviews.guardianreview8 | title = Personality crisis: David Fincher's Fight Club (1999) {{en ikona}} | work = The Guardian | date = 2004. gada 27. novembrī | accessdate = 2008. gada 23. jūnijā }}</ref> Pēc "Cīņas kluba" debijas kinoteātros tas kļuva populārāks caur paziņu ieteikumiem.<ref name=see>{{Ziņu atsauce | first = Deimons | last = Vaizs | url = http://www.guardian.co.uk/film/2000/nov/02/features.theguardian | title = Now you see it {{en ikona}} | work = The Guardian | date = 2000. gada 2. novembrī | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī }}</ref> DVD versiju pozitīvās atsauksmes to padarīja par [[Kulta filma|kulta filmu]]. Deivids Ansens no ''Newsweek'' izteica pieņēmumu, ka filmai būs "ilglaicīga" slava<ref>{{Ziņu atsauce | first = Niks | last = Nunciata | url = http://edition.cnn.com/2004/SHOWBIZ/Movies/03/23/cult.films/ | title = The personality of cult {{en ikona}} | publisher = CNN | date = 2004. gada 23. martā | accessdate = 2007. gada 1. aprīlī | archive-date = 2007. gada 8. Decembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071208193757/http://edition.cnn.com/2004/SHOWBIZ/Movies/03/23/cult.films/ }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce | first = Deivids | last = Ansens | title = Is Anybody Making Movies We'll Actually Watch In 50 Years? {{en ikona}} | journal = Newsweek | date = 2005. gada 11. jūlijā }}</ref> Filmas panākumi pastiprināja romāna autora Čaka Palahņuka atpazīstamību visā pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Bobs | last = Flinns | title = Fighting talk {{en ikona}} | work = The Independent | date = 2007. gada 29. martā }}</ref> Pēc "Cīņas kluba" izdošanas tika ziņots par vairāku cīņas klubu uzsākšanu ASV. "Džentlmeņu cīņas klubs" tika uzsākts Menloparkas pilsētā [[Kalifornija]]s štatā 2000. gadā, un lielākā daļa tā biedru bija no augsto tehnoloģiju industrijas.<ref>{{Ziņu atsauce | author = Associated Press | url = http://www.usatoday.com/tech/news/2006-05-29-fight-club_x.htm | title = Fight club draws techies for bloody underground beatdowns {{en ikona}} | work = USA Today | date = 2006. gada 29. maijā | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}</ref> Mazgadīgie un pusaudži [[Teksasa|Teksasā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] štatā un [[Aļaska|Aļaskā]] izveidoja cīņas klubus un tiešsaistē publicēja savu cīņu video. Varas iestādes apspieda klubu attīstību. 2006. gadā kāds negribīgs dalībnieks no vietējās vidusskolas Ārlingtonas pilsētā Teksasā tika ievainots cīņas klubā. Pēc cīņas DVD ieraksta pārdošanas tika arestēti seši pusaudži.<ref>{{Ziņu atsauce | first = Brūss | last = Rozenšteins | url = http://www.usatoday.com/news/nation/2006-07-31-violent-fight-clubs_x.htm | title = Illegal, violent teen fight clubs face police crackdown {{en ikona}} | work = USA Today | date = 2006. gada 1. augustā | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}</ref> Nesankcionēts cīņas klubs tika uzsākts Prinstonas Universitātē, kur cīņas notika skolas teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce | title=At Princeton, no punches pulled {{en ikona}} | work = The Philadelphia Inquirer | date = 2001. gada 6. jūnijā }}</ref> Ir izteiktas aizdomas, ka filma ir iespaidojusi Lūku Helderu, koledžas studentu, kas pastkastītēs ievietoja paštaisītas [[sprāgstvielas|bumbas]]. Viņa mērķis bija izveidot priecīgas sejiņas rakstu uz ASV kartes, tāpat kā "Cīņas kluba" ainā, kur daudzstāvu ēkas dzīvokļi tiek izpostīti tā, lai tās fasāde "rotātos" ar priecīgu sejiņu.<ref>{{Laikraksta atsauce | first = C. T. | last = Rosi | title = Father Absence Key to Male Masculinity Crisis {{en ikona}} | publisher = News World Communications | journal = Insight on the News | date = 2002. gada 10. jūnijā }}</ref> {{dat|2009|07|16}} 17 gadus vecs pusaudzis, kas izveidoja pats savu cīņas klubu [[Manhatana|Manhatanā]], tika arestēts par paštaisītas bumbas detonēšanu pie ''[[Starbucks]]'' kafejnīcas 2009. gada maijā. Ņujorkas policijas departaments uzskatīja, ka aizdomās turamais mēģināja izveidot ko līdzīgu "Projektam Haoss".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.washingtontimes.com/news/2009/jul/16/starbucks-bombing-blamed-on-fight-club-fancy/ | work = Associated Press | title = Starbucks bombing blamed on 'Fight Club' fancy {{en ikona}} | date = 2009. gada 16. jūlijā | accessdate = 2009. gada 18. jūlijā }}</ref> 2003. gadā "Cīņas klubs" tika iekļauts žurnāla ''Men's Journal'' topā "50 visu laiku labākās ''veču'' filmas".<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Dirkss | first = Tims | url = http://www.filmsite.org/guyfilms.html | title = 50 Best Guy Movies of All Time {{en ikona}} | work = Filmsite | publisher = AMC | accessdate = 2009. gada 27. aprīlī }}</ref> 2004. un 2006. gadā žurnāla ''Empire'' lasītāji "Cīņas klubu" ierindoja, attiecīgi, kā devīto un astoto visu laiku labāko filmu.<ref>{{Laikraksta atsauce | title = The 100 Greatest Movies Of All Time {{en ikona}} | pages = 96 | journal = Empire | date = 2004. gada 30. janvārī }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce | pages = 98 | title = The 201 Greatest Movies Of All Time {{en ikona}} | journal = Empire | date = 2006. gada janvārī }}</ref> ''Total Film'' nosauca "Cīņas klubu" par "mūsu dzīves labāko filmu" 2007. gadā, [[žurnāls|žurnāla]] desmitajā gadadienā.<ref>{{Laikraksta atsauce | title = Ten Greatest Films of the Past Decade {{en ikona}} | pages = 98 | journal = Total Film | year = 2007. gada aprīlī }}</ref> 2007. gadā žurnāls ''Premiere'' izvēlējās Tailera Dērdena citātu "pirmais cīņas kluba noteikums ir nerunāt par cīņas klubu" kā 27. visu laiku labāko filmas citātu.<ref>{{Laikraksta atsauce | title = The 100 Greatest Movie Lines {{en ikona}} | journal = Premiere | url = http://www.premiere.com/gallery.aspx?section_id=66&webtrends_section=best&article_id=3713&section_prefix=best&window_id=1&gallery_id=298&page_number=1&seq=74&cnt=76 | accessdate = 2009. gada 13. maijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071114183306/http://www.premiere.com/gallery.aspx?section_id=66&webtrends_section=best&article_id=3713&section_prefix=best&window_id=1&gallery_id=298&page_number=1&seq=74&cnt=76 | archivedate = {{dat|2007|11|14||bez}} }}</ref> 2008. gadā žurnāla ''Empire'' lasītāji ierindoja Taileru Dērdenu pirmajā vietā 100 labāko filmu tēlu topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.empireonline.com/100-greatest-movie-characters/default.asp?c=1 | title = The 100 Greatest Movie Characters – 1. Tyler Durden {{en ikona}} | work = Empire | accessdate = 2008. gada 1. decembrī | archive-date = 2011. gada 16. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20110516095104/http://www.empireonline.com/100-greatest-movie-characters/default.asp?c=1 }}</ref> 2010. gadā tika publicēti divi ''viral'' video, kuros tika iekļauts "Cīņas klubs". "Ferisa klubs" bija filmu "Cīņas klubs" un "[[Aizliegtā brīvdiena]]" apvienojums. Tajā Feriss Būlers tika atainots kā Tailers Dērdens, bet Kamerons — kā teicējs, "apgalvojot, ka aiz Džona Hjūza klasiskās filmas redz patieso psiholoģisko patiesību".<ref>{{Ziņu atsauce | last = Čiverss | first = Toms | url = http://www.telegraph.co.uk/technology/7910395/Jane-Austens-Fight-Club-is-viral-web-video-hit.html | title = Jane Austen's Fight Club is viral web video hit {{en ikona}} | work = The Daily Telegraph | date = 2010. gada 26. jūlijā | accessdate = 2010. gada 19. oktobrī }}</ref> Otrs video, "Džeinas Ostinas cīņas klubs", arī kļuva populārs. Tajā tika apvienoti "Cīņas kluba" cīnīšanās noteikumi un 19. gadsimta rakstnieces [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] radītie tēli.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Staskevičs | first = Kīts | url = http://popwatch.ew.com/2010/07/30/jane-austens-fight-club/ | title = I am Jane's pinching corset: We talk to the creator of 'Jane Austen's Fight Club' {{en ikona}} | work = Entertainment Weekly | date = 2010. gada 30. jūlijā | accessdate = 2010. gada 5. augustā | archive-date = 2010. gada 4. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20100804063804/http://popwatch.ew.com/2010/07/30/jane-austens-fight-club/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} === Literatūra === {{Refbegin}} * {{Grāmatas atsauce | last = Linsons | first = Ārts |title = What Just Happened? Bitter Hollywood Tales from the Front Line {{en ikona}} | year = 2002. gada maijs |publisher = Bloomsbury USA | isbn = 978-1-58234-240-5 | pages = 141–156 | chapter = Fight Clubbed | ref = harv }} * {{Laikraksta atsauce | first = Kristofers | last = Probsts | url = http://www.theasc.com/magazine/nov99/anarchy/index.htm | title = Anarchy in the U.S.A {{en ikona}} | 5 = journal American Cinematographer | year = 1999. gada novembris | volume = 80 | issue = 11 | pages = pp. 42–44+ | accessdate = 2009. gada 19. jūlijā | ref = harv | archive-date = {{dat|2009|05|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090524050800/http://www.theasc.com/magazine/nov99/anarchy/index.htm }} * {{Laikraksta atsauce | last = Smits | first = Gevins | title = Inside Out: Gavin Smith Goes One-on-One with David Fincher {{en ikona}} | journal = Film Comment | year = 1999. gada septembris/oktobris | volume = 35 | issue = 5 | page s= pp. 58–62, 65, 67–68 | ref = harv }} * {{Grāmatas atsauce | last = Veksmena | first = Šārona | title = Rebels on the Backlot: Six Maverick Directors and How They Conquered the Hollywood Studio System {{en ikona}} | url = https://archive.org/details/rebelsonbacklots00waxm | year = 2005. gada decembris | publisher = HarperEntertainment | isbn = 978-0-06-054017-3 | ref = harv }} {{Refend}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Deivids Finčers}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Deivida Finčera filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Cīņas mākslas filmas]] 1n097r3qoryxc19u5pb44izdq8jm5ce 0 158621 4536870 4438483 2026-10-16T22:12:00Z Egilus 27634 4536870 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Salas pagastā|Birži|Birži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Birži | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Podvāze 4.jpg | image_caption = [[Podvāze]]s upe Biržos | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,994 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2441&p_back=100016198** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 567 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 24| lats = 23| latNS = N | longd = 25| longm = 46| longs = 21| longEW = E | elevation_m = 93 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5230 Sala | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Birži''' ir apdzīvota vieta [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Izvietojusies [[Ziemeļsusēja]]s pietekas [[Podvāze]]s krastos autoceļu [[P72]] un [[P75]] krustojumā {{nobr|12 km}} no pagasta centra [[Sala (Salas pagasts)|Salas]], {{nobr|13,5 km}} no novada centra [[Jēkabpils]] un {{nobr|144 km}} no [[Rīga]]s. Biržos atrodas [[Biržu pamatskola]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzuipsk.lv/# |title=Biržu internātpamatskola |access-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170404153459/http://birzuipsk.lv/# |archivedate={{dat|2017|04|04||bez}} }}</ref> [[Viesītes Mūzikas un mākslas skola|Viesītes mūzikas un mākslas skolas]] filiāle, kultūras nams, bibliotēka, viesu nams, luterāņu baznīca. Apskates objekti ir bijušās Biržu mācītājmuižas dzīvojamās un saimnieciskās ēkas, arī ūdensdzirnavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.salasnovads.lv/index2.php?sadID=150 |title=Salas novads. Arhitektūras pieminekļi |access-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111007141055/http://www.salasnovads.lv/index2.php?sadID=150 |archivedate={{dat|2011|10|07||bez}} }}</ref> 1,5 km uz austrumiem no ciema atrodas [[Biržu lidlauks]], kurā ierīkota rallijkrosa trase. 17. gadsimta otrajā pusē Birži bija liels rūpniecības centrs, dzelzs cepļos ražoja 1800 mucu čuguna gadā, darbojās arī stikla, kaļķu un darvas cepļi, kālija (sodas) un ziepju vārītava, divas kokzāģētavas un mucu darbnīcas.<ref name="SēļuZeme">[[Lūcija Ķuzāne]], “''Sēlijas vēsturiskā hronika''”. Latvijas Kultūras fonds, “''Sēļu zeme''”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.</ref> Pie Biržiem atrodas [[dolomīts|dolomīta]] karjers, kur ieguve notika 1984.-1993. gadā. Karjera dibenā zem ūdens saglabājušās dzelzceļa sliedes un gulšņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/birzu-karjera-nogrimusais-dzelzcels/|title=Biržu karjera nogrimušais dzelzceļš – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2023-06-03}}</ref> Biržu dolomītu uzskata par Latvijā cietāko un izturīgāko.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=91}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās pie Biržu muižas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5432&prop_id=168 |title=Pilis.lv Biržu muiža |access-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033148/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5432&prop_id=168 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> (''Groß-Buschhof'') centra nozīmīgu ceļu krustojumā. 1651. gadā [[hercogs Jēkabs]] Biržu muižas zemniekiem uzdeva cirst malku dzelzs un stikla manufaktūru vajadzībām. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] sākumā 1656. gadā hercogs Jēkabs parakstīja sadarbības līgumu ar [[Krievijas cariste]]s okupētās [[Kokneses pils]] vaivadu [[Afanasijs Ordins-Naščokins|Afanasiju Ordinu-Naščokinu]]. Biržu dzelzs manufaktūrā darbojās vācu un poļu kalves (''Deutscher Hammer'' un ''Polnischer Hammer''), kuru ierīces darbināja ar ūdens spēka palīdzību. Pēc kara beigām un hercoga Jēkaba nāves uzņēmums panīka, viņa dēls [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] 1685. gadā lika atjaunot vācu kalvi, bet poļu kalve vēl 1686. gadā atradās pussagruvušā stāvoklī. 1689. gadā zviedru dzelzs rūpnīcu meistara Bengta Štrema vadībā uzsāka arī Biržu manufaktūras pārbūvi, un līdz 1692. gada janvārim uzbūvēja jaunus dambjus, domnu, veidotavu, kur izlēja čuguna priekšmetus, mehānisko kalvi, kokzāģētavu, ogļu šķūni un vairākas dzīvojamās mājas. Manufaktūrā strādāja vairāki Zviedrijā salīgti amatnieki, kā arī kalējs Pilušs Alhimovičs ar dēliem Simonu, Jozefu un Gregoriju. Ar ogļu dedzināšanu nodarbojās viens vācu, viens zviedru un viens latviešu ogļdeģis no [[Jēkabpils]] Slabadas, bet rūdas rakšanu uzraudzīja latvietis Juris. Palīgdarbos ik nedēļu manufaktūrā strādāja ap pusotra desmita klaušinieku. Manufaktūras ražojumu lielāko daļu veidoja dažādi saimniecībā nepieciešami izstrādājumi — ierīces kokzāģētavām un labības dzirnavām, laktas, lāpstas, lemeši, laužņi, naglas, kā arī stieņu dzelzs. Nelielos daudzumos izgatavoja arī čuguna lielgaballodes un katlus. Stikla manufaktūra ražoja logu stiklu, pudeles, glāzes, cukurtraukus, stikla lodes, t.s. meloņu zvanus dārzniecībai, arī smilšu pulksteņus hercoga Jēkaba kuģiem. [[Potaša]] dedzinātavai pelnus veda no Biržu, Sēlpils, Seces, Sērenes un Dignājas muižām. 1686. gadā hercogs Frīdrihs Kazimirs iznomāja Biržu stikla manufaktūru stikla meistaram Francim Junglingam, kurš 1690. gadā ieguva tiesības tirgoties ar saviem izstrādājumiem bez muitas.<ref name="Mārīte">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9115 Kā strādāja un attīstījās Kurzemes hercogu uzņēmumi] Mārīte Jakovļeva, laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 263/265, 19.07.2000.</ref> Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākuma 1701. gadā manufaktūrā notika lielāki remontdarbi, taču to pabeigšanu traucēja sakšu, pēc tam zviedru armijas uzliktās kontribūcijas un laupīšana. Pirms [[Kauja pie Jēkabpils|kaujas pie Jēkabpils]] 1704. gada vasarā pēc Lietuvas lielhetmaņa [[Mihails Višņoveckis|Mihaila Višņovecka]] pavēles rekvizēja stieņu dzelzi un lielgaballodes, bet 1707. gadā manufaktūru izlaupīja kazaki un [[kalmiki]]. 1707. gadā Franča Junglinga vietā par Biržu nomnieku kļuva viņa brālis Heinrihs, kurš pirms tam bija nomājis Jelgavas stikla manufaktūru. Heinrihs Junglings, gan arī gandrīz visi stikla rūpnīcas darbinieki nomira [[Lielais mēris Latvijā|Lielajā mēra epidēmijā]] 1710. gadā. Lielākā daļa dzelzs un stikla manufaktūru ierīču gāja postā 1709. gada pavasara plūdos. 1720. gadā stikla manufaktūras vietā bija Biržu muižas kalēja māja. Dzelzs manufaktūras vietā izveidojās Dzelzāmuru pusmuiža (''Eisenhammer''), kurās 1736. gadā uzbūvēja labības dzirnavas.<ref name = "Mārīte"/> Par lielāku apdzīvoto vietu Birži izveidojās pēc Otrā pasaules kara. Līdz 1949. gadam bija [[Biržu pagasts|Biržu pagasta]] (līdz 1975. gadam — [[Biržu ciems|Biržu ciema]]) centrs.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> <gallery> Biržu pamatskola, 18.09.2016..jpg|Biržu pamatskola (2016) </gallery> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 2 |graph-pos = bottom |footnote = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=geo.stat.gov.lv |access-date={{dat|2023|08|31||bez}}}}</ref> |1970|460 |1979|524 |1989|846 |2000|654 |2011|557 |2016|542 |2017|539 |2018|522 |2019|494 |2020|473 |2021|478 |2022|463 |2023|473 }} === Ievērojami cilvēki === * [[Gerhards Aleksandrs fon Zass]] (''Gerhard Alexander Freiherr von Saß'', 1718—1790), Prūsijas armijas ģenerālleitnants. * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878), latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas dzīvoja Biržos un apglabāts Biržu kapsētā. * [[Jākobs Florentīns Lundbergs]] (1782—1858), luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] literatūras tulkotājs [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs (1824) un tās vadītājs (1838—1845). * [[Kārlis Augusts Līventāls]] (1844—1900), Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Salas pagasta ciemi (Sala)}} 1pbxzx4ku1ty83tm2a2kmsw9zaekk54 4536871 4536870 2026-10-16T22:12:11Z Egilus 27634 4536871 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Salas pagastā|Birži|Birži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Birži | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Podvāze 4.jpg | image_caption = [[Podvāze]]s upe Biržos | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,994 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2441&p_back=100016198** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 567 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 24| lats = 23| latNS = N | longd = 25| longm = 46| longs = 21| longEW = E | elevation_m = 93 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5230 Sala | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Birži''' ir apdzīvota vieta [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Izvietojusies [[Ziemeļsusēja]]s pietekas [[Podvāze]]s krastos autoceļu [[P72]] un [[P75]] krustojumā {{nobr|12 km}} no pagasta centra [[Sala (Salas pagasts)|Salas]], {{nobr|13,5 km}} no novada centra [[Jēkabpils]] un {{nobr|144 km}} no [[Rīga]]s. Biržos atrodas [[Biržu pamatskola]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzuipsk.lv/# |title=Biržu internātpamatskola |access-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170404153459/http://birzuipsk.lv/# |archivedate={{dat|2017|04|04||bez}} }}</ref> [[Viesītes mūzikas un mākslas skola]]s filiāle, kultūras nams, bibliotēka, viesu nams, luterāņu baznīca. Apskates objekti ir bijušās Biržu mācītājmuižas dzīvojamās un saimnieciskās ēkas, arī ūdensdzirnavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.salasnovads.lv/index2.php?sadID=150 |title=Salas novads. Arhitektūras pieminekļi |access-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111007141055/http://www.salasnovads.lv/index2.php?sadID=150 |archivedate={{dat|2011|10|07||bez}} }}</ref> 1,5 km uz austrumiem no ciema atrodas [[Biržu lidlauks]], kurā ierīkota rallijkrosa trase. 17. gadsimta otrajā pusē Birži bija liels rūpniecības centrs, dzelzs cepļos ražoja 1800 mucu čuguna gadā, darbojās arī stikla, kaļķu un darvas cepļi, kālija (sodas) un ziepju vārītava, divas kokzāģētavas un mucu darbnīcas.<ref name="SēļuZeme">[[Lūcija Ķuzāne]], “''Sēlijas vēsturiskā hronika''”. Latvijas Kultūras fonds, “''Sēļu zeme''”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.</ref> Pie Biržiem atrodas [[dolomīts|dolomīta]] karjers, kur ieguve notika 1984.-1993. gadā. Karjera dibenā zem ūdens saglabājušās dzelzceļa sliedes un gulšņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/birzu-karjera-nogrimusais-dzelzcels/|title=Biržu karjera nogrimušais dzelzceļš – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2023-06-03}}</ref> Biržu dolomītu uzskata par Latvijā cietāko un izturīgāko.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=91}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās pie Biržu muižas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5432&prop_id=168 |title=Pilis.lv Biržu muiža |access-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033148/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5432&prop_id=168 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> (''Groß-Buschhof'') centra nozīmīgu ceļu krustojumā. 1651. gadā [[hercogs Jēkabs]] Biržu muižas zemniekiem uzdeva cirst malku dzelzs un stikla manufaktūru vajadzībām. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] sākumā 1656. gadā hercogs Jēkabs parakstīja sadarbības līgumu ar [[Krievijas cariste]]s okupētās [[Kokneses pils]] vaivadu [[Afanasijs Ordins-Naščokins|Afanasiju Ordinu-Naščokinu]]. Biržu dzelzs manufaktūrā darbojās vācu un poļu kalves (''Deutscher Hammer'' un ''Polnischer Hammer''), kuru ierīces darbināja ar ūdens spēka palīdzību. Pēc kara beigām un hercoga Jēkaba nāves uzņēmums panīka, viņa dēls [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] 1685. gadā lika atjaunot vācu kalvi, bet poļu kalve vēl 1686. gadā atradās pussagruvušā stāvoklī. 1689. gadā zviedru dzelzs rūpnīcu meistara Bengta Štrema vadībā uzsāka arī Biržu manufaktūras pārbūvi, un līdz 1692. gada janvārim uzbūvēja jaunus dambjus, domnu, veidotavu, kur izlēja čuguna priekšmetus, mehānisko kalvi, kokzāģētavu, ogļu šķūni un vairākas dzīvojamās mājas. Manufaktūrā strādāja vairāki Zviedrijā salīgti amatnieki, kā arī kalējs Pilušs Alhimovičs ar dēliem Simonu, Jozefu un Gregoriju. Ar ogļu dedzināšanu nodarbojās viens vācu, viens zviedru un viens latviešu ogļdeģis no [[Jēkabpils]] Slabadas, bet rūdas rakšanu uzraudzīja latvietis Juris. Palīgdarbos ik nedēļu manufaktūrā strādāja ap pusotra desmita klaušinieku. Manufaktūras ražojumu lielāko daļu veidoja dažādi saimniecībā nepieciešami izstrādājumi — ierīces kokzāģētavām un labības dzirnavām, laktas, lāpstas, lemeši, laužņi, naglas, kā arī stieņu dzelzs. Nelielos daudzumos izgatavoja arī čuguna lielgaballodes un katlus. Stikla manufaktūra ražoja logu stiklu, pudeles, glāzes, cukurtraukus, stikla lodes, t.s. meloņu zvanus dārzniecībai, arī smilšu pulksteņus hercoga Jēkaba kuģiem. [[Potaša]] dedzinātavai pelnus veda no Biržu, Sēlpils, Seces, Sērenes un Dignājas muižām. 1686. gadā hercogs Frīdrihs Kazimirs iznomāja Biržu stikla manufaktūru stikla meistaram Francim Junglingam, kurš 1690. gadā ieguva tiesības tirgoties ar saviem izstrādājumiem bez muitas.<ref name="Mārīte">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/9115 Kā strādāja un attīstījās Kurzemes hercogu uzņēmumi] Mārīte Jakovļeva, laikraksts "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 263/265, 19.07.2000.</ref> Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākuma 1701. gadā manufaktūrā notika lielāki remontdarbi, taču to pabeigšanu traucēja sakšu, pēc tam zviedru armijas uzliktās kontribūcijas un laupīšana. Pirms [[Kauja pie Jēkabpils|kaujas pie Jēkabpils]] 1704. gada vasarā pēc Lietuvas lielhetmaņa [[Mihails Višņoveckis|Mihaila Višņovecka]] pavēles rekvizēja stieņu dzelzi un lielgaballodes, bet 1707. gadā manufaktūru izlaupīja kazaki un [[kalmiki]]. 1707. gadā Franča Junglinga vietā par Biržu nomnieku kļuva viņa brālis Heinrihs, kurš pirms tam bija nomājis Jelgavas stikla manufaktūru. Heinrihs Junglings, gan arī gandrīz visi stikla rūpnīcas darbinieki nomira [[Lielais mēris Latvijā|Lielajā mēra epidēmijā]] 1710. gadā. Lielākā daļa dzelzs un stikla manufaktūru ierīču gāja postā 1709. gada pavasara plūdos. 1720. gadā stikla manufaktūras vietā bija Biržu muižas kalēja māja. Dzelzs manufaktūras vietā izveidojās Dzelzāmuru pusmuiža (''Eisenhammer''), kurās 1736. gadā uzbūvēja labības dzirnavas.<ref name = "Mārīte"/> Par lielāku apdzīvoto vietu Birži izveidojās pēc Otrā pasaules kara. Līdz 1949. gadam bija [[Biržu pagasts|Biržu pagasta]] (līdz 1975. gadam — [[Biržu ciems|Biržu ciema]]) centrs.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> <gallery> Biržu pamatskola, 18.09.2016..jpg|Biržu pamatskola (2016) </gallery> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 2 |graph-pos = bottom |footnote = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=geo.stat.gov.lv |access-date={{dat|2023|08|31||bez}}}}</ref> |1970|460 |1979|524 |1989|846 |2000|654 |2011|557 |2016|542 |2017|539 |2018|522 |2019|494 |2020|473 |2021|478 |2022|463 |2023|473 }} === Ievērojami cilvēki === * [[Gerhards Aleksandrs fon Zass]] (''Gerhard Alexander Freiherr von Saß'', 1718—1790), Prūsijas armijas ģenerālleitnants. * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878), latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas dzīvoja Biržos un apglabāts Biržu kapsētā. * [[Jākobs Florentīns Lundbergs]] (1782—1858), luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] literatūras tulkotājs [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs (1824) un tās vadītājs (1838—1845). * [[Kārlis Augusts Līventāls]] (1844—1900), Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Salas pagasta ciemi (Sala)}} 0y97zm93ur5jiw6qap95i280dyuslmx 0 159680 4536811 4533567 2026-10-16T19:19:15Z ~2026-55596-95 152005 /* Biogrāfija */ 4536811 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Anastasija Stocka | Vārds_orig = ''Анастасия Стоцкая'' | Attēls = Номер Импровизация Евгений Загот, Анастасия Стоцкая и Сергей Ли (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Anastasija Stocka | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1982|10|7}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātāja]], [[aktrise]] | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.stotskaya.ru stotskaya.ru] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Anastasija Stocka''' ({{val|ru|Анастасия Александровна Сто́цкая}}; dzimusi {{dat|1982|10|7}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise. == Biogrāfija == Anastasija Stocka piedzima {{dat|1982|10|7}} [[Kijiva|Kijivā]]. No 5 gadu vecuma ar bērnu muzikālo kolektīvu braukāja pa [[Padomju Savienība|Padomju savienību]]. Kijivā dzīvoja līdz [[1992]]. gadam.<ref name="kp.ua">[http://kp.ua/daily/160107/27/ Anastasija Stocka mācās ukraiņu valodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130122023705/http://kp.ua/daily/160107/27/ |date={{dat|2013|01|22||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Beigusi Krievijas teatrālās mākslas akadēmiju. Pirmā loma uz profesionālās skatuves bija 18 gados, [[Mūzikls|mūziklā]] "Notre Dame De Paris". 2002. gadā par viņas producentu kļuva [[Filips Kirkorovs]]. Viņa uzraudzībā tika ierakstītas pirmās dziesmas, kas uzreiz ieņēma līderpozīcijas vadošo radiostaciju topos. [[2003. gads|2003]]. gadā Anastasija piedalījās starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā [[2003. gada Jaunais Vilnis|"Jaunais Vilnis"]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], kur ieguva pirmo vietu. [[2005. gads|2005]]. gadā piedalījās atlases konkursā uz [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. === Ģimene === Anastasijas tēvs Aleksandrs Stockis ir ārsts reanimatologs,<ref>[http://stotskayan.narod.ru/pressa/pressa019.html Stocka dāvanas bez iemesla nepieņem] {{ru ikona}}</ref> māte Anna Stocka (dzimusi Maikova) ir māksliniece. Anastasijai ir pusbrālis aktieris Pāvels Maikovs. [[2003. gads|2003]]. gadā Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam viņa bija ukraiņu grupas [[Nu Virgos|VIA Gra]] slepus saderinājusies Alekseju Sekirinu, bet [[2008. gads|2008]]. gadā Anastasija paziņoja, ka šķiras ar savu līgavaini.<ref>[http://www.newsmusic.ru/news_3_20342.htm Nastja Stocka: Mājās staigāju kaila] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120107202418/http://www.newsmusic.ru/news_3_20342.htm |date={{dat|2012|01|07||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Pašlaik dzīvo kopā restauratoru Sergeju<ref>[http://www.viva.ua/view/6238/ Anastasija Stocka gaida bērnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604114157/http://viva.ua/view/6238/ |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> {{dat|2011|6|16}} viņiem piedzima dēls Aleksandrs, kurš nosaukts par godu [[Aleksandrs Puškins|Puškinam]].<ref>[http://kharkov.comments.ua/jungle/2011/07/18/111829.html Anastasija Stocka kļuvusi par māmiņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130715060723/http://kharkov.comments.ua/jungle/2011/07/18/111829.html |date={{dat|2013|07|15||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111019162244/http://stotskaya.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stocka, Anastasija}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] 3eslsd4vyb428kcysh4bsedvi6rj3lb 0 161475 4536947 4096551 2026-10-17T07:01:26Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536947 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} [[Attēls:PiazzaArmerina-Mosaik-Bikini.jpg|thumb|Seno romiešu mozaīka]] '''Peldkostīms''' jeb '''peldtērps'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tezaurs.lv/#/sv/peldt%C4%93rps |title= Peldtērps |publisher= Tēzaurs.lv |accessdate= 2011. gada 4. novembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130226073636/http://www.tezaurs.lv/#/sv/peldt%C4%93rps |archivedate= 2013. gada 26. Februāris }}</ref> ir speciāls [[apģērbs]] peldēšanai un atpūtai pie ūdens. == Vēsture == === Pirms peldkostīma laiki === Senajos laikos, [[Viduslaiki|viduslaikos]], [[renesanse]]s laikā peldkostīms kā tāds nepastāvēja. Tajos laikos ļaudis peldējās vai nu kaili, vai [[Apakšveļa|apakšveļā]], kas nebija speciāli piemērota peldēm. Uz [[Pompeji|Pompeju]] [[freska|freskām]] un dažās [[Romas impērija]]s vietās ir attēlotas [[sieviete]]s [[Kostīms|kostīmos]], kas atgādina mūsdienu [[bikini]], tomēr vēlāk šāds ģērbšanās veids tika aizmirsts. Antīkas [[Kailums|kailo ķermeņu]] apbrīnas vietā nāca neiecietība un grēcīgās miesas apzīmējums, lai arī peldes joprojām bija ļaužu iecienīta izklaide. [[Luijs XIV|Luija XIV]] laikā dāmas un kavalieri peldējās apakšveļā, kas spāņos izraisīja pamatīgu sašutumu, jo [[Spānija|Spānijā]] pat sievietes kājas mazāko daļiņu ieraudzīt bija nepieļaujami, kur nu vēl ieraudzīt sievieti izmirkušā baltā kreklā. 18. gadsimtā šī tendence saglabājās. [[Aristokrātija]]s pārstāvji peldēties gāja savās [[Parūka|parūkās]], [[Aube|aubēs]] un [[Krekls|kreklos]]. Arī mājās, vannas procedūras viņi veica apakšveļā. === Peldkostīma pirmsākumi === [[Attēls:Bathing suit 1858.png|thumb|Sieviešu peldkostīms (1858)]] Pirmais īpaši peldēšanai paredzēts apģērbs sāka parādīties 18. gadsimta beigās, atbalstot [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] idejas, kas aicināja būt dabīgiem un tuvākiem dabai. [[Anglija|Anglijā]] [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetā]] laika tika pelta vīriešu un sieviešu kopīga peldēšanās pat peldkostīmos. Problēmas atrisināšanai tika izgudroti [[peldu rati]], kas aizsedza peldētāju no svešām acīm. [[Francija|Francijā]] uzskati bija daudz brīvāki. Tur vīriešiem izveidoja speciālu strīpainu, pieguļošu peldēšanās kostīmu. 20. gadsimta sākumā peldkostīmi kļuva vienkāršāki, pieejamāki un īsāki. No peldkostīmiem pazuda volāni, pilnībā izzuda peldēšanas zeķubikses un citi "tikumības saglabāšanas" atribūti. === Peldkostīma triumfa laiki === 1920. gados modē nāca [[iedegums]], bet sports un izklaide kļuva par obligātu cilvēka personības attīstības nosacījumu. Tuklas formas un bālumu sāka uzskatīt par slimību pazīmēm, bet pievilcību ieguva trenēts ķermenis. Peldkostīmi ieguva mūsdienām līdzīgas formas. Līdz pat 20. gadsimta vidum peldkostīms sedza lielāko ķermeņa daļu. Kopēja uzskatu liberalizācija [[Otrais pasaules karš|pēckara]] gados padarīja peldkostīmu daudz brīvāku un atsegtāku. 20. gadsimta otrajā pusē pamazām modē nāca [[bikini]]. Šī modeļa peldkostīms savu popularitāti ieguva, pateicoties tajos laikos jaunās franču aktrises [[Brižita Bardo|Brižitas Bardo]] mīlestībai pret šo apģērba elementu, kurā viņa bieži pastaigājās pa [[Santrope]] pludmalēm.<ref>[http://www.adensya.ru/articles/conception/istoriya-vozniknoveniya-kupalnika "Mūsdienu peldkostīma rašanās vēsture"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120830173150/http://www.adensya.ru/articles/conception/istoriya-vozniknoveniya-kupalnika |date={{dat|2012|08|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Turpmākā peldkostīma attīstībā radās tā saucamie ''[[monokini]]'' (piesedz tikai ķermeņa lejasdaļu, atstājot [[sievietes krūtis|krūtis]] pilnībā [[topless|atkailinātas]]) un ''mikrokini'' (tiek izmantotas ļoti šauras auduma strēmeles). 20. gadsimtā modē nāca arī [[natūrisms]]. Šis atpūtas veids īpaši izplatīts ir [[Eiropa|Eiropā]] un tiek uzskatīts par ģimenes atpūtas veidu. == Skatīt arī == * [[Peldmētelis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Andris Tiļļa (2014. gada 22. jūnijs). [http://www.la.lv/peldterpi-laika-pluduma%E2%80%A9/ Peldtērpi laika plūdumā]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2015. gada 20. augustā. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apģērbs]] i7acrcpxjz4cfuk6c0nqnsefdekubp4 0 163152 4536674 4464452 2026-10-16T14:52:54Z Meistars Joda 781 4536674 wikitext text/x-wiki {{Bīskapa infokaste |vārds = Antonijs Springovičs |ģerbonis = |ģerboņa attēls = |ģerboņa izmērs = |devīze = |valsts = {{LVA}} |dzimšanas datums = {{dat|1876|10|31}} |dzimšanas vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Ozolmuižas pagasts}} |nāves datums = {{miršanas datums un vecums|1958|10|1|1876|10|31}} |nāves vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} |apglabāts = [[Rīga]], [[Rīgas Svētā Miķeļa kapsēta]] |baznīcas piešķirtā vārda nosaukums = Antonijs Springovičs |tituls = Viņa Ekselence Rīgas arhibīskaps metropolīts |bīskapa pastorālie amati = Bīskapa pastorālie amati |1.amats = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas diecēzes]] [[bīskaps]] |1.amata laiks = 22.08.1920. - 25.11.1923. |2.amats = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēzes]] [[arhibīskaps]] |2.amata laiks = 25.11.1923. - 08.05.1937. |3.amats = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēzes]] arhibīskaps metropolīts |3.amata laiks = 08.05.1937. - 01.10.1958. |attēls = Bīskaps Springovičs.jpg |attēla izmērs = 220 px |attēla nosaukums = |bīskapijas bīskaps = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēzes]] arhibīskaps metropolīts |inkardinācija = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēze]] |ticība = [[Katolisms]] |rits = [[Romas Katoļu baznīca]] |nosaukums = |ordinācija = Ordinācija |ordinēšanas diakonā datums = |ordinēšanas diakonā vieta = |diakonu ordinējis = |ordinēšanas priesterī datums = {{dat|1901|06|24}} |ordinēšanas priesterī vieta = [[Mogiļeva]] |priesteri ordinējis = Boļeslavs Hieronims Klopotovskis |bīskapa nominācijas datums = {{dat|1920|04|14}} |bīskapa konsekrācijas datums = {{dat|1920|08|22}} |bīskapa konsekrācijas vieta = [[Aglonas bazilika]] |bīskapu konsekrējis = [[Jāzeps Skviereckas]] |apbalvojumi = }} '''Antonijs Springovičs''' (dzimis {{dat|1876|10|31}} [[Ozolmuižas pagasts|Ozolmuižas pagasta]] Spriņģu ciemā, miris {{dat|1958|10|01}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Romas Katoļu baznīca]]s atjaunotās [[Rīgas metropolija]]s pirmais [[arhibīskaps]] metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920. == Dzīvesgājums == Dzimis 1876. gada 31. oktobrī [[Ozolmuižas pagasts|Ozolmuižas pagasta]] Spriņģu ciemā. 1893. gadā beidza mācības [[Rēzekne]]s [[pilsēta]]s skolā un iestājās [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] Garīgajā seminārā, kuru absolvēja 1897. gadā. Līdz 1901. gadam turpināja studijas kā stipendiāts [[Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija|Pēterpils Garīgajā akadēmijā]], kuru beidzot saņēma [[teoloģija]]s maģistra grādu. 1901. gada 24. jūnijā [[Mogiļeva]]s arhibīskaps metropolīts Springoviču iesvētīja par priesteri. 1916. gadā Mogiļevas arhibīskaps metropolīts iecēla priesteri par [[kanoniķis|kanoniķi]]. Vēlāk priesteris srādāja kā Mogiļevas arhibīskapa ģenerālvikārs un bija atjaunotās [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas diecēzes]] bīskapa ģenerālvikārs. 1918. gada 29. septembrī, atjaunojot seno [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapiju]], par tās bīskapu iecēla grāfu [[Eduards O'Rurke|O'Rurki]], taču vēlākā [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas valdība]] uzskatīja, ka Latvijas [[bīskaps|bīskapam]] ir jābūt kādam no [[valsts]] vecāko [[priesteris|priesteru]] vidus, par ko bīskaps O'Rurke ziņoja [[Roma]]i. Tāpēc pāvests 1920. gada 22. aprīlī ar bullu ''Hodies nos'' par [[Rīga]]s bīskapu pasludināja kanoniķi Antoniju Springoviču.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216133456/http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}</ref> Nominētā bīskapa konsekrācija notika 1920. gada 22. augustā [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]], Springoviču konsekrēja [[Kauņa]]s bīskaps sufragans Jāzeps Skviereckis, asistējot saskaņā ar īpašām [[Romas pāvests|pāvesta]] pilnvarām priesteriem Daniēlam Jasinskim un [[Francis Trasuns|Francim Trasunam]], svinībās piedaloties vairāk kā 100 garīdzniekiem. 1923. gada 25. novembrī Springoviču paaugstināja par arhibīskapu, par ko liecina pāvesta oficiālais rīkojums izdevumā "''Acta apostolici sedis''". 1924. gada februārī monsinjors [[Antonijs Cekini|Cekini]] pavēstīja par senās Rīgas arhibīskapijas atjaunošanu. Arhibīskapa ingress notika 1924. gada 4. maijā [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē]], piedaloties apustuliskajam delegātam arhibīskapam Antonijam Cekini, [[Viļņa]]s bīskapam [[Juris Matuļevičs|Jurim Matulēvičam]], [[Mogiļeva]]s arhibīskapam [[Ropi|Eduardam de Ropam]], [[Kauņa]]s Universitātes rektoram Fr. Bučim un citiem. 1926. gada novembrī Springoviču par nopelniem Latvijas labā apbalvoja ar Latvijas [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] otrās šķiras ordeni. 1937. gada 8. maijā arhibīskapu paaugstināja par Rīgas baznīcas provinces metropolītu.<ref>[http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html www.bibelesbiedriba.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110809220401/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html |date={{dat|2011|08|09||bez}} }}</ref> 1939. gada nogalē arhibīskapu metropolītu ievēlēja par [[Latvijas Universitāte]]s goda doktoru (Dr.Theol. honoris causa).<ref>[http://latgalesdati.du.lv/dzimis/738 www.latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā arhibīskaps saskārās ar daudzām problēmām — slēdza [[Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Katoļu Teoloģijas fakultāti]], konfiscēja fakultātes bibliotēku, 1941. gadā gāja bojā, tika izvesti vai pazuda bez vēsts desmit priesteri. 1944. gadā Springovičs palika okupētajā Latvijā, aizbildinoties ar slikto veselības stāvokli. Pateicoties arhibīskapa metropolīta darbībai, [[Latvijas PSR]] laikā 1946. gada 7. martā atjaunoja mācības [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]] un 1947. gada 25. jūlijā par bīskapiem tika konsekrēti priesteri [[Kazimirs Duļbinskis]] un [[Pēteris Strods]]. Antonijs Springovičs mira 1958. gada 1. oktobrī, sēru [[Svētā Mise]], kuru vadīja bīskaps Pēteris Strods, notika 6. oktobrī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, piedaloties Viļņas un [[Panevēža]]s apustuliskajam administratoram bīskapam Stepanavičam, Kauņas un Vilkavišķu administratoram kanoniķim Stankevičam, kā arī citiem garīdzniekiem. Metropolītu apbedīja [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Svētā Miķeļa kapos]] 1958. gada 6. oktobrī.<ref>Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 315., 316.lpp.</ref> == Garīgā kalpošana == * 1901. — 1905. Skolu kapelāns [[Orla|Orlā]] un [[Pinska|Pinskā]]; * 1905. — 1917. [[Līksna]]s prāvests;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/liksna/vesture1.htm |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120721062135/http://www.catholic.lv/liksna/vesture1.htm |archivedate={{dat|2012|07|21||bez}} }}</ref> * 1917. — 1918. Mogiļevas arhibīskapa ģenerālvikārs; * 1918. — 1920. Rīgas diecēzes bīskapa ģenerālvikārs; * 22.08.1920. - 25.11.1923. Rīgas diecēzes bīskaps; * 25.11.1923. - 08.05.1937. Rīgas arhidiecēzes bīskaps; * 08.05.1937. — 01.10.1958. Rīgas arhibīskaps meropolīts; == Skatīt arī == * [[Bīskaps]] * [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.catholic-hierarchy.org/bishop/bspri.html Hierarhija] {{Rīgas metropolijas bīskapi}} {{Bīskapa insignijas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Springovičs, Antonijs}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas bīskapi]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu arhibīskapi]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīca]] [[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes bīskapi]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] [[Kategorija:Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapos apbedītie]] l2b06ps56705b2nrvyfeauwsscmktvk 0 163847 4536948 3751016 2026-10-17T07:04:13Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536948 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Estola elaborada y simple.svg|thumb|250px|Stola.]] '''Stola''' ir viens no [[Romas Katoļu baznīca]]s liturģisko apģērbu elementiem liturģisku funkciju veikšanai, ko nēsā [[garīdzniecība|garīdznieki]], kas ir saņēmuši [[ordinācija]]s sakramentu. Stola ir no [[audums|auduma]] uzšūta [[lente]], kuras galos visbiežāk ir uzšūtas [[krusta zīme]]s vai kāds cits kristīgs [[simbols]], kuru garīdznieks uzliek uz [[plecs|pleciem]] tā, lai stolas abi gali būtu redzami priekšā. To nēsā nesasietu, brīvi krītošu uz leju kā nesasietu [[šalle|šalli]], kuras abi gali ir vienādi gari. [[Diakons]] stolu nēsā pāri kreisajam plecam, šķērsām paralēli pāri [[cilvēka krūškurvis|krūtīm]] no vienas puses un [[mugura]]i no otras puses, sastiprinot to pie labajiem sāniem. Sākotnēji stola bija [[Senā Roma|seno romiešu]] [[apģērbs|apģērba]] sastāvdaļa, ko viņi nēsāja virs [[tunika]]s līdz pat [[Austrumromas impērija]]s sabrukumam. Kristieši savā [[liturģija|liturģijā]] pārņēma [[jūdi|jūdu]], [[grieķi|grieķu]] un romiešu tradicionālos tērpus, no kuriem viens ir stola, kas liturģijā kalpo par ordinācijas [[sakraments|sakramenta]] īpašu un redzamu simbolu jeb zīmi. Stolas atkarībā no liturģijas ir dažādās [[krāsa|krāsās]]. [[Grēksūdze]]s sakramenta laikā, ko kalpo garīdznieks, kurš saņēmis ordinācijas sakramentu, izņemot diakonus, virs sutanas uzvelk [[komža|komžu]] vai [[alba (apģērbs)|albu]], virs kuras uzliek violetu stolu, kas ir [[grēks|grēku]] piedošanas [[vara]]s zīme. To garīdznieks lieto, kalpojot biktskrēslā jeb grēksūdzes krēslā, bieži vienu stolas galu uzliekot uz biktskrēsla malas. Bieži pēc grēksūdzes ticīgie noskūpsta stolas galu, pagodinot [[Jēzus Kristus|Kristu]], kas darbojas caur ordinācijas sakramentu, caur priestera personu piedodot grēkus.<ref>[http://tolstovs.blogs.lv/?p=68 www.tolstovs.blogs.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Romas pāvests|Pāvesta]] stolas galus vienmēr rotā viņa [[ģerbonis]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.catholicity.com/encyclopedia/s/stole.html www.catholicity.com] * {{catholic|14301a}} {{Liturģiskie apģērbi}} [[Kategorija:Liturģiskie apģērbi]] flpzlb74m2iqtsvf2cwsgufhkzowwq8 0 164150 4536954 4030880 2026-10-17T07:09:04Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br /> → <br /> (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4536954 wikitext text/x-wiki [[Attēls:George H W Bush and Pope John Paul II.jpg|thumb|250px|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]] ar [[Romas pāvests|pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]], kuram ir apsieta fascija, uz kuras redzams pāvesta [[ģerbonis]].]] '''Fascija''' ir auduma [[josta]], kas kalpo kā [[apģērbs|apģērba]] elements, ko nēsā latīņu rita [[Romas Katoļu baznīca]]s un [[anglikānisms|Anglikāņu baznīcas]] [[garīdzniecība|garīdznieki]] un semināristi jeb [[kleriķis|kleriķi]]. To nēsā, uzsienot to [[sutana]]s vai [[sutana ar pelerīnu|sutanas ar pelerīnu]] virs jostas vietas starp [[cilvēka krūškurvis|krūtīm]] un [[naba|nabu]]. Sasienot fasciju, tās galiem jābūt brīvi krītošiem uz leju un sējuma vietai jābūt pavirzītai uz [[kreisā puse|kreiso pusi]]. Līdz [[Otrais Vatikāna koncils|otrajam Vatikāna koncilam]] bija divu veidu fascijas, kuru galos atradās bārkstu veidoti [[pušķis|pušķi]] kā [[galero]] vai [[bārksts|bārkstis]]. Pēc koncila sāka lietot tikai fascijas ar bārkstīm. == Fasciju krāsas == Bascijas [[krāsa]] parāda garīdznieka pakāpi [[kristīgā baznīca|Baznīcas]] [[hierarhija|hierarhijā]]. * [[priesteris|Priesteriem]], diakoniem un kleriķiem [[melnā krāsa|melnas]] krāsas zīda auduma fascijas, bet tās nēsā reti; * [[Bīskaps|Bīskapiem]], [[Prelāts|prelātiem]], [[monsinjors|monsinjoriem]] — violetas krāsas zīda auduma fascijas; * [[Kardināls|kardināliem]] — [[sarkanā krāsa|purpursarkanas]] krāsas muāras auduma jeb zīda samta fascijas; * [[Romas pāvests|pāvestam]] — [[baltā krāsa|baltas]] krāsas muāras auduma jeb zīda samta fascijas, pie tam tikai pāvesta fascijas galos ir redzams viņa ģerbonis.<ref>[http://books.google.com/books/about/Fascia_Vestment.html?id=EWe5cQAACAAJ www.books.google.com]</ref> {| class="wikitable" |- |[[Attēls:Cassock (Cardinal).svg|center|75px]] |[[Attēls:Cassock (Catholic Bishop).svg|center|75px]] |[[Attēls:Cassock (Chaplain of His Holiness).svg|center|75px]] |[[Attēls:Cassock (Priest).svg|center|75px]] |- | [[Kardināls]] | [[Bīskaps]] | [[Prelāts]]<br />[[Monsinjors]] | [[Priesteris]]<br />[[Diakons]]<br />[[Kleriķis]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://books.google.com/books/about/Fascia_Vestment.html?id=EWe5cQAACAAJ www.books.google.com] {{Liturģiskie apģērbi}} [[Kategorija:Liturģiskie apģērbi]] gairxccx218pc24as59p6tqsswbjjiu 0 164755 4536638 4387224 2026-10-16T12:47:46Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] 4536638 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija latviešu valodā | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2-lv.svg]] | lapas_attēls = Latvian Wikipedia.png | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />arī Tu vari papildināt! | veids = [[Interneta enciklopēdija]] | valsts = | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = {{dat|2003|6|6}} | valodas = [[Latviešu valoda]] | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flaga|Latvia}} 11. vieta<ref>[http://www.alexa.com/topsites/countries/LV Top Sites in Latvia ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV |date={{dat|2014|11|13||bez}} }} (ieskaitot arī visas citas valodu versijas)</ref> | mājas_lapa = {{URL|http://lv.wikipedia.org}} }} '''Vikipēdija latviešu valodā''' ir bezmaksas tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s [[latviešu valoda]]s versija. Tā darbojas kopš 2003. gada 6. jūnija. 2025. gada 27. decembrī rakstu skaits tajā pārsniedza {{nobr|140 000}}. == Vēsture == Vikipēdija latviešu valodā izveidota 2003. gada 6. jūnijā. Pirmais ieraksts bija par [[psiholoģija|psiholoģiju]] (tolaik raksts tapa ar nosaukumu "psihologija" — bez ģ burta). 2005. gada 5. martā kopējais rakstu skaits Vikipēdijā sasniedza vienu tūkstoti. {{nobr|10 000}} rakstu robeža tika sasniegta 2007. gada 19. jūlijā, 100 000 — 2020. gada 24. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vikipēdijā tapuši jau 100 000 rakstu latviešu valodā |url=https://nra.lv/izklaide/303043-vikipedija-tapusi-jau-100-000-rakstu-latviesu-valoda.htm |access-date=2023-08-24 |website=nra.lv |language=lv}}</ref> 2015. gada 5. martā ''[[Wikimedia Foundation]]'' oficiāli atzina ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' dalībnieku grupu.<ref>[[:m:Affiliations Committee/Resolutions/Wikimedians of Latvia User Group - Liaison approval, March 2015|Wikimedians of Latvia User Group — Liaison approval, March 2015]]</ref> Šajā pašā mēnesī tika uzsākta kampaņa "[[Latvijas Vikipēdijas maratons]]" ar mērķi līdz Latvijas simtgades jubilejas svinībām 2018. gadā sasniegt {{nobr|100 000}} ierakstus Vikipēdijā latviešu valodā. == Raksti == {{Further|[[Vikipēdija:Vikipēdijas rakstu statistika|Vikipēdijas rakstu statistika]]}} Vikipēdijā latviešu valodā pašlaik ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}. Pilnīgākajiem un kvalitatīvākajiem rakstiem tiek piešķirts vērtīga vai laba raksta statuss. 50 raksti Vikipēdijā latviešu valodā ir [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīgi]], 108 — [[Vikipēdija:Labi raksti|labi]], vēl 19 ir [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|vērtīgi saraksti]]. === Rakstu statistika === <div style="float:right;">{{Vikipēdijas rakstu skaita pieaugums}}</div> * 1. raksts — {{dat|2003|6|6|N|bez}} * 500 raksti — {{dat|2004|12|28|N|bez}} * 1000 raksti — {{dat|2005|3|5|N|bez}} * 2500 raksti — {{dat|2005|10|15|N|bez}} * 5000 raksti — {{dat|2006|9|7|N|bez}} * {{sk|10000}} raksti — {{dat|2007|7|19|N|bez}} * {{sk|20000}} raksti — {{dat|2009|2|13|N|bez}} * {{sk|30000}} raksti — {{dat|2010|9|19|N|bez}} * {{sk|40000}} raksti — {{dat|2012|2|19|N|bez}} * {{sk|50000}} raksti — {{dat|2013|8|17|N|bez}} * {{sk|55000}} raksti — {{dat|2014|6|17|N|bez}} * {{sk|60000}} raksti — {{dat|2015|4|4|N|bez}} * {{sk|65000}} raksti — {{dat|2016|1|15|N|bez}} * {{sk|70000}} raksti — {{dat|2016|6|20|N|bez}} * {{sk|75000}} raksti — {{dat|2017|1|15|N|bez}} * {{sk|80000}} raksti — {{dat|2017|11|17|N|bez}} * {{sk|85000}} raksti — {{dat|2018|6|6|N|bez}} * {{sk|90000}} raksti — {{dat|2018|12|28|N|bez}} * {{sk|100000}} raksti — {{dat|2020|1|24|N|bez}} * {{sk|110000}} raksti — {{dat|2021|12|15|N|bez}} * {{sk|120000}} raksti — {{dat|2023|05|19|N|bez}} * {{sk|130000}} raksti — {{dat|2024|09|26|N|bez}} * {{sk|140000}} raksti — {{dat|2025|12|27|N|bez}} == Raksturojums == [[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|300px|Daži no aktīvākajiem Vikipēdijas dalībniekiem 2013. gadā. No kreisās: {{u|Laurijs}}, {{u|ScAvenger}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|Treisijs}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Dainis}}]] Līdz 2018. gada beigām Vikipēdijā latviešu valodā labojumus bija veikuši 2192 dalībnieki, tomēr lielāko daļu izmaiņu veica nereģistrētie jeb [[anonīms|anonīmie]] Vikipēdijas izmantotāji. Kopējais labojumu skaits sasniedza 1 113 979.<ref name="statsLV">[https://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Wikipedia Statistics Latvian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421140246/https://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} no stats.wikimedia.org: the final release of Wikistats-1 dump-based reports on Jan 31, 2019 {{en}}</ref> Vikipēdijā latviešu valodā ir relatīvi nedaudz aktīvo dalībnieku — vairāk nekā 5 labojumus mēnesī veic mazāk nekā 100, bet vairāk nekā 100 labojumus mēnesī mazāk nekā 20 Vikipēdijas [[1% likums|ražīgāko dalībnieku]]. Salīdzinājumam, 2018. gada oktobrī Vikipēdijā latviešu valodā pēc rakstu skaita bija 48. vietā, bet pēc aktivitātes — 39. vietā (238 dalībnieki, 16 ražīgi vikipēdisti, vidēji 23,7 labojumi uz rakstu dienā, vidēji 28 jauni raksti dienā), pie kam relatīvi mazs skaits (21) aktīvāko vikipēdistu{{efn|Par aktīvākajiem vikipēdistiem šeit tiek saukti tie, kas savas darbības laikā veikuši vismaz 10 000 labojumu}} bija veikuši 66,2% no visiem labojumiem,<ref name="statsLV" /> turpretī Vikipēdija lietuviešu valodā pēc rakstu skaita bija 38. vietā, pēc aktivitātes — tikai 60. vietā (315 dalībnieki, 13 ražīgi vikipēdisti, vidēji 22,8 labojumi uz rakstu dienā, vidēji 15 jauni raksti dienā), pie kam 32 aktīvākie vikipēdisti bija veikuši 63,3% no visiem labojumiem,<ref name="statsLT">[https://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLT.htm Wikipedia Statistics Lithuanian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608025322/https://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLT.htm |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} no stats.wikimedia.org: the final release of Wikistats-1 dump-based reports on Jan 31, 2019 {{en}}</ref> bet Vikipēdija igauņu valodā pēc rakstu skaita — 37. vietā, pēc aktivitātes — 33. vietā (482 dalībnieki, 34 ražīgi vikipēdisti, vidēji 21,2 labojumi uz rakstu dienā, vidēji 33 jauni raksti dienā), pie kam 38 aktīvākie vikipēdisti bija veikuši 69,1% no visiem labojumiem.<ref name="statsET">[https://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaET.htm Wikipedia Statistics Estonian] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201010161904/https://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaET.htm |date={{dat|2020|10|10||bez}} }} no stats.wikimedia.org: the final release of Wikistats-1 dump-based reports on Jan 31, 2019 {{en}}</ref> == Aktīvākie vikipēdisti == Pēc 2019. gada janvāra datiem 100 aktīvākie latviskās Vikipēdijas dalībnieki pēc veikto izmaiņu skaita un darbības ilguma bija:<ref name="statsLV" /> {{div col}} * {{u|Edgars2007}} (kopš 2009) * {{u|Pirags}} (kopš 2007) * {{u|Feens}} (kopš 2004) * {{u|Kikos}} (kopš 2007) * {{u|Biafra}} (kopš 2009) * {{u|Treisijs}} (kopš 2005) * {{u|Ingii}} (kopš 2008) * {{u|Papuass}} (kopš 2005) * {{u|Dainis}} (kopš 2006) * {{u|ScAvenger}} (kopš 2006) * {{u|SpeedKing}} (kopš 2005) * {{u|Turaids}} (kopš 2009) * {{u|Gragox}} (kopš 2006) * {{u|Baisulis}} (kopš 2009) * {{u|GreenZeb}} (kopš 2006) * {{u|Laurijs}} (kopš 2006) * {{u|Meistars Joda}} (kopš 2007) * {{u|Dark Eagle}} (kopš 2017) * {{u|Kleivas}} (kopš 2007) * {{u|Xil}} (kopš 2005) * {{u|Uldis s}} (kopš 2011) * {{u|Zemgalietis}} (kopš 2007) * {{u|Gaujmalnieks}} (kopš 2008) * {{u|Vylks}} (kopš 2015) * {{u|Daarznieks}} (kopš 2006) * {{u|Lidingo11}} (kopš 2010) * {{u|Edis}} (kopš 2011) * {{u|Mrom}} (kopš 2006) * {{u|MC2013}} (kopš 2013) * {{u|Varg~lvwiki}} (kopš 2009) * {{u|Lieeeneee}} (kopš 2017) * {{u|Algonkins}} (kopš 2012) * {{u|Juzeris}} (kopš 2004) * {{u|Romanskolduns}} (kopš 2008) * {{u|Driver24}} (kopš 2010) * {{u|Ludis21345}} (kopš 2015) * {{u|Ingarix}} (kopš 2006) * {{u|Anonīms}} (kopš 2007) * {{u|Yyy}} (kopš 2005) * {{u|Voll}} (kopš 2013) * {{u|Standfest}} (kopš 2008) * {{u|Neonz}} (kopš 2004) * {{u|Jānis U.}} (kopš 2005) * {{u|Dukurs}} (kopš 2009) * {{u|Kasp2008}} (kopš 2010) * {{u|FubolsLatvijā}} (kopš 2017) * {{u|Juristiltins}} (kopš 2006) * {{u|OskarsC}} (kopš 2013) * {{u|Silraks}} (kopš 2013) * {{u|IndulisMX}} (kopš 2012) * {{u|Krishjaanis}} (kopš 2006) * {{u|Wert}} (kopš 2013) * {{u|Dukts}} (kopš 2013) * {{u|AgrisR}} (kopš 2014) * {{u|Semigall}} (kopš 2008) * {{u|Lasks}} (kopš 2013) * {{u|Maarcis}} (kopš 2009) * {{u|Knospins04}} (kopš 2016) * {{u|Dzelzceļnieks}} (kopš 2016) * {{u|Makenzis}} (kopš 2016) * {{u|Titāns}} (kopš 2012) * {{u|Olgerts V}} (kopš 2014) * {{u|Jezups}} (kopš 2011) * {{u|Iveta 2015}} (kopš 2015) * {{u|Hckeins}} (kopš 2015) * {{u|Ripo}} (kopš 2013) * {{u|Bendžamins}} (kopš 2018) * {{u|kaamis007}} (kopš 2017) {{div col end}} === Gada vērtīgākie dalībnieki === Kopš 2012. gada kopienas balsojumā tiek noteikts iepriekšējā gada vērtīgākais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā. Pirmais šo titulu ieguva Kikos, bet Edgars2007 un Pirags šādu atzinību ir ieguvis četras reizes. {| class="wikitable" |- ! colspan=2 | Gada vērtīgākie dalībnieki |- ! Gads ! Dalībnieks |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|2011]] | {{u|Kikos}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|2012]] | {{u|Edgars2007}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|2013]] | {{u|Ingii}} un {{u|Pirags}}{{efn|name=vienādi|Abi dalībnieki balsojumā saņēma vienādu balsu skaitu}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|2014]] | {{u|Edgars2007}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|2015]] | {{u|Edgars2007}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|2016]] | {{u|Papuass}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|2017]] | {{u|Zuiks}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|2018]] | {{u|Edgars2007}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|2019]] | {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}}{{efn|name=3vienādi|Trīs dalībnieki balsojumā saņēma vienādu balsu skaitu}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|2020]] | {{u|Pirags}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|2021]] | {{u|Pirags}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|2022]] | {{u|Bendžamins}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|2023]] | {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}}{{efn|name=vienādi|Abi dalībnieki balsojumā saņēma vienādu balsu skaitu}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|2024]] | {{u|Kikos}} |} === Labākie jaunie dalībnieki === 2015. gadā pirmo reizi tika noteikti iepriekšējā gada labākie jaunie Vikipēdijas dalībnieki latviešu valodā. Uz šo apbalvojumu tiek izvirzīti jaunie dalībnieki, kuri pēdējo divu gadu laikā uzsākuši aktīvu darbību Vikipēdijā. Par pirmajiem labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu tika atzīti Français anonyme un MC2013. Lieeeneee ir vienīgā dalībniece, kas šo apbalvojumu ir ieguvusi divas reizes. {| class="wikitable" |- ! colspan=2 | Gada labākie jaunie dalībnieki |- ! Gads ! Dalībnieks |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|2014]] | {{u|Français anonyme}} un {{u|MC2013}}{{efn|name=vienādi}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|2015]] | {{u|Kokomokoz}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|2016]] | {{u|Ludis21345}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|2017]] | {{u|Lieeeneee}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|2018]] | {{u|Lieeeneee}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|2019]] | {{u|Entuziasts}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|2020]] | {{u|Kasparoviča}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|2021]] | {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}}{{efn|name=vienādi}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|2022]] | {{U|Eremu1}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|2023]] | {{U|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}}{{efn|name=vienādi}} |- | [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|2024]] | {{u|Votre Provocateur}} |} == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Izmērs sējumos]] * [[Vikipēdija latgaliešu valodā]] * [[Vikipēdija līvu valodā]] * [[Vikipēdija:Statistika]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{twitter|wikipedia_lv}} * {{facebook|wikipedialv}} * {{instagram|lv.wikipedia}} * [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&date=last-month&excludes= Iepriekšējā mēneša skatītākie raksti Vikipēdijā latviešu valodā] {{IT-aizmetnis}} {{Vikipēdijas}} [[Kategorija:Latviešu valoda]] [[Kategorija:Vikipēdija citās valodās| ]] dh8622l2tn6wd4fmu46hq802wy2ha2n 0 164830 4536735 3664945 2026-10-16T17:55:31Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536735 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Brūss Betlers | vārds_orig = ''Bruce Beutler'' | attēls = Nobel Prize 2011-Press Conference KI-DSC 7512.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Amerikānis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = Imunoloģija un ģenētika | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] (2011) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Brūss Betlers''' ({{val|en|Bruce Alan Beutler}}; dzimis {{dat|1957|12|29}}) ir amerikāņu imunologs un ģenētiķis. Kopā ar [[Žils Hofmans|Žilu Hofmanu]] viņš 2011. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par "pētījumiem iedzimtās imunitātes aktivizēšanā".<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/nobela-premiju-medicina-pieskir-imunsistemas-petniekiem.d?id=40962491 Nobela prēmiju medicīnā piešķir imūnsistēmas pētniekiem]</ref> Tāpat 2011. gadā saņēma Šova balvu (''Shaw Prize''), kas tiek uzskatīta par "Austrumu Nobela prēmiju". Viņa tēvs Ernests Betlers bija hematologs un medicīnas ģenētiķis. Studējis [[Kalifornijas Universitāte (Sandjego)|Kalifornijas Universitātē Sandjego]] un [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Bruce Beutler}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/medicine/laureates/2011/beutler.html Nobela prēmijas profils]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120826004045/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/medicine/laureates/2011/beutler.html |date={{dat|2012|08|26||bez}} }} {{en ikona}} {{Medicīna-aizmetnis}} {{zinātne-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Betlers, Bruss}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV zinātnieki]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] gt9zf1nomygk0zbpxs59qqrbe4ar5o6 0 166266 4536956 4449861 2026-10-17T07:15:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536956 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:JacktheRipper1888.jpg|thumb|240px|Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls]] '''Džeks Uzšķērdējs''' ({{val|en|Jack the Ripper}}) ir zināmākais vārds neatklātajam [[sērijveida slepkava]]m, kurš 1888. gadā [[Londona]]s Īstendas (''East End'') Vaitčapelas (''Whitechapel'') apkārtnē nogalināja un sakropļoja vairākas [[prostitūta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/vestures_miti/jauna-versija-par-dzeku-uzskerdeju.m?id=40426983 |title=Jauna versija par Džeku Uzšķērdēju |access-date={{dat|2011|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111015153414/http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/vestures_miti/jauna-versija-par-dzeku-uzskerdeju.m?id=40426983 }}</ref> [[Žurnālistika|Žurnālistikā]] un [[policija]]s lietās dēvēts arī kā '''Vaitčapelas Slepkava''' un '''Ādas Priekšauts'''. == Laikmeta raksturojums == [[Apvienotās Karalistes vēsture]]s posmu no 1837. līdz 1901. gadam dēvē par [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetu]]. 18. gadsimta vidū [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] pārdzīvoja lielu [[Imigrācija|imigrāciju]]: [[īri]], [[ebreji]] pēc grautiņiem [[Krievijas Impērija|Krievijā]]. Nabadzīgās [[Londona]]s apkaimes kļuva pārapdzīvotas, palielinājās darba un dzīvojamās platības trūkums, viscaur pastāvēja [[prostitūcija]], [[alkoholisms]], [[vardarbība]]. Vaitčapelā bija aptuveni 62 [[Bordelis|bordeļi]], 1200 prostitūtu, 8500 cilvēku pastāvīgi nakšņoja kopmītnēs. 1887. gada 13. novembris pazīstams kā Asiņainā svētdiena (nejaukt ar 1905. gada Asiņaino svētdienu Pēterburgā), kad galvenokārt īru protestējošie iebilda pret Apvienotās Karalistes [[Politika|politiku]] [[Īrija|Īrijā]], pieprasīja atrisināt [[Bezdarbs|bezdarba]] problēmas un notika sadursmes ar [[Policija|policiju]]. Pēc šiem notikumiem Londonas [[Sabiedrība|sabiedrībā]] nostiprinājās [[antisemītisms]], [[Angļi|angļu]] [[nacionālisms]] un uzskats par Vaitčapelu kā [[Tikums|netikumības]] avotu. == Vaitčapelas slepkavības == No 1888. gada 3. aprīļa līdz 1891. gada 13. februārim Vaitčapelā tika veiktas 11 [[slepkavība]]s, par kurām tā arī nav zināms, vai tās veicis viens cilvēks. Starp šīm slepkavībām tiek izdalītas 5, kuras sauc par kanoniskajām slepkavībām un kuras ar lielāku pārliecību attiecina uz Džeku Uzšķērdēju, jo to upuri sevišķi izceļas ar dziļiem [[rīkle]]s griezumiem, sakropļotām sejām, [[Orgāns|iekšējo orgānu]], tostarp [[Dzimumorgāni|ģenitāliju]], izgriešanu. Kanonisko slepkavību upuri bija Mērija Nikolsa (''Mary Ann Nichols''), Ennija Čepmena (''Annie Chapman''), Elizabete Straida (''Elizabeth Stride''), Ketrīna Edousa (''Catherine Eddowes''), Mērija Kellija (''Mary Jane Kelly'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Jack-the-Ripper|title=Jack the Ripper|website=Britannica|access-date=20.05.2021}}</ref> M. Nikolsas [[līķis]] tika atrasts 1888. gada 31. augustā pulksten 3.40 ''Buck's Row''. Pēdējo reizi viņu redzēja dzīvu gultas biedrene no kopmītnēm. Viņas [[Kakls|kaklā]] bija divi dziļi griezumi, viens no kuriem bija skāris visus kakla [[Audi|audus]], kā arī [[Mugurkauls|mugurkaulu]]. [[Maksts|Vagīna]] bija divreiz caurdurta, [[vēdera dobums]] pārgriezts, [[zarnas]] bija izgāzušās uz āru. Nedēļu vēlāk, 8. septembrī, pulksten 6 ''Hanbury Street'' 29 pagalmā tika atrasta nogalinātā E. Čepmena. Kaklā divi dziļi griezumi. Vēdera dobums pārgriezts, daļa [[Kuņģis|kuņģa]] izņemta un novietota uz kreisā [[Plecs|pleca]], [[tievā zarna]] izņemta un novietota virs labā pleca. Pēcnāves medicīniskā izmeklēšana atklāja, ka [[dzemde]] un daļa no [[Urīnpūslis|urīnpūšļa]] un maksts izgriezta. 30. septembrī tika nogalinātas E. Straida un K. Edousa. Straidas līķis atrasts pulksten 1.00 ''Berner Street''. Viņai bija pārgriezta miega [[artērija]]. Vairāk nekādu ievainojumu nebija, tā ka radās šaubas, vai slepkavību veicis Džeks Uzšķērdējs, tika attīstīta [[Domāšana|doma]], ka kaut kas iztraucēja Uzšķērdēju un tādēļ viņš neīstenoja savu sērijveida [[Noziegums|noziedzīgo]] nolūku. Edousas līķis atrasts 45 minūtes pēc Straidas ''Mitre Square''. Viņai bija pārgriezts kakls un vēdera dobums, zarnas izņemtas un novietotas virs labā pleca. Kreisā [[Nieres|niere]] un lielākā daļa dzemdes bija izgriezta, seja sakropļota: nogriezts [[deguns]], pāršķelts [[Vaigi|vaigs]] un [[Acs|acu]] plakstiņi. Uz katra vaiga bija [[Trijstūris|trijstūra]] griezums, kura virsotne vērsta uz acīm. Daļa labās [[auss]] nogriezta un atrasta viņas [[Apģērbs|drēbēs]]. 2.55 pie daudzdzīvokļu [[Māja|nama]] ''Goulston Street'' tika atrasts [[Asinis|asiņains]] Edousas priekšauts, virs tā uz nama sienas bija ar [[Krīts|krītu]] veikts uzraksts, par kura precīzu teksta saturu pastāv atšķirīgas liecības: ''The Juwes are the men that will not be blamed for nothing'' ("[[Jūdaisms|Jūdi]] ir cilvēki, kuri ne par ko netiks vainoti") vai ''The Juws are not the men To be blamed for nothing'', vai ''The Juwes are not the men who will be blamed for nothing'' ("Jūdi nav cilvēki, kuri tiks vainoti par neko"). ''Juwes'' ir nepareizi uzrakstīts vārds ''Jews''. Nav noskaidrots, vai uzrakstam ir sakars ar slepkavību. Šāda veida uzraksti Vaitčapelā parādījās arī iepriekš. Pastāvot bažām, ka uzraksts varētu izraisīt [[Antisemītisms|antisemītisma]] uzplūdus, [[policija]] uzrakstu notīrīja. [[Attēls:MaryJaneKelly Ripper.jpg|thumb|Policijas uzņemta M. Kellijas līķa fotogrāfija]] M. Kellijas līķis atrasts 9. novembrī 10.45 ''Dorset Street'' viņas īrētās [[istaba]]s [[Gulta|gultā]]. Gandrīz visi vēdera dobuma orgāni izņemti. Viņas dzemde, nieres, viena [[sievietes krūtis|krūts]] bija novietotas zem [[galva]]s. Pārējās iekšas bija novietotas pie viņas [[Kāja|kājām]] un uz [[Galds|galda]] blakus gultai. Viņas [[sirds]] neatradās nozieguma vietā. Pēc [[Londona|Galvaspilsētas]] policijas dienesta GPD (''Metropolitan Police Service'') Kriminālās izmeklēšanas departamenta KID (''Criminal Investigation Department'') veiktā darba šo iestāžu darbinieki, secināja, ka Džeks Uzšķērdējs ir veicis šīs slepkavības un tieši piecas. Piemēram, 1894. gadā Melvills Leslijs Maknotens (''Melville Leslie Macnaghten''), GPD galvenā konstebla palīgs un KID vadītājs rakstīja ziņojumā: "Vaitčapelas slepkavam bija 5 upuri — & tikai 5 upuri ("''the Whitechapel murderer had 5 victims—& 5 victims only''")." Turpretim citi pētnieki uzskatīja, ka Uzšķērdējs veicis vai nu vairāk, vai mazāk slepkavību. Piemēram, [[ārsts]] Pērsijs Klārks (''Percy Clark'') savstarpēji sasaistīja trīs slepkavības, sacīdams, ka pārējās veikuši "vājprātīgi individuāļi, kuri centušies atdarināt noziegumu ("''weak-minded individual[s]... induced to emulate the crime''")". Tiek pieņemts, ka Džeka Uzšķērdēja darbība beidzās viņa [[nāve]]s, nonākšanas [[Cietums|cietumā]] vai [[Psihiatrija|psihiatriskajā]] [[Slimnīca|slimnīcā]] vai [[Emigrācija|aizbraukšanas]] dēļ. == Izmeklēšana == {{Nepilnīga nodaļa}}Lielākā daļa [[policija]]s izstrādāto izmeklēšanas [[Dokuments|dokumentu]] tika pakļauti iznīcībai [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' uzlidojumos, tāpēc mūsdienās izpētāma vien neliela to daļa. Policisti aptaujāja vairāk nekā 2000 cilvēku, vairāk nekā 300 cilvēku tika nopratināti un vairāk nekā 80 aizturēti. Par Uzšķērdēja aizturēšanu tika piesolīti 500 [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]]. Sākumā izmeklēšanu vadīja GPD Vaitčapelas iecirkņa KID detektīvinspektors Edmunds Rids (''Edmund Reid''). Pēc Nikolsas [[slepkavība]]s dalībai izmeklēšanā tika nosūtīti Skotlandjardas Centrālā biroja detektīvi Frederiks Eberlains (''Frederick Abberline''), Henrijs Mūrs (''Henry Moore''), Volters Endrūs (''Walter Andrews''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.casebook.org/index.html ''Casebook'' profils] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1888. gads]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]] [[Kategorija:Slepkavas]] lv4i40ux2j15p5j7de15ooq3z8monlc 0 166544 4536734 4460541 2026-10-16T17:55:15Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536734 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Bens Bernanke | vārds_orģ = ''Ben Bernanke'' | attēls = Ben Bernanke official portrait.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 14. ASV [[Federālā rezervju sistēma|Federālās rezervju sistēma]]s vadītājs | term_sākums = {{dat|2006|2|1|N}} | term_beigas = {{dat|2014|2|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Džordžs V. Bušs]]<br />[[Baraks Obama]] | premjers = | priekštecis = [[Alans Grīnspens]] | pēctecis = [[Džaneta Jelena]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|12|13}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Ziemeļogusta}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (apmēram līdz 2015. gadam) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Anna Frīdmane | bērni = 2 | profesija = ekonomists | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]]<br />[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]] | reliģija = | paraksts = Ben Bernanke signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Bens Bernanke''' ({{val|en|Ben Shalom Bernanke}}; dzimis {{dat|1953|12|13}}) ir amerikāņu [[ekonomists]]. Bijis ASV [[Centrālā banka|Centrālās bankas]] — [[Federālā rezervju sistēma|Federālās rezervju sistēmas]] — priekšsēdētājs. 2022. gadā Bernankem (kopā ar [[Daglass Daimonds|Daglasu Daimondu]] un [[Filips Dibvigs|Filipu Dibvigu]]) tika piešķirta [[Nobela prēmija ekonomikā]] "par banku un finanšu krīžu izpēti", īpaši par [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] analīzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/economic-sciences/2022/press-release/|title=Press release: The Prize in Economic Sciences 2022|publisher=nobelprize.org}}</ref> Izglītību ieguvis [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]. Bernanke ir bijis pasniedzējs [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]] (1996—2002). {{dat|2006|2|1||bez}} viņš tika apstiprināts par Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētāju. Bernankes vadībā Federālās rezerves ļoti radoši izmantoja savus rīkus, lai pārvarētu [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālo finanšu krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thebalancemoney.com/federal-reserve-chairman-ben-bernanke-3306152|title=Federal Reserve Chairman Ben Bernanke. The Great Depression Expert Who Prevented the Second Great Depression|publisher=The Balance}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 28. janvārī tika atkārtoti apstiprināts šajā amatā. Termiņš šajā amatā beidzās 2014. gada 3. februārī, kad viņu amatā nomainīja [[Džaneta Jelena]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140417121743/http://www.federalreserve.gov/aboutthefed/bios/board/bernanke.htm Biogrāfija] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti ekonomikā}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bernanke, Bens}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ekonomisti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] t501ap9kmm871op3ii9osj1t5iiijky 0 171336 4536696 4491440 2026-10-16T17:06:52Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Major_League_Soccer_logo.svg", jo [[c:User:The Squirrel Conspiracy|The Squirrel Conspiracy]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Per https://www.copyright.gov/rulings-filings/review-board/docs/Major-League-Soccer-2014-Crest.pdf). 4536696 wikitext text/x-wiki {{pārvietot}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ASV augstākā futbola līga | aktuāla_sezona = 2025. gada ASV augstākās futbola līgas sezona | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1993|12|13|N|bez}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = 1996. gada MLS sezona | komandas = 30 (2025) | valsts = {{USA}} (27komandas)<br />{{CAN}} (3 komandas) | reģions = | kvalif = | izkr = | viet_turn = [[Kanādas futbola čempionāts]] | starpt_turn = [[CONCACAF Čempionu kauss]]<br>[[Līgu kauss]]<br>[[Campeones Cup]] | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] (1. tituls) | čempions_visv = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] (6 tituli) | TV = | mlapa = {{URL|http://www.mlssoccer.com}} | līdzīgi = | atjaunots = }} '''ASV augstākā futbola līga''' ({{val|en|Major League Soccer}}, '''MLS''') ir vadošā [[futbols|futbola]] līga [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. To pārvalda ''United States Soccer Federation''. Pašlaik līgā spēlē 30 klubi — 27 no ASV un trīs no [[Kanāda]]s. ASV augstākā futbola līga tika dibināta 1993. gadā kā daļa no ASV pieteikuma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] rīkošanai. Pirmā MLS sezona tika aizvadīta 1996. gadā, tajā piedalījās 10 klubi. Katra sezona tiek aizvadīta no marta līdz novembrim. Sākumā katra komanda aizvada 34 spēles regulārajā sezonā. 14 labākie klubi kvalificējās izslēgšanas spēlēs, kas noslēdzas ar [[MLS kauss|MLS kausa]] izcīņu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=October 29, 2013|title=MLS Cup Playoffs 101: How the 2013 postseason works|url=http://www.timbers.com/news/2013/10/mls-cup-playoffs-101-how-2013-postseason-works|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20141031034335/http://www.timbers.com/news/2013/10/mls-cup-playoffs-101-how-2013-postseason-works|archive-date=October 31, 2014|access-date=September 20, 2014|publisher=Portland Timbers}}</ref> Pašreizējie (2025) MLS čempioni ir [[Maiami "Inter"]]. == Komandas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:left" |- ! style="background:white"|Komanda ! style="background:white"|Pilsēta ! style="background:white"|Stadions ! style="background:white"|Ietilpība ! style="background:white"|Pievienošanās gads |- ! style="background:blue;" colspan="6"|Austrumu konference |- | '''[[Atlantas "United"]]''' | [[Atlanta]], [[Džordžija]] | [[Mercedes-Benz stadions]] | align=center | 42 500 | align=center | 2017 |- | '''[[Čikāgas "Fire"]]''' | [[Čikāga]], [[Ilinoisa]] | [[Soldier Field]] | align=center | 24 995 | align=center | 1998 |- | '''[[FC Cincinnati]]''' | [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] | [[Nippert stadions]] | align=center | 32 250 | align=center | 2019 |- | '''[[Kolumbusas "Crew"]] | [[Kolumbusa]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] | [[Mapfre stadions]] | align=center | 19 968 | align=center | 1996 |- | '''[[D.C. United]]''' | [[Vašingtona]] | [[Audi Field]] | align=center | 20 000 | align=center | 1996 |- | '''[[Maiami "Inter"]]''' | [[Fortloderdeila]], [[Florida]] | [[Inter Miami CF stadions]] | align=center | 18 000 | align=center | 2020 |- | '''[[Monreālas "Impact"]]''' | [[Monreāla]], [[Kvebeka]] | [[Saputo stadions]] | align=center | 19 619 | align=center | 2012 |- | '''[[Nashville SC]]''' | [[Našvila]], [[Tenesī]] | [[Nissan stadions]] | align=center | 69 143 | align=center | 2020 |- | '''[[Jaunanglijas "Revolution"]]''' | [[Foksburga]], [[Masačūsetsa]] | [[Gillette stadions]] | align=center | 20 000 | align=center | 1996 |- | '''[[New York City FC]]''' | [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | [[Yankee stadions]] | align=center | 30 321 | align=center | 2015 |- | '''[[Ņujorkas "Red Bulls"]]''' | [[Herisona]], [[Ņūdžersija]] | [[Red Bull Arena (Ņūdžersija)|Red Bull Arena]] | align=center | 25 000 | align=center | 1996 |- | '''[[Orlando "City"]]''' | [[Orlando]], [[Florida]] | [[Exploria stadions]] | align=center | 25 500 | align=center | 2015 |- | '''[[Šarlotas FC]]''' | [[Šarlota]], [[Ziemeļdakota]] | [[Bank of America stadions]] |align=center | 38 000 | align=center | 2022 |- | '''[[Filadelfijas "Union"]]''' | [[Čestera (Pensilvānija)|Čestera]], [[Pensilvānija]] | [[Subaru Park]] | align=center | 18 500 | align=center | 2010 |- | '''[[Toronto FC]]''' | [[Toronto]], [[Ontārio]] | [[BMO Field]] | align=center | 28 351 | align=center | 2007 |- ! style="background:red;" colspan="6"|Rietumu konference |- | '''[[Kolorādo "Rapids"]] | [[Komerssitija]], [[Kolorādo]] | [[Dick's Sporting Goods Park]] | align=center | 18 061 | align=center | 1996 |- | '''[[FC Dallas]]''' | [[Frisko]], [[Teksasa]] | [[Toyota stadions]] | align=center | 20 500 | align=center | 1996 |- | '''[[Hjūstonas "Dynamo"]]''' | [[Hjūstona]], [[Teksasa]] | [[BBVA stadions]] | align=center | 22 039 | align=center | 2006 |- | '''[[Losandželosas "Galaxy"]]''' | [[Kārsona (Kalifornija)|Kārsona]], [[Kalifornija]] | [[Dignity Health Sports Park]] | align=center | 27 000 | align=center | 1996 |- | '''[[Los Angeles FC]]''' | [[Losandželosa]], [[Kalifornija]] | [[Banc of California stadions]] | align=center | 22 000 | align=center | 2018 |- | '''[[Minesotas "United"]]''' | [[Sentpola]], [[Minesota]] | [[Allianz Field]] | align=center | 19 400 | align=center | 2017 |- | '''[[Austin FC]]''' | [[Ostina]], [[Teksasa]] | [[Q2 Stadium]] | align=center | 20 738 | align=center | 2021 |- | '''[[Portlendas "Timbers"]]''' | [[Portlenda (Oregona)|Portlenda]], [[Oregona]] | [[Providence Park]] | align=center | 25 218 | align=center | 2011 |- | '''[[Real Salt Lake]]''' | [[Sandija (Jūta)|Sandija]], [[Jūta]] | [[Rio Tinto stadions]] | align=center | 20 213 | align=center | 2005 |- | '''[[Sanhosē "Earthquakes"]]''' | [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija]] | [[Earthquakes stadions]] | align=center | 18 000 | align=center | 1996 |- | '''[[Sietlas "Sounders"]]''' | [[Sietla]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]] | [[CenturyLink Field]] | align=center | 37 722 | align=center | 2009 |- |'''[[St. Louis City SC]]''' | [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]] | [[CityPark]] | align=center | 22 423 | align=center | 2023 |- | '''[[Kanzassitijas "Sporting"]]''' | [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]], [[Kanzasa]] | [[Children's Mercy Park]] | align=center | 18 167 | align=center | 1996 |- | '''[[Vankūveras "Whitecaps"]]''' | [[Vankūvera]], [[Britu Kolumbija]] | [[BC Place]] | align=center | 22 120 | align=center | 2011 |} [[Attēls:MLS Logo.svg|thumb|Iepriekš izmantotais MLS logo]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols ASV]] [[Kategorija:Futbols Kanādā]] h5mozhpsulaqxqgs14c01cdfwxn96u3 0 173797 4536775 3633077 2026-10-16T18:49:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Priežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Baltegles]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536775 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Abies koreana (szyszki).JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = [[Korejas baltegle]] (''Abies koreana'') | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Pinophyta | nodalījums_lv = Kailsēkļi | klase = Pinopsida | klase_lv = Skujkoku klase | rinda = Pinales | rinda_lv = Priežu rinda | dzimta = Pinaceae | dzimta_lv = Priežu dzimta | ģints = Abies | ģints_lv = Baltegles | binomial = Abies | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Baltegles''' (''Abies'') ir [[priežu dzimta]]s ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām. Tās aug [[ziemeļu puslode]]s mērenajā joslā, bieži sastopamas [[kalns|kalnainos]] apvidos. Visradniecīgākā ģints balteglēm ir [[ciedri]]. Baltegļu augstums parasti ir no 10 metriem un var sasniegt pat 80 metrus. [[Stumbrs|Stumbra]] diametrs ir no 0,5 līdz 4 metriem. == Iedalījums == Baltegļu ģintī ietilpst no 48 līdz 55 sugām. Šāds nekonkrēts skaits ir tāpēc, ka augu sistematizētāji nespēj vienoties par dažu atsevišķu sugu izdalīšanu. * ģints '''baltegles''' (''Abies'') ** cilts '''baltegles''' (''Abies'' sect. ''Abies'') *** suga [[Eiropas baltegle]] (''Abies alba'') *** suga [[Bulgārijas baltegle]] (''Abies borisii-regis'') *** suga [[Grieķijas baltegle]] (''Abies cephalonica'') *** suga [[Sīrijas baltegle]] (''Abies cilicica'') *** suga [[Sicīlijas baltegle]] (''Abies nebrodensis'') *** suga [[Kaukāza baltegle]] (''Abies nordmanniana'') *** suga [[Alžīrijas baltegle]] (''Abies numidica'') *** suga [[Spānijas baltegle]] (''Abies pinsapo'') ** cilts '''sarkanās baltegles''' (''Abies'' sect. ''Amabilis'') *** suga [[sarkanā baltegle]] (''Abies amabilis'') *** suga [[Marisa baltegle]] (''Abies mariesii'') ** cilts '''balzama baltegles''' (''Abies'' sect. ''Balsamea'') *** suga [[balzama baltegle]] (''Abies balsamea'') *** suga [[Frāzera baltegle]] (''Abies fraseri'') *** suga [[Piealpu baltegle]] (''Abies lasiocarpa'') *** suga [[Korejas baltegle]] (''Abies koreana'') *** suga [[Mandžūrijas baltegle]] (''Abies nephrolepis'') *** suga [[Sahalīnas baltegle]] (''Abies sachalinensis'') *** suga [[Sibīrijas baltegle]] (''Abies sibirica'') *** suga [[Japānas baltegle]] (''Abies veitchii'') ** cilts '''''Abies'' sect. ''Bracteata''''' *** suga ''[[Abies bracteata]]'' ** cilts '''dižās baltegles''' (''Abies'' sect. ''Grandis'') *** suga [[dižā baltegle]] (''Abies grandis'') *** suga [[vienkrāsas baltegle]] (''Abies concolor'') *** suga [[Durango baltegle]] (''Abies durangensis'') *** suga [[Halisko baltegle]] (''Abies flinckii'') *** suga [[Gvatemalas baltegle]] (''Abies guatemalensis'') ** cilts '''''Abies'' sect. ''Momi''''' *** suga ''[[Abies beshanzuensis]]'' *** suga ''[[Abies chensiensis]]'' *** suga ''[[Abies firma]]'' *** suga [[Taivānas baltegle]] (''Abies kawakamii'') *** suga [[piejūras baltegle]] ''(Abies holophylla)'' *** suga ''[[Abies homolepis]]'' *** suga ''[[Abies pindrow]]'' *** suga ''[[Abies recurvata]]'' *** suga ''[[Abies ziyuanensis]]'' ** cilts '''''Abies'' sect. ''Nobilis''''' *** suga [[cēlā baltegle]] (''Abies magnifica'') *** suga [[augstā baltegle]] (''Abies procera'') ** cilts '''''Abies'' sect. ''Oiamel''''' *** suga [[svētā baltegle]] (''Abies religiosa'') *** suga [[Hikela baltegle]] (''Abies hickelii'') ** cilts '''''Abies'' sect. ''Piceaster''''' *** suga ''[[Abies piceaster]]'' ** cilts '''''Abies'' sect. ''Pseudopicea''''' *** suga ''[[Abies delavayi]]'' *** suga ''[[Abies fabri]]'' *** suga ''[[Abies forrestii]]'' *** suga ''[[Abies chengii]]'' *** suga [[Butānas baltegle]] (''Abies densa'') *** suga [[Austrumhimalaju baltegle]] (''Abies spectabilis'') *** suga ''[[Abies fargesii]]'' *** suga ''[[Abies fanjingshanensis]]'' *** suga ''[[Abies yuanbaoshanensis]]'' *** suga ''[[Abies squamata]]'' *** suga ''[[Abies webbiana]]'' ** ''nesistematizēta cilts'' *** suga ''[[Abies milleri]]'' (izmirusi suga) {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltegles| ]] obmatnv2cvrock330bugh795iyjmvmh 0 174702 4537004 4528871 2026-10-17T08:41:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4537004 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 12. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 11. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2011 | next_election = 13. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2018 | election_date = {{dat|2014|10|04}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 912 660 (58,8%) | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Nil_Ushakov.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Nils Ušakovs]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 31 | seats_before1 = 28 | seats_after1 = '''24''' | seat_change1 = {{samazinājās}} 7 | popular_vote1 = 209 885 | percentage1 = 23% | swing1 = {{samazinājās}} 19,25% <!-- Vienotība --> | image2 = [[Attēls:Laimdota_Straujuma_2014.jpg|150x150px]] | colour2 = A6C705 | leader2 = [[Laimdota Straujuma]] | party2 = [[Vienotība]] | last_election2 = 20 | seats_before2 = 17 | seats_after2 = '''23''' | seat_change2 = {{palielinājās}} 3 | popular_vote2 = 199 535 | percentage2 = 21,87% | swing2 = {{palielinājās}} 15,66% <!-- ZZS --> | image3 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|150x150px]] | colour3 = 2C943F | leader3 = [[Raimonds Vējonis]] | party3 = [[Zaļo un zemnieku savienība]] | last_election3 = 13 | seats_before3 = 13 | seats_after3 = '''21''' | seat_change3 = {{palielinājās}} 8 | popular_vote3 = 178 212 | percentage3 = 19,53% | swing3 = {{palielinājās}} 59,18% | map_image = Vēlētāju Karte (2014).svg | map_caption = Vēlēšanu uzvarētāji novados un pilsētās | before_election = [[Laimdota Straujuma]] | before_party = [[Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = Laimdota Straujuma | after_party = Vienotība }} {{12. Saeimas vēlēšanu rezultāti2}} '''[[12. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2014|10|04}}. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Kopumā vēlēšanās startēja 13 partijas (kopumā 1156 deputātu kandidāti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/uz-12.-saeimu-kandides-1156-cilveki.a93691/|title=Uz 12. Saeimu kandidēs 1156 cilvēki|date={{dat|2014|8|5||bez}}|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> Kopējais balsstiesīgo skaits bija {{nobr|1 552 235}} cilvēki. Balsošana notika 953 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 98 vēlēšanu iecirkņos 41 citā valstī.<ref name="diena info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/12-saeimas-velesanas/papildinata-8-42-visi-velesanu-iecirkni-latvija-verusi-durvis-14072235|title=Visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā vēruši durvis|date={{dat|2014|10|4||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|10|4||bez}}}}</ref> Trīs dienas pirms vēlēšanām bija iespējams nodod balsi glabāšanā. Tas bija iespējams 61 iecirknī 38 pašvaldībās.<ref name="diena info" /> Šo iespēju bija izmantojuši 30 371 jeb aptuveni 2% balsstiesīgo.<ref name="diena info" /> Vislielāko balsu skaitu ieguva partija "[[Saskaņa]]" ({{nobr|209 885}} balsis), iegūstot 24 mandātus Saeimā. Tika ievēlēti vēl pieci saraksti — "[[Vienotība]]" (23 vietas), [[Zaļo un zemnieku savienība]] (21 vieta), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (17 vietas), [[Latvijas Reģionu apvienība]] (8 vietas) un "[[No sirds Latvijai]]" (7 vietas). == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 32 | {{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{decrease}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 14 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 15 | {{steady}} |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 13 | {{steady}} |} == Kandidātu saraksti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|16|G}} līdz {{dat||08|05|D}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 12.Saeimas vēlēšanas | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2014. gada 3. maijā | url = http://cvk.lv/pub/public/30803.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140412120804/http://cvk.lv/pub/public/30803.html | archivedate = {{dat|2014|04|12||bez}} }}</ref> {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"| Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Suverenitāte (partija)|"SUVERENITĀTE"]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|31|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |- ! scope="row"|5 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- ! scope="row"|6 | "[[Latvijas Krievu savienība]]" | rowspan="8" style="text-align:center;" | {{dat||08|06|SK}} |- ! scope="row"|7 | [[Izaugsme (partija)|"POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME"]] |- ! scope="row"|8 | [[No sirds Latvijai]] |- ! scope="row"|9 | [[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]] |- ! scope="row"|10 | "[[Latvijas attīstībai]]" |- ! scope="row"|11 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] |- ! scope="row"|12 | [[Jaunā konservatīvā partija]] |- ! scope="row"|13 | [[Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"]] |} === Saraksti un to līderi === {| class="wikitable" |- !rowspan=2|Nr. !rowspan=2|Saraksts !colspan=5|Līderi |- !Rīga !Vidzeme !Latgale !Kurzeme !Zemgale |- ! 1 | "[[Latvijas attīstībai]]" | style="font-size:85%;"| [[Juris Pūce]] | style="font-size:85%;"| [[Einars Repše]] | style="font-size:85%;"| [[Edgars Jaunups]] | style="font-size:85%;"| [[Rihards Pīks]] | style="font-size:85%;"| [[Vladimirs Reskājs]] |- ! 2 | [[Suverenitāte (partija)|"SUVERENITĀTE"]] | style="font-size:85%;"| [[Andris Orols]] | style="font-size:85%;"| [[Guntra Vīksna]] | style="font-size:85%;"| [[Dmitrijs Usins]] | style="font-size:85%;"| [[Normunds Vīrs]] | style="font-size:85%;"| [[Dainis Grabovskis]] |- ! 3 | [[Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"]] | style="font-size:85%;"| [[Anrijs Aumalis]] | style="font-size:85%;"| [[Ieva Kantmane]] | style="font-size:85%;"| [[Kaspars Lazdāns]] | style="font-size:85%;"| [[Taiga Lasmane]] | style="font-size:85%;"| [[Dace Brimerberga]] |- ! 4 | [[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] | style="font-size:85%;"| [[Edgars Rinkēvičs]] | style="font-size:85%;"| [[Laimdota Straujuma]] | style="font-size:85%;"| [[Anrijs Matīss]] | style="font-size:85%;"| [[Solvita Āboltiņa]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Reirs]] |- ! 5 | [[Izaugsme (partija)|"POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME"]] | style="font-size:85%;"| [[Maija Radziņa]] | style="font-size:85%;"| [[Andris Skride]] | style="font-size:85%;"| [[Roberts Kuzņerevičs]] | style="font-size:85%;"| [[Madara Stankuna]] | style="font-size:85%;"| [[Aija Jaunmuktāne]] |- ! 6 | [[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]] | style="font-size:85%;"| [[Ainārs Šlesers]] | style="font-size:85%;"| [[Ivars Godmanis]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Straume]] | style="font-size:85%;"| [[Aigars Kalvītis]] |- ! 7 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="font-size:85%;"| [[Dace Melbārde]] | style="font-size:85%;"| [[Raivis Dzintars]] | style="font-size:85%;"| [[Inese Laizāne]] | style="font-size:85%;"| [[Gaidis Bērziņš]] | style="font-size:85%;"| [[Edvīns Šnore]] |- ! 8 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="font-size:85%;"| [[Mārtiņš Šics]] | style="font-size:85%;"| [[Mārtiņš Bondars]] | style="font-size:85%;"| [[Juris Viļums]] | style="font-size:85%;"| [[Nellija Kleinberga]] | style="font-size:85%;"| [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Dainis Liepiņš]] |- ! 9 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Bordāns]] | style="font-size:85%;"| [[Gundars Ābols]] | style="font-size:85%;"| [[Eva Mārtuža (politiķe)|Eva Mārtuža]] | style="font-size:85%;"| [[Krišjānis Feldmans]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Tomels]] |- ! 10 | "[[Latvijas Krievu savienība]]" | style="font-size:85%;"| [[Miroslavs Mitrofanovs]] | style="font-size:85%;"| [[Aleksandrs Filejs]] | style="font-size:85%;"| [[Jurijs Zaicevs]] | style="font-size:85%;"| [[Elita Kosaka]] | style="font-size:85%;"| [[Ludmila Ušakova]] |- ! 11 | [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Urbanovičs]] | style="font-size:85%;"| [[Ivars Zariņš]] | style="font-size:85%;"| [[Andrejs Elksniņš]] | style="font-size:85%;"| [[Valērijs Agešins]] | style="font-size:85%;"| [[Krišjānis Peters]] |- ! 12 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="font-size:85%;"| [[Guntis Belēvičs]] | style="font-size:85%;"| [[Jānis Dūklavs]] | style="font-size:85%;"| [[Raimonds Vējonis]] | style="font-size:85%;"| [[Dana Reizniece-Ozola]] | style="font-size:85%;"| [[Augusts Brigmanis]] |- ! 13 | [[No sirds Latvijai]] | style="font-size:85%;"| [[Inguna Sudraba]] | style="font-size:85%;"| [[Gunārs Kūtris]] | style="font-size:85%;"| [[Silvija Šimfa]] | style="font-size:85%;"| [[Ringolds Balodis]] | style="font-size:85%;"| [[Aivars Meija]] |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == 2014. gada septembra vidū "Latvijas Fakti" veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka par "Saskaņu" balsotu 21,8%, "Vienotību" — 11,8%, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) — 7,6 %, "No sirds Latvijai" — 7,3%, Nacionālo apvienību — 6,9% aptaujāto balsstiesīgo. "Latvijas Fakti" septembra beigās veiktās aptaujas datiem par "Saskaņu" balsotu 17,4%, "Vienotību" — 13,0%, ZZS — 10,5%, "No sirds Latvijai" — 9,9%, NA — 8,3% aptaujāto balsstiesīgo. Nebija izlēmuši 20,3% aptaujāto, bet 11,2% paziņoja, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās.<ref>[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/jaunakie-reitingi-lideros-saskana-un-vienotiba-konkurenti-tuvojas.d?id=45037552 Jaunākie reitingi: līderos 'Saskaņa' un 'Vienotība'; konkurenti tuvojas] www.DELFI.lv, 2014. gada 30. septembrī</ref> Savukārt pēc pētījumu kompānijas SKDS oktobra sākumā veiktās aptaujas datiem par "Saskaņu" balsotu 18,4%, par "Vienotību" 11,9%, par ZZS 11,3%, par Nacionālo apvienību 9,3%, par partiju "No sirds Latvijai" 9,1%, par Latvijas Reģionu apvienību 3,6%, par "Latvijas Attīstībai" 1,7%, par Latvijas Krievu savienību 1,6%, par partiju "Vienoti Latvijai" 1%, par Jauno konservatīvo partiju 0,8%, par partiju "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām", par partiju "Suverenitāte" 0,1%, bet par partiju "Izaugsme" 0,1% respondentu. 17,7% norādīja, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsos, bet 12,7% atzina, ka balsot neies vispār.<ref>[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/skds-izredzes-ieklut-saeima-ir-piecam-partijam.d?id=45046800 SKDS: izredzes iekļūt Saeimā ir piecām partijām] BNS, 2014. gada 2. oktobrī</ref> Toties vēlēšanu dienā [[LETA]], "[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]]", [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s un SKDS veiktā vēlētāju aptauju pie vēlēšanu iecirkņiem pārsteidzošā veidā norādīja, ka 23,8% aptaujāto bija balsojuši par "Vienotību", 21,6% par "Saskaņu", 19,4% par ZZS, 18,5% par Nacionālo apvienību, 6% par Latvijas Reģionu apvienību un tikai 5,4% par partiju "No sirds Latvijai".<ref>[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/veletaju-aptauja-liecina-ka-uzvarejusi-vienotiba-teksta-tiesraide.d?id=45054976 Vēlētāju aptauja liecina, ka uzvarējusi 'Vienotība' (Teksta tiešraide)] www.DELFI.lv, 2014. gada 4. oktobrī</ref> == Vēlētāju aktivitāte == {| class="wikitable" style="text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;" | colspan="16" style="text-align:center; background-color:#CCCCCC;"| '''Nobalsojušo skaits''' |- |style="width:100px; text-align:center;"| Teritorija |style="width:100px; text-align:center;"| Vēlētāju skaits |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />8.00 |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />12.00 |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />16.00 |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:55px; line-height:1em;"| līdz<br />20.00 |style="width:55px; text-align:center;"| % |style="width:100px;"| Kopējā aktivitāte |style="width:55px; text-align:center;"| % |- style="background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" |style="text-align:left;"| Latvijā | 1 552 235 | 21 254 | 1,4 | 329 123 | 21,2 | 610 915 | 39,4 | 859 708 | 55,4 | 912 660 | 58,8 |- |style="text-align:left;"| Rīga | 412 757 | 5782 | 1,4 | 86 534 | 20,9 | 184 563 | 44,7 | 269 493 | 65,3 | 287 691 | 69,7 |- |style="text-align:left;"| Vidzeme | 401 864 | 6355 | 1,6 | 96 876 | 24,0 | 177 280 | 44,1 | 239 632 | 59,6 | 253 055 | 63,0 |- |style="text-align:left;"| Latgale | 225 675 | 2954 | 1,3 | 46 477 | 20,3 | 75 869 | 33,6 | 99 024 | 43,9 | 106 043 | 47,0 |- |style="text-align:left;"| Kurzeme | 198 771 | 2853 | 1,4 | 46 679 | 23,3 | 83 884 | 42,2 | 109 157 | 54,9 | 116 110 | 58,4 |- |style="text-align:left;"| Zemgale | 225 675 | 3310 | 1,5 | 52 057 | 22,9 | 89 319 | 39,6 | 120 644 | 53,5 | 127 476 | 56,5 |} == Vēlēšanu rezultāti == {{12. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Skatīt arī == * [[12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums]] * [[12. Saeimas deputāti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140412120804/http://cvk.lv/pub/public/30803.html Oficiālā vēlēšanu mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20150515211212/http://sv2014.cvk.lv/elected.html Vēlētāju aktivitāte] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2014. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] c8t9hehe2mbqaz5cconsph47izippmv 0 175037 4536926 4519413 2026-10-17T06:00:42Z Biafra 13794 /* Aktieri (2026) */ 4536926 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Liepājas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Liepaja view.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Liepājas teātris no [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāles]] | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja|Teātra iela 4|3s=Teātra iela (Liepāja)}} | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1907||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Eva Ciekurze]] un [[Valters Sīlis]] (valdes locekļi) | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | mājas lapa = {{URL|http://liepajasteatris.lv/}} }} '''Liepājas teātris''' ir {{dat|1907|5=bez}} dibināts [[teātris]] [[Liepāja|Liepājā]], vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref><ref name="LAT" /> Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada.<ref name="LAT">{{LAT e|4|157.—158}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liepājas pilsētas teātris Kungu un Malkas ielu stūrī pirms 1924.jpg|thumb|200px|left|Liepājas pilsētas (vācu) teātris Kungu un Malkas ielu stūrī]] [[Attēls:Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 pirms 1910.jpg|thumb|200px|left|Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 (pirms 1910)]] [[Attēls:Alfrēds Amtmanis-Briedītis Liepājas Latviešu teātrī 1907.jpg|thumb|250px|Liepājas Latviešu teātra aktieri (1907). No kreisās: Eduards Kaupiņš, Arveds Bergmanis, [[Alfrēds Amtmanis-Briedītis|Alfrēds Amtmanis]], Adams Šlanks.]] Jau no 1804. gada Liepājā darbojās pilsētas (vācu) teātris. Latviešu teātra sākums Liepājā iezīmējas ar Latviešu labdarības biedrības nodibināšanu 1880. gada 8. jūnijā, un pirmā teātra izrāde sarīkota tajā pašā gadā Vācu koncertu zālē, paviljonā, Aleksandra ielā 55 ([[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielā]]). Biedrībai tad savu telpu vēl nebija, un aktieri bijuši vietējie diletanti. Drīz pēc tam sāka nomāt telpas un ierīkoja skatuvi. 1881. gada maijā viesojies [[Ādolfs Alunāns]]. Oktobrī atjaunotas izrādes ar vietējiem spēkiem. Gadsimta beigās rīkotas jau pastāvīgas teātra izrādes. Ap šo laiku nodibinājusies arī Liepājas Latviešu palīdzības biedrība un tā ierīkojusi otru skatuvi. Sakarā ar [[Jaunā strāva|jaunstrāvnieku]] vajāšanām 1897. gadā teātra izrādes aizliegtas. Šāds aizliegums pastāvējis līdz 1901. gadam, kad abas biedrības sāka atkal iestudēt izrādes. 1906. gadā Palīdzības biedrība nodibina pastāvīgu Tautas teātri. Otru pastāvīgo teātri 1907. gada 11. martā atver Liepājas dramatiskā biedrība [[Ernests Ekšteins|Ernesta Ekšteina]] vadībā toreizējā Suvorova ielā (tagad [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 2), Teātra vadībā piedalījās arī pilsētas valde, kura palīdzēja to finansēt.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=56|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56}}</ref> Pirmā iestudētā izrāde bija [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] luga "Tēvocis Vaņa".<ref name="LAT" /> No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. Pastāvot diviem teātriem savstarpējā konkurence tiem stipri kaitēja, bet sabiedrībā pastāvošais antagonisms nerādīja nekādas citas izejas.<ref name=":0" /> 1912.—1915. gadā [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Īsi pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās doma dibināt Skatuves biedrību pēc [[Rīga]]s parauga, kas balstītos uz plašākām sabiedrības grupām. Bet līdz kara sākumam biedrība paspēja sarīkot tikai 2 teātra izrādes. Dramatiskās biedrības teātris darbojās līdz 1915. g. martam, kad sākās [[Oberosts|Vācu okupācija]]. Okupācijas laikā aktieri aiz patriotisma atteicās rīkot teātra izrādes, tāpēc latviešu valodā izrādes nebija. bet jaunajā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. 1917. gada rudenī, redzot, ka Rīgas teātri darbību nepārtrauc, teātra izrādes tika atsāktas. Militārpārvalde sākumā atvēlēja 2 izrādes mēnesī, kuras bija izpirktas.<ref name=":0" /> Drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātra darbība tika pilnībā atjaunota. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar [[Liepājas opera|Liepājas operu]] un izveidoja '''Liepājas pilsētas drāmu un operu'''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 3. novembrī Liepājas teātra ēkā notika pirmā pilsētas skolēnu uzņemšana [[Pionieru kustība|pionieros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lpra.vip.lv/liepaja.htm|title=Padomju okupācijas sākums Liepājā.|publisher= Noziegumi pret cilvēci. Latvijas Politiski Represēto Apvienība |accessdate={{dat|2014|12|31||bez}}}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija '''Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris''', to vadīja Kārlis Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par '''Liepājas drāmas teātri''', 1957. gadā atkal par '''Muzikāli dramatisko teātri''', 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Žanis Brasla, kinorežisora [[Varis Brasla|Vara Braslas]] tēvs (1950—1952)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614|title=Varis Brasla. Par visu dzīvi|publisher=Kino Raksti|accessdate={{dat|2025|12|20||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241103152802/https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614}}</ref> un N. Mūrnieks (1952—1968). 1967.—1974. gadā Liepājas teātrī strādāja [[Imants Kalniņš]], tika iestudētas muzikālas izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām ar [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viktora Kalniņa]] vārdiem. Teātra direktors šajā laikā bija [[Voldemārs Pūce (teātra direktors)|Voldemārs Pūce]], galvenais režisors A. Migla (1968—1974), pēc viņa O. Kroders (1974—1989), H. Laukšteins (1989—1997) un J. Bartkevičs.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 272. lpp.</ref> 2011. gadā noslēdzās teātra nama rekonstrukcija. 2012. gadā teātra režisori bija [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Ģirts Ēcis]], [[Ivars Lūsis]], [[Juris Rijnieks]], [[Lauris Gundars]], [[Rolands Atkočūns]] un [[Valdis Lūriņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/rezisori/|title=Režisori|publisher=Liepajasteatris.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120207032744/http://liepajasteatris.lv/rezisori/}}</ref> == Aktieri (2026) == {{div col}} * [[Anda Albuže]] * [[Kārlis Artejevs]] * [[Rolands Beķeris]] * [[Santa Breikša]] * [[Dārta Cīrule]] * [[Polina Čerņenoka]] * [[Signe Dancīte]] * [[Kārlis Ērglis]] * [[Kaspars Gods]] * [[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]] * [[Laura Jeruma]] * [[Agnese Jēkabsone-Ozoliņa|Agnese Jēkabsone]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Armands Kaušelis]] * [[Kaspars Kārkliņš]] * [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] * [[Gatis Maliks]] * [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] * [[Sandis Pēcis]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Hugo Puriņš]] * [[Anete Rimkus]] * [[Valts Skuja]] * [[Kintija Stūre]] * [[Karīna Tatarinova]] {{div col end}} == Ārštata aktieri (2026) == {{div col}} * [[Agnija Dreimane]] * [[Viktors Ellers]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Madara Kalna]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Edgars Pujāts]] * [[Artis Robežnieks]] * [[Jānis Skanis]] {{div col end}} == Režisori (2025) == {{div col}} * [[Matīss Budovskis]] * [[Dž. Dž. Džilindžers]] * [[Laura Groza]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Dmitrijs Petrenko]] * [[Elmārs Seņkovs]] * [[Valters Sīlis]] * [[Regnārs Vaivars]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Liepājas leļļu teātris]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://izrades.lv/teatris/liepajas-teatris Liepājas teātris] izrades.lv {{Liepāja-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} [[Kategorija:Teātri Latvijā]] [[Kategorija:Kultūra Liepājā]] aavensp9sikeep4oclgfuoam4lplis1 0 182547 4536879 3533257 2026-10-17T04:25:46Z Meistars Joda 781 4536879 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Zodiaks | vārds_orig = ''Zodiac'' | attēls = Zodiac-Killer.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Policijas veidotā Zodiaka skice, kas sastādīta pēc aculiecinieku aprakstiem | dz_dat_alt = Nav zināms | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = Nav zināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Sērijveida slepkava | darbības_gadi = 1960. gadi — 1970. gadi | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''"Zodiaks"''' ({{val|en|Zodiac Killer}}) bija [[sērijveida slepkava]], kas darbojies [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā. Slepkavas identitāte vēl joprojām nav zināma. "Zodiaks" savus upurus nogalināja Benīsijā, Valeiho, pie Beriesas ezera un [[Sanfrancisko]] laikā no 1968. gada decembra līdz 1969. gada decembrim. Viņš uzbruka četriem vīriešiem un trim sievietēm vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Slepkava parakstījās kā "Zodiaks" Sanfrancisko līča apgabala laikrakstiem adresētajās vēstulēs. Tāpat vēstulēs tika iekļautas četras kriptogrammas, kuras, pēc viņa paša vārdiem, saturēja slepkavas privātos datus. Tikai divas no četrām kriptogrammām tika atrisinātas, no kurām otra atrisināta 2020. gadā. 2007. gadā tika izdota filma "[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]". == Literatūra == * {{Laikraksta atsauce|last=Ozola|first=Paula|date=2012. gada aprīlis|title=Zodiaka lāsts|journal=Leģendas|issue=58|pages=14.—19. lpp|issn=1691-421X}} == Ārējās saites == * [http://www.fbi.gov/news/stories/2007/march/zodiac_030207 FIB] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV slepkavas]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] jww9go6il7z81j02zgk8ulz75nwkjdo 0 186927 4536713 3600287 2026-10-16T17:49:04Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536713 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of ILO.svg|thumbnail|235px|Starptautiskās Darba aģentūras karogs]] '''Starptautiskā Darba organizācija''' ({{val-en|International Labour Organization}}, ILO) ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s aģentūra, kas starpvalstu līmenī pārrauga jautājumus par [[alga|algām]] un citiem [[ienākumi]]em, [[bērnu darbs|bērnu darbu]], [[bezdarbs|bezdarbu]], [[darba laiks|darba laiku]], [[darbaspēks|darbaspēku]], [[streiks|streikiem]] un [[lokauts|lokautiem]], un par citiem ar [[darba ekonomika|darba ekonomiku]] saistītiem jautājumiem. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Ženēva|Ženēvā]]. Starptautiskā Darba organizācija tika izveidota 1919. gada aprīlī, bet 1946. gadā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru. 1969. gadā Starptautiskajai Darba organizācijai tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1969 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1969/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1969/labour-history.html Starptautiskās Darba organizācijas vēsture Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{organizācija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{Amatu secība | pirms = [[Renē Kasīns]] | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1969. gads | pēc = [[Normans Borlougs]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO izveidotās organizācijas]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] c7z72ysfsg25rxpsqykkx7swkxp1vly 0 190351 4536952 4152602 2026-10-17T07:07:49Z Meistars Joda 781 4536952 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mycorrhizal root tips (amanita).jpg|thumb|right|250px|[[Mušmires]] [[Micēlijs|micēlija]] izveidotā ektomikoriza]] '''Mikoriza''' ({{val|el|mykos}} — 'sēņu'; ''rhiza'' — 'saknes')<ref>Campbell N.A. 1996. Biology. Fourth edition. California</ref> ir [[sēnes|sēņu]] un [[augi|augu]] simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu [[hifas|hifām]] kolonizējot auga saknes. Šajās attiecībās abi organismi gūst labumu. Sēne augam piegādā [[minerālvielas]] un ūdeni, savukārt [[Fotosintēze|fotosintezējošs]] augs sēnei piegādā [[ogleklis|oglekli]]. Ja sēne veido simbiozi ar bezhlorofila augu, tad mikroorganisms izveido hifu tīklu ar [[Autotrofi|autotrofu]] augu, no kura iegūst oglekli. Sēņu hifas, izveidojot fizisku barjeru ap sakni vai saknē, pasargā saimniekaugu no [[Patogēns|patogēnu]] un augsnes [[Mikroorganismi|mikroorganismu]] uzbrukumiem. Tā kā hifām ir raksturīga galotnes augšana un to diametrs ir 1 līdz 10 μm,<ref name="Piterāns A. 1975">Piterāns A., Vimba E., Vulfa L. 1975. Zemāko augu sistemātika. Rīga. Zvaigzne</ref> tad hifas var iespiesties šaurākajās augsnes porās un piegādāt ūdeni, tādējādi palīdzot augiem pārciest ilgstošu sausumperiodu. Mikorizas [[Simbioze|simbiozi]] atklāja poļu [[mikologs]] [[Francišeks Kamenskis]] (''Franciszek Kamieński'') 1881. gadā [[parastā lāčtauce|parastās lāčtauces]] saknēs. Savukārt terminu "mikoriza" ieviesa vācu meža [[Fitopatoloģija|fitopatologs]] [[Alberts Franks]] (''Albert Bernhard Frank'') [[1885. gads|1885. gadā]]. Pēc sēņu hifu un struktūru atrašanās vietas augu saknē izdala trīs mikorizas tipus: endotrofs, ektotrofs un ektoendotrofs. Bet septiņus - pēc mikorizu veidiem simbiozē ar augiem - arbuskulārā mikoriza, ektomikoriza, ektendomikoriza, erikoīdā mikoriza, monotropoīdā mikoriza, arbutoīdā mikoriza, orhideju mikoriza. == Ektomikoriza == Sēņu hifas aptinas ap sakni un izveido blīvu uzmavu. Saknes spurgaliņas atmirst un visas barības vielu piegādes funkcijas veic sēnes ārējās hifas, kas radiālā veidā izplešas substrātā. Hifu izveidotajai uzmavai ir uzkrājējfunkcija un tā atdala sakni no augsnes. Ārējās hifas augsnē un lapu nobirās izveido plašu [[Micēlijs|micēliju]] tīklu, kas mineralizē organiskās nobiras. Hifas arī ieurbjas starp saknes mizas šūnām, izveidojot kompleksu starpšūnu sistēmu, kuru sauc par Hartiga tīklu. Hifas maz vai neieurbjas iekšā pašās šūnās. Dažiem augiem saknēs attīstās niecīgs Hartiga tīkls vai tā nav vispār. Sēņu hifas var saslēgt vairākus augus vienā hifu tīklā un pārvietot barības vielas no viena auga uz citu. Specifiskas baktērijas stimulē ektomikorizu izveidošanos [[skujkoki]]em, kuras sauc par mikorizācijas palīdzības baktērijām (no angļu valodas “mycorrhization helper bacteria”). Ap sakni ektomikoriza veido dažādus morfotipus. Viens no tiem ir trifeles, kuras veidojas simbiozē ar lapu un skuju kokiem Eiropas dienviddaļā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā. Trifeļu augļķermeņi attīstās augsnē. Vairākas ''Tuber'' sugas ir komerciāli svarīgas. T''uber melanosporum'' veido melnus [[Augļķermenis|augļķermeņus]], savukārt, ''Tuber magnatum'' – baltus. Ir vēl citi sēņu veidi, tā saucamās, “viltus trifeles”, kas ārēji izskatās pēc ēdamajām trifelēm, bet vairāk tām nekā nav kopīga. Dažas no “viltus trifelēm” var būt pat indīgas. == Arbuskulārā mikoriza == Arbuskulārās mikorizas sēnes veido simbiozi gandrīz ar visām planētas augu sugām no sūnu ģints (''Bryophyta''), paparžu ģints (''Pteridophyta''), [[segsēkļi]] em(''Gymnospermae'') un daļu no [[kailsēkļi]]em (''Angiospermae''). Arbuskulārās mikorizas sēnes hifa ir vienšūnas micēlijs, kurā nav šķērssienu jeb septu (no latīņu valodas septum – žogs, siena). Augu sakņu kolonizācija notiek, kad dīgstošai [[Sporas|sporai]] izveidojas hifa, kura ieurbjas saknes audos. Sasniedzot saknes [[Epiderma|epidermu]], hifa uzbiezinās. To sauc par apresoriju. Hifa saknes mizas šūnās izveido struktūras – vezikulas un arbuskulas. Vezikula ir paplašināta hifa, kurās uzkrājas [[lipīdi]] un [[citoplazma]]. No vezikulas var izveidoties iekššūnas sporokarps, kurā attīstās arbuskulārās mikorizas sēnes sporas. Vezikulas dzīves cikls saknē ilgst līdz vienam gadam. Arbuskula veidojas no labi attīstītas hifas, kas dihotomiski sazarojas. Arbuskula piedalās barības vielu maiņā starp saimniekaugu un sēni. Tās dzīves cikls saknē ilgst no vienas līdz divām nedēļām – pāris dienās tā izveidojas, funkcionē un tad noārdās. Saistībā ar to, kā hifas saknes audos šķērso šūnas, izdala ''Arum'' un ''Paris'' tipus. ''Arum'' tipa arbuskulārās mikorizas hifa izplešās relatīvi ātri starpšūnu telpā. Tikai konkrētās vietās ieurbjas mizas šūnās un izveido tur vienu sazarotu arbuskulu. ''Paris'' tipa mikorizā iekšēji hifu tinumi plaši izplatās no šūnas uz šūnu un var izveidot vairākas struktūras vienā šūnā.<ref>Smith S.E., Read D.J. 2008. Mycorrhizal Symbiosis. Thrid edition. London</ref> Tie ir sakņu kolonizācijas morfoloģijas veidi, kuri nosaukti pēc augu sugām – attiecīgi ''Arum maculatum'' un ''Paris quadrifolia''.<ref>Dickson S., Smith F.A., Smith S.E. 2007. Structural diferences in arbuscular symbioses: more than 100 years after Gallaud, where next? Mycorrhiza, 17: 375-393</ref> Arbuskulārā mikoriza ārpus saknes rizosfēras daļā izveido tā saucamās ārējās struktūras – hifas un sporokarpus. Hifas augsnē minerālvielas uzņem ar visu virsmu [[Osmotiskais spiediens|osmotiski]], īpaši [[Fosfors|fosforu]] un ūdeni. Hifas var izaugt līdz vienam metram garas un iespraukties šaurākajās augsnes porās,<ref name="Piterāns A. 1975"/> tādējādi palielina mikorizālo augu konkurenci pēc barības vielām. Sporokarps ir ārējais „augļķermenis”, kur attīstās sporas. Tā lielums ir 5 mm. Arbuskulārās mikorizas ārējām struktūrām ir nozīme [[Augsne|augsnes]] veidošanā un tā saucamās augsnes veselības veicināšanā, lai atjaunotu degradētas teritorijas. Iekšējās un ārējās arbuskulārās mikorizas sēņu hifas sintezē [[Glikoproteīns|glikoproteīnu]] glomalīnu, kas satur oglekli.<ref>Driver J.D., Holben W.E., Rillig M.C. 2005. Characterization of glomalin as a hyphal wall component of arbuscular mycorrhizal fungi. Soil Biology & Biochemistry, 37: 101-106</ref> Glomalīns iesūcas organiskajā vielā, sacietē nogulumu, smilts un māla daļiņās, veidojot augsnes granulu pikas jeb agregātus. Tas viss notur oglekli augsnē un nostiprina augsnes struktūru. Cik daudz glomalīns izdalās no hifām un vai tas atbrīvojas tikai no micēlija, kas noārdījies, par to vēl notiek pētījumi.<ref>Janos D.P., Garamszegi S., Beltran B. 2008. Glomalin extraction and measurement. Soil Biology & Biochemistry, 40: 728-739</ref> Arbuskulāro mikorizu simbiozi agrāk sauca par vezikulāri-arbuskulāro mikorizu, bet ne visas ''Glomeromycota'' sēņu sugas veido vezikulas, un dažas neveido arī arbuskulas (Smith, Read 2008). Arbuskulārās mikorizas sēnes galvenokārt veido simbiozi ar fotosintezējošiem augiem, tādēļ tās ir neiespējami atdalīt no saumniekauga ''in vitro'' apstākļos. == Ektoendomikoriza == Ektendomikorizas simbiozē ir biezs saknes apvalks jeb uzmava, labi attīstīts Hartiga tīkls un hifu tinumi, kas izveidojas, hifām ieurbjoties saknes epidermas un mizas šūnās. == Orhideju mikoriza == Orhideju mikoriza simbiozē ar [[orhideju dzimta]]s augiem. Sēņu hifas saknes mizas šūnās izveido hifu tinumus, kurus sauc par pelotoniem. Tie ir aktīvi tikai dažas dienas, pēc tam zaudē turgoru un noārdās. Mikoriza dīglim piegādā oglekli un [[Vitamīni|vitamīnus]]. Katram orhideju veidam mikorizas sēņu ģintis atšķiras. Zaļo jeb fotosintezējošo orhideju sēņu simbionti ir saprofīti, kas pieder pie ''Rhizoctonia'' ģints. Bez [[Hlorofils|hlorofila]] orhidejas veido simbiozi ar autotrofisko augu ektomikorizām. Jaunākie pētījumi liecina, ka pieaugušām zaļajām orhidejām ir neliela iespēja nodrošināt sēni īsā simbiozes periodā ar nesen fotosintezētām vielām, kas norāda par oglekļa plūsmu starp abiem simbiontiem. Līdz šim orhidejas uzskatīja par mikoheterotrofiem organismiem, kas savā dzīves cikla laikā parazitē uz mikorizas sēnes rēķina. == Arbutoīdā mikoriza == Arbutoīdās mikorizas simbiozē ''Arbutus'', ''Arctostaphylos'' un ''Pyrola'' dzimtu augiem. Arbutoīdās mikorizas izveido saknes uzmavu, ir ārējās hifas un parasti labi attīstīts Hartiga tīkls. Auga saknes šūnās iekšējās hifas izveido plašus gredzenveida tinumus. == Monotropoīdā mikoriza == Monotropoīdā mikoriza veido simbiozi ar viesiem bezhlorofila [[Lakstaugs|lakstaugiem]] un sastopama ''Monotropoideae'' ģints augu saknēs. Tai ir labi attīstīta saknes uzmava un Hartiga tīkls. Specializēta haustorijam līdzīga struktūra, kuru varētu saukt par sēņu tapu, kas ieurbjas epidermas šūnās un attīstās, kamēr augs aug un zied. Šīs sēnes veido arī ektomikorizu ar blakus esošajiem autotrofiskajiem augiem. Iespējams, ka organisko oglekli no fotosintezējošajiem augiem mikorizas sēņu hifas transportē uz bezhlorofila augiem. Mehānismam, kā tas notiek, un sēņu tapas nozīmei vēl ir nepieciešami eksperimentāli pētījumi. == Erikoīdā mikoriza == Erikoīdā mikoriza saknes mizas šūnās veido hifu tinumus. Raksturīga [[Ēriku dzimta|ēriku]] dzimtas augiem. Erikoīdai un ektomikorizai ir nozīme slāpekļa mineralizēšanā. Augu nobirās uz augsnes ir liela C:N attiecība. Mikorizas sēnes var mobilizēt barības vielas no primārā avota. Iespējams, ka abiem mikorizu veidiem ir nozīme slāpekļa ciklā skābās augsnēs. == Ietekme uz augu fizioloģiju == Mikoriza augu valstī ir izplatīta, sēņu mikoriza ir sastopama aptuveni uz 83 % no visiem augiem.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Plant physiology|url=https://archive.org/details/plantphysiology0000taiz_y5k4|last=Taiz|first=Lincoln|publisher=Sinauer Associates|year=2006|isbn=|location=Sunderland, Massachusetts|pages=[https://archive.org/details/plantphysiology0000taiz_y5k4/page/89 89]-90|first2=Eduardo|last2=Zeiger}}</ref> Izņēmumi ir dzimtas ''Brassicaeae'', ''Chenopodiaceae'' un ''Proteaceae'' un ūdens augi, kuru sugām mikoriza ir sastopama reti.<ref name=":5" /> Ir vispārpieņemts uzskats, ka sēņu mikoriza stimulē auga augšanu, fotosintēzes rādītājus, kā arī izdzīvošanu nelabvēlīgos apstākļos. Visplašāk izplatītā, līdz ar to arī izpētītā, ir arbuskulārās mikorizas ietekme uz [[Augu fizioloģija|auga fizioloģiskajiem]] parametriem. === Augšana === Mikorizai ir pozitīva ietekme uz auga augšanu, jo augi no mikorizālo sēņu hifām uzņem papildus barības vielas.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=George|first=Eckhards|date=2000|title=Nutrient uptake. Arbuscular Mycorrhizas|url=|journal=Physiology and Function|volume=|pages=307-343|via=Springer}}</ref> Caur sēņu hifām augs galvenokārt uzņem [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Cinks|cinku]] un [[Varš|varu]], bet vislielākā ietekme uz augšanu ir uzņemtajam fosfora daudzumam, jo tas ir elements, kura sēņu hifās ir daudz vairāk nekā augos, kā arī viens no galvenajiem elementiem, kas tieši ietekmē augu primāro produktivitāti.<ref name=":0" /> Aprēķini liecina, ka augu [[sakne]]s, kas ir saistītas ar mikorizu, var transportēt fosfātu līdz pat četrām reizēm efektīvāk, salīdiznot ar augiem bez mikorizas.<ref name=":5" /> Lai gan lielākajai daļai augu mikorizā augšanas parametri uzlabojas, ir piemēri, kad šie parametri nemainās vai pat samazinās, un tas ir atkarīgs no sēņu sugas, ar ko augs ir mikorizā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bever|first=James D.|date=2002.|title=Negative feedback within a mutualism: hostspecific growth of mycorrhizal fungi reduces plant benefit|url=|journal=Proc Biol Sci|volume=269|pages=2595-2601|via=}}</ref> Mikoriza labi mēslotās augsnēs var kļūt no simbiotiskām attiecībām par parazītiskām, sēnēm turpinot uzņemt [[Ogļhidrāti|ogļhidrātus]] no auga, bet augi vairs neiegūst labumu no mikorizas, jo visas nepieciešamās barības vielas var uzņemt no augsnes.<ref name=":5" /> === Fotosintēze === [[Fotosintēze]]s rādītāji augos ar mikorizu parasti ir augstāki kā augos bez mikorizas, ko skaidro ar mikorizālo augu labāku pieejamību barības vielām, īpaši fosforam.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Augé|first=Robert M.|last2=Toler|first2=Heather D.|last3=Saxton|first3=Arnold M.|date=2016.|title=Mycorrhizal stimulation of leaf gas exchange in relation to root colonization, shoot size, leaf phosphorus and nitrogen: A quantitative analyses of the literature using meta-regression|url=|journal=Frontiers in Plant Science|volume=7|pages=|via=}}</ref> Mikorizas sēnes arī uzņem nozīmīgu daudzumu auga fiksētā [[Ogleklis|oglekļa]], kas kopsummā var veidot līdz 20% no auga fiksētā oglekļa apjoma.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jakobsen|first=I.|last2=Rosendahl|first2=L.|date=1990.|title=Carbon flow into soil and external hyphae from roots to mycorrhizal cucumber plants|url=|journal=New phytologist|volume=115|pages=77-83|via=}}</ref> Lai gan šis apjoms varētu būt nozīmīgs, lai negatīvi ietekmētu auga fotosintēzi, fotosintētisko savienojumu zudums augā, ko veido sēnes, izmantojot šos savienojumus savā [[Metabolisms|metabolismā]], rada pastiprinātu nepieciešamību oglekļa uzkrāšanai augā, tādā veidā pozitīvi ietekmējot fotosintēzes rādītājums.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Gavito|first=Marya E.|last2=Jakobsen|first2=Iver|last3=Mikkelsen|first3=Teis N.|last4=Mora|first4=Francisko|date=2019.|title=Direct evidence for modulation of photosynthesis by an arbuscular mycorrhizal-induced carbon sink strenght|url=|journal=New phytologist|volume=233|pages=896-907|via=}}</ref> Pie tam mikorizas sēņu pozitīvā ietekme uz auga fotosintēzes intensitāti daudz izteiktāka ir vidē ar zemu [[Ogļskābā gāze|ogļskābās gāzes]] koncentrāciju.<ref name=":1" /> Fotosintēzi pozitīvi ietekmē arī efektīvāka ūdens izmantošana augos ar mikorizu, kas tieši ietekmē [[Atvārsnītes|atvārsnīšu]] darbību un [[transpirācija]]s spēju.<ref name=":1" /> === Stresa tolerance === Mikoriza arī ietekmē auga atbildes rekcijas uz nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Sāļas augsnes lielākai daļai augu rada abiotiskus stresa apstākļus, kas pārsvarā izpaužas ar samazinātu spēju uzņemt vielas no augsnes un līdz ar to pazeminātiem augšanas un fotosintēzes rādītājiem. Augiem, kuriem ir mikoriza, sāļās augsnēs vērojama palielināta ūdens vadīšanas spēja un gāzu maiņa.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Chandrasekaran|first=M.|last2=Chanratana|first2=M.|last3=Kim|first3=K.|last4=Seshadri|first4=S.|last5=Sa|first5=T.|date=2019.|title=Imnpact of arbuscular mycorrhizal fungi on photosynthesis, water status and gas exchange of plants under salt stress - A meta-analyses|url=|journal=Frontiers in plant science|volume=10|pages=|via=}}</ref> Pie tam palielinātā sāls stresa tolerance mikorizas ietekmē ir daudz iztektāka C3 tipa fotosintēzes ceļa augiem, salīdzinot ar C4 tipa fotosintēzes ceļa augiem.<ref name=":2" /> Sausuma stresa gadījumā mikorizai ir novērojama pozitīva ietekme uz auga vitalitātes parametriem, kā arī [[biomasa]]s rādītājiem.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Al-Karaki|first=G.|last2=McMichael|first2=B.|last3=Zak|first3=J.|date=2003|title=Field response of wheat to arbuscular mycorrhizal fungi and drought stress|url=|journal=Mycorrhiza|volume=14|pages=263-269|via=}}</ref> Auga toleranci nodrošina uzlabota ūdens, kā arī makroelementu slāpekļa, fosfora, kālija un vara uzņemšana šādos apstākļos, kas rezultējas ar uzlabotu osmoregulāciju, efektīvāku ūdens izmantošanu un samazinātu aktīvo skābekļa formu veidošanos sausuma apstākļos.<ref name=":3" /><ref name=":4">{{Publikācijas atsauce|last=Hashem|first=A.|last2=Abd_Allah|first2=E. F.|last3=Algarawi|first3=A. A.|last4=Egamberdieva|first4=D|date=2018.|title=Arbuscular mycorrhizal fungi and plant stress tolerance|url=|journal=Microorganisms for sustainability|volume=|pages=81-103|via=}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yedidia|first=I.|last2=Srivastva|first2=A. K.|last3=Kapulnik|first3=Y.|last4=Chet|first4=I.|date=2001|title=Effect of trichoderma harzianum on microelement and increased growth of cucumber plants|url=https://archive.org/details/sim_plant-and-soil_2001-08_235_2/page/235|journal=Plant soil|volume=235|pages=235-242|via=}}</ref> Mikorizai var būt gan labvēlīga, gan neitrāla, gan retos gadījumos pat negatīva ietekme uz aizsardzības regulāciju augos pret uzbrucējiem un šis ietekmes veids ir atkarīgs no sēnes sugas.<ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Bennett|first=A. E.|last2=Bever|first2=James D.|date=2007.|title=Mycorrhizal species differentially alter plant growth and response to herbivory|url=|journal=Ecology|volume=88|pages=2018-2018|via=}}</ref> Sēne var uzlabot auga aizsardzību pret augēdājiem divējādi - stimulējot aizsardzības mehānismu darbību vai stimulējot augšanu.<ref name=":6" /> Ir pierādīta mikorizas labvēlīgā ietekme augot augsnēs ar palielinātu [[Smagie metāli|smago metālu]] koncentrāciju vai vidē ar paaugstinātu temperatūru, kas ir īpaši svarīgi globālo vides izmaiņu kontekstā.<ref name=":4" /> Sēņu hifas var imobilizēt [[Smagie metāli|smagos metālus]], kā [[Kadmijs|kadmiju]] un [[Cinks|cinku]], ārpusē vai iekšpusē noglabājot tos [[Šūnapvalks|šūnapvalkos]] vai [[Vakuola|vakuolās]], tādā veidā samazinot šo [[Toksiska viela|toksisko savienojumu]] ietekmi uz augu.<ref name=":4" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Punamiva|first=P.|last2=Datta|first2=R.|last3=Sarkar|first3=D.|last4=Barber|first4=S.|last5=Patel|first5=M.|last6=Da|first6=P.|date=2010|title=Symbiotic role of Glomus mosseae in phytoextraction of lead in vetiver grass Chrysopogon zizanioides (L.)|url=|journal=J. Hazard Mater|volume=177|pages=465-474|via=}}</ref> == Simbionti == Ar jēdzienu mikoriza apzīmē stāvokli, kad sēņu hifas ir iespiedušās starp saknes mizas šūnām vai ieurbušās tajās iekšā. Hifu ieaugšanu saknē sauc par kolonizāciju vai mikorizāciju. Visai ilgu laiku to bija pieņemts apzīmēt kā infekciju, bet tas rada asociācijas ar slimību. Savukārt tas prasa papildus skaidrojumu, ka mikoriza ir „pozitīva infekcija“. Mikorizu simbiozes ir sastopamas gandrīz visām planētas augu ģintīm. Veģetācijas sezonas laikā mikorizas aktivitāte var mainīties. Tādēļ iespējamas teorētiskas un praktiskas situācijas, kad kolonizācija nav novērojama. Kopumā ir pieņemts iedalījums, ka atsevišķi augi ir nemikorizāli – tādi, kas vispār neveido simbiozi ar mikorizu veidojošām sēnēm vai arī tā ir ļoti vāji attīstīta. Attiecīgi augi, kuriem novēro simbiozi ar mikorizu veidojošām sēnēm, tiek dēvēti par mikorizāliem. Lai kvantitatīvi raksturotu arbuskulārās mikorizas kolonizāciju augu sakņu sistēmās vai apskatītajos sakņu paraugos, lieto mikorizas intensitātes un mikorizas frekvences jēdzienus. Mikorizas intensitāti lieto, lai raksturotu procentos no visas sakņu sistēmas vai analizētajiem sakņu paraugiem, ko pieņem par 100 %, ir novērtēts arbuskulārās mikorizas struktūru daudzums. Mikorizas frekvence, kuru izsaka procentos, norāda, cik no visiem sakņu paraugiem ir konstatētas arbuskulārās mikorizas struktūras. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēnes|*]] 0uhc2058zubausvf594uj2ts37tlixb 0 195010 4536815 3883854 2026-10-16T19:23:58Z ZANDMANIS 91184 4536815 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Anderss Fogs Rasmusens | vārds_orģ = ''Anders Fogh Rasmussen'' | attēls = Anders Fogh Rasmussen by Christian Ursilva.jpg | mazs_att = | apraksts = A. F. Rasmusens 2025. gadā | amats = [[NATO|NATO ģenerālsekretārs]] | term_sākums = {{dat|2009|8|1|N}} | term_beigas = {{dat|2014|10|1|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Jāps de Hops Shefers]] | pēctecis = [[Jenss Stoltenbergs]] | amats2 = [[Dānija]]s premjerministrs | term_sākums2 = {{dat|2001|11|27|N}} | term_beigas2 = {{dat|2009|4|5|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Pauls Nirups Rasmusens]] | pēctecis2 = [[Larss Loke Rasmussens]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|1|26}} | dzim_vieta = {{vieta|Dānija|Ginerupa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[dānis]] | partija = ''Venstre'' | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Anne Mete Rasmusena | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = Orhūsas universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Anderss Fogs Rasmusens''' ({{val|da|Anders Fogh Rasmussen}}, {{izrunā|ˈɑnɐs ˈfɔʊ̯ˀ ˈʁɑsmusn̩}}; dzimis {{dat|1953|1|26}}) ir dāņu [[politiķis]], bijušais [[NATO]] ģenerālsekretārs (2009—2014) un [[Dānija]]s labējo koalīcijas valdību premjerministrs (2001—2009). 2018. gada janvārī Anderss Fogs Rasmusens kļuva par Latvijā reģistrētās bankas ''[[Norvik Banka]]'' padomes priekšsēdētāja vietnieku.<ref name="db 2018.01.24" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="db 2018.01.24">[http://www.db.lv/zinas/norvik-bankas-padome-iecelts-bijusais-nato-generalsekretars-rasmusens-471157 Norvik bankas padomē iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens] Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 2018. gada 24. janvāris</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.facebook.com/andersfoghrasmussen A. F. Rasmusena Facebook lapa] {{En ikona}} * [http://twitter.com/AndersFoghR A. F. Rasmusena Twitter konts] {{En ikona}} * [http://www.notablebiographies.com/supp/Supplement-Mi-So/Rasmussen-Anders-Fogh.html Biogrāfija] {{En ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Dānijas premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rasmusens, Anderss Fogs}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas premjerministri]] [[Kategorija:NATO ģenerālsekretāri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Vidusjitlandes reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 3x1gah8rqcj6xsb32tbakqg7k7ou3y7 0 199764 4536746 4028581 2026-10-16T18:03:13Z Bendžamins 76862 4536746 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Daniēls da Mota | image = [[Attēls:Daniel da Mota.png|200px]] | fullname = Daniēls da Mota Alvešs | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|11}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Luksemburga|Etelbruka}} | height = 177 | position = [[Uzbrucējs (futbolā)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Luksemburga}} ''[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]'' | clubnumber = 9 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Luksemburga}} ''[[FC Etzella Ettelbruck]]'' | years1 = 2001—2008 | clubs1 = {{flaga|Luksemburga}} [[FC Etzella Ettelbruck]] | caps1 = 133 | goals1 = 77 | years2 = 2008—2017 | clubs2 = {{flaga|Luksemburga}} [[F91 Dudelange]] | caps2 = 201 | goals2 = 64 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | nationalyears1 = 2007—2021 | nationalteam1 = {{fb|Luksemburga}} | nationalcaps1 = 101 | nationalgoals1 = 7 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps3 = 59 | clubs3 = {{flaga|Luksemburga}} [[Racing FC Union Luxembourg|Racing FC]] | goals4 = 1 | years3 = 2017—2020 | goals3 = 13 | clubs4 = {{flaga|Luksemburga}} [[FC Differdange 03|Differdange 03]] | years4 = 2021—2022 | caps4 = 25 | clubs5 = {{flaga|Luksemburga}} [[FC Etzella Ettelbruck]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 27 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Luksemburga}} ''[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]'' | years6 = 2023— | caps6 = 45 | goals6 = 8 }} '''Daniēls da Mota Alvešs''' ({{val|pt|Daniel da Mota Alves}};<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f91.lu/afficheDetails.php?id=25 |title=F91 Diddeleng |access-date={{dat|2012|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120623084612/http://www.f91.lu/afficheDetails.php?id=25 |archivedate={{dat|2012|06|23||bez}} }}</ref> dzimis {{dat|1985|9|11}}) ir [[Portugāle|portugāļu]] izcelsmes [[Luksemburga]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Luksemburgas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv Luksemburgas klubu ''[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]''. == Karjera == === Klubi === Pirmo spēli profesionālā komandā da Mota aizvadīja 2001.—2002. gada sezonā komandā ''[[FC Etzella Ettelbruck]]''. 2006.—2007. gadā viņš kļuva par [[Luksemburgas Nacionālā divīzija|Luksemburgas Nacionālās divīzijas]] labāko vārtu guvēju.<ref>http://www.rsssf.com/tablesl/luxtops.html</ref> 2008. gada jūlijā viņš pievienojās Luksemburgas spēcīgākajam klubam ''[[F91 Dudelange]]''. === Nacionālā izlase === Da Mota Luksemburgas pilsonību ieguva 2007. gada janvārī un jau tā paša gada jūnijā piedalījās pirmajā [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas izlases]] spēlē pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Viņš ir guvis 4 vārtus nacionālajā izlasē. Pirmos divus viņš guva pārbaudes spēlē pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] {{dat|2011|2|9||bez}}. Da Mota pirmos vārtus oficiālajos turnīros guva {{dat|2012|9|7||bez}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. ==== Nacionālās izlases vārti ==== {| class="wikitable" |- ! Nr. !! Datums !! Vieta !! Pretinieks !! Spēles rezultāts !! Sacensība |- | 1. | rowspan=2 | {{dat|2011|2|9|N|bez}} | rowspan=3 | {{vieta|Luksemburga|Luksemburga|2s=Luksemburga (pilsēta)}} | rowspan=2 | {{fb|Slovākija}} | rowspan=2 style="text-align:center;" | 2—1 | rowspan=2 | Draudzības spēle |- | 2. |- | 3. || {{dat|2012|9|7|N|bez}} || {{fb|Portugāle}} | style="text-align:center;" | 1—2 | rowspan=2 | [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |- | 4. || {{dat|2012|9|11|N|bez}} || {{vieta|Ziemeļīrija|Belfāsta}} || {{fb|Ziemeļīrija}} | style="text-align:center;" | 1—1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Da Mota, Daniēls}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luksemburgas futbolisti]] [[Kategorija:Luksemburgas izlases futbolisti]] [[Kategorija:F91 Dudelange spēlētāji]] 3u740xacq5jfis7nogk7xhfudbfqcz8 0 201098 4536700 4395272 2026-10-16T17:31:34Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "EU-EE-TLN-Ülemiste-Graffiti_in_bridge.JPG", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Graffiti in Tallinn|]]). 4536700 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ilemiste | tips = stacija | attēls = Ülemiste peatus.JPG | attēla_apraksts = Ilemistes stacijas pasažieru pieturas vieta (2014) |map = Tallina | līnijā = | atvērta = 1900 | slēgta = | citi_nosaukumi = ''Двигатель'' | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts2 = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 13 | adrese = | latd = 59 | latm = 25 | lats = 24 | latNS = N | longd = 24 | longm = 47 | longs = 35 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Tallinai = }} '''Ilemiste''' ({{val|et|Ülemiste}}) ir dzelzceļa mezgla stacija [[Tallina]]s priekšpilsētā [[Igaunija|Igaunijā]], kurā saslēdzas trīs dzelzceļa iecirkņi: Tallina—Ilemiste, Ilemiste—Tapa un Ilemiste—c. p. 4. km. Ilemistes stacija atrodas 8 km attālumā no [[Baltijas stacija (Tallina)|Tallinas Baltijas stacijas]], 17,5 km attālumā no [[Mūgas jūras tirdzniecības osta|Mūgas]], 48,8 km attālumā no [[Aegvīdu (stacija)|Aegvīdu]] un 69,6 km attālumā no [[Tapa (stacija)|Tapas]]. Ilemistes stacija apkalpo starppilsētu un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas. 2024. gada 30. maijā Ilemistes stacijā notika ''[[Rail Baltica]]'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> == Vēsture == 1900. gadā Tallinā, 0,5 km attālumā no Ilemistes ezera, blakus Baltijas dzelzceļam tika uzbūvēta vagonu remonta rūpnīca "Dvigatel" ({{val|ru|Двигатель}}), kuru pieslēdzot dzelzceļam tika izveidota dzelzceļa stacija. Sākotnēji stacija tika nosaukta rūpnīcas vārdā, taču 1929. gadā tika pārdēvēta par Ilemisti. 1940. gadā starp Ilemisti un Jervi tika izbūvēts savienojošais dzelzceļa atzars, tādējādi Ilemiste kļuva par dzelzceļa mezgla staciju.<ref>http://est-train.ertas.eu/ida/tln-tapa.php?lng=est {{et ikona}}{{ru ikona}}</ref> 1987. gadā no jaunizveidotās [[Mūgas jūras tirdzniecības osta|Mūgas jūras tirdzniecības ostas]] tika izbūvēts dzelzceļa atzars, kas tika savienots ar [[Lagedi (stacija)|Lagedi]] un [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes]] staciju. 2012. gadā projekta „Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele“ ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Lagedi stacijā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru platformas, viena starpceļu un viena malas platforma (augstums - 550 mm, garums - 156 m un 211 m). Sliežu ceļu šķērsošanai izmantojams gājēju gaisa pārvads.<ref>http://www.mkm.ee/2012a-teises-poolses-on-planeeritud-lopetada-jargmised-projektid/{{Novecojusi saite}} {{et ikona}}</ref><ref>http://www.evr.ee/?lang=ee&op=sitemap {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091229131930/http://www.evr.ee/?lang=ee&op=sitemap |date={{dat|2009|12|29||bez}} }} {{et ikona}}</ref> == Stacijas apkārtne == Jau vēsturiski Ilemistes stacija atrodas industriālā teritorijā, dzelzceļu un autoceļu krustpunktā. Netālu no Ilemistes stacijas atrodas Ilemistes ezers. ''Suur-Sõjamäe'' ielā atrodas liels [[Ilemistes Centrs|iepirkšanās centrs]]. Apmēram 1 km uz dienvidiem no Ilemistes stacijas atrodas [[Lennarta Meri Tallinas lidosta]]. == Satiksme == Ilemistē pietur Tapas ([[Tartu (stacija)|Tartu]], [[Valga (stacija)|Valgas]], [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]], [[Rakvere (stacija)|Rakveres]], [[Narva (stacija)|Narvas]]) un [[Baltijas stacija (Tallina)|Tallinas]] virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta [[Elektrovilcienu maršruts Tallina—Aegvīdu—Tallina|Tallina—Aegvīdu—Tallina]], Tallina—Tapa—Tallina elektrovilcieni.<ref>AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012 </ref><ref>http://www.edel.ee/ {{et ikona}}{{en ikona}}{{ru ikona}}</ref> No Ilemistes stacijas iespējams veikt pārsēšanos uz šādiem Tallinas pilsētas autobusu un tramvaju maršrutiem: <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://soiduplaan.tallinn.ee/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121004201242/http://soiduplaan.tallinn.ee/ |archivedate={{dat|2012|10|04||bez}} }}</ref> *Atobusu maršruti. Pietura '''Ülemiste jaam''' ''Suur-Sõjamäe'' ielā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Tallina)|7]] | Seli | Sõjamäe |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Tallina)|15]] | Viru keskus | Sõjamäe |- | align="center" | [[65. autobusu maršruts (Tallina)|65]] | Lennujaam | Lasnamäe |} *Tramvaju maršruti. Pietura '''Majaka põik''' ''Majaka'' ielā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Tallina)|2]] | Kopli | Ülemiste |- | align="center" | [[4. tramvaju maršruts (Tallina)|4]] | Tondi | Ülemiste |} == Foto galerija == <gallery> Attēls:Tallinn-LAS-Suur-Sõjamäe.JPG|Apbūve ''Suur-Sõjamäe'' ielā. 2009. gads. Attēls:EU-EE-Tallinn-Ülemiste-Rail tracks in Ülemiste.JPG|Sliežu ceļi Ilemistes stacijā. 2011. gads. Attēls:Ülemiste railway station 03Apr2009 trade.jpg|Ilemistes preču stacija Attēls:EU-EE-TLN-LAS-Ülemiste-Train in Ülemiste.JPG|Ilemistes stacijā. 2011. gads. Attēls:TLN-Bridge between St.Petersburg highway and Suur-Sõjamäe.JPG|Ilemistes pasažieru gaisa pārvads. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" cellpadding="2" align="center" |- | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Tallinu''' | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | [[Attēls:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]] | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Tapu''' |- | align="center" width="200" | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Kitsekila (stacija)|Kitsekila]] | align="center" width="200" | [[Attēls:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] <span style="color:#00CD00;">'''Ilemiste'''</span> | align="center" | [[Vese (stacija)|Vese]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] |} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Igaunijā]] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Tallinā]] ce6axdxbxszn6morzcoq30ebfx8a15o 0 207655 4536648 4536557 2026-10-16T13:05:26Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55447-22|~2026-55447-22]], atjaunoju versiju, ko saglabāja MathXplore 3723378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HaydnPlaying.jpg|thumb|250px|[[Jozefs Haidns]] vada stīgu kvartetu]] '''Kamermūzika''' (no {{val|la|camera}} — 'istaba') ir [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] žanrs, kam raksturīga skaņas kompozīcija, ko veido neliels daudzums mūzikas instrumentu — parasti tāds, ko var satilpināt vienā pils zālē vai istabā. Sākotnēji 16. gadsimtā ar terminu "kamermūzika" apzīmēja vokāli [[laicīgā mūzika|laicīgo mūziku]], kas tika atskaņota nelielam klausītāju lokam, vēlāk 17. gadsimtā šo terminu sāka attiecināt uz instrumentālo mūziku. Mūsdienās pazīstamā kamermūzika attīstījās [[Vīne]]s klasiskās skolas pārstāvju, piemēram, [[Jozefs Haidns|Haidna]], [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] un [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], darbības laikā 18. gadsimtā, kad aizsākās stils instrumentālos skaņdarbus vai neliela apjoma vokālos skaņdarbus atskaņot nevis [[koncertzāle|koncertzālē]], bet mājās pie klausītāja, parasti, aristokrātu mājokļos un amatnieku salonos. Nelielai telpai bija savi ierobežojumi un tajā nevarēja atskaņot liela izmēra skaņdarbus, piemēram, [[opera]]s vai [[simfonija]]s, tādēļ radās jauni atsevišķi žanri, kas iekļāva dažādu mūzikas instrumentu duetus, trio, [[kvartets|kvartetus]] vai [[kvintets|kvintetus]], ar vai bez vokālā pavadījuma. No tiem ļoti populāri žanri ir [[sonāte]] un [[stīgu kvartets]]. Kamermūzikas veidiem ir savi speciāli nosaukumi, atkarībā no izpildītāju skaita: * Solo; * Duets; * Trio (tercets); * Kvartets; * Kvintets; * Sekstets; * Septets; * Oktets; * Nonets; * Decimets. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Vikikrātuves kategorija|Chamber music|Kamermūzika}} [[Kategorija:Kamermūzika| ]] l2gb7ytwu80gtjlba1d0oy3llzcremh 0 214369 4536823 4272481 2026-10-16T19:35:45Z Bendžamins 76862 4536823 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Havjers Ernandess | image = Javier Hernández Paley Center Fox Sports Soccer-12.jpg | caption = Havjers Ernandess 2026. gadā | fullname = Havjers Ernandess Balkasars<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/squad-lists/squad-lists-february-2012.pdf |title=Premier League clubs submit squad lists |work=PremierLeague.com |publisher=Premier League |page=23 |format=PDF |date=2 February 2012 |accessdate=2 February 2012 |archive-date={{dat|2012|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120227041058/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/squad-lists/squad-lists-february-2012.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120227041058/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/squad-lists/squad-lists-february-2012.pdf |date={{dat|2012|02|27||bez}} }}</ref> | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|6|1}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Gvadalahara|2s=Gvadalahara (Meksika)}} | height = 175<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Javier Hernandez — Quote, Unquote |url=http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Javier-Hernandez.aspx?section=Quote |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |accessdate=27 April 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514153508/http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Javier-Hernandez.aspx?section=Quote |archivedate={{dat|2011|05|14||bez}} }}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Atlético Dallas]] | clubnumber = | youthyears1 = 1997—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Mexico}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | years1 = 2006—2010 | clubs1 = {{flaga|Mexico}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | caps1 = 64 | goals1 = 26 | years2 = 2010—2015 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps2 = 103 | goals2 = 37 | years3 = 2014—2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps3 = 23 | goals3 = 7 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | caps4 = 54 | goals4 = 28 | years5 = 2017—2019 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | caps5 = 55 | goals5 = 16 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Mexico}} Meksikas U20 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2009—2019 | nationalteam2 = {{fb|Mexico}} | nationalcaps2 = 109 | nationalgoals2 = 52 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps6 = 9 | goals6 = 1 | years6 = 2019—2020 | caps7 = 74 | clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | goals7 = 38 | years7 = 2020—2023 | clubs8 = {{flaga|Mexico}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 35 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Atlético Dallas]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Havjers Ernandess Balkasars''' ({{val|es|Javier Hernández Balcázar}}; zināms arī kā '''Čičarito''' ({{val|es|Chicharito}}); dzimis {{dat|1988|6|1}}) ir meksikāņu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv ASV komandu ''[[Atlético Dallas]]''. Profesionāļa karjeru sācis 2006. gadā Meksikas klubā ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]'', kā sastāvā 2006. gadā uzvarēja ''Apertura'' turnīrā (viena no Meksikas čempionāta daļām). ''Guadalajara'' sastāvā spēlēja līdz 2010. gadam, kad kļuva par pirmo meksikāni, kas pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Tā sastāvā 2010.—2011. gada sezonā tika uzvarēts Premjerlīgā. To Manchester United ar Ernandesu sastāvā paveica arī 2012.-2013. gada sezonā. 2014. gadā viņš tika izīrēts ''[[La Liga]]'' klubam [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ar iespēju viņu iegādāties pēc īres termiņa beigām. Real sastāvā viņš debitēja {{dat|2014|9|13}}, nomainot [[Karīms Benzemā|Karīmu Benzemā]] 2-1 zaudējumā pret [[Madrides "Atletico"]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Real Madrid 1-2 Atl Madrid|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/29176277|accessdate=20 September 2014|work=BBC Sport|date=13 September 2014}}</ref> {{dat|2014|9|19}} viņš guva savus pirmos un otros vārtus Real sastāvā 8-2 uzvarā pret [[Akoruņas "Deportivo"]].<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/29275785 |title=Deportivo de La Coruña 2-8 Real Madrid |date=19 September 2014 |accessdate=19 September 2014 |work=BBC}}</ref> {{dat|2015|8|31||bez}} pārgāja uz Vācijas klubu [[Leverkūzenes "Bayer"]], parakstot trīs gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2015/Aug/javier-chicharito-hernandez-completes-transfer-from-manchester-united-to-bayer-leverkusen.aspx|title=Chicharito completes transfer from United to Bayer Leverkusen|language=en|date={{dat|2015|8|31|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|6|18||bez}}|work=manutd.com}}</ref> Meksikas sastāvā debitējis 2009. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gada [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] un 2011. gada CONCACAF Zelta kausā. Pazīstams kā Čičarito (no {{val|es|Chicharito}}: ‘mazais zirnis’), jo viņa tēvam, arī futbolistam, Havjeram Enrandesam Gutjeresam bija iesauka Čičaro (no {{val|es|Chícharo}}: ‘zirnis’) zaļo acu dēļ.<ref>[http://bleacherreport.com/articles/375453-javier-chicharito-hernandez-manchester-united-new-prodigy Javier "Chicharito" Hernandez: Manchester United New Prodigy] Bleacher Report, 8 April 2010</ref> == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2010—11, 2012—13 * [[FA Community Shield]]: 2010 '''Real Madrid''' * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]] '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ernandess Balkasars, Havjers}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] 1bsgl0lzub0hkeldwbhxqeyklpqmghs 0 215392 4536676 4329141 2026-10-16T14:54:18Z Meistars Joda 781 4536676 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Dobeles katolubaznica.JPG | image_size = 290px | caption = Dobeles katoļu baznīca | label = Dobeles katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = right | latd = 56 | latm = 37 | lats = 25 | latNS = N | longd = 23 | longm = 16 | longs = 51 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}},<br />[[Dobele]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2003]] | status = [[Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br /> Uldis Cēsnieks | website = | architecture_style = [[modernisms]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1997]] | year_completed = [[2003]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} '''Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub643 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub643 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Dobele|Dobelē]], Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence. == Vēsture == Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturēja [[Auces Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca|Auces draudzes]] prāvests L. Kundziņš [[1937]]. gadā, turpinot to darīt līdz [[1940]]. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. [[dievkalpojums|Dievkalpojumos]] piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt [[dievnams|dievnamu]]. Jau [[1938]]. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu [[celtniecība]]i. [[1940]]. gadā dievkalpojumus sāka noturēt [[Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca|Līvbērzes draudzes]] prāvests, kurš dievkalpojumus noturēja īrētās telpās. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva [[padomju vara]]s funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes [[priesteris|priesteri]] Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. [[1954]]. gadā [[Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle|Jelgavas draudzes]] [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] L. Kundziņš baznīcai iegādājās nepabeigtu māju, kurai naudu&nbsp;— 25 000 rubļu deva [[bīskaps]] [[Pēteris Strods]]. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais šai mājā sācis noturēt dievkalpojumus. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi [[altāris|altāri]]&nbsp;— lielais ar Jēzus Sirds [[glezna|gleznu]] un mazais [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no [[Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca|Lamiņu baznīcas]].<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 254-255.lpp.</ref> Atgūstot valstisko [[neatkarība|neatkarību]], radās iespēja radīt jaunu dievnamu. [[1997]]. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc [[arhitekts|arhitektu]] J.Kukšas, I.Kārkliņa un [[konstruktors|konstruktora]] A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica "Būvfirma L.B.K.". [[2001]]. gadā tika svinēti [[Spāru svētki]] un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs [[krusts|krustu]]. [[2003]]. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī [[bīskaps]] [[Antons Justs]] konsekrēja Vissvētākās [[Trīsvienība]]s godam.<ref>Katoļu kalendārs 2004. Rīga: Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas izdevums, 2004. 67.lpp.</ref> == Eksterjers == Baznīca ir [[ķieģelis|ķieģeļu]] un koka metāla konstrukciju [[celtne]], celta [[modernisms|modernisma]] stilā. Tās platība ir 750 m². [[Ēka]]i ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts [[tornis]].<ref>[http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/dobeles-romas-katolu-vissvetas-trisvienibas-baznica Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121105180524/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/dobeles-romas-katolu-vissvetas-trisvienibas-baznica |date={{dat|2012|11|05||bez}} }} www.latvia.travel.lv</ref> Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan [[plebānija]] un garāža. Ieejas [[durvis]] no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj [[dārzs]], ko noslēdz dzelzs [[žogs]] ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes [[skulptūra]]. [[Attēls:Dobeles katoļu baznīca.jpg|thumb|left|250px|Dievnams ziemā]] == Interjers == Dievnams ir vienas [[nava]]s telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla konstrukcijas&nbsp;— sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas [[koris|kora]] telpas. Interjers ir moderns un [[Askētisms|askētisks]]. Dievnamā ir viens centrālais [[altāris]], kura [[tabernākuls]] iekļaujas altāra kompozīcijā [[saule]]s formā, atgādinot [[monstrance|monstranci]]. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot [[Svētā Mise|Svēto Misi]], [[priesteris]] atrastos ar seju pret [[tauta|tautu]]. == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Uldis Cēsnieks.<ref name="zv" /> Draudze radās [[1937]]. gadā, kad sāka šeit noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo [[Dobele|Dobelē]] un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. === Draudzes svētki === Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās [[Trīsvienība]]s svētki&nbsp;— 40 stundas, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] dzimšanas diena. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Church of the Holy Trinity in Dobele|Dobeles katoļu baznīca}} * [https://web.archive.org/web/20121105180524/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/dobeles-romas-katolu-vissvetas-trisvienibas-baznica Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca] www.latvia.travel.lv * [http://www.vietas.lv/objekts/dobeles_vissvetas_trisvienibas_romas_katolu_baznica/ Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca] www.vietas.lv * [http://www.kulturaskarte.lv/lv/pasakumu-norisu-vieta/dobeles-romas-katolu-baznica Dobeles Romas katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305040053/http://www.kulturaskarte.lv/lv/pasakumu-norisu-vieta/dobeles-romas-katolu-baznica |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} www.kulturaskarte.lv * [https://web.archive.org/web/20160305030635/http://www.dobele.lv/page/255?action=description&t_id=26 Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca] www.dobele.lv * [https://web.archive.org/web/20160306020804/http://foto.eks.lv/baznicas/dobele/ Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Dobeles Vissvetakas Trisvienibas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Dobele]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] 5feseak1lgy5w77do4edspz7s1pbnpx 0 217784 4536990 4162722 2026-10-17T08:13:59Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4536990 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Frīdrihs fon Lēviss of Menārs | vārds_orģ =Friedrich von Löwis of Menar | attēls =FriedrichvonLowisofMenar.jpg | apraksts =Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (Dž. Deiva glezna, 1825) | amats =[[Vidzemes guberņa|Vidzemes landmaršals]] | term_sākums ={{Dat|1818|||N}} | term_beigas ={{Dat|1822|||N}} | priekštecis2 =[[Frīdrihs Reinholds Šulcs fon Ašerādens]] | pēctecis2 =[[Oto Johans Magnus fon Rihters]] | dzim_dati ={{Dat|1767|09|6|N}} | dzim_vieta =[[Hāpsala]], [[Igaunijas guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br /> (Tagad {{EST}}) | mir_dati ={{mdv|1824|04|16|1767|09|6}} | mir_vieta =[[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļu muiža]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]],<br /> (Tagad {{LAT}}) | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | partija = | dzīvesb = Johanna Vilhelmīne Posi | alma_mater = | reliģija = [[Luterānisms]] | piezīmes = }} '''Frīdrihs fon Lēviss of Menārs ''' ({{val-de|Friedrich von Löwis of Menar}}, {{val-ru|Фёдор Фёдорович Левиз}}; 1767–1824) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un politiķis, [[Upesciems|Berģu muižas]] (''Bergshof an der Jägel'') un vairāku citu muižu īpašnieks. [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]] ([[1818]]–[[1822]]).<ref>''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1.1: Livland'', Görlitz, 1929, [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=116 lk.107]</ref> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Frīdriha tornis Ķekavā.jpg|thumb|200px|Ģenerāļa Frīdriha Lēvisa vadītās karaspēka vienības uzvarai kaujā pie [[Ķekava]]s [[1812. gada karš|1812. gada karā]] veltītais piemineklis, dēvēts par "Frīdriha torni". Sagrauts Pirmajā pasaules karā.]] Dzimis [[1767]]. gada 17. (6.) septembrī [[Hāpsala|Hāpsalā]] [[Krievijas impērija]]s ģenerālmajora un Nurmes muižas īpašnieka Reinholda Frīdriha Lēvisa of Menāra (1731–1794) un viņa sievas Dorotejas Elizabetes (1744–1799) ģimenē. Cēlies no [[Lēvisi of Menāri|Lēvisu of Menāru]] dzimtas. Jau piecu gadu vecumā viņu 1772. gadā pierakstīja Maskavas karabinieru pulkā, 1773. gadā Kazaņas kirasieru pulkā. Pēc mācībām pie mājskolotāja viņu 1782. gadā paaugstināja par podporučiku Rēveles kājnieku pulkā, 1786. gadā par poručiku Narvas kājnieku pulkā. 1788. gadā viņš piedalījās Krievijas-Zviedrijas karā (1788-1790) [[Somija|Somijā]]. 1791. gadā viņu majora pakāpē iecēla par grenadieru bataljona komandieri un viņš piedalījās kaujās pret [[Koscjuško]] vadīto [[Polija]]s konfederātu karaspēku. 1797. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi, no 1798. gada viņš komandēja Rīgas kirasieru pulku. 1797. gadā Frīdrihs fon Lēviss of Menārs apprecējās ar Johannu Vilhelmīni Posi. 1799. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un [[Kazaņa]]s kirasieru pulka komandieri, 1800. gadā par [[Jekaterinoslava]]s kirasieru pulka komandieri. 1802. gadā atvaļinājās no aktīvā karadienesta un saimniekoja savās muižās. Sakarā ar Krievijas impērijas iesaistīšanos karā ar [[Napoleons|Napoleonu]] viņu [[1805]]. gadā atjaunoja karadienestā un nozīmēja par Jaroslavļas musketieru pulka komandieri. Pēc 1805.—1807. gada kaujām viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un 10. divīzijas komandieri. [[1810]]. - [[1811]]. gadā Frīdrihs fon Lēviss of Menārs komandēja moldāvu armijas korpusu karā pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.napoleon-series.org/research/russians/c_lowis.html |title=The Napoleon Series: Russian Generals of the Napoleonic Wars: Lieutenant General Friedrich von Lowis of Menar |access-date={{dat|2013|03|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150706130320/http://www.napoleon-series.org/research/russians/c_lowis.html |archivedate={{dat|2015|07|06||bez}} }}</ref> [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā ģenerālis Frīdrihs fon Lēviss tika norīkots Rīgas kara gubernatora [[Johans Esens|Johana Esena]] pakļautībā un iecelts par karaspēka vienības komandieri Rīgas aizstāvēšanai pret uzbrūkošo Napoleona Lielās armijas prūšu karaspēku. Piedalījās [[Kauja pie Iecavas|kaujā pie Iecavas]], kur Krievijas armija cieta sakāvi. Toties 1812. gada 10. augustā viņa komandētā armijas vienība uzvarēja [[Ķekavas kauja (1812)|kaujā pie Ķekavas]]. [[1813]]. gadā vadīja [[Danciga]]s aplenkumu, pēc tam komandēja 25. kājnieku divīziju. 1814. gada 2. oktobrī pēc paša vēlēšanās atvaļinājās no karadienesta. [[1818]]. gada 19. jūnijā viņu ievēlēja par [[Vidzemes bruņniecība]]s maršalu. 1822. gadā nonāca konfliktā ar Baltijas un Rīgas ģenerālgubernatoru [[Filips Pauluči|Filipu Pauluči]] un atkāpās no sava amata. Miris [[1824]]. gada 28. (16.) aprīlī [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļu muižā]] pie [[Mazsalaca]]s. ==Literatūra== * Henning von Löwis of Menar. Ich wäre gern geblieben. Das Leben des Friedrich von Löwis of Menar zwischen 1767 und 1824 nebst einigen Familiennachrichten und einer Nachfrage über Alexander Puschkins Verbindung zum Hause von Löwis of Menar. Rostock: Reich, 2006. {{ISBN|3861671514}} [http://ester.nlib.ee:80/record=b2190079~S1*est Andmed ESTERis]{{Novecojusi saite}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levis of Menars, Fridrihs}} [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] schz9ixdndu4penedlmn4ril0bnycqm 0 218670 4536843 4486851 2026-10-16T20:07:33Z Pirags 3757 /* Vēsture */ atj 4536843 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #003068; border-top:#a6d509 5px solid;border-bottom:#a6d509 5px solid; | team = HK Mogo | logo = HK_Mogo_Logo1.png | logosize = 180px | city = [[Rīga]], [[Latvija]] | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | sezona = | pozīcija = | founded = 2014 | dissolved = | operated = | arena = [["Mogo" ledus halle]], Rīga, Brīvības iela 335 | ietilpība = | colors = {{color box|#003068}} {{color box|#a6d509}} {{color box|white}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] | coach = {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | president = {{flaga|Latvija}} [[Māris Martinsons]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 5 (2015, 2019, 2024, 2025<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc">https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/04042024-mogo_atvaira_jelgavnieku_centienus_un_izc</ref>, 2026) }} '''HK Mogo''' ir [[Hokejs Latvijā|Latvijas]] [[hokejs|hokeja]] komanda, kas spēlē [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas čempionātā]]. 2015., 2019., 2024.<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc" />, 2025. un 2026. gadā komanda izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Kopš 2016. gada oktobra komanda spēlē [["Mogo" ledus halle|"Mogo" ledus hallē]], kas atrodas Rīgā. == Vēsture == [[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]] gada sezonā, kas bija komandas debijas sezona, tā izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Nākamajā sezonā kā Latvijas čempione piedalījās [[Kontinentālais kauss|Kontinentālā kausa]] izcīņā. Pirmās divas sezonas mājas spēles komanda aizvadīja [[Inbox.lv ledus halle|Inbox.lv ledus hallē]]. Otrās kārtas grupas spēlēs komanda izcīnīja trīs uzvaras, tādējādi iekļūstot trešajā kārtā. Trīs gadus pēc kārtas, no 2016. līdz 2018. gadam, HK MOGO uzvarēja [[Latvijas kauss hokejā|Latvijas kausa izcīņā]]. Visas trīs reizes finālspēles tika aizvadītas [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], kur hokejisti mērojās spēkiem ar [[HK Kurbads]]. [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] gada sezonā komandai izdevās izcīnīt savu otro čempiones titulu, finālsērijā ar 4—2 pārspējot [[HK Kurbads]]. 2020. gadā HK Mogo izveidoja partnerību ar [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]] un komanda mainīja nosaukumu uz '''HK Mogo/LSPA''', bet 2024. gadā uz HK Mogo/RSU. [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]] gada sezonu HK Mogo uzsāka ar garāko uzvaru sēriju Latvijas čempionāta vēsturē. 27. novembrī komanda izcīnīja 21. uzvaru pēc kārtas, tādējādi pārspējot [[HK Rīga 2000]] 2001. gadā uzstādīto rekordu. HK Mogo ieguva sudraba medaļas [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022 - 23]] gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7748185/zemgale-llu-hokejisti-otro-gadu-pec-kartas-klust-par-latvijas-cempioniem|title="Zemgale"/LLU hokejisti otro gadu pēc kārtas kļūst par Latvijas čempioniem|website=Hokejs|access-date=2023-04-07|date=2023-04-05|language=lv}}</ref> No 2024. līdz 2026. gadam Mogo izdevās izcīnīt trīs čempiones titulus pēc kārtas, visas trīs reizes finālā pārspējot [[HK Zemgale]]. == Visu LHČ sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2014.—2015. gada LHČ sezona|14.—15.]]'''||30||23||1||2||4||160||82||73||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Dmitrijs Šancovojs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]], {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis|E.Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2015.—2016. gada LHČ sezona|15.—16.]]'''||30||19||4||2||5||169||83||67||2. vieta|| zaudējums pusfinālā, 1—3 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] |- align="center" |'''[[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]'''||30||21||3||1||5||196||94||70||'''1. vieta'''|| zaudējums finālsērijā, 3—4 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]]'''||30||21||4||1||4||147||74||72||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lavrenovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] |- align="center" |'''[[2018.—2019. gada LHČ sezona|18.—19.]]'''||36||25||3||3||5||165||79||84||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis|G.Gricinskis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]], {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]] |- align="center" |'''[[2019.—2020. gada LHČ sezona|19.—20.]]'''||35||22||2||2||9||150||101||50||3. vieta||''tika atceltas''|| {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] |- align="center" |'''[[2020.—2021. gada LHČ sezona|20.—21.]]'''||36||18||1||4||13||134||92||42||4. vieta|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] |- align="center" |'''[[2021.—2022. gada LHČ sezona|21.—22.]]'''||36||29||2||3||2||201||62||65||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[Rīgas "Olimp"|HK Olimp]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters|R.Demiters]], {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs|K.Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] |- align="center" |'''[[2022.—2023. gada LHČ sezona|22.—23.]]'''||32||27||2||3||0||227||54||60||'''1. vieta'''|| zaudējums finālā, 1—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |- align="center" |'''[[2023.—2024. gada LHČ sezona|23.—24.]]'''||32||24||3||1||4||193||58||55||2. vieta|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] |- align="center" |'''24.—25'''||36||31||2||1||2||214||59||67||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis|D.Sarkanis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]] |- align="center" |'''25.—26.'''||40||27||4||2||7||198||94||64||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] |} == Kontinentālais kauss == [[Attēls:Mogo.png|right|220px|thumb|Komandas agrākais logo]] {| class="wikitable" ! Sezona ! Kārta ! Komanda ! Rezultāts |- |rowspan=6|2015.—16. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|HUN}} [[Miskolcas "Jegesmedvek"]] |bgcolor="#DDFFDD"|2–1 |- |{{flagicon|SLO}} [[HK Jesenice]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–1 |- |{{flagicon|ESP}} [[HK Haka]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–3 |- |rowspan=3|3. kārta |{{flagicon|DEN}} [[Herningas "Blue Fox"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–5 |- |{{flagicon|ITA}} ''[[Asiago Hockey]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|KAZ}} [[Pavlodaras "Yertis"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–11 |- |rowspan=3|2019.—20. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#DDFFDD"|5–3 |- |{{flagicon|SRB}} ''[[HK Crvena zvezda]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–1 |- |{{flagicon|UKR}} ''[[HK Donbass]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |rowspan=3|2024.—25. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#FFDDDD"|3–4 P |- |{{flagicon|LTU}} ''[[SC Energija|Elektrēnu Energija]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–5 |- |{{flagicon|HUN}} ''[[Ferencvárosi TC]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|5–2 |- |rowspan=9|2025.—26. |rowspan=3|1. kārta |{{flagicon|EST}} [[HK Narva]] |bgcolor="#DDFFDD"|13–1 |- |{{flagicon|ISL}} [[Akureiri "Skautafélag"]] |bgcolor="#DDFFDD"|7–2 |- |{{flagicon|LTU}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] |bgcolor="#DDFFDD"|12–1 |- |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#FFDDDD"|4–6 |- |{{flagicon|ITA}} [[HK Kortīna]] |bgcolor="#DDFFDD"|3–0 |- |{{flagicon|ROM}} [[HK Georgeni]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–2 |- |rowspan=3|Fināls |{{flagicon|GBR}} [[Notingemas "Panthers"]] |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|POL}} [[HK Katovice]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–3 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 || 239 || 439 || 1,19 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 || 122 || 244 || 1,42 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 || 142 || 235 || 1,46 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 || 110 || 172 || 1,27 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 || 90 || 171 || 0,86 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 35 || 133 || 168 || 0,62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 || 85 || 163 || 0,78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 || 90 || 159 || 0,83 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 || 91 || 146 || 1,33 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 33 || 100 || 133 || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] || U || 162 || 63 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Lipsbergs]] || U || 109 || 57 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 239 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 142 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 133 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 110 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 100 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 91 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 85 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|right|200px|[[Elvis Želubovskis]] ir komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 38 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 39 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 77 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Elvis Želubovskis]], 93 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2019-20|19.—20.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišs Lipsbergs]], 38 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Miks Lipsbergs]], [[Kaspars Saulietis]] un [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 8 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]], [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] un [[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 16 (2025.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 19 (2025.—26.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Andrejs Lavrenovs]], [[Elvis Želubovskis]] un [[Vladimirs Zaicevs]], 33 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]], [[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]] un 25.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišjānis Rēdlihs]], 13 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) === Līgas apbalvojumi === <!-- iztrūkst no 2024 --> Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * Vērtīgākais spēlētājs ** [[Miks Lipsbergs]] — [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015]] ** [[Kaspars Saulietis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais vārtsargs ** [[Henrijs Ančs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais aizsargs ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2020.—2021. gada LHČ sezona|2021]] ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais uzbrucējs ** [[Gatis Gricinskis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais jaunais spēlētājs ** [[Rihards Simanovičs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] ** [[Ernests Krūms]] — [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023]] === Komandas treneri === * [[Mihails Beskašnovs]] (2014—2015) * [[Oļegs Sorokins]] (2015—2018) * [[Igors Smirnovs]] (2018—2021) * [[Ģirts Ankipāns]] (2021—''pašlaik'') === Kapteiņi === * [[Dmitrijs Šancovojs]] (2014—2015) * [[Sergejs Durdins]] (2015—2017) * [[Andrejs Lavrenovs]] (2017—2018) * [[Renārs Demiters]] (2018—2021) * [[Krišjānis Rēdlihs]] (2021—2022) * [[Artūrs Ozoliņš]] (2022—2023) * [[Gints Meija]] (2023—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mogohalle.lv/hokeja-klubs-mogo Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/5067/hk-mogo Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas hokeja klubi]] 3hpepblavqdhvpvy2ql8ut369i4qnjq 4536845 4536843 2026-10-16T20:08:55Z Pirags 3757 pap 4536845 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #003068; border-top:#a6d509 5px solid;border-bottom:#a6d509 5px solid; | team = HK Mogo/RSU | logo = HK_Mogo_Logo1.png | logosize = 180px | city = [[Rīga]], [[Latvija]] | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | sezona = | pozīcija = | founded = 2014 | dissolved = | operated = | arena = [["Mogo" ledus halle]], Brīvības iela 335, Rīga | ietilpība = | colors = {{color box|#003068}} {{color box|#a6d509}} {{color box|white}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] | coach = {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | president = {{flaga|Latvija}} [[Māris Martinsons]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 5 (2015, 2019, 2024, 2025<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc">https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/04042024-mogo_atvaira_jelgavnieku_centienus_un_izc</ref>, 2026) }} '''HK Mogo/RSU''' ir [[Hokejs Latvijā|Latvijas]] [[hokejs|hokeja]] komanda, kas spēlē [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas čempionātā]]. 2015., 2019., 2024.<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc" />, 2025. un 2026. gadā komanda izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Kopš 2016. gada oktobra komanda spēlē [["Mogo" ledus halle|"Mogo" ledus hallē]], kas atrodas Rīgā. == Vēsture == [[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]] gada sezonā, kas bija komandas debijas sezona, tā izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Nākamajā sezonā kā Latvijas čempione piedalījās [[Kontinentālais kauss|Kontinentālā kausa]] izcīņā. Pirmās divas sezonas mājas spēles komanda aizvadīja [[Inbox.lv ledus halle|Inbox.lv ledus hallē]]. Otrās kārtas grupas spēlēs komanda izcīnīja trīs uzvaras, tādējādi iekļūstot trešajā kārtā. Trīs gadus pēc kārtas, no 2016. līdz 2018. gadam, HK MOGO uzvarēja [[Latvijas kauss hokejā|Latvijas kausa izcīņā]]. Visas trīs reizes finālspēles tika aizvadītas [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], kur hokejisti mērojās spēkiem ar [[HK Kurbads]]. [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] gada sezonā komandai izdevās izcīnīt savu otro čempiones titulu, finālsērijā ar 4—2 pārspējot [[HK Kurbads]]. 2020. gadā HK Mogo izveidoja partnerību ar [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]] un komanda mainīja nosaukumu uz '''HK Mogo/LSPA''', bet 2024. gadā uz HK Mogo/RSU. [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]] gada sezonu HK Mogo uzsāka ar garāko uzvaru sēriju Latvijas čempionāta vēsturē. 27. novembrī komanda izcīnīja 21. uzvaru pēc kārtas, tādējādi pārspējot [[HK Rīga 2000]] 2001. gadā uzstādīto rekordu. HK Mogo ieguva sudraba medaļas [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022 - 23]] gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7748185/zemgale-llu-hokejisti-otro-gadu-pec-kartas-klust-par-latvijas-cempioniem|title="Zemgale"/LLU hokejisti otro gadu pēc kārtas kļūst par Latvijas čempioniem|website=Hokejs|access-date=2023-04-07|date=2023-04-05|language=lv}}</ref> No 2024. līdz 2026. gadam Mogo izdevās izcīnīt trīs čempiones titulus pēc kārtas, visas trīs reizes finālā pārspējot [[HK Zemgale]]. == Visu LHČ sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2014.—2015. gada LHČ sezona|14.—15.]]'''||30||23||1||2||4||160||82||73||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Dmitrijs Šancovojs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]], {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis|E.Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2015.—2016. gada LHČ sezona|15.—16.]]'''||30||19||4||2||5||169||83||67||2. vieta|| zaudējums pusfinālā, 1—3 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] |- align="center" |'''[[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]'''||30||21||3||1||5||196||94||70||'''1. vieta'''|| zaudējums finālsērijā, 3—4 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]]'''||30||21||4||1||4||147||74||72||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lavrenovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] |- align="center" |'''[[2018.—2019. gada LHČ sezona|18.—19.]]'''||36||25||3||3||5||165||79||84||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis|G.Gricinskis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]], {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]] |- align="center" |'''[[2019.—2020. gada LHČ sezona|19.—20.]]'''||35||22||2||2||9||150||101||50||3. vieta||''tika atceltas''|| {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] |- align="center" |'''[[2020.—2021. gada LHČ sezona|20.—21.]]'''||36||18||1||4||13||134||92||42||4. vieta|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] |- align="center" |'''[[2021.—2022. gada LHČ sezona|21.—22.]]'''||36||29||2||3||2||201||62||65||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[Rīgas "Olimp"|HK Olimp]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters|R.Demiters]], {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs|K.Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] |- align="center" |'''[[2022.—2023. gada LHČ sezona|22.—23.]]'''||32||27||2||3||0||227||54||60||'''1. vieta'''|| zaudējums finālā, 1—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |- align="center" |'''[[2023.—2024. gada LHČ sezona|23.—24.]]'''||32||24||3||1||4||193||58||55||2. vieta|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] |- align="center" |'''24.—25'''||36||31||2||1||2||214||59||67||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis|D.Sarkanis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]] |- align="center" |'''25.—26.'''||40||27||4||2||7||198||94||64||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] |} == Kontinentālais kauss == [[Attēls:Mogo.png|right|220px|thumb|Komandas agrākais logo]] {| class="wikitable" ! Sezona ! Kārta ! Komanda ! Rezultāts |- |rowspan=6|2015.—16. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|HUN}} [[Miskolcas "Jegesmedvek"]] |bgcolor="#DDFFDD"|2–1 |- |{{flagicon|SLO}} [[HK Jesenice]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–1 |- |{{flagicon|ESP}} [[HK Haka]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–3 |- |rowspan=3|3. kārta |{{flagicon|DEN}} [[Herningas "Blue Fox"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–5 |- |{{flagicon|ITA}} ''[[Asiago Hockey]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|KAZ}} [[Pavlodaras "Yertis"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–11 |- |rowspan=3|2019.—20. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#DDFFDD"|5–3 |- |{{flagicon|SRB}} ''[[HK Crvena zvezda]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–1 |- |{{flagicon|UKR}} ''[[HK Donbass]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |rowspan=3|2024.—25. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#FFDDDD"|3–4 P |- |{{flagicon|LTU}} ''[[SC Energija|Elektrēnu Energija]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–5 |- |{{flagicon|HUN}} ''[[Ferencvárosi TC]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|5–2 |- |rowspan=9|2025.—26. |rowspan=3|1. kārta |{{flagicon|EST}} [[HK Narva]] |bgcolor="#DDFFDD"|13–1 |- |{{flagicon|ISL}} [[Akureiri "Skautafélag"]] |bgcolor="#DDFFDD"|7–2 |- |{{flagicon|LTU}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] |bgcolor="#DDFFDD"|12–1 |- |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#FFDDDD"|4–6 |- |{{flagicon|ITA}} [[HK Kortīna]] |bgcolor="#DDFFDD"|3–0 |- |{{flagicon|ROM}} [[HK Georgeni]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–2 |- |rowspan=3|Fināls |{{flagicon|GBR}} [[Notingemas "Panthers"]] |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|POL}} [[HK Katovice]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–3 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 || 239 || 439 || 1,19 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 || 122 || 244 || 1,42 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 || 142 || 235 || 1,46 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 || 110 || 172 || 1,27 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 || 90 || 171 || 0,86 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 35 || 133 || 168 || 0,62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 || 85 || 163 || 0,78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 || 90 || 159 || 0,83 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 || 91 || 146 || 1,33 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 33 || 100 || 133 || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] || U || 162 || 63 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Lipsbergs]] || U || 109 || 57 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 239 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 142 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 133 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 110 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 100 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 91 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 85 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|right|200px|[[Elvis Želubovskis]] ir komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 38 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 39 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 77 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Elvis Želubovskis]], 93 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2019-20|19.—20.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišs Lipsbergs]], 38 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Miks Lipsbergs]], [[Kaspars Saulietis]] un [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 8 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]], [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] un [[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 16 (2025.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 19 (2025.—26.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Andrejs Lavrenovs]], [[Elvis Želubovskis]] un [[Vladimirs Zaicevs]], 33 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]], [[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]] un 25.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišjānis Rēdlihs]], 13 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) === Līgas apbalvojumi === <!-- iztrūkst no 2024 --> Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * Vērtīgākais spēlētājs ** [[Miks Lipsbergs]] — [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015]] ** [[Kaspars Saulietis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais vārtsargs ** [[Henrijs Ančs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais aizsargs ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2020.—2021. gada LHČ sezona|2021]] ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais uzbrucējs ** [[Gatis Gricinskis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais jaunais spēlētājs ** [[Rihards Simanovičs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] ** [[Ernests Krūms]] — [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023]] === Komandas treneri === * [[Mihails Beskašnovs]] (2014—2015) * [[Oļegs Sorokins]] (2015—2018) * [[Igors Smirnovs]] (2018—2021) * [[Ģirts Ankipāns]] (2021—''pašlaik'') === Kapteiņi === * [[Dmitrijs Šancovojs]] (2014—2015) * [[Sergejs Durdins]] (2015—2017) * [[Andrejs Lavrenovs]] (2017—2018) * [[Renārs Demiters]] (2018—2021) * [[Krišjānis Rēdlihs]] (2021—2022) * [[Artūrs Ozoliņš]] (2022—2023) * [[Gints Meija]] (2023—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mogohalle.lv/hokeja-klubs-mogo Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/5067/hk-mogo Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas hokeja klubi]] j3li7hiexwbl66sjz6g5zw1ikqsheve 4536846 4536845 2026-10-16T20:11:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4536846 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #003068; border-top:#a6d509 5px solid;border-bottom:#a6d509 5px solid; | team = HK Mogo/RSU | logo = HK_Mogo_Logo1.png | logosize = 180px | city = [[Rīga]], [[Latvija]] | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | sezona = | pozīcija = | founded = 2014 | dissolved = | operated = | arena = [["Mogo" ledus halle]], Brīvības iela 335, Rīga | ietilpība = | colors = {{color box|#003068}} {{color box|#a6d509}} {{color box|white}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] | coach = {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | president = {{flaga|Latvija}} [[Māris Martinsons]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 5 (2015, 2019, 2024, 2025<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc">https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/04042024-mogo_atvaira_jelgavnieku_centienus_un_izc</ref>, 2026) }} '''HK Mogo/RSU''' ir [[Hokejs Latvijā|Latvijas]] [[hokejs|hokeja]] komanda, kas spēlē [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas čempionātā]]. 2015., 2019., 2024.<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc" />, 2025. un 2026. gadā komanda izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Kopš 2016. gada oktobra komanda spēlē [["Mogo" ledus halle|"Mogo" ledus hallē]], kas atrodas Rīgā. == Vēsture == [[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]] gada sezonā, kas bija komandas debijas sezona, tā izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Nākamajā sezonā kā Latvijas čempione piedalījās [[Kontinentālais kauss|Kontinentālā kausa]] izcīņā. Pirmās divas sezonas mājas spēles komanda aizvadīja [[Inbox.lv ledus halle|Inbox.lv ledus hallē]]. Otrās kārtas grupas spēlēs komanda izcīnīja trīs uzvaras, tādējādi iekļūstot trešajā kārtā. Trīs gadus pēc kārtas, no 2016. līdz 2018. gadam, HK MOGO uzvarēja [[Latvijas kauss hokejā|Latvijas kausa izcīņā]]. Visas trīs reizes finālspēles tika aizvadītas [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], kur hokejisti mērojās spēkiem ar [[HK Kurbads]]. [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] gada sezonā komandai izdevās izcīnīt savu otro čempiones titulu, finālsērijā ar 4—2 pārspējot [[HK Kurbads]]. 2020. gadā HK Mogo izveidoja partnerību ar [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]] un komanda mainīja nosaukumu uz '''HK Mogo/LSPA''', bet 2024. gadā uz HK Mogo/RSU. [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]] gada sezonu komanda uzsāka ar garāko uzvaru sēriju Latvijas čempionāta vēsturē, 27. novembrī izcīnīja 21. uzvaru pēc kārtas, tādējādi pārspējot [[HK Rīga 2000]] 2001. gadā uzstādīto rekordu un ieguva sudraba medaļas [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022 - 23]] gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7748185/zemgale-llu-hokejisti-otro-gadu-pec-kartas-klust-par-latvijas-cempioniem|title="Zemgale"/LLU hokejisti otro gadu pēc kārtas kļūst par Latvijas čempioniem|website=Hokejs|access-date=2023-04-07|date=2023-04-05|language=lv}}</ref> No 2024. līdz 2026. gadam Mogo/RSU izdevās izcīnīt trīs čempiones titulus pēc kārtas, visas trīs reizes finālā pārspējot [[HK Zemgale]]. == Visu LHČ sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2014.—2015. gada LHČ sezona|14.—15.]]'''||30||23||1||2||4||160||82||73||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Dmitrijs Šancovojs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]], {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis|E.Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2015.—2016. gada LHČ sezona|15.—16.]]'''||30||19||4||2||5||169||83||67||2. vieta|| zaudējums pusfinālā, 1—3 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] |- align="center" |'''[[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]'''||30||21||3||1||5||196||94||70||'''1. vieta'''|| zaudējums finālsērijā, 3—4 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]]'''||30||21||4||1||4||147||74||72||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lavrenovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] |- align="center" |'''[[2018.—2019. gada LHČ sezona|18.—19.]]'''||36||25||3||3||5||165||79||84||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis|G.Gricinskis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]], {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]] |- align="center" |'''[[2019.—2020. gada LHČ sezona|19.—20.]]'''||35||22||2||2||9||150||101||50||3. vieta||''tika atceltas''|| {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] |- align="center" |'''[[2020.—2021. gada LHČ sezona|20.—21.]]'''||36||18||1||4||13||134||92||42||4. vieta|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] |- align="center" |'''[[2021.—2022. gada LHČ sezona|21.—22.]]'''||36||29||2||3||2||201||62||65||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[Rīgas "Olimp"|HK Olimp]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters|R.Demiters]], {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs|K.Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] |- align="center" |'''[[2022.—2023. gada LHČ sezona|22.—23.]]'''||32||27||2||3||0||227||54||60||'''1. vieta'''|| zaudējums finālā, 1—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |- align="center" |'''[[2023.—2024. gada LHČ sezona|23.—24.]]'''||32||24||3||1||4||193||58||55||2. vieta|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] |- align="center" |'''24.—25'''||36||31||2||1||2||214||59||67||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis|D.Sarkanis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]] |- align="center" |'''25.—26.'''||40||27||4||2||7||198||94||64||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] |} == Kontinentālais kauss == [[Attēls:Mogo.png|right|220px|thumb|Komandas agrākais logo]] {| class="wikitable" ! Sezona ! Kārta ! Komanda ! Rezultāts |- |rowspan=6|2015.—16. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|HUN}} [[Miskolcas "Jegesmedvek"]] |bgcolor="#DDFFDD"|2–1 |- |{{flagicon|SLO}} [[HK Jesenice]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–1 |- |{{flagicon|ESP}} [[HK Haka]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–3 |- |rowspan=3|3. kārta |{{flagicon|DEN}} [[Herningas "Blue Fox"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–5 |- |{{flagicon|ITA}} ''[[Asiago Hockey]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|KAZ}} [[Pavlodaras "Yertis"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–11 |- |rowspan=3|2019.—20. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#DDFFDD"|5–3 |- |{{flagicon|SRB}} ''[[HK Crvena zvezda]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–1 |- |{{flagicon|UKR}} ''[[HK Donbass]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |rowspan=3|2024.—25. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#FFDDDD"|3–4 P |- |{{flagicon|LTU}} ''[[SC Energija|Elektrēnu Energija]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–5 |- |{{flagicon|HUN}} ''[[Ferencvárosi TC]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|5–2 |- |rowspan=9|2025.—26. |rowspan=3|1. kārta |{{flagicon|EST}} [[HK Narva]] |bgcolor="#DDFFDD"|13–1 |- |{{flagicon|ISL}} [[Akureiri "Skautafélag"]] |bgcolor="#DDFFDD"|7–2 |- |{{flagicon|LTU}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] |bgcolor="#DDFFDD"|12–1 |- |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#FFDDDD"|4–6 |- |{{flagicon|ITA}} [[HK Kortīna]] |bgcolor="#DDFFDD"|3–0 |- |{{flagicon|ROM}} [[HK Georgeni]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–2 |- |rowspan=3|Fināls |{{flagicon|GBR}} [[Notingemas "Panthers"]] |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|POL}} [[HK Katovice]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–3 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 || 239 || 439 || 1,19 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 || 122 || 244 || 1,42 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 || 142 || 235 || 1,46 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 || 110 || 172 || 1,27 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 || 90 || 171 || 0,86 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 35 || 133 || 168 || 0,62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 || 85 || 163 || 0,78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 || 90 || 159 || 0,83 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 || 91 || 146 || 1,33 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 33 || 100 || 133 || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] || U || 162 || 63 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Lipsbergs]] || U || 109 || 57 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 239 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 142 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 133 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 110 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 100 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 91 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 85 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|right|200px|[[Elvis Želubovskis]] ir komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 38 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 39 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 77 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Elvis Želubovskis]], 93 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2019-20|19.—20.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišs Lipsbergs]], 38 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Miks Lipsbergs]], [[Kaspars Saulietis]] un [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 8 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]], [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] un [[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 16 (2025.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 19 (2025.—26.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Andrejs Lavrenovs]], [[Elvis Želubovskis]] un [[Vladimirs Zaicevs]], 33 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]], [[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]] un 25.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišjānis Rēdlihs]], 13 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) === Līgas apbalvojumi === <!-- iztrūkst no 2024 --> Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * Vērtīgākais spēlētājs ** [[Miks Lipsbergs]] — [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015]] ** [[Kaspars Saulietis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais vārtsargs ** [[Henrijs Ančs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais aizsargs ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2020.—2021. gada LHČ sezona|2021]] ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais uzbrucējs ** [[Gatis Gricinskis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais jaunais spēlētājs ** [[Rihards Simanovičs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] ** [[Ernests Krūms]] — [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023]] === Komandas treneri === * [[Mihails Beskašnovs]] (2014—2015) * [[Oļegs Sorokins]] (2015—2018) * [[Igors Smirnovs]] (2018—2021) * [[Ģirts Ankipāns]] (2021—''pašlaik'') === Kapteiņi === * [[Dmitrijs Šancovojs]] (2014—2015) * [[Sergejs Durdins]] (2015—2017) * [[Andrejs Lavrenovs]] (2017—2018) * [[Renārs Demiters]] (2018—2021) * [[Krišjānis Rēdlihs]] (2021—2022) * [[Artūrs Ozoliņš]] (2022—2023) * [[Gints Meija]] (2023—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mogohalle.lv/hokeja-klubs-mogo Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/5067/hk-mogo Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas hokeja klubi]] o9ixgftuyayrof6bvb00bjz6di39zw4 4536847 4536846 2026-10-16T20:12:28Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[HK Mogo]] uz [[HK Mogo/RSU]] 4536846 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #003068; border-top:#a6d509 5px solid;border-bottom:#a6d509 5px solid; | team = HK Mogo/RSU | logo = HK_Mogo_Logo1.png | logosize = 180px | city = [[Rīga]], [[Latvija]] | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | sezona = | pozīcija = | founded = 2014 | dissolved = | operated = | arena = [["Mogo" ledus halle]], Brīvības iela 335, Rīga | ietilpība = | colors = {{color box|#003068}} {{color box|#a6d509}} {{color box|white}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] | coach = {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | president = {{flaga|Latvija}} [[Māris Martinsons]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 5 (2015, 2019, 2024, 2025<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc">https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/04042024-mogo_atvaira_jelgavnieku_centienus_un_izc</ref>, 2026) }} '''HK Mogo/RSU''' ir [[Hokejs Latvijā|Latvijas]] [[hokejs|hokeja]] komanda, kas spēlē [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas čempionātā]]. 2015., 2019., 2024.<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc" />, 2025. un 2026. gadā komanda izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Kopš 2016. gada oktobra komanda spēlē [["Mogo" ledus halle|"Mogo" ledus hallē]], kas atrodas Rīgā. == Vēsture == [[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]] gada sezonā, kas bija komandas debijas sezona, tā izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Nākamajā sezonā kā Latvijas čempione piedalījās [[Kontinentālais kauss|Kontinentālā kausa]] izcīņā. Pirmās divas sezonas mājas spēles komanda aizvadīja [[Inbox.lv ledus halle|Inbox.lv ledus hallē]]. Otrās kārtas grupas spēlēs komanda izcīnīja trīs uzvaras, tādējādi iekļūstot trešajā kārtā. Trīs gadus pēc kārtas, no 2016. līdz 2018. gadam, HK MOGO uzvarēja [[Latvijas kauss hokejā|Latvijas kausa izcīņā]]. Visas trīs reizes finālspēles tika aizvadītas [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], kur hokejisti mērojās spēkiem ar [[HK Kurbads]]. [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] gada sezonā komandai izdevās izcīnīt savu otro čempiones titulu, finālsērijā ar 4—2 pārspējot [[HK Kurbads]]. 2020. gadā HK Mogo izveidoja partnerību ar [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]] un komanda mainīja nosaukumu uz '''HK Mogo/LSPA''', bet 2024. gadā uz HK Mogo/RSU. [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]] gada sezonu komanda uzsāka ar garāko uzvaru sēriju Latvijas čempionāta vēsturē, 27. novembrī izcīnīja 21. uzvaru pēc kārtas, tādējādi pārspējot [[HK Rīga 2000]] 2001. gadā uzstādīto rekordu un ieguva sudraba medaļas [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022 - 23]] gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7748185/zemgale-llu-hokejisti-otro-gadu-pec-kartas-klust-par-latvijas-cempioniem|title="Zemgale"/LLU hokejisti otro gadu pēc kārtas kļūst par Latvijas čempioniem|website=Hokejs|access-date=2023-04-07|date=2023-04-05|language=lv}}</ref> No 2024. līdz 2026. gadam Mogo/RSU izdevās izcīnīt trīs čempiones titulus pēc kārtas, visas trīs reizes finālā pārspējot [[HK Zemgale]]. == Visu LHČ sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2014.—2015. gada LHČ sezona|14.—15.]]'''||30||23||1||2||4||160||82||73||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Dmitrijs Šancovojs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]], {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis|E.Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2015.—2016. gada LHČ sezona|15.—16.]]'''||30||19||4||2||5||169||83||67||2. vieta|| zaudējums pusfinālā, 1—3 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] |- align="center" |'''[[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]'''||30||21||3||1||5||196||94||70||'''1. vieta'''|| zaudējums finālsērijā, 3—4 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]]'''||30||21||4||1||4||147||74||72||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lavrenovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] |- align="center" |'''[[2018.—2019. gada LHČ sezona|18.—19.]]'''||36||25||3||3||5||165||79||84||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis|G.Gricinskis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]], {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]] |- align="center" |'''[[2019.—2020. gada LHČ sezona|19.—20.]]'''||35||22||2||2||9||150||101||50||3. vieta||''tika atceltas''|| {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] |- align="center" |'''[[2020.—2021. gada LHČ sezona|20.—21.]]'''||36||18||1||4||13||134||92||42||4. vieta|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] |- align="center" |'''[[2021.—2022. gada LHČ sezona|21.—22.]]'''||36||29||2||3||2||201||62||65||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[Rīgas "Olimp"|HK Olimp]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters|R.Demiters]], {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs|K.Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] |- align="center" |'''[[2022.—2023. gada LHČ sezona|22.—23.]]'''||32||27||2||3||0||227||54||60||'''1. vieta'''|| zaudējums finālā, 1—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |- align="center" |'''[[2023.—2024. gada LHČ sezona|23.—24.]]'''||32||24||3||1||4||193||58||55||2. vieta|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] |- align="center" |'''24.—25'''||36||31||2||1||2||214||59||67||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis|D.Sarkanis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]] |- align="center" |'''25.—26.'''||40||27||4||2||7||198||94||64||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] |} == Kontinentālais kauss == [[Attēls:Mogo.png|right|220px|thumb|Komandas agrākais logo]] {| class="wikitable" ! Sezona ! Kārta ! Komanda ! Rezultāts |- |rowspan=6|2015.—16. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|HUN}} [[Miskolcas "Jegesmedvek"]] |bgcolor="#DDFFDD"|2–1 |- |{{flagicon|SLO}} [[HK Jesenice]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–1 |- |{{flagicon|ESP}} [[HK Haka]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–3 |- |rowspan=3|3. kārta |{{flagicon|DEN}} [[Herningas "Blue Fox"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–5 |- |{{flagicon|ITA}} ''[[Asiago Hockey]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|KAZ}} [[Pavlodaras "Yertis"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–11 |- |rowspan=3|2019.—20. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#DDFFDD"|5–3 |- |{{flagicon|SRB}} ''[[HK Crvena zvezda]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–1 |- |{{flagicon|UKR}} ''[[HK Donbass]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |rowspan=3|2024.—25. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#FFDDDD"|3–4 P |- |{{flagicon|LTU}} ''[[SC Energija|Elektrēnu Energija]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–5 |- |{{flagicon|HUN}} ''[[Ferencvárosi TC]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|5–2 |- |rowspan=9|2025.—26. |rowspan=3|1. kārta |{{flagicon|EST}} [[HK Narva]] |bgcolor="#DDFFDD"|13–1 |- |{{flagicon|ISL}} [[Akureiri "Skautafélag"]] |bgcolor="#DDFFDD"|7–2 |- |{{flagicon|LTU}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] |bgcolor="#DDFFDD"|12–1 |- |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#FFDDDD"|4–6 |- |{{flagicon|ITA}} [[HK Kortīna]] |bgcolor="#DDFFDD"|3–0 |- |{{flagicon|ROM}} [[HK Georgeni]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–2 |- |rowspan=3|Fināls |{{flagicon|GBR}} [[Notingemas "Panthers"]] |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|POL}} [[HK Katovice]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–3 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 || 239 || 439 || 1,19 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 || 122 || 244 || 1,42 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 || 142 || 235 || 1,46 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 || 110 || 172 || 1,27 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 || 90 || 171 || 0,86 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 35 || 133 || 168 || 0,62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 || 85 || 163 || 0,78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 || 90 || 159 || 0,83 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 || 91 || 146 || 1,33 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 33 || 100 || 133 || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] || U || 162 || 63 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Lipsbergs]] || U || 109 || 57 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 239 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 142 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 133 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 110 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 100 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 91 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 85 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|right|200px|[[Elvis Želubovskis]] ir komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 38 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 39 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 77 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Elvis Želubovskis]], 93 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2019-20|19.—20.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišs Lipsbergs]], 38 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Miks Lipsbergs]], [[Kaspars Saulietis]] un [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 8 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]], [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] un [[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 16 (2025.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 19 (2025.—26.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Andrejs Lavrenovs]], [[Elvis Želubovskis]] un [[Vladimirs Zaicevs]], 33 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]], [[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]] un 25.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišjānis Rēdlihs]], 13 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) === Līgas apbalvojumi === <!-- iztrūkst no 2024 --> Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * Vērtīgākais spēlētājs ** [[Miks Lipsbergs]] — [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015]] ** [[Kaspars Saulietis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais vārtsargs ** [[Henrijs Ančs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais aizsargs ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2020.—2021. gada LHČ sezona|2021]] ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais uzbrucējs ** [[Gatis Gricinskis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais jaunais spēlētājs ** [[Rihards Simanovičs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] ** [[Ernests Krūms]] — [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023]] === Komandas treneri === * [[Mihails Beskašnovs]] (2014—2015) * [[Oļegs Sorokins]] (2015—2018) * [[Igors Smirnovs]] (2018—2021) * [[Ģirts Ankipāns]] (2021—''pašlaik'') === Kapteiņi === * [[Dmitrijs Šancovojs]] (2014—2015) * [[Sergejs Durdins]] (2015—2017) * [[Andrejs Lavrenovs]] (2017—2018) * [[Renārs Demiters]] (2018—2021) * [[Krišjānis Rēdlihs]] (2021—2022) * [[Artūrs Ozoliņš]] (2022—2023) * [[Gints Meija]] (2023—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mogohalle.lv/hokeja-klubs-mogo Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/5067/hk-mogo Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas hokeja klubi]] o9ixgftuyayrof6bvb00bjz6di39zw4 0 227129 4536821 4419690 2026-10-16T19:27:06Z ZANDMANIS 91184 4536821 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marks Rute | vārds_orģ = ''Mark Rutte'' | attēls = Mark Rutte NATO Secretary General 2026 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = 2026. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[NATO]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2024|10|1|N|bez}} | term_beigas = | monarhs = | priekštecis = [[Jenss Stoltenbergs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Nīderlandes premjerministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|10|14|N}} | term_beigas2 = {{dat|2024|07|02|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1967|2|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Nīderlande|Hāga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Tautas partija brīvībai un demokrātijai]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Leidenes Universitāte]]<br />Starptautiskais menedžmenta attīstības institūts | reliģija = | paraksts = Accession Treaty 2011 Mark Rutte signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marks Rute''' ({{val-nl|Mark Rutte}})<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-nato-generalsekretara-pienakumus-parnem-marks-rute.a570772/ NATO ģenerālsekretāra pienākumus pārņem Marks Rute] 2024. gada 1. oktobrī</ref>, arī '''Marks Rite''' ({{Audio-IPA|Mark Rutte.ogg|[ˈmɑr(ə)k ˈrʏtə]}}; dzimis {{dat|1967|2|14}}), ir [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[politiķis]]. Kopš 2024. gada viņš ir [[NATO]] ģenerālsekretārs. No 2010. līdz 2024. gadam viņš bija [[Nīderlandes premjerministrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1967. gadā [[Hāga|Hāgā]] uzņēmēja Izaāka Rutes septiņu bērnu ģimenē. Pēc mācībām licejā viņš studēja vēsturi [[Leidenes Universitāte|Leidenes Universitātē]] un Starptautiskajā menedžmenta attīstības institūtā. No 2002. līdz 2004. gadam viņš bija sociālo lietu un nodarbinātības valsts sekretārs, pēc tam līdz 2006. gadam pildīja izglītības, kultūras un zinātnes valsts sekretāra amata pienākumus, bet 2006. gada maijā kļuva par [[Tautas partija brīvībai un demokrātijai]] ({{val-nl|Volkspartij voor Vrijheid en Democratie}}) līderi. 2010. gadā Marku Ruti ievēlēja par [[Nīderlande]]s premjerministru. Reaģējot uz bērnu labklājības krāpšanas skandālu, 2021. gada 15. janvārī viņa vadītā Nīderlandes Ministru Padome kolektīvi atkāpās. Lielākā daļa no Ministru Padomes palika amatā līdz 2021. gada marta vispārējām vēlēšanām, pēc kurām izveidoja jaunu koalīciju Marka Rutes vadībā. 2024. gada 1. oktobrī Marks Rute kļuva par NATO ģenerālsekretāru, nomainot [[Jenss Stoltenbergs|Jensu Stoltenbergu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.government.nl/Government/Rutte_Government/Mark_Rutte Marks Rute] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111124175754/http://www.government.nl/Government/Rutte_Government/Mark_Rutte |date={{dat|2011|11|24||bez}} }} {{politiķis-aizmetnis}} {{Nīderlandes premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rute, Marks}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes politiķi]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:NATO ģenerālsekretāri]] [[Kategorija:Nīderlandes premjerministri]] se43e7lk27udl3unhuwf6bydrv28u23 0 229344 4536878 3870007 2026-10-17T04:20:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536878 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = IndianElephant.jpg | att_nosaukums = [[Indijas zilonis]] (''Elephas maximus indicus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Proboscidea | kārta_lv = Snuķaiņi | dzimta = Elephantidae | dzimta_lv = Ziloņu dzimta | ģints = Elephas | ģints_lv = Āzijas ziloņi | suga = Elephas maximus | suga_lv = Āzijas zilonis | binomial = Elephas maximus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Asian Elephant range.png|thumb|center|240px]] }} '''Āzijas zilonis''' (''Elephas maximus'') ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā [[ziloņi|ziloņu]] [[suga]], kas pieder [[Āzijas ziloņi|Āzijas ziloņu ģintij]] (''Elephas'').<ref>Shoshani, J. (2005). "Order Proboscidea". In Wilson, D. E.; Reeder, D. M. Mammal Species of the World (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. p. 90. {{ISBN|978-0-8018-8221-0}}. OCLC 62265494</ref> Kopš 1986. gada [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] ({{val|en|IUCN}}) Āzijas ziloni klasificē kā apdraudētu sugu ({{val|en|endangered}}), jo to populācija kopš 1960. gadiem, izplešoties lauksaimnieciskajai darbībai un izzūdot piemērotiem savvaļas dzīves apstākļiem, samazinājusies par 50%.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/7140/0 IUCN: Elephas maximus]</ref> Mūsdienās Āzijas ziloņu populācijas ir fragmentētas un viena no otras izolētas.<ref name=iuc/> Pēc 2003. gada datiem savvaļas Āzijas ziloņu kopējais skaits bija starp 41 410 un 52 345 ziloņiem.<ref name=iuc/> Āzijas zilonis ir lielākais [[Āzija|Āzijā]] dzīvojošais [[sauszeme]]s [[zīdītājs]]<ref name=scie>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-182-01-0001.pdf |title=Shoshani, J, Eisenberg, J. F. (1982). "Elephas maximus". Mammalian Species |access-date={{dat|2013|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924121940/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-182-01-0001.pdf }}</ref> un savvaļā tas mājo [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], sākot ar [[Indija|Indiju]] rietumos līdz [[Borneo]] austrumos. Tam ir 3 mūsdienās dzīvojošas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=11500004 |title=Mammal Species of the World: Elephas maximus |access-date={{dat|2013|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303193732/http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=11500004}}</ref> un 2 izmirušas pasugas, daži sistemātiķi izdala vēl ceturto pasugu — [[Borneo zilonis|Borneo ziloni]] (''E. m. borneensis''), kas nav oficiāli atzīta pasuga. Indijas zilonis ir [[Indija]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālā mantojuma dzīvnieks]]. == Ģenētika == [[Attēls:Borneo-elephant-PLoS Biology.jpg|thumb|220px|left|Daži sistemātiķi uzskata, ka [[Borneo zilonis]] būtu jāizdala kā atsevišķa pasuga]] [[Attēls:Sri Lanka Elephants 03.jpg|thumb|left|220px|Lielākajai daļai [[Šrilankas zilonis|Šrilankas ziloņu]] tēviņu nav ilkņu]] Pēdējo gadu [[DNS]] pētījumos atklājies, ka Āzijas zilonim ir divas galvenās ģenētiskās līnijas. Lai arī abas grupas bija plaši izplatītas un to izplatības areāli pārsedzās, tomēr tās attīstījās no divām atšķirīgām populācijām: [[Indonēzija]]s un kontinentālās Āzijas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka abas populācijas bija šķirtas pirms apmēram miljons gadiem.<ref name=evo/> Āzijas zilonim oficiāli tiek atzītas 3 mūsdienās dzīvojošas pasugas — [[Šrilankas zilonis]] (''Elephas maximus maximus''), [[Sumatras zilonis]] (''Elephas maximus sumatranus'') un [[Indijas zilonis]] (''Elephas maximus indicus''). Daži sistemātiķi uzskata, ka arī [[Borneo zilonis]] (''Elephas maximus borneensis'') būtu jāizdala kā atsevišķa pasuga. Ģenētiski tas bijis izolēts no pārējiem ziloņiem vairākus tūkstošus gadu. Pastāv viedoklis, ka tie [[Borneo]] salā tikuši ievesti no kontinentālās Āzijas.<ref name=evo>[http://www.nhm.ac.uk/nature-online/species-of-the-day/biodiversity/endangered-species/elephas-maximus//evolution-systematics/ Evolution and systematics]</ref> 2003. gada ģenētiskajos pētījumos tomēr atklāts, ka Borneo ziloņi ir [[Zunda salas|Zunda]] salu populācijas pēcteči, un to ģenētiskā atšķirība ir pietiekama, lai tie tiktu izdalīti kā atsevišķa pasuga.<ref>Fernando P., Vidya T.N.C., Payne J., Stuewe M., Davison G. Alfred, R.J., Andau, P. Bosi, E. Kilbourn, A. Melnick, D.J. (2003). "DNA Analysis Indicates That Asian Elephants Are Native to Borneo and Are Therefore a High Priority for Conservation"</ref> == Izskats un īpašības == Salīdzinot ar [[Āfrikas ziloņi]]em, Āzijas zilonis ir mazāks par [[Āfrikas savannas zilonis|Āfrikas savannas ziloni]], bet lielāks par [[Āfrikas meža zilonis|Āfrikas meža ziloni]].<ref>[http://worldwildlife.org/species/african-elephant The African elephant]</ref> Uz pieres ir divi lieli puni, kādu nav Āfrikas zilonim, kuram piere ir gluda. Pieres puni ir Āzijas ziloņa augstākais punkts ķermenī. [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Mugura ir arkveidīga vai samērā taisna. [[Ausis]] ir daudz mazākas nekā Āfrikas ziloņiem un ausu aizmugurējā plakne parasti ir pagriezta uz iekšpusi (piespiesta pie [[kakls|kakla]]).<ref name=scie/> Salīdzinot pasugas, lielākais no visiem Āzijas ziloņiem ir [[Šrilankas zilonis]], tam ir arī tumšākā [[āda]]s [[krāsa]], lielākās ausis un tam vismazāk ir novērojama depigmentācija — uz sejas, snuķa un ausīm var redzēt gaišu, rozā ādu. Vismazākais toties ir [[Sumatras zilonis]], tas ir arī visgaišākais un visvairāk pakļauts depigmentācijas īpašībai. [[Indijas zilonis]], salīdzinot pieminētās īpašības, ir pa vidu abām pirmajām pasugām, tomēr ir arī izņēmumi - [[Nepāla]]s rietumos dzīvojošie Indijas ziloņi ir no visiem Āzijas ziloņiem vislielākie.<ref name=evo/> Ir vēl viena īpatnība, kas atšķir Šrilankas ziloņus no pārējiem — lielākajai daļai Šrilankas ziloņu [[tēviņš|tēviņiem]] nav ilkņu. Toties Sumatras zilonim vienīgajam ir 20 pāri ribu (pārējām pasugām ir 19 pāri).<ref name=evo/> Āzijas ziloņa tēviņa vidējais augstums skaustā ir 2,7 [[metrs|m]], mātītei 2,4 m.<ref name=lyd>Lydekker, R. (1894). The Royal Natural History. Volume 2. Frederick Warne and Co., London.</ref> Mātītes vidējais svars ir 2,72 [[tonna]]s, retu reizi sasniedzot 4,16 t. Liels tēviņš var svērt 5,4 t un tā augstums skaustā var sasniegt 3,2 m. Vislielākais datētais Āzijas zilonis tika nošauts 1924. gadā Indijā, tas svēra 8 tonnas un tā augstums skaustā bija 3,35 m.<ref>Wood, G.L. (1982) The Guinness book of animal facts and feats. Guinness Superlatives. {{ISBN|0-85112-235-3}}</ref> Āzijas ziloņa ķermeņa garums, ieskaitot galvu un snuķi ir 5,5—6,5 m, astes garums 1,2—1,5 m. Ik pa laikam presē parādās ziņas arī par lielākiem ziloņiem, bet tie nav oficiāli mērīti un par tiem trūkst zinātniski fiksētu datu. === Snuķis === [[Attēls:Asian Elephant, Royal Chitwan National Park.jpg|thumb|220px|Zilonis, izmantojot snuķi, padzeras ūdeni]] [[Attēls:2010-kabini-tusker-bark.jpg|thumb|220px|Savvaļas zilonis ar ilkņiem iezīmē koku, tam noraujot mizu]] [[Attēls:Elephant - Guruvayur.JPG|thumb|220px|Depigmentēta āda]] Ziloņiem ir gari snuķi, ko veido pagarināts deguns un virslūpa. Nāsis atrodas snuķa galā, kurš veidots kā viena pirksta tvērējorgāns. Snuķis sastāv no ļoti daudziem muskuļiem, apmēram 60 000. Tie ir gan garenvirziena, gan šķērsvirziena muskuļi. Zilonis snuķi, pateicoties dažādajiem muskuļiem, spēj saīsināt, izstiept, saliekt, sagriezt ap asi, satvert priekšmetus un tos noturēt, vienlaicīgi snuķi kustinot jebkurā virzienā. Šādi tas spēj manipulēt ar priekšmetiem, kas ir līdz 300 kg smagi. Muskuļu un to nervu darbība ir tik komplicēta, ka, piemēram, snuķī ūdeni var gan iesūkt un noturēt, gan ar milzu spēku izpūst gaisā.<ref>Rasmussen, L. E. L. (2006) Chapter 32. Chemical, Tactile, and Taste Sensory Systems. In: Fowler, M. E., Mikota, S. K. Biology, medicine, and surgery of elephants. Wiley-Blackwell, Oxford, UK. {{ISBN|978-0-8138-0676-1}}. Page 409 ff.</ref> Zilonis snuķi izmanto daudziem, dažādiem mērķiem, turklāt tas ir ļoti jutīgs. [[smarža|Smaržu]] noteikšanai zilonis izmanto gan snuķi, gan [[Jakabsona orgāns|Jakabsona orgānu]]. Zilonis caur snuķi elpo, ar to padzeras ūdeni, ēd, aptausta priekšmetus, izmanto dažādu priekšmetu pacelšanai, aplej sevi ar ūdeni, apber ar smiltīm, izdod skaņas, rotaļājas un cīkstas ar citiem ziloņiem, kā arī sevi aizstāv.<ref name=scie/> Snuķa garums atkarībā no ziloņa lieluma un vecuma var būt dažāds (vidēji 1,5—2 m, bet lieliem indivīdiem tas ir garāks). Snuķī var iesūkt un noturēt līdz 4 litriem [[ūdens]].<ref>Spinage, C. A. (1994). Elephants. London: T & A D Poyser. {{ISBN|0-85661-088-7}}.</ref> Āzijas zilonis ir veiklāks kā Āfrikas zilonis un papildus snuķa darbībām izmanto priekškājas, kuras piepalīdz manevrēt ar smagiem priekšmetiem. Tā Āfrikas radinieks priekškājas izmanto ļoti ierobežoti, tikai, lai raktu zemi.<ref>Clutton-Brock, J. (1987). A Natural History of Domesticated Mammals. London: British Museum (Natural History). p. 208. {{ISBN|0-521-34697-5}}.</ref> === Ilkņi === Arī [[ilknis|ilkņiem]] ir plašs pielietojums. Ar tiem zilonis izrok zemi, lai iegūtu ūdeni, [[sāls|sāli]] un citas [[minerālviela]]s. Ar ilkņiem tiek iezīmēti [[koki]], tiem veicot skrāpējumus mizā, pacelti koku stumbri un zari. Ilkņi kalpo arī kā ieroči, lai cīnītos un aizstāvētos. Uz ilkņiem zilonis mēdz atpūtināt savu snuķi. Turklāt ziloņi mēdz būt labās puses ilkņa lietotāji vai kreisās puses ilkņa lietotāji līdzīgi kā [[cilvēks|cilvēkiem]] ar [[roka|rokām]].<ref name=scie/> Āzijas ziloņu mātītēm parasti nav ilkņu. Ja tie vispār ir attīstījušies, tad tie parasti ir ļoti mazi un vāji attīstīti, un tos var redzēt tikai tad, kad [[mute]] ir atvērta. Arī tēviņiem reizēm trūkst ilkņi, bet Šrilankas ziloņu tēviņiem lielākajai daļai nav ilkņu. Lielākie Āzijas ziloņu ilkņi ir bijuši 1,5 m gari un to apkārtmērs 41 cm resnākajā galā, bet svars 47 kg.<ref name=lyd/> === Āda === Āzijas ziloņa [[āda]]s krāsa parasti ir pelēka, lai gan āda bieži paslēpta zem zemes un smilšu putekļiem un tās krāsu grūti ieraudzīt. Āda ir krokota un kustīga, tā satur daudzus nervus un nervu centrus. Āzijas ziloņa āda ir gludāka nekā Āfrikas zilonim. Reizēm āda uz snuķa, ausīm un kakla ir depigmentēta — redzama rozā āda. Āzijas ziloņa ādas [[epiderma]] (virsējais ādas slānis) un [[derma]] (ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kuru veido tikai dzīvās šūnas) vidēji ir apmēram 18 mm bieza. Uz muguras tā ir 30 mm bieza, lai aizsargātu ķermeni pret [[kukaiņi|kukaiņu]] kodumiem, sasitumiem un skarbiem laika apstākļiem. Āzijas zilonis labāk panes aukstumu nekā pārmērīgu karstumu. Ādas [[temperatūra]] var būt dažāda (24—32,9° C), bet ķermeņa temperatūra ir 35,9° C.<ref name=scie/> === Inteliģence === Āzijas ziloņiem ir ļoti augsta inteliģences pakāpe, tie apzinās sevi un spēj atpazīt spogulī.<ref>[http://www.newscientist.com/article/dn10402-elephants-see-themselves-in-the-mirror.html#.UfACeBbnk6U Elephants see themselves in the mirror]</ref> Tiem ir ļoti liels un labi attīstīts [[neokortekss]] (smadzeņu daļa, kas atbild par domāšanu), līdzīgi kā [[cilvēki]]em, [[cilvēkpērtiķi]]em un vairākām [[delfīni|delfīnu]] sugām. No visiem sauszemes dzīvniekiem Āzijas zilonim ir vislielākais smadzeņu [[cerebrālais kortekss]], kas saistīts ar uzmanības un emociju integrāciju. Tas ir lielāks arī kā ikvienai cilvēkpērtiķu sugai. Ziloņi atrodas uz vienas pakāpes ar cilvēkpērtiķiem spējā izmantot un izgatavot darba rīkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ingentaconnect.com/content/ap/ar/2001/00000062/00000005/art01815 |title=Cognitive behaviour in Asian elephants: use and modification of branches for fly switching |access-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100107181503/http://www.ingentaconnect.com/content/ap/ar/2001/00000062/00000005/art01815 }}</ref> Ir novērots, ka Āzijas ziloņi spēj noteikt un izvēlēties drošu vietu [[zemestrīce]]s vai [[cunami]] gadījumos. == Uzvedība == [[Attēls:An elephant herd at Jim Corbett National Park.jpg|thumb|left|240px|Liels mātīšu bars ar mazuļiem]] [[Attēls:Asian Elephant at Corbett National Park4.jpg|thumb|left|240px|Vientuļš tēviņš]] [[Attēls:One-day old asian elephant with his mother in Laos. Elephant Conservation Center. Photo fabien BASTIDE.jpg|thumb|left|240px|Tikko dzimis zilonēns]] Pieaugušas mātītes un to mazuļi veido barus, kuros visbiežāk ir 3 pieaugušas, savstarpēji radniecīgas mātītes.<ref>Fernando, P.; Lande, R. (2000). "Molecular genetic and behavioral analysis of social organization in the Asian elephant (Elephas maximus)". Behav Ecol Sociobiol 48 (1): 84–91. doi:10.1007/s002650000218</ref> Lielākos baros var būt pat 15 pieaugušas mātītes un to mazuļi.<ref name=sil>de Silva, S.; Wittemyer, G. (2012). "A Comparison of Social Organization in Asian Elephants and African Savannah Elephants". International Journal of Primatology. Forthcoming. doi:10.1007/s10764-011-9564-1</ref> Agrāk valdīja uzskats, ka vadošā mātīte ir vecākā mātīte līdzīgi kā Āfrikas ziloņiem. Tomēr Āzijas ziloņiem par bara vadoni var būt arī jaunāka mātīte, visu izšķir spēja ieņemt augstāku vietu hierarhijā, turklāt bara līderis var mainīties.<ref>de Silva, S.; Ranjeewa, A. D. G.; Kryazhimskiy, S. (2011). "The dynamics of social networks among female Asian elephants". BMC Ecology 11: 17. doi:10.1186/1472-6785-11-17</ref> Pieauguši tēviņi atdalās no savām mātēm, sasniedzot dzimumbriedumu, un vai nu ir vientuļnieki vai veido vecpuišu barus.<ref>McKay, G. M. (1973). "Behavior and ecology of the Asiatic elephant in southeastern Ceylon". Smithsonian Contributions to Zoology 125: 1–113.</ref> Savstarpējās attiecības Āzijas ziloņiem baros ir vājākas nekā Āfrikas ziloņiem.<ref name=sil/> Ziloņi savstarpēji komunicē ar zemas amplitūdas [[skaņa|skaņām]], izmantojot [[infraskaņa|infraskaņu]].<ref>Payne, K. (1998). Silent Thunder. Simon & Schuster. {{ISBN|0-684-80108-6}}.</ref> Reizēm Āzijas ziloņi kļūst agresīvi un bīstami apkārtējiem, cilvēkus ieskaitot. === Ienaidnieki === Pieaugušam Āzijas zilonim nav dabīgo ienaidnieku, bet mazuļiem bīstami ir [[tīģeris|tīģeri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://repository.ias.ac.in/89442/1/3-P.pdf |title=Karanth, K. U. and Nichols, J. D. (1998). Estimation of tiger densities in India using photographic captures and recaptures. Ecology, 79 (8): 2852–2862 |access-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170809055944/http://repository.ias.ac.in/89442/1/3-P.pdf |archivedate={{dat|2017|08|09||bez}} }}</ref> Toties ziloņu savvaļas populācijas apdraud [[mežu izciršana]], lauksaimniecības zemju ierīkošāna, kas noved pie konfliktiem ar cilvēkiem. Ziloņus medī arī malu mednieki, kas cenšās iegūt [[ziloņkauls|ziloņkaulu]], [[gaļa|gaļu]] un ādu.<ref name=iuc/> == Barība == Ziloņi visaktīvākie ir krēslas stundās agri no rīta un vakaros. Tie barojas ar augu izcelsmes barību un vienā dienā pieaudzis Āzijas zilonis apēd 150 kg dažādus augus.<ref>[http://www.asesg.org/PDFfiles/Gajah/27-27-Samansiri.pdf Feeding Behaviour of Asian Elephants in the Northwestern Region of Sri Lanka]</ref> Tie barojas gan ar zāli, gan koku zariem ar lapām, gan koku mizu. Kopumā barībai tie izmanto apmēram 112 dažādu sugu augus. Koku zarus un mizas tie biežāk patērē sausajā sezonā.<ref>Pradhan, N. M. B.; Wegge, P.; Moe, S. R.; Shrestha, A. K. (2008). "Feeding ecology of two endangered sympatric megaherbivores: Asian elephant Elephas maximus and greater one-horned rhinoceros Rhinoceros unicornis in lowland Nepal". Wildlife Biology 14: 147–154.</ref> Padzerties zilonim ir nepieciešams vismaz vienu reizi dienā, tādēļ tie nekad nedodas pārāk tālu no ūdenstilpes.<ref name=scie/> Dienā pieaudzis zilonis izdzer 80—200 [[litrs|litrus]] ūdens, bet ūdeni tas patērē daudz vairāk, jo vienmēr mazgājas. Laiku pa laikam ziloņi rok zemi, lai sameklētu nepieciešamās minerālvielas. == Reprodukcija == [[Attēls:Sekretausscheidung zur Musth.JPG|thumb|220px|Tēviņiem uz deniņiem ir dziedzeris, no kura izdalās feremonus saturošs sekrēts]] [[Attēls:Indian-Elephant-444.jpg|thumb|220px|Mūsdienās ar ziloņiem pa [[džungļi]]em vadā tūristus]] [[Attēls:Vakratunda.jpg|thumb|220px|Dievība [[Ganēša]]]] [[Attēls:The good luck elephant.jpg|thumb|220px|Ziloņa ietērps svētku ceremonijām [[Šrilanka|Šrilankā]]]] Kad kāda mātīte meklējas, tēviņi savstarpēji cīnās par tās uzmanību. Agresīvas cīņas izceļas ļoti reti. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 12—15 gadu vecumā. Vecumā no 10 līdz 20 gadiem tēviņiem katru gadu iestājas periods (daudzās valodās perioda apzīmēšanai lieto [[persiešu valoda|persiešu]] vārdu [[mests]]), kad tā [[testosterons|testosterona]] līmenis sasniedz 100 reizes augstāku līmeni nekā parasti un tie kļūst ļoti agresīvi. Zilonis burtiski saindējas ar testosteronu un kļūst traks un nevaldāms.<ref>[http://www.upali.ch/musth_en.html Musth and Elephant: What does the word "musth" mean?]</ref> Šajā laikā no dziedzeriem, kas atrodas deniņos, izdalās [[Feromoni|feromonus]] saturošs sekrēts. Grūsnības periods ilgst 18—22 mēnešus. Parasti piedzimst viens mazulis, bet ļoti retos gadījumos dvīņi. Sasniedzot 19 mēnešu vecumu, embriji ir pilnībā attīstīti, bet tie joprojām nedzimst, jo paaugas lielumā, lai piedzimstot spētu aizsniegt mātes [[piens|piena]] dziedzerus. Dzimšanas brīdi mazulis sver apmēram 100 kg. Tas zīž pienu pirmos 3 gadus. Nākamais mazulis nedzimst ātrāk, pirms iepriekšējais nav beidzis zīst. Tādējādi starp mazuļiem ir apmēram 4 - 5 gadu intervāls. Āzijas zilonis dzīvo apmēram 60 gadus savvaļā un 80 gadus nebrīvē.<ref name=scie/> == Attiecības ar cilvēkiem == Kopumā savvaļas ziloņi izvairās no satikšanās ar cilvēkiem, tomēr reizēm vientuļie tēviņi var uzbrukt bez īpaša iemesla, pat situācijās, kad cilvēki vienkārši dodas tam garām. Šādi agresīvi ziloņu tēviņi reizēm ieņem vietu ceļa tuvumā, padarot ceļu neiespējamu ceļošanai. Otra bīstama ziloņu grupa ir mātītes ar maziem zilonēniem. Šajā laikā mātīšu baram ir ļoti bīstami tuvoties. Kad Āzijas zilonis gatavojas uzbrukt, tas cieši satin snuķi uz iekšu un uzbrūk noskatītajam upurim ar [[pēda|pēdām]] un ceļgaliem vai, ja uzbrucējs ir tēviņš, ar ilkņiem. Mesta perioda laikā tēviņi ir ļoti bīstami ne tikai cilvēkiem, bet visiem [[dzīvnieki]]em, kas atrodas tā tuvumā. Mājas ziloņi, parādoties pirmajām mesta pazīmēm, tiek cieši piesieti, lai nevarētu nevienam uzbrukt. Uzbrūkot tas cieši pieglauž [[ausis]] pie [[kakls|kakla]] un atsedzas platā piere, galvu zilonis tur augstu un tā snuķis ir satīts starp ilkņiem. Uzbrukums ir straujš un enerģisks. Zilonis galvenokārt uzbrūk ar savām spēcīgajām un masīvajām priekškājām. Lēcieni seko viens otram tik ātri kā mašīnai un sajūta, ka katrs nākamais lēciens ir dubultā spēcīgs. Tā kā snuķis ir satīts, tad zilonis nespēj izdod nevienu skaņu un uzbrukums notiek klusumā. Reizēm attēlos zīmē agresīvu ziloni ar augstu atliektu snuķi. Šāds attēlojums nav atbilstošs realitātei dabā.<ref name=lyd/> === Pieradināšana === Pirmās liecības par domesticētiem Āzijas ziloņiem saglabājušās no [[Indas ielejas civilizācija]]s (3300—1300 p.m.ē.).<ref>[http://books.google.co.in/books?id=1AJO2A-CbccC&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false McIntosh, J. (2008) The ancient Indus Valley: new perspectives. ABC-CLIO.]</ref> Ziloņi vēsturiski tika izmantoti kā pārvietošanās dzīvnieks aristokrātiem, karošanai un medībām. Cilvēks uz ziloņa atradās kā uz paaugstinātas platformas.<ref>[http://books.google.lv/books?id=a89yMml_etQC&lpg=PP1&pg=PA1&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Rangarajan, M. (2001) The Forest and the Field in Ancient India]</ref> Senajos laikos ziloņi tika noķerti savvaļā un pēc tam pieradināti. Ar laiku cilvēki iemācījās tos izmantot arī dažādu smagu darbu veikšanai, ziloņus īpaši apmācot celt dažādus smagus priekšmetus. Visbiežāk tos izmantoja un joprojām izmanto [[mežs|meža]] darbos. == Kultūrā == Zilonim kā tēlam un simbolam ir liela nozīme [[Indija]]s un [[Dienvidaustrumāzija]]s kultūrā. Tas ir svarīgs tēls [[Jatakas stāsti|Jatakas stāstos]] un [[Pančatantra]]s [[fabula|fabulās]] un [[pasaka|pasakās]]. Zilonis ir viens no galvenajiem simboliem [[Hinduisms|Hinduismā]]. Dievības [[Ganēša]]s galva tiek attēlota kā ziloņa galva un ziloņu tempļu svētība tiek vērtēta ļoti augstu. Zilonis tiek bieži pieminēts un izmantots dažādos [[indieši|indiešu]] stāstos, romānos un dzejā. == Sistemātika == Āzijas zilonim ir 3 oficiāli atzītas mūsdienās dzīvojošas pasugas un 1 ierosināta pasuga: * [[Borneo zilonis]] (''Elephas maximus borneensis'') — ierosināts izdalīt kā pasugu, mājo [[Borneo]] salā; * [[Indijas zilonis]] (''Elephas maximus indicus'') — mājo lielākajā daļā Āzijas ziloņa izplatības areālā: [[Indija|Indijā]], [[Bangladeša|Bangladešā]] (neliela izolēta populācija, kas mājo [[Čitagonga]]s kalnos<ref name=asia> Sukumar, R. (1993) The Asian Elephant: Ecology and Management Second edition. Cambridge University Press. {{ISBN|0-521-43758-X}}</ref>), [[Nepāla|Nepālā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Butāna|Butānā]], [[Birma|Birmā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Malakas pussala|Malakas pussalā]], [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Kambodža|Kambodžā]], [[Laosa|Laosā]] un [[Ķīna|Ķīnā]] (Ķīnā Āzijas ziloņi vairs ir sastopami tikai [[Hišuangbana]]s, [[Simao]] reģionos un [[Juņnaņa]]s provinces dienvidos); * [[Sumatras zilonis]] (''Elephas maximus sumatranus'') — mājo [[Sumatra|Sumatrā]] un Borneo; * [[Šrilankas zilonis]] (''Elephas maximus maximus'') — mājo [[Šrilanka|Šrilankā]]; * †[[Ķīnas zilonis]] (''Elephas maximus rubridens'') - izmiruši apmēram 1400. gados p.m.ē. <ref>Brown, R. (2011). Blood Ivory: The Massacre of the African Elephant. Faber & Faber. {{ISBN|978-0-7524-7530-1}}.</ref>; * †[[Sīrijas zilonis]] (''Elephas maximus asurus'') — bijis vislielākais no visiem Āzijas ziloņiem, izmiris apmēram 100. gadā p.m.ē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tabiattarihi.ege.edu.tr/en/ |title=Elephas maxima asurus |access-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2014|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140929143153/http://www.tabiattarihi.ege.edu.tr/en/ }}</ref> Valdīja uzskats, ka vispiemērotākie ziloņi karošanai bija Indijas un Sīrijas ziloņi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Elephas maximus|Āzijas zilonis}} * [http://www.delfi.lv/news/world/other/nepala-visticamak-miris-pasaule-lielakais-azijas-zilonis.d?id=19704707 Nepālā, visticamāk, miris pasaulē lielākais Āzijas zilonis] * [http://spoki.tvnet.lv/vesture/Pasaules-lielakie-dzivnieki/532628 Pasaules lielākie dzivnieki!] * [https://web.archive.org/web/20150602133741/http://www.articlesphere.com/lv/Article/Indian-Elephants/93532 Indijas ziloņi] * [http://nra.lv/pasaule/82775-korejiesu-zilonis-iemacijies-runat-cilveku-valoda.htm Korejiešu zilonis iemācījies runāt cilvēku valodā] * [https://web.archive.org/web/20150602141751/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2008_web/vsk/dzivnieki/snukaini.htm Ziloņi] * [http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fakti-par-ziloniem/245210 Fakti par ziloņiem] * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/49961/soks-ziloni-sakroplo-un-lidz-navei-sabrada-cilvekus-un-govis-indija-video Šoks: ziloņi sakropļo un līdz nāvei sabradā cilvēkus un govis Indijā] * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/asian-elephant/ National Geographic: Asian Elephant Elephas maximus] * [http://www.nhm.ac.uk/nature-online/species-of-the-day/biodiversity/endangered-species/elephas-maximus//index.html Elephas maximus (Asian elephant)] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Elephas_maximus/ ADW: Elephas maximus] * [https://web.archive.org/web/20131231160415/http://www.arkive.org/asian-elephant/elephas-maximus/ ARKive: Asian elephant (Elephas maximus)] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Azzijas zilonis}} [[Kategorija:Āzijas ziloņi]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna‎]] [[Kategorija:Dienvidāzijas fauna‎]] [[Kategorija:Indijas fauna‎]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] [[Kategorija:Mjanmas fauna]] [[Kategorija:Laosas fauna]] [[Kategorija:Taizemes fauna]] [[Kategorija:Malaizijas fauna]] [[Kategorija:Indonēzijas fauna‎]] g1z1sfa688wl5mrp8ci22vzwam989io 0 236824 4537022 4486826 2026-10-17T09:47:30Z Kikos 3705 4537022 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Neviss | Photo = Ben Nevis south face.jpg | Photo size = | Paraksts = Nevisa dienvidu nogāze | karte = Apvienotā Karaliste#Skotija#Hailenda | reljefs = jā | paraksta_izvietojums = right | latd=56|latm=47|lats=52|latNS=N | longd=5|longm=0|longs=10|longEW=W | Augstums = 1344 | Atrašanās vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Grempjanu kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Neviss''' ({{val|en|Ben Nevis}}) vai '''Ņīvešs''' ({{val|gd|Beinn Nibheis}}) ir kalns [[Skotija]]s rietumos, [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] salas un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstākā virsotne. Izvietojies [[Grempjanu kalni|Grempjanu kalnu]] rietumdaļā [[Skotijas augstiene|Skotijas augstienē]] uz dienvidiem no [[Kaledonijas kanāls|Kaledonijas kanāla]].<ref>{{PZT|106|Benneviss}}</ref> Kalna virsotni, kas ir sena [[vulkāns|vulkāna]] iebrucis krāteris, gadā apmeklē ap {{nobr|100 000}} tūristu.<ref name="JMT">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.jmt.org/ben-nevis-estate.asp|title=Ben Nevis owned by the John Muir Trust|accessdate={{dat|2006|11|5||bez}}|author=John Muir Trust|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061025020058/http://www.jmt.org/ben-nevis-estate.asp|archivedate={{dat|2006|10|25||bez}}|deadurl=no}}</ref> Kalna nosaukums cēlies no [[skotu gēlu valoda]]s un nozīmē vai nu ‘Ļaunais, indīgais kalns’, vai arī ‘Kalns ar galvu mākoņos’. Pirmo zināmo uzkāpšanu kalnā veicis [[Edinburga]]s botāniķis Džeimss Robertsons 1771. gada 17. augustā. No 1883. līdz 1904. gadam kalna virsotnē darbojās [[meteoroloģija|meteoroloģiskā]] [[observatorija]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kalni]] tw9cgnt94m4ar4oqv41ywvljo4ahb1s 0 237349 4536644 4536612 2026-10-16T12:54:18Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55432-41|~2026-55432-41]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Teatrālis 4534259 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Indra Briķe | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. datums = {{dat|1957|12|29|N}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Durbe|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|9|1957|12|29}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Indra Briķe''' (dzimusi {{dat|1957|12|29}} [[Durbe|Durbē]], mirusi {{dat|2026|10|9}}) bija latviešu aktrise, strādāja [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1977—1992) un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1993—2026). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1957. gadā Durbē, mācījās [[Durbes vidusskola|Durbes vidusskolā]] un [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolā]]. 1976. gadā atveidoja galveno lomu filmā "[[Zobena ēnā]]". 1977. gadā beidza mācības [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] 2. aktieru studijā pie [[Antonija Apele|Antonijas Apeles]] un [[Oļģerts Kroders|Oļģerta Krodera]]. No 1977. gada līdz 1992. gadam strādāja Liepājas teātrī, kur atveidoja galvenās lomas daudzos klasikas iestudējumos. O. Kroders kļuva par I. Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojās ar izciliem I. Briķes aktierdarbiem. Pēc O. Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī I. Briķe meklēja jaunas darba iespējas. 1990. gadu sākumā viņa piedalījās vairākās [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādēs. Kopš 1993. gada viņa bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise, atveidojusi gan galvenās varones, gan arī otrā plāna lomas. Indra Briķe nomira 2026. gada 9. oktobrī, 68 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies aktrise Indra Briķe |url=https://sejas.tvnet.lv/8561516/muziba-devusies-aktrise-indra-brike|website=TVNET.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija (1986);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indra Briķe |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/indra-brike |website=dailesteatris.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1989); * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balva [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|labākajai aktrisei]] par Dārtas lomu filmā "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989); * [[Lilitas Bērziņas balva]] (2004, 1996); * [[Atzinības krusts]] (4. šķira, 2008);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175205 |website=vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Spēlmaņu nakts]] balva kategorijā "[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Spēlmaņu nakts 2010/2011|2011]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2010 / 2011 sezona |url=https://old.spelmanunakts.lv/2015/10/17/2010-2011-sezona-3/#more-231 |website=spelmanunakts.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> un divas balvas kategorijā [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktrise"]] ceremonijās [[Spēlmaņu nakts 1993|1994. gadā]] un [[Spēlmaņu nakts 2016/2017|2017. gadā]] — par Pegijas lomu izrādē "Pielūdzēja Nr. 1". Par lomu P. Sanajeva lugā "Apglabājiet mani zem grīdas" nominēta "Spēlmaņu nakts" 2011./2012. gada balvai kā labākā aktrise; * [[Krodera balva]] (2014). == Nozīmīgākās lomas == === Dailes teātrī === * Pegija (V. Vīnberga "Pielūdzēja nr. 1", 2017) * Mammīte, Misis Elsinga (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013) * Hanna Portere Pita, Rabīns Izidors Helmevics, Henrijs, Etele Rozenberga (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", 2012) * Ņina Saveļjeva, vecāmāte (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012) * Lenija Rīfenštāle (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011) * Repņikova (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010) * Žanna (B. Srbļanovičas "Siseņi", 2008) * Oze (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007) * Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E. Šmita "Izvirtulis", 2006) * Misis Holaitija (V.S. Moema "Penelope un Diks", 2004) * Ģertrūde (V. Šekspīra "Hamlets", 2003) * Raudupiete (A. Brigaderes "Raudupiete", 2003) * Maša (I. Turgeņeva "Liekēdis", 2002) * Amālija Kore (M. Zālītes, U. Marhilēviča "Tobāgo!", 2001) * Anna (P. Mārbera "Nāc tuvāk!", 2001) * Blanša Dibuā (T. Viljamsa "Ilgu tramvajs", 2000) * Rašela (G. de Mopasāna "Mīlulis", 1999) * Duņaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1998) * Zane (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1998) * De Turvela kundze (K. Hemptona "Bīstamie sakari", 1996) * Terēza Rakēna (E. Zolā "Terēza Rakēna", 1996) * Džuljeta (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1994) * Irēna (H. Ibsena "Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993) === Liepājas teātrī === * Stella Kempbela (Dž. Kiltija "Mīļais melis", 2000) * Elvīra (M. Friša "Santakrusa", 1995) * Annija (F. Molnāra "Spēle pilī", 1992) * Jūlika (M. Friša "Štillers", 1991) * Henrijs Kendels (M. Zīverta "Āksts", 1989) * Žoanna Modū (Ē.M. Remarka "Triumfa arka", 1988) * Skārleta O'Hāra (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987) * Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987) * Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985) * Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985) * Randa Grabovska (J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts", 1983) * Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982) * Mirdza (Aspazijas "Vaidelote", 1981) * Hermione, Perita (V. Šekspīra "Ziemas pasaka", 1980) * Donja Sol de Silva (V. Igo "Kastīliešu gods", 1979) * Pelnrušķīte (T. Gabes "Pelnrušķīte", 1978) * Adela (F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", 1978) * Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977), * Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977) === Jaunajā Rīgas teātrī === * Māte (F. Vedekinda "Pavasara atmoda", 1995) * Emma (H. Pintera "Nodevība", 1994) * Melhiora Montrei kundze (J. Mišimas "Marķīze de Sada", 1993) * Irēna (A. Čaka "Matīss — kausu bajārs", 1993) === Lomas kino === * Māte ("[[Ar putām uz lūpām]]", 2017) * Zemnieka sieva ("[[Aukstais tango]]", Krievija, 2017) * Direktore ("[[Es esmu šeit]]", 2016) * Pētera mamma ("[[Mammu, es tevi mīlu]]", 2012) * Atraitne ("[[Rožu ieleja]]", Krievija, 2011) * Kņaziene ("[[Rīgas sargi]]", 2007) * Ivara māte ("[[Sauja ložu]]", 2002) * Karina ("[[Cilpā]]", 1991) * Anna ("[[Mazās kaislības]]", 1990) * Biruta ("[[Valsis mūža garumā]]", 1990) * Dārta ("[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", 1989) * Zelma ("[[Ja mēs visu to pārcietīsim]], 1987) * Vizma ("[[Vasara bija tikai vienu dienu]]", 1980) * Maija ("[[Zobena ēnā]]", 1976) === Lomas TV iestudējumos un seriālos === Piedalījusies seriālos "[[Padomju džinsi]]" (2024), "[[Ēnu spēles]]" (2012), "[[UgunsGrēks]]" (no 2008) un "[[Neprāta cena]]" (no 2007), "[[Likteņa līdumnieki]]" (2002—2005), videofilmā "[[Suņu vīrs un Tille]]", (2002), seriālā "[[Doktora Kraufa noslēpums]]" (1998), TV iestudējumos M. Zīverta "Rīga dimd" (1989), Raiņa "Rīgas ragana" (1989), Ē.M. Remarka "Melnais obelisks" (1984) A. Upīša "Zaļā zeme" (1982), J. Jaunsudrabiņa "Vēja ziedi" (1980). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/indra-brike-7431 Indra Briķe] izrades.lv {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Brikze, Indra}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] 7rnyp75y9cznl6drix2dfljdtm4tclh 0 239271 4537008 4535846 2026-10-17T08:56:50Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4537008 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Curlandia-Semigallia.png|thumb|250px|Apvienotās Kurzemes un Piltenes bruņniecības ģerbonis]] [[Attēls:Jelgavas pils gerbonu zale.jpg|250px|right|thumb|Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē.]] '''Piltenes bruņniecība''' ({{val-de|Piltensche Ritterschaft}}) bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1841. gada veidoja daļu no [[Kurzemes bruņniecība]]s. == Vēsture == Piltenes bruņniecības dažu dzimtu vēsture izsekojama līdz 14.-16. gadsimtam ([[Ostenzakeni]], [[Bēri]], [[Mirbahi]] u.c.), kad tās piederēja pie [[Kurzemes bīskapija]]s, vēlāk Piltenes apgabala sabiedrības valdošās šķiras. 1660. gadā [[hercogs Jēkabs]] pievienoja Piltenes apgabalu [[Kurzemes hercogiste]]i, tomēr [[1685]]. gadā Piltenes bruņniecība panāca autonomiju, bet no 1717. gada tieši pakļāvās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdniekiem. Bruņniecības delegāti regulāri pulcējās Piltenes landtāgos [[Aizpute|Aizputē]], un no savas vides ievēlēja Piltenes apgabala valdību jeb Piltenes landrātu kolēģiju (''Piltensche Landratskollegium''). Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Piltenes bruņniecības vadība parakstīja pakļaušanās aktu [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s administratīvās reformās 1817. gadā Piltenes apgabalu un tā pārvaldes orgānus likvidēja un no 1819. līdz 1841. gadam Piltenes bruņniecību iekļāva Kurzemes bruņniecības sastāvā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> Pēc 1839. gada datiem Kurzemes guberņā bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Savu publisko un tiesisko funkciju Kurzemes un Piltenes bruņniecība zaudēja līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1920. gadā, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes un Piltenes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar [[Igaunija]]s, [[Sāmsala]]s un [[Vidzeme]]s dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "''Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.''". === 1819. gadā imatrikulēto dzimtu ģerboņi === Laikā no 1677. līdz 1819. gadam Piltenes bruņniecībā papildus uzņēma 27 personas un 1819. gadā ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā ar šādiem numuriemː * Teodors fon Mencels (Mentzel, 1677, nr. 192) * Frīdrihs fon Deršavs (Derschau, 1683, nr. 194) * Johans Dītrihs fon Maidels (Maydell, 1729, nr. 200) * Kārlis fon Bage af Bū (Bagge af Boo, 1731, nr. 202), Saksijas armijas dragūnu virsnieks * Kārlis Gustavs fon Simolins (Simolin, 1767, nr. 209), Krievijas impērijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē (1758-1777) * [[Pjotrs Rumjancevs-Zadunaiskis]] (1777, neierakstīts matrikulā), Krievijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals * Johans fon Mihelzonens (Michelsohnen, 1779, nr. 213), Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis * Kristofs Ādams fon Rihters (1783, nr. 219), Vidzemes gubernators * Kristofs fon Alopejs (Alopäus, 1784, nr. 220) * Johans Martins fon [[Elmpts]] (1784. nr. 221) * Aleksandrs Jākobs un Kristofs Luters fon Dērperi (Dörper, 1784, nr. 222) * Andreass fon Kēnigsfels (Königsfels, 1788, nr. 229) * Johans fon Simpsons (1791, neierakstīts matrikulā) * Johans fon Berners (1797, nr. 236) * Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams (1797, nr. 237) * Kristiāns fon Trompovskis (1797, nr. 238) * Kārlis Fromholds fon Šeinvogels (1799, nr. 241) * [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs]] (1803), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors * Georgs Augusts fon Grandidjē (Grandidier, 1803, nr. 256) * Šarls Pjērs Ādams fon Danzass (Dansas, 1803, nr. 255) * Emanuels fon Štaneke (1803, nr. 258), Kurzemes vicegubernators * Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens (1805, nr. 262) * Aleksandrs Virtembergas hercogs (1805. nr. 263) * Johans Heinrihs fon Bahs (1805, nr. 264) * Nikolajs Arseņjevs (1808, nr. 265) * Aleksandrs Beklešovs (1808. nr. 266) * Scipio Pjatoli (Piattoli, 1808. nr. 267) Pēc Piltenes bruņinieku kārtas apvienošanās ar Kurzemes bruņinieku ordeni 1819. gadā viņu dzimtas ierakstīja Kurzemes bruņniecības reģistrā ar šādiem ģerboņiemː<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bergi (Kaarma) suguvõsa aadlivapp.png|[[Bergi]] |Attēls:Bistrami suguvõsa vabahärravapp.png|[[Bistrami]] |Attēls:Blombergi suguvõsa aadlivapp.png|[[Blombergi]] |Attēls:Brinckeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brinkeni]] |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|[[Plāteri]] |Attēls:Brunnowi suguvõsa parunivapp.png|[[Brunovi]] |Attēls:Buchholtzi suguvõsa parunivapp.png|[[Buholci]] |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|[[Budenbroki]] |Attēls:Buttlari suguvõsa parunivapp.png|[[Butlari]] |Attēls: Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|[[Budbergi]] |Attēls: Dortheseni suguvõsa parunivapp.png|[[Dortezeni]] |Attēls: Drachenfelsi suguvõsa parunivapp.png|[[Drahenfelsi]] |Attēls: POL COA Denhoff.svg|[[Dēnhofi]] |Attēls: Elmendorffi suguvõsa aadlivapp.png|[[Elmendorfi]] |Attēls: Finkenhageni suguvõsa aadlivapp.png|[[Finkenhāgeni]] |Attēls: Fircksi suguvõsa parunivapp.png|[[Firksi]] |Attēls: Pfeilitzer gen. Francki suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Feiliceri-Franki]] |Attēls: Freytag von Loringhoveni suguvõsa aadli- ja parunivapp ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadliivapp.png|[[Freitāgi-Loringhofeni]] |Attēls: Fölckersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp ning Völckersahmi suguvõsa aadlivapp.png|[[Felkerzāmi]] |Attēls: Fürstenbergi (Vestfaal) suguvõsa aadlivapp.png|[[Firstenbergi]] |Attēls: Goesi suguvõsa aadlivapp.png|[[Gesi]] |Attēls: Grimberg gen. Altenbockumi suguvõsa aadlivapp.png|[[Altenbokumi]] |Attēls: Grotthussi suguvõsa parunivapp.png|[[Grothusi]] |Attēls: Hahni suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Hāni]] |Attēls: Heyking COA.JPG|[[Heikingi]] |Attēls: Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hoveni]] |Attēls: Hoyningen-Huene aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hojningeni-Hīni]] |Attēls: Klopmanni suguvõsa parunivapp.jpg|[[Klopmaņi]] |Attēls: Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Knoringi]] |Attēls: Ludinghausen gennant Wolff.png|[[Volfi fon Līdinghauzeni]] |Attēls: Zoege-von-Manteuffel.png|[[Manteifeļi]] |Attēls: Medem-Wappen.jpg|[[Mēdemi]] |Attēls: Mirbach Baron.png|[[Mirbahi]] |Attēls: Nettelhorst COA.png|[[Netelhorsti]] |Attēls: Oelsen Baron.png|[[Elseni]] |Attēls: Plettenbergi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Pletenbergi]] |Attēls: Rahden Baron.png|[[Rādeni]] |Attēls: Reck Baron.png|[[Rekes]] |Attēls: Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Rēbinderi]] |Attēls: Ropp Baron.png|[[Ropi]] |Attēls: Schaffhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Šafhauzeni]] |Attēls: Wappen Schenking Klingspor T98.png|[[Šenkingi]] |Attēls: Schillingi suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Šilingi]] |Attēls: Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Šlipenbahi]] |Attēls: Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Fītinghofi]] |Attēls:Wenge gen. Lambsdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Lambsdorfi]] |Attēls: Trotta-Treyden-Wappen BWB.PNG|[[Troti-Treideni]] |Attēls: Brockhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Brokhauzeni]] |Attēls: Brüggeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brigeni]] |Attēls: Funck Baron.png|[[Funki]] |Attēls: Keyserlingki suguvõsa parunivapp (Kuramaa).jpg|[[Keizerlingi]] |Attēls: Aschebergi suguvõsa parunivapp.png|[[Ašebergi]] |Attēls: RU COA Budde.png|[[Budes]] || }} == Piltenes bruņniecības komiteja == Pēc Piltenes statūtu (''Statthalterschaftsverfassung'') atcelšanas 1797. gadā izveidoja Piltenes bruņniecības komiteju, kas sastāvēja no Piltenes landrātu kolēģijas un septiņiem [[draudzes novads|draudzes novadu]] pilnvarotajiem, no 1805. gada pieciem apriņķu maršaliem (''Kreismarschälle''). == Iekļaušana Kurzemes bruņniecības matrikulā (1841) == [[Kurzemes guberņa]]s laikā 1841. gadā imatrikulēja šādas dzimtas, kas agrāk bija ierakstītas Piltenes bruņniecības matrikulāː<ref>[https://vesture.eu/Kurzemes_bru%C5%86niec%C4%ABbas_matrikula vesture.eu]</ref> * agrākā Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː [[von Amboten]]; [[von Behr]]; von Bohl; von Brucken genannt Fock; [[von Bülow]]; von Elerdt; von Heringen; [[von Holtey]] (Holtei); von Gohr; [[von Korff]]; [[von Korff genannt Schmysingk]]; [[von Koskull]]; [[von Maydell a. d. Haus Dondangen]]; von der Raab genannt Thülen; [[von Roenne]]; [[von Rosen a. d. H. Hochrosen und Roop]]; von Rump; von Seefeld; von Schwaben; von Schwartzhoff; von Tolck genannt Engel; von Treyden; von Wessel; von Wettberg; [[von Wrangell]]; von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz * agrākās Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː von Bandemer; von Berg a. d. H. Kandel; von der Borch-Lubeschütz und Borchshoff von Borchsland; von der Borch; von Brackel; von Eckeln genannt Hülsen; Fink von Finkenstein; von Gayl; von Galen genannt Halswig; von Gantzkow; von Hanenfeldt (Hanenfeld); von Haaren; von Harreyan genannt Harrien; von Holstinhausen genannt Holsten; [[von Kettler]]; [[von Kleist]]; von Klüchtzner; von Knabenau; von Kraehen; von Lysander; von Lohausen genannt Solderbach; [[von der Mohl]]; von Münster a. d. H. Sallensee; von Orgies genannt Rutenberg; [[von der Osten genannt Sacken und von Rhein]]; [[von der Osten genannt Sacken-Tettenborn]]; [[von Offenberg]]; von Roemer; [[von Rechenberg genannt Linten]]; [[von Sass]]; von Schierstädt; [[von Taube zu Fier und Sesswegen]]; von Tryzna genannt Karp; von der Wahlen; von der Warden * [[Vidzemes guberņa]]s dižciltīgo dzimtasː [[von Engelhardt]]; [[von Ungern-Sternberg]] * agrākās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo dzimtaː von Münster a. d. H. Pokroy == Ārējās saites == * [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] * [[Igaunijas bruņniecība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Piltenes bruņniecība]] [[Kategorija:Baltijas ģerboņu grāmata]] efin47lysyvzphmu8jiu0t1xbrfqhro 4537009 4537008 2026-10-17T08:57:59Z Pirags 3757 /* 1819. gadā imatrikulēto dzimtu ģerboņi */ 4537009 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Curlandia-Semigallia.png|thumb|250px|Apvienotās Kurzemes un Piltenes bruņniecības ģerbonis]] [[Attēls:Jelgavas pils gerbonu zale.jpg|250px|right|thumb|Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē.]] '''Piltenes bruņniecība''' ({{val-de|Piltensche Ritterschaft}}) bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1841. gada veidoja daļu no [[Kurzemes bruņniecība]]s. == Vēsture == Piltenes bruņniecības dažu dzimtu vēsture izsekojama līdz 14.-16. gadsimtam ([[Ostenzakeni]], [[Bēri]], [[Mirbahi]] u.c.), kad tās piederēja pie [[Kurzemes bīskapija]]s, vēlāk Piltenes apgabala sabiedrības valdošās šķiras. 1660. gadā [[hercogs Jēkabs]] pievienoja Piltenes apgabalu [[Kurzemes hercogiste]]i, tomēr [[1685]]. gadā Piltenes bruņniecība panāca autonomiju, bet no 1717. gada tieši pakļāvās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdniekiem. Bruņniecības delegāti regulāri pulcējās Piltenes landtāgos [[Aizpute|Aizputē]], un no savas vides ievēlēja Piltenes apgabala valdību jeb Piltenes landrātu kolēģiju (''Piltensche Landratskollegium''). Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Piltenes bruņniecības vadība parakstīja pakļaušanās aktu [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s administratīvās reformās 1817. gadā Piltenes apgabalu un tā pārvaldes orgānus likvidēja un no 1819. līdz 1841. gadam Piltenes bruņniecību iekļāva Kurzemes bruņniecības sastāvā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> Pēc 1839. gada datiem Kurzemes guberņā bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Savu publisko un tiesisko funkciju Kurzemes un Piltenes bruņniecība zaudēja līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1920. gadā, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes un Piltenes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar [[Igaunija]]s, [[Sāmsala]]s un [[Vidzeme]]s dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "''Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.''". === Papildus imatrikulēto dzimtu ģerboņi === Laikā no 1677. līdz 1819. gadam Piltenes bruņniecībā papildus uzņēma 27 personas un 1819. gadā ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā ar šādiem numuriemː * Teodors fon Mencels (Mentzel, 1677, nr. 192) * Frīdrihs fon Deršavs (Derschau, 1683, nr. 194) * Johans Dītrihs fon Maidels (Maydell, 1729, nr. 200) * Kārlis fon Bage af Bū (Bagge af Boo, 1731, nr. 202), Saksijas armijas dragūnu virsnieks * Kārlis Gustavs fon Simolins (Simolin, 1767, nr. 209), Krievijas impērijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē (1758-1777) * [[Pjotrs Rumjancevs-Zadunaiskis]] (1777, neierakstīts matrikulā), Krievijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals * Johans fon Mihelzonens (Michelsohnen, 1779, nr. 213), Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis * Kristofs Ādams fon Rihters (1783, nr. 219), Vidzemes gubernators * Kristofs fon Alopejs (Alopäus, 1784, nr. 220) * Johans Martins fon [[Elmpts]] (1784. nr. 221) * Aleksandrs Jākobs un Kristofs Luters fon Dērperi (Dörper, 1784, nr. 222) * Andreass fon Kēnigsfels (Königsfels, 1788, nr. 229) * Johans fon Simpsons (1791, neierakstīts matrikulā) * Johans fon Berners (1797, nr. 236) * Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams (1797, nr. 237) * Kristiāns fon Trompovskis (1797, nr. 238) * Kārlis Fromholds fon Šeinvogels (1799, nr. 241) * [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs]] (1803), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors * Georgs Augusts fon Grandidjē (Grandidier, 1803, nr. 256) * Šarls Pjērs Ādams fon Danzass (Dansas, 1803, nr. 255) * Emanuels fon Štaneke (1803, nr. 258), Kurzemes vicegubernators * Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens (1805, nr. 262) * Aleksandrs Virtembergas hercogs (1805. nr. 263) * Johans Heinrihs fon Bahs (1805, nr. 264) * Nikolajs Arseņjevs (1808, nr. 265) * Aleksandrs Beklešovs (1808. nr. 266) * Scipio Pjatoli (Piattoli, 1808. nr. 267) Pēc Piltenes bruņinieku kārtas apvienošanās ar Kurzemes bruņinieku ordeni 1819. gadā viņu dzimtas ierakstīja Kurzemes bruņniecības reģistrā ar šādiem ģerboņiemː<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bergi (Kaarma) suguvõsa aadlivapp.png|[[Bergi]] |Attēls:Bistrami suguvõsa vabahärravapp.png|[[Bistrami]] |Attēls:Blombergi suguvõsa aadlivapp.png|[[Blombergi]] |Attēls:Brinckeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brinkeni]] |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|[[Plāteri]] |Attēls:Brunnowi suguvõsa parunivapp.png|[[Brunovi]] |Attēls:Buchholtzi suguvõsa parunivapp.png|[[Buholci]] |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|[[Budenbroki]] |Attēls:Buttlari suguvõsa parunivapp.png|[[Butlari]] |Attēls: Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|[[Budbergi]] |Attēls: Dortheseni suguvõsa parunivapp.png|[[Dortezeni]] |Attēls: Drachenfelsi suguvõsa parunivapp.png|[[Drahenfelsi]] |Attēls: POL COA Denhoff.svg|[[Dēnhofi]] |Attēls: Elmendorffi suguvõsa aadlivapp.png|[[Elmendorfi]] |Attēls: Finkenhageni suguvõsa aadlivapp.png|[[Finkenhāgeni]] |Attēls: Fircksi suguvõsa parunivapp.png|[[Firksi]] |Attēls: Pfeilitzer gen. Francki suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Feiliceri-Franki]] |Attēls: Freytag von Loringhoveni suguvõsa aadli- ja parunivapp ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadliivapp.png|[[Freitāgi-Loringhofeni]] |Attēls: Fölckersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp ning Völckersahmi suguvõsa aadlivapp.png|[[Felkerzāmi]] |Attēls: Fürstenbergi (Vestfaal) suguvõsa aadlivapp.png|[[Firstenbergi]] |Attēls: Goesi suguvõsa aadlivapp.png|[[Gesi]] |Attēls: Grimberg gen. Altenbockumi suguvõsa aadlivapp.png|[[Altenbokumi]] |Attēls: Grotthussi suguvõsa parunivapp.png|[[Grothusi]] |Attēls: Hahni suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Hāni]] |Attēls: Heyking COA.JPG|[[Heikingi]] |Attēls: Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hoveni]] |Attēls: Hoyningen-Huene aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hojningeni-Hīni]] |Attēls: Klopmanni suguvõsa parunivapp.jpg|[[Klopmaņi]] |Attēls: Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Knoringi]] |Attēls: Ludinghausen gennant Wolff.png|[[Volfi fon Līdinghauzeni]] |Attēls: Zoege-von-Manteuffel.png|[[Manteifeļi]] |Attēls: Medem-Wappen.jpg|[[Mēdemi]] |Attēls: Mirbach Baron.png|[[Mirbahi]] |Attēls: Nettelhorst COA.png|[[Netelhorsti]] |Attēls: Oelsen Baron.png|[[Elseni]] |Attēls: Plettenbergi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Pletenbergi]] |Attēls: Rahden Baron.png|[[Rādeni]] |Attēls: Reck Baron.png|[[Rekes]] |Attēls: Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Rēbinderi]] |Attēls: Ropp Baron.png|[[Ropi]] |Attēls: Schaffhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Šafhauzeni]] |Attēls: Wappen Schenking Klingspor T98.png|[[Šenkingi]] |Attēls: Schillingi suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Šilingi]] |Attēls: Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Šlipenbahi]] |Attēls: Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Fītinghofi]] |Attēls:Wenge gen. Lambsdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Lambsdorfi]] |Attēls: Trotta-Treyden-Wappen BWB.PNG|[[Troti-Treideni]] |Attēls: Brockhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Brokhauzeni]] |Attēls: Brüggeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brigeni]] |Attēls: Funck Baron.png|[[Funki]] |Attēls: Keyserlingki suguvõsa parunivapp (Kuramaa).jpg|[[Keizerlingi]] |Attēls: Aschebergi suguvõsa parunivapp.png|[[Ašebergi]] |Attēls: RU COA Budde.png|[[Budes]] || }} == Piltenes bruņniecības komiteja == Pēc Piltenes statūtu (''Statthalterschaftsverfassung'') atcelšanas 1797. gadā izveidoja Piltenes bruņniecības komiteju, kas sastāvēja no Piltenes landrātu kolēģijas un septiņiem [[draudzes novads|draudzes novadu]] pilnvarotajiem, no 1805. gada pieciem apriņķu maršaliem (''Kreismarschälle''). == Iekļaušana Kurzemes bruņniecības matrikulā (1841) == [[Kurzemes guberņa]]s laikā 1841. gadā imatrikulēja šādas dzimtas, kas agrāk bija ierakstītas Piltenes bruņniecības matrikulāː<ref>[https://vesture.eu/Kurzemes_bru%C5%86niec%C4%ABbas_matrikula vesture.eu]</ref> * agrākā Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː [[von Amboten]]; [[von Behr]]; von Bohl; von Brucken genannt Fock; [[von Bülow]]; von Elerdt; von Heringen; [[von Holtey]] (Holtei); von Gohr; [[von Korff]]; [[von Korff genannt Schmysingk]]; [[von Koskull]]; [[von Maydell a. d. Haus Dondangen]]; von der Raab genannt Thülen; [[von Roenne]]; [[von Rosen a. d. H. Hochrosen und Roop]]; von Rump; von Seefeld; von Schwaben; von Schwartzhoff; von Tolck genannt Engel; von Treyden; von Wessel; von Wettberg; [[von Wrangell]]; von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz * agrākās Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː von Bandemer; von Berg a. d. H. Kandel; von der Borch-Lubeschütz und Borchshoff von Borchsland; von der Borch; von Brackel; von Eckeln genannt Hülsen; Fink von Finkenstein; von Gayl; von Galen genannt Halswig; von Gantzkow; von Hanenfeldt (Hanenfeld); von Haaren; von Harreyan genannt Harrien; von Holstinhausen genannt Holsten; [[von Kettler]]; [[von Kleist]]; von Klüchtzner; von Knabenau; von Kraehen; von Lysander; von Lohausen genannt Solderbach; [[von der Mohl]]; von Münster a. d. H. Sallensee; von Orgies genannt Rutenberg; [[von der Osten genannt Sacken und von Rhein]]; [[von der Osten genannt Sacken-Tettenborn]]; [[von Offenberg]]; von Roemer; [[von Rechenberg genannt Linten]]; [[von Sass]]; von Schierstädt; [[von Taube zu Fier und Sesswegen]]; von Tryzna genannt Karp; von der Wahlen; von der Warden * [[Vidzemes guberņa]]s dižciltīgo dzimtasː [[von Engelhardt]]; [[von Ungern-Sternberg]] * agrākās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo dzimtaː von Münster a. d. H. Pokroy == Ārējās saites == * [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] * [[Igaunijas bruņniecība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Piltenes bruņniecība]] [[Kategorija:Baltijas ģerboņu grāmata]] tcq8mn5kmgfxlsvzfksctwwfnp3nl3i 4537052 4537009 2026-10-17T11:13:55Z Pirags 3757 /* Papildus imatrikulēto dzimtu ģerboņi */ 4537052 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Curlandia-Semigallia.png|thumb|250px|Apvienotās Kurzemes un Piltenes bruņniecības ģerbonis]] [[Attēls:Jelgavas pils gerbonu zale.jpg|250px|right|thumb|Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē.]] '''Piltenes bruņniecība''' ({{val-de|Piltensche Ritterschaft}}) bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1841. gada veidoja daļu no [[Kurzemes bruņniecība]]s. == Vēsture == Piltenes bruņniecības dažu dzimtu vēsture izsekojama līdz 14.-16. gadsimtam ([[Ostenzakeni]], [[Bēri]], [[Mirbahi]] u.c.), kad tās piederēja pie [[Kurzemes bīskapija]]s, vēlāk Piltenes apgabala sabiedrības valdošās šķiras. 1660. gadā [[hercogs Jēkabs]] pievienoja Piltenes apgabalu [[Kurzemes hercogiste]]i, tomēr [[1685]]. gadā Piltenes bruņniecība panāca autonomiju, bet no 1717. gada tieši pakļāvās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdniekiem. Bruņniecības delegāti regulāri pulcējās Piltenes landtāgos [[Aizpute|Aizputē]], un no savas vides ievēlēja Piltenes apgabala valdību jeb Piltenes landrātu kolēģiju (''Piltensche Landratskollegium''). Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Piltenes bruņniecības vadība parakstīja pakļaušanās aktu [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s administratīvās reformās 1817. gadā Piltenes apgabalu un tā pārvaldes orgānus likvidēja un no 1819. līdz 1841. gadam Piltenes bruņniecību iekļāva Kurzemes bruņniecības sastāvā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> Pēc 1839. gada datiem Kurzemes guberņā bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Savu publisko un tiesisko funkciju Kurzemes un Piltenes bruņniecība zaudēja līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1920. gadā, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes un Piltenes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar [[Igaunija]]s, [[Sāmsala]]s un [[Vidzeme]]s dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "''Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.''". === Papildus imatrikulēto dzimtu ģerboņi === Laikā no 1677. līdz 1819. gadam Piltenes bruņniecībā papildus uzņēma 27 personas un 1819. gadā ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā ar šādiem numuriemː * Teodors fon Mencels (Mentzel, 1677, nr. 192) * Frīdrihs fon Deršavs (Derschau, 1683, nr. 194) * Johans Dītrihs fon Maidels (Maydell, 1729, nr. 200) * Kārlis fon Bage af Bū (Bagge af Boo, 1731, nr. 202), Saksijas armijas dragūnu virsnieks * Kārlis Gustavs fon Simolins (Simolin, 1767, nr. 209), Krievijas impērijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē (1758-1777) * [[Pjotrs Rumjancevs-Zadunaiskis]] (1777, neierakstīts matrikulā), Krievijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals * Johans fon Mihelzonens (Michelsohnen, 1779, nr. 213), Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis * Kristofs Ādams fon Rihters (1783, nr. 219), Vidzemes gubernators * Kristofs fon Alopejs (Alopäus, 1784, nr. 220) * [[Johans Martins fon Elmpts]] (1784. nr. 221), Krievijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals * Aleksandrs Jākobs un Kristofs Luters fon Dērperi (Dörper, 1784, nr. 222) * Andreass fon Kēnigsfels (Königsfels, 1788, nr. 229) * Johans fon Simpsons (1791, neierakstīts matrikulā) * Johans fon Berners (1797, nr. 236) * Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams (1797, nr. 237) * Kristiāns fon Trompovskis (1797, nr. 238) * Kārlis Fromholds fon Šeinvogels (1799, nr. 241) * [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs]] (1803), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors * Georgs Augusts fon Grandidjē (Grandidier, 1803, nr. 256) * Šarls Pjērs Ādams fon Danzass (Dansas, 1803, nr. 255) * Emanuels fon Štaneke (1803, nr. 258), Kurzemes vicegubernators * Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens (1805, nr. 262) * Aleksandrs Virtembergas hercogs (1805. nr. 263) * Johans Heinrihs fon Bahs (1805, nr. 264) * Nikolajs Arseņjevs (1808, nr. 265) * Aleksandrs Beklešovs (1808. nr. 266) * Scipio Pjatoli (Piattoli, 1808. nr. 267) Pēc Piltenes bruņinieku kārtas apvienošanās ar Kurzemes bruņinieku ordeni 1819. gadā viņu dzimtas ierakstīja Kurzemes bruņniecības reģistrā ar šādiem ģerboņiemː<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bergi (Kaarma) suguvõsa aadlivapp.png|[[Bergi]] |Attēls:Bistrami suguvõsa vabahärravapp.png|[[Bistrami]] |Attēls:Blombergi suguvõsa aadlivapp.png|[[Blombergi]] |Attēls:Brinckeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brinkeni]] |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|[[Plāteri]] |Attēls:Brunnowi suguvõsa parunivapp.png|[[Brunovi]] |Attēls:Buchholtzi suguvõsa parunivapp.png|[[Buholci]] |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|[[Budenbroki]] |Attēls:Buttlari suguvõsa parunivapp.png|[[Butlari]] |Attēls: Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|[[Budbergi]] |Attēls: Dortheseni suguvõsa parunivapp.png|[[Dortezeni]] |Attēls: Drachenfelsi suguvõsa parunivapp.png|[[Drahenfelsi]] |Attēls: POL COA Denhoff.svg|[[Dēnhofi]] |Attēls: Elmendorffi suguvõsa aadlivapp.png|[[Elmendorfi]] |Attēls: Finkenhageni suguvõsa aadlivapp.png|[[Finkenhāgeni]] |Attēls: Fircksi suguvõsa parunivapp.png|[[Firksi]] |Attēls: Pfeilitzer gen. Francki suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Feiliceri-Franki]] |Attēls: Freytag von Loringhoveni suguvõsa aadli- ja parunivapp ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadliivapp.png|[[Freitāgi-Loringhofeni]] |Attēls: Fölckersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp ning Völckersahmi suguvõsa aadlivapp.png|[[Felkerzāmi]] |Attēls: Fürstenbergi (Vestfaal) suguvõsa aadlivapp.png|[[Firstenbergi]] |Attēls: Goesi suguvõsa aadlivapp.png|[[Gesi]] |Attēls: Grimberg gen. Altenbockumi suguvõsa aadlivapp.png|[[Altenbokumi]] |Attēls: Grotthussi suguvõsa parunivapp.png|[[Grothusi]] |Attēls: Hahni suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Hāni]] |Attēls: Heyking COA.JPG|[[Heikingi]] |Attēls: Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hoveni]] |Attēls: Hoyningen-Huene aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hojningeni-Hīni]] |Attēls: Klopmanni suguvõsa parunivapp.jpg|[[Klopmaņi]] |Attēls: Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Knoringi]] |Attēls: Ludinghausen gennant Wolff.png|[[Volfi fon Līdinghauzeni]] |Attēls: Zoege-von-Manteuffel.png|[[Manteifeļi]] |Attēls: Medem-Wappen.jpg|[[Mēdemi]] |Attēls: Mirbach Baron.png|[[Mirbahi]] |Attēls: Nettelhorst COA.png|[[Netelhorsti]] |Attēls: Oelsen Baron.png|[[Elseni]] |Attēls: Plettenbergi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Pletenbergi]] |Attēls: Rahden Baron.png|[[Rādeni]] |Attēls: Reck Baron.png|[[Rekes]] |Attēls: Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Rēbinderi]] |Attēls: Ropp Baron.png|[[Ropi]] |Attēls: Schaffhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Šafhauzeni]] |Attēls: Wappen Schenking Klingspor T98.png|[[Šenkingi]] |Attēls: Schillingi suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Šilingi]] |Attēls: Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Šlipenbahi]] |Attēls: Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Fītinghofi]] |Attēls:Wenge gen. Lambsdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Lambsdorfi]] |Attēls: Trotta-Treyden-Wappen BWB.PNG|[[Troti-Treideni]] |Attēls: Brockhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Brokhauzeni]] |Attēls: Brüggeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brigeni]] |Attēls: Funck Baron.png|[[Funki]] |Attēls: Keyserlingki suguvõsa parunivapp (Kuramaa).jpg|[[Keizerlingi]] |Attēls: Aschebergi suguvõsa parunivapp.png|[[Ašebergi]] |Attēls: RU COA Budde.png|[[Budes]] || }} == Piltenes bruņniecības komiteja == Pēc Piltenes statūtu (''Statthalterschaftsverfassung'') atcelšanas 1797. gadā izveidoja Piltenes bruņniecības komiteju, kas sastāvēja no Piltenes landrātu kolēģijas un septiņiem [[draudzes novads|draudzes novadu]] pilnvarotajiem, no 1805. gada pieciem apriņķu maršaliem (''Kreismarschälle''). == Iekļaušana Kurzemes bruņniecības matrikulā (1841) == [[Kurzemes guberņa]]s laikā 1841. gadā imatrikulēja šādas dzimtas, kas agrāk bija ierakstītas Piltenes bruņniecības matrikulāː<ref>[https://vesture.eu/Kurzemes_bru%C5%86niec%C4%ABbas_matrikula vesture.eu]</ref> * agrākā Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː [[von Amboten]]; [[von Behr]]; von Bohl; von Brucken genannt Fock; [[von Bülow]]; von Elerdt; von Heringen; [[von Holtey]] (Holtei); von Gohr; [[von Korff]]; [[von Korff genannt Schmysingk]]; [[von Koskull]]; [[von Maydell a. d. Haus Dondangen]]; von der Raab genannt Thülen; [[von Roenne]]; [[von Rosen a. d. H. Hochrosen und Roop]]; von Rump; von Seefeld; von Schwaben; von Schwartzhoff; von Tolck genannt Engel; von Treyden; von Wessel; von Wettberg; [[von Wrangell]]; von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz * agrākās Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː von Bandemer; von Berg a. d. H. Kandel; von der Borch-Lubeschütz und Borchshoff von Borchsland; von der Borch; von Brackel; von Eckeln genannt Hülsen; Fink von Finkenstein; von Gayl; von Galen genannt Halswig; von Gantzkow; von Hanenfeldt (Hanenfeld); von Haaren; von Harreyan genannt Harrien; von Holstinhausen genannt Holsten; [[von Kettler]]; [[von Kleist]]; von Klüchtzner; von Knabenau; von Kraehen; von Lysander; von Lohausen genannt Solderbach; [[von der Mohl]]; von Münster a. d. H. Sallensee; von Orgies genannt Rutenberg; [[von der Osten genannt Sacken und von Rhein]]; [[von der Osten genannt Sacken-Tettenborn]]; [[von Offenberg]]; von Roemer; [[von Rechenberg genannt Linten]]; [[von Sass]]; von Schierstädt; [[von Taube zu Fier und Sesswegen]]; von Tryzna genannt Karp; von der Wahlen; von der Warden * [[Vidzemes guberņa]]s dižciltīgo dzimtasː [[von Engelhardt]]; [[von Ungern-Sternberg]] * agrākās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo dzimtaː von Münster a. d. H. Pokroy == Ārējās saites == * [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] * [[Igaunijas bruņniecība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Piltenes bruņniecība]] [[Kategorija:Baltijas ģerboņu grāmata]] if8vy7nhzzt9jizffqg25q37i0a47bi 4537061 4537052 2026-10-17T11:53:12Z Pirags 3757 /* Papildus imatrikulēto dzimtu ģerboņi */ pap 4537061 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Curlandia-Semigallia.png|thumb|250px|Apvienotās Kurzemes un Piltenes bruņniecības ģerbonis]] [[Attēls:Jelgavas pils gerbonu zale.jpg|250px|right|thumb|Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē.]] '''Piltenes bruņniecība''' ({{val-de|Piltensche Ritterschaft}}) bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1841. gada veidoja daļu no [[Kurzemes bruņniecība]]s. == Vēsture == Piltenes bruņniecības dažu dzimtu vēsture izsekojama līdz 14.-16. gadsimtam ([[Ostenzakeni]], [[Bēri]], [[Mirbahi]] u.c.), kad tās piederēja pie [[Kurzemes bīskapija]]s, vēlāk Piltenes apgabala sabiedrības valdošās šķiras. 1660. gadā [[hercogs Jēkabs]] pievienoja Piltenes apgabalu [[Kurzemes hercogiste]]i, tomēr [[1685]]. gadā Piltenes bruņniecība panāca autonomiju, bet no 1717. gada tieši pakļāvās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdniekiem. Bruņniecības delegāti regulāri pulcējās Piltenes landtāgos [[Aizpute|Aizputē]], un no savas vides ievēlēja Piltenes apgabala valdību jeb Piltenes landrātu kolēģiju (''Piltensche Landratskollegium''). Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Piltenes bruņniecības vadība parakstīja pakļaušanās aktu [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s administratīvās reformās 1817. gadā Piltenes apgabalu un tā pārvaldes orgānus likvidēja un no 1819. līdz 1841. gadam Piltenes bruņniecību iekļāva Kurzemes bruņniecības sastāvā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> Pēc 1839. gada datiem Kurzemes guberņā bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Savu publisko un tiesisko funkciju Kurzemes un Piltenes bruņniecība zaudēja līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1920. gadā, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes un Piltenes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar [[Igaunija]]s, [[Sāmsala]]s un [[Vidzeme]]s dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "''Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.''". === Papildus imatrikulēto dzimtu ģerboņi === Laikā no 1677. līdz 1819. gadam Piltenes bruņniecībā papildus uzņēma 27 personas un 1819. gadā ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā ar šādiem numuriemː * Teodors fon Mencels (Mentzel, 1677, nr. 192) * Frīdrihs fon Deršavs (Derschau, 1683, nr. 194) * Johans Dītrihs fon Maidels (Maydell, 1729, nr. 200) * Kārlis fon Bage af Bū (Bagge af Boo, 1731, nr. 202), Saksijas armijas dragūnu virsnieks * Kārlis Gustavs fon Simolins (Simolin, 1767, nr. 209), Krievijas impērijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē (1758-1777) * [[Pjotrs Rumjancevs-Zadunaiskis]] (1777, neierakstīts matrikulā), Krievijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals * Johans fon Mihelzonens (Michelsohnen, 1779, nr. 213), Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis * Kristofs Ādams fon Rihters (1783, nr. 219), Vidzemes gubernators * Kristofs fon Alopejs (Alopäus, 1784, nr. 220) * [[Johans Martins fon Elmpts]] (1784. nr. 221), Krievijas impērijas armijas ģenerālfeldmaršals * Aleksandrs Jākobs un Kristofs Luters fon Dērperi (Dörper, 1784, nr. 222) * Andreass fon Kēnigsfels (Königsfels, 1788, nr. 229) * Johans fon Simpsons (1791, neierakstīts matrikulā) * Johans fon Berners (1797, nr. 236) * Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams (1797, nr. 237) * Kristiāns fon Trompovskis (1797, nr. 238) * Kārlis Fromholds fon Šeinfogels (1799, nr. 241) * [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs]] (1803), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors * Georgs Augusts fon Grandidjē (Grandidier, 1803, nr. 256) * Šarls Pjērs Ādams fon Danzass (Dansas, 1803, nr. 255) * Emanuels fon Štaneke (1803, nr. 258), Kurzemes vicegubernators * Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens (1805, nr. 262) * Aleksandrs Virtembergas hercogs (1805. nr. 263) * Johans Heinrihs fon Bahs (1805, nr. 264) * Nikolajs Arseņjevs (1808, nr. 265) * Aleksandrs Beklešovs (1808. nr. 266) * Scipio Pjatoli (Piattoli, 1808. nr. 267) Pēc Piltenes bruņinieku kārtas apvienošanās ar Kurzemes bruņinieku ordeni 1819. gadā viņu dzimtas ierakstīja Kurzemes bruņniecības reģistrā ar šādiem ģerboņiemː<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Mentzeli suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Menceļi]] |Attēls:Derschau suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Deršavi]] |Attēls:Maydelli suguvõsa parunivapp (Kuramaa liin).jpg|[[Maideli]] |Attēls:Bagge af Boo suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Bages af Bū]] |Attēls:Simolini suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Simolini]] |Attēls:Rumjantsevi suguvõsa krahvivapp.jpg|[[Rumjancevi]] |Attēls:Michelsohneni suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Mihelzoneni]] |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Rihteri]] |Attēls:Alopäuse suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Alopeji]] |Attēls:Elmpti suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Elmpti]] |Attēls:Dörperi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Derperi]] |Attēls:Königsfelsi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Kēnigsfelsi]] |Attēls:Berneri suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Berneri]] |Attēls:Bienemann von Bienenstammi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Bīnemaņi fon Bīnenštami]] |Attēls:Trompowski suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Trompovski]] |Attēls:Scheinvogeli suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Šeinfogeļi]] |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|[[Lēvisi of Menāri]] |Attēls:Grandidieri suguvõsa aadlivapp.png|[[Grandidjē]] |Attēls:Dansase suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Danzasi]] |Attēls:Stanecke suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Štanekes]] |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa krahvivapp.jpg|[[Bukshēvdeni]] |Attēls:Württembergi hertsogi vapp.jpg|[[Virtembergas hercogi]] |Attēls:Bachi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Bahi]] |Attēls:Arsenjevi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Arseņjevi]] |Attēls:Beklešovi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Beklešovi]] |Attēls:Piattoli suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Pjatoli]] || }} == Piltenes bruņniecības komiteja == Pēc Piltenes statūtu (''Statthalterschaftsverfassung'') atcelšanas 1797. gadā izveidoja Piltenes bruņniecības komiteju, kas sastāvēja no Piltenes landrātu kolēģijas un septiņiem [[draudzes novads|draudzes novadu]] pilnvarotajiem, no 1805. gada pieciem apriņķu maršaliem (''Kreismarschälle''). == Iekļaušana Kurzemes bruņniecības matrikulā (1841) == [[Kurzemes guberņa]]s laikā 1841. gadā imatrikulēja šādas dzimtas, kas agrāk bija ierakstītas Piltenes bruņniecības matrikulāː<ref>[https://vesture.eu/Kurzemes_bru%C5%86niec%C4%ABbas_matrikula vesture.eu]</ref> * agrākā Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː [[von Amboten]]; [[von Behr]]; von Bohl; von Brucken genannt Fock; [[von Bülow]]; von Elerdt; von Heringen; [[von Holtey]] (Holtei); von Gohr; [[von Korff]]; [[von Korff genannt Schmysingk]]; [[von Koskull]]; [[von Maydell a. d. Haus Dondangen]]; von der Raab genannt Thülen; [[von Roenne]]; [[von Rosen a. d. H. Hochrosen und Roop]]; von Rump; von Seefeld; von Schwaben; von Schwartzhoff; von Tolck genannt Engel; von Treyden; von Wessel; von Wettberg; [[von Wrangell]]; von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz * agrākās Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː von Bandemer; von Berg a. d. H. Kandel; von der Borch-Lubeschütz und Borchshoff von Borchsland; von der Borch; von Brackel; von Eckeln genannt Hülsen; Fink von Finkenstein; von Gayl; von Galen genannt Halswig; von Gantzkow; von Hanenfeldt (Hanenfeld); von Haaren; von Harreyan genannt Harrien; von Holstinhausen genannt Holsten; [[von Kettler]]; [[von Kleist]]; von Klüchtzner; von Knabenau; von Kraehen; von Lysander; von Lohausen genannt Solderbach; [[von der Mohl]]; von Münster a. d. H. Sallensee; von Orgies genannt Rutenberg; [[von der Osten genannt Sacken und von Rhein]]; [[von der Osten genannt Sacken-Tettenborn]]; [[von Offenberg]]; von Roemer; [[von Rechenberg genannt Linten]]; [[von Sass]]; von Schierstädt; [[von Taube zu Fier und Sesswegen]]; von Tryzna genannt Karp; von der Wahlen; von der Warden * [[Vidzemes guberņa]]s dižciltīgo dzimtasː [[von Engelhardt]]; [[von Ungern-Sternberg]] * agrākās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo dzimtaː von Münster a. d. H. Pokroy == Ārējās saites == * [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] * [[Igaunijas bruņniecība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Piltenes bruņniecība]] [[Kategorija:Baltijas ģerboņu grāmata]] dp1iqycm70zf2n22i8uph0tmr99vohj 0 241783 4537035 4485775 2026-10-17T10:11:06Z Meistars Joda 781 4537035 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Large Cayenne.jpg|thumb|Kajennas pipars]] '''Čili pipari''' jeb '''čili''' ir stipri kairinošs [[garšviela|garšvielu]] sajaukums, ikdienas piedeva [[meksikāņu virtuve|meksikāņu virtuvē]], kā arī vairākos [[Dienvidamerika]]s, [[Āzija]]s un īpaši [[Taizeme]]s valstu [[ēdiens|ēdienos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://growingchillies.net/easy-to-grow-chili-birds-eye-chilis/|title=Beginners Gardening: Tips To Grow The Birds Eye Chilli Plant - Growing Chillies|access-date=2024-10-13|date=2022-06-01|language=en-US|archive-date=2024-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240713115734/https://growingchillies.net/easy-to-grow-chili-birds-eye-chilis/}}</ref> No dažādiem [[Meksika]]s rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso [[pipari|piparu]], piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo. Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu [[šķirne]]s. Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir [[paprika]], kaltēti un samalti [[kapsaicīns|kapsaicīnu]] saturoši [[Kajennas pipari]] (''Capsicum annuum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.santamaria.lv/jaunumi/aid-902/Gar%C5%A1augi-kas-nevienu-neatst%C4%81j-vienaldz%C4%ABgu |title=Garšaugi {{lv ikona}} |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140615044924/http://www.santamaria.lv/jaunumi/aid-902/Gar%C5%A1augi-kas-nevienu-neatst%C4%81j-vienaldz%C4%ABgu |archivedate={{dat|2014|06|15||bez}} }}</ref> ''Capsicum'' [[Ģints (bioloģija)|ģints]] augi izraisot dedzināšanas sajūtu kur viela nonāk tiešā saskarē ar [[audi]]em. No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota [[piparu gāze]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Vesaluoma|first=M.|last2=Müller|first2=L.|last3=Gallar|first3=J.|last4=Lambiase|first4=A.|last5=Moilanen|first5=J.|last6=Hack|first6=T.|last7=Belmonte|first7=C.|last8=Tervo|first8=T.|date=2000-07|title=Effects of oleoresin capsicum pepper spray on human corneal morphology and sensitivity|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10892855/|journal=Investigative Ophthalmology & Visual Science|volume=41|issue=8|pages=2138–2147|issn=0146-0404|pmid=10892855}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/238262|title=Pepper spray: Effects, treatment, and complications|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2024-10-13|date=2020-10-06|language=en}}</ref> ==Asuma skala== [[Attēls:PepperswithscovilleCentralMarketHoustonTX.JPG|thumb|left|Kādā [[Teksasa]]s tirgū čili pipari piedāvāti pēc Skovila skalas]] 1912. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Farmakoloģija|farmaceits]] Skovils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thenibble.com/reviews/main/salts/scoville3.asp|title=The Nibble: Scoville Scale|website=www.thenibble.com|access-date=2024-10-13}}</ref> izveidoja čili asuma [[mērvienība|mērvienību]] — ''Scoville Heat Units''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubs.nmsu.edu/_h/H237/|title=Measuring Chile Pepper Heat|last=Bosland|first=Paul W.|last2=Walker|first2=Stephanie J.|publisher=[[New Mexico State University]]|access-date=2024-10-13|date=2010-02|language=en-US}}</ref> Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara [[ekstrakts]] jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar "0", halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/94/skirklis/419449|title=Tabasko mērce|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2024-10-13|language=lv}}</ref> un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot [[sēkla|sēklā]] un membrānā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=López-Riquelme|first=Germán Octavio|date=2014-01|editor-last=Carrillo-Trueba|editor-first=César|title=Chilli: La especia del Nuevo Mundo|url=https://www.researchgate.net/publication/270905464_Chilli_La_especia_del_Nuevo_Mundo|journal=Los elementos del Cosmos: El conocimiento mesoamericano II|publisher=Facultad de Ciencias UNAM|volume=Antologías de la Revista Ciencias 4|pages=148-162}}</ref> Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto. ==Ticējumi== Čili ir [[Navatlu valoda|navatlu]] vārds, bet savukārt Kajennas piparu nosaukums esot no [[Gviāna]]s pilsētas [[Kajenna]]s. [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] [[ārsts]] esot atvedis no [[jaunā pasaule|jaunās pasaules]] čili sēklas (''Capsicum'' ģints) un eiropiešiem skaidrojis, ka tie esot pipari (''Piper'' ģints).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hort.purdue.edu/newcrop/proceedings1996/V3-479.html|title=Capsicums: Innovative Uses of an Ancient Crop|website=hort.purdue.edu|access-date=2024-10-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newadvent.org/cathen/03572a.htm|title=CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Diego Alvarez Chanca|website=www.newadvent.org|access-date=2024-10-13}}</ref> Gadus vēlāk [[portugāļi|portugāļu]] tirgotāji tos esot izplatījuši uz Āzijas zemēm.<ref>[http://yaleglobal.yale.edu/about/chili.jsp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161231072755/http://yaleglobal.yale.edu/about/chili.jsp|date={{dat|2016|12|31||bez}}}} Portugāļu tirgotāji un čili {{en ikona}}</ref> Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir [[Indija]].<ref>[http://www.kew.org/plant-cultures/plants/chilli_pepper_production__trade.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121001090056/http://www.kew.org/plant-cultures/plants/chilli_pepper_production__trade.html|date={{dat|2012|10|01||bez}}}} Čili piparu ražošana {{en ikona}}</ref><ref>[http://agmarknet.nic.in/preface-chhilli.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130810200520/http://agmarknet.nic.in/preface-chhilli.pdf|date={{dat|2013|08|10||bez}}}} Indijas valdības ziņojums par čili tirgu {{en ikona}}</ref> Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka [[fizioloģija|fizioloģiju]] un veselību. Senie [[acteki]] čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cooktobang.com/seduction/aphrodisiacs-anonymous/|title=APHRODISIACS ANONYMOUS|publisher=Cook To Bang|access-date=2024-10-13}}</ref> Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās [[endorfīni]], [[hormoni]], kuri rada labsajūtu un uzlabojot [[imunitāte|imunitāti]]. Čili kairina mutes un [[kuņģis|kuņģa]] gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oncquestlabs.com/blog/benefits-of-eating-green-chilli/|title=Benefits of Eating Green Chilli And Its Side Effects|last=ocblog_admin|website=Oncquest Blog- Your Health Guide|access-date=2024-10-13|date=2024-08-16|language=en-US}}</ref> Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. [[Taizeme|Taizemiešu]] zinātnieki esot pierādījuši, ka čili [[kapsaicīns]] spējot ietekmēt [[glikoze|glikozi]] sieviešu asinīs.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=P|first=Chaiyata|last2=S|first2=Puttadechakum|last3=S|first3=Komindr|date=2003 Sep|title=Effect of chili pepper (Capsicum frutescens) ingestion on plasma glucose response and metabolic rate in Thai women|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/14649970/|journal=Journal of the Medical Association of Thailand = Chotmaihet thangphaet|language=en|volume=86|issue=9|issn=0125-2208|pmid=14649970}}</ref> Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme [[zarnas|zarnu traktā]] un asins viskozitāti mazinošas īpašības. "Dziednieciskie čili pipari" uzlabojot aknu darbību un aizkavējot vēža šūnu augšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/6244715.stm|title=How spicy foods can kill cancers|access-date=2024-10-13|date=2007-01-09|language=en-GB}}</ref> Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, [[epilepsija]]s un alerģijas gadījumā. Kapsaicīns tiek izmantots [[Sāpes|pretsāpju]] ziedēs pret [[artrīts|artrītu]], [[Jostas roze|jostas rozi]] (''herpes zoster'')<ref>[http://www.sbnature.org/crc/332.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140813152312/http://sbnature.org/crc/332.html|date={{dat|2014|08|13||bez}}}} ASV kapsaicīns "atļauts lietot" ziedēs pret jostas rozes sāpēm {{en ikona}}</ref> un citām kaitēm.<ref>[http://www.medicine.ox.ac.uk/bandolier/booth/painpag/Chronrev/Analges/CP063.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140524165816/http://www.medicine.ox.ac.uk/bandolier/booth/painpag/Chronrev/Analges/CP063.html|date={{dat|2014|05|24||bez}}}} Kapsaicīnu ziedes pret sāpēm (pētījumi) {{en ikona}}</ref> ==Ārējās saites== * [https://web.archive.org/web/20070415014525/http://www.g6csy.net/chile/database.html Čili datubāze] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20161120165150/http://www.chilepepperinstitute.org/ Čili piparu institūts] {{angliski}} * [http://archaeology.about.com/od/cbthroughch/qt/Chili-Peppers.htm Čili arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131218225021/http://archaeology.about.com/od/cbthroughch/qt/Chili-Peppers.htm |date={{dat|2013|12|18||bez}} }} {{angliski}} ==Atsauces== {{noformējums+}} {{atsauces}} [[Kategorija:Garšvielas]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] [[Kategorija:Meksikāņu virtuve]] 12knqtkqh13egvuq01zxsm0pvvzhq80 4537040 4537035 2026-10-17T10:17:57Z Meistars Joda 781 4537040 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Large Cayenne.jpg|thumb|Kajennas pipars]] '''Čili pipari''' jeb '''čili''' ir stipri kairinošs [[garšviela|garšvielu]] sajaukums, ikdienas piedeva [[meksikāņu virtuve|meksikāņu virtuvē]], kā arī vairākos [[Dienvidamerika]]s, [[Āzija]]s un īpaši [[Taizeme]]s valstu [[ēdiens|ēdienos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://growingchillies.net/easy-to-grow-chili-birds-eye-chilis/|title=Beginners Gardening: Tips To Grow The Birds Eye Chilli Plant - Growing Chillies|access-date=2024-10-13|date=2022-06-01|language=en-US|archive-date=2024-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240713115734/https://growingchillies.net/easy-to-grow-chili-birds-eye-chilis/}}</ref> No dažādiem [[Meksika]]s rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso [[pipari|piparu]], piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo. Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu [[šķirne]]s. Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir [[paprika]], kaltēti un samalti [[kapsaicīns|kapsaicīnu]] saturoši [[Kajennas pipari]] (''Capsicum annuum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.santamaria.lv/jaunumi/aid-902/Gar%C5%A1augi-kas-nevienu-neatst%C4%81j-vienaldz%C4%ABgu |title=Garšaugi {{lv ikona}} |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140615044924/http://www.santamaria.lv/jaunumi/aid-902/Gar%C5%A1augi-kas-nevienu-neatst%C4%81j-vienaldz%C4%ABgu |archivedate={{dat|2014|06|15||bez}} }}</ref> ''Capsicum'' [[Ģints (bioloģija)|ģints]] augi izraisa dedzināšanas sajūtu ap vietu, kur viela nonāk tiešā saskarē ar [[audi]]em. No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota [[piparu gāze]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Vesaluoma|first=M.|last2=Müller|first2=L.|last3=Gallar|first3=J.|last4=Lambiase|first4=A.|last5=Moilanen|first5=J.|last6=Hack|first6=T.|last7=Belmonte|first7=C.|last8=Tervo|first8=T.|date=2000-07|title=Effects of oleoresin capsicum pepper spray on human corneal morphology and sensitivity|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10892855/|journal=Investigative Ophthalmology & Visual Science|volume=41|issue=8|pages=2138–2147|issn=0146-0404|pmid=10892855}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/238262|title=Pepper spray: Effects, treatment, and complications|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2024-10-13|date=2020-10-06|language=en}}</ref> ==Asuma skala== [[Attēls:PepperswithscovilleCentralMarketHoustonTX.JPG|thumb|left|Kādā [[Teksasa]]s tirgū čili pipari piedāvāti pēc Skovila skalas]] 1912. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Farmakoloģija|farmaceits]] Skovils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thenibble.com/reviews/main/salts/scoville3.asp|title=The Nibble: Scoville Scale|website=www.thenibble.com|access-date=2024-10-13}}</ref> izveidoja čili asuma [[mērvienība|mērvienību]] — ''Scoville Heat Units''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubs.nmsu.edu/_h/H237/|title=Measuring Chile Pepper Heat|last=Bosland|first=Paul W.|last2=Walker|first2=Stephanie J.|publisher=[[New Mexico State University]]|access-date=2024-10-13|date=2010-02|language=en-US}}</ref> Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara [[ekstrakts]] jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar "0", halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/94/skirklis/419449|title=Tabasko mērce|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2024-10-13|language=lv}}</ref> un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot [[sēkla|sēklā]] un membrānā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=López-Riquelme|first=Germán Octavio|date=2014-01|editor-last=Carrillo-Trueba|editor-first=César|title=Chilli: La especia del Nuevo Mundo|url=https://www.researchgate.net/publication/270905464_Chilli_La_especia_del_Nuevo_Mundo|journal=Los elementos del Cosmos: El conocimiento mesoamericano II|publisher=Facultad de Ciencias UNAM|volume=Antologías de la Revista Ciencias 4|pages=148-162}}</ref> Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto. ==Ticējumi== Čili ir [[Navatlu valoda|navatlu]] vārds, bet savukārt Kajennas piparu nosaukums esot no [[Gviāna]]s pilsētas [[Kajenna]]s. [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] [[ārsts]] esot atvedis no [[jaunā pasaule|jaunās pasaules]] čili sēklas (''Capsicum'' ģints) un eiropiešiem skaidrojis, ka tie esot pipari (''Piper'' ģints).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hort.purdue.edu/newcrop/proceedings1996/V3-479.html|title=Capsicums: Innovative Uses of an Ancient Crop|website=hort.purdue.edu|access-date=2024-10-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newadvent.org/cathen/03572a.htm|title=CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Diego Alvarez Chanca|website=www.newadvent.org|access-date=2024-10-13}}</ref> Gadus vēlāk [[portugāļi|portugāļu]] tirgotāji tos esot izplatījuši uz Āzijas zemēm.<ref>[http://yaleglobal.yale.edu/about/chili.jsp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161231072755/http://yaleglobal.yale.edu/about/chili.jsp|date={{dat|2016|12|31||bez}}}} Portugāļu tirgotāji un čili {{en ikona}}</ref> Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir [[Indija]].<ref>[http://www.kew.org/plant-cultures/plants/chilli_pepper_production__trade.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121001090056/http://www.kew.org/plant-cultures/plants/chilli_pepper_production__trade.html|date={{dat|2012|10|01||bez}}}} Čili piparu ražošana {{en ikona}}</ref><ref>[http://agmarknet.nic.in/preface-chhilli.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130810200520/http://agmarknet.nic.in/preface-chhilli.pdf|date={{dat|2013|08|10||bez}}}} Indijas valdības ziņojums par čili tirgu {{en ikona}}</ref> Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka [[fizioloģija|fizioloģiju]] un veselību. Senie [[acteki]] čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cooktobang.com/seduction/aphrodisiacs-anonymous/|title=APHRODISIACS ANONYMOUS|publisher=Cook To Bang|access-date=2024-10-13}}</ref> Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās [[endorfīni]], [[hormoni]], kuri rada labsajūtu un uzlabojot [[imunitāte|imunitāti]]. Čili kairina mutes un [[kuņģis|kuņģa]] gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oncquestlabs.com/blog/benefits-of-eating-green-chilli/|title=Benefits of Eating Green Chilli And Its Side Effects|last=ocblog_admin|website=Oncquest Blog- Your Health Guide|access-date=2024-10-13|date=2024-08-16|language=en-US}}</ref> Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. [[Taizeme|Taizemiešu]] zinātnieki esot pierādījuši, ka čili [[kapsaicīns]] spējot ietekmēt [[glikoze|glikozi]] sieviešu asinīs.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=P|first=Chaiyata|last2=S|first2=Puttadechakum|last3=S|first3=Komindr|date=2003 Sep|title=Effect of chili pepper (Capsicum frutescens) ingestion on plasma glucose response and metabolic rate in Thai women|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/14649970/|journal=Journal of the Medical Association of Thailand = Chotmaihet thangphaet|language=en|volume=86|issue=9|issn=0125-2208|pmid=14649970}}</ref> Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme [[zarnas|zarnu traktā]] un asins viskozitāti mazinošas īpašības. "Dziednieciskie čili pipari" uzlabojot aknu darbību un aizkavējot vēža šūnu augšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/6244715.stm|title=How spicy foods can kill cancers|access-date=2024-10-13|date=2007-01-09|language=en-GB}}</ref> Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, [[epilepsija]]s un alerģijas gadījumā. Kapsaicīns tiek izmantots [[Sāpes|pretsāpju]] ziedēs pret [[artrīts|artrītu]], [[Jostas roze|jostas rozi]] (''herpes zoster'')<ref>[http://www.sbnature.org/crc/332.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140813152312/http://sbnature.org/crc/332.html|date={{dat|2014|08|13||bez}}}} ASV kapsaicīns "atļauts lietot" ziedēs pret jostas rozes sāpēm {{en ikona}}</ref> un citām kaitēm.<ref>[http://www.medicine.ox.ac.uk/bandolier/booth/painpag/Chronrev/Analges/CP063.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140524165816/http://www.medicine.ox.ac.uk/bandolier/booth/painpag/Chronrev/Analges/CP063.html|date={{dat|2014|05|24||bez}}}} Kapsaicīnu ziedes pret sāpēm (pētījumi) {{en ikona}}</ref> ==Ārējās saites== * [https://web.archive.org/web/20070415014525/http://www.g6csy.net/chile/database.html Čili datubāze] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20161120165150/http://www.chilepepperinstitute.org/ Čili piparu institūts] {{angliski}} * [http://archaeology.about.com/od/cbthroughch/qt/Chili-Peppers.htm Čili arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131218225021/http://archaeology.about.com/od/cbthroughch/qt/Chili-Peppers.htm |date={{dat|2013|12|18||bez}} }} {{angliski}} ==Atsauces== {{noformējums+}} {{atsauces}} [[Kategorija:Garšvielas]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] [[Kategorija:Meksikāņu virtuve]] pupsonc9ecbsx2gxozh0ewiqe0546mi 0 245222 4536957 4202405 2026-10-17T07:18:19Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536957 wikitext text/x-wiki '''Seriāla "[[Ferdinands Lieliskais]]" sēriju uzskaitījums''' sevī ietver visas sērijas seriāla sezonā. Tabulā norādīts sērijas numurs un aprakstīti sērijā atveidotie notikumi. {{nepilnīgs}} {| class="wikitable" |- ! Sērijas numurs ! Sērijas nosaukums ! Apraksts |- | 1 | Aiza (1.daļa) | |- | 2 | Aiza (2.daļa) | |- | 3 | Armija | Valdis Ferdinanda uzraudzībā krāso istabu. Ierodas Edžiņš un paziņo, ka ir pienākusi pavēste par iesaukumu [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]]. Ferdinands nopriecājas, ka Valdis dosies pildīt savu pilsoņa pienākumu un sarīko viesības kopā ar Māri un Arnoldu. Valdis gandrīz noslīkst ar alu pildītā [[Gāzmaska|gāzmaskā]]. Ferdinands ir izbrīnīts, ka Valdis nevēlas doties armijā un cenšas atrast veidu, kā likuma ietvaros dēlu pasargāt no iesaukuma. Valdis tiek pie ''[[Plakanā pēda|plakanās pēdas]]''. Sērijas beigās ierodas armijas pārstāvji un paziņo, ka iesaukšanas pavēste bija domāta nevis Valdim, bet gan Ferdinandam. |- | 4 | Betona lokā (1.daļa) | Valdis pārtrauc Ferdinanda iecienītā [[Meksika|meksikāņu]] seriāla skatīšanos un pārslēdz TV programmu uz [[cīņas sports|reslingu]]. Ferdinands no Valda uzzina, ka cīkstoņi pelna lielu naudu un nolemj izveidot paši savu cīņas klubu ''Betona lokā''. Par cīkstoni tiek izvēlēta Māris, [[Tiesnesis (sports)|tiesneša]] pienākumus uzņemas Arnolds. Tiek sarīkots improvizēts cīņas rings. Ferdinands pierunā Helēnu palīdzēt ar savām [[medmāsa]]s zināšanām. Tiek izvēlēti kandidāti cīņai. |- | 5 | Betona lokā (2.daļa) | Ferdinanda mājā turpinās sagatavošanās darbi vakara cīņas pasākumam. Valdis, piesolot atlīdzībā [[Alus|alu]], ir savervējis vietējos pagalma [[Dzērājs|dzērājus]], lai tie piedalītos cīņā ar Māri. Valdis ir arī atradis publiku gaidāmajam šovam - pāris ārzemniekus, ko viņš esot saticis stacijā un piedāvājis apmaiņā pret cīņas apmeklējumu parādīt tiem [[Rīga]]s skaistākās vietas. Cīņā piedalās Veterāns, Korvolols un Cinītis. Trijatā viņi pieveic Māri un pēc cīņas sāk no Ferdinanda dzīvokļa nest laukā [[mēbeles]]. |- | 6 | Briesmīgā pica | Valdis paziņo Ferdinandam, ka ir pieņemts darbā pie [[Pica|picu]] cepēju firmā ''Pizzeria Mumū''. Ferdinands izsaka savu izbrīnu, jo Valdis par [[Ola|olu]] neprotot uzcept. Arnoldam no Valda atnestās picas paliek slikti. Valdis atgriežas no darba un paziņo, ka vairs picērijā nestrādās. Ferdinands kopā ar Arnoldu, Valdi un Māri nolemj izveidot paši savu picu ceptuvi ''Pica Lieliskais un Šķiņķis''. Arnolds iesaka picas pagatavošanai izmantot Māra pagrabā atrodamo krievu armijas [[Emulgatori|emulgatoru]]-E. Valdis iesaka izmantot elektrisko krāsni, ko Arnolds uzmeistaro no akumulatora un gumijas zābakiem. Rezultātā virtuvē no cepeškrāsns izlaužas milzīga pica un sāk vajāt mājiniekus. |- | 7 | Ciemiņi mājā | Arnolda prombūtnes laikā viņu apciemo radinieki - ārkārtīgi ēdelīga trijotne. Tā kā Arnolda nav mājās, viņa radi nolemj Arnoldu pagaidīt pie Lieliskajiem. Tomēr viņu [[Ēstgriba|apetīte]] pārspēj Ferdinanda un Valda visnepatīkamākās iedomas. Izēduši tukšu Lielisko dzīvokli, trīs rīmas ķeras klāt Lieliskajiem, kuriem nu jālozē, kuru atdot apēšanai pirmo. |- | 8 | Didzis Kaparlauks | |- | 9 | Amora bumbiņa | |- | 10 | Eksekūcija | Ferdinands un Valdis izglābj Māri no arābu šeiha, kas apgalvo, ka Māris viņam par 100 dolāriem ir pārdevis veikalu "[[Rimi Baltic|Rimi]]". Edžiņš tiek uzdots par [[Policija|policistu]]. Tiek sarīkota improvizēta tiesas sēde Ferdinanda dzīvoklī. Arnolds uzzina, ka šeiham ir savs [[harēms]]. Māris tiek ieslodzīts cietumā, kas atrodas kāpņu telpā, viņu apsargā Edžiņš un Arnolds, pārģērbušies par arābiem. Ferdinands un Valdis cenšas atbrīvot Māri. Ierodas šeiha un paziņo, ka Latvijā viņam harēma nav vajadzīgs. |- | 11 | Enter (1.daļa) | Ferdinands cenšas atminēt Latloto izlozes skaitļus. Arnolds trenē Valdi [[Bokss|boksa]] sacensībām. Ferdinands nolemj saderēt ar Arnoldu uz kasti alus, ka viņš atminēs pareizos skaitļus izlozē. Arnolds savukārt piedāvā saderēt ar Ferdinandu uz kasti alus par to, ka Valdis boksa sacensībās uzvarēs. Ferdinands izmēģina savu veiksmi paša izveidotā loterijā kopā ar [[Vecvecāki|Omīti]]. Valdis paziņo, ka ir kvalificējies boksa turnīra finālam. Helēna pastāsta Ferdinandam, ka viens no viņas pacientiem slimnīcā apgalvo, ka vienlaicīgi var atrasties gan nākotnē, gan pagātnē. Valdis atgriežas no boksa sacensībām ar uzvarētāja trofeju, Ferdinands ir spiests Arnoldam nopirkt kasti alus. Edžiņš atnes Ferdinandam vēstuli un izsaka vilinošu piedāvājumu. |- | 12 | Enter (2.daļa) | Ferdinands no Edžiņa uzzina par slepenu izlozes ciparu minēšanas sistēmu. Izlozes cipari patiesībā ir visu ģimenes locekļu [[Dzimšanas diena|dzimšanas datumi]]. Ferdinands sasien Valdi, Helēnu, Omīti, Paulu un Arnoldu, lai izspiestu no viņiem pareizos ciparus. Ģimenes locekļi viens pēc otra pasaka savus dzimšanas dienu datumus, ko Ferdinands pieraksta. Pie Ferdinanda ierodas [[izgudrotājs]] un prezentē savu darbu - iekārtu, ar kuru iespējams [[Laika mašīna|atgriezties atpakaļ laikā]]. Ferdinands vairākkārt to izmēģina, dzerot alu. Ģimene mēģina atbrīvoties no gūsta un Valda boksa trofeja nejauši uzkrīt Omītei uz galvas. Ferdinands izmanto pēdējo iespēju ar laika mašīnu un izglābj Omīti. Rezultātā Ferdinands ir izlietojis visas iespējas un galu galā [[Loterija|izlozē]] nevinnē. |- | 13 | Gagarīna margarīns | Ģimene gatavojas pusdienām. Helēna pasniedz Paulai [[Margarīns|margarīna]] trauku, uz kura rakstīts ''Gagarīna margarīns''. Izrādās, ka trauka vāciņa iekšpusē atrodas paziņojums, ka Lieliskie ir laimējuši ceļojumu [[kosmiskā telpa|kosmosā]] turp un atpakaļ vienai personai. Ģimenē sākas strīds par to, kas dosies kosmosā. Piesakās Valdis, Paula, Ferdinands un Omīte. Omītes kandidatūru atbalsta Helēna. Vēloties doties kosmosā, Ferdinands iepērk margarīnu, cenšoties uz trauku vāciņiem atrast vēl kādu paziņojumu par laimestu. Ģimene vienojas, ka kosmosā dosies Omīte. Valdis uztraucas, ka Omīte, lidojot kosmosā, kļūs jaunāka par pārējiem ģimenes locekļiem. Mājā ierodas televīzijas komanda, lai filmētu ģimenes sveicienus Omītei. |- | 14 | Guļošā princese | Nakts vidū Ferdinands pamana kāpņu telpā [[Rūķis|rūķus]]. Valdis tam netic un domā, ka tēvs ir sajucis prātā. Rūķi Ferdinandam izstāsta, ka viņiem ir vajadzīgs septītā rūķīša - [[Princis|prinča]] - aizvietotājs. Ferdinands to izstāsta Valdim un pierunā dēlu kļūt par princi, izturot atlasi. Valdis uzzina, ka atlasē piedalās arī Māris un Arnolds. Ferdinands uzzina, ka princese ir [[krievi]]ete un nodomā, ka Valdis varētu kļūt par princi [[Krievija|Krievijā]]. Sērijas beigās rūķi atsūta Ferdinandam [[Pornogrāfija|erotiskā kino kaseti]] veltītu ''latviešu brāļiem''. |- | 15 | Gūtenberga ķieģelis | Valdis dodas uz apsargu mācībām un izstāsta Ferdinandam un Sīkajai, ka apmācības notiek pēc Gūtenberga metodes - uz galvas uzliktai grāmatai jāuzsit ar [[Ķieģelis|ķieģeli]], iedzenot zināšanas galvā. Māris aizņemas no Ferdinanda [[Fotoaparāts|fotoaparātu]], pretī solot divas alus pudeles. Ferdinandam ienāk prātā pašam pārliecināties par Gūtenberga metodes iedarbību. Rezultātā viņš zaudē atmiņu. Ferdinands vairs neatpazīst Māri un Arnoldu. Helēna un Sīkā izmanto situāciju un iemāca Ferdinandam sakopt māju un skatīties Helēnas iecienītākos seriālus. Mājās atgriežas Valdis. Arnolds iebaro Ferdinandam [[Tautas medicīna|tautas dziednieka zāles]] un Ferdinands sāk citēt tautas [[folklora]]s darbus. Ferdinands atgūst [[Atmiņa|atmiņu]] un fotoaparātu no Māra. |- | 16 | Kazahstānas radiņi | |- | 17 | Kazino | |- | 18 | Klusa nakts | |- | 19 | Lieliska filma (1.daļa) | |- | 20 | Lieliska filma (2.daļa) | |- | 21 | Lieliskais dzimums | Uzzinot, ka Māris, strādājot par [[Fotomodelis|fotomodeli]], pelna lielu naudu, Ferdinands nolemj arī kļūt par modeli. Valdis uzņemas veidot tēva karjeru un atved [[Ķirurgs|ķirurgu]], lai uzlabotu Ferdinanda [[Plastiskā ķirurģija|sejas izskatu]]. Kļūdas dēļ ārsts saprot, ka Ferdinands vēlas izskatīties kā [[Klaudija Šifere|Klaudija Šīfere]] un izveido Ferdinandam [[sievietes krūtis|sieviešu krūtis]]. Atklājums pārsteidz Valdi un Helēnu. Ferdinands piepilda savu sapni un, izliekoties par savu māsu Teofīlu Lielisko, piedalās fotomodeļu skatēs. Teofīla, flirtējot ar Māri, izraisa Karīnā dusmu lēkmi. Nedēļu vēlāk ierodas ārsts un pārveido Ferdinanda krūtis normālā izskatā. Vēlāk ierodas Edžiņš un paziņo, ka Teofīlai ir pienākusi samaksa par modeles darbu, un ka Ferdinands to nedrīkst saņemt. |- | 22 | Lieliskais ministrs | |- | 23 | Lieliskais prezidents | |- | 24 | Lieliskais mācībās | Māris izīrē istabu jaunai [[Students|studentei]] Ingrīdai. Valdis un Ferdinands pierunā Māri lielāko daļu no īres ieņēmumiem atdot viņiem apmaiņā pret [[Inteliģence|inteliģentu]] atmosfēru mājā. Ingrīdai iepatīkas Valdis. Helēna sūdzas Ingrīdai par skolotāju attieksmi pret Valdi. Ingrīda piedāvā Helēnai palīdzēt Valdim mācībās. Ferdinands neuzklausa Valdi, Valdis meklē padomu pie Arnolda. Valdis dodas pie Ingrīdas, kura viņu sagaida pavedinošā izskatā. Ingrīda dodas prom un pavēsta Helēnai un Ferdinandam, ka Valdis var atgirezties skolā, jo ir ieguvis nepieciešamās zināšanas. Pie Valda ierodas [[angļu valoda]]s skolotāja, lai veiktu testu, pēc kura Valdis varētu atgriezties skolā. Valdis pārsteidz skolotāju un savus vecākus. |- | 25 | Lieliskais medībās | No [[Cietums|cietuma]] ir izbēdzis bīstams [[noziedznieks]] Žurka, kas ir ļoti līdzīgs Ferdinandam. Helēna dusmojas par to, ka Ferdinands nemeklē jaunu darbu. Ferdinands tualetē nosit [[Peles|peli]], Māris pamana asinis un nodomā, ka Ferdinands ir noziedznieks Žurka. Ferdinands un Valdis uzzina, ka par Žurkas notveršanu tiek solīta {{sk|10000}} latu atlīdzība. Ferdinands noemj uzdoties par noziedznieku un piekukuļo Māri, lai viņš izsauktu policiju. Helēna ir šokā, uzzinot, ka policija apcietinājusi Ferdinandu. Policija notver īsto Žurku un lūdz Helēnai atšķirt savu vīru no bruņota noziedznieka. |- | 26 | Lieliskas smadzenes | Ģimene skatās [[Šausmu filma|šausmu filmu]]. Ferdinands piedzīvo apmulsumu, uzzinot, ka omīte ar savu draudzeni tualetē pēta [[Zārks|zārku]] katalogu, nevis [[Erotika|erotisko]] žurnālu. Arnolds, Ferdinands un Valdis piedāvā savu jauno izgudrojumu - zārku, kurā ir viss nepieciešamais [[Aizsaule|aizkapa dzīvei]]. |- | 27 | Lieliskie censoņi (1.daļa) | |- | 28 | Lieliskie censoņi (2.daļa) | |- | 29 | Lieliskie slepkavas | |- | 30 | Kāposti un daiļums | |- | 31 | Modes kreatūra | |- | 32 | Nav ar prātu aptverams | |- | 33 | Neredzamais nelietis | |- | 34 | Nezināms sērijas nosaukums | |- | 35 | Otrā jaunība | |- | 36 | Par mazu piemiņu visiem (1.daļa) | |- | 37 | Par mazu piemiņu visiem (2.daļa) | |- | 38 | Protesta šovs | |- | 39 | Robotvīrs (1.daļa) | |- | 40 | Robotvīrs (2.daļa) | |- | 41 | Saknes | |- | 41 | Skrituļslidas | |- | 42 | Taisnā tiesa | |- | 43 | Titāniks | |- | 44 | Tutenhama | |- | 45 | Uztvērējs ir miris, lai dzīvo uztvērējs (1.daļa) | |- | 46 | Uztvērējs ir miris, lai dzīvo uztvērējs (2.daļa) | |} [[Kategorija:Uzskaitījumi]] r8kut0limq7sq7kvbugyd0z86oy0li7 0 245675 4537038 4244778 2026-10-17T10:13:42Z Bendžamins 76862 4537038 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls Fasbenders | vārds_orig = ''Michael Fassbender'' | attēls = Michael Fassbender at the 2026 Cannes Film Festival 02 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Maikls Fasbenders 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|4|2}} | dz. vieta = {{vieta|Vācijas Federatīvā Republika|Heidelberga|1s=Rietumvācija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2001—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Alīsia Vikandere]] (2014-pašlaik) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = * 2009: "Uzlecošā zvaigzne kino" * 2009: " Labākais aktieris galvenajā lomā kino" ("[[Bads (filma)|Bads]]") * 2012: " Labākais aktieris galvenajā lomā kino" ("[[Kauns (filma)|Kauns]]") * 2014: " Labākais aktieris otrā plāna lomā kino" ("[[12 gadi verdzībā]]") * 2016: " Labākais aktieris galvenajā lomā kino" ("[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]") | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = * 2010: "Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā" ("[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Maikls Fasbenders''' (''Michael Fassbender''; dzimis {{dat|1977|4|2}}) ir īru/vācu [[aktieris]]. Filmējies tādās filmās kā "[[300: Termopilu kauja]]" (2007), "[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" (2009), "[[Akvārijs (filma)|Akvārijs]]" (2009), "[[X-cilvēki: Pirmā klase]]" (2011), "[[Džeina Eira (filma)|Džeina Eira]]" (2011), "[[Bīstamā metode]]" (2011), "[[Bads (filma)|Bads]]" (2008), "[[Kauns (filma)|Kauns]]" (2011), "[[Prometejs (filma)|Prometejs]]" (2012), "[[12 gadi verdzībā]]" (2013). Par lomu filmā "Kauns" saņēmis Venēcijas kinofestivāla labākā aktiera balvu, tāpat nominēts [[BAFTA kino balva]]i un [[Zelta globusa balva]]i. Vairāku balvu nominācijas saņēmis par lomu filmā "12 gadi verdzībā". Par šo otrā plāna lomu saņēmis arī nomināciju [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Par [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] lomu filmā "[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" Fasbenderu otro reizi izvirzīja [[88. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]]. 2023. gadā, pēc trīs gadu pārtraukuma aktiera karjerā, atveidojis galveno lomu [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] filmā ''[[The Killer]]''. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |2007 |"[[300: Termopilu kauja]]" (''300'') | |- |"[[Eņģelis (filma)|Eņģelis]]" (''Angel'') | |- | rowspan="2" |2008 |"[[Bads (filma)|Bads]]" (''Hunger'') | |- |''[[Eden Lake]]'' | |- | rowspan="4" |2009 |''[[Blood Creek]]'' | |- |"[[Akvārijs (filma)|Akvārijs]]" (''Fish Tank'') | |- |"[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" (''Inglourious Basterds'') | |- |''Man on a Motorcycle'' |īsfilma |- | rowspan="2" |2010 |"[[Centurions]]" (''Centurion'') | |- |"[[Džona Hekss]]" (''Jonah Hex'') | |- | rowspan="6" |2011 |"[[Džeina Eira (filma)|Džeina Eira]]" (''Jane Eyre'') | |- |"[[X-cilvēki: Pirmā klase]]" (''X-Men: First Class'') | |- |"[[Bīstamā metode]]" (''A Dangerous Method'') | |- |"[[Kauns (filma)|Kauns]]" (''Shame'') | |- |''Pitch Black Heist'' |īsfilma; arī aizpildproducents |- |"[[Malorija Keina. Nevaldāmā.]]" (''Haywire'') | |- |2012 |"[[Prometejs (filma)|Prometejs]]" (''Prometheus'') | |- | rowspan="3" |2013 |"[[12 gadi verdzībā]]" (''12 Years a Slave'') | |- |"[[Advokāts (filma)|Advokāts]]" (''The Counselor'') | |- |[[1 (filma)|''1'']] |dokumentālā filma |- | rowspan="2" |2014 |[[Frank (filma)|''Frank'']] | |- |"[[X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas]]" (''X-Men: Days of Future Past'') | |- | rowspan="3" |2015 |"[[Gausie rietumi]]" (''Slow West'') | |- |"[[Makbets (filma)|Makbets]]" (''Macbeth'') | |- |"[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" (''Steve Jobs'') | |- | rowspan="4" |2016 |"[[X-cilvēki: Apokalipse]]" (''X-Men: Apocalypse'') | |- |"[[Gaisma okeānā]]" (''The Light Between Oceans'') | |- |''[[Trespass Against Us]]'' | |- |"[[Assassin's Creed: Slepkavas kodekss]]" (''Assassin's Creed'') |arī producents |- | rowspan="3" |2017 |''[[Song to Song]]'' | |- |"[[Svešais: Covenant]]" (''Alien: Covenant'') | |- |"[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]" (''The Snowman'') | |- |2019 |"[[X-cilvēki: Tumšais Fēnikss]]" (''X-Men: Dark Phoenix'') | |- | rowspan="2" |2023 |''[[The Killer]]'' | |- |"[[Līdz uzvaras vārtiem]]" (''Next Goal Wins'') | |- |2024 |''[[Kneecap (filma)|Kneecap]]'' | |- |2025 |"[[Operācija "Black Bag"]]" (''Black Bag'') | |- |2026 |"[[Cerības osta]]" (''Hope'') | |} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fasbenders, Maikls}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Īru kinoaktieri]] 4nx0e1xxi6vsv22f6lab97rw0fm1kr8 0 252052 4536959 4213273 2026-10-17T07:20:23Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536959 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Mammo breast cancer.jpg|thumb|[[Mamogramma]] — normāla krūts (pa kreisi) un krūts ar vēzi (pa labi)]] '''Krūts vēzis''' ir [[slimība]], kad [[vēzis (slimība)|vēzis]] attīstās no [[sievietes krūtis|krūti]] veidojošajiem audiem. Krūts vēzis var rasties gan [[cilvēki]]em, gan citiem [[zīdītāji]]em. Lai arī lielākajā daļā gadījumu ar krūts vēzi var saslimt sievietes, tomēr krūts vēzis var rasties arī vīriešiem.<ref>[http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/malebreastcancer.html US NIH: Male Breast Cancer]</ref> <!-- Balanss starp ieguvumiem un kaitējumiem no krūts vēža skrīninga ir pretrunīgs. -->Pēc vēža īpašībām var tikt noteikta ārstēšana (var būt [[operācija]], medikamentu lietošana (hormonālā terapija un [[ķīmijterapija]]), [[radiācija]]s un/vai [[imūnterapija]]).<ref name="PMC3031364">{{publikācijas atsauce | author = Florescu A, Amir E, Bouganim N, Clemons M | title = Immune therapy for breast cancer in 2010—hype or hope? | journal = Current Oncology | volume = 18 | issue = 1 | pages = e9–e18 | year = 2011 | pmid = 21331271 | pmc = 3031364 | doi = 10.3747/co.v18i1.623}}</ref> Labākos rezultātus nodrošina operācija, tāpat, lai samazinātu varbūtību nākotnē atkal saslimt ar vēzi, parasti tiek piedāvāti vairāki ķīmijterapijas kursi. Visā pasaulē 22,9% no vēža saslimšanas gadījumiem starp sievietēm ir krūts vēzis.<ref name="IARC GLOBOCAN 2008" /> 2008. gadā krūts vēzis izraisīja 459 503 sieviešu nāvi (13,7% no mirušajām sievietēm, kam bijis kāds vēža veids).<ref name="IARC GLOBOCAN 2008">{{Tīmekļa atsauce |publisher=[[International Agency for Research on Cancer]] |year=2008 |title=World Cancer Report |url=http://globocan.iarc.fr/factsheets/populations/factsheet.asp?uno=900 |accessdate=2011-02-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110114230856/http://globocan.iarc.fr/factsheets/populations/factsheet.asp?uno=900 |archivedate=2011-01-14 }}</ref> Krūts vēzis vīriešiem ir vairāk nekā 100 reizes retāk sastopams, tomēr nokavētās diagnostikas dēļ vīriešiem ir sliktāka izdzīvojušo statistika.<ref name="WHO WCR">{{Tīmekļa atsauce |publisher=International Agency for Research on Cancer |year=2008 |title=World Cancer Report |url=http://www.iarc.fr/en/publications/pdfs-online/wcr/2008/wcr_2008.pdf |accessdate=2011-02-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110720232417/http://www.iarc.fr/en/publications/pdfs-online/wcr/2008/wcr_2008.pdf |archivedate=2011-07-20 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Male Breast Cancer Treatment | publisher = [[National Cancer Institute]] |year=2011 | url = http://www.cancer.gov/cancertopics/pdq/treatment/malebreast/HealthProfessional | accessdate = 2011-02-26}}</ref> Latvijā 2019. gada februārī uzsākta kustība un izveidots [[tēmturis]] "[[Pupkultūra]]" kā masu kampaņa pret krūts vēzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rozavilciens.mozello.lv/pupkultura/|title=Rozā vilciena labdarības fonds - #PUPKULTŪRA|website=rozavilciens.mozello.lv|access-date=2025-01-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pupkulturas-maratonisti-riga-skries-lai-atbalstitu-ar-kruts-vezi-slimas.a315936/|title=#Pupkultūras maratonisti Rīgā skries, lai atbalstītu ar krūts vēzi slimās|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-13|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130911005844/http://krutsvezis.lv/lv/articles/view/kruts-vezis Krūts slimību centrs — krūts vēzis] * [http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/breastcancer.html NIH informācija] {{en ikona}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ļaundabīgie audzēji]] [[Kategorija:Ginekoloģija]] qvrxm9x2hreju7rvg5nhexgx3wxectm 0 257459 4536738 4271216 2026-10-16T17:56:07Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536738 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Günter Blobel'' | attēls =Gunter Blobel 2008 1.JPG | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_gads =1936 | dz_mēnesis =5 | dz_diena =21 | dz_vieta =Valtersdorfa, [[Trešais reihs]]<br>(Ņegoslavice, [[Žagaņas apriņķis]], [[Lejassilēzijas vojevodiste]], {{POL}}) | m_gads =2018 | m_mēnesis=2 | m_diena=18 | m_vieta = | pilsonība ={{DEU}}, {{USA}} | tautība =[[vācieši|vācietis]] | darba_vietas =[[Rokfellera Universitāte]] | alma_mater = [[Tībingenes Universitāte]], [[Viskonsinas-Medisonas Universitāte]] | zinātne =[[bioloģija]] | pasniedzēji =[[Džordžs Palade]] | studenti = | sasniegumi =[[olbaltumvielu šķirošana]] (''protein targeting'') [[šūna|šūnās]] | apbalvojumi =1999. gada [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Ginters Blobels''' ({{val|de|Günter Blobel}}, dzimis {{dat|1936|5|21}}, miris {{dat|2018|2|18}}) bija [[Vācija|vācu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[bioloģija|biologs]], 1999. gada [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā]] laureāts par [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] pētījumiem [[šūna|šūnā]]. Dzimis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Lejassilēzija|Lejassilēzijā]], tomēr līdz ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armija]]s tuvošanos ģimene evakuējās uz [[Saksija|Saksiju]], kur Blobels uzaudzis. Ģimnāziju apmeklēja [[Freiberga|Freibergā]], studēja [[Tībingene|Tībingenē]]. Kopš 1960. gadiem strādāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Aktīvi iesaistījies [[Drēzdene]]s pilsētas atjaunošanā. Darbojās kompānijas ''[[Nestlé]]'' direktoru padomē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/medicine/laureates/1999/ Nobela prēmijas profils] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Roberts Ferčgots]]<br>[[Luijs Agnaro]]<br>[[Ferids Murads]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] | periods = [[1999. gads|1999]]| pēc = [[Arvīds Karlsons]]<br />[[Pols Grīngards]]<br />[[Eriks Kandels]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blobels, Ginters}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā]] [[Kategorija:Vācu biologi]] [[Kategorija:Amerikāņu biologi]] [[Kategorija:Molekulārā bioloģija]] [[Kategorija:Lubušas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] 8u5b4335as4cys3nczbd9zreh1g8jos 0 257886 4536960 4526726 2026-10-17T07:22:18Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536960 wikitext text/x-wiki {{Infobox medical condition | name = Reino sindroms | risks = Aukstums, emocionāls stress<ref name="nhlbi.nih.gov">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds|title=Raynaud's {{!}} NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=2021-08-23|archive-date=2021-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823104034/https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds}}</ref> | frequency = 4% cilvēku<ref name="nejm.org">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nejm.org/doi/10.1056/NEJMra1507638|title=Raynaud’s Phenomenon|last=Wigley|first=Fredrick M.|last2=Flavahan|first2=Nicholas A.|website=https://doi.org/10.1056/NEJMra1507638|access-date=2021-08-23|date=2016-08-10|doi=10.1056/nejmra1507638|language=EN}}</ref> | prognosis = | medication = | treatment = Izvairīšanās no aukstuma, kalcija kanālu blokatori, ''iloprost''<ref name="nejm.org" /> | prevention = | differential = [[Kauzālija]], [[eritromelalģija]]<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Barker|first1=Roger A.|title=The A-Z of Neurological Practice: A Guide to Clinical Neurology|date=2005|publisher=Cambridge University Press|isbn=9780521629607|page=728|url=https://books.google.com/books?id=LRRiuFfr9UkC&pg=PA728|language=en|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424174703/https://books.google.ca/books?id=LRRiuFfr9UkC&pg=PA728|archive-date=24 April 2017}}</ref> | diagnosis = Balstīti uz simptomiem<ref name="nejm.org" /> | causes = | image = Raynaud_syndrome_on_female_airman's_hand.jpg | duration = Līdz dažām stundām uz epizodi<ref name="nhlbi.nih.gov" /> | onset = 15–30 gadus veci, tipiskāk sievietēm<ref name="nejm.org" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds#risk-factors|title=Raynaud's {{!}} NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=2021-08-23|archive-date=2021-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823104034/https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds#risk-factors}}</ref> | complications = ādas čūlas, išēmiska gangrēna<ref name="nhlbi.nih.gov" /> | symptoms = Ietekmētā vieta paliek balta, tad zila, tad sarkana, jūtama degšanas sajūta An<ref name="nhlbi.nih.gov" /> | pronounce = | synonyms = Reino, Reino slimība, Reino fenomens, Reino sindroms | field = [[Reimatoloģija]] | caption = Cilvēka roka ar Reino sindromu tā darbības laikā. | deaths = }} [[Attēls:Raynaud's Syndrome.jpg|thumb|Rokas pirkstu nobālēšana un cianoze pie Reino sindroma]] '''Reino sindroms''' jeb '''Reino slimība''' ir perifērās [[asinsrite]]s traucējums, ko raksturo epizodiska ekstremitāšu artēriju un arteriolu [[stenoze]]. To parasti izraisa aukstums vai stipras [[emocijas]]. Ārēji tas izpaužas kā pēkšņa roku un kāju [[pirksts|pirkstu]], arī [[auss]] ļipiņu un degungala nobālēšana vai [[cianoze]]. Tiek uzskatīts, ka šis fenomens skar aptuveni 3—4% iedzīvotāju, biežāk sievietes nekā vīriešus.<ref name="iaptReino"/> ==Cēloņi== Par primāro Reino sindromu runā, kad tas attīstās kā atsevišķa parādība. Sekundārs sindroms ir novērojams uz citu patoloģiju fona. Tās var būt autoimūnas slimības, tādas kā [[sistēmas skleroze]] (90—95% gadījumu), [[sistēmiskā sarkanā vilkēde]] (10-35%), [[reimatoīdais artrīts]], [[polimiozīts]], hronisks [[sistēmas vaskulīts]], [[Šēgrena sindroms]], vai organiski traucējumi kā, piemēram, pazemināta [[Vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] funkcija ([[hipotireoīdisms]]) un [[cukura diabēts|diabēts]]. Līdzīgus simptomus var izraisīt artēriju okluzīvās slimības — [[ateroskleroze]], obliterējošais tromboangīts — un hematoloģiskās slimības, kurām ir raksturīga palielināta asins viskozitāte — krioglobulinēmija, makroglobulinēmija, policitēmija, [[leikēmija]], eritrēmija u.c. Reino sindroms var izpausties kā [[vibrācijas slimība]]s komplikācija, kā arī reakcija uz dažiem medikamentiem, kuru starpā jāmin asinsvadu kontrakciju veicinošie preparāti (ergota alkaloīdi, beta-adrenoblokatori, simpatomimētiskie, pretapaugļošanās līdzekļi) un asinsvada sieniņas fibrozi veicinošie preparāti: (bleomicīns, vinblastīns, ciklosporīni, alfa-interferoni u.c.), kā arī saskare ar atsevišķām ķīmiskām vielām ([[vinilhlorīds]]).<ref name="iaptReino"/> ==Simptomi== Lēkmes laikā notiek pēkšņs spastisks asinsvadu iekšējā diametra samazinājums, kas izraisa asins noplūdi no ādas un sekmē tās krāsas nomaiņu no rozā uz bālu, tad zilganu, un beidzot — asinsritei strauji atjaunojoties — uz koši sārtu. Sasarkšanas fāze var izpalikt, ja asinsrite atjaunojas pakāpeniski. Procesu parasti pavada ekstremitāšu tirpšana vai durstošas sāpes. Reino sindroms dažreiz skar [[sievietes krūtis|krūšu]] galus un areolas sievietēm [[laktācija]]s periodā. Līdz ar krūšu galu nobālēšanu asas dedzinošas sāpes parādās uzreiz pēc [[zīdainis|zīdaiņa]] barošanas un izstaro krūts dziļajos audos. Šis simptoms bieži tiek jaukts ar [[mikoze|mikozi]] un pret to nesekmīgi tiek nozīmēta pretsēņu terapija.<ref name="nippleReino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23682366|title=Raynaud phenomenon of the nipple in breastfeeding mothers: an underdiagnosed cause of nipple pain.|publisher= US National Library of Medicine National Institutes of Health. JAMA Dermatol. 2013. Barrett ME, Heller MM, Stone HF, Murase JE|accessdate={{dat|2014|7|27||bez}}}}</ref> ==Atsauces== {{Atsauces|refs= <ref name="iaptReino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=306|title=Tēma: Perifērās asinsrites traucējumi. Doc Agnis Štifts, Dr. Jānis Arājs, Dr. Inita Kamše|publisher=iAptieka.|accessdate={{dat|2014|7|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304211357/http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=306|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hematoloģija]] [[Kategorija:Sindromi]] [[Kategorija:Reimatoloģija]] ni8t8eoc85vbrod8i2civx1xyudmkkl 4536961 4536960 2026-10-17T07:22:56Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4536961 wikitext text/x-wiki {{Infobox medical condition | name = Reino sindroms | risks = Aukstums, emocionāls stress<ref name="nhlbi.nih.gov">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds|title=Raynaud's {{!}} NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=2021-08-23|archive-date=2021-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823104034/https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds}}</ref> | frequency = 4% cilvēku<ref name="nejm.org">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nejm.org/doi/10.1056/NEJMra1507638|title=Raynaud’s Phenomenon|last=Wigley|first=Fredrick M.|last2=Flavahan|first2=Nicholas A.|website=https://doi.org/10.1056/NEJMra1507638|access-date=2021-08-23|date=2016-08-10|doi=10.1056/nejmra1507638|language=EN}}</ref> | prognosis = | medication = | treatment = Izvairīšanās no aukstuma, kalcija kanālu blokatori, ''iloprost''<ref name="nejm.org" /> | prevention = | differential = [[Kauzālija]], [[eritromelalģija]]<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Barker|first1=Roger A.|title=The A-Z of Neurological Practice: A Guide to Clinical Neurology|date=2005|publisher=Cambridge University Press|isbn=9780521629607|page=728|url=https://books.google.com/books?id=LRRiuFfr9UkC&pg=PA728|language=en|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424174703/https://books.google.ca/books?id=LRRiuFfr9UkC&pg=PA728|archive-date=24 April 2017}}</ref> | diagnosis = Balstīti uz simptomiem<ref name="nejm.org" /> | causes = | image = Raynaud_syndrome_on_female_airman's_hand.jpg | duration = Līdz dažām stundām uz epizodi<ref name="nhlbi.nih.gov" /> | onset = 15–30 gadus veci, tipiskāk sievietēm<ref name="nejm.org" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds#risk-factors|title=Raynaud's {{!}} NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=2021-08-23|archive-date=2021-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823104034/https://www.nhlbi.nih.gov/health-topics/raynauds#risk-factors}}</ref> | complications = ādas čūlas, išēmiska gangrēna<ref name="nhlbi.nih.gov" /> | symptoms = Ietekmētā vieta paliek balta, tad zila, tad sarkana, jūtama degšanas sajūta An<ref name="nhlbi.nih.gov" /> | pronounce = | synonyms = Reino, Reino slimība, Reino fenomens, Reino sindroms | field = [[Reimatoloģija]] | caption = Cilvēka roka ar Reino sindromu tā darbības laikā. | deaths = }} [[Attēls:Raynaud's Syndrome.jpg|thumb|Rokas pirkstu nobālēšana un cianoze pie Reino sindroma]] '''Reino sindroms''' jeb '''Reino slimība''' ir perifērās [[asinsrite]]s traucējums, ko raksturo epizodiska ekstremitāšu artēriju un arteriolu [[stenoze]]. To parasti izraisa aukstums vai stipras [[emocijas]]. Ārēji tas izpaužas kā pēkšņa roku un kāju [[pirksts|pirkstu]], arī [[auss]] ļipiņu un degungala nobālēšana vai [[cianoze]]. Tiek uzskatīts, ka šis fenomens skar aptuveni 3—4% iedzīvotāju, biežāk sievietes nekā vīriešus.<ref name="iaptReino"/> ==Cēloņi== Par primāro Reino sindromu runā, kad tas attīstās kā atsevišķa parādība. Sekundārs sindroms ir novērojams uz citu patoloģiju fona. Tās var būt autoimūnas slimības, tādas kā [[sistēmas skleroze]] (90—95% gadījumu), [[sistēmiskā sarkanā vilkēde]] (10-35%), [[reimatoīdais artrīts]], [[polimiozīts]], hronisks [[sistēmas vaskulīts]], [[Šēgrena sindroms]], vai organiski traucējumi kā, piemēram, pazemināta [[Vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] funkcija ([[hipotireoīdisms]]) un [[cukura diabēts|diabēts]]. Līdzīgus simptomus var izraisīt artēriju okluzīvās slimības — [[ateroskleroze]], obliterējošais tromboangīts — un hematoloģiskās slimības, kurām ir raksturīga palielināta asins viskozitāte — krioglobulinēmija, makroglobulinēmija, policitēmija, [[leikēmija]], eritrēmija u.c. Reino sindroms var izpausties kā [[vibrācijas slimība]]s komplikācija, kā arī reakcija uz dažiem medikamentiem, kuru starpā jāmin asinsvadu kontrakciju veicinošie preparāti (ergota alkaloīdi, beta-adrenoblokatori, simpatomimētiskie, pretapaugļošanās līdzekļi) un asinsvada sieniņas fibrozi veicinošie preparāti: (bleomicīns, vinblastīns, ciklosporīni, alfa-interferoni u.c.), kā arī saskare ar atsevišķām ķīmiskām vielām ([[vinilhlorīds]]).<ref name="iaptReino"/> ==Simptomi== Lēkmes laikā notiek pēkšņs spastisks asinsvadu iekšējā diametra samazinājums, kas izraisa asins noplūdi no ādas un sekmē tās krāsas nomaiņu no rozā uz bālu, tad zilganu, un beidzot — asinsritei strauji atjaunojoties — uz koši sārtu. Sasarkšanas fāze var izpalikt, ja asinsrite atjaunojas pakāpeniski. Procesu parasti pavada ekstremitāšu tirpšana vai durstošas sāpes. Reino sindroms dažreiz skar [[sievietes krūtis|krūšu]] galus un areolas sievietēm [[laktācija]]s periodā. Līdz ar krūšu galu nobālēšanu asas dedzinošas sāpes parādās uzreiz pēc [[zīdainis|zīdaiņa]] barošanas un izstaro krūts dziļajos audos. Šis simptoms bieži tiek jaukts ar [[mikoze|mikozi]] un pret to nesekmīgi tiek nozīmēta pretsēņu terapija.<ref name="nippleReino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23682366|title=Raynaud phenomenon of the nipple in breastfeeding mothers: an underdiagnosed cause of nipple pain.|publisher= US National Library of Medicine National Institutes of Health. JAMA Dermatol. 2013. Barrett ME, Heller MM, Stone HF, Murase JE|accessdate={{dat|2014|7|27||bez}}}}</ref> ==Atsauces== {{Atsauces|refs= <ref name="iaptReino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=306|title=Tēma: Perifērās asinsrites traucējumi. Doc Agnis Štifts, Dr. Jānis Arājs, Dr. Inita Kamše|publisher=iAptieka.|accessdate={{dat|2014|7|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304211357/http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=306|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hematoloģija]] [[Kategorija:Sindromi]] [[Kategorija:Reimatoloģija]] 8ew3tmi6rmk9egs9ecb6dlmcoo5cn2c 0 257952 4536725 4385377 2026-10-16T17:52:00Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536725 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = |image_border = |size = 100px |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviation = UNHCR |motto = |formation = 1951. gada 1. janvārī<br /><small>(statūti pieņemti 1950. gada 14. decembrī)</small> |extinction = <!-- date of extinction, optional --> |type = |status = <!-- ad hoc, treaty, foundation, etc --> |purpose = <!-- focus as e.g. humanitarian, peacekeeping, etc --> |headquarters = {{vieta|Šveice|Ženēva}} |location = |coords = <!-- Coordinates of location using a coordinates template --> |region_served = |membership = |language = |leader_title = ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos |leader_name = [[Filippo Grandi]] |main_organ = |parent_organization = [[ANO]] |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = [http://www.unhcr.org UNHCR.org] |remarks = |}} '''Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs'''<ref name="Eurovoc"/> jeb '''UNHCR''' ({{val|en|Office of the United Nations High Commissioner for Refugees}}, UNHCR), pazīstama arī kā '''ANO Bēgļu aģentūra''', ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s aģentūra, kas pilnvarota aizsargāt un atbalstīt [[bēgļi|bēgļus]], atsaucoties uz bēgļu problēmu skarto valstu lūgumiem vai ANO aicinājumiem. Tās uzdevums ir palīdzēt bēgļiem integrēties patvēruma valstī, kā arī sniegt tiem atbalstu labprātīgas [[repatriācija]]s gadījumos, vai arī tiem pārceļoties uz citām valstīm. Par savu darbu Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos divas reizes saņēmis [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] (1954, 1981)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1954 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1954/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1981 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1981/}}</ref> UNHCR pārvaldes statūti pieņemti {{dat|1950|12|14}} ar [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās asamblejas]] rezolūciju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārvaldes statūti |publisher=Latvijas Republikas tiesībsargs |url=http://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-augsta-komisara-beglu-jautajumos-parvaldes-statuti-pienemti-1950.-gada-14.-decembri/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> UNHCR dibināta {{dat|1951|1|1}}, sākotnēji uz trīs gadu periodu, bet vēlāk tās mandāts ticis pagarināts ik pa pieciem gadiem. UNHCR galvenā mītne atrodas [[Ženēva|Ženēvā]], [[Šveice|Šveicē]]. Kopš 2016. gada 1. janvāra UNHCR biroju vada ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos [[Filippo Grandi]], itāļu diplomāts.<ref>[http://www.unhcr.org/news/latest/2016/1/568a3dff6/filippo-grandi-takes-helm-un-high-commissioner-refugees.html "Filippo Grandi takes helm as UN High Commissioner for Refugees"] </ref> == UNHCR darbība Latvijā == 1991. gadā UNHCR [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] reģionālā pārstāvniecība savā darbībā iekļāva arī [[Baltijas valstis]]. 1998. gada oktobrī UNHCR Baltijas valstu birojs uzsāka darbu arī Latvijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos |url=http://ano.deac.lv/html_l/unhcr_01.htm |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305151219/http://ano.deac.lv/html_l/unhcr_01.htm }}</ref> Taču vēlāk birojs tika slēgts, un šobrīd par Latviju atbild UNHCR Ziemeļvalstu reģionālās pārstāvniecības birojs Stokholmā, Zviedrijā. Aģentūru Latvijā medijos no 2015. gada pārstāvēja Didzis Melbiksis. Sākot ar 2020. gadu latviski runājoša mediju pārstāvja aģentūrai vairs nav, par preses pārstāvi Latvijai kļuva Matiass Sundholms. Taču 2021. gada sākumā viņš amatu pameta un preses pārstāvja Latvijai vairs nav. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Eurovoc">{{tīmekļa atsauce | url= http://eurovoc.europa.eu/drupal/?q=lv/request&view=pt&termuri=http://eurovoc.europa.eu/275328&language=lv | title= UNHCR | publisher= Eurovoc Thesaurus | accessdate= 2014. gada 29. jūlijā | language= latviešu un pārejās ES dalībvalstu oficiālās valodas }}{{Novecojusi saite}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1954/refugees-history.html UNHCR vēsture Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{organizācija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Džordžs Māršals]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1954. gads| pēc = [[Lesters Pīrsons]] (1957)}} {{S-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Adolfo Peress Eskivels]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1981. gads| pēc = [[Alva Mīrdāla]]<br />[[Alfonso Garsija Robless]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO izveidotās organizācijas]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] 8i4cwfipjxtkig076ydh6am1sradbil 0 261357 4537005 4383435 2026-10-17T08:41:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4537005 wikitext text/x-wiki Šajā uzskatījumā apkopotas visas '''personas, kas kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]'''. Kopumā vēlēšanās piedalījās 13 [[partija]]s ar 1156 deputātu kandidātiem. Vēlēšanas notika [[2014]]. gada [[4. oktobris|4. oktobrī]] 5 vēlēšanu apgabalos: [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]], [[Latgale|Latgalē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/uz-12.-saeimu-kandides-1156-cilveki.a93691/|title=Uz 12. Saeimu kandidēs 1156 cilvēki|date={{dat|2014|8|5||bez}}|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|16|G}} līdz {{dat||08|05|D}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 12.Saeimas vēlēšanas | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2014. gada 3. maijā | url = http://cvk.lv/pub/public/30803.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140412120804/http://cvk.lv/pub/public/30803.html | archivedate = {{dat|2014|04|12||bez}} }}</ref> Kopumā no visiem 1156 kandidātiem 774 (67%) ir vīrieši un 382 (33%) sievietes.<ref name="12.Saeimas vēlēšanas. Statistika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/|title=Statistika par 13 kandidātu sarakstiem|accessdate={{dat|2013|9|3||bez}}|author=|5=|date={{dat|2013|9|3||bez}}|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archive-date={{dat|2015|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150620153426/http://sv2014.cvk.lv/saraksti/}}</ref> Kandidātu vidējais vecums bija 45 gadi, vecākajam kandidātam — 80 gadi, savukārt jaunākajam — 21 gads.<ref name="12.Saeimas vēlēšanas. Statistika" /> No visiem kandidātiem 957 (82,8%) ir ar augstāko izglītību un 199 (17,2%) ar vidējo izglītību.<ref name="12.Saeimas vēlēšanas. Statistika" /> Pēc tautības lielāka daļa kandidātu (748) ir latvieši, 80 — krievi, savukārt 285 savu tautību nav norādījuši.<ref name="12.Saeimas vēlēšanas. Statistika" /> == Kandidātu sadalījums pa partijām == {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Saraksts ! Kandidātu daudzums |- | 1 | "[[Latvijas attīstībai]]" | 100 |- | 2 | [[Suverenitāte (partija)|"SUVERENITĀTE"]] | 43 |- | 3 | [[Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"]] | 18 |- | 4 | [[Vienotība|Partija "VIENOTĪBA"]] | 115 |- | 5 | [[Izaugsme (partija)|"POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME"]] | 39 |- | 6 | [[Vienoti Latvijai (partija)|Partija "Vienoti Latvijai"]] | 106 |- | 7 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | 114 |- | 8 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | 115 |- | 9 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | 97 |- | 10 | "[[Latvijas Krievu savienība]]" | 74 |- | 11 | [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] | 115 |- | 12 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 115 |- | 13 | [[No sirds Latvijai]] | 105 |} == "Latvijas attīstībai" == === Rīga === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Juris Pūce]] | [[1980]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Liene Cakare]] | [[1984]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Iveta Zalpētere]] | [[1967]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Andris Bačkurs]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Ralfs Birķis]] | [[1963]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 6. | [[Zane Baltgaile]] | [[1984]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 7. | [[Ģirts Auškāps]] | [[1976]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Antra Roskoša]] | [[1967]] | latviete | Rīga | augstākā |- | 9. | [[Armands Zivtiņš]] | [[1978]] | latvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 10. | [[Inese Drone]] | [[1979]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ineta Jansone]] | [[1970]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 12. | [[Liene Blūma]] | [[1983]] | latviete | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Artūrs Bušs]] | [[1978]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Edgars Kalējs]] | [[1983]] | | Rīga | vidējā | |- | 15. | [[Ģirts Bite]] | [[1981]] | | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Rolands Pogulis]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Arta Pirktiņa]] | [[1984]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 18. | [[Ēriks Kumerdanks]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Kristaps Laipnieks]] | [[1992]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 20. | [[Renārs Smoļaks]] | [[1991]] | | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Ainārs Kalniņš]] | [[1988]] | | Rīga | augstākā |- | 22. | [[Ineta Atgāze]] | [[1965]] | | Rīga | vidējā | |- | 23. | [[Kristīne Mirzahanjana]] | [[1993]] | | [[Jēkabpils]] | vidējā | |- | 24. | [[Vladimirs Jefimovs]] | [[1953]] | krievs | Jūrmala | augstākā | |- | 25. | [[Mārtiņš Grīnbergs]] | [[1991]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 26. | [[Viesturs Liepkalns]] | [[1988]] | | Rīga | vidējā | |- | 27. | [[Kristaps Zaharkevičs]] | [[1992]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 28. | [[Ilmārs Gruduls]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 29. | [[Nelda Otvare]] | [[1991]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 30. | [[Mārtiņš Roze (1989)|Mārtiņš Roze]] | [[1989]] | | Rīga | vidējā | |- | 31. | [[Ilga Sitale]] | [[1988]] | | Jēkabpils | vidējā | |- | 32. | [[Vladimirs Mišins]] | [[1985]] | | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === [[Attēls:Einars Repse.jpeg|200px|thumbnail|[[Einars Repše]] — [[Vidzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Einars Repše]] | [[1961]] | latvietis | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Baiba Fromane]] | [[1981]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Emīls Jakrins]] | [[1980]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 4. | [[Dace Kizino]] | [[1969]] | latviete | Ikšķiles novads | augstākā | |- | 5. | [[Eduards Sūniņš]] | [[1982]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Arvīds Grīnfelds]] | [[1983]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Uldis Ciekurs]] | [[1956]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 8. | [[Pauls Sondors]] | [[1983]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Erlends Baļķens]] | [[1975]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Artūrs Bergholcs]] | [[1983]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 11. | [[Inga Lamstere]] | [[1971]] | latviete | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Izolde Glavāne]] | [[1955]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Armands Vijups]] | [[1976]] | latvietis | [[Siguldas novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Iveta Preisa-Imaka]] | [[1973]] | latviete | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Dzintars Rozens]] | [[1959]] | latvietis | [[Inčukalna novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Aija Rozena]] | [[1958]] | latvietis | Inčukalna novads | augstākā | |- | 17. | [[Viola Daniela]] | [[1950]] | | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Andris Kārkliņš]] | [[1946]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Pēteris Eimanis]] | [[1993]] | latvietis | [[Valmiera]] | vidējā | |- | 20. | [[Jana Hermane]] | [[1981]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Gunita Keiriša]] | [[1988]] | latviete | [[Baldones novads]] | augstākā | |- | 22. | [[Sabīne Vārtiņa]] | [[1992]] | latviete | [[Amatas novads]] | vidējā | |- | 23. | [[Inese Albova]] | [[1981]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Ieva Strongina]] | [[1956]] | | Rīga | augstākā | |- | 25. | [[Juris Rieksts-Riekstiņš]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Vadims Lapins]] | [[1980]] | | Ogres novads | vidējā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Edgars Jaunups]] | [[1979]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Agris Punculs]] | [[1981]] | latvietis | [[Ludzas novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Olga Geitus-Eitvina]] | [[1977]] | | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Rasma Zaharenko]] | [[1992]] | latviete | [[Rēzekne]] | vidējā | |- | 5. | [[Oskars Ikstens]] | [[1991]] | latvietis | [[Jūrmala]] | vidējā | |- | 6. | [[Jūlija Jaunrodziņa]] | [[1981]] | | Rīga | vidējā | |- | 7. | [[Ilze Latiša]] | [[1960]] | latviete | [[Auces novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Aleksejs Bočarovs]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Visvaldis Kursītis]] | [[1953]] | latvietis | [[Aglonas novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Toms Šubrovskis]] | [[1988]] | latvietis | Rīga | vidējā |- | 11. | [[Mihails Juhņevičs]] | [[1988]] | | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 12. | [[Vilis Zilgalvis]] | [[1972]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 13. | [[Edgars Zandmanis]] | [[1970]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 14. | [[Edgars Ciblis]] | [[1980]] | latvietis | [[Salaspils novads]] | augstākā |- | 15. | [[Raitis Tukāns]] | [[1982]] | | Rīga | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:Rihards Piks.jpg|200px|thumbnail|[[Rihards Pīks]] — [[Kurzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Rihards Pīks]] | [[1941]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Aiva Vilcāne]] | [[1966]] | latviete | [[Rojas novads]] | vidējā | |- | 3. | [[Uldis Pirktiņš]] | [[1987]] | latvietis | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 4. | [[Iveta Ciganova]] | [[1976]] | latviete | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Kaspars Bucis]] | [[1984]] | | Liepāja | augstākā | |- | 6. | [[Miks Lormanis]] | [[1991]] | | [[Engures novads]] | vidējā | |- | 7. | [[Agris Akulovs]] | [[1978]] | | Liepāja | vidējā | |- | 8. | [[Juris Šmits]] | [[1952]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 9. | [[Agnija Šankova]] | [[1986]] | latviete | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Santa Markauska]] | [[1989]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 11. | [[Rūdolfs Šnepsts]] | [[1985]] | | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 12. | [[Andris Radelis]] | [[1991]] | latvietis | [[Ventspils novads]] | vidējā | |- | 13. | [[Vilnis Tukums]] | [[1979]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |} === Zemgale === [[Attēls:Vladimirs Reskājs.jpg|200px|thumbnail|[[Vladimirs Reskājs]] — [[Zemgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Vladimirs Reskājs]] | [[1984]] | ukrainis | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 2. | [[Mārtiņš Vadzis]] | [[1982]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 3. | [[Elita Sproģe]] | [[1963]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 4. | [[Laila Pole]] | [[1975]] | latviete | Jēkabpils | augstākā | |- | 5. | [[Zane Šūmakere]] | [[1992]] | latviete | Jēkabpils | vidējā | |- | 6. | [[Artūrs Toms Plešs]] | [[1992]] | | [[Bauskas novads]] | vidējā | |- | 7. | [[Naira Frijāre]] | [[1966]] | latviete | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Māris Beķers]] | [[1960]] | | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Raivis Grandāns]] | [[1990]] | latvietis | [[Aizkraukles novads]] | vidējā | |- | 10. | [[Linda Žukovska]] | [[1992]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ksenija Vēze-Veise]] | [[1983]] | | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Edgars Upenieks]] | [[1991]] | latvietis | [[Jelgava]] | vidējā | |- | 13. | [[Toms Krastenbergs]] | [[1991]] | latvietis | Jelgava | vidējā | |- | 14. | [[Zane Muceniece]] | [[1992]] | latviete | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |} == "SUVERENITĀTE" == === Rīga === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Andris Orols]] | [[1963]] | latvietis | [[Rīga]] | vidējā | |- | 2. | [[Aivars Silinieks]] | [[1956]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Artūrs Ratnieks]] | [[1986]] | | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Inga Gutberga]] | [[1964]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Armands Šenbergs]] | [[1967]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 6. | [[Jeļena Kantāne]] | [[1952]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Maira Stumbre]] | [[1968]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Andrejs Nikoļskis]] | [[1972]] | | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Edgars Poika]] | [[1992]] | | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Artis Silavnieks]] | [[1988]] | latvietis | [[Rojas novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Kaspars Savickis]] | [[1982]] | latvietis | [[Krimuldas novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Sergejs Golodņikovs]] | [[1986]] | | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Māris Barkāns]] | [[1963]] | | Rīga | vidējā | |- | 14. | [[Andžejs Zdanovičs]] | [[1976]] | polis | Rīga | augstākā |} === Vidzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Guntra Vīksna]] | [[1970]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 2. | [[Agris Sūna]] | [[1965]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Artis Freibergs]] | [[1966]] | latvietis | Garkalnes novads | augstākā | |- | 4. | [[Aleksandrs Poika]] | [[1953]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Jūlija Ždanova]] | [[1983]] | latviete | [[Ropažu novads]] | vidējā | |- | 6. | [[Zane Lejniece-Puķe]] | [[1991]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 7. | [[Kaspars Vainovskis]] | [[1968]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | vidējā | |- | 8. | [[Jānis Cīrulis (1987)|Jānis Cīrulis]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Georgijs Sokolovskis]] | [[1956]] | latvietis | Rīga | vidējā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Dmitrijs Usins]] | [[1980]] | latvietis | [[Balvu novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Ingars Pētersons]] | [[1972]] | latvietis | [[Balvu novads]] | vidējā | |- | 3. | [[Andrejs Vasiļjevs]] | [[1981]] | krievs | Rīga | vidējā | |- | 4. | [[Aleksandra Siliniece]] | [[1970]] | | Rīga | vidējā | |- | 5. | [[Jevgēnijs Šuļga]] | [[1991]] | krievs | [[Salaspils novads]] | vidējā | |- | 6. | [[Ēvalds Staris]] | [[1948]] | latvietis | [[Līvānu novads]] | vidējā | |- | 7. | [[Ivans Feščenko]] | [[1964]] | ukrainis | Rīga | vidējā | |- | 8. | [[Ēriks Trukšāns]] | [[1976]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Ilvars Barkāns]] | [[1992]] | latvietis | [[Kārsavas novads]] | vidējā | |} === Kurzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Normunds Vīrs]] | [[1963]] | latvietis | [[Rīga]] | vidējā | |- | 2. | [[Lita Sproģe]] | [[1965]] | latviete | [[Brocēnu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Uldis Sēne]] | [[1972]] | latvietis | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 4. | [[Tatjana Popova]] | [[1949]] | krieviete | Rīga | vidējā | |- | 5. | [[Dmitrijs Dēliņš]] | [[1980]] | latvietis | Rīga | augstākā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Dainis Grabovskis]] | [[1970]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Raimonds Lejnieks-Puķe]] | [[1986]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Aleksandrs Kačalkins]] | [[1938]] | ukrainis | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Sigurds Graudiņš]] | [[1951]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 5. | [[Žanna Redzoba]] | [[1979]] | | Mārupes novads | augstākā | |- | 6. | [[Kristīne Ševeļova]] | [[1988]] | latviete | Rīga | augstākā | |} == Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" == === Rīga === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Anrijs Aumalis]] | [[1980]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Vilnis Šlars]] | [[1972]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Jeļena Gerasimova]] | [[1972]] | poliete | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Baiba Stepanova]] | [[1978]] | | Rīga | augstākā |} === Vidzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Ieva Kantmane]] | [[1979]] | | Rīga | augstākā | |- | 2. | [[Vika Koha]] | [[1972]] | latviete | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 3. | [[Dina Šulca]] | [[1971]] | | [[Ventspils]] | augstākā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Kaspars Lazdāns]] | [[1973]] | | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Līga Šalma]] | [[1973]] | latviete | [[Grobiņas novads]] | augstākā | |} === Kurzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Taiga Lasmane]] | [[1971]] | latviete | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 2. | [[Antra Treide]] | [[1963]] | | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Vizma Petrēvica]] | [[1956]] | latviete | [[Durbes novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Ilva Ivaska]] | [[1970]] | | Ventspils | augstākā | |- | 5. | [[Vēsma Švinberga]] | [[1955]] | latviete | Ventspils | augstākā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Dace Brimerberga]] | [[1977]] | | [[Lielvārdes novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Baiba Kņūta]] | [[1990]] | | [[Priekules novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Anna Naumova]] | [[1991]] | | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 4. | [[Marita Koha (1962)|Marita Koha]] | [[1962]] | latviete | [[Ventspils]] | augstākā | |} == Partija "VIENOTĪBA" == === Rīga === [[Attēls:Edgars Rinkēvičs 2013.jpg|200px|thumbnail|[[Edgars Rinkēvičs]] — [[Rīga]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Edgars Rinkēvičs]] | [[1973]] | | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 2. | [[Ojārs Ēriks Kalniņš]] | [[1949]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Aleksejs Loskutovs]] | [[1962]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Lolita Čigāne]] | [[1973]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Andrejs Judins]] | [[1970]] | | Jūrmala | augstākā | |- | 6. | [[Rihards Kozlovskis]] | [[1969]] | latvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 7. | [[Ilze Viņķele]] | [[1971]] | | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Edgars Engīzers]] | [[1985]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Olafs Pulks]] | [[1963]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Sarmīte Ēlerte]] | [[1957]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Uģis Rotbergs]] | [[1961]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Renārs Putniņš]] | [[1976]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Valdis Gavars]] | [[1967]] | | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Veiko Spolītis]] | [[1971]] | | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Kārlis Strēlis]] | [[1943]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Kārlis Eņģelis]] | [[1983]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Hosams Abu Meri]] | [[1974]] | libānietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā |- | 18. | [[Gatis Liepiņš]] | [[1989]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Inese Kalniņa]] | [[1967]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Evija Kolberga]] | [[1984]] | | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Lita Beire]] | [[1952]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Anna Buša]] | [[1973]] | | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Nils Josts]] | [[1966]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Jānis Lazdāns]] | [[1972]] | latvietis | Rīga | augstākā |- | 25. | [[Krišjānis Liepiņš]] | [[1985]] | latvietis | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 26. | [[Aivars Siliņš (1954)|Aivars Siliņš]] | [[1954]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 27. | [[Bierants Ignāts]] | [[1952]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 28. | [[Vija Tirzmale]] | [[1974]] | | Rīga | augstākā | |- | 29. | [[Anna Plauča]] | [[1953]] | latviete | [[Carnikavas novads]] | augstākā | |- | 30. | [[Zigfrīds Berezovskis]] | [[1951]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Dmitrijs Golubevs]] | [[1983]] | krievs | Rīga | vidējā | |- | 32. | [[Laimdota Podze]] | [[1948]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 33. | [[Kārlis Irbe (1989)|Kārlis Irbe]] | [[1989]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 34. | [[Ainars Lodziņš]] | [[1954]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 35. | [[Guntis Stirna]] | [[1958]] | latvietis | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === [[Attēls:Laimdota Straujuma 2014.jpg|200px|thumbnail|[[Laimdota Straujuma]] — [[Vidzeme]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Laimdota Straujuma]] | [[1951]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Inesis Boķis]] | [[1952]] | latvietis | [[Valmiera]] | augstākā | |- | 3. | [[Ainars Latkovskis]] | [[1967]] | latvietis | [[Siguldas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] | [[1978]] | latviete | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 5. | [[Kārlis Šadurskis]] | [[1959]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 6. | [[Ina Druviete]] | [[1958]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Linda Medene]] | [[1991]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Arvils Ašeradens]] | [[1962]] | latvietis | [[Rojas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Edvards Smiltēns]] | [[1984]] | latvietis | [[Saulkrastu novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Edvīns Bartkevičs]] | 1956 | latvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Raimonds Čudars]] | 1974 | latvietis | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Vilnis Ķirsis]] | 1980 | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Ilze Vergina]] | 1969 | latvietev | [[Smiltenes novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Romualds Ražuks]] | 1955 | lietuvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 15. | [[Liene Liepiņa]] | [[1957]] | latviete | [[Priekuļu novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] | [[1988]] | latvietis | Valmiera | augstākā | |- | 17. | [[Astrīda Harju]] | [[1960]] | latviete | [[Apes novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Pauls Irbins]] | [[1975]] | latvietis | [[Cēsu novads]] | augstākā | |- | 19. | [[Iveta Blaua]] | [[1969]] | latviete | Jūrmala | augstākā | |- | 20. | [[Kintija Sparāne]] | [[1993]] | | [[Ogres novads]] | vidējā | |- | 21. | [[Roberts Jurķis]] | [[1959]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 22. | [[Renārs Freibergs]] | [[1990]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | vidējā | |- | 23. | [[Arnis Šķēls]] | [[1963]] | latvietis | [[Gulbenes novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Vilnis Meškinis]] | [[1956]] | latvietis | Siguldas novads | augstākā | |- | 25. | [[Alis Balbārzdis]] | [[1957]] | latvietis | Ogres novads | augstākā | |- | 26. | [[Dace Kļaviņa]] | [[1976]] | latviete | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 27. | [[Guntis Grūba]] | [[1969]] | latvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 28. | [[Jāzeps Janiševs]] | [[1955]] | latvietis | Ogres novads | augstākā | |- | 29. | [[Gatis Puriņš]] | [[1972]] | latvietis | [[Salaspils novads]] | augstākā | |} === Latgale === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Anrijs Matīss (15381849364).jpg|200px|thumbnail|[[Anrijs Matīss]] — [[Latgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Anrijs Matīss]] | [[1973]] | latvietis | [[Carnikavas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Aldis Adamovičs]] | [[1970]] | latvietis | [[Preiļu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Dzintars Zaķis]] | [[1970]] | latvietis | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 4. | [[Aivars Broks]] | [[1955]] | latvietis | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 5. | [[Līvija Plavinska]] | [[1959]] | latviete | [[Rēzeknes novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Viktors Stikuts]] | [[1962]] | latvietis | [[Dagdas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Sarmīte Ķikuste]] | [[1962]] | latviete | Daugavpils | augstākā | |- | 8. | [[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]] | [[1964]] | latviete | [[Daugavpils novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Maija Upeniece]] | [[1990]] | latviete | Preiļu novads | augstākā | |- | 10. | [[Valērijs Makarevičs]] | [[1951]] | krievs | Daugavpils | augstākā | |- | 11. | [[Juris Galerijs Vidiņš]] | [[1938]] | latvietis | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 12. | [[Sanita Putniņa]] | [[1978]] | latviete | [[Balvu novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Vasilijs Smuļs]] | [[1945]] | krievs | Rēzekne | augstākā | |- | 14. | [[Ināra Mukāne]] | [[1955]] | latviete | Daugavpils novads | augstākā | |- | 15. | [[Aivars Bernāns]] | [[1977]] | latvietis | Rēzeknes novads | augstākā | |- | 16. | [[Jānis Kupris]] | [[1955]] | latvietis | [[Riebiņu novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Kaspars Vidiņš]] | [[1974]] | latvietis | Rēzekne | augstākā | |- | 18. | [[Eleonora Obrumāne]] | [[1956]] | latviete | [[Ludzas novads]] | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:Solvita Āboltiņa 2011.jpg|200px|thumbnail|[[Solvita Āboltiņa]] — [[Kurzeme]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Solvita Āboltiņa]] | [[1963]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Ints Dālderis]] | [[1971]] | latvietis | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 3. | [[Inese Lībiņa-Egnere]] | [[1977]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Karina Ploka|Karina Korna]] | [[1975]] | latviete | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 5. | [[Normunds Tropiņš]] | [[1961]] | latvietis | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Artis Gustovskis]] | [[1967]] | | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Armīns Robežnieks]] | [[1981]] | latvietis | Liepāja | augstākā | |- | 8. | [[Edgars Ikstens]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Māris Vārna]] | [[1954]] | latvietis | [[Saldus novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Jānis Junkurs]] | [[1984]] | latvietis | Kuldīgas novads | augstākā | |- | 11. | [[Vilnis Dragunas]] | [[1968]] | latvietis | Liepāja | augstākā | |- | 12. | [[Mikus Žagata]] | [[1988]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Guntis Būmeisters]] | [[1968]] | latvietis | Kuldīgas novads | augstākā | |- | 14. | [[Guntis Čukurs]] | [[1974]] | latvietis | [[Grobiņas novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Valdis Plaudis]] | [[1973]] | latvietis | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Guntis Pirvits]] | [[1959]] | latvietis | [[Dundagas novads]] | vidējā | |} === Zemgale === [[Attēls:Jānis Reirs.jpg|200px|thumbnail|[[Jānis Reirs]] — [[Zemgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Reirs]] | [[1961]] | latvietis | [[Dobeles novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Juris Šulcs]] | [[1955]] | latvietis | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Vjačeslavs Dombrovskis]] | [[1977]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Viktors Valainis]] | [[1986]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 5. | [[Atis Lejiņš]] | [[1942]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Jānis Ozoliņš (politiķis)|Jānis Ozoliņš]] | [[1976]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 7. | [[Inga Priede]] | [[1966]] | latviete | [[Kandavas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Krišjānis Bušs]] | [[1985]] | | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Ansis Saliņš]] | 1983 | latvietis | [[Pļaviņu novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Evika Siliņa]] | [[1975]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Viesturs Reinfelds]] | [[1956]] | latvietis | [[Dobeles novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Uldis Kolužs]] | [[1959]] | latvietis | [[Bauskas novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Gita Rūtiņa]] | [[1965]] | latviete | [[Kokneses novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Madars Lasmanis]] | [[1979]] | | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Ainārs Sviklis]] | [[1965]] | latvietis | Jelgavas novads | augstākā | |- | 16. | [[Andris Ulāns]] | [[1957]] | latvietis | [[Smiltenes novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Elīna Pļaviņa]] | [[1993]] | latviete | [[Tukuma novads]] | vidējā | |} == "POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME" == === Rīga === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Maija Radziņa]] | [[1978]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Sandra Gintere]] | [[1966]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Ainārs Rudzītis]] | [[1971]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Velga Eklona]] | [[1948]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 5. | [[Artis Svaža]] | [[1984]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Jānis Viegliņš]] | [[1979]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Rinalds Brālis]] | [[1991]] | latvietis | Ķekavas novads | augstākā | |- | 8. | [[Mudīte Meliņa]] | [[1984]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Natālija Bērza]] | [[1988]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Vladimirs Trofimovs]] | [[1981]] | krievs | Rīga | vidējā | |} === Vidzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Andris Skride]] | [[1982]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Lelde Mangusa-Tutāne]] | [[1981]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Aldis Bondars]] | [[1967]] | latvietis | [[Madonas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Indra Garsele]] | [[1985]] | latviete | [[Burtnieku novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Gaida Bērziņa]] | [[1960]] | latviete | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Juris Žilko]] | 1978 | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Jānis Siliņš (1957)|Jānis Siliņš]] | [[1957]] | latvietis | [[Jūrmala]] | vidējā | |- | 8. | [[Svetlana Anna Šauro]] | [[1982]] | latviete | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Mārcis Rudzītis]] | [[1984]] | latvietis | [[Gulbenes novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Egita Ķeive]] | [[1973]] | latviete | Jūrmala | augstākā | |- | 11. | [[Agnis Šumakovs]] | [[1984]] | latvietis | Gulbenes novads | augstākā | |- | 12. | [[Raivis Zāģers]] | [[1982]] | latvietis | Madonas novads | augstākā | |- | 13. | [[Evita Paidere]] | [[1974]] | latviete | Gulbenes novads | augstākā | |- | 14. | [[Ingrida Sebre]] | [[1961]] | latviete | Gulbenes novads | augstākā | |- | 15. | [[Dairis Roģis]] | [[1989]] | latvietis | Madonas novads | augstākā | |- | 16. | [[Ilze Oša]] | [[1963]] | latviete | [[Ērgļu novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Gints Lapsa]] | [[1983]] | latvietis | [[Cesvaines novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Normunds Eliņš]] | [[1993]] | latvietis | Madonas novads | vidējā | |- | 19. | [[Artūrs Čačka]] | [[1986]] | latvietis | Cesvaines novads | augstākā |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Roberts Kuzņerevičs]] | [[1957]] | latvietis | [[Krāslavas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Adriana Treikule]] | [[1988]] | latviete | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 3. | [[Silva Skride]] | [[1958]] | latviete | [[Krāslavas novads]] | augstākā | |} === Kurzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Madara Stankuna]] | [[1987]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Dace Jakovicka]] | [[1964]] | latviete | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Dina Balode]] | [[1962]] | latviete | [[Tukuma novads]] | augstākā |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Aija Jaunmuktāne]] | [[1983]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Uldis Kasemirs]] | [[1981]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Andis Onzuls]] | [[1982]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Ainis Dzalbs]] | [[1979]] | latvietis | [[Iecavas novads]] | augstākā | |} == Partija "Vienoti Latvijai" == === Rīga === [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg|200px|thumbnail|[[Ainārs Šlesers]] — [[Rīga]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Ainārs Šlesers]] | [[1970]] | latvietis | [[Rīga]] | vidējā | |- | 2. | [[Vadims Jerošenko]] | [[1973]] | | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Mareks Zeltiņš]] | [[1972]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Tatjana Volkova]] | [[1960]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Andris Deniņš]] | [[1957]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Irina Pētersone]] | [[1953]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Edmunds Kaševskis]] | [[1955]] | polis | Rīga | vidējā | |- | 8. | [[Jevgenija Stalidzāne]] | [[1944]] | latviete | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 9. | [[Raimonds Vilde]] | [[1962]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | vidējā | |- | 10. | [[Dace Vītola]] | [[1965]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Andris Pudāns]] | [[1978]] | latvietis | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 12. | [[Agita Roziņa]] | [[1965]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 13. | [[Gundega Jaunbērziņa-Beitika]] | [[1980]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Lauris Grīns]] | [[1984]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Rihards Zariņš (1972)|Rihards Zariņš]] | [[1972]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Žaneta Abramsone]] | [[1966]] | | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Aigars Zariņš]] | [[1966]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 18. | [[Aleksandrs Beļevičs]] | [[1965]] | | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Edgars Kažoks]] | [[1983]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Vitālijs Zaharovs]] | [[1970]] | baltkrievs | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Irēna Putiķe]] | [[1977]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Marija Aļbinoviča]] | [[1984]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Aleksandrs Vasiļjevs]] | [[1986]] | krievs | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Česlavs Kaševskis]] | [[1978]] | polis | Rīga | augstākā | |- | 25. | [[Viktorija Čerenkova]] | [[1981]] | | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Pāvels Zaicevs]] | [[1982]] | | Rīga | vidējā | |- | 27. | [[Veronika Burova]] | [[1989]] | | Rīga | vidējā | |- | 28. | [[Ilona Lejniece]] | [[1967]] | | Rīga | augstākā | |- | 29. | [[Valērijs Osipovs]] | [[1967]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 30. | [[Viktors Ozerskis]] | [[1962]] | baltkrievs | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Nils Žuravļovs]] | [[1962]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 32. | [[Vadims Maļinovskis]] | [[1970]] | | Rīga | augstākā | |- | 33. | [[Ģirts Freimanis]] | [[1977]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 34. | [[Ivars Gulbis]] | [[1973]] | latvietis | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === [[Attēls:Ivars Godmanis saeima.jpg|200px|thumbnail|[[Ivars Godmanis]] — [[Vidzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Ivars Godmanis]] | [[1951]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Ivars Kalvišķis]] | [[1960]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Gunārs Dāboliņš]] | [[1956]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Artis Brūvers]] | [[1982]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | vidējā | |- | 5. | [[Andis Adats]] | 1961 | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Raivis Ūzuls]] | [[1985]] | latvietis | [[Ķeguma novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Ainars Melders]] | [[1960]] | latvietis | [[Alūksnes novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Ernests Lībietis]] | [[1978]] | latvietis | [[Valkas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Jānis Grigaļūns]] | [[1951]] | latvietis | [[Ropažu novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Andrejs Artjomovs]] | [[1960]] | | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Kristīne Sokolovska]] | [[1986]] | latviete | Jūrmala | augstākā | |- | 12. | [[Ivars Ķezbers]] | [[1993]] | latvietis | Jūrmala | vidējā | |- | 13. | [[Ineta Muižniece]] | [[1965]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Daiga Vītola]] | [[1975]] | latviete | [[Ropažu novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Edijs Kriķis]] | [[1990]] | latvietis | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Evija Krilova]] | [[1978]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Dace Smeltere]] | [[1963]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Kaspars Sīlis]] | [[1974]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | augstākā | |- | 19. | [[Lilita Siliņa]] | [[1964]] | latviete | [[Limbažu novads]] | augstākā | |- | 20. | [[Uvis Avens]] | [[1982]] | latvietis | [[Vecpiebalgas novads]] | vidējā | |- | 21. | [[Guntars Valants]] | [[1951]] | latvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 22. | [[Ilgvars Muzikants]] | [[1953]] | latvietis | [[Preiļu novads]] | augstākā | |- | 23. | [[Ēriks Flaumanis]] | [[1954]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Oļegs Vasiļonoks]] | [[1966]] | | Jūrmala | augstākā | |- | 25. | [[Reinholds Pelše]] | [[1959]] | latvietis | Jūrmala | vidējā | |- | 26. | [[Krists Leiškalns]] | [[1975]] | latvietis | Jūrmala | vidējā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] | [[1946]] | polis | [[Salacgrīvas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Oskars Juhnevičs]] | [[1976]] | latvietis | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 3. | [[Jānis Jukna]] | [[1959]] | | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 4. | [[Gunārs Spradzenko]] | [[1965]] | latvietis | Rēzekne | augstākā | |- | 5. | [[Jeļena Kuranova]] | [[1975]] | poliete | Daugavpils | augstākā | |- | 6. | [[Vjačeslavs Dubovskis]] | [[1983]] | | Rēzekne | augstākā | |- | 7. | [[Andrejs Naglis]] | [[1943]] | latvietis | [[Varakļānu novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Jevdokija Šlivka]] | [[1952]] | latviete | [[Viļānu novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Anita Kokoreviča]] | [[1956]] | latviete | [[Viļakas novads]] | vidējā | |- | 10. | [[Ligita Maģiča]] | [[1981]] | | [[Kārsavas novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Andrejs Stremjanovs]] | [[1984]] | latvietis | [[Aglonas novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Tatjana Kokina]] | [[1972]] | krieviete | Daugavpils | augstākā | |- | 13. | [[Vladimirs Afanasjevs]] | [[1967]] | latvietis | Daugavpils | augstākā | |- | 14. | [[Iveta Raimo]] | [[1971]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Vahtangs Luašvili]] | [[1990]] | gruzīns | [[Balvu novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Karīna Juhņeviča]] | [[1983]] | poliete | Daugavpils | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:Jānis Straume.jpg|200px|thumbnail|[[Jānis Straume]] — [[Kurzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Straume]] | [[1962]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 2. | [[Dzintra Mirdza Reisa]] | [[1945]] | latviete | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 3. | [[Nauris Rolavs]] | [[1989]] | latvietis | [[Saldus novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Jānis Kazāks]] | [[1948]] | latvietis | Liepāja | augstākā | |- | 5. | [[Inese Grigoruka]] | [[1958]] | latviete | Ventspils | augstākā | |- | 6. | [[Mihails Pietkevičs]] | [[1973]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 7. | [[Zane Ģierte]] | [[1993]] | latviete | [[Talsu novads]] | vidējā | |- | 8. | [[Artūrs Marauskis]] | [[1970]] | latvietis | [[Kuldīgas novads]] | vidējā | |- | 9. | [[Jānis Riežnieks]] | [[1982]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Andulis Vitte]] | [[1982]] | latvietis | [[Saldus novads]] | vidējā | |- | 11. | [[Jekaterina Pūrīte]] | [[1989]] | latviete | Ventspils | augstākā | |- | 12. | [[Aleksandrs Bogdanovs]] | [[1956]] | krievs | [[Nīcas novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Jānis Ratnieks]] | [[1970]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 14. | [[Eduards Rubīns]] | [[1981]] | latvietis | Ventspils | augstākā | |} === Zemgale === [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg|200px|thumbnail|[[Aigars Kalvītis]] — [[Zemgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Aigars Kalvītis]] | [[1966]] | latvietis | [[Engures novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Edgars Zalāns]] | [[1967]] | latvietis | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Vinets Veldre]] | [[1971]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 4. | [[Guntis Gelpers]] | [[1961]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Arvīds Zvirbulis]] | [[1966]] | latvietis | [[Vecumnieku novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Arnis Krauklis]] | [[1961]] | latvietis | Engures novads | vidējā | |- | 7. | [[Udo Pērsis]] | [[1960]] | | [[Skrīveru novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Ainārs Arnītis]] | [[1960]] | latvietis | [[Pļaviņu novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Imants Silavs]] | [[1963]] | latvietis | [[Neretas novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Gaida Avotiņa]] | [[1956]] | latviete | [[Jēkabpils novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Zigurds Rancāns]] | [[1982]] | latvietis | [[Ludzas novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Raimonds Šteinerts]] | [[1971]] | | [[Tukuma novads]] | vidējā | |- | 13. | [[Juris Lazdāns]] | [[1964]] | latvietis | [[Kokneses novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Aldis Žaludka]] | [[1968]] | latvietis | [[Bauskas novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Pēteris Goba]] | [[1965]] | latvietis | [[Tukuma novads]] | vidējā | |- | 16. | [[Lelde Sutena]] | [[1992]] | latviete | [[Jelgava]] | vidējā | |} == Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" == === Rīga === [[Attēls:Dace Melbārde.jpg|200px|thumbnail|[[Dace Melbārde]] — [[Rīga]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Dace Melbārde]] | [[1971]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Dzintars Rasnačs]] | [[1963]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Einārs Cilinskis]] | [[1963]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Ilmārs Latkovskis]] | [[1958]] | latvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Inguna Rībena]] | [[1956]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Aleksandrs Kiršteins]] | [[1948]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 7. | [[Dainis Locis]] | [[1964]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Ingus Kļaviņš]] | [[1978]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Andris Pārups]] | [[1978]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Uldis Verners Brūns]] | [[1957]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ģirts Lapiņš]] | [[1976]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Juris Bogdanovičs]] | [[1955]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]] | [[1956]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Ritvars Jansons]] | 1968 | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Andris Lācis]] | [[1962]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Ieva Holma]] | [[1986]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Ieva Ozola]] | [[1977]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Jānis Atis Krūmiņš]] | [[1961]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Kārlis Dombrovskis (politiķis)|Kārlis Dombrovskis]] | [[1968]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Jurģis Klotiņš]] | [[1985]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Imārs Kiršbaums]] | [[1940]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Olga Berga]] | [[1964]] | ukrainiete | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 23. | [[Ludmila Sočņeva]] | [[1953]] | latviete | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 24. | [[Arnis Puksts]] | [[1980]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 25. | [[Edgars Jansons]] | [[1979]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Baiba Bicēna]] | [[1959]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 27. | [[Eduards Jurķelis]] | [[1956]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 28. | [[Ivo Ozols]] | [[1977]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 29. | [[Māris Andžāns]] | [[1983]] | latvietis | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 30. | [[Artis Vidžups]] | [[1975]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Ivars Nececkis]] | [[1956]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 32. | [[Aldis Bukovskis]] | [[1962]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 33. | [[Rūdolfs Grīnblats]] | [[1985]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 34. | [[Gunārs Indārs]] | [[1937]] | latvietis | [[Saulkrastu novads]] | vidējā | |- | 35. | [[Uģis Krūmiņš]] | [[1973]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |} === Vidzeme === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Raivis Dzintars (15796319978).jpg|200px|thumbnail|[[Raivis Dzintars]] — [[Vidzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Raivis Dzintars]] | [[1982]] | latvietis | [[Siguldas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Jānis Dombrava]] | [[1988]] | latvietis | [[Saulkrastu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Ināra Mūrniece]] | [[1970]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 4. | [[Rihards Kols]] | [[1984]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Romāns Naudiņš]] | [[1980]] | latvietis | [[Burtnieku novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Gatis Sprūds]] | [[1980]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Gunārs Rusiņš]] | [[1960]] | latvietis | [[Stopiņu novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Gunta Liepiņa]] | [[1963]] | latviete | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 9. | [[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]] | [[1945]] | latvietis | [[Alūksnes novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Marika Zeimule]] | [[1979]] | latviete | [[Viļānu novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Salvis Smukais]] | [[1985]] | latvietis | [[Cēsu novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Jānis Dainis]] | [[1956]] | latvietis | [[Kocēnu novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Gunārs Grīnbergs]] | [[1952]] | latvietis | [[Limbažu novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Ainārs Grikmanis]] | [[1966]] | latvietis | Stopiņu novads | augstākā | |- | 15. | [[Jānis Mājenieks]] | [[1990]] | latvietis | [[Jaunpiebalgas novads]] | vidējā | |- | 16. | [[Normunds Duļevskis]] | [[1978]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Jana Zilkalne]] | [[1979]] | latviete | Alūksnes novads | augstākā | |- | 18. | [[Ilvija Jakovina]] | [[1969]] | latviete | [[Burtnieku novads]] | augstākā | |- | 19. | [[Ginta Eglīte]] | [[1978]] | latviete | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 20. | [[Irīna Gedertsone]] | [[1952]] | latviete | Ādažu novads | augstākā | |- | 21. | [[Jānis Rāfelds]] | [[1982]] | latvietis | [[Jūrmala]] | vidējā | |- | 22. | [[Daiga Kalnbērziņa]] | [[1973]] | latviete | [[Carnikavas novads]] | augstākā | |- | 23. | [[Aivars Sjademe]] | [[1962]] | latvietis | [[Valkas novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Marika Berga]] | [[1984]] | latviete | [[Gulbenes novads]] | augstākā | |- | 25. | [[Inese Gaumane]] | [[1961]] | latvietis | [[Burtnieku novads]] | augstākā | |- | 26. | [[Kārlis Skujiņš]] | [[1988]] | latvietis | [[Ogres novads]] | vidējā | |- | 27. | [[Ieva Preimane]] | [[1989]] | latviete | [[Beverīnas novads]] | vidējā | |- | 28. | [[Irīna Mackus]] | [[1988]] | latviete | [[Siguldas novads]] | augstākā | |- | 29. | [[Raivis Zeltīts]] | [[1992]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | vidējā | |} === Latgale === [[Attēls:Inese Laizāne.jpg|200px|thumbnail|[[Inese Laizāne]] — [[Latgale]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Inese Laizāne]] | [[1971]] | latviete | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 2. | [[Ērika Teirumnieka]] | [[1971]] | latviete | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 3. | [[Antons Kursītis]] | [[1955]] | latvietis | [[Kokneses novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Dzintars Mozgis]] | [[1958]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Jānis Ratkevičs]] | [[1983]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 6. | [[Jānis Vahers]] | [[1954]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 7. | [[Aija Mežale]] | [[1972]] | latviete | [[Balvu novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Jānis Mūrnieks]] | [[1961]] | latvietis | [[Vārkavas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Aleksandrs Korņilovs]] | [[1980]] | | Daugavpils | augstākā | |- | 10. | [[Ginta Vilcāne]] | [[1986]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ivo Brūvers]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Evija Vaikina]] | [[1990]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Laimonis Frīdbergs]] | [[1941]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Dainis Svarups]] | [[1952]] | latvietis | [[Alūksnes novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Ilmārs Geiba]] | [[1992]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 16. | [[Anita Ratkeviča]] | [[1959]] | latviete | [[Krāslavas novads]] | augstākā |- | 17. | [[Brigita Gulbe]] | [[1989]] | latviete | Daugavpils | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:Gaidis Berzins saeima.jpg|200px|thumbnail|[[Gaidis Bērziņš]] — [[Kurzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Gaidis Bērziņš]] | [[1970]] | latvietis | [[Dundagas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Jānis Iesalnieks]] | [[1984]] | latvietis | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 3. | [[Dzintars Kudums]] | [[1952]] | latvietis | [[Priekules novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Gundars Sebris]] | [[1967]] | latvietis | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Daina Vanaga]] | [[1987]] | latviete | [[Pāvilostas novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Bruno Jurševics]] | [[1962]] | latvietis | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 7. | [[Janīna Kursīte-Pakule]] | [[1952]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 8. | [[Kristīna Rūtenberga]] | [[1987]] | latviete | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Guntra Riņķe]] | [[1971]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Krista Veita]] | [[1970]] | latviete | [[Ventspils novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Kristīne Skrīvere]] | [[1989]] | latviete | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 12. | [[Santa Laurinoviča]] | [[1969]] | latviete | [[Brocēnu novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Ilze Bertāne]] | [[1987]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Artūrs Butāns]] | [[1992]] | latvietis | [[Liepāja]] | vidējā | |- | 15. | [[Raivis Blumfelds]] | [[1982]] | latvietis | Priekules novads | augstākā | |- | 16. | [[Ilze Indriksone]] | [[1974]] | latviete | [[Talsu novads]] | augstākā | |} === Zemgale === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Edvīns Šnore (15983707225).jpg|200px|thumbnail|[[Edvīns Šnore]] — [[Zemgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Edvīns Šnore]] | [[1974]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Imants Parādnieks]] | [[1968]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Vineta Poriņa]] | [[1970]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Juris Cīrulis]] | [[1955]] | latvietis | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Aivars Okmanis]] | [[1959]] | latvietis | [[Rundāles novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Nauris Puntulis]] | [[1961]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Edvards Ratnieks]] | [[1988]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] | [[1939]] | latvietis | [[Engures novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Roberts Šlegelmilhs]] | [[1984]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 10. | [[Dainis Rijkuris]] | [[1980]] | latvietis | [[Vecumnieku novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Inita Nagņibeda]] | [[1968]] | latviete | [[Bauskas novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Ilona Bremze]] | [[1963]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Agris Riba]] | [[1966]] | latvietis | [[Kandavas novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Ieva Cīrule]] | [[1984]] | latviete | [[Jelgava]] | vidējā | |- | 15. | [[Andris Pastars]] | [[1986]] | latvietis | [[Iecavas novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Aina Ķīse]] | [[1951]] | latviete | [[Jaunjelgavas novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Gundars Važa]] | [[1966]] | latvietis | [[Engures novads]] | augstākā |} == Latvijas Reģionu apvienība == === Rīga === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (16002522222).jpg|200px|thumbnail|[[Mārtiņš Šics]] — [[Rīga]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Mārtiņš Šics]] | [[1950]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Māra Viktorija Zilgalve]] | [[1960]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Inga Bite]] | [[1981]] | latviete | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Aivars Timofejevs]] | [[1970]] | latvietis | [[Carnikavas novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Armands Agrums]] | [[1961]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Andris Rubins]] | [[1947]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Aleksandrs Dementjevs]] | [[1955]] | | [[Amatas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Mareks Raups]] | [[1973]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 9. | [[Margarita Krauča]] | [[1945]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Edgars Abrams]] | [[1968]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Margots Rotbergs]] | [[1970]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Jānis Ābols]] | [[1980]] | latvietis | Ķekavas novads | augstākā | |- | 13. | [[Augusts Kūravs]] | [[1957]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Guntis Bērziņš]] | [[1958]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Ivars Brīvers]] | [[1957]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Andris Lubiņš]] | [[1965]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 17. | [[Aldis Alliks]] | [[1971]] | latvietis | [[Valmiera]] | augstākā | |- | 18. | [[Jānis Dinne]] | [[1973]] | latvietis | Ķekavas novads | augstākā | |- | 19. | [[Aigars Ozoliņš]] | [[1971]] | latvietis | [[Vecpiebalgas novads]] | augstākā | |- | 20. | [[Ieva Margarita Ozola]] | [[1958]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Valdis Holbergs]] | [[1958]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Kārlis Boitmanis]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Sarmīte Janfelde]] | [[1943]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 24. | [[Velta Cimdiņa]] | [[1942]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 25. | [[Benita Malatkovska]] | [[1949]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Inese Čača]] | [[1940]] | latviete | [[Rīga]] | vidējā | |- | 27. | [[Anita Kokarēviča]] | [[1966]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 28. | [[Rūdolfs Plēpis]] | [[1950]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 29. | [[Imants Keišs]] | [[1948]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 30. | [[Margarita Visocka]] | [[1958]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Juris Baldiņš]] | [[1961]] | latvietis | [[Siguldas novads]] | augstākā | |- | 32. | [[Gundars Jegors]] | [[1960]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 33. | [[Juris Dzelme]] | [[1945]] | | Rīga | augstākā | |- | 34. | [[Dagnis Reinsons]] | [[1973]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 35. | [[Arturs Kaimiņš]] | [[1980]] | latvietis | Rīga | augstākā |} === Vidzeme === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (15978820646).jpg|200px|thumbnail|[[Mārtiņš Bondars]] — [[Vidzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Mārtiņš Bondars]] | [[1971]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Guntis Gladkins]] | [[1969]] | latvietis | [[Rūjienas novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Karina Putniņa]] | [[1954]] | latviete | [[Baldones novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Māris Trankalis]] | [[1959]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 5. | [[Jānis Ruks]] | [[1963]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Aivars Fomins]] | [[1958]] | latvietis | [[Alūksnes novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Guntars Bilsēns]] | [[1952]] | latvietis | [[Valmiera]] | augstākā | |- | 8. | [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] | [[1960]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Normunds Mazūrs]] | [[1967]] | | [[Gulbenes novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Māris Pļaviņš]] | [[1951]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Silvestrs Rubins]] | [[1973]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Ilga Ozoliņa]] | [[1955]] | latviete | [[Alūksnes novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Jānis Mazitāns]] | [[1986]] | latvietis | [[Lielvārdes novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Ilga Vecziediņa]] | [[1949]] | latviete | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Natālija Vecgaile]] | [[1951]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 16. | [[Gints Rožkalns]] | [[1972]] | latvietis | [[Limbažu novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Sigita Upmale]] | [[1973]] | latviete | Limbažu novads | augstākā | |- | 18. | [[Ilona Balode]] | [[1965]] | latviete | [[Salacgrīvas novads]] | augstākā | |- | 19. | [[Evita Vinceviča]] | [[1971]] | latviete | [[Babītes novads]] | augstākā |- | 20. | [[Inta Lemešonoka]] | [[1959]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Linda Ozoliņa]] | [[1976]] | latviete | Babītes novads | augstākā | |- | 22. | [[Ingūna Urtāne]] | [[1968]] | latviete | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 23. | [[Jānis Liepiņš (1974)|Jānis Liepiņš]] | [[1974]] | latvietis | [[Inčukalna novads]] | vidējā | |- | 24. | [[Inese Navra]] | [[1966]] | latviete | [[Vecpiebalgas novads]] | augstākā | |- | 25. | [[Gunta Gasūna]] | [[1970]] | latviete | [[Siguldas novads]] | augstākā | |- | 26. | [[Jānis Jurģelis]] | [[1968]] | lietuvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 27. | [[Juris Apinis]] | [[1942]] | latvietis | [[Amatas novads]] | augstākā | |- | 28. | [[Sandra Zaiceva]] | [[1967]] | latviete | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 29. | [[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]] | [[1961]] | latvietis | [[Ozolnieku novads]] | augstākā | |} === Latgale === [[Attēls:Juris Viļums.jpg|200px|thumbnail|[[Juris Viļums]] — [[Latgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Juris Viļums]] | [[1982]] | | [[Dagdas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Osvalds Zvejsalnieks]] | [[1944]] | | [[Rēzeknes novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Jānis Dinevičs]] | [[1948]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 4. | [[Līvija Jankovska]] | [[1960]] | latviete | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 5. | [[Oskars Zuģickis]] | [[1977]] | latviete | Daugavpils | augstākā | |- | 6. | [[Mečislavs Truskovskis]] | [[1976]] | polis | Daugavpils | augstākā | |- | 7. | [[Ingars Gusāns]] | [[1974]] | latvietis | [[Rēzeknes novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Juris Vorkalis]] | [[1989]] | latvietis | [[Kārsavas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Rolands Keišs]] | [[1992]] | latvietis | [[Baltinavas novads]] | vidējā | |- | 10. | [[Guntis Rasims]] | [[1984]] | | Rēzeknes novads | augstākā | |- | 11. | [[Marija Zeltiņa]] | [[1956]] | latviete | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 12. | [[Lauris Pastars]] | [[1981]] | latvietis | [[Preiļu novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Artūrs Štagars]] | [[1962]] | latvietis | [[Vārkavas novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Astrīda Skrinda]] | [[1972]] | latviete | Daugavpils | augstākā | |- | 15. | [[Sergejs Kodors]] | [[1988]] | krievs | Rēzekne | augstākā | |- | 16. | [[Andris Liepiņš]] | [[1972]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 17. | [[Gunārs Igaunis]] | [[1965]] | latvietis | Rēzeknes novads | augstākā | |- | 18. | [[Inga Drele]] | [[1967]] | latviete | Rēzekne | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:12.Saeimas deputāte Nellija Kleinberga (15382064674).jpg|200px|thumbnail|[[Nellija Kleinberga]] — [[Kurzeme]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Nellija Kleinberga]] | [[1964]] | latviete | [[Skrundas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Inita Bišofa]] | [[1974]] | latviete | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 3. | [[Arnis Zekunde]] | [[1961]] | latvietis | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Raimonds Kalniņš]] | [[1970]] | latvietis | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 5. | [[Normunds Vilnītis]] | [[1973]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Aija Raudiņa]] | [[1958]] | latviete | Liepāja | augstākā | |- | 7. | [[Ingemars Harmsens]] | [[1962]] | latvietis | [[Saldus novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Līga Stendze]] | [[1979]] | latviete | [[Rucavas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Dzintars Legzdiņš]] | [[1968]] | latvietis | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Aidis Herings]] | [[1958]] | latvietis | [[Saldus novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Arvis Leinbergs]] | [[1973]] | latvietis | [[Ventspils novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Jānis Sergejenko]] | [[1954]] | latvietis | [[Brocēnu novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Liene Anševica]] | [[1978]] | latviete | Ventspils | augstākā | |- | 14. | [[Juris Levics]] | [[1961]] | latvietis | Saldus novads | augstākā | |- | 15. | [[Arvīds Kinstlers]] | [[1959]] | latvietis | Saldus novads | augstākā | |- | 16. | [[Zigrīda Krauze]] | [[1941]] | latviete | Ventspils novads | vidējā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Dainis Liepiņš]] | [[1967]] | latvietis | [[Ozolnieku novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Rihards Melgailis]] | [[1953]] | latvietis | [[Vecumnieku novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Ilgonis Leišavnieks]] | [[1962]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Inga Vanaga]] | [[1980]] | latviete | [[Ozolnieku novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Leonārija Gudakovska]] | [[1945]] | | [[Kandavas novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Kārlis Rimša]] | [[1948]] | | [[Jelgavas novads]] | vidējā | |- | 7. | [[Vladimirs Samohins]] | [[1959]] | latvietis | [[Skrīveru novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Jānis Ābele]] | [[1939]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 9. | [[Aija Spriņķe]] | [[1960]] | latviete | [[Bauskas novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Aldis Lazda]] | [[1975]] | latvietis | [[Pļaviņu novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Aleksandrs Novickis]] | [[1965]] | latvietis | Bauskas novads | augstākā | |- | 12. | [[Gunda Cīrule]] | [[1982]] | latviete | [[Kandavas novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Inese Caunīte]] | [[1970]] | latviete | [[Rīga]] | vidējā | |- | 14. | [[Marita Oliņa]] | [[1960]] | | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 15. | [[Vilis Freimanis]] | [[1954]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 16. | [[Aivis Biķernieks]] | [[1976]] | | Jelgava | augstākā | |- | 17. | [[Aivars Ritenieks]] | [[1954]] | latvietis | [[Engures novads]] | vidējā | |} == Jaunā konservatīvā partija == === Rīga === [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|200px|thumbnail|[[Jānis Bordāns]] — [[Rīga]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Bordāns]] | [[1967]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Austris Grasis]] | [[1942]] | | [[Mazsalacas novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Jolanta Eihentāle]] | [[1965]] | | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Aldis Lieljuksis]] | [[1952]] | | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Māris Grīnbergs]] | [[1958]] | | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Rūdolfs Kalvāns]] | [[1980]] | | [[Ropažu novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Eva Eglāja-Kristsone]] | [[1977]] | | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Inguss Kudiņš]] | [[1978]] | | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Līva Veita]] | [[1981]] | | Ķekavas novads | augstākā | |- | 10. | [[Vitauts Ivonausks]] | [[1956]] | | [[Garkalnes novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Kristīne Saleniece]] | [[1970]] | | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Aldis Upmalis]] | [[1964]] | | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Ingūna Vismane]] | [[1970]] | | Ķekavas novads | augstākā | |- | 14. | [[Zigurds Eglītis]] | [[1944]] | | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Roberts Lakučs]] | [[1973]] | | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Laura Rancāne]] | [[1966]] | | [[Krustpils novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Gundars Ābers]] | [[1965]] | | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Astra Feldmane]] | [[1964]] | | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Māris Virkavs]] | [[1964]] | | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Ieva Kalniņa]] | [[1988]] | | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Gundars Strazdiņš]] | [[1977]] | | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Regīna Vucāne]] | [[1986]] | | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Aldis Baltalksnis]] | [[1968]] | | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Kalvis Plismanis]] | [[1990]] | | Rīga | augstākā | |- | 25. | [[Gunta Dombrovska]] | [[1962]] | | [[Ķekavas novads]] | vidējā | |- | 26. | [[Daina Vīķele]] | [[1971]] | | Rīga | vidējā | |- | 27. | [[Matīss Kempe]] | [[1989]] | | [[Ogres novads]] | vidējā | |- | 28. | [[Krišjānis Brūvelis]] | [[1979]] | | [[Rīga]] | vidējā | |- | 29. | [[Guntis Leja]] | [[1980]] | | [[Olaines novads]] | vidējā | |- | 30. | [[Jānis Uha]] | [[1985]] | | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Ūve Perlbahs]] | [[1970]] | | Rīga | vidējā | |- | 32. | [[Kristaps Bogdanovičs]] | [[1989]] | | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Gundars Ābols]] | [[1964]] | | [[Siguldas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Raitis Sijāts]] | [[1960]] | | [[Cēsu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Sanita Megere-Klevinska]] | [[1970]] | | [[Ropažu novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Kristaps Rūde]] | [[1989]] | | [[Ķeguma novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Jānis Siliņš (1945)|Jānis Siliņš]] | [[1945]] | | [[Valmiera]] | augstākā | |- | 6. | [[Lāsma Žagota]] | [[1972]] | | [[Kocēnu novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Andris Skuja]] | [[1960]] | | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Edmunds Visendorfs]] | [[1968]] | | [[Jūrmala]] | vidējā | |- | 9. | [[Inguna Gustava]] | [[1963]] | | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Vitālijs Birjukovs]] | [[1971]] | | [[Inčukalna novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Jadviga Neilande]] | [[1971]] | | Jūrmala | augstākā | |- | 12. | [[Ainars Bašķis]] | [[1961]] | | [[Lielvārdes novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Andris Riekstiņš]] | [[1951]] | | [[Cēsu novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Zemlita Šīre]] | [[1950]] | | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Valdis Meijers]] | [[1957]] | | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Jānis Ozoliņš (1973)|Jānis Ozoliņš]] | [[1973]] | | [[Ķeguma novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Astrīda Podziņa]] | [[1959]] | | [[Krimuldas novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Mārtiņš Aizpurietis]] | [[1990]] | | [[Limbažu novads]] | vidējā | |- | 19. | [[Aivars Ontužāns]] | [[1956]] | | [[Jaunpiebalgas novads]] | vidējā | |- | 20. | [[Jānis Kopštāls]] | [[1983]] | | Ķekavas novads | augstākā | |- | 21. | [[Mārcis Bergs]] | [[1987]] | | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Ingemārs Krūmiņš]] | [[1987]] | | [[Carnikavas novads]] | vidējā | |- | 23. | [[Antra Visendorfa]] | [[1971]] | | Jūrmala | vidējā | |- | 24. | [[Dārta Ose]] | [[1990]] | | [[Saulkrastu novads]] | vidējā | |- | 25. | [[Arvis Urbāns]] | [[1993]] | | Jaunpiebalgas novads | vidējā | |- | 26. | [[Toms Bordāns]] | [[1992]] | | Rīga | augstākā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Eva Mārtuža (1954)|Eva Mārtuža]] | [[1954]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Aigars Zīmelis]] | [[1972]] | | [[Preiļu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Inga Čekša-Ratniece]] | [[1974]] | | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Dainis Skrūzmanis]] | [[1970]] | | [[Līvānu novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Raitis Bukovskis]] | [[1969]] | | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Jānis Mārtužs]] | [[1975]] | | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Īra Alksne]] | [[1953]] | | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Darja Orele]] | [[1986]] | | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Santa Cabule]] | [[1987]] | | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Vineta Kiršteine]] | [[1969]] | | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Indra Ozoliņa]] | [[1985]] | | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Ivars Jasmanis]] | [[1964]] | | Rīga | augstākā | |} === Kurzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Krišjānis Feldmans]] | [[1985]] | | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Dāvis Stalts]] | [[1982]] | | Rīga | vidējā | |- | 3. | [[Inga Gluzda]] | [[1970]] | | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Guntars Vaivars]] | [[1960]] | | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Juris Pavītols]] | [[1949]] | | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 6. | [[Una Celmiņa]] | [[1983]] | | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Ansis Roderts]] | [[1976]] | | [[Dundagas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Vilis Bārtulis]] | [[1955]] | | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Pēteris Aglonietis]] | [[1965]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 10. | [[Diāna Lūse]] | [[1971]] | | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Didzis Zviedris]] | [[1968]] | | [[Talsu novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Aigars Sudmalis]] | [[1969]] | | [[Engures novads]] | vidējā | |- | 13. | [[Arnis Kadiķis]] | [[1953]] | | Liepāja | augstākā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Tomels]] | [[1969]] | | [[Engures novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Agris Zvaigzneskalns]] | [[1983]] | | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Juris Tolpežņikovs]] | [[1958]] | | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Dainis Rozenfelds]] | [[1953]] | | [[Kandavas novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Jānis Brokāns]] | [[1969]] | | [[Skrīveru novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Dmitrijs Nikolajevs]] | [[1950]] | | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Zigurds Kalējs]] | [[1973]] | | [[Bauskas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Romeks Fabjančiks]] | [[1956]] | | Kandavas novads | augstākā | |- | 9. | [[Gundega Jēkabsone]] | [[1973]] | | Tukuma novads | augstākā | |- | 10. | [[Pēteris Krampītis]] | [[1953]] | | Kandavas novads | augstākā | |- | 11. | [[Elīna Spiča]] | [[1986]] | | Tukuma novads | augstākā | |- | 12. | [[Oskars Apaļais]] | [[1977]] | | [[Jūrmala]] | vidējā | |- | 13. | [[Normunds Eihentāls]] | [[1967]] | | Rīga | vidējā | |- | 14. | [[Normunds Janelsiņš]] | [[1959]] | | Engures novads | vidējā | |} == "Latvijas Krievu savienība" == === Rīga === [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs.jpg|200px|thumbnail|[[Miroslavs Mitrofanovs]] — [[Rīga]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Miroslavs Mitrofanovs]] | [[1966]] | krievs | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Irina Cvetkova]] | [[1973]] | | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Jakovs Pliners]] | [[1946]] | ebrejs | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Vladimirs Buzajevs]] | [[1951]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Pāvels Kirillovs]] | [[1961]] | | Rīga | vidējā | |- | 6. | [[Einārs Graudiņš]] | [[1965]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Jeļena Bačinska]] | [[1981]] | | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Aleksandrs Kuzmins]] | [[1984]] | | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Natālija Jolkina]] | [[1947]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Edvīns Puķe]] | [[1961]] | | Rīga | vidējā | |- | 11. | [[Vladislavs Rafaļskis]] | [[1959]] | | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Aleksandrs Gamaļejevs]] | [[1961]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Vladimirs Hodakovskis]] | [[1940]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Tatjana Favorska]] | [[1947]] | | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Vjačeslavs Altuhovs]] | [[1935]] | | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Tatjana Jemeļjanova]] | [[1954]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Aina Žuravļova]] | [[1958]] | | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Viktorija Murina]] | [[1954]] | ebrejiete | Rīga | vidējā | |- | 19. | [[Edvards Kvasņevskis]] | [[1938]] | krievs | Rīga | vidējā | |- | 20. | [[Nazira Iso]] | [[1953]] | | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Filips Dudins]] | [[1982]] | krievs | Rīga | vidējā | |- | 22. | [[Taisja Bite]] | [[1953]] | | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 23. | [[Anatolijs Grjaznovs]] | [[1941]] | | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Tatjana Babajeva]] | [[1947]] | | Rīga | vidējā | |- | 25. | [[Dmitrijs Jermaks]] | [[1989]] | | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Tatjana Jegorova]] | [[1972]] | | Rīga | augstākā | |- | 27. | [[Aleksejs Kurepins]] | [[1988]] | | Rīga | vidējā | |- | 28. | [[Viktorija Viļumsone]] | [[1987]] | | Rīga | vidējā | |- | 29. | [[Valerijs Solncevs]] | [[1956]] | | Rīga | augstākā | |- | 30. | [[Nadežda Jeļņikova]] | [[1951]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Gagiks Sarkisjans]] | [[1955]] | | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Aleksandrs Filejs]] | [[1988]] | | Rīga | augstākā | |- | 2. | [[Andris Tolmačovs]] | [[1973]] | krievs | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Iļja Kozirevs]] | [[1966]] | ebrejs | [[Rīga]] | augstākā | |- | 4. | [[Ludmila Rodionova]] | [[1954]] | krieviete | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Andrejs Solopenko]] | [[1985]] | krievs | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Fjodors Krupenkins]] | [[1950]] | | [[Ķeguma novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Ivans Jengaševs]] | [[1986]] | | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 8. | [[Aleksandrs Prutkovs]] | [[1967]] | | [[Salaspils novads]] | vidējā | |- | 9. | [[Eduards Bonders]] | [[1979]] | | Ķekavas novads | vidējā | |- | 10. | [[Jeļena Učaikina]] | [[1949]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ludmila Vorobjova]] | [[1959]] | | [[Salaspils novads]] | augstākā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jurijs Zaicevs]] | [[1987]] | krievs | [[Daugavpils]] | vidējā | |- | 2. | [[Aleksandrs Ļivčaks]] | [[1964]] | krievs | [[Rīga]] | vidējā | |- | 3. | [[Irina Boļšakova]] | [[1981]] | krieviete | Daugavpils | augstākā | |- | 4. | [[Aleksejs Vasiļjevs]] | [[1971]] | krievs | Daugavpils | augstākā | |- | 5. | [[Anatolijs Pušņakovs]] | [[1969]] | | [[Rēzekne]] | vidējā | |- | 6. | [[Valērijs Oščenkovs]] | [[1986]] | krievs | Daugavpils | vidējā | |- | 7. | [[Nikolajs Harlamovs]] | [[1982]] | krievs | Daugavpils | augstākā | |- | 8. | [[Sergejs Solovjovs]] | [[1962]] | | Daugavpils | augstākā | |- | 9. | [[Valērijs Orlovs]] | [[1958]] | krievs | Rēzekne | augstākā | |- | 10. | [[Ašots Mamikonjans]] | [[1950]] | | [[Līvānu novads]] | vidējā | |- | 11. | [[Ivans Popovs]] | [[1955]] | krievs | [[Viļānu novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Andrejs Golubevs]] | [[1970]] | krievs | Daugavpils | vidējā | |- | 13. | [[Pāvels Prozors]] | [[1960]] | krievs | [[Daugavpils novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Maksims Golubevs]] | [[1990]] | krievs | Daugavpils | augstākā | |} === Kurzeme === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Elita Kosaka]] | [[1960]] | | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 2. | [[Helēna Geriloviča]] | [[1956]] | | Liepāja | augstākā | |- | 3. | [[Ilona Titarenko]] | [[1967]] | | Liepāja | vidējā | |- | 4. | [[Konstantīns Boroņins]] | [[1979]] | | Liepāja | augstākā | |- | 5. | [[Vladimirs Kuzņecovs]] | [[1950]] | | Liepāja | augstākā | |- | 6. | [[Vladimirs Vlasovs]] | [[1949]] | | Rēzekne | augstākā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Ludmila Ušakova]] | [[1959]] | | [[Aizkraukles novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Viktors Guščins]] | [[1958]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Nataļja Čehova]] | [[1958]] | krieviete | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 4. | [[Valentīna Kudrjavceva]] | [[1967]] | poliete | [[Jelgava]] | vidējā | |- | 5. | [[Olga Odincova]] | [[1960]] | krieviete | Aizkraukles novads | augstākā | |- | 6. | [[Maksims Galkins (1978)|Maksims Galkins]] | [[1978]] | krievs | Jelgava | vidējā | |- | 7. | [[Nikolajs Starikovs]] | [[1980]] | | Aizkraukles novads | augstākā | |- | 8. | [[Vitālijs Krugļešovs]] | [[1954]] | krievs | Jelgava | augstākā | |- | 9. | [[Deniss Ignatjevs]] | [[1987]] | | Aizkraukles novads | vidējā | |- | 10. | [[Jeļena Beskorovainaja]] | [[1963]] | | Aizkraukles novads | augstākā | |- | 11. | [[Jeļena Kuzņecova]] | [[1984]] | | Aizkraukles novads | vidējā | |- | 12. | [[Nadežda Svincova]] | [[1976]] | | [[Krustpils novads]] | vidējā |} == "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija == === Rīga === [[Attēls:Jānis Urbanovičs, 2004-08-16.jpg|200px|thumbnail|[[Jānis Urbanovičs]] — [[Rīga]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Urbanovičs]] | [[1959]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Andrejs Klementjevs]] | [[1973]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Jānis Geduševs]] | [[1967]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Boriss Cilevičs]] | [[1956]] | | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Sergejs Mirskis]] | [[1952]] | vācietis | [[Ādažu novads]] | vidējā | |- | 6. | [[Artūrs Rubiks]] | [[1970]] | | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Agnis Kalnkaziņš]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Raimonds Gailis]] | [[1970]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Sergejs Potapkins]] | [[1977]] | | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Baiba Rozentāle]] | [[1955]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ivo Kiršblats]] | [[1973]] | latvietis | [[Rūjienas novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Ivans Klementjevs]] | [[1960]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Ņikita Ņikiforovs]] | [[1983]] | | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 14. | [[Jūlija Stepaņenko]] | [[1977]] | | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Regīna Ločmele-Luņova]] | [[1966]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Igors Pimenovs]] | [[1953]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Mihails Zemļinskis]] | [[1969]] | | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Inese Švekle]] | [[1962]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 19. | [[Igors Zujevs]] | [[1963]] | | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Vladimirs Ivanovs]] | [[1967]] | | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Jeļena Zagainova]] | [[1963]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Henrijs Frīdenbergs]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Jeļena Koncevaja]] | [[1981]] | | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Andrejs Šikors]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 25. | [[Jeļena Jakovļeva]] | [[1957]] | krieviete | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Viktors Paškovs]] | [[1956]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 27. | [[Inga Ziņģe-Pupiņa]] | [[1978]] | latviete | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 28. | [[Viesturs Āboliņš]] | [[1954]] | | Rīga | augstākā | |- | 29. | [[Vladimirs Žuks]] | [[1957]] | baltkrievs | Rīga | augstākā | |- | 30. | [[Raivis Belohvoščiks]] | [[1976]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 31. | [[Vladimirs Eihenbaums]] | [[1951]] | igaunis | Rīga | augstākā | |- | 32. | [[Aleksandrs Vasiļjevs]] | [[1957]] | krievs | [[Stopiņu novads]] | augstākā | |- | 33. | [[Igors Puntuss]] | [[1982]] | | Rīga | augstākā | |- | 34. | [[Nikolajs Skačkovs]] | [[1948]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 35. | [[Andris Morozovs]] | [[1982]] | latvietis | Rīga | augstākā |} === Vidzeme === [[Attēls:Ivars Zariņš.jpg|200px|thumbnail|[[Ivars Zariņš]] — [[Vidzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Ivars Zariņš]] | [[1969]] | | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 2. | [[Sergejs Dolgopolovs]] | [[1941]] | krievs | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Kārlis Leiškalns]] | [[1951]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 4. | [[Jānis Ādamsons]] | [[1956]] | latvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Aleksandrs Sakovskis]] | [[1965]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Viktors Jakovļevs]] | [[1963]] | krievs | [[Stopiņu novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Sandris Bergmanis]] | [[1977]] | | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Edgars Zveja]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 9. | [[Aivars Guntis Kreituss]] | [[1945]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Edgars Vaikulis]] | [[1978]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Ludmila Fedorkova]] | [[1968]] | baltkrieviete | [[Salaspils novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Ralfs Morītis]] | [[1970]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Andrejs Kondratjuks]] | [[1957]] | polis | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Karina Sprūde]] | [[1988]] | | [[Ādažu novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Valerijs Vilčinskis]] | [[1947]] | | [[Valmiera]] | augstākā | |- | 16. | [[Kristaps Laucis]] | [[1985]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 17. | [[Inese Baikovska]] | [[1965]] | latviete | [[Limbažu novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Aigars Lavrinovičs]] | [[1974]] | latvietis | [[Garkalnes novads]] | vidējā | |- | 19. | [[Mārtiņš Artiņš]] | [[1959]] | latvietis | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 20. | [[Tatjana Rezņika]] | [[1968]] | | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 21. | [[Normunds Vagalis]] | [[1963]] | latvietis | [[Ropažu novads]] | augstākā | |- | 22. | [[Jānis Priede (politiķis)|Jānis Priede]] | [[1990]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 23. | [[Valdis Kalniņš]] | [[1962]] | latvietis | [[Ķeguma novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Fjodors Maļonkins]] | [[1953]] | krievs | Ogres novads | augstākā | |- | 25. | [[Igors Žukovs]] | [[1975]] | krievs | [[Saulkrastu novads]] | vidējā | |- | 26. | [[Marks Barkāns]] | [[1982]] | | Rīga | augstākā | |- | 27. | [[Raimonds Bērziņš]] | [[1972]] | latvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 28. | [[Vadims Savkovs]] | [[1976]] | krievs | [[Alūksnes novads]] | augstākā | |- | 29. | [[Ziedonis Apariņš]] | [[1982]] | latvietis | Stopiņu novads | vidējā | |} === Latgale === [[Attēls:Andrejs Elksniņš.jpg|200px|thumbnail|[[Andrejs Elksniņš]] — [[Latgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Andrejs Elksniņš]] | [[1982]] | | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 2. | [[Jānis Tutins]] | [[1966]] | latvietis | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 3. | [[Ivans Ribakovs]] | [[1960]] | krievs | Rēzekne | augstākā | |- | 4. | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[1959]] | latviets | [[Daugavpils novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Raimonds Rubiks]] | [[1963]] | | Rīga | vidējā | |- | 6. | [[Jeļena Lazareva]] | [[1972]] | | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Aleksandrs Jakimovs]] | [[1961]] | krievs | [[Ludzas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Vladimirs Nikonovs]] | [[1955]] | krievs | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 9. | [[Marjana Ivanova-Jevsejeva]] | [[1982]] | krieviete | Daugavpils | augstākā | |- | 10. | [[Oļegs Hļebņikovs]] | [[1953]] | krievs | [[Preiļu novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Normunds Dimitrijevs]] | [[1960]] | | [[Balvu novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Aļona Annišineca]] | [[1987]] | krieviete | [[Daugavpils novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Raimonds Kalvišs]] | [[1980]] | | Daugavpils | augstākā | |- | 14. | [[Modris Karpovs]] | [[1971]] | latvietis | [[Kārsavas novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Leonids Cvetkovs]] | [[1957]] | | [[Balvu novads]] | vidējā | |- | 16. | [[Einārs Jurkevičs]] | [[1988]] | | Daugavpils | augstākā | |- | 17. | [[Viktors Jasiņavičs]] | [[1957]] | lietuvietis | [[Ilūkstes novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Olga Belova]] | [[1967]] | krieviete | Rēzekne | augstākā |} === Kurzeme === [[Attēls:Valērijs Agešins.jpg|200px|thumbnail|[[Valērijs Agešins]] — [[Kurzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Valērijs Agešins]] | [[1972]] | krievs | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 2. | [[Raimonds Rublovskis]] | [[1967]] | | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Indulis Jankovskis]] | [[1968]] | latvietis | Liepāja | augstākā | |- | 4. | [[Aleksejs Medvedevs]] | [[1983]] | krievs | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 5. | [[Romans Miloslavskis]] | [[1983]] | | Liepāja | augstākā | |- | 6. | [[Gaļina Skorobogatova]] | [[1966]] | | Liepāja | augstākā | |- | 7. | [[Vitalijs Trusevičs]] | [[1970]] | polis | Ventspils | augstākā | |- | 8. | [[Pjotrs Jevtušenko]] | [[1964]] | lietuvietis | Liepāja | vidējā | |- | 9. | [[Kristīna Jablonska]] | [[1979]] | | Liepāja | augstākā | |- | 10. | [[Vjačeslavs Stunžāns]] | [[1980]] | polis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 11. | [[Natalija Tkačenko]] | [[1964]] | ukrainiete | Liepāja | augstākā | |- | 12. | [[Gatis Meiris]] | [[1980]] | latvietis | Ventspils | augstākā | |- | 13. | [[Mihails Cogla]] | [[1959]] | ukrainis | [[Saldus novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Jaroslavs Dorenskis]] | [[1972]] | krievs | Liepāja | vidējā | |- | 15. | [[Sergejs Galaveckis]] | [[1978]] | polis | [[Ventspils novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Dzintars Obrickis]] | [[1969]] | latvietis | Liepāja | vidējā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Krišjānis Peters]] | [[1975]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Vitālijs Orlovs]] | [[1964]] | karēlis | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 3. | [[Ivars Jakovels]] | [[1981]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 4. | [[Valentīns Grigorjevs]] | [[1946]] | krievs | Jelgava | augstākā | |- | 5. | [[Nikolajs Sokols]] | [[1985]] | krievs | [[Aizkraukles novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Zenta Tretjaka]] | [[1960]] | | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Iveta Safranoviča]] | [[1970]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Andris Arcimovičs]] | [[1963]] | latvietis | [[Bauskas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Sergejs Pašukovs]] | [[1961]] | | [[Iecavas novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Mareks Žizņevskis]] | [[1974]] | latvietis | [[Tukuma novads]] | vidējā | |- | 11. | [[Anatolijs Misjuks]] | [[1966]] | ukrainis | [[Dobeles novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Raitis Čekšs]] | [[1967]] | | [[Bauskas novads]] | vidējā | |- | 13. | [[Mihails Hohlovs]] | [[1939]] | krievs | [[Pļaviņu novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Ruslans Vrobļevskis]] | [[1976]] | | [[Ozolnieku novads]] | vidējā | |- | 15. | [[Valerijs Nikolajevs]] | [[1963]] | | [[Viesītes novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Inna Sakoviča]] | [[1974]] | baltkrieviete | [[Krustpils novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Irina Dolgova]] | [[1981]] | krieviete | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |} == Zaļo un Zemnieku savienība == === Rīga === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Guntis Belēvičs (15978533706).jpg|200px|thumbnail|[[Guntis Belēvičs]] — [[Rīga]]s apgabala līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Guntis Belēvičs]] | [[1958]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] | [[1959]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Māris Kučinskis]] | [[1961]] | latvietis | [[Strenču novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Valdis Kalnozols]] | [[1962]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Edgars Tavars]] | [[1982]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Jānis Rāzna]] | [[1984]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Arvīds Ulme]] | [[1947]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 8. | [[Artūrs Graudiņš (politiķis)|Artūrs Graudiņš]] | [[1984]] | latvietis | [[Madonas novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Jānis Stakens]] | [[1976]] | | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Reinis Uzulnieks]] | [[1986]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Elita Kalniņa]] | [[1964]] | latviete | Rīga | vidējā | |- | 12. | [[Inga Gudēviča]] | [[1966]] | latviete | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Jānis Ieviņš]] | [[1955]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Jānis Zīvers]] | [[1969]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Māris Salzirnis]] | [[1967]] | | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Baiba Stabulniece]] | [[1967]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Māris Slokenbergs]] | [[1935]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Ģirts Mazurs]] | [[1970]] | | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 19. | [[Gunārs Binde]] | [[1933]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 20. | [[Uldis Beite]] | [[1957]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Kristaps Treimanis]] | [[1974]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Daina Vasiļevska]] | [[1964]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Mārtiņš Jirgens]] | [[1976]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Gints Briežkalns]] | [[1967]] | latvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 25. | [[Dace Rolava]] | [[1955]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Jeļena Malahova]] | [[1976]] | | Rīga | augstākā | |- | 27. | [[Renārs Vītols]] | [[1988]] | | Rīga | augstākā | |- | 28. | [[Rolands Bārenis]] | [[1965]] | latvietis | [[Kandavas novads]] | vidējā | |- | 29. | [[Rihards Plotka]] | [[1989]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 30. | [[Gatis Dzērve-Tāluts]] | [[1990]] | latvietis | Siguldas novads | vidējā | |- | 31. | [[Rūta Bendere]] | [[1951]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 32. | [[Andris Tēraudkalns]] | [[1983]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 33. | [[Katrīna Killa]] | [[1991]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 34. | [[Ivars Bārdiņš]] | [[1951]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 35. | [[Askolds Kļaviņš]] | [[1966]] | | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Jānis Dūklavs.jpg|200px|thumbnail|[[Jānis Dūklavs]] — [[Vidzeme]]s apgabala līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Jānis Dūklavs]] | [[1952]] | latvietis | [[Jaunpiebalgas novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Ingmārs Līdaka]] | [[1966]] | latvietis | [[Vecumnieku novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Andris Siliņš]] | [[1945]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Armands Krauze]] | [[1970]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 5. | [[Inese Aizstrauta]] | [[1957]] | latviete | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 6. | [[Ainārs Mežulis]] | [[1962]] | latvietis | [[Smiltenes novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Indriķis Putniņš]] | [[1979]] | latvietis | [[Vecpiebalgas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Artis Rasmanis]] | [[1971]] | latvietis | [[Priekuļu novads]] | vidējā | |- | 9. | [[Vugars Ecmanis]] | [[1970]] | latvietis | [[Valmiera]] | vidējā | |- | 10. | [[Arnis Luhse]] | [[1959]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Imants Pastors]] | [[1960]] | latvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Didzis Zemmers]] | [[1969]] | latvietis | [[Limbažu novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Aivars Nalivaiko]] | [[1962]] | latvietis | [[Inčukalna novads]] | vidējā | |- | 14. | [[Aivars Straume]] | [[1952]] | latvietis | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Agris Lungevičs]] | [[1984]] | latvietis | [[Madonas novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Jānis Leitis]] | [[1958]] | latvietis | [[Beverīnas novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Valters Dambe]] | [[1963]] | latvietis | [[Pārgaujas novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Voldemārs Lūsis]] | [[1974]] | latvietis | Rīga | vidējā | |- | 19. | [[Gatis Ābele]] | [[1977]] | latvietis | [[Alojas novads]] | augstākā | |- | 20. | [[Inese Kārkliņa]] | [[1960]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Inguna Rožkalne-Žubure]] | [[1963]] | latviete | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 22. | [[Vita Pūķe]] | [[1962]] | latviete | Ogres novads | augstākā | |- | 23. | [[Uldis Plūmīte]] | [[1975]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Māris Dzelzskalns]] | [[1973]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | augstākā | |- | 25. | [[Gunārs Ciglis]] | [[1962]] | latvietis | [[Gulbenes novads]] | augstākā | |- | 26. | [[Sandra Rone]] | [[1959]] | latviete | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 27. | [[Vijārs Griķis]] | [[1965]] | latvietis | Gulbenes novads | augstākā | |- | 28. | [[Andris Mihaļovs]] | [[1962]] | krievs | [[Cēsu novads]] | augstākā | |- | 29. | [[Ingrīda Vilkārse]] | [[1963]] | latviete | Rīga | augstākā |} === Latgale === [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|200px|thumbnail|[[Raimonds Vējonis]] — [[Latgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Raimonds Vējonis]] | [[1966]] | latvietis | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Rihards Eigims]] | [[1962]] | | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 3. | [[Jānis Klaužs]] | [[1953]] | latvietis | [[Līvānu novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Jānis Trupovnieks]] | [[1961]] | latvietis | [[Balvu novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Līga Kozlovska]] | [[1957]] | latviete | Balvu novads | augstākā | |- | 6. | [[Ēvalds Cauņa]] | [[1958]] | | [[Krāslavas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Andrejs Panteļējevs]] | [[1961]] | | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Staņislavs Šķesters]] | [[1958]] | latvietis | [[Rēzeknes novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Vitolds Kudurs]] | [[1957]] | latvietis | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 10. | [[Pāvels Melnis]] | [[1955]] | latvietis | Rēzeknes novads | augstākā | |- | 11. | [[Arvīds Raciborskis]] | [[1967]] | | Balvu novads | vidējā | |- | 12. | [[Antija Vēvere]] | [[1955]] | latviete | [[Daugavpils novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Diāna Upeniece]] | [[1976]] | latviete | Rēzekne | augstākā | |- | 14. | [[Ruta Grustāne]] | [[1965]] | latviete | [[Daugavpils novads]] | augstākā | |- | 15. | [[Izolde Stugle]] | [[1966]] | latviete | [[Jaunjelgavas novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Kaspars Rimšs]] | [[1979]] | latvietis | Rēzeknes novads | augstākā | |- | 17. | [[Jānis Golubevs]] | [[1974]] | latvietis | [[Ozolnieku novads]] | augstākā | |- | 18. | [[Valerijs Kozlovs]] | [[1957]] | | [[Limbažu novads]] | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:Dana Reizniece 2010.jpg|200px|thumbnail|[[Dana Reizniece-Ozola]] — [[Kurzeme]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Dana Reizniece-Ozola]] | [[1981]] | latviete | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 2. | [[Aija Barča]] | [[1949]] | | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 3. | [[Gundars Daudze]] | [[1965]] | latvietis | Ventspils | augstākā | |- | 4. | [[Mareks Segliņš]] | [[1970]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 5. | [[Dainis Karols]] | [[1975]] | | [[Talsu novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Alfons Spēks]] | [[1959]] | latvietis | Talsu novads | augstākā | |- | 7. | [[Jānis Vucāns]] | [[1956]] | latvietis | Ventspils | augstākā | |- | 8. | [[Irēna Opšteine]] | [[1946]] | latviete | Liepāja | augstākā | |- | 9. | [[Ilze Kļava]] | [[1967]] | latviete | [[Saldus novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Mārtiņš Martinsons]] | [[1985]] | latvietis | [[Stopiņu novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Aldis Slavinskis]] | [[1950]] | | Ventspils | augstākā | |- | 12. | [[Aivars Rudzroga]] | [[1962]] | latvietis | [[Kuldīgas novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Edgars Putra]] | [[1983]] | latvietis | [[Durbes novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Jānis Megnis]] | [[1961]] | | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 15. | [[Uldis Boitmanis]] | [[1949]] | latvietis | Ventspils | augstākā | |- | 16. | [[Valdis Skujiņš]] | [[1951]] | latvietis | Liepāja | augstākā | |} === Zemgale === [[Attēls:Augusts Brigmanis.jpg|200px|thumbnail|[[Augusts Brigmanis]] — [[Zemgale]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Augusts Brigmanis]] | [[1952]] | latvietis | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Uldis Augulis]] | [[1972]] | latvietis | [[Dobeles novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]] | [[1955]] | latvietis | [[Mārupes novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Raimonds Bergmanis]] | [[1966]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 5. | [[Juris Vectirāns]] | [[1953]] | latvietis | [[Jaunjelgavas novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Vilnis Veinbergs]] | [[1968]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 7. | [[Dagnija Staķe]] | [[1951]] | latviete | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Inga Štāle]] | [[1974]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Aivars Dronka]] | [[1963]] | latvietis | [[Skrīveru novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Mārtiņš Ruža]] | [[1971]] | latvietis | [[Bauskas novads]] | vidējā | |- | 11. | [[Ilona Virza-Zariņa]] | [[1976]] | latviete | [[Bauskas novads]] | vidējā | |- | 12. | [[Ēriks Zaporožecs]] | [[1957]] | latvietis | [[Lielvārdes novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Guntis Kalniņš (1963)|Guntis Kalniņš]] | [[1963]] | latvietis | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 14. | [[Elita Keiša]] | [[1961]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Jānis Blūzmanis]] | [[1983]] | latvietis | [[Jaunjelgavas novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Alīda Vāne (politiķe)|Alīda Vāne]] | [[1969]] | latviete | [[Ventspils]] | augstākā | |- | 17. | [[Liene Rulle]] | [[1978]] | latviete | [[Jelgava]] | augstākā | |} == No sirds Latvijai == === Rīga === [[Attēls:12.Saeimas deputāte Inguna Sudraba (15817467807).jpg|200px|thumbnail|[[Inguna Sudraba]] — [[Rīga]]s saraksta līdere]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Inguna Sudraba]] | [[1964]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Andris Priekulis]] | [[1958]] | | Rīga | augstākā | |- | 3. | [[Romāns Mežeckis]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 4. | [[Dace Nulle]] | [[1971]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 5. | [[Valdis Lauskis]] | [[1957]] | latvietis | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 6. | [[Valters Bolēvics]] | [[1983]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Inna Laizāne]] | [[1967]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Andrejs Krasņikovs]] | [[1956]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 9. | [[Tālis Laizāns]] | [[1957]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 10. | [[Daina Medne]] | [[1966]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 11. | [[Inguna Kalniņa]] | [[1960]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Ēriks Treļs]] | [[1971]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Sergejs Parvatkins]] | [[1990]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Sandra Bāliņa]] | [[1964]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Heino Spulģis]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Daina Verveiko]] | [[1958]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 17. | [[Jānis Liberts]] | [[1981]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 18. | [[Jekaterīna Pavlova]] | [[1986]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 19. | [[Mārtiņš Smilga]] | [[1972]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Vladimirs Zvonarevs]] | [[1955]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 21. | [[Jānis Grigalis]] | [[1953]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 22. | [[Marita Eisaka]] | [[1982]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 23. | [[Andrejs Jirgensons]] | [[1950]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 24. | [[Roksana Rudeviča]] | [[1985]] | | Rīga | vidējā | |- | 25. | [[Tamāra Brice]] | [[1956]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 26. | [[Vladimirs Rusanovs]] | [[1986]] | krievs | Rīga | augstākā | |- | 27. | [[Artūrs Žalostibs]] | [[1983]] | | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 28. | [[Baiba Reitere]] | [[1950]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 29. | [[Jānis Zalcmanis]] | [[1987]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 30. | [[Nelli Kutukova]] | [[1980]] | | Rīga | augstākā | |- | 31. | [[Aleksejs Trigubjuks]] | [[1958]] | ukrainis | Rīga | vidējā | |- | 32. | [[Silva Lazda-Poikāne]] | [[1954]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 33. | [[Rihards Fridbergs]] | [[1984]] | latvietis | Rīga | augstākā | |} === Vidzeme === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (15818742097).jpg|200px|thumbnail|[[Gunārs Kūtris]] — [[Vidzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Gunārs Kūtris]] | [[1960]] | latvietis | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Ineta Stabulniece]] | [[1967]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Liene Cipule]] | [[1976]] | latviete | [[Ikšķiles novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Arvīds Platpers]] | [[1948]] | latvietis | [[Ķekavas novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Guntars Viziņš]] | [[1968]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 6. | [[Guntars Dārznieks]] | [[1957]] | latvietis | Ikšķiles novads | augstākā | |- | 7. | [[Jānis Garbovskis]] | [[1961]] | latvietis | [[Madonas novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Māris Jurušs]] | [[1970]] | latvietis | [[Limbažu novads]] | augstākā | |- | 9. | [[Guntars Driņķis]] | [[1980]] | latvietis | [[Gulbenes novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Oskars Lūsis]] | [[1978]] | latvietis | [[Olaines novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Iveta Ozoliņa]] | [[1971]] | latviete | [[Cēsu novads]] | augstākā | |- | 12. | [[Normunds Tukišs]] | [[1973]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Jautrīte Ašurova]] | [[1958]] | latviete | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Inese Straume]] | [[1951]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Valters Rotkājs]] | [[1971]] | latvietis | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Modra Vilkauša]] | [[1959]] | latviete | [[Varakļānu novads]] | augstākā | |- | 17. | [[Juris Kajaks]] | [[1954]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 18. | [[Gints Kragliks]] | [[1979]] | | [[Smiltenes novads]] | augstākā | |- | 19. | [[Igors Tračums]] | [[1973]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 20. | [[Marks Lomonosovs]] | [[1992]] | latvietis | [[Jūrmala]] | vidējā | |- | 21. | [[Ineta Kona]] | [[1962]] | latviete | [[Babītes novads]] | augstākā | |- | 22. | [[Tahirs Sīmanis]] | [[1959]] | | [[Valmiera]] | augstākā | |- | 23. | [[Silvija Saviča]] | [[1956]] | | [[Ogres novads]] | augstākā | |- | 24. | [[Klāvs Miezis]] | [[1973]] | latvietis | Ogres novads | augstākā | |- | 25. | [[Margarita Laicāne]] | [[1959]] | poliete | [[Salaspils novads]] | augstākā | |- | 26. | [[Inguna Pelše]] | [[1979]] | latviete | [[Varakļānu novads]] | augstākā | |- | 27. | [[Inese Pivare]] | [[1958]] | latviete | Ogres novads | augstākā | |} === Latgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Silvija Šimfa]] | [[1954]] | latviete | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Anita Petrova]] | [[1962]] | latviete | [[Balvu novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Valentīna Šabuņeviča]] | [[1962]] | | [[Daugavpils]] | augstākā | |- | 4. | [[Skaidrīte Grigale]] | [[1971]] | latviete | [[Riebiņu novads]] | augstākā | |- | 5. | [[Raimonds Nipers]] | [[1961]] | latvietis | [[Dagdas novads]] | vidējā | |- | 6. | [[Anžela Dubovska]] | [[1979]] | poliete | Daugavpils | augstākā | |- | 7. | [[Anatolijs Romaņuks]] | [[1971]] | ukrainis | Rīga | augstākā | |- | 8. | [[Jānis Dārziņš]] | [[1991]] | latvietis | Daugavpils | augstākā | |- | 9. | [[Valentīna Lazovska]] | [[1957]] | latviete | [[Ludzas novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Romualds Maculevičs]] | [[1952]] | | Daugavpils | augstākā | |- | 11. | [[Natālija Tautkusa]] | [[1973]] | latviete | [[Rēzekne]] | augstākā | |- | 12. | [[Vera Doreiko-Sinkeviča]] | [[1959]] | poliete | [[Zilupes novads]] | augstākā | |- | 13. | [[Eduards Grubevičs]] | [[1976]] | polis | Rīga | augstākā | |- | 14. | [[Andrejs Kitovs]] | [[1979]] | latvietis | Daugavpils | augstākā | |- | 15. | [[Ilgvars Ugars]] | [[1968]] | latvietis | [[Krāslavas novads]] | augstākā | |- | 16. | [[Leonīds Kaļiņins]] | [[1965]] | krievs | Daugavpils | augstākā | |} === Kurzeme === [[Attēls:12.Saeimas deputāts Ringolds Balodis (15382065574).jpg|200px|thumbnail|[[Ringolds Balodis]] — [[Kurzeme]]s saraksta līderis]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Ringolds Balodis]] | [[1966]] | latvietis | [[Rīga]] | augstākā | |- | 2. | [[Daiga Kalniņa]] | [[1978]] | latviete | [[Alsungas novads]] | augstākā | |- | 3. | [[Guntis Rolis]] | [[1961]] | latvietis | [[Grobiņas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Māris Nagla]] | [[1961]] | latvietis | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 5. | [[Natālija Magazeina]] | [[1986]] | latviete | [[Stopiņu novads]] | augstākā | |- | 6. | [[Jānis Neimanis (politiķis)|Jānis Neimanis]] | [[1964]] | latvietis | [[Grobiņas novads]] | augstākā | |- | 7. | [[Pēteris Kolāts]] | [[1965]] | latvietis | [[Ventspils novads]] | augstākā | |- | 8. | [[Juris Jaunzems]] | [[1963]] | latvietis | [[Skrundas novads]] | vidējā | |- | 9. | [[Iveta Tumaščika]] | [[1965]] | | [[Liepāja]] | augstākā | |- | 10. | [[Daiga Zipeva-Biumane]] | [[1964]] | latviete | Ventspils novads | augstākā | |- | 11. | [[Sandis Bārdiņš]] | [[1975]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 12. | [[Jānis Veips]] | [[1962]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 13. | [[Inese Lagzdiņa]] | [[1971]] | latviete | [[Mērsraga novads]] | vidējā | |} === Zemgale === {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Vārds, Uzvārds ! Dzimšanas gads ! Tautība ! Dzīvesvieta ! Izglītība ! Piezīmes |- | 1. | [[Aivars Meija]] | [[1955]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | augstākā | |- | 2. | [[Diāna Novicka]] | [[1980]] | | [[Rīga]] | augstākā | |- | 3. | [[Inese Vārslavāne]] | [[1964]] | | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |- | 4. | [[Ivars Falks]] | [[1942]] | latvietis | [[Rīga]] | vidējā | |- | 5. | [[Edmunds Pētersons]] | [[1961]] | latvietis | [[Jūrmala]] | augstākā | |- | 6. | [[Viktors Lelis]] | [[1963]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 7. | [[Aivars Saulītis]] | [[1957]] | latvietis | [[Jēkabpils]] | augstākā | |- | 8. | [[Jānis Kurpnieks]] | [[1950]] | latvietis | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 9. | [[Ivars Amoliņš]] | [[1941]] | latvietis | [[Tukuma novads]] | augstākā | |- | 10. | [[Juris Razživins]] | [[1983]] | latvietis | [[Jelgavas novads]] | augstākā | |- | 11. | [[Indulis Skudra]] | [[1967]] | latvietis | Jūrmala | augstākā | |- | 12. | [[Dace Kaminska]] | [[1968]] | latviete | [[Jelgava]] | augstākā | |- | 13. | [[Ivars Krusts]] | [[1969]] | latvietis | [[Ādažu novads]] | augstākā | |- | 14. | [[Agris Meirēns]] | [[1964]] | latvietis | Rīga | augstākā | |- | 15. | [[Liāna Ulmane]] | [[1976]] | latviete | Rīga | augstākā | |- | 16. | [[Iveta Žvagiņa]] | [[1968]] | latviete | Jēkabpils | augstākā | |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2014. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] g9uw4cms1stdyskew40cb2g73uolz5g 1 262104 4536849 3380201 2026-10-16T20:12:29Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Diskusija:HK Mogo]] uz [[Diskusija:HK Mogo/RSU]] 2222039 wikitext text/x-wiki Kluba nosaukumam jābūt "HK Mogo" vai "HK MOGO" bet noteikti ne "HK Mogo.lv". Tāda nosaukuma ne kluba mājaslapā, ne www.lhf.lv nav! [[Lietotājs:Ripo|Ripo]] ([[Lietotāja diskusija:Ripo|diskusija]]) 21:23, 7 oktobrī, 2014 (EEST) Nosaukums ir HK mogo un nejaukt ar SMScredit. šī ir jauna komanda, kas izveidota šogad. Info, ka saistīts ar SMScredit ir nepareiza. http://www.lhf.lv/03092014-hk_mogo_prezidents_maris_martinsons_velam HK “Mogo” tika izveidots 2014.gada vasarā, lai piedalītos Latvijas čempionāta Virslīgā un jau pirmajā sezonā cīnītos par visaugstākajām vietām. te ir bildes: http://www.delfi.lv/sports/news/hockey/news/olegs-sorokins-spelejosa-trenera-amata-atkal-velas-gut-pozitivas-emocijas-no-hokeja.d?id=44924814 --[[Lietotājs:Hkmogo|Hkmogo]] ([[Lietotāja diskusija:Hkmogo|diskusija]]) 12:10, 13 oktobrī, 2014 (EEST) 9rck88pikweu802hbvnq2qhrq1z0283 0 269720 4536641 4185797 2026-10-16T12:48:45Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: izņemtas ārējās saites uz wikipedia.org using [[Project:AWB|AWB]] 4536641 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste |name = Modernās mākslas muzejs |image = MoMa NY USA 1.jpg |map_type = Manhetena#Ņujorka |map_caption = |latitude = 40.761484 |longitude = -73.977664 |established = {{dat|1929|11|7|N}} |location = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}} |visitors = {{sk|706060}} (2020) |director = [[Glenns Lorijs]] |publictransit = |website = {{URL|www.moma.org}} }} '''Modernās mākslas muzejs''' ({{val|en|Museum of Modern Art}}, ''MoMA'') ir mākslas muzejs [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tiek uzskatīts par ietekmīgāko modernās mākslas muzeju pasaulē. Muzejā galvenokārt ir amerikāņu un Eiropas mākslinieku darbi no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Dibināts 1929. gadā. Muzejā atrodas dažādas gleznas, skulptūras, grafiskās mākslas, rūpnieciskā dizaina, arhitektūras darbi, fotogrāfijas, mākslas filmas. 1940. gadā muzejā tika nodibināta Fotogrāfiju nodaļa. Tajā atrodas plaši pazīstama mākslas fotogrāfiju kolekcija, kuru izveidoja bijušais muzeja Fotogrāfiju nodaļas direktors [[Edvards Steihens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/1991/10/12/arts/peter-galassi-is-modern-s-photo-director.html|title=Peter Galassi Is Modern's Photo Director|publisher=''[[The New York Times]]''}}</ref> 1939. gadā uzceltā muzeja ēka vēlāk tika paplašināta, 1953. gadā tika izveidots dārzs. 1984. gadā tika pabeigts daudzstāvu tornis un rietumu spārns, ar ko pieejamā muzeja ekspozīcija tika dubultota. Lielāki pārbūves darbi, tai skaitā paplašināšana, izglītības un pētniecības kompleksa izveide, tika pabeigti 2004. gadā. 2013. gadā muzeju apmeklēja gandrīz 3,1 miljons cilvēku, tas bija 15. apmeklētākais mākslas muzejs pasaulē. Pašreizējais muzeja direktors ir [[Glenns Lorijs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{ASV-aizmetnis}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas ASV]] [[Kategorija:Muzeji Ņujorkā]] 7q0xbqlp9bboauzgy0jt2isf2bv26xo 0 273005 4536710 4528525 2026-10-16T17:48:04Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536710 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Šarls Gijoms | vārds_orig = ''Charles Guillaume'' | attēls = Guillaume 1920.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1861 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Šveice|Flerjēra}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 13 | m_vieta = {{vieta|Francija|Sevra}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Šveice|šveicietis]] | paraksts = | darba_vietas =[[Starptautiskais Mēru un svaru birojs]] | alma_mater =[[Cīrihes Augstākā tehniskā skola]] | zinātne = [[fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = [[invars]]<br />[[elinvars]] | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (1920) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Šarls Eduārs Gijoms''' ({{val|fr|Charles Édouard Guillaume}}; dzimis {{dat|1861|2|15}}, miris {{dat|1938|5|13}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] [[fiziķis]]. 1920. gadā saņēmis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par pētījumiem precīzu mērījumu fizikā, atklājot dažu [[niķelis|niķeli]] un [[dzelzs|dzelzi]] saturošu sakausējumu anomālās īpašības.<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1920 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1920/}}</ref> == Biogrāfija == Gijoma vectēvs bija atstājis Franciju politisku iemeslu dēļ [[Franču revolūcija|revolūcijas]] laikā un Londonā uzsācis pulksteņu ražošanu. To turpināja viņa trīs dēli, no kuriem viens, Gijoma tēvs, pārcēlās uz Šveici. Šarls Gijoms pēc pamatizglītības iegūšanas iestājās [[Cīrihes Augstākā tehniskā skola|Cīrihes Augstākajā tehniskajā skolā]], kur ieguva doktora grādu. 1883. gadā Gijoms sāka strādāt [[Starptautiskais Mēru un svaru birojs|Starptautiskajā Mēru un svaru birojā]] par asistentu. Viņa karjera tur turpinājās direktora vietnieka postenī no 1902. gada, bet no 1915. gada līdz aiziešanai pensijā 1936. gadā Gijoms bija biroja direktors. Pēc tam viņš bija goda direktors līdz savai nāvei 1938. gadā. == Zinātniskā darbība == Strādājot Starptautiskajā Mēru un svaru birojā, Gijoms veica zinātniskus pētījumus. Pazīstamākie viņa izgudrojumi ir viņa atklātie [[niķelis|niķeļa]]—[[dzelzs]] [[sakausējums]] [[invars]] un niķeļa—[[tērauds|tērauda]] sakausējums [[elinvars]]. Invaram ir [[Termiskā izplešanās|termiskās izplešanās]] koeficients tuvs nullei, kas ir noderīgi precīzu instrumentu izgatavošanai, kuru izmēri nedrīkst mainīties temperatūras svārstību ietekmē. Otrs sakausējums, elinvars, nozīmīgs ar savu nullei tuvo [[Junga modulis|materiāla elastības koeficientu]], kas dod iespēju izmantot instrumentu konstrukcijā [[Atspere|atsperes]] no šī materiāla, izvairoties no temperatūras svārstību ietekmes. Šo sakausējumu var izmantot [[Hronometrs|jūras hronometros]]. Tā kā sakausējums ir nemagnētisks, to var lietot arī nemagnētiskajos pulksteņos. Gijoms sadarbojās ar [[Parīzes observatorija|Parīzes observatoriju]], veica termostatiskos mērījumus, noteica precīzu [[Kosmiskā telpa|kosmiskās telpas]] [[Temperatūra|temperatūru]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1920/guillaume-bio.html Šarla Gijoma biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Johanness Štarks]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1920]] | pēc = [[Alberts Einšteins]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gijoms, Šarls}} [[Kategorija:Neišateles kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] rbtabsqwwz0aok3zjvpr5fb02s4rg9r 0 282034 4536653 4536565 2026-10-16T13:32:31Z Egilus 27634 4536653 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Lauris Valters | Attēls = Lauris Valters.jpg | Att_izm = 200 | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|24}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus|td=Latvija}} | Instrumenti = balss, ģitāra, klavieres | Žanrs = poproks, dziesminieks, neofolk | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br /> komponists<br /> dzejnieks<br />Radio DJ<br />TV raidījuma vadītājs | Gadi = 1999 - pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = http://laurisvalters.lv/ | Dzimums = V }} '''Lauris Valters''' (dzimis {{dat|1984|3|24}} [[Saldus|Saldū]]) ir latviešu dziedātājs, komponists, dzejnieks. Muzikālo karjeru sācis 1999. gadā, [["Ēnas" (grupa)|grupā “Ēnas]]” un 13 gadus bija tās vokālists. Pašreiz Lauris Valters muzicē un uzstājas dažādos koncertos gan viens, gan kopā ar saviem draugiem, muzikālajiem domubiedriem. Divus gadus Lauris Valters strādāja [[Latvijas Radio 5]] — [[Pieci.lv]], kur vadīja raidījumu “[[Pieci Retro]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pieci.lv/lv/raidijumi/pieci-retro-ar-lauri-valteru/|title=Pieci.lv. PIECI RETRO ar Lauri Valteru|website=www.pieci.lv|access-date=2022-10-08|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305032636/http://www.pieci.lv/lv/raidijumi/pieci-retro-ar-lauri-valteru/}}</ref> No 2019. gada vasaras līdz 2021. gada rudenim L.Valters vadīja TV raidījumu "Izstāsti Latvijai". == Bērnība un skolas gadi == Lauris Valters bērnību pavadīja [[Brocēni|Brocēnos]], kur mācījies pamatskolā un vidusskolā. No 6 gadu vecuma Saldus mūzikas skolā mācījies klavierspēli. Absolvējis [[Brocēnu vidusskola|Brocēnu vidusskolu]], tālāk turpināja studēt politoloģiju [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], tomēr to nepabeidza, jo nopietni pievērsās mūzikai. == Mūziķa karjera == 1999. gadā Lauris Valters kopā ar saviem domubiedriem Jāni Ķeri, Jāni Maslovski un Edgaru Apīni izveidoja grupu “'Ēnas”, kurā 13 gadus bija tās solists. 2005. gadā grupas sastāvs mainījās, Lauris Valters turpināja būt par grupas vokālistu, grupā darbojās Dāvis Ābrams (taustiņinstrumenti), Jānis Ķeris (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Miļevskis (bungas), Staņislavs Judins (basģitāra),<ref>[https://www.apollo.lv/4953523/enas-darbs-kas-vainagojas-ar-patikamiem-augliem Apollo. «Ēnas» — darbs, kas vainagojas ar patīkamiem augļiem]. 2006.09.01</ref> no 2008. gada basģitāru spēlēja Pēteris Pāss. 2008. gadā kopā ar grupu iznāca albums ”ĒNAS”, kā arī tapuši vairāki radiosingli, tādi kā "Candy", "Who we are", “Beautiful Morning”, “Neprātīgais”, “SirC”, “Ar skaistām frāzēm”, “Seven”, “Wrong Song”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasnotiek.lv/profile/4306/grupa-enas-- |title=Kas notiek. grupa ēnas |access-date={{dat|2015|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305074722/http://www.kasnotiek.lv/profile/4306/grupa-enas-- }}</ref> 2013. gadā kopā ar grupu “[[PeR]]” piedalījās [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] konkursā Malmē (Zviedrija), kur startēja pusfinālā, bet finālā neiekļuva.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117906/latvija-tomer-neieklust-eirovizijas-finala-lai-ari-per-malme-uzstajas-lieliski-tas-nepalidzeja Kasjauns.lv Latvija tomēr neiekļūst Eirovīzijas finālā. Lai arī „PeR” Malmē uzstājās lieliski, tas nepalīdzēja]</ref> 2015. gadā Laura Valtera komponētā dziesma “Life lines” (kuru izpildīja [[Rihards Saule]]) tika iekļauta 20 fināla dziesmu izlasē Eirovīzijas nacionālās atlases konkursā [[Supernova (konkurss)|Supernova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/20/zinami-dziesmu-un-izpildiitaju-konkursa-supernova-2015-20-daliibnieki/|title=Zināmi dziesmu un izpildītāju konkursa „Supernova 2015” 20 dalībnieki|website=supernova.lsm.lv|access-date=2022-10-08}}</ref> 2015. gadā Lauris Valters sarakstīja mūziku Aigas Skrīveres režisētajai dokumentālajai filmai "Tikai Bērns". Šīs filmas tituldziesma ir "Būtu tā vērts" , kuru Lauris iedziedājis kopā ar Aiju Andrejevu. Lauris Valters komponē dziesmas un raksta tekstus arī citiem izpildītājiem, piemēram, dziesmas “Dziesma pustumsā” un “Tas bija tad”, kuras izpilda [[Aija Andrejeva]], ir Laura Valtera komponētas. Dziesmai "Mana Āfrika" , kuru izpilda [[Elizabete Zagorska]], L.Valters rakstījis tekstu, savukārt viņa tēvs Egons Valters mūziku. 2017. gada X faktora dalībniece Nadežda Maņkeviča ieskaņojusi Laura dziesmu "Jūtam tik un tā". Vēl arī Laura dziesmas ieskaņojuši Ieva Janiševa "Lūgšana" , Monta Ķimene (MONTA) "Skanēt" , bērnu popgrupa Pusnotis "Kad mēness sauli pārsteidza", Toms Kalderauskis "Ar tevi". u.c. Kā dziesmu tekstu autors Lauris sadarbojies ar mūziķiem Māri Sloku, Jāni Lemeži & Velvet, grupu "Dakota" u.c. Lauris Valters muzicē gan viens, gan ar pavadošo sastāvu, kuru veido profesionāli mūziķi — Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Reinis Briģis (ģitāra), Mārtiņš Linde (sitaminstrumenti), Jānis Olekšs (bass), u.c. Pirmajos solo karjeras gados sadarbībā ar producentiem Krišjāni Geidānu un Rūdolfu Budzi (DJ Rudd) L.Valters laida klajā singlus: “Manā pasaulē”, “7 Angels”, “Vieglums neaprakstāms”, “Brieži dejo!”, “Nāc, šonakt aizbēgsim!”, "Tur un Te" u.c. No 2015. gada rudens tika uzsākta sadarbība ar producentu Reini Briģi, ierakstītas dziesmas — "Tad apstājās laiks" , "Tev" , "Baltā dvēsele", "Magic Years" , "1836" , "Mirklī ieklausies", "Nāc!" u.c. 2017. gadā L.Valters ar dziesmu "Magic Years" piedalījās Latvijas nacionālajā Eirovīzijas atlases konkursā "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" un 1. ceturtdaļfinālā ieguva 1. vietu, iekļūstot pusfinālā. 2018. gadā arī piedalījies konkursā "Supernova" un arī iekļuvis tā finālā ar dziesmu "Lovers Bliss" . 2018. gada pavasarī, aizstājot mūziķi Valteru Frīdenbergu, piedalījās koncertuzvedumos "Dod, Dieviņi!". 2019. gada vasarā Lauris Valters kopā ar producentu Reini Briģi izveidoja jaunu muzikālu projektu ''Polar Pilots'' un izdeva pirmo singlu "Magnēts". 2019. gada rudenī tika izdots pirmais dzejoļu krājums "Visumā Veidoti Vārdi"'''.''' 2019. gada 8. oktobrī iznāca Laura Valtera pirmais solo albums "Mirklī ieklausies". 2020. gadā L.Valters ''Polar Pilots'' sastāvā kopā ar R.Briģi izdeva 2 singlus "Tam ir jābūt tepat" un "1984". 2020. gada 14. oktobrī iznāca šūpuļdziesmu albums bērniem un ģimenēm "Guliet, mazie!", kurā kopumā ir 10 dziesmas. Gan paša L.Valtera komponētas, gan viņa tēva Egona Valtera dziesmas ar dzejnieku vārdiem (Ojāra Vācieša, Vitauta Ļūdēna, Klāva Elsberga, u.c.) 2020. gada novembrī tika izdots Laura Valtera otrais dzejoļu krājums "Garam Gara Gaita". 2020. gada nogalē L.Valters laida klajā ziemas noskaņu un Ziemassvētku dziesmu albumu "Sirds kā bākuguns", kurā kopumā ir 10 kompozīcijas, dažas no tām izdotas kā Adventes laika singli jau iepriekšējos gados ("Manā pasaulē", "Ziemassvētki manā ielā", "Baltā dvēsele", "Zīlīte"), kā arī pavisam jaunas dziesmas. 2021. gada vasarā tika izdota kompozīcija un video "Šeit un tagad", kurš uzņemts Bauskā un tajā kopā ar Lauri filmējās jauniešu deju kolektīvs "Līdums". 2022. gada pavasarī L.Valters izdeva jaunu dziesmu "Saule zenītā" ar Madaras Dzintaras-Plušas veidotu teksta video. 2022. gadā L.Valters ''Polar Pilots'' sastāvā kopā ar R.Briģi izdeva divus jaunus singlus "Pēdējā deja" un "Planēta: Rudens". 2022. gada septembrī tika izdots Laura Valtera trešais - vēlējuma dzejoļu krājums "Sirds Silta Sajūta". 2022.gada nogalē L. Valters izdeva jaunu dziesmu "Gaismā rotāties", kura ieskaņota kopā ar RTU jaukto kori "Vivere". Dziesmai veidots arī video, kuru filmējis Andis Sipjāgins. 2023. gada martā klajā nāca jauna kompozīcija un Madaras Dzintaras-Plušas īpaši tai radīts teksta video "Būt pa īstam". Savukārt rudenī divas kompozīcijas "Ārpus laika" (video : Andis Sipjāgins) un "Labākais draugs" (teksta video : Madara Dzintara-Pluša). 2024. gada martā Lauris Valters laida klajā jaunu solo albumu "Ārpus laika", kurā ir 13 kompozīcijas. Albuma muzikālie producenti un aranžētāji : Jānis Miltiņš un Reinis Briģis. 2024.gada aprīlī L.Valters atzīmēja savu 40 gadu jubileju ar koncertiem Brocēnos, Rīgā (VEF Kultūras pilī) un Aizkrauklē. Koncertos piedalījās : Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Reinis Briģis (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Linde (sitaminstrumenti), Jānis Olekšs (bass), Madara Orola (vokāls). 2024. gada septembrī Lauris Valters izdeva savu ceturto dzejoļu krājumu "Dvēseles Dārgumu Darbi" (iedvesmas dzejoļi). 2026.gada vasarā L.Valters izdeva jaunu dziesmu un video "Ar basām kājām", bet rudenī piekto dzejoļu krājumu "Kopā Kalnā Kāpt" (spēka dzejoļi). == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Candy EP'' | * Izdots: 2003. gada maijs * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[ĒNAS]]'' | * Izdots: 2008. gada 7. aprīlis * Izdevējs: Antena Records * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] |- |- !Mirklī ieklausies |Izdots : 2019. gada 8. oktobris Formāts : CD |- !Guliet, mazie! |Izdots : 2020. gada 14. oktobris Formāts : CD |- !Sirds kā bākuguns |Izdots : 2020. gada 27. novembris Formāts : CD |- !Savādā meitene (Čaks/Valters) |Izdots : 2022. gada 29. maijā Formāts : CD |- !Ārpus laika |Izdots : 2024.gada 7.martā Formāts : CD |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !izpildītājs !align="center"| Albums !colspan="3"| Topa pozīcija |- | | !<small>[[Latvian Airplay Top 50]]</small> |- |2001 |''She was so...'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2001 |''Rainbow'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2002 |''Candy'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2003 |''Jo tevis nav'' |"ēnas" | |<nowiki>---</nowiki> |- |2004 |''Who we are'' |"ēnas" | |11 |- | [[2006. gads|2006]] | ''Beautiful Morning'' |"ēnas" |"ĒNAS" | align="center" | 1 |- |2006 |Sirc |"ēnas" |"ĒNAS" |22 |- |2006 |''Somehow'' |"ēnas" |"ĒNAS" |2 |- | [[2007. gads|2007]] | ''Neprātīgais'' |"ēnas" |"ĒNAS" | align="center" |2<ref>[https://web.archive.org/web/20160305035440/http://www.lanet.lv/news/airplay/2007/071209lv.html Lanet. Latvian Airplay Top 50 #707]</ref> |- |2008 |''Ar skaistām frāzēm'' |"ēnas" |"ĒNAS" |1 |- |2008 |''Par šo un to'' |"ēnas" |"ĒNAS" |2 |- |2010 |''Seven'' |"ēnas" | |1 |- |2011 |''Wrong Song'' |"ēnas" | |5 |- |2012 |7 Angels |L.V. |"Mirklī ieklausies" |<nowiki>---</nowiki> |- |2012 |Manā pasaulē |"L.V. / NeParasts Bars" |"Sirds kā bākuguns" |32 |- |2013 |Vieglums Neaprakstāms |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |9 |- |2014 |Brieži dejo! |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2014 |Nāc, šonakt aizbēgsim! |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Tur un Te |L.V. / NeParasts Bars |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Būtu tā vērts |Lauris Valters un Aija Andrejeva |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Ziemassvētki manā ielā |Lauris Valters /L.V./ |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Tad apstājās laiks |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Tev |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Mazā miega dziesmiņa |Lauris Valters un Aiga Skrīvere |"Guliet, mazie!" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Baltā dvēsele |Lauris Valters un koris Tonika |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Magic Years |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Kad es tevi ieaijāšu |Lauris Valters un Rūta Dūduma |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |1836 |Fonda 1836 mūziķi |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Zīlīte |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2018 |Lovers Bliss |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2018 |Mirklī ieklausies |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2019 |Nāc! |Lauris Valters un Katrīna Dimanta |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2019 |Tiekamies kustībā |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeiskistē |- |2019 |Es zinu! |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2020 |Sirds kā bākuguns |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2020 |Bezgalībā |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2021 |Šeit un tagad |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Saule zenītā |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Mīlētāja dziesma |Lauris Valters |"Savādā meitene" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Gaismā rotāties |Lauris Valters un koris Vivere |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Būt pa īstam |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Ārpus laika |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Labākais draugs |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2024 |Apgaismoties |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2024 |Mums vēl ir laiks |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Gaisma tumsu šķeļ |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Augusts |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Domāju par Tevi |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2026 |Ar basām kājām |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |} '''DZEJOĻU KRĀJUMI :''' '''''Visumā Veidoti Vārdi (2019)''''' '''''Garam Gara Gaita (2020)''''' '''''Sirds Silta Sajūta (2022)''''' '''''Dvēseles Dārgumu Darbi (2024)''''' '''''Kopā Kalnā Kāpt (2026)''''' == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Valters, Lauris}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] mkns5q8vfvxwlxefzk9mult53cg7fir 0 283002 4536892 4049699 2026-10-17T04:40:14Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Bērni]]; pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536892 wikitext text/x-wiki '''Zīdīšana''' ir [[Jaundzimušais|jaundzimušo]], cilvēka [[Bērns|bērnu]] un citu sugu [[Mazulis|mazuļu]] barošana ar [[māte]]s [[Piens|pienu]] no [[sieviete]]s (parasti, mātes) vai citas sugas [[Sievišķais dzimums|sievišķā dzimuma]] būtnes [[Krūts|krūtīm]]. Zīšanas [[reflekss]] ļauj jaundzimušajam izzīst pienu no krūts un norīt to. Piens krūtīs rodas [[laktācija]]s rezultātā. [[Attēls:Rafael allaitement.jpg|right|thumb|Pareizs krūts satvēriens]] Mātes piens ir vienīgā nepieciešamā un vispiemērotākā [[Uzturs|uzturviela]] bērnam pirmajos 6 dzīves mēnešos, kā arī — vienlaicīgi ar citu uzturu — līdz 2 gadu vecumam.<ref>[http://www.who.int/topics/breastfeeding/en/ WHO Breastfeeding]</ref> Ar mātes pienu bērns saņem pilnvērtīgu uzturu, nostiprinās mazuļa [[imūnsistēma]], viņš tiek aizsargāts no [[Infekcijas slimības|infekcijas slimībām]] un [[Alerģija|alerģijām]], tiek veicināta bērna fiziskā un garīgā attīstība, kā arī veidojas garīga un fiziska tuvība starp bērnu un māti. Mātei arī vieglāk noris [[Dzemdības|pēcdzemdību]] periods — ātrāk apstājas pēcdzemdību [[asiņošana]], saraujas [[dzemde]] un atjaunojas ķermeņa svars, kāds tas bijis pirms [[grūtniecība]]s. == Zīdīšanas sākums == Ja uzreiz pēc piedzimšanas bērnu uzliek uz mātes vēdera, viņš sāk meklēt krūti. Bērns satver krūti un instinktīvi sāk zīst. Pirmajās dienās no krūtīm izdalās [[pirmpiens]] — tā daudzums sākumā var būt vien daži pilieni. 3 — 5 dienu laikā piena daudzums strauji palielinās. Krūtis stipri piebriest, sievietei var būt drudzis. Pāris dienu laikā tas pāriet. Parasti jaundzimušais ēd ik pēc 1 — 2 stundām (naktī retāk). Lai bērns izzīstu pietiekami daudz piena un lai zīdot netiktu traumēti mātes krūšu gali, bērnam pareizi jāsatver krūts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=968 |title=Pareizs krūts satvēriens |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305185416/http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=968 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Viena zīdīšanas reize ilgst 5 — 40 minūtes un ilgāk. == Nobriedusi laktācija == 3 — 4 nedēļu laikā (dažreiz ilgākā laikā) zīdīšana nostabilizējas, iestājas t. s. nobriedusi laktācija, ko raksturo regulāra piena veidošanās, bez nozīmīgiem "pieplūdumiem". Krūtis pielāgojas zīdīšanas procesam un kļūst mīkstākas. Darbojas pašregulācijas procesi — tagad piens lielākoties veidojas bērna zīdīšanas laikā, un tas mazāk uzkrājas krūtīs. Nobriedusi laktācija var noritēt mierīgi vai arī ar t. s. piena krīzēm — īslaicīgu piena daudzuma samazināšanos vai arī strauju mazuļa ēstgribas palielināšanos — jo bērnam augot, viņam vajag vairāk piena. 3-7 dienu laikā piena krīze pāriet — atjaunojas pietiekama piena izstrāde. Šajā posmā vairums bērnu ēd ik pēc 1 — 3 stundām, ja viņus baro "pēc pieprasījuma", t. i., liek pie krūts tad, kad bērns izrāda vēlmi ēst. Liela daļa bērnu ēd arī naktī. Parasti pēc 6 mēnešu sasniegšanas mazuli sāk iepazīstināt ar citu ēdienu, tomēr vēl vairākus mēnešus mātes piens paliek bērna pamatēdiens. == Zīdīšanas noslēgums == Nobriedusi laktācija, ja tā noritējusi pietiekami ilgi, vienmēr beidzas ar laktācijas involūcijas periodu. Krūts dziedzeris tā laikā samazinās, piena daudzums vairs neatbilst pieaugošajām bērna vajadzībām. Piena sastāvs mainās, un pēc antivielu sastāva sāk līdzināties pirmpienam. Krūts barošanas pārtraukšana laktācijas involūcijas periodā nerada nopietnas problēmas ne mātei, ne bērnam. Nobriedušas laktācijas gadījumā involūcija sākas ne agrāk kā bērna 2 gadu vecumā, bet biežāk laika posmā starp 2 un 4 gadiem. == Zīdīšanas problēmas == Biežāk sastopamās zīdīšanas problēmas: * plaisas krūtsgalos, sāpīga zīdīšana * piena sastrēgums * nepietiek piena == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.who.int/en/ World Health Organization] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150427124652/http://lv.kkm.lv/ KKM klubs] * [https://web.archive.org/web/20161020111106/http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/aktualitates_veselibas_veicinasana_8a03f52e8e639356c225792e00364f3b/zidisanas_abc_05_14_demo.pdf Zīdīšanas ABC] * [https://web.archive.org/web/20180814070438/https://www.breastfeedinginc.ca/ Breastfeeding Inc.] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Veselība]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] cssmduc5qqonvkjsy2jnj0u1qmuzvx8 0 285564 4536903 3858279 2026-10-17T05:25:58Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{flag| → {{karogs| (5), <br/> → <br /> (5) using [[Project:AWB|AWB]] 4536903 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Mozart's House |Attēls = Mozart's-House.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = ''[[Clean Bandit]]'' |Albums = [[New Eyes]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = * 2010. gada 18. oktobrī<br />(video izdošana) * 2011. gada 19. decembrī * 2013. gada 29. marta<br />(atkalizdevums) |Formāts = [[Ciparu lejupielāde]] |Ierakstīts = 2010. gadā |Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[klasiskā mūzika]] |Garums = 3:51 |Izdevējs = ''[[Warner Music Group]]'' |Autors = |Komponists = |Vardi = |Producents = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[Telephone Banking]]''<br />(2011) |Šis singls = '''''Mozart's House'''''<br />(2011) |Nākamais singls = ''[[UK Shanty]]''<br />(2012) |Youtube = rd0cT7Dnpt8 |Citi = }} '''''Mozart's House''''' ir [[Lielbritānija]]s grupas ''[[Clean Bandit]]'' dziesma, kas tika izdota 2013. gada 29. martā kā otrais [[singls]] no grupas debijas albuma ''[[New Eyes]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a548576/clean-bandit-announce-debut-album-new-eyes.html|title=Clean Bandit announce debut album New Eyes|publisher=[[Digital Spy]]|author=Copsey, Robert|date=2014-02-03|access-date=2015-06-05|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924160536/http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a548576/clean-bandit-announce-debut-album-new-eyes.html}}</ref> Dziesmas žanrs ir [[hausmūzika]], bet tajā arī ir iekļauta daļa no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] skaņdarba "[[Stīgu kvartets Nr. 21]]". Dziesma tika ierakstīta 2010. gadā un pirmo reizi izdota 2011. gadā, bet neguva sasniegumus singlu topos, bet 2 gadus vēlāk, ka tā tika atkalizdota, dziesma sasniedza 17. vieta Lielbritānijas singlu topā ''[[UK Singles Chart]]''. == Mūzikas video == Dziesmas video tika publicēts vietnē ''[[YouTube]]'' 2010. gada 15. oktobrī ar kopējo garumu četras minūtes un četras sekundes. Video ir redzams dziesmas [[vokālists]] Segva Sekintu izpildot dziesmu vairākās vietās [[Maskava|Maskavā]] un arī dažviet [[Londona|Londonā]]. Video arī ir redzama grupas [[čells|čelliste]] Greisa Čato daļēji kaila, turot [[vijole|vijoli]] virs savām [[sieviešu krūts|krūtīm]].<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=rd0cT7Dnpt8 Mozart's House]. [[YouTube]]</ref> Čato video filmēšanas laikā strādāja par [[mūzika]]s [[skolotājs|skolotāju]], tāpēc viņas daļēji kailā parādīšanās kameras priekšā izraisīja sašutumu audzēkņu vecāku vidū, tamdēļ viņa tika atlaista no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Ryland|first1=Ali|title=Grace Chatto of Clean Bandit|url=http://www.virtualfestivals.com/latest/news/14904|website=Virtual Festivals|accessdate=17 September 2014}}</ref> Vairākas video daļas tika filmētas [[dziedātājs|vokālistam]] dziedot dziesmas palēninātu versiju, bet filmētas normālā ātrumā un vēlāk paātrinātas, lai vokālista izpildījuma video būtu sinhrons ar izpildījumu. == Dziesmu saraksts == {{Track listing | headline = Digitālais [[singls]] (2011) | title1 = Mozart's House | length1 = 3:51 }} {{Track listing | headline = Digitālais [[EP ieraksts|EP]] (2013) | title1 = Mozart's House | length1 = 3:51 | title2 = Mozart's House | note2 = XXXY Remix | length2 = 4:16 | title3 = Mozart's House | note3 = My Nu Leng Remix | length3 = 4:30 | title4 = UK Shanty | length4 = 3:37 }} == Panākumi topos == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Tops ! Vieta |- |style="text-align:left;"| {{karogs|Lielbritānija}}s singlu tops | 17 |- |style="text-align:left;"| {{karogs|Lielbritānija}}s deju mūzikas tops | 5 |- |style="text-align:left;"| {{karogs|Skotija}}s singlu tops | 17 |} == Izdevumu vēsture == {|class=wikitable ! Valsts ! Datums ! Formāts ! Izdevējkompānija |- | {{karogs|Lielbritānija}} | 2011. gada 19. decembrī<ref>[http://rateyourmusic.com/release/single/clean_bandit/mozarts_house/ Rate Your Music - Mozart's House - Single by Clean Bandit]</ref> | Digitālais singls | ''Incredible Industries'' |- | {{karogs|Lielbritānija}} | 2013. gada 29. martā<ref>[https://itunes.apple.com/gb/album/mozarts-house-ep/id606872850 iTunes - Music - Mozart's House - EP by Clean Bandit]</ref> | Digitālais EP | ''[[Warner Music Group]]'' |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.metrolyrics.com/mozarts-house-lyrics-clean-bandit.html Dziesmas vārdi metrolyrics.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150418174339/http://www.metrolyrics.com/mozarts-house-lyrics-clean-bandit.html |date={{dat|2015|04|18||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=rd0cT7Dnpt8 Dziesmas video] [[Kategorija:2011. gada singli]] [[Kategorija:2013. gada singli]] lfq7tibkoco3dlvgj5mtpkhjdzopw8h 4536904 4536903 2026-10-17T05:26:38Z Baisulis 11523 /* Mūzikas video */ : 4536904 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Mozart's House |Attēls = Mozart's-House.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = ''[[Clean Bandit]]'' |Albums = [[New Eyes]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = * 2010. gada 18. oktobrī<br />(video izdošana) * 2011. gada 19. decembrī * 2013. gada 29. marta<br />(atkalizdevums) |Formāts = [[Ciparu lejupielāde]] |Ierakstīts = 2010. gadā |Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[klasiskā mūzika]] |Garums = 3:51 |Izdevējs = ''[[Warner Music Group]]'' |Autors = |Komponists = |Vardi = |Producents = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[Telephone Banking]]''<br />(2011) |Šis singls = '''''Mozart's House'''''<br />(2011) |Nākamais singls = ''[[UK Shanty]]''<br />(2012) |Youtube = rd0cT7Dnpt8 |Citi = }} '''''Mozart's House''''' ir [[Lielbritānija]]s grupas ''[[Clean Bandit]]'' dziesma, kas tika izdota 2013. gada 29. martā kā otrais [[singls]] no grupas debijas albuma ''[[New Eyes]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a548576/clean-bandit-announce-debut-album-new-eyes.html|title=Clean Bandit announce debut album New Eyes|publisher=[[Digital Spy]]|author=Copsey, Robert|date=2014-02-03|access-date=2015-06-05|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924160536/http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a548576/clean-bandit-announce-debut-album-new-eyes.html}}</ref> Dziesmas žanrs ir [[hausmūzika]], bet tajā arī ir iekļauta daļa no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] skaņdarba "[[Stīgu kvartets Nr. 21]]". Dziesma tika ierakstīta 2010. gadā un pirmo reizi izdota 2011. gadā, bet neguva sasniegumus singlu topos, bet 2 gadus vēlāk, ka tā tika atkalizdota, dziesma sasniedza 17. vieta Lielbritānijas singlu topā ''[[UK Singles Chart]]''. == Mūzikas video == Dziesmas video tika publicēts vietnē ''[[YouTube]]'' 2010. gada 15. oktobrī ar kopējo garumu četras minūtes un četras sekundes. Video ir redzams dziesmas [[vokālists]] Segva Sekintu izpildot dziesmu vairākās vietās [[Maskava|Maskavā]] un arī dažviet [[Londona|Londonā]]. Video arī ir redzama grupas [[čells|čelliste]] Greisa Čato daļēji kaila, turot [[vijole|vijoli]] virs savām [[sievietes krūtis|krūtīm]].<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=rd0cT7Dnpt8 Mozart's House]. [[YouTube]]</ref> Čato video filmēšanas laikā strādāja par [[mūzika]]s [[skolotājs|skolotāju]], tāpēc viņas daļēji kailā parādīšanās kameras priekšā izraisīja sašutumu audzēkņu vecāku vidū, tamdēļ viņa tika atlaista no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Ryland|first1=Ali|title=Grace Chatto of Clean Bandit|url=http://www.virtualfestivals.com/latest/news/14904|website=Virtual Festivals|accessdate=17 September 2014}}</ref> Vairākas video daļas tika filmētas [[dziedātājs|vokālistam]] dziedot dziesmas palēninātu versiju, bet filmētas normālā ātrumā un vēlāk paātrinātas, lai vokālista izpildījuma video būtu sinhrons ar izpildījumu. == Dziesmu saraksts == {{Track listing | headline = Digitālais [[singls]] (2011) | title1 = Mozart's House | length1 = 3:51 }} {{Track listing | headline = Digitālais [[EP ieraksts|EP]] (2013) | title1 = Mozart's House | length1 = 3:51 | title2 = Mozart's House | note2 = XXXY Remix | length2 = 4:16 | title3 = Mozart's House | note3 = My Nu Leng Remix | length3 = 4:30 | title4 = UK Shanty | length4 = 3:37 }} == Panākumi topos == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Tops ! Vieta |- |style="text-align:left;"| {{karogs|Lielbritānija}}s singlu tops | 17 |- |style="text-align:left;"| {{karogs|Lielbritānija}}s deju mūzikas tops | 5 |- |style="text-align:left;"| {{karogs|Skotija}}s singlu tops | 17 |} == Izdevumu vēsture == {|class=wikitable ! Valsts ! Datums ! Formāts ! Izdevējkompānija |- | {{karogs|Lielbritānija}} | 2011. gada 19. decembrī<ref>[http://rateyourmusic.com/release/single/clean_bandit/mozarts_house/ Rate Your Music - Mozart's House - Single by Clean Bandit]</ref> | Digitālais singls | ''Incredible Industries'' |- | {{karogs|Lielbritānija}} | 2013. gada 29. martā<ref>[https://itunes.apple.com/gb/album/mozarts-house-ep/id606872850 iTunes - Music - Mozart's House - EP by Clean Bandit]</ref> | Digitālais EP | ''[[Warner Music Group]]'' |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.metrolyrics.com/mozarts-house-lyrics-clean-bandit.html Dziesmas vārdi metrolyrics.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150418174339/http://www.metrolyrics.com/mozarts-house-lyrics-clean-bandit.html |date={{dat|2015|04|18||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=rd0cT7Dnpt8 Dziesmas video] [[Kategorija:2011. gada singli]] [[Kategorija:2013. gada singli]] 437b3rs32qkro5ulv3e3ckeuawwzsmk 10 286204 4536875 4536494 2026-10-17T02:10:26Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4536875 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> rxz84rnm1ssx6m372iena60efemjlqx 0 296370 4537053 4002887 2026-10-17T11:15:41Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4537053 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Svitenes muiža | native_name = | former_names = Schwitten | alternate_names = | status = | image = Svitenes muižas pils 2000-09-02.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Svitenes muižas pils 2000. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = Klasicisms | structural_system = | owner = [[Bauskas novads|Bauskas novada pašvaldība]] | current_tenants = | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Svitene}} | pushpin_map = | latd = 56 | latm = 22 | lats = 41 | latNS = N | longd = 23 | longm = 55 | longs = 52 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 19. gadsimta sākums | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Dzīvojamā ēka | numurs = 6192 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|10|29|N|bez}} }} | references = }} '''Svitenes muižas''' ({{val|de|Schwitten}}) kungu māja atrodas [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]] [[Svitene|Svitenē]] [[Virsīte (upe)|Virsītes upes]] krastā. Tagadējo muižas pili ap 1800. gadu uzcēlusi grāfu [[Elmpti|fon Elmptu dzimta]]. Līdz [[1920. gada Latvijas agrārā reforma|1920. gada Latvijas agrārajai reformai]] muiža piederēja [[fon Līveni|Līvenu dzimtai]]. == Vēsture == Pēc Livonijas-Lietuvas karu beigām 15. gadsimtā Svitenē izveidota Livonijas ordeņa vasaļu [[muiža]], kas piederēja [[Grothusu dzimta]]i. 1505. gadā tās īpašnieks bija Oto fon Grothuss. Pēc viņa nāves viņa dēli 1543. gadā sadalīja tēva mantojumu un Sviteni ieguva vidējais dēls Tomass. Savukārt pēc tam muižu mantoja viņa dēls Georgs fon Grothuss, kurš mira 1597. gadā.<ref>[http://manasvietas.blogspot.com/2015/06/svitenes-muiza-schwitten.html Svitenes muiža (Schwitten)]</ref> 1736. gadā to nopircis [[Ernests Johans Bīrons]], 1788. gadā to savā īpašumā ieguva feldmaršals grāfs [[Johans Martins fon Elmpts]],<ref>[http://www.maiss-mueller.de/schloesserkreisviersen/schloesserkrvieniederkruechten/haus-elmpt/index.html Haus Elmpt]</ref> kurš nomira Svitenes muižā 1802. gadā. Viņa dēls Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants [[Filips fon Elmpts]] (1763—1818) pēc tēva nāves pabeidza muižas kungu mājas celtniecību. Grāfa Johana fon [[Elmpti|Elmpta]] meita Cecīlija (''Cäcilie Philippine von Elmpt'', 1812-1892) apprecējās ar Krievijas ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] ģenerāladjutantu Jozefu Kārli fon Anrepu (1798—1860) un 1853. gadā viņi saņēma atļauju apvienot abu dzimtu uzvārdus vienā (''Grafen Anrep-Elmpt''). Svitenes pils četrās telpās viņi izvietoja 193 gleznu kolekciju, kuru pēc grāfienes nāves 1893. gadā pārdeva [[Ķelne]]s izsoļu namā.<ref>''Katalog der ausgewählten und reichhaltigen Gemälde-Galerie aus dem Nachlass der Frau Reichsgrän-Witwe von Anrep-Elmpt zu Schwitten und Burgau''. Versteigerung zu Köln den 5. und 6. Juni 1893 ... Köln: M. DuMont-Schauberg, 1893.</ref> 1893. gadā Svitenes muižu nopirka [[Mežotnes pils|Mežotnes muižnieks]] [[Anatols Līvens]]. [[Bermontiāde]]s laikā vācu kareivji pili 1919. gada rudenī daļēji izdedzināja. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Svitenes muižu sadalīja 86 vienībās 1296 ha kopplatībā, muižas kungu mājā 1921./1922. gadā izvietoja pamatskolu, kurā bija 1285 sējumu liela bibliotēka.<ref>{{LKV|XXI.|41 404}}</ref> 1938. un 1970. gadā veikta ēkas pārbūve.<ref>[http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/4221_svitenes_muiza/ atputasbazes.lv]</ref> 2013. gadā pamatskolu pārcēla uz citu ēku, bet daļā muižas telpu darbojas [[Pilsrundāles vidusskola]]s struktūrvienības Mūzikas un mākslas skola mākslas nodaļa. 2019. gada nogalē bažas par muižas tehnisko stāvokli rada jumta stāvoklis, kā rezultātā ierobežota muižas apmeklētāju kustība un pasākumu ar lielu apmeklētāju skaitu norise.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/svitenes-pils-ekai-nepieciesams-jumta-remonts-181852|title=Bauskas Dzīve|last=Keiša|first=Ruta|access-date=25.02.2020|date=29.08.2019|archive-date=25.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200225204635/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/svitenes-pils-ekai-nepieciesams-jumta-remonts-181852}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sabojatu-griestu-del-svitenes-pili-atcel-visus-pasakumus.a336309/|title=Latvijas Sabiedriskie Mediji|last=|first=|access-date=25.02.2020|date=25.08.2019}}</ref> == Apraksts == Svitenes muižas pils ir ēka ar kolonādi un balkonu pagalma fasādes portikā. Parādes telpās daļēji saglabājusies greznā interjera dekoratīvā apdare. Līdzās pilij abās pusēs Svitenes upītei plešas muižas parks. Parka malā atrodas neogotiska Elmptu dzimtas kapliča. <gallery> Svitenes muiža Šturns 1661.jpg|Hercoga Svitenes (''Schwitten'') ciems ([[Šturns]], 1661) Attēls:Svitenes pils.JPG|Svitenes muižas kungu māja (pirms 1928) Attēls:Svitenes muiža.jpg|Svitenes muižas kungu māja ziemā (2015) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Svitenes pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] dtnqj0srq7t0settjl6rc8g0cucdgdf 0 299735 4536722 3584727 2026-10-16T17:51:27Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536722 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Špitelers | vārds_orig = ''Carl Spitteler'' | attēls = Carl Spitteler 1919.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1845 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Šveice|Līstāle}} | m_dat_alt = | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|Šveice|Lucerna|2s=Lucerna (pilsēta)}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = SignaturCarlSpitteler.jpg | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejnieks | rakstīšanas valoda = Vācu | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija literatūrā]] (1919) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Kārlis Frīdrihs Georgs Špitelers''' ({{val|de|Carl Friedrich Georg Spitteler}}; dzimis {{dat|1845|4|24}}, miris {{dat|1924|12|29}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] [[dzejnieks]]. Rakstījis [[vācu valoda|vācu valodā]]. Ievērojamākais darbs ir episkā [[poēma]] "Olimpiskais pavasaris" (1900—1906). Šajā darbā tiek apspriestas sabiedrībai aktuālas problēmas, tiek izmantotas un modernizētas antīko [[mīts|mītu]] [[alegorija]]s. Špitelers rakstīja arī romānus, esejas, liriku. 1919. gadā saņēmis [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] par "Olimpisko pavasari". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Nobel}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Špitelers, Kārlis}} [[Kategorija:1845. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1924. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bāzeles lauku kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] b3qxsrm897phf9z8o4wkgdaaf1unsqn 4 300196 4536668 4536302 2026-10-16T14:45:22Z Veritas Sapientiae 109472 Reporting [[Special:Contributions/~2026-48180-19|~2026-48180-19]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d) 4536668 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning ~2026-54201-04 == {{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == Report concerning ~2026-55281-92 == {{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-48180-19 == {{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST) 80i7m3k2ohidjq1mhg6ffq5hycbmwgi 4536675 4536668 2026-10-16T14:53:34Z ~2026-48180-19 149907 /* Report concerning ~2026-48180-19 */ Atbilde 4536675 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning ~2026-54201-04 == {{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == Report concerning ~2026-55281-92 == {{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-48180-19 == {{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST) :67 [[Special:Contributions/~2026-48180-19|~2026-48180-19]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-48180-19|talk]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.53 (EEST) bjh7j3dstgpxlsvc7thwwe4h7nshaun 4536681 4536675 2026-10-16T14:55:47Z Veritas Sapientiae 109472 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48180-19|~2026-48180-19]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Veritas Sapientiae 4536668 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning ~2026-54201-04 == {{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == Report concerning ~2026-55281-92 == {{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-48180-19 == {{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST) 80i7m3k2ohidjq1mhg6ffq5hycbmwgi 0 305178 4537037 4356975 2026-10-17T10:12:36Z Bendžamins 76862 4537037 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Alīsia Vikandere | vārds_orig = ''Alicia Vikander'' | attēls = Alicia Vikander at the 83rd Venice International Film Festival “The Echo Chamber” premiere.jpg | att_izmērs = | komentārs = Alīsia Vikandere 2026. gadā | dz vārds = | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1988|10|3}} | dz vieta = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dejotāja | darbības gadi = 2002—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Maikls Fasbenders]]<br />(2014—pašlaik) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = [[88. Kinoakadēmijas balva|2016]]: [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] ("[[Dāņu meitene]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Alīsia Amanda Vikandere''' ({{val|sv|Alicia Amanda Vikander}}, {{izrunā|aˈliːsɪa aˈmanda vɪˈkandər}}; dzimusi {{dat|1988|10|3}}) ir [[zviedri|zviedru]] aktrise un dejotāja. Beigusi Zviedrijas Karalisko baleta skolu. Karjeru sākusi teātrī un zviedru īsfilmās un televīzijas seriālos, arī Zviedrijā populārajā seriālā ''Andra Avenyn'' (2008—2010). Kino debitējusi 2010. gadā ar lomu filmā ''Till det som är vackert'', par šo lomu saņēma augstāko apbalvojumu Zviedrijas kinoindustrijā — Zelta skarabeja balvu kā labākā aktrise. Starptautisko ievērību guvusi 2012. gadā ar lomu filmās "[[Anna Kareņina (filma)|Anna Kareņina]]", "[[Karaliskā dēka]]", 2013. gadā filmējās filmā "[[Piektā vara]]". 2015. gadā iznāca piecas filmas, kurās piedalījusies Vikandere: ''[[Ex Machina]]'', "[[Es esmu Ingrīda]]" (''Jag är Ingrid,'' dokumentālā filma), "[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]", "[[Šefs Ādams Džons]]" un "[[Dāņu meitene]]". Par lomu ''Ex Machina'' Vikandere tika nominēta [[Zelta globusa balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i, par Gerdas Vegeneres attēlošanu "Dāņu meitenē" tikusi nominēta vairākām balvām, saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]]. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |2010 |''[[Till det som är vackert]]'' | |- |2011 |''[[Kronjuvelerna]]'' | |- | rowspan="2" |2012 |"[[Karaliskā dēka]]" (''A Royal Affair'') | |- |"[[Anna Kareņina (filma)|Anna Kareņina]]" (''Anna Karenina'') | |- | rowspan="2" |2013 |"[[Piektā vara]]" (''The Fifth Estate'') | |- |"[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" (''Hotell'') | |- | rowspan="4" |2014 |"[[Atmiņas par nākotni]]" (''Testament of Youth'') | |- |''[[Son of a Gun]]'' | |- |''[[Ex Machina]]'' | |- |"[[Septītais dēls]]" (''Seventh Son'') | |- | rowspan="5" |2015 |''Ingrid Bergman: In Her Own Words'' |dokumentālā filma |- |"[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]" (''The Man from U.N.C.L.E.'') | |- |"[[Dāņu meitene]]" (''The Danish Girl'') | |- |"[[Šefs Ādams Džons]]" (''Burnt'') | |- |''The Magic Diner'' |īsfilma |- | rowspan="2" |2016 |"[[Džeisons Borns]]" (''Jason Bourne'') | |- |"[[Gaisma okeānā]]" (''The Light Between Oceans'') | |- | rowspan="5" |2017 |''[[Birds Like Us]]'' |balss |- |''[[Tulip Fever]]'' | |- |''[[Euphoria (filma)|Euphoria]]'' |arī producente |- |''[[Submergence]]'' | |- |''[[Moomins and the Winter Wonderland]]'' |balss |- | rowspan="4" |2018 |''The Magic Diner Part II'' |īsfilma |- |"[[Kapeņu izlaupītāja Lara Krofta]]" (''Tomb Raider'') | |- |''Arden's Wake: Tide's Fall'' |īsfilma; arī izpildproducente |- |''Anthropocene: The Human Epoch'' |dokumentālā filma |- | rowspan="2" |2019 |''I Am Easy to Find'' |īsfilma |- |''[[Earthquake Bird]]'' | |- |2020 |''[[The Glorias]]'' | |- | rowspan="3" |2021 |''[[Blue Bayou]]'' | |- |"[[Zaļais bruņinieks]]" (''The Green Knight'') | |- |''[[Beckett (filma)|Beckett]]'' | |- |2023 |"[[Karaliskās spēlītes]]" (''Firebrand'') | |- | rowspan="2" |2024 |''[[Rumours (filma)|Rumours]]'' | |- |''[[The Assessment]]'' | |- |2025 |"[[Kremļa burvis]]" (''The Wizard of the Kremlin'') | |- | rowspan="2" |2026 |"[[Cerības osta]]" (''Hope'') | |- |''[[The Last Day]]'' | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vikandere, Alīsia}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedru kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas dziedātāji]] cfzvmkbcszj3hsase2w53eqebtyc3g4 0 306606 4536729 4525854 2026-10-16T17:54:08Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536729 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Carl David Anderson'' | attēls =Carl David Anderson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kārls Deivids Andersons 1936. gadā | dz_gads =1905 | dz_mēnesis =09 | dz_diena =03 | dz_vieta =[[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads =1991 | m_mēnesis=01 | m_diena=11 | m_vieta =[[San Marino (Losandželosas apgabals)|San Marino]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = | darba_vietas =[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]] | alma_mater =[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi =[[pozitrons|pozitrona]] aklāšana<br />[[Mions|miona]] aklāšana | apbalvojumi =[[Nobela prēmija fizikā]] (1936)<br />[[Eliota Kresona medaļa]] (1937) | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārls Deivids Andersons''' ({{val|en|Carl David Anderson}}, dzimis {{dat|1905|09|03}}, miris {{dat|1991|01|11}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] fiziķis. Andersons pazīstams ar [[pozitrons|pozitrona]] atklāšanu 1932. gadā. Par šo atklājumu Andersons 1936. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]]. Vienlaicīgi ar Andersonu Nobela prēmiju ieguva arī austriešu-amerikāņu fiziķis [[Viktors Hess]] (par [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] atklāšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1936 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1936/}}</ref> Otrs nozīmīgs Andersona sasniegums bija [[Mions|miona]] aklāšana 1936. gadā. == Biogrāfija == Andersons piedzima [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Zviedri|zviedru]] [[Imigrācija|imigrantu]] ģimenē. Studēja [[fizika|fiziku]] un [[Inženierija|inženieriju]] [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]]. 1927. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1930. gadā — zinātņu doktora grādu. [[Roberts Milikens|Roberta Milikena]] vadībā uzsāka [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] pētījumus. Šo pētījumu gaitā Andersons atklāja daļiņu atstātos [[treks|trekus]] [[Vilsona kamera|tvaika kondensācijas kamerā]]. Andersons pēc eksperimentos iegūtajiem rezultātiem secināja, ka trekus veidojuši [[pozitrons|pozitroni]] — daļiņas ar tādu pašu masu, kā [[elektrons|elektroniem]], bet ar pretēju [[Elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]]. Andersons par savu atklājumu paziņoja 1932. gadā. Pozitronu eksistenci teorētiski bija paredzējis [[Pols Diraks]]. Andersons bija pirmais, kas pierādīja pozitronu esamību kosmiskajā starojumā. 1936. gadā, turpinot [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] pētījumus, Andersons kopā ar savu studentu [[Sets Nedemeijers|Setu Nedemeijeru]] atklāja [[mions|mionu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.osti.gov/accomplishments/anderson.html|title=Carl Anderson and the Discovery of the Positron|publisher=osti.gov}}</ref> Andersons visu savas karjeras laiku strādāja [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]], arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad pievērsās [[Raķete|raķešu]] tehnoloģiju pētniecībai. 1950. gadā Andersons kļuva par [[Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmija]]s biedru. Andersons nomira 1991. gadā 85 gada vecumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1936/anderson-bio.html Karla Deivida Andersona biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] * [http://www.nasonline.org/publications/biographical-memoirs/memoir-pdfs/anderson-carl-d.pdf Carl David Anderson] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240612100249/http://www.nasonline.org/publications/biographical-memoirs/memoir-pdfs/anderson-carl-d.pdf |date={{dat|2024|06|12||bez}} }} {{Zinātnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Džeimss Čedviks]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1936]]<br />kopā ar [[Viktors Hess|Viktoru Hesu]]| pēc = {{nobr|[[Klintons Deivisons]]}}<br />[[Džordžs Tomsons]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Andersons, Kārls Deivids}} [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] 5we81tb4n1s617ssiwqkb5qwrilglmr 3 312314 4536639 2500007 2026-10-16T12:47:55Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Grndhl]] uz [[Dalībnieka diskusija:Phineapphle]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Grndhl|Grndhl]]" to "[[Special:CentralAuth/Phineapphle|Phineapphle]]" 2500007 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Grndhl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 8. aprīlis, plkst. 18.21 (EEST) gsimady426oh9rfbtk0yc67gu2oluyx 0 337316 4536732 4510299 2026-10-16T17:54:44Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536732 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāsakārto atsauces}}<!-- CX nepilnās atsauces --> {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Roberts Aumans | vārds_orig = ''Robert John Aumann'' | attēls = Robert Aumann 2010.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Roberts Aumans 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Izraēla]] | tautība = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = Matemātika | grāds = | darba_vietas = [[Stoni Brukas Universitāte]]<br />[[Jeruzalemes Ebreju Universitāte]] | akad_amats = | alma_mater = [[Ņujorkas koledža]]<br />[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija ekonomikā]] | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Roberts Džons Aumans''' ({{val|en|Robert John Aumann}}) vai '''Jisraels Aumans''' ({{val|he|ישראל אומן}}; dzimis {{dat|1930|6|8}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Izraēla]]s un [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[matemātiķis]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto valstu]] Nacionālās Zinātnes Akadēmijas loceklis. Viņš ir [[Jeruzalemes Ebreju Universitāte]]s profesors Racionalitātes studijām [[Izraēla|Izraēlā]]. Roberts Aumans bieži pasniedz lekcijas [[Stoni Brukas Universitāte|Stoni Brukas Universitātē]] un ir viens no Spēļu Teorijas dibinātājiem Stoni Brukas centrā. Aumans 2005. gadā kopā ar [[Tomass Šellings|Tomasu Šellingu]] saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|''Sverige Riksbank'' prēmiju ekonomikas zinātnēs]] par darbu, ko ieguldīja [[spēļu teorija]]s analīzē. == Biogrāfija == Aumans ir dzimis [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Veimāras Republika|Vācijā]], 1938. gadā kopā ar ģimeni devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], divas nedēļas pirms [[Kristāla nakts]]. Viņš mācījās Rabīna Jēkaba Jāzepa skolā, ''Yeshiva'' vidusskolā — [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Absolvējis Ņujorkas pilsētas koledžu 1950. gadā, iegūstot zinātnes bakalaura grādu [[Matemātika|Matemātikā]]. Maģistra grādu Roberts Aumans ieguva 1952. gadā, un doktora grādu Matemātikas filozofijā 1955. gadā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā]]. Viņa doktora disertācija pētīja mezglu teoriju. 1956. gadā viņš pievienojās Jeruzalemes Ebreju Universitātes Matemātikas fakultātei un ir viespasniedzējs Stoni Brukas Universitātē kopš 1989. gada. === Ieguldījums matemātikā un zinātnē === [[Attēls:Aumann-1080b.jpg|left|thumb|Aumans sanāksmē 2008. gadā.]] Roberta Aumana lielākais ieguldījums ir atkārtoto spēļu nozarē. Tās ir situācijas, kad spēlētāji atkal un atkal sastopas ar vienu un to pašu situāciju. Aumans bija pirmais, kurš spēles teorijā definēja jēdzienu "sabalansēts līdzsvars", kas ir līdzsvara veids nekooperatīvās spēlēs. Turklāt Aumans izveidoja pirmo skaidri formālo kontu kopējā zināšanu spēles teorijā. Viņš ir pazīstams arī ar Vienošanās teorēmu.<ref name="aumann1976"><cite class="citation journal">Aumann, Robert J. (1976). </cite></ref> Aumans un Mihaels Mašlers izmantoja spēļu teoriju, lai analizētu [[Talmūds|Talmūda]] dilemmas.<ref name="RiskAversion"><cite class="citation journal">Aumann, Robert J. (2003). </cite></ref> Viņiem izdevās atrisināt noslēpumu par "dalīšanas problēmu". Bija dilemma par to, kā izskaidrot Talmūdu, dalot vīra mantojumu viņa trīs sievām, salīdzinot tā sākotnējo vērtību ar tagadējo vērtību.<ref name="ThreeWives"><cite class="citation journal">Aumann, Yisrael (1999). </cite></ref> Raksts tajā brīdī bija veltīts Aumana dēlam, kurš tika nogalināts [[Libānas karš (1982)|1982. gadā Libānas kara]] laikā. === Politiskie uzskati === Šīs ir dažas no tēmām Aumana uzrunā (nosaukta "Karš un Miers") Nobela prēmijas saņemšanas ceremonijā:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/economics/laureates/2005/aumann-lecture.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080723170006/http://nobelprize.org/economics/laureates/2005/aumann-lecture.html }}</ref> # Karš nav iracionāls, bet tam jābūt zinātniski pētītam, lai tiktu saprasts un galu galā uzvarēts; # Atkārtotā spēles mācība uzsver "tagad", lai nodrošinātu "vēlāk"; # Vienkāršota miera atjaunošana var izraisīt karu, tikmēr bruņotas sacensības, ticami kara draudi un savstarpēji apliecināta iznīcināšana var karu novērst. Aumans ir biedrs labējo politisko spēku grupā — Profesori Spēcīgai Izraēlai (PSI). Pamatojoties uz "Blackmailer" paradoksu (balstoties uz matemātisko teoriju), Aumans apgalvo, ka atdot teritoriju arābiem ir stratēģiski muļķīgi.<ref name="Aumann"><cite class="citation web">Aumann, Robert (July 3, 2010). </cite></ref> Iesniedzot nepiekāpīgu pieprasījumu, Arābu valstis pieprasīja Izraēlai "piekāpties šantāžai, ka tā atstās sarunu telpu bez rezultātiem, ja saruna būs neelastīga." Sakarā ar Roberta Aumana politiskajiem uzskatiem un to, ka viņš izmantoja savus pētījumus, lai attaisnotu politiskos uzskatus, lēmums piešķirt viņam Nobela prēmiju tika kritizēts Eiropas presē. Tika savākti 1000 paraksti no zinātniekiem visā pasaulē, lai varētu iesniegt petīciju, kuras rezultātā balvas pasniegšanu Robertam Aumanam atceltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ejpress.org/article/4556 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101215202811/http://www.ejpress.org/article/4556 |archivedate={{dat|2010|12|15||bez}} }}</ref> Uzrunājot jaunatnes kustības reliģiskos cionistus, Aumans apgalvoja, ka Izraēlai ir "lielas nepatikšanas". Viņš atklāja savu pārliecību, ka anticionistam Satmaram Jevisam varētu būt tasnība par nosodījumu sākotnējai cionistu kustībai. "Es baidos, ka Satmaram bija taisnība," viņš teica un citēja pantu no 127. [[Psalmi|psalma]]: " Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā." Aumans uzskata, ka vēsturiskajai cionistu kustībai neizdevās nodod savu vēsti tās turpinātājiem, jo tā bija laicīga. Vienīgais veids, ka cionisms var izdzīvot, pēc Aumana domām, ir, ja tam ir reliģisks pamats.<ref>http://www.ynetnews.com/articles/0,7340,L-3205817,00.html</ref> 2008. gadā Aumans pievienojās jaunajai politiskajai partijai [[Ahi]], kuru vadīja Effi Eitams un Ichaks Levijs.<ref>http://fr.jpost.com/servlet/Satellite?pagename=JPost/JPArticle/ShowFull&cid=1202246357040 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120104091246/http://fr.jpost.com/servlet/Satellite?pagename=JPost%2FJPArticle%2FShowFull&cid=1202246357040 |date={{dat|2012|01|04||bez}} }} http://www.eitam.org.il/info_en.asp?id=2062535187 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626222319/http://www.eitam.org.il/info_en.asp?id=2062535187 |date={{dat|2008|06|26||bez}} }}</ref> === Toras kodu pretrunas === Aumans ir iekļauts diskusijā par [[Bībeles kodi|Bībeles kodu]] pētniecību. Viņam gan kā reliģiskam ebrejam, gan kā zinātniekam kodu pētniecība ir saistoša un interesanta.<ref>{{Atsauce|title=The Secret Life of Numbers: 50 Easy Pieces on how Mathematicians Work and Think|first=George G.|last=Szpiro|publisher=National Academies Press|year=2006|isbn=9780309096584|page=190|url=https://books.google.com/books?id=qIXl0kEwrVMC&pg=PA190}}.</ref> 1996. gadā tika izveidota komiteja, kas sastāvēja no Roberta Aumana, Drora Bārsa-Natana, Hillela Furstenberga, Isaaka Lapide un Ripa, lai izvērtētu rezultātus, par kuriem ziņoja H. J. Gans. Tie bija par šifrēta teksta eksistenci Bībelē, kas pareģo notikumus, kas norisinājās daudzus gadus pēc tam, kad Bībele bija uzrakstīta. Komiteja veica divus testus. Abos testos neizdevās apstiprināt, ka tāda veida kods pastāv. Pēc garas diskusiju — eksperimentu un dinamiku analīzes, piemēram, ka "gandrīz visi, kas iekļauti diskusijā, pie lēmuma nonāca spēles sākumā" Aumans secināja: "Tēzes par Kodu pētījumu šķiet mežonīgi neticamas... Pētījums, kas tika veikts manā uzraudzībā, nevarēja apstiprināt, ka pastāv kodi — lai gan tas arī nekonstatēja to neesamību. Tāpēc man ir jāatgriežas pie maniem sākuma novērojumiem, ka Kodu esamība ir nepierādāma".<ref><cite class="citation journal">Aumann, R.H., H. Furstenberg, I. Lapides, and D. Witztum (July 2004). </cite></ref> == Personīgā dzīve == Aumans 1955. gada aprīlī [[Bruklina|Bruklinā]] apprecējās ar Esteri Šlesingeri. Viņi satikās 1953. gadā, kad Estere, kas bija no Izraēlas, viesojās Amerikas Savienotajās valstīs. Viņiem bija pieci bērni: vecākais, Šlomo, tika nogalināts kamēr dienēja Izraēlas armijā [[Libānas karš (1982)|1982. gada Libānas Karā]]. Estere nomira no olnīcu vēža 1998. gada oktobrī. 2005. gada novembra beigās Aumans apprecēja Esteres māsu Batju Konsu — atraitni.<ref><cite class="citation web">[http://nobelprize.org/nobel_prizes/economics/laureates/2005/aumann-autobio.html "Robert J. Aumann — Autobiography"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130412011123/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economics/laureates/2005/aumann-autobio.html |date={{dat|2013|04|12||bez}} }}. </cite></ref> == Apbalvojumi un balvas == * 1974: Ārvalstu Goda Loceklis Amerikas Mākslas un zinātnes Akadēmijā (American Academy of Arts and Sciences)<ref name="AAAS"><cite class="citation web">[http://www.amacad.org/publications/BookofMembers/ChapterA.pdf "Book of Members, 1780—2010: Chapter A"] (PDF). </cite></ref> * 1983: saņēma ''Harvey'' balvu zinātnē un tehnoloģijās. * 1994: saņēma Izraēla balvu ekonomikā.<ref name="prize"><cite class="citation web">[http://cms.education.gov.il/EducationCMS/Units/PrasIsrael/TashnagTashsab/TASNAG_TASNAT_Rikuz.htm?DictionaryKey=Tashnad "Israel Prize Official Site — Recipients in 1994 (in Hebrew)"].</cite></ref> * 1998: saņēma Ziemeļrietumu Universitātes piešķirto Ervīna Pleinsa Nemmersa balvu ekonomikā.<ref>[http://www.northwestern.edu/provost/awards/nemmers/nemprecon.html Nemmers Prize Recipients] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060222123808/http://www.northwestern.edu/provost/awards/nemmers/nemprecon.html |date={{dat|2006|02|22||bez}} }} Northwestern University</ref> * 2002: saņēma Emeta balvu ekonomikā. * 2005: saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|Zviedrijas bankas prēmiju ekonomikas zinātnēs]] (ieguva 1,3 miljonus [[Dolārs|dolāru]] lielu balvu, kuru dalīja ar Thomasu Šellingu). * 2006: saņēma ''Yakir Yerushalayim'' (Cienījama Jeruzalemes Pilsoņa) balvu no [[Jeruzaleme]]s pilsētas.<ref name="YYawards"><cite class="citation web">[http://www.jerusalem.muni.il/jer_main/TopSiteJeru.asp?newstr=3&src=/jer_sys/publish/HtmlFiles/1030/results_pub_id=12594.html&cont=895 "Recipients of Yakir Yerushalayim award (in Hebrew)"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131022034528/http://www.jerusalem.muni.il/jer_main/TopSiteJeru.asp?newstr=3&src=%2Fjer_sys%2Fpublish%2FHtmlFiles%2F1030%2Fresults_pub_id%3D12594.html&cont=895 |date={{dat|2013|10|22||bez}} }}.</cite></ref> == Publikācijas == * Vērtība Ne-atomu spēlēs, Princetonas Universitātes prese, Princetona, 1974 (ar L. S. Šaple). * [[Spēļu Teorija]] (ivritā), Everymanas Universitāte, [[Telaviva]], 1981 (ar Y. Tauman un S. Zamir), * Lekcijas par spēļu teoriju, Pazemes Klasika Ekonomikā, Westviewas prese, Bouldera, 1989. * Rokasgrāmata par Spēļu Teoriju ar ekonomiskajām programmām, Elseviera, Amsterdama (kopā ar S. Hartu). * Atkārtotās spēles ar nepilnīgu informāciju, MIT prese, Cambridge, 1995 (ar M. Maschler). * Rakstu krājums, MIT prese, Cambridge, 2000. * ''Asfēriska mezglu mainība.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ma.huji.ac.il/~raumann/ R. Aumana mājas lapa] * {{nobel}} * [http://www.ma.huji.ac.il/~raumann/cv.htm R. Aumana CV] {{DEFAULTSORT:Aumans, Roberts}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ekonomisti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] olwuq5itrxv8s9s1l1m5x7c7kns5hj1 0 341981 4536789 3278986 2026-10-16T18:54:12Z Treisijs 347 −[[Kategorija:Priežu dzimta]]; ±[[Kategorija:Dārzniecība]]→[[Kategorija:Dārzkopība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536789 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Picea abies „Nidiformis”''''' ir mūžzaļa, lēnaudzīga [[Parastā egle|parastās egles]] šķirne. Šai eglei ir pundurforma ar izteiktām robežām. [[Skujas]] ir smalkākas nekā parastajai eglei. Vainags ir stingrs, kompakts. Pavasarī jaunie dzinumi maigi zaļi, kas līdz rudenim kļūst tumši zaļā krāsā. Jaunie dzinumi nedaudz izliecas uz leju, veidojot ko līdzīgu putna ligzdai. Auga mūža ilgums virs 50 gadiem. Tam ir izteikta izturība pret aukstiem klimatiskajiem apstākļiem, kaitēkļiem, kā arī pret dažādiem augsnes tipiem un [[pH]] līmeni (5,0—8,0).<ref>[http://www.missouribotanicalgarden.org/PlantFinder/PlantFinderDetails.aspx?kempercode=c383 Picea abies 'Nidiformis']</ref> Atšķirībā no citām dekoratīvajām egļu šķirnēm, "Nidiformis" ir izturīga pret pavasara saules apdegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kokaudzetavabilasti.lv/lv/derigi-padomi |title=Augu piesegšana pavasarī |access-date={{dat|2017|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170209234319/http://www.kokaudzetavabilasti.lv/lv/derigi-padomi |archivedate={{dat|2017|02|09||bez}} }}</ref> ''Picea abies „Nidiformis”'' pavairo ar spraudeņiem un arī potējot. Savu īpašību dēļ šī šķirne iecienīta dekoratīvajos dārzos [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref>[https://www.rhs.org.uk/Plants/98841/i-Picea-abies-i-Nidiformis/Details The Royal Horticultural Society]</ref> Latvijas klimata apstākļos pieaugums ir no 3—5 cm gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Egles]] [[Kategorija:Dārzkopība]] k06oahez4cytq59lb0byydanyvik8l3 0 348024 4536632 4307032 2026-10-16T12:21:03Z ~2026-55533-44 151993 /* Rumānijas Republika (1989—mūsdienas) */ 4536632 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rumānija]]s premjerministri''', kuri ir valdības vadītāji. Amatu izveidoja [[1862]]. gadā [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogiste|Moldāvijas un Valahijas apvienotajās hercogistēs]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the United Principalities of Romania (1862–1866).svg|30px]] [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogistes]] (1859—1881)[[Attēls:Principality of Romania - 1872 CoA.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #66ccff | Konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D7B9FF | Mēreni liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EAD6EA | Radikāli liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | Mēreni konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1862—1881)''' |- | style="background: #66ccff| || '''1.''' || [[Attēls:Barbu Catargiu2.jpg|80px]] || '''[[Barbu Katardžu]]'''<br /> ''Barbu Catargiu'' <br /><small>(1807—1862)</small> || [[1862]]. gada [[15. februāris]] — [[8. jūnijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #66ccff| || — || [[Attēls:Apostol Arsache1.jpg|80px]] || [[Apostols Arsake]] <br /> ''Apostol Arsache'' <br /><small>(1789—1869)</small> || [[1862]]. gada [[8. jūnijs]] — [[23. jūnijs]] || Konservatīvie || ''pagaidu ministru padomes priekšsēdētājs'' |- | style="background: #D7B9FF| || '''2.''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1862]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[11. oktobris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''3.''' || [[Attēls:Mihail Kogalniceanu utexas.jpg|80px]] || '''[[Mihails Kogelničanu]]'''<br /> ''Mihail Kogălniceanu'' <br /><small>(1817—1891)</small> || [[1863]]. gada [[11. oktobris]] — [[1865]]. gada [[26. janvāris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''4.''' || [[Attēls:Constantin Bosianu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Bosjanu]]'''<br /> ''Constantin Bosianu'' <br /><small>(1815—1882)</small> || [[1865]]. gada [[26. janvāris]] — [[14. jūnijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''2.'')''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1865]]. gada [[14. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[11. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #D7B9FF| || '''5.''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[11. februāris]] — [[10. maijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''6.''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1866]]. gada [[10. maijs]] — [[13. jūlijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1867]]. gada [[21. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #EAD6EA| || '''7.''' || [[Attēls:Constantin Al. Creţulescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Kreculesku]]'''<br /> ''Constantin A. Crețulescu'' <br /><small>(1809—1884)</small> || [[1867]]. gada [[1. marts]] — [[4. augusts]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''8.''' || [[Attēls:Stefan Golescu - foto.jpg|80px]] || '''[[Štefans Golesku]]'''<br /> ''Ștefan Golescu'' <br /><small>(1809—1874)</small> || [[1867]]. gada [[26. novembris]] — [[1868]]. gada [[12. maijs]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''9.''' || [[Attēls:Nicolae Golescu desen.png|80px]] || '''[[Nikolaje Golesku]]'''<br /> ''Nicolae Golescu'' <br /><small>(1810—1877)</small> || [[1868]]. gada [[1. maijs]] — [[15. novembris]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #DDEEFF| || '''10.''' || [[Attēls:Dimitrie Ghica.jpg|80px]] || '''[[Dimitre Gika]]'''<br /> ''Dimitrije Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1868]]. gada [[16. novembris]] — [[1870]]. gada [[27. janvāris]] || Mēreni konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''11.''' || [[Attēls:Alexandru G. Golescu1.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Golesku]]'''<br /> ''Alexandru G. Golescu'' <br /><small>(1819—1881)</small> || [[1870]]. gada [[2. februāris]] — [[18. aprīlis]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''12.''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1870]]. gada [[20. aprīlis]] — [[14. decembris]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1870]]. gada [[18. decembris]] — [[1871]]. gada [[11. marts]] || Mēreni liberālie || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1871]]. gada [[11. marts]] — [[1876]]. gada [[30. marts]] || Konservatīvie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''13.''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1876]]. gada [[4. aprīlis]] — [[26. aprīlis]] || Konservatīvie || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''12.'')''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1876]]. gada [[6. maijs]] — [[5. augusts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1876]]. gada [[5. augusts]] — [[1881]]. gada [[13. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānijas Karaliste]] (1881—1947) [[Attēls:Kingdom of Romania - Big CoA.svg|30px]] === {{colbegin|5}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #66ccff | [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange | [[Rumāņu Nacionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #b3dc10 | [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00 | [[Nacionālā Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #AADDFF | [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| brown | [[Nacionālkristīgā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gray | [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1947)''' |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[13. marts]] — [[9. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''15.''' || [[Attēls:Dimitrie Brătianu.png|80px]] || '''[[Dimitrije Bretjanu]]'''<br /> ''Dimitrie Brătianu'' <br /><small>(1818—1892)1)</small> || [[1881]]. gada [[10. aprīlis]] — [[8. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''14.'')''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1888]]. gada [[20. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''16.''' || [[Attēls:Teodor Rosetti.jpg|80px]] || '''[[Teodors Roseti]]'''<br /> ''Theodor Rosetti'' <br /><small>(1837—1932)</small> || [[1888]]. gada [[23. marts]] — [[1889]]. gada [[22. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1889]]. gada [[29. marts]] — [[3. novembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''17.''' || [[Attēls:Gheorghe Manu.jpg|80px]] || '''[[George Manu]]'''<br /> ''Gheorghe Manu'' <br /><small>(1833—1911)</small> || [[1889]]. gada [[5. novembris]] — [[1891]]. gada [[15. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''13.'')''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1891]]. gada [[2. marts]] — [[29. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1891]]. gada [[29. decembris]] — [[1895]]. gada [[15. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''18.''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1895]]. gada [[15. oktobris]] — [[1896]]. gada [[2. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''19.''' || [[Attēls:Petre S Aurelian.jpg|80px]] || '''[[Petre Aureliāns]]'''<br /> ''Petre Aurelian'' <br /><small>(1833—1909)</small> || [[1896]]. gada [[2. decembris]] — [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] — [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''20.''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''21.''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1901]]. gada [[13. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1901]]. gada [[27. februāris]] — [[1906]]. gada [[4. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''20.'')''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[4. janvāris]] — [[1907]]. gada [[24. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1907]]. gada [[24. marts]] — [[1909]]. gada [[9. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''22.''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1909]]. gada [[9. janvāris]] — [[1910]]. gada [[28. decembris]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''21.'')''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1910]]. gada [[29. decembris]] — [[1912]]. gada [[28. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''23.''' || [[Attēls:Titu Maiorescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Titu Majoresku]]'''<br /> ''Titu Maiorescu'' <br /><small>(1840—1917)</small> || [[1912]]. gada [[28. marts]] — [[1913]]. gada [[31. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1914]]. gada [[4. janvāris]] — [[1918]]. gada [[28. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''24.''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[29. janvāris]] — [[4. marts]] || Militārais || |- | style="background: #66ccff| || '''25.''' || [[Attēls:Marghiloman 2.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Margilomans]]'''<br /> ''Alexandru Marghiloman'' <br /><small>(1854—1925)</small> || [[1918]]. gada [[5. marts]] — [[23. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #C3B091| || '''26.''' || [[Attēls:Constantin Coanda.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Koande]]'''<br /> ''Constantin Coandă'' <br /><small>(1857—1932)</small> || [[1918]]. gada [[24. oktobris]] — [[29. novembris]] || Militārais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1918]]. gada [[29. novembris]] — [[1919]]. gada [[26. septembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''27.''' || [[Attēls:ArturVaitoianu.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Veitojanu]]'''<br /> ''Artur Văitoianu'' <br /><small>(1864—1956)</small> || [[1919]]. gada [[27. septembris]] — [[30. novembris]] || Militārais || |- | style="background: orange| || '''28.''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1919]]. gada [[1. decembris]] — [[1920]]. gada [[12. marts]] || [[Rumāņu Nacionālā partija]] || |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1920]]. gada [[13. marts]] — [[1921]]. gada [[16. decembris]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDEEFF| || '''29.''' || [[Attēls:Take jonescu.png|80px]] || '''[[Take Jonesku]]'''<br /> ''Take Ionescu'' <br /><small>(1858—1922)</small> || [[1921]]. gada [[17. decembris]] — [[1922]]. gada [[19. janvāris]] || [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1922]]. gada [[19. janvāris]] — [[1926]]. gada [[29. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1926]]. gada [[30. marts]] — [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDDDDD| || '''30.''' || [[Attēls:Barbu Stirbey.jpg|80px]] || '''[[Barbu Štirbejs]]'''<br /> ''Barbu Știrbey'' <br /><small>(1873—1946)</small> || [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] — [[20. jūnijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1927]]. gada [[21. jūnijs]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 5. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''31.''' || [[Attēls:Vintila Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Vintile Bretjanu]]'''<br /> ''Vintilă Brătianu'' <br /><small>(1867—1930)</small> || [[1927]]. gada [[24. novembris]] — [[1928]]. gada [[9. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''32.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1928]]. gada [[10. novembris]] — [[1930]]. gada [[6. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] |- | style="background: #FFCC00| || '''33.''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[7. jūnijs]] — [[12. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[13. jūnijs]] — [[9. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''33.'')''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[10. oktobris]] — [[1931]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #AADDFF| || '''34.''' || [[Attēls:Nicolae Iorga.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Jorga]]'''<br /> ''Nicolae Iorga'' <br /><small>(1871—1940)</small> || [[1931]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1932]]. gada [[5. jūnijs]] || [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1932]]. gada [[6. jūnijs]] — [[19. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] — [[1933]]. gada [[13. janvāris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1933]]. gada [[14. janvāris]] — [[13. novembris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''35.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Duca - Foto02.jpg|80px]] || '''[[Jons George Duka]]'''<br /> ''Ion G. Duca'' <br /><small>(1879—1933)</small> || [[1933]]. gada [[14. novembris]] — [[1933]]. gada [[29. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Constantin Angelescu.jpg|80px]] || [[Konstantīns Angelesku]] <br /> ''Constantin Angelescu'' <br /><small>(1870—1948)</small> || [[1933]]. gada [[29. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''36.''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1934]]. gada [[4. janvāris]] — [[1937]]. gada [[28. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: brown| || '''37.''' || [[Attēls:Octavian Goga.jpg|80px]] || '''[[Oktaviāns Goga]]'''<br /> ''Octavian Goga'' <br /><small>(1881—1938)</small> || [[1937]]. gada [[29. decembris]] — [[1938]]. gada [[10. februāris]] || [[Nacionālkristīgā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''38.''' || [[Attēls:Miron Cristia patriach of Romania.JPG|80px]] || '''[[Patriarhs]] [[Mirons Kristja]]'''<br /> ''Patriarch Miron Cristea'' <br /><small>(1868—1939)</small> || [[1938]]. gada [[11. februāris]] — [[1939]]. gada [[6. marts]] || Neatkarīgais || |- | style="background: gray| || '''39.''' || [[Attēls:Armand Calinescu.jpg|80px]] || '''[[Armands Kelinesku]]'''<br /> ''Armand Călinescu'' <br /><small>(1893—1939)</small> || [[1939]]. gada [[7. marts]] — [[21. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''40.''' || [[Attēls:Argeseanu Gheorghe2.jpg|80px]] || '''[[George Argešanu]]'''<br /> ''Gheorghe Argeșanu'' <br /><small>(1883—1940)</small> || [[1939]]. gada [[21. septembris]] — [[28. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''41.''' || [[Attēls:Argeto.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Argetojanu]]'''<br /> ''Constantin Argetoianu'' <br /><small>(1871—1955)</small> || [[1939]]. gada [[28. septembris]] — [[23. novembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''(''36.'')''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1939]]. gada [[24. novembris]] — [[1940]]. gada [[3. jūlijs]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: gray| || '''42.''' || [[Attēls:Ion Gigurtu.jpg|80px]] || '''[[Jons Gigurtu]]'''<br /> ''Ion Gigurtu'' <br /><small>(1886—1959)</small> || [[1940]]. gada [[4. jūlijs]] — [[4. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: #C3B091| || '''43.''' || [[Attēls:Ion antonescu.png|80px]] || '''[[Jons Antonesku]]'''<br /> ''Ion Antonescu'' <br /><small>(1882—1946)</small> || [[1940]]. gada [[4. septembris]] — [[1944]]. gada [[23. augusts]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''44.''' || [[Attēls:ConstantinSanatescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Senetesku]]'''<br /> ''Constantin Sănătescu'' <br /><small>(1885—1947)</small> || [[1944]]. gada [[23. augusts]] — [[5. decembris]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''45.''' || [[Attēls:Nicolae Radescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Radesku]]'''<br /> ''Nicolae Rădescu'' <br /><small>(1874—1953)</small> || [[1944]]. gada [[6. decembris]] — [[1945]]. gada [[28. februāris]] || Militārais || |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1945]]. gada [[6. marts]] — [[1947]]. gada [[29. decembris]] || [[Arāju fronte]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika]] (1947—1965) [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1952-1965).svg|30px]] === {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1965) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1947]]. gada [[30. decembris]] — [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] || [[Arāju fronte]] || |- | style="background: #CE2029| || '''47.''' || [[Attēls:Gheorghe Gheorghiu-Dej1.jpg|80px]] || '''[[George Georgiu-Dežs]]'''<br /> ''Gheorghe Gheorghiu-Dej'' <br /><small>(1901—1965)</small> || [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1955]]. gada [[4. oktobris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''48.''' || [[Attēls:Chivu Stoica 1957.jpg|80px]] || '''[[Čivu Stoika]]'''<br /> ''Chivu Stoica'' <br /><small>(1908—1975)</small> || [[1955]]. gada [[4. oktobris]] — [[1961]]. gada [[20. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1961]]. gada [[21. marts]] — [[1965]]. gada [[20. augusts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1965-1989).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Sociālistiskā Republika]] (1965—1989) [[Attēls:Coat of arms of the Socialist Republic of Romania.svg|30px]] === {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1965—1989) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1965]]. gada [[21. augusts]] — [[1974]]. gada [[27. februāris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''50.''' || [[Attēls:Manea Manescu.jpg|80px]] || '''[[Maneja Manesku]]'''<br /> ''Manea Mănescu'' <br /><small>(1916—2009)</small> || [[1974]]. gada [[27. februāris]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''51.''' || [[Attēls:Ilie Verdet.jpg|80px]] || '''[[Ilije Verdecs]]'''<br /> ''Ilie Verdeț'' <br /><small>(1925—2001)</small> || [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1982]]. gada [[20. maijs]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''52.''' || [[Attēls:Constantin Dăscălescu 1983b.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Deskelesku]]'''<br /> ''Constantin Dăscălescu'' <br /><small>(1923—2003)</small> || [[1982]]. gada [[21. maijs]] — [[1989]]. gada [[22. decembris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānija|Rumānijas Republika]] (1989—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #da70d6 | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #bf0202 | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] (no [[2001]]. gada [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00| [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ff6633 | [[Demokrātiski Liberālā partija (Rumānija)|Demokrātiski Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1A8ABA | [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Premjerministri (1989 — ''pašlaik'')''' |- | style="background: #da70d6| || '''53.''' || [[Attēls:Petre Roman.jpg|80px]] || '''[[Petre Romans]]'''<br /> ''Petre Roman'' <br /><small>(1946)</small> || [[1989]]. gada [[26. decembris]] — [[1991]]. gada [[16. oktobris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #da70d6| || '''54.''' || [[Attēls:Conventia PD-L 2013 - Theodor Stolojan (2).jpg|80px]] || '''[[Teodors Stoložans]]'''<br /> ''Theodor Stolojan'' <br /><small>(1943)</small> || [[1991]]. gada [[16. oktobris]] — [[1992]]. gada [[19. novembris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #bf0202| || '''55.''' || [[Attēls:Nicolae Văcăroiu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Vekeroju]]'''<br /> ''Nicolae Văcăroiu'' <br /><small>(1943)</small> || [[1992]]. gada [[19. novembris]] — [[1996]]. gada [[11. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''56.''' || [[Attēls:Victor Ciorbea (1).JPG|80px]] || '''[[Viktors Kiorbja]]'''<br /> ''Victor Ciorbea'' <br /><small>(1954)</small> || [[1996]]. gada [[12. decembris]] — [[1998]]. gada [[30. marts]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[File:Gavril Dejeu.PNG|80px]] || [[Gavrils Dežu]] <br /> ''Gavril Dejeu'' <br /><small>(1932)</small> || [[1998]]. gada [[30. marts]] — [[17. aprīlis]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFCC00| || '''57.''' || [[Attēls:Radu Vasile(2).tif|80px]] || '''[[Radu Vasile]]'''<br /> ''Radu Vasile'' <br /><small>(1942—2013)</small> || [[1998]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[13. decembris]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || || '''[[Aleksandru Atanasiu]]'''<br /> ''Alexandru Athanasiu'' <br /><small>(1955)</small> || [[1999]]. gada [[13. decembris]] — [[22. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''58.''' || [[Attēls:Mugur Isărescu.jpg|80px]] || '''[[Mugurs Isaresku]]'''<br /> ''Mugur Isărescu'' <br /><small>(1949)</small> || [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2000]]. gada [[28. decembris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''59.''' || [[Attēls:Adrian Năstase3.jpg|80px]] || '''[[Andriāns Nestase]]'''<br /> ''Adrian Năstase'' <br /><small>(1950)</small> || [[2000]]. gada [[28. decembris]] — [[2004]]. gada [[21. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]]/[[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:5. Reuniunea BPN al PSD - 17.03.2014 (13216493103) (cropped).jpg|80px]] || [[Eižens Bežinariu]] <br /> ''Eugen Bejinariu'' <br /><small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[21. decembris]] — [[28. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''60.''' || [[Attēls:Tariceanu USL 2.0 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kelins Popesku Teričanu]]'''<br /> ''Călin Popescu-Tăriceanu'' <br /><small>(1952)</small> || [[2004]]. gada [[29. decembris]] — [[2008]]. gada [[22. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #ff6633| || '''61.''' || [[Attēls:Emil Boc.jpg|80px]] || '''[[Emīls Boks]]'''<br /> ''Emil Boc'' <br /><small>(1966)</small> || [[2008]]. gada [[22. decembris]] — [[2012]]. gada [[6. februāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[6. februāris]] — [[9. februāris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''62.''' || [[Attēls:Mihai Răzvan Ungureanu (nov 2013) (cropped).JPG|80px]] || '''[[Mihails Rezvans Ungurejanu]]'''<br /> ''Mihai Răzvan Ungureanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[9. februāris]] — [[7. maijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''63.''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Oprja]]'''<br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] — [[9. jūlijs]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[9. jūlijs]] — [[29. jūlijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || [[Gabriels Oprja]] <br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[29. jūlijs]] — [[10. augusts]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[10. augusts]] — [[5. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #1A8ABA| || — || [[Attēls:SorinCîmpeanu2015 (cropped).jpg|80px]] || [[Sorins Kimpjanu]] <br /> ''Sorin Cîmpeanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2015]]. gada [[5. novembris]] — [[17. novembris]] || [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''64.''' || [[Attēls:Dacian Ciolos (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dačiāns Čološs]]'''<br /> ''Dacian Cioloș'' <br /><small>(1969)</small> || [[2015]]. gada [[17. novembris]] — [[2017]]. gada [[4. janvāris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''65.''' || [[Attēls:Sorin Grindeanu, interview Feb 2015.jpg|80px]] || '''[[Sorins Grindjanu]]'''<br /> ''Sorin Grindeanu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2017]]. gada [[4. janvāris]] — [[29. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || '''66.''' || [[Attēls:Mihai Tudose 2018.jpg|80px]] || '''[[Mihajs Tudose]]'''<br /> ''Mihai Tudose'' <br /><small>(1967)</small> || [[2017]]. gada [[29. jūnijs]] — [[2018]]. gada [[16. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:Mihai Fifor (cropped).jpg|80px]] || [[Mihajs Fifors]]<br /> ''Mihai Fifor'' <br /><small>(1970)</small> || [[2018]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''67.''' || [[Attēls:Viorica Dăncilă June 2019.jpg|80px]] || '''[[Viorika Dančila]]'''<br /> ''Viorica Dăncilă'' <br /><small>(1963)</small> || [[2018]]. gada [[29. janvāris]] — [[2019]]. gada [[4. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''68.''' || [[Attēls:Ludovic Orban, EPP Summit, Sibiu, May 2019 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ludoviks Orbans]]'''<br /> ''Ludovic Orban'' <br /><small>(1963)</small> || [[2019]]. gada [[4. novembris]] — [[2020]]. gada [[7. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || [[Nikolaja Čuka]]<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2020]]. gada [[7. decembris]] — [[23. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''69.''' || [[Attēls:Romanian Prime Minister Vasile-Florin Cîțu (11-05-2021) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Florins Kicu]]'''<br /> ''Florin Cîțu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2019]]. gada [[23. decembris]] — [[2021]]. gada [[25. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''70.''' || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolaja Čuka]]'''<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2021]]. gada [[25. novembris]] — [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2023]]. gada [[12. jūnijs]] — [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''71.''' || [[Attēls:Marcel Ciolacu (18 January 2024) (cropped).jpg]] || '''[[Marcels Čolaku]]'''<br /> ''Marcel Ciolacu'' <br /><small>(1967)</small> || [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2025]]. gada [[6. maijs]] — [[23. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || 72 || [[Attēls:Ilie Bolojan (16 April 2026) (cropped).jpg]] || '''[[Ilie Bolozāns]]'''<br />''Ilie Bolojan'' <br /><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] – ''pašlaik'' || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Rumānija|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] 4s7n3qzurjw1ipbuqrpayuuryv9i6u5 4536633 4536632 2026-10-16T12:21:45Z ~2026-55533-44 151993 4536633 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rumānija]]s premjerministri''', kuri ir valdības vadītāji. Amatu izveidoja [[1862]]. gadā [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogiste|Moldāvijas un Valahijas apvienotajās hercogistēs]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the United Principalities of Romania (1862–1866).svg|30px]] [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogistes]] (1859—1881)[[Attēls:Principality of Romania - 1872 CoA.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #66ccff | Konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D7B9FF | Mēreni liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EAD6EA | Radikāli liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | Mēreni konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1862—1881)''' |- | style="background: #66ccff| || '''1.''' || [[Attēls:Barbu Catargiu2.jpg|80px]] || '''[[Barbu Katardžu]]'''<br /> ''Barbu Catargiu'' <br /><small>(1807—1862)</small> || [[1862]]. gada [[15. februāris]] — [[8. jūnijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #66ccff| || — || [[Attēls:Apostol Arsache1.jpg|80px]] || [[Apostols Arsake]] <br /> ''Apostol Arsache'' <br /><small>(1789—1869)</small> || [[1862]]. gada [[8. jūnijs]] — [[23. jūnijs]] || Konservatīvie || ''pagaidu ministru padomes priekšsēdētājs'' |- | style="background: #D7B9FF| || '''2.''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1862]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[11. oktobris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''3.''' || [[Attēls:Mihail Kogalniceanu utexas.jpg|80px]] || '''[[Mihails Kogelničanu]]'''<br /> ''Mihail Kogălniceanu'' <br /><small>(1817—1891)</small> || [[1863]]. gada [[11. oktobris]] — [[1865]]. gada [[26. janvāris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''4.''' || [[Attēls:Constantin Bosianu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Bosjanu]]'''<br /> ''Constantin Bosianu'' <br /><small>(1815—1882)</small> || [[1865]]. gada [[26. janvāris]] — [[14. jūnijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''2.'')''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1865]]. gada [[14. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[11. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #D7B9FF| || '''5.''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[11. februāris]] — [[10. maijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''6.''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1866]]. gada [[10. maijs]] — [[13. jūlijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1867]]. gada [[21. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #EAD6EA| || '''7.''' || [[Attēls:Constantin Al. Creţulescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Kreculesku]]'''<br /> ''Constantin A. Crețulescu'' <br /><small>(1809—1884)</small> || [[1867]]. gada [[1. marts]] — [[4. augusts]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''8.''' || [[Attēls:Stefan Golescu - foto.jpg|80px]] || '''[[Štefans Golesku]]'''<br /> ''Ștefan Golescu'' <br /><small>(1809—1874)</small> || [[1867]]. gada [[26. novembris]] — [[1868]]. gada [[12. maijs]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''9.''' || [[Attēls:Nicolae Golescu desen.png|80px]] || '''[[Nikolaje Golesku]]'''<br /> ''Nicolae Golescu'' <br /><small>(1810—1877)</small> || [[1868]]. gada [[1. maijs]] — [[15. novembris]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #DDEEFF| || '''10.''' || [[Attēls:Dimitrie Ghica.jpg|80px]] || '''[[Dimitre Gika]]'''<br /> ''Dimitrije Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1868]]. gada [[16. novembris]] — [[1870]]. gada [[27. janvāris]] || Mēreni konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''11.''' || [[Attēls:Alexandru G. Golescu1.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Golesku]]'''<br /> ''Alexandru G. Golescu'' <br /><small>(1819—1881)</small> || [[1870]]. gada [[2. februāris]] — [[18. aprīlis]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''12.''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1870]]. gada [[20. aprīlis]] — [[14. decembris]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1870]]. gada [[18. decembris]] — [[1871]]. gada [[11. marts]] || Mēreni liberālie || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1871]]. gada [[11. marts]] — [[1876]]. gada [[30. marts]] || Konservatīvie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''13.''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1876]]. gada [[4. aprīlis]] — [[26. aprīlis]] || Konservatīvie || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''12.'')''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1876]]. gada [[6. maijs]] — [[5. augusts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1876]]. gada [[5. augusts]] — [[1881]]. gada [[13. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānijas Karaliste]] (1881—1947) [[Attēls:Kingdom of Romania - Big CoA.svg|30px]] === {{colbegin|5}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #66ccff | [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange | [[Rumāņu Nacionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #b3dc10 | [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00 | [[Nacionālā Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #AADDFF | [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| brown | [[Nacionālkristīgā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gray | [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1947)''' |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[13. marts]] — [[9. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''15.''' || [[Attēls:Dimitrie Brătianu.png|80px]] || '''[[Dimitrije Bretjanu]]'''<br /> ''Dimitrie Brătianu'' <br /><small>(1818—1892)1)</small> || [[1881]]. gada [[10. aprīlis]] — [[8. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''14.'')''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1888]]. gada [[20. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''16.''' || [[Attēls:Teodor Rosetti.jpg|80px]] || '''[[Teodors Roseti]]'''<br /> ''Theodor Rosetti'' <br /><small>(1837—1932)</small> || [[1888]]. gada [[23. marts]] — [[1889]]. gada [[22. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1889]]. gada [[29. marts]] — [[3. novembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''17.''' || [[Attēls:Gheorghe Manu.jpg|80px]] || '''[[George Manu]]'''<br /> ''Gheorghe Manu'' <br /><small>(1833—1911)</small> || [[1889]]. gada [[5. novembris]] — [[1891]]. gada [[15. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''13.'')''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1891]]. gada [[2. marts]] — [[29. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1891]]. gada [[29. decembris]] — [[1895]]. gada [[15. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''18.''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1895]]. gada [[15. oktobris]] — [[1896]]. gada [[2. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''19.''' || [[Attēls:Petre S Aurelian.jpg|80px]] || '''[[Petre Aureliāns]]'''<br /> ''Petre Aurelian'' <br /><small>(1833—1909)</small> || [[1896]]. gada [[2. decembris]] — [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] — [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''20.''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''21.''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1901]]. gada [[13. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1901]]. gada [[27. februāris]] — [[1906]]. gada [[4. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''20.'')''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[4. janvāris]] — [[1907]]. gada [[24. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1907]]. gada [[24. marts]] — [[1909]]. gada [[9. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''22.''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1909]]. gada [[9. janvāris]] — [[1910]]. gada [[28. decembris]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''21.'')''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1910]]. gada [[29. decembris]] — [[1912]]. gada [[28. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''23.''' || [[Attēls:Titu Maiorescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Titu Majoresku]]'''<br /> ''Titu Maiorescu'' <br /><small>(1840—1917)</small> || [[1912]]. gada [[28. marts]] — [[1913]]. gada [[31. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1914]]. gada [[4. janvāris]] — [[1918]]. gada [[28. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''24.''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[29. janvāris]] — [[4. marts]] || Militārais || |- | style="background: #66ccff| || '''25.''' || [[Attēls:Marghiloman 2.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Margilomans]]'''<br /> ''Alexandru Marghiloman'' <br /><small>(1854—1925)</small> || [[1918]]. gada [[5. marts]] — [[23. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #C3B091| || '''26.''' || [[Attēls:Constantin Coanda.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Koande]]'''<br /> ''Constantin Coandă'' <br /><small>(1857—1932)</small> || [[1918]]. gada [[24. oktobris]] — [[29. novembris]] || Militārais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1918]]. gada [[29. novembris]] — [[1919]]. gada [[26. septembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''27.''' || [[Attēls:ArturVaitoianu.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Veitojanu]]'''<br /> ''Artur Văitoianu'' <br /><small>(1864—1956)</small> || [[1919]]. gada [[27. septembris]] — [[30. novembris]] || Militārais || |- | style="background: orange| || '''28.''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1919]]. gada [[1. decembris]] — [[1920]]. gada [[12. marts]] || [[Rumāņu Nacionālā partija]] || |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1920]]. gada [[13. marts]] — [[1921]]. gada [[16. decembris]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDEEFF| || '''29.''' || [[Attēls:Take jonescu.png|80px]] || '''[[Take Jonesku]]'''<br /> ''Take Ionescu'' <br /><small>(1858—1922)</small> || [[1921]]. gada [[17. decembris]] — [[1922]]. gada [[19. janvāris]] || [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1922]]. gada [[19. janvāris]] — [[1926]]. gada [[29. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1926]]. gada [[30. marts]] — [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDDDDD| || '''30.''' || [[Attēls:Barbu Stirbey.jpg|80px]] || '''[[Barbu Štirbejs]]'''<br /> ''Barbu Știrbey'' <br /><small>(1873—1946)</small> || [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] — [[20. jūnijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1927]]. gada [[21. jūnijs]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 5. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''31.''' || [[Attēls:Vintila Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Vintile Bretjanu]]'''<br /> ''Vintilă Brătianu'' <br /><small>(1867—1930)</small> || [[1927]]. gada [[24. novembris]] — [[1928]]. gada [[9. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''32.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1928]]. gada [[10. novembris]] — [[1930]]. gada [[6. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] |- | style="background: #FFCC00| || '''33.''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[7. jūnijs]] — [[12. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[13. jūnijs]] — [[9. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''33.'')''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[10. oktobris]] — [[1931]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #AADDFF| || '''34.''' || [[Attēls:Nicolae Iorga.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Jorga]]'''<br /> ''Nicolae Iorga'' <br /><small>(1871—1940)</small> || [[1931]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1932]]. gada [[5. jūnijs]] || [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1932]]. gada [[6. jūnijs]] — [[19. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] — [[1933]]. gada [[13. janvāris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1933]]. gada [[14. janvāris]] — [[13. novembris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''35.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Duca - Foto02.jpg|80px]] || '''[[Jons George Duka]]'''<br /> ''Ion G. Duca'' <br /><small>(1879—1933)</small> || [[1933]]. gada [[14. novembris]] — [[1933]]. gada [[29. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Constantin Angelescu.jpg|80px]] || [[Konstantīns Angelesku]] <br /> ''Constantin Angelescu'' <br /><small>(1870—1948)</small> || [[1933]]. gada [[29. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''36.''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1934]]. gada [[4. janvāris]] — [[1937]]. gada [[28. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: brown| || '''37.''' || [[Attēls:Octavian Goga.jpg|80px]] || '''[[Oktaviāns Goga]]'''<br /> ''Octavian Goga'' <br /><small>(1881—1938)</small> || [[1937]]. gada [[29. decembris]] — [[1938]]. gada [[10. februāris]] || [[Nacionālkristīgā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''38.''' || [[Attēls:Miron Cristia patriach of Romania.JPG|80px]] || '''[[Patriarhs]] [[Mirons Kristja]]'''<br /> ''Patriarch Miron Cristea'' <br /><small>(1868—1939)</small> || [[1938]]. gada [[11. februāris]] — [[1939]]. gada [[6. marts]] || Neatkarīgais || |- | style="background: gray| || '''39.''' || [[Attēls:Armand Calinescu.jpg|80px]] || '''[[Armands Kelinesku]]'''<br /> ''Armand Călinescu'' <br /><small>(1893—1939)</small> || [[1939]]. gada [[7. marts]] — [[21. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''40.''' || [[Attēls:Argeseanu Gheorghe2.jpg|80px]] || '''[[George Argešanu]]'''<br /> ''Gheorghe Argeșanu'' <br /><small>(1883—1940)</small> || [[1939]]. gada [[21. septembris]] — [[28. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''41.''' || [[Attēls:Argeto.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Argetojanu]]'''<br /> ''Constantin Argetoianu'' <br /><small>(1871—1955)</small> || [[1939]]. gada [[28. septembris]] — [[23. novembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''(''36.'')''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1939]]. gada [[24. novembris]] — [[1940]]. gada [[3. jūlijs]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: gray| || '''42.''' || [[Attēls:Ion Gigurtu.jpg|80px]] || '''[[Jons Gigurtu]]'''<br /> ''Ion Gigurtu'' <br /><small>(1886—1959)</small> || [[1940]]. gada [[4. jūlijs]] — [[4. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: #C3B091| || '''43.''' || [[Attēls:Ion antonescu.png|80px]] || '''[[Jons Antonesku]]'''<br /> ''Ion Antonescu'' <br /><small>(1882—1946)</small> || [[1940]]. gada [[4. septembris]] — [[1944]]. gada [[23. augusts]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''44.''' || [[Attēls:ConstantinSanatescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Senetesku]]'''<br /> ''Constantin Sănătescu'' <br /><small>(1885—1947)</small> || [[1944]]. gada [[23. augusts]] — [[5. decembris]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''45.''' || [[Attēls:Nicolae Radescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Radesku]]'''<br /> ''Nicolae Rădescu'' <br /><small>(1874—1953)</small> || [[1944]]. gada [[6. decembris]] — [[1945]]. gada [[28. februāris]] || Militārais || |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1945]]. gada [[6. marts]] — [[1947]]. gada [[29. decembris]] || [[Arāju fronte]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika]] (1947—1965) [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1952-1965).svg|30px]] === {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1965) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1947]]. gada [[30. decembris]] — [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] || [[Arāju fronte]] || |- | style="background: #CE2029| || '''47.''' || [[Attēls:Gheorghe Gheorghiu-Dej1.jpg|80px]] || '''[[George Georgiu-Dežs]]'''<br /> ''Gheorghe Gheorghiu-Dej'' <br /><small>(1901—1965)</small> || [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1955]]. gada [[4. oktobris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''48.''' || [[Attēls:Chivu Stoica 1957.jpg|80px]] || '''[[Čivu Stoika]]'''<br /> ''Chivu Stoica'' <br /><small>(1908—1975)</small> || [[1955]]. gada [[4. oktobris]] — [[1961]]. gada [[20. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1961]]. gada [[21. marts]] — [[1965]]. gada [[20. augusts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1965-1989).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Sociālistiskā Republika]] (1965—1989) [[Attēls:Coat of arms of the Socialist Republic of Romania.svg|30px]] === {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1965—1989) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1965]]. gada [[21. augusts]] — [[1974]]. gada [[27. februāris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''50.''' || [[Attēls:Manea Manescu.jpg|80px]] || '''[[Maneja Manesku]]'''<br /> ''Manea Mănescu'' <br /><small>(1916—2009)</small> || [[1974]]. gada [[27. februāris]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''51.''' || [[Attēls:Ilie Verdet.jpg|80px]] || '''[[Ilije Verdecs]]'''<br /> ''Ilie Verdeț'' <br /><small>(1925—2001)</small> || [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1982]]. gada [[20. maijs]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''52.''' || [[Attēls:Constantin Dăscălescu 1983b.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Deskelesku]]'''<br /> ''Constantin Dăscălescu'' <br /><small>(1923—2003)</small> || [[1982]]. gada [[21. maijs]] — [[1989]]. gada [[22. decembris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānija|Rumānijas Republika]] (1989—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #da70d6 | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #bf0202 | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] (no [[2001]]. gada [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00| [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ff6633 | [[Demokrātiski Liberālā partija (Rumānija)|Demokrātiski Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1A8ABA | [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Premjerministri (1989 — ''pašlaik'')''' |- | style="background: #da70d6| || '''53.''' || [[Attēls:Petre Roman.jpg|80px]] || '''[[Petre Romans]]'''<br /> ''Petre Roman'' <br /><small>(1946)</small> || [[1989]]. gada [[26. decembris]] — [[1991]]. gada [[16. oktobris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #da70d6| || '''54.''' || [[Attēls:Conventia PD-L 2013 - Theodor Stolojan (2).jpg|80px]] || '''[[Teodors Stoložans]]'''<br /> ''Theodor Stolojan'' <br /><small>(1943)</small> || [[1991]]. gada [[16. oktobris]] — [[1992]]. gada [[19. novembris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #bf0202| || '''55.''' || [[Attēls:Nicolae Văcăroiu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Vekeroju]]'''<br /> ''Nicolae Văcăroiu'' <br /><small>(1943)</small> || [[1992]]. gada [[19. novembris]] — [[1996]]. gada [[11. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''56.''' || [[Attēls:Victor Ciorbea (1).JPG|80px]] || '''[[Viktors Kiorbja]]'''<br /> ''Victor Ciorbea'' <br /><small>(1954)</small> || [[1996]]. gada [[12. decembris]] — [[1998]]. gada [[30. marts]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[File:Gavril Dejeu.PNG|80px]] || [[Gavrils Dežu]] <br /> ''Gavril Dejeu'' <br /><small>(1932)</small> || [[1998]]. gada [[30. marts]] — [[17. aprīlis]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFCC00| || '''57.''' || [[Attēls:Radu Vasile(2).tif|80px]] || '''[[Radu Vasile]]'''<br /> ''Radu Vasile'' <br /><small>(1942—2013)</small> || [[1998]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[13. decembris]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || || '''[[Aleksandru Atanasiu]]'''<br /> ''Alexandru Athanasiu'' <br /><small>(1955)</small> || [[1999]]. gada [[13. decembris]] — [[22. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''58.''' || [[Attēls:Mugur Isărescu.jpg|80px]] || '''[[Mugurs Isaresku]]'''<br /> ''Mugur Isărescu'' <br /><small>(1949)</small> || [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2000]]. gada [[28. decembris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''59.''' || [[Attēls:Adrian Năstase3.jpg|80px]] || '''[[Andriāns Nestase]]'''<br /> ''Adrian Năstase'' <br /><small>(1950)</small> || [[2000]]. gada [[28. decembris]] — [[2004]]. gada [[21. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]]/[[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:5. Reuniunea BPN al PSD - 17.03.2014 (13216493103) (cropped).jpg|80px]] || [[Eižens Bežinariu]] <br /> ''Eugen Bejinariu'' <br /><small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[21. decembris]] — [[28. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''60.''' || [[Attēls:Tariceanu USL 2.0 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kelins Popesku Teričanu]]'''<br /> ''Călin Popescu-Tăriceanu'' <br /><small>(1952)</small> || [[2004]]. gada [[29. decembris]] — [[2008]]. gada [[22. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #ff6633| || '''61.''' || [[Attēls:Emil Boc.jpg|80px]] || '''[[Emīls Boks]]'''<br /> ''Emil Boc'' <br /><small>(1966)</small> || [[2008]]. gada [[22. decembris]] — [[2012]]. gada [[6. februāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[6. februāris]] — [[9. februāris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''62.''' || [[Attēls:Mihai Răzvan Ungureanu (nov 2013) (cropped).JPG|80px]] || '''[[Mihails Rezvans Ungurejanu]]'''<br /> ''Mihai Răzvan Ungureanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[9. februāris]] — [[7. maijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''63.''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Oprja]]'''<br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] — [[9. jūlijs]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[9. jūlijs]] — [[29. jūlijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || [[Gabriels Oprja]] <br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[29. jūlijs]] — [[10. augusts]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[10. augusts]] — [[5. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #1A8ABA| || — || [[Attēls:SorinCîmpeanu2015 (cropped).jpg|80px]] || [[Sorins Kimpjanu]] <br /> ''Sorin Cîmpeanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2015]]. gada [[5. novembris]] — [[17. novembris]] || [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''64.''' || [[Attēls:Dacian Ciolos (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dačiāns Čološs]]'''<br /> ''Dacian Cioloș'' <br /><small>(1969)</small> || [[2015]]. gada [[17. novembris]] — [[2017]]. gada [[4. janvāris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''65.''' || [[Attēls:Sorin Grindeanu, interview Feb 2015.jpg|80px]] || '''[[Sorins Grindjanu]]'''<br /> ''Sorin Grindeanu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2017]]. gada [[4. janvāris]] — [[29. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || '''66.''' || [[Attēls:Mihai Tudose 2018.jpg|80px]] || '''[[Mihajs Tudose]]'''<br /> ''Mihai Tudose'' <br /><small>(1967)</small> || [[2017]]. gada [[29. jūnijs]] — [[2018]]. gada [[16. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:Mihai Fifor (cropped).jpg|80px]] || [[Mihajs Fifors]]<br /> ''Mihai Fifor'' <br /><small>(1970)</small> || [[2018]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''67.''' || [[Attēls:Viorica Dăncilă June 2019.jpg|80px]] || '''[[Viorika Dančila]]'''<br /> ''Viorica Dăncilă'' <br /><small>(1963)</small> || [[2018]]. gada [[29. janvāris]] — [[2019]]. gada [[4. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''68.''' || [[Attēls:Ludovic Orban, EPP Summit, Sibiu, May 2019 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ludoviks Orbans]]'''<br /> ''Ludovic Orban'' <br /><small>(1963)</small> || [[2019]]. gada [[4. novembris]] — [[2020]]. gada [[7. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || [[Nikolaja Čuka]]<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2020]]. gada [[7. decembris]] — [[23. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''69.''' || [[Attēls:Romanian Prime Minister Vasile-Florin Cîțu (11-05-2021) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Florins Kicu]]'''<br /> ''Florin Cîțu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2019]]. gada [[23. decembris]] — [[2021]]. gada [[25. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''70.''' || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolaja Čuka]]'''<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2021]]. gada [[25. novembris]] — [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2023]]. gada [[12. jūnijs]] — [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''71.''' || [[Attēls:Marcel Ciolacu (18 January 2024) (cropped).jpg]] || '''[[Marcels Čolaku]]'''<br /> ''Marcel Ciolacu'' <br /><small>(1967)</small> || [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2025]]. gada [[6. maijs]] — [[23. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || 72 || [[Attēls:Ilie Bolojan (16 April 2026) (cropped).jpg]] || '''[[Ilie Boložans]]'''<br />''Ilie Bolojan'' <br /><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] – ''pašlaik'' || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Rumānija|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] 3rga5jju69nu12bqtwr653vw67cxb2d 4536645 4536633 2026-10-16T12:56:38Z DJ EV 31928 /* 30px Rumānijas Republika (1989—mūsdienas) 30px */ 4536645 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rumānija]]s premjerministri''', kuri ir valdības vadītāji. Amatu izveidoja [[1862]]. gadā [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogiste|Moldāvijas un Valahijas apvienotajās hercogistēs]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the United Principalities of Romania (1862–1866).svg|30px]] [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogistes]] (1859—1881)[[Attēls:Principality of Romania - 1872 CoA.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #66ccff | Konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D7B9FF | Mēreni liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EAD6EA | Radikāli liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | Mēreni konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1862—1881)''' |- | style="background: #66ccff| || '''1.''' || [[Attēls:Barbu Catargiu2.jpg|80px]] || '''[[Barbu Katardžu]]'''<br /> ''Barbu Catargiu'' <br /><small>(1807—1862)</small> || [[1862]]. gada [[15. februāris]] — [[8. jūnijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #66ccff| || — || [[Attēls:Apostol Arsache1.jpg|80px]] || [[Apostols Arsake]] <br /> ''Apostol Arsache'' <br /><small>(1789—1869)</small> || [[1862]]. gada [[8. jūnijs]] — [[23. jūnijs]] || Konservatīvie || ''pagaidu ministru padomes priekšsēdētājs'' |- | style="background: #D7B9FF| || '''2.''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1862]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[11. oktobris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''3.''' || [[Attēls:Mihail Kogalniceanu utexas.jpg|80px]] || '''[[Mihails Kogelničanu]]'''<br /> ''Mihail Kogălniceanu'' <br /><small>(1817—1891)</small> || [[1863]]. gada [[11. oktobris]] — [[1865]]. gada [[26. janvāris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''4.''' || [[Attēls:Constantin Bosianu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Bosjanu]]'''<br /> ''Constantin Bosianu'' <br /><small>(1815—1882)</small> || [[1865]]. gada [[26. janvāris]] — [[14. jūnijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''2.'')''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1865]]. gada [[14. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[11. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #D7B9FF| || '''5.''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[11. februāris]] — [[10. maijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''6.''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1866]]. gada [[10. maijs]] — [[13. jūlijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1867]]. gada [[21. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #EAD6EA| || '''7.''' || [[Attēls:Constantin Al. Creţulescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Kreculesku]]'''<br /> ''Constantin A. Crețulescu'' <br /><small>(1809—1884)</small> || [[1867]]. gada [[1. marts]] — [[4. augusts]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''8.''' || [[Attēls:Stefan Golescu - foto.jpg|80px]] || '''[[Štefans Golesku]]'''<br /> ''Ștefan Golescu'' <br /><small>(1809—1874)</small> || [[1867]]. gada [[26. novembris]] — [[1868]]. gada [[12. maijs]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''9.''' || [[Attēls:Nicolae Golescu desen.png|80px]] || '''[[Nikolaje Golesku]]'''<br /> ''Nicolae Golescu'' <br /><small>(1810—1877)</small> || [[1868]]. gada [[1. maijs]] — [[15. novembris]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #DDEEFF| || '''10.''' || [[Attēls:Dimitrie Ghica.jpg|80px]] || '''[[Dimitre Gika]]'''<br /> ''Dimitrije Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1868]]. gada [[16. novembris]] — [[1870]]. gada [[27. janvāris]] || Mēreni konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''11.''' || [[Attēls:Alexandru G. Golescu1.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Golesku]]'''<br /> ''Alexandru G. Golescu'' <br /><small>(1819—1881)</small> || [[1870]]. gada [[2. februāris]] — [[18. aprīlis]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''12.''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1870]]. gada [[20. aprīlis]] — [[14. decembris]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1870]]. gada [[18. decembris]] — [[1871]]. gada [[11. marts]] || Mēreni liberālie || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1871]]. gada [[11. marts]] — [[1876]]. gada [[30. marts]] || Konservatīvie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''13.''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1876]]. gada [[4. aprīlis]] — [[26. aprīlis]] || Konservatīvie || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''12.'')''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1876]]. gada [[6. maijs]] — [[5. augusts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1876]]. gada [[5. augusts]] — [[1881]]. gada [[13. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānijas Karaliste]] (1881—1947) [[Attēls:Kingdom of Romania - Big CoA.svg|30px]] === {{colbegin|5}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #66ccff | [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange | [[Rumāņu Nacionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #b3dc10 | [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00 | [[Nacionālā Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #AADDFF | [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| brown | [[Nacionālkristīgā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gray | [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1947)''' |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[13. marts]] — [[9. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''15.''' || [[Attēls:Dimitrie Brătianu.png|80px]] || '''[[Dimitrije Bretjanu]]'''<br /> ''Dimitrie Brătianu'' <br /><small>(1818—1892)1)</small> || [[1881]]. gada [[10. aprīlis]] — [[8. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''14.'')''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1888]]. gada [[20. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''16.''' || [[Attēls:Teodor Rosetti.jpg|80px]] || '''[[Teodors Roseti]]'''<br /> ''Theodor Rosetti'' <br /><small>(1837—1932)</small> || [[1888]]. gada [[23. marts]] — [[1889]]. gada [[22. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1889]]. gada [[29. marts]] — [[3. novembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''17.''' || [[Attēls:Gheorghe Manu.jpg|80px]] || '''[[George Manu]]'''<br /> ''Gheorghe Manu'' <br /><small>(1833—1911)</small> || [[1889]]. gada [[5. novembris]] — [[1891]]. gada [[15. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''13.'')''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1891]]. gada [[2. marts]] — [[29. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1891]]. gada [[29. decembris]] — [[1895]]. gada [[15. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''18.''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1895]]. gada [[15. oktobris]] — [[1896]]. gada [[2. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''19.''' || [[Attēls:Petre S Aurelian.jpg|80px]] || '''[[Petre Aureliāns]]'''<br /> ''Petre Aurelian'' <br /><small>(1833—1909)</small> || [[1896]]. gada [[2. decembris]] — [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] — [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''20.''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''21.''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1901]]. gada [[13. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1901]]. gada [[27. februāris]] — [[1906]]. gada [[4. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''20.'')''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[4. janvāris]] — [[1907]]. gada [[24. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1907]]. gada [[24. marts]] — [[1909]]. gada [[9. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''22.''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1909]]. gada [[9. janvāris]] — [[1910]]. gada [[28. decembris]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''21.'')''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1910]]. gada [[29. decembris]] — [[1912]]. gada [[28. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''23.''' || [[Attēls:Titu Maiorescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Titu Majoresku]]'''<br /> ''Titu Maiorescu'' <br /><small>(1840—1917)</small> || [[1912]]. gada [[28. marts]] — [[1913]]. gada [[31. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1914]]. gada [[4. janvāris]] — [[1918]]. gada [[28. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''24.''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[29. janvāris]] — [[4. marts]] || Militārais || |- | style="background: #66ccff| || '''25.''' || [[Attēls:Marghiloman 2.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Margilomans]]'''<br /> ''Alexandru Marghiloman'' <br /><small>(1854—1925)</small> || [[1918]]. gada [[5. marts]] — [[23. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #C3B091| || '''26.''' || [[Attēls:Constantin Coanda.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Koande]]'''<br /> ''Constantin Coandă'' <br /><small>(1857—1932)</small> || [[1918]]. gada [[24. oktobris]] — [[29. novembris]] || Militārais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1918]]. gada [[29. novembris]] — [[1919]]. gada [[26. septembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''27.''' || [[Attēls:ArturVaitoianu.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Veitojanu]]'''<br /> ''Artur Văitoianu'' <br /><small>(1864—1956)</small> || [[1919]]. gada [[27. septembris]] — [[30. novembris]] || Militārais || |- | style="background: orange| || '''28.''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1919]]. gada [[1. decembris]] — [[1920]]. gada [[12. marts]] || [[Rumāņu Nacionālā partija]] || |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1920]]. gada [[13. marts]] — [[1921]]. gada [[16. decembris]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDEEFF| || '''29.''' || [[Attēls:Take jonescu.png|80px]] || '''[[Take Jonesku]]'''<br /> ''Take Ionescu'' <br /><small>(1858—1922)</small> || [[1921]]. gada [[17. decembris]] — [[1922]]. gada [[19. janvāris]] || [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1922]]. gada [[19. janvāris]] — [[1926]]. gada [[29. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1926]]. gada [[30. marts]] — [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDDDDD| || '''30.''' || [[Attēls:Barbu Stirbey.jpg|80px]] || '''[[Barbu Štirbejs]]'''<br /> ''Barbu Știrbey'' <br /><small>(1873—1946)</small> || [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] — [[20. jūnijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1927]]. gada [[21. jūnijs]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 5. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''31.''' || [[Attēls:Vintila Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Vintile Bretjanu]]'''<br /> ''Vintilă Brătianu'' <br /><small>(1867—1930)</small> || [[1927]]. gada [[24. novembris]] — [[1928]]. gada [[9. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''32.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1928]]. gada [[10. novembris]] — [[1930]]. gada [[6. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] |- | style="background: #FFCC00| || '''33.''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[7. jūnijs]] — [[12. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[13. jūnijs]] — [[9. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''33.'')''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[10. oktobris]] — [[1931]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #AADDFF| || '''34.''' || [[Attēls:Nicolae Iorga.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Jorga]]'''<br /> ''Nicolae Iorga'' <br /><small>(1871—1940)</small> || [[1931]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1932]]. gada [[5. jūnijs]] || [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1932]]. gada [[6. jūnijs]] — [[19. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] — [[1933]]. gada [[13. janvāris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1933]]. gada [[14. janvāris]] — [[13. novembris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''35.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Duca - Foto02.jpg|80px]] || '''[[Jons George Duka]]'''<br /> ''Ion G. Duca'' <br /><small>(1879—1933)</small> || [[1933]]. gada [[14. novembris]] — [[1933]]. gada [[29. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Constantin Angelescu.jpg|80px]] || [[Konstantīns Angelesku]] <br /> ''Constantin Angelescu'' <br /><small>(1870—1948)</small> || [[1933]]. gada [[29. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''36.''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1934]]. gada [[4. janvāris]] — [[1937]]. gada [[28. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: brown| || '''37.''' || [[Attēls:Octavian Goga.jpg|80px]] || '''[[Oktaviāns Goga]]'''<br /> ''Octavian Goga'' <br /><small>(1881—1938)</small> || [[1937]]. gada [[29. decembris]] — [[1938]]. gada [[10. februāris]] || [[Nacionālkristīgā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''38.''' || [[Attēls:Miron Cristia patriach of Romania.JPG|80px]] || '''[[Patriarhs]] [[Mirons Kristja]]'''<br /> ''Patriarch Miron Cristea'' <br /><small>(1868—1939)</small> || [[1938]]. gada [[11. februāris]] — [[1939]]. gada [[6. marts]] || Neatkarīgais || |- | style="background: gray| || '''39.''' || [[Attēls:Armand Calinescu.jpg|80px]] || '''[[Armands Kelinesku]]'''<br /> ''Armand Călinescu'' <br /><small>(1893—1939)</small> || [[1939]]. gada [[7. marts]] — [[21. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''40.''' || [[Attēls:Argeseanu Gheorghe2.jpg|80px]] || '''[[George Argešanu]]'''<br /> ''Gheorghe Argeșanu'' <br /><small>(1883—1940)</small> || [[1939]]. gada [[21. septembris]] — [[28. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''41.''' || [[Attēls:Argeto.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Argetojanu]]'''<br /> ''Constantin Argetoianu'' <br /><small>(1871—1955)</small> || [[1939]]. gada [[28. septembris]] — [[23. novembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''(''36.'')''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1939]]. gada [[24. novembris]] — [[1940]]. gada [[3. jūlijs]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: gray| || '''42.''' || [[Attēls:Ion Gigurtu.jpg|80px]] || '''[[Jons Gigurtu]]'''<br /> ''Ion Gigurtu'' <br /><small>(1886—1959)</small> || [[1940]]. gada [[4. jūlijs]] — [[4. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: #C3B091| || '''43.''' || [[Attēls:Ion antonescu.png|80px]] || '''[[Jons Antonesku]]'''<br /> ''Ion Antonescu'' <br /><small>(1882—1946)</small> || [[1940]]. gada [[4. septembris]] — [[1944]]. gada [[23. augusts]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''44.''' || [[Attēls:ConstantinSanatescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Senetesku]]'''<br /> ''Constantin Sănătescu'' <br /><small>(1885—1947)</small> || [[1944]]. gada [[23. augusts]] — [[5. decembris]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''45.''' || [[Attēls:Nicolae Radescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Radesku]]'''<br /> ''Nicolae Rădescu'' <br /><small>(1874—1953)</small> || [[1944]]. gada [[6. decembris]] — [[1945]]. gada [[28. februāris]] || Militārais || |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1945]]. gada [[6. marts]] — [[1947]]. gada [[29. decembris]] || [[Arāju fronte]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika]] (1947—1965) [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1952-1965).svg|30px]] === {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1965) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1947]]. gada [[30. decembris]] — [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] || [[Arāju fronte]] || |- | style="background: #CE2029| || '''47.''' || [[Attēls:Gheorghe Gheorghiu-Dej1.jpg|80px]] || '''[[George Georgiu-Dežs]]'''<br /> ''Gheorghe Gheorghiu-Dej'' <br /><small>(1901—1965)</small> || [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1955]]. gada [[4. oktobris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''48.''' || [[Attēls:Chivu Stoica 1957.jpg|80px]] || '''[[Čivu Stoika]]'''<br /> ''Chivu Stoica'' <br /><small>(1908—1975)</small> || [[1955]]. gada [[4. oktobris]] — [[1961]]. gada [[20. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1961]]. gada [[21. marts]] — [[1965]]. gada [[20. augusts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1965-1989).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Sociālistiskā Republika]] (1965—1989) [[Attēls:Coat of arms of the Socialist Republic of Romania.svg|30px]] === {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1965—1989) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1965]]. gada [[21. augusts]] — [[1974]]. gada [[27. februāris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''50.''' || [[Attēls:Manea Manescu.jpg|80px]] || '''[[Maneja Manesku]]'''<br /> ''Manea Mănescu'' <br /><small>(1916—2009)</small> || [[1974]]. gada [[27. februāris]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''51.''' || [[Attēls:Ilie Verdet.jpg|80px]] || '''[[Ilije Verdecs]]'''<br /> ''Ilie Verdeț'' <br /><small>(1925—2001)</small> || [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1982]]. gada [[20. maijs]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''52.''' || [[Attēls:Constantin Dăscălescu 1983b.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Deskelesku]]'''<br /> ''Constantin Dăscălescu'' <br /><small>(1923—2003)</small> || [[1982]]. gada [[21. maijs]] — [[1989]]. gada [[22. decembris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānija|Rumānijas Republika]] (1989—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #da70d6 | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #bf0202 | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] (no [[2001]]. gada [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00| [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ff6633 | [[Demokrātiski Liberālā partija (Rumānija)|Demokrātiski Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1A8ABA | [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Premjerministri (1989 — ''pašlaik'')''' |- | style="background: #da70d6| || '''53.''' || [[Attēls:Petre Roman.jpg|80px]] || '''[[Petre Romans]]'''<br /> ''Petre Roman'' <br /><small>(1946)</small> || [[1989]]. gada [[26. decembris]] — [[1991]]. gada [[16. oktobris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #da70d6| || '''54.''' || [[Attēls:Conventia PD-L 2013 - Theodor Stolojan (2).jpg|80px]] || '''[[Teodors Stoložans]]'''<br /> ''Theodor Stolojan'' <br /><small>(1943)</small> || [[1991]]. gada [[16. oktobris]] — [[1992]]. gada [[19. novembris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #bf0202| || '''55.''' || [[Attēls:Nicolae Văcăroiu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Vekeroju]]'''<br /> ''Nicolae Văcăroiu'' <br /><small>(1943)</small> || [[1992]]. gada [[19. novembris]] — [[1996]]. gada [[11. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''56.''' || [[Attēls:Victor Ciorbea (1).JPG|80px]] || '''[[Viktors Kiorbja]]'''<br /> ''Victor Ciorbea'' <br /><small>(1954)</small> || [[1996]]. gada [[12. decembris]] — [[1998]]. gada [[30. marts]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[File:Gavril Dejeu.PNG|80px]] || [[Gavrils Dežu]] <br /> ''Gavril Dejeu'' <br /><small>(1932)</small> || [[1998]]. gada [[30. marts]] — [[17. aprīlis]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFCC00| || '''57.''' || [[Attēls:Radu Vasile(2).tif|80px]] || '''[[Radu Vasile]]'''<br /> ''Radu Vasile'' <br /><small>(1942—2013)</small> || [[1998]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[13. decembris]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || || '''[[Aleksandru Atanasiu]]'''<br /> ''Alexandru Athanasiu'' <br /><small>(1955)</small> || [[1999]]. gada [[13. decembris]] — [[22. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''58.''' || [[Attēls:Mugur Isărescu.jpg|80px]] || '''[[Mugurs Isaresku]]'''<br /> ''Mugur Isărescu'' <br /><small>(1949)</small> || [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2000]]. gada [[28. decembris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''59.''' || [[Attēls:Adrian Năstase3.jpg|80px]] || '''[[Andriāns Nestase]]'''<br /> ''Adrian Năstase'' <br /><small>(1950)</small> || [[2000]]. gada [[28. decembris]] — [[2004]]. gada [[21. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]]/[[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:5. Reuniunea BPN al PSD - 17.03.2014 (13216493103) (cropped).jpg|80px]] || [[Eižens Bežinariu]] <br /> ''Eugen Bejinariu'' <br /><small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[21. decembris]] — [[28. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''60.''' || [[Attēls:Tariceanu USL 2.0 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kelins Popesku Teričanu]]'''<br /> ''Călin Popescu-Tăriceanu'' <br /><small>(1952)</small> || [[2004]]. gada [[29. decembris]] — [[2008]]. gada [[22. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #ff6633| || '''61.''' || [[Attēls:Emil Boc.jpg|80px]] || '''[[Emīls Boks]]'''<br /> ''Emil Boc'' <br /><small>(1966)</small> || [[2008]]. gada [[22. decembris]] — [[2012]]. gada [[6. februāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[6. februāris]] — [[9. februāris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''62.''' || [[Attēls:Mihai Răzvan Ungureanu (nov 2013) (cropped).JPG|80px]] || '''[[Mihails Rezvans Ungurejanu]]'''<br /> ''Mihai Răzvan Ungureanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[9. februāris]] — [[7. maijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''63.''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Oprja]]'''<br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] — [[9. jūlijs]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[9. jūlijs]] — [[29. jūlijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || [[Gabriels Oprja]] <br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[29. jūlijs]] — [[10. augusts]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[10. augusts]] — [[5. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #1A8ABA| || — || [[Attēls:SorinCîmpeanu2015 (cropped).jpg|80px]] || [[Sorins Kimpjanu]] <br /> ''Sorin Cîmpeanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2015]]. gada [[5. novembris]] — [[17. novembris]] || [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''64.''' || [[Attēls:Dacian Ciolos (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dačiāns Čološs]]'''<br /> ''Dacian Cioloș'' <br /><small>(1969)</small> || [[2015]]. gada [[17. novembris]] — [[2017]]. gada [[4. janvāris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''65.''' || [[Attēls:Sorin Grindeanu, interview Feb 2015.jpg|80px]] || '''[[Sorins Grindjanu]]'''<br /> ''Sorin Grindeanu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2017]]. gada [[4. janvāris]] — [[29. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || '''66.''' || [[Attēls:Mihai Tudose 2018.jpg|80px]] || '''[[Mihajs Tudose]]'''<br /> ''Mihai Tudose'' <br /><small>(1967)</small> || [[2017]]. gada [[29. jūnijs]] — [[2018]]. gada [[16. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:Mihai Fifor (cropped).jpg|80px]] || [[Mihajs Fifors]]<br /> ''Mihai Fifor'' <br /><small>(1970)</small> || [[2018]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''67.''' || [[Attēls:Viorica Dăncilă June 2019.jpg|80px]] || '''[[Viorika Dančila]]'''<br /> ''Viorica Dăncilă'' <br /><small>(1963)</small> || [[2018]]. gada [[29. janvāris]] — [[2019]]. gada [[4. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''68.''' || [[Attēls:Ludovic Orban, EPP Summit, Sibiu, May 2019 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ludoviks Orbans]]'''<br /> ''Ludovic Orban'' <br /><small>(1963)</small> || [[2019]]. gada [[4. novembris]] — [[2020]]. gada [[7. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || [[Nikolaja Čuka]]<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2020]]. gada [[7. decembris]] — [[23. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''69.''' || [[Attēls:Romanian Prime Minister Vasile-Florin Cîțu (11-05-2021) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Florins Kicu]]'''<br /> ''Florin Cîțu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2019]]. gada [[23. decembris]] — [[2021]]. gada [[25. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''70.''' || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolaja Čuka]]'''<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2021]]. gada [[25. novembris]] — [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2023]]. gada [[12. jūnijs]] — [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''71.''' || [[Attēls:Marcel Ciolacu (18 January 2024) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Marcels Čolaku]]'''<br /> ''Marcel Ciolacu'' <br /><small>(1967)</small> || [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2025]]. gada [[6. maijs]] — [[23. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || 72 || [[Attēls:Ilie Bolojan (16 April 2026) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ilie Boložans]]'''<br />''Ilie Bolojan'' <br /><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] – ''pašlaik'' || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Rumānija|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] annkti4kvous06vb6xaranga3cxcs4k 4536646 4536645 2026-10-16T12:57:02Z DJ EV 31928 /* 30px Rumānijas Republika (1989—mūsdienas) 30px */ 4536646 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rumānija]]s premjerministri''', kuri ir valdības vadītāji. Amatu izveidoja [[1862]]. gadā [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogiste|Moldāvijas un Valahijas apvienotajās hercogistēs]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the United Principalities of Romania (1862–1866).svg|30px]] [[Moldāvijas un Valahijas apvienotās hercogistes]] (1859—1881)[[Attēls:Principality of Romania - 1872 CoA.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #66ccff | Konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D7B9FF | Mēreni liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EAD6EA | Radikāli liberālie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | Mēreni konservatīvie |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1862—1881)''' |- | style="background: #66ccff| || '''1.''' || [[Attēls:Barbu Catargiu2.jpg|80px]] || '''[[Barbu Katardžu]]'''<br /> ''Barbu Catargiu'' <br /><small>(1807—1862)</small> || [[1862]]. gada [[15. februāris]] — [[8. jūnijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #66ccff| || — || [[Attēls:Apostol Arsache1.jpg|80px]] || [[Apostols Arsake]] <br /> ''Apostol Arsache'' <br /><small>(1789—1869)</small> || [[1862]]. gada [[8. jūnijs]] — [[23. jūnijs]] || Konservatīvie || ''pagaidu ministru padomes priekšsēdētājs'' |- | style="background: #D7B9FF| || '''2.''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1862]]. gada [[24. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[11. oktobris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''3.''' || [[Attēls:Mihail Kogalniceanu utexas.jpg|80px]] || '''[[Mihails Kogelničanu]]'''<br /> ''Mihail Kogălniceanu'' <br /><small>(1817—1891)</small> || [[1863]]. gada [[11. oktobris]] — [[1865]]. gada [[26. janvāris]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''4.''' || [[Attēls:Constantin Bosianu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Bosjanu]]'''<br /> ''Constantin Bosianu'' <br /><small>(1815—1882)</small> || [[1865]]. gada [[26. janvāris]] — [[14. jūnijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''2.'')''' || [[Attēls:Nicolae Cretulescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Kreculesku]]'''<br /> ''Nicolae Crețulescu'' <br /><small>(1812—1900)</small> || [[1865]]. gada [[14. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[11. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #D7B9FF| || '''5.''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[11. februāris]] — [[10. maijs]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''6.''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1866]]. gada [[10. maijs]] — [[13. jūlijs]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')''' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1866]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1867]]. gada [[21. februāris]] || Mēreni liberālie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #EAD6EA| || '''7.''' || [[Attēls:Constantin Al. Creţulescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Kreculesku]]'''<br /> ''Constantin A. Crețulescu'' <br /><small>(1809—1884)</small> || [[1867]]. gada [[1. marts]] — [[4. augusts]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''8.''' || [[Attēls:Stefan Golescu - foto.jpg|80px]] || '''[[Štefans Golesku]]'''<br /> ''Ștefan Golescu'' <br /><small>(1809—1874)</small> || [[1867]]. gada [[26. novembris]] — [[1868]]. gada [[12. maijs]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #EAD6EA| || '''9.''' || [[Attēls:Nicolae Golescu desen.png|80px]] || '''[[Nikolaje Golesku]]'''<br /> ''Nicolae Golescu'' <br /><small>(1810—1877)</small> || [[1868]]. gada [[1. maijs]] — [[15. novembris]] || Radikāli liberālie || |- | style="background: #DDEEFF| || '''10.''' || [[Attēls:Dimitrie Ghica.jpg|80px]] || '''[[Dimitre Gika]]'''<br /> ''Dimitrije Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1868]]. gada [[16. novembris]] — [[1870]]. gada [[27. janvāris]] || Mēreni konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''11.''' || [[Attēls:Alexandru G. Golescu1.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Golesku]]'''<br /> ''Alexandru G. Golescu'' <br /><small>(1819—1881)</small> || [[1870]]. gada [[2. februāris]] — [[18. aprīlis]] || Mēreni liberālie || |- | style="background: #66ccff| || '''12.''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1870]]. gada [[20. aprīlis]] — [[14. decembris]] || Konservatīvie || |- | style="background: #D7B9FF| || '''(''5.'')' || [[Attēls:Ion Ghica 02.jpg|80px]] || '''[[Jons Gika]]'''<br /> ''Ion Ghica'' <br /><small>(1816—1897)</small> || [[1870]]. gada [[18. decembris]] — [[1871]]. gada [[11. marts]] || Mēreni liberālie || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1871]]. gada [[11. marts]] — [[1876]]. gada [[30. marts]] || Konservatīvie || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''13.''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1876]]. gada [[4. aprīlis]] — [[26. aprīlis]] || Konservatīvie || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''12.'')''' || [[Attēls:Manolache Costache Epureanu.jpg|80px]] || '''[[Manolake Konstake Epurjanu]]'''<br /> ''Manolache Costache Epureanu'' <br /><small>(1823—1880)</small> || [[1876]]. gada [[6. maijs]] — [[5. augusts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1876]]. gada [[5. augusts]] — [[1881]]. gada [[13. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānijas Karaliste]] (1881—1947) [[Attēls:Kingdom of Romania - Big CoA.svg|30px]] === {{colbegin|5}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #66ccff | [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange | [[Rumāņu Nacionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #b3dc10 | [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDEEFF | [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00 | [[Nacionālā Zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #AADDFF | [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| brown | [[Nacionālkristīgā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gray | [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1947)''' |- | style="background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[13. marts]] — [[9. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''15.''' || [[Attēls:Dimitrie Brătianu.png|80px]] || '''[[Dimitrije Bretjanu]]'''<br /> ''Dimitrie Brătianu'' <br /><small>(1818—1892)1)</small> || [[1881]]. gada [[10. aprīlis]] — [[8. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''14.'')''' || [[Attēls:Ion C. Bratianu 01.png|80px]] || '''[[Jons Bretjanu]]'''<br /> ''Ion Brătianu'' <br /><small>(1821—1891)</small> || [[1881]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1888]]. gada [[20. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''16.''' || [[Attēls:Teodor Rosetti.jpg|80px]] || '''[[Teodors Roseti]]'''<br /> ''Theodor Rosetti'' <br /><small>(1837—1932)</small> || [[1888]]. gada [[23. marts]] — [[1889]]. gada [[22. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1889]]. gada [[29. marts]] — [[3. novembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''17.''' || [[Attēls:Gheorghe Manu.jpg|80px]] || '''[[George Manu]]'''<br /> ''Gheorghe Manu'' <br /><small>(1833—1911)</small> || [[1889]]. gada [[5. novembris]] — [[1891]]. gada [[15. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''13.'')''' || [[Attēls:Emanoil Ion Florescu 01.jpg|80px]] || '''[[Jons Emanuels Floresku]]'''<br /> ''Ion Emanuel Florescu'' <br /><small>(1819—1893)</small> || [[1891]]. gada [[2. marts]] — [[29. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''6.'')''' || [[Attēls:Lascarcatargiu.jpg|80px]] || '''[[Laskērs Katardžu]]'''<br /> ''Lascăr Catargiu'' <br /><small>(1823—1899)</small> || [[1891]]. gada [[29. decembris]] — [[1895]]. gada [[15. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''18.''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1895]]. gada [[15. oktobris]] — [[1896]]. gada [[2. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''19.''' || [[Attēls:Petre S Aurelian.jpg|80px]] || '''[[Petre Aureliāns]]'''<br /> ''Petre Aurelian'' <br /><small>(1833—1909)</small> || [[1896]]. gada [[2. decembris]] — [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1897]]. gada [[12. aprīlis]] — [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''20.''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1899]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #66ccff| || '''21.''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1900]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1901]]. gada [[13. februāris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1901]]. gada [[27. februāris]] — [[1906]]. gada [[4. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''(''20.'')''' || [[Attēls:Cantacuzino.jpg|80px]] || '''[[George Grigore Kantazīno]]'''<br /> ''Gheorghe Grigore Cantacuzino'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[4. janvāris]] — [[1907]]. gada [[24. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(18).''' || [[Attēls:Dimitrie A Sturdza.jpg|80px]] || '''[[Dimitrije Sturdza]]'''<br /> ''Dimitrie Sturdza'' <br /><small>(1833—1914)</small> || [[1907]]. gada [[24. marts]] — [[1909]]. gada [[9. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''22.''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1909]]. gada [[9. janvāris]] — [[1910]]. gada [[28. decembris]] || |- | style="background: #66ccff| || '''(''21.'')''' || [[Attēls:P.P. Carp.jpeg|80px]] || '''[[Petre P. Karps]]'''<br /> ''Petre P. Carp'' <br /><small>(1837—1919)</small> || [[1910]]. gada [[29. decembris]] — [[1912]]. gada [[28. marts]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #66ccff| || '''23.''' || [[Attēls:Titu Maiorescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Titu Majoresku]]'''<br /> ''Titu Maiorescu'' <br /><small>(1840—1917)</small> || [[1912]]. gada [[28. marts]] — [[1913]]. gada [[31. decembris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1914]]. gada [[4. janvāris]] — [[1918]]. gada [[28. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''24.''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[29. janvāris]] — [[4. marts]] || Militārais || |- | style="background: #66ccff| || '''25.''' || [[Attēls:Marghiloman 2.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Margilomans]]'''<br /> ''Alexandru Marghiloman'' <br /><small>(1854—1925)</small> || [[1918]]. gada [[5. marts]] — [[23. oktobris]] || [[Konservatīvā partija (Rumānija, 1880–1918)|Konservatīvā partija]] || |- | style="background: #C3B091| || '''26.''' || [[Attēls:Constantin Coanda.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Koande]]'''<br /> ''Constantin Coandă'' <br /><small>(1857—1932)</small> || [[1918]]. gada [[24. oktobris]] — [[29. novembris]] || Militārais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1918]]. gada [[29. novembris]] — [[1919]]. gada [[26. septembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #C3B091| || '''27.''' || [[Attēls:ArturVaitoianu.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Veitojanu]]'''<br /> ''Artur Văitoianu'' <br /><small>(1864—1956)</small> || [[1919]]. gada [[27. septembris]] — [[30. novembris]] || Militārais || |- | style="background: orange| || '''28.''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1919]]. gada [[1. decembris]] — [[1920]]. gada [[12. marts]] || [[Rumāņu Nacionālā partija]] || |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1920]]. gada [[13. marts]] — [[1921]]. gada [[16. decembris]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDEEFF| || '''29.''' || [[Attēls:Take jonescu.png|80px]] || '''[[Take Jonesku]]'''<br /> ''Take Ionescu'' <br /><small>(1858—1922)</small> || [[1921]]. gada [[17. decembris]] — [[1922]]. gada [[19. janvāris]] || [[Konservatīvi Demokrātiskā partija]] |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1922]]. gada [[19. janvāris]] — [[1926]]. gada [[29. marts]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 4. pilnvaru termiņš |- | style="background: #b3dc10| || '''(''24.'')''' || [[Attēls:Alexandru Averescu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Averesku]]'''<br /> ''Alexandru Averescu'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1926]]. gada [[30. marts]] — [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] || [[Tautas partija (starpkaru Rumānija)|Tautas partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #DDDDDD| || '''30.''' || [[Attēls:Barbu Stirbey.jpg|80px]] || '''[[Barbu Štirbejs]]'''<br /> ''Barbu Știrbey'' <br /><small>(1873—1946)</small> || [[1927]]. gada [[4. jūnijs]] — [[20. jūnijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #FFFF00| || '''(''22.'')''' || [[Attēls:Ion I C Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Jons I. C. Bretjanu]]'''<br /> ''Ion I. C. Brătianu'' <br /><small>(1864—1927)</small> || [[1927]]. gada [[21. jūnijs]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || 5. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''31.''' || [[Attēls:Vintila Bratianu - Foto01.jpg|80px]] || '''[[Vintile Bretjanu]]'''<br /> ''Vintilă Brătianu'' <br /><small>(1867—1930)</small> || [[1927]]. gada [[24. novembris]] — [[1928]]. gada [[9. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''32.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1928]]. gada [[10. novembris]] — [[1930]]. gada [[6. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] |- | style="background: #FFCC00| || '''33.''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[7. jūnijs]] — [[12. jūnijs]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[13. jūnijs]] — [[9. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''33.'')''' || [[Attēls:Mironescu.PNG|80px]] || '''[[George Mironesku]]'''<br /> ''Gheorghe Mironescu'' <br /><small>(1874—1949)</small> || [[1930]]. gada [[10. oktobris]] — [[1931]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #AADDFF| || '''34.''' || [[Attēls:Nicolae Iorga.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Jorga]]'''<br /> ''Nicolae Iorga'' <br /><small>(1871—1940)</small> || [[1931]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1932]]. gada [[5. jūnijs]] || [[Nacionāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Nacionāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1932]]. gada [[6. jūnijs]] — [[19. oktobris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''32.'')''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2000-0518-507, Julius Maniu.jpg|80px]] || '''[[Jūliu Manju]]'''<br /> ''Iuliu Maniu'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] — [[1933]]. gada [[13. janvāris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFCC00| || '''(''28.'')''' || [[Attēls:Vaida-Voevod.jpg|80px]] || '''[[Aleksandru Vaida-Voevods]]'''<br /> ''Alexandru Vaida-Voevod'' <br /><small>(1872—1950)</small> || [[1933]]. gada [[14. janvāris]] — [[13. novembris]] || [[Nacionālā Zemnieku partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #FFFF00| || '''35.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Duca - Foto02.jpg|80px]] || '''[[Jons George Duka]]'''<br /> ''Ion G. Duca'' <br /><small>(1879—1933)</small> || [[1933]]. gada [[14. novembris]] — [[1933]]. gada [[29. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Constantin Angelescu.jpg|80px]] || [[Konstantīns Angelesku]] <br /> ''Constantin Angelescu'' <br /><small>(1870—1948)</small> || [[1933]]. gada [[29. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. janvāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''36.''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1934]]. gada [[4. janvāris]] — [[1937]]. gada [[28. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (vēsturiskā)]] || |- | style="background: brown| || '''37.''' || [[Attēls:Octavian Goga.jpg|80px]] || '''[[Oktaviāns Goga]]'''<br /> ''Octavian Goga'' <br /><small>(1881—1938)</small> || [[1937]]. gada [[29. decembris]] — [[1938]]. gada [[10. februāris]] || [[Nacionālkristīgā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''38.''' || [[Attēls:Miron Cristia patriach of Romania.JPG|80px]] || '''[[Patriarhs]] [[Mirons Kristja]]'''<br /> ''Patriarch Miron Cristea'' <br /><small>(1868—1939)</small> || [[1938]]. gada [[11. februāris]] — [[1939]]. gada [[6. marts]] || Neatkarīgais || |- | style="background: gray| || '''39.''' || [[Attēls:Armand Calinescu.jpg|80px]] || '''[[Armands Kelinesku]]'''<br /> ''Armand Călinescu'' <br /><small>(1893—1939)</small> || [[1939]]. gada [[7. marts]] — [[21. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''40.''' || [[Attēls:Argeseanu Gheorghe2.jpg|80px]] || '''[[George Argešanu]]'''<br /> ''Gheorghe Argeșanu'' <br /><small>(1883—1940)</small> || [[1939]]. gada [[21. septembris]] — [[28. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''41.''' || [[Attēls:Argeto.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Argetojanu]]'''<br /> ''Constantin Argetoianu'' <br /><small>(1871—1955)</small> || [[1939]]. gada [[28. septembris]] — [[23. novembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: gray| || '''(''36.'')''' || [[Attēls:Gheorghe Tătărescu.jpg|80px]] || '''[[George Teteresku]]'''<br /> ''Gheorghe Tătărescu'' <br /><small>(1886—1957)</small> || [[1939]]. gada [[24. novembris]] — [[1940]]. gada [[3. jūlijs]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: gray| || '''42.''' || [[Attēls:Ion Gigurtu.jpg|80px]] || '''[[Jons Gigurtu]]'''<br /> ''Ion Gigurtu'' <br /><small>(1886—1959)</small> || [[1940]]. gada [[4. jūlijs]] — [[4. septembris]] || [[Nacionālā atdzimšanas fronte]] || |- | style="background: #C3B091| || '''43.''' || [[Attēls:Ion antonescu.png|80px]] || '''[[Jons Antonesku]]'''<br /> ''Ion Antonescu'' <br /><small>(1882—1946)</small> || [[1940]]. gada [[4. septembris]] — [[1944]]. gada [[23. augusts]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''44.''' || [[Attēls:ConstantinSanatescu.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Senetesku]]'''<br /> ''Constantin Sănătescu'' <br /><small>(1885—1947)</small> || [[1944]]. gada [[23. augusts]] — [[5. decembris]] || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || '''45.''' || [[Attēls:Nicolae Radescu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Radesku]]'''<br /> ''Nicolae Rădescu'' <br /><small>(1874—1953)</small> || [[1944]]. gada [[6. decembris]] — [[1945]]. gada [[28. februāris]] || Militārais || |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1945]]. gada [[6. marts]] — [[1947]]. gada [[29. decembris]] || [[Arāju fronte]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika]] (1947—1965) [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1948-1952).svg|30px]] [[Attēls:Coat of arms of the Popular Republic of Romania (1952-1965).svg|30px]] === {{legend| #FF3333 | [[Arāju fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1881—1965) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #FF3333| || '''46.''' || [[Attēls:Petru Groza Anefo.jpg|80px]] || '''[[Petru Groza]]'''<br /> ''Petru Groza'' <br /><small>(1884—1958)</small> || [[1947]]. gada [[30. decembris]] — [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] || [[Arāju fronte]] || |- | style="background: #CE2029| || '''47.''' || [[Attēls:Gheorghe Gheorghiu-Dej1.jpg|80px]] || '''[[George Georgiu-Dežs]]'''<br /> ''Gheorghe Gheorghiu-Dej'' <br /><small>(1901—1965)</small> || [[1952]]. gada [[2. jūnijs]] — [[1955]]. gada [[4. oktobris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''48.''' || [[Attēls:Chivu Stoica 1957.jpg|80px]] || '''[[Čivu Stoika]]'''<br /> ''Chivu Stoica'' <br /><small>(1908—1975)</small> || [[1955]]. gada [[4. oktobris]] — [[1961]]. gada [[20. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1961]]. gada [[21. marts]] — [[1965]]. gada [[20. augusts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania (1965-1989).svg|30px]] [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Sociālistiskā Republika]] (1965—1989) [[Attēls:Coat of arms of the Socialist Republic of Romania.svg|30px]] === {{legend| #CE2029 | [[Rumānijas Komunistiskā partija]] (līdz [[1965]]. gadam [[Rumānijas Komunistiskā partija|Rumānijas Strādnieku partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Ministru padomes priekšsēdētāji (1965—1989) (neoficiāli Premjerministri)''' |- | style="background: #CE2029| || '''49.''' || [[Attēls:Ion Gheorghe Maurer1.jpg|80px]] || '''[[Jons George Maurers]]'''<br /> ''Ion Gheorghe Maurer'' <br /><small>(1902—2000)</small> || [[1965]]. gada [[21. augusts]] — [[1974]]. gada [[27. februāris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''50.''' || [[Attēls:Manea Manescu.jpg|80px]] || '''[[Maneja Manesku]]'''<br /> ''Manea Mănescu'' <br /><small>(1916—2009)</small> || [[1974]]. gada [[27. februāris]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''51.''' || [[Attēls:Ilie Verdet.jpg|80px]] || '''[[Ilije Verdecs]]'''<br /> ''Ilie Verdeț'' <br /><small>(1925—2001)</small> || [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1982]]. gada [[20. maijs]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #CE2029| || '''52.''' || [[Attēls:Constantin Dăscălescu 1983b.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Deskelesku]]'''<br /> ''Constantin Dăscălescu'' <br /><small>(1923—2003)</small> || [[1982]]. gada [[21. maijs]] — [[1989]]. gada [[22. decembris]] || [[Rumānijas Komunistiskā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Romania.svg|30px]] [[Rumānija|Rumānijas Republika]] (1989—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #da70d6 | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #bf0202 | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] (no [[2001]]. gada [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFCC00| [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFFF00 | [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ff6633 | [[Demokrātiski Liberālā partija (Rumānija)|Demokrātiski Liberālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1A8ABA | [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="7" | '''Premjerministri (1989 — ''pašlaik'')''' |- | style="background: #da70d6| || '''53.''' || [[Attēls:Petre Roman.jpg|80px]] || '''[[Petre Romans]]'''<br /> ''Petre Roman'' <br /><small>(1946)</small> || [[1989]]. gada [[26. decembris]] — [[1991]]. gada [[16. oktobris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #da70d6| || '''54.''' || [[Attēls:Conventia PD-L 2013 - Theodor Stolojan (2).jpg|80px]] || '''[[Teodors Stoložans]]'''<br /> ''Theodor Stolojan'' <br /><small>(1943)</small> || [[1991]]. gada [[16. oktobris]] — [[1992]]. gada [[19. novembris]] || [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] || |- | style="background: #bf0202| || '''55.''' || [[Attēls:Nicolae Văcăroiu.jpg|80px]] || '''[[Nikolaje Vekeroju]]'''<br /> ''Nicolae Văcăroiu'' <br /><small>(1943)</small> || [[1992]]. gada [[19. novembris]] — [[1996]]. gada [[11. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFCC00| || '''56.''' || [[Attēls:Victor Ciorbea (1).JPG|80px]] || '''[[Viktors Kiorbja]]'''<br /> ''Victor Ciorbea'' <br /><small>(1954)</small> || [[1996]]. gada [[12. decembris]] — [[1998]]. gada [[30. marts]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[File:Gavril Dejeu.PNG|80px]] || [[Gavrils Dežu]] <br /> ''Gavril Dejeu'' <br /><small>(1932)</small> || [[1998]]. gada [[30. marts]] — [[17. aprīlis]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFCC00| || '''57.''' || [[Attēls:Radu Vasile(2).tif|80px]] || '''[[Radu Vasile]]'''<br /> ''Radu Vasile'' <br /><small>(1942—2013)</small> || [[1998]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1999]]. gada [[13. decembris]] || [[Kristīgi demokrātiskā Nacionālā zemnieku partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || || '''[[Aleksandru Atanasiu]]'''<br /> ''Alexandru Athanasiu'' <br /><small>(1955)</small> || [[1999]]. gada [[13. decembris]] — [[22. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''58.''' || [[Attēls:Mugur Isărescu.jpg|80px]] || '''[[Mugurs Isaresku]]'''<br /> ''Mugur Isărescu'' <br /><small>(1949)</small> || [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2000]]. gada [[28. decembris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''59.''' || [[Attēls:Adrian Năstase3.jpg|80px]] || '''[[Andriāns Nestase]]'''<br /> ''Adrian Năstase'' <br /><small>(1950)</small> || [[2000]]. gada [[28. decembris]] — [[2004]]. gada [[21. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Rumānijas Sociāldemokrātiskā partija]]/[[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:5. Reuniunea BPN al PSD - 17.03.2014 (13216493103) (cropped).jpg|80px]] || [[Eižens Bežinariu]] <br /> ''Eugen Bejinariu'' <br /><small>(1959)</small> || [[2004]]. gada [[21. decembris]] — [[28. decembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''60.''' || [[Attēls:Tariceanu USL 2.0 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kelins Popesku Teričanu]]'''<br /> ''Călin Popescu-Tăriceanu'' <br /><small>(1952)</small> || [[2004]]. gada [[29. decembris]] — [[2008]]. gada [[22. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #ff6633| || '''61.''' || [[Attēls:Emil Boc.jpg|80px]] || '''[[Emīls Boks]]'''<br /> ''Emil Boc'' <br /><small>(1966)</small> || [[2008]]. gada [[22. decembris]] — [[2012]]. gada [[6. februāris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[6. februāris]] — [[9. februāris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''62.''' || [[Attēls:Mihai Răzvan Ungureanu (nov 2013) (cropped).JPG|80px]] || '''[[Mihails Rezvans Ungurejanu]]'''<br /> ''Mihai Răzvan Ungureanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2012]]. gada [[9. februāris]] — [[7. maijs]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''63.''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2012]]. gada [[7. maijs]] — [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || '''[[Gabriels Oprja]]'''<br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[22. jūnijs]] — [[9. jūlijs]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[9. jūlijs]] — [[29. jūlijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: red| || — || [[Attēls:Gabriel Oprea.jpg|80px]] || [[Gabriels Oprja]] <br /> ''Gabriel Oprea'' <br /><small>(1961)</small> || [[2015]]. gada [[29. jūlijs]] — [[10. augusts]] || [[Rumānijas Nacionālā progresa savienība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''(''63.'')''' || [[Attēls:Victor Ponta debate November 2014.jpg|80px]] || '''[[Viktors Punta]]'''<br /> ''Victor Ponta'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[10. augusts]] — [[5. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || 3. pilnvaru termiņš |- | style="background: #1A8ABA| || — || [[Attēls:SorinCîmpeanu2015 (cropped).jpg|80px]] || [[Sorins Kimpjanu]] <br /> ''Sorin Cîmpeanu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2015]]. gada [[5. novembris]] — [[17. novembris]] || [[Liberāļu un demokrātu alianse (Rumānija)|Liberāļu un demokrātu alianse]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''64.''' || [[Attēls:Dacian Ciolos (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dačiāns Čološs]]'''<br /> ''Dacian Cioloș'' <br /><small>(1969)</small> || [[2015]]. gada [[17. novembris]] — [[2017]]. gada [[4. janvāris]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #bf0202| || '''65.''' || [[Attēls:Sorin Grindeanu, interview Feb 2015.jpg|80px]] || '''[[Sorins Grindjanu]]'''<br /> ''Sorin Grindeanu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2017]]. gada [[4. janvāris]] — [[29. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || '''66.''' || [[Attēls:Mihai Tudose 2018.jpg|80px]] || '''[[Mihajs Tudose]]'''<br /> ''Mihai Tudose'' <br /><small>(1967)</small> || [[2017]]. gada [[29. jūnijs]] — [[2018]]. gada [[16. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #bf0202| || — || [[Attēls:Mihai Fifor (cropped).jpg|80px]] || [[Mihajs Fifors]]<br /> ''Mihai Fifor'' <br /><small>(1970)</small> || [[2018]]. gada [[16. janvāris]] — [[29. janvāris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''67.''' || [[Attēls:Viorica Dăncilă June 2019.jpg|80px]] || '''[[Viorika Dančila]]'''<br /> ''Viorica Dăncilă'' <br /><small>(1963)</small> || [[2018]]. gada [[29. janvāris]] — [[2019]]. gada [[4. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''68.''' || [[Attēls:Ludovic Orban, EPP Summit, Sibiu, May 2019 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ludoviks Orbans]]'''<br /> ''Ludovic Orban'' <br /><small>(1963)</small> || [[2019]]. gada [[4. novembris]] — [[2020]]. gada [[7. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || [[Nikolaja Čuka]]<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2020]]. gada [[7. decembris]] — [[23. decembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || '''69.''' || [[Attēls:Romanian Prime Minister Vasile-Florin Cîțu (11-05-2021) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Florins Kicu]]'''<br /> ''Florin Cîțu'' <br /><small>(1973)</small> || [[2019]]. gada [[23. decembris]] — [[2021]]. gada [[25. novembris]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || '''70.''' || [[Attēls:Nicolae Ciuca (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nikolaja Čuka]]'''<br /> ''Nicolae Ciucă'' <br /><small>(1967)</small> || [[2021]]. gada [[25. novembris]] — [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2023]]. gada [[12. jūnijs]] — [[15. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #bf0202| || '''71.''' || [[Attēls:Marcel Ciolacu (18 January 2024) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Marcels Čolaku]]'''<br /> ''Marcel Ciolacu'' <br /><small>(1967)</small> || [[2023]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #FFFF00| || — || [[Attēls:Cătălin Predoiu 2008.jpg|80px]] || '''[[Ketelins Predoju]]'''<br /> ''Cătălin Predoiu'' <br /><small>(1968)</small> || [[2025]]. gada [[6. maijs]] — [[23. jūnijs]] || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #FFFF00| || 72 || [[Attēls:Ilie Bolojan (16 April 2026) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ilie Boložans]]'''<br />''Ilie Bolojan'' <br /><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[23. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Nacionāli Liberālā partija (Rumānija)|Nacionāli Liberālā partija]] || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Rumānija|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] ray2leuicakylhrrfn30jbzzqv0ntlk 0 348545 4537043 4515272 2026-10-17T10:37:12Z Martin Macha 2111 92653 /* Uzskaitījums */ 4537043 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ungārija]]s valsts vadītāji''', kopš [[1849]]. gada, kad tika deklarēta [[Ungārijas deklarācija par neatkarību]] un izveidota [[Ungārijas valsts]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Civil Ensign of Hungary.svg|30px]] [[Ungārijas valsts]] (1849) [[Attēls:Coa Hungary Country History (1849).svg|30px]] === {{legend| #68001D | Opozīcijas partija |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #68001D| || '''1.''' || [[Attēls:Vastagh Portrait of Lajos Kossuth.jpg|80px]] || '''[[Lajošs Košuts]]''' <br/> ''Lajos Kossuth'' <br/><small>(1802–1894)</small> || [[1849]]. gada [[14. aprīlis]] — [[11. augusts]] || Opozīcijas partija || Gubernators, prezidents;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] (līdz [[1849]]. gada [[1. maijs|1. maijam]]) |- | style="background: #C3B091| || — || [[Attēls:Görgei Artúr by Miklós Barabás.jpg|80px]] || [[Artūrs Gērgejs]] <br/> ''Artúr Görgey'' <br/><small>(1818–1916)</small> || [[1849]]. gada [[11. augusts]] — [[13. augusts]] || Militārais / Revolucionāru armija || ''pagaidu civilā un militārā vara'' || |} ''Pēc [[1848. gada Ungārijas revolūcija]]s neveiksmes tika atjaunota [[Ungārijas Karaliste]] un tā kļuva par neatņemamu sastāvdaļu [[Austrijas Impērija]]i līdz [[1867]]. gadam, kad tika izveidota [[Austroungārija]]s dubultā monarhija un Ungārijas karaliste tika izveodta kā [[Transleitānija|Svētā Stefana kroņa zemes]].'' === [[Transleitānija|Svētā Stefana kroņa zemes]] (1867 — 1918) [[Attēls:Coat of arms of the Lands of the Holy Hungarian Crown (1915-1918, 1919-1946; angels).svg|30px]] === * ''Skatīt arī: [[Ungārijas valdnieku uzskaitījums]]'' {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Ģerbonis !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Dinastija !! Amats !! Piezīmes |- | || — || [[Attēls:Franz Joseph of Austria 1910 old.jpg|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Emperor Franz Joseph I.svg|60px]] || '''[[Francis Jozefs I Hābsburgs]]''' <br/> ''Franz Joseph I'' <br/><small>(1830–1916)</small> || [[1867]]. gada [[30. marts]] — [[1916]]. gada [[21. novembris]] || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || [[Austroungārija]]s ķeizars || |- | || — || [[Attēls:Theodor Mayerhofer Kaiser Karl I von österreich 1917.jpg|80px]] || [[Attēls:Imperial Coat of Arms of the Empire of Austria (1815).svg|60px]] || '''[[Kārlis I Hābsburgs]]''' <br/> ''Karl I'' <br/><small>(1887–1922)</small> || [[1916]]. gada [[21. novembris]] — [[1918]]. gada [[16. novembris]] || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || [[Austroungārija]]s ķeizars || |} === [[Attēls:Flag of Hungary (1918-1919; 3-2 aspect ratio).svg|30px]] [[Ungārijas Pirmā republika]] (1918 — 1919) [[Attēls:Coat of arms of Hungary (1918-1919).svg|30px]] === {{legend|#68001D|[[Neatkarības partija '48|F48P–Kāroji]]|border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | rowspan="2" style="background: #68001D| || rowspan="2"| '''1.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Mihaly-karolyi--outlawsdiary00tormuoft.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Mihājs Kāroji]]''' <br/> ''Mihály Károlyi'' <br/><small>(1875–1955)</small> || [[1918]]. gada [[16. novembris]] — [[1919]]. gada [[11. janvāris]] || rowspan="2"| [[Neatkarības partija '48|F48P–Kāroji]]|| Pagaidu prezidents;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] (līdz [[1919]]. gada [[11. janvāris|11. janvārim]]) || |- | [[1919]]. gada [[11. janvāris]] — [[1919]]. gada [[21. marts]] || Prezidents |} === [[Attēls:Flag of Hungary (1919).svg|30px]] [[Ungārijas Padomju Republika]] (1919) [[Attēls:Red star.svg|30px]] === {{legend| #FF0000 | [[Ungārijas komunistu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #BE1F2E | [[Ungārijas sociāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #FF0000| || '''1.''' || [[Attēls:Garbai Sándor.JPG|80px]] || '''[[Šāndors Garbajs]]''' <br/> ''Sándor Garbai'' <br/><small>(1879–1947)</small> || [[1919]]. gada [[7. augusts]] — [[1. augusts]] || [[Ungārijas komunistu partija]]|| Centrālās Izpildu padomes priekšsēdētājs || |- | style="background: #BE1F2E| || — || [[Attēls:Peidl Gyula.jpg|80px]] || [[Ģula Peidls]] <br/> ''Gyula Peidl'' <br/><small>(1873–1943)</small> || [[1919]]. gada [[1. augusts]] — [[6. augusts]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Ungārijas sociāldemokrātiskā partija]]|| Pagaidu valsts vadītājs;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] |} === [[Attēls:Flag of Hungary (1915-1918, 1919-1946).svg|30px]] [[Ungārijas Republika (1919—1920)|Ungārijas Republika]] (1919 — 1920) [[Attēls:Coat of arms of Hungary (1915-1918, 1919-1946; angels).svg|30px]] === {{legend| #6091BA | [[Nacionāli kristīgās savienības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Joseph August of Austria (1872-1962) in 1917.jpg|80px]] || '''[[Austrijas Jozefs Augusts|Jozefs Augusts]]''' <br/> ''Joseph August'' <br/><small>(1872–1962)</small> || [[1919]]. gada [[7. augusts]] — [[23. augusts]] || Neatkarīgais || Ungārijas reģents || |- | style="background: #6091BA| || — || [[Attēls:István Friedrich Hungarian Prime Minister.jpg|80px]] || [[Ištvāns Frīdrihs]] <br/> ''István Friedrich'' <br/><small>(1883–1951)</small> || [[1919]]. gada [[23. augusts]] — [[24. novembris]] || [[Nacionāli kristīgās savienības partija]]|| Pagaidu valsts vadītājs;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] |- | style="background: #6091BA| || — || [[Attēls:Huszar Karoly.jpg|80px]] || [[Kārojs Husārs]] <br/> ''Károly Huszár'' <br/><small>(1882–1941)</small> || [[1919]]. gada [[24. novembris]] — [[1920]]. gada [[1. marts]] || [[Nacionāli kristīgās savienības partija]]|| Pagaidu valsts vadītājs;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] |} === [[Attēls:Flag of Hungary (1915-1918, 1919-1946).svg|30px]] [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijas Karaliste]] (1920 — 1946) [[Attēls:Coat of arms of Hungary (1915-1918, 1919-1946; angels).svg|30px]] === {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Horthy the regent.jpg|80px]] || '''[[Miklošs Horti]]''' <br/> ''Miklós Horthy'' <br/><small>(1868–1957)</small> || [[1920]]. gada [[1. marts]] — [[1944]]. gada [[15. oktobris]] || Neatkarīgais || Ungārijas reģents || |} ==== [[Attēls:Flag of Hungary (1915-1918, 1919-1946).svg|30px]] [[Valsts vienotības valdība (Ungārija)|Valsts vienotības valdība]] [[Attēls:Coat of arms of Hungary (1945).svg|30px]] ==== {{legend| #964B00 | [[Bultu krusta partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #964B00| || '''1.''' || [[Attēls:Ferenc Szálasi.jpg|80px]] || '''[[Ferencs Sālaši]]''' <br/> ''Ferenc Szálasi'' <br/><small>(1897–1946)</small> || [[1944]]. gada [[16. oktobris]] — [[1945]]. gada [[28. marts]] || [[Bultu krusta partija]]|| Valsts vadītājs;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] |} ==== Garantētā Padomju pagaidu valdība (1944 — 1946) ==== {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Béla Miklós de Dálnok 1944.jpg|80px]] || [[Bēla Miklošs]] <br/> ''Béla Miklós'' <br/><small>(1890–1948)</small> || [[1944]]. gada [[21. decembris]] — [[1945]]. gada [[25. janvāris]] || Neatkarīgais || Valsts vadītājs;<br/> arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] |- | || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Augstākā Nacionālā padome (Ungārija)|Augstākā Nacionālā padome]]|| [[1945]]. gada [[26. janvāris]] — [[1946]]. gada [[1. februāris]] || Vairākas partijas || Valsts vadītājs |} === [[Attēls:Flag of Hungary (1946-1949, 1956-1957).svg|30px]] [[Ungārijas Otrā republika]] (1946 — 1949) [[Attēls:Coat of arms of Hungary (1946-1949, 1956-1957).svg|30px]] === {{legend| #808000 | [[Neatkarīgā sīksaimniecību, agrāro strādnieku un pilsoņu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF0000 | [[Ungārijas Darbaļaužu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #808000| || '''1.''' || [[Attēls:Tildy Zoltán-MTI 1946.jpg|80px]] || '''[[Zoltāns Tildi]]''' <br/> ''Zoltán Tildy'' <br/><small>(1889–1961)</small> || [[1946]]. gada [[1. februāris]] — [[1948]]. gada [[3. augusts]] || [[Neatkarīgā sīksaimniecību, agrāro strādnieku un pilsoņu partija]]|| Prezidents || |- | style="background: #FF0000| || '''2.''' || [[Attēls:Szakasits Árpád 1949.jpg|80px]] || '''[[Ārpāds Sakašics]]''' <br/> ''Árpád Szakasits'' <br/><small>(1888–1965)</small> || [[1948]]. gada [[3. augusts]] — [[1949]]. gada [[23. augusts]] || [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]|| Prezidents || |} === [[Attēls:Flag of Hungary.svg|30px]] [[Ungārijas Tautas Republika]] (1949 — 1989) [[Attēls:Coat of arms of Hungary (1957-1990).svg|30px]] === ==== Prezidentālās padomes priekšsēdētāji ==== {{legend| #FF0000 | [[Ungārijas Darbaļaužu partija]] / [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | style="background: #FF0000| || '''1.''' || [[Attēls:Szakasits Árpád 1949.jpg|80px]] || '''[[Ārpāds Sakašics]]''' <br/> ''Árpád Szakasits'' <br/><small>(1888–1965)</small> || [[1949]]. gada [[23. augusts]] — [[1950]]. gada [[26. aprīlis]] || [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]|| |- | style="background: #FF0000| || '''2.''' || [[Attēls:Rónai Sándor (crop).jpg|80px]] || '''[[Šāndors Ronai]]''' <br/> ''Sándor Rónai'' <br/><small>(1892–1965)</small> || [[1950]]. gada [[26. aprīlis]] — [[1952]]. gada [[14. augusts]] || [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]|| |- | rowspan="2" style="background: #FF0000| || rowspan="2"| '''3.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Dobi István 1948-06.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Ištvāns Dobi]]''' <br/> ''István Dobi'' <br/><small>(1898–1968)</small> || [[1952]]. gada [[14. augusts]] — [[1956]]. gada [[25. oktobris]] || [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]|| rowspan="2" | |- | [[1956]]. gada [[25. oktobris]] — [[1967]]. gada [[14. aprīlis]] || [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]] |- | style="background: #FF0000| || '''4.''' || [[Attēls:Pál Losonczi.jpg|80px]] || '''[[Pāls Lošonci]]''' <br/> ''Pál Losonczi'' <br/><small>(1919–2005)</small> || [[1967]]. gada [[14. aprīlis]] — [[1987]]. gada [[25. jūnijs]] || [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]]|| |- | style="background: #FF0000| || '''5.''' || [[Attēls:Németh Károly -Fortepan.jpg|80px]] || '''[[Kārojs Nēmets]]''' <br/> ''Károly Németh'' <br/><small>(1922–2008)</small> || [[1987]]. gada [[25. jūnijs]] — [[1988]]. gada [[29. jūnijs]] || [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]]|| |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[Attēls:Straub F. Brunó3 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Bruno Ferencs Straubs]]''' <br/> ''Brunó Ferenc Straub'' <br/><small>(1914–1996)</small> || [[1988]]. gada [[29. jūnijs]] — [[1989]]. gada [[23. oktobris]] || Neatkarīgais || |} ==== [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]s / [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]]s ģenerālsekretāri ==== {{legend| #FF0000 | [[Ungārijas Darbaļaužu partija]] / [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | style="background: #FF0000| || '''1.''' || [[Attēls:Kommunista politikusok a tribünön fortepan 79084 (profile-4).jpg|80px]] || '''[[Māķāšs Rākoši]]''' <br/> ''Mátyás Rákosi'' <br/><small>(1892–1971)</small> || [[1948]]. gada [[12. jūnijs]] — [[1956]]. gada [[18. jūlijs]] || [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]|| arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] (1952–1953) |- | style="background: #FF0000| || '''2.''' || [[Attēls:Gerő Ernő 1955 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ernē Gerē]]''' <br/> ''Ernő Gerő'' <br/><small>(1898–1980)</small> || [[1956]]. gada [[18. jūlijs]] — [[25. oktobris]] || [[Ungārijas Darbaļaužu partija]]|| |- | style="background: #FF0000| || '''3.''' || [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|80px]] || '''[[Jānošs Kādārs]]''' <br/> ''János Kádár'' <br/><small>(1912–1989)</small> || [[1956]]. gada [[25. oktobris]] — [[1988]]. gada [[27. maijs]] || [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]]|| arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] (1956–1958 un 1961–1965) |- | style="background: #FF0000| || '''4.''' || [[Attēls:Grósz Károly 1986.jpg|80px]] || '''[[Kārojs Gross]]''' <br/> ''Károly Grósz'' <br/><small>(1930–1996)</small> || [[1988]]. gada [[27. maijs]] — [[1989]]. gada [[7. oktobris]] || [[Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partija]]|| arī [[Ungārijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] (1987–1988) |} === [[Attēls:Flag of Hungary.svg|30px]] [[Ungārija]] (1989 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Hungary.svg|30px]] === {{legend| #ED1B34 | [[Ungārijas Sociālistu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1CA8E6 | [[Brīvo demokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF6A00 | [[Fidesz]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ADD8E6 | [[Tisza (partija)|Tisza]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: #ED1B34| || — || [[Attēls:Szűrös Mátyás (Heti Válasz).JPG|80px]] || [[Māķāšs Šīrēšs]] <br/> ''Mátyás Szűrös'' <br/><small>(1933)</small> || [[1989]]. gada [[23. oktobris]] — [[1990]]. gada [[2. augusts]] || [[Ungārijas Sociālistu partija]]|| pagaidu prezidents |- | rowspan="2" style="background: #1CA8E6| || rowspan="2"| '''1.''' || rowspan="2"| [[Attēls:GönczÁrpád.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Ārpāds Gencs]]''' <br/> ''Árpád Göncz'' <br/><small>(1922–2015)</small> || [[1990]]. gada [[2. augusts]] — [[3. augusts]] || rowspan="2"| [[Brīvo demokrātu apvienība]]|| pagaidu prezidents || rowspan="2"| |- | [[1990]]. gada [[4. augusts]] — [[2000]]. gada [[4. augusts]] || prezidents || |- | style="background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Ferenc Mádl.jpg|80px]] || '''[[Ferencs Mādls]]''' <br/> ''Ferenc Mádl'' <br/><small>(1931–2011)</small> || [[2000]]. gada [[4. augusts]] — [[2005]]. gada [[5. augusts]] || Neatkarīgais || Prezidents || |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:László Sólyom.jpg|80px]] || '''[[Lāslo Šojoms]]''' <br/> ''László Sólyom'' <br/><small>(1942–2023)</small> || [[2005]]. gada [[5. augusts]] — [[2010]]. gada [[6. augusts]] || Neatkarīgais || Prezidents || |- | style="background: #FF6A00| || '''4.''' || [[Attēls:SchmittPal-2011-01.jpg|80px]] || '''[[Pāls Šmits]]''' <br/> ''Pál Schmitt'' <br/><small>(1942)</small> || [[2010]]. gada [[6. augusts]] — [[2012]]. gada [[2. aprīlis]] <small>(atkāpās no amata)</small> || [[Fidesz]] || Prezidents || |- | style="background: #FF6A00| || — || [[Attēls:László Kövér Senate of Poland 01.JPG|80px]] || [[Lāslo Kēvers]] <br/> ''László Kövér'' <br/><small>(1959)</small> || [[2012]]. gada [[2. aprīlis]] — [[10. maijs]] || [[Fidesz]] || Pagaidu prezidents || |- | style="background: #FF6A00| || '''5.''' || [[Attēls:Ader Janos.jpg|80px]] || '''[[Jānošs Āders]]''' <br/> ''János Áder'' <br/><small>(1959)</small> || [[2012]]. gada [[10. maijs]] — [[2022]]. gada [[10. maijs]]|| [[Fidesz]] || Prezidents || |- | style="background: #FF6A00| || '''6.''' || [[Attēls:Katalin Novák in 2017 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Katalina Novāka]]''' <br/> ''Katalin Novák'' <br/><small>(1977)</small> || [[2022]]. gada [[10. maijs]] — [[2024]]. gada [[10. februāris]] || [[Fidesz]] || Prezidente || |- | style="background: #FF6A00| || — || [[Attēls:László Kövér Senate of Poland 01.JPG|80px]] || [[Lāslo Kēvers]] <br/> ''László Kövér'' <br/><small>(1959)</small> || [[2024]]. gada [[10. februāris]] — [[5. marts]] || [[Fidesz]] || Pagaidu prezidents || |- | style="background: #DDDDDD| || '''7.''' || [[Attēls:Sulyok Tamás hivatalos portréja.jpg |80px]] || '''[[Tomašs Šujoks]]''' <br/> ''Tamás Sulyok'' <br/><small>(1956)</small> || [[2024]]. gada [[5. marts]] — [[2026]]. gada [[19. jūlijs]] || Neatkarīgais || Prezidents || |- | style="background: #ADD8E6| || ''—'' || [[Attēls:Ágnes Forsthoffer i Włodzimierz Czarzasty (cropped).jpg |80px]] || [[Āgneša Forsthofere]] <br/> ''Ágnes Forsthoffer'' <br/><small>(1980)</small> || [[2026]]. gada [[19. jūlijs]] — [[19. augusts]] || [[Tisza (partija)|Tisza]] || Pagaidu prezidente || |- | style="background: #DDDDDD| || '''8.''' || [[Attēls:András Baka (cropped 2).png |80px]] || '''[[Andrāšs Baka]]''' <br/> ''András Baka'' <br/><small>(1952)</small> || [[2026]]. gada [[19. augusts]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais || Prezidents || |- |} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Ungārijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] aunm3skt62gmkoxzol2j9wakyc738p0 0 350051 4537010 4529795 2026-10-17T08:58:32Z Meistars Joda 781 4537010 wikitext text/x-wiki {{Automobiļa infokaste |image = Alfa 12 hp.jpg |name = A.L.F.A. 12 HP |manufacturer = [[Alfa Romeo|A.L.F.A.]] |parent_company = |production = 1910-1911 |body_style = |wheelbase = 2920 mm |length = 3780 mm |width = 1400&nbsp;mm |platform = |height = |assembly = [[Portello (Milānas apkaime)|Portello]], [[Milāna]], [[Itālija]] |designer = |weight = 920&nbsp;kg |transmission = 4 pārnesumu manuālā ātrumkārba |engine = 2.4L I4 |class = |layout = [[aizmugurējo riteņu piedziņa|RWD]] |related = |predecessor = |successor = [[ALFA 15 HP|A.L.F.A. 15 HP]] }} '''A.L.F.A. 12 HP''' ir otrā [[automašīna]], kuru ražoja [[Itālija]]s [[autoražotājs]] ALFA, kas vēlāk kļuva par ''[[Alfa Romeo]]''. Automašīnu izveidoja pēc tam, kad ALFA pirmais modelis&nbsp;— [[ALFA 24 HP|24 HP]] ieguva lielus panākumus.{{sfnp|Sannia|2010|p=15}} Tas bija mazāks auto ar četru cilindru [[dzinējs|dzinēju]] un 2413 cm³ tilpumu, kas attīstīja 22 [[zirgspēks|ZS]]{{sfnp|Sannia|2010|p=15}}{{sfnp|Owen|1985|p=9}} pie 2100 apgriezieniem minūtē. == Atsauces == {{atsauces}} {{auto-aizmetnis}} [[Kategorija:Alfa Romeo automobiļi]] oapex8l8oi4otmvp3kgqkl1mm75ew2h 0 350417 4536974 3847143 2026-10-17T07:35:08Z Meistars Joda 781 4536974 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bariss Kits | vārds_orig = ''Барыс Уладзіміравіч Кіт'' | attēls = Барыс Кіт 105.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Bariss Kits 2015. gadā | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1910|4|6}}|{{dat||3|24}}}} | dz_gads = 1910 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[baltkrievi|baltkrievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Zinātnieka infodaļa | zinātne = matemātika, ķīmija, kosmonautika | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]], [[Minhenes Universitāte]], [[Regensbergas Universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Bariss Kits''' ({{val|be|Барыс Уладзіміравіч Кіт}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1910|4|6}}|{{dat||3|24}}}}, miris {{dat|2018|2|1}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svaboda.org/a/29014979.html|title=Памёр самы стары беларус сьвету, асьветнік і навуковец Барыс Кіт|publisher=svaboda.org}}</ref>) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] raķešu zinātnieks. Bariss Kits dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa tēvs bija baltkrievs, strādāja Pasta un telegrāfa ministrijā. 1918. gadā ģimene atgriezās tēva dzimtajā ciemā Aharodniki Baltkrievijā, kas drīz nonāca [[Polija]]s kontrolē. 1928. gadā Kits iestājās [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātes]] Fizikas un matemātikas fakultātē. 1933. gadā ieguva [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] matemātikā. Jau universitātes 3. kursā Bariss Kits sāka mācīt matemātiku Viļņas baltkrievu ģimnāzijā, un 1939. gadā viņš kļuva par šīs ģimnāzijas direktoru. Pēc Viļņas apgabala nonākšanas Lietuvas kontrolē Kits atgriezās Baltkrievijā un kļuva par [[Navahrudaka]]s vidusskolas direktoru. Vācu okupācijas laikā viņš bija skolotājs Lebedevas skolā un skolotāju semināra direktors. Uz aizdomu pamata par sakariem ar partizāniem Kits tika arestēts, bet atbrīvošanu panāca viņa bijušie skolnieki. 1943. gadā Kits izveidoja tirdzniecības skolu [[Maladzječna|Maladzječnā]]. 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, Kits devās uz Vāciju. [[Minhene|Minhenē]] viņš mācīja matemātiku ukraiņu skolā. Studēja [[Minhenes Universitāte]]s medicīnas fakultātē. 1948. gada beigās Bariss Kits devās uz ASV, kur Sautriverā strādāja farmācijas uzņēmumā. 1950. gadā viņš pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur strādāja par ķīmiķi vairākos uzņēmumos. 1954. gadā kopā ar sievu Ņinu ieguva ASV pilsonību. 1950. gadu vidū Kits sāka strādāt ''[[North American Aviation]]'', nodarbojoties ar šķidrā [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] izmantošanu [[Raķešdzinējs|raķešdzinējos]]. Piedalījās spārnotās raķetes ''[[SM-64 Navaho|NAVAHO]]'' izstrādē. Pēc ''NAVAHO'' projekta atcelšanas Kits piedalījās citos kosmiskajos projektos. 1958. gadā viņš sāka strādāt ASV Gaisa spēku departamenta Astronautikas birojā kā starptautiskās astronautikas (īpaši PSRS) eksperts un valsts padomnieks. 1960. gadā R. Kits kopā ar F. Ordveju sarakstīja grāmatu "PSRS Kosmosa pētniecība un attīstība". 1960. gadā izdota viņa sarakstītā vēsturē pirmā mācību grāmata par [[raķešdegviela|raķešdegvielām]]. 1963. gadā Kits saka strādāt ''[[ITT Corporation|International Telephone and Telegraph Corporation]]'' Astronautikas birojā. Viņš bija uzņēmuma prezidenta padomnieks un strādāja matemātiķu grupā, kas nodarbojās ar Mēness misiju atbalstu. Vēlāk Kits sāka strādāt ASV Sakaru departamenta [[National Institute of Standards and Technology|Nacionālajā standartu birojā]], kur viņš pētīja administrēšanas efektivitātes palielināšanas matemātiskās metodes. Paralēli viņš pasniedza matemātiku Mērilendas Universitātē. 1972. gadā Bariss Kits pārcēlās uz Vāciju [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Viņš bija [[Mērilendas Universitāte]]s Eiropas nodaļas matemātikas profesors. 1982. gadā [[Rēgensburga]]s Universitātē Kits ieguva doktora grādu matemātikas un zinātnes vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110706163207/http://archives.gov.by/eng/index.php?id=176245 Boris Kit] Archives of Belarus {{DEFAULTSORT:Kits, Bariss}} [[Kategorija:Raķešu konstruktori]] [[Kategorija:Baltkrievijas kosmonautika]] [[Kategorija:Baltkrievijas cilvēki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] 3kj4jai1368yeds3fjan9ceqloqd15w 4536976 4536974 2026-10-17T07:38:10Z Meistars Joda 781 4536976 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bariss Kits | vārds_orig = ''Барыс Уладзіміравіч Кіт'' | attēls = Барыс Кіт 105.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Bariss Kits 2015. gadā | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1910|4|6}}|{{dat||3|24}}}} | dz_gads = 1910 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[baltkrievi|baltkrievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Zinātnieka infodaļa | zinātne = matemātika, ķīmija, kosmonautika | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]], [[Minhenes Universitāte]], [[Regensbergas Universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Bariss Kits''' ({{val|be|Барыс Уладзіміравіч Кіт}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1910|4|6}}|{{dat||3|24}}}}, miris {{dat|2018|2|1}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svaboda.org/a/29014979.html|title=Памёр самы стары беларус сьвету, асьветнік і навуковец Барыс Кіт|publisher=svaboda.org}}</ref>) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] raķešu zinātnieks. Bariss Kits dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa tēvs bija baltkrievs, strādāja Pasta un telegrāfa ministrijā. 1918. gadā ģimene atgriezās tēva dzimtajā ciemā Aharodniki Baltkrievijā, kas drīz nonāca [[Polija]]s kontrolē. 1928. gadā Kits iestājās [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātes]] Fizikas un matemātikas fakultātē. 1933. gadā ieguva [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] matemātikā. Jau universitātes 3. kursā Bariss Kits sāka mācīt matemātiku Viļņas baltkrievu ģimnāzijā, un 1939. gadā viņš kļuva par šīs ģimnāzijas direktoru. Pēc Viļņas apgabala nonākšanas Lietuvas kontrolē Kits atgriezās Baltkrievijā un kļuva par [[Navahrudaka]]s vidusskolas direktoru. Vācu okupācijas laikā viņš bija skolotājs Lebedevas skolā un skolotāju semināra direktors. Uz aizdomu pamata par sakariem ar partizāniem Kits tika arestēts, bet atbrīvošanu panāca viņa bijušie skolnieki. 1943. gadā Kits izveidoja tirdzniecības skolu [[Maladzječna|Maladzječnā]]. 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, Kits devās uz Vāciju. [[Minhene|Minhenē]] viņš mācīja matemātiku ukraiņu skolā. Studēja [[Minhenes Universitāte]]s medicīnas fakultātē. 1948. gada beigās Bariss Kits devās uz ASV, kur Sautriverā strādāja farmācijas uzņēmumā. 1950. gadā viņš pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur strādāja par ķīmiķi vairākos uzņēmumos. 1954. gadā kopā ar sievu Ņinu ieguva ASV pilsonību. 1950. gadu vidū Kits sāka strādāt ''[[North American Aviation]]'', nodarbojoties ar šķidrā [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] izmantošanu [[Raķešdzinējs|raķešdzinējos]]. Piedalījās spārnotās raķetes ''[[SM-64 Navaho|NAVAHO]]'' izstrādē. Pēc ''NAVAHO'' projekta atcelšanas Kits piedalījās citos kosmiskajos projektos. 1958. gadā viņš sāka strādāt ASV Gaisa spēku departamenta Astronautikas birojā kā starptautiskās astronautikas (īpaši PSRS) eksperts un valsts padomnieks. 1960. gadā R. Kits kopā ar F. Ordveju sarakstīja grāmatu "PSRS Kosmosa pētniecība un attīstība". 1960. gadā izdota viņa sarakstītā vēsturē pirmā mācību grāmata par [[raķešdegviela|raķešdegvielām]]. 1963. gadā Kits saka strādāt ''[[ITT Corporation|International Telephone and Telegraph Corporation]]'' Astronautikas birojā. Viņš bija uzņēmuma prezidenta padomnieks un strādāja matemātiķu grupā, kas nodarbojās ar Mēness misiju atbalstu. Vēlāk Kits sāka strādāt ASV Sakaru departamenta [[National Institute of Standards and Technology|Nacionālajā standartu birojā]], kur viņš pētīja administrēšanas efektivitātes palielināšanas matemātiskās metodes. Paralēli viņš pasniedza matemātiku Mērilendas Universitātē. 1972. gadā Bariss Kits pārcēlās uz Vāciju [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Viņš bija [[Mērilendas Universitāte]]s Eiropas nodaļas matemātikas profesors. 1982. gadā [[Rēgensburga]]s Universitātē Kits ieguva filozofijas doktora grādu matemātikas un zinātnes vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110706163207/http://archives.gov.by/eng/index.php?id=176245 Boris Kit] Archives of Belarus {{DEFAULTSORT:Kits, Bariss}} [[Kategorija:Raķešu konstruktori]] [[Kategorija:Baltkrievijas kosmonautika]] [[Kategorija:Baltkrievijas cilvēki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] a5lhmfz6ehtllt8sfe8ibp5d97d93sw 4536977 4536976 2026-10-17T07:40:32Z Meistars Joda 781 4536977 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bariss Kits | vārds_orig = ''Барыс Уладзіміравіч Кіт'' | attēls = Барыс Кіт 105.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Bariss Kits 2015. gadā | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1910|4|6}}|{{dat||3|24}}}} | dz_gads = 1910 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[baltkrievi|baltkrievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Zinātnieka infodaļa | zinātne = matemātika, ķīmija, kosmonautika | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]], [[Minhenes Universitāte]], [[Rēgensburgas Universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Bariss Kits''' ({{val|be|Барыс Уладзіміравіч Кіт}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1910|4|6}}|{{dat||3|24}}}}, miris {{dat|2018|2|1}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svaboda.org/a/29014979.html|title=Памёр самы стары беларус сьвету, асьветнік і навуковец Барыс Кіт|publisher=svaboda.org}}</ref>) bija [[baltkrievi|baltkrievu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] raķešu zinātnieks. Bariss Kits dzimis [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņa tēvs bija baltkrievs, strādāja Pasta un telegrāfa ministrijā. 1918. gadā ģimene atgriezās tēva dzimtajā ciemā Aharodniki Baltkrievijā, kas drīz nonāca [[Polija]]s kontrolē. 1928. gadā Kits iestājās [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātes]] Fizikas un matemātikas fakultātē. 1933. gadā ieguva [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] matemātikā. Jau universitātes 3. kursā Bariss Kits sāka mācīt matemātiku Viļņas baltkrievu ģimnāzijā, un 1939. gadā viņš kļuva par šīs ģimnāzijas direktoru. Pēc Viļņas apgabala nonākšanas Lietuvas kontrolē Kits atgriezās Baltkrievijā un kļuva par [[Navahrudaka]]s vidusskolas direktoru. Vācu okupācijas laikā viņš bija skolotājs Lebedevas skolā un skolotāju semināra direktors. Uz aizdomu pamata par sakariem ar partizāniem Kits tika arestēts, bet atbrīvošanu panāca viņa bijušie skolnieki. 1943. gadā Kits izveidoja tirdzniecības skolu [[Maladzječna|Maladzječnā]]. 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, Kits devās uz Vāciju. [[Minhene|Minhenē]] viņš mācīja matemātiku ukraiņu skolā. Studēja [[Minhenes Universitāte]]s medicīnas fakultātē. 1948. gada beigās Bariss Kits devās uz ASV, kur Sautriverā strādāja farmācijas uzņēmumā. 1950. gadā viņš pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur strādāja par ķīmiķi vairākos uzņēmumos. 1954. gadā kopā ar sievu Ņinu ieguva ASV pilsonību. 1950. gadu vidū Kits sāka strādāt ''[[North American Aviation]]'', nodarbojoties ar šķidrā [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] izmantošanu [[Raķešdzinējs|raķešdzinējos]]. Piedalījās spārnotās raķetes ''[[SM-64 Navaho|NAVAHO]]'' izstrādē. Pēc ''NAVAHO'' projekta atcelšanas Kits piedalījās citos kosmiskajos projektos. 1958. gadā viņš sāka strādāt ASV Gaisa spēku departamenta Astronautikas birojā kā starptautiskās astronautikas (īpaši PSRS) eksperts un valsts padomnieks. 1960. gadā R. Kits kopā ar F. Ordveju sarakstīja grāmatu "PSRS Kosmosa pētniecība un attīstība". 1960. gadā izdota viņa sarakstītā vēsturē pirmā mācību grāmata par [[raķešdegviela|raķešdegvielām]]. 1963. gadā Kits saka strādāt ''[[ITT Corporation|International Telephone and Telegraph Corporation]]'' Astronautikas birojā. Viņš bija uzņēmuma prezidenta padomnieks un strādāja matemātiķu grupā, kas nodarbojās ar Mēness misiju atbalstu. Vēlāk Kits sāka strādāt ASV Sakaru departamenta [[National Institute of Standards and Technology|Nacionālajā standartu birojā]], kur viņš pētīja administrēšanas efektivitātes palielināšanas matemātiskās metodes. Paralēli viņš pasniedza matemātiku Mērilendas Universitātē. 1972. gadā Bariss Kits pārcēlās uz Vāciju [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Viņš bija [[Mērilendas Universitāte]]s Eiropas nodaļas matemātikas profesors. 1982. gadā [[Rēgensburga]]s Universitātē Kits ieguva filozofijas doktora grādu matemātikas un zinātnes vēsturē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110706163207/http://archives.gov.by/eng/index.php?id=176245 Boris Kit] Archives of Belarus {{DEFAULTSORT:Kits, Bariss}} [[Kategorija:Raķešu konstruktori]] [[Kategorija:Baltkrievijas kosmonautika]] [[Kategorija:Baltkrievijas cilvēki]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] 3l700xq2mzenq1tq7izzu4yyx0d41b2 0 352583 4536855 3897429 2026-10-16T20:27:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536855 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija turku valodā | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2-tr.svg]] | lapas_attēls =Turkish Wikipedia - September 18, 2022.png | lozungs = | veids = [[Interneta enciklopēdija]] | valsts = | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = 2002. gada decembrī | valodas = [[Turku valoda]] | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{URL|http://tr.wikipedia.org}} }} '''Vikipēdija turku valodā''' ({{val|tr|Türkçe Vikipedi}}) ir bezmaksas tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s versija [[turku valoda|turku valodā]]. Tā darbojas kopš 2002. gada decembra. 2017. gada 6. jūnijā tā bija sasniegusi 293 185 rakstu skaitu, un pašlaik Vikipēdija turku valodā ir 30. lielākā Vikipēdijas versija pēc rakstu skaita.<ref name="scp">{{Tīmekļa atsauce|url=http://meta.wikimedia.org/wiki/List_of_Wikipedias |title=List of Wikipedias - Meta |publisher=Meta.wikimedia.org |date= |accessdate=2016-03-11}}</ref> 2006. gada novembrī Vikipēdija turku valodā tika nominēta ''Altın Örümcek Web Ödülleri'' jeb "[[Zelta zirnekļa tīkla balva]]i" kategorijā "Zinātne". Šo apbalvojumu uzskata kā "tīmekļa [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskara balvu]]" [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.halklailiskiler.com/5-altin-orumcek-web-odulleri.html|title=5. Altın Örümcek Web Ödülleri|publisher=|access-date={{dat|2017|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200812113809/http://www.halklailiskiler.com/5-altin-orumcek-web-odulleri.html}}</ref> 2007. gada janvārī Vikipēdija turku valodā saņēma šo pašu balvu nominācijā "Labākais saturs". Apbalvojums tika pasniegts balvu pasniegšanas ceremonijā 2007. gada 25. janvārī [[Stambulas Tehniskā universitāte|Stambulas Tehniskajā universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://altinorumcek.com/sonuclar/5-altin-orumcek/|title=Altın Örümcek - Geçmiş Yıllar - Değerlendirme Süreci|publisher=|access-date={{dat|2017|06|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209181749/http://altinorumcek.com/sonuclar/5-altin-orumcek/|archivedate={{dat|2015|12|09||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/teknoloji/8667704.asp|title=Altın Örümcek ödülleri açıklandı|publisher=}}</ref> 2015. gadā paziņojums par [[dzimumu nevienlīdzība|dzimumu nevienlīdzību]] Vikipēdijā izraisīja sabiedrības uzmanību Turcijas medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Google 8 Mart Dünya Kadınlar Günü doodle'ı hazırladı|url=http://www.radikal.com.tr/turkiye/google_8_mart_dunya_kadinlar_gunu_doodlei_hazirladi-1308599|publisher=Radikal|accessdate=8 March 2015}}</ref> 2017. gada 29. aprīlī Turcijas valdība liedza valsts iedzīvotājiem piekļuvi Vikipēdijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Turkish authorities block Wikipedia |url=http://www.bbc.com/news/world-europe-39754909 |publisher=BBC |accessdate=29 April 2017}}</ref> Lai gan aizlieguma iemesli nav zināmi, daži uzskata, ka piekļuve enciklopēdijai tika liegta rakstu, kas atspoguļo Turcijas iesaistīšanos [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Terör destekçisi Wikipedia’ya yasak|url=http://www.sabah.com.tr/ekonomi/2017/04/30/teror-destekcisi-wikipediaya-yasak|publisher=Sabah|accessdate=1 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Turkey blocks Wikipedia over what it calls terror 'smear campaign'|url=http://edition.cnn.com/2017/04/29/europe/turkey-wikipedia/|publisher=CNN|accessdate=1 May 2017}}</ref> 2019. gada decembrī Turcijas Augstākā tiesa lēma, ka tas bijis [[izpausmes brīvība]]s ierobežojums. 2020. gada 15. janvārī, pēc 991 dienas pārtraukuma, piekļuve Vikipēdijai tika atjaunota.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://netblocks.org/reports/turkey-restores-wikipedia-access-QyKp568D|title=Turkey restores access to Wikipedia after 991 days|publisher=[[NetBlocks]]|accessdate=15 January 2020|date=15 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Vikipēdijas}} [[Kategorija:Izglītība Turcijā]] [[Kategorija:Turku valoda]] [[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Turku]] qc5gkyldbkpdt3dofnyo33l8ylzbey1 0 356461 4536860 4474724 2026-10-16T20:32:58Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4536860 wikitext text/x-wiki {{colend}}{{Vairāki attēli|width=100|image1=Mārupes novads COA 2010-2021.svg|image2=Mārupes novada ģerbonis.svg|caption1=[[Mārupes novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2011–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2022)}} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Mārupes novads|Mārupes novada]] pašvaldības vadītāji'''. Mārupes novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], pārveidojot [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastu]] par novadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/novads/vesture/ |title=Mārupes novada vēsture |access-date={{dat|2017|08|11||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170909020913/http://www.marupe.lv/novads/vesture/ }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Mārupes novadu apvienoja ar [[Babītes novads|Babītes novadu]]. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #24375B| [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1f355e| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD| Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' |- | style="background: #24375B| || rowspan="2"| '''1.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Mārtiņš Bojārs]]'''<br/><small>(1954)</small> || rowspan="2"| [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Jaunais laiks]] || [[2009. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2009]] |- | style="background: #647A28| || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2013. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2013]]<br/>[[2017. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: #1f355e| || '''2.''' || [[Attēls:Andrejs Ence.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Ence]]'''<br/><small>(1957)</small> || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2025]]. gada [[27. jūnijs]] || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2021. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #FFDE00| || rowspan="2" | '''3.''' || rowspan="2" | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Mārupes novadā (cropped).png|80px]] || rowspan="2" | '''[[Aivars Osītis]]''' <br /><small>(1974)</small> || rowspan="2" | [[2025]]. gada [[27. jūnijs]] — ''pašlaik''|| [[Latvijas attīstībai]] || [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025]] || |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas || — || |} == Ārējās saites == * [http://www.marupe.lv/ Mārupes novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Mārupes novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Mārupes novads]] 92rzln89jerfm6mcacpxlh1p1na5szu 0 358361 4536793 2726961 2026-10-16T18:58:26Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4536793 wikitext text/x-wiki '''Ekarts''' var būt: * [[Anselms Ekarts]]; * [[Dītrihs Ekarts]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] re9q62u5932zu7387vtipych744lwcz 0 358449 4536635 4269778 2026-10-16T12:44:17Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref> (4); izņemtas ārējās saites uz wikipedia.org using [[Project:AWB|AWB]] 4536635 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|par ēdienu|aktrisi ar šādu uzvārdu|Leslija Manna}} [[Attēls:rava-close2.jpg|thumb|250px|Manna]] '''Manna''' ir pārtikas produkts, sīki putraimi, ko iegūst atkārtoti maļot [[kvieši|kviešu]] [[Grauds|graudus]]. Tie ir rupjāki par [[milti]]em, bet smalkāki par [[putraimi]]em. Mannas graudiņu lielums ir 0,25-0,75 mm. Manna tiek izmantota dažādu Latvijā tradicionālu ēdienu, piemēram, mannas [[Putra|biezputras]], uzpūteņa (debesmannas), mannas buberta pagatavošanai kā arī gaļas vai zivju panēšanai. Latvijā mannu gatavo no mīkstgraudu kviešiem, tāpēc tā ir balta. Citur pasaulē līdzīgu produktu dēvē par "semolinu", gatavo no cietgraudu kviešiem un tā ir dzeltena. Mannas nosaukums latviešu valodā cēlies no Bībeles (Hebrū: מָן, romanizēts: mān, [[Grieķu valoda|grieķu]]: μάννα; [[Arābu valoda|arābu]]: اَلْمَنُّ),, kur tā vairākas reizes pieminēta kā ēdiens, ko Dievs sūtīja [[izraēļi]]em, kad tie 40 gadus klīda pa tuksnesi. [[2. Mozus grāmata]]s 16. nodaļā par mannu teikts: "Tā bija balta kā koriandra sēkliņas un pēc garšas kā plāceņi ar medu". Manna tādā pašā sakarā vairākas reizes pieminēta arī [[Korāns|Korānā]]. Vēlākos pētījumos noskaidrojies, ka šai dabas parādībai var būt gan dzīvnieku, gan augu izcelsme. == Receptes == Manna sastāv galvenokārt no graudu endospermas. Tā satur 70,3% cietes, 11,3% olbaltumvielu, līdz 15.5% ūdens, B1, B2, PP vitamīnus, minerālvielas. Enerģētiskā vērtība 3,26 kcal/g.<ref>Latvijas Padomju enciklopēdija, 6. sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.</ref> '''Mannas biezputra''': 40 g mannas, 200 g piena, 10 g sviesta, sāls, cukurs. Pienu uzvāra, pieliek sāli, sviestu, cukuru, pieber mannu un, nepārtraukti maisot, briedina apmēram 10 minūtes. Pasniedz karstu ar kausētu sviestu un pienu vai atdzesētu ar ogu mērci vai ievārījumu.<ref>Masiļūne Ņ., Pasopa A. Latviešu ēdieni. Rīga: Avots, 1986</ref> '''Mannas uzpūtenis''': Ogas vai ābolus, vai rabarberus savāra, izrīvē caur sietiņu un, ja nepieciešams, atšķaida ar ūdeni. Uz 150 g ogu/augļu masas ņem 25 g cukura un 15 g mannas, sāls. Virstošai masai pieber cukuru, šķipsniņu sāls un, lēni maisot, mannu. Karsē līdz biezputra uzbriest. Masu lej putojamajā traukā un puto līdz tā kļūst gaiša, čaugana, 2 - 3 pialielinājusies apjomā. Uzpūteni liek dziļos šķīvjos un pārlej ar aukstu pienu. Var izmantot arī ievārījumus vai sulas. Pēc Masiļūnes, Pasopas, 1986. '''Mannas buberts''': 30 g mannas, 140 g piena, 20 g cukura, 1 ola, sāls, citrona miziņa vai vanilīns, 150 g ogu mērces. Pienu uzvāra, maisot pieber mannu un uzbriedina, pieliek sāli, samais. Olas dzeltenumu saputo ar garšvielu un pakāpeniski, maisot pievieno karstai biezputrai. Mazliet atdzisušā biezputrā iecilā stingrās putās saputotu olas baltumu. Liek saldēdiena traukā un pasniedz ar dzērveņu vai citu ogu mērci. Bubertam jābūt čauganam, porainam, ar īpatnēju olas garšu. Pēc Masiļūnes, Pasopas, 1986. Mūsdienās mannas putraimus līdzīgā veidā kā Latvijā (īpaši putru un debesmannas pagatavošanā) izmanto arī citās tuvējās valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Meirāne |first1=Signe |title=Manna. Vai viss ir tik vienkārši? |url=http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/graudaugi/38432-manna_vai_viss_ir_tik_vienkarsi.html |website=http://www.cetrassezonas.lv |accessdate=13.02.2019 |archive-date=29.11.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129234353/http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/graudaugi/38432-manna_vai_viss_ir_tik_vienkarsi.html }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pārtika]] 5klv0663l52mzxxwx9r8ho3ugen5smt 0 362576 4536921 3903952 2026-10-17T05:54:50Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Anete Berķe]] uz [[Anete Rimkus]]: uzvārda maiņa. 3903952 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anete Berķe | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anete Berķe''' (dzimusi {{dat|1986|4|10}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Beigusi [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolu]]. Aktiermeistarību apguvusi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas Universitātē]]. Pašlaik ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. Filmējusies seriālos "[[Saplēstā krūze]]" un "[[Dejas miglā]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/anete-berke/|title=Anete Berķe|publisher=Liepājas teātris|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923135409/http://liepajasteatris.lv/anete-berke/|archivedate={{dat|2017|09|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/155281-saruna-anete-berke-vispirms-erkski-tikai-tad-zvaigznes.htm|title=Anete Berķe. Vispirms ērkšķi, tikai tad zvaigznes|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151225103737/http://nra.lv/kultura/155281-saruna-anete-berke-vispirms-erkski-tikai-tad-zvaigznes.htm|archivedate={{dat|2015|12|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/anete-berke-9704 Anete Berķe] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Berķe, Anete}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] cs48tmh64b78zkg3j2ze2wpjxfs0f38 4536924 4536921 2026-10-17T05:59:36Z Biafra 13794 pap. 4536924 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anete Rimkus | vārds_orig = Anete Berķe | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Lauris Rimkus | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anete Rimkus''' (dzimusi '''Anete Berķe'''; {{dat|1986|4|10}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Kopš 2007. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. Beigusi [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolu]]. Aktiermeistarību apguvusi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas Universitātē]]. Filmējusies seriālos "[[UgunsGrēks]]", "[[Saplēstā krūze]]" un "[[Dejas miglā]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/anete-berke/|title=Anete Berķe|publisher=Liepājas teātris|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923135409/http://liepajasteatris.lv/anete-berke/|archivedate={{dat|2017|09|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/155281-saruna-anete-berke-vispirms-erkski-tikai-tad-zvaigznes.htm|title=Anete Berķe. Vispirms ērkšķi, tikai tad zvaigznes|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151225103737/http://nra.lv/kultura/155281-saruna-anete-berke-vispirms-erkski-tikai-tad-zvaigznes.htm|archivedate={{dat|2015|12|25||bez}}}}</ref> kā arī kinofilmā "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]". 2024. gadā apprecējās ar mākslinieku Lauri Rimku, pēc laulībām pieņēma vīra uzvārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/apprecejusies-liepajas-teatra-aktrise-anete-berke/|title=Apprecējusies Liepājas teātra aktrise Anete Berķe|website=tv3.lv|access-date=2026-10-17|date=2024-08-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/anete-berke-9704 Anete Berķe] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Berķe, Anete}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] de3cjfc4hpeltw3aom48pzd3otkwnry 4536925 4536924 2026-10-17T06:00:01Z Biafra 13794 +atsauce 4536925 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anete Rimkus | vārds_orig = Anete Berķe | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Lauris Rimkus | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anete Rimkus''' (dzimusi '''Anete Berķe'''; {{dat|1986|4|10}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Kopš 2007. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. Beigusi [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolu]]. Aktiermeistarību apguvusi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas Universitātē]]. Filmējusies seriālos "[[UgunsGrēks]]", "[[Saplēstā krūze]]" un "[[Dejas miglā]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/anete-berke/|title=Anete Berķe|publisher=Liepājas teātris|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923135409/http://liepajasteatris.lv/anete-berke/|archivedate={{dat|2017|09|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/155281-saruna-anete-berke-vispirms-erkski-tikai-tad-zvaigznes.htm|title=Anete Berķe. Vispirms ērkšķi, tikai tad zvaigznes|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151225103737/http://nra.lv/kultura/155281-saruna-anete-berke-vispirms-erkski-tikai-tad-zvaigznes.htm|archivedate={{dat|2015|12|25||bez}}}}</ref> kā arī kinofilmā "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepajasteatris.lv/makslinieks/anete-rimkus/|title=Anete Rimkus|website=Liepājas teātris|access-date=2026-10-17|language=en}}</ref> 2024. gadā apprecējās ar mākslinieku Lauri Rimku, pēc laulībām pieņēma vīra uzvārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/apprecejusies-liepajas-teatra-aktrise-anete-berke/|title=Apprecējusies Liepājas teātra aktrise Anete Berķe|website=tv3.lv|access-date=2026-10-17|date=2024-08-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/anete-berke-9704 Anete Berķe] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Berķe, Anete}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] pskqo8doh71ozmfqmckewz5jhas3nv6 0 363713 4536825 4272342 2026-10-16T19:37:32Z Bendžamins 76862 4536825 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|19}} | caps1 = 52 | caps2 = 164 | caption = Errera 2022. gadā | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Dynamo"]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Tihuana}} | goals1 = 2 | goals2 = 27 | height = 180 | image = Héctor Herrera WC2022.jpg | nationalcaps1 = 16 | nationalcaps2 = 105 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 10 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalyears1 = 2012 | nationalyears2 = 2012—2023 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | playername = Ektors Errera | years1 = 2011—2013 | years2 = 2013—2019 | fullname = Ektors Migels Errera Lopess | name = | birth_place = | caps3 = 58 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals3 = 0 | years3 = 2019—2022 | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Dynamo"]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 62 | goals4 = 5 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]] | years5 = 2025 | caps5 = 34 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Dynamo"]] | years6 = 2026— | caps6 = 26 | goals6 = 2 }} '''Ektors Migels Errera Lopess''' ({{Val|es|Héctor Miguel Herrera López}}; dzimis {{Dat|1990|4|19}}) ir [[Meksika|Meksikas]] [[futbolists]], pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Errera spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] klubā [[Hjūstonas "Dynamo"]]. Savu karjeru Errera sāka Meksikas klubā [[C.F. Pachuca]]. Tur viņš pavadīja trīs gadus, pirms tika pārdots [[Portugāle|Portugāles]] klubam [[FC Porto]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=23 October 2017|date=28 June 2013|publisher=mediotiempo.com|title=Herrera firmó con el Porto por 8 mde|url=http://www.mediotiempo.com/futbol/internacional/noticias/2013/06/28/herrera-firmo-con-el-porto-por-8-mde}}</ref> 2019. gadā pievienojās [[Madrides "Atletico"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/welcome-hector-herrera|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Welcome, Héctor Herrera!|website=en.atleticodemadrid.com|access-date=2019-07-09}}</ref> [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2013, 2018 '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] '''Houston Dynamo''' * [[U.S. Open Cup]]: 2023 '''Meksika''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[FC Porto]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2014—15 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Errera, Ektors}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]] 597i9caid8mufkltywpngmamqtv9gz5 0 370540 4536655 4352662 2026-10-16T13:39:11Z Biafra 13794 pap. 4536655 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valters Sīlis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = [[Žaņa Katlapa balva]] (2025)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.09.2025-zana-katlapa-balvu-sogad-sanems-dace-everss-un-valters-silis.a616198/|title=Žaņa Katlapa balvu šogad saņems Dace Everss un Valters Sīlis|website=Lsm.lv}}</ref> | dzimums = V }} '''Valters Sīlis''' (dzimis {{dat|1985|1|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]]. Absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] dramatiskā teātra režijas specialitātē. Studiju laikā [[ERASMUS]] programmas ietvaros devies studēt teātra režiju uz [[Varšava|Varšavu]]. Ir režisējis izrādes [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], ''[[Dirty Deal Teatro]]'', [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]], neatkarīgajā teātrī "[[Skatuve (teātris)|Skatuve]]", kā arī festivālā "Homo Novus". Piedalījies teātra "Skatuve" un festivāla "Homo Novus" izrādēs arī kā aktieris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/valters-silis/|title=Valters Sīlis|publisher=Liepājas teātris}}</ref> 2020. gadā saņēma [[Spēlmaņu nakts]] balvu [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] par izrādēm "Puika, kurš redzēja tumsā", "Finlandizācija" ([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "Izskatās, ka tu mirsi" (kopā ar [[Kate Krolle|Kati Krolli]]) (''Dirty Deal Teatro'', [[Latvijas Jaunā teātra institūts]]), "Uzvara ir mirklis" (Valmieras vasaras teātra festivāls). Valtera Sīļa iestudētā izrāde "Puika, kurš redzēja tumsā" saņēma Spēlmaņu nakts ''GRAND PRIX'' balvu, kā arī balvu "Gada mazās formas izrāde". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/valters-silis-8225 Valters Sīlis] izrades.lv {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sīlis, Valters}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] 2uoeozri9d1yo5h4pek5pwxz045c53b 4536659 4536655 2026-10-16T14:13:10Z Biafra 13794 +atsauce 4536659 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valters Sīlis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = [[Žaņa Katlapa balva]] (2025)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.09.2025-zana-katlapa-balvu-sogad-sanems-dace-everss-un-valters-silis.a616198/|title=Žaņa Katlapa balvu šogad saņems Dace Everss un Valters Sīlis|website=Lsm.lv}}</ref> | dzimums = V }} '''Valters Sīlis''' (dzimis {{dat|1985|1|10}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>{{Atsauce|title=Daudz laimes, jubilār! Režisors Valters Sīlis - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/369429/daudz-laimes-jubilar-rezisors-valters-silis?utm_source=chatgpt.com|date=2026-01-09|accessdate=2026-10-16|language=lv}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]]. Absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] dramatiskā teātra režijas specialitātē. Studiju laikā [[ERASMUS]] programmas ietvaros devies studēt teātra režiju uz [[Varšava|Varšavu]]. Ir režisējis izrādes [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], ''[[Dirty Deal Teatro]]'', [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]], neatkarīgajā teātrī "[[Skatuve (teātris)|Skatuve]]", kā arī festivālā "Homo Novus". Piedalījies teātra "Skatuve" un festivāla "Homo Novus" izrādēs arī kā aktieris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/valters-silis/|title=Valters Sīlis|publisher=Liepājas teātris}}</ref> 2020. gadā saņēma [[Spēlmaņu nakts]] balvu [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] par izrādēm "Puika, kurš redzēja tumsā", "Finlandizācija" ([[Latvijas Nacionālais teātris]]), "Izskatās, ka tu mirsi" (kopā ar [[Kate Krolle|Kati Krolli]]) (''Dirty Deal Teatro'', [[Latvijas Jaunā teātra institūts]]), "Uzvara ir mirklis" (Valmieras vasaras teātra festivāls). Valtera Sīļa iestudētā izrāde "Puika, kurš redzēja tumsā" saņēma Spēlmaņu nakts ''GRAND PRIX'' balvu, kā arī balvu "Gada mazās formas izrāde". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/valters-silis-8225 Valters Sīlis] izrades.lv {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sīlis, Valters}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] hzkorqybrxf6lbc6qdnw60fhzurxtab 0 374501 4536803 4029370 2026-10-16T19:10:57Z Bendžamins 76862 4536803 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ugo Ajala | image = Ger-Mex (8).jpg | image_size = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|3|31}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Mičoakana de Okampo|Sakapu}} | height = 183 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2002—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Gvadalaharas "Atlas"]] | years1 = 2006—2008 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Académicos de Atlas|Académicos]] | caps1 = 11 | goals1 = 1 | years2 = 2004—2010 | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | caps2 = 82 | goals2 = 3 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2018 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalcaps2 = 47 | nationalgoals2 = 1 | caption = | years3 = 2010—2022 | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | caps3 = 395 | goals3 = 6 | totalcaps = 488 | totalgoals = 10 | managerclubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] (asistents) | manageryears1 = 2023—2025 }} '''Ugo Ajala''' ({{val|es|Hugo Ayala}}; dzimis {{dat|1987|3|31}}) ir bijušais [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Ajala, Ugo}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas futbola treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Atlas F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] e3fpn0fsjrx0yrpwjhmxtygjg798r1j 0 374504 4536813 4272334 2026-10-16T19:22:06Z Bendžamins 76862 4536813 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nestors Arauho | image = Mex-por-19 (cropped1).jpg | fullname = Nestors Alehandro Arauho Raso | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|29}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Gvadalahara|2s=Gvadalahara (Meksika)}} | height = 189 | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[GD Chaves|Chaves]] | clubnumber = 14 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2007—2013 | youthclubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | caps1 = 49 | goals1 = 0 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Santos Laguna]] | caps2 = 28 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2023 | nationalteam3 = {{fb|MEX}} | nationalcaps3 = 67 | nationalgoals3 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = | caps3 = 106 | caps4 = 133 | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Santos Laguna]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | goals3 = 2 | goals4 = 4 | years3 = 2014—2018 | years4 = 2018—2022 <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCount | [[Vasaras olimpiskās spēles]] | 1 | 0 | 0 | [[Panamerikas spēles]] | 1 | 0 | 0 }} {{MedalCountry | {{flaga|MEX}} [[Meksika]] (MEX)}} {{MedalSport | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]] | [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalCompetition | [[Panamerikas spēles]]}} {{MedalGold | [[2011. gada Panamerikas spēles|Gvadalahara 2011]] | [[Futbols 2012. gada Panamerikas spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Club América]] | years5 = 2022—2026 | caps5 = 54 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[GD Chaves|Chaves]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Nestors Arauho''' ({{val|es|Néstor Araujo}}; dzimis {{dat|1991|8|29}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], bijušais [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Arauho spēlē Portugāles kluba ''[[GD Chaves|Chaves]]'' sastāvā. Viņš ir [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2012. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions. == Sasniegumi == '''Santos Laguna''' * [[Liga MX]]: Clausura 2015, Clausura 2018 '''América''' * Liga MX: Apertura 2023, Clausura 2024, Apertura 2024 '''Meksika''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Arauho, Nestors}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:Santos Laguna spēlētāji]] [[Kategorija:GD Chaves spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] r8jl0cjkpsyre7z5lzqmfnd1q10bcam 0 374618 4536804 4272330 2026-10-16T19:12:37Z Bendžamins 76862 4536804 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Havjers Akino | image = 2017 Confederation Cup - MEXNZL - Javier Aquino.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|11}} | birth_place = {{vieta|Meksika|San Francisco Ixhuatán}} | height = 167 | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[FC Juárez|Juárez]] | clubnumber = 20 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2005—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | caps1 = 78 | goals1 = 7 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | caps2 = 44 | goals2 = 1 | years3 = 2014—2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | caps3 = 24 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2025 | clubs4 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | caps4 = 361 | goals4 = 26 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalcaps1 = 31 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2011—2018 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalcaps2 = 54 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{flaga|MEX}} [[Meksika]] (MEX)}} {{MedalSport | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] | [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[FC Juárez|Juárez]] | caps5 = 22 | goals5 = 0 | years5 = 2026— }} '''Havjers Ignasio Akino Karmona''' ({{val|es|Javier Ignacio Aquino Carmona}}; dzimis {{dat|1990|2|11}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], bijušais [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē ''[[Liga MX]]'' kluba ''[[FC Juárez|Juárez]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''UANL''' * [[Liga MX]]: Apertura 2015, Apertura 2016, Apertura 2017, Clausura 2019, Clausura 2023 * [[Campeón de Campeones]]: 2016, 2017, 2018, 2023 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2020 * [[Campeones Cup]]: 2023 '''Meksika''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] * [[CONCACAF kauss]]: 2015 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Akino, Havjers}} [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:FC Juárez spēlētāji]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] kk6bdp4qccf894c7k9egdn3dgvyjz22 0 374690 4536856 4272391 2026-10-16T20:28:53Z Bendžamins 76862 4536856 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džonatans dos Santoss | image = Mex-Kor (33) (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|26}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Monterreja}} | height = 173 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002—2009 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] B | caps1 = 81 | goals1 = 6 | years2 = 2009—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps2 = 14 | goals2 = 0 | years3 = 2014—2017 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | caps3 = 88 | goals3 = 4 | years4 = 2017—2021 | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | caps4 = 103 | goals4 = 6 | nationalyears1 = 2009—2021 | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalcaps1 = 57 | nationalgoals1 = 5 | caption = | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Club América]] | years5 = 2022—2026 | caps5 = 113 | goals5 = 1 }} '''Džonatans dos Santoss Ramiress''' (''Jonathan dos Santos Ramírez''; dzimis {{dat|1990|4|26}}) ir [[Meksika]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Viņa brālis [[Džovani dos Santoss]] arī ir futbolists, tāpat spēlē Meksikas izlasē un Losandželosas „Galaxy”. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2009—10, 2010—11, 2012—13 * [[Copa del Rey]]: 2011—12 * [[Spānijas Superkauss]]: 2010, 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]] * [[UEFA Superkauss]]: 2011 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009, 2011 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2015, 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Santoss, Džonatans}} [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] s6pexnhq8hmebrojurn4ufaeu9n6owh 0 375075 4536824 4365935 2026-10-16T19:36:33Z Bendžamins 76862 4536824 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Eliass Ernandess | image = Elias Her.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|4|29}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Morēlija}} | height = 171 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2011 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Monarcas Morelia]] | caps1 = 130 | goals1 = 22 | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Merida (Meksika)Merida]] | caps2 = 12 | goals2 = 5 | years3 = 2011 | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Pachuca]] | caps3 = 18 | goals3 = 4 | years4 = 2012—2014 | clubs4 = {{flaga|Meksika}} [[Sannikolasas de los Garsas „Tigres”]] | caps4 = 44 | goals4 = 5 | years5 = 2013—2014 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Club León|Leon]] | caps5 = 37 | goals5 = 4 | years6 = 2014—2018 | clubs6 = {{flaga|Meksika}} [[Club León|Leon]] | caps6 = 137 | goals6 = 27 | nationalyears1 = 2010—2018 | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalcaps1 = 25 | nationalgoals1 = 4 | pcupdate = | caption = | caps7 = 84 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | goals7 = 16 | years7 = 2018—2021 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Club León|León]] | years8 = 2021—2024 | caps8 = 81 | goals8 = 5 | clubs9 = {{flaga|Meksika}} [[Atlético La Paz]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 24 | goals9 = 3 }} '''Eliass Ernandess''' (dzimis {{dat|1988|4|29}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ernandess, Eliass}} [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Club León spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] 4iyjs320wd5t2zexjqrb0q4cz8a9jls 0 379735 4536864 4489831 2026-10-16T21:02:12Z Lazurīts 146948 4536864 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Ziemeļvalstu ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Paula Lejiņa iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} |schooltype = ģimnāzija |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 1 | longs = 12 | longEW = E |established = 1991 |headmaster = Inga Lande |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = 1034 (2026) |language = Latviešu |revenue = |homepage = {{url|www.zvg.lv/}} }} '''Ziemeļvalstu ģimnāzija''' ('''ZVĢ''') ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas atrodas [[Paula Lejiņa iela|Paula Lejiņa ielā]] 12 [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]], sākumskola atrodas [[Anniņmuižas iela|Anniņmuižas ielā]] 11. Tā ir vienīgā skola [[Latvija|Latvijā]], kur vienkopus var apgūt [[Zviedru valoda|zviedru]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Somu valoda|somu]] un [[Dāņu valoda|dāņu]] valodu. Kopš dibināšanas skolā ir strādājuši gandrīz 30 viesskolotāji no [[Zviedrija]]s, [[Somija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Dānija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Igaunija]]s.<ref>[http://www.e-skola.lv/public/79568.html Ziemeļvalstu ģimnāzija svin 25. jubileju]</ref> == Izglītības programmas == Skolā tiek īstenotas šādas programmas: * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (21012111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011) * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (31012011) == Vēsture == Ziemeļvalstu ģimnāziju [[Zolitūde|Zolitūdē]] atklāja 1991. gada 1. oktobrī. 1992. gadā ģimnāzijai piešķīra padziļinātas svešvalodu apguves skolas statusu. Kopš 1993. gada 1. septembra 1. — 4. klases mācās otrā ēkā Anniņmuižas ielā 11. 2003. gadā izveidoja skolas muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zvg.lv/vesture.htm |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150905002618/http://www.zvg.lv/vesture.htm |archivedate={{dat|2015|09|05||bez}} }}</ref> 2024. gadā [[Rīgas dome]] apstiprināja āra sporta infrastruktūras izveidi Ziemeļvalstu ģimnāzijas lietojumā esošajā teritorijā Paula Lejiņa ielā 12, kurā plānoja ieguldīt līdz 2 510 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevuma apmērs ir 2 259 000 eiro, bet Rīgas pašvaldības budžeta līdzfinansējums – līdz 251 000 eiro..<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-rigas-skolas-un-bernudarzos-investes-14-miljonus-eiro.a556182/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas skolās un bērnudārzos investēs 14 miljonus eiro] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> == Ievērojami absolventi == * [[Anete Jēkabsone-Žogota]], politiķe un basketboliste * [[Dita Krūmberga]], basketboliste * [[Edgars Masaļskis]], hokejists, vārtsargs *[[Atis Blinds]], florbola spēlētājs, astoņkārtējs Latvijas čempions<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/6473715/pieredzejusais-florbolists-atis-blinds-nosledz-karjeru-latvijas-izlase|title=Pieredzējušais florbolists Atis Blinds noslēdz karjeru Latvijas izlasē |website=tvnet.lv}}</ref> *[[Elīna Egle]], uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zvg.lv/absolventi_3.htm|title=Absolventi |website=zvg.lv}}</ref> *Gustavs Terzens, TV raidījumu vadītājs * [[Mārcis Liors Skadmanis|Mārcis Skadmanis]], [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena|Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas]] ''(angliski. World NGO Day)'' dibinātājs * Samira Adgezalova, aktrise * [[Marina Rebeka]], operdziedātāja, soprāns.<ref>[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/sieviete-kura-nevar-neiemileties-traviatas-zvaigzne-marina-rebeka-13931591 Sieviete, kurā nevar neiemīlēties: Traviatas zvaigzne Marina Rebeka. www.diena.lv; Jegors Jerohomovičs 2012. gada 15. februārī]</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/397016-asv_kritiki_sajusma_par_marinu_rebeku ASV kritiķi sajūsmā par Marinu Rebeku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054634/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/397016-asv_kritiki_sajusma_par_marinu_rebeku |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} www.tvnet.lv, 2011. gada 25. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Zolitūde]] 12mybl12qfqk472n03xqu5xf0msuym1 0 380109 4536792 4399883 2026-10-16T18:56:46Z Bendžamins 76862 4536792 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Romēns Saiss | image = RomainSaiss.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|26}} | birth_place = {{vieta|Francija|Bourg-de-Péage}} | height = 190 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Valence]] | caps1 = 13 | goals1 = 4 | years2 = 2011—2013 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Clermont Foot]] | caps2 = 48 | goals2 = 1 | years3 = 2013—2015 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre]] | caps3 = 61 | goals3 = 3 | years4 = 2015—2016 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO]] | caps4 = 35 | goals4 = 2 | years5 = 2016—2022 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.]] | caps5 = 176 | goals5 = 13 | nationalyears1 = 2012—2025 | nationalteam1 = {{fb|MAR}} | nationalcaps1 = 86 | nationalgoals1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = Romēns Saiss 2023. gadā | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 25 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC|Al Sadd]] | years7 = 2023—2026 | caps7 = 11 | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 25 | goals8 = 4 }} '''Romēns Gānems Pols Saiss''' ({{val|fr|Romain Ghanem Paul Saïss}}, {{val|ar|رومان غانم بول سايس}}; dzimis {{dat|1990|3|26}}) ir [[Maroka]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], bijušais [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks un [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. == Sasniegumi == '''Wolverhampton Wanderers''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2017—18 '''Maroka''' * [[ Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Sajss, Romains}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:Dromā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Clermont Foot 63 spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]] bptz2eedm6uaaddsxy4ei7uqwlqbgkf 0 380111 4536768 4270602 2026-10-16T18:40:00Z Bendžamins 76862 4536768 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nebīls Dirjārs | image = Nabil Dirar - beIN-Sports-Reklam (2021) (cropped).png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|2|25}} | birth_place = {{vieta|Maroka|Kasablanka}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Malta}} [[St. Lucia F.C.|St. Lucia]] | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2004—2006 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K. Diegem Sport]] | caps1 = 26 | goals1 = 2 | years2 = 2006—2008 | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KVC Westerlo]] | caps2 = 57 | goals2 = 3 | years3 = 2008—2012 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV]] | caps3 = 114 | goals3 = 11 | years4 = 2012—2017 | clubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC]] | caps4 = 125 | goals4 = 12 | years5 = 2017—2021 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | caps5 = 73 | goals5 = 7 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Maroka U23 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2008—2019 | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalcaps2 = 46 | nationalgoals2 = 3 | caps6 = 2 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | goals6 = 0 | years6 = 2021 | caption = Nebīls Dirjārs 2021. gadā | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] | years7 = 2021—2022 | caps7 = 6 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Maroka}} [[SCC Mohammédia|Mohammédia]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 1 | goals8 = 0 | years9 = 2023 | clubs9 = {{flaga|Dānija}} [[Ishøj IF|Ishøj]] | caps9 = 0 | goals9 = 0 | clubnumber = 14 | years10 = 2024 | clubs10 = {{flaga|Luksemburga}} [[FC Schifflange 95]] | caps10 = 15 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[KF Gostivari|Gostivari]] | years11 = 2024—2025 | caps11 = 19 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Malta}} [[St. Lucia F.C.|St. Lucia]] | years12 = 2026— | caps12 = 0 | goals12 = 0 }} '''Nebīls Dirjārs''' (dzimis {{dat|1986|2|25}}) ir [[Maroka]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Maltas komandā ''[[St. Lucia F.C.|St. Lucia]]''. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2012—13 '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2020—21 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dirārs, Nebīls}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:KVC Westerlo spēlētāji]] [[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]] 6ulvqzhcw7j9fypaz37a4qw2z4eh4w1 0 380291 4536774 4432022 2026-10-16T18:48:42Z Bendžamins 76862 4536774 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Faisals Fadžrs | image = Spain vs Morocco (26) (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|1}} | birth_place = {{vieta|Francija|Ruāna}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Maroka}} [[MA Tétouan]] | clubnumber = 99 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2005—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[CMS Oissel]] | years1 = 2006—2008 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[CMS Oissel]] | caps1 = 20 | goals1 = 4 | years2 = 2008—2011 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Frejus St-Raphael]] | caps2 = 91 | goals2 = 12 | years3 = 2011—2014 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen]] | caps3 = 78 | goals3 = 11 | years4 = 2014—2016 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF]] | caps4 = 34 | goals4 = 1 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"]] | caps5 = 38 | goals5 = 5 | years6 = 2016—2017 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"]] | caps6 = 24 | goals6 = 0 | years7 = 2017—2018 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | caps7 = 31 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2015—2022 | nationalteam1 = {{fb|MAR}} | nationalcaps1 = 49 | nationalgoals1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = | caps8 = 36 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen]] | goals8 = 5 | years8 = 2018—2019 | caps9 = 10 | caps10 = 65 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]] | goals9 = 0 | goals10 = 9 | years9 = 2019—2020 | years10 = 2020—2022 | clubs11 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Wehda FC|Al Wehda]] | years11 = 2022—2024 | caps11 = 60 | goals11 = 7 | clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Taawoun FC|Al Taawoun]] | years12 = 2024—2025 | caps12 = 30 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Jubail Club|Al-Jubail]] | years13 = 2025—2026 | caps13 = 30 | goals13 = 3 | clubs14 = {{flaga|Maroka}} [[MA Tétouan]] | years14 = 2026— | caps14 = 0 | goals14 = 0 }} '''Faisals Fadžrs''' ({{val|ar|فيصل فجر‎}}; dzimis {{dat|1988|8|1}}) ir [[Maroka]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Marokas kluba ''[[MA Tétouan]]'' sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fajrs, Faičals}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SM Caen spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]] [[Kategorija:Al Taawoun FC spēlētāji]] 7l2intw11r00d4323dzy6c6qof1lpkm 0 380294 4536763 4450257 2026-10-16T18:31:46Z Bendžamins 76862 4536763 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Nordins Amrabats | image = N. Amrabat.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|3|31}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Naarden}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]] | clubnumber = 39 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2003—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Huizen]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Almere City FC|Almere City]] | caps1 = 36 | goals1 = 14 | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[VVV Venlo]] | caps2 = 33 | goals2 = 10 | years3 = 2008—2011 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps3 = 57 | goals3 = 9 | years4 = 2011—2012 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | caps4 = 38 | goals4 = 6 | years5 = 2012—2015 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps5 = 34 | goals5 = 1 | years6 = 2014—2015 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF]] | caps6 = 46 | goals6 = 8 | years7 = 2015—2016 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF]] | caps7 = 13 | goals7 = 0 | years8 = 2016—2018 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.]] | caps8 = 44 | goals8 = 0 | years9 = 2017—2018 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes]] | caps9 = 27 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years10 = 2018—2021 | caps10 = 80 | goals10 = 15 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2019 | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalcaps2 = 64 | nationalgoals2 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | years11 = 2021—2025 | caps11 = 93 | goals11 = 21 | clubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]] | years12 = 2025 | caps12 = 10 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Maroka}} [[Wydad AC|Wydad]] | caps13 = 27 | years13 = 2025—2026 | goals13 = 2 | clubs14 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]] | years14 = 2026— | caps14 = 0 | goals14 = 0 }} '''Nordins Amrabats''' (dzimis {{dat|1987|3|31}}) ir [[Maroka]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' kluba ''[[FC Utrecht|Utrecht]]'' sastāvā. Amrabats Marokas izlasi pārstāvēja divos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] turnīros, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/player/67582/nordin-amrabat|title=Football (Sky Sports)|website=SkySports|access-date=2026-04-04|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2013 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2014 * [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013 '''Al Nassr''' * [[Saūda Arābijas Profesionālā līga]]: 2018—19 * [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2019, 2020 '''AEK Athens''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Amrabats, Nordins}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Almere City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:VVV-Venlo spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] <references /> [[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]] kld3xp095a6bz4m1nnkk93hgbeytmbw 0 382974 4536727 4223232 2026-10-16T17:53:16Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536727 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Алексей Алексеевич Абрикосов'' | attēls =AA Abrikosov ANL1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Abrikosovs 2003. gadā | dz_gads =1928 | dz_mēnesis =6 | dz_diena =25 | dz_vieta =[[Maskava]], {{USSR}} | m_gads =2017 | m_mēnesis=3 | m_diena=29 | m_vieta =[[Paloalto]], [[Santaklāras apgabals]], [[Kalifornija]], {{USA}} | pilsonība ={{USSR}} (1928–1991)<br />{{RUS}} (no 1992. gada)<br />{{USA}} (no 1999. gada) | tautība = | darba_vietas =[[Landaua Teorētiskās fizikas institūts]]<br />[[M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitāte]]<br />[[I. Lobačevska Ņižņijnovgorodas valsts institūts]]<br />[[Maskavas fizikāli-tehniskais institūts]]<br />[[Nacionālā pētnieciskā tehnoloģiskā universitāte ''МИСиС''|Maskavas Tērauda un sakausējumu institūts]]<br />[[Argonas Nacionālā laboratorija]] | alma_mater =[[M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitāte]]s Fizikas fakultāte | zinātne =[[Teorētiskā fizika]]<br />[[kondensētas vielas fizika]] | pasniedzēji =[[Ļevs Landaus]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = 2003. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksejs Abrikosovs''' ({{val-ru|Алексе́й Алексе́евич Абрико́сов}}; dzimis {{dat|1928|6|25}}, miris {{dat|2017|3|29}}) bija [[PSRS]], [[Krievija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[fizika|fiziķis]] teorētiķis. Veicis pētījumus [[kondensētas vielas fizika]]s jomā. 2003. gadā kopā ar [[Vitālijs Ginzburgs|Vitāliju Ginzburgu]] un [[Entonijs Legets|Entoniju Legetu]] ieguvis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par ieguldījumu [[supravadītspēja|supravadītāju]] un [[supraplūstamība|suprašķidrumu]] teorijā.<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 2003 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2003/}}</ref> == Biogrāfija == Abrikosovs dzimis 1928. gadā [[Maskava|Maskavā]] pataloganatomu ģimenē. Viņa tēvs akadēmiķis [[Aleksejs Ivanovičs Abrikosovs]] (1875—1955) bija [[patoloģiskā anatomija|patoloģiskās anatomijas]] katedras vadītājs Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē. Māte Fanija Vulfa (1895—1965) bija katedras asistente un Kremļa slimnīcas patologanatomijas nodaļas vadītāja un galvenā prozektore. Aleksejs Abrikosovs 1948. gadā ar izcilību pabeidza [[M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitāte]]s Fizikas fakultāti. Viņa fizikas pasniedzējs bija [[Ļevs Landaus]], kurš bija arī viņa kandidāta disertācijas vadītājs. Disertāciju par termisko difūziju plazmā Abrikosovs aizstāvēja 1951. gadā. Šajā pašā laikā, sākoties [[Ārstu lieta|represijām pret ārstiem]], viņa vecāki tika atlaisti no darba. No 1951. līdz 1965. gadam Abrikosovs strādāja Fizikālo problēmu institūtā. 1955. gadā aizstāvēja doktora disertāciju augstu enerģiju [[kvantu elektrodinamika|kvantu elektrodinamikā]]. Pēc tam (1965—1988) strādāja [[Landaua Teorētiskās fizikas institūts|Landaua Teorētiskās fizikas institūtā]]. Viņš bija viens no šī institūta dibinātājiem. No 1988. līdz 1991. gadam strādāja [[Augstu spiedienu fizikas institūts|Augstu spiedienu fizikas institūtā]]. Vienlaikus strādāja arī par pasniedzēju dažādās augstskolās. 1988. gadā pēc savu lekciju materiāliem izdeva fundamentālu mācību grāmatu "Metālu teorijas pamati". 1991. gadā Abrikosovs saņēma uzaicinājumu uz [[Argonas Nacionālā laboratorija|Argonas Nacionālā laboratoriju]] un emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Būdams Augstu spiedienu fizikas institūta direktors, ārzemju brauciena laikā palika ASV, atsakoties atgriezties Padomju Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fakty.ua/73628-akademik-vladimir-loktev-quot-75-letnij-rossijskij-fizik-aleksej-abrikosov-udostoen-nobelevskoj-premii-za-genialnuyu-rabotu-kotoruyu-on-vypolnil-ecshe-v-23-goda-quot|title= Игорь Осипчук «ФАКТЫ» 14.10.2003|publisher=fakty.ua}}</ref> Līdz aiziešanai pensijā strādāja Argonas Nacionālā laboratorijā. Bija pasniedzējs vairākās ASV un Lielbritānijas augstskolās. 1999. gadā ieguva ASV pilsonību. 2017. gada 29. martā Kalifornijā, gadu pēc infarkta pārdzīvošanas, Abrikosovs nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.interfax.ru/world/556104|title=Прощание с нобелевским лауреатом Абрикосовым состоится 31 марта в Калифорнии|publisher=nterfax.ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2003/abrikosov-bio.html Alekseja Abrikosova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] * [https://www.osti.gov/accomplishments/abrikosov.html Alexei Abrikosov and Superconductivity] {{en}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Reimonds Deiviss]]<br />[[Masatoši Košiba]]<br />[[Rikardo Džakoni]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[2003]]<br />kopā ar<br />[[Vitālijs Ginzburgs|Vitāliju Ginzburgu]]<br />un [[Entonijs Legets|Entoniju Legetu]] | pēc = [[Deivids Gross]]<br />[[Deivids Policers]]<br />[[Frenks Vilčeks]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Abrikosovs, Aleksejs}} [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Krievijas fiziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] mpqwz0uwnx6vocsmhcsemh282jmyeci 0 383465 4536880 4476565 2026-10-17T04:28:34Z Meistars Joda 781 4536880 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Konstantīns Novosjolovs | vārds_orig = ''Константин Новосёлов'' | attēls = Konstantin Novoselov portrait.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Konstantīns Novosjolovs 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ņižņijtagila|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Mančestra}} | pilsonība = {{USSR}} → {{RUS}}<br />{{GBR}} | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[cietvielu fizika]] | grāds = [[PhD]] | darba_vietas = [[Mančestras Universitāte]]<br />[[Maskavas fizikāli-tehniskais institūts]]<br />[[Neimegenas Universitāte]] | akad_amats = | alma_mater = [[Maskavas fizikāli-tehniskais institūts]]<br />[[Neimegenas Universitāte]] | pasniedzēji = [[Andre Geims]] | studenti = | sasniegumi = [[Grafēns|grafēna]] iegūšana | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (2010) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Sers Konstantīns Novosjolovs''' ({{val|ru|Константи́н Серге́евич Новосёлов}}, {{val|en|Konstantin Sergeevich Novoselov}}; {{dat|1974|8|23}}) ir [[Krievija|krievu]] izcelsmes [[Lielbritānija|britu]] fiziķis. Kopā ar [[Andre Geims|Andre Geimu]] 2010. gadā ieguvis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par novatoriskiem eksperimentiem, kuros iegūts divdimensionāls materiāls [[grafēns]].<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 2010 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2010/}}</ref> 2012. gadā par ieguldījumu zinātnē Novosjolovam piešķirts [[Bakalaurs (bruņinieks)|bruņinieka bakalaura]] nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/science-environment-16362899|title=Knighthoods for Nobel-winning graphene pioneers|publisher=BBC}}</ref> == Biogrāfija == Konstantīns Novosjolovs dzimis [[Ņižņijtagila|Ņižņijtagilā]], [[Krievijas PFSR]]. 1997. gadā pabeidzis [[Maskavas fizikāli-tehniskais institūts|Maskavas fizikāli-tehniskā institūta]] fizikas un kvantu elektronikas fakultāti [[nanoelektronika]]s specialitātē, iegūstot maģistra grādu. Pēc mācībām uzsāka darbu zinātniskā institūtā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]]. 1999. gadā Novosjolovs pārcēlās uz [[Nīderlande|Nīderlandi]] un sāka strādāt [[Neimegenas Universitāte|Neimegenas Universitātē]] [[Andre Geims|Andre Geima]] vadībā. 2001. gadā abi zinātnieki pārcēlās uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un zinātniskos pētījumus turpināja [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]]. 2004. gadā Novosjolovs ieguva doktora grādu Neimegenas Universitātē, aizstāvot disertāciju ''Development and Applications of Mesoscopic Hall Microprobes''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://repository.ubn.ru.nl/handle/2066/19519|title=Development and applications of mesoscopic hall microprobes|publisher=repository.ubn.ru.nl|access-date={{dat|2018|04|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181224234258/https://repository.ubn.ru.nl//handle/2066/19519}}</ref> Novosjolovs veicis pētījumus galvenokārt [[mezoskopiskā fizika|mezoskopiskās fizikas]] un [[Nanotehnoloģija|nanotehnoloģiju]] jomās. 2004. gadā Novosjolovs kopā ar Andre Geimu atklāja [[ogleklis|oglekļa]] [[Alotropija|alotropisko]] modifikāciju [[grafēns|grafēnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://science.sciencemag.org/content/306/5696/666|title=Electric Field Effect in Atomically Thin Carbon Films|publisher=science.sciencemag.org}}</ref> Novosjolovs ir viens no Mančestras Universitātes [[Nacionālais Grafēna institūts|Nacionālā Grafēna institūta]] direktoriem. No 2011. gada Novosjolovs ir [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2010/novoselov-bio.html Konstantīna Novosjolova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilards Boils]]<br />[[Čārlzs Kao]]<br />[[Džordžs Smits]]| virsraksts = [[Nobela prēmijas fizikā laureātu uzskaitījums|Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[2010]]<br />kopā ar [[Andre Geims|Andre Geimu]] | pēc = [[Sols Perlmuters]]<br />[[Ādams Rīss]]<br />[[Braiens Šmits]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Novosjolovs, Konstantīns}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sverdlovskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu fiziķi]] [[Kategorija:Britu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] 7oj9sfqwbilvzt4ert3cvivfj4fo5ob 0 397793 4536836 4272368 2026-10-16T19:47:55Z Bendžamins 76862 4536836 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Irvings Losano | image = Hirving Lozano.png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|30}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | height = 177 | currentclub = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | clubnumber = 11 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2017 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca]] | caps1 = 120 | goals1 = 31 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps2 = 60 | goals2 = 34 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 5 | nationalyears2 = 2015 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksika U22 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2016— | nationalteam3 = {{fb|MEX}} | nationalcaps3 = 76 | nationalgoals3 = 18 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = Irvings Losano 2025. gadā | caps3 = 120 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals3 = 23 | years3 = 2019—2023 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 33 | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[San Diego FC]] | years5 = 2025— | caps5 = 27 | goals5 = 9 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | years6 = 2026— | caps6 = 8 | goals6 = 1 }} '''Irvings Losano''' ({{val|es|Hirving Rodrigo Lozano Bahena}}; dzimis {{dat|1995|7|30}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandā [[Losandželosas "Galaxy"]], kas viņu īrē no ''[[San Diego FC]]''. == Sasniegumi == '''Pachuca''' * [[Liga MX]]: 2016 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2016—17 '''PSV Eindhoven''' * [[Eredivisie]]: 2017—18 '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]:[[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—2023]] * [[Coppa Italia]]: 2019—20 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Losano, Irvings}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] o1629s618fpeuyzvjt3tj79r40g1om2 0 397973 4536831 4379339 2026-10-16T19:44:25Z Bendžamins 76862 4536831 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Andress Gvardado | image = Mex-Kor (25) (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|28}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Gvadalahara (Meksika)}} | height = 169 | currentclub = {{fb|MEX}} (trenera asistents) | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2005—2007 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | caps1 = 64 | goals1 = 6 | years2 = 2007—2012 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"]] | caps2 = 137 | goals2 = 23 | years3 = 2012—2015 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps3 = 48 | goals3 = 1 | years4 = 2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps4 = 4 | goals4 = 0 | years5 = 2014—2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps5 = 28 | goals5 = 1 | years6 = 2015—2017 | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps6 = 52 | goals6 = 3 | years7 = 2017—2024 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis"]] | caps7 = 178 | goals7 = 4 | nationalyears1 = 2005—2022 | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalcaps1 = 179 | nationalgoals1 = 28 | caption = | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Club León|León]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 34 | goals8 = 2 | totalcaps = 545 | totalgoals = 40 | managerclubs1 = {{fb|MEX}} (asistents) | manageryears1 = 2026— }} '''Hosē Andress Gvardado Ernandess''' ({{val|es|José Andrés Guardado Hernández}}; dzimis {{dat|1986|9|28}}) ir [[Meksika]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Deportivo''' * [[Segunda Division]]: 2011—12 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2008 '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 2014—15, 2015—16 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2015, 2016 '''Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2011, 2015, 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gvardado, Andress}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas futbola treneri]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlas F.C. spēlētāji]] 76tlfmb195s2c7r3qr7i34a01eusduc 0 397975 4536839 4437388 2026-10-16T19:58:25Z Bendžamins 76862 4536839 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ektors Moreno | image = Mex-Kor (2).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|17}} | birth_place = {{vieta|Meksika}} | height = 183 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club Universidad Nacional]] | caps1 = 44 | goals1 = 2 | years2 = 2008—2011 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | caps2 = 80 | goals2 = 6 | years3 = 2011—2015 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps3 = 118 | goals3 = 7 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps4 = 61 | goals4 = 11 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2018—2019 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]] | caps6 = 33 | goals6 = 2 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2007 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2007—2023 | nationalteam3 = {{fb|MEX}} | nationalcaps3 = 132 | nationalgoals3 = 5 | caption = | caps7 = 34 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]] | goals7 = 1 | years7 = 2019—2021 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years8 = 2021—2025 | caps8 = 112 | goals8 = 1 }} '''Ektors Moreno''' ({{val|es|Héctor Alfredo Moreno Herrera}}; dzimis {{dat|1988|1|17}}) ir [[Meksika]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''AZ''' * [[Eredivisie]]: 2008—09 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2009 '''PSV''' * Eredivisie: 2015—16 * Johan Cruijff Schaal: 2016 '''Monterrey''' * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2021 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2011, 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Moreno, Ektors}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Club Universidad Nacional spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]] fq6e80ss40u3po7iuhcuntk3tyr2y6n 0 398006 4536877 4409513 2026-10-17T03:22:22Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Official_mascot_of_2023_IIHF_World_Championships.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Official mascot of 2023 IIHF World Championships.jpg|]]). 4536877 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = 2023. | gads_pa_labi = | attēls = Iihf 2023 logo vertical rgb colourtonal.png | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = https://www.iihf.com/en/events/2023/wm | valsts = {{FIN}} | valsts2 = {{LAT}} | pilsēta = [[Tampere]] un [[Rīga]] | laiks = {{dat|2023|5|12|N}} — {{dat||5|28|N}} | komandu_skaits = 16 | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = {{ih|CAN}} | tituls = 28 | otrie = {{ih|GER}} | trešie = {{ih|LAT}} | trešie_cits = | ceturtie = {{ih|USA}} | spēles = 63 | skatītāji = 431420 | vārti = 347 | rezultatīvākais = {{flaga|ASV}} [[Roko Grimaldi]] (14 punkti) | mvp = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]] | pag_sez = [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] | nak_sez = [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] | atjaunots = {{dat|2023|5|28||bez}} }} '''2023. gada Pasaules čempionāts hokejā''' bija 87. [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Tas no 2023. gada 12. līdz 28. maijam notika [[Somija|Somijā]] ([[Tampere|Tamperē]]) un [[Latvija|Latvijā]] ([[Rīga|Rīgā]]), kas uzņēma attiecīgi [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022.]] un [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada]] Pasaules čempionātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=IIHF - To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|access-date=2022-05-28|language=en}}</ref> Sākotnēji tika plānots, ka čempionāts notiks Krievijas pilsētā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Krievija]]i tika atņemtas rīkotāju tiesības.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=IIHF izslēdz Krievijas un Baltkrievijas izlases no turnīriem; atņem arī junioru čempionāta rīkošanu |url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/iihf-izsledz-krievijas-un-baltkrievijas-izlases-no-turniriem-atnem-ari-junioru-cempionata-rikosanu.d?id=54107166 |website=Delfi.lv |accessdate={{dat|2022|2|28||bez}}}}</ref> Šī iemesla dēļ turnīrā nepiedalījās arī [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]] un [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] izlase. Oficiāli sākotnējā norises vieta tika paziņota [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionāta hokejā]] laikā [[Bratislava|Bratislavā]], [[Slovākija|Slovākijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ntv.ru/novosti/2079066/|title=ЧМ-2023 по хоккею пройдет в Санкт-Петербурге|publisher=|work=NTV|access-date={{dat|2018|12|2}}|date={{dat|2018|9|27}}|last=|first=|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.championat.com/hockey/news-3553103-chempionat-mira-po-hokkeju-2023-goda-projdjot-v-rossii.html|title=Чемпионат мира по хоккею 2023 года пройдёт в России|publisher=|work=Чемпионат|access-date={{dat|2018|12|2}}|date={{dat|2018|9|27}}|last=|first=|language=ru}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Tampere]]''' !rowspan=5|{{VietasKarte+ |Skandināvija|width=200|float=center |caption= |places= {{VietasKarte~|Skandināvija|lat=61.493952|long=23.772955|label=[[Tampere]]|position=top}} {{VietasKarte~|Skandināvija|lat=56.967958|long=24.121344|label=[[Rīga]]|position=bottom}} }} |'''[[Rīga]]''' |- |[[Nokia arēna]]<br />Ietilpība: 13 455 |[[Arēna Rīga]]<br />Ietilpība: 10 300 |- |[[Attēls:Nokia Arena (Tampere, FIN).jpg|200px]] |[[Attēls:Arēna Rīga.jpg|200px]] |} == Komandas == [[Attēls:2023 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{legend2|#4B92C0|Elites divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}<br />{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}<br />{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}<br />{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}<br />{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}]] {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas kā turnīra rīkotāji * {{ih|LAT}} * {{ih|FIN}} ; Automātiski kvalificējās pēc 2022. gada Pasaules hokeja čempionāta (1.—14. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|ASV}} * {{ih|AUT}} * {{ih|CZE}} * {{ih|DEN}} * {{ih|FRA}} * {{ih|CAN}} {{Col-2}} * {{ih|KAZ}} * {{ih|NOR}} * {{ih|SVK}} * {{ih|SUI}} * {{ih|GER}} * {{ih|SWE}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu 2022. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā * {{ih|SLO}} * {{ih|HUN}} {{Col-end}} == Izlašu sastāvi == {{Pamatraksts|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 25 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem. == Sadalījums pa grupām == [[Attēls:Bronze medal ceremony. Latvian fans greeting Latvian ice hockey team after winning IIHF Worlds Bronze.jpg|upright=1.5|thumb|Latvijas hokeja izlases sagaidīšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa]] Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2022. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]] rangā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās). {{div col|2}} ;A grupa * {{ih|FIN}} (1) * {{ih|USA}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (9) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|FRA}} (13) * {{ih|AUT}} (15) * {{ih|HUN}} (20) ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SWI}} (7) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|LAT}} (11) * {{ih|NOR}} (12) * {{ih|KAZ}} (16) * {{ih|SLO}} (19) {{div col end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === [[Attēls:Nokia Arena under en match i Ishockey-VM 2023.jpg|thumb|270x270px|Spēle starp Francijas un Ungārijas valstsvienībām ''Nokia'' arēnā]] {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788300_76_50_0.pdf IIHF] | team1=USA | team2=SWE | team3=FIN | team4=GER | team5=DEN | team6=FRA | team7=AUT | team8=HUN | win_FIN=5 | OTwin_FIN=0 | OTloss_FIN=1 | loss_FIN=1 |gf_FIN=28 |ga_FIN=15 |status_FIN=H, Q | win_USA=6 | OTwin_USA=1 | OTloss_USA=0 | loss_USA=0 |gf_USA=34 |ga_USA=8 |status_USA=Q | win_SWE=5 | OTwin_SWE=1 | OTloss_SWE=1 | loss_SWE=0 |gf_SWE=26 |ga_SWE=7 |status_SWE=Q | win_GER=4 | OTwin_GER=0 | OTloss_GER=0 | loss_GER=3 |gf_GER=27 |ga_GER=16 |status_GER=Q | win_DEN=2 | OTwin_DEN=1 | OTloss_DEN=0 | loss_DEN=4 |gf_DEN=19 |ga_DEN=26 |status_DEN=E | win_FRA=0 | OTwin_FRA=1 | OTloss_FRA=2 | loss_FRA=4 |gf_FRA=10 |ga_FRA=31 |status_FRA=E | win_AUT=0 | OTwin_AUT=1 | OTloss_AUT=1 | loss_AUT=5 |gf_AUT=11 |ga_AUT=27 |status_AUT=E | win_HUN=0 | OTwin_HUN=1 | OTloss_HUN=1 | loss_HUN=5 |gf_HUN=12 |ga_HUN=37 |status_HUN=R |name_USA={{ih|USA}} |name_SWE={{ih|SWE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_AUT={{ih|AUT}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|12|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 1:4 | periodi = (1:0, 0:1, 0:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A01_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Emils Larmi]] | vārtsargs2 = [[Keisijs De Smits]] | starprez = 1:0<br />1:1<br />1:2<br />1:3<br />1:4 | vārti1 = [[Tēmu Hartikainens|Hartikainens]] ([[Jere Sallinens|Sallinens]], [[Sakari Manninens|Manninens]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 17:07 | vārti2 =<br /> | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 12056 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 24 | metieni2 = 38 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|12|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 1:0 | periodi = (0:0, 0:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A03_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 9179 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 8 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 23 | metieni2 = 19 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|FRA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 2:1 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 0:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A05_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 7626 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 27 | noraidījumi2 = 10 | metieni1 = 28 | metieni2 = 28 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:1, 0:1, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A07_74_4_1.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 7633 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 12 | noraidījumi2 = 10 | metieni1 = 17 | metieni2 = 44 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 3:4 | periodi = (1:1, 2:2, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A09_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11712 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 13 | metieni2 = 25 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 7:1 | periodi = (2:1, 2:0, 3:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A11_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 5258 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 0 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 50 | metieni2 = 14 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FRA}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (0:2, 3:1, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A13_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 4542 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 33 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 26 | metieni2 = 21 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 5:0 | periodi = (1:0, 2:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A15_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 5950 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 2 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 32 | metieni2 = 18 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 2:3 | periodi = (0:0, 2:1, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A17_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8003 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 32 | metieni2 = 26 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 1:2 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (0:0, 0:1, 1:0, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A19_74_5_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 12039 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 28 | metieni2 = 26 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 6:2 | periodi = (1:0, 1:1, 4:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A21_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 3131 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 27 | metieni2 = 21 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FRA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 2:3 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:1, 1:1, 0:1, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A23_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 3075 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 28 | metieni2 = 21 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 4:1 | periodi = (0:0, 2:1, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A25_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 7676 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 31 | metieni2 = 19 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|FRA}} | punkti = 5:3 | periodi = (1:1, 2:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A27_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11638 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 32 | metieni2 = 22 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 1:7 | periodi = (1:3, 0:3, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A29_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 6566 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 9 | metieni2 = 51 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 4:6 | periodi = (1:0, 1:3, 2:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A31_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 3964 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 0 | metieni1 = 20 | metieni2 = 35 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:7 | periodi = (0:1, 1:1, 0:5) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A33_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11547 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 12 | noraidījumi2 = 0 | metieni1 = 13 | metieni2 = 44 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 2:4 | periodi = (1:2, 0:1, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A35_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 7451 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 0 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 18 | metieni2 = 24 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 3:0 | periodi = (0:0, 0:0, 3:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A37_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8951 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 36 | metieni2 = 22 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:3 | periodi = (1:2, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/788/IHM788A39_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11785 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 0 | metieni1 = 18 | metieni2 = 39 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|FRA}} | punkti = 4:0 | periodi = (4:0, 0:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/788/IHM788A41_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8454 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 29 | metieni2 = 15 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 7:2 | periodi = (1:0, 3:0, 3:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/788/IHM788A43_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 4821 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 29 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 24 | metieni2 = 7 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|FRA}} | punkti = 9:0 | periodi = (3:0, 1:0, 5:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A45_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 6539 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 44 | metieni2 = 13 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 1:4 | periodi = (1:1, 0:1, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A47_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 6572 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 11 | metieni2 = 34 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:2, 2:1, 0:0, 0:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A49_74_5_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 3068 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 33 | metieni2 = 18 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|FRA}} | punkti = 5:0 | periodi = (2:0, 1:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A51_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8598 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 0 | noraidījumi2 = 2 | metieni1 = 38 | metieni2 = 13 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:1, 0:2, 2:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A53_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8781 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 14 | noraidījumi2 = 33 | metieni1 = 26 | metieni2 = 43 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 7:1 | periodi = (3:0, 3:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788A55_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11491 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 47 | metieni2 = 14 }} === B grupa === [[Attēls:Dome Square 2023 IIHF World Championships.jpg|thumb|220px|Hokeja vērošana Doma laukumā, Rīgā]] {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788300_76_51_0.pdf IIHF] | team1=SUI | team2=CAN | team3=LAT | team4=CZE | team5=SVK | team6=KAZ | team7=NOR | team8=SLO | win_SUI=6 | OTwin_SUI=0 | OTloss_SUI=1 | loss_SUI=0 |gf_SUI=29 |ga_SUI=10 |status_SUI=Q | win_CAN=4 | OTwin_CAN=1 | OTloss_CAN=1 | loss_CAN=1 |gf_CAN=25 |ga_CAN=11 |status_CAN=Q | win_CZE=4 | OTwin_CZE=0 | OTloss_CZE=1 | loss_CZE=2 |gf_CZE=22 |ga_CZE=16 |status_CZE=Q | win_SVK=3 | OTwin_SVK=0 | OTloss_SVK=2 | loss_SVK=2 |gf_SVK=15 |ga_SVK=15|status_SVK=E | win_LAT=3 | OTwin_LAT=2 | OTloss_LAT=0 | loss_LAT=2 |gf_LAT=21 |ga_LAT=17|status_LAT=H, Q | win_KAZ=1 | OTwin_KAZ=2 | OTloss_KAZ=0 | loss_KAZ=4 |gf_KAZ=14 |ga_KAZ=31|status_KAZ=E | win_NOR=1 | OTwin_NOR=1 | OTloss_NOR=1 | loss_NOR=4 |gf_NOR=9 |ga_NOR=17 |status_NOR=E | win_SLO=0 | OTwin_SLO=0 | OTloss_SLO=0 | loss_SLO=7 |gf_SLO=9 |ga_SLO=27 |status_SLO=R |name_SUI={{ih|SUI}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_CAN={{ih|CAN}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_SLO={{ih|SLO}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|12|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 2:3 | periodi = (2:3, 0:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B02_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Stanislavs Škorvāneks]] | vārtsargs2 = [[Šimons Hrubecs]] | starprez = 1:0<br />1:1<br />2:1<br />2:2<br />2:3 | vārti1 = [[Martins Hromjaks|Hromjaks]] ([[Samuels Kņažko|Kņažko]], [[Peters Cehlāriks|Cehlāriks]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 04:52<br /><br />[[Mislavs Rosandičs|Rosandičs]] ([[Roberts Lāntoši|Lāntoši]], [[Viljams Čaho|Čaho]]) - 10:57 | vārti2 =<br />[[Romans Červenka|Červenka]] ([[Dominiks Kubalīks|Kubalīks]], [[Filips Hitils|Hitils]]) - 06:38<br /><br />[[Lukāšs Sedlāks|Sedlāks]] ([[Jakubs Fleks|Fleks]], [[Tomāšs Kundrāteks|Kndrāteks]]) <small>({{Abbr|SH|Skaitliskais mazākums}})</small> - 13:48<br />[[Lukāšs Sedlāks|Sedlāks]] ([[Dominiks Kubalīks|Kubalīks]], [[Davids Tomāšeks|Tomāšeks]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 18:48 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 7800 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 27 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 26 | metieni2 = 22 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|12|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 0:6 | periodi = (0:2, 0:2, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B04_74_4_1.pdf | vārtsargs1 = [[Ivars Punnenovs]]<br />[[Artūrs Šilovs]] | vārtsargs2 = [[Samuels Montembo]] | starprez = 0:1<br />0:2<br />0:3<br />0:4<br />0:5<br />0:6 | vārti1 = | vārti2 = [[Losons Krūss]] ([[Kodijs Glāss|Glāss]], [[Peitons Krebs|Krebs]]) - 00:52<br />[[Skots Loitons]] ([[Makenzijs Vīgars|Vīgars]], [[Džeikobs Midltons|Midltons]]) - 04:56<br />[[Makenzijs Vīgars]] ([[Džeks Kvins|Kvins]], [[Tailers Tofoli|Tofoli]]) - <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> 28:17<br />[[Semjuels Blēss]] ([[Džozefs Veleno|Veleno]], [[Bredlijs Hants|Hants]]) - 35:12<br />[[Džozefs Veleno]] ([[Makenzijs Vīgars|Vīgars]]) - 53:58<br />[[Džeks Makbeins|Makbeins]] ([[Maikls Kārkons|Kārkons]], [[Adams Fantilli|Fantilli]]) - 55:40 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 9260 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 8 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 23 | metieni2 = 29 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 7:0 | periodi = (2:0, 1:0, 4:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B06_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3260 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 12 | metieni1 = 36 | metieni2 = 17 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = 3:4 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (2:1, 1:1, 0:1, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B08_74_5_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 2870 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 34 | metieni2 = 18 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 2:1 | periodi = (1:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B10_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Staņislavs Škorvaneks]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 1:0<br />1:1<br />2:1 | vārti1 = [[Matušs Sukels]] ([[Peters Cehlāriks|Cehlāriks]]) - 00:44<br /><br />[[Mareks Hrivīks]] ([[Patriks Kohs|Kohs]], [[Rihards Pāniks|Pāniks]]) - 50:04 | vārti2 =<br />[[Rodrigo Ābols]] - 36:51 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 8930 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 2 | metieni1 = 29 | metieni2 = 28 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 2:5 | periodi = (1:0, 0:3, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B12_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3380 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 12 | metieni1 = 24 | metieni2 = 51 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 0:3 | periodi = (0:2, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B14_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3232 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 14 | metieni1 = 14 | metieni2 = 26 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = 5:1 | periodi = (2:0, 0:1, 3:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B16_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3670 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 2 | noraidījumi2 = 14 | metieni1 = 43 | metieni2 = 15 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 1:2 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:1, 0:0, 0:0, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B18_74_5_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 4640 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 41 | noraidījumi2 = 18 | metieni1 = 24 | metieni2 = 44 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 1:2, 1:1, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B20_74_5_1.pdf | vārtsargs1 = [[Šimons Hrubecs]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 1:0<br />1:1<br />1:2<br />2:2<br />2:3<br />3:3<br />3:4 | vārti1 = [[Davids Nemečeks]] ([[Ondržejs Berāneks|Berāneks]], [[Jirži Černohs|Černohs]]) - 08:25<br /><br />[[Dominiks Kubalīks]] ([[Romans Červenka|Červenka]], [[Tomašs Dvoraks|Dvoraks]]) - 29:21<br />[[Mihals Kempnijs|Kempnijs]] ([[Romans Červenka|Červenka]], [[Dominiks Kubalīks|Kubalīks]]) - 56:58 | vārti2 =<br />[[Rihards Bukarts]] ([[Oskars Cibuļskis|Cibuļskis]], [[Andris Džeriņš|Džeriņš]]) - 22:16<br />[[Mārtiņš Dzierkals]] ([[Ralfs Freibergs|Freibergs]], [[Rūdolfs Balcers|Balcers]]) - 23:18<br />[[Oskars Cibuļskis]] ([[Toms Andersons|Andersons]], [[Deniss Smirnovs|Smirnovs]]) - 45:22<br />[[Oskars Batņa]] ([[Jānis Jaks|Jaks]]) - 64:16 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 7780 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 25 | metieni2 = 35 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 0:1 | periodi = (0:1, 0:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B22_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 2167 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 18 | metieni2 = 29 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = 5:0 | periodi = (1:0, 2:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B24_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 2792 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 0 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 36 | metieni2 = 13 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:1 | periodi = (0:0, 2:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B26_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Artūrs Šilovs]] | vārtsargs2 = [[Henriks Haukelands]] | starprez = 1:0<br />2:0<br />2:1 | vārti1 = [[Rodrigo Ābols]] ([[Rūdolfs Balcers|Balcers]], [[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]]) - 23:14<br />[[Toms Andersons]] ([[Ronalds Ķēniņš|Ķēniņš]]) - 23:53 | vārti2 =<br /><br />[[Ludvigs Hofs]] ([[Hāvards Salstens|Salstens]]) - 34:20 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 6872 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 14 | noraidījumi2 = 16 | metieni1 = 32 | metieni2 = 21 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = 5:1 | periodi = (4:1, 0:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B28_74_4_1.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3411 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 2 | noraidījumi2 = 0 | metieni1 = 40 | metieni2 = 17 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 6:2 | periodi = (0:2, 1:0, 5:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B30_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3670 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 41 | metieni2 = 20 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 4:2 | periodi = (1:0, 1:2, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B32_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 4840 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 36 | metieni2 = 13 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 3:2 | periodi = (1:0, 2:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B34_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Artūrs Šilovs]] | vārtsargs2 = [[Gašpers Krošeļs]] | starprez = 1:0<br />1:1<br />2:1<br />3:1<br />3:2 | vārti1 = [[Rihards Bukarts]] ([[Andris Džeriņš|Džeriņš]], [[Miks Indrašis|Indrašis]]) - 11:14<br /><br />[[Kaspars Daugaviņš]] ([[Uvis Jānis Balinskis|Balinskis]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 31:20<br />[[Roberts Bukarts]] ([[Andris Džeriņš|Džeriņš]]) - 37:39 | vārti2 =<br />[[Anže Kuralts]] ([[Roks Tičars|Tičars]], [[Aleksandrs Magovačs|Magovačs]]) - 27:55<br /><br /><br />[[Miha Verličs]] ([[Jans Urbass|Urbass]]) - 39:47 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 9180 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 27 | metieni2 = 28 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (0:1, 3:0, 0:2, 0:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B36_74_6_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 3670 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 8 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 26 | metieni2 = 51 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 0:2 | periodi = (0:2, 0:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B38_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 5348 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 12 | noraidījumi2 = 31 | metieni1 = 27 | metieni2 = 21 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 2:3 | periodi = (0:0, 1:2, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/788/IHM788B40_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 8234 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 29 | metieni2 = 26 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 0:7 | periodi = (0:2, 0:3, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/788/IHM788B42_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Andrejs Šutovs]]<br />[[Ņikita Bojarkins]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 0:1<br />0:2<br />0:3<br />0:4<br />0:5<br />0:6<br />0:7 | vārti1 = | vārti2 = [[Rihards Bukarts]] ([[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]], [[Artūrs Šilovs|Šilovs]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 15:39<br />[[Oskars Batņa]] ([[Kristaps Roberts Zīle|Zīle]]) - 17:19<br />[[Mārtiņš Dzierkals]] ([[Oskars Batņa|Batņa]], [[Roberts Bukarts|Ro. Bukarts]]) - 21:13<br />[[Rodrigo Ābols]] ([[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]], [[Rūdolfs Balcers|Balcers]]) - 29:05<br />[[Miks Indrašis]] ([[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]], [[Ralfs Freibergs|Freibergs]]) - 39:54<br />[[Kaspars Daugaviņš]] ([[Rūdolfs Balcers|Balcers]], [[Rodrigo Ābols|Ābols]]) - 49:50<br />[[Rodrigo Ābols]] ([[Rūdolfs Balcers|Balcers]], [[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 51:40 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 9200 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 16 | metieni2 = 34 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 0:1 | periodi = (0:0, 0:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/788/IHM788B44_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 4460 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 2 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 17 | metieni2 = 30 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 2:4 | periodi = (1:1, 0:2, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B46_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 7150 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 22 | metieni2 = 27 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (0:1, 1:1, 1:0, 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B48_74_5_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 4834 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 29 | noraidījumi2 = 2 | metieni1 = 33 | metieni2 = 24 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 4:3 | periodi = (1:1, 1:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B50_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 4140 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 32 | metieni2 = 26 }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 4:1 | periodi = (3:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B52_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 4170 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 2 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 35 | metieni2 = 25 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:1 | periodi = (3:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B54_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 6420 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 44 | metieni2 = 17 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (0:0, 1:2, 2:1, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788B56_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = [[Jorens Van Potelberge]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 0:1<br />1:1<br />1:2<br />2:2<br />3:2<br />3:3<br />3:4 | vārti1 =<br />[[Kevins Fiala|Fiala]] ([[Enco Korvi|Korvi]]) - 26:02<br /><br />[[Marko Miranda|Miranda]] ([[Damjens Riats|Riats]], [[Enco Korvi|Korvi]]) - 47:03<br />[[Andress Ambīls|Ambīls]] ([[Kevins Fiala|Fiala]], [[Enco Korvi|Korvi]]) - 53:46 | vārti2 = [[Ralfs Freibergs|Freibergs]] ([[Miks Indrašis|Indrašis]]) - 21:43<br /><br />[[Rodrigo Ābols|Ābols]] ([[Rūdolfs Balcers|Balcers]], [[Ralfs Freibergs|Freibergs]]) - 26:34<br /><br /><br />[[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]] ([[Rodrigo Ābols|Ābols]], [[Rūdolfs Balcers|Balcers]]) - 54:56<br />[[Rūdolfs Balcers|Balcers]] ([[Uvis Jānis Balinskis|Balinskis]], [[Jānis Jaks|Jaks]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 62:25 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 9178 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 12 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 32 | metieni2 = 28 }} == Izslēgšanas spēles == [[Attēls:2023 IIHF World Championship Latvia vs Sweden.jpg|thumb|220px|Pēcspēles ceremonija starp Zviedriju un Latviju Arēnā Rīga]] {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |25. maijs|{{ih|USA}}|3|{{ih|CZE}}|0 |25. maijs|{{ih|SUI}}|1|{{ih|GER}}|3 |25. maijs|{{ih|SWE}}|1|{{ih|LAT}}|3 |25. maijs|{{ih|CAN}}|4|{{ih|FIN}}|1 <!-- semi finals --> |27. maijs|{{ih|USA}}|3|{{ih|GER}}|4({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) |27. maijs|{{ih|LAT}}|2|{{ih|CAN}}|4 <!-- final --> |28. maijs|{{ih|CAN}}|5|{{ih|GER}}|2 <!-- third place --> |28. maijs|{{ih|USA}}|3|{{ih|LAT}}|4({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = '''{{ih-rt|USA}}''' | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:0 | periodi = (1:0, 1:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788357_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 7411 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 2 | metieni1 = 34 | metieni2 = 15 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = '''{{ih|GER}}''' | punkti = 1:3 | periodi = (0:1, 1:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788358_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 2896 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 8 | noraidījumi2 = 29 | metieni1 = 30 | metieni2 = 23 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = '''{{ih-rt|CAN}}''' | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 4:1 | periodi = (1:0, 1:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788359_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11529 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 0 | metieni1 = 31 | metieni2 = 28 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = '''{{ih|LAT}}''' | punkti = 1:3 | periodi = (0:1, 1:0, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788360_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Lāšs Jūhansons]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 0:1<br />1:1<br />1:2<br />1:3 | vārti1 =<br />[[Timotijs Liljegrēns|Liljegrēns]] ([[Lūkass Reimonds|Reimonds]], [[Antons Lindholms|Lindholms]]) - 29:41 | vārti2 = [[Dans Ločmelis|Ločmelis]] ([[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]], [[Oskars Cibuļskis|Cibuļskis]]) - 12:56<br /><br />[[Miks Indrašis|Indrašis]] ([[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]], [[Jānis Jaks|Jaks]]) - 45:55<br />[[Jānis Jaks|Jaks]] ([[Miks Indrašis|Indrašis]], [[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]]) - 53:46 | arēna = [[Arēna Rīga]], [[Rīga]] | skatītāji = 9200 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 33 | metieni1 = 41 | metieni2 = 15 }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = '''{{ih-rt|CAN}}''' | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 4:2 | periodi = (0:1, 1:1, 3:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788261_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = [[Sems Montanbo]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 0:1<br />1:1<br />1:2<br />2:2<br />3:2<br />4:2 | vārti1 =<br />[[Semijs Bleiss|Bleiss]] ([[Peitons Krebss|Krebss]], [[Džeikobs Midltons|Midltons]]) - 35:32<br /><br />[[Džeks Kvinns|Kvinns]] ([[Losons Krūss|Krūss]], [[Skots Lotons|Lotons]]) - 40:45<br />[[Ādams Fantili|Fantili]] ([[Milans Lučičs|Lučičs]], [[Džastins Barons|Barons]]) - 48:59<br />[[Skots Lotons|Lotons]] - 59:17 | vārti2 = [[Dans Ločmelis|Ločmelis]] ([[Rihards Bukarts|Bukarts]], [[Kristaps Roberts Zīle|Zīle]]) - 08:18<br /><br />[[Rūdolfs Balcers|Balcers]] - 36:38 | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8669 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 12 | noraidījumi2 = 12 | metieni1 = 36 | metieni2 = 22 }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = '''{{ih|GER}}''' | punkti = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (2:2, 1:0, 0:1, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788262_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 8011 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 4 | metieni1 = 33 | metieni2 = 26 }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = '''{{ih|LAT}}''' | punkti = 3:4 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (2:2, 0:0, 1:1, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788163_74_5_0.pdf | vārtsargs1 = [[Keisijs Desmits]] | vārtsargs2 = [[Artūrs Šilovs]] | starprez = 0:1<br />1:1<br />1:2<br />2:2<br />3:2<br />3:3<br />3:4 | vārti1 =<br />[[Roko Grimaldi|Grimaldi]] ([[Skots Perunovičs|Perunovičs]], [[Anderss Bjorks|Bjorks]]) - 09:45<br /><br />[[Roko Grimaldi|Grimaldi]] ([[Skots Perunovičs|Perunovičs]], [[Metjū Koronato|Koronato]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 19:03<br />[[Metjū Koronato|Koronato]] ([[Dilans Sambergs|Sambergs]], [[Drū O'Konors|O'Konors]]) - 46:19 | vārti2 = [[Roberts Bukarts|Ro. Bukarts]] ([[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]], [[Mārtiņš Dzierkals|Dzierkals]]) <small>({{Abbr|PP|Skaitliskais vairākums}})</small> - 07:49<br />[[Jānis Jaks|Jaks]] ([[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]], [[Miks Indrašis|Indrašis]] - 16:08<br /><br /><br />[[Kristiāns Rubīns|Rubīns]] ([[Dans Ločmelis|Ločmelis]], [[Rihards Bukarts|Ri. Bukarts]]) - 54:21<br />[[Kristiāns Rubīns|Rubīns]] ([[Kaspars Daugaviņš|Daugaviņš]], [[Jānis Jaks|Jaks]]) - 61:22 | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 11033 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 10 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 29 | metieni2 = 25 }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 5:2 | periodi = (1:1, 1:1, 3:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788164_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Nokia arēna]], [[Tampere]] | skatītāji = 10470 | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = 4 | noraidījumi2 = 2 | metieni1 = 28 | metieni2 = 23 }} == Vietu sadalījums un apbalvojumi == === Turnīra apbalvojumi === * '''Čempionāta [[MVP|vērtīgākais spēlētājs]]: {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]]''' * '''Labākie hokejisti:'''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=O'Brien |first=Derek |date=28 May 2023 |title=Silovs MVP, All-Stars named |url=https://www.iihf.com/en/events/2023/wm/news/45430/silovs_mvp_all-stars_named |access-date=28 May 2023 |website=[[IIHF]]}}</ref> ** '''Labākais vārtsargs: {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]]''' ** '''Labākais aizsargs: {{flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Vīgers]]''' ** '''Labākais uzbrucējs: {{flaga|Vācija}} [[Džons Peterka]]''' * '''Simboliskā izlase:''' ** '''Vārtsargs: {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šilovs]]''' ** '''Aizsargi: {{flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Vīgers]] un {{flaga|Vācija}} [[Morics Zeiders]]''' ** '''Uzbrucēji: {{flaga|Vācija}} [[Džons Peterka]], {{flaga|ASV}} [[Roko Grimaldi]] un {{flaga|Čehija}} [[Dominiks Kubalīks]]''' === Vietu sadalījums === {{uzvarētāji|ih|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā uzvarētājs|CAN|28.}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |source=[https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788000_FINAL_RANKING_8_0.pdf IIHF] |show_groups=yes |team1=CAN |team2=GER |team3=LAT |team4=USA |team5=SUI |team6=SWE |team7=FIN |team8=CZE |team9=SVK |team10=DEN |team11=KAZ |team12=FRA |team13=NOR |team14=AUT |team15=HUN |team16=SLO |name_AUT={{ih|AUT}} |group_AUT=[[#A grupa|A]] |win_AUT=0 |OTwin_AUT=1 |OTloss_AUT=1 |loss_AUT=5 |gf_AUT=11|ga_AUT=27 |name_CAN={{ih|CAN}} |group_CAN=[[#B grupa|B]] |win_CAN=7 |OTwin_CAN=1 |OTloss_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=38|ga_CAN=16 |name_CZE={{ih|CZE}} |group_CZE=[[#B grupa|B]] |win_CZE=4 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=3 |gf_CZE=22|ga_CZE=19 |name_DEN={{ih|DEN}} |group_DEN=[[#A grupa|A]] |win_DEN=2 |OTwin_DEN=1 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=4 |gf_DEN=19|ga_DEN=26 |name_FIN={{ih|FIN}} |group_FIN=[[#A grupa|A]] |win_FIN=5 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=1 |loss_FIN=2 |gf_FIN=29|ga_FIN=19|status_FIN=H |name_FRA={{ih|FRA}} |group_FRA=[[#A grupa|A]] |win_FRA=0 |OTwin_FRA=1 |OTloss_FRA=2 |loss_FRA=4 |gf_FRA=10|ga_FRA=31 |name_HUN={{ih|HUN}} |group_HUN=[[#A grupa|A]] |win_HUN=0 |OTwin_HUN=1 |OTloss_HUN=1 |loss_HUN=5 |gf_HUN=12|ga_HUN=37 |name_GER={{ih|GER}} |group_GER=[[#A grupa|A]] |win_GER=5 |OTwin_GER=1 |OTloss_GER=0 |loss_GER=4 |gf_GER=36|ga_GER=25 |name_KAZ={{ih|KAZ}} |group_KAZ=[[#B grupa|B]] |win_KAZ=1 |OTwin_KAZ=2 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=4 |gf_KAZ=14|ga_KAZ=31 |name_SLO={{ih|SLO}} |group_SLO=[[#B grupa|B]] |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=7 |gf_SLO=9|ga_SLO=27 |name_LAT={{ih|LAT}} |group_LAT=[[#B grupa|B]] |win_LAT=4 |OTwin_LAT=3 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=3 |gf_LAT=30|ga_LAT=25|status_LAT=H |name_NOR={{ih|NOR}} |group_NOR=[[#B grupa|B]] |win_NOR=1 |OTwin_NOR=1 |OTloss_NOR=1 |loss_NOR=4 |gf_NOR=9|ga_NOR=17 |name_SVK={{ih|SVK}} |group_SVK=[[#B grupa|B]] |win_SVK=3 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=2 |loss_SVK=2 |gf_SVK=15|ga_SVK=15 |name_SWE={{ih|SWE}} |group_SWE=[[#A grupa|A]] |win_SWE=5 |OTwin_SWE=1 |OTloss_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=27|ga_SWE=10 |name_SUI={{ih|SUI}} |group_SUI=[[#B grupa|B]] |win_SUI=6 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=1 |loss_SUI=1 |gf_SUI=30|ga_SUI=13 |name_USA={{ih|USA}} |group_USA=[[#A grupa|A]] |win_USA=7 |OTwin_USA=1 |OTloss_USA=2 |loss_USA=0 |gf_USA=43|ga_USA=16 |result1=1st |result2=2nd |result3=3rd |result4=4th |result5=QF |result6=QF |result7=QF |result8=QF |result9=GS |result10=GS |result11=GS |result12=GS |result13=GS |result14=GS |result15=REL |result16=REL |split4=yes |split8=yes |split14=yes |res_col_header=Rezultāts |col_1st=#FFD700 |text_1st=Čempioni |col_2nd=#C0C0C0 |text_2nd=2. vieta |col_3rd=#CD7F32 |text_3rd=3. vieta |text_4th=4. vieta |text_QF=Beidza dalību ceturtdaļfinālā |text_GS=Beidza dalību grupu turnīrā |col_REL=red1 |text_REL=[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija]] |class_rules=1) vieta grupā; 2) punkti; 3) vārtu starpība; 4) gūtie vārti; 5) vieta rangā pirms turnīra. }} === Rezultatīvākie spēlētāji === Sarakstā iekļauti 10 rezultatīvākie spēlētāji pēc gūtajiem punktiem, tad pēc vārtiem. {| class="wikitable sortable" border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- !width="20px" | # !width="160px"| Spēlētājs !width="50px" | {{Piezīme|Sp|Aizvadītas spēles}} !width="50px" | {{Piezīme|V|Gūti vārti}} !width="50px" | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !width="50px" | {{Piezīme|PTS|Punkti}} !width="50px" | {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} !width="50px" | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !width="50px" | {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} |- |1. || align="left" | {{flaga|USA}} [[Roko Grimaldi]] || 10 || 7 || 7 || '''14''' || +8 || 6 || U |- |2. || align="left" | {{flaga|CZE}} [[Dominiks Kubalīks]] || 8 || 8 || 4 || '''12''' || +3 || 0 || U |- |3. || align="left" | {{flaga|GER}} [[Džons Peterka]] || 10 || 6 || 6 || '''12''' || +8 || 0 || U |- |4. || align="left" | {{flaga|LAT}} [[Rihards Bukarts]] || 10 || 3 || 8 || '''11''' || +3 || 8 || U |- |5. || align="left" | {{flaga|CAN}} [[Makenzijs Vīgers]] || 10 || 3 || 8 || '''11''' || +10 || 6 || U |- |6. || align="left" | {{flaga|USA}} [[Tīdžejs Tinans]] || 10 || 1 || 10 || '''11''' || +10 || 0 || U |- |7. || align="left" | {{flaga|SWE}} [[Henriks Tēmerness]] || 8 || 0 || 10 || '''10''' || +5 || 2 || A |- |8. || align="left" | {{flaga|USA}} [[Katers Gotjē]] || 10 || 7 || 2 || '''9''' || +9 || 2 || U |- |9. || align="left" | {{flaga|CAN}} [[Losons Krūss]] || 10 || 6 || 3 || '''9''' || +9 || 4 || U |- |10. || align="left" | {{flaga|DEN}} [[Nikolajs Ēlerss]] || 7 || 5 || 4 || '''9''' || −3 || 0 || U |- ! colspan="99"|<small>Avots: [https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788000_85B_50_0.pdf IIHF.com]</small> |} === Labākie vārtsargi === Sarakstā iekļauti pieci labākie vārtsargi pēc atvairīto metienu procenta, kuri ir aizvadījuši vismaz 40% no visa komandas spēlētā laika. {| class="wikitable sortable" border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- !width="20px" | # !width="160px"| Spēlētājs !width="50px" | {{Piezīme|L|Spēlētais laiks}} !width="50px" | {{Piezīme|Vār|Ielaistie vārti}} !width="50px" | {{Piezīme|Vid|Vidēji spēlē ielaistie vārti}} !width="50px" | {{Piezīme|Met|Metieni pa vārtiem}} !width="50px" | {{Piezīme|Atv|Atvairīto metienu procents}} !width="50px" | {{Piezīme|SSp|Sausās spēles}} |- |1. || align="left" | {{flaga|SVK}} [[Stanislavs Škorvāneks]] || 238:39 || 5 || 1,26 || 108 || '''95,37''' || 1 |- |2. || align="left" | {{flaga|CZE}} [[Karels Vejmelka]] || 236:26 || 7 || 1,78 || 124 || '''94,35''' || 1 |- |3. || align="left" | {{flaga|CAN}} [[Sems Montanbo]] || 423:07 || 10 || 1,42 || 163 || '''93,87''' || 1 |- |4. || align="left" | {{flaga|SWE}} [[Lāšs Jūhansons]] || 303:42 || 8 || 1,58 || 120 || '''93,33''' || 2 |- |5. || align="left" | {{flaga|SVK}} [[Samuels Hlavajs]] || 189:05 || 7 || 2,22 || 103 || '''93,20''' || 0 |- ! colspan="99"|<small>Avots: [https://stats.iihf.com/Hydra/788/IHM788000_85A_48_0.pdf IIHF.com]</small> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Hokejs}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.lhf.lv/ Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} {{lv ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2023. gada Pasaules čempionāts hokejā| ]] [[Kategorija:2023. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] 4yx17m8keh17nk62e42w3oyc7ma399y 0 398050 4537060 4527207 2026-10-17T11:51:42Z Vylks 50297 4537060 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alberto Džilardīno | image = Alberto-Gilardino-Genoa-2023.jpg | caption = Džilardīno 2023. gadā | fullname = Alberto Džilardīno | birth_date = {{birth date and age|1982|7|5}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Bjella}} | height = 184 | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] (galvenais treneris) | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} ''[[Associazione Sportiva Cossatese 1946|Cossatese]]'' | youthyears2 = 1996-1997 | youthclubs2 = {{flaga|Itālija}} ''[[A.S.D. La Biellese|Biellese]]'' | youthyears3 = 1997-1999 | youthclubs3 = {{flaga|Itālija}} ''[[Piacenza Calcio 1919|Piacenza]]'' | years1 = 1999—2000 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} ''[[Piacenza Calcio 1919|Piacenza]]'' | caps1 = 17 | goals1 = 3 | years2 = 2000—2002 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]'' | caps2 = 39 | goals2 = 5 | years3 = 2002—2005 | clubs3 = {{fk|PAR}} | caps3 = 96 | goals3 = 50 | years4 = 2005—2008 | clubs4 = {{fk|MIL}} | caps4 = 94 | goals4 = 36 | years5 = 2008—2012 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' | caps5 = 118 | goals5 = 48 | years6 = 2012—2014 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' | caps6 = 50 | goals6 = 19 | years7 = 2012—2013 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} ''[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]'' | caps7 = 36 | goals7 = 13 | years8 = 2014—2015 | clubs8 = {{flaga|Ķīna}} ''[[Guangzhou Evergrande]]'' | caps8 = 14 | goals8 = 5 | years9 = 2015 | clubs9 = {{fk|FIO|īre=yes}} | caps9 = 14 | goals9 = 4 | years10 = 2015—2016 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]'' | caps10 = 33 | goals10 = 10 | years11 = 2016—2017 | clubs11 = {{fk|EMP}} | caps11 = 14 | goals11 = 0 | years12 = 2017 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} ''[[Delfino Pescara 1936|Pescara]]'' | caps12 = 3 | goals12 = 0 | years13 = 2017—2018 | clubs13 = {{flaga|Itālija}} ''[[Spezia Calcio|Spezia]]'' | caps13 = 16 | goals13 = 6 | nationalyears1 = 2000—2004 | nationalteam1 = {{fb|Itālija}} U21 | nationalcaps1 = 30 | nationalgoals1 = 19 | nationalyears2 = 2004—2013 | nationalteam2 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps2 = 57 | nationalgoals2 = 19 | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Itālija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|[[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Futbols]]}} {{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss}} {{MedalGold|[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācija 2006]]|[[Itālijas futbola izlase|Izlase]]}} | pcupdate = | ntupdate = | totalcaps = 544 | totalgoals = 199 | manageryears1 = 2019 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} Rezzato | manageryears2 = 2019—2020 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[F.C. Pro Vercelli 1892|Pro Vercelli]] | manageryears3 = 2020—2021 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[A.C.N. Siena 1904|Siena]] | manageryears4 = 2021 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.C.N. Siena 1904|Siena]] | manageryears5 = 2022—2024 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | manageryears6 = 2025—2026 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | manageryears7 = 2026—pašlaik | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] }} '''Alberto Džilardīno''' ({{val|it|Alberto Gilardino}}, {{izrunā|alˈbɛrto dʒilarˈdiːno}}, dzimis {{dat|1982|7|5}}) ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Kopš 2026. gada septembra ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'' galvenais treneris. == Karjera == Džilardīno bija Itālijas izlasē, kas uzvarēja [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]]. 2004. gadā viņš ieguva olimpisko bronzas medaļu futbolā. 2004. gadā Džilardīno tika atzīts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāta]] gada labāko jauno spēlētāju, gadu vēlāk par Itālijas čempionāta labāko futbolistu. 2007. gadā ''[[AC Milan]]'' sastāvā uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2018. gadā sāka strādāt kā D sērijas kluba ''Rezzato'' trenera asistents, vēlāk kļuva par komandas galveno treneri. Karjeras turpinājumā vadīja ''[[F.C. Pro Vercelli 1892|Pro Vercelli]]'' un ''[[A.C.N. Siena 1904|Siena]]'' komandas. 2022. gada jūlijā sāka strādāt ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' klubā par jauniešu komandas treneri, bet tā paša gada decembrī kļuva par galvenās komandas trenera vietas izpildītāju. Sasniedzot labus rezultātus [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]], tika apstiprināts pastāvīgā darbā par galveno treneri. Viņa vadībā komanda iekļuva A sērijā. 2024. gada novembrī, komandai A sērijā atrodoties tuvu izkrišanas zonai, tika atbrīvots no amata. No 2025. gada jūnija līdz 2026. gada februārim vadīja A sērijas klubu ''[[Pisa SC]]''. {{dat|2026|9|29||bez}} viņš tipa apstiprināts par ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/parma-appoint-former-striker-gilardino-manager-2026-09-29/|title=Parma appoint former striker Gilardino as manager|website=reuters.com|date=2026-09-29|access-date=2026-10-17|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Milan''' * [[UEFA Čempionu līga]]: 2006—07 * [[UEFA Superkauss]]: 2007 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2007 '''Guangzhou Evergrande''' * [[Ķīnas Superlīga]]: 2014 '''Itālija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] gada labākais futbolists: 2005 * Itālijas Serie A gada labākais jaunais futbolists: 2004 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džilardīno, Alberto}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pjemontā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Itālijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] el6afry3xg81mlkc2xuk9ckuxgeon7g 0 398863 4536707 4270427 2026-10-16T17:47:02Z Bendžamins 76862 4536707 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Romans Zobņins | image = Roman Zobnin 2022.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|11}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Irkutska}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava]] | clubnumber = 47 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Akademiya Tolyatti]] | caps1 = 23 | goals1 = 0 | years2 = 2013—2016 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | caps2 = 48 | goals2 = 2 | years3 = 2016— | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava]] | caps3 = 249 | goals3 = 19 | nationalyears1 = 2009—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2015—2021 | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalcaps4 = 41 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = Romans Zobņins 2022. gadā }} '''Romans Zobņins''' (dzimis {{dat|1994|2|11}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2016. gada spēlē [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] kluba [[FK Spartak Maskava]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Spartak Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2016—17 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2021—22, 2025—26 * [[Krievijas Superkauss]]: 2017 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Zobņins, Romans}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Irkutskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] 0lcekz1m30p3lk30bbowg53sln9odp4 0 399146 4537044 4525877 2026-10-17T10:53:21Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4537044 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. [[Ferencs Molnārs]] "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. [[Ferencs Molnārs]] "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. [[Ferencs Molnārs]] "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. [[Ferencs Molnārs]] "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. [[Ferencs Molnārs]] "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. [[Ferencs Molnārs]] "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. [[Ferencs Molnārs]] "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. [[Harijs Gulbis]] "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. [[Harijs Gulbis]] "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. [[Edvards Olbijs]] "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. [[Karlo Goldoni]] "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. [[Ferencs Molnārs]] "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. [[Pjērs Marivo]] "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. [[Žans Anuijs]] "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. [[Ēdens fon Horvāts]] "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. [[Andris Kalnozols]] "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. [[Ēdens fon Horvāts]] "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. [[Žans Anuijs]] "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2026.09.10. [[Anšlavs Eglītis]] "Līgavu mednieki". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2026.09.22. [[Jānis Joņevs]] "Principiāla nostāja". Rež. Roberts Dauburs. * 2026.10.22. [[Jānis Poruks]] "Sila ezera nolaišana". Rež. Mārcis Broks. * 2026.10.29. [[Moljērs]] "Dons Žuans". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] 2asjkl28ufcdg0sqwt2sg9mhafw0sza 0 399468 4536781 4411490 2026-10-16T18:51:52Z Bendžamins 76862 4536781 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jūsefs en Nesīri | image = Ennesyri.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|1}} | birth_place = {{vieta|Maroka|Fēsa}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | clubnumber = 21 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF]] B | caps1 = 6 | goals1 = 6 | years2 = 2016—2018 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF]] | caps2 = 38 | goals2 = 5 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Maroka U20 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2016— | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalcaps2 = 92 | nationalgoals2 = 25 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = Jūsefs en Nesīri 2023. gadā | caps3 = 49 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes|Leganes]] | goals3 = 13 | years3 = 2018—2020 | caps4 = 143 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | goals4 = 51 | years4 = 2020—2024 | years5 = 2024—2026 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | caps5 = 50 | goals5 = 27 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | years6 = 2026— | caps6 = 21 | goals6 = 11 }} '''Jūsefs en Nesīri''' ({{val|ar|يوسف النصيري}}; dzimis {{dat|1997|6|1}}) ir [[Maroka]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]], [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] '''Maroka''' * [[ Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[CD Leganes]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Nesīri, Jūsefss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] f305cli70eqlk5eu9iwhem1kc583bha 0 399580 4536810 4479731 2026-10-16T19:18:30Z Bendžamins 76862 4536810 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Edsons Alvaress | image = Edson Álvarez 14092024.jpgEdson Álvarez.png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|24}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Mehiko|Tlalnepantla|2s=Mehiko (štats)}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | clubnumber = 4 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2019 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club América]] | caps1 = 86 | goals1 = 5 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2017— | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalcaps2 = 102 | nationalgoals2 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | caption = Edsons Alvaress 2025. gadā | caps2 = 98 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | goals2 = 10 | years2 = 2019—2023 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years3 = 2023— | caps3 = 59 | goals3 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | years4 = 2025—2026 | caps4 = 12 | goals4 = 0 }} '''Edsons Alvaress''' ({{val|es|Edson Omar Álvarez Velázquez}}; dzimis {{dat|1997|10|24}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Alvaress spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā [[West Ham United FC|''West Ham United'']]. == Sasniegumi == '''Club América''' * [[Liga MX]]: 2018 '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2020—21, 2021—22 * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2020—21 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2025 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]], [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Alvaress, Edsons}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] enl5ouxw20c2fojb60axo18veet88rg 0 405795 4536834 4482973 2026-10-16T19:45:22Z Bendžamins 76862 4536834 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Rauls Himeness | image = Raúl Jiménez 04032026 (1).jp | caption = Rauls Himeness 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|5}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Tepehi}} | height = 190 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | years1 = 2011—2014 | caps1 = 96 | goals1 = 36 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | years2 = 2014—2015 | caps2 = 21 | goals2 = 1 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | years3 = 2015—2019 | caps3 = 80 | goals3 = 18 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years4 = 2018—2019 | caps4 = 38 | goals4 = 13 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 1 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalyears2 = 2013— | nationalcaps2 = 128 | nationalgoals2 = 47 | caps5 = 97 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | goals5 = 27 | years5 = 2019—2023 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years6 = 2023—2026 | caps6 = 98 | goals6 = 28 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years7 = 2026— | caps7 = 6 | goals7 = 3 }}'''Rauls Himeness''' ({{Val|es|Raúl Jiménez}}; dzimis {{Dat|1991|5|5}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Himeness spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Wolverhampton Wanderers]]''. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Club América''' * [[Liga MX]]: 2013 '''Atlético Madrid''' * [[Spānijas Superkauss]]: 2014 '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2015—16, 2016—17 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2016—17 * [[Taça da Liga]]: 2015—16 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2016, 2017 '''Meksika''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2019, [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 '''Individuālie sasniegumi''' * [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] labākais spēlētājs: 2019 * ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wolves.co.uk/news/club/20200905-end-of-season-awards-jimenez-seals-awards-hat-trick/|title=End of Season Awards {{!}} Jimenez seals awards hat-trick|website=www.wolves.co.uk|access-date=2021-03-18|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Himeness, Rauls}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie zelta medaļnieki]] 6qwr7i5orabl44i5btktdfjbkk0gh4z 0 407712 4536869 4536447 2026-10-16T22:10:55Z Lazurīts 146948 Pievienota skolas ēkas attēls; aktualizētas skolēnu skaits un izglītības programmas (2026), saglabājot arī vecās programmas (2018) 4536869 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 34. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 34. vidusskola.jpg | image size = 250 | caption = | location = [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] 4, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 01 | latNS = N | longd = 24 | longm = 03 | longs = 11 | longEW = E | opened = | headmaster = Nataļja Rogaļeva | staff = | teaching_staff = 124 | employees = | grades = 1.-12. | years = | students = 1133 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = http://www.34vsk.lv }} '''Rīgas 34. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas ielā]] 4 un [[Vircavas iela (Rīga)|Vircavas ielā]] 7, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. == Vēsture == [[Attēls:46. Rīgas pilsētas pamatskola arhitekts Alfrēds Grīnbergs.jpg|thumb|left|300px|46. Rīgas pilsētas pamatskolas ēka (arhitekts Alfrēds Grīnbergs, 1934).]] Skolas ēka celta 1934. gadā kā '''Rīgas pilsētas 46. pamatskola''' [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] stilā pēc arhitekta [[Alfrēds Grīnbergs|Alfrēda Grīnberga]] projekta. Pēc Otrā pasaules kara to pārdēvēja par Rīgas 40. septiņgadīgo skolu, bet 1953. gadā par Rīgas 34. vidusskolu ar apmācību krievu valodā. 1962. gadā Rīgas 34. vidusskola ieguva profesionāli tehniskās vidusskolas statusu ar 11 gadu apmācību. Skolas audzēkņi ne tikai saņēma atestātu par vidējo izglītību, bet arī profesionālās kvalifikācijas apliecību, ka iegūta šuvējas, adītājas vai atslēdznieka profesija.<ref>[http://www.34vsk.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture skolas vēsture] {{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1963. gada skolā sāka padziļinātu svešvalodu apguvi (angļu valodu no 1. klases, franču un vācu valodu no 5. klases).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-34-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180926011603/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-34-vidusskola }}</ref> 1968. gadā ēkai piebūvēja ar vēsturisko celtni nesaderīgus spārnus arhitektoniski primitīvā izpildījumā (arhitekti E. Abuls, N. Markovs).<ref>[http://wikimapia.org/977562/lv/R%C4%ABgas-34-vidusskola wikimapia.org]</ref> 2015. gadā tai pievienoja [[Rīgas 68. vidusskola|Rīgas 68. vidusskolu]].<ref>[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/139576-sogad-slegs-desmit-izglitibas-iestades-reorganizes-12.htm Šogad slēgs desmit izglītības iestādes, reorganizēs - 12] [[LETA]] 2015. gada 29. aprīlī</ref> Skolas sākumskolas klases (1.–4. klase) mācās Vircavas ielā 7, pamatskolas un vidusskolas klases (5.–12. klase) mācās Kandavas ielā 4, bet sporta nodarbības notiek skolas Sporta hallē Dzirciema ielā 1C. == Izglītības programmas == ''2018. gadā'': *Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (21012121); *Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (21013111); *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011); *Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011).<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R34VS Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs]</ref> ''2026. gadā'': *Pamatizglītības programma (''padziļināti - angļu valoda'') (21017121); *Pamatizglītības programma (''padziļināti - matemātika'') (21017121); *Vispārējās vidējās izglītības programma (''2 virzieni - Sociālās zinības un programmēšana un Dabaszinātnes'') (31016011).<ref>[https://www.niid.lv/niid_search/provider/R%C4%ABgas%2034.%20vidusskola Rīgas 34. vidusskola]Valsts izglītības attīstības aģentūra, Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID.LV), 2026. gads. Skatīts: 2026. gada 17. oktobrī.</ref> == Bijušie skolēni == * [[Haralds Ritenbergs]], baletdejotājs * [[Ēriks Kaža]], uzņēmējs un politiķis * [[Igors Solomatins]], acu ārsts == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180920185111/http://www.34vsk.lv/images/article-pics/news/pasnovert_zinojums_2018.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] ny42oztsx6zke48kotknauxcmzu5ht8 4536872 4536869 2026-10-16T22:14:54Z Lazurīts 146948 4536872 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 34. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 34. vidusskola.jpg | image size = 250 | caption = skolas ēka Kandavas ielā 4 | location = [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] 4, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 01 | latNS = N | longd = 24 | longm = 03 | longs = 11 | longEW = E | opened = | headmaster = Nataļja Rogaļeva | staff = | teaching_staff = 124 | employees = | grades = 1.-12. | years = | students = 1133 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = http://www.34vsk.lv }} '''Rīgas 34. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas ielā]] 4 un [[Vircavas iela (Rīga)|Vircavas ielā]] 7, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. == Vēsture == [[Attēls:46. Rīgas pilsētas pamatskola arhitekts Alfrēds Grīnbergs.jpg|thumb|left|300px|46. Rīgas pilsētas pamatskolas ēka (arhitekts Alfrēds Grīnbergs, 1934).]] Skolas ēka celta 1934. gadā kā '''Rīgas pilsētas 46. pamatskola''' [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] stilā pēc arhitekta [[Alfrēds Grīnbergs|Alfrēda Grīnberga]] projekta. Pēc Otrā pasaules kara to pārdēvēja par Rīgas 40. septiņgadīgo skolu, bet 1953. gadā par Rīgas 34. vidusskolu ar apmācību krievu valodā. 1962. gadā Rīgas 34. vidusskola ieguva profesionāli tehniskās vidusskolas statusu ar 11 gadu apmācību. Skolas audzēkņi ne tikai saņēma atestātu par vidējo izglītību, bet arī profesionālās kvalifikācijas apliecību, ka iegūta šuvējas, adītājas vai atslēdznieka profesija.<ref>[http://www.34vsk.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture skolas vēsture] {{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1963. gada skolā sāka padziļinātu svešvalodu apguvi (angļu valodu no 1. klases, franču un vācu valodu no 5. klases).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-34-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180926011603/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-34-vidusskola }}</ref> 1968. gadā ēkai piebūvēja ar vēsturisko celtni nesaderīgus spārnus arhitektoniski primitīvā izpildījumā (arhitekti E. Abuls, N. Markovs).<ref>[http://wikimapia.org/977562/lv/R%C4%ABgas-34-vidusskola wikimapia.org]</ref> 2015. gadā tai pievienoja [[Rīgas 68. vidusskola|Rīgas 68. vidusskolu]].<ref>[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/139576-sogad-slegs-desmit-izglitibas-iestades-reorganizes-12.htm Šogad slēgs desmit izglītības iestādes, reorganizēs - 12] [[LETA]] 2015. gada 29. aprīlī</ref> Skolas sākumskolas klases (1.–4. klase) mācās Vircavas ielā 7, pamatskolas un vidusskolas klases (5.–12. klase) mācās Kandavas ielā 4, bet sporta nodarbības notiek skolas Sporta hallē Dzirciema ielā 1C. == Izglītības programmas == ''2026. gadā'': *Pamatizglītības programma (''padziļināti - angļu valoda'') (21017121); *Pamatizglītības programma (''padziļināti - matemātika'') (21017121); *Vispārējās vidējās izglītības programma (''2 virzieni - Sociālās zinības un programmēšana un Dabaszinātnes'') (31016011).<ref>[https://www.niid.lv/niid_search/provider/R%C4%ABgas%2034.%20vidusskola Rīgas 34. vidusskola]Valsts izglītības attīstības aģentūra, Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID.LV), 2026. gads. Skatīts: 2026. gada 17. oktobrī.</ref> ''2018. gadā'': *Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (21012121); *Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (21013111); *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011); *Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011).<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R34VS Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs]</ref> == Bijušie skolēni == * [[Haralds Ritenbergs]], baletdejotājs * [[Ēriks Kaža]], uzņēmējs un politiķis * [[Igors Solomatins]], acu ārsts == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180920185111/http://www.34vsk.lv/images/article-pics/news/pasnovert_zinojums_2018.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 19eq69mqyrm7o786jlwec4nrhvruavq 10 413574 4536744 4536443 2026-10-16T18:01:26Z EdgarsBot 50781 upd 4536744 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-16 18:01:26{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 15 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 11 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Andris Stabiņš|t|h|d}} || 2026-10-08 19:03:57 || 7 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Var jau būt, ka to var izvilkt līdz normālam rakstam, bet vai vajag?..</nowiki> || Gan maznozīmīgs, gan raksts nenoformēts || 5 (13.10.2026) |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- | {{page-multi|page=Piksāri baznīca|t|h|d}} || 2026-10-14 17:33:48 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55255-61|~2026-55255-61]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Uzrakstīt normāli vai izdzēst || 5 (18.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 4un12acg3s3nyps93886t69vxiwhjhw 4 415707 4536743 4536441 2026-10-16T18:01:12Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4536743 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|16||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200352}}] | {{formatnum:1683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13747}}] | 2009-02-13 | 2026-10-16 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176103}}] | {{formatnum:9794}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8126}}] | 2007-12-03 | 2026-10-16 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116518}}] | {{formatnum:10360}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}] | 2009-10-02 | 2026-10-16 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115604}}] | {{formatnum:7967}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9998}}] | 2007-11-24 | 2026-10-16 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89834}}] | {{formatnum:8405}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6823}}] | 2005-10-30 | 2026-10-16 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73868}}] | {{formatnum:9942}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2200}}] | 2009-05-24 | 2026-10-16 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69009}}] | {{formatnum:1572}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-10-16 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:466}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53821}}] | {{formatnum:7252}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6599}}] | 2018-06-22 | 2026-10-16 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50587}}] | {{formatnum:5835}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:402}}] | 2007-01-07 | 2026-10-16 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50403}}] | {{formatnum:6300}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3238}}] | 2007-04-26 | 2026-10-16 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49413}}] | {{formatnum:1419}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3554}}] | 2006-05-03 | 2026-10-14 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45595}}] | {{formatnum:5767}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-12 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45244}}] | {{formatnum:353}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1805}}] | 2008-11-29 | 2026-10-16 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1488}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39430}}] | {{formatnum:3849}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}] | 2013-03-30 | 2026-10-16 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33162}}] | {{formatnum:10315}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5229}}] | 2023-01-18 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32720}}] | {{formatnum:4049}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:699}}] | 2020-05-10 | 2026-10-16 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27472}}] | {{formatnum:4745}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:941}}] | 2015-08-30 | 2026-10-16 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16085}}] | {{formatnum:1358}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-16 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15645}}] | {{formatnum:3051}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-13 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15287}}] | {{formatnum:2330}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2016}}] | 2005-07-30 | 2026-10-13 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14628}}] | {{formatnum:475}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-15 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14262}}] | {{formatnum:525}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13512}}] | {{formatnum:858}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11060}}] | {{formatnum:1782}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:429}}] | 2021-07-27 | 2026-10-11 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:272}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10266}}] | {{formatnum:323}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-16 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}] | {{formatnum:244}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-03 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:456}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:85}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5049}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-14 |- | 66. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5046}}] | {{formatnum:1261}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] fmtm2gju09wh76llkls7syt187s4xfc 0 418471 4536893 3803087 2026-10-17T04:40:50Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536893 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada februāris}} '''Mātes piena oligosaharīdi''' (MPO) ({{val|en|HMO - Human Milk Oligosaccarides}}), kas pazīstami arī ar nosaukumu '''mātes piena glikāni''', ir [[Molekula|molekulas]], kas pieder [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] grupai un kas vērā ņemamos daudzumos sastopami tikai [[Mātes piens|mātes pienā]].<ref name="bode">L. Bode: Human milk oligosaccharides: every baby needs a sugar mama. In: Glycobiology. Band 22, Nummer 9, September 2012, S. 1147–1162, doi:10.1093/glycob/cws074, PMID 22513036, PMC 3406618</ref> == Izcelsme == Mātes piena oligosaharīdi ir trešā visbagātīgāk pārstāvētā [[Cietviela|cietvielu]] frakcija mātes pienā pēc [[Laktoze|laktozes]] un [[Tauki|taukiem]].<ref>X. Chen: Human Milk Oligosaccharides (HMOS): Structure, Function, and Enzyme-Catalyzed Synthesis. In: Advances in carbohydrate chemistry and biochemistry. Band 72, 2015, S. 113–190, doi:10.1016/bs.accb.2015.08.002, PMID 26613816. ^ Jump up to:a b KatjaParschat, Bettina Gutiérrez (2016-11), "Fermentativerzeugte humane Milch-Oligosaccharide wirkenpräbiotisch." (in German), dei – die ernährungsindustrie: p. 38</ref> MPO koncentrācija mātes pienā ir 5-20 g/l. Ir zināmi aptuveni 200 strukturāli atšķirīgi mātes piena oligosaharīdi. Mātes piena oligosaharīdu sastāvs krūts pienā katrai sievietei ir individuāls, kā arī tas variē atkarībā no laktācijas perioda. 2‘-fukozillaktoze ir dominējošais oligosaharīds 80% gadījumu. Tā koncentrācija ir aptuveni 2,4 g/l. <ref>K. Le Doare, B. Holder, A. Bassett, P. S. Pannaraj: Mother's Milk: A Purposeful Contribution to the Development of the Infant Microbiota and Immunity. In: Frontiers in immunology. Band 9, 2018, S. 361, doi:10.3389/fimmu.2018.00361, PMID 29599768, PMC 5863526.</ref> == Īpašības == Atšķirībā no citām sastāvdaļām, kas no mātes piena tiek absorbētas [[Zīdainis|zīdaiņa]] [[Zarnas|zarnu]] traktā, MPO ir nesagremojami jaundzimušā zarnu traktam. Tomēr tiem piemīt [[Prebiotiķis|prebiotiskais]] efekts un tie kalpo kā barības substrāts [[Zarnu mikroflora|zarnu mikrofloras]] [[Baktērijas|baktērijām]], īpaši [[Bifidobaktērijas|bifidobaktērijām]].<ref>D. S. Newburg, Y. He: Neonatal Gut Microbiota and Human Milk Glycans Cooperate to Attenuate Infection and Inflammation. In: Clinical obstetrics and gynecology. Band 58, Nummer 4, Dezember 2015, S. 814–826, doi:10.1097/GRF.0000000000000156, PMID 26457857.</ref> Šo labvēlīgo baktēriju dominēšana zarnu florā samazina patogēno baktēriju kolonizāciju, tādējādi nodrošinot veselīgu zarnu mikrofloru (zarnu mikrobiomu) un samazinot zarnu infekciju risku. Jaunākie pētījumi liecina, ka MPO ievērojami samazina [[Vīruss|vīrusu]] un bakteriālas izcelsmes [[Infekcijas slimība|infekciju]] risku, tādējādi mazinot [[Caureja|caureju]] un elpošanas infekciju risku. Šī mātes piena oligosaharīdu aizsargājošā īpašība aktivizējas, kad tie nonāk kontaktā ar specifiskiem patogēniem, kā, piemēram, konkrētas baktērijas un [[Vīruss|vīrusi]]. Šiem patogēniem piemīt spēja piesaistīties glikānu receptoriem, kas atrodas uz zarnu šūnu virsmas, un tādējādi inficēt zarnu gļotādas [[Epitēlijaudi|epitēlijšūnas]]. Pētnieki ir atklājuši, ka MPO imitē šos glikānu receptorus, tāpēc patogēni piesaistās pie MPO biežāk kā pie zarnu epitēlijšūnām. Tas samazina zarnu infekciju risku.<ref name="bode"/><ref name="ammann">Ralph Ammann (2017-05), "Achieving the impossible" (in German), European Dairy Magazine: pp. 30 f.</ref> Papildus tam MPO var iedarboties uz specifiskām [[Imūnsistēma|imūnsistēmas]] šūnu reakcijām, mazinot [[Iekaisums|iekaisuma]] reakcijas.<ref name="bode"/><ref name="ammann"/> Ir pamatoti pieņēmumi, ka MPO arī mazina dzīvībai bīstamās saslimšanas – [[nekrotizējošais enterokolīts|nekrotizējošā enterokolīta]] (NEC) risku priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem.<ref name="bode"/> Daži mātes piena oligosaharīdu metabolīti tiešā veidā iedarbojas uz [[Nervu sistēma|nervu sistēmu]] un [[Smadzenes|smadzenēm]] un var ietekmēt bērna attīstību un uzvedību ilgtermiņā. Ir pētījumi, kas norāda, ka atsevišķi MPO metabolīti nodrošina bērna organismu ar [[siālskābe|siālskābi]], kas ir esenciāla uzturviela bērna smadzeņu un kognitīvo spēju attīstībai.<ref name="bode"/><ref name="ammann"/> Mātes piena oligosaharīdi tiek papildus pievienoti bērnu pārtikai, lai nodrošinātu šo svarīgo mātes piena sastāvdaļu tiem zīdaiņiem, kuri netiek ēdināti ar mātes pienu.<ref>German, JB; Lebrilla, CB; Mills, DA (18 Apr 2012). "Human milk oligosaccharides: evolution, structures and bioselectivity as substrates for intestinal bacteria". Nestle Nutr Workshop SerPediatr Program. Nestlé Nutrition Workshop Series: Pediatric Program. 62: 205–22. doi:10.1159/000146322. {{ISBN|978-3-8055-8553-8}}. PMC 2861563  . PMID 18626202.</ref> == Attīstība == Eksperimentālos pētījumos, kuru mērķis bija noskaidrot MPO kā prebiotisko vielu avota piemērotību zarnu mikroflorai, tika atklāts, ka MPO ļoti selektīvi darbojas uz labvēlīgajām zarnu baktērijām, tādām kā ''Bifidobacterium longum infantis''. ''B. infantis'' raksturīgs unikāls gēnu komplekts, ieskaitot tos, kas regulē glikozidāzes un spēju izmantot MPO savā [[Vielmaiņa|metabolismā]]. Pateicoties šiem unikālajiem gēniem, MPO var veicināt selektīvu baktēriju attīstību. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ogļhidrāti]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] fthmfl2bz9rr3knp7wnpygdc9mjap7m 0 429943 4536981 4536556 2026-10-17T07:47:23Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4536981 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''Open Up'' ("Atraisies") | attēls = Eurovision Song Contest 2021 logo.png | att_izm = 280 | fināls = {{dat|2021|05|22}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2021|05|18}} | otrais pusfināls = {{dat|2021|05|20}} | vadītājs (i) = [[Šantala Janzena]]<br />[[Edsīlija Romblija]]<br />[[Jans Smits]]<br />''[[NikkieTutorials]]'' | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = Daniels Jelineks<br />Marniks Kārts<br />Marks Poss | pārraidītājs = ''[[AVROTROS]]''<br />''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS)<br />''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NOP) | vieta = {{ESC|Nīderlande}}, [[Roterdama]], ''[[Rotterdam Ahoy]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Itālija}} ''[[Måneskin]]'' — ''[[Zitti e buoni]]'' | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 39 | valstis, kas debitē = nav | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Ukraina}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Baltkrievija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} | nulle punktu = {{ESC|Lielbritānija}} | viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />[[Dankans Lorencs]] — ''Feel Something''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />Davina Mišele, Tekla Rētena — ''The Power of Water''<br />'''2. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />''Redo'' un Ēfje de Visere — ''Forward Unlimited''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''<br />'''Fināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm ar DJ Pītera Gabriela mūziku<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />''Afrojack'', Glenisa Greisa un ''Wulf'' — ''Music Binds Us''<br />Agrākie konkursa uzvarētāji [[Lenija Kūra]], ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]], [[Sandra Kima]], [[Elena Paparizu]], [[Lordi]], [[Monss Selmerlēvs]] — ''Rock the Roof''<br />Dankans Lorencs — ''Stars'' un ''[[Arcade]]''<br />''The Human Countdown'' | map = ESC 2021 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #d40000 | tag2 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2019]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ <s>2020</s>]] | nākamais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022 ►]] }} '''2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2021}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2021}}) bija 65. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Piekto reizi konkursa vēsturē tas notika [[Nīderlande|Nīderlandē]], iepriekš valstij rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, bet pirmo reizi [[Roterdama]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc [[Dankans Lorencs|Dankana Lorenca]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]]. Nīderlande bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada Eirovīzijas dziesmu konkursu, tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts. Konkursā piedalījās 39 valstis. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezās pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājās. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies konkursā, taču Armēnija izstājās politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā, kamēr Baltkrievija tika diskvalificēta pēc tam, kad viņu atkārtoti iesniegtā dziesma neatbilda konkursa noteikumiem. Vairākas valstis izvēlējās uz konkursu sūtīt atceltajam 2020. gada konkursam jau izvēlētos izpildītājus. Pusfināli notika {{dat|2021|05|18|6=un|7=20}} un {{dat||05|20}}, savukārt fināls — {{dat||05|22}}. Trīs šovus vadīja [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]], [[Jans Smits]] un ''[[NikkieTutorials]]''. Konkursā uzvarēja [[rokmūzika]]s grupa ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', kuras autori bija grupas dalībnieki Damiano Davids, Viktorija De Anželisa, Tomass Radži un Ītans Torkio. Šī bija Itālijas trešā uzvara pēc [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]. un [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]. gada konkursiem. Pirmo reizi konkursa vēsturē [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] nekvalificējās finālam, atstājot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] kā vienīgo valsti, kas vienmēr, kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā, ir kvalificējusies finālam. == Norise == Konkurss bija [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) un trīs Nīderlandes pārraidītāju — ''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NPO), ''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS) and ''[[AVROTROS]]'' —, no kuriem katrs pildīja atšķirīgu uzdevumu, kopīgi veidots projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|18||bez}}|language=en}}</ref> Sītse Bakers un Astrida Duntrenita bija galvenie konkursa producenti, Emilija Sikinge un Džesika Stama bija galveno producentu vietnieces, kamēr Daniels Jelineks, Marniks Kārts un Marks Poss bija konkursa režisori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/interview-with-sietse-bakker|title=2020 and 2021 Executive Producer Sietse Bakker looks back and forward|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|6|16}}|language=en}}</ref> 2020. gada janvārī tika paziņots, ka par EBU Eirovīzijas koordinatoru no 2020. gada konkursa kļūs [[Martins Esterdāls]], kas šo amatu pārņēma no [[Juns Ūla Sanns|Juna Ūla Sanna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/martin-osterdahl-new-eurovision-song-contest-executive-supervisor|title=Martin Österdahl new Eurovision Song Contest Executive Supervisor|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|1|20}}|language=en}}</ref> Pirms viņa darba kā koordinatoran viņš ir bijis galvenais producents [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursiem [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/01/20/martin-osterdahl-appointed-eurovision-executive-supervisor/|title=Martin Österdahl Appointed Eurovision Executive Supervisor|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Norises vieta === [[Attēls:Rotterdam_Ahoy_2016.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].|200px]] Konkurss norisinājās ''[[Rotterdam Ahoy]]'' arēnā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas to rīkoja pēc valsts uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. Šī bija piektā reize, kad Nīderlande rīkoja konkursu, iepriekš rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]., [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, taču tas pirmo reizi notika Roterdamas pilsētā. ''Rotterdam Ahoy'' iepriekš ir rīkojusi arī [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]], kā arī bija plānotā norises vieta vēlāk atceltajam [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-57079037|title=Eurovision 2021: How this year's acts are aiming for a Covid-safe contest|publisher=[[BBC]]|work=[[BBC News]]|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2021|5|16}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> ==== Rīkotājpilsētas noteikšana ==== Eirovīzijas tradīcija nosaka, ka iepriekšējā konkursa uzvarētājvalstij (šajā gadījumā — Nīderlandei) ir jārīko nākamais konkurss. Nīderlandes pārraidītāji NPO, NOS un AVROTROS neilgi pēc 2019. gada konkursa uzsāka pilsētu pieteikšanos konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html|title=Eurovision: several cities in the Netherlands already candidates to host the 2020 edition {{!}} Teller Report|website=www.tellerreport.com|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|19}}|language=en|archive-date=2021-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412235156/https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html}}</ref> {{dat|2019|7|10}} Nīderlandes pilsētām tika atvērta pieteikšanās konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-city-bid-process-has-begun|title=Which Dutch city or region will host Eurovision 2020?|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|29}}|language=en}}</ref> {{dat||7|10}} svinīgā ceremonijā [[Hāga|Hāgā]] piecu valsts pilsētu — [[Arnema]]s, [[Hertogenbosa]]s, [[Māstrihta]]s, [[Roterdama]]s un [[Utrehta]]s — pārstāvji iesniedza pieteikšanās dokumentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/5-cities-in-the-race-to-become-eurovision-2020-host-city|title=5 Dutch cities in the race to become Eurovision 2020 Host City|last=Zwart|first=Josianne|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|10}}|language=en}}</ref> {{dat||7|16}} kandidātpilsētu saraksts tika saīsināts līdz divām pilsētām — Māstrihtas un Roterdamas —,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.nl/consent/?siteKey=V9f6VUvlHxq9wKIN&callbackUrl=https%3a%2f%2fwww.ad.nl%2fprivacy-gate%2faccept-tcf2%3fredirectUri%3d%252fshow%252frotterdam-en-maastricht-strijden-om-songfestival-andere-steden-vallen-af%257ead566645%252f%253freferrer%253dhttps%253a%252f%252fen.wikipedia.org%252f|title=Rotterdam en Maastricht strijden om Songfestival, andere steden vallen af|last=Oomen|first=Eefje|website=AD|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|16}}|language=nl}}</ref> un pēc katras pilsētas apmeklēšanas un apskates {{dat||8|30}} Roterdama tika paziņota kā 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/176894/eurovision-2020-highlights-from-npos-visit-to-rotterdam/|title=Eurovision 2020: Highlights from NPO's visit to Rotterdam|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|19}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rotterdam-to-host-eurovision-2020|title=Rotterdam to host Eurovision 2020!|last=LaFleur|first=Louise|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|8|30}}|language=en}}</ref> Uzreiz pēc 2020. gada konkursa atcelšanas konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] uzsāka pārrunas ar Nīderlandes pārraidītājiem, kā arī Roterdamas pilsētu saistībā ar iespēju tiem rīkot 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|3|18}}|language=en}}</ref> {{dat|2020|4|23}} Roterdamas pilsētas dome apstiprināja sava budžeta līdzekļu palielināšanu pēc tam, kad nīderlandiešu mediji bija ziņojuši, ka pilsētai būtu nepieciešami papildus miljoni 6,7 miljoni eiro, lai konkursu rīkotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/04/08/eurovision21-rotterdam-requires-6-7-million-euros-additional-funding-to-host-eurovision-2021/|title=Eurovision'21: Rotterdam Requires 6.7 Million Euro's Additional Funding to Host Eurovision 2021||last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|8}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2020/04/23/rotterdam-city-council-agrees-to-extra-funding-for-eurovision-2021/|title=🇳🇱 Rotterdam City Council agrees to extra funding for Eurovision 2021|last=Jurnavan|first=Tim|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|23}}|language=en}}</ref> Šis lēmums bija nozīmīgs, jo pilsētai bija jāpieņem un jāpaziņo lēmums par to, vai tā vēlas rīkot konkursu, EBU līdz aprīļa beigām. Ja Roterdama būtu atteikusies no konkursa rīkošanas, nīderlandiešu pārraidītājiem būtu bijis jāatrod cita alternatīva rīkotājvietai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/179651/esc-2021-will-rotterdam-host-the-contest-next-year-6-7-million-euros-required|title=ESC 2021: Will Rotterdam host the contest next year? 6.7 million euros required|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|9}}|language=en}}</ref> [[Eirovīzija 2020: Eiropa staro!]] pārraides laikā {{Dat|2020|5|16}} tika oficiāli paziņots, ka norises vieta 2021. gada konkursam būs ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> === COVID-19 pandēmijas ietekme === {{Dat|2020|5|7}} [[Nīderlande]]s valdība paziņoja, ka jebkāda veida masveida pulcēšanas tiks aizliegta līdz plaši būtu pieejama vakcīna pret [[COVID-19]]. Konkursa rīkotāji novērtēja šo lēmumu, kā tas varētu ietekmēt konkursa norisi. {{Dat|2020|9|18}} tika paziņoti 4 scenāriji, kā konkurss varētu notiktː<ref name="scenāriji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-4-ways-to-make-eurovision-2021-happen|title=The 4 ways to make Eurovision 2021 happen|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/|title=Eurovision confirms radical 2021 plans to ensure contest takes place – even in lockdown|last=Smith|first=Reiss|website=PinkNews|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2020|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201002144220/https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/}}</ref> * Konkurss notiek kā ierasts iepriekšējos gados (A scenārijs) * Konkurss notiek ar [[sociālā distancēšanās|fiziskās distancēšanās]] un citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem (B scenārijs) * Radīt iespēju dalībniekiem uzstāties no savas valsts, ja tiem nav iespēju ierasties Roterdamā (C scenārijs) * Pilnībā attālināta veida konkurss, (D scenārijs) kas tiek rīkots Roterdamā, kamēr dziedātāji uzstājas no savām valstīm, arēnā nav skatītāju un pilsētā nenotiek nekāda veida klātienes pasākumi. Šāda veida konkursa scenārijs tika izmēģinās [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] laikā. 2021. gada februārī EBU un rīkotāju pārraidītāji paziņoja, ka konkurss kā ierasts (A scenārijs) nevarētu notikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2021-determined-yet-realistic-plans-for-may|title=Eurovision 2021 organizers set determined yet realistic plans for May|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|3|3||bez}}|language=en}}</ref> Lai gan jau ilgu laiku bija plānots, ka konkurss norisināsies pēc B scenārija principiem, {{Dat||4|30}} EBU to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/2021-faqs|title=Rotterdam 2021 FAQs|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|language=en}}</ref> {{Dat|2021|4|1}} tika paziņots, ka 3500 skatītājiem būs ļauts atrasties arēnā 9 šovu laikā, ieskaitot abus pusfinālus un finālu un 6 mēģinājumus. Nīderlandes valdība {{Dat||4|29}} to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-fieldlab|title=Eurovision Song Contest to proceed with limited audience|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=en}}</ref> Visiem skatītājiem, tāpat kā visiem konkursa rīkotājiem un darbiniekiem un valstu delegāciju dalībniekiem, lai iekļūtu arēnā ir jānodod negatīvs COVID-19 tests.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/l/2374944|title=Alsnog Songfestival met publiek, ongeveer helft van toeschouwers welkom|publisher=NOS|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|1||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij|title=Kabinet hakt knoop door: publiek welkom bij songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501014153/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij}}</ref> == Formāts == === Vizuālais noformējums === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika paziņots, ka plānotais 2020. gada konkursa vizuālais dizains un sauklis ''Open Up'' ("Atraisies") tiks saglabāts arī 2021. gada konkursam.<ref name="scenāriji"/> {{Dat|2020|12|4}} tika atklāts jaunais uzlabotais konkursa logo un zīmols. Logo parāda abstraktu Eiropas karti, kas savieno visu sākotnēji plānoto 41 dalībvalstu galvaspilsētas ar Roterdamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/new-logo-for-eurovision-song-contest-2021|title=This is the new logo of Eurovision 2021|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2020|12|4||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleverfranke.com/work/eurovision|title=CLEVER°FRANKE - Work - Eurovision Song Contest|website=CLEVER°FRANKE|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/eurovision-song-contest-may-2021-1.5778255|title=Eurovision Song Contest set for May 2021 with same theme intended for 2020|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|10|27||bez}}|language=en}}</ref> === Vadītāji === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika arī paziņots, ka 2020. gada konkursam plānotie vadītāji — aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja [[Šantala Janzena]], dziedātāja [[Edsīlija Romblija]], kas pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursos, dziedātājs un konkursa komentētājs [[Jans Smits]], kā arī ''[[YouTube]]'' skaistumkopšanas [[Vlogeris|vlogere]] [[NikkieTutorials|Niki de Jāgere]] (''NikkieTutorials'') — atgriezīsies vadīt 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/09/19/eurovision-2021-hosts-jan-smit-chantal-janzen-and-edsilia-rombley-are-reconfirmed/257457/|title=Eurovision 2021 hosts: Jan Smit, Chantal Janzen and Edsilia Rombley are reconfirmed|last=Feliks|first=Natalie|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|09|19||bez}}|language=en}}</ref> Papildus arī ''NikkieTutorials'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursa [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāve [[Krista Siegfridsa]] bija konkursa tiešsaistes satura vadītājas. Krista Siegfridsa vadīja iknedēļas ''[[YouTube]]'' video sērijas ''Krista Calling'' ar aizkulišu video,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/online-shows-2021|title=Ding-dong! Details of two online shows!|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|29||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182531/eurovision-2021-krista-siegfriends-confirmed-as-backstage-host/|title=Eurovision 2021: Krista Siegfriends confirmed as backstage host!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|3|29}}|language=en}}</ref> kamēr ''NikkieTutorials'' vadīja tiešsaistes sarunu video sērijas ''LookLab with NikkieTutorials'' ar visu 39 dalībvalstu izpildītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/looklab-with-nikkietutorials|title=NikkieTutorials covers glitter, glamour and gossip in new show|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Koss van Plateringens, Hila Nuozaja un Samja Hasauja vadīja preses konferences, kamēr Koss van Plateringens arī kopā ar Fenu Ramosu vadīja Tirkīza paklāja ceremoniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://songfestival.nl/nieuws/press-conference-en-online-hosts-van-het-eurovisie-songfestival-bekend|title=Press Conference en Online Hosts van het Eurovisie Songfestival bekend|website=songfestival.nl|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|14||bez}}|publisher=[[NOP]]|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/sunday-the-turquoise-carpet-live|title=Sunday: The Turquoise Carpet Live|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|13||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Skatuve === Paziņojumā par konkursa norises datumiem galvenais šova producents Sītse Bakers paziņoja, ka 2020. gada konkursam plānotā skatuve tiks izmantota arī 2021. gada konkursam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|title=Dates for Eurovision 2021 announced|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|15||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tās dizains ir iedvesmots no konkursa saukļa Open Up ("Atraisies") un līdzeno Nīderlandes dabas ainavu. Skatuves dizaineris bija Florains Vīders, kas ir veidojis arī skatuves dizainu [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].—[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]].—[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/eurovision-2020-stage-design-revealed-for-rotterdam|title=Eurovision 2020: Stage design revealed for Rotterdam|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/this-is-what-the-eurovision-2020-stage-will-look-like|title=Eurovision 2020 stage design: Flat, minimalist and modern|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tā sastāv no rotējoša galvenā LED ekrāna, kā arī pārvietojama daļēji caurspīdīga ekrāna.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rijnmond.nl/nieuws/1199638/Zo-ziet-het-indrukwekkende-podium-voor-het-Eurovisie-Songfestival-in-Ahoy-eruit|title=Zo ziet het indrukwekkende podium voor het Eurovisie Songfestival in Ahoy eruit|website=Rijnmond|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|22||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182842/eurovision-2021-the-stage-is-lit-and-in-full-action/|title=Eurovision 2021: The stage is lit and in full action!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|22}}|language=en}}</ref> Skatuve tiek papildināta arī ar paplašinātās realitātes elementiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2021/04/28/augmented-reality-to-play-important-role-in-2021-contest/|title=🇳🇱 Augmented reality to play important role in 2021 contest|last=Christou|first=Costa|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|28}}|language=en}}</ref> Atšķirībā no 2019. gada konkursa dalībnieku ''green room'', atpūtas zona, atrodas pašā arēnā un aizpilda visu tās grīdas zonu, kas iepriekš bija paredzēta skatītājiem, lai nodrošinātu fizisko distancēšanos starp valstu delegācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/02/12/eurovision21-changes-to-greenroom-for-the-contest/|title=Eurovision’21: Changes to Greenroom For The Contest|last=van Waarden|first=Franciska|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|2|12||bez}}|language=en}}</ref> === Dziesmas === {{Dat|2020|6|18}} EBU paziņoja, ka šī gada konkursā valstu delegācijām būs iespēja izvēlēties, vai tā vēlas dziesmā izmantot arī iepriekš ierakstītus bekvokālus, kas iepriekš konkursā bija aizliegts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/06/18/pre-recorded-backing-vocals-to-trialled-at-eurovision-for-one-year/|title=Pre-recorded Backing Vocals to Trialled at Eurovision For One Year|last=Granger|first=Anhony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/changes-announced-to-ensure-eurovision-comes-back-for-good|title=Changes announced to ensure Eurovision comes "back for good"|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> kamēr {{Dat||11|18}} EBU paziņoja, ka, lai nodrošinātu to, ka visas valstis varētu piedalīties konkursā, katras dalībvalsts pārraidītājam būs jāizveido iepriekš ierakstīts dziesmas priekšnesums, kas tiktu izmantots, ja kādas valsts izpildītājam ceļošanas ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams ierasties uz konkursu klātienē Roterdamā. Šie ieraksti notika studijā un tie, lai nodrošinātu godīgumu, tika stingri uzraudzīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2021-artists-to-record-song-live-on-tape-to-ensure-contest-will-happen|title=2021 artists to record song “live-on-tape” to ensure Contest will happen|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|11|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Vienīgā valsts, kas šo ierakstu dalībai konkursā izmantoja bija [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]].<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/australia-to-use-live-on-tape|title=Australia to compete from home using ‘live-on-tape’ performance|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|20||bez}}|language=en}}</ref> Citas atšķirības no iepriekšējo gadu konkursiem konkursa noteikumos, kas attiecas uz dziesmām un to izpildīšanu, nebija, ieskaitot arī noteikumu par to, ka konkursā izpildītās dziesmas nedrīkst būt izlaistas pirms iepriekšējā gada 1. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/about/rules|title=Rules|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas EBU bija izskatījusi iespēju atļaut konkursam pieteiktās dziesmas izmantot arī 2021. gada konkursam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|4|6||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> ko publiski atbalstīja arī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/the-favorit-to-win-eurovision-2020-we-should-be-allowed-to-perform-our-songs-in-2021|title=The favourite to win Eurovision 2020: "We should be allowed to perform our songs in 2021"|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|language=en}}</ref> taču {{Dat|2020|3|20}} tika nolemts, ka tomēr konkursa noteikumi netiks mainīti un konkursā nedrīkstēs piedalīties dziesmas, kas izlaistas pirms {{Dat|2020|9|1}}, kas nozīmē, ka arī neviena 2020. gada konkursa dziesma neatbilst noteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/intention-to-honour-eurovision-2020-songs-artists|title=Intention to honour Eurovision 2020 songs and artists|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|20||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Uzstāšanās secība === {{Dat|2020|11|17}} tika paziņots, ka ierastā pusfināla dalībvalstu uzstāšanās vietu sadalījuma izloze netiks, tā vietā pusfinālos tiktu izmantotas jau 2020. gada konkursam izlozētās vietas, kas tika noteiktas izlozē {{Dat|2020|1|28}}, kas notika Roterdamas pilsētas domē un ko vadīja konkursa vadītāji [[Šantala Janzena]], [[Jans Smits]] un [[Edsīlija Romblija]]. Šī izloze noteica arī, kurā pusfinālā balsos kura no "lielā piecinieka" — [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānijas]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānijas]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] — valstīm, kā arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]], kas finālam kvalificējas automātiski. EBU noteica arī to, ka tiks saglabāta arī iepriekš izlozētā Nīderlandes uzstāšanās pozīcija finālā — 23. Uzstāšanās secību, balstoties uz sadalījuma izlozēs iedalītajām pusēm no šova, pusfinālos un finālā noteica konkursa producenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2020-semi-final-line-up-to-stay-this-year|title=2020 Semi-Final line-up to stay for 2021|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|11|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Viesmākslinieki === {{Dat|2021|5|4}} tika paziņoti konkursa trīs šovu atklāšanas un starpšova priekšnesumi. 1. pusfinālu atklāja 2019. gada konkursa uzvarētājs [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''Feel Something'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/05/04/duncan-laurence-feel-something-eurovision/|title=🇳🇱 Eurovision’21: Duncan Laurence to Open Eurovision With “Feel Something”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2021|5|4||bez}}|language=en}}</ref> kamēr starpšova priekšnesums bija ''The Power of Water'', kas bija jūtūberes [[Davina Mišele|Davinas Mišeles]] uzstāšanās ar savu jauno singlu ''Sweet Water'', kurā piedalījās arī aktrise [[Tekla Rētena]] un kas bija balstīts uz Nīderlandes seno vēsturi ar ūdens apsaimniekošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-power-of-water|title='The Power of Water' set to make a splash!|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival|title=Davina Michelle en Thekla Reuten in interval-act songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419012222/https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival}}</ref> 2. pusfināla atklāšanas priekšnesumā piedalījās breika dejotājs ''Redo'' un dziedātāja un dziesmu autore ''Ēfje de Visere'' ar priekšnesumu ''Forward Unlimited''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gelderlander.nl/show/redo-en-eefje-de-visser-treden-samen-op-bij-songfestival~aee890b0/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Redo en Eefje de Visser treden samen op bij Songfestival|publisher=De Gelderlander|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-duo-revealed-for-second-semi-final|title=Dutch duo to open Second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Starpšova priekšnesums bija baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-interval-semi-two|title=Ballet and BMX bikes for second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|9||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Finālu atklāja ar ar ierasto konkursa karogu parādi, kas atrādīja visu 26 fināla dalībvalstu izpildītājus, kuras pavadījums bija nīderlandiešu grupas [[Shocking Blue]] singla ''Venus'' remikss, kuru veidojis 16 gadīgais diskžokejs Pīters Gabriels, un kurā daļu no dziesmas dziedāja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/pieter-gabriel-to-produce-music-for-flag-parade|title=DJ Pieter Gabriel will produce a flag parade remix for the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Viens no starpšova priekšnesumiem bija speciāli konkursam sarakstīta dziesma ''Music Binds Us'', ko izpildīja diskžokejs ''[[Afrojack]]'', [[Glenisa Greisa|Glenisu Greisu]], Nīderlandes [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursa pārstāve, un [[Wulf (dziedātājs)|Wulf]] kopā ar simfonisko orķestri, kas sastāvēja no jauniem mūziķiem no visas Nīderlandes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival|title=Afrojack, Glennis Grace en Wulf in grote finale songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210405071232/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/music-binds-us-interval-act|title=Afrojack, Glennis Grace and Wulf will perform in the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Fināla viesmākslinieki bija arī seši iepriekšējo konkursu uzvarētāji — [[Lenija Kūra]] ([[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]].), ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]] ([[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]].), [[Sandra Kima]] ([[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]].), [[Elena Paparizu]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].), ''[[Lordi]]'' ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]].) un [[Monss Selmerlēvs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]].) —, kas izpildīja savas uzvarējušās dziesmas uz dažādu Roterdamas ēku jumtiem priekšnesumā ''Rock the Roof'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rock-the-roof|title=Rotterdam ready to ‘Rock the Roof’|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> tikmēr Dankans Lorencs izpildīja savu uzvarētājdziesmu ''[[Arcade]]'', kā arī savu jauno singlu ''Stars''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/duncan-laurence-set-for-eurovision-stage|title=Duncan Laurence set for Rotterdam shows|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēdējās balsošanas sekundēs tiks izpildīta arī deja ''The Human Countdown''. == Dalībvalstis == {{Dat|2020|10|26}} EBU paziņoja, ka konkursā piedalīsies 41 valsts — tās pašas, kas būtu piedalījušās atceltajā [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursā.<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/26/eurovision-2021-same-41-countries-confirm-participation-for-song-contest-as-in-2020/258233/|title=Eurovision 2021: Same 41 countries confirm participation for song contest as in 2020|last=Smith|first=David|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29}}|date={{Dat|2020|10|26}}|language=en}}</ref> [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezīsies pēc nepiedalīšanās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]], bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājas.<ref name="dalībvalstis" /> [[2021. gads|2021]]. gada martā arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] izstājās no konkursa. [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], par kuras izstāšanos [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja {{Dat||3|5}}, izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}</ref> Baltkrieviju {{Dat||3|26}} konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad valsts atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja ''[[GalasyZMesta]]'', kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus, samazinot dalībvalstu skaitu uz 39 valstīm.<ref name="Baltkrievija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/ebu-statement-on-belarusian-entry-2021|title=EBU statement on Belarusian participation|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|26||bez}}|date={{Dat|2021|3|26||bez}}|language=en}}</ref> === Dalībnieki, kas atgriežas === Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas 24 no dalībvalstīm paziņoja, ka šim konkursam pieteiktie dalībnieki varēs atgriezties dalībai 2021. gada konkursā, tas nozīmē, ka visi šie izpildītāji atgriezās konkursā, papildus arī Igaunijas un Lietuvas iepriekšējā gada konkursam pieteikti dalībnieki uzvarēja rīkotajās nacionālajās atlasēs, kas nozīmē, ka arī viņi konkursā atgriezās. Neieskaitot 2020. gada konkursa dalībniekus konkursā piedalījās trīs dalībnieki, kas jau vēl iepriekš bija piedalījušies konkursā, kā arī pieci izpildītāji, kas ir piedalījušies citos Eirovīzijas formāta konkursos vai arī bijuši bekvokālisti iepriekšējos konkursos sevis pārstāvētajai vai citai valstij. * {{ESC|Moldova}} — [[Natālija Gordijenko]] ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., kopā ar ''[[Arsenium]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Sanmarīno}} — [[Senita]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/san-marino-senhit-to-eurovision-2020|title=San Marino: Senhit to Eurovision 2020|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|3|13||bez}}|date={{Dat|2020|3|6||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Saņa Vučiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]].)<ref name="Hurricane">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/08/hurricane-10-facts-about-serbia-eurovision-2020-group/253274/|title=Hurricane: 10 facts about Serbia’s Eurovision 2020 group|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|8||bez}}|last=Rainbird|first=Oliver|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Ksenija Kneževiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., bekvokāliste, pārstāvot [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalni]])<ref name="Hurricane"/> * {{ESC|Malta}} — [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ([[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], uzvarētāja; [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/malta-destiny-chukunyere-will-compete-in-eurovision-2021/|title=Malta: Destiny Chukunyere Will Compete in Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Grieķija}} — [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] ([[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kā daļa no grupas ''Kisses'', pārstāvot [[Nīderlande Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/18/greece-stefania-eurovision-2021/|title=Greece: Stefania Will Represent Greece at Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|28||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Austrija}} — [[Vincents Bueno]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/26/austria-vincent-bueno-eurovision/|title=Austria: Vincent Bueno to Eurovision 2021|last=Herbert|first=Emily|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} — [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] ([[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/vasil-is-back-for-north-macedonia|title=Vasil is back for North Macedonia!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika {{Dat|2021|05|18}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šīs valstis kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tai dalību liedza [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] pēc tam, kad valsts pārraidītājs [[BTRC]] bija jau atkārtoti iesniedzis dziesmu, kas neatbilda konkursa noteikumiem.<ref name="Baltkrievija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], tai sekojot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-running-orders|title=Semi-Final running orders revealed|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants|title=First Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210331150025/https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="1. pusfināls"/> ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="1. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="1. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | "Diskotēka" | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Ana Sokliča]] | ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]'' | "Āmen" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|Krievu]],<br />Angļu | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | "Krievu sieviete" | align="center" | 3. | align="center" | 225 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | "Balsis" | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrālija}}{{efn|name=Austrālija|[[COVID-19 pandēmija]]s radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ Austrālija konkursā piedalījās ar iepriekš ierakstītu priekšnesumu studijā [[Sidneja|Sidnejā]]<ref name="Austrālija"/>}} | Angļu | ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' | ''[[Technicolour]]'' | "Krāsains" | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | Angļu | [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] | ''[[Here I Stand]]'' | "Šeit es stāvu" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Leslija Roja]] | ''[[Maps]]'' | "Kartes" | align="center" | 16. | align="center" | 20 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu{{efn|name=Kipra|Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | "Velns" | align="center" | 6. | align="center" | 170 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 10. | align="center" | 115 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu,<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Albina]] | ''[[Tick-Tock]]'' | "Tik tak" | align="center" | 11. | align="center" | 110 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | "Nepareizā vieta" | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Ivrits|irvitā]]}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | "Atbrīvo mani" | align="center" | 5. | align="center" | 192 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | ''[[Roxen]]'' | ''[[Amnesia]]'' | "Amnēzija" | align="center" | 12. | align="center" | 85 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | — | align="center" | 8. | align="center" | 138 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | "Troksnis" | align="center" | 2. | align="center" | 267 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Malta}} | Angļu{{efn|name=Malta|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 1. | align="center" | 325 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika {{Dat|2021|05|20}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis, tai skaitā arī [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tā izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]], tai sekojot [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]] un [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr"/> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/second-semi-final|title=Second Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="2. pusfināls"/> ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="2. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="2. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2|Sastāv no atkārtota vārda [[Itāļu valoda|itāliski]]}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno|Dziesma sastāv arī no nekreditētiem [[Flo Rida]] vokāliem}} | ''[[Adrenalina]]'' | "Adrenalīns" | align="center" | 9. | align="center" | 118 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Uku Suviste]] | ''[[The Lucky One (dziesma)|The Lucky One]]'' | "Laimīgais" | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Čehija}} | Angļu{{efn|name=Čehija|Sastāv no teikuma [[Čehu valoda|čehiski]]}} | [[Benni Kristo]] | ''[[Omaga]]'' | "Ak, mans dievs" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | "Pēdējā deja" | align="center" | 6. | align="center" | 184 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrija}} | Angļu | [[Vincents Bueno]] | ''[[Amen (Vincenta Bueno dziesma)|Amen]]'' | "Āmen" | align="center" | 12. | align="center" | 66 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] | ''[[The Ride]]'' | "Brauciens" | align="center" | 14. | align="center" | 35 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | "Cukurs" | align="center" | 7. | align="center" | 179 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande|Tā kā vienam no grupas ''Daði & Gagnamagnið'' dalībniekiem bija pozitīvs [[COVID-19]] tests, Islande konkursā piedalījās ar ierakstu no konkursa mēģinājuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/iceland-member-of-dadi-gagnamagnid-tests-positive-for-covid-19|title=Iceland will probably not take part in the live show of Semi-Final 2 after positive COVID test|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2021|5|6|19||bez}}|language=en}}</ref>}} | Angļu | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | "10 gadi" | align="center" | 2. | align="center" | 288 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no frāzes [[Angļu valoda|angliski]] un atkārtota vārda [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | "Traki traki" | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Tornike Kipiani]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | — | align="center" | 10. | align="center" | 112 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 4. | align="center" | 239 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 3. | align="center" | 250 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | "Tumšā puse" | align="center" | 5. | align="center" | 234 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Samanta Tīna]] | ''[[The Moon Is Rising]]'' | "Mēness lec" | align="center" | 17. | align="center" | 14 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | "Viss visums" | align="center" | 1. | align="center" | 291 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | ''[[Fyr & Flamme]]'' | ''[[Øve os på hinanden]]'' | "Mēģiniet viens uz otra" | align="center" | 11. | align="center" | 89 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika {{Dat|2021|05|22}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]]. Finālā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] pārstāvji ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', tai sekojot [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijai]] un [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveicei]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/grand-final-running-order-revealed|title=⭐️ Grand Final Running Order ⭐️|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|21||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Izpildītājs<ref name="fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/grand-final|title=Grand Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="fināls"/> ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="fināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="fināls"/> |- | align="center" | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]]{{efn|name=Kipra}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | "Velns" | align="center" | 16. | align="center" | 94 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | — | align="center" | 21. | align="center" | 57 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu{{efn|name=Izraēla}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | "Atbrīvo mani" | align="center" | 17. | align="center" | 93 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | "Nepareizā vieta" | align="center" | 19. | align="center" | 74 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|Krievu]],<br />Angļu | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | "Krievu sieviete" | align="center" | 9. | align="center" | 204 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Malta}} | Angļu{{efn|name=Malta}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 7. | align="center" | 255 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 12. | align="center" | 153 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | "Traki traki" | align="center" | 15. | align="center" | 102 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | [[Džeimss Ņūmens]] | ''[[Embers]]'' | "Gailošas ogles" | align="center" | 26. | align="center" | 0 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | "Pēdējā deja" | align="center" | 10. | align="center" | 170 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | "Viss visums" | align="center" | 3. | align="center" | 432 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande}} | Angļu | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | "10 gadi" | align="center" | 4. | align="center" | 378 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Blass Kanto]] | ''[[Voy a quedarme]]'' | "Es palikšu" | align="center" | 24. | align="center" | 6 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | "Cukurs" | align="center" | 13. | align="center" | 115 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Vācija}} | Angļu{{efn|name=Vācija|Sastāv no 2 teikumiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | [[Jendriks]] | ''[[I Don't Feel Hate]]'' | "Es nejūtu naidu" | align="center" | 25. | align="center" | 3 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | "Tumšā puse" | align="center" | 6. | align="center" | 301 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 11. | align="center" | 170 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | "Diskotēka" | align="center" | 8. | align="center" | 220 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | "Troksnis" | align="center" | 5. | align="center" | 364 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Barbara Pravi]] | ''[[Voilà]]'' | "Lūk" | align="center" | 2. | align="center" | 499 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 65 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 18. | align="center" | 75 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Nīderlande}} <small>(rīkotāji)</small> | Angļu,<br />[[Sranantogo]] | [[Žangu Makrojs]] | ''[[Birth of a New Age]]'' | "Jauna laika dzimšana" | align="center" | 23. | align="center" | 11 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | ''[[Måneskin]]'' | ''[[Zitti e buoni]]'' | "Klusie un paklausīgie" | align="center" | 1. | align="center" | 524 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | "Balsis" | align="center" | 14. | align="center" | 109 |- | align="center" | 26 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno}} | ''[[Adrenalina]]'' | "Adrenalīns" | align="center" | 22. | align="center" | 50 |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Rotterdam 2021 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="20" scope="col" | Žūrijas balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ziemeļmaķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 203 | style="text-align:right;" | 66 | style="text-align:right;" | 137 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 7 || 2 || || 5 || 3 || || 6 || 2 || '''12''' || 8 || || 1 || 4 || 4 || 7 || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 3 || || 6 || 4 || || || 3 || 7 || 4 || 4 || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 225 | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 108 | || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 7 || 7 || 8 || 8 || 3 || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || || 1 || 7 || 5 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 142 | style="text-align:right;" | 91 | style="text-align:right;" | 51 | 3 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 1 || 1 || 7 || 10 || 1 || 6 || 5 || 4 || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 4 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 | 8 || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 2 || || || 2 || || '''12''' || || 1 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ziemeļmaķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || || || || || 6 || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 | || || || 1 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 1 || || 3 || || || 3 || || 2 || || 1 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 78 | 4 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 10 || || 10 || 3 || || 2 || 8 || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 38 | style="text-align:right;" | 77 | 2 || 3 || || 8 || 1 || 2 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 2 || || || || || || 6 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | 1 || 7 || 3 || || || 8 || 10 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 1 || 1 || 5 || 8 || 3 || 2 || 2 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 70 | style="text-align:right;" | 47 | 10 || 5 || 6 || 2 || || || || 4 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || 2 || 10 || || || 10 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 192 | style="text-align:right;" | 99 | style="text-align:right;" | 93 | 7 || 2 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || || 1 || 8 || 7 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 6 || || 3 || '''12''' || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 85 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | 5 || || || || || || || 10 || 2 || 3 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || '''12''' || 6 || || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 138 | style="text-align:right;" | 47 | style="text-align:right;" | 91 | || 8 || 4 || 3 || 5 || 6 || 7 || || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || || || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 267 | style="text-align:right;" | 103 | style="text-align:right;" | 164 | '''12''' || 1 || 5 || 5 || 4 || 5 || 6 || || 7 || 5 || 10 || 4 || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 8 || || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 325 | style="text-align:right;" | 174 | style="text-align:right;" | 151 | 6 || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || 7 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="20" scope="col" | Skatītāju balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrāl}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ziememaķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="16" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 203 | style="text-align:right;" | 66 | style="text-align:right;" | 137 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 10 || 8 || 4 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || 5 || 6 || 3 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 3 || || || || 5 || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 225 | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 108 | 8 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || 8 || 1 || 7 || 4 || 10 || 2 || '''12''' || 5 || 8 || 6 || 2 || 6 || 7 || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 142 | style="text-align:right;" | 91 | style="text-align:right;" | 51 | 5 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 3 || 10 || || 7 || 2 || || 1 || 3 || 10 || || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 | || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || 1 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ziemeļmaķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || 2 || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 | 1 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 1 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 78 | 4 || 1 || 5 || 4 || 6 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 6 || 3 || 6 || 4 || 4 || 4 || '''12''' || 1 || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 38 | style="text-align:right;" | 77 | 6 || 6 || 6 || '''12''' || 3 || || 2 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 6 || 4 || 3 || 10 || 2 || 6 || 4 || 1 || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | || '''12''' || || 2 || 5 || '''12''' || 7 || 2 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || 2 || || || 7 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 70 | style="text-align:right;" | 47 | 10 || 4 || 3 || 5 || || 2 || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 1 || || 5 || || 3 || 4 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 192 | style="text-align:right;" | 99 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || || 4 || 6 || 4 || 1 || 5 || 10 || 5 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || '''12''' || 7 || 5 || 5 || 3 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 85 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | || || || || || || 3 || 5 || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 3 || || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 138 | style="text-align:right;" | 47 | style="text-align:right;" | 91 | 3 || 3 || 10 || 1 || 1 || 7 || || 4 || 6 || 8 || 5 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || 2 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 267 | style="text-align:right;" | 103 | style="text-align:right;" | 164 | '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 5 || 8 || 6 || 7 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 325 | style="text-align:right;" | 174 | style="text-align:right;" | 151 | 7 || 5 || 8 || 8 || 10 || 10 || 10 || 8 || 8 || 7 || '''12''' || 10 || 8 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 6 || '''12''' |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Malta}} | {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Izraēla}} | {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Austrālija}} | {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Kipra}} | {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Rumānija}} | {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} | '''{{ESC|Lietuva}}''' |- | {{ESC|Zviedrija}} | {{ESC|Vācija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Ukraina}} | {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Krievija}}, '''{{ESC|Lietuva}}''', {{ESC|Rumānija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Horvātija}} | {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |- | {{ESC|Malta}} | {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Izraēla}} | {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{ESC|Kipra}} | {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Krievija}} | {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Norvēģija}} | {{ESC|Zviedrija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2021. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qh9wc6i7bb9ki3mjqgpctjiwsqi74uv 0 431489 4536630 4431885 2026-10-16T12:10:55Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Aizvikumuiza.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Aizvikumuiza.jpg|]]). 4536630 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aizvīķi | settlement_type = mazciems | image_skyline = Aizviku baptistu baznica.jpg | image_caption = Aizvīķu baptistu baznīca | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Gramzdas pagasts]] | area_total_km2 = 0,772 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=14470 |title=Informācija par objektu: Aizvīķi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 102 | population_density_km2 = auto | latd = 56.3283 | latNS = N | longd = 21.728 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Aizvīķi''' ir ciems [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Gramzdas pagasts|Gramzdas pagastā]]. Atrodas 10 km no pagasta centra [[Gramzda]]s, 50 km no novada centra [[Grobiņa]]s un 208 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas ([[Aizvīķu baptistu baznīca]], [[Aizvīķu parks]]). [[Aizvīķu pilskalns]] ir valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis,<ref name="LME">{{LME|1|43}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=344942|title=Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – Aizvīķu pilskalns un senkapi (valsts aizsardzības Nr. 1336) atrašanās vieta – Dienvidkurzemes nov., Gramzdas pag.; pie Pileniekiem izmantošanas un saglabāšanas norādījumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-11|language=lv}}</ref> tāpat kā pie Aizvīķiem esošie [[Straujenieku pilskalns|Straujenieku]] un [[Diždāmes pilskalns|Diždāmes]] pilskalni.<ref>https://mantojums.lv/cultural-objects/1333 1333 - Straujenieku pilskalns</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=344956|title=Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-11|language=lv}}</ref> Bijušajā [[Aizvīķu muiža|Aizvīķu muižā]] atrodas Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" filiāle "Aizvīķi" (pansionāts jau kopš 1952. gada).<ref>[http://www.priekulesnovads.lv/aizviku-muiza Aizvīķu muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200118043544/http://www.priekulesnovads.lv/aizviku-muiza |date={{dat|2020|01|18||bez}} }} Priekules novads</ref> <gallery> </gallery> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|152 |1979|156 |1989|187 |2000|106 |2011|103 |2021|96 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Gramzdas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada ciemi]] [[Kategorija:Gramzdas pagasts]] cu5tt9x4kdd86gbij9745uxihmxhau6 0 441786 4536984 4422843 2026-10-17T07:52:37Z Meistars Joda 781 4536984 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 45. Saturna balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] | host = | date = {{dat|2019|9|13|N|bez}} | location = {{vieta|ASV|Holivuda|''Avalon Hollywood''|2s=Holivuda (Losandželosa)|3s=Avalon Hollywood}} | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[44. Saturna balva|44.]] | main = [[Saturna balva]] | next = [[46. Saturna balva|46.]] }} '''45. Saturna balvas''' pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2019|9|13||bez}}, [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. Ceremonijas organizators ir [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]], kurā tā apbalvo labākās [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]], [[Fantāzijas literatūra|fantāzijas]] un [[šausmu filma]]s, kā arī citu žanru filmas, seriālus, mājas video izdevumus, kas izveidoti no {{dat|2018|3|1|ģ|bez}} līdz {{dat|2019|7|7|d|bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/09/saturn-awards-2019-winners-list-jon-favreau-kevin-feige-stan-lee-1202734450/#targetText=The%20star%20of%20the%20same,any%20major%20Saturn%20Awards%20category. |title=Saturn Awards: ‘Spider-Man’ Star Tom Holland Wins For Third Year In A Row |last=Boucher |first=Geoff |publisher=[[Deadline Hollywood]] |date=September 13, 2019 |accessdate=September 14, 2019}}</ref><ref name=SaturnReinvigorated/> Nominantus izziņoja 15. jūlijā.<ref name=SaturnReinvigorated>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.newsarama.com/46003-saturn-awards-reinvigorated-televised-coming-into-upcoming-45th-anniversary-event.html|title=SATURN AWARDS 'Reinvigorated' & Televised Coming into Upcoming 45th Anniversary Event|website=Newsarama|date=July 12, 2019|accessdate=July 27, 2019|archive-date={{dat|2019|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190727140141/https://www.newsarama.com/46003-saturn-awards-reinvigorated-televised-coming-into-upcoming-45th-anniversary-event.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/07/avengers-end-game-game-of-thrones-saturn-award-nominations-1202646629/|title='Avengers: Endgame', 'Game Of Thrones' Lead Saturn Award Nominations|website=[[Deadline Hollywood]]|first=Pete|last=Hammond|date=July 15, 2019|accessdate=July 15, 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://collider.com/saturn-awards-nominations-2019/|title='Avengers: Endgame', 'Game of Thrones' Lead the 2019 Saturn Awards Nominations|last=Mancuso|first=Vinnie|website=[[Collider (website)|Collider]]|date=July 15, 2019|accessdate=July 16, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716042350/http://collider.com/saturn-awards-nominations-2019/|archivedate=July 16, 2019}}</ref> Sākot ar šo ceremoniju, tika mainīts [[Saturna balva|Saturna balvas]] nolikums. Līdz 2016. gadam nominācijās tika iekļauti iepriekšējā kalendāra gada darbi, bet turpmāk — darbi, kas iznākuši no iepriekšējā gada marta līdz tekošā gada februārim. Tāpat šī ibija pirmā Saturna balvas pasniegšanas ceremonija kopš [[34. Saturna balva|2009. gada]], kas nenotika [[Bērbanka|Bērbankā]], un otrā ceremonija pēc [[5. Saturna balva|1978. gada ceremonijas]], kas tika translēta tiešraidē.<ref name=SaturnReinvigorated/> Vēl ir ieviestas izmaiņas kategorijās: svarīgākā, seriāli ir sadalīti divās dažādās kategoriju grupās — televīzijas un straumēšanas platformu, tostarp [[Interneta televīzija]]s seriāli, kas izdoti [[straumēšana]]s/video pēc pieprasījuma servisos, tādos kā ''[[Netflix]]'' vai ''[[Hulu]]''. Tāpat straumēšanas servisu seriālu kategoriju skaits ir palielināts un tās ir pielīdzinātas televīzijas kategorijām, tomēr televīzijas kategoriju skaits joprojām ir lielāks. Lielākais nomināciju skaits (14) ir filmai "[[Atriebēji: Noslēgums]]", kam seko "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ar deviņām nominācijām un "[[Mēs (filma)|Mēs]]" ar astoņām. Televīzijas seriālu nomināciju līderis ir "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" ar deviņām nominācijām, kam seko ''[[Outlander]]'' un "[[Staigājošie miroņi]]" ar piecām nominācijām katra. Savukārt, straumēšanas servisu seriāls ''[[The Haunting of Hill House]]'' saņēma sešas nominācijas, bet ''[[Lost in Space]]'' un ''[[Star Trek: Discovery]]'' katra saņēma piecas nominācijas. Visvairāk balvas, sešas, ieguva "Atriebēji: Noslēgums", otro vietu pēc balvu daudzuma dalīja filmas "[[Klusā pasaule]]" un "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]", katra saņemot divas balvas. Starp televīzijas seriāliem līderis ar četrām balvām ir "Troņu spēle", trīs balvas saņēma "Staigājošie miroņi", bet ''Star Trek: Discovery'' saņēma divas balvas, kļūstot par līderi starp straumēšanas servisu seriāliem, kam sekoja ''[[Stranger Things]]'' ar divām balvām. == Laureāti un nominanti == === Kino === ==== Labākā filma ==== {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | "Labākā komiksu filma" ! style="background:#EEDD82; width:50%" | "Labākā zinātniskās fantastikas filma" |- | valign="top" | * '''"[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** "[[Akvamens]]" ** "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" ** "[[Kapteine Mārvela (filma)|Kapteine Mārvela]]" ** "[[Šezam!]]" ** "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" ** "[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]" | valign="top" | * '''"[[Spēle sākas]]"''' ** "[[Alita: Kaujas eņģelis]]" ** "[[Kamene (filma)|Kamene]]" ** "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" ** "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]" ** ''[[Sorry to Bother You]]'' ** ''[[Upgrade (filma)|Upgrade]]'' |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | "Labākā fantāzijas filma" ! style="background:#EEDD82; width:50%" | "Labākā šausmu filma" |- | valign="top" | * '''"[[Rotaļlietas stāsts 4]]"''' ** "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** "[[Dambo (2019. gada filma)|Dambo]]" ** "[[Fantastiskās būtnes: Grindelvalda noziegumi]]" ** "[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]" ** "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" ** ''[[Yesterday (2019. gada filma)|Yesterday]]'' | valign="top" | * '''"[[Klusā pasaule]]"''' ** "[[Mirušie nemirst]]" ** "[[Helovīns (2018. gada filma)|Helovīns]]" ** "[[Reinkarnācija (filma)|Reinkarnācija]]" ** "[[Operācija "Overlord"]]" ** "[[Zvēru kapiņi (2019. gada filma)|Zvēru kapiņi]]" ** "[[Mēs (filma)|Mēs]]" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | "Labākā spriedzes vai piedzīvojumu filma" ! style="background:#EEDD82; width:50%" | "Labākais trilleris" |- | valign="top" | * '''"[[Neiespējamā misija: Sekas]]"''' ** "[[Visi gali sniegā]]" ** "[[Izlaušanās spēle]]" ** "[[Misters Stikls]]" ** "[[Džons Viks 3: Parabellum]]" ** "[[Debesskrāpis (filma)|Debesskrāpis]]" | valign="top" | * '''"[[Grūtie laiki viesnīcā "El Royale"]]"''' ** "[[Nezvēra midzenis]]" ** "[[Laiks atmaksai]]" ** "[[Nolīdzināt līdz ar zemi]]" ** "[[Greta]]" ** ''[[Ma (filma)|Ma]]'' ** "[[Meklēšana]]" |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākā animācijas filma" ! style="background:#EEDD82" | "Labākā neatkarīgā filma" |- | valign="top" | * '''"[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]"''' ** "[[Grinčs (animācijas filma)|Grinčs]]" ** "[[Kā pieradināt pūķi 3]]" ** "[[Lieliskie 2]]" ** "[[Ralfs izposta internetu]]" ** "[[Rotaļlietas stāsts 4]]" | valign="top" | * '''''[[Mandy]]''''' ** ''[[American Animals]]'' ** ''[[Anna and the Apocalypse]]'' ** ''[[The Man Who Killed Hitler and Then the Bigfoot]]'' ** ''[[Ophelia]]'' ** ''[[Summer of 84]]'' ** ''[[The Tomorrow Man]]'' |- ! colspan="2" style="background:#EEDD82" | "Labākā starptautiskā filma" |- | colspan="2" valign="top" | * '''"[[Dedzināšana]]"''' ** ''[[Aniara (film)|Aniara]]'' ** "[[Kur satiekas pasaules]]" ** ''[[Ghost Stories]]'' ** ''[[The Guilty]]'' ** ''[[Shadow]]'' |} ==== Aktierspēle ==== {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākais aktieris" ! style="background:#EEDD82" | "Labākā aktrise" |- | valign="top" | * '''[[Roberts Daunijs jaunākais]] par [[Dzelzs vīrs|Tonija Stārka / Dzelzs vīra]] lomu filmā "[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** [[Džefs Bridžess]] par tēva Denjela Flina / Doka O'Kellija lomu filmā "[[Grūtie laiki viesnīcā "El Royale"]]" ** [[Nikolass Keidžs]] par Reda Millera lomu filmā ''[[Mandy]]'' ** [[Toms Krūzs]] par [[Ītans Hants|Ītana Hanta]] lomu filmā "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" ** [[Kriss Evanss]] par [[Kapteinis Amerika|Stīva Rodžersa / Kapteiņa Amerikas]] lomu filmā "Atriebēji: Noslēgums" ** [[Mels Gibsons]] par Breta Ridžmena lomu filmā "[[Nolīdzināt līdz ar zemi]]" ** [[Kiānu Rīvss]] par Džona Vika lomu filmā "[[Džons Viks 3: Parabellum]]" | valign="top" | * '''[[Džeimija Lī Kērtisa]] par [[Lorija Stroda|Lorijas Strodas]] lomu filmā "[[Helovīns (2018. gada filma)|Helovīns]]"''' ** [[Emilija Blanta]] par [[Mērija Popinsa|Mērijas Popinsas]] lomu filmā "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" ** [[Toni Kollete]] par Ennijas Geiemas lomu filmā "[[Reinkarnācija (filma)|Reinkarnācija]]" ** [[Nikola Kidmana]] par Erīnas Belas lomu filmā "[[Laiks atmaksai]]" ** [[Bri Lārsone]] par [[Kapteine Mārvela (tēls)|Kerolas Denversas / Kapteines Mārvelas]] lomu filmā "[[Kapteine Mārvela]]" ** [[Lupita Ņono]] par Adelaides Vilsones lomu filmā "[[Mēs (filma)|Mēs]]" ** [[Oktāvija Spensere]] par Sjū Ennas "Ma" Elingtones lomu filmā ''[[Ma (filma)|Ma]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākais aktieris otrā plāna lomā" ! style="background:#EEDD82" | "Labākā aktrise otrā plāna lomā" |- | valign="top" | * '''[[Džošs Brolins]] par [[Tanoss|Tanosa]] lomu filmā "[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** [[Džons Litgovs]] par Džūda Krendella lomu filmā "[[Zvēru kapiņi (2019. gada filma)|Zvēru kapiņi]]" ** [[Lins Manuels Miranda]] par Džeka lomu filmā "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" ** [[Luiss Pullmans]] par Mailsa Millera lomu filmā "[[Grūtie laiki viesnīcā "El Royale"]]" ** [[Džeremijs Renners]] par [[Vanagacs|Klinta Bārtona/Vanagacs]] lomu filmā "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** [[Vills Smits]] par Džina lomu filmā "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** [[Stīvens Jons]] par Bena lomu filmā "[[Dedzināšana]]" | valign="top" | * '''[[Zendaja]] par Emdžejas lomu filmā "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]"''' ** [[Sintija Erīvo]] par Derļīnas Svītas lomu filmā "[[Grūtie laiki viesnīcā "El Royale"]]" ** [[Kārena Gilana]] par Nebulas lomu filmā "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** [[Embera Hērda]] par Meras lomu filmā "[[Akvamens]]" ** [[Skārleta Džohansone]] par Melnās Atraitnes / Natašas Romanovas lomu filmā "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** [[Naomi Skota]] par princeses Jasmīnas lomu filmā "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** [[Heilija Steinfelda]] par Čārlijas Votsones lomu filmā "[[Kamene (filma)|Kamene]]" |- ! colspan="2" style="background:#EEDD82" | "Labākais jaunā aktiera tēlojums" |- | colspan="2" valign="top" | * '''[[Toms Holands]] par [[Zirnekļcilvēks|Pītera Pārkera / Zirnekļcilvēka]] lomu filmā "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]"''' ** Evans Alekss par Džeisona Vilsona lomu filmā "[[Mēs (filma)|Mēs]]" ** [[Ašers Endžels]] par [[Kapteinis Mārvels|Viljama "Billija" Batsona]] lomu filmā "[[Šezam!]]" ** [[Millija Bobija Brauna]] par Medisonas Raselas lomu filmā "[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]" ** [[Džeks Dilans Greizers]] par Frederika "Fredija" Frīmana lomu filmā "Šezam!" ** [[Šahadi Raita Džozefa]] par Zora Vilsona lomu filmā ''Us'' ** [[Mailisenta Saimondsa]] par Rīgana Ebota lomu filmā "[[Klusā pasaule]]" |} ==== Filmēšanas komanda ==== {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākais režisors" ! style="background:#EEDD82" | "Labākais scenārijs" |- | valign="top" | * '''[[Džordans Pīls]] — "[[Mēs (filma)|Mēs]]"''' ** [[Anna Bodena un Raians Fleks]] — "[[Kapteine Mārvela]]" ** [[Karina Kusama]] — "[[Laiks atmaksai]]" ** [[Gajs Ričijs]] — "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** [[brāļi Ruso|Entonijs Ruso un Džo Ruso]] — "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** [[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Spēle sākas]]" ** [[Džeimss Vans]] — "[[Akvamens]]" ** [[Čžans Imou]] — ''[[Shadow]]'' | valign="top" | * '''"[[Klusā pasaule]]" — [[Braiens Vudss]], [[Skots Beks]] un [[Džons Krasinskis]]''' ** "[[Atriebēji: Noslēgums]]" — [[Kristofers Markuss un Stīvens Makfīlijs]] ** "[[Grūtie laiki viesnīcā "El Royale"]]" — [[Drū Godards]] ** "[[Dedzināšana]]" — O Juns-mi un [[Lī Čhans Dons]] ** "[[Nolīdzināt līdz ar zemi]]" — [[S. Kreigs Zālers]] ** "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" — [[Kristofers Makkvorijs]] ** "[[Mēs (filma)|Mēs]]" — [[Džordans Pīls]] |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākais mākslinieks" ! style="background:#EEDD82" | "Labākā montāža" |- | valign="top" | * '''Čārlzs Vuds — "[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** Bills Bžeskis — "[[Akvamens]]" ** Rūta De Jonga — "[[Mēs (filma)|Mēs]]" ** [[Riks Heinrihss]] — "[[Dambo (2019. gada filma)|Dambo]]" ** [[Džemma Džeksone]] — "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** Horācijsce Ma Gvons Vings — ''[[Shadow]]'' ** [[Džons Mīrs]] — "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" | valign="top" | * '''[[Džefrijs Fords]] un Metjū Šmidts — "[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** [[Džeimss Herberts]] — "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** Nikolass Monsūrs — "[[Mēs (filma)|Mēs]]" ** Kirks Mori — "[[Akvamens]]" ** Evans Šifs — "[[Džons Viks 9: Parabellum]]" ** [[Kristofers Telefsens]] — "[[Klusā pasaule]]" |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākā mūzika" ! style="background:#EEDD82" | "Labākie kostīmi" |- | valign="top" | * '''[[Marks Šeimens]] — "[[Mērija Popinsa atgriežas]]"''' ** [[Denijs Elfmans]] — "[[Dambo (2019. gada filma)|Dambo]]" ** [[Bērs Makkreirijs]] — "[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]" ** [[Alans Menkens]] — "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** [[Alans Silvestri]] — "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** Alans Silvestri — "[[Spēle sākas]]" | valign="top" | * '''[[Maikls Vilkinsons]] — "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]"''' ** [[Kims Barets]] — "[[Akvamens]]" ** Lea Batlere — "[[Šezam!]]" ** [[Džudianna Makovskija]] — "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** Čens Minžens — ''[[Shadow]]'' ** [[Sendija Pouela]] — "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" |- ! style="background:#EEDD82" | "Labākais grims" ! style="background:#EEDD82" | "Labākie specefekti" |- | valign="top" | * '''[[Džons Bleiks]] un Braiens Saips — "[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** Džūdija Čina un [[Maiks Marino]] — "[[Mirušie nemirst]]" ** [[Bills Korso]] — "[[Laiks atmaksai]]" ** Līsa Lova un [[Teits Steinsiks]] — "[[Nolīdzināt līdz ar zemi]]" ** Tristans Versluiss, Naomi Dana un [[Dankans Džarmans]] — "[[Operācija "Overlord"]]" ** Ennika Čartēra un [[Edriens Morots]] — "[[Zvēru kapiņi (2019. gada filma)|Zvēru kapiņi]]" ** [[Marks Kolers]] un Fernanda Peresa — "[[Nopūtas (2018. gada filma)|Nopūtas]]" (''Suspiria'') | valign="top" | * '''"[[Atriebēji: Noslēgums]]"''' ** "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ** "[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]" ** "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" ** "[[Klusā pasaule]]" ** "[[Spēle sākas]]" ** "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" |- ! colspan="2" style="background:#EEDD82" | ''[[Legion M]]'' "Izcilākais režisors" |- | colspan="2" valign="top" | * '''[[Ari Asters]] — "[[Reinkarnācija (filma)|Reinkarnācija]]"''' ** Emma Tami — ''[[The Wind]]'' ** [[Maikls Čavess]] — "[[Raudošās sievietes lāsts]]" ** [[Lī Kronins]] — ''[[The Hole in the Ground]]'' ** [[Gerijs Daubermans]] — "[[Anabella 3]]" ** [[Stīvens Denaits]] — "[[Pacific Rim 2]]" ** [[Kristians Riverss]] — "[[Izsalkusī pilsēta]]" ** [[Būtss Railijs]] — ''[[Sorry to Bother You]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Saturna balva]] 4i2ybxbji1a91dbhizlw87b0e2v6ql9 0 442012 4536841 4354819 2026-10-16T20:06:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536841 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Zeps | vārds_orģ = | attēls = | apraksts = | amats2 = [[Rīgas dome|Rīgas domes deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|2017|06|22|N}} | term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas attīstībai]] | profesija = [[politologs]], [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]; [[Vidzemes Augstskola]]; [[Banku Augstskola]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Viesturs Zeps''' (dzimis 1981. gada 17. maijā [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[uzņēmējs]], augstskolu pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijušais [[Rīgas dome]]s deputāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&nodeID=66|title=Rīgas pašvaldības portāls|website=pasvaldiba.riga.lv|access-date=2019-09-20}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. Valdē kopš 2019. gada pārstāv VARAM.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rop.lv/lv/par-ostu/parvalde/valde.html |title=Rīgas brīvostas pārvaldes mājas lapa |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191212205408/http://rop.lv/lv/par-ostu/parvalde/valde.html }}</ref> Rīgas domē tika ievēlēts 2017. gadā no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==|title=Pašvaldības vēlēšanas 2017|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=|archive-date=2019-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190618225847/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==}}</ref>. 2020. gada 29. augustā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” kopīgā saraksta ar 4. kārtas numuru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/riga/atistibai-par-progresivie|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2021-04-07}}</ref> Tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2021-04-07|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127133856/https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie}}</ref> 2020. gada 10. decembrī partijas “Latvijas attīstībai” deputāti nolēma veidot savu frakciju Rīgas domē. V. Zeps ir Rīgas domes deputātu frakcijas “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/2020/12/latvijas-attistibai-veidos-savu-frakciju-rigas-dome/|title=“Latvijas attīstībai” veidos savu frakciju Rīgas domē - Latvijas attīstībai|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref> Pašlaik pilda valdes locekļa pienākumus politiskajā partijā “Latvijas attīstībai”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://attistibai.lv/cilveki/partijas-vadiba|title=Partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; valde|website=attistibai.lv|access-date=2019-09-20|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191007105140/http://attistibai.lv/cilveki/partijas-vadiba|archivedate=2019-10-07}}</ref>. == Izglītība un akadēmiskā darbība == V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2019.cvk.lv/pub/kandidati/viesturs-zeps|title=2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|last=|first=|website=epv2019.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=}}</ref> un studējis biznesa vadību [[Banku augstskola]]s doktorantūrā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ba.lv/wp-content/uploads/2014/10/Pasnovertejuma_zinojums_Doktorantura_2014.pdf|title=Starpaugstskolu doktora studiju programmas “BIZNESA VADĪBA” PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS par 2014. gadu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>. Ieguvis profesionālo politologa bakalaura grādu [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]]. Pasniedz lekcijas maģistratūras studentiem Inovācijas finansēšanā un inovāciju vadīšanā [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.rtu.lv/rtupub/disc2/printDisc.8166/EEP586_Jaunievedumu-strategijas-vadisana.pdf|title=RTU studiju kurss "Jaunievedumu stratēģijas vadīšana"|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> un Banku Augstskolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ba.lv/wp-content/uploads/2014/10/finansu-vadiba-inovativa-uznemumamiu002.pdf|title=Finanšu vadība inovatīvā uzņēmumā|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Profesionālā darbība == V. Zeps ir bijis Eiropas investīciju fonda “InnoEnergy” vadītājs Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/innoenergy-izsludina-pirmsakseleratora-programmu-jaunuznemumiem-austrumeiropa-un-centraleiropa-480184|title=InnoEnergy izsludina pirmsakseleratora programmu jaunuzņēmumiem Austrumeiropā un Centrāleiropā|website=Dienas Bizness|access-date=2019-09-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://em.gov.lv/lv/jaunumi/20651-parakstits-sadarbibas-memorands-starp-ekonomikas-ministriju-un-innoenergy|title=Parakstīts sadarbības memorands starp Ekonomikas ministriju un InnoEnergy - Ekonomikas Ministrija|website=em.gov.lv|access-date=2019-09-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50342455|title=Viesturs Zeps: Starptautiski jaunuzņēmumu konkursi– alternatīva finansējuma iegūšanai|last=Latvijā|first=Viesturs Zeps InnoEnergy vadītājs|website=delfi.lv|access-date=2019-09-20|date=2018-08-29|language=lv}}</ref>, vadījis vairākus uzņēmumus [[Augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] jomā, piemēram, ''Baltic Embeded'', kas projektēja un ražoja mini datorus<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/minidatorins-ar-lieliem-planiem-403207|title=Minidatoriņš ar lieliem plāniem|website=Dienas Bizness|access-date=2019-09-20|language=lv|archive-date=2023-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231127004857/http://www.db.lv/zinas/minidatorins-ar-lieliem-planiem-403207}}</ref>. Ir piedalījies vairāku pētniecības un stratēģijas projektu īstenošanā un vadībā, piemēram, “Attīstības koncepcija par [[Jelgava]]s pilsētas iedzīvotāja kartes funkciju papildināšanu un uzlabošanu”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgava.lv/files/attistibas_koncepcija_par_jelgavas_pilsetas_iedzivotaja_kartes_funkciju_papildinasanu_un_uzlabosanu.pdf|title=Attīstības koncepcija par Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes funkciju papildināšanu un uzlabošanu|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2021|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418122711/https://www.jelgava.lv/files/attistibas_koncepcija_par_jelgavas_pilsetas_iedzivotaja_kartes_funkciju_papildinasanu_un_uzlabosanu.pdf}}</ref>, kā arī „Eksperta izvērtējums par informācijas sistēmas iespējamu izveidi Latvijā ''de minimis'' atbalsta uzskaitei". V. Zeps vairākus gadus strādājis [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā]] (LIAA), izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu. Piedalījies pie nacionālās inovāciju sistēmas izveidē, vadījis un ieviesis dažādas apmācību un inovācijas veicināšanas programmas, t.sk. reģionālo biznesa inkubatoru programmas īstenošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/pirmie-soli-atbalsta-rezima-14166969|title=Pirmie soļi atbalsta režīmā|website=www.diena.lv|access-date=2019-09-20}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gada [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==|title=CVK: 2017. gada Pašvaldību vēlēšanu rezultāti|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=}} {{Novecojusi saite}}</ref> Rīgas domē strādā trīs pastāvīgo komiteju sastāvā – Finanšu un administrācijas lietu komitejā, Pilsētas attīstības komitejā un Satiksmes un transporta lietu komitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=1&deputyID=887|title=Rīgas pašvaldības portāls|website=pasvaldiba.riga.lv|access-date=2019-12-03}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gada 7. novembrī kļuva par partijas “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.attistibai.lv/jaunumi/rigas-dome/latvijas-attistibai-rigas-domes-frakciju-turpmak-vadis-viesturs-zeps-frakcijai-pievienojas-divi-jauni-deputati-484|title=“Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakciju turpmāk vadīs Viesturs Zeps, frakcijai pievienojas divi jauni deputāti|website=www.attistibai.lv|access-date=2019-09-20|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190525234649/http://www.attistibai.lv/jaunumi/rigas-dome/latvijas-attistibai-rigas-domes-frakciju-turpmak-vadis-viesturs-zeps-frakcijai-pievienojas-divi-jauni-deputati-484|archivedate=2019-05-25}}</ref> 2019. gada janvārī ir kļuvis par [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības]] ministra ārštata padomnieks sadarbībai ar Rīgas domi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.varam.gov.lv/lat/kontakti/ministra_birojs/|title=VARAM|website=www.varam.gov.lv|access-date=2019-12-03|archive-date=2019-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20191202223533/http://varam.gov.lv/lat/kontakti/ministra_birojs/}}</ref> 2019. gada februārī LR Ministru kabinets iecēlis par [[Rīgas osta|Rīgas Brīvostas]] valdes locekli, kuru apstiprināšanai valdībā virzīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]]. 2019. gada maijā kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no “Attīstībai/Par!” saraksta, bet netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2019.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/saraksti/attistibai-par|title=CVK: 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas - Attīstībai/Par!|last=|first=|website=epv2019.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190619202836/https://epv2019.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/saraksti/attistibai-par|archivedate=2019-06-19}}</ref> 2019. gada 5. jūlijā no “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas puses tika virzīts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-mera-amatam-latvijas-attistibai-virza-viesturu-zepu.a324724/|title=Rīgas mēra amatam «Latvijas attīstībai» virza Viesturu Zepu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-09-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51320887|title=Viesturs Zeps: Rīga – galvaspilsēta vai sēta|last=Zeps|first=Viesturs|website=delfi.lv|access-date=2019-12-03|date=2019-07-30|language=lv}}</ref>, taču netika ievēlēts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-rigas-meru-ievelets-olegs-burovs.a329192/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Oļegs Burovs|website=www.lsm.lv|access-date=2019-09-20|language=lv}}</ref>. 2020. gada 29. augustā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” kopīgā saraksta ar 4. kārtas numuru.<ref name=":0" /> Tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu.<ref name=":1" /> 2020. gada 10. decembrī partijas “Latvijas attīstībai” deputāti nolēma veidot savu frakciju Rīgas domē. V. Zeps ir Rīgas domes deputātu frakcijas “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs.<ref name=":2" /> Kopš 2016. gada ir partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/valde/|title=Partijas valde - Latvijas attīstībai|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref> == Publikācijas == * (2010) ''Operation of Business Incubators in Latvia During the Times of Economic Crisis''. Kārlis Markuss and Viesturs Zeps [http://conference.bamde.org/RePEc/mdv/cpchap/2010-06.pdf] * (2010) ''Critical Conditions to Establish Efficient Incubation Cycle in Latvia.'' Viesturs Zeps and Valdis Avotiņš [https://www.academia.edu/10922901/Critical_Conditions_to_Establish_Efficient_IncIInubation_Cycle_in_Latvia] * (2009) ''Pre-Incubation and Incubation in Latvia: Assessment of Some Critical Conditions' to Establish Efficient Incubation Cycle.'' Viesturs Zeps, Valdis Avotiņš, Agnese Grinevica, Natalija Lukaša, Vita Brakovska, Krišjānis Zariņš [https://www.researchgate.net/publication/320842930_PRE-INCUBATION_AND_INCUBATION_IN_LATVIA_ASSESSMENT_OF_SOME_CRITICAL_CONDITIONS'_TO_ESTABLISH_EFFICIENT_INCUBATION_CYCLE] * (2007) ''Concepts of technology and business incubators, their Relevance to Latvian economic development.'' Viesturs Zeps and Valdis Avotiņš [https://www.researchgate.net/profile/Valdis_Avotins/publication/320842853_CONCEPTS_OF_TECHNOLOGY_AND_BUSINESS_INCUBATORS_THEIR_RELEVANCE_TO_LATVIAN_ECONOMIC_DEVELOPMENT/links/59fd969e458515d070690f30/CONCEPTS-OF-TECHNOLOGY-AND-BUSINESS-INCUBATORS-THEIR-RELEVANCE-TO-LATVIAN-ECONOMIC-DEVELOPMENT.pdf] * (2007) ''New Strategies for Entrepreneurship and Small and Medium Size Enterprise Development''. Viesturs Zeps, Valdis Avotiņš and Siemon Smid [https://www.researchgate.net/publication/320842708_NEW_STRATEGIES_FOR_ENTREPRENEURSHIP_AND_SMALL_AND_MEDIUM_SIZE_ENTERPRISE_DEVELOPMENT] == Atsauces == <references /> {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Zeps, Viesturs}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Banku augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]] 1oku1ifiqplodn9maw4bbjclrtz81oi 0 447265 4536656 4478336 2026-10-16T13:49:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536656 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Uldis Budriķis | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (31909950208).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Uldis Budriķis 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{ddv|1991|3|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Konservatīvie]] <small>(kopš 2017)</small> | dzīvesb = | alma_mater = Starptautiskā biznesa augstskola Koldingā | profesija = [[ekonomists ]] | tautība = [[latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Uldis Budriķis''' (dzimis {{dat|1991|3|5}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]] un [[politiķis]]. Bija ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]], pārstāvēja partiju "[[Konservatīvie]]". Beidzis Starptautisko biznesa augstskolu [[Koldinga|Koldingā]] ([[Dānija]]), 2014. gadā iegūstot bakalaura grādu starptautiskajā mārketingā un tirgzinībās.<ref>[https://puaro.lv/cv/uldis-budrikis/ Uldis Budriķis] Puaro</ref> Strādājis [[KNAB]], no darba KNAB atbrīvots prettiesiski.<ref>[https://konservativie.lv/2017/04/19/rigas-apgabaltiesa-uldis-budrikis-no-darba-knab-atbrivots-prettiesiski/ Rīgas apgabaltiesa: Uldis Budriķis no darba KNAB atbrīvots prettiesiski] konservativie.lv</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā U. Budriķis iestājās [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]] un kandidēja [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Liepājas domes vēlēšanās]] kā saraksta līderis, taču partija neiekļuva pašvaldībā. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no Jaunās konservatīvās partijas saraksta [[Kurzemes vēlēšanu apgabals|Kurzemes vēlēšanu apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=13. Saeimā ievēlētie deputāti|access-date={{dat|2026|06|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates}}</ref> Viņš [[13. Saeima|13. Saeimā]] iesniedza astoņpadsmit [[Likumprojekts|likumprojektus]] un septiņdesmit četrus lēmumprojetus. Debatēs piedalījies 54 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/F3B9A9B2C3C3406CC22583320029E380?OpenDocument&lang=LV|title=Saeima.lv (Uldis Budriķis)}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] U. Budriķis kandidēja uz vietu Liepājas domē, bet netika ievēlēts. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Budriķis, Uldis}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] 9n2st5pvzj3s0q5cjjqcqdyd6isz3yz 0 448219 4537024 3909385 2026-10-17T09:54:05Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Makgillikadisrīksi]] uz [[Makgilikadisrīksi]]: atveidošana 3909385 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}} {{Grēdas infokaste |nosaukums = Makgillikadisrīksi |attēls = MacGuillycuddy's_Reeks.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Īrija#Eiropa | map_relief = jā | latd = 52.01 | latNS = N | longd = 9.7 | longEW = W | label_position = top |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = Eiropa |novietojums = |valstis = {{IRL}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = [[smilšakmens]], [[aleirolīts]] |garums = 19 |platums = |kalns = [[Karantūils]] |augstums = 1 038 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Makgillikadisrīksi''' ({{val|en|MacGillycuddy's Reeks}}, {{val|ga|Na Cruacha Dubha}}) ir 16 kilometrus gara [[kalnu grēda]] [[Īrija]]s dienvidrietumos.<ref>{{PZT|352|Keri kalni}}</ref> Tā ir augstākā kalnu grēda valstī un vienīgā, kuras virsotnes pārsniedz 1000 metrus [[virs jūras līmeņa]]. Nogāzes izrobotas [[erozija]]s procesos, novērojami nobrukumi. == Galerija == <gallery> Carrauntoohil_2016.JPG|Karantūils Cruach Mhor and The Big Gun from Cnoc na Peiste Ridge (MacGillycuddy's Reeks).jpg Airy_Walking_(geograph_2445621).jpg Black Lake (looking south) Gap of Dunloe.jpg|Ezers </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Īrijas kalnu grēdas]] gwh0bsrh3m7l3k03mv264ej27pdiulx 4537026 4537024 2026-10-17T09:54:41Z Kikos 3705 4537026 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}} {{Grēdas infokaste |nosaukums = Makgilikadisrīksi |attēls = MacGuillycuddy's_Reeks.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Īrija#Eiropa | map_relief = jā | latd = 52.01 | latNS = N | longd = 9.7 | longEW = W | label_position = top |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = Eiropa |novietojums = |valstis = {{IRL}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = [[smilšakmens]], [[aleirolīts]] |garums = 19 |platums = |kalns = [[Karantūils]] |augstums = 1 038 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Makgilikadisrīksi''' ({{val|en|MacGillycuddy's Reeks}}, {{val|ga|Na Cruacha Dubha}}) ir 16 kilometrus gara [[kalnu grēda]] [[Īrija]]s dienvidrietumos.<ref>{{PZT|352|Keri kalni}}</ref> Tā ir augstākā kalnu grēda valstī un vienīgā, kuras virsotnes pārsniedz 1000 metrus [[virs jūras līmeņa]]. Nogāzes izrobotas [[erozija]]s procesos, novērojami nobrukumi. == Galerija == <gallery> Carrauntoohil_2016.JPG|Karantūils Cruach Mhor and The Big Gun from Cnoc na Peiste Ridge (MacGillycuddy's Reeks).jpg Airy_Walking_(geograph_2445621).jpg Black Lake (looking south) Gap of Dunloe.jpg|Ezers </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Īrijas kalnu grēdas]] swnoa4mddf24hx6hkc6gtaqo4japjon 0 455308 4536787 3389755 2026-10-16T18:53:00Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Priežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Egles]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536787 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls =RedSpruceForestOnSpruceKnobWV.JPG | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Pinophyta | nodalījums_lv =Kailsēkļi | klase =Pinopsida | klase_lv =Skujkoku klase | rinda =Pinales | rinda_lv =Priežu rinda | dzimta =Pinaceae | dzimta_lv =Priežu dzimta | ģints =Picea | ģints_lv =Egles | suga =P. rubens | suga_lv =Sarkanā egle | binomial =Picea rubens | iedalījums= | kategorijas =nē | izplatība =[[Attēls:Picea rubens range map.png|center|220px]]<br /><center><small>Sarkano egļu izplatības areāls Ziemeļamerikā</small></center> }} '''Sarkanā egle''' (''Picea rubens'') ir [[Egles|egļu]] suga, kas ir endēma [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikai]], no [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekas]] austrumu daļas līdz [[Jaunskotija|Jaunskotijai]], no [[Adirondaka kalni|Adirondakas kalniem]] uz rietumiem, un no [[Jaunanglija|Jaunanglijas]] dienvidiem līdz [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnas]] rietumiem. Šo sugu angliski dēvē arī par dzelteno egli, Rietumvirdžīnijas egli, austrumu egli un he-balzamu. [[File:Picea rubens UGA5349098.jpg|thumb|left|Sarkanās egles čiekuri]] {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Egles]] pmakdh9popn3zf1b1cb5i6z3wrqqon4 0 455592 4536898 3667352 2026-10-17T04:42:40Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536898 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada aprīlis}} {{noformējums+}} {{vikisaites+}} {{nepilnīgs}} '''Hipogalaktija''' ir pazemināts [[Piens|piena]] izslaukums, bet '''agalaktija''' ir piena sekrēcijas pilnīga pārtraukšanās. Šādu diagnozi uzstāda, kad tesmenī un pienā neatrod citoloģiskas pārmaiņas, ir tikai piena sekrēcijas traucējumi. Abas šīs parādības var būt dažādu tesmeņa slimību simptomi. == Cēloņi == Fizioloģiski hipogalaktija un agalaktija novērojama laktācijas beigās, meklēšanās laikā, kā arī veciem dzīvniekiem. Hipogalaktija un agalaktija parasti ir funkcionālas dabas. Tās novērojamas pēc dzīvnieku trūcīgas vai nesabalansētas ēdināšanas (olbaltumu, ogļhidrātu, tauku, minerālvielu un vitamīnu trūkums), slaukšanas kļūdām (neregulāra, nepilnīga izslaukšana), cietstāvēšanas laika saīsināšanas vai neaizlaišanas ciet, abortiem, turēšanas un kopšanas kļūdām, dažādām hroniskām un smagām akūtām citu orgānu slimībām, dažādiem iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas traucējumiem. Pirmpienēm šo patoloģiju novēro tad, ja tām ir iedzimta piena dziedzeru nepietiekoša attīstība. == Klīniskās pazīmes == Pēkšņi vai pamazām bez redzamiem cēloņiem laktācijas laikā samazinās vai pilnīgi apstājas piena sarecēšana. Tesmenī patoloģisku pārmaiņu nav, arī pienā nav ievērojamas izmaiņas. Ar laiku notiek tesmeņa apjoma samazināšanās. Prognoze uzmanīga, jo piena izslaukums atjaunojas tikai tad, ja tesmenī vai visā organismā nav nopietnu morfoloģisku pārmaiņu. Parasti izslaukums atjaunojas nākamajā laktācijā. == Ārstēšana == ·        Iespējamo cēloņu novēršana. ·        Uzlabo dzīvnieka ēdināšanu, turēšanu, kopšanu un ekspluatāciju. ·        Ārstē primārās slimības. ·        Izēdina vairāk sulīgas barības, sakņu, dod koncentrēto barību. ·        Regulāri rūpīgi slauc un masē tesmeni. ·       leteiktā hormonālā terapija — gonadotropie, estrogēnie hormoni ir mazefektīvi, tāpat mazefektīvi ir dažādi piena dzenošie pulveri. [[Kategorija:Veterinārmedicīna]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] 0g8gabq017pv47x0ypx7hnw13erh9rz 0 459743 4536788 4491394 2026-10-16T18:53:08Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Priežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Egles]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536788 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls =Serbiankuusi 1.jpg | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Pinophyta | nodalījums_lv =Kailsēkļi | klase =Pinopsida | klase_lv =Skujkoku klase | rinda =Pinales | rinda_lv =Priežu rinda | dzimta =Pinaceae | dzimta_lv =Priežu dzimta | ģints =Picea | ģints_lv =Egles | suga =P. omorika | suga_lv =Serbijas egle | binomial =Picea abies | iedalījums= | kategorijas =nē | izplatība =[[Attēls:Picea omorika range.svg|center|220px]]<br /><center><small>Serbijas egļu dabiskās izplatības areāls Serbijā un Bosnijā</small></center> }} '''Serbijas egle''' ({{val|la|Picea omorika}}) ir vienmāju [[priežu dzimta]]s mūžzaļš skujkoks. Dabā ļoti reti sastopama kokaugu suga, kas aug [[Serbija|Serbijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Bieži tiek kultivēta un audzēta apstādījumos. == Atklāšana == Sugu 1875. gadā atklāja serbu [[Botānika|botāniķis]] Josifs Pančičs uz Taras kalna pie Zaovinas ciema. Latīņu nosaukums "omorika" tika dots pēc šīs sugas vietējā nosaukuma serbu valodā. Serbijā sugu sauc arī par Pančiča egli ({{val|sr|Панчићева оморика}}) par godu atklājējam. === Augšanas rajons === Serbijas egle aug gandrīz tikai ap 60 [[hektārs|hektāru]] lielā rajonā [[Drina]]s upes ielejā rietumu [[Serbija|Serbijā]] un austrumu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], [[Višegrada]]s apkaimē augstumos ap 800—1600 metru [[v.j.l.]] [[kaļķakmens]] kalnos. Vēlāk atrastas vēl trīs mazas atsevišķas augšanas vietas.<ref>Vukicevic, Emilija (1982). ''Decorative dendrology.'' Belgrade: Economic and Financial Guide.</ref> Abās valstīs egle tiek aizsargāta ar liegumu izveidi visās augšanas vietās.<ref>[http://www.tara-planina.com/panciceva_omorika.html Pančićeva omorika]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zeleni-neretva.ba/pdf/Zastita%20prirode_web.pdf |title=NATURE PROTECTION - INTERNATIONAL STANDARDS AND SITUATION IN BOSNIA AND HERZEGOVINA (PDF). Konjic: Association for Environmental Protection Zeleni Neretva Konjic. 2012. p. 37—38. Retrieved July 29, 2018. |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200605031739/http://zeleni-neretva.ba/pdf/Zastita%20prirode_web.pdf }}</ref> Līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] ledus laikmetam bijusi plaši izplatīta Eiropā.<ref name="Farjon">Farjon, A. (1990). ''Pinaceae. Drawings and Descriptions of the Genera.'' Koeltz Scientific Books ISBN 3-87429-298-3</ref> [[Attēls:Picea omorika cone.JPG|thumb|left|Serbijas egles čiekuri]] == Apraksts == Serbijas egles parastais augstums ir ap 20 metru, var sasniegt līdz 40 metriem. Stumbra diametrs var sasniegt 1 metru.<ref name="Farjon" /> Vainags šauri piramidāls, gandrīz kolonnas veida ar īsiem, atstāvošiem piepaceltiem zariem. Augstāk kalnos sastopami eksemplāri ar šaurāku, zemāk — ar platāku vainagu. Jaunie dzinumi pelēkbrūni, dzeltenbrūni vai gaišbrūni, ar daudziem matiņiem. Miza plāna, tumši brūna. [[skuja (auga daļa)|Skujas]] 10—20 mm garas, zilgani zaļas, saplacinātas. [[Čiekurs|Čiekuri]] 4—7 cm gari, paplašināti vidusdaļā, jauni tumši violeti līdz gandrīz melniem, briedumā tumši brūni.<ref>Rushforth, K. (1987). ''Conifers.'' Helm ISBN 0-7470-2801-X.</ref><ref>Rushforth, K. (1999). ''Trees of Britain and Europe.'' Collins ISBN 0-00-220013-9.</ref> Čiekuri parādās 12—15 gadu vecumā. Dabā dzīvo līdz 300 gadiem.<ref name="onego">{{Tīmekļa atsauce |url=http://flower.onego.ru/conifer/picea.html |title=Ель на сайте Энциклопедия декоративных садовых растений |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110904022947/http://flower.onego.ru/conifer/picea.html }}</ref> == Audzēšana == Ārpus dabiskā areāla Serbijas eglei ir liela nozīme dārzkopībā, jo tā ir dekoratīvs koks lielos parkos, Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā to augstu vērtē par interesanto vainaga formu un spēju augt dažādās augsnēs, ieskaitot sārmainas, mālainas, skābas un smilšainas augsnēs, lai gan tās dod priekšroku mitram smilšmālam. Turklāt mežsaimniecībā to audzē nelielos daudzumos [[Ziemassvētku egle|Ziemsvētku eglīšu]], koka un papīra ražošanai, it īpaši Ziemeļeiropā, lai gan lēnākā augšana padara to mazāk noderīgu nekā [[parastā egle|parasto egli]]. Ierobežotā areāla dēļ tās nav svarīgs savvaļas dzīvnieku barības avots, bet nodrošina paslēptuves [[putni]]em un maziem [[zīdītāji]]em. Ziemcietīgas, relatīvi dūmu un gāzu izturīgas. Vairumā gadījumu nav prasīgas pret augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, taču, tāpat kā parastā egle, gaisa mitruma prasīgas. Papildus klasiskajai augstkalnu šaurvainaga formai, izveidotas arī šķirnes ar ķegļveida vainagu (''Gnom''), ar ilgstoši dzeltenām skujām (''Aurea''), bezstumbra ložņājoša forma (''Expansa''), pundurformas (''Nana'', ''Karel'', ''Minima''), ar nokareniem zariem (''Pendula Bruns'') un citas.<ref name="onego" /><ref>Крюссман Г. ''Хвойные породы'' / Пер. с нем. — М.: Лесная промышленность, 1986. — С. 164—165. — 256 с. — 7500 экз. — ISBN 3-489-60222-6.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Omorika 0093.jpg|Kultivēta Serbijas egles forma [[Čehija]]s audzētavā Nacionalni park Tara; Pančićeva omorika na Bilješkoj steni.JPG|Augstkalnu forma Picea omorika seed cones.jpg|Jaunie čiekuri audzētavā [[Igaunija|Igaunijā]] Picea omorika, Bosnia Herzegovina.jpg|Dabiska augšanas vieta Bosnijā un Hercegovinā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Egles]] a9upzxafv8dkvq4vuk60twy4fp95cqm 0 462386 4536894 4215102 2026-10-17T04:41:05Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536894 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AppyFoalFoundMilk.jpg|alt=pirmpiena meklēšana|thumb|Mazulis meklējot tesmeni]] '''Pirmpiens''' ir šķidra rakstura viela, kuru ir spējīgas izdalīt [[zīdītāji|zīdītāju]] [[mātīte]]s vai sievietes, lai nodrošinātu savas atvases veiksmīgāku pielāgošanos apkārtējai videi, kad atvases ķermenis ir atstājis mātes ķermeni. Pirmpienu zīdītāji ir spējīgi izdalīt vairākas reizes pēc [[dzemdības|dzemdībām]], tā daudzums un izdalīšanās ilgums variē atkarībā no sugas. Pirmpiens savas struktūras ziņā ir biezāks un uzturvielām bagātāks par [[piens|pienu]], kā arī tam piemīt īpašība sagatavot tikko dzimušās atvases barības uzņemšanas sistēmu, lai tā spētu [[gremošanas orgānu sistēma|barības traktā]] nonākušās vielas sagatavot [[gremošana]]i un pārstrādei. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Piens]] [[Kategorija:Uztura bagātinātāji]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] ek1xir7bws9uurjnjok0dekqzsi11gf 0 462592 4536853 4500839 2026-10-16T20:26:32Z Lasks 38532 4536853 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Mārupes pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mārupes novads | karte = Mārupes novads karte 2021.png | karte2 = Mārupes novads 2021.png | karte2_apraksts = Mārupes novads | ģerboņa_attēls = Mārupes novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Mārupes novada ģerbonis | karoga_attēls =Mārupes novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Mārupes novada karogs | centrs = Mārupe | mērs = [[Aivars Osītis]] | mērs_partija = Bez partijas | mērs_gads = | platība = 347,2 | iedzīvotāji = 25352 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25352/ 347.2 round 1}} | izveidots = 2021 | teritorijas = [[Mārupe]]<br />[[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]]<br />[[Babītes pagasts]]<br />[[Mārupes pagasts]] | mājaslapa = https://www.marupe.lv/ }} '''Mārupes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] un [[Babītes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Jūrmala]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]], rietumos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]] un austrumos ar [[Rīga|Rīgu]]. Novada centrs ir [[Mārupe]]. == Teritoriālais iedalījums == Mārupes novadu veido četri [[Pagasts|pagasti]]: [[Babītes pagasts]], [[Mārupes pagasts]], un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]], kā arī Mārupes pilsēta (pilsētas tiesības kopš 2022. gada). == Daba == Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], bet dienvidu un rietumu daļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Ģeoloģiski, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, pamatiežu virsmu veido [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] un [[Medema purvs|Medema purva]]. Meži pārsvarā [[priedes|priežu]] [[Sils|sili]].<ref name="lga">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā gaisa temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650—700 mm.<ref name="lga" /> === Upes === Novads galvenokārt atrodas [[Lielupe]]s baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] — [[Gāte]] un [[Varkaļu kanāls]]. Austrumos [[Daugava]]s pietekas [[Mārupīte]]s augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi [[polderis|polderi]]. === Ūdenstilpes === Lielākās — [[Babītes ezers]] (25,6 km²), [[Božu ūdenskrātuve]] (0,5 km²), [[Skaista ezers]] (0,2 km²), [[Beberbeķu dzirnavezers]] (0,1 km²). == Vēsture == [[Attēls:Mārupes, Piņķu un Salas pagasti 1937.jpg|thumb|280px|Mārupes, Piņķu un Salas pagasti pēc 1922. gada.]] Novada ziemeļdaļa pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem [[Litorīnas jūra]]s līmeņa. [[Babītes ezers|Babītes ezeram]] kļūstot par lagūnu, tā piekrastē izveidojās zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne ir datēta ar 3. gadu tūkstoti [[p.m.ē.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti |title=Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti |access-date={{dat|2022|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220109223655/https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti }}</ref> 12. gadsimtā novadu apdzīvoja [[lībieši]] un [[zemgaļi]]. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]], tam cauri veda ceļš uz [[Prūsija|Prūsiju]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] lielākā novada daļa nonāca [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritorijā, 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna [[draudzes novadi|draudzes novados]]), katrā pa četriem pagastiem. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja [[Salas draudzes novads|Salas]] un [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novados]]. Zviedrijas Vidzemes daļu 1721., bet Kurzemes hercogistes daļu 1795. gadā pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s [[Bieriņu muiža]]s zemi sadalīja 474 vienībās 1840 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 947}}</ref> Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā [[Mārupes pagasts]] robežojās ar [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]], [[Olaines pagasts|Olaines]] un [[Babītes pagasts|Babītes pagastiem]], kā arī ar Rīgas pilsētu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4250 |1959|7540 |1967|11959 |1979|13873 |1989|16217 |2000|15833 |2011|25352 |2021|32953 |2023|36129 }} === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Mārupe]] || Pilsēta || — || 19 427 |- | 2. || [[Piņķi]] || Ciems || Babītes || 4012 |- | 3. || [[Jaunmārupe]] || Ciems || Mārupes || 3419 |- | 4. || [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] || Ciems || Babītes || 1700 |- | 5. || [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] || Ciems || Babītes || 1590 |- | 6. || [[Tīraine]] || Ciems || Mārupes || 1581 |- | 7. || [[Babīte]] || Ciems || Babītes || 1191 |- | 8. || [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Mārupes || 1158 |- | 9. || [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] || Ciems || Mārupes|| 781 |- | 10. || [[Spuņciems]] || Ciems || Salas || 624 |} Kopā Mārupes novadā atrodas 33 [[Ciems|ciemi]] un 1 [[pilsēta]] — [[Mārupe]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads|title=Mārupes novads {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-09-10}}</ref> [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]] atrodas četri ciemi: [[Jaunmārupe]], [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]], [[Tīraine]], [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]. [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]] atrodas 19 ciemi: [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]], [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]], [[Babīte]], [[Piņķi]], [[Liberi]], [[Egļuciems (Babītes pagasts)|Egļuciems]], [[Brīvkalni]], [[Sēbruciems]], [[Skārduciems]], [[Vīkuļi]], [[Dzilnuciems]], [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]], [[Klīves]], [[Cielavas (Babītes pagasts)|Cielavas]], [[Trenči]], [[Bļodnieki]], [[Pluģuciems]], [[Priežciems]], [[Dzērves (Babītes pagasts)|Dzērves]]. [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] atrodas 10 ciemi: [[Spuņciems]], [[Silmalas (Salas pagasts)|Silmalas]], [[Sīpolciems]], [[Varkaļi]], [[Pērnciems]], [[Straupciems]], [[Gātciems]], [[Pavasari]], [[Kūdra (Salas pagasts)|Kūdra]], [[Kaģi]]. === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mārupes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (25246) |green|70.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (6410) |red|17.8}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (833) |blue|2.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (650) |black|1.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (386) |pink|1.1}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (235) |yellow|0.7}} {{bar percent|[[Ebreji]] (71) |orange|0.2}} {{bar percent|[[Čigāni]] (32) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (31) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2172) |grey|6.0}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === <gallery> Aeroport 2013 - panoramio.jpg|Lidosta "Rīga" Tīraines stacija 2021 (2).jpg|Tīraines dzelzceļa pietura A5Latvia.jpg|Autoceļš A5 pie Babītes </gallery> Mārupes novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso trīs galvenie autoceļi — {{A ceļš|5}} (Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)), {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja) un {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils). Tāpat, novadu šķērso trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|101}} (Kalnciems—Kūdra), {{P ceļš|132}} (Rīga—Jaunmārupe) un {{P ceļš|133}} (Lidostas “Rīga” pievedceļš). Aptuveni 3 km garumā {{A ceļš|8}} veido robežu starp Mārupes novadu [[Rīga]]s pilsētu, nešķērsojot novada teritoriju. Mārupes novadā atrodas [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]], kas ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Novadu teritoriju šķērso arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava]], uz kuras Mārupes novada teritorijā atrodas viena pietura — [[Tīraine (stacija)|Tīraine]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Реконструированные укрепления - panoramio.jpg|Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē Babītes ezers 09.jpg|Babītes ezers 20120630-03(Skaista ezers, Cenas tīrelis).jpg|Skaista ezers Cenas tīrelī Cenas tīreļa laipa.jpg|Cenas tīreļa laipa Jaunmārupe, Mārupes novads, LV-2166, Latvia - panoramio - alinco fan.jpg|Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca,8.jpg|Piņķu luterāņu baznīca Sluzas - panoramio.jpg|Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts Piņku kaujas piemiņai, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Piņku kaujas piemineklis Božu ūdenskrātuve, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio (4).jpg|Božu ūdenskrātuve Beberbeķu ezers, 22.04.2014.jpg|Beberbeķu dzirnavezers </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Mārupes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] rmxvp7w1i7d73dzqdhjwcgcjbzmeazr 4536899 4536853 2026-10-17T04:59:45Z Biafra 13794 4536899 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Mārupes pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mārupes novads | karte = Mārupes novads karte 2021.png | karte2 = Mārupes novads 2021.png | karte2_apraksts = Mārupes novads | ģerboņa_attēls = Mārupes novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Mārupes novada ģerbonis | karoga_attēls =Mārupes novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Mārupes novada karogs | centrs = Mārupe | mērs = [[Aivars Osītis]] | mērs_partija = bez partijas | mērs_gads = | platība = 347,2 | iedzīvotāji = 25352 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25352/ 347.2 round 1}} | izveidots = 2021 | teritorijas = [[Mārupe]]<br />[[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]]<br />[[Babītes pagasts]]<br />[[Mārupes pagasts]] | mājaslapa = https://www.marupe.lv/ }} '''Mārupes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] un [[Babītes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Jūrmala]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]], rietumos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]] un austrumos ar [[Rīga|Rīgu]]. Novada centrs ir [[Mārupe]]. == Teritoriālais iedalījums == Mārupes novadu veido četri [[Pagasts|pagasti]]: [[Babītes pagasts]], [[Mārupes pagasts]], un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]], kā arī Mārupes pilsēta (pilsētas tiesības kopš 2022. gada). == Daba == Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], bet dienvidu un rietumu daļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Ģeoloģiski, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, pamatiežu virsmu veido [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] un [[Medema purvs|Medema purva]]. Meži pārsvarā [[priedes|priežu]] [[Sils|sili]].<ref name="lga">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā gaisa temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650—700 mm.<ref name="lga" /> === Upes === Novads galvenokārt atrodas [[Lielupe]]s baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] — [[Gāte]] un [[Varkaļu kanāls]]. Austrumos [[Daugava]]s pietekas [[Mārupīte]]s augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi [[polderis|polderi]]. === Ūdenstilpes === Lielākās — [[Babītes ezers]] (25,6 km²), [[Božu ūdenskrātuve]] (0,5 km²), [[Skaista ezers]] (0,2 km²), [[Beberbeķu dzirnavezers]] (0,1 km²). == Vēsture == [[Attēls:Mārupes, Piņķu un Salas pagasti 1937.jpg|thumb|280px|Mārupes, Piņķu un Salas pagasti pēc 1922. gada.]] Novada ziemeļdaļa pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem [[Litorīnas jūra]]s līmeņa. [[Babītes ezers|Babītes ezeram]] kļūstot par lagūnu, tā piekrastē izveidojās zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne ir datēta ar 3. gadu tūkstoti [[p.m.ē.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti |title=Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti |access-date={{dat|2022|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220109223655/https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti }}</ref> 12. gadsimtā novadu apdzīvoja [[lībieši]] un [[zemgaļi]]. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]], tam cauri veda ceļš uz [[Prūsija|Prūsiju]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] lielākā novada daļa nonāca [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritorijā, 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna [[draudzes novadi|draudzes novados]]), katrā pa četriem pagastiem. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja [[Salas draudzes novads|Salas]] un [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novados]]. Zviedrijas Vidzemes daļu 1721., bet Kurzemes hercogistes daļu 1795. gadā pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s [[Bieriņu muiža]]s zemi sadalīja 474 vienībās 1840 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 947}}</ref> Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā [[Mārupes pagasts]] robežojās ar [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]], [[Olaines pagasts|Olaines]] un [[Babītes pagasts|Babītes pagastiem]], kā arī ar Rīgas pilsētu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4250 |1959|7540 |1967|11959 |1979|13873 |1989|16217 |2000|15833 |2011|25352 |2021|32953 |2023|36129 }} === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Mārupe]] || Pilsēta || — || 19 427 |- | 2. || [[Piņķi]] || Ciems || Babītes || 4012 |- | 3. || [[Jaunmārupe]] || Ciems || Mārupes || 3419 |- | 4. || [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] || Ciems || Babītes || 1700 |- | 5. || [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] || Ciems || Babītes || 1590 |- | 6. || [[Tīraine]] || Ciems || Mārupes || 1581 |- | 7. || [[Babīte]] || Ciems || Babītes || 1191 |- | 8. || [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Mārupes || 1158 |- | 9. || [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] || Ciems || Mārupes|| 781 |- | 10. || [[Spuņciems]] || Ciems || Salas || 624 |} Kopā Mārupes novadā atrodas 33 [[Ciems|ciemi]] un 1 [[pilsēta]] — [[Mārupe]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads|title=Mārupes novads {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-09-10}}</ref> [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]] atrodas četri ciemi: [[Jaunmārupe]], [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]], [[Tīraine]], [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]. [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]] atrodas 19 ciemi: [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]], [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]], [[Babīte]], [[Piņķi]], [[Liberi]], [[Egļuciems (Babītes pagasts)|Egļuciems]], [[Brīvkalni]], [[Sēbruciems]], [[Skārduciems]], [[Vīkuļi]], [[Dzilnuciems]], [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]], [[Klīves]], [[Cielavas (Babītes pagasts)|Cielavas]], [[Trenči]], [[Bļodnieki]], [[Pluģuciems]], [[Priežciems]], [[Dzērves (Babītes pagasts)|Dzērves]]. [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] atrodas 10 ciemi: [[Spuņciems]], [[Silmalas (Salas pagasts)|Silmalas]], [[Sīpolciems]], [[Varkaļi]], [[Pērnciems]], [[Straupciems]], [[Gātciems]], [[Pavasari]], [[Kūdra (Salas pagasts)|Kūdra]], [[Kaģi]]. === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mārupes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (25246) |green|70.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (6410) |red|17.8}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (833) |blue|2.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (650) |black|1.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (386) |pink|1.1}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (235) |yellow|0.7}} {{bar percent|[[Ebreji]] (71) |orange|0.2}} {{bar percent|[[Čigāni]] (32) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (31) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2172) |grey|6.0}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === <gallery> Aeroport 2013 - panoramio.jpg|Lidosta "Rīga" Tīraines stacija 2021 (2).jpg|Tīraines dzelzceļa pietura A5Latvia.jpg|Autoceļš A5 pie Babītes </gallery> Mārupes novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso trīs galvenie autoceļi — {{A ceļš|5}} (Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)), {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja) un {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils). Tāpat, novadu šķērso trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|101}} (Kalnciems—Kūdra), {{P ceļš|132}} (Rīga—Jaunmārupe) un {{P ceļš|133}} (Lidostas “Rīga” pievedceļš). Aptuveni 3 km garumā {{A ceļš|8}} veido robežu starp Mārupes novadu [[Rīga]]s pilsētu, nešķērsojot novada teritoriju. Mārupes novadā atrodas [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]], kas ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Novadu teritoriju šķērso arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava]], uz kuras Mārupes novada teritorijā atrodas viena pietura — [[Tīraine (stacija)|Tīraine]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Реконструированные укрепления - panoramio.jpg|Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē Babītes ezers 09.jpg|Babītes ezers 20120630-03(Skaista ezers, Cenas tīrelis).jpg|Skaista ezers Cenas tīrelī Cenas tīreļa laipa.jpg|Cenas tīreļa laipa Jaunmārupe, Mārupes novads, LV-2166, Latvia - panoramio - alinco fan.jpg|Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca,8.jpg|Piņķu luterāņu baznīca Sluzas - panoramio.jpg|Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts Piņku kaujas piemiņai, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Piņku kaujas piemineklis Božu ūdenskrātuve, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio (4).jpg|Božu ūdenskrātuve Beberbeķu ezers, 22.04.2014.jpg|Beberbeķu dzirnavezers </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Mārupes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] btq9o2gbpee6l7udsjgf84nuaiioeek 0 462716 4536678 4403074 2026-10-16T14:54:51Z Kaiservalds 149642 4536678 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Aleksandrs Šmēlings | image = Aleksandrs Šmēlings, Riga, circa 1901.jpg | imagesize = 200px | caption = Aleksandrs Šmēlings ap 1901. gadu. Leonharda fon Viržikovska fotogrāfija | birthname = Alexander Wilhelm Schmaeling | birthdate = {{dat|1877|7|4}} | location = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{mdv|1961|8|28|1877|7|4}} | deathplace = [[Badkreicnaha]], [[Vācija]] | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Sanktpēterburgas Iļjas Repina Tēlotājmākslas akadēmija|Ķeizariskā Mākslas akadēmija]] | movement = [[jūgendstils]] }} '''Aleksandrs Vilhelms Šmēlings''' (vācu: ''Alexander Wilhelm Schmaeling''; dzimis 1877. gada 4. jūlijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], miris 1961. gada 28. augustā [[Badkreicnaha|Badkreicnahā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] arhitekts. [[Rīga|Rīgā]] pēc viņa projektiem uzcelts ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Viņa darbi pārstāv dažādus [[jūgendstils|jūgendstila]] novirzienus, tostarp eklektiski dekoratīvo un statenisko jūgendstilu, kā arī [[Nacionālais_romantisms|nacionālo romantismu]].<ref name="biografija">[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/smelings/ Aleksandrs Šmēlings]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Dzīvesgājums == Aleksandrs Šmēlings dzimis arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] un Marijas Evelīnas, dzimušas [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenas]], ģimenē.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/258115-Reinholds-%C5%A0m%C4%93lings Reinholds Šmēlings]. ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> 1896. gadā beidzis [[Rīgas pilsētas reālskola|Rīgas pilsētas reālskolu]]. Arhitektūras izglītību ieguvis [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Sanktpēterburgas Iļjas Repina Tēlotājmākslas akadēmija|Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā]] Sanktpēterburgā, kur saņēmis arhitekta mākslinieka grādu.<ref name="biografija" /> Pēc Rīgas Arhitektu biedrības darbības atjaunošanas 1921. gadā Šmēlings kļuva par tās priekšsēdētāju. Biedrības sēdes šajā laikā notika arī viņa birojā Torņu ielā 7.<ref name="biedriba">Karlštrēma, Inga. [https://enciklopedija.lv/skirklis/157813-R Rīgas Arhitektu biedrība]. ''Nacionālā enciklopēdija''. Atjaunots 2025. gada 28. oktobrī. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> 1939. gadā pārcēlies uz [[Vācija|Vāciju]]. Miris 1961. gada 28. augustā Badkreicnahā.<ref name="biografija" /> == Arhitektūra == Šmēlinga projektēto ēku vidū ir gan bagātīgi dekorēti īres nami, gan racionāli veidotas celtnes ar atturīgāku apdari. Brīvības ielas 68 nama arhitektūrā apvienoti [[renesanse]]s, [[gotika]]s un [[baroks|baroka]] motīvi. Ēkas siluets un fasāžu kompozīcija saskaņota ar pretējā ielas stūrī esošo namu “Büngnerhof” Brīvības ielā 55.<ref name="brivibas68">[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/brivibas68/ Brīvības iela 68 (1903.)]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> Vairāku ēku dekorā atspoguļota pasūtītāja nodarbošanās. Blaumaņa ielas 11/13 nama ciļņos izmantota mākslas un rūpniecības simbolika, savukārt galdniekmeistara Mārtiņa Pagasta nama Bruņinieku ielā 36 fasādē attēloti galdniecības darbi. Šī nama apdarē apvienoti neogotikas un itāļu renesanses motīvi.<ref name="grosa216">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. 2019. 216.–219. lpp.</ref> Īpašu vietu Šmēlinga daiļradē ieņem kopā ar Edgaru Hartmani un Viktoru Unferhausu projektētais nams Miera ielā 5. Tā izteiksmīgumu veido būvapjomu kārtojums, erkeri, horizontāli akcentēti balkoni un logailas. [[Jānis Krastiņš]] ēkas arhitektūru salīdzinājis ar vēlākā [[funkcionālisms|funkcionālisma]] formveidi.<ref name="krastins174">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. 1980. 174.–175. lpp.</ref><ref name="mezaparks51">Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. 1997. 51. lpp.</ref> Vēlākos pētījumos precizēta arī Šmēlinga biroja līdzstrādnieku līdzdalība atsevišķu ēku projektēšanā. Jānis Krastiņš, analizējot Ģertrūdes ielas 38 un 63 namu projektus, norādījis uz [[Pauls Kampe|Paula Kampes]] ieguldījumu. Ģertrūdes ielas 38 sākotnējais Šmēlinga parakstītais projekts apstiprināts 1906. gadā, bet īstenotais risinājums 1907. gadā būtiski pārstrādāts; Krastiņš īstenoto fasādes projektu attiecina uz Kampi. Arī Ģertrūdes ielas 63 nama arhitektūrā un projekta zīmējumos viņš saskata Kampes rokrakstu.<ref name="kampe">Krastiņš, Jānis. [https://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2020/12/LZA-Vestis-A-dala-2016.-gada-2.-numurs.pdf Pauls Kampe Latvijas arhitektūrā]. ''Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa''. 70. sējums, 2. numurs, 2016. 35.–36. lpp.</ref> === Nozīmīgākie darbi === Tabulā norādītas ēku mūsdienu adreses Rīgā. Līdzās jaunbūvēm iekļauta arī agrākas ēkas pārbūve un zvanu tornis. {| class="wikitable sortable" ! Adrese !! Gads !! Ēka vai projektēšanas darbs !! class="unsortable" | Attēls |- | Blaumaņa iela 11/13 || 1901 || Īres nams; būvapjomā daļēji iekļauta 1881. gadā celta ēka.<ref>[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/blaumana11/ Blaumaņa iela 11/13 (1901)]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> || [[Attēls:Blaumaņu iela 11 13, Rīga.JPG|120px|alt=Blaumaņa iela 11/13, Rīga]] |- | Bruņinieku iela 36 || 1902 || Mārtiņa Pagasta īres nams<ref name="grosa216" /> || |- | Brīvības iela 64 || 1903 || Dzīvojamā ēka<ref>[https://rnparvaldnieks.lv/pieredzes-stasts-ka-atjaunot-kulturas-pieminekli-pasa-rigas-centra/ Pieredzes stāsts: kā atjaunot kultūras pieminekli pašā Rīgas centrā]. ''Rīgas namu pārvaldnieks''. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> || [[Attēls:Rīga, Brīvības iela 64.jpg|120px|alt=Brīvības iela 64, Rīga]] |- | Brīvības iela 68 || 1903 || Jāņa Virša īres nams ar veikaliem<ref name="brivibas68" /> || [[Attēls:Brīvības 68.JPG|120px|alt=Brīvības iela 68, Rīga]] |- | Lāčplēša iela 23 || 1903–1904 || Īres nams ar veikaliem; projekts 1903. gadā, katalogā ēka datēta ar 1904. gadu.<ref name="lacplesa23">[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/lacplesa23/ Lāčplēša iela 23 (1904)]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref><ref name="krastins195">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. 1980. 81., 195. lpp.</ref> || [[Attēls:Lāčplēša iela 23, Rīga.JPG|120px|alt=Lāčplēša iela 23, Rīga]] |- | Mazā Krasta iela 73 || 1906 || Grebenščikova vecticībnieku draudzes dievnama zvanu tornis<ref>Podmazovs, Arnolds. [https://www.russkije.lv/lv/pub/read/rizhskie-starovery/starovery9.html Rīgas vecticībnieku dievnami]. ''Rīgas vecticībnieki''. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> || [[Attēls:Grebenščikova vecticībnieku baznīca Rīgā 06.JPG|120px|alt=Mazā Krasta iela 73, Rīga]] |- | Kalēju iela 6 || 1907 || Īres nams ar veikaliem<ref>[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/kaleju6/ Kalēju iela 6 (1907)]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> || |- | Lāčplēša iela 16 || 1907 || Īres nams<ref name="krastins195" /> || [[Attēls:Lāčplēša iela 16, Rīga.JPG|120px|alt=Lāčplēša iela 16, Rīga]] |- | Ģertrūdes iela 38 || 1906–1907 || Īres nams. Šmēlinga sākotnējais projekts apstiprināts 1906. gadā; Krastiņš 1907. gadā īstenoto fasādes projektu attiecina uz [[Pauls Kampe|Paulu Kampi]].<ref name="kampe" /> || [[Attēls:Ģertrūdes iela 38, Rīga.JPG|120px|alt=Ģertrūdes iela 38, Rīga]] |- | Kronvalda bulvāris 8 || 1909 || Privātskolas ēka<ref>[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/kronvalda8/ Kronvalda bulvāris 8 (1909)]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> || [[Attēls:RigaKronvaldaBulvaris8.jpg|120px|alt=Kronvalda bulvāris 8, Rīga]] |- | Ģertrūdes iela 63 || 1910 || Īres nams ar veikaliem; Krastiņa pētījumā norādīta arī [[Pauls Kampe|Paula Kampes]] līdzdalība.<ref name="kampe" /> || |- | Annas Sakses iela 8 || 1910 || A. Dūziņa vienģimenes dzīvojamā māja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].<ref name="mezaparks204">Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. 1997. 204. lpp.</ref> || [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Annas Sakses Street, 8 (Riga) WMID1920700.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 8, Rīga]] |- | Annas Sakses iela 10/12 || 1911 || I. Gersdorfas mājas pārbūve un paplašināšana. Sākotnējā ēka celta 1904. gadā pēc [[Eduards Kupfers|Eduarda Kupfera]] projekta.<ref name="mezaparks69">Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. 1997. 69., 204. lpp.</ref> || |- | Miera iela 5 || 1912 || Rīgas namu būves sabiedrības īres nams ar veikaliem; kopā ar Edgaru Hartmani un Viktoru Unferhausu.<ref name="krastins174" /> || [[Attēls:Miera iela 5.JPG|120px|alt=Miera iela 5, Rīga]] |- | Vīlandes iela 6 || 1913 || Dzīvojamā ēka<ref name="krastins194">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. 1980. 194. lpp.</ref> || [[Attēls:Riga, Vilandes 6 (1) 2014-03-13.jpg|120px|alt=Vīlandes iela 6, Rīga]] |- | Vīlandes iela 8 || 1913 || Dzīvojamā ēka<ref name="krastins194" /> || [[Attēls:Riga, Vilandes 8 (1) 2014-03-13.jpg|120px|alt=Vīlandes iela 8, Rīga]] |} == Būvmateriālu un interjera priekšmetu pārstāvniecība == Līdztekus arhitektūras projektēšanai Šmēlings reklamēja ārvalstu būvmateriālu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvniecības pakalpojumus. Rīgas Arhitektu biedrības 1909. gada mākslas gadagrāmatā ievietotajā sludinājumā viņš piedāvāja Varšavas–Opočno uzņēmuma “Dziewulski & Lange” grīdu un sienu flīzes, “Liberty & Co.” interjera audumus un citus izstrādājumus.<ref name="reklama1909">''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. III. Jahrgang. Architektenverein zu Riga, 1909. Aleksandra Šmēlinga sludinājums “Alexander Schmaeling. Architekt”, nepaginētajā reklāmu daļā.</ref> Šajā sludinājumā piedāvātas arī [[Helsinki|Helsinku]] uzņēmuma “W. Andstén” krāsnis un kamīni pēc [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]], [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], Maurica Gripenberga un G. Strengella metiem, kā arī krāšņu izgatavošana pēc pasūtītāja iesniegtiem projektiem.<ref name="reklama1909" /> == Saglabātie materiāli == Muzeja “[[Rīgas Jūgendstila centrs]]” krājumā glabājas Aleksandram Šmēlingam piederējis fotoalbums. Tajā ievietotas 35 fotogrāfijas, kas uzņemtas galvenokārt no 1892. līdz 1901. gadam un attēlo viņa radiniekus, draugus un skolasbiedrus. Albums muzeja krājumā nonācis 2013. gadā.<ref>[https://jugendstils.riga.lv/muzeja_lietu_stasti/albums/ Aleksandra Šmēlinga fotoalbums]. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Skatīts 2026. gada 16. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Krastiņš, Jānis. Alexander Schmeling. Grāmatā: ''Deutsche Architekten in Lettland''. Rīga: Latvijas Vācu savienība, 2013. 120.–125. lpp. ISBN 978-9984-49-671-9. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. 1980. * Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. 1997. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. 2019. [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] bgsfxcyc9ec40hlk887l5rp5dq0aveq 0 465129 4536835 4272361 2026-10-16T19:46:09Z Bendžamins 76862 4536835 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|9}} | years1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Djego Lainess | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2019—2023 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 33 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U21 | nationalteam4 = {{fb|MEX}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U20 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | caps1 = 39 | caps2 = 55 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Villaermosa}} | goals1 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U17 | goals2 = 0 | height = 167 | image = Diego Lainez.png | caption = Djego Lainess 2025. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears4 = 2018— | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Braga|Braga]] | years3 = 2022 | caps3 = 6 | goals3 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | caps4 = 19 | years4 = 2023 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | years5 = 2023— | caps5 = 59 | goals5 = 8 }}'''Djego Lainess''' ({{Val|es|Diego Lainez}}, dzimis {{Dat|2000|6|9}}) ir [[Meksika|Meksikas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Lainess pārstāv Meksikas [[Liga MX|''Liga MX'']] komandu [[Tigres UANL|''Tigres UANL'']]. == Sasniegumi == '''Club América''' * [[Liga MX]]: Apertura 2018 '''Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Tigres UANL''' * Liga MX: Clausura 2023 '''Meksika''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Lainess, Djego}} 0m822w2bqzxvd10t88ars9fcmhttmjc 0 465191 4536769 4356178 2026-10-16T18:42:32Z Bendžamins 76862 4536769 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|1}} | nationalgoals1 = 6 | nationalgoals2 = 10 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | caption = el Hadadi 2025. gadā | playername = Munirs el Hadādī | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2015 | years2 = 2014—2018 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps2 = 16 | image = Munir El Haddadi - 31 Oct 2025.jpg | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]'' | caps1 = 28 | caps2 = 33 | caps3 = 33 | caps4 = 33 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona|Barcelona B]]'' | clubs2 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} ''[[Valencia CF]]'' | countryofbirth = {{vieta|Spānija|El Eskoriala}} | height = 175 | currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[Albacete Balompié|Albacete]]'' | goals1 = 8 | goals2 = 5 | goals3 = 6 | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'' | years5 = 2019—2022 | caps5 = 77 | goals5 = 16 | nationalyears3 = 2014 | nationalcaps4 = 11 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam4 = {{fb|Maroka}} | nationalyears4 = 2021—2022 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} ''[[Getafe CF|Getafe]]'' | years6 = 2022—2023 | caps6 = 28 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]'' | years7 = 2023—2024 | caps7 = 38 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} ''[[CD Leganes|Leganes]]'' | years8 = 2024—2025 | caps8 = 25 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 18 | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} ''[[Albacete Balompié|Albacete]]'' | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Munirs el Hadādī''' ({{Val|es|Munir El Haddadi}}; dzimis {{Dat|1995|9|1}}) ir [[Spānija|Spānijā]] dzimis [[Maroka]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada el Hadadi pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu ''[[Albacete Balompié|Albacete]]''. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] * [[Copa del Rey]]: 2014—15, 2015—16 * [[Spānijas Superkauss]]: 2016, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[UEFA Superkauss]]: 2015 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 * [[UEFA Jaunatnes līga]]: 2013—14 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:el Hadadi, Munirs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:Alvasetes "Balompie" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 81efixqne4l0im0bh3p9wx6yn2ajuqx 0 465598 4536752 4422102 2026-10-16T18:09:48Z Bendžamins 76862 4536752 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|15}} | height = 173 | years3 = 2017 | years2 = 2014—2018 | years1 = 2012—2014 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Musa Dumbija | name = | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | nationalcaps1 = 43 | nationalyears1 = 2014— | nationalteam1 = {{fb|MLI}} | nationalgoals1 = 6 | caption = Dumbija 2017. gadā | image = Moussa Doumbia.jpg | goals4 = 5 | birth_place = | goals3 = 1 | goals2 = 3 | goals1 = | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Buake}} | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Tulas "Arsenal"]] | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rostov|Rostov]] | clubs1 = {{flaga|Mali}} [[AS Real Bamako|Real Bamako]] | clubnumber = | caps4 = 78 | caps3 = 12 | caps2 = 55 | caps1 = | years4 = 2018—2022 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 34 | goals5 = 11 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Adalah FC|Al-Adalah]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 24 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | years7 = 2025 | caps7 = 8 | goals7 = 0 }}'''Musa Dumbija''' ({{Val|fr|Moussa Doumbia}}, dzimis {{Dat|1994|8|15}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] dzimis [[Mali]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlases]] dalībnieks. == Karjera klubos == No 2012. līdz 2014. gadam pārstāvēja [[AS Real Bamako]] komandu no [[Mali]]. 2014. gada 16. jūnijā Dumbija parakstīja četru gadu līgumu ar [[Krievijas Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandu [[FK Rostov|Rostov]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fc-rostov.ru/press/news/9010|title=Мусса Думбия стал игроком «Ростова»|access-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|12|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201215054936/https://www.fc-rostov.ru/press/news/9010}}</ref> Tur viņš spēlēja līdz 2018. gadam un 55 līgas spēlēs guva 3 vārtus. 2017. gada 25. februārī Dumbija uz atlikušo 2016.–2017. sezonas daļu noslēdza līgumu ar [[Tulas "Arsenal"|Tula Arsenal]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenaltula.ru/news/novosti-kluba/mussa-dumbiya-stal-oruzheynikom/|title=Мусса Думбия стал оружейником|website=www.arsenaltula.ru|access-date=2023-10-21}}</ref> 12 aizvadītajās spēlēs guva 1 vārtus. 2018. gada 27. jūnijā viņš parakstīja četru gadu līgumu ar Francijas klubu [[Stade de Reims|Reims]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stade-de-reims.com/moussa-doumbia-dynamiteur-sdr/|title="Moussa Doumbia, un dynamiteur au SDR"|access-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180904012610/http://stade-de-reims.com/moussa-doumbia-dynamiteur-sdr/}}</ref> Komandā spēlēja līdz 2022. gadam, 78 spēlēs gūstot 5 vārtus. 2022. gada 29. jūnijā Dumbija pievienojās [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]], noslēdzot trīs gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcsochaux.fr/actualites/communique/moussa-doumbia-sengage-trois-saisons-avec-le-fcsm|title=Moussa Doumbia s'engage trois saisons avec le FCSM|website=www.fcsochaux.fr|access-date=2023-10-21|language=fr}}</ref> Klubā spēlēja līdz 2023. gadam, gūstot 11 vārtus 34 spēlēs. 2023. gada 3. augustā Doumbia pievienojās Saūda Arābijas klubam [[Al-Adalah FC|Al-Adalah]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alyaum.com/articles/6480180/%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%8A%D8%AF%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D9%84%D8%B1%D9%8A%D8%A7%D8%B6%D9%8A/%D9%84%D8%B9%D8%A8%D8%A7%D8%AA-%D8%A3%D8%AE%D8%B1%D9%89/%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%AF%D8%A7%D9%84%D8%A9%D9%8A%D8%AA%D8%B9%D8%A7%D9%82%D8%AF-%D9%85%D8%B9-%D8%A7%D9%84%D8%AF%D9%88%D9%84%D9%8A-%D8%A7%D9%84%D9%85%D8%A7%D9%84%D9%8A-%D9%85%D9%88%D8%B3%D9%89-%D8%AF%D9%88%D9%85%D8%A8%D9%8A%D8%A7|title=العدالة يتعاقد مع الدولي المالي موسى دومبيا|last=الأحساء|first=مصطفى الشريدة-|website=alyaum|access-date=2023-10-21|date=2023-08-03}}</ref> == Karjera izlasē == Dumbija [[Mali futbola izlase|Mali]] izlasē debitēja 2014. gada 29. jūnijā, [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]] ar 3:1 uzvarot [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://malifootball.com/match-amical-international-chine-mali-1-3-les-aigles-evoluant-en-afrique-battent-la-selection-chinoise/|title=Match amical International Chine-Mali (1-3): Les Aigles évoluant en Afrique battent la sélection chinoise.|last=Traoré|first=Mahamet|website=Malifootball|access-date=2023-10-21|date=2014-06-30|language=fr-FR|archive-date=2014-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140714235551/http://malifootball.com/match-amical-international-chine-mali-1-3-les-aigles-evoluant-en-afrique-battent-la-selection-chinoise/}}</ref> 2016. gada oktobrī mačā pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]], Dumbija zaudēja samaņu pēc sadursmes ar Kotdivuāras spēlētāju. Kotdivuāras izlases spēlētājs [[Seržs Orjē]] palīdzēja glābt Dumbijas dzīvību, ieliekot divus pirkstus viņa mutē kā pagaidu trahejas caurulīti, lai viņa elpceļi būtu atvērti, neļaujot viņam nosmakt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2016/10/12/soccer/1476299326_381220.html|title=Quick-acting Aurier saves Moussa Doumbia's life|website=Diario AS|access-date=2023-10-21|date=2016-10-12|language=en-us}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|pēc 2019. gada 15. jūlijā aizvadītās spēles}}<ref name="sw">{{Soccerway|moussa-doumbia/330094}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center" |+Spēles un vārti pēc kluba, sezonas un turnīra ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss ! colspan="2" |Līgas kauss ! colspan="2" |Kontinentāli ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |[[AS Real Bamako|Real Bamako]] |2013—14 |Malian Première Division | | | | | colspan="2" |– |2 |1 | colspan="2" |– |2 |1 |- | rowspan="5" |[[FC Rostov|Rostov]] |2014—15 | rowspan="4" |[[Krievijas Premjerlīga]] |19 |0 |1 |0 | colspan="2" |– |2{{efn|Appearances in [[UEFA Europa League]]}} |0 |1{{efn|Appearance in [[Russian Super Cup]]}} |0 |23 |0 |- |2015—16 |12 |3 |0 |0 | colspan="2" |– | colspan="2" |– | colspan="2" |– |12 |3 |- |2016—17 |6 |0 |0 |0 | colspan="2" |– |5 |0 | colspan="2" |– |11 |0 |- |2017—18 |18 |0 |2 |0 | colspan="2" |– | colspan="2" |– | colspan="2" |– |20 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !55 !3 !3 !0 ! colspan="2" |– !7 !0 !1 !0 !66 !3 |- |[[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]] (īre) |2016—17 |Krievijas premjerlīga |12 |1 |0 |0 | colspan="2" |– | colspan="2" |– |1 |0 |13 |1 |- |[[Stade de Reims|Reims]] |2018—19 |[[Ligue 1]] |28 |3 |0 |0 |1 |0 | colspan="2" |– | colspan="2" |– |29 |3 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !95 !7 !3 !0 !1 !0 !9 !1 !2 !0 !110 !8 |} {{notelist}} === Izlasē === {{Updated|pēc 2020. gada 17. novembrī aizvadītās spēles}}<ref name="nft">{{NFT player|60960|name=Moussa Doumbia|accessdate=9 May 2016}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads !Nacionālā izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="7" |[[Mali futbola izlase|Mali]] |2014 |1 |0 |- |2015 |0 |0 |- |2016 |5 |2 |- |2017 |7 |0 |- |2018 |2 |1 |- |2019 |7 |0 |- |2020 |2 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !24 !4 |} ''Vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Dumbijas gūtajiem vārtiem''. {| class="wikitable sortable" |+List of international goals scored by Moussa Doumbia ! scope="col" |Nr. ! scope="col" data-sort-type="date" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle (pēc kārtas) ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs |- | align="center" |1 |2016. gada 4. jūnijs |[[Juba Stadium]], [[Džūba]],Dienvidsudāna | align="center" |3 |{{fb|SSD}} | align="center" |3—0 | align="center" |3—0 |[[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausa]] kvalifikācija |- | align="center" |2 |2016. gada 4. septembris |[[Stade du 26 Mars]], [[Bamako]], Mali | align="center" |4 |{{fb|BEN}} | align="center" |5—1 | align="center" |5—2 |2017. gada Āfrikas Nāciju kausa kvalifikācija |- | align="center" |3 |2018. gada 17. novembris |[[Stade d'Angondjé]], [[Librevila]], Gabona | align="center" |15 |{{fb|GAB}} | align="center" |1—0 | align="center" |1—0 |[[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] kvalifikācija |- | align="center" |4 |2020. gada 17. novembris |[[Sam Nujoma Stadium]], [[Vindhuka]], Namībija | align="center" |24 |{{fb|NAM}} | align="center" |2—0 | align="center" |2—1 |[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausa]] kvalifikācija |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Dumbija, Musa}} p0wruq6ugowk23hby4ro0wphk0xycgy 0 467319 4536751 4314997 2026-10-16T18:08:43Z Bendžamins 76862 4536751 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|30}} | height = 182 | years3 = 2016—2018 | years2 = 2016—2017 | years1 = 2014—2016 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Īvs Bisuma | name = | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | nationalcaps1 = 3 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Mali}} Mali U23 | nationalgoals1 = 0 | caption = Bisuma 2018. gadā | image = Bissouma 2018.jpg | goals4 = 3 | birth_place = | goals3 = 3 | goals2 = 3 | goals1 = | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Isija}} | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille II]] | clubs1 = {{flaga|Mali}} [[AS Real Bamako]] | clubnumber = 28 | caps4 = 112 | caps3 = 47 | caps2 = 14 | caps1 = | years4 = 2018—2022 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2022—2026 | caps5 = 90 | goals5 = 2 | youthclubs1 = Majestic SC / JMG Academy Bamako | youthyears1 = 2009—2014 | nationalteam2 = {{fb|MLI}} | nationalyears2 = 2016— | nationalcaps2 = 50 | nationalgoals2 = 5 | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Īvs Bisuma''' ({{val|fr|Yves Bissouma}}; dzimis {{Dat|1996|8|30}}) ir [[Mali]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Mali futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Bisuma pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu [[Amsterdamas "Ajax"]].<ref>{{Cite web|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2022/june/bissouma-joins-from-brighton/|title=Bissouma joins from Brighton|website=Tottenham Hotspur}}</ref> == Karjera klubos == === Agrīnā karjera === Dzimis [[Isija|Isijā]], [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], Bisuma trenējās "Majestic SC" akadēmijā [[Abidžana|Abidžanā]], Kotdivuārā, akadēmijā, kura sadarbojās ar "Jean-Marc Guillou" akadēmiju [[Bamako]], Mali.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.losc.fr/actualites-foot-lille/qui-es-tu-yves-bissouma|title=Qui es-tu Yves Bissouma ? {{!}} LOSC|website=www.losc.fr|access-date=2023-10-21}}</ref><ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/apr/04/brighton-yves-bissouma-hard-to-leave-my-parents|title=Brighton’s Yves Bissouma: ‘At 13 it was hard to leave my parents’|work=The Guardian|access-date=2023-10-21|date=2019-04-04|last=Doyle|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 13 gadu vecumā viņu nolūkoja akadēmija Mali; tur viņš trenējās piecus gadus, kur spēlēja kopā ar topošo Mali izlases spēlētāju [[Adama Traore|Adamu Traori]]. 18 gadu vecumā viņš pievienojās [[AS Real Bamako]], Mali.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> === Lille === Viņš pievērsa franču skautu uzmanību [[Āfrikas Nāciju čempionāts|Āfrikas Nāciju čempionātā]] 2016. gada februārī.<ref name=":0" /> 2016. gada 7. jūlijā, četrus mēnešus pēc ierašanās [[Lille OSC]] no [[AS Real Bamako]], Bisuma parakstīja savu pirmo profesionālo līgumu ar klubu uz trīs gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Lille-yves-bissouma-signe-son-premier-contrat-professionnel/704037|title=Lille : Yves Bissouma signe son premier contrat professionnel|website=L'Équipe|access-date=2023-10-21|language=fr}}</ref> === Brighton & Hove Albion === 2018. gada 17. jūlijā Bissouma par nenosauktu samaksu pārgāja uz Anglijas vienību [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]], parakstot ar klubu piecu gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44867082|title=Brighton sign Bissouma from Lille|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> [[Saseksa]]s klubā viņš debitēja [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018.–2019. gada]] Premjerlīgas sezonas atklāšanas dienā, izbraukumā zaudējot ar 2:0 pret [[Watford FC|Watford]], kur viņš devās uz maiņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/live/football/44876577|title=Watford v Brighton & Hove Albion|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|date=2018-08-10|language=en-GB}}</ref> Viņš pirmo reizi startēja "Brighton" komandas trešajā mačā sezonā, zaudējot ar vieniem vārtiem pret [[Liverpool FC|Liverpool]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45230639|title=Liverpool beat Brighton to go top|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 2019. gada 5. janvārī Bisuma guva savus pirmos vārtus "Albion" sastāvā, savā [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas debijā, trešajā kārtā izbraukumā ar 3:1 uzvarot dienvidu krasta sāncensi [[AFC Bournemouth|Bournemouth]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/av/football/46730661|title=Highlights: AFC Bournemouth 1-3 Brighton & Hove Albion|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Savus pirmos vārtus Premjerlīgā viņš guva 2019.–2020. gada sezonas pēdējā dienā ar tālsitienu, izbraukumā ar 2:1 uzvarot [[Burnley FC|Burnley]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53460585|title=Superb Bissouma strike sees off Burnley|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Bisumam tika piešķirta sarkanā kartīte "Brighton" komandas 2020.–2021. gada sezonas otrajā līgas spēlē 3:0 uzvarā izbraukumā pret [[Newcastle United FC|Newcastle]], jo viņš ar buci trāpīja [[Džamals Luiss|Džamalam Luisam]] pa seju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54135433|title=Maupay scores twice in Brighton win|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva 3. oktobrī viesos ar 4:2 zaudējot [[Everton FC|Everton]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54305845|title=Calvert-Lewin scores again as Everton go top|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 2021. gada 23. janvārī FA kausa izcīņas ceturtās kārtas spēlē Bissouma guva vārtus no 30 jardiem, izvirzot "Brighton" komandu vadībā ar 2:1 savā laukumā pret [[Blackpool FC|Blackpool]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55766748|title=Bissouma stunner helps Brighton progress|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> 21. augustā "Brighton" otrajā mačā 2021.–2022. gada sezonā viņš izdarīja savu pirmo rezultatīvo piespēli [[Nīls Mopē|Nīlam Mopē]], mājās ar 2:0 uzvarot [[Watford FC|Watford]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58193436|title=Brighton make it two wins from two with Watford victory|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Bisuma guva savus pirmos vārtus sezonā 2022. gada 5. februārī, [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas ceturtajā kārtā, izbraukumā zaudējot ar 3:1 pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60266443|title=Kane praises 'brilliant' Conte|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Aprīlī viņš nedrīkstēja piedalīties "Brighton" spēlē 3:0 zaudējumā izbraukumā pret [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] un mājas spēlē pret [[Southampton FC|Southampton]], kura beidzās neizšķirti 2:2, pēc tam, kad savāca desmit dzeltenās kartītes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60717451|title=Man City back on top with victory over Brighton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61131363|title=Ward-Prowse double rescues Saints draw at Brighton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovealbion.com/news/2579501/man-city-team-news-bissouma-suspended-alzate-returns/|title=Brighton & Hove Albion|website=www.brightonandhovealbion.com|access-date=2023-10-21|language=en|archive-date=2022-04-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220430192229/https://www.brightonandhovealbion.com/news/2579501/man-city-team-news-bissouma-suspended-alzate-returns/}}</ref> Atgriežoties no diskvalifikācijas, Bisuma guva vārtus no 20 jardiem, iesitot vārtu apakšējā stūrī, gūstot trešos vārtus "Albion" komandai, viesos ar 3:0 uzvarot [[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolves]], tādējādi "Brighton" punktu skaits sasniedza 44, labojot savu rekordu Premjerlīgā — 41.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61198623|title=Vibrant Brighton win at sluggish Wolves|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Nedēļu vēlāk Bisuma nospēlēja visu maču, kas mājās tika uzvarēts ar 4:0 pret [[Manchester United FC|Mančestras "United"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61281254|title=Brilliant Brighton demolish dreadful Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> === Tottenham Hotspur === 2022. gada 14. jūnijā [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] vienojās par 30 miljonu mārciņu darījumu ar Bisumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61795211|title=Tottenham agree £30m deal for Brighton's Bissouma|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Trīs dienas vēlāk "Tottenham" apstiprināja Bisumas pievienošanos, malietim parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2022/june/bissouma-joins-from-brighton/|title=Bissouma joins from Brighton|website=Tottenham Hotspur|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> 6. augustā Bisuma debitēja kluba rindās, iznākot uz maiņu otrajā puslaikā Premjerlīgas spēlē, uzvarā pret [[Southampton FC|Southampton]] ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2022/august/match-report-spurs-southampton-premier-league-opening-day/|title=Biggest-ever opening day victory in Premier League era - report and reaction|website=Tottenham Hotspur|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> Bisuma 2023.–2024. gada sezonu sāka, pirmajos divos mačos pēc kārtas kļūstot par spēles labāko spēlētāju, spēlējot pret [[Brentford FC|Brentford]] un [[Manchester United FC|Manchester United]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/93328|title=Brentford v Tottenham Hotspur, 2023/24 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/93338|title=Tottenham Hotspur v Man Utd, 2023/24 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> == Karjera izlasē == Dzimis [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] un 13 gadu vecumā pārcēlās uz [[Mali]], lai turpinātu profesionāla futbolista karjeru, Bisuma piedalījās [[2016. gada Āfrikas Nāciju čempionāts|2016. gada Āfrikas Nāciju čempionātā]] ar [[Mali futbola izlase|Mali]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afrikipresse.fr/yves-bissouma-pourquoi-j-ai-choisi-le-mali-les-elephants-m-ont-contacte/|title=Yves Bissouma : ‘’ Pourquoi j’ai choisi le Mali - Les Éléphants m'ont contacté ‘’|last=Mel|first=Adou|website=Afrikipresse|access-date=2023-10-21|date=2017-01-28|language=fr-FR|archive-date=2023-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20231001171130/https://afrikipresse.fr/yves-bissouma-pourquoi-j-ai-choisi-le-mali-les-elephants-m-ont-contacte/}}</ref> Pusfinālā pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]] viņš nāca uz maiņu 76. minūtē un guva vienīgos vārtus spēlē 89. minūtē. Viņi zaudēja finālā pret [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newtimes.co.rw/article/126851/Sports/photos-bissouma-inspires-mali-to-chan-final|title=[PHOTOS]: Bissouma inspires Mali to CHAN final|last=Kamasa|first=Peter|website=The New Times|access-date=2023-10-21|date=2016-02-05|language=en}}</ref> Bisuma tika iekļauts Mali izlasē [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausa]] izcīņai, kas notika 2022. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-ng/lists/afcon-2021-squads-nigeria-ghana-cameroon-and-every-official-tournament-squad-list/blt01d1bf57e179fac7|title=Afcon 2021 squads: Nigeria, Ghana, Cameroon & every official tournament squad list {{!}} Goal.com Nigeria|website=www.goal.com|access-date=2023-10-21|date=2022-01-17|language=en-NG}}</ref> Viņš piedalījās pirmajā mačā 13. janvārī, uz maiņu 59. minūtē nomainot [[Adama Traore|Adamu Traori]], strīdīgā uzvarā ar 1:0 pār [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]], tiesnesim divas reizes pāragri paziņojot spēles beigas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59876378|title=Mali beat Tunisia after controversial ending|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> Bisuma piedalījās visos četros Mali mačos un 26. janvārī viņi pēc soda sitieniem tika izslēgti spēlē pret [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase|Ekvatoriālo Gvineju]] astotdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59925798|title=The Gambia and Mali close in on last 16|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59975482|title=Mali see off Mauritania to top group|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60048694|title=Equatorial Guinea shock Mali on penalties|work=BBC Sport|access-date=2023-10-21|language=en-GB}}</ref> == Personīgā dzīve == Bisumam [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] divas reizes ir bijis aizliegts vadīt transportlīdzekli, jo 2019. un 2021. gadā viņš atkārtoti pārkāpa ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theargus.co.uk/sport/19422952.albions-yves-bissouma-caught-speeding-five-times-brighton/|title=Albion star caught speeding five times in six weeks by same camera|website=The Argus|access-date=2023-10-21|date=2021-07-06|language=en}}</ref> 2021. gada 6. oktobrī Saseksas policija viņu arestēja aizdomās par [[Seksuāla uzmākšanās|seksuālu vardarbību]] pret sievieti. Viņš tika izvests no [[Braitona]]s naktskluba "The Arch" rokudzelžos. Sākotnēji viņa atbrīvošana pret drošības naudu bija plānota līdz 3. novembrim, kas vēlāk tika pagarināta līdz 6. decembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovenews.org/2021/11/03/police-bail-brighton-and-hove-albion-footballer-for-a-further-five-weeks/|title=Police bail Brighton and Hove Albion footballer for a further five weeks|website=Brighton and Hove News|access-date=2023-10-21|date=2021-11-03|language=en-US}}</ref> 8. decembrī tika paziņots, ka viņa atbrīvošana pret drošības naudu tiek pagarināta vēl uz četrām nedēļām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovenews.org/2021/12/08/police-bail-brighton-and-hove-albion-footballer-for-a-further-four-weeks/|title=Police bail Brighton and Hove Albion footballer for a further four weeks|website=Brighton and Hove News|access-date=2023-10-21|date=2021-12-08|language=en-US}}</ref> 2022. gada janvārī Saseksas policijas sniegtajā ziņojumā tika teikts, ka viņš pašlaik ir atbrīvots, kamēr notiek izmeklēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhoveindependent.co.uk/sport/football/brighton-and-hove-albion/brighton-player-sexual-assault-update-sussex-police-statement-in-full-what-does-released-under-investigation-mean-3514837|title="Brighton player sexual assault UPDATE: Sussex Police statement in full — what does released under investigation mean?"}}</ref> 29. jūnijā Bisuma tika atbrīvots no visām apsūdzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4169934/2022/06/29/yves-bissouma-tottenham-midfielder-cleared-after-sexual-assault-allegation/|title=Bissouma cleared after sexual assault allegations|last=Staff|first=The Athletic|website=The Athletic|access-date=2023-10-21|language=en}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|pēc 2023. gada 25. septembrī aizvadītās spēles}}<ref name="soccerway">{{tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/yves-bissouma/432255/|title=Y. Bissouma|website=Soccerway|access-date=9 December 2016}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Spēles un vārti pēc kluba, sezonas un turnīra ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss ! colspan="2" |Līgas kauss ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |[[Lille OSC|Lille B]] |2016—17 |Championnat National 2 |14 |3 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |14 |3 |- | rowspan="3" |[[Lille OSC|Lille]] |2016—17 | rowspan="2" |[[Ligue 1]] |23 |1 |3 |0 |0 |0 |1{{efn|Appearance in [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |0 | colspan="2" |— |27 |1 |- |2017—18 |24 |2 |2 |1 |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |28 |3 |- ! colspan="2" |Total !47 !3 !5 !1 !2 !0 !1 !0 !0 !0 !55 !4 |- | rowspan="5" |[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |2018—19 | rowspan="4" |[[Premier League]] |28 |0 |5 |1 |1 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |34 |1 |- |2019—20 |22 |1 |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |23 |1 |- |2020—21 |36 |1 |3 |1 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |39 |2 |- |2021—22 |26 |1 |1 |1 |1 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |28 |2 |- ! colspan="2" |Total !112 !3 !10 !3 !2 !0 !0 !0 !0 !0 !124 !6 |- | rowspan="3" |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |2022—23 | rowspan="2" |Premier League |23 |0 |1 |0 |1 |0 |3{{efn|Appearances in [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |28 |0 |- |2023—24 |6 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |6 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !29 !0 !1 !0 !1 !0 !3 !0 !0 !0 !34 !0 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !202 !9 !16 !4 !5 !0 !4 !0 !0 !0 !227 !13 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|pēc 2023. gada 8. septembrī aizvadītās spēles}}<ref name="NFT">{{NFT player|61082|access-date=26 January 2022}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads !Nacionālā izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="6" |[[Mali futbola izlase|Mali]] |2015 |1 |0 |- |2016 |5 |1 |- |2017 |9 |2 |- |2018 |4 |0 |- |2022 |10 |0 |- |2023 |1 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !30 !3 |} : ''Vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Bisumas gūtajiem vārtiem.'' {| class="wikitable sortable" |+Vārti, kurus izlasē guvis Īvs Bisuma<ref name="NFT" /> ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs |- | align="center" |1 |2016. gada 4. februāris |[[Stade Régional Nyamirambo]], [[Kigali]], [[Ruanda]] |{{fb|CIV}} | align="center" |1—0 | align="center" |1—0 |[[2016. gada Āfrikas Nāciju čempionāts]] |- | align="center" |2 |2017. gada 25. janvāris |[[Stade d'Oyem]], Ojema, [[Gabona]] |{{fb|UGA}} | align="center" |1—1 | align="center" |1—1 |[[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |- | align="center" |3 |2017. gada 10. jūnijs |[[Stade du 26 Mars]], [[Bamako]], [[Mali]] |{{fb|GAB}} | align="center" |2—1 | align="center" |2—1 |[[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] kvalifikācija |} == Sasniegumi == '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Mali''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: 2016<ref>{{Cite web|url=https://www.newtimes.co.rw/article/126851/Sports/photos-bissouma-inspires-mali-to-chan-final|title=[PHOTOS]: Bissouma inspires Mali to CHAN final|first=Peter|last=Kamasa|date=2016. gada 5. febr.|website=The New Times}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.tottenhamhotspur.com/teams/men/players/yves-bissouma/ Profils] Tottenham Hotspur F.C. mājaslapā {{En ikona}} {{DEFAULTSORT:Bisuma, Īvs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] fkjjcx9kas6qv7px0byb8oa0q1t1znk 0 471010 4536748 4436402 2026-10-16T18:06:12Z Bendžamins 76862 4536748 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|20}} | years4 = 2017 | nationalcaps1 = 72 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Žersons Rodrigešs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013–2014 | years2 = 2014–2016 | years3 = 2016–2017 | caps6 = 15 | nationalteam1 = {{fb|LUX}} | clubs6 = {{flaga|Japāna}} [[Júbilo Iwata]] | goals6 = 5 | years6 = 2019 | caps7 = 33 | clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | goals7 = 6 | years7 = 2019–2025 | caps8 = 11 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | goals8 = 6 | nationalyears1 = 2017–2025 | nationalgoals1 = 23 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} | caps1 = 10 | caps2 = 23 | caps3 = 20 | caps4 = 12 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Luksemburga}} [[FC Swift Hesperange|Swift Hesperange]] | clubs2 = {{flaga|Luksemburga}} [[Racing FC Union Luxembourg|Racing]] | clubs3 = {{flaga|Luksemburga}} [[CS Fola Esch|Fola Esch]] | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Telstar|Telstar]] | currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[Luhanskas "Zorya"]] | caption = Žersons Rodrigešs 2021. gadā | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 9 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Moldova}} [[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]] | years5 = 2018 | caps5 = 22 | goals5 = 8 | height = 188 | image = Жерсон Родрігеш. 1 серпня 2021 року — 1253175 (cropped).jpg | years8 = 2020 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Troyes AC|Troyes]] | years9 = 2021–2022 | caps9 = 12 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{Flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]] | years10 = 2022 | caps10 = 5 | goals10 = 3 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Wehda FC|Al Wehda]] | years11 = 2022–2023 | caps11 = 15 | goals11 = 2 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]] | years12 = 2023–2024 | caps12 = 13 | goals12 = 2 | clubs13 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years13 = 2024 | caps13 = 4 | goals13 = 4 | clubs14 = {{īre}} {{flaga|Ķīna}} [[Guangxi Pingguo F.C.|Guangxi Pingguo]] | years14 = 2024 | caps14 = 6 | goals14 = 1 | clubs15 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[AVS Futebol SAD|AVS]] | years15 = 2025 | caps15 = 5 | goals15 = 1 | years16 = 2025–2026 | clubs16 = {{flaga|THA}} [[Kanchanaburi Power F.C.|Kanchanaburi Power]] | caps16 = 15 | goals16 = 3 | clubs17 = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[FK Vardar|Vardar]] | years17 = 2026 | caps17 = 0 | goals17 = 0 | clubs18 = {{flaga|Ukraina}} [[Luhanskas "Zorya"]] | years18 = 2026– | caps18 = 1 | goals18 = 0 }}'''Žersons Rodrigešs Koreira Leals''' ({{Val|pt|Gerson Rodrigues Correia Leal}}, dzimis {{Dat|1995|6|20}}) ir [[Portugāle]]s izcelsmes [[Luksemburga]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Luksemburgas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Rodrigešs pārstāv [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandu [[Luhanskas "Zorya"]]. == Sasniegumi == '''Sheriff Tiraspol''' * [[Moldovas Superlīga]]: 2018 '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2020–21 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2020–21 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2019, 2020 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Rodrigešs, Žersons}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luksemburgas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Luksemburgas futbolisti]] [[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]] [[Kategorija:MKE Ankaragücü spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]] [[Kategorija:CS Fola Esch spēlētāji]] [[Kategorija:Tiraspoles "Sheriff" spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] 238tbtd1idy99tjlqpsef5hm7fu1cs6 0 483384 4536987 4488348 2026-10-17T08:00:18Z Meistars Joda 781 4536987 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ecoregion PA0436.png|thumb|Sarmātijas jauktie meži iekrāsoti violeti]] [[Attēls:Ozolu aleja.jpg|thumb|Ozolu aleja netālu no [[Vijciems|Vijciema]] Latvijā]] '''Sarmātijas jauktie meži''' jeb '''Sarmātiskie jauktie meži''' ir [[ekoreģions]] PA0436 [[Mērenās joslas platlapju un jauktie meži|mērenās joslas platlapju un jaukto mežu]] biomā saskaņā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fonda]] klasifikāciju. Ietilpst [[Palearktika]]s [[bioģeogrāfiskais apgabals|bioģeogrāfiskajā valstībā]].<ref>[https://editors.eol.org/eoearth/wiki/Sarmatic_mixed_forests "Sarmatic mixed forests". Encyclopedia of the Earth.]</ref> Šajā reģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urāli|Urālu]] kalniem.<ref>[https://ecoregions2017.appspot.com/ Ekoreģionu karte]</ref> Ap 10% no ekoreģiona ietilpst aizsargājamās dabas teritorijās.<ref>[https://academic.oup.com/bioscience/article/67/6/534/3102935 Eric Dinerstein, David Olson, et al. (2017). ''An Ecoregion-Based Approach to Protecting Half the Terrestrial Realm''], BioScience, Volume 67, Issue 6, June 2017, Pages 534–545; Supplemental material 2 table S1b.</ref> == Nosaukums == Nosaukums radies no senajām [[Sarmati|sarmātu]] ciltīm, kuras galvenokārt apdzīvoja [[Eiropa]]s dienvidaustrumu [[stepe]]s dienvidos no šī reģiona, taču viņu teritorijas austrumi iekļāva arī reģiona austrumus. === Ģeobotāniskā klasifikācija === [[Miklošs Udvardi|Mikloša Udvardi]] 1975. gada fitoģeogrāfisko zonu klasifikācijā tā ir '''Sarmātiskā floras province''' jeb '''Austrumeiropas floras province''', un tās robežas ir atšķirīgas. Saskaņā ar to šai provincē neietilpst Latvijas rietumdaļa, kas attiecināma uz Centrāleiropas floras provinci.<ref>[https://edgg.org/sites/default/files/page/Grasslands_of_Latvia_14EGC.pdf Outstanding semi-natural grassland sites in Latvia: biodiversity, management, restoration.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210420205812/https://edgg.org/sites/default/files/page/Grasslands_of_Latvia_14EGC.pdf |date={{dat|2021|04|20||bez}} }} Edited by Solvita Rūsiņa</ref> == Raksturojums == === Ģeogrāfija === Šis ekoreģions atrodas Eiropā starp [[taiga]]s boreālajiem mežiem ziemeļos un platlapju joslu dienvidos un aizņem aptuveni 846 100 km² [[Norvēģija]]s dienvidos, [[Zviedrija]]s dienvidos (izņemot vistālākos dienvidus), [[Somija]]s dienvidrietumos, [[Lietuva]]s ziemeļos, pilnībā [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]], [[Baltkrievija]]s ziemeļos un Eiropas [[Krievija]]s centrālajā daļā.<ref>[https://dopa-explorer.jrc.ec.europa.eu/ecoregion/80436 "Sarmatic mixed forests". Digital Observatory for Protected Areas.]</ref> Tas robežojas ar [[Skandināvijas un Krievijas taiga]]s ekoreģionu ziemeļos, [[Urālu tundra un taiga|Urālu tundras un taigu]] austrumos, [[Austrumeiropas meža stepe|Austrumeiropas meža stepēm]] dienvidaustrumos, [[Viduseiropas jauktie meži|Viduseiropas jauktajiem mežiem]] dienvidrietumos un [[Baltijas jūras jauktie meži|Baltijas jūras jauktajiem mežiem]] rietumos. === Daba === Ekoreģionu veido jaukti meži, kuri ir praktiskā robeža [[Parastais ozols|parastā ozola]] ''Quercus robur'' izplatībai uz ziemeļiem un [[parastā egle|parastās egles]] ''Picea abies'' izplatībai uz dienvidiem, plaši sastopamas [[priedes]] un [[bērzi]]. == Attēlu galerija == <gallery> Sarmatic forest Stockholm.JPG|Purvs jauktā mežā [[Stokholma]]s apkārtnē Fagus sylvatica.jpg|[[Norvēģija]], ziema [[dižskābarži|dižskābaržu]] mežā pie [[Larvīka]]s Keskuspuisto.jpg|Ekoreģiona [[Somija]]s daļā jauktajos mežos ir manāms skujkoku pārsvars Haanja Upland.jpg|Dienvidu [[Igaunija]]s skujkoku un lapkoku meži pavasarī </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://ecoregions2017.appspot.com/ Ekoreģionu karte] [[Kategorija:Bioģeogrāfiskie apgabali]] ln4i2ag8g16pw7f6up2b75ifr9gp232 0 484230 4536706 3584535 2026-10-16T17:46:59Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536706 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Daniels Bovē | vārds_orig = ''Daniel Bovet'' | attēls = Daniel Bovet nobel.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Šveice|Neišateles kantons}} | m_dat_alt = | m_gads = 1992 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[farmakoloģija]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Ženēvas Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = [[antihistamīns|antihistamīna]] atklājējs | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] (1957) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Daniels Bovē''' ({{val|eo|Daniel Bovet}}, {{val|it|Daniel Bovet}}, dzimis {{dat|1907|3|23}}, miris {{dat|1992|4|8}}) bija [[Šveice|Šveicē]] dzimis [[Itālija]]s farmakologs. 1957. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] “par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem”. Nobela prēmijai tika izvirzīts arī 1951. un 1953. gadā. Zināms arī kā [[antihistamīns|antihistamīna]] atklājējs. Viņa dzimtā valoda ir [[esperanto]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bovē, Daniels}} [[Kategorija:Neišateles kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Farmakologi]] [[Kategorija:Esperantisti]] [[Kategorija:Šveices ķīmiķi]] [[Kategorija:Itālijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] 9ca5nwe0tn7xquypvrinqax3xtqcolu 0 491078 4536800 4412057 2026-10-16T19:08:56Z Bendžamins 76862 4536800 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|19}} | years1 = 2012—2014 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Hakīms Zijāšs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2014—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19 | years3 = 2016—2020 | years4 = 2020—2024 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 64 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 25 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalteam4 = {{fb|Maroka}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U20 | nationalgoals2 = 1 | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps1 = 36 | caps2 = 68 | caps3 = 112 | caps4 = 64 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Dronte}} | nationalgoals1 = 0 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] | goals1 = 11 | goals2 = 30 | goals3 = 38 | goals4 = 6 | height = 181 | image = Hakim Ziyech 2021.jpg | caption = Ziješs 2021. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalyears4 = 2015—2024 | years5 = 2023—2024 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps5 = 18 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 23 | goals6 = 6 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | years7 = 2025 | caps7 = 9 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Maroka}} [[Wydad AC|Wydad]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 12 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] | years9 = 2026— | caps9 = 3 | goals9 = 0 }} '''Hakīms Zijāšs''' ({{Val|ar|حكيم زياش‎}}, ''Hakim Ziyech''; dzimis {{Dat|1993|3|19}}) ir [[Nīderlande|Nīderlandē]] dzimis [[Maroka]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Ziješs pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu [[Riodežaneiro "Botafogo"]]. == Karjera == Savu karjeru Zijāšs sāka Nīderlandes komandā [[SC Heerenveen|''Heerenveen'']]. 2014. gadā pievienojās ''[[FC Twente]]'', savukārt pēc diviem gadiem Zijāšs pārcēlās uz vienu no Nīderlandes spēcīgākajiem klubiem — [[Amsterdamas "Ajax"|Amsterdamas "''Ajax''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dutchnews.nl/news/2016/08/hakim-ziyech-signs-to-ajax-for-a-reported-e11m/|title=Hakim Ziyech signs to Ajax for a reported €11m|website=DutchNews.nl|access-date=2021-08-04|date=2016-08-31|language=en-GB}}</ref> 2018—19. gada sezonā Zijāšs guva 16 vārtus un atdeva 13 rezultatīvas piespēles ''[[Eredivisie]]'' turnīrā, kas ir viņa visrezultatīvākā sezona. 2020. gadā viņš pievienojās [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11668/11941864/hakim-ziyech-signs-five-year-chelsea-deal-ahead-of-summer-move|title=Hakim Ziyech signs five-year Chelsea deal ahead of summer move|website=Sky Sports|access-date=2021-08-04|language=en}}</ref> Savā pirmajā sezonā uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. [[Marokas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2018—19 * [[KNVB beker]]: 2018—19 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2019 '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2023—24 * [[Turcijas Superkauss]]: 2023 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eredivisie]] labākais spēlētājs: 2015—16, 2017—18, 2018—19 * [[SC Heerenveen|''Heerenveen'']] gada labākais spēlētājs: 2013—14 * [[FC Twente|''Twente'']] gada labākais spēlētājs: 2014—15 * [[AFC Ajax|''Ajax'']] gada labākais spēlētājs: 2017—18, 2018—19, 2019—20 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Zijāšs, Hakīms}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] co5drzfg5zct4murzgi13304dikgx7t 0 492622 4537051 4511227 2026-10-17T11:11:27Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4537051 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Elmpt-ik.jpg|thumb|250px|Johans Martins fon Elmpts]] '''Johans Martins fon Elmpts''' ({{val|de|Graf Johann Martin von Elmpt}}, {{val|ru|Иван Карпович Эльмпт}}, 1726−1802) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas [[ģenerālfeldmaršals]], [[Svitenes muiža]]s īpašnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1726. gada 13. septembrī [[Kleve|Klevē]] [[Prūsijas Karaliste]]s armijas virsnieka Kaspara fon [[Elmpti|Elmpta]] (1679—1730) un viņa sievas Agneses Sibillas, dzimušas fon Zīskernas (1685—1737), ģimenē. Agri palicis bez vecākiem, dienēja [[Francijas Karaliste]]s armijā, tad 1749. gadā kapteiņa pakāpē pārgāja [[Krievijas Impērija]]s armijas dienestā, 1755. gadā paaugstināts par pulkvedi. Piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], 1758. gada martā salaulājās ar Doroteju Katrīnu Gottlību fon [[Korfi|Korfu]] (1735—1810).<ref>[https://www.geni.com/people/Dorothea-Katharina-Gottlieb-Gr%C3%A4fin-v-Elmpt/6000000030814946940 geni.com]</ref> Pēc kaujām Austrumprūsijā viņu 1759. gadā paaugstināja par brigadieri, tad par ģenerālmajoru (1762) un Krievijas armijas ģenerālkvartīrmeistaru [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]] (1762—1769), kur viņš bija atbildīgs par Vidzemes ģeogrāfisko karšu izveidi. [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara]] laikā viņš 1768. gadā piedalījās kaujās [[Moldova]]s teritorijā un tika paaugstināts par ģenerālleitnantu (''генерал-поручик''). Pirmās [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā Elmpts piedalījās [[Baltkrievija]]s un [[Latgale]]s ieņemšanā, pēc tam bija [[Rīgas guberņa|Rīgas]] un [[Sanktpēterburga]]s guberņās dislocēto armijas daļu komandieris. 1780. gadā viņu paaugstināja par vadošo ģenerāli (''general-en-chef''). 1784. gadā Elmptu dzimtu ierakstīja [[Piltenes bruņniecība|Piltenes]] un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. Pēc [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievu—austriešu—turku kara]] sākuma 1787. gadā ģenerālis Elmpts komandēja 3. divīziju, bet pēc konflikta ar citu armijas daļu komandieriem [[Grigorijs Potjomkins]] viņu 1788. gadā atvaļināja un viņš pārvācās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]]. Viņš nopirka netālu no [[Rundāles pils]] esošo [[Svitenes muiža|Svitenes muižu]], vasarās dzīvoja [[Grāves muiža|Grāves muižā]] pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], iestājās [[Rīgas loža "Mazā pasaule"|Rīgas ložā "Mazā pasaule"]]. 1790. gadā [[Bavārija]]s kūrfirsts [[Kārlis Teodors]] viņam un viņa pēcnācējiem piešķīra mantojamu grāfa titulu. Pēc ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] ģenerāli Elmptu 1797. gadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu, Rīgas garnizona un [[Vidzemes divīzija (Krievijas Impērija)|Vidzemes divīzijas]] (''Лифляндская дивизия'') komandieri, tad par Pēterburgas grenadieru pulka komandieri. 1798. gadā viņu vecuma dēļ atbrīvoja no militārā dienesta un viņš apmetās Svitenes muižā, kuras pārbūvi sāka 1800. gadā. Miris 1802. gada 10. februārī Svitenes muižā, apglabāts dzimtas kapenēs [[Svitene|Svitenē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Filips-Elmpts |title=timenote.info/lv |access-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210828095240/https://timenote.info/lv/Filips-Elmpts }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Elmpts, Johans Martins fon}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] fxn2pa71mo5hhpetbevp83z926ypbo0 4537054 4537051 2026-10-17T11:18:14Z Pirags 3757 +bilde 4537054 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Elmpt-ik.jpg|thumb|250px|Johans Martins fon Elmpts]] [[attēls:Svitenes muižas pils 2000-09-02.jpg|thumb|[[Svitenes muiža]]s pils (2000)]] '''Johans Martins fon Elmpts''' ({{val|de|Graf Johann Martin von Elmpt}}, {{val|ru|Иван Карпович Эльмпт}}, 1726−1802) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas [[ģenerālfeldmaršals]], [[Svitenes muiža]]s īpašnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1726. gada 13. septembrī [[Kleve|Klevē]] [[Prūsijas Karaliste]]s armijas virsnieka Kaspara fon [[Elmpti|Elmpta]] (1679—1730) un viņa sievas Agneses Sibillas, dzimušas fon Zīskernas (1685—1737), ģimenē. Agri palicis bez vecākiem, dienēja [[Francijas Karaliste]]s armijā, tad 1749. gadā kapteiņa pakāpē pārgāja [[Krievijas Impērija]]s armijas dienestā, 1755. gadā paaugstināts par pulkvedi. Piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], 1758. gada martā salaulājās ar Doroteju Katrīnu Gottlību fon [[Korfi|Korfu]] (1735—1810).<ref>[https://www.geni.com/people/Dorothea-Katharina-Gottlieb-Gr%C3%A4fin-v-Elmpt/6000000030814946940 geni.com]</ref> Pēc kaujām Austrumprūsijā viņu 1759. gadā paaugstināja par brigadieri, tad par ģenerālmajoru (1762) un Krievijas armijas ģenerālkvartīrmeistaru [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]] (1762—1769), kur viņš bija atbildīgs par Vidzemes ģeogrāfisko karšu izveidi. [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara]] laikā viņš 1768. gadā piedalījās kaujās [[Moldova]]s teritorijā un tika paaugstināts par ģenerālleitnantu (''генерал-поручик''). Pirmās [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā Elmpts piedalījās [[Baltkrievija]]s un [[Latgale]]s ieņemšanā, pēc tam bija [[Rīgas guberņa|Rīgas]] un [[Sanktpēterburga]]s guberņās dislocēto armijas daļu komandieris. 1780. gadā viņu paaugstināja par vadošo ģenerāli (''general-en-chef''). 1784. gadā Elmptu dzimtu ierakstīja [[Piltenes bruņniecība|Piltenes]] un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. Pēc [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievu—austriešu—turku kara]] sākuma 1787. gadā ģenerālis Elmpts komandēja 3. divīziju, bet pēc konflikta ar citu armijas daļu komandieriem [[Grigorijs Potjomkins]] viņu 1788. gadā atvaļināja un viņš pārvācās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]]. Viņš nopirka netālu no [[Rundāles pils]] esošo [[Svitenes muiža|Svitenes muižu]], vasarās dzīvoja [[Grāves muiža|Grāves muižā]] pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], iestājās [[Rīgas loža "Mazā pasaule"|Rīgas ložā "Mazā pasaule"]]. 1790. gadā [[Bavārija]]s kūrfirsts [[Kārlis Teodors]] viņam un viņa pēcnācējiem piešķīra mantojamu grāfa titulu. Pēc ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] ģenerāli Elmptu 1797. gadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu, Rīgas garnizona un [[Vidzemes divīzija (Krievijas Impērija)|Vidzemes divīzijas]] (''Лифляндская дивизия'') komandieri, tad par Pēterburgas grenadieru pulka komandieri. 1798. gadā viņu vecuma dēļ atbrīvoja no militārā dienesta un viņš apmetās Svitenes muižā, kuras pārbūvi sāka 1800. gadā. Miris 1802. gada 10. februārī Svitenes muižā, apglabāts dzimtas kapenēs [[Svitene|Svitenē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Filips-Elmpts |title=timenote.info/lv |access-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210828095240/https://timenote.info/lv/Filips-Elmpts }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Elmpts, Johans Martins fon}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] 986iabm7s7v8giui6kwduds98c92roq 0 506593 4536637 4128925 2026-10-16T12:47:35Z JB82 5605 4536637 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba infokaste|galvene_stils=|stadions=|klubs nos pilnais=|klubs nos lv=Milvoki "Brewers"|sporta veids=[[Beisbols]]|pilsēta={{Vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}}|līga=[[Augstākā beisbola līga]]|konference=Nacionālā līga|divīzija=Centrālā divīzija|dibināts=1969|kapteinis=|klubs=Milwaukee Brewers|beidza_pastāvēt=|laukums=''[[American Family Field]]''|halle=|arēna=|ietilpība=41 900|krāsas=Tumši zila, dzeltena, zila<br />{{color box|#12284B}} {{color box|#FFC52F}} {{color box|#003DA5}}|īpašnieks=Marks Atanasio|prezidents=|menedžeris=Mets Ārnolds|galvenais_treneris=Kreigs Kounsells|logo=Milwaukee Brewers logo.svg|logo_izm=220px|darbojās=|uzvaras2=|mediji=|sport=<!------ Franšīzes vēsture ------->|name1=|dates1=|name2=|dates2=|name3=|dates3=<!------ čempiontituli ------->|līga1=[[Augstākā beisbola līga|MLB]]|līga2=|kapteiņa palīgi=|līga3=|uzvaras1=0|uzvaras3=|līga4=|uzvaras4=|līga5=|uzvaras5=|konferences tituli=2|divīzijas tituli=9|bg_color=#12284B|sadarbojas=|pašr_sezona=|text_color=#FFC52F}}'''Milvoki "Brewers"''' ({{Val|en|Milwaukee Brewers}}) ir profesionāls [[Beisbols|beisbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Milvoki]], [[Viskonsina]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas ir dibināts 1969. gadā kā '''Sietlas "Pilots"'''. "Brewers" spēlē [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] (MLB) Nacionālās līgas Centrālajā divīzijā. Klubs savas pastāvēšanas vēsturē ne reizi nav uzvarējis [[Pasaules sērija|Pasaules sērijā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''American Family Field'' stadionā. Pēc aizvadītas vienas sezonas kā Sietlas "Pilots", klubs tika pārcelts uz Milvoki un pārsaukts par Milvoki "Brewers". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.mlb.com/brewers Kluba oficiālā mājaslapa] {{Sports-aizmetnis}} {{MLB}} [[Kategorija:MLB klubi]] [[Kategorija:Milvoki]] fte16uj2dsm0j63vbmus9t0naj5jn07 0 508111 4536833 4272359 2026-10-16T19:44:46Z Bendžamins 76862 4536833 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Hesuss Korona | nationalyears2 = 2014—2022 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps4 = 24 | goals4 = 3 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 5 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | goals3 = 23 | nationalcaps2 = 71 | nationalgoals2 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | caption = Korona 2018. gadā | birth_date = | years4 = 2022—2023 | caps3 = 192 | image = Jesús Manuel Corona 2.jpg | years1 = 2010—2013 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|6}} | cityofbirth = {{vieta|Meksika|Ermosiljo}} | height = 174 | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | clubnumber = 17 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | caps1 = 37 | goals1 = 2 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | caps2 = 46 | goals2 = 11 | years3 = 2015—2022 | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years5 = 2023— | caps5 = 99 | goals5 = 7 }}'''Hesuss Manuels Korona Ruiss''' ({{Val|es|Jesús Manuel Corona Ruíz}}, dzimis {{Dat|1993|1|6}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Korona pārstāv ''[[Liga MX]]'' komandu [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']]. Savu karjeru 2010. gadā sācis [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] komandā. 2013. gadā pievienojies [[Nīderlande]]s komandai [[FC Twente|''Twente'']], bet 2015. gadā [[Portugāle]]s komandai [[FC Porto|''Porto'']]. Kopumā ''Porto'' komandas rindās septiņās sezonās nospēlējis 287 mačus un izcīnījis divus [[Portugāles futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulus. 2022. gadā pievienojies ''[[La Liga]]'' komandai [[Sevilla FC|''Sevilla'']]. Meksikas futbola izlases sastāvā debitējis 2014. gadā. Piedalījies divos [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] turnīros, [[2015. gada Copa América]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Monterrey''' * [[Meksikas futbola pirmā divīzija|Meksikas pirmā divīzija]]: 2010 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13 '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18, 2019—20 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2019—20 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2018, 2020 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] sezonas labākais spēlētājs: 2019—20 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Korona, Hesuss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] 05gnshv6saz7sroqx3ob7owg0bkcgyc 0 508298 4536777 4270608 2026-10-16T18:50:07Z Bendžamins 76862 4536777 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Amīns Hārīts | nationalteam5 = {{fb|MAR}} | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2017 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2017— | nationalcaps5 = 23 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | caption = Amīns Hārīts 2023. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | caps4 = 33 | years4 = 2021—2023 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | caps5 = 47 | years5 = 2023—pašlaik | goals5 = 4 | nationalcaps2 = 12 | nationalyears2 = 2015—2016 | image = Harit.jpg | goals1 = 0 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|18}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Pontuāza}} | height = 179 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | clubnumber = 77 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes II]] | caps1 = 15 | years2 = 2016—2017 | nationalgoals1 = 1 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | caps2 = 30 | goals2 = 1 | years3 = 2017—2023 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | caps3 = 102 | goals3 = 12 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps1 = 2 | goals4 = 4 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 24 | goals6 = 2 }}'''Amīns Hārīts''' ({{Val|ber|ⴰⵎⵉⵏ ⵃⴰⵔⵉⵜ}}, {{Val|ar|أمين حاريث}}, dzimis {{Dat|1997|6|18}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Hārīts pārstāv ''[[Ligue 1]]'' komandu [[Olympique de Marseille|''Marseille'']], kas viņu īrēja no [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']] līdz 2023. gadam, no 2023. gada Hārītam ir pilnvērtīgs līgums ar Marseļas komandu. Dzimis un uzaudzis Francijā, kur arī sācis profesionāli spēlēt futbolu. 2016. gadā debitējis ''[[Ligue 1]]'' kluba [[FC Nantes|''Nantes'']] rindās. 2017. gadā Hārīts noslēdza četru gadu līgumu ar [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']]. 2021. gada septembrī ''Schalke 04'' Hārītu izīrēja uz ''Ligue 1'' komandu [[Olympique de Marseille|''Marseille'']]. Pirms debijas [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasē]], pārstāvējis dažādu vecumu [[Francijas futbola izlase|Francijas jauniešu izlases]]. Piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Hārīts, Amīns}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lw6w4cppqr3w5suyqw83apnp4k2zdte 0 508945 4536842 4272385 2026-10-16T20:07:21Z Bendžamins 76862 4536842 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Djego Rejess | nationalcaps3 = 12 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]] | caps7 = 6 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalgoals3 = 1 | goals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | caption = Rejess 2017. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | years8 = 2019—2025 | caps8 = 136 | goals8 = 6 | nationalteam4 = {{fb|MEX}} | nationalyears4 = 2011—2019 | nationalcaps4 = 65 | years7 = 2019 | caps6 = 8 | image = Diego reyes.jpg | caps2 = 25 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|19}} | cityofbirth = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | height = 191 | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Querétaro F.C.|Querétaro]] | clubnumber = 13 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club América|América]] | caps1 = 83 | goals1 = 3 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto B]] | goals2 = 3 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years3 = 2013—2018 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | caps3 = 20 | goals3 = 2 | years4 = 2015—2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | caps4 = 27 | goals4 = 2 | years5 = 2016—2017 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | caps5 = 34 | goals5 = 1 | years6 = 2018—2019 | nationalgoals4 = 2 | clubs9 = {{flaga|Meksika}} [[Querétaro F.C.|Querétaro]] | years9 = 2025— | caps9 = 13 | goals9 = 0 }}'''Djego Antonio Rejess Rosaless''' ({{Val|es|Diego Antonio Reyes Rosales}}, dzimis {{Dat|1992|9|19}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Rejess spēlē Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Querétaro F.C.|Querétaro]]''. Savas karjeras sākumā spēlējis Meksikas komandā ''[[Club América]]''. 2013. gadā pievienojies [[Portugāle]]s komandai ''[[FC Porto]]'', tomēr lielāko daļu laika pavadījis ''[[La Liga]]'' komandās ''[[Real Sociedad]]'' un [[RCD Espanyol|''Espanyol'']]. Vēlāk spēlējis arī [[Turcija]]s komandā [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']] un [[Spānija]]s komandā [[CD Leganes|''Leganes'']]. Meksikas futbola izlases sastāvā debitējis 2011. gadā. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izcīnījis zelta medaļu [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''América''' * [[Liga MX]]: Clausura 2013 '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18 '''Tigres UANL''' * Liga MX: Clausura 2023 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2020 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2015, [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rejess, Djego}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:Querétaro F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] i5xhb9dfxbizwalwyok330a24jcyv8p 0 510361 4536654 4201869 2026-10-16T13:38:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536654 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ОТГ2.png|thumb|300px|Ukrainas teritoriālo kopienu robežas]] '''Teritoriālā kopiena''' ({{val|uk|територіальна громада}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] primārā līmeņa (zemākā) teritoriālā vienība. Izveidotas administratīvās reformas gaitā no 2015. līdz 2020. gadam.<ref>[https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/333-2014-%D1%80#Text КАБІНЕТ МІНІСТРІВ УКРАЇНИ. РОЗПОРЯДЖЕННЯ від 1 квітня 2014 р. № 333-р Київ. Про схвалення Концепції реформування місцевого самоврядування та територіальної організації влади в Україні]</ref> Teritoriālās kopienas parasti apvieno vairāku pilsētu, ciematu un ciemu teritorijas. Vietējās pašpārvaldes institūcijas teritoriālajās kopienās ir kopienu padomes. Teritoriālās kopienas apvienotas [[Ukrainas rajoni|rajonos]]. Reformas gaitā liela daļa teritoriālo kopienu tika organizētas uz iepriekšējo rajonu un apgabala pakļautības pilsētu bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/807-IX#Text |title=ПОСТАНОВА Верховної Ради України Про утворення та ліквідацію районів |access-date={{dat|2022|04|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200721124601/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/807-IX#Text}}</ref> Teritoriālās kopienas kā primārā līmeņa vienības aptver visu valsts teritoriju, izņemot pilsētas ar speciālo statusu ([[Kijiva]] un [[Sevastopole]]) un [[Čornobiļas atsvešināšanas zona‎|Čornobiļas atsvešināšanas zonu]]. Teritoriālo kopienu struktūra nav ieviesta arī [[Krievija]]s okupētajās teritorijas — [[Krima|Krimā]], [[Sevastopole|Sevastopolē]], kā arī [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] „tautas republiku“ teritorijās. == Teritoriālo kopienu tipi un skaits == Izšķir trīs veidu teritoriālās kopienas: * Pilsētu teritoriālās kopienas (''міська територіальна громада'') — kopiena ar centru pilsētā; tajā var būt iekļautas citas lauku vai pilsētas tipa apdzīvotās vietas; * Ciematu teritoriālās kopienas (''селищна територіальна громада'') — kopiena ar centru ciematā; tajā var būt iekļautas citas lauku vai pilsētas tipa apdzīvotās vietas; * Ciemu teritoriālās kopienas (''сільська територіальна громада'') — kopiena ar centru lauku ciemā; tajā var būt iekļautas citas lauku apdzīvotās vietas. {| class="wikitable sortable" |+ Teritoriālās kopienas Ukrainas apgabalos pēc tipa ! rowspan="3" | Apgabals ! colspan="4" | Kopienu skaits |- ! colspan="3" | Kopienas ! rowspan="2" | Kopā |- ! pilsētu ! ciematu ! ciemu |----- | [[Aizkarpatu apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 18 | align=center | 35 ! align=center | 64 |----- | [[Čerkasu apgabals]] | align=center | 16 | align=center | 10 | align=center | 40 ! align=center | 66 |----- | [[Čerņivcu apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 7 | align=center | 34 ! align=center | 52 |----- | [[Čerņihivas apgabals]] | align=center | 16 | align=center | 24 | align=center | 17 ! align=center | 57 |----- | [[Doneckas apgabals]] | align=center | 43 | align=center | 14 | align=center | 9 ! align=center | 66 |----- | [[Dņipropetrovskas apgabals]] | align=center | 20 | align=center | 25 | align=center | 41 ! align=center | 86 |----- | [[Harkivas apgabals]] | align=center | 17 | align=center | 26 | align=center | 13 ! align=center | 56 |----- | [[Hersonas apgabals]] | align=center | 9 | align=center | 17 | align=center | 23 ! align=center | 49 |----- | [[Hmeļnickas apgabals]] | align=center | 13 | align=center | 22 | align=center | 25 ! align=center | 60 |----- | [[Ivanofrankovskas apgabals]] | align=center | 15 | align=center | 23 | align=center | 24 ! align=center | 62 |----- | [[Kijivas apgabals]] | align=center | 24 | align=center | 23 | align=center | 22 ! align=center | 69 |----- | [[Kirovohradas apgabals]] | align=center | 12 | align=center | 16 | align=center | 21 ! align=center | 49 |----- | [[Luhanskas apgabals]] | align=center | 20 | align=center | 12 | align=center | 5 ! align=center | 37 |----- | [[Ļvivas apgabals]] | align=center | 39 | align=center | 16 | align=center | 18 ! align=center | 73 |----- | [[Mikolajivas apgabals]] | align=center | 9 | align=center | 14 | align=center | 29 ! align=center | 52 |----- | [[Odesas apgabals]] | align=center | 19 | align=center | 25 | align=center | 47 ! align=center | 91 |----- | [[Poltavas apgabals]] | align=center | 16 | align=center | 20 | align=center | 24 ! align=center | 60 |----- | [[Rivnes apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 13 | align=center | 40 ! align=center | 64 |----- | [[Sumu apgabals]] | align=center | 15 | align=center | 15 | align=center | 21 ! align=center | 51 |----- | [[Ternopiļas apgabals]] | align=center | 18 | align=center | 16 | align=center | 21 ! align=center | 55 |----- | [[Vinnicas apgabals]] | align=center | 18 | align=center | 22 | align=center | 23 ! align=center | 63 |----- | [[Volīnijas apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 18 | align=center | 25 ! align=center | 54 |----- | [[Zaporižjas apgabals]] | align=center | 14 | align=center | 17 | align=center | 36 ! align=center | 67 |----- | [[Žitomiras apgabals]] | align=center | 12 | align=center | 22 | align=center | 32 ! align=center | 66 |----- ! Visos apgabalos ! 409 ! 435 ! 625 ! 1469 |+ |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas administratīvais iedalījums|Teritoriālās kopienas]] nixp5f5anv9infzd5w0k057nkiayxfc 0 521370 4536749 4397119 2026-10-16T18:07:07Z Bendžamins 76862 4536749 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|31}} | birth_place = | caps1 = 48 | caps2 = 25 | caps3 = 159 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Mali|Bamako}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | goals1 = 18 | goals2 = 2 | goals3 = 11 | height = 175 | image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg 2018-04-15 (035).jpg | caption = Amadu Aidara 2018. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Mali}} Mali U17 | nationalteam2 = {{flaga|Mali}} Mali U20 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Amadu Aidara | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2016 | years3 = 2019—2025 | nationalcaps3 = 54 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|MLI}} | nationalyears3 = 2017— | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years4 = 2025— | caps4 = 12 | goals4 = 1 }}'''Amadu Aidara''' ({{Val|fr|Amadou Haidara}}, dzimis {{Dat|1998|1|31}}) ir [[Mali]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Aidara pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu ''[[RC Lens|Lens]]''. Iepriekš spēlējis Austrijas komandā [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']], kur divas reizes kļuvis par [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] uzvarētāju. No 2019. gada līdz 2025. gadam spēlējis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[RB Leipzig]].'' [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlases]] sastāvā debitējis 2017. gadā. Piedalījies [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2016—17, 2017—18 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2016—17 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Aidara, Amadu}} [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] 9sfgz6yo50azjed9blol1lbxl7gdzl7 4536750 4536749 2026-10-16T18:07:34Z Bendžamins 76862 4536750 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|31}} | birth_place = | caps1 = 48 | caps2 = 25 | caps3 = 159 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Mali|Bamako}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | goals1 = 18 | goals2 = 2 | goals3 = 11 | height = 175 | image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg 2018-04-15 (035).jpg | caption = Amadu Aidara 2018. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Mali}} Mali U17 | nationalteam2 = {{flaga|Mali}} Mali U20 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Amadu Aidara | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2016 | years3 = 2019—2025 | nationalcaps3 = 54 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|MLI}} | nationalyears3 = 2017— | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years4 = 2025— | caps4 = 12 | goals4 = 1 }}'''Amadu Aidara''' ({{Val|fr|Amadou Haidara}}, dzimis {{Dat|1998|1|31}}) ir [[Mali]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Aidara pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu ''[[RC Lens|Lens]]''. Iepriekš spēlējis Austrijas komandā [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']], kur divas reizes kļuvis par [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] uzvarētāju. No 2019. gada līdz 2025. gadam spēlējis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā ''[[RB Leipzig]].'' [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlases]] sastāvā debitējis 2017. gadā. Piedalījies [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2016—17, 2017—18 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2016—17 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 '''Lens''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2025—26 * [[Trophée des Champions]]: 2026 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Aidara, Amadu}} [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] ricwtb6kcd4rkprv122cjabdyh8w2fd 0 525821 4536826 4479739 2026-10-16T19:40:25Z Bendžamins 76862 4536826 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|15}} | birth_place = | caps1 = 82 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Club Universidad Nacional|UNAM]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Kardenasa}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]] | goals1 = 11 | height = 177 | image = Jesús Gallardo.png | caption = Hesuss Galjardo 2025. gadā | nationalgoals1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalyears1 = 2016— | nationalcaps1 = 127 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Hesuss Galjardo | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2014—2018 | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years2 = 2018—2024 | caps2 = 212 | goals2 = 21 | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]] | years3 = 2024— | caps3 = 73 | goals3 = 13 }}'''Hesuss Daniels Galjardo Vaskonseloss''' ({{Val|es|Jesús Daniel Gallardo Vasconcelos}}, dzimis {{Dat|1994|8|15}}) ir [[Meksika|Meksikas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Galjardo pārstāv ''[[Liga MX]]'' komandu ''[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]''. Iepriekš spēlējis Meksikas komandā ''[[Club Universidad Nacional]]''. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2016. gadā. Ar izlasi uzvarējis 2019. gada, 2023. gada, 2025. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]]. Piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Monterrey''' * [[Liga MX]]: Apertura 2019 * [[Copa MX]]: 2019—20 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2019, 2021 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2019, [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Club Universidad Nacional spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Galjardo, Hesuss}} [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] su5do797bl2ex852ijmiscwtnx33w04 0 525822 4536829 4272353 2026-10-16T19:42:15Z Bendžamins 76862 4536829 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|15}} | birth_place = | caps1 = 144 | clubnumber = 35 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Aome}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]] | goals1 = 17 | height = 178 | image = Coréia do Sul x México - Futebol masculino - Olimpíada Rio 2016 (28868030736) (cropped).jpg | caption = Eriks Gutjerress 2016. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U23 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Eriks Gutjerress | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2018 | nationalcaps3 = 36 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|MEX}} | nationalyears3 = 2016—2023 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years2 = 2018—2023 | caps2 = 94 | goals2 = 7 | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | years3 = 2023— | caps3 = 77 | goals3 = 4 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }}'''Eriks Gabriels Gutjerress Galaviss''' ({{Val|es|Érick Gabriel Gutiérrez Galaviz}}, dzimis {{Dat|1995|6|15}}) ir [[Meksika|Meksikas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Gutjerress pārstāv ''[[Liga MX]]'' komandu ''[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]'', kas viņu īrē no ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]''. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2016. gadā. Ar izlasi uzvarējis 2019. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]]. Piedalījies [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Pachuca''' * [[Liga MX]]: Clausura 2016 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2016—17 '''PSV''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2022 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Gutjerress, Eriks}} [[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dtrzzvl6wxdd9dsqbmf8pbw848av3rw 0 526546 4536766 4397008 2026-10-16T18:38:15Z Bendžamins 76862 4536766 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|17}} | birth_place = | caps1 = 29 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers B]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{flaga|Lībija}} [[Al-Ittihad SC|Al-Ittihad]] | goals1 = 5 | height = 175 | image = XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg | caption = Sofjāns Būfāls 2018. gadā | nationalgoals1 = 8 | nationalteam1 = {{fb|Maroka}} | nationalyears1 = 2016— | nationalcaps1 = 46 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Sofjāns Būfāls | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | years2 = 2012—2015 | caps2 = 46 | goals2 = 4 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | years3 = 2015—2016 | caps3 = 43 | goals3 = 14 | years4 = 2016—2020 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | caps4 = 70 | goals4 = 3 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta]] | years5 = 2018—2019 | caps5 = 35 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | years6 = 2020—2023 | caps6 = 56 | goals6 = 13 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 11 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[Union Saint-Gilloise]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 27 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years9 = 2026 | caps9 = 17 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Lībija}} [[Al-Ittihad SC|Al-Ittihad]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }}'''Sofjāns Būfāls''' ({{Val|ar|سفيان بوفال}}, dzimis {{Dat|1993|9|17}}) ir [[Maroka|Marokas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Būfāls pārstāv Lībijas komandu ''[[Al-Ittihad SC|Al-Ittihad]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās [[Lille OSC|''Lille'']] un ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'', [[Anglija|Anglijas]] komandā [[Southampton FC|''Southampton'']], [[Spānija|Spānijas]] komandā [[Celta de Vigo|''Celta'']] un Beļģijas komandā ''[[Union Saint-Gilloise]]''. [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2016. gadā. Piedalījies [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kā arī ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Būfāls, Sofjāns}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Al-Rayyan SC spēlētāji]] [[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] 68dbsgezkszdfp3w0pmmzwc1zt604z6 0 526967 4536874 4521082 2026-10-17T01:04:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536874 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zane Pūpola | amats = Rīgas domes deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|7|N}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|04|29}} | partija = [[Progresīvie]] <small>(2017-2024)</small> | profesija = nevalstisko organizāciju aktīviste, politiķe | alma_mater = [[Midleseksas Universitāte]] }} '''Zane Pūpola''' (dzimusi 1988. gada 29. aprīlī) ir Latvijas pilsoniskā aktīviste, sabiedriskā darbiniece un politiķe, no 2022. līdz 2025. gadam — [[Rīgas dome]]s deputāte, darbojās Satiksmes un transporta lietu un Mājokļu un vides komitejā. Līdz 2024. gada rudenim pārstāvēja partiju "[[Progresīvie]]".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/zane-pupola|title=Zane Pūpola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Mācījusies [[Rīgas Kultūru vidusskola|Rīgas Kultūru vidusskolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6146786/darba-deveju-interese-retas-valodas|title=Darba devēju interesē retas valodas|website=Egoiste|access-date=2023-03-12|date=2005-12-07|language=lv}}</ref> Studējusi [[Midleseksas Universitāte|Midleseksas Universitātē]] [[Londona|Londonā]], kur ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajā attīstībā.<ref name=":0" /> Darbojusies dažādās nevalstiskajās organizācijās, t.sk. "Jaunatne pret AIDS", [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu apkaimes]] biedrībā un bijusi starp [[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]] dibinātājiem, vadījusi to līdz 2019. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.linkedin.com/in/zane-pupola-749b0823|title=Saite uz Zanes Pūpolas Linkedin profilu}}</ref> === Politiskā darbība === 2020. gadā no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvie" saraksta kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie|title=Vēlēšanu rezultāti. Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-12-06|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127133856/https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie}}</ref> Pēc frakcijas biedru ievēlēšanas [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimā]] 2022. gada 3. novembrī Z. Pūpola kļuva par Rīgas domes deputāti, darbojas frakcijas "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/riga/150950-rigas-dome-darbu-sak-vairaki-jauni-deputati.html|title=Rīgas domē darbu sāk vairāki jauni deputāti - Rīga - Latvijas reitingi|last=pārvalde|first=Rīgas domes Komunikācijas|website=www.reitingi.lv|access-date=2022-12-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Domē darbojas Mājokļu un vides un Satiksmes un transporta lietu komitejā.<ref name=":0" /> 2024. gada septembrī no partijas "Progresīvie" izstājās daži biedri, tostarp Z. Pūpola, kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā Gazas joslā]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv|date=2024-09-24}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Z. Pūpola nekandidēja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|ZanePupola}} * [https://www.riga.lv/lv/darbinieks/zane-pupola Rīgas domes deputātes profils] {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pūpola, Zane}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] l5mgfkvfczdj12rac5xv47x94pbqtbc 0 529803 4536955 4022612 2026-10-17T07:10:37Z Meistars Joda 781 4536955 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RU COA Shujski.png|thumb|200px|Kņazu Šuisku dzimtas ģerbonis (1906)]] '''Šuiski''' ({{val|ru|Шуйские}}, {{val|pl|Szujscy}}) bija sena [[krievi|krievu]] un [[poļi|poļu]] augstmaņu ([[kņazi|kņazu]]) dzimta. == Vēsture == Dzimta cēlusies no [[Rurika dinastija]]i piederošā [[Suzdaļa]]s kņaza Vasilija Dmitrijeviča Kirdjapas (ap 1350-1403; valdīja 1364—1382). 1394. gadā Maskavas lielkņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] Suzdaļas kņazisti pievienoja saviem īpašumiem un tās kņazu nometināja Šujas pilsētā, no kā cēlies dzmtas nosaukums. Caru [[Fjodors I|Fjodora I]] un [[Boriss Godunovs|Borisa Godunova]] valdīšanas laikā 1587. gadā Šuisku dzimta nonāca cara nežēlastībā un tika izsūtīta trimdā. 1591. gadā Šuiskiem tika atļauts atgriezties [[Maskava|Maskavā]] un [[Vasilijs IV Šuiskis]] bija [[Krievijas cariste]]s valdnieks no 1606. līdz 1610. gadam. 1610. gadā Maskavas bajāri atcēla Vasiliju Šuiski no troņa un viņš kā gūsteknis mira ieslodzījumā Polijā. == Dzimtas pārstāvji == * Pjotrs Šuiskis, krievu karavadonis, nogalināts kaujā pie [[Ulla]]s (kaujā pie Čašņikiem, 1564) * Mihails Skopins-Šuiskis (1586—1610), krievu karavadonis, kurš organizēja sacelšanos pret [[Viltusdmitrijs II|Viltusdmitriju II]] == Galerija == <gallery> Vasily Shuisky - miniature.jpg|Krievijas cars [[Vasilijs IV Šuiskis]] Vasili IV of Russia.PNG|Krievijas cars [[Vasilijs IV Šuiskis]] M.V. Skopin-Shuyskiy (17th c., Tretyakov gallery).jpg|Karavadonis Mihails Skopins-Šuiskis (1586—1610) Скопин-Шуйский отравленный.jpg|Mihaila Skopina-Šuiska noindēšana </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] gzdlp2u5ekjtsfo376212imvph6aj4a 0 539836 4536658 4536449 2026-10-16T14:10:06Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536658 wikitext text/x-wiki [[Attēls:USSR Republics numbered by alphabet.svg|upright=1.15|thumb|Pēcpadomju valstis: {{small|{{nowrap|1. {{karogs|Armēnija|size=18px}}}} • {{nowrap|2. {{karogs|Azerbaidžāna|size=18px}}}} • {{nowrap|3. {{karogs|Baltkrievija|size=18px}} •}} {{nowrap| 4. {{karogs|Igaunija|size=18px}} • 5. {{karogs|Georgia|size=18px}} • 6. {{karogs|Kazahstāna|size=18px}} •}} {{nowrap|7. {{karogs|Kirgizstāna|size=18px}} • 8. {{karogs|Latvija|size=18px}} • 9. {{karogs|Lietuva|size=18px}} •}} {{nowrap|10. {{karogs|Moldova|size=18px}} • 11. {{karogs|Krievija|size=18px}} • 12. {{karogs|Tadžikistāna|size=18px}} •}} {{nowrap|13. {{karogs|Turkmenistāna|size=18px}} • 14. {{karogs|Ukraina|size=18px}} • 15. {{karogs|Uzbekistāna|size=18px}}}}}}]] [[Attēls:PostSoviet Regions Map.png|upright=1.15|thumb|right|Pēcpadomju valstu sīkāks iedalījums reģionos:<br /> {{legend|#688856|[[Centrālāzija]]}} {{legend|#ffc600|[[Austrumeiropa]]}} {{legend|#0065c8|[[Baltijas valstis]]}} {{legend|#f2553e|[[Krievijas Federācija]]}} {{legend|#f18cbf|[[Aizkaukāzs]]}} ]] '''Pēcpadomju valstis''' jeb '''pēcpadomju telpa''' ir apzīmējums 15 valstīm ([[Armēnija]]i, [[Azerbaidžāna]]i, [[Baltkrievija]]i, [[Igaunija]]i, [[Gruzija]]i, [[Kazahstāna]]i, [[Kirgizstāna]]i, [[Latvija]]i, [[Lietuva]]i, [[Moldova]]i, [[Krievija]]i, [[Tadžikistāna]]i, [[Turkmenistāna]]i, [[Ukraina]]i un [[Uzbekistāna]]i), kas atradās [[Padomju Savienība]]s sastāvā kā [[Padomju Sociālistiskās Republikas]], bet pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kļuva neatkarīgas. == Definējums == Papildus 15 valstīm, ko atzinušas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalstis, pēcpadomju valstīm reizēm pieskaita arī [[starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzītas]] vai daļēji atzītas valstis: [[Abhāzija|Abhāzijas Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas Republiku]] un [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]]. No 1990. līdz 1994. gadam, bet faktiski līdz 1995. gadam pastāvēja neatzīta [[Gagauzija|Gagauzijas Republika]], kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Moldovas. No 1991. gada jūnija līdz 2000. gada februārim pastāvēja daļēji neatkarīga [[Ičkērijas Čečenu Republika]], kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Krievijas. Pēcpadomju valstis ir ģeogrāfijas, socioloģijas, vēstures, politikas, ekonomikas un kultūras pētījumu objekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/skolas/politisko-socialo-un-ekonomisko-procesu-analize-postpadomju-telpa/ |title=Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā |publisher=[[Latvijas Universitāte]] |access-date=2023-04-29 |archive-date=2023-04-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230429193414/https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/skolas/politisko-socialo-un-ekonomisko-procesu-analize-postpadomju-telpa/ }}</ref> === Baltijas valstis === Par Baltijas valstu piederību pēcpadomju telpai nav vienprātības. Baltijas valstu vēstnieki, reaģējot uz [[Vācija]]s ziņu portāla ''Zeit Online'' rakstu ''Soviet Legacy'', aicinājuši ziņu portālu pārtraukt Lietuvu, Latviju un Igauniju saukt par "bijušajām padomju republikām", norādot, ka Baltijas valstis pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] savu neatkarību atjaunoja, nevis bija jaunizveidotas valstis, un [[Padomju Savienība]]s sastāvā neatradās brīvprātīgi, jo bija [[Baltijas valstu okupācija|okupētas]] un anektētas, kuras likumību Vācija tāpat kā lielākā daļa [[Rietumu pasaule|Rietumvalstu]] nekad nav atzinusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltijas valstis nav nekādas 'bijušās padomju republikas', atgādina vēstnieki |date=2017. gada 6. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/48382275/baltijas-valstis-nav-nekadas-bijusas-padomju-republikas-atgadina-vestnieki |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> Krievu žurnālists un ''Forbes.ua'' galvenais redaktors Leonīds Beršidskis uzskata, ka apzīmējums "pēcpadomju" esot nevis apvainojums, bet gan "fakta konstatēšana", jo "vai tās to vēlas vai ne, tās bija daļa no Padomju Savienības", kur Baltijas valstis bija "ekonomiskās plānošanas un migrācijas politikas subjekts", no kuras tām kā "paliekošs padomju mantojums" saglabājusies liela krievu mazākumtautība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltijas piederība postpadomju blokam ir fakts, raksta Beršidskis |date=2017. gada 11. janvāris |publisher=Delfi |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/48396547/baltijas-piederiba-postpadomju-blokam-ir-fakts-raksta-bersidskis |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> [[Austrumeiropas politikas pētījumu centrs|Austrumeiropas politikas pētījumu centra]] pētnieks Māris Cepurītis uzskata, ka apzīmējums "pēcpadomju" bija lietderīgs 1990. gados, bet tagad, arvien vairāk palielinoties atšķirībām starp valstīm, ir novecojis. Viņš atzīst Baltijas valstīs palikušās padomju okupācijas sekas, "tostarp korupciju un demokrātisko prasmju un tradīciju izaicinājumus", bet pretnostata "Centrālāzijas valstis ar autoritāriem režīmiem, cilvēka tiesību un brīvību ierobežojumiem un lielu valsts lomu ekonomikā un Baltijas valstis — ar demokrātiskām institūcijām un atvērtu, reģionāli integrētu ekonomiku".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ne Ziemeļeiropā, ne postpadomju telpā – Baltijas valstis ir pašas savā grupā |author=Filips Lastovskis |date=2017. gada 13. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/193/politics/48404607/ne-ziemeleiropa-ne-postpadomju-telpa-baltijas-valstis-ir-pasas-sava-grupa |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> == Jaunas savienības idejas == Vēl PSRS sabrukuma laikā piedāvāja izveidot [[Novoogarjovas process|konfederatīvu Suverēnu valstu savienību]], kurai 1991. gada 14. novembrī bija paredzēts pievienoties septiņām republikām (Baltkrievijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Krievijai, Tadžikistānai, Turkmenistānai un Uzbekistānai). Ņemot vērā tā laika politisko situāciju un atsevišķu vēsturisku personu ([[Leonīds Kravčuks|Kravčuka]], [[Boriss Jeļcins|Jeļcina]], [[Staņislavs Šuškevičs|Šuškeviča]]) gribu, to galu galā nepieņēma. 1991. gada decembrī Krievija, Baltkrievija un Ukraina izlēma par jaunas savienības — [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s — izveidi. Līdz gada beigām savu dalību tajā apstiprināja visas bijušās PSR, izņemot Baltijas valstis un Gruziju. NVS turpina pastāvēt, lai gan konfliktu vai iekšpolitikas rezultātā no tās vēlāk izstājās Moldova, Ukraina un Turkmenistāna un tajā atlikušas 8 valstis. Deviņdesmito gadu vidū kādu laiku izskatīja Kazahstānas prezidenta [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultana Nazarbajeva]] 1994. gada 29. marta priekšlikumu izveidot Eirāzijas savienību, kurā būtu piecas republikas (Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna), bet par to nepanāca vienošanos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Владимирович|first=Егоров Денис|date=2014|title=Переосмысливая евразийскую концепцию: проект Евразийского союза Н. А. Назарбаева|url=https://cyberleninka.ru/article/n/pereosmyslivaya-evraziyskuyu-kontseptsiyu-proekt-evraziyskogo-soyuza-n-a-nazarbaeva|journal=Вестник Российского университета дружбы народов. Серия: Политология|issue=1|pages=51–59|issn=2313-1438}}</ref> Ideju radikālā formā īstenoja kā Krievijas un Baltkrievijas savienību. [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts]] dibināta 1999. gadā, ideja piederēja Baltkrievijas prezidentam [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandram Lukašenkam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2020. gada 19. janvāris |title=Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts: No stratēģiska darījuma līdz integrācijas ultimātam |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |url=https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> == Skatīt vēl == * [[GUAM|Organizācija demokrātijai un ekonomiskajai attīstībai]] * [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eirāzija]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] suszfqcl5hgm7ovm3ucr0zd4jjj0mek 0 541463 4536861 4531337 2026-10-16T20:34:10Z Lasks 38532 /* Novadi */ 4536861 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā (cropped).jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N|bez}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Jānis Lediņš]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|11|24|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | ''No 2025. gada 30. oktobra līdz 24. novembrim bijis pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2026|04|10|N|bez}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | No 2026. gada 10. februāra līdz 10. aprīlim — pienākumu izpildītājs |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ffa800| [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #019734| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Gatis Miglāns]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2026|05|28|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | ''No 2026. gada 8. janvāra līdz 28. maijam pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N|bez}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N|bez}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās lauksaimniecības pasākumā “Traktordiena 2025” (cropped).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N|bez}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N|bez}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #DDDDDD| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Mārupes novadā (cropped).png|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | Bez partijas | (ievēlēts no [[Latvijas attīstībai]]) |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Krauja.jpg|80x80px]] | '''[[Andris Krauja]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2026|02|03|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N|bez}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #ffa800| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Ropažu novadā2 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Aivars Draudiņš]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2026|05|20|N|bez}} | [[Apvienotais saraksts]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #019734| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Forums "Iedzīvotāju padomes- kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" (cropped).jpg|80px]] | '''[[Linards Kumskis]]'''<br /><small>(1987)</small> | {{dat|2025|12|11|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] q1eo0hsvp13tg80vb102afscvvejsa0 4536862 4536861 2026-10-16T20:34:41Z Lasks 38532 /* Novadi */ 4536862 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā (cropped).jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N|bez}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Jānis Lediņš]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|11|24|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | ''No 2025. gada 30. oktobra līdz 24. novembrim bijis pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2026|04|10|N|bez}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | No 2026. gada 10. februāra līdz 10. aprīlim — pienākumu izpildītājs |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ffa800| [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #019734| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Gatis Miglāns]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2026|05|28|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | ''No 2026. gada 8. janvāra līdz 28. maijam pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N|bez}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N|bez}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās lauksaimniecības pasākumā “Traktordiena 2025” (cropped).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N|bez}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N|bez}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #DDDDDD| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Mārupes novadā (cropped).png|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | Bez partijas | Ievēlēts no [[Latvijas attīstībai]] |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Krauja.jpg|80x80px]] | '''[[Andris Krauja]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2026|02|03|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N|bez}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #ffa800| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā darba vizīte Ropažu novadā2 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Aivars Draudiņš]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2026|05|20|N|bez}} | [[Apvienotais saraksts]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #019734| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Forums "Iedzīvotāju padomes- kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" (cropped).jpg|80px]] | '''[[Linards Kumskis]]'''<br /><small>(1987)</small> | {{dat|2025|12|11|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] fro59wi0mvpopg01rzskxadsep0lqwx 0 544001 4536736 4267372 2026-10-16T17:55:42Z Bendžamins 76862 4536736 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|11}} | birth_place = | caps1 = 54 | caps2 = 0 | caps3 = 15 | countryofbirth = {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | currentclub = | goals1 = 6 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 187 | image = | caption = | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U21 | nationalteam2 = {{fb|LTU}} | nationalyears2 = 2021—2023 | nationalyears1 = 2017—2022 | nationalcaps1 = 14 | name = | playername = Karolis Uzēla | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017—2022 | clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]] | years2 = 2018—2019 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]] | years3 = 2022—2023 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] | caps4 = 9 | goals4 = 0 | years5 = 2025 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest|Transinvest]] | caps5 = 0 | goals5 = 0 }}'''Karolis Uzēla''' ({{Val|lt|Karolis Uzėla}}, dzimis {{Dat|2000|3|11}}) ir [[Lietuva|Lietuvas]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]]. Pārstāvējis [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandu [[FK Žalgiris|''FK Žalgiris'']], [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[S.P.A.L.]]'', un latviešu [[FK RFS]]. [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlases]] rindās debitējis 2021. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Viļņā dzimušie]] [[Kategorija:FK Kauno Žalgiris spēlētāji]] [[Kategorija:Viļņas "Žalgiris" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Uzēla, Karolis}} ax5u5azgqzyfew6z45lo96im38h88x7 0 544868 4537056 4526474 2026-10-17T11:34:48Z CommonsDelinker 1319 Attēls "MDB_Logo.png" aizvietots ar "Movimento_Democrático_Brasileiro_(2017).svg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:Movimento Democrático Brasileiro (2017).svg|]]"). 4537056 wikitext text/x-wiki Šis ir saraksts ar pasaules lielākajām politiskajām partijām. Par partijas biedru skaitu, parasti, ziņo pašas partijas, līdz ar to dati var būt neobjektīvi. == Aktīvo partiju uzskaitījums == === Partijas, kuru biedru skaits pārsniedz 50 miljonus === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 1. | [[Indijas Tautas partija]] | BJP | [[Attēls:Bharatiya Janata Party (icon).svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1980|4|6}} | 180 miljoni <small>(2019)</small><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.indiatoday.in/india/story/bjp-inducts-7-crore-new-members-creates-membership-drive-record-1593164-2019-08-29|title=BJP inducts 7 crore new members, creates membership drive record|date=29 August 2019|access-date=29 August 2019|work=India Today}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/india/bjp-to-add-7-crore-new-members-j-p-nadda/articleshow/70894220.cms|title=BJP to add 7 crore new members: J P Nadda|date=29 August 2019|access-date=29 August 2019|work=The Times of India}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= BJP v CCP: The rise of the world’s biggest political party|url=https://www.smh.com.au/world/asia/bjp-v-ccp-the-rise-of-the-world-s-biggest-political-party-20220916-p5bise.html|language=en-UK |work=Sydney Morning Herald |date=2022-10-16 |accessdate=2023-07-01 }}</ref> <ref>{{ziņu atsauce |title= How BJP became world's largest political party in 4 decades|url=https://timesofindia.indiatimes.com/india/in-10-charts-how-bjp-became-a-political-juggernaut-in-4-decades/articleshow/90680606.cms|language=en-IN |work=Times of India |date=2022-04-16 |accessdate=2023-07-01 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= Narendra Modi’s Message to America|url=https://www.nationalreview.com/the-morning-jolt/narendra-modis-message-to-america/|language=en-US |work=National Review |date=2022-06-23 |accessdate=2023-07-01| quote= "His Bharatiya Janata Party (BJP, or “Indian People’s Party”) is on the right of the Indian political spectrum. It is the largest political party in the world, with more members than the Chinese Communist Party, and supports Hindu nationalist ideology and economic development."}}</ref> | 13,31% <small>(2019)</small> |- | 2. | [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | CCP<br />CCR | [[Attēls:Danghui.svg|75px]] | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1921|7|23}} | 98 miljoni <small>(2023)</small><ref name="2022PartyCensus">{{ziņu atsauce |date=30 June 2023 |title=中国共产党党内统计公报 |language=Chinese |trans-title=Communist Party of China Party Statistics Announcement |work=[[Qiushi]] |agency=[[Xinhua News Agency]] |url=http://www.qstheory.cn/yaowen/2023-06/30/c_1129725174.htm |access-date=30 June 2023}}</ref> | 6,95% <small>(2023)</small> |- | 3. | [[Indijas Nacionālais kongress]] | INC | [[Attēls:Indian National Congress hand logo.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1885|12|28}} | 95 miljoni <small>(2023)</small><ref>{{ziņu atsauce |date=28 March 2022 |title=Southern states ahead in Congress membership drive, Telangana unit leads |website=[[ThePrint]] |url=https://theprint.in/india/southern-states-ahead-in-congress-membership-drive-telangana-unit-leads/892158/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=27 March 2022 |title=Congress' Digital Membership Drive Gains Focus With Boost In Participation, South Contributes Significantly |url=https://news.abplive.com/news/india/congress-digital-membership-drive-gains-focus-with-47-percent-men-42-percent-women-participation-significant-contribution-by-south-1521959 |website=[[ABP News]]}}</ref> | 6,70% <small>(2023)</small> |} === Partijas, kuru biedru skaits ir no 5 līdz 50 miljoniem === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 4. | [[ASV Demokrātiskā partija]] | D<br />DEM | [[Attēls:Democratic Disc.svg|75px]] | {{USA}} | {{dat|1828|1|8}} | 47 130 651 <small>(2022)</small><ref name=":2">{{tīmekļa atsauce|url= https://ballot-access.org/2022/12/27/december-2022-ballot-access-news-print-edition/|title=December 2022 Ballot Access News Print Edition|access-date=31 December 2022|work=Ballot Access News}}</ref> | 15,25% <small>(2022)</small> |- | 5. | [[ASV Republikāniskā partija]] | R<br />GOP<br />REP | [[Attēls:Republican Disc.svg|75px]] | {{karogs|ASV}} | {{dat|1854|3|20}} | 36 019 694 <small>(2022)</small><ref name=":2"/> | 11,91% <small>(2022)</small> |- | 6. | [[Visas Indijas Annas Dravidas progresīvā federācija]] | AIADMK | [[Attēls:Indian Election Symbol Two Leaves.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1972|10|17}} | 20 044 400 <small>(2023)</small><ref>{{ziņu atsauce|date=5 August 2023|title=AIADMK gets 2 crore cadres: Edappadi Palaniswami|language=en-IN|work=[[The Times of India]]|url=https://timesofindia.indiatimes.com/city/chennai/aiadmk-gets-2-crore-cadres-edappadi-palaniswami/articleshow/102457828.cms|access-date=5 August 2023}}</ref> | 1,40% <small>(2023)</small> ---- 15,01% <small>(2019)</small> |- | rowspan=2| 7. | [[Pakistānas kustība par taisnīgumu]] | PTI | [[Attēls:Cricketbat.png|30px]] | {{karogs|Pakistāna}} | {{dat|1996|4|25}} | 20 miljoni <small>(2024)</small><ref>{{ziņu atsauce|title=PTI marks 'Revolution Day'|url=http://dawn.com/news/760308/pti-marks-revolution-day|newspaper=Dawn|date=31 October 2012|first=Mansoor|last=Malik}}</ref> | 12,24% <small>(2024)</small> |- | [[Dravidiešu Progresīvā federācija]] | DMK | [[Attēls:Indian election symbol rising sun.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1949|9|17}} | 20 miljoni <small>(2023)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=After membership drive, DMK has 2 crore cadre |url=https://www.newindianexpress.com/states/tamil-nadu/2023/jun/11/after-membership-drive-dmk-has-2-crore-cadre-2583886.html |access-date=2023-08-05 |website=The New Indian Express|date=11 June 2023 }}</ref> | 1,38% <small>(2023)</small> |- | 9. | [[Revolūcijas partija]] | CCM | [[Attēls:Flag of Chama Cha Mapinduzi.svg|75px]] | {{karogs|Tanzānija}} | {{dat|1977|2|5}} | 12 miljoni <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=CCM members rise to 12 million as party goes digital |url=https://dailynews.co.tz/news/2022-02-0561fe690c0302c.aspx |website=Daily News |access-date=15 October 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220205130059/https://dailynews.co.tz/news/2022-02-0561fe690c0302c.aspx |archive-date=5 February 2022 |date=5 February 2022 }}</ref> | 19% <small>(2022)</small> |- | 10. | [[Taisnības un attīstības partija]] | AK Parti<br />AKP | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2001|8|14}} | 11 041 464 <small>(2024)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Adalet ve Kalkınma Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1095 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 12,93% <small>(2023)</small> |- | 11. | [[Labklājības partija]] | PP | | {{karogs|Etiopija}} | {{dat|2019|12|1}} | 11 000 000 <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Kana|first=Lauriane|title=Ethiopian PM Abiy calls for peace at launch of party's first congress|url=https://www.africanews.com/2022/03/12/ethiopian-pm-abiy-calls-for-peace-at-launch-of-party-s-first-congress//|access-date=3 March 2022|archive-date={{dat|2022|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221021170855/https://www.africanews.com/2022/03/12/ethiopian-pm-abiy-calls-for-peace-at-launch-of-party-s-first-congress//}}</ref> | 11% <small>(2022)</small> |- | 12. | [[Aam Aadmi partija]] | AAP | [[Attēls:Aam Aadmi Party logo.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|2012|11|26}} | 10,05 miljoni <small>(2014)</small><ref>{{ziņu atsauce|title=AAP has a crore members and counting|url=https://www.indiatoday.in/india/story/aam-aadmi-party-has-a-crore-members-and-counting-178600-2014-01-27|date=27 January 2014|access-date=26 August 2019}}</ref> | 0,81% <small>(2014)</small> |- | 13. | [[Tamilnādas uzvaras federācija]] | TVK | | {{karogs|Indija}} | {{dat|2024|2|2}} | 10 miljoni <small>(2024)</small><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.dtnext.in/news/tamilnadu/vijays-tvk-claims-to-have-gained-50-lakh-members-773100|magazine=DT Next.|access-date=10 March 2024|date=10 March 2024|title=50 lakh join Vijay's TVK in two days after launch of app}}</ref> | 0,7% <small>(2024)</small> |- | 14. | [[Apvienotā Venecuēlas Sociālistu partija]] | PSUV | [[Attēls:Vereinigte Sozialistische Partei Venezuelas logo.svg|75px]] | {{karogs|Venecuēla}} | {{dat|2007|3|24}} | 7 632 606 <small>(2014)</small><ref name="militantes">PSUV, July 2014 [http://www.psuv.org.ve/portada/7-632-606-militantes-psuv-elegiran-sus-delegados-este-domingo/ 7.632.606 militantes del PSUV elegirán sus delegados este domingo]</ref> | 27,33% <small>(2013)</small> |- | rowspan="2" | 13. | [[Korejas Strādnieku partija]] | WPK | [[Attēls:WPK symbol.svg|75px]] | {{karogs|Ziemeļkoreja}} | {{dat|1949|6|30}} | 6,5 miljoni <small>(2021)</small><ref>{{ziņu atsauce |author=나혜윤 |title=北, 당원 대폭 늘었나{{spaces}}... 당 대회 참석수로 '650만 명' 추정 |url=https://www.news1.kr/articles/?4172242 |access-date=5 November 2021 |work=뉴스1 |date=6 January 2021 |language=ko}}</ref> | 25,07% <small>(2021)</small> |- | [[Telugu Desam partija]] | TDP | [[Attēls:Telugu Desam Party Flag.png|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1982|3|29}} | 6,5 miljoni <small>(2019)</small><ref>{{ziņu atsauce |date=2019-01-13 |title=TDP sets new record, enrolls 65 lakh members in Andhra Pradesh |work=The Times of India |url=https://timesofindia.indiatimes.com/city/amaravati/tdp-sets-new-record-enrolls-65-lakh-members-in-andhra-pradesh/articleshow/67513258.cms |access-date=2023-02-06 |issn=0971-8257}}</ref> | 25,07% <small>(2021)</small> |- | 15. | [[Kambodžas Tautas partija]] | CPP | | {{karogs|Kambodža}} | {{dat|1951|6|28}} | 6 miljoni <small>(2020)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.voacambodia.com/a/ruling-party-new-headquarters-funded-by-members-and-costs-40m-cpp-spokesperson/5409707.html|title=Ruling Party's New Headquarters Funded by Members and Costs $40M: CPP Spokesperson|publisher=VOA|date=7 May 2020|access-date=8 May 2020}}</ref> | 35,89% <small>(2020)</small> |- | 16. | [[Vjetnamas Komunistiskā partija]] | CPV | [[Attēls:Communist Party of Vietnam flag logo.svg|75px]] | {{karogs|Vjetnama}} | {{dat|1930|2|3}} | 5,3 miljoni <small>(2020)</small><ref>{{publikācijas atsauce|url=http://www.tapchicongsan.org.vn/Home/Nghiencuu-Traodoi/2016/40378/Nang-cao-chat-luong-dang-vien-Van-de-cot-loi-de.aspx|magazine=Communist Review|access-date=15 June 2018|date=19 August 2016|title=Nâng cao chất lượng đảng viên - Vấn đề cốt lõi để xây dựng Đảng trong sạch, vững mạnh trong tình hình hiện nay}}</ref> | 5,73% <small>(2020)</small> |} === Partijas, kuru biedru skaits ir no 1 līdz 5 miljoniem === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 17. | [[Korejas Demokrātiskā partija]] | DPK | [[Attēls:Logo of the Minjoo Party of Korea.svg|75px]] | {{karogs|Dienvidkoreja}} | {{dat|2014|3|26}} | 4 053 466 <small>(2021)</small> | 7,84% <small>(2021)</small> |- | 18. | [[Tieslietu partija]] | PJ | [[Attēls:Partido Justicialista emblema.png|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|1946|11|21}} | 3 818 678 <small>(2019)</small><ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|title=Estadística de Afiliados|url=https://www.electoral.gob.ar/nuevo/paginas/pdf/Estadistica_Afiliados_1s_2017.pdf|date=9 May 2020|website=Gobierno Electoral}}</ref> | 8,5% <small>(2019)</small> |- | 19. | [[Tautas Spēka partija]] | PPP | [[Attēls:Logo of People Power Party of Korea.svg|75px]] | {{karogs|Dienvidkoreja}} | {{dat|2020|2|17}} | 3 475 372 {{small|(2020)}} | 6,72% {{small|(2020)}} |- | 20. | [[Nacionālā Malaiziešu Apvienotā organizācija]] | UMNO | style="text-align:center;"|[[Attēls:UMNO logo.svg|75px]] | {{karogs|Malaizija}} | {{dat|1946|05|11}} | 3 391 236 {{small|(2022)}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Radhi |first1=Nor Ain Mohamed |last2=Povera |first2=Adib |title=Umno has over three million members, says secretary-general |url=https://www.nst.com.my/news/politics/2022/03/781106/umno-has-over-three-million-members-says-secretary-general |access-date=24 January 2023 |work=New Straits Times |date=17 March 2022}}</ref> |10,1% {{small|(2022)}} |- | 21. | [[Angolas Tautas Atbrīvošanas kustība]] | MPLA | [[Attēls:Logo_of_the_MPLA_(Angola).svg|75px]] | {{karogs|Angola}} | {{dat|1956|12|10}} | 2 700 000 <small>(2008)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.avante.pt/pt/1793/emfoco/24123/|title = Angola, um país em construção, livre e soberano}}</ref> | 14% {{small|(2008)}} |- | 22. | [[Kolorado partija]] | ANR-PC | [[Attēls:Emblema Partido Colorado Paraguay.png|75px]] | {{karogs|Paragvaja}} | {{dat|1887|9|11}} | 2 616 424 <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=La Nación / ANR tiene más de 2.500.000 afiliados habilitados para votar en diciembre |url=https://www.lanacion.com.py/politica/2022/10/04/anr-tiene-mas-de-2500000-afiliados-habilitados-para-votar-en-diciembre/ |access-date=2024-03-05 |website=www.lanacion.com.py |language=es}}</ref> | 42,82% {{small|(2022)}} |- | 23. | [[Nacionālā Atjaunošanās kustība]] | MORENA | [[Attēls:Morena logo (Mexico).svg|75px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|2014|7|10}} | 2 322 136 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.ine.mx/actores-politicos/partidos-politicos-nacionales/padron-afiliados/ | title=Padrón de afiliados }}</ref> | 1,84% {{small|(2023)}} |- | 24. | [[Brazīlijas Demokrātiskā kustība]] | MDB | [[Attēls:Movimento Democrático Brasileiro (2017).svg|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1965|12|4}} | 2 080 586 <small>(2024)</small><ref name=":1">{{tīmekļa atsauce |title=Estatísticas mensais |url=https://sig.tse.jus.br/ords/dwapr/r/seai/sig-eleicao/estatisticas-mensais |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20241106010638/https://sig.tse.jus.br/ords/dwapr/r/seai/sig-eleicao/estatisticas-mensais |archive-date={{dat|2024|11|06||bez}} |access-date=26 October 2024 |website=sig.tse.jus.br |language=pt }}</ref> | 0,98% <small>(2024)</small> |- | 25. | [[Vienotā Krievija]] | YR | [[Attēls:ЕдРо_(лог).svg|75px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|2001|12|1}} | 2 073 772 <small>(2013)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.minjust.ru/common/img/uploaded/docs/2011.02.01_Edinaya_Rossiya_perechen.doc|script-title=ru:ИНФОРМАЦИЯ о численности членов Всероссийской политической партии "ЕДИНАЯ РОССИЯ" в каждом из ее региональных отделений (по состоянию на 1 января 2011 года)|trans-title=Information on the number of members of the political party "UNITED RUSSIA" in each of its regional offices (as at 1 January 2011)|language=ru|format=DOC|publisher=minjust.ru|date=1 February 2011|access-date=30 March 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20121025025351/http://www.minjust.ru/common/img/uploaded/docs/2011.02.01_Edinaya_Rossiya_perechen.doc|archive-date=25 October 2012}}</ref> | 1,45% {{small|(2013)}} |- | 26. | [[Radikālā Pilsoņu savienība]] | UCR | [[Attēls:Ucr modern logo.svg|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|1891|6|21}} | 1 992 472 <small>(2017)</small><ref name=":0" /> | 4,52% {{small|(2017)}} |- | 27. | [[Strādnieku partija (Brazīlija)|Strādnieku partija]] | PT | [[Attēls:PT (Brazil) logo 2021.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1980|2|10}} | 1 650 286 <small>(2024)</small><ref name=":1"/> | 0,98% <small>(2024)</small> |- | 28. | [[Autentiski Liberālradikālā partija]] | PLRA | [[Attēls:Logo PLRA nuevo.png|75px]] | {{karogs|Paragvaja}} | {{dat|1887}} | 1 548 023 <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=PLRA supera los 1,5 millones de afiliados - Política - ABC Color |url=https://www.abc.com.py/politica/2022/06/04/plra-supera-los-15-millones-de-afiliados/ |access-date=2024-03-05 |website=www.abc.com.py |language=es}}</ref> | 25,33% {{small|(2022)}} |- | 29. | [[Filipīnu Federālā partija]] | PFP | | {{karogs|Filipīnas}} | {{dat|2018|10|5}} | 1 500 000 {{small|(2021)}}<ref name="partidofederalpilipinas">{{ziņu atsauce|title=Federal party eyes Marcos as head |url=https://www.manilatimes.net/2021/09/20/news/national/federal-party-eyes-marcos-as-head/1815384|date=27 May 2022}}</ref> | 1,35% {{small|(2021)}} |- | 30. | [[Republikāņu tautas partija]] | CHP | [[Attēls:CHP logo (2024, vertical red).svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|1923|9|9}} | 1 428 800 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Cumhuriyet Halk Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1110 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 1,67% {{small|(2023)}} |- | 31. | [[Insticionālā Revolucionārā partija]] | PRI | [[Attēls:PRI logo (Mexico).svg|75px|alt=]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1929|3|4}} | 1 411 889 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.ine.mx/actores-politicos/partidos-politicos-nacionales/padron-afiliados/ | title=Padrón de afiliados }}</ref> | 1,10% {{small|(2023)}} |- | 32. | [[Brazīlijas Demokrātiskā atjaunošanās partija]] | PRD | [[Attēls:Logomarca Partido Renovação Democrática.png|alt=|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2022|10|26}} | 1 330 602 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,63% <small>(2024)</small> |- | 33. | [[Progresīvie (Brazīlija)|Progresīvie]] | PP | [[Attēls:Progressistas logo.png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1995|8|8}} | 1 327 959 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,62% <small>(2024)</small> |- | 34. | [[Brazīlijas Sociāldemokrātiskā partija]] | PSDB | [[Attēls:Logomarca do Partido Social da Democracia Brasileira.png|alt=|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1988|6|25}} | 1 304 717 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,61% <small>(2024)</small> |- | 35. | [[Demokrātiskā darba partija (Brazīlija)|Demokrātiskā darba partija]] | PDT | [[Attēls:PDT logo 2026 (cropped).png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1979|6|17}} | 1 112 376 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,52% <small>(2024)</small> |- | 36. | [[Brazīlijas savienība]] | UNIÃO | [[Attēls:União Brasil logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2021|10|6}} | 1 100 261 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,52% <small>(2024)</small> |- | 37. | [[Liberāldemokrātiskā partija (Japāna)|Liberāldemokrātiskā partija]] | LDP | [[Attēls:Liberal Democratic Party of Japan logo.svg|75px]] | {{karogs|Japāna}} | {{dat|1955|11|15}} | 1 091 075 <small>(2023)</small><ref>{{ziņu atsauce |date=12 March 2024 |title=自民党員が３万人減り１０９万人に　不記載事件で「不信招いた」 |trans-title=Number of LDP members falls by 30,000 to 1.09 million as non-disclosure scandal "causes distrust" |url=https://www.sankei.com/article/20240312-DIAPB6XIV5PSTJIHUNYHYEEVVM/ |access-date=28 October 2024 |work=[[Sankei Shimbun]]}}</ref> | 0,88% {{small|(2023)}} |- | 38. | [[Gomiņdan]] | KMT | [[Attēls:Emblem of the Kuomintang.svg|75px]] | {{karogs|Taivāna}} | {{dat|1919|10|10}} | 1 090 000 {{small|(2017)}}<ref>{{ziņu atsauce|last1=Hsu|first1=Stacy|title=Hung urges for scrutiny of KMT leader elections|url=http://www.kmt.org.tw/2017/01/blog-post_74.html|access-date=16 January 2017|work=Taipei Times|date=16 January 2017|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820005633/http://www.kmt.org.tw/2017/01/blog-post_74.html}}</ref> | 4,62% {{small|(2017)}} |- | rowspan=2| 39. | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte (Alžīrija)|Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] | FLN | [[Attēls:FLN Logo.png|75px]] | {{karogs|Alžīrija}} | {{dat|1954|10|23}} | 1 000 000 <small>(2019)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pfln.dz/?p=1716 |title=Archived copy |access-date=19 May 2021 |archive-date=19 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210519121933/http://pfln.dz/?p=1716 }}</ref> | 2,32% <small>(2019)</small> |- | [[Indijas Komunistiskā partija (Marksistu)]] | CPI(M)/CPM | [[Attēls:Cpm election symbol.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1964|11|7}} | 1 000 000 {{small|(2022)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.timesnownews.com/india/cpi-m-report-raises-concerns-over-dwindling-party-membership-and-laxity-of-top-leadership-article-90680507|title=CPI(M) report raises concerns over dwindling party membership and laxity of top leadership|date=6 April 2022}}</ref> | 0,07% {{small|(2022)}} |} === Partijas, kuru biedru skaits ir no 100 000 līdz 1 miljonam === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 40. | [[Liberālā partija (Brazīlija)|Liberālā partija]] | PL | [[Attēls:Logo do Partido Liberal (Brasil).png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2006|12|21}} | 898 282 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,42% <small>(2024)</small> |- | 41. | [[Nepālas Kongress]] | NC | [[Attēls:Nepali Congress flag.svg|75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|1950|4|9}} | 870 106 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Nepali Congress claims its membership size nearly doubled in the past 5 years |date=27 July 2021 |url=https://english.onlinekhabar.com/nepali-congress-claims-its-membership-size-nearly-doubled-in-the-past-5-years.html|access-date=8 December 2021|language=en-GB}}</ref> | 2,84% {{small|(2024)}} |- | 42. | [[Amanat]] | | [[Attēls:Logo of the Amanat political party.svg|75px]] | {{karogs|Kazahstāna}} | {{dat|1999|2|12}} | 850 000 {{small|(2015)}}<ref name="Sholk">{{tīmekļa atsauce|last=Sholk|first=Dena|date=5 May 2015|title=Understanding Kazakhstan's Politics|url=https://thediplomat.com/2015/05/understanding-kazakhstans-internal-politics/|access-date=6 June 2021|publisher=The Diplomat|website=thediplomat.com|language=en-US}}</ref> | 4,84% {{small|(2015)}} |- | 43. | [[Golkar partija]] | | [[Attēls:Logo_Golkar.svg|75px]] | {{karogs|Indonēzija}} | {{dat|1964|10|20}} | 839 187 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Info Pemilu - Partai GOLKAR |url=https://infopemilu.kpu.go.id/Pemilu/Detail_parpol/detail_parpol/9 |website=Komisi Pemilihan Umum RI |date=6 January 2023 |accessdate=15 February 2023}}</ref> | 0,13% {{small|(2020)}} |- | 44. | [[Podemos (Brazīlija)|Podemos]] | PODE | [[Attēls:PODEMOSLogo (from 1997 to 2022).png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1995||}} | 813 902 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,38% <small>(2024)</small> |- | 45. | [[Serbijas Progresīvā partija]] | SNS | [[Attēls:Serbian Progressive Party logo.svg|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|2008|10|21}} | 800 000 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Lazarević |first=Milan |date=2020-06-18 |title=Kako se zaposliti bez članstva u SNS |url=https://www.danas.rs/dijalog/licni-stavovi/kako-se-zaposliti-bez-clanstva-u-sns/ |access-date=2022-09-26 |website=Danas |language=sr-RS}}</ref> | 11,13% {{small|(2020)}} |- | 46. | [[Āfrikas Nacionālais kongress]] | ANC | [[Attēls:Āfrikas Nacionālais kongress logo.svg|75px]] | {{karogs|Dienvidāfrika}} | {{dat|1912|1|8}} | 769 000 {{small|(2015)}}<ref name="MG membership 2015">{{tīmekļa atsauce|url=http://mg.co/article/2015-10-10-smaller-provinces-the-saving-grace-for-anc-membership|title=Smaller provinces the saving grace for ANC membership|work=Mail & Guardian|date=10 October 2015|access-date=11 October 2015|author=Mataboge, Mmanaledi}}{{Novecojusi saite}}</ref> | 1,39% {{small|(2015)}} |- | 47. | [[Jaunā Azerbaidžānas partija]] | YAP | | {{karogs|Azerbaidžāna}} | {{dat|1992|11|21}} | 760 580 {{small|(2021)}} | 7,51% {{small|(2021)}} |- | 48. | [[ASV Libertāriešu partija]] | LP | [[Attēls:Libertarian Disc.svg|75px]] | {{USA}} | {{dat|1971|12|11}} | 693 634 {{small|(2021)}}<ref name=":2"/><ref name=":0" /> | 0,20% {{small|(2021)}} |- | 49. | [[Kubas Komunistiskā partija]] | PCC | [[Attēls:Flag of the Communist Party of Cuba.svg|75px]] | {{karogs|Kuba}} | {{dat|1965|10|3}} | 670 000 {{small|(2016)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://en.cubadebate.cu/news/2016/04/18/7th-pcc-congress-central-report-presented-by-first-secretary-raul-castro-ruz/|title=7th PCC Congress Central Report, presented by First Secretary Raúl Castro Ruz|website=en.cubadebate.cu|access-date=21 September 2017}}</ref> | 5,96% {{small|(2016)}} |- | 50. | [[Brazīlijas Sociālistu partija]] | PSB | | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1947|8|6}} | 653 940 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,31% <small>(2024)</small> |- | 51. | [[Indijas Komunistiskā partija]] | CPI | [[Attēls:CPI-banner.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1925|12|26}} | 650 000 {{small|(2022)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.manoramaonline.com/news/india/2022/10/15/membership-report-cpi-party-conference-2022.html|title=സിപിഐ തളർച്ചയിൽ; താങ്ങ് കേരളം, തമിഴ്നാട്; ബംഗാളിലും ത്രിപുരയിലും പടുകുഴിയിൽ}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.twentyfournews.com/2022/07/17/cpi-continue-to-congress-alliance.html|title=Cpi continue to congress alliance}}</ref> | 0,05% {{small|(2022)}} |- | 52. | [[Kanādas Konservatīvā partija]] | CPC | [[Attēls:Conservative Party of Canada logo (2020).png|75px]] | {{karogs|Kanāda}} | {{dat|2003|12|7}} | vairāk kā 600 000 {{small|(2022)}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Paas-Lang |first1=Christian |last2=Tasker |first2=John Paul |title=Over 600K CPC members expected to be eligible to decide party's future: sources |url=https://www.cbc.ca/news/politics/cpc-leadership-membership-sales-1.6477819 |access-date=4 June 2022 |work=CBC News |date=4 June 2022}}</ref> | 1,56% {{small|(2022)}} |- | 53. | [[Austrijas Tautas partija]] | ÖVP | [[Attēls:Volkspartei Logo 2018.svg|75px]] | {{karogs|Austrija}} | {{dat|1945|4|17}} | 600,000 {{small|(2017)}}<ref name="Austria">{{tīmekļa atsauce|url=https://orf.at/v2/stories/2399160/2399159/|title=Zwischen Nutzen und Idealen|website=orf.at|date=17 July 2017}}</ref> | 6,80% {{small|(2017)}} |- | 54. | [[Brazīlijas Republikāņu partija]] | PRB | | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2005|9|25}} | 566 561 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,27% <small>(2024)</small> |- | 55. | [[Nepālas Komunistiskā partija (Apvienotie Marksisti-Ļeņinisti)]] | CPN (UML) | [[Attēls:CPN-UML.svg|75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|1991|1|6}} | 550 000 {{small|(2022)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=ईश्वर पोखरेलको प्रतिवेदन : ५ पुसपछि एमालेमा आकर्षण बढ्यो, साढे तीन लाख सदस्य थपिए|url=https://www.onlinekhabar.com/2021/09/1015910|access-date=31 October 2021|website=Online Khabar|language=en-US}}</ref> | 1,8% {{small|(2022)}} |- | 56. | [[Nepakļāvīgā Francija]] | FI<br />LFI | [[Attēls:Logo France Insoumise.svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2016|2|10}} | 540 000 {{small|(2017)}}<ref>{{ziņu atsauce|title=Partis politiques: les vrais chiffres des adhérents|url=https://www.francetvinfo.fr/politique/ps/partis-politiques-les-vrais-chiffres-des-adherents_2473260.html|publisher=franceinfo|date=17 November 2017|access-date=26 September 2019}}</ref> | 0,8% {{small|(2017)}} |- | 57. | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] | PSD | | {{karogs|Rumānija}} | {{dat|2001|06|16}} | 509 000 {{small|(2014)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.stiripesurse.ro/cati-membri-au-partidele-din-romania-ce-partid-a-pierdut-din-adepti_931222.html|title=Cati membri au partidele din Romania. Ce partid a pierdut din adepti|access-date=26 September 2019}}</ref> | 2,55% {{small|(2014)}} |- | 58. | [[Labā partija]] | İYİ, İYİP, İP | [[Attēls:Logo of Good Party.svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2017|10|25}} | 508 578 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=İyi Parti |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1338 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,6% {{small|(2023)}} |- | 59. | [[Jaunās idejas]] | N, NI | [[Attēls:Logo de Nuevas Ideas.svg|75px]] | {{karogs|Salvadora}} | {{dat|2017|10|25}} | 507 677 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2 December 2019|title=Nuevas Ideas Supera el Medio Millón de Afiliados|trans-title=Nuevas Ideas Superasses Half a Million Members|url=http://ultimahora.sv/nuevas-ideas-supera-el-medio-millon-de-afiliados/|access-date=3 March 2021|work=Últime Hora|language=es}}</ref> | 7,64% {{small|(2019)}} |- | 60. | ''[[Podemos]]'' | PODEMOS | [[Attēls:Wordmark Podemos.svg|75px]] | {{karogs|Spānija}} | {{dat|2014|01|16}} | 507 250 {{small|(2018)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://participa.podemos.info/es|title=Iniciar sesión – Podemos|publisher=Podemos|access-date={{dat|2023|07|02||bez}}|archive-date={{dat|2018|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180121021011/https://participa.podemos.info/es}}</ref> | 1,09% {{small|(2018)}} |- | 61. | [[FUNCINPEC|Nacionāli apvienotā fronte par neatkarīgu, mierīgu un apvienotu Kambodžu]] | FUNCINPEC | [[Attēls:FUNCINPEC_logo.png|75px]] | {{karogs|Kambodža}} | {{dat|1981|3|21}} | 500 000 {{small|(2019)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.postkhmer.com/%E1%9E%96%E1%9F%90%E1%9E%8F%E1%9F%8C%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%93%E1%9E%87%E1%9E%B6%E1%9E%8F%E1%9E%B7/%E1%9E%9B%E1%9F%84%E1%9E%80-%E1%9E%8E%E1%9E%BB%E1%9E%94-%E1%9E%9F%E1%9E%BB%E1%9E%92%E1%9E%B6%E1%9E%9A%E1%9E%B7%E1%9E%91%E1%9F%92%E1%9E%92%E1%9E%B7%E1%9F%96-%E1%9E%9F%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%87%E1%9E%B7%E1%9E%80%E1%9E%A0%E1%9F%8A%E1%9F%92%E1%9E%9C%E1%9E%BB%E1%9E%93%E1%9E%9F%E1%9F%8A%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%94%E1%9F%89%E1%9E%B7%E1%9E%85%E1%9E%97%E1%9E%B6%E1%9E%82%E1%9E%85%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%BE%E1%9E%93-%E1%9E%98%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%96%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%98%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%94%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%98|title=លោកណុប សុធារិទ្ធិ ៖ សមាជិកហ្វ៊ុនស៊ិនប៉ិចភាគច្រើនមិនព្រមរួបរួម|language=km|date=24 October 2019|publisher=The Phnom Penh Post|access-date=25 October 2019|archive-date={{dat|2021|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925024152/https://www.postkhmer.com/%E1%9E%96%E1%9F%90%E1%9E%8F%E1%9F%8C%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%93%E1%9E%87%E1%9E%B6%E1%9E%8F%E1%9E%B7/%E1%9E%9B%E1%9F%84%E1%9E%80-%E1%9E%8E%E1%9E%BB%E1%9E%94-%E1%9E%9F%E1%9E%BB%E1%9E%92%E1%9E%B6%E1%9E%9A%E1%9E%B7%E1%9E%91%E1%9F%92%E1%9E%92%E1%9E%B7%E1%9F%96-%E1%9E%9F%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%87%E1%9E%B7%E1%9E%80%E1%9E%A0%E1%9F%8A%E1%9F%92%E1%9E%9C%E1%9E%BB%E1%9E%93%E1%9E%9F%E1%9F%8A%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%94%E1%9F%89%E1%9E%B7%E1%9E%85%E1%9E%97%E1%9E%B6%E1%9E%82%E1%9E%85%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%BE%E1%9E%93-%E1%9E%98%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%96%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%98%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%94%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%98}}</ref> | 2,99% {{small|(2019)}} |- | 62. | [[Nacionālistu kustības partija]] | MHP | [[Attēls:Milliyetçi Hareket Partisi Logo.svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|1969|2|9}} | 486 896 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Milliyetçi Hareket Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1158 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,57% {{small|(2023)}} |- | 63. | [[Sociāldemokrātiskā partija (Brazīlija, 2011)|Sociāldemokrātiskā partija]] | PSD | [[Attēls:PSD Brazil logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2011|3|21}} | 468 295 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,22% <small>(2024)</small> |- | 64. | [[Meksikas Ekoloģiski Zaļā partija]] | V<br />PVEM<br />PVE | [[Attēls:Logo Partido Verde (México).svg|70px|alt=]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1993|05|14}} | 460 554 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> | 0,37% {{small|(2020)}} |- | rowspan=2 | 65. | ''[[Komeito]]'' | NKP | | {{karogs|Japāna}} | {{dat|1964|11|17}} | 450 000 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=党概要 |trans-title=Party Overview |url=https://www.komei.or.jp/about/outline/ |access-date=28 October 2024 |website=Komeito}}</ref> | 0,36% {{small|(2024)}} |- | [[Apvienotā Sabahas partija]] | PBS | [[Attēls:Gabungan Rakyat Sabah GRS Election Symbol.jpg|center|75px]] | {{karogs|Malaizija}} | {{dat|1985|03|05}} | 450 000 {{small|(2021)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.partibersatusabah.org/|title=450,000 Membership of United Sabah Party (PBS) since 2021, four month after won in Sabah Election 2020|website=Parti Bersatu Sabah|access-date={{dat|2023|07|02||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210910102928/https://www.partibersatusabah.org/}}</ref> | 1,38% {{small|(2021)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Malaizija|Malaizijā]]}} ---- 7,47% {{small|(2021)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Sabaha|Sabahā]]}} |- | 67. | ''[[Cidadania]]'' | | [[Attēls:Logomarca Partido Cidadania.png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1992|3|19}} | 425 390 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,2% <small>(2024)</small> |- | 68. | [[Itālijas Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | PD | [[Attēls:Partito Democratico Italy.svg|75px]] | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2007|10|14}} | 412 675 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://it.wikipedia.org/w/index.php?title=Partito_Democratico_(Italia)&oldid=130618117|title=Partito Democratico (Italia)|date=22 November 2022|via=Wikipedia}}</ref> | 0,69% {{small|(2019)}} |- | 69. | [[Renesanse (Francijas politiskā partija)|Renesanse]] | LREM | [[Attēls:Renaissance parti logo.svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2016|4|6}} | 411 892 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=La carte En Marche !|url=https://en-marche.fr/le-mouvement/la-carte|publisher=En Marche|access-date=21 January 2019|archive-date={{dat|2017|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170610072410/https://en-marche.fr/le-mouvement/la-carte}}</ref> | 0,64% {{small|(2019)}} |- | 70. | [[Honkongas Tirdzniecības Savienību federācija]] | FTU | | {{karogs|Honkonga}} | {{dat|1948|4|17}} | 410 000 {{small|(2014)}}<ref name="intro">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ftu.org.hk/zh-hant/about?id=12 |script-title=zh:簡介|language=zh-hk|publisher=Hong Kong Federation of Trade Unions}}</ref> | 5,66% {{small|(2014)}} |- | 71. | [[Brazīlijas Komunistiskā partija]] | PCdoB | [[Attēls:PCdoB logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1962|2|18|}} | 391 256 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,18% <small>(2024)</small> |- | 72. | [[Solidaritāte (Brazīlija)|Solidaritāte]] | | [[Attēls:Logo of the Solidariedade.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2012|10|25|}} | 382 514 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,18% <small>(2024)</small> |- | 73. | [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | SPD | [[Attēls:Sozialdemokratische Partei Deutschlands, Logo um 2000.svg|70px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1863|5|23}} | 379 861 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.merkur.de/politik/spd-cdu-csu-mitglieder-verluste-partei-anzahl-gruene-fdp-afd-linke-zr-92059439.html | title=Herbe Verluste: SPD und CDU sterben die Parteimitglieder weg | date=February 2023 }}</ref> | 0,45% {{small|(2023)}} |- | 74. | [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] | CDU | [[Attēls:CDU_logo.svg|75px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1945|6|20}} | 371 986 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.merkur.de/politik/spd-cdu-csu-mitglieder-verluste-partei-anzahl-gruene-fdp-afd-linke-zr-92059439.html | title=Herbe Verluste: SPD und CDU sterben die Parteimitglieder weg | date=February 2023 }}</ref> | 0,44% {{small|(2023)}} |- | 75. | [[Uzbekistānas Tautas Demokrātiskā partija]] | XDP | [[Attēls:Logo of the People's Democratic Party of Uzbekistan (2021).svg|75px]] | {{karogs|Uzbekistāna}} | {{dat|1991|11|1}} | 368,214 <small>(2009)</small> | 1,33% {{small|(2009)}} |- | 76. | [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] | LAB | [[Attēls:Labour Party Wordmark.svg|center|75px]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | {{dat|1900|7|23}} | 366 604 (2024)<ref name="Membership, March 2024">{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/politics/2024/mar/30/labour-membership-falls-by-23000-over-gaza-and-green-policies |title=Labour membership falls by 23,000 over Gaza and green policies |first=Toby |last=Helm |work=The Guardian |date=30 March 2024|access-date=30 March 2024}}</ref> | 0,54% {{small|(2024)}} |- | 77. | [[Jaunā Labklājības partija]] | YRP | [[Attēls:Yeniden Refah Partisi logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2018|11|23}} | 365 767 {{Small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 January 2024 |title=Yeniden Refah Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1481 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,43% {{Small|(2023)}} |- | 78. | [[Ķīnas Demokrātiskā līga]] | CDL | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1948|4|17}} | 356 900 {{small|(2023)}}<ref name="OfficialIntro2">{{tīmekļa atsauce |date=25 April 2012 |title= |script-title=zh:中国民主同盟简介 |trans-title=Introduction to the China Democratic League |url=http://www.dem-league.org.cn/mmgk/jianjie/11796.aspx |access-date=22 December 2017 |website=China Democratic League |publisher= |language=zh}}</ref> | 0,03% {{small|(2020)}} |- | 79. | [[Zaļā partija (Brazīlija)|Zaļā partija]] | PV | [[Attēls:PV Logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1986|1|17}} | 351 011 <small>(2024)</small><ref name=":1 "/> | 0,16% <small>(2024)</small> |- | 80. | [[Demokrātu partija (Turcija, pašlaik)|Demokrtātu partija]] | DP | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2007|05|27}} | 342 256 {{Small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Demokrat Parti |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1114 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,4% {{small|(2023)}} |- | 81. | [[Demokrātiski Progresīvā partija]] | DPP | [[Attēls:The Democratic Progressive Party Logo.svg|75px]] | {{karogs|Taivāna}} | {{dat|1986|9|28}} | 335,643 {{small|(2014)}} | 1,43% {{small|(2014)}} |- | 82. | [[Uzbekistānas Liberāldemokrātiskā partija]] | OʻzLiDeP | [[Attēls:Logo of the Uzbekistan Liberal Democratic Party.svg|75px]] | {{karogs|Uzbekistāna}} | {{dat|2003|11|15}} | 324 881 <small>(2016)</small> | 1,01% {{small|(2016)}} |- | 83. | [[Demokrātiski Patriotiskā Tautas partija "Auyl"]] | AHDPP | | {{karogs|Kazahstāna}} | {{dat|2000|1|30}} | 298 564 {{small|(2021)}} | 1,60% {{small|(2021)}} |- | 84. | [[Jaunā Progresīvā partija (Puertoriko)|Jaunā Progresīvā partija]] | PNP | | {{karogs|Puertoriko}} | {{dat|1967|08|20}} | 297 998 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2020-09-02|title=Primarias del Partido Nuevo Progresista Gobernador Resultados Isla|trans-title=Primaries of the New Progressive Party Governor Island Results|url=https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PNP_58/Escrutinio_90/index.html#es/default/GOBERNADOR_Resumen.xml|archive-url=https://web.archive.org/web/20200921154306/https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PNP_58/Escrutinio_90/index.html|archive-date=2020-09-21|access-date=2022-03-12|website=Puerto Rico State Commission on Elections|language=es}}</ref> | 9,07% {{small|(2020)}} |- | 85. | [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] | LDPR | [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|75px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|1992|4|18}} | 295 018 {{small|(2019)}}<ref>[https://ldpr.ru/party/ Партия] — ЛДПР // архивировано [https://web.archive.org/web/20190306183027/https://ldpr.ru/party/ 06.03.2019]</ref> | 0,20% {{small|(2019)}} |- | 86. | [[Kanādas Liberālā partija]] | LPC | [[Attēls:Liberale Partei Kanadas Logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Kanāda}} | {{dat|1861|7|1}} | 294 002 {{small|(2013)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/news/politics/300000-eligible-to-vote-in-federal-liberal-leadership-race-party/article9336372/|title=300,000 eligible to vote in federal Liberal leadership race: Party|newspaper=The Globe and Mail|date=6 March 2013|last1=Galloway|first1=Gloria}}</ref> | 0,83% {{small|(2013)}} |- | 87. | [[Sociālisma un Brīvības partija]] | PSOL | | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2004|6|6}} | 291 344 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,14% <small>(2024)</small> |- | 88. | [[Mongolijas Tautas partija]] | MPP | [[Attēls:Logo of the Mongolian People's Party.svg|75px]] | {{karogs|Mongolija}} | {{dat|1921|6|25}} | 287 283 {{small|(2023)}} | 8,90% {{small|(2023)}} |- | 89. | [[Nacionālā Liberālā partija]] | PNL | [[Attēls:National Liberal Party Romania.png|70px]] | {{karogs|Rumānija}} | {{dat|1875|5|24}} | 253 895 {{small|(2018)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewfederalist.eu/top-30-partide-politice-din-romania|title=Top 30 partide politice din România|work=The New Federalist|last=Matache|first=Narcis George|date=3 May 2018|language=ro}}</ref> | 1,3% {{small|(2018)}} |- | rowspan=2 | 90. | [[Japānas Komunistiskā partija]] | JCP | [[Attēls:Flag of JCP.svg|75px]] | {{karogs|Japāna}} | {{dat|1922|7|15}} | 250 000 {{small|(2024)}}<ref name="NHK 19 Jan 2024">{{ziņu atsauce |date=19 January 2024 |title=Kyōsantō tōin genshō susumu naka josei-hatsu no iin-chō de tōsei kaifuku dekiru ka kadai |script-title=ja:共産党 党員減少進む中 女性初の委員長で党勢回復できるか課題 |trans-title=As the Communist Party's membership continues to decline, can the first female chairperson help restore the party's strength? |url=https://www3.nhk.or.jp/news/html/20240119/k10014326281000.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718060418/https://www3.nhk.or.jp/news/html/20240119/k10014326281000.html |archive-date={{dat|2024|07|18||bez}} |work=[[NHK]] |access-date={{dat|2024|12|14||bez}}}}</ref> | 0,2% {{small|(2024)}} |- | [[Kongoliešu darba partija]] | PCT | [[Attēls:Roundel of the Republic of the Congo (1970–1992).svg|70px]] | {{karogs|Kongo Republika}} | {{dat|1969|12|29}} | 250 000 <small>(2005)</small><ref name="Direction">Emmanuel Mbengue, [http://www.brazzaville-adiac.com/index.php?action=depeche&dep_id=14235&oldaction=liste&regpay_id=0&them_id=0&cat_id=1&ss_cat_id=0&LISTE_FROM=0&select_month=0&select_year=0 "La direction du Parti Congolais du Travail s'ouvre aux jeunes et aux femmes"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120223211800/http://www.brazzaville-adiac.com/index.php?action=depeche&dep_id=14235&oldaction=liste&regpay_id=0&them_id=0&cat_id=1&ss_cat_id=0&LISTE_FROM=0&select_month=0&select_year=0|date=23 February 2012}}, ''Les Dépêches de Brazzaville'', 30 December 2006.</ref> | 7,06% {{small|(2005)}} |- | 92. | [[Darba partija (Meksika)|Darba partija]] | PT | [[Attēls:Worker's Party logo (Mexico).svg|70px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1990|12|08}} | 249 384 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> | 0,20% {{small|(2020)}} |- | 93. | ''[[Avante]]'' | | [[Attēls:AVANTE Brazil Logo.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1989||}} | 246 757 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,12% <small>(2024)</small> |- | 94. | [[ASV Zaļā partija]] | GPUS | [[Attēls:Green Disc.svg|75px]] | {{USA}} | {{dat|2001}} aprīlī | 246 377 {{Small|(2020)}}<ref name=":2"/><ref name=":0" /> | 0,07% {{small|(2020)}} |- | 95. | [[Laimes partija]] | SP SAADET | [[Attēls:Saadet Partisi Logo.svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2001|7|20}} | 243 312 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=5 January 2023 |title=Saadet Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1167 |archive-url= |archive-date= |access-date=13 March 2023 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=Court of Cassation (Turkey) |language=tr}}</ref> | 0,29% {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Saadet Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1167 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> |- | 96. | [[Republikāņu partija (Francija)|Republikāņu partija]] | LR | [[Attēls:Les Républicains - logo (France, 2015-2023).svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2015|5|30}} | 234 556 {{small|(2017)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.fr/2017/12/10/presidence-des-republicains-a-la-mi-journee-la-participation-a-de-quoi-satisfaire-laurent-wauquiez_a_23302679/|website=huffingtonpost.fr|date=10 December 2017|title=Présidence des Républicains: à 17 heures, la participation a de quoi satisfaire Laurent Wauquiez|language=fr}}</ref> | 0,36% {{small|(2017)}} |- | 97. | [[Nacionālā Rīcības partija]] | PAN | [[Attēls:PAN logo (Mexico).svg|70px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1939|09|16}} | 234 450 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> |0,19% {{small|(2020)}} |- | 98. | [[Pilsoņu kustība (Meksika)|Pilsoņu kustība]] | MC | [[Attēls:Logo Partido Movimiento Ciudadano (México).svg|70px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1998|8|1}} | 229 474 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> | 0,18% {{small|(2020)}} |- | 99. | [[Ķīnas Nacionālā demokrātiskā būvniecības asociācija]] | CNDCA | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1955|3|22}} | 228 318 {{small|(2023)}}<ref name=":122">{{tīmekļa atsauce |title=中国民主建国会简介 |trans-title=Introduction to the China National Democratic Construction Association |url=https://www.cndca.org.cn/mjzy/mjgk/mjjj/516423/index.html |access-date=15 October 2024 |website=China National Democratic Construction Association}}</ref> | 0,02% {{small|(2023)}} |- |rowspan="2"|100. | [[Horvatu Demokrātiskā savienība]] | HDZ | [[Attēls:HDZ logo.svg|75px]] | {{karogs|Horvātija}} | {{dat|1989|6|17}} | ~220 000 {{small|(2017)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://vijesti.hrt.hr/343572/plenkovic-zapocinjemo-novo-poglavlje|title=Plenković: Započinjemo novo poglavlje - HDZ će postati središnja snaga razvoja Hrvatske|date=17 July 2016|work=Hrvatska radiotelevizija|language=hr}}</ref> | 5,33% {{small|(2017)}} |- | [[Dienvidāfrikas Komunistiskā partija]] | SACP | [[Attēls:Emblem of the South African Communist Party.svg|70px]] | {{karogs|Dienvidāfrika}} | {{dat|1921|2|12}} | 220 000 {{small|(2015)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://theconversation.com/why-communism-appears-to-be-gaining-favour-in-south-africa-45063|title=Why communism appears to be gaining favour in South Africa|last=Kotze|first=Dirk|work=The Conversation|access-date=24 May 2020|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171222052257/https://theconversation.com/why-communism-appears-to-be-gaining-favour-in-south-africa-45063|archive-date=22 December 2017}}</ref> | 0,4% {{small|(2015)}} |- | 102. | [[Demokrātiskā Tautas partija (Puertoriko)|Demokrātiskā Tautas partija]] | PPD | | {{karogs|Puertoriko}} | {{dat|1938|07|22}} | 218 900 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2020-09-04|title=Primarias del Partido Popular Democrático Gobernador Resultados Isla|trans-title=Primaries of the New Progressive Party Governor Island Results|url=https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PPD_57/Escrutinio_91/index.html#es/default/GOBERNADOR_Resumen.xml|archive-url=https://web.archive.org/web/20201015191030/https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PPD_57/Escrutinio_91/index.html|archive-date=2020-10-15|access-date=2022-03-12|website=Puerto Rico State Commission on Elections|language=es}}</ref> | 6,66% {{small|(2020)}} |- | 103. | [[Nacionālā Mobilizācijas partija]] | PMN | [[Attēls:PMN logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1984|4|21}} | 212 899 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,1% <small>(2024)</small> |- | 104. | [[Akadēmiskā sabiedrība]] | JS | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1945|9|3}} | 211 738 {{small|(2023)}}<ref name=":12">{{tīmekļa atsauce |title=九三学社简介 |trans-title=Introduction to Jiusan Society |url=http://www.93.gov.cn/bsjs-jsjj/#:~:text=%E4%B9%9D%E4%B8%89%E5%AD%A6%E7%A4%BE%E7%AE%80%E5%8F%B2-,%E4%B9%9D%E4%B8%89%E5%AD%A6%E7%A4%BE%E6%98%AF%E4%BB%A5%E7%A7%91%E5%AD%A6%E6%8A%80%E6%9C%AF%E7%95%8C%E9%AB%98%E3%80%81%E4%B8%AD%E7%BA%A7%E7%9F%A5%E8%AF%86%E5%88%86%E5%AD%90,%E6%88%98%E4%BA%89%E8%83%9C%E5%88%A9%E8%80%8C%E5%8F%96%E5%90%8D%E3%80%82 |access-date=5 December 2023 |website=Jiusan Society}}</ref> | 0,01% {{small|(2019)}} |- | 105. | [[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]] | TDP | [[Attēls:TDP logo.svg|70px]] | {{karogs|Turkmenistāna}} | {{dat|1991|12|16}} | 211 000 {{small|(2019)}} | 3,50% {{small|(2019)}} |- | 106. | [[Rīcība (Brazīlija)|Rīcība]] | | [[Attēls:Logomarca do Partido Agir.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1985|7|11}} | 200 860 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,09% <small>(2024)</small> |- | 107. | [[Ķīnas Demokrātijas veicināšanas partija]] | CAPD | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1945|12|30}} | 200 000 {{small|(2023)}}<ref name=":123">{{tīmekļa atsauce |title=中国民主促进会简介 |trans-title=Introduction to the China Association for Promoting Democracy |url=https://www.mj.org.cn/mjgk/mjjj/201911/t20191115_2685.htm |access-date=15 October 2024 |website=China Association for Promoting Democracy}}</ref> | 0,01% {{small|(2023)}} |- | 108. | [[Tautas rīcība (Peru)|Tautas rīcība]] | AP | [[Attēls:Acción Popular.png|70px]] | {{karogs|Peru}} | {{dat|1956|7|7}} | 194 472 {{small|(2020)}} | 0,59% {{small|(2020)}} |- | 109. | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance]] | SNSD | [[Attēls:Savez nezavisnih socijaldemokrata logo.svg|70px]] | {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} | {{dat|1996|3|10}} | 192 707 {{small|(2019)}}<ref>{{ziņu atsauce|last1=Popadić|first1=Slobodan|date=5 March 2019|title=SNSD slavi 23. rođendan, Dodik: Republika Srpska je epicentar našeg djelovanja|url=https://srpskainfo.com/snsd-slavi-23-rodjendan-dodik-republika-srpska-je-epicentar-naseg-djelovanja/|language=sr-ba|work=Srpskainfo|access-date=30 July 2020}}</ref> | 5,64% {{small|(2019)}} |- | 110. | [[Ķīnas Zemnieku un Strādnieku Demokrātiskā partija]] | CPWDP | [[Attēls:Flag of Fujian People's Government.svg|75px]] | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1930|8|9}} | 192 000 {{small|(2022)}}<ref name=":04">{{ziņu atsauce |date=7 December 2022 |title=新闻背景：中国农工民主党 |trans-title=News background: Chinese Peasants and Workers Party |url=http://www.news.cn/2022-12/13/c_1129203449.htm |access-date=5 December 2023 |work=[[Xinhua News Agency]]}}</ref> | 0,01% {{small|(2022)}} |- | 111. | [[Laosas Tautas Revolucionārā partija]] | LPRP | [[Attēls:LPRP logo.svg|75px]] | {{karogs|Laosa}} | {{dat|1955|3|22}} | 191 700 {{small|(2011)}} | 3% {{small|(2011)}} |- | 112. | [[Kristīgo Demokrātija (Brazīlija)|Kristīgo Demokrātija]] | DC | [[Attēls:Christian Democracy (Brazil) logo.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1995|3|30}} | 185 258 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,09% <small>(2024)</small> |- | 113. | [[Radīt iespējas]] | CREO | [[Attēls:Política de Ecuador - Movimiento CREO Logo 2021.svg|60px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|2012|8|20}} | 184 299 {{small|(2016)}} | 1,11% {{small|(2016)}} |- | 114. | [[Demokrātiski kreisie (Ekvadora)|Demokrātiski kreisie]] | ID | [[Attēls:Izquierda democratica 2018.png|70px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|1970}} | 184 284 {{small|(2016)}} | 1,11% {{small|(2016)}} |- | 115. | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija]] | SPÖ | [[Attēls:Logo SPÖ.svg|70px]] | {{karogs|Austrija}} | {{dat|1889|1|1}} | 180 000 {{small|(2017)}}<ref name="Austria"/> | 2,04% {{small|(2017)}} |- | 116. | [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija]] | PSOE | [[Attēls:Logotipo del PSOE.svg|70px]] | {{karogs|Spānija}} | {{dat|1879|5|2}} | 178 651 {{small|(2019)}}<ref>Juan Manuel Romero: [https://www.elconfidencial.com/espana/2019-11-23/resultados-consulta-psoe-militantes-preacuerdo-up_2349744/ Las bases dan un sí masivo a Sánchez (92%) para atar el pacto con UP y negociar con ERC] El Confidencial, 23 November 2019.</ref> | 0,38% {{small|(2019)}} |- | 117. | [[Demokrātu partija (Taizeme)|Demokrātu partija]] | DP | | {{karogs|Taizeme}} | {{dat|1946|4|6}} | 178 095 {{small|(2021)}} | 0,25% {{small|(2021)}} |- | 118. | ''[[Belaya Rus]]'' (nereģistrēta) | | [[Attēls:Logo of the Belaya Rus (2022).svg|70px]] | {{karogs|Baltkrievija}} | {{dat|2007|11|17}} | 178 000 {{small|(2018)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |author= |date=19 January 2018 |title=Съезд "Белой Руси": новый председатель, но прежний статус |url=http://ont.by/news/our_news/y-beloj-rysi-novij-predsedatel-i-ystav-no-prezhnij-statys |access-date=6 February 2018 |publisher=ОНТ |archive-date={{dat|2018|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180119220945/http://ont.by/news/our_news/y-beloj-rysi-novij-predsedatel-i-ystav-no-prezhnij-statys }}</ref> | 0,19% {{small|(2018)}} |- | 119. | [[Pilsoņu Revolucionārā kustība]] | RC | | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|2016|8|18}} | 174 700 <small>(2016)</small> | 1,06% <small>(2016)</small> |- | 120. | [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]] | Con | | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | {{dat|1834|7|23}} | 172 437 {{small|(2022)}}<ref>{{cite news |last= Wheeler |first= Brian |date= 5 September 2022 |title= Tory membership figure revealed |url= https://www.bbc.co.uk/news/live/uk-politics-62760180?pinned_post_locator=urn:asset:343a0159-4b24-498a-86d8-79ceb11e434b&pinned_post_asset_id=6315ef435406b91fca2cd224&pinned_post_type=share |work= BBC News |access-date= 5 September 2022}}</ref> | 0,26% {{small|(2022)}} |- | 121. | [[Sociālkristīgā partija (Ekvadora)|Sociālkristīgā partija]] | PSC | [[Attēls:Partido Social Cristiano 01.svg|75px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|1951|11|13}} | 164 629 {{small|(2016)}} | 1,00% {{small|(2016)}} |- | 122. | [[Aliance Progresam (Peru)|Aliance Progresam]] | APP<br />A | [[Attēls:Alianza para el Progreso Peru.svg|75px]] | {{karogs|Peru}} | {{dat|2001|12|08}} | 161 859 <small>(2020)</small> | 0,49% <small>(2020)</small> |- | rowspan=2 | 123. | [[Itālijas brāļi]] | FdI | | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2012|12|17}} | 160 000 {{small|(2017)}} | 0,26% {{small|(2017)}} |- | [[Krievijas Komunistiskā partija]] | CPRF | [[Attēls:КПРФ Logo.svg|70px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|1993|2|14}} | 160 000 {{small|(2015)}}<ref>[http://cprf.ru/about-us/ "About Us"].</ref> | 0,11% {{small|(2015)}} |- | 125. | [[Pačakutikas daudznacionālās vienotības kustība - Jauna valsts]] | MUPP | [[Attēls:Pachakutik.svg|75px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|1995|11|1}} | 159 961 <small>(2016)</small> | 0,97% <small>(2016)</small> |- | 126. | [[Ķīnas Nacionālās partija Revolucionārā komiteja]] | RCCK | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1948|01|01}} | 158 000 {{small|(2023)}}<ref>{{ziņu atsauce |date=11 December 2022 |title=Zheng Jianbang elected chairman of Chinese KMT Revolutionary Committee |url=https://english.news.cn/20221211/94c576cbc8b847149e615c504896804d/c.html |access-date=2022-12-27 |work=[[Xinhua News Agency]]}}</ref> | 0,01% {{small|(2023)}} |- | rowspan="2"|127. | [[Demokrātiskā partija (Mongolija)|Demokrātskā partija]] | DP | [[Attēls:Democratic Party of Mongolia logo.png|75px]] | {{karogs|Mongolija}} | {{dat|1990}} | 150 000 {{small|(2020)}} | 4,47% {{small|(2020)}} |- | [[Nacionāli Demokrātiskā partija]] | RPP | [[Attēls:Rppnepalflagnewversion.png|center|75x75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|1990|05|29}} | 150 000 {{small|(2021)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=जनाधार बलियो बनाउँदै दल : कुन राजनीतिक दलका कति कार्यकर्ता ?|url=https://lokaantar.com/story/165152/2021/12/8/press/news-|access-date=8 December 2021|website=Lokaantar|language=Nepali}}</ref> | 0,57% {{small|(2021)}} |- | 129. | [[Brazīlijas Darba atjaunošanas partija]] | PRTB | [[Attēls:PRTB-LOGO-04-1024x393.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1994|11|27}} | 147 716 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,07% <small>(2024)</small> |- | 130. | [[Demokrātijas un Progresa partija]] | DEVA | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2020|3|9}} | 146 820 {{Small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 January 2024 |title=Demokrasi ve Atılım Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1597/demokrasi-ve-atilim-partisi |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,17% {{Small|(2023)}} |- | 131. | [[Nepālas Komunistiskā partija (Apvienotie sociālisti)]] | CPN (US) | [[Attēls:Flag of the CPN (Unified Socialist).svg|center|75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|2021|8|18}} | 136 000 {{small|(2023)}} | 0,47% {{small|(2023)}} |- | rowspan="2"| 132. | [[Bavārijas Kristīgi Sociālā savienība]] | CSU | [[Attēls:CSU Logo since 2016.svg|75px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1945||}} | 140 000 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.focus.de/politik/deutschland/sensationelles-wachstum-gruene-feiern-mitglieder-rekord-auch-zwei-andere-parteien-koennen-zulegen_id_10904501.html|title=Grüne feiern Mitglieder-Rekord – auch zwei andere Parteien können zulegen|work=focus|date=7 July 2019|access-date=5 August 2019|archive-date={{dat|2021|11|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211122074342/https://www.focus.de/politik/deutschland/sensationelles-wachstum-gruene-feiern-mitglieder-rekord-auch-zwei-andere-parteien-koennen-zulegen_id_10904501.html}}</ref> | 0,17% {{small|(2019)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Vācija|Vācijā]]}} ---- 1,07% {{small|(2019)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Bavārija|Bavārijā]]}} |- | [[Tiesību un Brīvību kustība]] | DPS | [[Attēls:Logo Hak ve Özgürlükler Hareketi.png|75x75px]] | {{karogs|Bulgārija}} | {{dat|1990|1|4}} | 140 000 {{small|(2018)}} | 1,99% {{small|(2018)}} |- | 134. | [[Nacionalistisko Republikāņu aliance]] | ARENA | [[Attēls:ARENA Logo.jpg|75px]] | {{karogs|Salvadora}} | {{dat|1981|9|30}} | 127 543 {{small|(2019)}}<ref name="membership">{{tīmekļa atsauce|url=https://historico.elsalvador.com/historico/635411/padron-de-afiliados-de-arena-bajaria-de-127543-a-60000.html|title=Padrón de Afiliados de ARENA Bajaría de 127,543 a 60,000|trans-title=Register of ARENA Affiliates Could Drop from 127,543 to 60,000|first1=Eugenia|last1=Velásquez|date=29 August 2019|access-date=9 January 2023|language=es|work=El Salvador.com}}</ref> | 1,92% {{small|(2019)}} |- | 135. | ''[[Likud]]'' | | [[Attēls:Likud Logo.svg|75px]] | {{karogs|Izraēla}} | {{dat|1988||}} | 125 000 {{small|(2012)}} | 1,57% {{small|(2012)}} |- | 136. | [[Sociālistiskā partija (Argentīna)|Sociālistiskā partija]] | PS | [[Attēls:Logo Partido Socialista Argentina.png|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|1896|6|28}} | 124 934 {{small|(2012)}}<ref>[http://www.pjn.gov.ar/Publicaciones/00002/00058378.Pdf Estadística de Afiliados, Primer Semestre 2012] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118051511/http://www.pjn.gov.ar/Publicaciones/00002/00058378.Pdf|date=18 January 2013}}, Registro Nacional de Afiliados a los Partidos Políticos, Cámara Nacional Electoral.</ref> | 0,03% {{small|(2012)}} |- | 137. | [[Jaunā Demokrātiskā partija]] | NDP | [[Attēls:Orange NDP logo English.svg|75px]] | {{karogs|Kanāda}} | {{dat|1961|8|3}} | 124 620 {{small|(2017)}} | 0,34% {{small|(2017)}} |- | 138. | [[Ziemeļu līga]] | LN | | {{karogs|Itālija}} | {{dat|1989|12|4}} | 122 000 {{small|(2013)}}<ref>G. Passarelli — D. Tuorto, ''Lega & Padania. Storie e luoghi delle camicie verdi'', il Mulino.</ref> | 0,2% {{small|(2013)}} |- | 139. | [[Mēs esam Peru]] | SP | [[Attēls:Logo Partido Democrático Somos Perú.svg|75px]] | {{karogs|Peru}} | {{dat|1997|9|11}} | 121 577 {{small|(2020)}} | 0,37% {{small|(2020)}} |- | 140. | [[Konstitūcijas partija (ASV)|Konsitūcijas partija]] | CP | [[Attēls:Constitution Party (USA) eagle icon.png|center|75px]] | {{USA}} | {{dat|1991||}} | 118 088 <small>(2020)</small><ref name=":2" /><ref name=":0" /> | 0,04% {{small|(2020)}} |- | 141. | [[Apvienotais Nacionālais kongress]] | UNC | style="text-align:center;" |[[Attēls:UNCFlag.png|75px]] | {{karogs|Trinidāda un Tobāgo}} | {{dat|1989|04|04}} | 120 000 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=120,000 UNC members can vote Sunday|url=https://www.cnc3.co.tt/120000-unc-members-can-vote-sunday/|access-date=4 December 2020|website=CNC3|language=en-US|archive-date={{dat|2021|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925025617/https://www.cnc3.co.tt/120000-unc-members-can-vote-sunday/}}</ref> | 8,78% {{small|(2020)}} |- | 142. | [[Republikāņu solijums]] | PRO | [[Attēls:Propuesta Republicana.svg|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|2010|6|3}} | 115 481 <small>(2016)<ref name=":0" /></small> | 0,26% {{small|(2016)}} |- | 143. | [[Piecu Zvaigžņu kustība]] | M5S | [[Attēls:M5S logo 2050.svg|70px]] | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2009|10|4}} | 115 372 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ilblogdellestelle.it/2019/08/la-verita-sul-voto-su-rousseau-le-10-fake-news-a-cui-non-credere.html|title=La verità sul voto su Rousseau. Le 10 fake news a cui non credere|publisher=ilblogdellestelle.it|date=31 August 2019|access-date=4 September 2019}}</ref> | 0,19% {{small|(2019)}} |- | 144. | [[Japānas Konstitucionāli demokrātiskā partija]] | CDP CDPJ | [[Attēls:新・立憲民主党 ロゴ.svg|75px]] | {{karogs|Japāna}} | {{dat|2017|10|3}} | 114 839 <small>(2024)</small><ref name="Membership">{{tīmekļa atsauce |date=2024-08-26 |title=立民代表選、党員・協力党員11万人に投票権 合計740ポイントの争奪戦に |url=https://www.sankei.com/article/20240826-O6QD6XOIORNVHO2VEXHTIPDICQ/ |accessdate=2024-08-26 |publisher=産経新聞}}</ref> | 0,09% <small>(2024)</small> |- | 145. | [[Lielā Turcijas vienotības partija]] | BBP BÜYÜK BİRLİK | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|1993|1|29}} | 112 277 <small>(2024)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 January 2024 |title=Büyük Birlik Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1106 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,13% <small>(2023)</small> |- | 146. | [[Albānijas Sociālistiskā partija]] | PS | [[Attēls:Partia Socialiste.svg|60px]] | {{karogs|Albānija}} | {{dat|1991|6|13}} | 112 000 {{small|(2021)}} | 3,94% {{small|(2021)}} |- | 147. | [[Tunisijas balss]] | NT | [[Attēls:Nidaa Tounes Logo.svg|70px]] | {{karogs|Tunisija}} | {{dat|2012|6|16}} | 110 000 {{small|(2014)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.leaders.com.tn/article/l-interview-integrale-de-beji-caid-essebsi-a-leaders-j-irai-jusqu-au-bout?id=14929|title=L'interview intégrale de Béji Caïd Essebsi à Leaders : J'irai jusqu'au bout!|date=1 September 2014|access-date=24 December 2014|language=fr}}</ref> | 1% {{small|(2014)}} |- | rowspan="2" |148. | ''[[Forza Italia]]'' | FI | [[Attēls:Logo Forza Italia.svg|75px]] | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2013|12|16}} | 106 000 {{small|(2015)}} | 0,18% {{small|(2015)}} |- | ''[[Reconquête]]'' | R! | [[Attēls:Logo du parti Reconquête.svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2021|12|5}} | 106 000 {{small|(2022)}} | 0,16% {{small|(2022)}} |- | 150. | [[Nacionālā Tautas kustība]] | PNM | | {{karogs|Trinidāda un Tobāgo}} | {{dat|1955|6|22}} | 105 894 <small>(2022)</small> | 6,92% {{small|(2022)}} |- | 151. | [[Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija – Irākas reģionā]] | Ba'ath | [[Attēls:Flag of the Ba'ath Party.svg|75px]] | {{karogs|Irāka}} | {{dat|1968|7|17}} | 102 900 {{small|(2019)}} | 0,26% {{small|(2019)}} |- | 152. | [[Mieru Luhanskai]] | | [[Attēls:Logo of the Peace for Lugansk Region.svg|75px]] | {{karogs|Luhanskas Tautas Republika}} | {{dat|2014|10|6}} | vairāk kā 102 000 {{small|(2019)}} | 6,97% {{small|(2019)}} |- | 153. | [[Apvienība 90./Zaļie]] | B90/Grüne<br />Grüne | [[Attēls:Bündnis 90 - Die Grünen Logo (transparent).svg|75px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1993|5|14}} | 101 561 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/inland/gruene-mitglieder-103.html|title=Parteimitglieder: Grüne knacken 100.000er-Marke|publisher=Tagesschau|date=27 April 2020}}</ref> | 0,12% {{small|(2020)}} |- | 154. | [[Polijas zemnieku partija]] | PSL | [[Attēls:Polnische_Bauernpartei_(PSL)_Logo.svg|75px]] | {{karogs|Polija}} | {{dat|1895||}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.psl.pl/historia/|title=Historia Polskiego Stronnictwa Ludowego|website=Polskie Stronnictwo Ludowe|language=pl-PL|access-date=1 April 2020}}</ref> | 101 000 <small>(2020)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2020-02-01/ilu-czlonkow-maja-polskie-partie-liczba-zapisanych-do-pis-wzrosla-dwukrotnie/|title=Ilu członków mają polskie partie? Liczba zapisanych do PiS wzrosła dwukrotnie - Polsat News|website=polsatnews.pl|language=pl|access-date=1 April 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=polsatnews.pl|url=https://www.facebook.com/polsatnewspl|website=[[Facebook|Facebook.com]]|access-date=3 May 2022}}</ref> | 0,27% {{small|(2020)}} |- | rowspan="8"| 155. | [[Serbijas Sociālistiskā partija]] | SPS | [[Attēls:Logo of the Socialist Party of Serbia.svg|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|1990|7|17}} | 100 000 <small>(2019)</small> | 1,45% {{small|(2019)}} |- | [[Serbija apvienotā pensionāru, zemnieku un proletāriešu partija - Solidaritātei un Taisnīgumam]] |PUPS — Solidarity and Justice | [[Attēls:PUPS Logo.svg|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|2005|5|10}} | 100 000 <small>(2015)</small> | 1,41% {{small|(2015)}} |- | [[Serbijas Jaunā Demokrātiskā partija]] | NDSS | [[Attēls:Logo of the New Democratic Party of Serbia.png|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|1992|7|26}} | 100 000 <small>(2011)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.blic.rs/Vesti/Politika/298889/Partijsku-knjizicu-ima-vise-od-milion-gradjana|title=Partijsku knjižicu ima više od milion građana|publisher=Blic|language=sr|date=30 December 2011}}</ref> | 1,38% {{small|(2011)}} |- | [[Brīvā Ēģiptiešu partija]] | FEP | [[Attēls:Party logo.jpg|75px]] | {{karogs|Ēģipte}} | {{dat|2011|4|3}} | 100 000 {{small|(2011)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Liberal Egyptian party secures 100,000 members|agency=Reuters|date=25 August 2011|url=http://www.jpost.com/Breaking-News/Liberal-Egyptian-party-secures-100000-members|access-date=16 December 2013}}</ref> | 0,12% {{small|(2011)}} |- | ''[[PDP–Laban]]'' | PDP-Laban | [[Attēls:PDP-Laban logo.svg|75px]] | {{karogs|Filipīnas}} | {{dat|1983|2|6}} | 100 000 {{small|(2021)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=PDP-Laban willing to accept Bongbong Marcos|date=6 August 2021|url=https://newsinfo.inquirer.net/1469941/pdp-laban-open-to-have-bongbong-marcos-as-member|publisher=Philippine Daily Inquirer|access-date=6 August 2021}}</ref> | 0,09% {{small|(2021)}} |- | [[Nākotnes Krievija]] | | [[Attēls:Russia of the Future logo.svg|75px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|2012|12|15}} | 100 000 {{small|(2020)}}<ref>{{ziņu atsauce|author=Tonya Samsonova|url=https://partyprogress.org/|script-title=ru:Партия Прогресса|language=ru|access-date=24 January 2021|archive-date=19 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119222033/https://partyprogress.org/}}</ref> | 0,07% {{small|(2020)}} |- | [[Sīrijas Sociālnacionalistiskā partija]] | SSNP | [[Attēls:Logo of the Syrian Social Nationalist Party.svg|70px]] | {{karogs|Sīrija}} | {{dat|1932|11|16}} | 100 000 {{small|(2016)}} | 0,58% {{small|(2016)}} |- | [[Reformu partija (Apvienotā Karaliste)|Reformu partija]] | | [[Attēls:Reform UK Party Ballot Logo.png|center|75px]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | {{dat|2018|11|23}} | 100 000 {{small|(2024)}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Horton |first1=Harry |title='People want something different': How Farage's Reform UK has soared to 100,000 members |url=https://www.itv.com/news/2024-11-28/people-want-something-different-how-reform-uk-has-soared-to-100000-members |access-date=1 December 2024 |publisher=ITV |date=28 November 2024}}</ref> | 0,15% {{small|(2024)}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Politika]] 8h0r3ce2umg8quqtur2z0nytzkbf0h7 0 546087 4536712 3885114 2026-10-16T17:48:28Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536712 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Klimata pārmaiņu starpvaldību padome | full_name = | native_name = {{ubl|''Intergovernmental Panel on Climate Change''|''Groupe intergouvernemental sur l'évolution du climat''|''Zwischenstaatliche Gruppe für Klimaänderungen''}} | native_name_lang = | logo = Intergovernmental Panel on Climate Change Logo.svg | logo_size = | logo_alt = | logo_caption = | image = | image_size = | alt = <!-- see [[WP:ALT]] --> | caption = | map = <!-- map image --> | map_size = <!-- defaults to 250px --> | map_alt = | map_caption = | abbreviation = {{ubl|IPCC|GIEC}} | nickname = | named_after = | motto = | predecessor = | merged = <!-- any other organization(s) which it was merged into --> | successor = | formation = 1988. gadā | founder = [[ANO Ģenerālā asambleja]] | founding_location = | dissolved = <!-- or |defunct = --><!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --> | merger = <!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --> | type = {{ubl|[[ANO organizācija]]|[[starpvaldību organizācija]]}} | tax_id = <!-- or |vat_id = (for European organizations) --> | registration_id = <!-- for non-profits --> | status = <!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --> | purpose = [[klimata pārmaiņas]] | professional_title = <!-- for professional associations --> | headquarters = {{vieta|Šveice|Ženēva}} | location_city = | location_country = | location_city2 = | location_country2 = | addnl_location_city = | addnl_location_country = | addnl_location_city2 = | addnl_location_country2 = | coordinates = <!-- {{coord|LAT|LON|display=inline,title}} --> | origins = | region_served = <!-- or |area_served = or |region = --> | products = <!-- or |product = --> | services = | methods = <!-- or |method = --> | fields = <!-- or |field = --> | membership = <!-- number of members --> | membership_year = <!-- year to which membership numbers/data apply --> | language = <!-- or |languages = --><!-- any official language or languages used --> | owner = <!-- or |owners = --> | sec_gen = <!-- or |gen_sec for General Secretary --> | leader_title = Priekšsēdētājs | leader_name = {{vikidati|property|linked|P488}} | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | leader_title4 = | leader_name4 = | board_of_directors = | key_people = | main_organ = <!-- or |publication = --><!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --> | parent_organization = {{vikidati|properties|linked|P749}} | subsidiaries = | secessions = | affiliations = | budget = | budget_year = | revenue = | revenue_year = | disbursements = | expenses = | expenses_year = | endowment = | endowment_year = | funding = <!-- source of funding e.g. for "think tanks" --> | staff = | staff_year = | volunteers = | volunteers_year = | students = | students_year = | awards = [[Nobela miera prēmija]] (2007) | website = {{URL|https://www.ipcc.ch/}} | remarks = | formerly = <!-- or |former_name = --> | footnotes = | bodystyle = }} '''Klimata pārmaiņu starpvaldību padome''' (IPCC, GIEC) ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) izveidota [[starptautiska organizācija]], kurā galvenā interesējošā tēma ir [[klimata pārmaiņas]]. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Ženēva|Ženēvā]]. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi 1988. gadā dibināja [[ANO Ģenerālā asambleja]]. 2007. gadā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2007/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2007 |publisher=Nobel Foundation | quote=for their efforts to build up and disseminate greater knowledge about man-made climate change, and to lay the foundations for the measures that are needed to counteract such change | language= en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{organizācija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]]<br />kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] | periods = 2007 | pirms = [[Muhammads Junuss]]<br />''[[Grameen Bank]]'' | pēc = [[Marti Ahtisāri]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klimata pārmaiņas]] [[Kategorija:ANO izveidotās organizācijas]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] 1cf4u8y9y9y75pbr4c9lflx3ricok5c 0 546590 4536838 4480128 2026-10-16T19:57:19Z Bendžamins 76862 4536838 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|24}} | birth_place = | caps1 = 216 | caps2 = 20 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Ermosiljo}} | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | goals1 = 9 | goals2 = 3 | height = 195 | image = César Montes.png | caption = Sesars Montess 2025. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U21 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U23 | nationalyears2 = 2016—2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Sesars Montess | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2015—2022 | years2 = 2023 | nationalcaps3 = 71 | nationalgoals3 = 4 | nationalteam3 = {{fb|MEX}} | nationalyears3 = 2017— | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | years3 = 2023—2024 | caps3 = 22 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | years4 = 2024— | caps4 = 46 | goals4 = 5 }} '''Sesars Hasibs Montess Kastro''' ({{Val|es|César Jasib Montes Castro}}; dzimis {{Dat|1997|2|24}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Montess spēlē Spānijas [[Krievijas Premjerlīga]]s komandā ''[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]''. Iepriekš Montess spēlēja Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandā [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']]. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016.]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis bronzas medaļu. == Sasniegumi == '''Monterrey''' * [[Liga MX]]: Apertura 2019 * [[Copa MX]]: Apertura 2017, 2019—20 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2019, 2021 '''Meksika''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2019, 2023, [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Montess, Sesars}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:UD Almería spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] bwsfxxjdw8d48q2gsgw73rq4mqbw3zu 0 546593 4536854 4480127 2026-10-16T20:27:02Z Bendžamins 76862 4536854 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|10}} | birth_place = | caps1 = 32 | caps2 = 125 | caps3 = 17 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Santos Laguna]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Club América]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Torreona}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 2 | height = 175 | image = Jorge Sánchez.png | caption = Horhe Sančess 2020. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U21 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Horhe Sančess | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2022—2024 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 64 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U23 | nationalteam4 = {{fb|MEX}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2019— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 14 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | years5 = 2024—2026 | caps5 = 54 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK|PAOK]] | years6 = 2026 | caps6 = 10 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | years7 = 2026— | caps7 = 7 | goals7 = 0 }} '''Horhe Eduardo Sančess Ramoss''' ({{Val|es|Jorge Eduardo Sánchez Ramos}}; dzimis {{Dat|1997|12|10}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada februāra Sančess spēlē Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Atlas F.C.|Atlas]]''. Iepriekš Sančess ir spēlējis Meksikas komandās ''[[Santos Laguna]]'', ''[[Club América]]'' un ''[[Cruz Azul]]''. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ar izlasi ieguvis bronzas medaļu. Palīdzējis arī izlasei uzvarēt 2023. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]] un arī [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gadā]]. == Sasniegumi == '''Santos Laguna''' * [[Liga MX]]: Clausura 2018 '''América''' * Liga MX: Apertura 2018 * [[Copa MX]]: Clausura 2019 * [[Campeón de Campeones]]: 2019 '''Porto''' * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2023—24 '''Meksika''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sančess, Horhe}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Santos Laguna spēlētāji]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Atlas F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 81oe7j9kqvavr8jp6emxep41t2c1sng 0 546594 4536808 4479741 2026-10-16T19:17:06Z Bendžamins 76862 4536808 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|7}} | birth_place = | caps1 = 50 | caps2 = 9 | caps3 = 26 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Celaya C.F.|Celaya]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Club Necaxa|Necaxa]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Salamanka|2s=Salamanka (Meksika)}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | goals1 = 8 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 176 | image = Roberto Alvarado.png | caption = Roberto Alvarado 2025. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U21 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U23 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Roberto Alvarado | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013—2017 | years2 = 2017 | years3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 74 | nationalgoals3 = 5 | nationalteam3 = {{Fb|MEX}} | nationalyears3 = 2018— | years4 = 2018—2021 | caps4 = 120 | goals4 = 16 | years5 = 2022— | caps5 = 166 | goals5 = 35 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | clubs4 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] }}'''Roberto Karloss Alvarado Ernandess''' ({{Val|es|Roberto Carlos Alvarado Hernández}}, dzimis {{Dat|1998|9|7}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Alvarado spēlē ''[[Liga MX]]'' komandā [[C.D. Guadalajara|''Guadalajara'']]. Iepriekš pārstāvējis Meksikas komandas [[Celaya C.F.|''Celaya'']], [[C.F. Pachuca|''Pachuca'']], [[Club Necaxa|''Necaxa'']] un ''[[Cruz Azul]]''. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izcīnījis bronzas medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī palīdzējis izlasei uzvarēt [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019.]] un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]] un arī 2025. gada turnīrā. == Sasniegumi == '''Pachuca''' * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2016—17 '''Necaxa''' * [[Copa MX]]: Clausura 2018 '''Cruz Azul''' * [[Liga MX]]: Guardianes 2021 * Copa MX: Apertura 2018 * [[Supercopa MX]]: 2019 * [[Leagues Cup]]: 2019 '''Meksika''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]], [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Alvarado, Roberto}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:Club Necaxa spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] qidup5llpwvd4vkzjrxaqmkizh6161w 0 546595 4536840 4479738 2026-10-16T20:02:13Z Bendžamins 76862 4536840 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|24}} | birth_place = | caps1 = 44 | caps2 = 102 | caps3 = 97 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Querétaro F.C.|Querétaro]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Kojuka de Katalana}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | goals1 = 8 | goals2 = 7 | goals3 = 10 | height = 169 | image = Orbelín Pineda.png | caption = Orvelins Pineda 2025. gadā | nationalcaps2 = 96 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 12 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksikas U20 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalyears2 = 2016— | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Orvelins Pineda | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2019—2021 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 7 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 36 | goals5 = 9 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] | years6 = 2023—2026 | caps6 = 94 | goals6 = 9 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years7 = 2026— | caps7 = 8 | goals7 = 1 }}'''Orvelins Pineda Alvarado''' ({{Val|es|Orbelín Pineda Alvarado}}; dzimis {{Dat|1996|3|24}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Pineda pārstāv Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandu ''[[C.F. Monterrey|Monterrey]]''. Iepriekš Pineda ir spēlējis Meksikas komandās [[Querétaro F.C.|''Querétaro'']], [[C.D. Guadalajara|''Guadalajara'']] un ''[[Cruz Azul]]'', kā arī Spānijas komandā ''[[Celta de Vigo]]''. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. Palīdzējis izlasei uzvarēt [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019.]] un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]] un arī 2025. gada turnīrā. == Sasniegumi == '''Guadalajara''' * [[Liga MX]]: Clausura 2017 * [[Copa MX]]: Clausura 2017 * [[Supercopa MX]]: 2016 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2018 '''Cruz Azul''' * Liga MX: Guardianes 2021 * Supercopa MX: 2019 * [[Leagues Cup]]: 2019 '''AEK Athens''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]], [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Pineda, Orvelins}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:Querétaro F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] kk3cbytvxw53r57f22ml36tvgjrmqy2 0 546596 4536965 4517034 2026-10-17T07:25:49Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/szymanski-sebastian/QFdaT1Qr/ 4536965 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|10}} | birth_place = | caps1 = 23 | caps2 = 65 | caps3 = 77 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw|Legia Warsaw II]] | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Bjala Podlaska}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals1 = 5 | goals2 = 7 | goals3 = 8 | height = 174 | image = Sebastian Szymanski.jpg | caption = Sebastjans Šimaņskis 2023. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}} | name = | playername = Sebastjans Šimaņskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2016—2019 | years3 = 2019—2023 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 16 | nationalcaps6 = 53 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 6 | nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalteam6 = {{fb|POL}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalyears5 = 2017—2019 | nationalyears6 = 2021— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 29 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years5 = 2023—2026 | caps5 = 86 | goals5 = 14 | years6 = 2026— | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps6 = 20 | goals6 = 2 }} '''Sebastjans Šimaņskis''' ({{Val|pl|Sebastian Szymański}}; dzimis {{Dat|1999|5|10}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Šimaņskis spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Iepriekš Šimaņskis ir spēlējis Polijas komandā ''[[Legia Warsaw]]'', Krievijas komandā [[FC Dynamo Moscow|''Dynamo Moscow'']], Nīderlandes komandā ''[[Feyenoord]]'' un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']]. [[Polijas futbola izlase]]s rindās Šimaņskis debitēja 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Legia Warsaw''' * [[Ekstraklasa]]: 2016—17, 2017—18 * [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2017—18 '''Feyenoord''' * [[Eredivisie]]: 2022—23 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2025 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šimaņskis, Sebastjans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] qnq09tbfm14v3pd3kashac2llq3wj01 4536967 4536965 2026-10-17T07:28:19Z Makenzis 56205 https://www.national-football-teams.com/player/75466/Sebastian_Szymanski.html 4536967 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|10}} | birth_place = | caps1 = 23 | caps2 = 65 | caps3 = 77 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw|Legia Warsaw II]] | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Bjala Podlaska}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals1 = 5 | goals2 = 7 | goals3 = 8 | height = 174 | image = Sebastian Szymanski.jpg | caption = Sebastjans Šimaņskis 2023. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}} | name = | playername = Sebastjans Šimaņskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2016—2019 | years3 = 2019—2023 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 16 | nationalcaps6 = 55 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalteam6 = {{fb|POL}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalyears5 = 2017—2019 | nationalyears6 = 2021— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 29 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years5 = 2023—2026 | caps5 = 86 | goals5 = 14 | years6 = 2026— | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps6 = 20 | goals6 = 2 }} '''Sebastjans Šimaņskis''' ({{Val|pl|Sebastian Szymański}}; dzimis {{Dat|1999|5|10}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Šimaņskis spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Iepriekš Šimaņskis ir spēlējis Polijas komandā ''[[Legia Warsaw]]'', Krievijas komandā [[FC Dynamo Moscow|''Dynamo Moscow'']], Nīderlandes komandā ''[[Feyenoord]]'' un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']]. [[Polijas futbola izlase]]s rindās Šimaņskis debitēja 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Legia Warsaw''' * [[Ekstraklasa]]: 2016—17, 2017—18 * [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2017—18 '''Feyenoord''' * [[Eredivisie]]: 2022—23 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2025 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šimaņskis, Sebastjans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] o2w98dl35i9rfu8z3cwih670i81g671 0 548500 4536733 3910131 2026-10-16T17:55:00Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536733 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Emīlija Grīna Bolča | vārds_orig = ''Emily Greene Balch'' | attēls = EmilyGreeneBalch.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1867 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Masačūsetsa|Bostona}} | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Masačūsetsa|Keimbridža}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = ekonomiste, socioloģe, miera aktīviste, rakstniece | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = AIJJR-FG-F-1-22-1925-E Balch-signature.jpg | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Emīlija Grīna Bolča''' ({{val|en|Emily Greene Balch}}, {{izrunā|bɔltʃ}}; dzimusi {{dat|1867|1|8}}, mirusi {{dat|1961|1|9}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] ekonomiste, socioloģe, profesore, kā arī miera aktīviste. 1946. gadā viņa ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]; tajā brīdī viņa bija goda prezidente [[Starptautiskā Sieviešu līga par mieru un brīvību|Starptautiskajā Sieviešu līgā par mieru un brīvību]]. Iegūto naudas balvu par Nobela prēmiju viņa ziedoja pašas vadītajai organizācijai. Miera veicināšanas kustībā viņa iesaistījās jau ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bolča, Emīlija Grīna}} [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ekonomisti]] [[Kategorija:ASV sociologi]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] e9ol5fraruk5eirb068ubxuvjm2laho 0 548567 4536737 3914027 2026-10-16T17:55:46Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536737 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Elizabete Blekbērna | vārds_orig = ''Elizabeth Blackburn'' | attēls = Elizabeth Blackburn CHF Heritage Day 2012 Rush 001.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Austrālija|Tasmanija|Hobārta}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ubl|{{AUS}}|{{USA}} (no 2003. gada)}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = {{ubl|[[citoģenētika]]|[[molekulārā bioloģija]]|[[bioķīmija]]}} | grāds = | darba_vietas = {{ubl|[[Oksfordas Universitāte]]|[[Kalifornijas Universitāte (Berkli)]]|[[Kalifornijas Universitāte (Sanfrancisko)]]}} | akad_amats = | alma_mater = {{ubl|[[Dārvina koledža]]|[[Melnburnas Universitāte]]|[[Kembridžas Universitāte]]}} | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] (2009) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Elizabete Helēna Blekbērna''' ({{val|en|Elizabeth Helen Blackburn}}; dzimusi {{dat|1948|11|26}}) ir [[Austrālija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] molekulārā bioloģe un bioķīmiķe. 2009. gadā viņa kopā ar [[Kerola Greidere|Kerolu Greideri]] un [[Džeks Šostaks|Džeku Šostaku]] ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizoloģijā vai medicīnā]] "par atklājumu, kā [[hromosoma]]s aizsargā [[telomēri]] un [[telomerāze]]s enzīms".<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.nobelprize.org/prizes/medicine/2009/summary/ | title= The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2009 | publisher= nopelbrize.org | language= en | quote= for the discovery of how chromosomes are protected by telomeres and the enzyme telomerase}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Austrālija-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blekbērna, Elizabete}} [[Kategorija:Austrālijas biologi]] [[Kategorija:ASV biologi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] 4prr8xek2rlhb54v6m6yu1r4g9g11o9 0 548958 4536761 4481082 2026-10-16T18:18:48Z Bendžamins 76862 4536761 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|30}} | birth_place = | caps1 = 106 | caps2 = 25 | caps3 = 66 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Maroka}} [[Fath Union Sport|FUS Rabat]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Dijon FCO|Dijon]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | countryofbirth = {{vieta|Maroka|Kenitra}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | goals1 = 7 | goals2 = 4 | goals3 = 5 | height = 190 | image = Nayef Aguerd vs Niger, 5 Sept 2025.jpg | caption = Nājifs Agerds 2025. gadā | nationalcaps2 = 64 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Marokas U23 | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalyears2 = 2016— | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Nājifs Agerds | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2014—2018 | years2 = 2018—2020 | years3 = 2020—2022 | years4 = 2022—2025 | caps4 = 41 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | goals4 = 3 | goals5 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 21 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years6 = 2025— | caps6 = 22 | goals6 = 1 }}'''Nājifs Agerds''' ({{Val|ar|نايف أكرد}}, {{Val|ber|ⵏⴰⵢⴼ ⴰⴳⵕⴹ}}; dzimis {{Dat|1996|3|30}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Agerds spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Marseļas "Olympique"]]. Iepriekš spēlējis Marokas komandā [[Fath Union Sport|''FUS Rabat'']], Francijas komandās [[Dijon FCO|''Dijon'']] un [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']], Anglijas komandā [[West Ham United FC|''West Ham United'']] un Spānijas komandā [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]]. Marokas futbola izlases rindās debitējis 2016. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''FUS Rabat''' * [[Botola]]: 2015—16 * [[Marokas kauss futbolā|Marokas kauss]]: 2013—14 '''West Ham United''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]] '''Maroka''' * [[ Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Agerds, Nājifs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dijon FCO spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2thpicmswyad8nelu1r3y5v3obfrofn 0 549237 4536770 4481081 2026-10-16T18:44:53Z Bendžamins 76862 4536770 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Abde Ezalzūlī | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|12|17}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 21 | caps3 = 21 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Hércules CF|Hércules B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Hércules CF|Hércules]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | countryofbirth = {{vieta|Maroka|Beni Mellala}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | goals1 = 5 | goals2 = 2 | goals3 = 3 | height = 177 | image = Abdessamad Ezzalzouli Morocco v Norway 7 June 2026-38.jpg | caption = Abde Ezalzūlī 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Marokas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Maroka}} Marokas U23 | nationalyears2 = 2023 | nationalyears1 = 2019—2021 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 40 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|MAR}} | nationalyears3 = 2022— | years4 = 2021—2023 | caps4 = 12 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 28 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years6 = 2023— | caps6 = 92 | goals6 = 15 }}'''Abdesamads Ezalzūlī''' ({{Val|ar|الزلزولي‎ عبد الصمد}}; dzimis {{Dat|2001|12|17}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Ezalzulī pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Betis]]''. Savu karjeru sācis [[Hércules CF|''Hércules'']] komandā. 2021. gadā pievienojies [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. 2022—2023. gada sezonā ticis izīrēts [[CA Osasuna|''Osasuna'']]. Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Maroka''' * [[ Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Ezalzūlī, Abde}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Hércules CF spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Marokas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] ar8ymazuitookij3v3ut5gsjdnyd3j7 0 549760 4536762 4171708 2026-10-16T18:20:58Z Bendžamins 76862 4536762 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|15}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 24 | caps3 = 52 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Royal Excel Mouscron|Mouscron]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Tubize-Braine|Tubize]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Royal Excel Mouscron|Mouscron]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Otrāža}} | currentclub = {{flaga|AAE}} [[Khor Fakkan Club|Khor Fakkan]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 14 | height = 189 | image = Amellah (cropped).jpg | caption = Selīms Amalāhs 2023. gadā | nationalgoals1 = 4 | nationalteam1 = {{fb|MAR}} | nationalyears1 = 2019— | nationalcaps1 = 31 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Selīms Amalāhs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2019 | years4 = 2019—2023 | caps4 = 80 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | goals4 = 24 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 32 | goals5 = 5 | clubs6 = {{īre}} {{Flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 20 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|AAE}} [[Khor Fakkan Club|Khor Fakkan]] | years7 = 2025— | caps7 = 6 | goals7 = 1 }}'''Selīms Amalāhs''' ({{Val|ar|سليم أملاح}}, {{Val|ber|ⵙⴰⵍⵉⵎ ⴰⵎⴰⵍⵍⴰⵃ}}; dzimis {{Dat|1996|11|15}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Amalāhs spēlē [[AAE Pro līga]]s komandā ''[[Khor Fakkan Club|Khor Fakkan]]''. Iepriekš pārstāvējis Beļģijas komandas [[Royal Excel Mouscron|''Mouscron'']], [[Royale Union Tubize-Braine|''Tubize'']] un ''[[Standard Liege]]'', kā arī Spānijas komandās [[Valencia CF|''Valencia'']] un ''[[Real Valladolid]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Amalāhs, Selīms}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Eno dzimušie]] [[Kategorija:Ljēžas "Standard" spēlētāji]] [[Kategorija:Royal Excel Mouscron spēlētāji]] d96j6ukatfl3mz2euvbnf4z5usjucc3 0 553044 4537058 4494932 2026-10-17T11:43:13Z Vylks 50297 4537058 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Domeniko Tedesko | image = Domenico Tedesco 2019.jpg | caption = Domeniko Tedesko 2019. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|12}} | height = 178 | birth_place = {{vieta|Itālija|Rosāno}} | currentclub = | manageryears1 = 2017 | managerclubs1 = {{flaga|GER}} [[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]] | manageryears2 = 2017—2019 | managerclubs2 = {{flaga|GER}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | manageryears3 = 2019—2021 | managerclubs3 = {{flaga|RUS}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | manageryears4 = 2021—2022 | managerclubs4 = {{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] | manageryears5 = 2023—2025 | managerclubs5 = {{fb|BEL}} | manageryears6 = 2025—2026 | managerclubs6 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | manageryears7 = 2026 | managerclubs7 = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] }} '''Domeniko Tedesko''' ({{val|it|Domenico Tedesco}}; dzimis {{dat|1985|9|12}}) ir [[Itālija]]s un [[Vācija]]s [[Futbols|futbola]] treneris. Karjeras laikā vadījis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubus ''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]'' un ''[[RB Leipzig]]'', strādājis arī [[Krievija|Krievijā]] un [[Turcija|Turcijā]], bijis [[Beļģijas futbola izlase]]s galvenais treneris. 2026. gadā neilgu laiku bija [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' galvenais treneris. Dzimis Itālijā, ar ģimeni divu gadu vecumā pārcēlies uz Vāciju. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu biznesa inženierijā un maģistra grādu inovāciju vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rbleipzig.com/news/2021-2022/good-to-know-domenico-tedesco/ |title=Good to know: Domenico Tedesco |date={{dat|2021|12|10|N|bez}} |website=rbleipzig.com |language=de |access-date={{dat|2023|10|15||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņam ir Vācijas un Itālijas dubultpilsonība. Profesionāli futbolu nav spēlējis, tikai jauniešu un amatieru komandās. == Trenera karjera == {{dat|2008|7|1||bez}} Tedesco sāka strādāt ''[[VfB Stuttgart]]'' jaunatnes nodaļā par trenera asistentu Tomasa Šneidera vadībā. No 2013. gada viņš bija Štutgartes kluba U-17 komandas trenera asistents, bet sezonas gaitā tika paaugstināts par U-17 komandas galveno treneri. 2014.—2015. gada sezonas beigās viņš pameta Štutgarti, lai kļūtu par ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' jauniešu treneri. Pirms 2016.—2017. gada sezonas viņš kļuva par U-19 komandas treneri. 2017. gada martā Tedesko tika apstiprināts par [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] kluba ''[[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]]'' galveno treneri. Tobrīd komanda bija pēdējā vietā līgā, bet sezonu izdevās noslēgt 14. vietā, izglābjoties no izkrišanas. Pirms [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.—2018. gada sezonas]] Tedesko kļuva par [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] kluba ''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]'' galveno treneri. Viņš palīdzēja ''Schalke'' sasniegt otro vietu Bundeslīgā savā pirmajā sezonā komandas vadībā. Pēc sagrāves pret ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' [[UEFA Čempionu līga]]s astotdaļfinālā ar 0:7 un septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas viņš {{dat|2019|3|14||bez}} tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14032019-schalke_pec_0_7_atlaiz_galveno_treneri_te |title="Schalke" pēc 0:7 atlaiž galveno treneri Tedesko |date={{dat|2019|3|14|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> {{dat|2019|10|14||bez}} Tedesko tika iecelts par Krievijas kluba [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] galveno treneri, parakstot līgumu līdz 2021. gada jūnijam. 2020.—2021. gada sezonā sasniedza otro vietu [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgā]]. Beidzoties līgumam, viņš klubu atstāja. 2021. gada decembrī kļuva par Bundeslīgas kluba ''[[RB Leipzig]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/09122021-tedesko_klust_par_jauno_leipzig_galveno_t?page=0 |title=Tedesko kļūst par jauno ''Leipzig'' galveno treneri |date={{dat|2021|12|9|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada sezonā]] viņa vadībā komanda sasniedza Eiropas līgas pusfinālu. 2022. gadā ar Leipcigas komandu izcīnīja [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]], finālā pieveicot ''[[SC Freiburg]]''. Neskatoties uz veiksmīgo pirmo sezonu, 2022.—2023. gada sezona sākās ar vairākiem neapmierinošiem rezultātiem, un viņš {{dat|2022|9|7||bez}} tika atlaists pēc 1:4 zaudējuma Čempionu līgas spēlē pret [[Doneckas "Šahtar"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/07092022-leipzig_pec_zaudejuma_pret_shakhtar_atlai |title=''Leipzig'' pēc zaudējuma pret ''Shakhtar'' atlaiž galveno treneri |date={{dat|2022|9|7|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> 2023. gada februārī Tedesko tika apstiprināts par [[Beļģijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/08022023-tedesko_klust_par_jauno_belgijas_futbola_ |title=Tedesko kļūst par jauno Beļģijas futbola izlases galveno treneri |date={{dat|2023|2|8|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|10|15||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Beļģija izstājās jau astotdaļfinālā, kur piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijai]]. 2025. gada janvārī [[Beļģijas Futbola asociācija]] atbrīvoja viņu no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belgium-part-ways-with-coach-domenico-tedesco-2025-01-17/|title=Belgium part ways with coach Domenico Tedesco after Euro 2024 campaign |date=17 January 2025|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|website=reuters.com|language=en}}</ref> 2025. gada septembrī viņš kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandas [[Stambulas "Fenerbahçe"]] galveno treneri. 2026. gada janvārī izcīnīja Turcijas Superkausu. Tomēr tā paša gada aprīlī pēc 0:3 zaudējuma [[Stambulas "Galatasaray"]] viņš tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribalfootball.com/article/soccer-super-lig-fenerbahce-sack-domenico-tedesco-after-devastating-galatasaray-defeat-141c2bc2-202a-4fa4-a187-9d3075cc3aa2|title=Fenerbahce sack Domenico Tedesco after devastating Galatasaray defeat|date=27 April 2026|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|website=tribalfootball.com|language=en}}</ref> 2026. gada jūnijā Tedesko tika apstiprināts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/en/domenico-tedesco-is-the-new-head-coach-of-bologna/|title=Domenico Tedesco is the new Head Coach of Bologna|date=2 June 2026|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}|website=bolognafc.it|language=en}}</ref> Tomēr jau pēc četrām spēlēm sezonas sākumā, kad tika izcīnīts tikai viens punkts A sērijā, klubs viņu atlaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/bologna-replace-tedesco-after-just-four-matches-with-ex-fiorentina-atalanta-2026-09-16/|title=Bologna replace Tedesco after just four matches with ex-Fiorentina, Atalanta manager|date=2 June 2026|access-date={{dat|2026|10|17||bez}}|website=reuters.com|language=en}}</ref> == Sasniegumi == ;''RB Leipzig'' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 ;''Fenerbahçe'' * Turcijas Superkauss: 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Tedesko, Domeniko}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalabrijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] 15en6o9xkux2p9mv1zceequv3gips94 0 554310 4537006 3955132 2026-10-17T08:44:45Z Treisijs 347 4537006 wikitext text/x-wiki '''Santarosa''' (''Santa Rosa'') var būt: * [[Santarosa (Laguna)|Santarosa]] — pilsēta Filipīnās; * [[Santarosa (Argentīna)|Santarosa]] — pilsēta Argentīnā; * [[Santarosa (Brazīlija)|Santarosa]] — pilsēta Brazīlijā; * [[Santarosa (departaments)|Santarosa]] — Gvatemalas departaments; * [[Santarosa (ASV)|Santarosa]] — pilsēta ASV, Kalifornijā. {{nozīmju atdalīšana}} o1n5sd75ag2e1052tyilcqnxs3xzeuv 0 554398 4536740 3945287 2026-10-16T17:56:26Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536740 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Nikolāss Blūmbergens | vārds_orig = ''Nicolaas Bloembergen'' | attēls = Nicolaas Bloembergen 1981.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Blūmbergens 1981. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Nīderlande|Dordrehta}} | m_dat_alt = | m_gads = 2017 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Arizona|Tūsona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ubl|{{NED}}|{{USA}}}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = {{ubl|[[Leidenes Universitāte]]|[[Hārvarda Universitāte]]}} | zinātne = [[kvantu fizika]], [[optika]], [[lāzeru spektroskopija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (1981) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nikolāss Blūmbergens''' ({{val|nl|Nicolaas Bloembergen}}; dzimis {{dat|1920|3|11}}, miris {{dat|2017|9|5}}) bija [[Nīderlande]]s, vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]], fiziķis. Viņa zinātniskā darbība ir saistīta ar [[nelineārā optika|nelineāro optiku]] un [[lāzera spektroskopija|lāzera spektroskopiju]]. Strādājis arī kā profesors [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]. 1981. gadā kopā ar [[Artūrs Šavlovs|Artūru Šavlovu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] “par viņu ieguldījumu [[lāzeru spektroskopija]]s attīstībā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= The Nobel Prize in Physics 1981 | publisher= Nobel Foundation |url= https://www.nobelprize.org/prizes/physics/1981/summary/ | quote= for their contribution to the development of laser spectroscopy | language= en}}</ref> Šajā pašā gadā Nobela prēmiju vēl saņēma [[Kajs Sīgbāns]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{Nīderlande-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blūmbergens, Nikolāss}} [[Kategorija:Nīderlandiešu fiziķi]] [[Kategorija:ASV fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] gq46i5rmjcw6xht896rq5kz2mr6dhbe 0 554629 4537047 4249617 2026-10-17T10:57:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4537047 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2005|3|12|N}} |attēls = Ogres novada domes vēlēšanas 2005.svg |izmērs = 300px |pašvaldība = [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novads]] |dome = [[Ogres novada dome]] |deputāti = 13 |uzvarētāji = [[Ogres novadam|ON]] (4) |citas partijas = [[Jaunais laiks|JL]] (3)<br/>[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] (1)<br/>[[Tautas partija|TP]] (1)<br/>[[Latvijas ceļš|LC]] (1)<br />[[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|PCTVL]] (1)<br />[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (1)<br/>[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] (1) |balsstiesīgie = 19 484 |vēlētāji = 9 952 (51,08% aktivitāte) |kandidāti = 158 |saraksti = 13 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2005. gads|2005]]. gada [[Ogres rajons|Ogres rajona]] [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||3|12}} [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās [[Ogres novada dome|Ogres novada domē]] tika ievēlēti 13 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 13 kandidātu saraksti, kas veidoti no 158 kandidātiem. Ogres novadā vēlēšanas notika 9 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "[[Ogres novadam]]" (31,42%), bet kopā novada domē iekļuva 8 no 13 sarakstiem. Ogres novada domes vēlēšanās piedalījās 9 952 vēlētāji jeb 51,08% no balsstiesīgajiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''Ievēlēti''' |- | 1 |align=left| [[Latvijas Zaļā partija]] | 9 |align=left| [[Sandra Upeniece]] | 484 | 1 |- | 2 |align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] | 14 |align=left| [[Vita Puķe]] | 1009 | 1 |- | 3 |align=left| [[Latvijas Zemnieku savienība]] | 6 |align=left| [[Jāzeps Janiševs]] | 295 | 0 |- | 4 |align=left| [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] | 6 |align=left| [[Tatjana Ivakina]] | 487 | 1 |-bgcolor="gold" | 5 |align=left| [[Ogres novadam]] | 16 |align=left| [[Edvīns Bartkevičs]] | 3099 | 4 |- | 6 |align=left| [[Jaunais centrs]] | 14 |align=left| [[Aivars Balodis]] | 221 | 0 |- | 7 |align=left| [[Latvijas ceļš]] | 13 |align=left| [[Pēteris Dimants]] | 517 | 1 |- | 8 |align=left| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | 16 |align=left| [[Gunārs Kārkliņš]] | 435 | 1 |- | 9 |align=left| [[Tautas partija]] | 16 |align=left| [[Juris Tukišs]] | 518 | 1 |- | 10 |align=left| [[Tautas saskaņas partija]] | 7 |align=left| [[Jānis Balodis (politiķis)|Jānis Balodis]] | 143 | 0 |-bgcolor="silver" | 11 |align=left| [[Jaunais laiks]] | 15 |align=left| [[Ludvigs Tribockis]] | 1976 | 3 |- | 12 |align=left| [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] | 13 |align=left| [[Raimonds Pabrieža]] | 334 | 0 |- | 13 |align=left| [[Latvijas Pirmā partija]] | 13 |align=left| [[Sandra Bondarevska]] | 343 | 0 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Edvīns Bartkevičs]] | rowspan=4 | [[Ogres novadam]]<ref>[https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250710033243/https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis |date={{dat|2025|07|10||bez}} }}, aplūkots {{dat|2023|11|5}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Raimonds Javoišs]] |- |align=center| 3 | [[Ludmila Sokolova]] |- |align=center| 4 | [[Jānis Latišs]] |- |align=center| 5 | [[Ludvigs Tribockis]] | rowspan=3 | [[Jaunais laiks]] |- |align=center| 6 | [[Ilga Vecziediņa]] |- |align=center| 7 | [[Georgs Gutpelcs]] |- |align=center| 8 | [[Vita Puķe]] | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |- |align=center| 9 | [[Juris Tukišs]] | [[Tautas partija]] |- |align=center| 10 | [[Pēteris Dimants]] | [[Latvijas ceļš]] |- |align=center| 11 | [[Vladimirs Paškovičs]] | [[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] |- |align=center| 12 | [[Arvis Auziņš]] | [[Latvijas Zaļā partija]] |- |align=center| 13 | [[Gunārs Kārkliņš]] | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20250710033243/https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis Vēlēšanu rezultāti] * [https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.PV2005_AKTIVITATE.vel_iec_pagastiem?nr2=7402 Balsotāju aktivitāte] {{Ogres novada domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2005}} [[Kategorija:2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Ogres novads]] [[Kategorija:Ogres novada dome]] pdn0f5u0pfodwmn58zxpjb2a8fwk59z 0 554756 4537046 4249599 2026-10-17T10:57:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4537046 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2005|3|12|N}} |attēls = Lielvārdes novada domes vēlēšanas 2005.svg |izmērs = 300px |pašvaldība = [[Lielvārdes novads]] |dome = [[Lielvārdes novada dome]] |deputāti = 11 |uzvarētāji = {{krāsa|#82D8D8}} [[Latvijas ceļš|LC]] (5) |citas partijas = {{krāsa|#24375B}} [[Jaunais laiks|JL]] (2)<br/>{{krāsa|#EFC800}} [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] (1)<br/>{{krāsa|#8D0000}} [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] (1)<br/>{{krāsa|#EF9D48}} [[Tautas partija|TP]] (1)<br />{{krāsa|#3f6443}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (1) |balsstiesīgie = 5 361 |vēlētāji = 2 637 (49,19% aktivitāte) |kandidāti = 65 |saraksti = 7 |pag_vēl = |nak_vēl = [[2009. gada Lielvārdes novada domes vēlēšanas|2009]] |atjaunots = {{Dat|2025|3|26}} }} '''[[2005. gads|2005]]. gada [[Ogres rajons|Ogres rajona]] [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||3|12}} [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Lielvārdes novada domē tika ievēlēti 11 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 7 kandidātu saraksti, kas veidoti no 65 kandidātiem. Lielvārdes novadā vēlēšanas notika 3 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Latvijas ceļš]] (1281 balss), bet kopā novada domē iekļuva 6 no 7 sarakstiem. Lielvārdes novada domes vēlēšanās piedalījās 2 637 vēlētāji jeb 49,19% no balsstiesīgajiem. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| [[Latvijas ceļš]] | 14 |align=left| [[Aivars Troska]] | 1281 | 5 |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | 8 |align=left| [[Jānis Paeglītis]] | 219 | 1 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Tautas partija]] | 12 |align=left| [[Donats Škapars]] | 203 | 1 |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[Jaunais laiks]] | 11 |align=left| [[Ainars Puķītis]] | 396 | 2 |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] | 8 |align=left| [[Vita Saratova]] | 297 | 1 |- | 6 |align=left| [[Latvijas Zemnieku savienība]] | 4 |align=left| [[Biruta Jeļeckiha]] | 79 | 0 |-bgcolor="silver" | 7 |align=left| [[Latvijas Zaļā partija]] | 8 |align=left| [[Sigita Caune]] | 126 | 1 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Aivars Troska]] | rowspan=5 | [[Latvijas ceļš]]<ref>[https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250710033243/https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis |date={{dat|2025|07|10||bez}} }}, aplūkots {{dat|2023|11|6}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Andis Pētersons]] |- |align=center| 3 | [[Eduards Zvirgzds]] |- |align=center| 4 | [[Antonijs Kleperis]] |- |align=center| 5 | [[Kārlis Krūmiņš (politiķis, Lielvārde)|Kārlis Krūmiņš]] |- |align=center| 6 | [[Ainars Puķītis]] | rowspan=2 | [[Jaunais laiks]] |- |align=center| 7 | [[Aigars Kruvesis]] |- |align=center| 8 | [[Vita Saratova]] | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |- |align=center| 9 | [[Vitālijs Viesiņš]] | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |- |align=center| 10 | [[Iluta Mistre]] | [[Tautas partija]] |- |align=center| 11 | [[Anna Medne]] | [[Latvijas Zaļā partija]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20250710033243/https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis Vēlēšanu rezultāti] * [https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.PV2005_AKTIVITATE.vel_iec_pagastiem?nr2=7414 Balsotāju aktivitāte] {{Lielvārdes novada domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2005}} [[Kategorija:2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Lielvārdes novads]] 11qh0otl0cwvrd70xm25stcf12uitx3 2 556490 4537023 3989699 2026-10-17T09:50:05Z Ansony89 119017 4537023 wikitext text/x-wiki {{#Babel:en-4|ja-2|fr-1|lv-0}} Come see me on [http://en.wikipedia.org/wiki/User:Ansony89 English Wikipedia]. ou3lfyqphi7gdfrgowxdji5u68q6wfd 0 569600 4537057 4528749 2026-10-17T11:36:31Z Vylks 50297 /* Trenera karjera */ 4537057 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rafaēle Palladīno | image = IMG Palladino Atalanta.jpg | caption = Rafaēle Palladīno 2025. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|17}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Munjāno di Napoli}} | height = 182 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]] | youthyears2 = 2002—2004 | youthclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years1 = 2001—2002 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]] | caps1 = 8 | goals1 = 1 | years2 = 2004—2008 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | caps2 = 51 | goals2 = 10 | years3 = 2004—2005 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|Itālija}} [[Salernitana Calcio 1919|Salernitana]] | caps3 = 39 | goals3 = 15 | years4 = 2005—2006 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Itālija}} [[A.S. Livorno Calcio|Livorno]] | caps4 = 22 | goals4 = 2 | years5 = 2008—2011 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps5 = 58 | goals5 = 7 | years6 = 2011—2015 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]] | caps6 = 70 | goals6 = 11 | years7 = 2015—2017 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[F.C. Crotone|Crotone]] | caps7 = 41 | goals7 = 6 | years8 = 2017—2018 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps8 = 16 | goals8 = 0 | years9 = 2018 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]] | caps9 = 6 | goals9 = 0 | years10 = 2019 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Monza|Monza]] | caps10 = 0 | goals10 = 0 | totalcaps = 299 | totalgoals = 52 | nationalyears1 = 2003 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2003—2004 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U20 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2005—2007 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 4 | nationalyears4 = 2007—2009 | nationalteam4 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | manageryears1 = 2020—2021 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] (U15) | manageryears2 = 2021—2022 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] (U19) | manageryears3 = 2022—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Monza|Monza]] | manageryears4 = 2024—2025 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | manageryears5 = 2025—2026 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | manageryears6 = 2026— }} '''Rafaēle Palladīno''' ({{val|it|Raffaele Palladino}}; dzimis {{dat|1984|4|17}}) ir itāļu [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Kopš 2026. gada Palladīno ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' galvenais treneris. Trenera karjeras laikā vadījis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubus ''[[AC Monza|Monza]]'', ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' un ''[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]''. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru sāka ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' klubā. Vēlāk pārstāvēja [[Turīnas "Juventus"]], 2007. gadā tā sastāvā kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uzvarētāju, palīdzot komandai atgriezties [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. No 2008. līdz 2011. gadam spēlēja ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'' rindās. Karjeras turpinājumā pārstāvēja arī [[Parma F.C.|Parma]] un ''[[F.C. Crotone|Crotone]]''. 2018. gadā spēlēja B sērijas vienībā ''[[Spezia Calcio|Spezia]]''. Karjeras noslēgumā pievienojās ''[[AC Monza]]'', kad tā spēlēja C sērijā. 2003. gadā kļuva par Eiropas U-19 čempionu, pārstāvot Itālijas U-19 izlasi. [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]] debitēja {{dat|2007|11|21||bez}} ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' kvalifikācijas spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]]. Itālijas izlasē aizvadījis trīs spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=26782 |title=Raffaele Palladino - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām palika klubā ''[[AC Monza]]'' kā jauniešu komandu treneris. 2021. gada jūlijā sāka vadīt Moncas kluba ''Primavera'' (U-19) komandu. {{dat|2022|9|13||bez}} tika apstiprināts par ''AC Monca'' pirmās komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Comunicato Ufficiale: Palladino Nuovo Allenatore Della Prima Squadra | url=https://www.acmonza.com/it/news/3881/ |website=acmonza.com |language=en |date={{dat|2022|9|13|N|bez}}|access-date={{dat|2024|4|22||bez}}}}</ref> [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]], kas komandai bija pirmā A sērijā, Palladīno palīdzēja klubam izvairīties no izkrišanas un 2023. gada jūnijā pagarināja līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Monza-Palladino, ufficiale il rinnovo: l'allenatore ha firmato fino a giugno 2024 | url=https://sport.sky.it/calciomercato/2023/06/02/monza-palladino-rinnovo-news |website=sport.sky.it |language=en |date={{dat|2023|6|2|N|bez}}|access-date={{dat|2024|4|22||bez}}}}</ref> {{dat|2024|6|4||bez}} Palladīno tika apstiprināts par ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raffaele Palladino è il nuovo allenatore della Fiorentina |url=http://www.acffiorentina.com/it/news/tutte/extra/2024-06-04/raffaele-palladino-e-il-nuovo-allenatore-della-fiorentina |access-date={{dat|2024|9|21||bez}} |website=acffiorentina.com |language=it |archive-date={{dat|2024|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240605131459/https://www.acffiorentina.com/it/news/tutte/extra/2024-06-04/raffaele-palladino-e-il-nuovo-allenatore-della-fiorentina }}</ref> Pēc sezonas, kurā komanda izcīnīja 6. vietu A sērijā, pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. 2025. gada novembrī kļuva par [[Bergamo "Atalanta"]] galveno treneri, parakstot līgumu līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Official: Atalanta appoint Palladino as new head coach | url=https://football-italia.net/official-atalanta-appoint-palladino-head-coach/ |website=football-italia.net |language=en |date={{dat|2025|11|11|N|bez}}|access-date={{dat|2025|11|22||bez}}}}</ref> Komanda 2025.—2026. gada A sērijas sezonu noslēdza 7. vietā, bet Palladīno tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Club and Head Coach Part Ways | url=https://en.atalanta.it/news/raffaele-palladino-is-no-longer-atalanta-head-coach |website=atalanta.it |language=en |date={{dat|2026|6|9|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> 2026. gada 16. septembrī viņš tika apstiprināts par jauno ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' galveno treneri un parakstīja līgumu līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/nota-del-club-45/ |title=Nota del Club |date={{dat|2026|9|16|N|bez}} |access-date={{dat|2026|10|17||bez}}|website=bolognafc.it|language=it}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Palladīno, Rafaēle}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kampānijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:A.S. Livorno Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:F.C. Crotone spēlētāji]] [[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:AC Monza spēlētāji]] 2hb2whwm6svj4v8wsb7cserqfjcnk7e 0 576086 4536897 4493396 2026-10-17T04:42:07Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536897 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Infant-mortality.svg|thumb|Zīdaiņu mirstības rādītāji pasaulē 2017. gadā]] '''Zīdaiņu mirstības līmenis''' ir statistisks rādītājs, kas parāda [[Zīdainis|zīdaiņu]] (parasti jaunāku par vienu gadu vecumu) [[Nāve|nāves]] gadījumu skaitu uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem noteiktā laika posmā, parasti gada laikā. Šis rādītājs ir būtisks veselības aprūpes kvalitātes un sociālekonomisko apstākļu indikators. Zīdaiņu mirstības līmeni ietekmē dažādi faktori, tostarp mātes veselības aprūpe, pieejamība un kvalitāte dzemdību un pēcdzemdību aprūpei, [[Vakcinācija|vakcinācijas]] programma, kā arī pieejamība tīram ūdenim un pietiekamam [[Uzturs|uzturam]]. Zīdaiņu mirstības līmenis var ievērojami atšķirties atkarībā no valsts un reģiona. Augsts zīdaiņu mirstības līmenis bieži liecina par problēmām [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] sistēmā un var norādīt uz nepilnībām veselības izglītības, uztura, sanitārijas un mātes aprūpes jomā. Savukārt zems zīdaiņu mirstības līmenis parasti liecina par augstu veselības aprūpes kvalitāti un labiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Pimērām, pēdējos gados [[Latvija|Latvijā]] zīdaiņu mirstības līmenis ir samazinājies, saskaņā ar [[Pasaules Banka|Pasaules Bankas]] datiem, 2021. gadā zīdaiņu mirstības līmenis Latvijā bija aptuveni 2,9 nāves gadījumi uz 1000 dzīvi dzimušajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genderdata.worldbank.org/en/indicator/sp-dyn-imrt-in|title=Mortality rate, infant (per 1,000 live births)|website=World Bank Gender Data Portal|access-date=2024-07-22|language=en}}</ref> Šis rādītājs ir salīdzinoši zems un tuvs rādītājiem citās [[Attīstītās valstis|attīstītajās valstīs]]. Eiropā zīdaiņu mirstības līmenis parasti ir zems, jo daudzās valstīs ir labi attīstītas veselības aprūpes sistēmas. Piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Islande|Islandē]] šis līmenis ir viens no zemākajiem pasaulē, bieži vien zem 2 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem. [[Attēls:Infant Mortality Rate by Region 1950-2050.png|thumb|Zīdaiņu mirstības līmenis pa pasaules reģioniem]] Daudzās attīstības valstīs zīdaiņu mirstības līmenis joprojām ir augsts. Piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Iedzīvotāji]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] k4uvxxywhyaetyqk93owo6drho0npb2 0 579038 4536895 4159372 2026-10-17T04:41:21Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Bērnība]]; pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536895 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Infant formula.jpg|thumb|Mākslīgais piena maisījumis]] '''Mākslīgais piena maisījums''' ir rūpnieciski ražots [[produkts]], kas paredzēts [[Zīdainis|zīdaiņu]] barošanai, ja [[mātes piens]] nav pieejams, nav pietiekamā daudzumā vai ir kontrindicēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/maksligie-piena-maisijumi--butisks-ir-sastavs-5423/|title=Mākslīgie piena maisījumi — būtisks ir sastāvs|website=www.doctus.lv|access-date=2024-10-18|date=2018-08-13|language=lv}}</ref> Tas tiek izgatavots, lai maksimāli līdzinātos mātes pienam gan uzturvērtības, gan sastāva ziņā, un nodrošinātu bērnam nepieciešamās [[barības vielas]], lai atbalstītu viņa augšanu un attīstību pirmajos dzīves mēnešos. Mākslīgais piena maisījums ir izstrādāts, ņemot vērā zīdaiņa specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]. Galvenā maisījuma bāze var būt [[Piens|govs piens]], kas tiek modificēts, lai būtu vieglāk sagremojams zīdaiņiem, vai arī [[sojas piens]] vai citas alternatīvas tiem bērniem, kuriem ir [[alerģija]] pret govs piena olbaltumvielām vai [[Laktoze|laktozes]] nepanesība. Pastāv vairāki mākslīgā piena maisījumu veidi, piemēram, maisījumi jaundzimušajiem, īpaši pielāgoti priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem vai zīdaiņiem ar specifiskām veselības vajadzībām, hipoalerģiski maisījumi, kas samazina alerģijas risku, un sojas maisījumi. Tāpat ir pieejami arī speciālie maisījumi, kas ir piemēroti bērniem ar [[Kuņģa-zarnu trakts|kuņģa-zarnu trakta]] traucējumiem vai specifiskiem [[Metabolisms|metabolisma]] traucējumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] [[Kategorija:Piens]] 39tbpehgidsysijplox6jage2yihkt8 0 579643 4536806 4180202 2026-10-16T19:15:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536806 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vestvolisitija | official_name = ''West Valley City'' | motto = "Progress, kā solīts"<br />({{val|en|Progress as promised}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.wvc-ut.gov/1168/About-Us|title=About Us|publisher=West Valley City, Utah|access-date={{dat|2018|8|14|L|bez}}|archive-date={{dat|2018|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180814232728/https://www.wvc-ut.gov/1168/About-Us}}</ref> | settlement_type = [[Pilsēta]] | image_skyline = E Center outside 2002.jpg | image_caption = ''[[Maverick Center]]'' Vestvolisitijā, kur bāzējas [[hokejs|hokeja]] komanda ''[[Utah Grizzlies]]'' un [[basketbols|basketbola]] komanda ''[[Salt Lake City Stars]]'' | image_flag = Flag of West Valley City, Utah.svg | image_seal = Seal of West Valley City, Utah.png | pushpin_map = ASV#Jūta | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{karogs|ASV}} | subdivision_name1 = {{karogs|Jūta}} | subdivision_name2 = [[Sālsezera apgabals]] | established_title = Dibināta | established_date = 1847. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = Kopš 1980. gada | area_total_km2 = 92.92 | area_footnotes = <ref name="CenPopGazetteer2019">{{Tīmekļa atsauce|title=2019 U.S. Gazetteer Files|url=https://www2.census.gov/geo/docs/maps-data/data/gazetteer/2019_Gazetteer/2019_gaz_place_49.txt|publisher=United States Census Bureau|access-date={{dat|2020|8|7|L|bez}}}}</ref> | population_as_of = 2020. gads | population_footnotes = <ref name="quickfacts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/westvalleycitycityutah/PST045221 |title=QuickFacts West Valley City city, Utah |publisher=United States Census Bureau |access-date={{dat|2022|1|31|L|bez}}}}</ref> | population_total = 140230 | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = -7 | timezone_DST = | utc_offset_DST = -6 | latd = 40 | latm = 41 | lats = 21 | latNS = N | longd = 111 | longm = 59 | longs = 38 | longEW =W | elevation_m = 1312 | website = {{URL|http://www.wvc-ut.gov/}} }} '''Vestvolisitija''' ({{val|en|West Valley City}}) ir pilsēta [[Sālsezera apgabals|Sālsezera apgabalā]] un [[Soltleiksitija]]s [[piepilsēta]] [[Jūta|Jūtā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1980. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu. 2020. gadā Vestvolisitijas iedzīvotāju skaits bija 140 230,<ref name="quickfacts" /> padarot to par otro lielāko pilsētu Jūtā. Ievērojamākās vietas ir sporta halle ''[[Maverick Center]]'' un estrāde ''[[Utah First Credit Union Amphitheatre]]''. == Vēsture == Senākie zināmie [[Lielais Sālsezers|Lielā Sālsezera]] [[Sālsezera ieleja|ielejas]] rietumdaļas pirmiedzīvotāji ir [[jūti|jūtu]] un [[šošoni|šošonu]] ciltis. Pirmie eiropieši, kas apmetās Sālsezera ielejā bija [[mormoņi]], kas ieradās 1847. gadā. No viņiem mūsdienu Vestvolisitijas teritoriju pirmais izpētīja kolonists Džozefs Hārkers ar ģimeni, kuri to dēvēja par "Pārdžordanu" ({{val|en|over Jordan}}), attiecībā pret [[Džordana (upe)|Džordanas]] upi. Greindžeras apkārtnē pirmie apmetās [[velsieši|velsiešu]] [[mormoņu pionieri|pionieri]], kas [[Dens Džounss|Dena Džounsa]] vadībā ieradās Jūtā 1849. gadā. Lai nodarbotos ar lauksaimniecību, viņi ierīkoja apūdeņošanas sistēmas. Sekmes lauksaimniecībā pamudināja [[Eliass Smits|Eliasu Smitu]] jauno apmetni nosaukt par Greindžeru. 1930. gadā Greindžerā un tās apkārtnē dzīvoja ap 1 000 iedzīvotāju.<ref>Jenson, Andrew. ''Encyclopedic History of the Church of Jesus Christ of Latter-day Saints''. (Salt Lake City: Deseret News Press, 1941) p. 295</ref> Hanteru 1876. gadā dibināja Rasmuss Nīlsons, Edvards Raštons, Augusts Larsens un septiņi citi kolonisti ar ģimenēm. 1881. gadā viņi ierīkoja apūdeņošanas sistēmas, un turpmāk nodarbojās ar augļu koku audzēšanu.<ref>Jenson. ''Encyclopedic History''. p. 346</ref> 1970. gados sākās strauja iedzīvotāju skaita izaugsme un teritorijas attīstība. Tolaik mūsdienu pilsētas teritoriju veidoja 4 atsevišķas apdzīvotas vietas — Hantera, Greindžera, Česterfīlda un Redvuda. Šīs [[neinkorporēta teritorija|neinkorporētās teritorijas]] apvienoja 1980. gadā, izveidojot Vestvolisitiju un piešķirot tai pilsētas tiesības. [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gada ziemas olimpisko spēļu]] laikā Vestvolisitijas ''Maverick Center'' noturēja [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|sacensības hokejā]]. {{dat|1975|8|16|L|bez}} Vestvolisitijā notvēra sērijveida slepkavu [[Teds Bandijs|Tedu Bandiju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.deseretnews.com/article/778245/Officer-recalls-Bundys-75-capture.html|title=Officer recalls Bundy's '75 capture|date=2000-08-20|work=DeseretNews.com|access-date={{dat|2017|4|21|L|bez}}|language=en|archive-date=2012-04-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20120421230657/http://www.deseretnews.com/article/778245/Officer-recalls-Bundys-75-capture.html}}</ref> {{dat|2011|5|19|L|bez}} pašvaldība nāca klajā ar ieceri 10 gadu laikā izveidot pilsētas centra apkaimi. Plānotā teritorijas attīstība noritētu, turpinot uzsāktos projektus un attīstot jau pastāvošo infrastruktūru. Par godu vienam no pirmajiem kolonistiem Džozefam Fērburnam, kurš šajā vietā uzturēja vietējo svaru māju, jauno apkaimi sauks Fērburnsteišena ({{val|en|Fairbourne Station}}). 40 ha plašā attīstības projekta izmaksas prognozētas 500 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā. Tajā atradīsies pilsētas dome, tiesa, policija, bibliotēka, ''[[Embassy Suites]]'' viesnīca, centrālais laukums, dzīvojamā apbūve un [[TRAX (vieglais dzelzceļš)|TRAX]] vieglā dzelzceļa [[Zaļā līnija (TRAX)|Zaļās līnijas]] [[Vestvoli Centrālā stacija|galapunkts]]. Blakus atrodas tirdzniecības centrs ''[[Valley Fair Mall (Jūta)|Valley Fair Mall]]'' un sporta halle ''Maverick Center'', kā arī autoceļš [[Autoceļš I-215 (Jūta)|I-215]].<ref>[http://www.sltrib.com/sltrib/news/51831965-78/west-valley-fairbourne-south.html.csp New name for WVC project: Fairbourne Station]. ''[[The Salt Lake Tribune]]''. 2011. gada 19. maijs</ref> == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = pagr | align = none | cols = 1 |graph-pos = bottom |1980|72299 |1990|86976 |2000|108896 |2010|129480 |2020|140230 }} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jūtas pilsētas]] 29kpekh8kr99pcmbnmry29bs9668mit 0 582071 4536753 4412544 2026-10-16T18:10:24Z Bendžamins 76862 4536753 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|11}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 83 | caps3 = 87 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | countryofbirth = {{vieta|Mali|Bamako}} | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Houston Dynamo]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 177 | image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg 2018-04-15 (043).jpg | caption = Diadī Samaseku 2018. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Mali}} Mali U20 | nationalteam2 = {{flaga|Mali}} Mali U23 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Diadī Samasekū | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2019 | years3 = 2019—2025 | nationalcaps3 = 41 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|MLI}} | nationalyears3 = 2016— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 20 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | years5 = 2024 | caps5 = 4 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Houston Dynamo]] | years6 = 2025— | caps6 = 19 | goals6 = 1 }} '''Diadī Samasekū''' ({{Val|fr|Diadie Samassékou}}, dzimis {{Dat|1996|1|11}}) ir [[Mali]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Samasekū spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā ''[[Houston Dynamo]]''. Iepriekš pārstāvējis Austrijas komandas ''[[FC Liefering|Liefering]]'' un ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'', Grieķijas komandu ''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'', Spānijas komandu ''[[Cádiz CF|Cádiz]]'' un Vācijas komandu ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]''. [[Mali futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi trijos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]]. == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2016—17, 2017—18, 2018—19 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2016—17, 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Samasekū, Diadī}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Dynamo" spēlētāji]] e6ttnj9oesqijs9nlma97tcrdci4miv 0 582731 4536858 4479732 2026-10-16T20:30:32Z Bendžamins 76862 4536858 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|22}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 11 | caps3 = 2 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Cimarrones de Sonora|Sonora]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Navohoa}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 184 | image = Johan Vásquez.png | caption = Hoans Vaskess 2025. gadā | nationalcaps2 = 51 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2019—2021 | nationalcaps1 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Hoans Vaskess | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2020 | years4 = 2020 | caps4 = 10 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Club Universidad Nacional|UNAM]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Club Universidad Nacional|UNAM]] | years5 = 2020—2022 | caps5 = 39 | goals5 = 1 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 28 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years7 = 2022— | caps7 = 113 | goals7 = 6 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 25 | goals8 = 1 }} '''Hoans Felipe Vaskess Ibarra''' ({{Val|es|Johan Felipe Vásquez Ibarra}}, dzimis {{Dat|1998|10|22}}) ir [[Meksika]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Vaskess spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[Genoa CFC|Genoa]]''. Iepriekš pārstāvējis Meksikas komandas ''[[Cimarrones de Sonora|Sonora]]'', ''[[C.F. Monterrey|Monterrey]]'' un ''[[Club Universidad Nacional|UNAM]]'', kā arī Itālijas komandu ''[[US Cremonese|Cremonese]]''. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ar izlasi ieguvis bronzas medaļu [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]] un arī 2025. gada turnīrā. == Sasniegumi == '''Monterrey''' * [[Liga MX]]: Apertura 2019 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2019 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Vaskess, Hoans}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Club Universidad Nacional spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Cremonese spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] m3wb365flypquu8u6tbt33tl09676sz 0 584027 4536755 4347368 2026-10-16T18:14:09Z Bendžamins 76862 4536755 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|27}} | birth_place = | caps1 = 10 | caps2 = 16 | caps3 = 48 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Lierse S.K.|Lierse]] | countryofbirth = {{vieta|Mali|Bamako}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 175 | image = Stade rennais vs SM Caen, July 22nd 2017 - Traoré (1).jpg | caption = Amari Traore 2017. gadā | nationalgoals1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|MLI}} | nationalyears1 = 2015— | nationalcaps1 = 62 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Amari Traore | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2017 | caps4 = 64 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years5 = 2017—2023 | caps5 = 188 | goals5 = 5 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 42 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | years7 = 2025— | caps7 = 22 | goals7 = 0 }} '''Amari Traore''' ({{Val|fr|Hamari Traoré}}, dzimis {{Dat|1992|1|27}}) ir [[Mali]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Mali futbola izlase|Mali futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Traore spēlē Spānijas [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Paris FC]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Stade de Reims|Reims]]'' un ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'', Beļģijas komandā ''[[Lierse S.K.|Lierse]]'' un Spānijas komandā [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]]. [[Mali futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017.]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Rennes''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Mali futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Traore, Amari}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mali futbolisti]] [[Kategorija:Mali izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Paris FC spēlētāji]] i2rudf8388zl6eg0r4g5td6joiq32g3 0 584540 4536971 4529684 2026-10-17T07:31:17Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/al-tamari-mousa-suleiman/Y7pbUJA4/ 4536971 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|10}} | birth_place = | caps1 = 61 | caps2 = 17 | caps3 = 48 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Jordānija}} [[Shabab Al-Ordon SC|Shabab Al-Ordon]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Jordānija}} [[Al-Jazeera SC|Al-Jazeera]] | clubs3 = {{flaga|Kipra}} [[APOEL FC|APOEL]] | countryofbirth = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals1 = 25 | goals2 = 3 | goals3 = 12 | height = 178 | image = Al taamari asse mhsc 2425.png | caption = Musa et Tāmarī 2024. gadā | nationalcaps2 = 95 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 25 | nationalteam1 = {{flaga|Jordānija}} Jordānija U23 | nationalteam2 = {{fb|JOR}} | nationalyears2 = 2016— | nationalyears1 = 2017—2019 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|29|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|29|sk|bez}} | name = | playername = Musa et Tāmarī | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2018—2020 | years4 = 2020—2023 | caps4 = 86 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[Oud-Heverlee Leuven|OH Leuven]] | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 41 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years6 = 2025— | caps6 = 50 | goals6 = 7 }} '''Musa Mohammads Musa Suleimans et Tāmarī''' ({{Val|ar|مُوسى مُحَمَّد مُوسى سُلَيْمَان التَعمري}}, dzimis {{Dat|1997|6|10}}) ir [[Jordānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada el Tāmari spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Iepriekš spēlējis Jordānijas komandās ''[[Shabab Al-Ordon SC|Shabab Al-Ordon]]'' un ''[[Al-Jazeera SC|Al-Jazeera]]'', Kipras komandā [[Nikosijas APOEL]], Beļģijas komandā ''[[Oud-Heverlee Leuven]]'' un Francijas komandā ''[[Montpellier HSC|Montpellier]]''. [[Jordānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019.]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]]. == Sasniegumi == '''Shabab Al-Ordon''' * [[Jordan Shield Cup]]: 2016 '''Al-Jazeera''' * [[Jordan FA Cup]]: 2017—18 '''APOEL''' * [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2018—19 * [[Kipras Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Jordānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tāmarī, Musa et}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jordānijas futbolisti]] [[Kategorija:Jordānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nikosijas APOEL spēlētāji]] [[Kategorija:Oud-Heverlee Leuven spēlētāji]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hwp3cfbpprm3ylrcz1q8a83ftzl9cho 4536972 4536971 2026-10-17T07:32:52Z Makenzis 56205 https://www.national-football-teams.com/player/65208/Musa_Al_Taamari.html 4536972 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|10}} | birth_place = | caps1 = 61 | caps2 = 17 | caps3 = 48 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Jordānija}} [[Shabab Al-Ordon SC|Shabab Al-Ordon]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Jordānija}} [[Al-Jazeera SC|Al-Jazeera]] | clubs3 = {{flaga|Kipra}} [[APOEL FC|APOEL]] | countryofbirth = {{vieta|Jordānija|Ammāna}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals1 = 25 | goals2 = 3 | goals3 = 12 | height = 178 | image = Al taamari asse mhsc 2425.png | caption = Musa et Tāmarī 2024. gadā | nationalcaps2 = 96 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 25 | nationalteam1 = {{flaga|Jordānija}} Jordānija U23 | nationalteam2 = {{fb|JOR}} | nationalyears2 = 2016— | nationalyears1 = 2017—2019 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|29|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|29|sk|bez}} | name = | playername = Musa et Tāmarī | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2018—2020 | years4 = 2020—2023 | caps4 = 86 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[Oud-Heverlee Leuven|OH Leuven]] | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 41 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years6 = 2025— | caps6 = 50 | goals6 = 7 }} '''Musa Mohammads Musa Suleimans et Tāmarī''' ({{Val|ar|مُوسى مُحَمَّد مُوسى سُلَيْمَان التَعمري}}, dzimis {{Dat|1997|6|10}}) ir [[Jordānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada el Tāmari spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Iepriekš spēlējis Jordānijas komandās ''[[Shabab Al-Ordon SC|Shabab Al-Ordon]]'' un ''[[Al-Jazeera SC|Al-Jazeera]]'', Kipras komandā [[Nikosijas APOEL]], Beļģijas komandā ''[[Oud-Heverlee Leuven]]'' un Francijas komandā ''[[Montpellier HSC|Montpellier]]''. [[Jordānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019.]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]]. == Sasniegumi == '''Shabab Al-Ordon''' * [[Jordan Shield Cup]]: 2016 '''Al-Jazeera''' * [[Jordan FA Cup]]: 2017—18 '''APOEL''' * [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2018—19 * [[Kipras Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Jordānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tāmarī, Musa et}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jordānijas futbolisti]] [[Kategorija:Jordānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nikosijas APOEL spēlētāji]] [[Kategorija:Oud-Heverlee Leuven spēlētāji]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] pywq05izq72tt9kn2qepjddnyy8dk5m 0 584898 4536759 4178460 2026-10-16T18:18:03Z Bendžamins 76862 4536759 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|18}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 2 | caps3 = 19 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong AZ]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Gorinhema}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | goals1 = 9 | goals2 = 0 | goals3 = 13 | height = 179 | image = Aboukhlal.jpg | caption = Zakarija Abduhlāls 2023. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U18 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Zakarija Abduhlāls | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019 | years3 = 2019—2022 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 21 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19 | nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U20 | nationalteam5 = {{fb|MAR}} | nationalyears3 = 2017—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2020— | years4 = 2019—2022 | caps4 = 69 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | years5 = 2022—2025 | caps5 = 76 | goals5 = 20 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | years6 = 2025— | caps6 = 15 | goals6 = 0 }} '''Zakarija Abuhlāls''' ({{Val|ar|زكرياء أبو خلال}}, dzimis {{Dat|2000|2|18}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Abuhlāls spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Torino FC|Torino]]''. Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandās ''[[PSV Eindhoven]]'' un ''[[AZ Alkmaar]]'', kā arī Francijas komandā ''[[Toulouse FC|Toulouse]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]], kā arī [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Toulouse''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Abuhlāls, Zakarija}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9rpzbzlfvqbbj2qcqkn31o9x9nka7q0 0 585316 4536745 4181620 2026-10-16T18:02:04Z Bendžamins 76862 4536745 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|3}} | birth_place = | caps1 = 141 | caps2 = 60 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | countryofbirth = {{vieta|Luksemburga|Erpeldange}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | goals1 = 11 | goals2 = 6 | height = 174 | image = Leandro Barreiro 2026.jpg | caption = Leandro Barreiro 2026. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Luksemburga}} Luksemburga U17 | nationalteam2 = {{flaga|Luksemburga}} Luksemburga U19 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Leandro Barreiro | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019–2024 | years2 = 2024– | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 75 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Luksemburga}} Luksemburga U21 | nationalteam4 = {{fb|LUX}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018– }} '''Leandro Barreiro Martinss''' ({{Val|lb|Leandro Barreiro Martins}}, dzimis {{Dat|2000|1|3}}) ir [[Luksemburga]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Barreiro spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā [[Lisabonas "Benfica"]]. Iepriekš no 2019. līdz 2024. gadam spēlējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FSV Mainz 05|FSV Mainz 05]]''. [[Luksemburgas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Taça da Liga]]: 2024—25 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Barreiro, Leandro}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luksemburgas futbolisti]] [[Kategorija:Luksemburgas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] 9n60dck9orf7qtf91bodadg8ih0pf20 0 585923 4536814 4186949 2026-10-16T19:22:49Z Bendžamins 76862 4536814 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|7}} | birth_place = | caps1 = 89 | caps2 = 110 | caps3 = 98 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Santos Laguna]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Sapopana}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 6 | height = 175 | image = Gerardo Arteaga.png | caption = Herardo Artega 2018. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U21 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Herardo Artega | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2016—2020 | years2 = 2020—2024 | years3 = 2024— | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|MEX}} | nationalyears3 = 2018— }} '''Herardo Daniels Artega Samora''' ({{Val|es|Gerardo Daniel Arteaga Zamora}}, dzimis {{Dat|1998|9|7}}) ir [[Meksikāņi|meksikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Artega spēlē ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[C.F. Monterrey|Monterrey]]''. Iepriekš spēlējis Meksikas komandā ''[[Santos Laguna]]'' un Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]]. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == '''Santos Laguna''' * [[Liga MX]]: Clausura 2018 '''Genk''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Artega, Herardo}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Santos Laguna spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6omv3zdekccl0xh2iaqiqjwrq72e1zg 0 585999 4536844 4305253 2026-10-16T20:08:04Z Bendžamins 76862 4536844 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|3}} | birth_place = | caps1 = 110 | caps2 = 30 | caps3 = 182 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Toledo|Toledo]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Sannikolasa de los Garsa}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | goals1 = 4 | goals2 = 3 | goals3 = 14 | height = 171 | image = Charly Rodriguez.png | caption = Karloss Rodrigess 2021. gadā | nationalcaps2 = 67 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalyears2 = 2019—2026 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Karloss Rodrigess | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2021 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2022— }} '''Karloss Alberto Rodrigess Gomess''' ({{Val|es|Carlos Alberto Rodríguez Gómez}}, dzimis {{Dat|1997|1|3}}) ir [[Meksikāņi|meksikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Rodrigess spēlē ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Cruz Azul]]''. Iepriekš spēlējis Meksikas komandā ''[[C.F. Monterrey|Monterrey]]'' un Spānijas komandā ''[[CD Toledo|Toledo]]''. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Ar izlasi izcīnījis bronzas medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019.]] un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]], 2025. gada turnīrā. Pārstāvējis izlasi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Monterrey''' * [[Liga MX]]: Apertura 2019 * [[Copa MX]]: 2019—20 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2019, 2021 '''Cruz Azul''' * [[Supercopa de la Liga MX]]: 2022 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]], [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Rodrigess, Karloss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] id7nf5vfvijfl2flt4jiby0gs8rzfkh 0 586067 4536812 4188568 2026-10-16T19:20:24Z Bendžamins 76862 4536812 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|21}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 0 | caps3 = 20 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Meksika}} [[Santos Laguna]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | countryofbirth = {{vieta|Meksika|Gomesa Palasjo}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Pumas UNAM]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 174 | image = | caption = | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Meksika}} Meksika U20 | nationalteam2 = {{flaga|Meksika}} Meksika U21 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Urjels Antuna | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017 | years2 = 2017–2019 | years3 = 2017–2018 | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 64 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 13 | nationalteam3 = {{flaga|Meksika}} Meksika U23 | nationalteam4 = {{fb|MEX}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2019–2024 | years4 = 2017–2018 | caps4 = 19 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Jong Groningen]] | goals4 = 5 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[LA Galaxy]] | years5 = 2019 | caps5 = 31 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Meksika}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | years6 = 2020–2021 | caps6 = 62 | goals6 = 7 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | years7 = 2022–2024 | caps7 = 97 | goals7 = 24 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | years8 = 2024–2026 | caps8 = 23 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Meksika}} [[Pumas UNAM]] | years9 = 2026– | caps9 = 17 | goals9 = 3 }} '''Karloss Urjels Antuna Romero''' ({{Val|es|Carlos Uriel Antuna Romero}}, dzimis {{Dat|1997|8|21}}) ir [[Meksikāņi|meksikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Antuna spēlē ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Pumas UNAM]]''. Iepriekš pārstāvējis Meksikas komandas ''[[Santos Laguna]]'', ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]'', ''[[Cruz Azul]]'' un ''[[Tigres UANL]]'', Anglijas komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', Nīderlandes komandu ''[[FC Groningen|Groningen]]'' un ASV komandu [[Losandželosas "Galaxy"]]. [[Meksikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Izcīnījis bronzas [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019.]] un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa]] izcīņā. Pārstāvējis izlasi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Cruz Azul''' * [[Supercopa de la Liga MX]]: 2022 '''Meksika''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]], [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Antuna, Urjels}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Santos Laguna spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:Club Universidad Nacional spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Meksikas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] a2fynpn20fs3w30y88dh514kyzsh3ql 0 600177 4537045 4379221 2026-10-17T10:54:59Z Teatrālis 82063 /* Iestudējumi */ 4537045 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ralfs Liepa | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1997|07|26}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Tukums}} | nodarbošanās = režisors | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Galvenā balva (2023) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = V }} '''Ralfs Liepa''' (dzimis {{dat|1997|07|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] teātra [[režisors]]. == Dzīvesgājums == Mācījies [[Engure]]s vidusskolā. [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžā]] ieguvis kultūras menedžera izglītību ar specializāciju teātra mākslā (2019). 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisores [[Māra Ķimele|Māras Ķimeles]] vadīto dramatiskā teātra režijas mākslas kursu. Kopš 2019. gada strādā Latvijas Kultūras akadēmijas [[Teātra muzejs|Eduarda Smiļģa Teātra muzejā]] kā mākslas eksperts. 2023. gadā saņēmis Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" galveno balvu Pētera Pētersona petrolejas lampu par režiju izrādēm "Mirdzošais un tumši zilais" un "Ivonna, Burgundijas princese". == Iestudējumi == * [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2022-2023/latvijas-kulturas-akademija/plikpauraina-dziedone|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Plikpaurainā dziedone|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts" (2022.10.03.); * [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2023-2024/latvijas-kulturas-akademija/mirdzosais-un-tumsi-zilais|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Mirdzošais un tumši zilais|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> LKA E. Smiļģa Teātra muzejā (2023.09.30.); * [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2022-2023/latvijas-kulturas-akademija/ivonna-burgundijas-princese|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Ivonna, Burgundijas princese|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> LKA teātra mājā "Zirgu pasts" (2023.10.05.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2023-2024/latvijas-kulturas-akademija/ka-jums-tik|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Kā jums tīk|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> LKA teātra mājā "Zirgu pasts" (2024.03.10.); * [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-kulturas-akademija/kocenieki-un-tasenieces|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Kocenieki un tāsenieces|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un teātra mājā "Zirgu pasts" (2024.10.02.); * [[Makss Frišs]] "Santakrusa"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-kulturas-akademija/santakrusa|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Santakrusa|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> LKA teātra mājā "Zirgu pasts" (2025.03.11.); * [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/smilsu-cilveks|title=Latvijas Nacionālais teātris - Smilšu cilvēks|website=Izrades.lv|access-date=2025-05-23|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2025.05.15.); * [[Ērlenns Lū]] "Doplers" LKA teātra mājā "Zirgu pasts" (2026.10.31.) == Lomas teātrī == * Villijs / [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Linda Kalniņa]] (2022); * Knuts / [[Augusts Strindbergs]] "Spēles ar uguni" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Linda Kalniņa (2023); * Keita, Dakteris / [[Mārtins Makdona]] "Kroplis no Inišmānas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež.-pedag. [[Māra Ķimele]] (2023); * Āksts / [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Linda Kalniņa (2024); * Zīlnieks Jānis Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (2025); * Barons / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025) == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/ralfs-liepa-13219 Ralfs Liepa] izrades.lv == Atsauces == {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Liepa, Ralfs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] px4mpz6bgmsfe9x1b04axq2fiy77qze 0 600626 4536671 4536552 2026-10-16T14:51:02Z ~2026-48180-19 149907 /* Pusfināli */ Es laboju dalīb valstis 4536671 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 32 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Čehija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 32 valstis. Pēc gada pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}</ref> === Fināls === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ni8e7xdtsloonotyjfyq8250x0hwjyc 4536672 4536671 2026-10-16T14:52:20Z ~2026-48180-19 149907 /* Fināls */ 4536672 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 32 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Čehija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 32 valstis. Pēc gada pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}</ref> === Fināls === TIKA LATVIJA UN ANGLIJA == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] mfx169vyu7qftzcn8229c99keasbd4o 4536673 4536672 2026-10-16T14:52:45Z Pristome 141522 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-48180-19|~2026-48180-19]] ([[User talk:~2026-48180-19|talk]]) to last version by Lasks 4536673 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 32 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Čehija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 32 valstis. Pēc gada pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Beļģija}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}</ref> | [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Gruzija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | | | | |- | {{ESC|Horvātija}}<ref name=":20">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}</ref> | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":20" /> |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kipra}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}</ref> | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}</ref> |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Moldova}}<ref name="Website-1">{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | | | | |- | {{ESC|Nīderlande}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Nederlandse publieke omroep doet weer mee aan het Eurovisie Songfestival |trans-title=Dutch Public Broadcaster is participating in Eurovision Song Contest again |url=https://npo.nl/pers/persberichten-en-publicaties/nederlandse-publieke-omroep-doet-weer-mee-aan-het-eurovisie-songfestival |access-date=2026-09-23 |website=npo.nl |publisher=NPO |language=nl, en}}</ref> | [[Nīderlande publiskā raidorganizācija|NPO]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada janvārī vai februārī''<ref name="TVP">{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}</ref> |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> |} === Fināls === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] i1itljf7y15js6hwynmi051jps0ggsy 0 602385 4537036 4291937 2026-10-17T10:11:30Z Bendžamins 76862 4537036 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Na Hondžins | vārds_orig = 나홍진 | attēls = Na Hong-jin at the 2026 Cannes Film Festival (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Na Hondžins 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1974}} | dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists | darbības gadi = 2007–pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Na Hondžins''' ({{Val|ko|나홍진}}; dzimis {{dat|1974}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]]. Kļuvis atpazīstams ar [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] izrādīto asa sižeta filmu ''[[Chugyeokja]]'' (2008), kas saņēma lielu kritiķu atzinību un guva labus finansiālos panākumus. Na otro filmu ''[[Hwanghae]]'' (2010) izrādīja Kannu kinofestivāla ''[[Un Certain Regard]]'' sadaļā. Pozitīvas kritiķu atsauksmes saņēma arī šausmu filma ''[[Gokseong]]'' (2016). Viņa filma "[[Cerības osta]]" (2026) sacentās par Kannu kinofestivāla [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas kinorežisori]] fsarv097k0xohaszjbl3vust029ysyo 0 603211 4536731 4478893 2026-10-16T17:54:24Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536731 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Frānsesa Ārnolda | vārds_orig = ''Frances Arnold'' | attēls = Frances Arnold in 2021 at Caltech 01 (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Frānsesa Ārnolda 2021. gadā | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Pensilvānija|Edžvuda}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = {{ubl|[[ķīmiskā inženierija]]|[[bioinženierija]]|[[bioķīmija]]}} | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = {{ubl|[[Prinstonas Universitāte]]|[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]}} | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija ķīmijā]] (2018) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frānsesa Hamiltona Ārnolda''' ({{val|en|Frances Hamilton Arnold}}; dzimusi {{dat|1956|7|25}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] zinātniece, [[ķīmija]]s inženiere un viena no mūsdienu ievērojamākajām [[bioinženierija]]s pētniecēm, plaši pazīstama ar ieguldījumu [[vadītā evolūcija|vadītās evolūcijas]] metodē [[enzīmi|fermentu]] inženierijā. Viņas izstrādātā pieeja ļauj mērķtiecīgi modificēt [[enzīmi|enzīmus]], ieviešot [[mutācija]]s un atlasot efektīvākās funkcijas, kas ļauj iegūt [[biokatalizators|biokatalizatorus]] ar pielietojumu [[farmācija|farmācijā]], [[rūpniecība|rūpniecībā]] un videi draudzīgā ķīmijā.<ref>{{laikraksta atsauce |author1=Prof. Frances H. Arnold |title=Directed Evolution: Bringing New Chemistry to Life |date={{dat|2017|10|24||bez}} |doi=10.1002/anie.201708408}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Directed Evolution of Enzymes and Binding Proteins |url=https://www.nobelprize.org/uploads/2018/10/advanced-chemistryprize-2018.pdf |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Frānsesa Ārnolda 2018. gadā ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] “par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem”, kļūstot par piekto sievieti, kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=FRANCES ARNOLD - Nobel Prize in Chemistry 2018 |url=https://www.nobelprize.org/stories/women-who-changed-science/frances-arnold |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frances H. Arnold Biographical |url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2018/arnold/biographical/ |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Viņa ir [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūta]] (''Caltech'') profesore un ietekmīga persona ilgtspējīgu tehnoloģiju, biotehnoloģijas inovāciju un sieviešu pārstāvniecības zinātnē veicināšanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frances H. Arnold |url=https://cce.caltech.edu/people/frances-h-arnold |website=cce.caltech.edu |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617010010/https://cce.caltech.edu/people/frances-h-arnold }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=‘She Roars Podcast’: Nobel laureate Frances Arnold discusses how chemical and bioengineering can save the planet |url=https://www.princeton.edu/news/2018/11/09/she-roars-podcast-nobel-laureate-frances-arnold-discusses-how-chemical-and |website=princeton.edu |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Ārnoldas darbs ievērojami mainījis priekšstatus par to, kā cilvēki var inženiertehniski pielāgot bioloģiskos procesus cilvēces vajadzībām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ārnolda, Frānsesa}} [[Kategorija:ASV ķīmiķi]] [[Kategorija:Bioķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] g387rgis2vo1f54ija925izhgemryeh 0 605370 4536887 4514054 2026-10-17T04:38:33Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Bērnība]]; pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536887 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Barnevogn2.jpg|thumb|Klasiskie bērnu ratiņi]] '''Bērnu ratiņi''' ir ar [[ritenis|riteņiem]] aprīkota iekārta mazu [[bērns|bērnu]] transportēšanai. Bērna stāvoklis ratiņos (sēdus vai guļus) ir atkarīgs no ratiņu tipa un bērna vecuma. == Vēsture == 18. gadsimtā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Devonšīras hercogs lūdza [[Viljams Kents|Viljamam Kentam]] — māksliniekam, arhitektam un ainavu dizainerim — izveidot ratiņus saviem bērniem. 1733. gadā pasūtījums bija gatavs.<ref>{{grāmatas atsauce |title=On foot: a history of walking - Google Book Search |isbn= 9780814705025|url=https://books.google.com/books?id=-gUk_wmrciMC&q=William+Kent+baby+carriage&pg=PA311 |access-date=2009-03-24|last1= Amato|first1= Joseph|date= November 2004|publisher= NYU Press}}</ref> Mūsdienu izpratnē Kenta izstrādājums ļoti atšķīrās no klasiskajiem ratiņiem. Tie bija ļoti skaisti dekorēti pieaugušo zirgu [[rati|ratu]] miniatūras kopijas, kurās bija paredzēts iejūgt [[kaza|kazu]], [[ponijs|poniju]] vai [[ēzeļi|ēzeli]]. Mazulis šajos ratiņos varēja tikai sēdēt. Pirmie rati bija lieli no [[kārkls|kārklu]] klūgām pīti grozi ar uz koka asīm piestiprinātiem koka riteņiem. Kurvja galā atradās tieva koka [[ilkss]]. Grozā uz spilvena nosēdināja bērnu un to vilka auklīte. 19. gadsimta sākumā ratiņus sāka aprīkot ar dzelzs riteņiem. Bendžamins Poters Krandals 19. gadsimta 30. gados pārdeva bērnu ratiņus [[ASV]], un tos uzskata par "pirmajiem ASV ražotajiem bērnu ratiņiem".<ref>[https://web.archive.org/web/20130329063813/http://www.moah.org/exhibits/archives/toysnmore/toys.html Museum of American Heritage], retrieved 6 Sep 2010</ref> Tā laika ratiņus būvēja no koka vai [[klūgas|klūgām]] un saturēja kopā ar dārgiem [[misiņš|misiņa]] savienojumiem. Tie dažkārt kļuva par bagātīgi ornamentētiem mākslas darbiem Šādi ratiņi ātri ieguva popularitāti un līdz 1840. gadam līdzīgus ratiņus tirgoja veikalos. Karaliene [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] iegādājās trīs ratiņus pastaigām ar saviem mantiniekiem. Parādījās trīsriteņu versijas. 1880. gados parādījās bērnu ratiņi guļošiem [[zīdainis|zīdaiņiem]]. 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi. Izgudrotājs arī aizstāja ar asi stingri savienotos riteņus ar neatkarīgiem, kas ievērojami palielināja ratiņkrēsla manevrētspēju. 20. gadsimta divdesmitajos gados ratiņi kļuva lētāki un pieejamāki, kā arī drošāki. Daudzus modeļus aprīkoja ar lieliem riteņiem, pārsegiem, bremzēm, dziļākiem šūpuļiem un zemāku un izturīgāku rāmi. 1965. gadā [[aeronautika]]s inženieris Ouens Maklarens uzklausot savas meitas sūdzības par ceļošanu no Anglijas uz ASV ar smagajiem bērnu ratiņiem, izmantoja savas zināšanas par lidmašīnām un izstrādāja ratiņus ar [[alumīnijs|alumīnija]] rāmi un radīja pirmos mūsdienu izpratnē saliekamos ratiņus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] [[Kategorija:Transportlīdzekļi]] dpeph1e88gr4en3vf0mjdon2ic6s936 0 607332 4536857 4461468 2026-10-16T20:29:07Z Lasks 38532 4536857 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Mārupes novada dome | legislature = | coa_pic = Mārupes novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Mārupe administration building.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Aivars Osītis]] <small>(Bez partijas)</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = * [[Valdis Kārkliņš]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> * [[Uģis Šteinbergs]] <small>([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]) | election1 = | members = 19 | structure1 = 2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (14):''' * {{Color box|lightgray}} '''Bez partijas''' (6) * {{Color box|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (5) * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (3) '''Opozīcija (5):''' * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (2) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (1) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]]''', '''[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (1) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Mārupe|Daugavas iela 29|3s=Daugavas iela (Mārupe)}} | website = {{URL|https://www.marupe.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Mārupes novada dome''' ir [[Mārupes novads|Mārupes novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas ielā]] 16, [[Mārupe|Mārupē]]. [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Latvijas attīstībai]] ar 29,41% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija domes priekšsēdētājs ir [[Aivars Osītis]]. == Komitejas == * attīstības un vides jautājumu komiteja, * sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja, * finanšu komiteja. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanām]] Mārupes novada domē iekļuva deputāti no septiņiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas attīstībai]] saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/marupes-novads/|title=Mārupes novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-11}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:lightgray | | Bez partijas (iepriekš ievēlētie no [[Latvijas attīstībai]]) | style="text-align: center" |'''6''' |- | style="background:#1F355E| | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="text-align: center" |5 |- | style="background:#00FF80" | | [[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#5A0505" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#A8343C| | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#6767ad| | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#64C049| | [[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |1 |} == Skatīt arī == * [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.marupe.lv/ Mārupes novada pašvaldība] * [https://www.marupe.lv/lv/marupes-novada-pasvaldiba/marupes-novada-pasvaldiba/deputati Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Mārupes novada dome}} [[Kategorija:Mārupes novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 8ley1ifs331uu86hnh33g3ao4lmpf6z 0 610309 4536747 4339698 2026-10-16T18:05:07Z Biafra 13794 /* Vēsture */ 4536747 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Marīgalanta |attēls = Long White Sand Beach Uncrowded In The Caribbean (188395989).jpeg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Gvadelupa#Mazās Antiļu salas#Karību jūra |reljefa_karte = jā |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Marie-Galante'' |izvietojums = [[Karību jūra]] |arhipelāgs = [[Mazās Antiļu salas]] |latd=15|latm=56|lats= |latNS=N |longd=61|longm=16|longs= |longEW=W |platība = 158 |garums = 15,6 |platums = 15,1 |krasta līnija = 84 |augstākais kalns = Mornkonstāns |augstums = 204 |salu skaits = |valsts = Gvadelupa |valsts adm vienības tips = |valsts adm vienība = |iedzīvotāji = 10 655 <small>(2018)</small> |blīvums = 67,4 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Granbūra]] |piezīme = }} '''Marīgalanta''' ({{val|fr|Marie-Galante}}, {{val|gcf|Marigalant}}) ir sala [[Karību jūra|Karību jūrā]], [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta trešā lielākā sala. Salas lielākā apdzīvotā vieta ir [[Granbūra]] dienvidrietumu krastā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Gueule Grand gouffre, vue ouest.jpg|thumb|left|250px|Marīgalantas ziemeļu piekrastes klintis]] Sala atrodas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] vidusdaļā [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salu]] dienvidos. 26 km platais Marīgalantas šaurums ziemeļrietumos un ziemeļos to šķir no Gvadelupas galvenajām salām [[Bastēra (sala)|Bastēras]] un [[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēras]], bet 29 km platais Dominikas šaurums — no [[Dominika]]s dienvidos. Sala ir tektoniskas izcelsmes [[kaļķakmens]] plato, reljefā dominē viļņota pauguraine. Augstākais punkts ir 204 m augstais Mornkonstāns salas austrumos. Krasti mēreni izroboti, krauji, vietām piekrastē koraļļu sēkļi. Valda mitrs tropu klimats. Ievērojamu daļu salas teritorijas aizņem [[cukurniedres|cukurniedru]] plantācijas un tās galvenais produkts ir [[rums]], sevišķi tā paveids ''rhum agricole'' — tas atšķiras no parastā ruma galvenokārt ar to, ka tas ir gatavots no svaigi spiestas cukurniedru sulas un veido tikai aptuveni 3% no kopējā ruma ražošanas apjoma. Audzē arī tabaku, kafiju un kokvilnu. == Vēsture == [[Attēls:Moulin Bezard.jpg|thumb|left|250px|Vēsturiskās cukurniedru dzirnavas]] Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja [[aravaki]], kas to dēvēja par Aiči un vēlāk [[karībi]], kas salu dēvēja par Tulukaeru. Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gada 3. novembrī savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja ekspedīcijas flagmaņkuģa ''Marigalante'' vārdā. 1648. gadā pie tagadējās Vjūfortas tika ierīkota pirmā franču koloniālā apmetne, bet tā bija neveiksmīga un 1653. gadā karībi nogalināja pēdējos izdzīvojušos kolonistus. 1660. gadā starp koloniālo administrāciju un karībiem tika panākta vienošanās par koloniju ierīkošanu un Marīgalantas salā sāka ierīkot cukurniedru plantācijas, kurās nodarbināja āfrikāņu vergus; 1671. gadā jau 57 % iedzīvotāju bija tumšādainie. 1676. gadā [[Nīderlande|holandiešu]] flote nolaupīja iedzīvotājus un izlaupīja plantāciju aprīkojumu. Pēc salas apdzīvotības atjaunošanas tās jaunajiem iedzīvotājiem trešo reizi uzbruka holandieši un briti 1690. un 1691. gadā. Šie reidi, kuru rezultātā tika iznīcinātas dzirnavas un pārstrādes rūpnīcas, un salas iedzīvotāju skaits samazinājās, lika [[Martinika]]s ģenerālgubernatoram aizliegt salas apdzīvotības atjaunošanu līdz 1696. gadam. Briti ieņēma salu no 1759. līdz 1763. gadam [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā; to valdīšana turpinājās līdz 1802. gadam, kad saskaņā ar Amjēnas līgumu salu atgrieza Francijai. Verdzība salā tika atcelta tikai 1848. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gvadelupas salas]] [[Kategorija:Karību jūras salas]] [[Kategorija:Mazās Antiļu salas]] m79z6g2e70x6okfostyljh9n92nrrfr 0 610316 4536756 4339732 2026-10-16T18:16:36Z Biafra 13794 4536756 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|vulkānu Montserratas salā|Sufriērs|Sufriērs}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sufriērhilss | Nosaukums2 = ''Soufrière Hills'' | Photo = Soufriere Hills.jpg | Paraksts = Sufriērhilss 2007. gadā | Augstums = 1050 | Relatīvais_augstums = | karte = Montserrata#Mazās Antiļu salas#Karību jūra | reljefa_karte = jā | latd= 16 |latm= 42 |lats= 36 |latNS= N | longd= 62 |longm= 10 |longs= 37 |longEW= W | Atrašanās vieta = {{vieta|Montserrata}} | Kalnu grēda = [[Mazās Antiļu salas]] | Type = [[stratovulkāns]] | Last eruption = 2013 | First ascent = }} '''Sufriērhilss''' (''Soufrière Hills'' — ‘[[sērs|sērainie]] pakalni’) ir aktīvs [[stratovulkāns]] ar vairākiem lavas kupoliem [[Montserrata]]s salā [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Atrodas salas dienvidos 3 km no salas krasta, vulkāna masīvs veido salas dienviddaļu. Vulkāna augstums ir {{nobr|1050 m}} vjl, un tā ir salas augstākā virsotne. == Aktivitāte == [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|thumb|left|250px|Vulkāns 2012. gadā ar piroklastisko plūsmu klājumu]] Aprakstītās vēstures laikā pēc Montserratas kolonizēšanas līdz pat 20. gadsimta beigām Sufriērhilss tika uzskatīts par mazaktīvu vulkānu. Pētījumi liecināja, ka nesenākie eksplozīvie izvirdumi bijuši 15. un 16. gadsimtā.<ref>[https://volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=360050&vtab=GeneralInfo "Soufrière Hills". Global Volcanism Program. Smithsonian Institution.]</ref> Seismiskās aktivitātes bija reģistrētas 1897.—1898., 1933.—1937. un 1966.—1967. gados. 1995. gada 21. augustā notika freātiska vulkāna eksplozija, kas turpinājās 18 nedēļas un kas izraisīja andezīta lavas kupola veidošanos. Aktivitātes periods ilga vēl 60 nedēļas, pēc tam notika lavas kupola sabrukumi un divi eksplozīvi vulkāna izvirdumi un piroklastisku plūsmu periodi. Ar biezu pelnu kārtu tika apbērta Montserratas galvaspilsēta [[Plimuta (Montserrata)|Plimuta]]. Piroklastiskās plūsmas pirmo reizi tika novērotas 1996. gada 27. martā. Lai gan sākotnēji šīs piroklastiskās plūsmas un dubļu straumes ietekmēja neapdzīvotos apgabalus, spēcīga piroklastiskā plūsma 1996. gada 17. septembrī nodarīja nopietnus postījumus Longraundas ciemam netālu no vulkāna. Līdz 1997. gada augustam piroklastisko plūsmu ietekmē bija aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa Plimutas. Šajā periodā salas dienvidu daļa, tostarp galvaspilsēta [[Plimuta (Montserrata)|Plimuta]], tika evakuēta trīs reizes. Pirmā evakuācija ilga no 1995. gada 21. augusta līdz 1995. gada 3. septembrim pēc pirmā vulkāna izvirduma. Otrā evakuācija sākās 1995. gada 1. decembrī lavas kupola paplašināšanās dēļ. Iedzīvotājiem tika atļauts atgriezties lielākajā daļā teritoriju, tostarp Plimutā, 1996. gada 1. janvārī, bet dažu vulkāna austrumu nogāzes teritoriju iedzīvotājiem netika atļauts atgriezties līdz 1996. gada 15. janvārim. 1996. gada 3. aprīlī, pēc tam, kad sākās piroklastiskās un dubļu plūsmas, Montserratas dienvidu daļa, tostarp galvaspilsēta Plimutas, tika neatgriezeniski evakuēta. Zemestrīces turpinājās trīs epicentru zonās: zem Sufriērhilsa vulkāna, grēdā, kas stiepjas uz ziemeļaustrumiem, un zem Sentdžordža kalna, aptuveni 5 kilometrus uz ziemeļrietumiem. Liels izvirdums 1997. gada 25. jūnijā izraisīja deviņpadsmit cilvēku nāvi. Salas lidosta atradās tieši galvenās piroklastisko vulkānu plūsmas ceļā un tika pilnībā iznīcināta. Arī Montserratas tūrisma nozare sabruka, lai gan tā sāka daļēji atgūties pēc piecpadsmit gadiem. Vēlākos gados (2006., 2007, 2008, 2010. gadā) notika vēl vairāki vulkāna izvirdumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gvadelupas kalni]] [[Kategorija:Aktīvi vulkāni]] [[Kategorija:Stratovulkāni]] nptu5lz0qklggbohn0ujmhk7215p1p5 0 610338 4536764 4339824 2026-10-16T18:32:55Z Biafra 13794 4536764 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | binomial = Pinguicula alpina | autors = [[Linnejs]] | attēls = Pinguicula alpina Tscheppaschlucht.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | sinonīmi = | kategorijas = nē | dzimta_lv = Pūsleņu dzimta | dzimta = Lentibulariaceae | ģints_lv = Kreimules | ģints = Pinguicula | suga = Pinguicula alpina | suga_lv = Alpu kreimule }}'''Alpu kreimule''' (''Pinguicula alpina'') ir [[Kreimules|kreimuļu]] suga, kura ir nevienmērīgi izplatīta arktiskajos un kalnu apvidos [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]. [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] ļoti reti, galvenokārt [[Baltijas jūra]]s salās un [[Skandināvijas pussala]]s ziemeļdaļas kalnu rajonos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/pinguicula-alpina-l/|title=Alpu kreimule - Pinguicula alpina L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-25}}</ref> Atradne Latvijā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]] iznīcināta 1965. gadā, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]. Tiek uzskatīts, ka kreimule no Staburaga atradnes pārstādīta līdzīgās augtenēs uz saldūdens kaļķa avotu izplūdes vietās pie [[Priekuļi]]em un [[Rauna]]s. [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]] atradne saglabājās līdz 20. gadsimta beigām, tomēr eksemplāru skaits bija mazs. To apdraudēja [[Latvāņi|latvāņa]] izplatīšanās atradnes tiešā tuvumā un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju. 21. gadsimtā vairs nav atrasta un tiek uzskatīta par izzudušu.<ref name=":0" /> Ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Kreimules]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] [[Kategorija:Latvijas flora]] jngjh86fqz5ynfe2i303x3yras5baea 4536765 4536764 2026-10-16T18:34:37Z Biafra 13794 4536765 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | binomial = Pinguicula alpina | autors = [[Linnejs]] | attēls = Pinguicula alpina Triftsteig.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | sinonīmi = | kategorijas = nē | dzimta_lv = Pūsleņu dzimta | dzimta = Lentibulariaceae | ģints_lv = Kreimules | ģints = Pinguicula | suga = Pinguicula alpina | suga_lv = Alpu kreimule }}'''Alpu kreimule''' (''Pinguicula alpina'') ir [[Kreimules|kreimuļu]] suga, kura ir nevienmērīgi izplatīta arktiskajos un kalnu apvidos [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]. [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] ļoti reti, galvenokārt [[Baltijas jūra]]s salās un [[Skandināvijas pussala]]s ziemeļdaļas kalnu rajonos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/pinguicula-alpina-l/|title=Alpu kreimule - Pinguicula alpina L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-25}}</ref> Atradne Latvijā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]] iznīcināta 1965. gadā, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]. Tiek uzskatīts, ka kreimule no Staburaga atradnes pārstādīta līdzīgās augtenēs uz saldūdens kaļķa avotu izplūdes vietās pie [[Priekuļi]]em un [[Rauna]]s. [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]] atradne saglabājās līdz 20. gadsimta beigām, tomēr eksemplāru skaits bija mazs. To apdraudēja [[Latvāņi|latvāņa]] izplatīšanās atradnes tiešā tuvumā un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju. 21. gadsimtā vairs nav atrasta un tiek uzskatīta par izzudušu.<ref name=":0" /> Ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Kreimules]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] [[Kategorija:Latvijas flora]] ijoq4quy1h58jgro6u9ygeg22zsv8cc 0 610371 4536901 4395973 2026-10-17T05:20:41Z Biafra 13794 4536901 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Lundas kauja | partof = [[Skones karš|Skones kara]] | image = File:Slaget vid Lund 4.jpg | image_size = 300px | caption = '' Lundas kauja'' [[Johans Filips Lemke|Johana Filipa Lemkes]] glezna | date = 1676. gada 4. decembrī | place = [[Lunda]], [[Zviedru impērija|Zviedrija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Zviedru uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[File:Flag of the Swedish Empire.svg|25px]] [[Zviedru impērija]] | combatant2 = [[File:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija—Norvēģija]] | commander1 = [[File:Flag of the Swedish Empire.svg|25px]] [[Kārlis XI]]<br />[[File:Flag of the Swedish Empire.svg|25px]] [[Simons Grundels-Helmfelts]]<br />[[File:Flag of the Swedish Empire.svg|25px]] Johans Galle {{KIA}}<br />[[File:Flag of the Swedish Empire.svg|25px]] [[Otto Vilhelms fon Ferzens]] [[Karagūsteknis|POW]]<br />[[File:Flag of the Swedish Empire.svg|25px]] H. fon Burghauzens{{KIA}} | commander2 = [[File:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Kristiāns V]]<br />[[File:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Frīdrihs fon Ārensdorfs]]<br />[[File:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Karls fon Ārensdorfs]] [[Kritis kaujā|DOW]] | strength1 = 8000<br> 2000 kājnieki<br>6000 kavalērija<br>12 lielgabali | strength2 = 13 000<br> 6300 kājnieki<br>6000 kavalērija<br>56 lielgabali | casualties1 = 3000–4000:<br> 1000–1500 nogalināti<br>2000–2500 ievainoti<br>70 sagūstīti | casualties2 = 8000–9000<br> 2000–2500 nogalināti<br>4000–4500 ievainoti<br>2000 sagūstīti | notes = | campaignbox = }} '''Lundas kauja''' ({{val|sv|Slaget vid Lund}}, {{val|dk|Slaget ved Lund}}), kas bija daļa no [[Skones karš|Skones kara]], notika 1676. gada 4. decembrī apgabalā uz ziemeļiem no [[Lunda]]s pilsētas [[Skone|Skonē]], [[Zviedrija]]s dienvidos, starp iebrucēju [[Dānija]]s armiju un Zviedrijas karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] armiju. Dāņiem bija aptuveni 13 000 vīru liela armija 31 gadu vecā Dānijas karaļa [[Kristiāns V|Kristiāna V]] vadībā, kuru atbalstīja ģenerālis Kārlis fon Arensdorfs. Uzvarošo Zviedrijas armiju, kurā bija aptuveni 8000 vīru, komandēja feldmaršals Simons Grundels-Helmfelts un 21 gadu vecais Zviedrijas karalis Kārlis XI. Tā ir viena no asiņainākajām kaujām, kas jebkad ir izcīnīta [[Skandināvija|Skandināvijā]] pēc upuru skaita abās pusēs. == Priekšvēsture == [[Attēls:Battle of Lund 1676.png|thumb|Lundas kauja 1676. gadā]] Pēc zviedru sakāves Fērbellinas kaujā un virknes dāņu spēku triumfu jūrā zviedru spēki bija aizņemti ar mēģinājumiem noturēt savas teritorijas [[Brandenburga|Brandenburgā]] un [[Pomerānija|Pomerānijā]]. Dāņi to uzskatīja par iespēju atgūt kontroli pār Skones provinci, kas bija atdota Zviedrijai saskaņā ar 1658. gada Roskildes līgumu. Dāņi izsēdās [[Helsingborja|Helsingborjā]] 1676. gada jūnija beigās ar 14 000 karavīru lielu armiju, ko atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Tas padarīja zviedru spēkiem neiespējamu efektīvi aizstāvēt jauniegūto provinci. Mēnesi vēlāk zviedru kontrolē palika tikai nocietinātā [[Malme]]s pilsēta. Augustā dāņu vienība mēģināja virzīties uz ziemeļiem, bet Zviedrijas karalis Kārlis XI sagatavoja jaunu armiju [[Smolande]]s provincē, un dāņu virzība tika apturēta Halmstades kaujā. Līdz oktobrim zviedri bija savākuši 14 000 karavīru un ar ievērojamu pārliecību virzījās uz dienvidiem. Viņi izcīnīja ceļu uz Malmi, lai atvieglotu aplenkumu. Tomēr zviedru apgādes līnijas bieži kavēja vietējo zemnieku reidi dāņu virsnieku vadībā. Novembra sākumā Dānijas karalis un viņa armija ieņēma priekšposteni Lundā, uz dienvidiem no Kjovlinges upes. Dāņi kontrolēja visas šķērsošanas vietas, un zviedru armija bija spiesta ierīkot nometni ziemeļu krastā. Situācija mēnesi nemainījās, bet novembra beigās upe sāka aizsalt. 3. decembra rītā zviedru ģenerālis [[Ēriks Dālbergs]] ziņoja karalim, ka ledus tagad var izturēt karavīru svaru. Tomēr dāņi pieņēma, ka zviedri ir atkāpušies uz ziemas nometni un neuzbruks līdz pavasarim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zenker.se/Historia/Svensk_danska_1675/kriget_mot_danmark_1675_1679.htm |title=Kriget mot Danmark 1675–1679 |first=Gustaf |last=Björlin |year= |publisher=Zenker.se |access-date=2013-06-18 |archive-date=2006-09-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20060909112245/http://www.zenker.se/Historia/Svensk_danska_1675/kriget_mot_danmark_1675_1679.htm |url-status= }}</ref> == Kaujas gaita == [[Attēls:Charles XI of Sweden.jpg|thumb|[[Zviedrijas karalis]] Кārlis XI|left]] Pirms rītausmas Zviedrijas armija pameta nometni un gatavojās šķērsot upi. Zviedriem bija 2000 kājnieku un 6000 kavalērijas karavīru; viņu pretiniekiem dāņiem bija vairāk nekā 5000 kājnieku, 6000 kavalērijas karavīru un 1300 holandiešu jūras kājnieku, kopā aptuveni 13 000 karavīru. Bezmēness nakts aizsegā no pulksten 4:00 līdz 5:30 visa Zviedrijas armija veiksmīgi šķērsoja upi un nepamanīta sasniedza dienvidu krastu. Zviedri plānoja uzbrukt snaudošajai dāņu nometnei no dienvidaustrumiem, galvenokārt izmantojot [[Kavalērija|kavalēriju]]. Izlūkošanas patruļas ziņoja, ka teritorija starp abām armijām nav piemērota kavalērijas kaujām, tāpēc karalis Kārlis XI un viņa ģenerāļi pulcējās, lai apspriestu jaunu plānu. Lielākā daļa padomnieku atzīmēja, ka būtu muļķīgi uzbrukt ar kājniekiem, jo ​​dāņu kājnieku bija vairāk, un zviedru trumpis bija kavalērija. Turklāt zviedri, visticamāk, būtu zaudējuši pārsteiguma elementu garajā gājienā uz dāņu nometni. Karalis centās nekavējoties uzbrukt, taču viņa padomnieki viņu apturēja. Viņš pavēlēja saviem karavīriem virzīties uz pakalniem netālu no Lundas ziemeļu sienas, lai iegūtu taktisku priekšrocību. Pakalnu reljefs bija piemērotāks kavalērijai, un pati pilsēta aizsargātu zviedru dienvidu flangu. Līdz tam laikam dāņi bija pamodušies un drīz vien uzminēja zviedru nodomus. Dāņi ātri atstāja nometni un mēģināja apiet zviedrus cīņā par kalnu kontroli. Sākotnējā sadursme starp zviedru labo flangu un dāņu kreiso flangu beidzās neizšķirti. Tomēr kalnus ieņēma zviedri, un dāņi tika atstumti uz austrumiem. [[Attēls:Hatt buren av Karl XI vid slaget vid Lund - Livrustkammaren - 5238.tif|thumb|Kārļa XI cepure, kuru viņš valkāja kaujas laikā ]] Galvenā kauja sākās rītausmā, pulksten 9:00. Kaujas līnija stiepās vienu kilometru no ziemeļiem uz dienvidiem, ar dāņu pozīcijām austrumos un zviedru pozīcijām rietumos. Dāņu armiju atbalstīja 56 dažāda kalibra lielgabali, savukārt zviedri atveda tikai astoņus 6 mārciņu un četrus 3 mārciņu lielgabalus. Pēc kauju sākuma Kārlis XI personīgi vadīja flanga manevru, lai sagrautu dāņu kreiso flangu. Cīņas laikā dāņu komandieris Karls fon Ārensdorfs tika smagi ievainots, un viss viņa kreisais flangs bija spiests atkāpties plkst. 10:00. Kārlis XI un feldmaršals Grundels-Helmfelts izmantoja kavalēriju, lai vajātu bēgošo dāņu karaspēku. Vajāšana turpinājās astoņus kilometrus līdz pat upei. Daži virsnieki dāņu nometnē mēģināja padzīt zviedrus, bet daudzi dāņi bija atspiesti uz ledus, kas ielūza, un daudzi dāņi noslīka. Kamēr dāņu kreisais spārns bēga, viņu labais spārns pretojās zviedru uzbrukumam. Karaļa Kristiāna V prombūtnes laikā armijas vadību pārņēma ievainotā ģenerāļa brālis Frīdrihs fon Ārensdorfs. Dāņu fronte bija vērsta uz dienvidiem, un zviedru karaspēks atradās pastāvīgā apšaudē ar mugurām pret pilsētas mūri. Zviedriem situācija kļuva bezcerīga, jo īpaši tāpēc, ka Kārlis XI kopā ar savu kavalēriju vajāja bēgošo dāņu karaspēku. Turklāt zviedri atradās ievērojamā skaitliskā mazākumā: 1400 kājnieku un 2500 kavalērijas karavīru pretojās 4500 dāņu kājniekiem un 2100 kavalēristiem. Tomēr Frīdrihs fon Ārensdorfs, tā vietā, lai uzbruktu zviedriem, pavēlēja armijai pusdienlaikā pārgrupēties, apturot kauju. Pie upes Zviedrijas karalis apsvēra savu nākamo soli. Viņš uzskatīja, ka visa dāņu armija ir sakauta. Lai gan viņam bija kārdinājums vajāt bēgošo dāņu karaspēku līdz pat [[Landskrona]]i, Kārlis nolēma atgriezties pie savas armijas Lundā. Kauja Lundā atsākās saulrietā (ap plkst. 15:00), kad Zviedrijas karalis atgriezās no ziemeļiem ar kavalēriju. Viņš nolēma apiet dāņus no rietumiem, lai atkal pievienotos Zviedrijas centra paliekām. Dāņu komandieris Ārensdorfs nolēma apturēt virzību uz Zviedrijas centru un uzbrukt ienaidnieka kavalērijai ziemeļrietumos. Kārļa XI spēki pārrāva dāņu līnijas un pievienojās centram. Kamēr Ārensdorfs joprojām uzbruka kavalērijai ziemeļos, Zviedrijas karaļa atgriešanās iedvesmoja viņa karaspēku, kas uzbruka dāņiem aizmugurē. Lai gan dāņi joprojām bija skaitliski vairākumā nekā zviedri, aptuveni 4500 līdz 4000 vīru, Ārensdorfs zaudēja iniciatīvu, un pusstundas laikā viņa armija sabruka. Tad Kārlis XI vēlējās atbrīvot lauku no dāņu karavīriem un dāņu kavalērijas paliekas ātri pazuda naktī. Lai gan dāņu ģenerālis Zigverts fon Bibovs aizsargāja kājnieku atkāpšanos, daudzi dāņi tika nogalināti, līdz feldmaršals Helmfelds pavēlēja pārtraukt slaktiņu. Plkst. 17:00 atskanēja pamiera signāls. == Kaujas nozīme == Kaujas zaudējumi tika saskaitīti nākamajā dienā, taču oriģinālie dokumenti tika pazaudēti, tāpēc precīzs bojāgājušo skaits nav zināms. Mūsdienu zviedru avoti norāda uz bojāgājušo skaitu no 8300 līdz 9000, neskaitot dāņus, kuri noslīka upē un nomira no gūtajām brūcēm turpmākajās nedēļās. Zviedrijas armija zaudēja aptuveni 2500 līdz 3000 kritušo un aptuveni 2500 ievainoto. Dānijas armija zaudēja vismaz 6000 kritušo karavīru, 2000 sagūstīto un 500 līdz 1000 ievainoto. Nīderlandes jūras kājniekiem šajā kaujā nepaveicās īpaši: saskaņā ar dažādiem avotiem no 1300 vīru vienības izdzīvoja tikai daži desmiti vīru. Lundas kaujā abas armijas cieta smagus zaudējumus, padarot to par vienu no asiņainākajām kaujām vēsturē, kurā gandrīz 70 procenti tās dalībnieku tika nogalināti vai ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tv4play.se/dokumentarer/sveriges_historia?title=massgravarna_vid_lund&videoid=1997978 |title=Massgravarna vid Lund – TV4 Play |publisher=Tv4play.se |date= |access-date=2013-06-18 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20121005042702/http://www.tv4play.se/dokumentarer/sveriges_historia?title=massgravarna_vid_lund&videoid=1997978 |archive-date=2012-10-05 }}</ref> [[Attēls:Monumentet, Lund.jpg|thumb|Lundas kaujas piemiņai veltīts piemineklis, kas atklāts 1876. gadā.]] Zviedru uzvaru bieži vien tiek saista ar to, ka Zviedrijas armijai bija daudz mazāk algotņu nekā dāņu armijai. Zviedrijas kavalērijas un kājnieku kombinācija ļāva veikt ātrus pretuzbrukumus, kad kājnieki sāka cīnīties. Uzvara Lundā paaugstināja Zviedrijas armijas morāli. Kārlis XI tika kritizēts par to, ka viņu aizrāva panākumi labajā flangā, taču šī kauja viņu padarīja populāru armijā. Šie panākumi ļāva zviedriem nostiprināt savas pozīcijas Skonē. Kaujas rezultātus nostiprināja 1677. gadā zviedru veiksmīgā uzbrukuma Malmei atvairīšana un uzvara pār dāņiem Landskronas kaujā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://img.kb.dk/tidsskriftdk/pdf/ho/ho_nrk_0015-PDF/ho_nrk_0015_74685.pdf Arne Stade: "Christian V i slaget vid Lund" (''Historie/Jyske Samlinger'', Ny række, Bind 15; 1983)] * [https://web.archive.org/web/20050308160423/http://www.algonet.se/~hogman/slb_slag_1.htm#Slaget%20vid%20Lund%201676 Hans Högman, Berömda svenska slag — Slaget vid Lund 1676] * [https://web.archive.org/web/20050411105025/http://www.mimersbrunn.se/arbeten/2971.asp Jan Nöstdahl, Karl XI Slaget vid Lund 1676] * [https://web.archive.org/web/20021230012042/http://www.nomos-dk.dk/skraep/bording5.htm Anders Bording: Danske Mercurius om kampene ved Løddes å / Lund 1676 (1677)] * [http://www.foteviken.se/databaser/skan2.htm Det skånska kriget året 1676] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080811000334/http://www.foteviken.se/databaser/skan2.htm |date={{dat|2008|08|11||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150518093236/http://video.ldc.lu.se:8080/ramgen/div/SlagetVidLundisdn.rm Föredrag för Elbogens försvarsförening om slaget vid Lund] {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Dānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1676. gads]] [[Kategorija:17. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:Skone]] nz5ajursj7lpkgzpvm92j30f4kldqcp 0 610376 4536906 4472864 2026-10-17T05:28:44Z Biafra 13794 4536906 wikitext text/x-wiki '''Tockas militārās mācības''' ({{val|ru|Тоцкие войсковые учения}}) bija [[Padomju Savienība]]s taktiskās militārās mācības, kurās izmantoja [[kodolieroči|kodolieročus]], ar kodēto nosaukumu ''Sņežok'' ("Sniedziņš").<ref name="ria">{{Ziņu atsauce |title = Испытания ядерного оружия на Тоцком полигоне. Справка |url = http://ria.ru/defense_safety/20090914/184923659.html#13906733519733 |work = РИА Новости |date=2009-09-14 |access-date = 2017-09-14 |language = ru |archive-date = 2017-08-13 |archive-url = https://web.archive.org/web/20170813184256/https://ria.ru/defense_safety/20090914/184923659.html#13906733519733 }}</ref> Tās sagatavoja un veica PSRS aizsardzības ministra vietnieka maršala [[Georgijs Žukovs|Georgija Žukova]] vadībā 1954. gada 14. septembrī Tockas poligonā [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]]. Kopējais militārpersonu skaits, kas piedalījās mācībās, sasniedza 50 000. Mācību mērķis bija ienaidnieka aizsardzības pārraušana, izmantojot kodolieročus. Tockas poligonu izvēlēja tāpēc, ka tur esošais reljefs atgādināja [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]], ko uzskatīja par visticamāko [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] sākumpunktu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] mācības kritizēja par 45 000 [[PSRS Bruņotie spēki|padomju militārpersonu]] un 10 000 vietējo iedzīvotāju pakļaušanu radiācijai, kā arī par nepietiekamo informāciju, ko sniedza personālam un iedzīvotājiem par radiācijas ietekmi un aizsardzības pasākumiem, tādēļ strauji pieauga ļaundabīgo audzēju un asins slimību gadījumu skaits testa dalībnieku vidū, hromosomu mutācijas, malformācijas un zīdaiņu mirstība vietējo iedzīvotāju vidū.<ref>Алексей Геннадьевич Васильев. Эколого-генетический анализ отдалённых последствий Тоцкого ядерного взрыва в Оренбургской области в 1954 г: факты, модели, гипотезы. — Изд-во "Екатеринбург", 1997. — 191 с. — ISBN 9785884640511.</ref> == Iepriekšējā sagatavošanās == [[Attēls:RDS-4 Nuclear bomb Army-2022 2022-08-20 2453.jpg|thumb|RDS-4 atombumba 2022. gadā]] Pirmo mācību priekšlikumu parakstīja Padomju Savienības maršals [[Aleksandrs Vasiļevskis|A. Vasiļevskis]], B. Vaņņikovs, E. Smirnovs, P. Kruglovs un citas amatpersonas, un tas tika nosūtīts PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam [[Nikolajs Bulgaņins|N. Bulgaņinam]]. 1953. gada 29. septembrī izdeva PSRS Ministru padomes dekrētu, kas iezīmēja Bruņoto spēku un valsts sagatavošanas sākumu operācijām īpašos apstākļos. Pēc Bulgaņina personīgajiem norādījumiem laikraksts “Vojenizdat” visus norādītos dokumentus viena mēneša laikā publicēja un nogādāja karaspēka vienībās, militārajos apgabalos, pretgaisa aizsardzības apgabalos un flotēs. Vienlaikus armijas un flotes vadībai demonstrēja īpašas filmas par kodolieroču izmēģinājumiem.<ref name="ЭнцМО" >{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.mil.ru/encyclopedia/dictionary/details.htm?id=14141%40morfDictionary |title=Энциклопедия Министерства обороны РФ. Тоцкое учение 1954 |access-date=2024-01-23 |archive-date=2023-05-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230517111644/https://encyclopedia.mil.ru/encyclopedia/dictionary/details.htm?id=14141@morfDictionary |url-status= }}</ref><ref name="totskoye1954">{{Tīmekļa atsauce |url = http://meteocenter.net/photo/totskoe.htm |title = ТОЦКОЕ общевойсковое УЧЕНИЕ с применением АТОМНОГО оружия (14 сентября 1954 г.) |author = Бровкин В.В. |website = meteocenter.net |access-date = 2018-07-25 |language = ru |archive-url = https://web.archive.org/web/20040807204658/http://meteocenter.net/photo/totskoe.htm |archive-date = 2004-08-07 }}</ref> Sākās poligona meklēšana, kur varētu veikt apvienotās ieroču mācības, izmantojot kodolieročus. Pēc tam, kad [[Kapustinjaras poligons]] tika atzīts par nepiemērotu šādu mācību veikšanai, 1954. gada pavasarī ģenerālleitnanta I. Gļebova komanda novērtēja Tockas poligonu, kas atrodas starp [[samara|Kuibiševas]] un [[Čkalova]]s pilsētām, un atzina to par piemērotu mācībām drošības ziņā. Kodolieroču detonācijas veikšanai no gaisa Tockas poligona nelīdzenajā reljefā bija ļoti praktiska nozīme, lai novērtētu reljefa ietekmi uz kodolsprādziena postošās ietekmes mazināšanu (vai pastiprināšanu). Trenējās divas apkalpes: majora Kutirčeva un kapteiņa Ļasņikova. Līdz pat pēdējam brīdim piloti nezināja, kurš būs vadošais pilots un kurš — rezerves pilots. Kutirčeva apkalpei, kurai jau bija pieredze atombumbas izmēģinājumos [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas poligonā]], bija priekšrocība. Militārās mācības ar nosaukumu "Sagatavotas ienaidnieka taktiskās aizsardzības izrāviens, izmantojot atomieročus" bija paredzētas 1954. gada rudenī. Mācībās bija paredzēts izmantot 40 kilotonnu RDS-2 atombumbu, kas tika pārbaudīta Semipalatinskas poligonā 1951. gadā. Mācību vadību uzticēja PSRS aizsardzības ministra vietniekam maršalam G. Žukovam. [[Attēls:Bomba atomica.gif|thumb|Atombumbas sprādziena ilustrācija]] Tika izvirzīti šādi mērķi<ref name="Испытания ядерного оружия в СССР и США">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hirosima.scepsis.ru/weapon/practise_1.html#2 |title=Испытания ядерного оружия в СССР и США |access-date=2010-04-19 |archive-date=2018-03-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180323154141/http://www.hirosima.scepsis.ru/weapon/practise_1.html#2 |url-status= }}</ref>: * Izpētīt atombumbas sprādziena ietekmi uz iepriekš sagatavotu aizsardzības zonu, kā arī uz ieročiem, militāro aprīkojumu un dzīvniekiem; * Izpētīt un praksē pārbaudīt atombumbas lietošanas apstākļos: * Vienību un formējumu uzbrukuma un aizsardzības darbību organizēšanas specifiku; * Uzbrūkošo karaspēka rīcību aizsardzības līniju izrāviena laikā pēc atomu triecieniem; * Karaspēka aizsardzības rīcību uzbrūkošās puses atomu ieroču lietošanas apstākļos un pretuzbrukuma veikšanu pēc atomu trieciena ienaidnieka karaspēkam, kas virzās uz priekšu; * Karaspēka pretkodolieroču aizsardzības organizēšanu aizsardzībā un uzbrukumā; * Karaspēka komandēšanas un kontroles metodes uzbrukuma un aizsardzības situācijās; * Karaspēka loģistikas atbalsts kaujas situācijās. == Sagatavošanās darbi poligonā == Mācību plāns paredzēja uzbrūkošajai pusei izlauzties cauri sagatavotajām taktiskajām aizsardzības līnijām, izmantojot kodolieročus, simulētam ienaidniekam, savukārt aizsargājošajai pusei bija jāorganizē un jāveic aizsardzība kodoluzbrukuma gadījumā. Galvenā uzmanība tika pievērsta uzbrūkošajai pusei, kuras karaspēks faktiski veica kodolieroču, artilērijas un gaisa triecienus, lai sagatavotos izrāvienam un kodoldetonācijas zonas pārkāpšanai. Karaspēks, kas ieņēma aizsardzības pozīcijas, iepriekš tika atvilkts uz drošu vietu. Mācībās piedalījās aptuveni 45 000 cilvēku. Karaspēka grupējuma kodolu veidoja 12. gvardes mehanizētā Moziras divīzija un 50. gvardes strēlnieku Staļina divīzija 128. Gumbinnenas strēlnieku korpusa sastāvā, 600 tanki un pašgājējas artilērijas iekārtas, 500 lielgabali un mīnmetēji, 600 bruņutransportieri, 320 lidmašīnas, 6000 traktori un dažādu mērķu transportlīdzekļi. Karaspēks uz mācībām tika izsaukts speciāli izstrādātās organizācijas tabulās un apgādāts ar jauniem ieročiem un ekipējumu. Strēlnieku korpusa ofensīvu bija paredzēts atbalstīt ar trim sprādzieniem: vienu vidēja kalibra atombumbu un divām trotila kastu un benzīna mucu kaudzēm (kodolieroču sprādzienu simulatori). Īsto atombumbu bija paredzēts nomest bataljona aizsardzības zonā pulka rezervistu pozīcijās. Šī zona bija paredzēta kā labi sagatavots pretestības centrs dziļi Rietumu aizsardzības sistēmā, kura apspiešana apdraudētu pretinieka pulka visas aizsardzības stabilitāti, kā arī mazinātu viņu galvenās artilērijas grupas kaujas efektivitāti. Kodolsprādziena laikā personāls tika evakuēts no ēkām un izvietots bunkuros un patvertnēs. Zemes, nevis gaisa sprādziena gadījumā — ārkārtas situācijā — mācības tiktu atceltas, un tiktu ieviesti komandējošā sastāva izstrādāti īpaši pasākumi. Lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību, mācību zona līdz 50 km rādiusā no sprādziena vietas tika sadalīta piecās zonās: * 1. zonā (līdz 8 km) vietējo iedzīvotāju klātbūtne tika pilnībā izslēgta. * 2. zonā (8—12 km) trīs stundas pirms sprādziena iedzīvotāji tika izvesti uz dabiskām patvēruma vietām apdzīvotu vietu tuvumā; 10 minūtes pirms sprādziena pēc iepriekš noteikta signāla visiem iedzīvotājiem bija jānoguļas ar seju uz leju uz zemes. * 3. zonā (12—15 km) iedzīvotāji tika evakuēti no savām mājām 15—30 metru attālumā no ēkām vienu stundu pirms detonācijas; 10 minūtes pirms detonācijas visi nogūlās uz zemes pēc signāla. * 4. zonā (15—50 km) aizsardzība tika nodrošināta tikai no iespējama nopietna radioaktīvā piesārņojuma apgabalā gar mākoņa ceļu, galvenokārt zemes detonācijas gadījumā. * 5. zonā (kas atrodas uz ziemeļiem no mērķa gar bāzes lidmašīnas kaujas kursu 10 km platā un 20 km dziļā joslā, virs kuras bāzes lidmašīna lidoja ar atvērtu bumbu nodalījumu) trīs stundas pirms detonācijas iedzīvotāji tika evakuēti ārpus tās robežām uz drošām vietām. == Mācību sākums == === Situācija pirms sprādziena === Mācību dienā, 1954. gada 14. septembrī, saullēktā laiks bija skaidrs un saulains, pūta neliels vējš un 1000 metru augstumā bija neliela mākoņu sega. No rīta gaisa temperatūra bija no 9 °C līdz 12 °C. Plkst. 9:20 mācību vadība uzklausīja jaunākos laika ziņojumus un pieņēma lēmumu detonēt atombumbu. Lēmums tika reģistrēts un apstiprināts. Pēc tam lidmašīnas apkalpei pa radio tika dota pavēle ​​detonēt bumbu. Desmit minūtes pirms atoma trieciena atskanēja "atombumbas trauksmes" signāls, kas pamudināja visus karavīrus meklēt patvērumu un slēptuves. Tanku un pašgājēju artilērijas mašīnu apkalpes ieņēma vietas savos transportlīdzekļos un aizvēra lūkas. Plkst. 9:34 no rīta ''[[Tu-4]]'' bāzes lidmašīna (pilots V. Kutirčevs) no 8000 m augstuma nometa RDS-2 atombumbu ar 40 kilotonnu jaudu. Sprādziens sekoja 48 sekundes vēlāk 350 metru augstumā no zemes virsmas un ar 280 m novirzi no mērķa ziemeļrietumu virzienā.<ref name="totskoye">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.testpilot.ru/orenburg/totsk.htm |title=Тоцкое общевойсковое учение 1954 года |access-date=2010-04-22 |archive-date=2010-03-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100317141841/http://www.testpilot.ru/orenburg/totsk.htm |url-status= }}</ref> === Sprādziena aina === Atombumbas sprādzienu pavadīja žilbinošs uzliesmojums, apgaismojot apkārtni ar spilgti baltu gaismu. Pēc uzliesmojuma sprādziena centrā 350 metru augstumā izveidojās sfērisks kvēlojošs apgabals. Spēcīga gaismas starojuma ietekmē mitrums iztvaikoja plašā platībā ap sprādziena zonu, saplaisājot un sasmalcinot augsnes daļiņas un sadedzinot organiskās vielas. Tas radīja asu dūmu un putekļu mākoni zemes gaisa slānī, ievērojami samazinot tā caurspīdīgumu. Karsēta putekļu slāņa veidošanās sprādziena gaismas starojuma ietekmē notika pirms triecienviļņa ierašanās. 3,6 sekundes pēc sprādziena kvēlojošā apgabala virsma sāka kļūt tumšāka, parādoties atsevišķiem, mazāk spilgtiem plankumiem, kas palielinājās izmēros, līdz drīz vien pārklāja visu kvēlojošā apgabala virsmu. Tas iezīmēja kvēlojošā apgabala attīstības beigas, un sākās sprādziena mākoņa attīstība. Tā attīstības beigās kvēlojošā apgabala horizontālais izmērs bija ~714 m. Sprādziena mākonis ieguva toroidāla virpuļa formu ar viļņojošu virsmu, caur kuru caururbās liesmu mēles. Sekojot augšup virzošajam mākonim, no sprādziena epicentrālās zonas sāka celties milzīgs putekļu stabs, kas 4—5 sekunžu laikā tuvojās mākonim. Pēc aptuveni 1 minūtes sprādziena mākonis pacēlās ~4 km augstumā, bet pēc 7 minūtēm — ~15 km augstumā. === Situācija pēc sprādziena === Piecas minūtes pēc sprādziena sākās artilērijas apšaude un bumbvedēju uzbrukums. Pēc artilērijas apšaudes uz atombumbas sprādziena epicentru tika nosūtītas radiācijas izlūkošanas patruļas, kas epicentrā ieradās 40 minūtes pēc sprādziena. Tās noteica, ka radiācijas līmenis šajā apgabalā stundu pēc sprādziena bija 50 R/h, 25 R/h rādiusā līdz 300 metriem, 0,5 R/h rādiusā 500 metru rādiusā un 0,1 R/h 850 metru rādiusā. Plkst. 10:10 "austrumu" spēki sāka uzbrukt imitētajām ienaidnieka pozīcijām. Līdz plkst. 11:00 vienības bija sakrāvušas savu personālu transportlīdzekļos un turpināja virzīties uz priekšu formācijā (kolonnās). Izlūkošanas vienības kopā ar karaspēka radiācijas izlūkošanas vienībām virzījās uz priekšu. Dūmi un putekļi, ko radīja imitēti sprādzieni no benzīna mucām, apgrūtināja orientēšanos. Karaspēks šķērsoja kodolsprādziena zonu ar ātrumu 5 km/h, savukārt motorizētās strēlnieku divīzijas priekšgals epicentra tuvumā pārvietojās ātrāk — 8—12 km/h. Dažas lidmašīnas, kas bija ceļā uz uzbrukumiem zemes mērķiem, bija spiestas šķērsot "sēņu mākoņa" pēdu 20 minūtes pēc kodolsprādziena. Lidojuma apkalpes un lidmašīnas dozimetriskā uzraudzība pēc nosēšanās atklāja niecīgu piesārņojuma līmeni. Piemēram, lidmašīnas fizelāžas piesārņojuma līmenis bija 0,2—0,3 R/h, bet salonā — 0,02—0,03 R/h. Mākoņa pēdas radiācijas izlūkošana, kas tika veikta no Li-2 lidmašīnas, noteica, ka radioaktīvā mākoņa pēdas ass sakrita ar gaisa masu kustību 7—9 km augstumā. Mahovkas, Jeļšankas-2, Ivanovkas un Orlovkas ciematos nodega atsevišķas mājas, tad karaspēks nodzēsa ugunsgrēkus un novāca nokritušos kokus. Divas dienas vēlāk, 1954. gada 17. septembrī, laikraksts “[[Pravda]]” publicēja TASS ziņojumu: “Saskaņā ar zinātniskās pētniecības un eksperimentālā darba plānu pēdējās dienās Padomju Savienībā tika veikts viena veida atomieroča izmēģinājums. Izmēģinājuma mērķis bija izpētīt atomsprādziena sekas. Izmēģinājums deva vērtīgus rezultātus, kas palīdzēs padomju zinātniekiem un inženieriem veiksmīgi risināt problēmas, kas saistītas ar aizsardzību pret atomu uzbrukumu.” == Piemiņa == [[Attēls:Мемориал на месте ядерного взрыва на Тоцком полигоне.jpg|thumb|Мemoriāls poligonā]] 1994. gadā poligonā uzstādīja stēlu visu radiācijas skarto piemiņai. 2004. gada 12. septembrī, mācību 50. gadadienas priekšvakarā, [[Bresta (Baltkrievija)|Brestā]], iepretim garnizona kapsētai uz ziemeļiem no [[Brestas cietoksnis|Brestas cietokšņa]], atklāja granīta piemiņas zīmi "Par godu un slavu Padomju Savienības kodolieroču vairoga izveides dalībniekiem". Aiz pieminekļa atrodas divi vairogi. Vienā no tiem uzskaitīti pieminekļa uzstādīšanas sponsori. Uz otra rakstīts: "1954. gada 14. septembrī Tockas poligonā Orenburgas apgabalā tika veiktas vienīgās PSRS Bruņoto spēku vēsturē eksperimentālās militārās mācības, kurās tika izmantoti kodolieroči. Karaspēka grupējuma kodolu veidoja Brestas garnizons, kas sastāvēja no 128. strēlnieku korpusa vienībām un formējumiem. No 1961. līdz 1990. gadam Brestas apgabala mežos kaujas dežūrā atradās 31. stratēģisko raķešu divīzija." == Mācību novērtējums == Pēc tam, kad 1993. gadā atcēla augstākās slepenības pakāpi, plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņojumi, ka 1954. gada 14. septembrī kodolieroču izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju eksperimenta ietvaros tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem. Mācību rezultātā tūkstošiem dalībnieku saņēma dažādas starojuma devas. Nav apstiprinātu pierādījumu, ka militārpersonas saņēma atbilstošu medicīnisko aprūpi. Visi dalībnieki parakstīja 25 gadu konfidencialitātes līgumu par informācijas neizpaušanu. Lielākā daļa materiālu par mācībām sāka parādīties tikai pēc PSRS sabrukuma. Mācību dalībniekus atcerējās tikai pēc [[Čornobiļas AES katastrofa|notikumiem Čornobiļā]] un [[perestroika]]s laikā, taču daudzi nekad nespēja pierādīt savu dalību mācībās vai saņemt kompensāciju par zaudēto veselību savu personīgo ierakstu viltošanas dēļ.<ref name="podrobnosti090920">{{Tīmekļa atsauce |title = 55 лет назад Жуков проверил ядерное оружие на людях |url = http://podrobnosti.ua/630445-55-let-nazad-zhukov-proveril-jadernoe-oruzhie-na-ljudjah.html |date = 2009-09-20 |publisher = podrobnosti.ua |archive-url = https://web.archive.org/web/20141006175036/http://podrobnosti.ua/video/podrobnosti/2009/09/20/630445.html |archive-date = 2014-10-06 |format = [http://podrobnosti.ua/upload/news/2009/09/20/630445_4.mp4 видео] |access-date = 2016-09-16 |url-status = }}</ref> Piemēram, viens no mācību dalībniekiem nākamo 25 gadu laikā piedzīvoja 71 hospitalizāciju un astoņas operācijas, no kurām viena bija vēža dēļ. Viņam audzējs attīstījās 27 gadu vecumā, 30 gadu vecumā viņam bija sirdslēkme, un viņš gandrīz kļuva akls. Atšķirībā no Čornobiļas upuriem, lielākā daļa izdzīvojušo šo notikumu dalībnieku nesaņēma pabalstus. Saskaņā ar Krievijas Federācijas Augstākās padomes 1991. gada 27. decembra rezolūciju Nr. 2123-1 Totskojes mācību dalībnieki tika klasificēti kā īpaša riska vienību veterāni (a apakšpunkts) un viņiem tika nodrošināti atbilstoši maksājumi un pabalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_4713/ |title = Постановление ВС РФ от 27.12.1991 N 2123-1 (ред. от 29.06.2015) "О социальной защите граждан, подвергшихся воздействию радиации вследствие катастрофы на Чернобыльской АЭС" |author = |website = |date = |publisher = КонсультантПлюс |access-date = 2017-09-14 |archive-date = 2017-09-23 |archive-url = https://web.archive.org/web/20170923231523/http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_4713/ |url-status = }}</ref> Periodiski tiek publicētas intervijas ar notikumu aculieciniekiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * ''Густерин, Павел Вячеславович''. [https://centrasia.org/news.php?st=1495455900 О фальсификации Л. Я. Гозмана на ТВЦ] * {{Tīmekļa atsauce |url = http://www.iss-atom.ru/ksenia/tockoe/soder.htm |title = Тоцкое войсковое учение (научно-публицистическая монография) |author = С.А. Зеленцов |access-date = 2011-03-05 |archive-url = https://web.archive.org/web/20130126224146/http://www.iss-atom.ru/ksenia/tockoe/soder.htm |archive-date = 2013-01-26 |url-status = }} * ''Марков, Сергей''. [http://actualhistory.ru/tozk_nuclear Тоцкие учения 1954 года и принятые меры безопасности] * [http://scbist.com/blogs/admin/494-v-zone-yadernogo-udara.html В зоне ядерного удара] * [https://kedr.media/stories/govorili-chto-nam-vypala-velikaya-chest/ «Говорили, что нам выпала великая честь»: Свидетельства людей, переживших ядерный взрыв в Оренбургской области. К годовщине тоцкой трагедии] * [http://www.hirosima.scepsis.ru/weapon/practise_1.html#2 Испытания ядерного оружия в СССР и США] * [https://alpinabook.ru/blog/operatsiya-snezhok/ Операция «Снежок»: Что мы узнали о секретных ядерных испытаниях под Оренбургом]{{Novecojusi saite}} * [http://brestcity.com/blog/pamyatnik-atomnym-soldatam-v-breste-foto Памятник «атомным» солдатам в Бресте] * [https://encyclopedia.mil.ru/encyclopedia/dictionary/details.htm?id=14141%40morfDictionary Энциклопедия Министерства обороны РФ. Тоцкое учение 1954] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230517111644/https://encyclopedia.mil.ru/encyclopedia/dictionary/details.htm?id=14141@morfDictionary |date={{dat|2023|05|17||bez}} }} * [https://totskoe.baza.io/ Это Тоцкое. Как мы взорвали атомную бомбу над живыми людьми и прячем дозы до сих пор] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250804143731/https://totskoe.baza.io/ |date={{dat|2025|08|04||bez}} }} [[Kategorija:1954. gads]] [[Kategorija:PSRS vēsture]] [[Kategorija:Kodolieroči]] cmg2iudwp0vxcy4z8dhjcnq6hcxp420 0 610386 4536909 4382005 2026-10-17T05:32:52Z Biafra 13794 4536909 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict = Ramiljē kauja (1706) |partof = [[Karš par Spānijas mantojumu|Kara par Spānijas mantojumu]] |image = De slag bij Ramillies tussen de Fransen en de Geallieerden, 23 mei 1706, SK-A-4061.jpg |coordinates = {{coord|50|38|19|N|4|54|46|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} |map_type = |map_relief = |image_size = 300px |caption = ''Ramiljē kauja'' [[Huhtenburgs|Jana van Huhtenburga]] glezna |date = 1706. gada 23. maijā |place = [[Ramiljē]], [[Spāņu Nīderlande]] |result = Angļu-holandiešu uzvara |combatant1 = [[Attēls:Statenvlag.svg|25px]] [[Nīderlandes Republika]] <br /> [[Attēls:Flag of England.svg|25px]] [[Anglijas Karaliste]] |combatant2 =[[File:Royal Standard of the King of France.svg|25px]] [[Francijas Karaliste]] {{break}}[[File:Electoral Standard of Bavaria (1623-1806).svg|25px]] [[Bavārijas elektorāts]]{{break}}[[File:Flag of Cross of Burgundy.svg|25px]] [[Spānija apgaismības laikmetā|Spānija]] |commander1 = [[Attēls:Flag of England.svg|25px]] [[Džons Čērčils|Marlboro hercogs]]{{break}}[[Attēls:Statenvlag.svg|25px]] [[Henrihs de Nasavs|Lords Overkirks]] |commander2 = [[File:Royal Standard of the King of France.svg|25px]] [[Fransuā de Neivils|Hercogs Villeruā]]{{break}}[[File:Flag of Cross of Burgundy.svg|25px]][[File:Electoral Standard of Bavaria (1623-1806).svg|25px]] [[Maksimiliāns II Emanuels]] |strength1 = 62 000 |strength2 = 60 000 |casualties1 = 3663–5000<ref>Grant, R. G. (2017). 1001 Battles That Changed the Course of History. Chartwell Books. ISBN 978-0785835530.</ref> |casualties2 = 13 000–15 000<ref>Eggenberger, David (1985). An Encyclopedia of Battles. New York: Dover Publications. ISBN 0-486-24913-1. Retrieved 7 July 2022.</ref> |campaignbox = }} '''Ramiljē kauja''' ({{val|en|Battle of Ramillies}}, {{val|fr|Bataille de Ramillies}}), kas notika 1706. gada 23. maijā, bija [[Karš par Spānijas mantojumu|Kara par Spānijas mantojumu]] kauja. Lielajai aliansei (''Grand Alliance (League of Augsburg)'') — [[Hābsburgu impērija|Austrijai]], [[Anglija]]i un [[Nīderlandes Republika]]i — šī kauja sekoja neizlēmīgai kampaņai pret [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] armiju 1705. gadā. Lai gan sabiedrotie tajā gadā ieņēma [[Barselona|Barselonu]], viņi bija spiesti pārtraukt kampaņu pie [[Mozele]]s upes, bija apstājušies [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandē]] un cieta sakāvi [[Itālija]]s ziemeļos. Tomēr, neskatoties uz pretinieku neveiksmēm, karalis Luijs XIV vēlējās noslēgt mieru, bet ar saprātīgiem nosacījumiem. Šī iemesla dēļ, kā arī lai izmantotu momentu, franči un viņu sabiedrotie 1706. gadā uzsāka ofensīvu. Šī kampaņa Luija XIV ģenerāļiem sākās veiksmīgi: Itālijā maršals Vandoms aprīlī Kalčinato kaujā sakāva austriešus, savukārt [[Elzasa|Elzasā]] maršals Viljārs piespieda [[Bādene]]s markgrāfu atgriezties pāri [[Reina]]i. Šo agrīno panākumu iedrošināts, Luijs XIV mudināja maršalu Villeruā pāriet uzbrukumā Spāņu Nīderlandē un ar uzvaru panākt "taisnīgu" mieru. Attiecīgi, Francijas maršals 60 000 vīru priekšgalā devās no [[Lēvena]]s pilsētas uz Tīnenu, it kā apdraudot arī Zoutlēvas pilsētu. Apņēmies cīnīties nopietnā kaujā, [[Džons Čērčils|Marlboro hercogs]], angļu-holandiešu spēku virspavēlnieks, sapulcināja savu armiju — aptuveni 62 000 vīru — netālu no [[Māstrihta]]s un devās garām Zoutlevai. Tā kā abas puses meklēja kaujas iespējas, tās drīz vien satikās uz sauszemes starp Mehenas un mazās Getas upēm, netālu no Ramiljē ciemata. Nepilnu četru stundu laikā Marlboro hercoga holandiešu, angļu un dāņu spēki pārspēja Villeruā un Maksimiliāna II Emanuela franču-spāņu-bavāriešu armiju. Hercoga smalkie manevri un uzsvaru maiņa kaujas laikā — ko viņa pretinieki neapzinājās, līdz bija par vēlu — ievilka frančus taktiskā neveiksmju gājienā. Kad ienaidnieks bija salauzts un sakauts, sabiedrotie spēja pilnībā izmantot savu uzvaru. Krita pilsēta pēc pilsētas, tostarp [[Brisele]], [[Brige]] un [[Antverpene]]; kampaņas beigās Villeruā armija bija padzīta no lielākās daļas Spāņu Nīderlandes. Pēc [[Savojas princis Eižens|Savojas prinča Eižena]] turpmākajiem panākumiem Turīnas kaujā Itālijas ziemeļos sabiedrotie bija nodarījuši lielākos teritorijas un resursu zaudējumus, kādus Francijas karalis Luijs XIV cieta kara laikā. Tādējādi 1706. gads sabiedrotajiem izrādījās par ''Annus mirabilis'' (brīnumu gadu). == Kaujas gaita == [[Attēls:Ramillies 1706, breakthrough and pursuit.PNG|thumb|Кaujas karte: franču pozīciju pārrāvums dienvidu flangā|left]] Franču armija ieņēma pozīcijas starp Otrē-Elīzas ciemiem ziemeļos, Ramiljē centrā un Tavjēras dienvidos. Franču ziemeļu (kreiso) flangu aizsargāja purvainā Mazā Getas upe. Dienvidu (labajā) flangā reljefs bija atvērts un piemērots lielu kavalērijas masu izvietošanai. Novērtējot Francijas dienvidu flanga ievainojamību, Marlboro hercogs uzsāka virkni spēcīgu diversijas uzbrukumu pret to centru un ziemeļu flangu. Maršals Villeruā no sava labā flanga uz šīm teritorijām pārvietoja pastiprinājumus, savukārt sabiedrotie, gluži pretēji, nosūtīja galveno kavalērijas spēku uz dienvidiem. Villeruā mēģināja atgūt Tavjēras ciemu ar 14 dragūnu eskadroniem kājnieku ierindā. Tā kā reljefs tur bija labvēlīgs kavalērijas operācijām, sabiedroto jātnieku karaspēks praktiski iznīcināja šos eskadronus, ieņemot vispirms Tavjēras ciemu un pēc tam Otomonas kalnu, kas dominēja šajā apgabalā. Ap pulksten pieciem pēcpusdienā viss Francijas labais spārns, kam nebija pietiekama kājnieku atbalsta, sašķēlās un sāka bēgt ziemeļrietumu virzienā. Džons Čērčils izmantoja šo izdevību un bataljoni, kas nebija iesaistīti kaujā, virzījās uz dienvidiem, atstājot savus karogus, lai maldinātu frančus un liktu viņiem noticēt, ka šie kājnieki joprojām ir vērsti pret viņu kreiso flangu, kā rezultātā Ramiljē izveidojās skaitliskais pārsvars. Pēc koncentrētas artilērijas uguns, kas pārspēja ienaidnieka aizsardzību, notika uzbrukums, un Ramiljē nonāca sabiedroto rokās. Francijas-Bavārijas armijas mēģinājumi izveidot jaunu aizsardzības līniju bija neveiksmīgi, un tā sāka vispārēju atkāpšanos. Drīz vien Francijas-Bavārijas kreisajam flangam uzbruka sabiedroto spēki, kuriem izdevās ieņemt Otrē-Elīzas ciematu. Šī atkāpšanās pārvērtās sakāvē; un vajāšanas laikā sabiedrotie sagrāba 80 karogus, 54 lielgabalus un gandrīz visus apgādes vezumus. Nelielām Franču armijas vienībām izdevās relatīvi sakārtoti atkāpties uz Žoduānu un [[Vavra|Vavru]]. == Rezultāti == [[Attēls:Ramillies campaign 1706 - Allied gains.png|thumb|Militāro operāciju gaita 1706. gadā pēc Ramiljē kaujas]] Tā kā 23. maijā netālu no Ramiljē Marlboro hercogs graujoši sakāva Francijas karaspēku, kuru komandēja viens no nekompetentākajiem Francijas maršaliem, kurš savu dienesta pakāpi bija ieguvis tikai pateicoties draudzībai ar karali un jau bija pierādījis savu nekompetenci Itālijā kaujās pret Savojas princi Eiženu. Karalis Luijs XIV, nespēdams aptvert situāciju frontē, uz notikuma vietu nosūtīja savu kara ministru Mišelu Šamiljaru. Villeruā, paļaujoties uz karaļa draudzību, atteicās atkāpties no komandiera pienākumiem. Tā vietā, lai sodītu maršalu, Luijs XIV izturējās pret viņu žēlsirdīgi, neskatoties uz viņa acīmredzamo nekompetenci. Sakāves rezultātā franči bija spiesti atkāpties no Spāņu Nīderlandes, pametot Lēvenu (25. maijā), Briseli (28. maijā), Antverpeni (6. jūnijā), [[Brige]]s un [[Gente]]s pilsētas. Pretojās tikai Luksemburga, [[Monsa]] (līdz 1709. gada 20. oktobrim) un [[Namīra]]. Sakāves rezultātā Luijs XIV bija spiests izvest spēkus no citām frontēm, lai atjaunotu savu Flandrijas armiju, kas ļoti palīdzēja Savojas Eiženam viņa centienos pārtraukt Turīnas aplenkumu. == Armiju zaudējumi == Kopējo franču upuru skaitu nevar precīzi aprēķināt, jo tajā dienā Francijas-Bavārijas armijas sabrukums bija pilnīgs.<ref>Falkner, James (2006). Ramillies 1706: Year of Miracles. Barnsley: Pen & Sword Books Ltd. ISBN 1-84415-379-7.</ref>Britu vēsturnieka Deivida G. Čandlera darbs "Marlborough as Military Commander" un "A Guide to the Battlefields of Europe" ir konsekventi attiecībā uz franču upuru skaitu, t. i., 12 000 kritušo un ievainoto, kā arī aptuveni 7000 gūstekņu. Džeimss Falkners savā darbā "Ramillies 1706: Year of Miracles" arī min 12 000 kritušo un ievainoto un "līdz 10 000" gūstekņu. Savā darbā "Piezīmes par militārās medicīnas vēsturi" vēsturnieks F.H. Garisons franču zaudējumus min 13 000, tostarp 2000 kritušo, 3000 ievainoto un 6000 pazudušo. "The Collins Encyclopaedia of Military History" Trevors Dipuī min Villeruā armijas kritušo un ievainoto skaitu 8000, bet vēl 7000 sagūstīto. Neils Litens, izmantojot Francijas arhīvus, norāda uz 7000 nogalinātajiem un ievainotajiem, 6000 sagūstītajiem, bet vēl 2000 izvēlējušies dezertēt.<ref>McNally, M. (2014). Ramillies 1706: Marlborough's tactical masterpiece. Osprey. ISBN 978-1-78200-822-4.</ref> Džona Milnera memuāri — Compendious Journal (1733) — ir konkrētāki, fiksējot, ka 12 087 Villeruā armijas karavīri tikuši nogalināti vai ievainoti, bet vēl 9729 saņemti gūstā. Tomēr darbā ''Marlborough'' Korelli Bārnets kopējo upuru skaitu min kā 15 000—30 000 nogalināto un ievainoto, un vēl 15 000 saņemti gūstā. Angļu vēsturnieks Džordžs Treveljans lēš, ka Vilruā upuru skaits ir 13 000, bet piebilst, ka "viņa zaudējumi dezertēšanas dēļ, iespējams, dubultoja šo skaitli". La Colonie savās "Chronicles of an old Campaigner" nemin upuru skaitu, bet Saint-Simon savos memuāros min 4000 nogalināto, piebilstot, ka "daudzi citi tika ievainoti un daudzas svarīgas personas saņemtas gūstā". Tomēr [[Voltērs]] savā darbā "Luija XIV vēsture" (Histoire du siècle du Louis XIV) raksta, ka "francūži zaudēja divdesmit tūkstošus vīru". Franču vēsturnieks Gastons Bodarts norāda uz 2000 kritušajiem vai ievainotajiem, 6000 sagūstītajiem un 7000 dezertējušiem, kopā 13 000 upuru. Franču autors Hardi Perīni raksta, ka abas puses zaudēja no 2000 līdz 3000 kritušajiem vai ievainotajiem (holandieši zaudēja precīzi 716 kritušos un 1712 ievainotos) un ka sagūstīti tika 5600 francūži.<ref>Périni, Hardÿ (1906). Batailles françaises [6e série]. Retrieved 4 February 2023.</ref> == Galerija == <gallery> Ramillies 1706 Duprez.PNG|thumb|Marlboro hercogam tiek pasniegti sagrābtie franču karogi Hendrik van Nassau-Ouwerkerk.jpg|thumb|Henrihs de Nasavs, Lords Overkirks Caminade - François de Neufville de Villeroy (1644-1730) - MV 1043.jpg|thumb|Fransuā de Neivils, Villeruā hercogs, Francijas maršals (1644–1730), autors Aleksandrs Fransuā Kamināds. Ramiljē kauja bija Villeruā pēdējā kauja komandiera amatā. Battle of Ramillies & Seizure of 12 Flanders Towns in the War of the Spanish Succession. Medal 1706. Obverse.jpg|thumb|Vācu kara propagandas medaļa, 1706. gads. Monētas aversā attēlots Luijs XIV kā romiešu karavīrs, kuru [[Anna Stjuarte|karaliene Anna]] pakļauj [[Minerva]]s lomā. 1718 armia holenderska kpt. piechoty fizylier grenadier.jpg|thumb|Holandiešu karavīri 1718. gadā: kājnieku kapteinis, fuzilieris, grenadieris Żołnierze bawarscy pocz. XVIII w..jpg|thumb|Bavārijas karavīri XVIII gadsimtā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.britishbattles.com/war-of-the-spanish-succession/battle-of-ramillies/ Britishbattles.com] * [https://www.authorama.com/history-of-holland-22.html/ Authorama.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250417111254/https://www.authorama.com/history-of-holland-22.html |date={{dat|2025|04|17||bez}} }} [[Kategorija:Kaujas Beļģijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Nīderlandes piedalīšanos]] [[Kategorija:18. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:Francijas Karaliste]] drcttz7yqpi7ybdnugim8l7wgedryfv 0 610406 4536913 4340109 2026-10-17T05:42:50Z Biafra 13794 4536913 wikitext text/x-wiki '''Dragūni''' sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja zirgus mobilitātei, bet nokāpa no [[zirgs|zirgiem]], lai cīnītos kājās. Sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā.<ref>Carman, W. Y. (1977). A Dictionary of Military Uniforms. HarperCollins Distribution Services. ISBN 0684151308.</ref> Lai gan to izmantošana aizsākās 16. gadsimta beigās, dragūnu pulki lielākajā daļā Eiropas armiju tika izveidoti 17. un 18. gadsimta sākumā; tie nodrošināja lielāku mobilitāti nekā regulārie [[kājnieki]], bet bija daudz lētāki nekā kavalērija. [[Attēls:Battle of Jena.jpg|thumb|Eduāra Deteja glezna. «Trofeja». 1806. gads attēlots franču 4. dragūnu pulka karavīrs ar [[Jēnas kauja]]s laikā sagrābto karogu]] Nosaukums, domājams, cēlies no [[Šaujamierocis|šaujamieroča]] veida, ko sauca par ''dragon'' , kas bija franču armijas dragūnu nēsātās [[musketons|musketona]] rokas ieroča versija. Šis nosaukums mūsdienās ir saglabājies vairākos bruņotos vai ceremoniālos kavalērijas pulkos. == Nosaukuma izcelsme un tā lietojums == Vēsturnieki nav vienisprātis par termina izcelsmi, kā arī par to, kurš to pirmais izdomāja. Saskaņā ar vienu teoriju vārds "dragūns" cēlies no franču vārda "dragon", kas apzīmēja īsu musketi, ko nēsāja kavalērijas karavīri. Saskaņā ar citu teoriju nosaukums cēlies no latīņu vārda "draco" ("[[pūķis]]") un ir saistīts ar pūķa attēlu, kas sākotnēji bija attēlots uz karogiem. [[Voltērs]] savā grāmatā "Luija XIV laikmets" atzīmēja, ka uz maršala Brisaka karaspēka karogiem (kurā parādījās pirmie dragūni) bija attēlots pūķis. Pats termins "dragūni", kas sāka apzīmēt jātniekus, kļuva plaši izplatīts vēlāk, Francijas karaļa [[Anrī IV]] valdīšanas laikā. Saskaņā ar citiem avotiem, maršala Brisaka karaspēks bija pirmie, kas sevi sauca par "dragūniem". Saskaņā ar citiem avotiem, pirmais komandieris, kurš deva dragūniem to vispārpieņemto nozīmi, bija [[Zviedrijas karalis]] [[Gustavs II Ādolfs]]. == Dragūnu karaspēka vēsture == [[Attēls:Knoe06 33.jpg|thumb|Bavārijas dragūni 1807. gadā|alt=]] Precedenti, kad komandieri apvienoja kājniekus un kavalēriju, aizsākās antīkajā senatnē. Mērķis bija apvienot kājnieku izturību ar kavalērijas mobilitāti. [[Attēls:Officier de dragons Mexique 1826.jpg|thumb|Meksikas dragūnu virsnieks 1826. gadā]] Pēc vēsturnieku domām, dragūnu prototips, iespējams, bija '''dimahos''' (grieķu valodā dimahos, kas nozīmē dubultie cīnītāji), kas bija [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] karotāji. Lai stiprinātu savu kavalēriju sadursmes gadījumā ar lielāku ienaidnieka kavalērijas spēku, Aleksandrs Lielais bieži uzsēdināja daļu no saviem kājniekiem zirgā. Tomēr, tā kā šī kājnieku pārvietošanās metode radīja zināmas neērtības, viņš izveidoja dimahos vienības. Dimahos tika apmācīti darboties gan kā kavalērijas, gan kā vieglā kājnieku vienība, ja nepieciešams. Dimahos tipiskā taktika bija apdzīt ienaidnieku zirgā, pēc tam nokāpt no zirga un uzbrukt klasiskā grieķu [[falanga]]s formācijā. Romiešu, ģermāņu un slāvu kavalērija darbojās līdzīgi pirms huņņu ienākšanas. [[Attēls:French cavalry & German cavalry prisoners.jpg|thumb|Franču dragūni eskortē vācu karagūstekņus 1914. gadā|alt=]] Pirms [[Gajs Marijs|Gaja Marija]] valdīšanas Romas armijā pastāvēja jātnieku kājnieku vienības: kājnieki sēdēja aiz kavalērijas un tādā pašā veidā devās uz kaujas lauku, pēc tam nokāpa no zirgiem un iesaistījās kaujā. [[Galli|Gallu]] un ģermāņu ciltīm bija līdzīgi jātnieku karotāji. [[Haņu dinastija|Haņu impērijā]] jātnieku kājnieki piedalījās daudzās kaujās huņņu-ķīniešu karu laikā. Kampaņu laikā ievērojama daļa karavīru ieradās kaujas laukā zirga mugurā, un daži no viņiem nokāpa no zirgiem un iesaistījās kaujā kājām. 1530. gadā Francijas karalis [[Fransuā I]] izdeva pavēli, ka visiem kājniekiem, kas bruņoti ar lokiem, jājāj zirgos. Tomēr, tā kā šiem karavīriem nebija šaujamieroču, vēsturnieki ierosina, ka dragūnu izcelsme sākas ar jātnieku kājnieku apbruņošanu ar šaujamieročiem. Itāļu kara laikā (1551—1559) maršals Brisaks, kuram Francijas karalis [[Anrī II Valuā|Anrī II]] uzticēja Francijas spēku vadību pret Austrijas spēkiem [[Pjemonta|Pjemontā]], pavēlēja uzkāpt zirga mugurā ar musketēm bruņotiem kājniekiem. Sākotnēji šos kājniekus sauca par "jātnieku kājniekiem", "jātnieku cīņu dalībniekiem" un "jātnieku arkebūzeriem". Jātnieku cīņu dalībnieku taktika sastāvēja no negaidītiem uzbrukumiem ienaidniekam. Pēc pietuvošanās ienaidniekam zirga mugurā, jātnieku cīņu dalībnieki nokāpa no zirgiem, atstājot savus zirgus pie pavadoņiem, un pēc tam darbojās kājām ar [[arkebūza|arkebūzām]], musketēm vai [[šķēps|šķēpiem]]. Ja visiem jātnieku cīņu dalībniekiem nepietika zirgu, uz katra zirga uzkāpa divi vīri. Sākotnēji dragūni zirgus izmantoja tikai pārvietošanai un kaujās cīnījās tikai kājām. 17. gadsimta pirmajā pusē dragūnus sāka izmantot kā kavalērijas karavīrus, kas cīnījās zirga mugurā. Atkarībā no savas lomas dragūni dažādos vēstures periodos bija bruņoti ar dažāda veida šaujamieročiem un tuvcīņas ieročiem, kā arī bija aprīkoti ar ierakumu rīkiem patvērumu un nocietinājumu būvniecībai. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā dragūni galvenokārt tika izmantoti kā kavalērija. Līdz 17. gadsimta beigām dragūni veidoja kavalērijas lielāko daļu tādās valstīs kā Francija, Austrija, [[Prūsija]] un Anglija, kur tie tika klasificēti kā smagā vai vidējā kavalērija. 18. gadsimta sākumā daudzās valstīs palielinājās vieglās kavalērijas skaits, kā rezultātā samazinājās dragūnu vienību īpatsvars. 19. gadsimtā [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā dragūni parasti uzņēmās kavalērijas lomu, lai gan saglabāja vieglāku jātnieku karaspēka klasi nekā bruņotie kirasieri. Dragūni jāja ar lielākiem zirgiem nekā vieglā kavalērija un izmantoja taisnus, nevis izliektus zobenus. Laikposmā pirms 1914. gada dragūnu pulki joprojām pastāvēja Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Krievijas, [[Austroungārija]]s, Kanādas, Peru, Šveices, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Spānijas armijās. To formas tērpi bija ļoti atšķirīgi, tiem trūka huzāru vai ulānu pulku raksturīgo iezīmju. Formas tērpos reizēm bija atgādinājumi par to jātnieku kājnieku izcelsmi: Vācijas imperatora armijas 28 dragūnu pulki valkāja kājnieku ''Pickelhaube'' jeb radzēm rotātu ķiveri, savukārt britu dragūni valkāja koši sarkanas tunikas kā pilnu tērpu, savukārt huzāri un visi ulānu pulki, izņemot vienu, valkāja tumši zilu formu. Tomēr citos aspektos dragūni bija pieņēmuši tādu pašu taktiku, lomas un ekipējumu kā citas kavalērijas vienības, un šī atšķirība bija kļuvusi vienkārši par vienu no tradicionālajiem nosaukumiem. Ieroči vairs nebija saistīti ar vēsturisku saistību, jo gan franču, gan vācu dragūnu pulki [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, dienējot kā jātnieki, nēsāja šķēpus. Vēsturiski vācu, krievu un Austroungārijas dragūnu pulki beidza pastāvēt kā atsevišķas karaspēka vienības pēc šo valstu attiecīgo impērijas režīmu gāšanas 1917.—1918. gadā. Spāņu dragūni, kas pastāvēja kopš 1640. gada, 1931. gadā tika pārklasificēti kā numurēti kavalērijas pulki kā daļa no [[Spānijas Otrā republika|Otrās Spānijas Republikas]] armijas modernizācijas politikas rezultātā. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Francija uzturēja 32 dragūnu pulkus. Bruņoti ar šķēpiem, zobeniem un karabīnēm, tie galvenokārt bija paredzēti izlūkošanas un kājnieku aizsardzības funkciju veikšanai.<ref>{{cite book|first=Laurent |last=Mirouze|page=296|title=The French Army in the First World War - to battle 1914.|date=2007 |publisher=Militaria |isbn=978-3-902526-09-0}}</ref> Austrālijas Vieglā zirgu (''Australian Light Horse'') brigāde dažos aspektos bija līdzīga 18. gadsimta dragūnu pulkiem, jo ​​tā bija jātnieku kājnieku vienība, kas parasti cīnījās kājām, un tās zirgu mērķis bija karaspēka transports. Tā dienēja [[Angļu—būru karš|Otrajā Būru karā]] un Pirmajā pasaules karā. Austrālijas 4. Vieglā zirgu brigāde kļuva slavena ar Bēršebas kauju 1917. gadā, kur tā uzbruka jātnieku mugurā, rokās izmantojot šauteņu bajonetes, jo ne zobeni, ne šķēpi nebija viņu ekipējuma sastāvdaļa. Vēlāk Palestīnas kampaņas laikā tika izdoti 1908. gada kavalērijas zobeni, kas tika izmantoti kampaņā, kas noveda pie [[Damaska]]s krišanas. Iespējams, ka pēdējo reizi īstus dragūnus (kājniekus jātnieku mugurā) kaujā izmantoja Portugāles armija [[Portugāles koloniālais karš|karā Angolā]] 20. gadsimta 60. un 70. gados. 1966. gadā portugāļi izveidoja eksperimentālu jātnieku vadu, lai darbotos pret partizāniem Angolas austrumu daļas reģionā, kurā katrs karavīrs bija bruņots ar G3 kaujas šauteni cīņai kājām un ar pusautomātisko pistoli šaušanai no zirga. Jātnieku karaspēks spēja darboties sarežģītā reljefā, kas nebija piemērots mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un tam bija priekšrocība kontrolēt apkārtni ar skaidru skatu pār zāli, kāda kājnieku karaspēkam nebija. Turklāt šie netradicionālie karaspēki radīja psiholoģisku ietekmi uz ienaidnieku, kas nebija pieradis cīnīties ar jātnieku karaspēku, un tāpēc tam nebija apmācības vai stratēģijas, kā ar tiem cīnīties. Eksperimentālais jātnieku vads bija tik veiksmīgs, ka viss tā vecākais bataljons tika pārveidots no bruņotas izlūkošanas vienības par trīs eskadronu jātnieku bataljonu, kas pazīstams kā "Angolas dragūni". Viena no tipiskajām Angolas dragūnu veiktajām operācijām sadarbībā ar gaisa mobilajiem spēkiem bija dragūnu dzīšanās pakaļ partizāniem un to atspiešana vienā virzienā, gaisa mobilajiem spēkiem palaižot tos no helikoptera ienaidnieka aizmugurē, iesprostojot ienaidnieku starp abiem spēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://napoleonistyka.atspace.com/French_Cavalry.html Napoleonic Cavalry: Dragoons, Cuirassiers] * [https://web.archive.org/web/20051231192041/http://www.saskd.ca/opportunities.htm Saskatchewan Dragoons (Canada)] * [https://web.archive.org/web/20060214174228/http://www.bcdragoon.ca/ British Columbia Dragoons (Canada)] * [http://www.history.army.mil/books/R&H/R&H-1CV.htm First Regiment of Cavalry (USA)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210412113236/https://history.army.mil/books/R%26H/R%26H-1CV.htm |date=12 April 2021 }} * [https://web.archive.org/web/20060105152729/http://www.militaryhorse.org/ The Society of the Military Horse] * [http://repmariscalnieto.galeon.com/dragoons.html "Field Marshal Nieto" Regiment of Cavalry (Perú)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190810211803/http://repmariscalnieto.galeon.com/dragoons.html |date=10 August 2019 }} * [https://www.youtube.com/watch?v=6SWcVaqH9rA Perú 1970: Changing of the Dragoon Guard] * [https://www.napoleon-series.org/military-info/organization/Prussia/cavalry/c_prussiandragoons.html Prussian Dragoon Regiments in 1806 War with France, Battle of Jena/Auerstadt] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārie formējumi]] [[Kategorija:Militārā organizācija]] fddsv0bjqkgj0je1gzpd3fbd0ssttgg 0 610895 4536791 4432024 2026-10-16T18:54:59Z Bendžamins 76862 4536791 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|28}} | birth_place = | caps1 = 30 | caps2 = 21 | caps3 = 9 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Sportfreunde Siegen]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] II | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | countryofbirth = {{vieta|Maroka|Gulmina}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]] | goals1 = 18 | goals2 = 12 | goals3 = 5 | height = 183 | image = Sabiri.jpg | caption = Abdelhamīds Sābīri 2022. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Abdelhamīds Sābīri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017—2019 | caps4 = 7 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SC Paderborn 07|SC Paderborn]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 24 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Ascoli Calcio 1898 FC|Ascoli]] | caps6 = 43 | years6 = 2020—2022 | goals6 = 11 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | years7 = 2022 | caps7 = 14 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 13 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years9 = 2023—2026 | caps9 = 1 | goals9 = 0 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | years10 = 2023 | caps10 = 5 | goals10 = 1 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]] | years11 = 2023—2024 | caps11 = 19 | goals11 = 5 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|AAE}} [[Ajman Club|Ajman]] | years12 = 2024—2025 | caps12 = 6 | goals12 = 1 | clubs13 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Taawoun FC|Al Taawoun]] | years13 = 2025 | caps13 = 12 | goals13 = 2 | clubs14 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]] | years14 = 2026— | caps14 = 0 | goals14 = 0 }} '''Abdelhamīds Sābīri''' ({{Val|ar|عبد الحميد صابيري}}; dzimis {{Dat|1996|11|28}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sābīri spēlē [[Turcijas Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā ''[[Eyüpspor]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās ''[[1. FC Nürnberg]]'' un ''[[SC Paderborn 07|SC Paderborn]]'', Anglijas komandā ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]'', Itālijas komandās ''[[Ascoli Calcio 1898 FC|Ascoli]]'', ''[[Dženovas "Sampdoria"]]'' un ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', Saūda Arābijas komandās ''[[Al-Fayha Club|Al-Fayha]]'' un ''[[Al Taawoun FC|Al Taawoun]]'', kā arī AAE klubā ''[[Ajman Club|Ajman]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Sābīri, Abdelhamīds}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SC Paderborn 07 spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Fayha Club spēlētāji]] [[Kategorija:Al Taawoun FC spēlētāji]] [[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] guurqfp1nuufj5t0idpw2j6i5pforo2 0 615149 4536726 4368508 2026-10-16T17:52:16Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536726 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Alfrēds Verners | vārds_orig = ''Alfred Werner'' | attēls = Alfred Werner ETH-Bib Portr 09965.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1866 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Elzasa|Augšreina|Milūza}} | m_dat_alt = | m_gads = 1919 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Šveice|Cīrihe}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHE}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[neorganiskā ķīmija]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[Cīrihes Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = [[kompleksie savienojumi|komplekso svienojumu]] pētīšana | apbalvojumi = [[Nobela prēmija ķīmijā]] (1913) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Alfrēds Verners''' ({{val|de|Alfred Werner}}; dzimis {{dat|1866|12|12}}, miris {{dat|1919|11|15}}) bija [[Šveice]]s ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par [[kompleksie savienojumi|komplekso savienojumu]] ķīmijas — mūsdienu [[neorganiskā ķīmija|neorganiskās ķīmijas]] nozīmīgas apakšnozares — pamatlicēju. Strādājot [[Cīrihes Universitāte|Cīrihes Universitātē]], viņš izveidoja komplekso savienojumu teorijas pamatus, ieviešot [[koordinācijas skaitlis|koordinācijas skaitļa]] jēdzienu, atšķirot primāro un sekundāro [[vērtība (ķīmija)|vērtību]] un parādot, ka [[ligandi|ligandu]] telpiskā izvietojuma un metāla jona koordinācijas skaitļa kombinācija nosaka savienojumu struktūru un īpašības. Verners ierosināja arī [[pārejas metāli|pārejas metālu]] kompleksu oktaedrisko uzbūvi, tādējādi radikāli mainot priekšstatus par neorganisko vielu struktūru. Par viņa darbu pie atomu sasaistīšanās molekulās, ar kuru viņš ir devis jaunu skatījumu uz agrākajiem pētījumiem un pavēris jaunas pētniecības jomas, īpaši neorganiskajā ķīmijā, Verners 1913. gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]], kļūstot par pirmo šīs balvas laureātu no Šveices un vienu no centrālajām figūrām modernās komplekso savienojumu ķīmijas izveidē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Verners, Alfrēds}} [[Kategorija:Šveices ķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] ntshiuv7lzbn77slu6asil56brxij6o 10 619615 4537020 4535650 2026-10-17T09:41:40Z Dainis 876 4537020 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- --> [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}] 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[USSF-481]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> gd6p5htetjv6iefrthxpurngdih1gai 4537021 4537020 2026-10-17T09:42:18Z Dainis 876 4537021 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- --> [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[USSF-481]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> kcc4irne4z4cvgkjryar20q94b39m11 0 619616 4537019 4535649 2026-10-17T09:40:21Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4537019 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-481]]'' (''SBST TH-2''). == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 87q6u3cv7viwh0z1rep76tdyfyvlu1g 3 623264 4536684 4509232 2026-10-16T15:20:19Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4536684 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Font8388608}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 07.52 (EET) == Iekavas (16.10.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4536673 šis labojums] lapā [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; {{!}}} === Fināls === {{{!}} class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot; ! width=&quot;150&quot; {{!}} Dalībvalsts www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv&#125;&#125;&lt;/ref&gt; {{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> === Fināls === {{{!}} class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot; ! width=&quot;150&quot; {{!}} Dalībvalsts ! width=&quot; |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 18.20 (EEST) 2tdcrd9mw0ng4e7qhw0ff2dzgotjrkb 0 629463 4536802 4491861 2026-10-16T19:10:24Z Bendžamins 76862 4536802 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Havjers Agirre | image = Javier Aguirre.png | caption = Havjers Agirre 2025. gadā | fullname = Havjers Agirre Onaindija<br />(''Javier Aguirre Onaindía'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1958|12|1}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | height = 173 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | years1 = 1979—1980 | clubs1 = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | caps1 = 9 | goals1 = 1 | years2 = 1980—1981 | clubs2 = {{flaga|USA}} [[Los Angeles Aztecs]] | caps2 = 30 | goals2 = 4 | years3 = 1981—1984 | clubs3 = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | caps3 = 128 | goals3 = 31 | years4 = 1984—1986 | clubs4 = {{flaga|MEX}} [[Atlante F.C.|Atlante]] | caps4 = 31 | goals4 = 3 | years5 = 1986—1987 | clubs5 = {{flaga|ESP}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | caps5 = 13 | goals5 = 0 | years6 = 1987—1993 | clubs6 = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | caps6 = 181 | goals6 = 17 | totalcaps = 392 | totalgoals = 56 | nationalyears1 = 1983—1992 | nationalteam1 = {{fb|MEX}} | nationalcaps1 = 59 | nationalgoals1 = 13 | manageryears1 = 1995—1996 | managerclubs1 = {{flaga|MEX}} [[Atlante F.C.|Atlante]] | manageryears2 = 1998—2001 | managerclubs2 = {{flaga|MEX}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | manageryears3 = 2001—2002 | managerclubs3 = {{fb|MEX}} | manageryears4 = 2002—2006 | managerclubs4 = {{flaga|ESP}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | manageryears5 = 2006—2009 | managerclubs5 = {{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] | manageryears6 = 2009—2010 | managerclubs6 = {{fb|MEX}} | manageryears7 = 2010—2011 | managerclubs7 = {{flaga|ESP}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | manageryears8 = 2012—2014 | managerclubs8 = {{flaga|ESP}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | manageryears9 = 2014—2015 | managerclubs9 = {{fb|JPN}} | manageryears10 = 2015—2017 | managerclubs10 = {{flaga|UAE}} [[Al Wahda FC|Al-Wahda]] | manageryears11 = 2018—2019 | managerclubs11 = {{fb|EGY}} | manageryears12 = 2019—2020 | managerclubs12 = {{flaga|ESP}} [[CD Leganés|Leganés]] | manageryears13 = 2021—2022 | managerclubs13 = {{flaga|MEX}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | manageryears14 = 2022—2024 | managerclubs14 = {{flaga|ESP}} [[R.C.D. Mallorca|Mallorca]] | manageryears15 = 2024—2026 | managerclubs15 = {{fb|MEX}} | managerclubs16 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | manageryears16 = 2026— }} '''Havjers Agirre Onaindija''' ({{val|es|Javier Aguirre Onaindía}}; dzimis {{dat|1958|12|1}} [[Mehiko]]) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Trenera karjeras laikā trīs reizes vadījis Meksikas izlasi, bijis arī [[Japānas futbola izlase|Japānas]] un [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] izlašu galvenais treneris. Kopš 2026. gada Agirre ir [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandas ''[[Valencia CF|Valencia]]'' galvenais treneris. == Futbolista karjera == Agirre savu futbolista karjeru sāka ''[[Club América]]'', debitējot kluba pirmajā komandā 1979. gadā, bet nākamajā gadā pārgāja uz [[Losandželosas "Aztecs"]]. Pēc īsa perioda [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] viņš atgriezās savā bijušajā klubā un kļuva par regulāru pamatsastāva spēlētāju. Viņa otrais periods ''Club América'' ​​izrādījās ļoti veiksmīgs, 1983.—1984. gada sezonā komanda izcīnīja čempiontitulu, bet Agirre guva vārtus finālā. Pēc tam Agirre pievienojās ''[[Atlante F.C.|Atlante]]'' komandai, kurā pavadīja divas sezonas. 1986. gadā viņš devās uz [[Spānija|Spāniju]] un parakstīja līgumu ar ''[[CA Osasuna|Osasuna]]''. Viņa karjeru ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' pārtrauca nopietns savainojums, kas viņam neļāva spēlēt vairākus mēnešus. Pēc tikai gada ārzemēs viņš atgriezās Meksikā, lai spēlētu ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]'' komandā. Tur viņš piedalījās vairāk nekā 100 spēlēs, bet 1993. gadā noslēdza spēlētāja karjeru. Agirre no 1983. līdz 1992. gadam spēlēja [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasē]] un piedalījās 59 spēlēs, gūstot 13 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/mex-recintlp.html|title=Mexico - Record International Players|website=rsssf.org|language=en|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Viņš bija izlases sastāvā [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kas notika Meksikā. Tur ceturtdaļfinālā pret [[Vācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] Agirre saņēma sarkano kartīti, kļūstot par pirmo Meksikas spēlētāju, kurš tika noraidīts no laukuma Pasaules kausa spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/coaches-who-played-tournament-deschamps-cannavaro-scaloni|title=World Cup 2026 coaches who graced the finals as players|website=fifa.com|language=en|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka savā bijušajā klubā ''[[Atlante F.C.|Atlante]]''. Vēlāk no 1998. līdz 2001. gadam vadīja ''[[C.F. Pachuca|Pachuca]]'' vienību, ar ko izcīnīja savu pirmo titulu, uzvarot 1999. gada ''Invierno'' čempionātā. 2001. gada jūnijā Agirre kļuva par [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlases]] galveno treneri, nomainot amatā [[Enrike Mesa|Enriki Mesu]]. [[2001. gada Copa América|2001. gada ''Copa América'']] viņš aizveda komandu līdz finālam, kur tā ar 0:1 piekāpās mājiniekiem — [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasei]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā ar Meksikas izlasi uzvarēja savā grupā, bet astotdaļfinālā zaudēja [[ASV futbola izlase|ASV]]. 2002. gadā Agirre kļuva par [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas ''La Liga'']] kluba ''[[CA Osasuna|Osasuna]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/mexico/newsid_2030000/2030198.stm|title=Aguirre signs Osasuna deal|website=bbc.co.uk|language=en|date={{dat|2002|6|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2005. gadā ar to aizkļuva līdz [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] finālam. 2005.—2006. gada ''La Liga'' sezonu noslēdza ceturtajā vietā, pirmo reizi kluba vēsturē kvalificējoties [[UEFA Čempionu līga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/football/2006/may/17/europeanfootball.sport1|title=Party time in Pamplona and celebrations down in Seville|website=theguardian.com|language=en||date={{dat|2006|5|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Pēc tam kļuva par cita Spānijas kluba [[Madrides "Atletico"]] galveno treneri, nostrādājot šajā amatā līdz 2009. gada februārim. 2009. gada aprīlī Agirre atgriezās Meksikas izlases galvenā trenera amatā. Komanda uzvarēja [[2009. gada CONCACAF Zelta kauss|2009. gada CONCACAF Zelta kausā]], kā arī kvalificējās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Pasaules kausā atkal neizdevās pārvarēt astotdaļfinālu, zaudējot ar 1:3 [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Agirre izpelnījās kritiku par komandas sniegumu un amatu atstāja. Karjeras turpinājumā strādāja Spānijas klubos ''[[Real Zaragoza|Zaragoza]]'' un ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]''. 2014. gada augustā viņš kļuva par [[Japānas futbola izlase|Japānas izlases]] galveno treneri. 2015. gada [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausā]] Japāna izstājās ceturtdaļfinālā. 2015. gada februārī viņš tika atbrīvots no amata. Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad parādījās ziņas par Agirres iespējamu saistību ar spēļu sarunāšanas skandālu Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37401134/javier-aguirre-sacked-japan-coach-due-ongoing-anti-corruption-probe|title=Javier Aguirre sacked as Japan coach due to ongoing anti-corruption probe|website=espn.com|language=en||date={{dat|2015|2|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> No 2015. līdz 2017. gadam Agirre vadīja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubu ''[[Al Wahda FC|Al Wahda]]''. 2016. gadā ar to uzvarēja AAE Līgas kausā, bet 2017. gadā kļuva par AAE Prezidenta kausa ieguvēju. 2018. gada jūlijā kļuva par [[Ēģiptes futbola izlase]]s galveno treneri, bet pēc [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]], kurā Ēģipte spēlēja mājinieku statusā, bet izstājās jau astotdaļfinālā, viņu atlaida. Karjeras turpinājumā 2019.—2020. gada sezonā vadīja Spānijas klubu ''[[CD Leganés|Leganés]]''. Vēlāk atgriezās Meksikā un kļuva par ''[[C.F. Monterrey|Monterrey]]'' galveno treneri. Ar šo klubu uzvarēja 2021. gada [[CONCACAF Čempionu līga|CONCACAF Čempionu līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fmfstateofmind.com/2021/10/29/22751957/2021-concacaf-champions-league-final-match-recap-rayados-de-monterrey-1-club-america-0|title=Monterrey win 2021 CONCACAF Champions League title|website=fmfstateofmind.com|language=en||date={{dat|2021|10|29|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> No 2022. gada marta līdz 2024. maijam Agirre atkal strādāja Spānijā, vadot ''La Liga'' komandu ''[[R.C.D. Mallorca|Mallorca]]'', ar ko nokļuva līdz 2024. gada [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] finālam, kurā gan pēcspēles 11 metru sitienu sērijā piekāpās [[Bilbao "Athletic"]]. 2024. gada jūlijā Agirre trešo reizi karjerā kļuva par Meksikas izlases galveno treneri, lai sagatavotu un vadītu komandu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā mājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/40619552/mexico-javier-aguirre-head-coach-rafa-marquez-assistant|title=Mexico names Javier Aguirre head coach, Rafa Márquez assistant|website=espn.com|language=en||date={{dat|2024|7|22|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Viņš aizveda komandu līdz titulam [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]] un 2024.—2025. gada [[CONCACAF Nāciju līga|CONCACAF Nāciju līgā]]. 2026. gada Pasaules kausa finālturnīrā Meksikas izlase uzvarēja visās trīs grupu turnīra spēlēs, kā arī pieveica [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]] sešpadsmitdaļfinālā, šajās spēlēs neielaižot nevienus vārtus. Komanda astotdaļfinālā zaudēja [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]] ar 2:3, un pēc izstāšanās no Pasaules kausa Agirre atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/aguirre-bids-farewell-with-pride-backs-marquez-lead-mexico-forward-2026-07-06/|title=Aguirre bids farewell with pride, backs Marquez to lead Mexico forward|website=reuters.com|language=en||date={{dat|2026|7|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''América'' * [[Liga MX|Meksikas Pirmā divīzija]]: : 1983—84 === Kā trenerim === ;''Pachuca'' * [[Liga MX|Meksikas Pirmā divīzija]]: ''Invierno'' 1999 ;''Osasuna'' * [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] fināls: 2004—05 ;''Al-Wahda'' * AAE Prezidenta kauss: 2016—17 * AAE Līgas kauss: 2015—16 ;''Monterrey'' * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2021 ;''Mallorca'' * [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] fināls: 2023—24 ;Meksikas izlase * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2009, 2025 * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 * ''[[Copa América]]'' 2. vieta: 2001 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Agirre, Havjers}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mehiko dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Meksikas futbola treneri]] [[Kategorija:Meksikas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Japānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ēģiptes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 514jc84tzfc1rfbztpnpscol5dvygs7 0 629550 4536795 4491869 2026-10-16T19:00:42Z Bendžamins 76862 4536795 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džamāls Sellāmi | image = WAC vs. FUS (22.08.12) - 1.jpg | caption = Džamāls Sellāmi 2011. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|10|6}} | birth_place = {{vieta|Maroka|Kasablanka}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Fateh SC|Al Fateh]] (galvenais treneris) | years1 = 1992—1995 | clubs1 = {{flaga|MAR}} [[Olympique Casablanca]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1995—1998 | clubs2 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] | caps2 = 82 | goals2 = 9 | years3 = 1998—2001 | clubs3 = {{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | caps3 = 54 | goals3 = 1 | years4 = 2001—2002 | clubs4 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] | caps4 = | goals4 = | years5 = 2002—2004 | clubs5 = {{flaga|MAR}} [[Maghreb Fez|MAS Fez]] | caps5 = | goals5 = | nationalyears1 = 1994—2001 | nationalteam1 = {{fb|MAR}} | nationalcaps1 = 38 | nationalgoals1 = 2 | manageryears1 = 2007—2008 | managerclubs1 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] (asistents) | manageryears2 = 2008—2010 | managerclubs2 = {{flaga|MAR}} [[Difaâ Hassani El Jadidi|Difaâ]] | manageryears3 = 2009—2010 | managerclubs3 = {{fb|MAR}} (asistents) | manageryears4 = 2010—2011 | managerclubs4 = {{flaga|MAR}} [[Hassania Agadir|Hassania]] | manageryears5 = 2011—2014 | managerclubs5 = {{flaga|MAR}} [[FUS Rabat]] | manageryears6 = 2015—2016 | managerclubs6 = {{flaga|MAR}} [[Difaâ Hassani El Jadidi|Difaâ]] | manageryears7 = 2016—2018 | managerclubs7 = {{flaga|MAR}} Maroka A' | manageryears8 = 2018—2019 | managerclubs8 = {{flaga|MAR}} Maroka U17 | manageryears9 = 2019 | managerclubs9 = {{flaga|MAR}} Maroka U20 | manageryears10 = 2019—2021 | managerclubs10 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] | manageryears11 = 2021—2024 | managerclubs11 = {{flaga|MAR}} [[FUS Rabat]] | manageryears12 = 2024—2026 | managerclubs12 = {{fb|JOR}} | managerclubs13 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Fateh SC|Al Fateh]] | manageryears13 = 2026— }} '''Džamāls Sellāmi''' ({{val|ar|جمال سلامي‎}}; dzimis {{dat|1970|10|6}} [[Kasablanka|Kasablankā]]) ir [[Maroka]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasi]]. No 2024. līdz 2026. gadam bija [[Jordānijas futbola izlase]]s galvenais treneris. 2025. gada decembrī ar [[Jordānija]]s karaļa [[Abdulla II Hašimīts|Abdullas II]] lēmumu viņam ir piešķirta Jordānijas pilsonība. Lēmums tika pieņemts, atzīstot viņa nozīmīgo ieguldījumu Jordānijas futbolā, tostarp pirmo reizi kvalificējoties [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.moroccoworldnews.com/2025/12/272443/jordan-grants-citizenship-to-moroccan-coach-jamal-sellami/ |title=Jordan Grants Citizenship to Moroccan Coach Jamal Sellami |language=en |date={{dat|2025|12|19|N|bez}} |website=moroccoworldnews.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> == Futbolista karjera == Ilgu laiku spēlēja dzimtās pilsētas [[Kasablanka]]s vadošajos klubos ''[[Olympique Casablanca|Olympique]]'' un ''[[Raja Casablanca|Raja]]''. Četras reizes kļuva par valsts čempionu. No 1998. līdz 2001. gadam spēlēja [[Turcija]]s kluba [[Stambulas "Beşiktaş"]] rindās. Pēc tam atgriezās ''Raja'' komandā, bet karjeru noslēdza Fēsas "Maghreb". [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasē]] spēlēja no 1994. līdz 2001. gadam, aizvadot 38 spēles un gūstot divus vārtus. Piedalījās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kur izgāja uz maiņu spēlē pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. == Trenera karjera == Trenera karjeru uzsāka [[Kasablankas "Raja"]] klubā. No 2009. līdz 2010. gadam bija trenera asistents [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasē]]. Vēlāk vadīja vairākus vietējus klubus. No 2016. līdz 2018. gadam vadīja Marokas A' izlasi, kas ir veidota no vietējā līgā spēlējošiem futbolistiem dalībai [[Āfrikas Nāciju čempionāts|Āfrikas Nāciju čempionātā]]. 2018. gadā uzvarēja šajā turnīrā. Turpinājumā strādāja ar Marokas U-17 un U-20 izlasēm. 2019. gadā atgriezās Kasablankas "Raja", kļūstot par galveno treneri. 2020. gadā aizveda komandu līdz valsts čempiontitulam. No 2021. līdz 2024. gadam bija [[Rabātas FUS]] galvenais treneris. Divas reizes atzīts par Marokas līgas sezonas labāko treneri. 2024. gada jūnijā Sellāmi kļuva par [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/sellami-replaces-ammouta-jordan-head-coach |title=Sellami replaces Ammouta as Jordan head coach |language=en |date={{dat|2024|6|23|N|bez}} |website=fifa.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], kas ir pirmais Pasaules kausa finālturnīrs tās vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.moroccoworldnews.com/2025/06/208348/moroccan-coach-jamal-sellami-leads-jordan-to-historic-world-cup-qualification/ |title=Moroccan Coach Jamal Sellami Leads Jordan to Historic World Cup Qualification |language=en |date={{dat|2025|6|5|N|bez}} |website=moroccoworldnews.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> 2025. gada decembrī viņš aizveda Jordānijas izlasi līdz finālam [[FIFA Arābu kauss|FIFA Arābu kausā]], kur tā ar 2:3 piekāpās Marokai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.the-afc.com/en/national/fifa_arab_cup_2.html/news/sellami-this-is-just-a-glimpse-of-jordan%E2%80%99s-future |title=Sellami: This is just a glimpse of Jordan’s future |language=en |date={{dat|2025|12|19|N|bez}} |website=the-afc.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> 2026. gada Pasaules kausā Jordānija zaudēja visās spēlēs, un pēc finālturnīra Sellāmi atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.reuters.com/sports/soccer/jordan-part-ways-with-coach-sellami-2026-07-05/ |title=Jordan part ways with coach Sellami |language=en |date={{dat|2026|7|5|N|bez}} |website=reuters.com|access-date={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Olympique Casablanca'' *'' [[Botola Pro]]'': 1993—94 * Marokas kauss: 1991—92 * Arābu kausu ieguvēju kauss: 1991, 1992, 1993 ;''Raja CA'' * ''Botola Pro'': 1995—96, 1996—97, 1997—98 * Marokas kauss: 1995—96 * [[CAF Čempionu līga]]: 1997 === Kā trenerim === ;''Raja CA'' * ''Botola Pro'': 2019—20 ;Moroka A' * [[Āfrikas Nāciju čempionāts]]: 2018 ;Jordānijas izlase * [[FIFA Arābu kauss]]: 2. vieta 2025 ;Individuālie * Marokas līgas (''Botola Pro'') sezonas labākais treneris: 2019—20, 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Jordānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sellāmi, Džamāls}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Marokas futbola treneri]] [[Kategorija:Jordānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 5vlbrojbk6evr8wgdsmpzlbuuc98eo6 0 630016 4536985 4458558 2026-10-17T07:57:57Z Meistars Joda 781 4536985 wikitext text/x-wiki '''''UASAT LEO''''' ir [[Ukraina]]s plānota [[Zemā Zemes orbīta|zemas Zemes orbītas]] [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma. Projekta mērķis ir orbītā palaist 300 pavadoņus, pirmo kosmisko aparātu palaišanu plānojot 2026. gada oktobrī. Sakaru sistēma ir paredzēta, lai samazinātu Ukrainas atkarību no ārvalstu pavadoņu sistēmām, piemēram, ''[[Starlink]]''. To izmantotu aizsardzības daudzlīmeņu infrastruktūras, kritiskās infrastruktūras un civilās attīstības vajadzībām. ''UASAT'' ir tehnoloģiju grupas ''STETMAN'' struktūrvienība, kas kopš 2022. gada ievieš inovatīvus risinājumus pavadoņu tehnoloģiju un telesakaru jomā. Pavadoņu sistēma ir plānota darbībai 550 km augstumā, un nodrošinātu pārklājumu Eiropā, Ziemeļāfrikā un daļā Tuvo Austrumu. Termināļi izmantos ''[[Hughes Network Systems]]'' pavadoņa ''[[Jupiter 3]]'' platformu ''DVB-S2X'' Ka frekvenču joslā, un paredzamais lejupielādes un augšupielādes ātrums būs attiecīgi līdz 100 Mbit/s un 10 Mbit/s. Paredzams, ka termināļi būs saderīgi arī ar ''Starlink'' un ''[[Eutelsat OneWeb]]'' platformām. Ukraina 2025. gada decembrī iesniedza pieteikumu [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība|Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai]], lai reģistrētu ''UASAT-NANO'' pavadoņu tīklu. ''UASAT'' dibinātājs Dmitro Stecenko norādīja, ka pirmā pavadoņa palaišana ir plānota 2026. gada oktobrī.<ref name="militarnyi 2026-03-16" /> Ražošanu sākotnēji atbalstīs Dānijas uzņēmums ''[[GomSpace]]'', līdz kosmiskos aparātus varēs montēt uz vietas Ukrainā. 2026. gada 22. aprīlī ''GomSpace'' un ''STETMAN'' dibināja kopuzņēmumu ''UASAT''.<ref name="satnews 2026-04-22" /> Līdz 2027. gadam orbītā plānots palaist palaist 120 pavadoņus. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="militarnyi 2026-03-16">[https://militarnyi.com/en/news/ukrainian-uasat-nano-satellites-to-be-manufactured-in-denmark-with-future-localization-in-ukraine/ Ukrainian UASAT-NANO Satellites to Be Manufactured in Denmark With Future Localization in Ukraine] Vladyslav Khomenko, militarnyi.com, 2026-03-16</ref> <ref name="satnews 2026-04-22">[https://satnews.com/2026/04/22/gomspace-and-stetman-establish-uasat-joint-venture-for-ukrainian-sovereign-communications/ GomSpace and STETMAN Establish UASAT Joint Venture for Ukrainian Sovereign Communications] satnews, 2026-04-22</ref> }} == Ārējās saites == * [https://uasat.com/ UASAT] [[Kategorija:Ukrainas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Sakaru pavadoņi]] g8ljymhyhjo0iwpayyoc2mk0bwb94gv 0 632749 4536799 4472643 2026-10-16T19:08:36Z Biafra 13794 4536799 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Dievmātes iela | atklāta = | citas daļas = | cits = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons]] | joslu skaits = | vēst nosaukumi = Grifa iela (''Greifenstraße'') | ielas garums = 227,4 m | nosauk orig = ''ulica Bogurodzicy w Szczecinie'' | novads = | apkaime = [[Centrs (Ščecina)|Centrs]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Ščecina)|Centra rajons]] | pilsēta = {{Ščecina}} | apdz vieta = | apdz vietas veids = | kartes paraksts = | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Ščecina|Ščecinā]] | attēla paraksts = Dievmātes iela, skatoties no krustojuma ar Neatkarības avēniju. | attēls = Bogurodzicy Street in Szczecin, 2019.jpg | commons = }} [[Attēls:Szczecin kosciol Jana Chrzciciela 2025 (15).jpg|thumb|250px|[[Svētā Jāņa Kristītāja bazilika (Ščecinā)|Svētā Jāņa Kristītāja bazilika]]]] '''Dievmātes iela''' ir [[Ščecina]]s iela, [[Centra rajons (Ščecina)|Centra administratīvajā rajonā]], [[Centrs (Ščecina)|Centra]]. Dievmātes iela sākas krustojumā ar [[Neatkarības avēnija (Ščecina)|Neatkarības avēniju]] un beidzas krustojumā ar [[Svētā Adalberta iela (Ščecina)|Svētā Adalberta ielu]]. Ielas kopējais garums ir 227,4 metri. == Vēsturiskie nosaukumi == Iela izveidota 19. gadsimtā līdz ar pilsētas aizsargmūru nojaukšanu, tās sākotnējais nosaukums bija '''Grifa iela''' (vācu: ''Greifenstraße''). 1945. gadā tā tika pārsaukta par '''Dievmātes iela''' (poļu: ''Ulica Bogurodzicy'').<ref>[https://pomeranica.pl/wiki/Ulica_Bogurodzicy "Ulica Bogurodzicy". Encyklopedia Pomorza Zachodniego]</ref> == Ievērojamas ēkas == * Dievmātes ielā 3a atrodas [[Svētā Jāņa Kristītāja bazilika (Ščecinā)|Svētā Jāņa Kristītāja bazilika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-pionier.com.pl/kontakt|title=Kontakt {{!}} Kino Pionier|website=www.kino-pionier.com.pl|access-date=2021-05-31|language=pl|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213340/https://www.kino-pionier.com.pl/kontakt}}</ref> == Ielas raksturojums == Dievmātes iela ir 227,4 metrus gara asfaltēta iela Ščecinas centrā. Tā sākas krustojumā ar Neatkarības avēniju un iet rietumu virzienā. Dievmātes ielai ir savienojumi ar Kašūbijas un Svētā Adalberta ielām. == Ielu savienojumi == * [[Neatkarības avēnija (Ščecina)|Neatkarības avēnija]] * [[Kašūbijas iela (Ščecina)|Kašūbijas iela]] * [[Svētā Adalberta iela (Ščecina)|Svētā Adalberta iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|53.4268|14.5495|type:landmark|display=title}} {{Ielas Ščecinas Centrā}} [[Kategorija:Ielas Ščecinā pēc alfabēta]] [[Kategorija:Ielas Ščecinas centrā]] gh42rcbpocyfcqxtei9pfk61wzod770 0 632909 4536783 4479877 2026-10-16T18:52:32Z Bendžamins 76862 4536783 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|17}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 35 | caps3 = 1 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CE Sabadell FC|Sabadell]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Palma|2s=Palma (pilsēta)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 187 | image = Chadi Riad France v Morocco 9 July 2026-079.jpg | caption = Šādī Rijāds 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Marokas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Maroka}} Marokas U20 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | playername = Šādī Rijāds | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2020—2021 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2022—2024 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Maroka}} Marokas U23 | nationalteam4 = {{fb|MAR}} | nationalyears3 = 2023— | nationalyears4 = 2024— | years4 = 2023—2024 | caps4 = 26 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | years5 = 2024— | caps5 = 11 | goals5 = 0 }} '''Šādī Rijāds Danānū''' ({{Val|ar|شادي رياض دنانو}}, dzimis {{Dat|2003|6|17}}) ir [[Marokāņi|marokāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Riāds spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' un ''[[Real Betis|Betis]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] '''Crystal Palace''' * [[FA kauss]]: 2024—25 * [[FA Community Shield]]: 2025 * [[UEFA Konferences līga]]: 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn "Crystal Palace" pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rijāds, Šādī}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 7vjiydtih1dn2onoc5ncrqa6tcwvg0h 0 632911 4536796 4498755 2026-10-16T19:02:30Z Bendžamins 76862 4536796 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Azedīns Unahī | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|19}} | birth_place = | caps1 = 35 | caps2 = 2 | caps3 = 27 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[US Avranches|Avranches B]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[US Avranches|Avranches]] | countryofbirth = {{vieta|Maroka|Kasablanka}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 5 | height = 182 | image = Azzedine Ounahi Brazil V Morocco 13 June 2026-159 (cropped).jpg | caption = Azedīns Unahī 2026. gadā | nationalcaps2 = 58 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 12 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Marokas U20 | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalyears2 = 2022— | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020 | years3 = 2020—2021 | years4 = 2021—2023 | caps4 = 47 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 28 | goals5 = 3 | years6 = 2024—2025 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | caps6 = 25 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 24 | goals7 = 5 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years8 = 2026— | caps8 = 4 | goals8 = 1 }} '''Azedīns Unahī''' ({{Val|ar|عز الدين أوناحي}}, dzimis {{Dat|2000|4|19}}) ir [[Marokāņi|marokāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Unahī spēlē [[Grieķijas Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandā [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[US Avranches|Avranches]]'', ''[[Angers SCO|Angers]]'' un [[Marseļas "Olympique"]], kā arī Spānijas komandā ''[[Girona FC|Girona]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Maroka''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Unahī, Azedīns}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jnh0gt0agth85ky2anxv5yqa48eshxp 0 632996 4536779 4479878 2026-10-16T18:51:16Z Bendžamins 76862 4536779 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Ajūbs el Kābī | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|25}} | birth_place = | caps1 = 33 | caps2 = 24 | caps3 = 28 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Maroka}} [[Racing de Casablanca|RAC]] | clubs2 = {{flaga|Maroka}} [[RS Berkane]] | clubs3 = {{flaga|Ķīna}} [[Hebei F.C.|Hebei]] | countryofbirth = {{vieta|Maroka|Kasablanka}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals1 = 25 | goals2 = 12 | goals3 = 9 | height = 182 | image = Ayoub El Kaabi France v Morocco 9 July 2026-131.jpg | caption = Ajūbs el Kābī 2026. gadā | nationalcaps2 = 72 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 35 | nationalteam1 = {{flaga|Maroka}} Marokas U23 | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalyears2 = 2018— | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | name = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2018—2019 | years4 = 2019—2021 | caps4 = 38 | clubs4 = {{flaga|Maroka}} [[Wydad AC|Wydad]] | goals4 = 22 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Hatayspor]] | years5 = 2021—2023 | caps5 = 53 | goals5 = 26 | years6 = 2023 | clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC|Al Sadd]] | caps6 = 7 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | years7 = 2023— | caps7 = 91 | goals7 = 53 }} '''Ajūbs el Kābī''' ({{Val|ar|أَيُّوب الْكَعْبِيّ}}, dzimis {{Dat|1993|6|25}}) ir [[Marokāņi|marokāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada el Kabī spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s komandā [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. Iepriekš spēlējis Marokas komandās ''[[Racing de Casablanca|RAC]]'', ''[[RS Berkane]]'' un ''[[Wydad AC|Wydad]]'', Ķīnas komandā ''[[Hebei F.C.|Hebei]]'', Turcijas komandā ''[[Hatayspor]]'' un Kataras komandā ''[[Al Sadd SC|Al Sadd]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kābī, Ajūbs el}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] g5vlsw8ir8g2ndq62mt6hvzrhedfmy6 0 633206 4536949 4475981 2026-10-17T07:05:18Z Lasks 38532 4536949 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | valsts = {{EST}} {{ROU}} | pilsēta = [[Tallina]] un [[Tirgumureša]] | laiks = 1. — 7. maijs | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2028]] }} '''2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija''' būs hokeja sacensības, kas notiks Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] un Rumānijas pilsētā [[Tirgumureša|Tirgumurešā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|date=29 May 2026|title=IIHF names hosts for World Championship tournaments|url=https://www.iihf.com/en/news/74747/iihf_congress_allocates_tournaments|access-date=29 May 2026|website=IIHF}}</ref> A grupas uzvarētāji iekļūs [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu. == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā | valsts = {{EST}} | pilsēta = [[Tallina]] | laiks = 1. — 7. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 15. un 16. vietu [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], un izkrītot no elites divīzijas * {{ih|ITA}} * {{ih|GBR}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|POL}} * {{ih|FRA}} * {{ih|LTU}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijas B grupā]] * {{ih|EST}} {{Col-end}} === Grupu turnīrs === ==== A grupa ==== <section begin=A />{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=ITA | team2=POL | team3=LTU |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=0 |gf_ITA=0 |ga_ITA=0 |win_POL=0 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=0 |loss_LTU=0 |gf_LTU=0 |ga_LTU=0 |name_ITA={{ih|ITA}} |name_POL={{ih|POL}} |name_LTU={{ih|LTU}} |class_rules = 1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) vārti; 4) vieta pirms turnīra. |result1=S | result2=S | result3=R |res_col_header=Q |col_S=green1 |text_S=Pusfināls |col_R=blue1 |text_R=Izslēgšanas kārta }}<section end=A /> ==== B grupa ==== <section begin=A />{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=GBR | team2=FRA | team3=EST |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=0 |gf_GBR=0 |ga_GBR=0 |win_FRA=0 |OTwin_FRA=0 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |win_EST=0 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=0 |loss_EST=0 |gf_EST=0 |ga_EST=0 |status_EST=H |name_GBR={{ih|GBR}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_EST={{ih|EST}} |class_rules = 1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) vārti; 4) vieta pirms turnīra. |result1=S | result2=S | result3=R |res_col_header=Q |col_S=green1 |text_S=Pusfināls |col_R=blue1 |text_R=Izslēgšanas kārta }}<section end=A /> ===Izslegšanas spēles=== {{4TeamBracket | RD2 = Fināls | RD2b = Bronze medal game | nowrap = yes | boldwinner = high | RD1-seed1 = A1 | RD1-team1 = | RD1-score1 = | RD1-seed2 = A2 | RD1-team2 = | RD1-score2 = | RD1-seed3 = B1 | RD1-team3 = | RD1-score3 = | RD1-seed4 = B2 | RD1-team4 = | RD1-score4 = | RD2-team1 = | RD2-score1 = | RD2-team2 = | RD2-score2 = | RD2b-team1 = | RD2b-score1 = | RD2b-team2 = | RD2b-score2 = }} {{2TeamBracket | legs = 2 | aggregate = y | RD1 = Izslēgšanas kārta | boldwinner = high | RD1-seed1 = A3 | RD1-team1 = | RD1-score1-1 = | RD1-score1-2 = | RD1-score1-agg = | RD1-seed2 = B3 | RD1-team2 = | RD1-score2-1 = | RD1-score2-2 = | RD1-score2-agg = }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā | valsts = {{ROU}} | pilsēta = [[Tirgumureša]] | laiks = 1. — 7. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|JPN}} {{Col-2}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupas (2.—6. vieta) * {{ih|KOR}} * {{ih|ESP}} * {{ih|CHN}} * {{ih|ROU}} * {{ih|NED}} {{Col-end}} === Grupu turnīrs === ==== A grupa ==== <section begin=A />{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=JPN | team2=KOR | team3=ESP |win_JPN=0 |OTwin_JPN=0 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=0 |ga_JPN=0 |win_KOR=0 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |win_ESP=0 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |name_JPN={{ih|JPN}} |name_KOR={{ih|KOR}} |name_ESP={{ih|ESP}} |class_rules = 1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) vārti; 4) vieta pirms turnīra. |result1=S | result2=S | result3=R |res_col_header=Q |col_S=green1 |text_S=Pusfināls |col_R=blue1 |text_R=Izslēgšanas kārta }}<section end=A /> ==== B grupa ==== <section begin=A />{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CHN | team2=ROU | team3=NED |win_ROU=0 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=0 |loss_ROU=0 |gf_ROU=0 |ga_ROU=0|status_ROU=H |win_CHN=0 |OTwin_CHN=0 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=0 |gf_CHN=0 |ga_CHN=0 |win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |name_CHN={{ih|CHN}} |name_ROU={{ih|ROU}} |name_NED={{ih|NED}} |class_rules = 1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) vārti; 4) vieta pirms turnīra. |result1=S | result2=S | result3=R |res_col_header=Q |col_S=green1 |text_S=Pusfināls |col_R=blue1 |text_R=Izslēgšanas kārta }}<section end=A /> ===Izslegšanas spēles=== {{4TeamBracket | RD2 = Fināls | RD2b = Bronze medal game | nowrap = yes | boldwinner = high | RD1-seed1 = A1 | RD1-team1 = | RD1-score1 = | RD1-seed2 = A2 | RD1-team2 = | RD1-score2 = | RD1-seed3 = B1 | RD1-team3 = | RD1-score3 = | RD1-seed4 = B2 | RD1-team4 = | RD1-score4 = | RD2-team1 = | RD2-score1 = | RD2-team2 = | RD2-score2 = | RD2b-team1 = | RD2b-score1 = | RD2b-team2 = | RD2b-score2 = }} {{2TeamBracket | legs = 2 | aggregate = y | RD1 = Izslēgšanas kārta | boldwinner = high | RD1-seed1 = A3 | RD1-team1 = | RD1-score1-1 = | RD1-score1-2 = | RD1-score1-agg = | RD1-seed2 = B3 | RD1-team2 = | RD1-score2-1 = | RD1-score2-2 = | RD1-score2-agg = }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] 5f2784c0h3wanz9lxjnzz936toe8yt6 0 633277 4536890 4476045 2026-10-17T04:39:39Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Zīdīšana]]; pievienoju [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536890 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Breastfeeding infant.jpg|thumb|Mātes piens]] '''Mātes piens''' ir dabisks [[Piens|piens]], ko ražo sievietes [[Piena dziedzeris|piena dziedzeri]] pēc bērna piedzimšanas. Tas ir galvenais un bioloģiski piemērotākais uzturs [[Zīdainis|zīdaiņiem]] pirmajos dzīves mēnešos, jo satur bērna augšanai, attīstībai un imūnsistēmas darbībai nepieciešamās [[barības vielas]]. Mātes piens satur [[Olbaltumvielas|olbaltumvielas]], [[Tauki|taukus]], [[Ogļhidrāti|ogļhidrātus]], [[Vitamīni|vitamīnus]], [[Minerālvielas|minerālvielas]], kā arī bioloģiski aktīvas vielas, tostarp antivielas, enzīmus un hormonus. Tā sastāvs mainās atkarībā no bērna vecuma, diennakts laika un zīdīšanas posma. Pirmajās dienās pēc dzemdībām izdalās [[Pirmpiens|pirmpiens]], kas ir biezāks un koncentrētāks nekā vēlīnāks mātes piens. Pirmpiens satur daudz imūno vielu un palīdz aizsargāt jaundzimušo pret infekcijām. Vēlāk veidojas pārejas piens un nobriedis mātes piens, kas nodrošina zīdainim ikdienā nepieciešamo enerģiju un uzturvielas. Mātes pienu bērns parasti saņem [[Zīdīšana|zīdīšanas]] laikā, taču to var arī atslaukt un uzglabāt vēlākai lietošanai. Atslauktu mātes pienu var dot bērnam ar pudelīti, karotīti vai citu piemērotu barošanas veidu. Mātes piens parasti ir ieteicamais uzturs zīdaiņiem, ja vien zīdīšana nav kontrindicēta medicīnisku iemeslu dēļ. Ja mātes piens nav pieejams vai tā nav pietiekamā daudzumā, bērna barošanu nepieciešams apspriest ar veselības aprūpes speciālistu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piens]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] [[Kategorija:Bērnība]] jd871ltjalfzbhzzjxlsg3yyjq2flx7 4536891 4536890 2026-10-17T04:39:42Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Bērnība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536891 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Breastfeeding infant.jpg|thumb|Mātes piens]] '''Mātes piens''' ir dabisks [[Piens|piens]], ko ražo sievietes [[Piena dziedzeris|piena dziedzeri]] pēc bērna piedzimšanas. Tas ir galvenais un bioloģiski piemērotākais uzturs [[Zīdainis|zīdaiņiem]] pirmajos dzīves mēnešos, jo satur bērna augšanai, attīstībai un imūnsistēmas darbībai nepieciešamās [[barības vielas]]. Mātes piens satur [[Olbaltumvielas|olbaltumvielas]], [[Tauki|taukus]], [[Ogļhidrāti|ogļhidrātus]], [[Vitamīni|vitamīnus]], [[Minerālvielas|minerālvielas]], kā arī bioloģiski aktīvas vielas, tostarp antivielas, enzīmus un hormonus. Tā sastāvs mainās atkarībā no bērna vecuma, diennakts laika un zīdīšanas posma. Pirmajās dienās pēc dzemdībām izdalās [[Pirmpiens|pirmpiens]], kas ir biezāks un koncentrētāks nekā vēlīnāks mātes piens. Pirmpiens satur daudz imūno vielu un palīdz aizsargāt jaundzimušo pret infekcijām. Vēlāk veidojas pārejas piens un nobriedis mātes piens, kas nodrošina zīdainim ikdienā nepieciešamo enerģiju un uzturvielas. Mātes pienu bērns parasti saņem [[Zīdīšana|zīdīšanas]] laikā, taču to var arī atslaukt un uzglabāt vēlākai lietošanai. Atslauktu mātes pienu var dot bērnam ar pudelīti, karotīti vai citu piemērotu barošanas veidu. Mātes piens parasti ir ieteicamais uzturs zīdaiņiem, ja vien zīdīšana nav kontrindicēta medicīnisku iemeslu dēļ. Ja mātes piens nav pieejams vai tā nav pietiekamā daudzumā, bērna barošanu nepieciešams apspriest ar veselības aprūpes speciālistu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piens]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] 99gmbyiuhhlkjs7nx759vjhwy313hq9 0 635118 4536837 4490074 2026-10-16T19:53:46Z Bendžamins 76862 4536837 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Giljermo Martiness | image = Inter Miami CF 3-1 UNAM (6 August 2025) 30 (cropped).jpg | caption = Giljermo Martiness 2025. gadā | fullname = Giljermo Martiness Ajala<br />(''Guillermo Martínez Ayala'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|15}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Selaja}} | height = 191 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|MEX}} [[Tigres UANL]] | clubnumber = 22 | youthyears1 = 2011—2016 {{0|0000}} | youthclubs1 = {{flaga|MEX}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | years1 = 2013—2019 | caps1 = 8 | goals1 = 0 | clubs1 = {{flaga|MEX}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | years2 = 2016 | caps2 = 15 | goals2 = 3 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|MEX}} [[Lobos BUAP|BUAP]] | years3 = 2016 | caps3 = 17 | goals3 = 8 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|MEX}} [[Coras de Nayarit F.C.|Coras]] | years4 = 2017 | caps4 = 3 | goals4 = 0 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | years5 = 2017—2019 | caps5 = 60 | goals5 = 29 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|MEX}} [[Mineros de Zacatecas|Zacatecas]] | years6 = 2019—2020 | caps6 = 19 | goals6 = 5 | clubs6 = {{flaga|MEX}} [[Cafetaleros de Chiapas|Cafetaleros]] | years7 = 2020 | caps7 = 16 | goals7 = 7 | clubs7 = {{flaga|MEX}} [[Celaya F.C.|Celaya]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 91 | goals8 = 23 | clubs8 = {{flaga|MEX}} [[Club Puebla|Puebla]] | years9 = 2024—2026 | caps9 = 82 | goals9 = 28 | clubs9 = {{flaga|MEX}} [[Pumas UNAM|Pumas]] | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|MEX}} Meksika U20 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2023— | nationalteam2 = {{fb|MEX}} | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals2 = 3 | club-update = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | clubs10 = {{flaga|MEX}} [[Tigres UANL]] | years10 = 2026— | caps10 = 3 | goals10 = 1 }} '''Giljermo Martiness Ajala''' ({{val|es|Guillermo Martínez Ayala}}; dzimis {{dat|1995|3|15}}) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē ''[[Liga MX]]'' kluba ''[[Tigres UANL]]'' sastāvā. == Karjera == G. Martiness ir ''[[C.F. Pachuca|Pachuca]]'' audzēknis. 2014. gada augustā debitēja kluba pirmajā komandā [[CONCACAF Čempionu kauss|CONCACAF Čempionu līgas]] spēlē. 2015. gada februārī debitēja ''[[Liga MX]]''. Vēlāk tika izīrēts citiem klubiem. No 2021. līdz 2023. gadam spēlēja ''[[Club Puebla]]'' sastāvā. 2024. gada janvārī pievienojās ''[[Pumas UNAM|Pumas]]'' komandai. Spēlējis Meksikas U-20 izlasē, piedalījies 2015. gada [[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausā]]. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlases]] rindās debitēja {{dat|2023|12|17||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un guva vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2023-12-17/mexico-national-soccer-coach-upbeat-youth-experiment|title=Mexico national team coach pleasantly surprised by youth experiment despite loss|language=en|date={{dat|2023|12|17|N|bez}}| website=latimes.com|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}</ref> Pārstāvēja izlasi [[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']] turnīrā un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == ;''Guadalajara'' * ''[[Liga MX]]'': ''Clausura'' 2017 * ''Copa MX'': ''Clausura'' 2017 ;Meksikas U-20 izlase * CONCACAF U-20 čempionāts: 2015 ;Meksikas izlase * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2024—25 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Giljermo}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:Club Puebla spēlētāji]] [[Kategorija:Club Universidad Nacional spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] m4ovr60nkh7ey3if6o8ws9icvdyop6j 0 635390 4536794 4492346 2026-10-16T18:58:41Z Bendžamins 76862 4536794 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Anass Salāhs ed Dīns | image = Anass Salah-Eddine France v Morocco 9 July 2026-002.jpg | caption = Anass Salāhs ed Dīns 2026. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|18}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] | clubnumber = 5 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|NED}} [[Blauw-Wit Amsterdam]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|NED}} RKSV Pancratius | youthyears3 = {{0|0000}}—2015 | youthclubs3 = {{flaga|NED}} [[Amsterdamsche FC]] | youthyears4 = 2015—2018 | youthclubs4 = {{flaga|NED}} [[AZ Alkmaar|AZ]] | youthyears5 = 2018—2022 | youthclubs5 = {{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] | years1 = 2020—2024 | clubs1 = {{flaga|NED}} [[Jong Ajax]] | caps1 = 35 | goals1 = 2 | years2 = 2022—2024 | clubs2 = {{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] | caps2 = 7 | goals2 = 0 | years3 = 2022—2023 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] | caps3 = 14 | goals3 = 0 | years4 = 2024—2025 | clubs4 = {{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] | caps4 = 24 | goals4 = 2 | years5 = 2025— | clubs5 = {{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] | caps5 = 3 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{īre}}{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | caps6 = 17 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|NED}} Nīderlande U15 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalteam2 = {{flaga|NED}} Nīderlande U16 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalteam3 = {{flaga|NED}} Nīderlande U17 | nationalcaps3 = 23 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2019 | nationalteam4 = {{flaga|NED}} Nīderlande U18 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2023—2025 | nationalteam5 = {{flaga|NED}} Nīderlande U21 | nationalcaps5 = 13 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2025— | nationalteam6 = {{fb|MAR}} | nationalcaps6 = 13 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Anass Salāhs ed Dīns''' ({{Val|ar|أنس صلاح الدين}}, dzimis {{dat|2002|1|18}} [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) ir [[Marokāņi|marokāņu]] [[futbolists]], spēlē kreisās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s klubā [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]], kas viņu īrē no ''[[AS Roma]]''. Spēlējis ''[[AZ Alkmaar]]'' un [[Amsterdamas "Ajax"]] jauniešu komandās. Karjeru sāka ''Ajax'' rezerves komandā ''[[Jong Ajax]]''. Spēlējis arī cita Nīderlandes kluba ''[[FC Twente|Twente]]'' rindās. 2025. gada februārī parakstīja līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[AS Roma]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/72754/anass-salah-eddine-joins-roma|title=Anass Salah-Eddine joins Roma|language=en|date={{dat|2025|2|4|N|bez}}| website=asroma.com|accessdate={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonu pavadīja īrē ''[[PSV Eindhoven]]'' vienībā. Spēlējis Nīderlandes jauniešu izlasēs. {{dat|2025|10|21||bez}} [[FIFA]] apstiprināja viņa lūgumu mainīt valstvienības piederību uz Maroku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moroccoworldnews.com/2025/10/264658/anass-salah-eddine-switches-allegiance-to-morocco/|title=Anass Salah-Eddine Switches Allegiance to Morocco|language=en|date={{dat|2025|10|22|N|bez}}| website=moroccoworldnews.com|accessdate={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2025|11|14||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Mozambikas futbola izlase|Mozambiku]]. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis Marokas izlasi arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == ;PSV * ''[[Eredivisie]]'': 2025–26 ;Nīderlandes U-17 izlase * Eiropas U-17 čempionāts: 2019 ;Marokas izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Salāhs ed Dīns, Anass}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] d8y1yk1zt0fdp5y5wok132jc8k0ng54 0 635452 4536798 4492786 2026-10-16T19:07:27Z Bendžamins 76862 4536798 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Zakarijā el Vahdī | image = Zakaria El Ouahdi at the Olympic Games 2024 (cropped).jpg | caption = Zakarijā el Vahdī 2024. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|12|31}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Antverpene}} | height = 175 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | clubnumber = 7 | youthyears1 = 2011—2013 | youthclubs1 = {{flaga|BEL}} [[Beerschot VAC]] | youthyears2 = 2013—2018 | youthclubs2 = {{flaga|BEL}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | youthyears3 = 2018—2019 | youthclubs3 = {{flaga|BEL}} Manchester IFA | youthyears4 = 2019—2020 | youthclubs4 = {{flaga|BEL}} Berchem Sport | youthyears5 = 2020—2021 | youthclubs5 = {{flaga|BEL}} Rupel Boom | youthyears6 = 2021 | youthclubs6 = {{flaga|BEL}} [[RWDM47|RWD Molenbeek]] | years1 = 2021—2023 | clubs1 = {{flaga|BEL}} [[RWDM47|RWD Molenbeek]] | caps1 = 51 | goals1 = 8 | years2 = 2023—2026 | clubs2 = {{flaga|BEL}} [[KRC Genk|Genk]] | caps2 = 98 | goals2 = 14 | nationalyears1 = 2023—2024 | nationalteam1 = {{flaga|MAR}} Maroka U23 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2025— | nationalteam2 = {{fb|MAR}} | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|sk|bez}} | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | years3 = 2026— | caps3 = 3 | goals3 = 0 }} '''Zakarijā el Vahdī''' ({{Val|ar|زكرياء الواحدي}}, dzimis {{dat|2001|12|31}} [[Antverpene|Antverpenē]], [[Beļģija|Beļģijā]]) ir [[Marokāņi|marokāņu]] [[futbolists]], spēlē labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[Hamburger SV]]''. Profesionālajā futbolā debitēja 2021. gada augustā ''[[RWDM47|RWD Molenbeek]]'' sastāvā Beļģijas otrajā pēc līmeņa līgā. Šī kluba sastāvā 2023. gadā uzvarēja līgā un iekļuva Beļģijas Pro līgā. Tā paša gada septemberī pārgāja uz ''[[KRC Genk]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krcgenk.be/nl/nieuws/5268/twee-nieuwe-gezichten-arriveren-in-de-cegeka-arena|title=Twee nieuwe gezichten arriveren in de Cegeka Arena|language=nl|date={{dat|2023|9|5|N|bez}}| website=krcgenk.be|accessdate={{dat|2026|7|9||bez}}}}</ref> Viņam ir gan Marokas, gan Beļģijas pilsonība. Starptautiskā līmenī izvēlējies pārstāvēt Maroku. Spēlējis Marokas U-23 izlasē, piedalījies {{oss|V=2024|L=L}}, kur izcīnīja bronzas medaļu. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitēja {{dat|2025|6|9||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Beninas futbola izlase|Beninu]]. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/morocco-squad-announcement-mohamed-ouahbi|title=Morocco squad brimming with Qatar 2022 heroes|date=26 May 2026|access-date={{dat|2026|7|9||bez}}|language=en}}</ref> == Sasniegumi == ;''RWD Molenbeek'' * ''Challenger'' Pro līga: 2022—23 ;Marokas U-23 izlase * U-23 Āfrikas Nāciju kauss: 2023 * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā bronzas medaļa]]: 2024 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Vahdī, Zakarijā}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Antverpenes provincē dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Marokas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0ydhu8kr9trq0kwcjtlgabkkqjxw6m9 0 637635 4536991 4536205 2026-10-17T08:14:18Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4536991 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PSG|team2=ASV|team3=BAR|team4=STU|team5=LIV|team6=SPO|team7=ARS|team8=BET|team9=RMA|team10=BAY|team11=SJA|team12=COM|team13=MUN|team14=VIL|team15=ATM|team16=BRU|team17=MCI|team18=DOR|team19=LEN|team20=AEK|team21=RBL|team22=SAB|team23=FEY|team24=BOD|team25=ROM|team26=PSV|team27=VIK|team28=FEN|team29=INT|team30=POR|team31=SLP|team32=NAP|team33=LASK|team34=LIL|team35=GAL|team36=SLO <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|14||bez}} |win_PSG=2 |draw_PSG=0 |loss_PSG=0 |gf_PSG=10|ga_PSG=3 <!--Paris Saint-Germain--> |win_ASV=2 |draw_ASV=0 |loss_ASV=0 |gf_ASV=9 |ga_ASV=2 <!--Aston Villa--> |win_BAR=2 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=9 |ga_BAR=2 <!--Barcelona--> |win_STU=2 |draw_STU=0 |loss_STU=0 |gf_STU=6 |ga_STU=1 <!--Stuttgart--> |win_LIV=2 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=8 |ga_LIV=4 <!--Liverpool--> |win_SPO=2 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=5 |ga_SPO=1 <!--Sporting CP--> |win_ARS=2 |draw_ARS=0 |loss_ARS=0 |gf_ARS=4 |ga_ARS=0 <!--Arsenal--> |win_BET=2 |draw_BET=0 |loss_BET=0 |gf_BET=6 |ga_BET=4 <!--Real Betis--> |win_RMA=2 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=6 |ga_RMA=4 <!--Real Madrid--> |win_BAY=1 |draw_BAY=1 |loss_BAY=0 |gf_BAY=8 |ga_BAY=3 <!--Bayern Munchen--> |win_SJA=1 |draw_SJA=1 |loss_SJA=0 |gf_SJA=4 |ga_SJA=2 <!--Sjakhtar Donetsk--> |win_COM=1 |draw_COM=0 |loss_COM=1 |gf_COM=6 |ga_COM=4 <!--Como--> |win_MUN=1 |draw_MUN=0 |loss_MUN=1 |gf_MUN=4 |ga_MUN=2 <!--Manchester United--> |win_VIL=1 |draw_VIL=0 |loss_VIL=1 |gf_VIL=5 |ga_VIL=4 <!--Villarreal--> |win_ATM=1 |draw_ATM=0 |loss_ATM=1 |gf_ATM=3 |ga_ATM=2 <!--Atlético Madrid--> |win_BRU=1 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=6 |ga_BRU=6 <!--Club Brugge--> |win_MCI=1 |draw_MCI=0 |loss_MCI=1 |gf_MCI=4 |ga_MCI=4 <!--Manchester City--> |win_DOR=1 |draw_DOR=0 |loss_DOR=1 |gf_DOR=3 |ga_DOR=3 <!--Borussia Dortmund--> |win_LEN=1 |draw_LEN=0 |loss_LEN=1 |gf_LEN=3 |ga_LEN=4 <!--Lens--> |win_AEK=1 |draw_AEK=0 |loss_AEK=1 |gf_AEK=2 |ga_AEK=3 <!--AEK Athen--> |win_RBL=1 |draw_RBL=0 |loss_RBL=1 |gf_RBL=2 |ga_RBL=4 <!--RB Leipzig--> |win_SAB=1 |draw_SAB=0 |loss_SAB=1 |gf_SAB=2 |ga_SAB=4 <!--Sabah--> |win_FEY=1 |draw_FEY=0 |loss_FEY=1 |gf_FEY=4 |ga_FEY=7 <!--Feyenoord--> |win_BOD=1 |draw_BOD=0 |loss_BOD=1 |gf_BOD=1 |ga_BOD=5 <!--Bodø/Glimt--> |win_ROM=0 |draw_ROM=1 |loss_ROM=1 |gf_ROM=4 |ga_ROM=5 <!--Roma--> |win_PSV=0 |draw_PSV=1 |loss_PSV=1 |gf_PSV=1 |ga_PSV=2 <!--PSV Eindhoven--> |win_VIK=0 |draw_VIK=1 |loss_VIK=1 |gf_VIK=4 |ga_VIK=6 <!--Viking--> |win_FEN=0 |draw_FEN=1 |loss_FEN=1 |gf_FEN=1 |ga_FEN=7 <!--Fenerbahçe--> |win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=2 |gf_INT=4 |ga_INT=6 <!--Inter Milan--> |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=2 |gf_POR=2 |ga_POR=5 <!--Porto--> |win_SLP=0 |draw_SLP=0 |loss_SLP=2 |gf_SLP=2 |ga_SLP=5 <!--Slavia Praha--> |win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=2 |gf_NAP=1 |ga_NAP=4 <!--Napoli--> |win_LASK=0|draw_LASK=0|loss_LASK=2|gf_LASK=3|ga_LASK=7 <!--LASK Linz--> |win_LIL=0 |draw_LIL=0 |loss_LIL=2 |gf_LIL=2 |ga_LIL=6 <!--Lille--> |win_GAL=0 |draw_GAL=0 |loss_GAL=2 |gf_GAL=2 |ga_GAL=7 <!--Galatasaray--> |win_SLO=0 |draw_SLO=0 |loss_SLO=2 |gf_SLO=1 |ga_SLO=9 <!--Slovan Bratislava--> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_ASV={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PSG={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SJA={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|5–1|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|6–1|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|3–1|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|0–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|1–1|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|4–1|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|5–0|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|4–0|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|2–3|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|0–2|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|2–0|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|3–0|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|2–0|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|3–4|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|1–4|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|1–0|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|3–3|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3–1|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3–2|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3–6|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|3–4|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|6–0|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3–1|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|2–4|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|3–2|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|0–3|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] sxuauj21n4g5pe1zrcgll3j26ax9z0m 0 637733 4536992 4536485 2026-10-17T08:19:36Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4536992 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG | pixels = | caption = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 16. septembris — 2027. gada 26. maijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />76 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas [[futbols|futbola]] klubu otro nozīmīgāko sacensību 56. sezona un 18. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|9||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|16||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|5|26||bez}} ar finālu ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadionā (pazīstams arī kā ''Waldstadion'') [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d7a0ce22a3-00fac1a69d7f-1000--2027-uefa-europa-league-final-frankfurt/ |title=2027 UEFA Europa League final: Frankfurt |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d57d095740-e1e0b3de85df-1000--2026-27-europa-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Europa League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 16. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 16.—17. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 21. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 28. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 29. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 26. maijs ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'', [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df98688ab5-6d1e6644990c-1000--uefa-europa-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League first qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 16. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|0–0 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|6–0|[[Vestri]]|ISL|3–0|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–3|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|3–2|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|1–0|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|0–3}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df986c481c-c6f50cdfcae5-1000--uefa-europa-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League second qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 30. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 3. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|2-4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|1–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–0 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|1–4|'''[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]'''|CZE|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|3−4|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|2−2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–0|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–4|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|2-0|0–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–6|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|2–6|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|2–5|'''[[PAOK FC|PAOK]]'''|GRE|2–3|0–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-211a52dae2c1-7f4984de0afd-1000--uefa-europa-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11.—14. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s ''play-off'' kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|1–2|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–2|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–6|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|3–1|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–0|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–0|5–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Thun|Thun]]'''|SUI|5–3|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|3–0|2–3}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|0–2|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|3–2|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|4–3|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–0|3–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|6–1|1-1}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|3–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0−3|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-2133e89302a0-0f089a6fa056-1000--uefa-europa-league-play-off-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=uefa.com |language=en |date=3 August 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 27. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Eiropas līgas pamatturīram jeb līgas fāzei, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Konferences līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|0–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–2|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|3–4|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|4–5|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–2|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|6–1|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|4–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|0–4|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–6|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|9–2|[[FC Thun|Thun]]|SUI|7–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|3–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|6–2|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|3–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[OFI Crete F.C.|OFI]]'''|GRE|5–0|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|3–0|2–0}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=JUV|team2=BAY|team3=BEN|team4=BES|team5=BOU|team6=OMO|team7=FER|team8=LYO|team9=OLY|team10=SUN|team11=SPA|team12=USG|team13=REN|team14=DZA|team15=CPL|team16=MIL|team17=JAG|team18=OFI|team19=TOR|team20=AZ|team21=RBS|team22=LSK|team23=SOC|team24=HBS|team25=LEV|team26=SGZ|team27=NEC|team28=AND|team29=CVI|team30=HOF|team31=MAR|team32=VIK|team33=ARA|team34=CEL|team35=CLJ|team36=LPO <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|15||bez}} |win_JUV =2 |draw_JUV =0 |loss_JUV =0 |gf_JUV =7 |ga_JUV =1 <!--Juventus--> |win_BAY =2 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =6 |ga_BAY =0 <!--Bayer Leverkusen--> |win_BEN =2 |draw_BEN =0 |loss_BEN =0 |gf_BEN =6 |ga_BEN =1 <!--Benfica--> |win_BES =2 |draw_BES =0 |loss_BES =0 |gf_BES =7 |ga_BES =3 <!--Besiktas--> |win_BOU =2 |draw_BOU =0 |loss_BOU =0 |gf_BOU =5 |ga_BOU =1 <!--Bournemouth--> |win_OMO =2 |draw_OMO =0 |loss_OMO =0 |gf_OMO =4 |ga_OMO =0 <!--Omonia--> |win_FER =2 |draw_FER =0 |loss_FER =0 |gf_FER =5 |ga_FER =2 <!--Ferencvaros--> |win_LYO =2 |draw_LYO =0 |loss_LYO =0 |gf_LYO =5 |ga_LYO =3 <!--Lyon--> |win_OLY =2 |draw_OLY =0 |loss_OLY =0 |gf_OLY =3 |ga_OLY =1 <!--Olympiakos--> |win_SUN =2 |draw_SUN =0 |loss_SUN =0 |gf_SUN =3 |ga_SUN =1 <!--Sunderland--> |win_SPA =1 |draw_SPA =1 |loss_SPA =0 |gf_SPA =5 |ga_SPA =2 <!--Sparta Praha--> |win_USG =1 |draw_USG =1 |loss_USG =0 |gf_USG =4 |ga_USG =1 <!--Union Saint-Gilloise--> |win_REN =1 |draw_REN =1 |loss_REN =0 |gf_REN =2 |ga_REN =1 <!--Rennes--> |win_DZA =1 |draw_DZA =1 |loss_DZA =0 |gf_DZA =1 |ga_DZA =0 <!--Dinamo Zagreb--> |win_CPL =1 |draw_CPL =0 |loss_CPL =1 |gf_CPL =6 |ga_CPL =3 <!--Crystal Palace--> |win_MIL =1 |draw_MIL =0 |loss_MIL =1 |gf_MIL =4 |ga_MIL =2 <!--Milan--> |win_JAG =1 |draw_JAG =0 |loss_JAG =1 |gf_JAG =4 |ga_JAG =3 <!--Jagiellonia Białystok--> |win_OFI =1 |draw_OFI =0 |loss_OFI =1 |gf_OFI =3 |ga_OFI =2 <!--OFI Kreta--> |win_TOR =1 |draw_TOR =0 |loss_TOR =1 |gf_TOR =3 |ga_TOR =3 <!--Torreense--> |win_AZ =1 |draw_AZ =0 |loss_AZ =1 |gf_AZ =2 |ga_AZ =2 <!--AZ--> |win_RBS =1 |draw_RBS =0 |loss_RBS =1 |gf_RBS =1 |ga_RBS =4 <!--Red Bull Salzburg--> |win_LSK =0 |draw_LSK =1 |loss_LSK =1 |gf_LSK =2 |ga_LSK =3 <!--Lillestrøm--> |win_SOC =0 |draw_SOC =1 |loss_SOC =1 |gf_SOC =2 |ga_SOC =3 <!--Real Sociedad--> |win_HBS =0 |draw_HBS =1 |loss_HBS =1 |gf_HBS =1 |ga_HBS =2 <!--Hapoel Be’er Sheva--> |win_LEV =0 |draw_LEV =1 |loss_LEV =1 |gf_LEV =1 |ga_LEV =2 <!--Levski Sofia--> |win_SGZ =0 |draw_SGZ =1 |loss_SGZ =1 |gf_SGZ =0 |ga_SGZ =3 <!--Sturm Graz--> |win_NEC =0 |draw_NEC =1 |loss_NEC =1 |gf_NEC =1 |ga_NEC =6 <!--NEC Nijmegen--> |win_AND =0 |draw_AND =0 |loss_AND =2 |gf_AND =1 |ga_AND =3 <!--Anderlecht--> |win_CVI =0 |draw_CVI =0 |loss_CVI =2 |gf_CVI =1 |ga_CVI =3 <!--Celta Vigo--> |win_HOF =0 |draw_HOF =0 |loss_HOF =2 |gf_HOF =2 |ga_HOF =5 <!--Hoffenheim--> |win_MAR =0 |draw_MAR =0 |loss_MAR =2 |gf_MAR =1 |ga_MAR =5 <!--Marseille--> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =2 |gf_VIK =1 |ga_VIK =5 <!--Viktoria Plzen--> |win_ARA =0 |draw_ARA =0 |loss_ARA =2 |gf_ARA =2 |ga_ARA =7 <!--Ararat-Armenia--> |win_CEL =0 |draw_CEL =0 |loss_CEL =2 |gf_CEL =2 |ga_CEL =7 <!--Celtic--> |win_CLJ =0 |draw_CLJ =0 |loss_CLJ =2 |gf_CLJ =0 |ga_CLJ =5 <!--Celje--> |win_LPO =0 |draw_LPO =0 |loss_LPO =2 |gf_LPO =0 |ga_LPO =8 <!--Lech Poznań--> <!--Team status--> |status_text_W=Assured of at least the play-offs (seeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_X=Assured of at least the play-offs (unseeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_Y=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (seeded) |status_text_Z=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (unseeded) <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AND ={{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |name_AZ ={{flaga|NED}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |name_ARA ={{flaga|ARM}} [[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |name_BAY ={{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_BEN ={{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] |name_BES ={{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] |name_BOU ={{flaga|ENG}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] |name_CLJ ={{flaga|SLO}} [[NK Celje|Celje]] |name_CVI ={{flaga|ESP}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] |name_CEL ={{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] |name_CPL ={{flaga|ENG}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] |name_DZA ={{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |name_FER ={{flaga|HUN}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] |name_HBS ={{flaga|ISR}} [[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] |name_JAG ={{flaga|POL}} [[Jagiellonia Białystok]] |name_JUV ={{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] |name_LPO ={{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] |name_LEV ={{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] |name_LSK ={{flaga|NOR}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] |name_LYO ={{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] |name_MAR ={{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] |name_MIL ={{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] |name_NEC ={{flaga|NED}} [[NEC Nijmegen|NEC]] |name_OFI ={{flaga|GRE}} [[OFI Crete F.C.|OFI]] |name_OLY ={{flaga|GRE}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] |name_OMO ={{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]] |name_SOC ={{flaga|ESP}} [[Real Sociedad]] |name_RBS ={{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |name_REN ={{flaga|FRA}} [[Stade Rennais FC|Rennes]] |name_SPA ={{flaga|CZE}} [[AC Sparta Praha|Sparta Praha]] |name_SGZ ={{flaga|AUT}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] |name_SUN ={{flaga|ENG}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] |name_TOR ={{flaga|POR}} [[S.C.U. Torreense|Torreense]] |name_HOF ={{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_USG ={{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]] |name_VIK ={{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|1–4|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–0|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|0–2|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|2–0|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|0–0|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|2–1|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|1–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|0–0|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|1–0|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|2–0|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|4–1|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|1–3|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|4–0|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|0–3|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|5–0|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–2|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|1–2|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|1–1|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|2–1|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|0–4|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|0–4|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|0–3|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|3–2|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|1–1|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|1–2|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|2–1|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–0|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|3–1|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–1|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|0–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|1–2|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|4–1|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|2–1|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|2–3|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|22. okt.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|22. okt.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|22. okt.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|22. okt.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|22. okt.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|22. okt.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|22. okt.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|22. okt.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|22. okt.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|22. okt.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|22. okt.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|22. okt.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|22. okt.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|22. okt.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|22. okt.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|22. okt.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|22. okt.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|22. okt.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|5. nov.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|5. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|5. nov.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|5. nov.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|5. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|5. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|5. nov.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|5. nov.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|5. nov.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|5. nov.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|5. nov.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|5. nov.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|5. nov.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|5. nov.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|5. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|5. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|5. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|5. nov.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|26. nov.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|26. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|26. nov.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|26. nov.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|26. nov.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|26. nov.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|26. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|26. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|26. nov.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|26. nov.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|26. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|26. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|26. nov.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|26. nov.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|26. nov.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|26. nov.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|26. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|26. nov.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|10. dec.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|10. dec.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|10. dec.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|10. dec.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|10. dec.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|10. dec.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|10. dec.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|10. dec.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|10. dec.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|10. dec.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|10. dec.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|10. dec.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|10. dec.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|10. dec.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|10. dec.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|10. dec.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|10. dec.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|10. dec.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|21. janv.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|21. janv.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|21. janv.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|21. janv.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|21. janv.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|21. janv.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|21. janv.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|21. janv.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|21. janv.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|21. janv.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|21. janv.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|21. janv.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|21. janv.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|21. janv.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|21. janv.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|21. janv.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|21. janv.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|21. janv.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|28. janv.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|28. janv.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|28. janv.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|28. janv.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|28. janv.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|28. janv.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|28. janv.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|28. janv.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|28. janv.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|28. janv.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|28. janv.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|28. janv.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|28. janv.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|28. janv.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|28. janv.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|28. janv.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|28. janv.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|28. janv.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] fya8bd0136elo4p1zp1zx1x5ytv6byw 0 637779 4536865 4528276 2026-10-16T21:53:06Z Manager816 125491 /* Spēles */ 1. kārta 4536865 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona | league = [[UEFA Konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Vodafone Park.jpg | pixels = | caption = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''':<br />2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''':<br />2026. gada 15. oktobris — 2027. gada 2. jūnijs | no_of_teams = 36 (pamatturnīrā)<br />165 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Konferences līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Konferences līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona''' ir sestā [[UEFA Konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs jeb līgas fāze sāksies {{dat|2026|10|15||bez}}, bet sezona noslēgsies ar finālu {{dat|2027|6|2||bez}} [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d7a01c1842-c736fd0f40c0-1000--2027-uefa-conference-league-final-istanbul/ |title=2027 UEFA Conference League final: Istanbul |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d57d15f093-a90cf54c928f-1000--2026-27-conference-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Conference League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 19. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |Izslēgšanas kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="6"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="6"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 17. decembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 15. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 2. jūnijs, [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 16. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98709704-bdef1bc28610-1000--uefa-conference-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League first qualifying round draw |date={{dat|2026|6|16|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 7.—9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—16. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|2–0|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|GIB|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|4–2|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Connah's Quay Nomads F.C.|Connah's Quay Nomads]]|WAL|2–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Zira FK|Zira]]'''|AZE|6–0|[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]|GEO|3−0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–3|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|0–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Sileks|Sileks]]|MKD|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|3–1|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[AF Elbasani|Elbasani]]|ALB|1–1 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'''|BLR|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|1–4|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Atlètic Club d'Escaldes]]'''|AND|4–2|[[FK Mornar|Mornar]]|MNE|2–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[US Mondorf–les–Bains|Mondorf–les–Bains]]|LUX|2–3|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|1–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[OFK Petrovac|Petrovac]]|MNE|2–5|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[Caernarfon Town F.C.|Caernarfon Town]]|WAL|0–10|'''[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]'''|EST|0–5|0–5}} {{TwoLegResult|[[Marsaxlokk F.C.|Marsaxlokk]]|MLT|0–4|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|0–3|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]|LTU|1–4|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|1−1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Alashkert|Alashkert]]'''|ARM|3–3 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Yelimay|Yelimay]]|KAZ|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Stjarnan]]'''|ISL|5–3|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dila Gori|Dila Gori]]'''|GEO|3–2|[[AC Virtus|Virtus]]|SMR|3−1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|BIH|2–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|0–6|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]'''|EST|3–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1−0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Penybont F.C.|Penybont]]|WAL|0–4|'''[[FC Santa Coloma]]'''|AND|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–2|[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]]|MLT|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]'''|LUX|3–0|[[SP La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia|Vllaznia]]|ALB|2–6|'''[[KF Malisheva|Malisheva]]'''|KOS|2–1|0–5}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98748570-c0cad182ec88-1000--uefa-conference-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2026|6|17|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 28. līdz 30. jūlijam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]'''|SMR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|6–3|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|3–0|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|3–7|'''[[Győri ETO FC|ETO Győr]]'''|HUN|2−6|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]'''|BLR|5–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Flora|Flora]]'''|EST|1−1 (4−2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–0|0−1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|2−3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1−1|1−2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|4–8|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–3|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–0|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|6–1|[[KF Dukagjini|Dukagjini]]|KOS|1–0|5–1}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|8–0|[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|NIR|5–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU|3–7|'''[[FK Auda|Auda]]'''|LVA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|5–2|[[Vestri]]|ISL|4–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|7–1|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|3–1|4–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|1–5|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|0−2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|1–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[GAIS]]|SWE|1–6|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|1–0|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[IFK Göteborg]]'''|SWE|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|1−2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|3–4|'''[[GKS Katowice]]'''|POL|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]|CRO|3–4|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|3–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|0–7|'''[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]'''|CYP|0–4|0–3}} {{TwoLegResult|[[NK Bravo|Bravo]]|SVN|3−4|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|3–5|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]'''|IRL|6–4|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]|EST|5–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Valur]]'''|ISL|3–2|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]|MDA|2–3|'''[[FC Noah|Noah]]'''|ARM|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|5–7|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|2–7}} {{TwoLegResult|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|4–0|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|1–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|1–5|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[Stjarnan]]|ISL|2–2 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|5–0|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|2–2 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Malisheva|Malisheva]]|KOS|3–4|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–0|1–4}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|3–4|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|2–4|1–0}} {{TwoLegResult|[[Paksi FC|Paks]]|HUN|3–4|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|1–2|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Železničar Pančevo|Železničar Pančevo]]|SRB|0–5|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|0−1|0–4}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|2–8|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–4|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|UKR|4–5|'''[[FC København|København]]'''|DEN|3–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]|UKR|0–0 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Santa Coloma]]|AND|3–9|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–3|2–6}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|4–2|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|1–4|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|4–4 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|2–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–1|[[Zira FK|Zira]]|AZE|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|6–0|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|4–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Koper|Koper]]|SVN|0–2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]'''|ISR|0–1|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–0|[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]|LUX|4–0|1–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-211a532e4696-3c0037cb8ac0-1000--uefa-conference-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 11. līdz 13. augustam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–9|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|2–2 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|6–0|[[FC Flora|Flora]]|EST|2–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–1|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|1–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|4–3|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|2–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|2–9|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|2–5|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|3–2|[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|BUL|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–3|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRL|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Auda|Auda]]|LVA|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1−0|0–4}} {{TwoLegResult|[[FC Noah|Noah]]|ARM|3−4|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|2−2|1−2}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Valur]]|ISL|0–7|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|0–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–8|'''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]'''|SUI|1–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[GKS Katowice]]|POL|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]|ISR|3–3 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU|1–7|'''[[Tromsø IL|Tromsø]]'''|NOR|0–5|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–2|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|4–3|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|0–1|4–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|4–2|[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|FRO|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|1–0|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–3|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–1|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|2–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[IFK Göteborg]]|SWE|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|1–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1−4|0–2}} {{TwoLegResult|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|IRL|2–5|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|0–2|2–3}} {{TwoLegResult|[[Debreceni VSC|Debrecen]]|HUN|1–8|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|4–1|[[FK RFS|RFS]]|LVA|2−0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–1|[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]|FIN|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|9–3|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|6–0|3–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-2133e65400fc-ca9e3993d13c-1000--uefa-conference-league-play-off-draw/ |title=UEFA Conference League play-off round draw |date={{dat|2026|8|3|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 20. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 26. un 27. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–6|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|1–2|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Drita|Drita]]|KOS|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|2–2|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–2|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|3–2|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–2|3–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|2–7|'''[[SC Freiburg]]'''|GER|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL|3–7|'''[[AS Monaco FC|Monaco]]'''|FRA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–4|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]'''|SCO|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|0–4|'''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'''|ENG|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|5–4|[[Raków Częstochowa]]|POL|2–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|4–3|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|2–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|3–2|[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|0–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|3–4|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|1–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Atalanta BC|Atalanta]]'''|ITA|1–0|[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|ISR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|6–1|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|2–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|1–1 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|4–2|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|1–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo City|Dinamo City]]|ALB|3–5|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|1–1|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sion|Sion]]|SUI|5–9|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|2–4|3–5}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|2–0|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|4–2|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Getafe CF|Getafe]]'''|ESP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|3–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|3–2|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|2–1|1–1}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ATA|team2=BRG|team3=AJA|team4=FRE|team5=MON|team6=COP|team7=MID|team8=RSB|team9=GNT|team10=PAN|team11=PAF|team12=BHA|team13=LUG|team14=GET|team15=KUP|team16=TWE|team17=LRI|team18=BBL|team19=STR|team20=BRN|team21=HOM|team22=KAI|team23=TRA|team24=UNC|team25=RIG|team26=HAJ|team27=JAB|team28=NOR|team29=AGF|team30=ICE|team31=THU|team32=CSK|team33=KAU|team34=MJÄ|team35=IBE|team36=EGN <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|10|15||bez}} |win_AGF =0 |draw_AGF =0 |loss_AGF =0 |gf_AGF =0 |ga_AGF =0 <!--AGF--> |win_AJA =0 |draw_AJA =0 |loss_AJA =0 |gf_AJA =0 |ga_AJA =0 <!--Ajax--> |win_ATA =0 |draw_ATA =0 |loss_ATA =0 |gf_ATA =0 |ga_ATA =0 <!--Atalanta--> |win_BBL =0 |draw_BBL =0 |loss_BBL =0 |gf_BBL =0 |ga_BBL =0 <!--Borac Banja Luka--> |win_BRG =0 |draw_BRG =0 |loss_BRG =0 |gf_BRG =0 |ga_BRG =0 <!--Braga--> |win_BRN =0 |draw_BRN =0 |loss_BRN =0 |gf_BRN =0 |ga_BRN =0 <!--Brann--> |win_BHA =0 |draw_BHA =0 |loss_BHA =0 |gf_BHA =0 |ga_BHA =0 <!--Brighton & Hove Albion--> |win_COP =0 |draw_COP =0 |loss_COP =0 |gf_COP =0 |ga_COP =0 <!--København--> |win_CSK =0 |draw_CSK =0 |loss_CSK =0 |gf_CSK =0 |ga_CSK =0 <!--CSKA Sofia--> |win_EGN =0 |draw_EGN =0 |loss_EGN =0 |gf_EGN =0 |ga_EGN =0 <!--Egnatia--> |win_GNT =0 |draw_GNT =0 |loss_GNT =0 |gf_GNT =0 |ga_GNT =0 <!--Gent--> |win_GET =0 |draw_GET =0 |loss_GET =0 |gf_GET =0 |ga_GET =0 <!--Getafe--> |win_HAJ =0 |draw_HAJ =0 |loss_HAJ =0 |gf_HAJ =0 |ga_HAJ =0 <!--Hajduk Split--> |win_HOM =0 |draw_HOM =0 |loss_HOM =0 |gf_HOM =0 |ga_HOM =0 <!--Heart of Midlothian--> |win_IBE =0 |draw_IBE =0 |loss_IBE =0 |gf_IBE =0 |ga_IBE =0 <!--Iberia 1999--> |win_ICE =0 |draw_ICE =0 |loss_ICE =0 |gf_ICE =0 |ga_ICE =0 <!--Inter Club d'Escaldes--> |win_JAB =0 |draw_JAB =0 |loss_JAB =0 |gf_JAB =0 |ga_JAB =0 <!--Jablonec--> |win_KAI =0 |draw_KAI =0 |loss_KAI =0 |gf_KAI =0 |ga_KAI =0 <!--Kairat--> |win_KAU =0 |draw_KAU =0 |loss_KAU =0 |gf_KAU =0 |ga_KAU =0 <!--Kauno Žalgiris--> |win_KUP =0 |draw_KUP =0 |loss_KUP =0 |gf_KUP =0 |ga_KUP =0 <!--KuPS--> |win_LRI =0 |draw_LRI =0 |loss_LRI =0 |gf_LRI =0 |ga_LRI =0 <!--Lincoln Red Imps--> |win_LUG =0 |draw_LUG =0 |loss_LUG =0 |gf_LUG =0 |ga_LUG =0 <!--Lugano--> |win_MID =0 |draw_MID =0 |loss_MID =0 |gf_MID =0 |ga_MID =0 <!--Midtjylland--> |win_MJÄ =0 |draw_MJÄ =0 |loss_MJÄ =0 |gf_MJÄ =0 |ga_MJÄ =0 <!--Mjällby AIF--> |win_MON =0 |draw_MON =0 |loss_MON =0 |gf_MON =0 |ga_MON =0 <!--Monaco--> |win_NOR =0 |draw_NOR =0 |loss_NOR =0 |gf_NOR =0 |ga_NOR =0 <!--Nordsjælland--> |win_PAF =0 |draw_PAF =0 |loss_PAF =0 |gf_PAF =0 |ga_PAF =0 <!--Pafos--> |win_PAN =0 |draw_PAN =0 |loss_PAN =0 |gf_PAN =0 |ga_PAN =0 <!--Panathinaikos--> |win_RSB =0 |draw_RSB =0 |loss_RSB =0 |gf_RSB =0 |ga_RSB =0 <!--Red Star Belgrade--> |win_RIG =0 |draw_RIG =0 |loss_RIG =0 |gf_RIG =0 |ga_RIG =0 <!--Riga--> |win_FRE =0 |draw_FRE =0 |loss_FRE =0 |gf_FRE =0 |ga_FRE =0 <!--SC Freiburg--> |win_STR =0 |draw_STR =0 |loss_STR =0 |gf_STR =0 |ga_STR =0 <!--Sint-Truiden--> |win_THU =0 |draw_THU =0 |loss_THU =0 |gf_THU =0 |ga_THU =0 <!--Thun--> |win_TRA =0 |draw_TRA =0 |loss_TRA =0 |gf_TRA =0 |ga_TRA =0 <!--Trabzonspor--> |win_TWE =0 |draw_TWE =0 |loss_TWE =0 |gf_TWE =0 |ga_TWE =0 <!--Twente--> |win_UNC =0 |draw_UNC =0 |loss_UNC =0 |gf_UNC =0 |ga_UNC =0 <!--Universitatea Craiova--> <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AGF ={{flaga|DEN}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] |name_AJA ={{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] |name_ATA ={{flaga|ITA}} [[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BBL ={{flaga|BIH}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] |name_BRG ={{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] |name_BRN ={{flaga|NOR}} [[SK Brann|Brann]] |name_BHA ={{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |name_COP ={{flaga|DEN}} [[FC København|København]] |name_CSK ={{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] |name_EGN ={{flaga|ALB}} [[KF Egnatia|Egnatia]] |name_GNT ={{flaga|BEL}} [[KAA Gent|Gent]] |name_GET ={{flaga|ESP}} [[Getafe CF|Getafe]] |name_HAJ ={{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |name_HOM ={{flaga|SCO}} [[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]] |name_IBE ={{flaga|GEO}} [[FC Iberia 1999|Iberia 1999]] |name_ICE ={{flaga|AND}} [[Inter Club d'Escaldes]] |name_JAB ={{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] |name_KAI ={{flaga|KAZ}} [[FC Kairat|Kairat]] |name_KAU ={{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] |name_KUP ={{flaga|FIN}} [[Kuopion Palloseura|KuPS]] |name_LRI ={{flaga|GIB}} [[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |name_LUG ={{flaga|SUI}} [[FC Lugano|Lugano]] |name_MID ={{flaga|DEN}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] |name_MJÄ ={{flaga|SWE}} [[Mjällby AIF]] |name_MON ={{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] |name_NOR ={{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |name_PAF ={{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] |name_PAN ={{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] |name_RSB ={{flaga|SRB}} [[Red Star Belgrade]] |name_RIG ={{flaga|LVA}} [[Riga FC|Riga]] |name_FRE ={{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |name_STR ={{flaga|BEL}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]] |name_THU ={{flaga|SUI}} [[FC Thun|Thun]] |name_TRA ={{flaga|TUR}} [[Trabzonspor]] |name_TWE ={{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] |name_UNC ={{flaga|ROU}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|3–2|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–1|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|1–0|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–1|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–4|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|2–0|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–1|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|1–2|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–1|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|3–1|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|4–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|3–0|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|1–0|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|1–1|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|2–0|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|3–2|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|2–1|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|22. okt.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|22. okt.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|22. okt.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|22. okt.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|22. okt.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|22. okt.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|22. okt.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|22. okt.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|22. okt.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|22. okt.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|22. okt.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|22. okt.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|22. okt.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|22. okt.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|22. okt.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|22. okt.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|22. okt.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|22. okt.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|5. nov.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|5. nov.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|5. nov.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|5. nov.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|5. nov.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|5. nov.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|5. nov.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|5. nov.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|5. nov.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|5. nov.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|5. nov.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|5. nov.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|5. nov.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|5. nov.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|5. nov.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|5. nov.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|5. nov.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|5. nov.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|26. nov.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|26. nov.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|26. nov.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|26. nov.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|26. nov.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|26. nov.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|26. nov.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|26. nov.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|26. nov.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|26. nov.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|26. nov.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|26. nov.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|26. nov.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|26. nov.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|26. nov.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|26. nov.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|26. nov.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|26. nov.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|10. dec.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|10. dec.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|10. dec.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|10. dec.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|10. dec.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|10. dec.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|10. dec.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|10. dec.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|10. dec.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|10. dec.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|10. dec.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|10. dec.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|10. dec.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|10. dec.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|10. dec.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|10. dec.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|10. dec.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|10. dec.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|17. dec.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|17. dec.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|17. dec.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|17. dec.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|17. dec.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|17. dec.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|17. dec.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|17. dec.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|17. dec.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|17. dec.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|17. dec.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|17. dec.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|17. dec.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|17. dec.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|17. dec.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|17. dec.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|17. dec.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|17. dec.|[[FC København|København]]|DEN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20201204162225/https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas konferences līga}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Konferences līga]] adg0b733mzlxh5eyqyx4n0ohns5grvj 4536996 4536865 2026-10-17T08:28:52Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4536996 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona | league = [[UEFA Konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Vodafone Park.jpg | pixels = | caption = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''':<br />2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''':<br />2026. gada 15. oktobris — 2027. gada 2. jūnijs | no_of_teams = 36 (pamatturnīrā)<br />165 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Konferences līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Konferences līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona''' ir sestā [[UEFA Konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs jeb līgas fāze sāksies {{dat|2026|10|15||bez}}, bet sezona noslēgsies ar finālu {{dat|2027|6|2||bez}} [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d7a01c1842-c736fd0f40c0-1000--2027-uefa-conference-league-final-istanbul/ |title=2027 UEFA Conference League final: Istanbul |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d57d15f093-a90cf54c928f-1000--2026-27-conference-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Conference League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 19. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |Izslēgšanas kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="6"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="6"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 17. decembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 15. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 2. jūnijs, [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 16. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98709704-bdef1bc28610-1000--uefa-conference-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League first qualifying round draw |date={{dat|2026|6|16|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 7.—9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—16. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|2–0|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|GIB|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|4–2|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Connah's Quay Nomads F.C.|Connah's Quay Nomads]]|WAL|2–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Zira FK|Zira]]'''|AZE|6–0|[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]|GEO|3−0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–3|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|0–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Sileks|Sileks]]|MKD|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|3–1|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[AF Elbasani|Elbasani]]|ALB|1–1 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'''|BLR|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|1–4|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Atlètic Club d'Escaldes]]'''|AND|4–2|[[FK Mornar|Mornar]]|MNE|2–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[US Mondorf–les–Bains|Mondorf–les–Bains]]|LUX|2–3|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|1–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[OFK Petrovac|Petrovac]]|MNE|2–5|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[Caernarfon Town F.C.|Caernarfon Town]]|WAL|0–10|'''[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]'''|EST|0–5|0–5}} {{TwoLegResult|[[Marsaxlokk F.C.|Marsaxlokk]]|MLT|0–4|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|0–3|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]|LTU|1–4|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|1−1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Alashkert|Alashkert]]'''|ARM|3–3 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Yelimay|Yelimay]]|KAZ|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Stjarnan]]'''|ISL|5–3|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dila Gori|Dila Gori]]'''|GEO|3–2|[[AC Virtus|Virtus]]|SMR|3−1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|BIH|2–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|0–6|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]'''|EST|3–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1−0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Penybont F.C.|Penybont]]|WAL|0–4|'''[[FC Santa Coloma]]'''|AND|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–2|[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]]|MLT|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]'''|LUX|3–0|[[SP La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia|Vllaznia]]|ALB|2–6|'''[[KF Malisheva|Malisheva]]'''|KOS|2–1|0–5}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98748570-c0cad182ec88-1000--uefa-conference-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2026|6|17|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 28. līdz 30. jūlijam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]'''|SMR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|6–3|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|3–0|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|3–7|'''[[Győri ETO FC|ETO Győr]]'''|HUN|2−6|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]'''|BLR|5–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Flora|Flora]]'''|EST|1−1 (4−2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–0|0−1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|2−3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1−1|1−2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|4–8|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–3|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–0|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|6–1|[[KF Dukagjini|Dukagjini]]|KOS|1–0|5–1}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|8–0|[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|NIR|5–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU|3–7|'''[[FK Auda|Auda]]'''|LVA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|5–2|[[Vestri]]|ISL|4–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|7–1|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|3–1|4–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|1–5|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|0−2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|1–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[GAIS]]|SWE|1–6|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|1–0|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[IFK Göteborg]]'''|SWE|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|1−2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|3–4|'''[[GKS Katowice]]'''|POL|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]|CRO|3–4|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|3–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|0–7|'''[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]'''|CYP|0–4|0–3}} {{TwoLegResult|[[NK Bravo|Bravo]]|SVN|3−4|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|3–5|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]'''|IRL|6–4|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]|EST|5–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Valur]]'''|ISL|3–2|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]|MDA|2–3|'''[[FC Noah|Noah]]'''|ARM|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|5–7|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|2–7}} {{TwoLegResult|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|4–0|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|1–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|1–5|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[Stjarnan]]|ISL|2–2 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|5–0|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|2–2 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Malisheva|Malisheva]]|KOS|3–4|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–0|1–4}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|3–4|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|2–4|1–0}} {{TwoLegResult|[[Paksi FC|Paks]]|HUN|3–4|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|1–2|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Železničar Pančevo|Železničar Pančevo]]|SRB|0–5|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|0−1|0–4}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|2–8|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–4|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|UKR|4–5|'''[[FC København|København]]'''|DEN|3–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]|UKR|0–0 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Santa Coloma]]|AND|3–9|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–3|2–6}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|4–2|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|1–4|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|4–4 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|2–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–1|[[Zira FK|Zira]]|AZE|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|6–0|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|4–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Koper|Koper]]|SVN|0–2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]'''|ISR|0–1|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–0|[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]|LUX|4–0|1–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-211a532e4696-3c0037cb8ac0-1000--uefa-conference-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 11. līdz 13. augustam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–9|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|2–2 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|6–0|[[FC Flora|Flora]]|EST|2–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–1|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|1–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|4–3|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|2–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|2–9|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|2–5|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|3–2|[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|BUL|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–3|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRL|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Auda|Auda]]|LVA|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1−0|0–4}} {{TwoLegResult|[[FC Noah|Noah]]|ARM|3−4|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|2−2|1−2}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Valur]]|ISL|0–7|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|0–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–8|'''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]'''|SUI|1–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[GKS Katowice]]|POL|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]|ISR|3–3 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU|1–7|'''[[Tromsø IL|Tromsø]]'''|NOR|0–5|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–2|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|4–3|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|0–1|4–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|4–2|[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|FRO|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|1–0|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–3|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–1|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|2–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[IFK Göteborg]]|SWE|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|1–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1−4|0–2}} {{TwoLegResult|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|IRL|2–5|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|0–2|2–3}} {{TwoLegResult|[[Debreceni VSC|Debrecen]]|HUN|1–8|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|4–1|[[FK RFS|RFS]]|LVA|2−0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–1|[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]|FIN|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|9–3|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|6–0|3–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-2133e65400fc-ca9e3993d13c-1000--uefa-conference-league-play-off-draw/ |title=UEFA Conference League play-off round draw |date={{dat|2026|8|3|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 20. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 26. un 27. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–6|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|1–2|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Drita|Drita]]|KOS|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|2–2|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–2|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|3–2|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–2|3–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|2–7|'''[[SC Freiburg]]'''|GER|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL|3–7|'''[[AS Monaco FC|Monaco]]'''|FRA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–4|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]'''|SCO|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|0–4|'''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'''|ENG|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|5–4|[[Raków Częstochowa]]|POL|2–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|4–3|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|2–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|3–2|[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|0–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|3–4|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|1–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Atalanta BC|Atalanta]]'''|ITA|1–0|[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|ISR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|6–1|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|2–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|1–1 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|4–2|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|1–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo City|Dinamo City]]|ALB|3–5|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|1–1|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sion|Sion]]|SUI|5–9|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|2–4|3–5}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|2–0|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|4–2|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Getafe CF|Getafe]]'''|ESP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|3–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|3–2|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|2–1|1–1}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BHA|team2=KØB|team3=TRA|team4=ATA|team5=MJA|team6=SIN|team7=FRE|team8=LUG|team9=SKB|team10=HAJ|team11=MON|team12=PAN|team13=GEN|team14=TWE|team15=EGN|team16=HEA|team17=GET|team18=MID|team19=NOR|team20=QAJ|team21=RIG|team22=UNI|team23=JAB|team24=RSB|team25=AJA|team26=BBL|team27=CSK|team28=LRI|team29=AGF|team30=THU|team31=KUP|team32=PAF|team33=IBE|team34=ICE|team35=BRA|team36=KZA <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|15||bez}} |win_BHA =1 |draw_BHA =0 |loss_BHA =0 |gf_BHA =4|ga_BHA =0 <!--Brighton & Hove Albion--> |win_KØB =1 |draw_KØB =0 |loss_KØB =0 |gf_KØB =3|ga_KØB =0 <!--København--> |win_TRA =1 |draw_TRA =0 |loss_TRA =0 |gf_TRA =4|ga_TRA =2 <!--Trabzonspor--> |win_ATA =1 |draw_ATA =0 |loss_ATA =0 |gf_ATA =3|ga_ATA =1 <!--Atalanta--> |win_MJA =1 |draw_MJA =0 |loss_MJA =0 |gf_MJA =2|ga_MJA =0 <!--Mjällby--> |win_SIN =1 |draw_SIN =0 |loss_SIN =0 |gf_SIN =2|ga_SIN =0 <!--Sint-Truiden--> |win_FRE =1 |draw_FRE =0 |loss_FRE =0 |gf_FRE =3|ga_FRE =2 <!--Freiburg--> |win_LUG =1 |draw_LUG =0 |loss_LUG =0 |gf_LUG =3|ga_LUG =2 <!--Lugano--> |win_SKB =1 |draw_SKB =0 |loss_SKB =0 |gf_SKB =2|ga_SKB =1 <!--Brann--> |win_HAJ =1 |draw_HAJ =0 |loss_HAJ =0 |gf_HAJ =2|ga_HAJ =1 <!--Hajduk Split--> |win_MON =1 |draw_MON =0 |loss_MON =0 |gf_MON =2|ga_MON =1 <!--Monaco--> |win_PAN =1 |draw_PAN =0 |loss_PAN =0 |gf_PAN =2|ga_PAN =1 <!--Panathinaikos--> |win_GEN =1 |draw_GEN =0 |loss_GEN =0 |gf_GEN =1|ga_GEN =0 <!--Gent--> |win_TWE =1 |draw_TWE =0 |loss_TWE =0 |gf_TWE =1|ga_TWE =0 <!--Twente--> |win_EGN =0 |draw_EGN =1 |loss_EGN =0 |gf_EGN =1|ga_EGN =1 <!--Egnatia--> |win_GET =0 |draw_GET =1 |loss_GET =0 |gf_GET =1|ga_GET =1 <!--Getafe--> |win_HEA =0 |draw_HEA =1 |loss_HEA =0 |gf_HEA =1|ga_HEA =1 <!--Hearts--> |win_MID =0 |draw_MID =1 |loss_MID =0 |gf_MID =1|ga_MID =1 <!--Midtjylland--> |win_NOR =0 |draw_NOR =1 |loss_NOR =0 |gf_NOR =1|ga_NOR =1 <!--Nordsjælland--> |win_QAJ =0 |draw_QAJ =1 |loss_QAJ =0 |gf_QAJ =1|ga_QAJ =1 <!--Qajrat--> |win_RIG =0 |draw_RIG =1 |loss_RIG =0 |gf_RIG =1|ga_RIG =1 <!--Riga--> |win_UNI =0 |draw_UNI =1 |loss_UNI =0 |gf_UNI =1|ga_UNI =1 <!--Universitatea Craiova--> |win_JAB =0 |draw_JAB =0 |loss_JAB =1 |gf_JAB =2|ga_JAB =3 <!--Jablonec--> |win_RSB =0 |draw_RSB =0 |loss_RSB =1 |gf_RSB =2|ga_RSB =3 <!--Røde stjerne Beograd--> |win_AJA =0 |draw_AJA =0 |loss_AJA =1 |gf_AJA =1|ga_AJA =2 <!--Ajax--> |win_BBL =0 |draw_BBL =0 |loss_BBL =1 |gf_BBL =1|ga_BBL =2 <!--Borac Banja Luka--> |win_CSK =0 |draw_CSK =0 |loss_CSK =1 |gf_CSK =1|ga_CSK =2 <!--CSKA Sofia--> |win_LRI =0 |draw_LRI =0 |loss_LRI =1 |gf_LRI =1|ga_LRI =2 <!--Lincoln Red Imps--> |win_AGF =0 |draw_AGF =0 |loss_AGF =1 |gf_AGF =0|ga_AGF =1 <!--AGF Aarhus--> |win_THU =0 |draw_THU =0 |loss_THU =1 |gf_THU =0|ga_THU =1 <!--Thun--> |win_KUP =0 |draw_KUP =0 |loss_KUP =1 |gf_KUP =2|ga_KUP =4 <!--KuPS--> |win_PAF =0 |draw_PAF =0 |loss_PAF =1 |gf_PAF =1|ga_PAF =3 <!--Pafos--> |win_IBE =0 |draw_IBE =0 |loss_IBE =1 |gf_IBE =0|ga_IBE =2 <!--Iberia 1999--> |win_ICE =0 |draw_ICE =0 |loss_ICE =1 |gf_ICE =0|ga_ICE =2 <!--Inter Club d'Escaldes--> |win_BRA =0 |draw_BRA =0 |loss_BRA =1 |gf_BRA =0|ga_BRA =3 <!--Braga--> |win_KZA =0 |draw_KZA =0 |loss_KZA =1 |gf_KZA =0|ga_KZA =4 <!--Kauno Zalgiris--> <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AGF ={{flaga|DEN}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] |name_AJA ={{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] |name_ATA ={{flaga|ITA}} [[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BBL ={{flaga|BIH}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] |name_BRA ={{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] |name_SKB ={{flaga|NOR}} [[SK Brann|Brann]] |name_BHA ={{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |name_KØB ={{flaga|DEN}} [[FC København|København]] |name_CSK ={{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] |name_EGN ={{flaga|ALB}} [[KF Egnatia|Egnatia]] |name_GEN ={{flaga|BEL}} [[KAA Gent|Gent]] |name_GET ={{flaga|ESP}} [[Getafe CF|Getafe]] |name_HAJ ={{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |name_HEA ={{flaga|SCO}} [[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]] |name_IBE ={{flaga|GEO}} [[FC Iberia 1999|Iberia 1999]] |name_ICE ={{flaga|AND}} [[Inter Club d'Escaldes]] |name_JAB ={{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] |name_QAJ ={{flaga|KAZ}} [[FC Kairat|Kairat]] |name_KZA ={{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] |name_KUP ={{flaga|FIN}} [[Kuopion Palloseura|KuPS]] |name_LRI ={{flaga|GIB}} [[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |name_LUG ={{flaga|SUI}} [[FC Lugano|Lugano]] |name_MID ={{flaga|DEN}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] |name_MJA ={{flaga|SWE}} [[Mjällby AIF]] |name_MON ={{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] |name_NOR ={{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |name_PAF ={{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] |name_PAN ={{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] |name_RSB ={{flaga|SRB}} [[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]] |name_RIG ={{flaga|LVA}} [[Riga FC|Riga]] |name_FRE ={{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |name_SIN ={{flaga|BEL}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]] |name_THU ={{flaga|SUI}} [[FC Thun|Thun]] |name_TRA ={{flaga|TUR}} [[Trabzonspor]] |name_TWE ={{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] |name_UNI ={{flaga|ROU}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|3–2|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–1|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|1–0|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–1|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–4|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|2–0|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–1|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|1–2|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–1|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|3–1|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|4–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|3–0|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|1–0|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|1–1|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|2–0|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|3–2|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|2–1|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|22. okt.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|22. okt.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|22. okt.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|22. okt.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|22. okt.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|22. okt.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|22. okt.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|22. okt.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|22. okt.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|22. okt.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|22. okt.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|22. okt.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|22. okt.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|22. okt.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|22. okt.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|22. okt.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|22. okt.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|22. okt.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|5. nov.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|5. nov.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|5. nov.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|5. nov.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|5. nov.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|5. nov.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|5. nov.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|5. nov.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|5. nov.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|5. nov.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|5. nov.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|5. nov.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|5. nov.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|5. nov.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|5. nov.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|5. nov.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|5. nov.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|5. nov.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|26. nov.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|26. nov.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|26. nov.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|26. nov.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|26. nov.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|26. nov.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|26. nov.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|26. nov.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|26. nov.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|26. nov.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|26. nov.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|26. nov.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|26. nov.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|26. nov.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|26. nov.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|26. nov.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|26. nov.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|26. nov.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|10. dec.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|10. dec.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|10. dec.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|10. dec.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|10. dec.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|10. dec.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|10. dec.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|10. dec.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|10. dec.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|10. dec.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|10. dec.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|10. dec.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|10. dec.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|10. dec.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|10. dec.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|10. dec.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|10. dec.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|10. dec.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|17. dec.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|17. dec.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|17. dec.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|17. dec.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|17. dec.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|17. dec.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|17. dec.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|17. dec.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|17. dec.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|17. dec.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|17. dec.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|17. dec.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|17. dec.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|17. dec.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|17. dec.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|17. dec.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|17. dec.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|17. dec.|[[FC København|København]]|DEN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20201204162225/https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas konferences līga}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Konferences līga]] gi52tnsfqz7v0wux5izb9fky51k4huj 0 637936 4536683 4515978 2026-10-16T15:00:42Z Meistars Joda 781 4536683 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Berberis-vulgaris-flowers.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Berberis vulgaris|Parastā bārbele}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ranunculales | rinda_lv = Gundegu rinda | dzimta = Berberidaceae | dzimta_lv = Bārbeļu dzimta | ģints = Berberis | ģints_lv = Bārbeles | suga = | suga_lv = | binomial = Berberis vulgaris L. | kategorijas = nē }} '''Bārbeles''' (''Berberis'') ir [[bārbeļu dzimta]]s (''Berberidaceae'') [[Krūms|krūmu]] ģints. Tās galvenokārt ir [[Vasarzaļie augi|vasarzaļi]] vai [[Mūžzaļš augs|mūžzaļi]], parasti dzeloņaini krūmi ar vienkāršām vai ķekaros izvietotām lapām, dzelteniem ziediem un [[Oga|ogām]] līdzīgiem [[augļi]]em. Latvijā ar vārdu “bārbele” visbiežāk saprot [[Parastā bārbele|parasto bārbeli]] (''Berberis vulgaris L.''), kas ir vienīgā bārbeļu ģints un dzimtas suga, kas Latvijas dabā sastopama savvaļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/berberis-vulgaris-l/|title=parastā bārbele - Berberis vulgaris L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-08-22}}</ref> 2026. gadā pēc ''Kew Botanics'' datiem bija 614 akceptētas bārbeļu sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:328526-2|title=Berberis L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2026-08-22|language=en}}</ref> Parastā bārbele ir aptuveni 1—3 metrus augsts vasarzaļš, dzeloņains krūms ar dzelteniem ziediem, iegarenām sarkanām ogām un raksturīgiem trīsžuburainiem [[Ērkšķis|ērkšķiem]]. Citām bārbeļu sugām ērkšķi var būt citādi veidoti. Latvijā tā sastopama nevienmērīgi, vairāk [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] un valsts rietumu daļā.<ref name=":0" /> Bārbele ir nozīmīga kā savvaļas augs, dekoratīvs krūms, pārtikas augs, tradicionālās ārstniecības augs un dabisko krāsvielu avots. Reizēm tiek jauktas bārbeles un [[zvērenes]] (''Barbarea''). Latīniskais zvēreņu ģints nosaukums ''Barbarea'' ir līdzīgs vārdam “bārbele”, taču tas ir pavisam cits augu ģints nosaukums no [[Krustziežu dzimta|krustziežu]] jeb kāpostu dzimtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/barbarea-arcuata-opiz-ex-j-et-cpresl-rchb/|title=lokaugļu zvērene - Barbarea arcuata (Opiz ex J. et C.Presl) Rchb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-08-22}}</ref> Bārbeļu ģints ''Berberis'' ir ļoti plaša, un dažādām sugām var būt ievērojami atšķirīgs izskats. == Loma dabā == Bārbeļu ziedi dod [[Nektārs|nektāru]] un [[Putekšņi|ziedputekšņus]] kukaiņiem, savukārt ogas var izmantot dažādi dzīvnieki. Sarkanie augļi, kas pēc lapu nobiršanas var būt īpaši labi pamanāmi, ir viens no veidiem, kā augs iesaistās [[Barības ķēde|barības ķēdēs]]. Krūma blīvie, ērkšķainie zari var nodrošināt patvērumu nelieliem dzīvniekiem un putniem. Šāda veģetācija ir vērtīga mežmalās un krūmājos, kur krūmu stāvs veido sarežģītāku dzīves vidi nekā vienkārša [[Lakstaugs|zālaugu]] veģetācija. Vienlaikus tās bioloģiskā nozīme ietver arī saistību ar sēnīšslimību — [[Kvieši|kviešu]] stublāju rūsu, kas vēsturiski radīja problēmas [[Ziemeļamerika]]s lauksaimniecībai. == Loma dārzniecībā == [[Attēls:Berberis thunb frt.jpg|thumb|Japānas bārbeles zars ar augļiem]] Dārzkopībā ar nosaukumu “bārbele” sastopamas ļoti daudzas ''Berberis'' sugas un šķirnes. Tās ir populāras tāpēc, ka ir salīdzinoši izturīgas, tām ir dekoratīvas lapas, ziedi un augļi, turklāt ērkšķainie zari padara tās piemērotas arī aizsargājošiem dzīvžogiem. Dažām dekoratīvajām bārbelēm ir sarkanas, purpursarkanas, dzeltenīgas vai raibas lapas. Tāpēc dārzkopībā “bārbele” nenozīmē tikai Latvijas savvaļā parasti sastopamo bārbeli, piemēram, [[Japānas bārbele]] (''Berberis thunbergii'') ir ļoti izplatīts dekoratīvs krūms, kas pēc izskata tuvs parastajai bārbelei, taču ir cita suga. == Loma pārtikā == Parastās un vairāku citu bārbeļu augļi ir ēdami un vēsturiski izmantoti pārtikā. Tiem piemīt izteikti skāba garša, tādēļ tos var izmantot kā skābuma avotu dažādos ēdienos. Īpaši plaši bārbeļu augļi tiek izmantoti dažās [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijas]] virtuvēs. Kaltētas bārbeļu ogas ir pazīstamas, piemēram, [[Irāna|persiešu]] virtuvē, kur tās izmanto [[Rīsi|rīsu]] ēdienos un citos ēdienos, lai piešķirtu skābeni augļainu garšu. Ēdamos bārbeļu augļus var izmantot arī ievārījumu, želeju, sīrupu un citu produktu gatavošanā. == Loma medicīnā == [[Attēls:Berberis darwinii shoot.jpg|thumb|''Berberis darwinii'' (dabiski aug Dienvidamerikas dienvidos) zars ar ziediem]] Viena no visvairāk pētītajām vielām, kas saistīta ar ''Berberis'' ģinti, ir berberīns. Tas ir dabā sastopams [[Alkaloīdi|alkaloīds]], kas atrodams dažādu bārbeļu un radniecīgu augu audos. Berberīnam un citiem bārbeļu bioaktīvajiem savienojumiem ir pievērsta liela uzmanība farmakoloģiskos un biomedicīniskos pētījumos. Tomēr laboratoriskajos pētījumos vēl nav klīniski pierādīta medicīniska efektivitāte. === Tradicionālā ārstniecība === Bārbele jau sen dažādos reģionos ir izmantota tradicionālajā ārstniecībā. Latvijas avoti par parasto bārbeli norāda, ka tā ir ārstniecības un krāsvielu augs.<ref name=":0" /> Tradicionālajā medicīnā dažādās kultūrās ir izmantoti gan bārbeles augļi, gan miza un saknes. == Krāsvielas == Bārbeļu ģints augi satur dzeltenas krāsvielas, īpaši sakņu un koksnes audos. Tādēļ vēsturiski no bārbelēm tika iegūta dzeltenās krāsviela. Dzeltenīgā koksnes un iekšējās mizas krāsa jau pati par sevi ir labi pamanāma, pārgriežot zaru. == Sēnīšslimības == Vēsturiski nozīmīgs aspekts izrādījās parastās bārbeles saistība ar kviešu stublāju rūsu jeb ''Puccinia graminis''. Šī sēne izraisa nopietnu graudaugu slimību, un bārbele var kalpot par vienu no sēnes dzīves cikla saimniekaugiem. Šī saistība īpaši nozīmīga kļuva Ziemeļamerikā, kur parastā bārbele tika ieviesta no Eiropas. Tur 18. un 19. gadsimtā to plaši audzēja, tostarp dzīvžogiem un ogu ieguvei, bet pēc tam augs daudzviet izplatījās savvaļā.Lai neitralizētu ''Puccinia graminis'' izplatību, dažās teritorijās tika īstenotas plašas bārbeļu iznīcināšanas programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=233500244|title=Berberis vulgaris in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2026-08-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://research.fs.usda.gov/feis/species-reviews/bervul|title=Berberis vulgaris, common barberry {{!}} US Forest Service Research and Development|website=US Forest Service Research and Development|access-date=2026-08-22|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bārbeļu dzimta]] sli3g59z03km8hczdc91z3qxwghkmgq 0 638001 4537062 4511894 2026-10-17T11:58:26Z Vylks 50297 4537062 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Karloss Kvesta | image = | caption = | full_name = Karloss Kvesta Garsija | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|29}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Palma|2s=Palma (pilsēta)}} | height = 180 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = {{0|0000}}—2013 | youthclubs1 = {{flaga|ESP}} [[Club Santa Catalina Atlético|Santa Catalina]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|ESP}} [[Club Santa Catalina Atlético|Santa Catalina]] | caps1 = 13 | goals1 = 0 | manageryears1 = 2020—2025 | managerclubs1 = {{flaga|ENG}} [[Arsenal FC|Arsenal]] (asistents) | manageryears2 = 2025—2026 | managerclubs2 = {{flaga|ITA}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] }} '''Karloss Kvesta Garsija''' ({{val|es|Carlos Cuesta García}}; dzimis {{dat|1995|7|29}} [[Palma (pilsēta)|Palmā]]) ir spāņu [[futbols|futbola]] [[treneris]]. Bijis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'' galvenais treneris. Kā futbolists K. Kvesta spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā tikai jauniešu un amatieru līmenī dzimtās pilsētas [[Palma (pilsēta)|Palmas]] komandā ''Santa Catalina''. Spēlētāja karjeru beidza 18 gadu vecumā. Vēlāk pievērsās trenera darbam. Strādājis [[Madrides "Atletico"]] jaunatnes akadēmijā. No 2018. līdz 2020. gadam strādāja par [[Turīnas "Juventus"]] U-17 komandas trenera asistentu. 2020. gada augustā kļuva par [[Mikels Arteta|Mikela Artetas]] asistentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/mikel-arteta-appoints-three-new-22594631 |title=Mikel Arteta appoints three new staff to his Arsenal backroom team|date=28 August 2020 |website=mirror.co.uk|language=en|access-date={{dat|2026|8|23||bez}}}}</ref> 2025. gada jūnijā viņš tika apstiprināts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandas ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'' galveno treneri, 29 gadu vecumā kļūstot par jaunāko galveno treneri Eiropas ''top-5'' līgās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/45544794/parma-hire-carlos-cuesta-arsenal-youngest-european-manager |title=Parma hires Carlos Cuesta from Arsenal; youngest European manager|date=19 June 2025 |website=espn.com|language=en|access-date={{dat|2026|8|23||bez}}}}</ref> Pēc tam, kad [[2026.—2027. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2026.—2027. gada sezonas]] sākumā komanda bija zaudējusi trijās no pirmajām piecām līgas spēlēm, 2026. gada 27. septembrī tika paziņots, ka Kvesta pēc abpusējas vienošānās ir atstājis klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/mikel-arteta-former-assistant-carlos-cuesta-leaves-parma-mutual-consent-major-project-disagreements/blt6e5183cc14ab4b00|title=Mikel Arteta's former assistant Carlos Cuesta leaves Parma by mutual consent following major project disagreements|website=goal.com|language=en|date=27 September 2026|access-date={{dat|2026|10|17||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kvesta, Karloss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] 5q9mvynfq7tq4rwjci7ut9wzbdmuuut 0 638130 4536900 4524852 2026-10-17T05:14:08Z Biafra 13794 4536900 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku grauzdiņi''', '''ķiploku maize''' jeb '''ķiplokmaize''' ir [[maize]], kurai pievienoti [[Ķiploks|ķiploki]]. Parasti tā sastāv no kraukšķīgām [[maize]]s šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un [[Sviests|sviestu]], kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[maurloki]]em vai [[pētersīļi]]em. Dažās versijās ir iekļauts [[siers]].<ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep, līdz tā ir apgrauzdēta. Ķiploku maize reizēm tiek veidota no [[bagete]]s vai [[čabata]]s. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku un cep. == Vēsture == Ķiploku maize radusies no [[brusketa]]s, kas parādījās [[Itālija|Itālijā]] apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senajai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta|access-date={{dat|2026|08|26||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/}}</ref> Vēlāk tā kļuva populāra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tur tagad skaitās itāļu-amerikāņu ēdiens. ASV restorānu ēdienkartēs tā parādījās kopš 1950. gada, parasti klāt [[makaroni]]em.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|url=https://archive.org/details/garliccapitalofw0000adem_e1b3|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tā bija izplatīta [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāli un valriekstu eļļu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|url=https://archive.org/details/bub_gb_UOQ5AAAAcAAJ|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] olīveļļas vietā lieto sviestu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas vairākos variantos ir līdzīga ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maize]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] 743ounz80hu4g7p9jz9h4kch3asbyo3 0 638914 4536911 4534117 2026-10-17T05:35:38Z ~2026-55589-94 152020 Atcēlu [[Special:Contributions/DJ EV|DJ EV]] ([[User talk:DJ EV|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4534117 4536911 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |- |10 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center"|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas]] |[[Krištianu Ronaldu]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']], [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']], [[Turīnas "Juventus" |''Juventus'']] | align="center" |42 |<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/43810752/who-most-champions-league-goals-assists-all|title=Who has the most Champions League goals, assists all time? |language=en|accessdate=2026-10-10}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 1qk9eo8p5prkgfxwf8xp37sa5o06t6c 4536923 4536911 2026-10-17T05:58:21Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55589-94|~2026-55589-94]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV 4519418 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''374''' |719 |<ref name="Puskas">{{cite web|url=https://ferencpuskas.net/|title=Puskas|access-date=2025-12-02|archive-date=22 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522194233/https://ferencpuskas.net/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''366''' |818 |<ref name="Puskas" /> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |761 |<ref name="Puskas" /> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''307''' |929 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/DmWYJ/|title=Alex de Souza Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |7 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |9 |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |37 |<ref name=":12" /> |- |10 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |36 |<ref>{{cite web|url=https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/|title=Kevin De Bruyne|access-date=27 November 2025|archive-date=30 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250830205923/https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 4kwwf6hscdq2k7nbjc0vpvr0susbzyw 0 639585 4536651 4521614 2026-10-16T13:21:57Z Biafra 13794 4536651 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Bratons | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Bratton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Hejs Bratons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1904|3|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Deivids Hejs Bratons''' ({{val|en|David Hey Bratton}}; dzimis {{dat|1869}}, miris {{dat|1904|3|12}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]] ''(New York Athletic Club)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] komanda izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]]. Savukārt peldēšanas [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4×50 brīvā stila komandu stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila komandu stafetē]] viņa komanda izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/102423|title=David Bratton |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/br/david-bratton-1.html |title=David Bratton Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417131743/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/br/david-bratton-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-bratton|title=David Bratton Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Trīs mēnešus pēc 1904. gada olimpiskajām spēlēm, 1904. gada 3. decembrī, Bratons mira no [[vēdertīfs|vēdertīfa]] un [[peritonīts|peritonīta]] [[Čikāga|Čikāgas]] viesnīcā ''Auditorium Hotel'' ar ko viņš bija saslimis olimpisko spēļu laikā, jo turnīros bija antisanitāri apstākļi un piesārņojums. Viņa piemiņai Ņujorkas Sporta klubs pārcēla plānotās peldēšanas sacensības, kurām bija jānotiek 1904. gada 10. decembra vakarā. 8. decembra pēcpusdienā [[Ņujorka]]s, [[Kvīnsa]]s apgabala Frešpondā ''(Fresh Pond)'' notika viņa kremācija, ko noorganizēja viņa [[brīvmūrnieku loža]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Bratons, Deivids}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] ck0qz7su4yktvn4qxbiq164xo9l4twj 0 640522 4536805 4527925 2026-10-16T19:15:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536805 wikitext text/x-wiki '''Vestminsteras līgums''' ({{val|en|Treaty of Westminster}}) bija miera līgums starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]], kas tika parakstīts 1674. gada 19. februārī Vestminsterā. Ar līgumu tika izbeigts [[Trešais angļu—nīderlandiešu karš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newnetherlandinstitute.org/application/files/2616/8415/8146/marc1995.pdf |title=De Nieu Nederlanse Marcuriu |publisher=New Netherland Institute |access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar līgumu abas valstis lielā mērā atjaunoja pirms kara pastāvējušo teritoriālo stāvokli. [[Jaunā Nīderlande]], kuru nīderlandieši 1673. gadā bija atkarojuši, tika atdota Anglijai, un tās galvenā pilsēta [[Ņujorka]] palika angļu kontrolē. Savukārt [[Surinama]] saglabājās Nīderlandes īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://newamsterdamhistorycenter.org/wp-content/uploads/2021/11/Fall-2021-Newsletter-Vol.-4-No.-2-_1_.pdf |title=Fall 2021 Newsletter |publisher=New Amsterdam History Center |access-date=2026-09-26}}</ref> Līgums arī atjaunoja vairākus 1667. gada [[Bredas līgums|Bredas līguma]] noteikumus un paredzēja tirdzniecības strīdu noregulēšanu starp abām valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Treaty_of_Westminster_(1674) |title=Treaty of Westminster (1674) |publisher=Wikipedia |access-date=2026-09-26}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1674. gads]] i42wtjbv2pvv7vfhglihadgck8syk0q 0 640682 4536873 4533202 2026-10-16T23:47:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536873 wikitext text/x-wiki [[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29|archive-date=2017-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN|access-date={{dat|2026|09|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100603233147/http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global}}</ref> * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US}}</ref> Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}</ref> * Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.<ref>{{Atsauce|title="Here's Hogg... DEENEY!" {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref name=":11">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}</ref> * Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}</ref> tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}</ref> * “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}</ref> Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika. * Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}</ref> Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana. * Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en|archive-date=2018-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs}}</ref> * Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku. == Sods == [[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]] [[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]] [[File:Xherdan Shaqiri 2018.jpg|thumb|upright|[[Džerdans Šaķiri]] atzīmēja savu vārtu guvumu 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] līdzjutēju virzienā. ]] Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu): :''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''<ref name=":9">[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]</ref> Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma. Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.<ref name=":9" /> Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}</ref> Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.<ref name=":8" /> 1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref> Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.<ref name=":10">Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.</ref> Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.<ref name=":10" /> ''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}</ref> ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en|archive-date={{dat|2015|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration}}</ref> Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2009. gada Premjerlīgas spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ''City'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]] saņēma dzelteno kartīti par to, ka pēc vārtu guvuma noskrēja gandrīz visu laukuma garumu, lai svinētu vārtus tieši ''Arsenal'' līdzjutēju priekšā. Tas tika uzskatīts par pretrunīgu rīcību, jo Adebajors tajā pašā vasarā bija pārgājis uz ''Manchester City'' no ''Arsenal''.<ref name=":11" /> 2013. gada martā [[Atēnu AEK]] pussargs [[Jorgs Katidis]] pēc uzvaras vārtu guvuma pret ''[[Veria F.C.|Veria]]'' vērsa pret skatītājiem [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]]. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka nav sapratis šī žesta nozīmi, Katidim tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, viņam tika aizliegts spēlēt AEK komandā līdz sezonas beigām, kā arī tika noteikts mūža aizliegums pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi [[FIFA|starptautiskā līmenī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21822165|title=Greek footballer Giorgos Katidis banned for Nazi salute|work=BBC News|access-date=2026-10-05|date=2013-03-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/greek-soccer-player-gets-life-ban-for-nazi-salute/|title=Greek soccer player gets life ban for Nazi salute|work=CBS News|access-date=2026-10-05|language=en-US}}</ref> ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' uzbrucējam [[Nikolā Anelka|Nikolā Anelkam]] tika piespriesta piecu spēļu diskvalifikācija un naudas sods par to, ka viņš 2013. gada decembrī vārtu guvumu nosvinēja ar tā dēvēto ''quenelle'' žestu. Lai gan šis žests izraisīja diskusijas par tā saistību ar [[Antisemītisms|antisemītismu]], Anelka tika atzīts par nevainīgu antisemītismā vai antisemītisma atbalstīšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26326484|title=Nicolas Anelka banned and fined £80,000 for 'quenelle' gesture|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2014-02-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/apr/04/nicolas-anelka-quenelle-defence-not-racist|title='I'm no racist': Nicolas Anelka defends his quenelle goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2014-04-04|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/what-is-the-quenelle-nicolas-anelka-banned-for-fivematches-for-performing-gesture-in-premier-league-match-9158322.html|title=What is the 'quenelle'? Nicolas Anelka banned for five-matches for|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2014-02-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/west-bromwich-albion/10540809/Nicolas-Anelkas-quenelle-gesture-in-support-of-racist-friend-Dieudonne-causes-outrage-in-France.html|title=Nicolas Anelka's 'quenelle' gesture in support of 'racist' friend Dieudonné causes outrage in France|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 5, 2026|date=29 December 2013|language=en}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] izcīņas laikā [[Šveices futbola izlase|Šveices]] izlases spēlētāji [[Džerdans Šaķiri]] un [[Granits Džaka]], kurš arī ir Kosovas izcelsmes, savus vārtu guvumus nosvinēja, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — Serbijas līdzjutēju virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/22/serbia-switzerland-xherdan-shaqiri-world-cup-group-e-match-report|title=Switzerland’s Xherdan Shaqiri stuns Serbia with late breakaway|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-22|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2018/06/23/football/xherdan-shaqiri-granit-xhaka-eagle-goal-celebration-serbia-switzerland-world-cup-spt-intl/index.html|title=‘Provocative’ World Cup goal celebration ‘mixes sport and politics’ {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Sinnott|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/23/xhaka-and-shaqiri-goal-celebrations-bring-balkan-politics-to-world-cup|title=Switzerland's Xhaka and Shaqiri charged by Fifa over Serbia goal celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-switzerland-serbia-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-why-controversial-kosovo-serbia-albania-eagle-flag-a8413426.html|title=The Swiss media weren't happy with Shaqiri and Xhaka’s goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|language=en}}</ref> FIFA abiem spēlētājiem — Džakam un Šaķiri — piesprieda 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]] naudas sodu par „nesportisku uzvedību, kas ir pretrunā godīgas spēles principiem”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44606965|title=World Cup 2018: Switzerland trio avoid bans for 'eagle gesture' goal celebrations|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-albania-kosovo-serbia-fine-a8416466.html|title=Granit Xhaka and Xherdan Shaqiri are fined £7,632 for controversial goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en}}</ref> [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada AFC Āzijas kausa]] izcīņā Katarā astotdaļfināla spēlē [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases spēlētājs [[Aimens Huseins]] 77. minūtē saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts pēc tam, kad bija guvis savus otros vārtus pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas]] izlasi. Vārtu guvumu viņš nosvinēja, imitējot ēšanu no šķīvja — atsauci uz [[Mansafs|mansafu]], kas ir slavenākais Jordānijas ēdiens — Jordānijas izlases līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alarabiya.net/sport/arab-sport/2024/01/29/-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81-%D9%8A%D8%AE%D8%B7%D9%81-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B6%D9%88%D8%A7%D8%A1-%D9%81%D9%8A-%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D8%A7-%D9%88%D9%86%D8%AC%D9%85%D8%A7-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B1%D8%AF%D9%86-%D9%8A%D8%B3%D8%AE%D8%B1%D8%A7%D9%86-|title="المنسف" يخطف الأضواء في آسيا.. ونجما الأردن يسخران|website=العربية|access-date=2026-10-05|date=2024-01-29|language=ar}}</ref> Vēlāk [[Āzijas Futbola konfederācija]] paziņoja, ka tiesneša lēmums bija pareizs un vārtu svinības tika uzskatītas par pārmērīgām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81|title=بيان من اتحاد الكرة الآسيوي بشأن طرد مهاجم العراق أيمن حسين بعد احتفال "المنسف"|work=الحرة|access-date=2026-10-05|language=ar|archive-date=2024-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240917045403/https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81}}</ref> == Vārtu guvuma nesvinēšana == Atsacīšanās svinēt gūtos vārtus vai atturīga vārtu guvuma svinēšana futbolā nav nekas nezināms vai neparasts. Pirmajā gadījumā tas bieži tiek novērots, kad spēlētājs gūst vārtus pret savu bijušo klubu, īpaši pret klubu, kurā viņš sācis savu karjeru un/vai piedzīvojis savus lielākos panākumus, vai arī kur pirmoreiz ieguvis plašāku atpazīstamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/muted-celebrations-why-van-persies-code-conduct-sets-standard|title=Muted celebrations: Why Van Persie's code of conduct sets the standard|last=new|first=Nick Harper The trend for footballers refusing to celebrate goals against former clubs is nothing|last2=state|first2=but it's now in danger of getting out of hand Nick Harper assesses how we reached this sorry|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-06|date=2014-10-02|language=en|last3=Here|first3=Wonders Where the Game Goes from}}</ref> Tomēr šķiet, ka vārtu guvuma nesvinēšana pret bijušo klubu ir salīdzinoši nesena tendence. Ir vairāki dokumentēti piemēri, kad spēlētāji svinēja gūtos vārtus pret savu iepriekšējo klubu vēl pirms 2000. gadiem, kad šāda rīcība sāka tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu. Viens no slavenākajiem agrīnajiem piemēriem bija [[Deniss Lo|Denisa Lo]] patiesais sarūgtinājums pēc tam, kad 1974. gadā viņš guva vārtus, kas, iespējams, veicināja viņa iepriekšējā kluba ''Manchester United'' izkrišanu no augstākās līgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/jan/07/features.sport11|title=Denis Law kicks his old club when they're down|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2007-01-07|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Atturīga gūto vārtu svinēšana parasti notiek tad, kad tiek gūti goda jeb mierinājuma vārti spēlē, kuras iznākums faktiski jau ir izšķirts un komanda ir zaudētājos; svinības var arī nenotikt vispār, ja līdz spēles beigām atlicis pārāk maz laika un zaudējošā komanda vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt spēli. Tas notiek arī tad, ja vienā spēlē viena komanda ir guvusi daudz vārtu un spēles rezultāts vairs nerada šaubas; vēlāk gūtie vārti var tikt svinēti daudz atturīgāk vai arī netikt svinēti vispār.{{Nepieciešama atsauce}} === Atturīga vārtu guvuma svinēšana === Francijas futbolists [[Maikls Olise]], kurš ir pazīstams ar savu noslēgto un introverto raksturu, ir izcēlies ar atturīgu gūto vārtu svinēšanu. Viens no pirmajiem šādiem piemēriem bija viņa vēlie izlīdzinājuma vārti pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kad viņš 2023. gadā pārstāvēja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/18/crystal-palace-manchester-united-premier-league-match-report|title=Crystal Palace’s Michael Olise stuns Manchester United with late leveller|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2023-01-18|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Viņa atturīgie vārtu guvumu svinēšanas pirmsākumi meklējami bērnībā, kad pēc gūtiem vārtiem viņš „pielika pirkstu pie lūpām un skrēja atpakaļ savā pozīcijā, skatoties zemē”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/-si-en-finale-c-est-michael-contre-l-angleterre-ce-sera-michael-aux-origines-d-olise-a-hayes-dans-la-banlieue-de-londres-berceau-d-un-surdoue/1702465|title=Si en finale c'est Michael contre l'Angleterre, ce sera Michael : aux origines d'Olise à Hayes, berceau d'un surdoué dans l'Ouest de Londres|website=lequipe.fr|access-date=Oct 6, 2026|language=fr}}</ref> Kopš profesionālās karjeras sākuma viņa visbiežāk izmantotā vārtu svinēšanas forma ir „ar vienu roku aizbāzt vienu ausi, bet ar otru izdarīt žestu «ššš»”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/interactive/fifa-world-cup-stars-of-soccer-2026/player/michael-olise-france-forward/|title=Michael Olise: Stars of Soccer, World Cup 2026|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-06-26|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Viņa bijušie komandas biedri un treneri skaidrojuši, ka šāda atturīga uzvedība nav izrādīšanās vai augstprātības izpausme. Tā vienkārši izriet no Olises nevēlēšanās pievērst sev uzmanību — viņš vārtu gūšanu uztver kā sava darba sastāvdaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/|title=Jose Gomes: “Si fichan a Olise conseguirían a un Galáctico gigante”|last=Alonso|first=David|website=Diario AS|access-date=2026-10-06|date=2026-06-10|language=es|archive-date=2026-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260630050931/https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7442732/2026/07/14/michael-olise-france-world-cup-different/|title=France’s World Cup star Michael Olise is a very different kind of footballer|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-07-14|last=James|first=Stuart|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Traumas == Lai gan tas notiek reti, vairāki futbolisti gūto vārtu svinēšanas laikā ir guvuši traumas. Šādi piemēri ir [[Paulu Djogu]] (kurš norāva pirkstu, kad tas aizķērās aiz žoga), [[Tjerī Anrī]], [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Fabjans Espindola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=150563610890620&set=a.166579029294526|title=Football - In 2008, Argentine footballer Fabian Espindola scored a goal for Real Salt Lake against Los Angeles Galaxy and celebrated by doing backflips. Unfortunately, he landed awkwardly on his ankle, got himself seriously injured and was taken off the pitch. To make matters worse, the goal was eventually disallowed for offside. The game ended in a 2-2 draw. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> (kurš svinēja gūtos vārtus, kas vēlāk tika anulēti aizmugures stāvokļa dēļ), kā arī [[Miši Batšuaji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-06-29/world-cup-celebration-kick-hits-belgium-batshuayi-in-the-face/9923324|title=Belgium striker falcons himself celebrating teammate's goal against England|work=ABC News|access-date=2026-10-06|date=2018-06-29|language=en-AU}}</ref> Indijas futbolists Pīters Bjaksangzuala 2014. gadā nomira no mugurkaula traumas pēc neveiksmīgi izpildīta kūleņa vārtu guvuma svinēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/indian-footballer-dies-after-somersault-celebration-goes-terribly-wrong-9805612.html|title=Indian footballer dies after somersault celebration goes terribly wrong|website=The Independent|access-date=2026-10-06|date=2014-10-21|language=en}}</ref> [[Nikolajs Millers]] savulaik guva traumu, svinot gūtos vārtus pret ''[[FC Augsburg]]''. Viņš atkārtoti griezās ap savu asi „helikoptera” stilā — līdz tam tas bija viņa raksturīgākais gūto vārtu svinēšanas veids. Medicīniskā pārbaude apstiprināja, ka uzbrucējs bija sarāvis labās kājas ceļgala priekšējo [[Krusteniskās saites|krustenisko saiti]]. Viņš nevarēja spēlēt 10 mēnešus, un pēc tam, kad viņa komanda izkrita no līgas, viņš klubu pameta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html|title=Rückkehr perfekt! Eintracht verstärkt sich mit "Fan" Müller|work=hessenschau.de|access-date=2026-10-06|date=2018-06-12|last=Germany|first=hessenschau.de, Frankfurt,|language=de-DE|archive-date=2018-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180829142432/https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html}}</ref> == Treneru svinības == Treneri un treneru štāba locekļi ir pazīstami ar savām īpaši emocionālajām vārtu guvuma svinībām. Dažas no ievērojamākajām svinībām ir šādas: * 1993. gada 10. aprīlī [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] vadītā [[Mančestras "United"|Mančestras]] [[Mančestras "United"|"United"]] Premjerlīgas spēlē bija zaudētājos ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]'' komandai, un līdz spēles beigām bija atlikušas tikai četras minūtes, kad [[Stīvs Brūss]] panāca izlīdzinājumu. Pēc septiņām kompensācijas laika minūtēm — tā dēvētā “Fergie Time”, atsaucoties uzskatam, ka Fergusona komandām reizēm tika piešķirtas papildu minūtes, lai gūtu vārtus, — Brūss 97. minūtē guva uzvaras vārtus. Fergusons izskrēja no [[Tehniskā zona|tehniskās zonas]] uz laukuma malu, bet viņa asistents Braiens Kids ieskrēja laukumā un lēca gaisā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/apr/10/vault-steve-bruce-headers-manchester-united|title=From the Vault: Manchester United, 'Fergie Time' and Steve Bruce's headers|work=The Guardian|access-date=2026-10-07|date=2013-04-10|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * 2004. gada Čempionu līgas astotdaļfināla spēlē starp ''Manchester United'' un ''[[FC Porto|Porto]]'', [[Žuzē Mouriņu]] vadītā ''Porto'' bija tuvu zaudējumam, kad [[Koštiņa]] guva vārtus 30 sekundes pirms spēles beigām, nodrošinot komandai uzvaru divu spēļu summā. Mouriņu izlēca no tehniskās zonas un, vicinot dūres gaisā, metās gar sānu līniju pie saviem svinošajiem spēlētājiem. Šī dramatiskā svinēšana tiek uzskatīta par brīdi, kad Mouriņu sevi pieteica pasaules futbola apritē.<ref>{{Atsauce|title=José Mourinho on his Porto touchline run at Old Trafford|url=https://www.youtube.com/watch?v=gOBLwejwPZ8|date=2015-12-08|accessdate=2026-10-07|last=UEFA}}</ref> * 2009. gada Čempionu līgas pusfinālā [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] vadītā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' vēl spēles izskaņā bija zaudētājos ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kad [[Andress Injesta]] no 20 jardu jeb 18 metru attāluma raidīja bumbu vārtos un nodrošināja ''Barcelona'' uzvaru divu spēļu summā, pateicoties [[Izbraukumā gūto vārtu noteikums|izbraukumā gūto vārtu]] priekšrocībai. Gvardiola, kas parasti šādi nerīkojās, sajūsmas pārņemts, aizskrēja gar sānu līniju uz vietu, kur viņa spēlētāji svinēja gūtos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/drogba-rages-as-chelsea-crash-out-in-blaze-of-fury-1680489.html|title=Drogba rages as Chelsea crash out in blaze of fury|website=The Independent|access-date=2026-10-07|date=2009-05-06|language=en}}</ref> * 2018. gada Premjerlīgas spēles starp ''Chelsea'' un ''Manchester United'' izskaņā, ''United'' treneris un bijušais ''Chelsea'' galvenais treneris Žuzē Mouriņu bija iesaistīts incidentā spēlētāju tuneļa zonā. Kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Ross Bārklijs]] 96. minūtē panāca izlīdzinājumu, ''Chelsea'' treneris Marko Janni, svinot vārtus, aizskrēja garām ''Manchester United'' rezervistu soliņam un, savilcis dūres, pietuvojās ar tām Mouriņu sejai.<ref name=":12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45928442|title=Jose Mourinho: Manchester United manager says he is not to blame for Chelsea scuffle|work=BBC Sport|access-date=2026-10-08|date=2018-10-20|language=en-GB}}</ref> Saniknotais Mouriņu piecēlās un mēģināja dzīties pakaļ Janni pa tuneli, taču iejaucās apsardze. Kad Mouriņu atkal apsēdās, ''Chelsea'' līdzjutēji atkārtoti un skaļi skandēja: “Fuck off Mourinho” (“Vācies prom, Mouriņu”).<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/jose-mourinho-touchline-fracas-399205|title=Jose Mourinho Reveals Aftermath Of Astonishing Touchline Fracas|last=Cooney|first=Gavin|website=Balls.ie|access-date=2026-10-08|date=2018-10-20|language=en}}</ref> Pēc spēles beigām Mouriņu devās pie ''United'' līdzjutējiem un viņus aplaudējot sveica. Atceļā uz tuneli viņš ''Chelsea'' līdzjutējiem pacēla trīs pirkstus, atgādinot, ka ar šo klubu viņš bija izcīnījis trīs Premjerlīgas čempiontitulus.<ref name=":12" /><ref name=":13" /> * [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018.—19. gada Premjerlīgas]] [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbijā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galvenais treneris [[Jirgens Klops]] ar savām svinībām spēles izskaņā izraisīja diskusijas. Kad [[Divoks Origī]] 96. minūtē guva uzvaras vārtus pret ''[[Everton FC|Everton]]'', Klops ieskrēja laukumā un apskāva vārtsargu [[Alisons Bekers|Alisonu]]. Vēlāk Klops atvainojās par savu rīcību, tomēr [[Anglijas Futbola asociācija]] viņam piesprieda 8000 mārciņu naudas sodu. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{commons category-inline|Goal celebrations|Vārtu guvuma svinības}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] 7ae8zsa3w7wzv1sb33oow45ra4hfgaq 0 640690 4536685 4529344 2026-10-16T15:25:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536685 wikitext text/x-wiki '''Vaiotapu''' ({{val|mi|Waiotapu}} — 'svētie ūdeņi') ir ļoti aktīva ģeotermālā zona uz dienvidiem no Okataina vulkāniskā centra, uz ziemeļiem no Reporoa [[kaldera]]s, Taupo vulkāniskajā zonā [[Jaunzēlande]]s [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]]. Šajā apgabalā atrodas daudzi gleznaini [[Termālie ūdeņi|karstie avoti]], tostarp [[Lēdijas Noksas geizers]] ({{val|en|Lady Knox Geyser}}). Pirms eiropiešu ierašanās šo apgabalu apdzīvoja ngāti faoa (''Ngāti Whaoa'') cilts, kas cēlusies no arava (''Arawa'') [[smailīte|smailītēm]] atbraukušajiem. Vaiotapu jau sen ir populārs [[tūrisms|tūristu]] galamērķis. Kopš 1931. gada šī teritorija ir aizsargāta, taču daļa no tās joprojām ir tūristu apskates vieta, kas darbojas ar nosaukumu Vaiotapu Termālā brīnumzeme ({{val|en|Wai-O-Tapu Thermal Wonderland}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.waiotapu.co.nz |title=Waiotapu Thermal Wonderland, New Zealands most colourful geothermal area |publisher=waiotapu.co.nz |date= |accessdate=4 February 2014}}</ref>. Šeit atrodas populārs [[geizers]] Lēdijas Noksas geizers, karstie avoti "[[Šampanieša baseins]]" ({{val|en|Champagne Pool}}), "[[Mākslinieka palete]]" ({{val|en|Artist's Palette}}) un burbuļojošie dubļu avoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Guide to New Zealand Geothermal Attractions at Waiotapu|url=https://www.hirecar.co.nz/blog/travel-tourism/waiotapu/|website=USAVE|accessdate=13 May 2015}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Echo Lake Wai-o-tapu.-.jpg|{{center|Echo ezers}} Image:Wai-o-tapu panorama.jpg|{{center|Centrālie baseini}} File:Wai-o-tapu.- Rotorua (NZ).jpg|{{center|Ngakoro ezera ūdenskritums}} File:Ngakoro Lake Wai-o-tapu.-.jpg|{{center|Ngakoro ezers}} Image:ArtistsPalette.jpg|{{center|Mākslinieka palete}} Image:Lady Knox Geyser.jpg|[[Lēdijas Noksas geizera]] izvirdums File:Waiotapu Artist's Palette, « Champagne pool »Nouvelle Zélande.jpeg|{{center|Mākslinieka palete}} File:Sulfurous pond at Waiotapu.jpg|{{center|[[Sērs|Sēra]] dēļ dīķa ūdens kļust dzeltens}} File:Waiotapu - Waiotapu9111.jpg|Burbuļojošs dubļu avots File:Waiotapu - Waiotapu9110.jpg|Velna vanna apmākušās dienā File:Waiotapu - Waiotapu9117.jpg| Ngakoro ezers File:Waiotapu - Waiotapu9122.jpg|Šampanieša baseins </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category}} * [https://www.waiotapu.co.nz/ Wai-O-Tapu Thermal Wonderland website] * [http://waiotapu.co.nz/photos/ Wai-O-Tapu images and movies] (requires [[QuickTime]]) {{coord|38|21|34|S|176|22|11|E|display=title}} [[Kategorija:Jaunzēlandes hidrogrāfija]] [[Kategorija:Geizeri]] mfe5pv436sr14ui89vvihay0rg6ozxn 10 640994 4536994 4531956 2026-10-17T08:26:29Z Lasks 38532 4536994 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 15. Saeima |title = [[15. Saeima]] <small>(2026—pašlaik)</small> |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[15. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1 = * [[Apvienotais saraksts]] (41) * [[Latvija pirmajā vietā]] (17) * [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (10) * [[Progresīvie]] (10) * [[Jaunā Vienotība]] (7) |group2 = Prezidijs |list2 = * [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] * priekšsēdētāja biedri * sekretārs * sekretāra biedrs |group3 = [[14. Saeimas deputāti|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Apvienotais saraksts]] |list1 = * [[Liene Apine|Apine]] * [[Baiba Atmane|Atmane]] * [[Česlavs Batņa|Batņa]] * [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]] * [[Anete Biķe|Biķe]] * [[Mārtiņš Brencis|Brencis]] * [[Andis Caunītis|Caunītis]] * [[Pēteris Dimants|Dimants]] * [[Jānis Džeriņš|Džeriņš]] * [[Jānis Jenzis|Jenzis]] * [[Raivis Kalējs|Kalējs]] * [[Valdis Kārkliņš|Kārkliņš]] * [[Nellija Kleinberga|Kleinberga]] * [[Māris Kučinskis|Kučinskis]] * [[Andris Kulbergs|Kulbergs]] * [[Agnese Kupača|Kupača]] * [[Valdis Kotāns|Kotāns]] * [[Linda Matisone|Matisone]] * [[Dāvis Melnalksnis|Melnalksnis]] * [[Līga Meņģelsone|Meņģelsone]] * [[Karīna Miķelsone|Miķelsone]] * [[Juris Lazdiņš|Lazdiņš]] * [[Ilmārs Luksts|Luksts]] * [[Māris Ozoliņš|Ozoliņš]] * [[Inga Priede|Priede]] * [[Mārtiņš Prīsis|Prīsis]] * [[Renārs Putniņš|Putniņš]] * [[Edgars Putra|Putra]] * [[Andris Skride|Skride]] * [[Jānis Stērninieks|Stērninieks]] * [[Dagnis Straubergs|Straubergs]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] * [[Andrejs Svilāns|Svilāns]] * [[Edgars Štelmahers|Štelmahers]] * [[Edgars Tavars|Tavars]] * [[Jānis Urtāns|Urtāns]] * [[Raimonds Vējonis|Vējonis]] * [[Juris Viļums|Viļums]] * [[Viesturs Vitovskis|Vitovskis]] * [[Aiva Vīksna|Vīksna]] * [[Guntars Vītols|Vītols]] |group2 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] |list2 = * [[Maija Armaņeva|Armaņeva]] * [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševičs]] * [[Jekaterina Ivanova|Ivanova]] * [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Aivars Kraps|Kraps]] * [[Linda Liepiņa|Liepiņa]] * [[Regīna Ločmele|Ločmele]] * [[Aleksejs Mackevičs|Mackevičs]] * [[Olga Petkeviča|Petkeviča]] * [[Ramona Petraviča|Petraviča]] * [[Viktorija Pleškāne|Pleškāne]] * [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]] * [[Ainārs Šlesers|Šlesers]] * [[Dana Šlesere|Šlesere]] * [[Edmunds Zivtiņš|Edm. Zivtiņš]] * [[Eduards Zivtiņš|Edu. Zivtiņš]] * [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]] |group3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]] |list3 = * [[Natālija Ābola|Ābola]] * [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]] * [[Edgars Dārznieks|Dārznieks]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Aleksejs Ignatjevs|Ignatjevs]] * [[Andrejs Jakovļevs|Jakovļevs]] * [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]] * [[Leontijs Morozovs|Morozovs]] * [[Andrejs Pagors|Pagors]] * [[Gita Plaude|Plaude]] * [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]] * [[Jūlija Sohina|Sohina]] * [[Karina Sprūde|Sprūde]] * [[Ļubova Švecova|Švecova]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list4 = * [[Ivars Āboliņš|Āboliņš]] * [[Artūrs Butāns|Butāns]] * [[Jānis Dombrava|Dombrava]] * [[Ilze Indriksone|Indriksone]] * [[Rolands Keišs|Keišs]] * [[Uģis Mitrevics|Mitrevics]] * [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]] * [[Nauris Puntulis|Puntulis]] * [[Edvīns Šnore|Šnore]] * [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]] |group5 = [[Progresīvie]] |list5 = * [[Krista Burāne|Burāne]] * [[Mārtiņš Hiršs|Hiršs]] * [[Agnese Lāce|Lāce]] * [[Selma Teodora Levrence|Levrence]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Jana Simanovska|Simanovska]] * [[Andris Sprūds|Sprūds]] * [[Andris Šuvajevs|Šuvajevs]] * [[Atis Švinka|Švinka]] |group6 = [[Jaunā Vienotība]] |list6 = * [[Inga Bērziņa|Bērziņa]] * [[Baiba Braže|Braže]] * [[Andrejs Judins|Judins]] * [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]] * [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]] * [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]] * [[Evika Siliņa|Siliņa]] }} |group8 = Beigušās pilnvaras |list8 = {{Navbox subgroup |group1 = uz laiku |list1 = |group2 = pavisam |list2 = }} |group10 = Saistītie raksti |list10 = * [[15. Saeima]] * [[15. Saeimas frakcijas]] * [[15. Saeimas deputāti]] * [[15. Saeimas vēlēšanas]] * [[Saeima]] |group11 = Kategorijas |list11 = * [[:Kategorija:Saeima|Saeima]] * [[:Kategorija:15. Saeima|15. Saeima]] * [[:Kategorija:15. Saeimas deputāti|15. Saeimas deputāti]] |below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Saeimas veidnes| 15]] </noinclude> hjqgljmknd3j6xft8yr30tkmpe9axse 0 641160 4536993 4536431 2026-10-17T08:20:51Z Lietotaajs 19361 4536993 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Mega Drive/Genesis]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == {{Izlaišanas gada hronoloģija | 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]'' | 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]'' | 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]'' | 1996 = ''[[FIFA 97]]'' | 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]'' | 1997b = ''[[FIFA 64]]'' | 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]'' | 1998b = ''[[FIFA 99]]'' | 1999 = ''[[FIFA 2000]]'' | 2000 = ''[[FIFA 2001]]'' | 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]'' | 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]'' | 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]'' | 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]'' | 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]'' | 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]'' | 2005b = ''[[FIFA 06]]'' | 2006 = ''[[FIFA Street 2]]'' | 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' | 2006c = ''[[FIFA 07]]'' | 2007 = ''[[FIFA 08]]'' | 2008a = ''[[FIFA Street 3]]'' | 2008b = ''[[FIFA 09]]'' | 2009 = ''[[FIFA 10]]'' | 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]'' | 2010b = ''[[FIFA 11]]'' | 2011 = ''[[FIFA 12]]'' | 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]'' | 2012b = ''[[FIFA 13]]'' | 2013a = ''[[FIFA 14]]'' | 2013b = ''[[FIFA World]]'' | 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]'' | 2014b = ''[[FIFA 15]]'' | 2015 = ''[[FIFA 16]]'' | 2016a = ''[[FIFA 17]]'' | 2016b = ''[[FIFA Mobile]]'' | 2017 = ''[[FIFA 18]]'' | 2018 = ''[[FIFA 19]]'' | 2019 = ''[[FIFA 20]]'' | 2020 = ''[[FIFA 21]]'' | 2021 = ''[[FIFA 22]]'' | 2022 = ''[[FIFA 23]]'' }} Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] 8jeleirqyom2xys9vv4rcnsrrrs8wjb 0 641395 4536741 4536604 2026-10-16T17:56:47Z Ingii 8177 /* Sistemātika */ papildināts 4536741 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | iedalījums= * {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} * {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} | kategorijas =nē }} '''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=552345#null "Vespertilioninae".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref name="enc"/> Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''), [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus''), [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), [[lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ), [[mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri''), [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii''), [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus''), [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus''), [[rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Īpašības == Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.<ref name="enc"/> Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.<ref name="enc">[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]</ref><ref>[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} ** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} ** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Žofra sikspārņi|Žofra sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} * Nezināma cilts (''incertae sedis'') ** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] cq8x61edv5r2kcee2kfx36pf9r26zzy 4536938 4536741 2026-10-17T06:47:40Z Ingii 8177 redakcija 4536938 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | iedalījums= * {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} * {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} | kategorijas =nē }} '''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=552345#null "Vespertilioninae".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref name="enc"/> Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''), [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus''), [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), [[lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ), [[mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri''), [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii''), [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus''), [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus''), [[rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Īpašības == Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.<ref name="enc"/> Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.<ref name="enc">[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]</ref><ref>[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} ** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} ** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Žofra sikspārņi|Žofra sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} * Nezināma cilts (''incertae sedis'') ** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] rmqp21eub4m5v9lh4dsmje6stbsyycu 0 641521 4536739 4535834 2026-10-16T17:56:11Z Ingii 8177 /* Sistemātika */ papildināts 4536739 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicini (Volleth and Heller, 1994) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | kategorijas = nē }} '''Brūno sikspārņu cilts''' (''Eptesicini'') ir viena no deviņām [[vakarsikspārņu apakšdzimta]]s (''Vespertilioninae'') ciltīm, kas apvieno 11 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] ģintis ar vairāk nekā 60 sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=945859#null "Eptesicini".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref>[https://www.fws.gov/taxonomic-tree/31656 Explore the Taxonomic Tree]</ref> Šīs cilts sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>[https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas brūno sikspārņu cilts sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} * {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} * {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] (''angliski'') *[https://scienceblogs.com/tetrapodzoology/2011/04/14/eptesicini-the-serotines#google_vignette Eptesicini: the serotines and their relatives (vesper bats part XIV)] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] r2qb5qvhdrusvb7d2eempz5lzh5lgnb 4536937 4536739 2026-10-17T06:45:44Z Ingii 8177 papildināts 4536937 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicini (Volleth and Heller, 1994) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | kategorijas = nē }} '''Brūno sikspārņu cilts''' (''Eptesicini'') ir viena no deviņām [[vakarsikspārņu apakšdzimta]]s (''Vespertilioninae'') ciltīm, kas apvieno 11 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] ģintis ar vairāk nekā 60 sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=945859#null "Eptesicini".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref>[https://www.fws.gov/taxonomic-tree/31656 Explore the Taxonomic Tree]</ref> Šīs cilts sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>[https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas brūno sikspārņu cilts sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} * {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} * {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] (''angliski'') *[https://scienceblogs.com/tetrapodzoology/2011/04/14/eptesicini-the-serotines#google_vignette Eptesicini: the serotines and their relatives (vesper bats part XIV)] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] f21gntecgi1cdfvpa8vo6irah3q4m1c 0 641527 4536724 4535919 2026-10-16T17:51:53Z Ingii 8177 inuse 4536724 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = [[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm, kas apvieno 29 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas brūno sikspārņu ģints sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 3uq0eiwzcpijgu0m692yyio4454ykdq 4536730 4536724 2026-10-16T17:54:16Z Ingii 8177 attēla maiņa 4536730 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm, kas apvieno 29 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas brūno sikspārņu ģints sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 2tqvx6gr71956hjst6w24errjpxwf3j 4536754 4536730 2026-10-16T18:11:09Z Ingii 8177 papildināts 4536754 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas '''platspārnu sikspārņu ģints''' (kādreizējā brūno sikspārņu apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Mūsdienu sistemātika == == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] dgthxuafzwkjr35d47whe69hz40vdpb 4536771 4536754 2026-10-16T18:46:49Z Ingii 8177 papildināts 4536771 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas '''platspārnu sikspārņu ģints''' (kādreizējā brūno sikspārņu apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Mūsdienu sistemātika == === Platspārnu sikspārņu ģints === (''Cnephaeus, Kaup, 1829'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') === Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints === (''Neoeptesicus, Cláudio et al., 2023'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') === Brūno sikspārņu ģints === (''Rafinesque, 1820'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] qo6p22b5lr0qiyyab9gyuoooyh9sstl 4536773 4536771 2026-10-16T18:48:30Z Ingii 8177 /* Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints */ 4536773 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas '''platspārnu sikspārņu ģints''' (kādreizējā brūno sikspārņu apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Mūsdienu sistemātika == === Platspārnu sikspārņu ģints === (''Cnephaeus, Kaup, 1829'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') === Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints === (''Neoeptesicus, Cláudio et al., 2023'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') === Brūno sikspārņu ģints === (''Rafinesque, 1820'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] dz0qul2o2vfibuhfc0r8bfqitz0mffe 4536816 4536773 2026-10-16T19:25:38Z Ingii 8177 papildināts 4536816 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: '''platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā brūno sikspārņu apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Mūsdienu sistemātika == === Platspārnu sikspārņu ģints === (''Cnephaeus, Kaup, 1829'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') === Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints === (''Neoeptesicus, Cláudio et al., 2023'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') === Brūno sikspārņu ģints === (''Rafinesque, 1820'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] rxrnqlqz9ckkg5324i4l421x3etrhng 4536928 4536816 2026-10-17T06:19:52Z Ingii 8177 saites 4536928 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu|sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā brūno sikspārņu apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Mūsdienu sistemātika == === Platspārnu sikspārņu ģints === (''Cnephaeus, Kaup, 1829'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') === Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints === (''Neoeptesicus, Cláudio et al., 2023'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') === Brūno sikspārņu ģints === (''Rafinesque, 1820'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] qrjysgo0jrh5r5g3pd7ir82u4eyu016 4536929 4536928 2026-10-17T06:20:12Z Ingii 8177 4536929 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā brūno sikspārņu apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Mūsdienu sistemātika == === Platspārnu sikspārņu ģints === (''Cnephaeus, Kaup, 1829'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') === Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints === (''Neoeptesicus, Cláudio et al., 2023'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') === Brūno sikspārņu ģints === (''Rafinesque, 1820'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] sg97pi0984uafcvy29fmo0gx5aoz3jh 4536936 4536929 2026-10-17T06:45:08Z Ingii 8177 redakcija 4536936 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Mūsdienu sistemātika == === Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints === (''Neoeptesicus, Cláudio et al., 2023'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') === Brūno sikspārņu ģints === (''Rafinesque, 1820'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] k8tha3mcnydxf87xlbswyago2tp8hsc 4536943 4536936 2026-10-17T06:59:03Z Ingii 8177 redakcija 4536943 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Mūsdienu sistemātika == '''Brūno sikspārņu ģints''' (''Rafinesque'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 99t8gg8uzpzss046to12k3xvvst9t9v 4536963 4536943 2026-10-17T07:23:30Z Ingii 8177 papildināts 4536963 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas brūno skispārņu ģints (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 Vecās pasaules [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti]] (''Neoeptesicus''), kas apvieno Jaunās pasaules 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Mūsdienu sistemātika == '''Brūno sikspārņu ģints''' (''Rafinesque'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 3q9pwvu3r455r0qtifo81efnqofk801 4536964 4536963 2026-10-17T07:24:26Z Ingii 8177 /* Sitemātikas izmaiņas */ saite 4536964 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas brūno skispārņu ģints (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 Vecās pasaules [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti]] (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Mūsdienu sistemātika == '''Brūno sikspārņu ģints''' (''Rafinesque'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 0fswzevyelj4bvy2b1gc70eki6gr6b1 4536970 4536964 2026-10-17T07:31:04Z Ingii 8177 /* Sitemātikas izmaiņas */ 4536970 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas brūno sikspārņu ģints (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti]] (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Mūsdienu sistemātika == '''Brūno sikspārņu ģints''' (''Rafinesque'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] k3zwv70w37uaeqb2du74bv3wunsfvpf 4536979 4536970 2026-10-17T07:41:59Z Ingii 8177 /* Sitemātikas izmaiņas */ atsauce 4536979 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big brown bat crawl.png | att_nosaukums = [[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Eptesicus ([[Rafinesque]], 1820) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Eptesicus | ģints_lv = Brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: [[Platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints]] (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Eptesicus'', visticamākais, cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''ptetikos'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''lidot spējīgais'' vai arī no vārda ''petomai'' — ''mājas lidonis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri. Columbia, MO: University of Missouri Press. p. 84. ISBN 9780826213594.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas brūno sikspārņu ģints (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti]] (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/><ref>[https://batnames.org/genera/Cnephaeus Bats of the world: Cnephaeus Bats]</ref> == Mūsdienu sistemātika == '''Brūno sikspārņu ģints''' (''Rafinesque'') *[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') *[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') == Tradicionālā sistemātika == '''Brūnie sikspārņi''' (''Eptesicus'') *''Cnephaeus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8PNX9 Cnephaeus Kaup, 1829 subgenus]</ref> **[[Anatolijas sikspārnis]] (''Eptesicus anatolicus'') **[[Austrumu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyomus'') **[[Biezausu sikspārnis]] (''Eptesicus pachyotis'') **[[Bota sikspārnis]] (''Eptesicus bottae'') **[[Dienvidu sikspārnis]] (''Eptesicus isabellinus'') **[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Eptesicus hottentotus'') **[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus gobiensis'') **[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Eptesicus japonensis'') **[[Lagosas sikspārnis]] (''Eptesicus platyops'') **[[Ogņeva sikspārnis]] (''Eptesicus ognevi'') **[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') **[[Tumšais sikspārnis]] (''Eptesicus tatei'') **[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssonii'') * ''Eptesicus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/8NNWK Eptesicus Rafinesque, 1820 subgenus]</ref> **[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus furinalis'') **[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus brasiliensis'') **[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Eptesicus diminutus'') **[[Čiriki sikspārnis]] (''Eptesicus chiriquinus'') **[[Gvadalupes sikspārnis]] (''Eptesicus guadeloupensis'') **[[Lielais brūnais sikspārnis]] (''Eptesicus fuscus'') **[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Eptesicus andinus'') **[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Eptesicus innoxius'') **[[Tadeja sikspārnis]] (''Eptesicus taddeii'') **[[Ulapes sikspārnis]] (''Eptesicus ulapesensis'') * ''Rhinopterus'' apakšģints<ref>[https://www.gbif.org/taxon/CFSF3 Rhinopterus Miller, 1906 subgenus]</ref> **[[Ragainais sikspārnis]] (''Eptesicus floweri'') * ''Nezināma'' apakšģints **[[Bobrinska sikspārnis]] (''Eptesicus bobrinskoi'') **[[Doņeckas sikspārnis]] (''Eptesicus lobatus'') **[[Kobajaši sikspārnis]] (''Eptesicus kobayashii'') **[[Langera sikspārnis]] (''Eptesicus langeri'') **[[Oriniko sikspārnis]] (''Eptesicus orinocensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.gbif.org/taxon/4DKW Eptesicus Rafinesque, 1820] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] r1kyncie8kp7ytr0n5ld72nfyx28tdp 0 641614 4536661 4536603 2026-10-16T14:15:07Z Ingii 8177 /* Vairošanās */ 4536661 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref name="iunc"/><ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš (''tragus'') trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> Eiropas platausis ir ātrs, izveicīgs un nenogurstošs lidotājs, spējot lidojumā slīdēt virs [[ūdens]] virsmas un padzerties.<ref name="uk"/> === Eholokācija === [[Eholokācija]]i Eiropas platausis izmanto divu veidu pīkstienus. Pirmais [[skaņa]]s [[frekvence]]s diapozons ir 30—38 [[kHz]], visbiežāk 33 kHz, skaņas ilgums 2,5 ms. Otrā tipa skaņas frekvence ir diapozonā 29—47 kHz, visbiežāk 38 kHz, ar skaņas ilgumu 4,1 ms.<ref>Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] Journal of Experimental Biology. 203 (17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://pdf.core.ac.uk/corefilesystem/pdf/634/85210161.pdf?se=2026-10-16T10%3A26%3A00Z&sp=r&sv=2026-06-06&sr=b&rscd=inline%3B%20filename%3D%2285210161.pdf%22&rsct=application/pdf&sig=tSNmIMLu0BSnpnWhKiNeK6ll6ZIix8m7bsoGK%2BMUdtQ%3D "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach"] (PDF). Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Barbastella barbastellus 01.jpg|thumb|240px|[[Ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē]] [[Attēls:Mopsfledermaus (Barbastella barbastellus).jpg|thumb|240px|Ziemā guļ alās, ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros]] Eiropas platausis uzturas mežainos apvidos, atpūtai slēptuvi meklējot [[koki|koku]] plaisās vai zem atlupušas mizas, arī klinšu un akmeņu krāvumu spraugās vai ēku konstrukcijās.<ref name="it">[https://zslpublications.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/jzo.12271 Protecting one, protecting both? Scale-dependent ecological differences in two species using dead trees, the rosalia longicorn beetle and the barbastelle bat]</ref><ref name="sierro">Sierro A (1999). [https://www.researchgate.net/publication/230011468_Habitat_selection_by_barbastelle_bats_Barbastella_barbastellus_in_the_Swiss_Alps_Valais "Habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus) in the Swiss Alps (Valais)"] (PDF). Journal of Zoology. 248 (4): 429–432. doi:10.1111/j.1469-7998.1999.tb01042.x.</ref> Novērojumos [[Itālija|Itālijā]] konstatēts, ka iecienītākais koks slēptuvēm ir nokaltis [[dižskābardis]].<ref name="it"/> Lai arī Eiropas platausis uzturas noteiktā dzīves teritorijā, tomēr atpūtas vieta tiek mainīta bieži.<ref name="iunc">Piraccini, R. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/2553/22029285 "Barbastella barbastellus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T2553A22029285. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T2553A22029285.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> [[Vasara]]s sezonā Eiropas platausis medībās izlido samērā agri, salīdzinot ar citiem sikspārņiem, medījot koku lapotnes ēnā. Kad iestājas krēsla, tas sāk medīt arī atklātās vietās.<ref name="uk"/> [[Ziema]]s periodā Eiropas platausis [[ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē ([[ala|alās]], ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros), tomēr reizēm tie guļ arī koku dobumos. Eiropas platausis ir samērā aukstuma izturīgs sikspārnis un bieži ziemo pa vienam.<ref name="iunc"/><ref name="uk"/><ref name="trust">[https://web.archive.org/web/20210427180114/https://cdn.bats.org.uk/pdf/About%20Bats/barbastelle_11.02.13.pdf?mtime=20181101151250 Bat Conservation Trust: Barbastelle bat]</ref> == Barība == Eiropas platausis medī mežainos apvidos un galvenokārt barojas ar [[naktstauriņi|naktstauriņiem]] un [[mušas|mušām]].<ref name="iunc"/><ref name="trust"/> [[Šveice]]s pētījumos atklāts, ka [[zvīņspārņi]] sastāda 99% no to barības, tomēr atkarībā no sezonas diēta mainās, tā kā samazinās naktstauriņu pieejamība un pieaug konkurence ar lielāko, spēcīgāko [[pelēkais garausainis|pelēko garausaini]](''Plecotus austriacus'').<ref>Andreas, Michal; Reiter, Antonín; Benda, Petr (2012). "Prey Selection and Seasonal Diet Changes in the Western Barbastelle Bat (Barbastella barbastellus)". Acta Chiropterologica. 14: 81–92. doi:10.3161/150811012X654295. S2CID 83484297.</ref> Kopumā Eiropas plataušu barības izvēle ir vismazskaitlīgākā, salīdzinot ar citiem [[Eiropa]]s [[sikspārņi]]em. Specializēšanās uz noteiktu medījumu, padarījusi Eiropas platausi ekoloģiski viegli iespaidojamu, tādēļ suga daudzviet kļuvusi apdraudēta.<ref name="sierro"/> Nakts laikā medījot, Eiropas platausis lido līdz 20 [[kilometrs|km]] plašā teritorijā, turklāt mātītes, kurām nav mazuļu, medī plašākā teritorijā nekā tēviņi.<ref>Zeale, M.R.; Davidson-Watts, I.; Jones, G. (2012). [https://academic.oup.com/jmammal/article-abstract/93/4/1110/959700?redirectedFrom=fulltext&login=false "Home range use and habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus): implications for conservation".] Journal of Mammalogy. 93 (4): 1110–1118. doi:10.1644/11-MAMM-A-366.1.</ref> == Vairošanās == Eiropas platausis [[dzimumbriedums|dzimumbriedumu]] sasniedz 1—2 gadu vecumā. Pārošanās periods sākas vasaras beigās, beidzas neilgi pirms došanās ziemas guļā. Ļoti retos gadījumos ir novērota sapārošanās ziemā vai ļoti agri pavasarī.<ref name="dietz"/> Vairošanās sezonā mātītes pulcējas aukļkolonijās. Tās parasti atrodas dažādu ēku spraugās, retāk koku spraugās.<ref name="uk"/> Laikā no aprīļa līdz jūnijam mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Tie kļūst patstāvīgi 6 nedēļu vecumā.<ref name="dietz">Dietz, Christian; von Helversen, Otto; Nill (2009). L'encyclopédie des chauves-souris d'Europe et d'Afrique du Nord: Biologie, caractéristiques, protection [Bats of Europe and North Africa] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01595-7.</ref> Līdzko jaunie sikspārņi uzsāk lidošanu, kolonija sadalās mazākās grupās, bet jūlija beigās visi atkal apvienojas (ļoti bieži piedzimšanas kolonijas vietā).<ref name="uk"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') *[https://www.cms.int/species/barbastella-barbastellus CMS: Western Barbastelle Bat]</ref> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] e8saozrfkzw9zsfuwe9wyrbscfss7um 0 641615 4536663 4536352 2026-10-16T14:16:31Z Ingii 8177 /* Vairošanās */ 4536663 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Sastopams [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Spānija]]s un [[Itālija]]s dienvidos. Izplatības areāls plešas līdz [[Urāli]]em un [[Kaukāzs|Kaukāzam]].<ref name="eur">[https://www.eurobats.org/species/plecotus-auritus Eurobats: Plecotus auritus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti bieži un visu gadu (nometnieks).<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēja izmēra [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, spārnu izplētums 23—28,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis. Lidojuma laikā ausis tur izslietas stāvus un uz priekšu.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_auritus/ ADW: Plecotus auritus]</ref> No visiem Latvijas sikspārņiem tas ir visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="daba"/> Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="adw"/> Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. [[Acis]] relatīvi lielas. [[Spārni]] plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="adw"/> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Braunes Langohr (Plecotus auritus) (cropped).jpg|thumb|right|240px|Brūnajam garausainim ir relatīvi lielas acis]] [[Attēls:Plecotus auritus (cropped).jpg|thumb|right|240px|Jaunie garausaiņi patstāvīgi kļūst sešu nedēļu vecumā]] Brūnais garausainis ir tipiska [[mežs|mežos]] dzīvojoša sikspārņu suga, bet medī arī apdzīvotās vietās, lidinoties gar koku lapotnēm vai zemu virs [[pļava|pļavām]].<ref name="daba"/> Aktīvs [[nakts|naktī]] (pēc saulrieta).<ref>Russ, J. (1999). The Bats of Britain and Ireland. Echolocation calls, sound analysis, and species identification. Powys: Alana Books.</ref> Tas ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. Spēj plivināties gaisā uz vietas. Vasaras laikā apmetas koku dobumos un ēkās zem jumta, sienu spraugās, bieži putnu būros. Ziemā meklē slēptuvi koku dobumos vai pazemē, piemēram, māju mazajos pagrabos, alās.<ref name="daba"/><ref name="eur"/><ref name="ziem"/> Latvijā brūnais garausainis ziemošanu uzsāk tikai tad, kad iestājas sals un [[pavasaris|pavasarī]] mostas aprīlī, ja martā joprojām ir [[sniegs]].<ref name="ziem">[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot]</ref> Garausainis ir diezgan nemierīgs gulētājs, tas mostas un izkustas (pārvietojas uz jaunu vietu) ik pa pāris nedēļām, neskaitot tās reizes, kad to iztraucē [[cilvēks]].<ref name="ziem"/> == Barība == Brūnais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]], uzlasot tos no koku lapām un mizas.<ref>Ancillotto, L.; Palmieri, A.; Canfora, C.; Nastasi, C.; Bosso, L.; Russo, D. (2022-02-15). [https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0378112721010525 "Spatial responses of long-eared bats Plecotus auritus to forestry practices: Implications for forest management in protected areas".] Forest Ecology and Management. 506 119959. Bibcode:2022ForEM.50619959A. doi:10.1016/j.foreco.2021.119959. ISSN 0378-1127.</ref><ref name="bat">[https://www.woodlandtrust.org.uk/trees-woods-and-wildlife/animals/mammals/brown-long-eared-bat/ Brown long-eared bats]</ref> == Vairošanās == Brūnais garausainis sapārojas rudenī, bet spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību līdz pavasarim. Mātītes pavasarī veido aukļkolonijas, līdz 30 īpatņiem (apmetas koku dobumos, baznīcu torņos, ēkās zem jumtiem).<ref name="daba"/><ref name="bat"/> Atšķirībā no citām sikspārņu sugām tēviņi mēdz piebiedroties mātīšu bariņam.<ref name="bat"/> Mazuļi piedzimst jūnijā vai jūlijā, un kļūst patstāvīgi sešu nedēļu vecumā.<ref name="bat"/> Sezonā [[mātīte]]i piedzimst viens mazulis, ļoti retos gadījumos [[dvīņi]].<ref name="adw"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://sarkanagramata.lu.lv/en/news/protected-species-of-the-month-brown-long-eared-bat-2/ Latvijas Sarkanā grāmata: Protected species of the month - brown long-eared bat] (''angliski'') *[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/brown-long-eared-bat Brown long-eared bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 3a3k1rhrn6ni7jiivuwj8lsth7lz5ra 0 641666 4536662 4536351 2026-10-16T14:15:52Z Ingii 8177 /* Vairošanās */ 4536662 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref name="moni">[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Plecotus austriacus1 (cropped).jpg|thumb|left|200px|Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis]] [[Attēls:Str503-plecotus-austriacus-(foto1).jpg|thumb|left|200px|Purniņš ir tumšs un garāks kā citiem sikspārņiem]] Pelēkais garausainis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar ļoti garām [[auss|ausīm]], un virs pieres saaugušām kopā. Ķermeņa garums 41—58 [[milimetrs|mm]], svars 6—12 [[grams|g]], apakšdelma garums 36—44 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—41 mm, [[aste]]s garums 37—55 mm. Auss radziņi gari un tumši, apmēram 14—17 mm.<ref name="moni"/><ref name="malaga">[https://www.malaga.es/en/laprovincia/naturaleza/lis_cd-11432/grey-long-eared-bat-plecotus-austriacus Malaga Bats: Grey Long Eared Bat (Plecotus austriacus)]</ref><ref>[https://zenodo.org/records/6403596 Zenodo: Plecotus austriacus]</ref> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis, un nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="uk"/> Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks. Purniņš salīdzinoši garāks kā citiem sikspārņiem, tumšs.<ref name="moni"/><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/grey-long-eared-bat UK bats: Grey long-eared bat]</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam, un pelēkais ir arī lielāks nekā brūnais garausainis.<ref name="uk"/> Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. === Eholokācija === [[Garausaiņi]] kopumā, lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Pelēkais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 18—45 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 28 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 5,8 ms.<ref>[https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach]</ref> Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref name="moni"/><ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Pelēkais garausainis uzturas un medī ļoti dažādās vidēs: mežainos apvidos, atklātās vietās virs tīrumiem, [[dārzs|dārziem]], [[pļava|pļavām]] un [[purvs|purviem]], sastopams arī apdzīvotās vietās.<ref name="malaga"/> Bieži medī arī dienas laikā. Pelēkais garausainis sastopams no [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] līdz 2000 m augstumā kalnainos reģionos.<ref name="moni"/> Diezgan labi panes aukstumu, ziemu pavada [[ziemas guļa|ziemas guļā]] [[ala|alās]], ēku pagrabos, klinšu spraugās (parasti ieejas tuvumā).<ref name="moni"/> == Barība == [[Attēls:Plecotus austriacus1.jpg|thumb|right|240px|Ziemo alās, klinšu spraugās, ēku pagrabos un citās līdzīgās vietās]] Pelēkais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[odi|odus]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]]. Parasti medī lidojumā, bez uzlasa [[kukaiņi|kukaiņus]] arī no [[koki|koku]] lapām un mizas. Lidojums ir lēns un zems (līdz 10 m augstumam)<ref name="moni"/> Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Vairošanās == Vasarā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (5—30 īpatņi, retos gadījumos līdz 100), atsevišķi no tēviņiem. Izplatības areāla ziemeļdaļā tās visbiežāk atrodas dažādās būvēs (bēniņos, jumta konstrukcijās, sienu spraugās), toties dienviddaļā pelēkie sikspārņi daudz biežāk izvēlas dabisko vidi (akmeņu un klinšu spraugās, alās). [[Vasara]]s laikā kolonija diezgan bieži maina atrašanās vietu.<ref name="moni"/><ref name="malaga"/> Tēviņi ir mazāk izvēlīgi vietas izvēlē, tie atpūšas arī zem tiltiem, putnu un sikspārņu būros.<ref name="moni"/> Sezonā mātītei piedzimst viens mazulis (parasti jūnijā). Pārošanās notiek septembrī, bet [[embrijs|embrija]] attīstība ir aizkavēta līdz nākamā gada pavasarim. Mēneša vecumā jaunais sikspārnis kļūst patstāvīgs. [[Dzimumbriedums|Dzimumbriedumu]] tēviņi sasniedz gada vecumā, mātītes 2—3 gados. Dzīves ilgums 5—9 gadi.<ref name="malaga"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} *[https://www.cms.int/species/plecotus-austriacus CMS: Grey Long-eared Bat] (''angliski'') *[https://www.wildlifetrusts.org/wildlife-explorer/mammals/grey-long-eared-bat Wild Life Trusts: Grey long-eared bat] (''angliski'') *[https://fledermausschutz.ch/sites/default/files/2024-04/SpeciesFactSheet_Pleaus_0.pdf Species fact sheet: Plecotus austriacus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 0yor2s2tun1n6nk89pjz361vsgmy6q9 0 641690 4536634 4536562 2026-10-16T12:29:16Z Ingii 8177 papildināts 4536634 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats == Divkrāsainais sikspārnis ir liela izmēra [[sikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzās ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="dab"/><ref name="mon"/> == Uzvedība == Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar plašu [[ultraskaņa]]s diapazonu, galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf]</ref> Medī krēslā un tumsā, apmēram 20—40 [[metrs|m]] augstumā atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotās vietās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] kls6966xc0645iooev0yuqwrj895rgq 4536649 4536634 2026-10-16T13:14:26Z Ingii 8177 papildināts 4536649 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Vespertilio murinus range map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Sastopams plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]] (centrālajā un ziemeļu daļā) un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti (no maija līdz oktobrim), pie mums neziemo.<ref name="dab"/> Šī suga ir aktīva ceļotāja, piemēram, [[vasara]]s periodā, kad mātītes nodalās no tēviņiem, [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] sastopami tikai tēviņi.<ref name="mon"/> == Izplatība == Divkrāsainais sikspārnis izplatīts no [[Francija]]s centrālā reģiona, pāri [[Alpi]]em un [[Balkānu pussala]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Krievija]]i līdz [[Sibīrija]]i, [[Mongolija]]i un [[Korejas pussala|Korejai]], sastopams arī [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Izplatība Eiropas ziemeļos sasniedz [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Dānija|Dāniju]] un [[Skandināvija]]s dienvidus.<ref name="mon"/> == Izskats == [[Attēls:Mroczak posrebrzany.jpg|thumb|left|200px|Ausis platas un samērā īsas]] [[Attēls:Vespertilio murinus 2.jpg|thumb|left|200px|Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma sikspārnis]] Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref><ref name="dab"/> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzās ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> === Eholokācija === Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar plašu [[ultraskaņa]]s diapazonu (22—29 kHz), galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf]</ref> Eholokācijai izmantotā [[skaņa]] ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]], skaņas ilgums apmēram 25 ms.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Ziemo, iespējams, [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].<ref name="dab"/> Medī atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotām vietām. == Vairošanās == Rudenī divkrāsainais sikspārnis rada īpašu, skaidri dzirdamu pārošanās signālu.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] hsmht4zgi1hx70hbr9kykeooz4lss4x 4536660 4536649 2026-10-16T14:14:22Z Ingii 8177 papildināts 4536660 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Vespertilio murinus range map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Sastopams plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]] (centrālajā un ziemeļu daļā) un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti (no maija līdz oktobrim), pie mums neziemo.<ref name="dab"/> Šī suga ir aktīva ceļotāja, piemēram, [[vasara]]s periodā, kad mātītes nodalās no tēviņiem, [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] sastopami tikai tēviņi.<ref name="mon"/><ref name="iun">Coroiu, I. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/22947/22071456 "Vespertilio murinus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T22947A22071456. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T22947A22071456.en. Retrieved 12 November 2021.</ref> == Izplatība == Divkrāsainais sikspārnis izplatīts no [[Francija]]s centrālā reģiona, pāri [[Alpi]]em un [[Balkānu pussala]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Krievija]]i līdz [[Sibīrija]]i, [[Mongolija]]i un [[Korejas pussala|Korejai]], sastopams arī [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Izplatība Eiropas ziemeļos sasniedz [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Dānija|Dāniju]] un [[Skandināvija]]s dienvidus.<ref name="mon"/> == Izskats == [[Attēls:Mroczak posrebrzany.jpg|thumb|left|200px|Ausis platas un samērā īsas]] [[Attēls:Vespertilio murinus 2.jpg|thumb|left|200px|Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma sīksikspārnis]] Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref><ref name="dab"/> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzās ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> === Eholokācija === Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar plašu [[ultraskaņa]]s diapazonu (22—29 kHz), galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf]</ref> Eholokācijai izmantotā [[skaņa]] ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]], skaņas ilgums apmēram 25 ms.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Medī atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotām vietām, 10—40 m augstumā. Izlido dziļā krēslā. Lidojums ātrs, spēcīgs, ar ierobežotu manevrēt spēju (līdzīgi kā [[vakarsikspārņi]]em).<ref name="dab"/> <ref name="iun"/> Šai sugai raksturīga migrācija ar tāliem pārlidojumiem, apmēram 900 [[kilometrs|km]], bet tālākais reģistrētais pārlidojums bijis 1780 km.<ref name="iun"/> Ziemas guļā dodas no oktobra līdz martam. Ziemo pa vienam, iespējams, [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], jo aukstumu pacieš līdz —5°C.<ref name="dab"/><ref>Anne-Jifke Haarsma & Henk Siepel (2013). [https://web.archive.org/web/20160304044615/http://www.batweter.nl/index.php/component/attachments/download/35 "Macro-evolutionary trade-offs as the basis for the distribution of European bats".] Animal Biology. 63 (4): 451–471. doi:10.1163/15707563-00002424. hdl:2066/123445. Archived from the original (PDF) on 2016-03-04. Retrieved 2014-12-16.</ref> == Vairošanās == Vasarā mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—60 īpatņi), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku sienās vai jumtos, arī koku dobumos. Veido jauktas kolonijas ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]].<ref name="dab"/> Šī ir viena no retajām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām, kurai arī tēviņi pavasarī un vasaras sākumā veido kolonijas, līdz 250 īpatņiem (Latvijā nav konstatētas).<ref name="iun"/><ref name="dab"/> Rudenī pārošanās laikā tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] 15d9rmbw15t7is9e29mrieeoame17ed 4536670 4536660 2026-10-16T14:50:50Z Ingii 8177 papildināts 4536670 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Vespertilio murinus range map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Sastopams plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]] (centrālajā un ziemeļu daļā) un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti (no maija līdz oktobrim), pie mums neziemo.<ref name="dab"/> Šī suga ir aktīva ceļotāja, piemēram, [[vasara]]s periodā, kad mātītes nodalās no tēviņiem, [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] sastopami tikai tēviņi.<ref name="mon"/><ref name="iun">Coroiu, I. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/22947/22071456 "Vespertilio murinus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T22947A22071456. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T22947A22071456.en. Retrieved 12 November 2021.</ref> == Izplatība == Divkrāsainais sikspārnis izplatīts no [[Francija]]s centrālā reģiona, pāri [[Alpi]]em un [[Balkānu pussala]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Krievija]]i līdz [[Sibīrija]]i, [[Mongolija]]i un [[Korejas pussala|Korejai]], sastopams arī [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Izplatība Eiropas ziemeļos sasniedz [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Dānija|Dāniju]] un [[Skandināvija]]s dienvidus.<ref name="mon"/> == Izskats == [[Attēls:Mroczak posrebrzany.jpg|thumb|left|200px|Ausis platas un samērā īsas]] [[Attēls:Vespertilio murinus 2.jpg|thumb|left|200px|Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma sīksikspārnis]] Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref><ref name="dab"/> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzās ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> === Eholokācija === Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar plašu [[ultraskaņa]]s diapazonu (22—29 kHz), galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf Vespertilio murinus in Sourthen Slovenia]</ref> Eholokācijai izmantotā [[skaņa]] ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]], skaņas ilgums apmēram 25 ms.<ref name="mon"/> == Uzvedība == [[Attēls:Չղճիկ 111.jpg|thumb|220px|Atšķirībā no mātītēm tēviņi biežāk sastopami mežainos apvidos]] Medī atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotām vietām, 10—40 m augstumā. Pētījumi [[Šveice|Šveicē]] liecina, ka mātītes labprātāk uzturas ūdens tilpju un apdzīvoto vietu tuvumā, savukārt tēviņi biežāk novērojami lauksaimniecības tīrumu un mežu tuvumā.<ref name="mon"/> Izlido dziļā krēslā. Lidojums ātrs, spēcīgs, ar ierobežotu manevrēt spēju (līdzīgi kā [[vakarsikspārņi]]em).<ref name="dab"/> Dienvideiropā šīs uga galvenokārt novērojama kailnainos reģionos līdz 3400 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name="mon"/> Šai sugai raksturīga migrācija ar tāliem pārlidojumiem, apmēram 900 [[kilometrs|km]], bet tālākie reģistrētie pārlidojumi bijuši no [[Igaunija]]s līdz [[Austrija]]i (1440 km) un no Krievijas līdz Francijai (1787 km).<ref name="iun"/><ref name="mon"/> Ziemas guļā dodas no oktobra līdz martam, slēpjoties ēku un klinšu spraugās. Ziemo pa vienam, iespējams, [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], jo aukstumu pacieš līdz —5°C.<ref name="dab"/><ref>Anne-Jifke Haarsma & Henk Siepel (2013). [https://web.archive.org/web/20160304044615/http://www.batweter.nl/index.php/component/attachments/download/35 "Macro-evolutionary trade-offs as the basis for the distribution of European bats".] Animal Biology. 63 (4): 451–471. doi:10.1163/15707563-00002424. hdl:2066/123445. Archived from the original (PDF) on 2016-03-04. Retrieved 2014-12-16.</ref> == Barība == Barojas galvenokārt ar sīkiem [[divspārņi]]em (64—82% no visiem noķertajiem [[kukaiņi]]em<ref name="swe">[https://www.researchgate.net/publication/230448832_The_diet_of_the_parti-coloured_bat_Vespertilio_murinus_in_Sweden The diet of the parti‐coloured bat Vespertilio murinus in Sweden]</ref>), [[laputis|laputīm]], [[naktstauriņi]]em, [[mēslvaboļu dzimta|mēslvabolēm]] un [[makstenes|makstenēm]], bet mazākos apjomos.<ref name="mon"/><ref name="swe"/> == Vairošanās == Vasarā, no maija līdz augustam, mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—60 īpatņi, reizēm līdz 200), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku sienās vai jumtos, arī koku dobumos.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Veido jauktas kolonijas ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]].<ref name="dab"/> Šī ir viena no retajām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām, kurai arī tēviņi pavasarī un vasaras sākumā veido kolonijas, līdz 300 īpatņiem (Latvijā nav konstatētas).<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Mazuļi dzimst maija beigās, bieži piedzimst dvīņi, reizēm pat trīs mazuļi.<ref name="mon"/> Vēlu rudenī pārošanās laikā (oktobrī, novembrī) tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus. Bieži mātītes sapāroja pirmajā rudenī.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.cms.int/species/vespertilio-murinus CMS: Particoloured Bat] (''angliski'') *[https://animalia.bio/parti-coloured-bat Animalia: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] pld0cw9ets0jpdcm5gnhdkciv2h64fd 4536690 4536670 2026-10-16T15:52:41Z Ingii 8177 /* Izskats */ 4536690 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Vespertilio murinus range map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Sastopams plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]] (centrālajā un ziemeļu daļā) un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti (no maija līdz oktobrim), pie mums neziemo.<ref name="dab"/> Šī suga ir aktīva ceļotāja, piemēram, [[vasara]]s periodā, kad mātītes nodalās no tēviņiem, [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] sastopami tikai tēviņi.<ref name="mon"/><ref name="iun">Coroiu, I. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/22947/22071456 "Vespertilio murinus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T22947A22071456. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T22947A22071456.en. Retrieved 12 November 2021.</ref> == Izplatība == Divkrāsainais sikspārnis izplatīts no [[Francija]]s centrālā reģiona, pāri [[Alpi]]em un [[Balkānu pussala]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Krievija]]i līdz [[Sibīrija]]i, [[Mongolija]]i un [[Korejas pussala|Korejai]], sastopams arī [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Izplatība Eiropas ziemeļos sasniedz [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Dānija|Dāniju]] un [[Skandināvija]]s dienvidus.<ref name="mon"/> == Izskats == [[Attēls:Mroczak posrebrzany.jpg|thumb|left|200px|Ausis platas un samērā īsas]] [[Attēls:Vespertilio murinus 2.jpg|thumb|left|200px|Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma sīksikspārnis]] Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref><ref name="dab"/> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzās ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> === Eholokācija === Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar plašu [[ultraskaņa]]s diapazonu (22—29 kHz), galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf Vespertilio murinus in Sourthen Slovenia]</ref> Eholokācijai izmantotā [[skaņa]] ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]], skaņas ilgums apmēram 25 ms.<ref name="mon"/> == Uzvedība == [[Attēls:Չղճիկ 111.jpg|thumb|220px|Atšķirībā no mātītēm tēviņi biežāk sastopami mežainos apvidos]] Medī atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotām vietām, 10—40 m augstumā. Pētījumi [[Šveice|Šveicē]] liecina, ka mātītes labprātāk uzturas ūdens tilpju un apdzīvoto vietu tuvumā, savukārt tēviņi biežāk novērojami lauksaimniecības tīrumu un mežu tuvumā.<ref name="mon"/> Izlido dziļā krēslā. Lidojums ātrs, spēcīgs, ar ierobežotu manevrēt spēju (līdzīgi kā [[vakarsikspārņi]]em).<ref name="dab"/> Dienvideiropā šīs uga galvenokārt novērojama kailnainos reģionos līdz 3400 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name="mon"/> Šai sugai raksturīga migrācija ar tāliem pārlidojumiem, apmēram 900 [[kilometrs|km]], bet tālākie reģistrētie pārlidojumi bijuši no [[Igaunija]]s līdz [[Austrija]]i (1440 km) un no Krievijas līdz Francijai (1787 km).<ref name="iun"/><ref name="mon"/> Ziemas guļā dodas no oktobra līdz martam, slēpjoties ēku un klinšu spraugās. Ziemo pa vienam, iespējams, [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], jo aukstumu pacieš līdz —5°C.<ref name="dab"/><ref>Anne-Jifke Haarsma & Henk Siepel (2013). [https://web.archive.org/web/20160304044615/http://www.batweter.nl/index.php/component/attachments/download/35 "Macro-evolutionary trade-offs as the basis for the distribution of European bats".] Animal Biology. 63 (4): 451–471. doi:10.1163/15707563-00002424. hdl:2066/123445. Archived from the original (PDF) on 2016-03-04. Retrieved 2014-12-16.</ref> == Barība == Barojas galvenokārt ar sīkiem [[divspārņi]]em (64—82% no visiem noķertajiem [[kukaiņi]]em<ref name="swe">[https://www.researchgate.net/publication/230448832_The_diet_of_the_parti-coloured_bat_Vespertilio_murinus_in_Sweden The diet of the parti‐coloured bat Vespertilio murinus in Sweden]</ref>), [[laputis|laputīm]], [[naktstauriņi]]em, [[mēslvaboļu dzimta|mēslvabolēm]] un [[makstenes|makstenēm]], bet mazākos apjomos.<ref name="mon"/><ref name="swe"/> == Vairošanās == Vasarā, no maija līdz augustam, mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—60 īpatņi, reizēm līdz 200), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku sienās vai jumtos, arī koku dobumos.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Veido jauktas kolonijas ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]].<ref name="dab"/> Šī ir viena no retajām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām, kurai arī tēviņi pavasarī un vasaras sākumā veido kolonijas, līdz 300 īpatņiem (Latvijā nav konstatētas).<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Mazuļi dzimst maija beigās, bieži piedzimst dvīņi, reizēm pat trīs mazuļi.<ref name="mon"/> Vēlu rudenī pārošanās laikā (oktobrī, novembrī) tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus. Bieži mātītes sapāroja pirmajā rudenī.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.cms.int/species/vespertilio-murinus CMS: Particoloured Bat] (''angliski'') *[https://animalia.bio/parti-coloured-bat Animalia: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] 1wpyvs6ggp540t0d0cbb91ljg71uwft 4536692 4536690 2026-10-16T16:16:50Z Ingii 8177 /* Eholokācija */ 4536692 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Vespertilio murinus range map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Sastopams plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]] (centrālajā un ziemeļu daļā) un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti (no maija līdz oktobrim), pie mums neziemo.<ref name="dab"/> Šī suga ir aktīva ceļotāja, piemēram, [[vasara]]s periodā, kad mātītes nodalās no tēviņiem, [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] sastopami tikai tēviņi.<ref name="mon"/><ref name="iun">Coroiu, I. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/22947/22071456 "Vespertilio murinus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T22947A22071456. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T22947A22071456.en. Retrieved 12 November 2021.</ref> == Izplatība == Divkrāsainais sikspārnis izplatīts no [[Francija]]s centrālā reģiona, pāri [[Alpi]]em un [[Balkānu pussala]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Krievija]]i līdz [[Sibīrija]]i, [[Mongolija]]i un [[Korejas pussala|Korejai]], sastopams arī [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Izplatība Eiropas ziemeļos sasniedz [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Dānija|Dāniju]] un [[Skandināvija]]s dienvidus.<ref name="mon"/> == Izskats == [[Attēls:Mroczak posrebrzany.jpg|thumb|left|200px|Ausis platas un samērā īsas]] [[Attēls:Vespertilio murinus 2.jpg|thumb|left|200px|Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma sīksikspārnis]] Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref><ref name="dab"/> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzās ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> === Eholokācija === Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 kHz, galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf Vespertilio murinus in Sourthen Slovenia]</ref> Eholokācijai izmantotā [[skaņa]] ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]], skaņas ilgums apmēram 25 ms.<ref name="mon"/> == Uzvedība == [[Attēls:Չղճիկ 111.jpg|thumb|220px|Atšķirībā no mātītēm tēviņi biežāk sastopami mežainos apvidos]] Medī atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotām vietām, 10—40 m augstumā. Pētījumi [[Šveice|Šveicē]] liecina, ka mātītes labprātāk uzturas ūdens tilpju un apdzīvoto vietu tuvumā, savukārt tēviņi biežāk novērojami lauksaimniecības tīrumu un mežu tuvumā.<ref name="mon"/> Izlido dziļā krēslā. Lidojums ātrs, spēcīgs, ar ierobežotu manevrēt spēju (līdzīgi kā [[vakarsikspārņi]]em).<ref name="dab"/> Dienvideiropā šīs uga galvenokārt novērojama kailnainos reģionos līdz 3400 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name="mon"/> Šai sugai raksturīga migrācija ar tāliem pārlidojumiem, apmēram 900 [[kilometrs|km]], bet tālākie reģistrētie pārlidojumi bijuši no [[Igaunija]]s līdz [[Austrija]]i (1440 km) un no Krievijas līdz Francijai (1787 km).<ref name="iun"/><ref name="mon"/> Ziemas guļā dodas no oktobra līdz martam, slēpjoties ēku un klinšu spraugās. Ziemo pa vienam, iespējams, [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], jo aukstumu pacieš līdz —5°C.<ref name="dab"/><ref>Anne-Jifke Haarsma & Henk Siepel (2013). [https://web.archive.org/web/20160304044615/http://www.batweter.nl/index.php/component/attachments/download/35 "Macro-evolutionary trade-offs as the basis for the distribution of European bats".] Animal Biology. 63 (4): 451–471. doi:10.1163/15707563-00002424. hdl:2066/123445. Archived from the original (PDF) on 2016-03-04. Retrieved 2014-12-16.</ref> == Barība == Barojas galvenokārt ar sīkiem [[divspārņi]]em (64—82% no visiem noķertajiem [[kukaiņi]]em<ref name="swe">[https://www.researchgate.net/publication/230448832_The_diet_of_the_parti-coloured_bat_Vespertilio_murinus_in_Sweden The diet of the parti‐coloured bat Vespertilio murinus in Sweden]</ref>), [[laputis|laputīm]], [[naktstauriņi]]em, [[mēslvaboļu dzimta|mēslvabolēm]] un [[makstenes|makstenēm]], bet mazākos apjomos.<ref name="mon"/><ref name="swe"/> == Vairošanās == Vasarā, no maija līdz augustam, mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—60 īpatņi, reizēm līdz 200), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku sienās vai jumtos, arī koku dobumos.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Veido jauktas kolonijas ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]].<ref name="dab"/> Šī ir viena no retajām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām, kurai arī tēviņi pavasarī un vasaras sākumā veido kolonijas, līdz 300 īpatņiem (Latvijā nav konstatētas).<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Mazuļi dzimst maija beigās, bieži piedzimst dvīņi, reizēm pat trīs mazuļi.<ref name="mon"/> Vēlu rudenī pārošanās laikā (oktobrī, novembrī) tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus. Bieži mātītes sapāroja pirmajā rudenī.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.cms.int/species/vespertilio-murinus CMS: Particoloured Bat] (''angliski'') *[https://animalia.bio/parti-coloured-bat Animalia: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] pwn9zk9qfcalkixj3t8wnghmt3ye5kh 4536694 4536692 2026-10-16T16:40:19Z Ingii 8177 /* Izskats */ 4536694 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Vespertilio murinus range map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Sastopams plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]] (centrālajā un ziemeļu daļā) un [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti (no maija līdz oktobrim), pie mums neziemo.<ref name="dab"/> Šī suga ir aktīva ceļotāja, piemēram, [[vasara]]s periodā, kad mātītes nodalās no tēviņiem, [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] sastopami tikai tēviņi.<ref name="mon"/><ref name="iun">Coroiu, I. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/22947/22071456 "Vespertilio murinus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T22947A22071456. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T22947A22071456.en. Retrieved 12 November 2021.</ref> == Izplatība == Divkrāsainais sikspārnis izplatīts no [[Francija]]s centrālā reģiona, pāri [[Alpi]]em un [[Balkānu pussala]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un [[Krievija]]i līdz [[Sibīrija]]i, [[Mongolija]]i un [[Korejas pussala|Korejai]], sastopams arī [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Izplatība Eiropas ziemeļos sasniedz [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Dānija|Dāniju]] un [[Skandināvija]]s dienvidus.<ref name="mon"/> == Izskats == [[Attēls:Mroczak posrebrzany.jpg|thumb|left|200px|Ausis platas un samērā īsas]] [[Attēls:Vespertilio murinus 2.jpg|thumb|left|200px|Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma sīksikspārnis]] Divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]] ar uzkrītoši divkrāsainu muguras apmatojumu. [[mati|Mata]] pamatdaļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]] vai [[balta krāsa|balts]].<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/vespertilio-murinus-l/ Latvijas daba: Divkrāsainais sikspārnis]</ref><ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 47—64 [[milimetrs|mm]], svars 12—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 41—49 mm, spārnu izplētums 26—33 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—44 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat]</ref><ref name="dab"/> Matojums vēderpusē gaiši pelēks, rīkles apvidū gandrīz balts. Lidplēves, ausis un purns pelēkbrūns. [[auss|Ausis]] platas un samērā īsas, to aizmugurējā mala atlocīta un sniedzas līdz [[mute]]s kaktiņam. Auss radziņš (''tragus'') virsotnē paplašināts un noapaļots. [[Spārni]] šauri, to lidplēves piestiprinātas pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas). Astes gals, apmēram 3—5 mm sniedzas ārpus lidplēves. [[Āda]] tumši brūna, lai gan pie ausīm var būt iedzelgana. Vienīgā suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> === Eholokācija === Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 22—29 kHz, galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf Vespertilio murinus in Sourthen Slovenia]</ref> Eholokācijai izmantotā [[skaņa]] ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]], skaņas ilgums apmēram 25 ms.<ref name="mon"/> == Uzvedība == [[Attēls:Չղճիկ 111.jpg|thumb|220px|Atšķirībā no mātītēm tēviņi biežāk sastopami mežainos apvidos]] Medī atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotām vietām, 10—40 m augstumā. Pētījumi [[Šveice|Šveicē]] liecina, ka mātītes labprātāk uzturas ūdens tilpju un apdzīvoto vietu tuvumā, savukārt tēviņi biežāk novērojami lauksaimniecības tīrumu un mežu tuvumā.<ref name="mon"/> Izlido dziļā krēslā. Lidojums ātrs, spēcīgs, ar ierobežotu manevrēt spēju (līdzīgi kā [[vakarsikspārņi]]em).<ref name="dab"/> Dienvideiropā šīs uga galvenokārt novērojama kailnainos reģionos līdz 3400 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name="mon"/> Šai sugai raksturīga migrācija ar tāliem pārlidojumiem, apmēram 900 [[kilometrs|km]], bet tālākie reģistrētie pārlidojumi bijuši no [[Igaunija]]s līdz [[Austrija]]i (1440 km) un no Krievijas līdz Francijai (1787 km).<ref name="iun"/><ref name="mon"/> Ziemas guļā dodas no oktobra līdz martam, slēpjoties ēku un klinšu spraugās. Ziemo pa vienam, iespējams, [[Viduseiropa|Viduseiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], jo aukstumu pacieš līdz —5°C.<ref name="dab"/><ref>Anne-Jifke Haarsma & Henk Siepel (2013). [https://web.archive.org/web/20160304044615/http://www.batweter.nl/index.php/component/attachments/download/35 "Macro-evolutionary trade-offs as the basis for the distribution of European bats".] Animal Biology. 63 (4): 451–471. doi:10.1163/15707563-00002424. hdl:2066/123445. Archived from the original (PDF) on 2016-03-04. Retrieved 2014-12-16.</ref> == Barība == Barojas galvenokārt ar sīkiem [[divspārņi]]em (64—82% no visiem noķertajiem [[kukaiņi]]em<ref name="swe">[https://www.researchgate.net/publication/230448832_The_diet_of_the_parti-coloured_bat_Vespertilio_murinus_in_Sweden The diet of the parti‐coloured bat Vespertilio murinus in Sweden]</ref>), [[laputis|laputīm]], [[naktstauriņi]]em, [[mēslvaboļu dzimta|mēslvabolēm]] un [[makstenes|makstenēm]], bet mazākos apjomos.<ref name="mon"/><ref name="swe"/> == Vairošanās == Vasarā, no maija līdz augustam, mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—60 īpatņi, reizēm līdz 200), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku sienās vai jumtos, arī koku dobumos.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Veido jauktas kolonijas ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]].<ref name="dab"/> Šī ir viena no retajām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām, kurai arī tēviņi pavasarī un vasaras sākumā veido kolonijas, līdz 300 īpatņiem (Latvijā nav konstatētas).<ref name="mon"/><ref name="dab"/> Mazuļi dzimst maija beigās, bieži piedzimst dvīņi, reizēm pat trīs mazuļi.<ref name="mon"/> Vēlu rudenī pārošanās laikā (oktobrī, novembrī) tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus. Bieži mātītes sapāroja pirmajā rudenī.<ref name="mon"/><ref name="dab"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.cms.int/species/vespertilio-murinus CMS: Particoloured Bat] (''angliski'') *[https://animalia.bio/parti-coloured-bat Animalia: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] 10ag6swxewzu89a1c0jfarktmro2z8d 0 641692 4536677 4536372 2026-10-16T14:54:21Z Ingii 8177 papildināts 4536677 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Vespertilio sinensis turpis from iNaturalist photo 2798624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio sinensis ([[Peters]], 1880) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio sinensis | suga_lv = Āzijas divkrāsainais sikspārnis | sinonīmi = *''Vespertilio orientalis'' *''Vesperus sinensis'' *''Vespertilio superans'' | kategorijas = nē }} '''Āzijas divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio sinensis'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> == Izskats == Matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio sinensis|Āzijas divkrāsainais sikspārnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] cbd7blrq5ru8oqfe3co5y70jlz843b1 4536689 4536677 2026-10-16T15:50:27Z Ingii 8177 4536689 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Vespertilio sinensis turpis from iNaturalist photo 2798624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio sinensis ([[Vilhelms Peters|Peters]], 1880) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio sinensis | suga_lv = Āzijas divkrāsainais sikspārnis | sinonīmi = *''Vespertilio orientalis'' *''Vesperus sinensis'' *''Vespertilio superans'' | kategorijas = nē }} '''Āzijas divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio sinensis'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> == Izskats == Matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio sinensis|Āzijas divkrāsainais sikspārnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] 1glt6zu62sov113cnah9b0ktjkc3etv 4536693 4536689 2026-10-16T16:27:10Z Ingii 8177 papildināts 4536693 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Vespertilio sinensis turpis from iNaturalist photo 2798624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio sinensis ([[Vilhelms Peters|Peters]], 1880) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio sinensis | suga_lv = Āzijas divkrāsainais sikspārnis | sinonīmi = *''Vespertilio orientalis'' *''Vesperus sinensis'' *''Vespertilio superans'' | kategorijas = nē }} '''Āzijas divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio sinensis'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Austrumāzija|Austrumāzijā]]: [[Ķīna|Ķīnā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]], [[Japāna|Japānā]], [[Korejas pussala|Korejas pussalā]], [[Mongolija|Mongolijā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]].<ref name="iun">Fukui, D.; Sano, A.; Kruskop, S.V. (2019). [https://www.iucnredlist.org/species/22949/22071812 "Vespertilio sinensis"]. IUCN Red List of Threatened Species. 2019 e.T22949A22071812. doi:10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22949A22071812.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> Sastopams no jūras līmeņa līdz 1900 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name="iun"/> == Izskats == Āzijas divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]] ar divkrāsainu, it kā apsarmojušu muguras matojumu. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]], bet mata gals gaiši dzelgan brūns.<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. Ķermeņa garums 58—80 [[milimetrs|mm]], svars 14—30 [[grams|g]], apakšdelma garums 43—55 mm, spārnu izplētums apmēram 35 [[centimetrs|cm]], ausu garums 14—15 mm, [[aste]]s garums 34—54 mm.<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://www.researchgate.net/publication/343332120_BatTalk_Monitoring_Asian_Parti-Colored_Bats_Through_the_IoT_Technology An Overview to Asian Parti-Colored Bat in the Big Chimney]</ref><ref>[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFE06A58FA87935B1B5EB8FD Bat Talk Monitoring: Vespertilio sinensis (Peters, 1880)]</ref> Matojums vēderpusē gaiši dzelgans, seja tumši brūna.<ref>[https://www.bio.bris.ac.uk/research/bats/China%20bats/vespertiliosinensis.htm Dongfang Bianfu. Asian Parti-coloured bat]</ref> === Eholokācija === Āzijas divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], tās [[ultraskaņa]]s diapazons galvenokārt ir apmēram 24,2 [[kHz]]. Eholokācijai izmantotā skaņa ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]].<ref>[https://anatomypubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/dvdy.325 Embryonic staging of bats with special reference to Vespertilio sinensis and its cochlear development]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio sinensis|Āzijas divkrāsainais sikspārnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] erzfif6r5slhkclch63s302bl2nga57 4536698 4536693 2026-10-16T17:15:43Z Ingii 8177 papildināts 4536698 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Vespertilio sinensis turpis from iNaturalist photo 2798624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio sinensis ([[Vilhelms Peters|Peters]], 1880) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio sinensis | suga_lv = Āzijas divkrāsainais sikspārnis | sinonīmi = *''Vespertilio orientalis'' *''Vesperus sinensis'' *''Vespertilio superans'' | kategorijas = nē }} '''Āzijas divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio sinensis'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Austrumāzija|Austrumāzijā]]: [[Ķīna|Ķīnā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]], [[Japāna|Japānā]], [[Korejas pussala|Korejas pussalā]], [[Mongolija|Mongolijā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]].<ref name="iun">Fukui, D.; Sano, A.; Kruskop, S.V. (2019). [https://www.iucnredlist.org/species/22949/22071812 "Vespertilio sinensis"]. IUCN Red List of Threatened Species. 2019 e.T22949A22071812. doi:10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22949A22071812.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> == Izskats un īpašības == Āzijas divkrāsainais sikspārnis ir liela auguma [[sīksikspārnis]] ar divkrāsainu, it kā apsarmojušu muguras matojumu. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]], bet mata gals gaiši dzelgan brūns.<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref> Ķermeņa garums 58—80 [[milimetrs|mm]], svars 14—30 [[grams|g]], apakšdelma garums 43—55 mm, spārnu izplētums apmēram 35 [[centimetrs|cm]], ausu garums 14—15 mm, [[aste]]s garums 34—54 mm.<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref name="talk">[https://www.researchgate.net/publication/343332120_BatTalk_Monitoring_Asian_Parti-Colored_Bats_Through_the_IoT_Technology An Overview to Asian Parti-Colored Bat in the Big Chimney]</ref> Matojums vēderpusē gaiši dzelgans, seja tumši brūna. Jaunie īpatņi ir tumšāki nekā vecāki dzīvnieki.<ref name="talk"/><ref name="bianfu">[https://www.bio.bris.ac.uk/research/bats/China%20bats/vespertiliosinensis.htm Dongfang Bianfu. Asian Parti-coloured bat]</ref><ref name="plazi">[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFE06A58FA87935B1B5EB8FD Plazi Treatment: Vespertilio sinensis (Peters, 1880)]</ref> [[Āda]] tumši brūna, gandrīz melna. [[Spārni]] tumši brūni, šauri. Astes gals sniedzas ārpus lidplēves. Purns plats, [[galva]]s forma saplacināta, [[apakšžoklis]] masīvs.<ref name="plazi"/> === Eholokācija === Āzijas divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], tās [[ultraskaņa]]s diapazons galvenokārt ir apmēram 24,2 [[kHz]]. Eholokācijai izmantotā skaņa ir ilgstoša, ar gandrīz nemainīgu [[frekvence|frekvenci]].<ref>[https://anatomypubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/dvdy.325 Embryonic staging of bats with special reference to Vespertilio sinensis and its cochlear development]</ref> == Ekoloģija == [[Attēls:Vespertilio sinensis turpis from iNaturalist photo 2798622.jpg|left|thumb|240px|Āzijas divkrāsainais sikspārnis sastopams gan tuksnešos, gan kalnos]] Mājo [[stepe|stepēs]], [[kalns|kalnos]], pustuksnešos un [[tuksnesis|tuksnešos]], reizēm ūdens tilpju ([[ezers|ezeru]], [[upe|upju]]) tuvumā.<ref name="plazi"/> Sastopams no jūras līmeņa līdz 1900 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref name="iun"/> Medībās izlido jau krēslā. Barojas ar [[kukaiņi]]em ([[divspārņi]]em, [[zvīņspārņi]]em, [[vaboles|vabolēm]]), medījot tos lidojumā virs atklātām vietām. Priekšroku dod lielākiem kukaiņiem, bet medī jebko, kas attiecīgajā sezonā pieejams.<ref name="plazi"/> == Vairošanās == [[Mātīte]]s vasaras sezonā no maija līdz augustam veido aukļkolonijas, kurās var būt 10—1000 īpatņu. Apmetas ēku konstrukcijās, mūru spraugās.<ref name="plazi"/> Jūnija beigās vai jūlija sākumā mātītei piedzimst divi mazuļi. Mātītes paliek kopā ar jauno paaudzi līdz augustam. [[tēviņš|Tēviņi]] apmetas koku dobumos, zem koku mizas, alās, ēku un klinšu spraugās. Augustā aukļkolonijas izklīst. Rudenī pārošanās sezonā tēviņi no ēku jumtiem sauc mātītes. Šo [[riests|riesta]] dziesmu cilvēks var saklausīt.<ref name="plazi"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio sinensis|Āzijas divkrāsainais sikspārnis}} *[https://bioone.org/journals/zoological-science/volume-42/issue-3/zs230119/Population-Genetics-of-the-Asian-Parti-Colored-Bat-Vespertilio-sinensis/10.2108/zs230119.full Population Genetics of the Asian Parti-Colored Bat, Vespertilio sinensis: Insights into Seasonal Migration in the Japanese Archipelago] (''angliski'') *[https://www.gbif.org/taxon/7G2S7 GBIF: Vespertilio sinensis (Peters, 1880)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] q5uxwxxggydck6rdwlxohdj82zo4lo4 3 641724 4536640 2026-10-16T12:47:55Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Grndhl]] uz [[Dalībnieka diskusija:Phineapphle]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Grndhl|Grndhl]]" to "[[Special:CentralAuth/Phineapphle|Phineapphle]]" 4536640 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Phineapphle]] ocubb1lz5ijn05e28wjpieni0eu13z2 0 641725 4536650 2026-10-16T13:20:19Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Stefans Čarneckis]] 4536650 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stefans Čarneckis]] c96nmggzb6b2ygqtfalfx9ms4j79lks 0 641726 4536652 2026-10-16T13:22:24Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Brīvmūrniecība]] 4536652 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brīvmūrniecība]] 596hcrb1pyc4xj2sf5ubk1uuuzz1hw0 0 641727 4536657 2026-10-16T14:00:39Z Kaiservalds 149642 Jauna lapa: [[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]] '''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce, kuras ārējo sienu veido apdedzināta māla podiņi. Tās [[Keramika|keramikas]] daļas var būt glazētas vai neglazētas, līdzenas, reljefas vai apgleznotas. Arheoloģijā krāsns keramika ietver gan sienu un stūru podiņus, gan dzegas, frīzes, vainagojumu un citus dekoratīvus elementus.<ref name="OSE7376">{{Grāmatas atsauce|aut... 4536657 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]] '''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce, kuras ārējo sienu veido apdedzināta māla podiņi. Tās [[Keramika|keramikas]] daļas var būt glazētas vai neglazētas, līdzenas, reljefas vai apgleznotas. Arheoloģijā krāsns keramika ietver gan sienu un stūru podiņus, gan dzegas, frīzes, vainagojumu un citus dekoratīvus elementus.<ref name="OSE7376">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Siltumu uzkrājošas podiņu krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Pa tiem plūstošās dūmgāzes sasilda mūrējumu, kas pakāpeniski atdod siltumu telpai arī pēc uguns nodzišanas.<ref name="MOI14">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> [[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos, par ko liecina piļu izrakumos iegūtā keramika.<ref name="OSE74">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Muižu krāšņu komplekti un atsevišķi podiņi pārstāvēti [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzeja]] kolekcijā.<ref name="RUND_C">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā krāsns podiņus rūpnieciski ražoja, tostarp fabrikās “Zelm & Boehm” un Friča Ausekļa uzņēmumā.<ref name="GR8689">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}</ref> == Uzbūve un darbības princips == Dūmkanāli pagarina dūmgāzu ceļu pirms to nonākšanas [[Skurstenis|skurstenī]], sasildot krāsns mūrējumu. Ķieģeļu kodols un keramikas ārējā siena uzkrāto siltumu atdod pakāpeniski.<ref name="MOI29">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Vienādu podiņu komplektu varēja salikt ap atšķirīgi veidotiem dūmkanāliem, pielāgojoties skursteņa pieslēgumam un pieejamajai vietai.<ref name="MOI3033">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Plāksnes podiņa aizmugurē ir rumpa tā nostiprināšanai mūrējumā.<ref name="OSE76">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm. Māla java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.<ref name="MOI3031">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Rīgas firmas “Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas kā numurētu detaļu komplekti: sienas un stūra podiņi, dzegas un frīzes.<ref name="PB89">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> “Zelm & Boehm” katalogā vienam modelim pieejami neglazēti, slīpēti un balti glazēti apdares varianti.<ref name="ZB1213">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}</ref> Cenas neietvēra iepakojumu, durtiņas, aizbīdņus, pārējo metāla aprīkojumu un mūrēšanas darbu, kam uzņēmums sagatavoja atsevišķu tāmi.<ref name="ZBTERMS">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}</ref> == Terminoloģija == Vārds ''podiņš'' apzīmē arī keramikas izstrādājumu krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.<ref name="TEZ">{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arheoloģijā ar jēdzienu ''krāsns keramika'' apzīmē visas no apdedzināta māla darinātās krāsns sastāvdaļas.<ref name="OSE73">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> {| class="wikitable" ! Termins !! Nozīme |- | Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.<ref name="OSE73" /> |- | Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.<ref name="OSE75">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.<ref name="OSE75" /> |- | Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.<ref name="OSE7576">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.<ref name="OSE76" /> |- | Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.<ref name="OSE76" /> |} Vienkāršas dobo podiņu krāsnis Latvijas piļu kalpotāju telpās izmantoja arī pēc plāksnes podiņu izplatīšanās, vēl 17. un 18. gadsimtā.<ref name="OSE75" /> == Vēsture Eiropā == Agrīnas krāšņu formas ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefiem rotāti podiņi; viduslaiku beigās krāšņu ārējais veidols jau līdzinājās vēlākām podiņu krāsnīm.<ref name="MOI14" /> Malkas patēriņa samazināšanai Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un akmeņiem siltuma uzkrāšanai virs kurtuves.<ref name="MOI15">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Zviedrijas valsts padomes uzdevumā Karls Johans Kronštets kopā ar Fabiānu Kazimiru Vrēdi 1767. gadā izstrādāja krāsns konstrukciju ar pagarinātiem dūmkanāliem. Tajos dūmgāzes plūda arī lejup, sasildot mūrējumu, pirms nonāca skurstenī. Publikācijā parādīti vairāki krāšņu varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.<ref name="MOI1516">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Viņu rasējumi un krāšņu modeļi saglabājušies Stokholmas Tehniskā muzeja kolekcijā.<ref name="TM">{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}</ref> 1775. gadā iznāca plašāks Kronšteta izdevums par kurināmā taupīšanu. Jaunā krāšņu konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].<ref name="MOI1617">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izmantotām līdzīgām dūmkanālu sistēmām.<ref name="MOI19">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> == Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā == === Viduslaiki un agrie jaunie laiki === Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[Gotika|gotikas]] krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī. Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.<ref name="OSE7475">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā no 1974. līdz 2008. gadam savākti vairāk nekā 24 000 krāsns podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Tie atrasti pārvietotos gruvešos, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr atbilst krāsns izgatavošanas laikam.<ref name="OSE73" /> Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Vairumu podiņu klāj zaļa svina glazūra; sastopama arī dzeltena glazūra un daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas pārsvarā ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums var pārsniegt 30 centimetrus.<ref name="OSE74" /> Vēlās gotikas podiņi ir no sarkanā māla. To rotājumi norāda uz vācu zemju amatniecības paraugiem, tomēr pašus podiņus varēja izgatavot uz vietas, izmantojot ievestas matrices. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; daļai zem zaļās glazūras uzklāta balta angoba.<ref name="OSE7476">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Renesanse|Renesanses]] krāsns keramika Cēsīs datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Tajā dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegoriskiem tēliem, augu ornamentiem, kolonnām un arkām. Atsevišķu reljefu paraugi bijuši laikabiedru grafikas darbi. Uz podiņiem identificēts [[Mārtiņš Luters|Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.<ref name="OSE7679">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE rotātie podiņi datējami ar viņa valdīšanas laiku no 1535. līdz 1549. gadam. Ose tos kopā ar Lutera un protestantisko valdnieku portretiem interpretē kā iespējamu “reformācijas krāšņu” sastāvdaļas. Krāšņu pilnais izskats rekonstruēts hipotētiski.<ref name="OSE8081">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Manierisms|Manierisma]] laikā portretu vietā biežāk lietoja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaronus un atkārtojošos paklāja rakstus. Cēsu 17. gadsimta atradumiem zināmas analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agrā [[Baroks|baroka]] podiņu ir maz. Ose pieļauj, ka daļa no tiem pilsdrupās nonāca ar tuvāku jaunu ēku gruvešiem laikā, kad viduslaiku pils korpusi jau bija pamesti.<ref name="OSE8283">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> === 18. gadsimts === [[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā.]] Rundāles pils muzeja kolekcijā glabājas 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Kolekcija veidojusies arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijās, vācot atsevišķus podiņus un veselus komplektus. Nepilnie komplekti ekspozīcijā parādīti arī kā krāšņu fragmenti.<ref name="RUND_C" /> Visu 18. gadsimtu Latvijā izmantoja melni glazētas krāsnis. To pildiņi un reljefie ierāmējumi varēja atbilst barokam, [[Rokoko|rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicismam]]. Vienāds reljefs sastopams melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznojumam lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Muzeja kolekcijā pārstāvēti gan vienkārši amatnieciski gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.<ref name="RUND_C" /> [[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis no liela izmēra, ar kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem, kā arī [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.<ref name="RUND_C" /> Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam ar kobaltu apgleznotus podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava|Jelgavas]] meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā darināja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.<ref name="RUND_R">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> === Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā === [[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.]] Firmas “Zelm & Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, vēsture sākās ar Johana Kristofa Celma uzņēmumu. 1929. gada saimnieciskā pārskatā ģipšakmens ieguves sākums datēts ar 1858. gadu, krīta ražotnes izveide ar 1863. gadu, bet krāsns podiņu fabrikas sākums ar 1875. gadu. <ref name="RR1929">“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Pati firma savā vēlākajā katalogā norādīja dibināšanas gadu 1859.<ref name="PB2">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu turpināja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Avoti atšķirīgi datē nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešanu: 1929. gada pārskatā dots 1890. gads.<ref name="RR1929" /> Savukārt Bēma 1926. gada nekrologā norādīts 1892. gads.<ref name="RR1926">N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Arī Silvija Grosa uzņēmuma nosaukuma maiņu datē ar 1892. gadu un krāsainās majolikas podiņu ražošanas sākumu saista ar 19. gadsimta pēdējo desmitgadi.<ref name="GR8687">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–87}}</ref> 1909. gada Rīgas adrešu grāmatā atsevišķi norādīta firmas noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70. Īpašnieku sarakstā ir Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.<ref name="AB1909">{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].</ref> 1903. gadā uzņēmumā iesaistījās doktors Pauls Bēms. No 1910. gada uzņēmums darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.<ref name="RR1929" /> Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā “Zelm & Boehm” rādīja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus. Vienam kamīnam metu izstrādāja Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavotās [[Jaunmoku pils]] krāsns 130 podiņi apgleznoti ar 50 Rīgas un Jūrmalas skatiem, par paraugiem izmantojot atklātnes.<ref name="GR8687" /> Otrs nozīmīgs ražotājs bija Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki. Uzņēmums ražoja krāsns un kamīnu podiņus dažādos stilos, arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus.<ref name="GR8889">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}</ref> Ausekļa kamīns bija iekļauts 1901. gada izstādes ēdamistabā, kuras iekārtojumu veidoja Krišjānis Pasilis.<ref name="GR384385">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}</ref> “Zelm & Boehm” piegādāja krāsnis Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.<ref name="GR182183">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}</ref> Hibnera nama [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58 krāsnis Grosa attiecina uz šo fabriku, salīdzinot tās ar 1901. gada izstādes kataloga attēliem.<ref name="GR390391">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}</ref> Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 inventarizācijā fiksētas 38 piecu veidu krāsnis. Vēlāk vienā pirmā stāva telpā iemūrēta arī polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns. Pārējās ēkā saglabātās krāsnis bija veidotas vēsturiskajos stilos.<ref name="GR404405">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}</ref> Rīgas ražojumi nonāca arī [[Lietuva|Lietuvā]]. “Zelm & Boehm” produkciju reklamēja un izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas to piedāvāja 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti arī ar Rīgas ražotāja nosaukumu marķēti podiņi.<ref name="VDA">{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}</ref> Somijas krāsnis Rīgā piedāvāja arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]]: 1909. gadā viņš reklamēja [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,<ref name="JB09AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}</ref> bet 1912. gadā — akciju sabiedrības “Abo–St. Petersburg” ražojumus.<ref name="JB12AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}</ref> 1914. gada 7. martā [[Turku]] uzņēmums laikrakstā “Rigasche Rundschau” paziņoja par Rīgas filiāles atvēršanu Schwimmstrasse 17. Tā piedāvāja Somijas emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un to piederumus.<ref name="RR1914">“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> === Starpkaru periods === Firma “Paul Boehm” turpināja darbu starpkaru Latvijā. 1934. gada jubilejas ziņa uzņēmuma 75. gadskārtu saistīja ar 4. janvāri un kā īpašnieku nosauca doktoru Paulu Bēmu, bet kā prokūristu Eduardu Donatu.<ref name="RR1934">“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Grosa norāda, ka, mazinoties pieprasījumam pēc krāsainās majolikas, uzņēmums bija pievērsies balti glazētu podiņu krāsnīm un šo ražošanu turpināja starpkaru laikā.<ref name="GR8889" /> Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu valodas katalogu datē ar 1938. gadu. Pašā titullapā izdošanas gads nav iespiests. Tajā norādīta firmas adrese Aspāzijas bulvārī 11 un fabrikas kantoris Krišjāņa Barona ielā 88. Piedāvājumā bija krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis.<ref name="PB2" /> Katalogā piedāvāts arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.<ref name="PB10">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> == Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti == Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, bet izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.<ref name="JB09ROOM">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}</ref> Pēc Kampenhauzena projekta darināts kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].<ref name="GR8687" /> Helsinku Andstén fabrikas 1903. gada katalogā piecpadsmit modeļi piedēvēti arhitektu [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] birojam, bet viens — Evai un Luisam Sparrem.<ref name="AND1903">{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].</ref> <gallery mode="packed" heights="220" caption="Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās"> Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]]. Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]]. Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]]. Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā. </gallery> == Saglabāšana un restaurācija == Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā atradās trīs podiņu krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena tās blakustelpā.<ref name="RUND_R" /> Trīs pils krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši dažādos muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem. No atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunots arī pirmā stāva krāsns tips.<ref name="RUND_R" /> Somijas Muzeju pārvaldes restaurācijas metodikā paredzēts krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Krāsni izjauc no augšas uz leju, saglabājot ziņas par detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.<ref name="KK8">{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krāsns]] * Kamīns * [[Rundāles pils]] == Atsauces == <references /> == Literatūra == * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019. * Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp. * Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0. 2xvaxl60p3w2ux603a0n9u3bq8cgkyk 4536818 4536657 2026-10-16T19:26:21Z Kaiservalds 149642 Vitas Bangas grāmatas atsauces 4536818 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]] '''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce, kuras ārējo sienu veido apdedzināta māla podiņi. Tās [[Keramika|keramikas]] daļas var būt glazētas vai neglazētas, līdzenas, reljefas vai apgleznotas. Arheoloģijā krāsns keramika ietver gan sienu un stūru podiņus, gan dzegas, frīzes, vainagojumu un citus dekoratīvus elementus.<ref name="OSE7376">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Siltumu uzkrājošas podiņu krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Pa tiem plūstošās dūmgāzes sasilda mūrējumu, kas pakāpeniski atdod siltumu telpai arī pēc uguns nodzišanas.<ref name="MOI14">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> [[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos, par ko liecina piļu izrakumos iegūtā keramika.<ref name="OSE74">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Muižu krāšņu komplekti un atsevišķi podiņi pārstāvēti [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzeja]] kolekcijā.<ref name="RUND_C">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā krāsns podiņus rūpnieciski ražoja, tostarp fabrikās “Zelm & Boehm” un Friča Ausekļa uzņēmumā.<ref name="GR8689">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}</ref> == Uzbūve un darbības princips == Dūmkanāli pagarina dūmgāzu ceļu pirms to nonākšanas [[Skurstenis|skurstenī]], sasildot krāsns mūrējumu. Ķieģeļu kodols un keramikas ārējā siena uzkrāto siltumu atdod pakāpeniski.<ref name="MOI29">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Vienādu podiņu komplektu varēja salikt ap atšķirīgi veidotiem dūmkanāliem, pielāgojoties skursteņa pieslēgumam un pieejamajai vietai.<ref name="MOI3033">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Plāksnes podiņa aizmugurē ir rumpa tā nostiprināšanai mūrējumā.<ref name="OSE76">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm. Māla java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.<ref name="MOI3031">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Rīgas firmas “Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas kā numurētu detaļu komplekti: sienas un stūra podiņi, dzegas un frīzes.<ref name="PB89">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> “Zelm & Boehm” katalogā vienam modelim pieejami neglazēti, slīpēti un balti glazēti apdares varianti.<ref name="ZB1213">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}</ref> Cenas neietvēra iepakojumu, durtiņas, aizbīdņus, pārējo metāla aprīkojumu un mūrēšanas darbu, kam uzņēmums sagatavoja atsevišķu tāmi.<ref name="ZBTERMS">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}</ref> == Terminoloģija == Vārds ''podiņš'' apzīmē arī keramikas izstrādājumu krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.<ref name="TEZ">{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arheoloģijā ar jēdzienu ''krāsns keramika'' apzīmē visas no apdedzināta māla darinātās krāsns sastāvdaļas.<ref name="OSE73">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> {| class="wikitable" ! Termins !! Nozīme |- | Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.<ref name="OSE73" /> |- | Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.<ref name="OSE75">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.<ref name="OSE75" /> |- | Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.<ref name="OSE7576">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.<ref name="OSE76" /> |- | Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.<ref name="OSE76" /> |} Vienkāršas dobo podiņu krāsnis Latvijas piļu kalpotāju telpās izmantoja arī pēc plāksnes podiņu izplatīšanās, vēl 17. un 18. gadsimtā.<ref name="OSE75" /> == Vēsture Eiropā == Agrīnas krāšņu formas ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefiem rotāti podiņi; viduslaiku beigās krāšņu ārējais veidols jau līdzinājās vēlākām podiņu krāsnīm.<ref name="MOI14" /> Malkas patēriņa samazināšanai Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un akmeņiem siltuma uzkrāšanai virs kurtuves.<ref name="MOI15">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Zviedrijas valsts padomes uzdevumā Karls Johans Kronštets kopā ar Fabiānu Kazimiru Vrēdi 1767. gadā izstrādāja krāsns konstrukciju ar pagarinātiem dūmkanāliem. Tajos dūmgāzes plūda arī lejup, sasildot mūrējumu, pirms nonāca skurstenī. Publikācijā parādīti vairāki krāšņu varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.<ref name="MOI1516">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Viņu rasējumi un krāšņu modeļi saglabājušies Stokholmas Tehniskā muzeja kolekcijā.<ref name="TM">{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}</ref> 1775. gadā iznāca plašāks Kronšteta izdevums par kurināmā taupīšanu. Jaunā krāšņu konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].<ref name="MOI1617">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izmantotām līdzīgām dūmkanālu sistēmām.<ref name="MOI19">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> == Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā == === Viduslaiki un agrie jaunie laiki === Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[Gotika|gotikas]] krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī. Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.<ref name="OSE7475">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā no 1974. līdz 2008. gadam savākti vairāk nekā 24 000 krāsns podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Tie atrasti pārvietotos gruvešos, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr atbilst krāsns izgatavošanas laikam.<ref name="OSE73" /> Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Vairumu podiņu klāj zaļa svina glazūra; sastopama arī dzeltena glazūra un daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas pārsvarā ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums var pārsniegt 30 centimetrus.<ref name="OSE74" /> Vēlās gotikas podiņi ir no sarkanā māla. To rotājumi norāda uz vācu zemju amatniecības paraugiem, tomēr pašus podiņus varēja izgatavot uz vietas, izmantojot ievestas matrices. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; daļai zem zaļās glazūras uzklāta balta angoba.<ref name="OSE7476">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Renesanse|Renesanses]] krāsns keramika Cēsīs datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Tajā dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegoriskiem tēliem, augu ornamentiem, kolonnām un arkām. Atsevišķu reljefu paraugi bijuši laikabiedru grafikas darbi. Uz podiņiem identificēts [[Mārtiņš Luters|Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.<ref name="OSE7679">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE rotātie podiņi datējami ar viņa valdīšanas laiku no 1535. līdz 1549. gadam. Ose tos kopā ar Lutera un protestantisko valdnieku portretiem interpretē kā iespējamu “reformācijas krāšņu” sastāvdaļas. Krāšņu pilnais izskats rekonstruēts hipotētiski.<ref name="OSE8081">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Manierisms|Manierisma]] laikā portretu vietā biežāk lietoja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaronus un atkārtojošos paklāja rakstus. Cēsu 17. gadsimta atradumiem zināmas analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agrā [[Baroks|baroka]] podiņu ir maz. Ose pieļauj, ka daļa no tiem pilsdrupās nonāca ar tuvāku jaunu ēku gruvešiem laikā, kad viduslaiku pils korpusi jau bija pamesti.<ref name="OSE8283">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> === 18. gadsimts === [[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā.]] Rundāles pils muzeja kolekcijā glabājas 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Kolekcija veidojusies arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijās, vācot atsevišķus podiņus un veselus komplektus. Nepilnie komplekti ekspozīcijā parādīti arī kā krāšņu fragmenti.<ref name="RUND_C" /> Visu 18. gadsimtu Latvijā izmantoja melni glazētas krāsnis. To pildiņi un reljefie ierāmējumi varēja atbilst barokam, [[Rokoko|rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicismam]]. Vienāds reljefs sastopams melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznojumam lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Muzeja kolekcijā pārstāvēti gan vienkārši amatnieciski gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.<ref name="RUND_C" /> [[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis no liela izmēra, ar kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem, kā arī [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.<ref name="RUND_C" /> Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam ar kobaltu apgleznotus podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava|Jelgavas]] meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā darināja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.<ref name="RUND_R">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> === Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā === [[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.]] Firmas “Zelm & Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, vēsture sākās ar Johana Kristofa Celma uzņēmumu. 1929. gada saimnieciskā pārskatā ģipšakmens ieguves sākums datēts ar 1858. gadu, krīta ražotnes izveide ar 1863. gadu, bet krāsns podiņu fabrikas sākums ar 1875. gadu. <ref name="RR1929">“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Pati firma savā vēlākajā katalogā norādīja dibināšanas gadu 1859.<ref name="PB2">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu turpināja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Avoti atšķirīgi datē nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešanu: 1929. gada pārskatā dots 1890. gads.<ref name="RR1929" /> Savukārt Bēma 1926. gada nekrologā norādīts 1892. gads.<ref name="RR1926">N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Arī Silvija Grosa uzņēmuma nosaukuma maiņu datē ar 1892. gadu un krāsainās majolikas podiņu ražošanas sākumu saista ar 19. gadsimta pēdējo desmitgadi.<ref name="GR8687">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–87}}</ref> Podiņu izgatavošanai fabrikā izmantoja Salaspils pelēko un zaļo devona mālu.<ref name="BANGA106107">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=106–107|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> 1909. gada Rīgas adrešu grāmatā atsevišķi norādīta firmas noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70. Īpašnieku sarakstā ir Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.<ref name="AB1909">{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].</ref> 1903. gadā uzņēmumā iesaistījās doktors Pauls Bēms. No 1910. gada uzņēmums darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.<ref name="RR1929" /> Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā “Zelm & Boehm” rādīja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus. Vienam kamīnam metu izstrādāja Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavotās [[Jaunmoku pils]] krāsns 130 podiņi apgleznoti ar 50 Rīgas un Jūrmalas skatiem, par paraugiem izmantojot atklātnes.<ref name="GR8687" /><ref name="BANGA110">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Otrs nozīmīgs ražotājs bija Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki. Uzņēmums ražoja krāsns un kamīnu podiņus dažādos stilos, arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus.<ref name="GR8889">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}</ref> Ausekļa kamīns bija iekļauts 1901. gada izstādes ēdamistabā, kuras iekārtojumu veidoja Krišjānis Pasilis.<ref name="GR384385">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}</ref> “Zelm & Boehm” piegādāja krāsnis Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.<ref name="GR182183">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}</ref> Hibnera nama [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58 krāsnis Grosa attiecina uz šo fabriku, salīdzinot tās ar 1901. gada izstādes kataloga attēliem.<ref name="GR390391">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}</ref> Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 inventarizācijā fiksētas 38 piecu veidu krāsnis. Vēlāk vienā pirmā stāva telpā iemūrēta arī polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns. Pārējās ēkā saglabātās krāsnis bija veidotas vēsturiskajos stilos.<ref name="GR404405">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}</ref> Rīgas ražojumi nonāca arī [[Lietuva|Lietuvā]]. “Zelm & Boehm” produkciju reklamēja un izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas to piedāvāja 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti arī ar Rīgas ražotāja nosaukumu marķēti podiņi.<ref name="VDA">{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}</ref> Somijas krāsnis Rīgā piedāvāja arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]]: 1909. gadā viņš reklamēja [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,<ref name="JB09AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}</ref> bet 1912. gadā — akciju sabiedrības “Abo–St. Petersburg” ražojumus.<ref name="JB12AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}</ref> 1914. gada 7. martā [[Turku]] uzņēmums laikrakstā “Rigasche Rundschau” paziņoja par Rīgas filiāles atvēršanu Schwimmstrasse 17. Tā piedāvāja Somijas emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un to piederumus.<ref name="RR1914">“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> === Starpkaru periods === Pēc Vitas Bangas sniegtajām ziņām, 1914. gadā fabrikas ražošanas iekārtas evakuēja uz Krieviju un tās netika atdotas. Ražošanu atjaunoja 1920. gados.<ref name="BANGA110" /> 1934. gada jubilejas ziņa uzņēmuma 75. gadskārtu saistīja ar 4. janvāri un kā īpašnieku nosauca doktoru Paulu Bēmu, bet kā prokūristu Eduardu Donatu.<ref name="RR1934">“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Grosa norāda, ka, mazinoties pieprasījumam pēc krāsainās majolikas, uzņēmums bija pievērsies balti glazētu podiņu krāsnīm un šo ražošanu turpināja starpkaru laikā.<ref name="GR8889" /> Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu valodas katalogu datē ar 1938. gadu. Pašā titullapā izdošanas gads nav iespiests. Tajā norādīta firmas adrese Aspāzijas bulvārī 11 un fabrikas kantoris Krišjāņa Barona ielā 88. Piedāvājumā bija krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis.<ref name="PB2" /> Katalogā piedāvāts arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.<ref name="PB10">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> == Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti == Rīgas jūgendstila interjeros podiņu krāsnis veidoja daļu no telpas dekoratīvā kopiespaida; tās parasti novietoja pie sienas vai telpas stūrī.<ref name="BANGA105">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=105|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Podiņu apdarē izmantoja baltas, brūnas, zaļas un bāli rozā glazūras, kā arī ziloņkaula toni un lustras glazūru ar metālisku spīdumu.<ref name="BANGA110111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110–111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Vita Banga fabrikas “Zelm & Boehm” polihromo majolikas podiņu krāšņu ražošanu datē ar 1892.–1914. gadu. Krāsns dekoratīvo noformējumu varēja pielāgot pasūtītāja rocībai: rotājumu izvietoja gar korpusa malām, augšdaļā vai pamatnē, bet centrā varēja ievietot lielāku dekoratīvu podiņu. Jūgendstila rotājumā izmantoja ūdensaugus un sieviešu tēlus ar vijīgām matu līnijām, kā arī tauriņu un putnu motīvus.<ref name="BANGA111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, bet izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.<ref name="JB09ROOM">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}</ref> Pēc Kampenhauzena projekta darināts kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].<ref name="GR8687" /> Helsinku Andstén fabrikas 1903. gada katalogā piecpadsmit modeļi piedēvēti arhitektu [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] birojam, bet viens — Evai un Luisam Sparrem.<ref name="AND1903">{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].</ref> <gallery mode="packed" heights="220" caption="Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās"> Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]]. Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]]. Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]]. Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā. </gallery> == Saglabāšana un restaurācija == Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā atradās trīs podiņu krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena tās blakustelpā.<ref name="RUND_R" /> Trīs pils krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši dažādos muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem. No atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunots arī pirmā stāva krāsns tips.<ref name="RUND_R" /> Somijas Muzeju pārvaldes restaurācijas metodikā paredzēts krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Krāsni izjauc no augšas uz leju, saglabājot ziņas par detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.<ref name="KK8">{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krāsns]] * Kamīns * [[Rundāles pils]] == Atsauces == <references /> == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019. * Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp. * Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0. kr2otxa8qqz6sh6rm1z7bcd1w1m43jb 4536851 4536818 2026-10-16T20:18:10Z Egilus 27634 /* Starpkaru periods */ 4536851 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]] '''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce, kuras ārējo sienu veido apdedzināta māla podiņi. Tās [[Keramika|keramikas]] daļas var būt glazētas vai neglazētas, līdzenas, reljefas vai apgleznotas. Arheoloģijā krāsns keramika ietver gan sienu un stūru podiņus, gan dzegas, frīzes, vainagojumu un citus dekoratīvus elementus.<ref name="OSE7376">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Siltumu uzkrājošas podiņu krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Pa tiem plūstošās dūmgāzes sasilda mūrējumu, kas pakāpeniski atdod siltumu telpai arī pēc uguns nodzišanas.<ref name="MOI14">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> [[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos, par ko liecina piļu izrakumos iegūtā keramika.<ref name="OSE74">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Muižu krāšņu komplekti un atsevišķi podiņi pārstāvēti [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzeja]] kolekcijā.<ref name="RUND_C">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā krāsns podiņus rūpnieciski ražoja, tostarp fabrikās “Zelm & Boehm” un Friča Ausekļa uzņēmumā.<ref name="GR8689">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}</ref> == Uzbūve un darbības princips == Dūmkanāli pagarina dūmgāzu ceļu pirms to nonākšanas [[Skurstenis|skurstenī]], sasildot krāsns mūrējumu. Ķieģeļu kodols un keramikas ārējā siena uzkrāto siltumu atdod pakāpeniski.<ref name="MOI29">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Vienādu podiņu komplektu varēja salikt ap atšķirīgi veidotiem dūmkanāliem, pielāgojoties skursteņa pieslēgumam un pieejamajai vietai.<ref name="MOI3033">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Plāksnes podiņa aizmugurē ir rumpa tā nostiprināšanai mūrējumā.<ref name="OSE76">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm. Māla java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.<ref name="MOI3031">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Rīgas firmas “Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas kā numurētu detaļu komplekti: sienas un stūra podiņi, dzegas un frīzes.<ref name="PB89">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> “Zelm & Boehm” katalogā vienam modelim pieejami neglazēti, slīpēti un balti glazēti apdares varianti.<ref name="ZB1213">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}</ref> Cenas neietvēra iepakojumu, durtiņas, aizbīdņus, pārējo metāla aprīkojumu un mūrēšanas darbu, kam uzņēmums sagatavoja atsevišķu tāmi.<ref name="ZBTERMS">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}</ref> == Terminoloģija == Vārds ''podiņš'' apzīmē arī keramikas izstrādājumu krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.<ref name="TEZ">{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arheoloģijā ar jēdzienu ''krāsns keramika'' apzīmē visas no apdedzināta māla darinātās krāsns sastāvdaļas.<ref name="OSE73">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> {| class="wikitable" ! Termins !! Nozīme |- | Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.<ref name="OSE73" /> |- | Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.<ref name="OSE75">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.<ref name="OSE75" /> |- | Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.<ref name="OSE7576">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.<ref name="OSE76" /> |- | Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.<ref name="OSE76" /> |} Vienkāršas dobo podiņu krāsnis Latvijas piļu kalpotāju telpās izmantoja arī pēc plāksnes podiņu izplatīšanās, vēl 17. un 18. gadsimtā.<ref name="OSE75" /> == Vēsture Eiropā == Agrīnas krāšņu formas ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefiem rotāti podiņi; viduslaiku beigās krāšņu ārējais veidols jau līdzinājās vēlākām podiņu krāsnīm.<ref name="MOI14" /> Malkas patēriņa samazināšanai Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un akmeņiem siltuma uzkrāšanai virs kurtuves.<ref name="MOI15">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Zviedrijas valsts padomes uzdevumā Karls Johans Kronštets kopā ar Fabiānu Kazimiru Vrēdi 1767. gadā izstrādāja krāsns konstrukciju ar pagarinātiem dūmkanāliem. Tajos dūmgāzes plūda arī lejup, sasildot mūrējumu, pirms nonāca skurstenī. Publikācijā parādīti vairāki krāšņu varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.<ref name="MOI1516">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Viņu rasējumi un krāšņu modeļi saglabājušies Stokholmas Tehniskā muzeja kolekcijā.<ref name="TM">{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}</ref> 1775. gadā iznāca plašāks Kronšteta izdevums par kurināmā taupīšanu. Jaunā krāšņu konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].<ref name="MOI1617">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izmantotām līdzīgām dūmkanālu sistēmām.<ref name="MOI19">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> == Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā == === Viduslaiki un agrie jaunie laiki === Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[Gotika|gotikas]] krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī. Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.<ref name="OSE7475">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā no 1974. līdz 2008. gadam savākti vairāk nekā 24 000 krāsns podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Tie atrasti pārvietotos gruvešos, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr atbilst krāsns izgatavošanas laikam.<ref name="OSE73" /> Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Vairumu podiņu klāj zaļa svina glazūra; sastopama arī dzeltena glazūra un daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas pārsvarā ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums var pārsniegt 30 centimetrus.<ref name="OSE74" /> Vēlās gotikas podiņi ir no sarkanā māla. To rotājumi norāda uz vācu zemju amatniecības paraugiem, tomēr pašus podiņus varēja izgatavot uz vietas, izmantojot ievestas matrices. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; daļai zem zaļās glazūras uzklāta balta angoba.<ref name="OSE7476">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Renesanse|Renesanses]] krāsns keramika Cēsīs datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Tajā dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegoriskiem tēliem, augu ornamentiem, kolonnām un arkām. Atsevišķu reljefu paraugi bijuši laikabiedru grafikas darbi. Uz podiņiem identificēts [[Mārtiņš Luters|Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.<ref name="OSE7679">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE rotātie podiņi datējami ar viņa valdīšanas laiku no 1535. līdz 1549. gadam. Ose tos kopā ar Lutera un protestantisko valdnieku portretiem interpretē kā iespējamu “reformācijas krāšņu” sastāvdaļas. Krāšņu pilnais izskats rekonstruēts hipotētiski.<ref name="OSE8081">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Manierisms|Manierisma]] laikā portretu vietā biežāk lietoja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaronus un atkārtojošos paklāja rakstus. Cēsu 17. gadsimta atradumiem zināmas analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agrā [[Baroks|baroka]] podiņu ir maz. Ose pieļauj, ka daļa no tiem pilsdrupās nonāca ar tuvāku jaunu ēku gruvešiem laikā, kad viduslaiku pils korpusi jau bija pamesti.<ref name="OSE8283">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> === 18. gadsimts === [[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā.]] Rundāles pils muzeja kolekcijā glabājas 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Kolekcija veidojusies arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijās, vācot atsevišķus podiņus un veselus komplektus. Nepilnie komplekti ekspozīcijā parādīti arī kā krāšņu fragmenti.<ref name="RUND_C" /> Visu 18. gadsimtu Latvijā izmantoja melni glazētas krāsnis. To pildiņi un reljefie ierāmējumi varēja atbilst barokam, [[Rokoko|rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicismam]]. Vienāds reljefs sastopams melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznojumam lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Muzeja kolekcijā pārstāvēti gan vienkārši amatnieciski gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.<ref name="RUND_C" /> [[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis no liela izmēra, ar kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem, kā arī [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.<ref name="RUND_C" /> Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam ar kobaltu apgleznotus podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava|Jelgavas]] meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā darināja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.<ref name="RUND_R">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> === Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā === [[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.]] Firmas “Zelm & Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, vēsture sākās ar Johana Kristofa Celma uzņēmumu. 1929. gada saimnieciskā pārskatā ģipšakmens ieguves sākums datēts ar 1858. gadu, krīta ražotnes izveide ar 1863. gadu, bet krāsns podiņu fabrikas sākums ar 1875. gadu. <ref name="RR1929">“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Pati firma savā vēlākajā katalogā norādīja dibināšanas gadu 1859.<ref name="PB2">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu turpināja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Avoti atšķirīgi datē nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešanu: 1929. gada pārskatā dots 1890. gads.<ref name="RR1929" /> Savukārt Bēma 1926. gada nekrologā norādīts 1892. gads.<ref name="RR1926">N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Arī Silvija Grosa uzņēmuma nosaukuma maiņu datē ar 1892. gadu un krāsainās majolikas podiņu ražošanas sākumu saista ar 19. gadsimta pēdējo desmitgadi.<ref name="GR8687">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–87}}</ref> Podiņu izgatavošanai fabrikā izmantoja Salaspils pelēko un zaļo devona mālu.<ref name="BANGA106107">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=106–107|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> 1909. gada Rīgas adrešu grāmatā atsevišķi norādīta firmas noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70. Īpašnieku sarakstā ir Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.<ref name="AB1909">{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].</ref> 1903. gadā uzņēmumā iesaistījās doktors Pauls Bēms. No 1910. gada uzņēmums darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.<ref name="RR1929" /> Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā “Zelm & Boehm” rādīja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus. Vienam kamīnam metu izstrādāja Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavotās [[Jaunmoku pils]] krāsns 130 podiņi apgleznoti ar 50 Rīgas un Jūrmalas skatiem, par paraugiem izmantojot atklātnes.<ref name="GR8687" /><ref name="BANGA110">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Otrs nozīmīgs ražotājs bija Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki. Uzņēmums ražoja krāsns un kamīnu podiņus dažādos stilos, arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus.<ref name="GR8889">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}</ref> Ausekļa kamīns bija iekļauts 1901. gada izstādes ēdamistabā, kuras iekārtojumu veidoja Krišjānis Pasilis.<ref name="GR384385">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}</ref> “Zelm & Boehm” piegādāja krāsnis Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.<ref name="GR182183">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}</ref> Hibnera nama [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58 krāsnis Grosa attiecina uz šo fabriku, salīdzinot tās ar 1901. gada izstādes kataloga attēliem.<ref name="GR390391">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}</ref> Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 inventarizācijā fiksētas 38 piecu veidu krāsnis. Vēlāk vienā pirmā stāva telpā iemūrēta arī polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns. Pārējās ēkā saglabātās krāsnis bija veidotas vēsturiskajos stilos.<ref name="GR404405">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}</ref> Rīgas ražojumi nonāca arī [[Lietuva|Lietuvā]]. “Zelm & Boehm” produkciju reklamēja un izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas to piedāvāja 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti arī ar Rīgas ražotāja nosaukumu marķēti podiņi.<ref name="VDA">{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}</ref> Somijas krāsnis Rīgā piedāvāja arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]]: 1909. gadā viņš reklamēja [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,<ref name="JB09AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}</ref> bet 1912. gadā — akciju sabiedrības “Abo–St. Petersburg” ražojumus.<ref name="JB12AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}</ref> 1914. gada 7. martā [[Turku]] uzņēmums laikrakstā “Rigasche Rundschau” paziņoja par Rīgas filiāles atvēršanu Schwimmstrasse 17. Tā piedāvāja Somijas emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un to piederumus.<ref name="RR1914">“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> === Starpkaru periods === Pēc Vitas Bangas rakstītā, 1914. gadā fabrikas ražošanas iekārtas evakuēja uz Krieviju un tās netika atdotas. Ražošanu atjaunoja 1920. gados.<ref name="BANGA110" /> 1934. gada jubilejas ziņa uzņēmuma 75. gadskārtu saistīja ar 4. janvāri un kā īpašnieku nosauca doktoru Paulu Bēmu, bet kā prokūristu Eduardu Donatu.<ref name="RR1934">“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Grosa norāda, ka, mazinoties pieprasījumam pēc krāsainās majolikas, uzņēmums bija pievērsies balti glazētu podiņu krāsnīm un šo ražošanu turpināja starpkaru laikā.<ref name="GR8889" /> Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu valodas katalogu datē ar 1938. gadu. Pašā titullapā izdošanas gads nav iespiests. Tajā norādīta firmas adrese Aspāzijas bulvārī 11 un fabrikas kantoris Krišjāņa Barona ielā 88. Piedāvājumā bija krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis.<ref name="PB2" /> Katalogā piedāvāts arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.<ref name="PB10">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> == Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti == Rīgas jūgendstila interjeros podiņu krāsnis veidoja daļu no telpas dekoratīvā kopiespaida; tās parasti novietoja pie sienas vai telpas stūrī.<ref name="BANGA105">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=105|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Podiņu apdarē izmantoja baltas, brūnas, zaļas un bāli rozā glazūras, kā arī ziloņkaula toni un lustras glazūru ar metālisku spīdumu.<ref name="BANGA110111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110–111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Vita Banga fabrikas “Zelm & Boehm” polihromo majolikas podiņu krāšņu ražošanu datē ar 1892.–1914. gadu. Krāsns dekoratīvo noformējumu varēja pielāgot pasūtītāja rocībai: rotājumu izvietoja gar korpusa malām, augšdaļā vai pamatnē, bet centrā varēja ievietot lielāku dekoratīvu podiņu. Jūgendstila rotājumā izmantoja ūdensaugus un sieviešu tēlus ar vijīgām matu līnijām, kā arī tauriņu un putnu motīvus.<ref name="BANGA111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, bet izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.<ref name="JB09ROOM">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}</ref> Pēc Kampenhauzena projekta darināts kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].<ref name="GR8687" /> Helsinku Andstén fabrikas 1903. gada katalogā piecpadsmit modeļi piedēvēti arhitektu [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] birojam, bet viens — Evai un Luisam Sparrem.<ref name="AND1903">{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].</ref> <gallery mode="packed" heights="220" caption="Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās"> Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]]. Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]]. Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]]. Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā. </gallery> == Saglabāšana un restaurācija == Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā atradās trīs podiņu krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena tās blakustelpā.<ref name="RUND_R" /> Trīs pils krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši dažādos muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem. No atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunots arī pirmā stāva krāsns tips.<ref name="RUND_R" /> Somijas Muzeju pārvaldes restaurācijas metodikā paredzēts krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Krāsni izjauc no augšas uz leju, saglabājot ziņas par detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.<ref name="KK8">{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krāsns]] * Kamīns * [[Rundāles pils]] == Atsauces == <references /> == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019. * Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp. * Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0. oh7jgomshiaocehtz8dq3tfv8kvyumk 4536927 4536851 2026-10-17T06:19:32Z Kaiservalds 149642 4536927 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]] '''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce ar apdedzināta māla podiņu ārējo sienu. Podiņi var būt glazēti vai neglazēti, līdzeni, reljefi vai apgleznoti.<ref name="OSE7376">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Krāsns mūrējums uzkrāj siltumu un pakāpeniski atdod to telpai arī pēc uguns nodzišanas.<ref name="MOI14">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> [[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos.<ref name="OSE74">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Muižu krāsnis un atsevišķi podiņi glabājas [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzejā]].<ref name="RUND_C">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tās rūpnieciski ražoja “Zelm & Boehm” un Friča Ausekļa fabrika.<ref name="GR8689">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}</ref> == Uzbūve un darbības princips == Krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Tie pagarina dūmgāzu ceļu līdz [[Skurstenis|skurstenim]], ļaujot tām sasildīt ķieģeļu kodolu un keramikas ārējo sienu.<ref name="MOI29">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Vienu podiņu komplektu varēja izmantot krāsnīm ar atšķirīgu dūmkanālu izkārtojumu, pielāgojoties telpai un skursteņa pieslēgumam.<ref name="MOI3033">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Plāksnes podiņus mūrējumā nostiprina ar to aizmugures valnīti — rumpu.<ref name="OSE76">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm; java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.<ref name="MOI3031">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> “Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas numurētu detaļu komplektos — ar sienas un stūra podiņiem, dzegām un frīzēm.<ref name="PB89">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> “Zelm & Boehm” vienam modelim piedāvāja neglazētu, slīpētu vai balti glazētu apdari.<ref name="ZB1213">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}</ref> Iepakojumu, metāla aprīkojumu un mūrēšanu cenā neiekļāva; tiem sagatavoja atsevišķu tāmi.<ref name="ZBTERMS">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}</ref> == Terminoloģija == ''Podiņš'' ir keramikas izstrādājums krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.<ref name="TEZ">{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arheoloģijā visu krāsns māla detaļu kopumu sauc par ''krāsns keramiku''.<ref name="OSE73">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> {| class="wikitable" ! Termins !! Nozīme |- | Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.<ref name="OSE73" /> |- | Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.<ref name="OSE75">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.<ref name="OSE75" /> |- | Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.<ref name="OSE7576">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.<ref name="OSE76" /> |- | Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.<ref name="OSE76" /> |} Latvijas piļu kalpotāju telpās dobo podiņu krāsnis lietoja vēl 17. un 18. gadsimtā, līdzās jaunākajām plāksnes podiņu krāsnīm.<ref name="OSE75" /> == Vēsture Eiropā == Krāsnis ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefi podiņi, un viduslaiku beigās krāsnis ieguva vēlākajām podiņu krāsnīm līdzīgu veidolu.<ref name="MOI14" /> Lai samazinātu malkas patēriņu, Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un siltumu uzkrājošiem akmeņiem virs kurtuves.<ref name="MOI15">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> 1767. gadā Karls Johans Kronštets un Fabiāns Kazimirs Vrēde pēc Zviedrijas valsts padomes pasūtījuma izstrādāja krāsnis ar pagarinātiem dūmkanāliem. Dūmgāzes tajos plūda arī lejup, sasildot mūrējumu pirms nonākšanas skurstenī. Publikācijā attēloti vairāki varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.<ref name="MOI1516">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Rasējumi un modeļi glabājas Stokholmas Tehniskajā muzejā.<ref name="TM">{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}</ref> 1775. gadā Kronštets izdeva plašāku darbu par kurināmā taupīšanu. Jaunā konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].<ref name="MOI1617">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar līdzīgām dūmkanālu sistēmām [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref name="MOI19">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> == Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā == === Viduslaiki un agrie jaunie laiki === Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[Gotika|gotikas]] krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī; Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.<ref name="OSE7475">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā (1974–2008) savākti vairāk nekā 24 000 podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Atradumi nāk no pārvietotiem gruvešiem, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr norāda uz krāsns izgatavošanas laiku.<ref name="OSE73" /> Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Pārsvarā lietota zaļa svina glazūra, retāk dzeltena glazūra vai daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas parasti ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums mēdz pārsniegt 30 centimetrus.<ref name="OSE74" /> Vēlās gotikas podiņus darināja no sarkanā māla. Rotājumā izmantoti vācu amatniecības paraugi, taču podiņus varēja ražot uz vietas ar ievestām matricēm. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; dažiem zem zaļās glazūras klāta balta angoba.<ref name="OSE7476">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Cēsu [[Renesanse|renesanses]] krāsns keramika datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegorijām, augu ornamentiem, kolonnām un arkām; daži reljefi darināti pēc laikabiedru grafikām. Attēloto vidū ir [[Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.<ref name="OSE7679">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņi ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE datējami ar viņa valdīšanas laiku (1535–1549). Ose tos un protestantisko personu portretus saista ar iespējamām “reformācijas krāsnīm”, kuru izskata rekonstrukcijas ir hipotētiskas.<ref name="OSE8081">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Manierisms|Manierismā]] portretus biežāk aizstāja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaroni un paklāja raksti. Cēsu 17. gadsimta atradumiem ir analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agro [[Baroks|baroku]] pārstāv maz podiņu; Ose pieļauj, ka daļa pilsdrupās nonākusi ar apkārtējo jaunāko ēku gruvešiem pēc viduslaiku pils pamešanas.<ref name="OSE8283">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> === 18. gadsimts === [[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā.]] Rundāles pils muzeja kolekcijā ir 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Ekspedīcijās savākti gan atsevišķi podiņi, gan veseli komplekti; nepilnos komplektus eksponē arī kā krāšņu fragmentus.<ref name="RUND_C" /> Visu 18. gadsimtu Latvijā lietoja melni glazētas krāsnis ar baroka, [[Rokoko|rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicisma]] pildiņiem un reljefiem ierāmējumiem. Vienu reljefu izmantoja melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznošanai lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Rundāles muzeja kolekcijā ir gan vienkārši amatnieku gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.<ref name="RUND_C" /> [[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis ar lieliem, kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem un [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.<ref name="RUND_C" /> Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam kobalta apgleznojuma podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava|Jelgavas]] meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā izgatavoja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.<ref name="RUND_R">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> === Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā === [[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.]] “Zelm & Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, izveidojās no Johana Kristofa Celma uzņēmuma. 1929. gada pārskats ģipšakmens ieguves sākumu datē ar 1858., krīta ražotni — ar 1863., bet krāsns podiņu fabriku — ar 1875. gadu.<ref name="RR1929">“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Firma par dibināšanas gadu uzskatīja 1859. gadu.<ref name="PB2">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu vadīja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešana 1929. gada pārskatā datēta ar 1890.,<ref name="RR1929" /> bet Bēma nekrologā — ar 1892. gadu.<ref name="RR1926">N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Podiņus ražoja no Salaspils pelēkā un zaļā devona māla.<ref name="BANGA106107">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=106–107|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> 1909. gada adrešu grāmatā norādīta noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70; īpašnieki bija Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.<ref name="AB1909">{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].</ref> Doktors Pauls Bēms uzņēmumā iesaistījās 1903. gadā. No 1910. gada firma darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.<ref name="RR1929" /> 1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē “Zelm & Boehm” demonstrēja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus; viena kamīna mets tapa Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavoja [[Jaunmoku pils]] krāsni: tās 130 podiņus rotā 50 Rīgas un Jūrmalas skati, kas gleznoti pēc atklātnēm.<ref name="GR8687" /><ref name="BANGA110">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā, ražoja krāšņu un kamīnu podiņus arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki.<ref name="GR8889">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}</ref> Tās kamīns bija izstādīts Krišjāņa Pasiļa iekārtotajā ēdamistabā 1901. gada izstādē.<ref name="GR384385">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}</ref> “Zelm & Boehm” krāsnis piegādāja Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.<ref name="GR182183">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}</ref> Salīdzinot ar 1901. gada izstādes katalogu, Grosa šai fabrikai piedēvē arī Hibnera nama krāsnis [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58.<ref name="GR390391">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}</ref> Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 uzskaitītas 38 piecu veidu krāsnis vēsturiskajos stilos. Vienā pirmā stāva telpā vēlāk iemūrēta polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns.<ref name="GR404405">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}</ref> “Zelm & Boehm” ražojumus [[Lietuva|Lietuvā]] izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas tos piedāvāja arī 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti podiņi ar Rīgas ražotāja marķējumu.<ref name="VDA">{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]] Rīgā reklamēja arī Somijas ražojumus: 1909. gadā — [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,<ref name="JB09AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}</ref> 1912. gadā — “Abo–St. Petersburg” produkciju.<ref name="JB12AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}</ref> 1914. gada 7. martā [[Turku]] uzņēmums laikrakstā “Rigasche Rundschau” izziņoja filiāli Schwimmstrasse 17. Tā piedāvāja emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un piederumus.<ref name="RR1914">“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> === Starpkaru periods === Vita Banga norāda, ka 1914. gadā “Zelm & Boehm” iekārtas evakuēja uz Krieviju un neatdeva; ražošanu atjaunoja 1920. gados.<ref name="BANGA110" /> 1934. gada jubilejas ziņā minēta uzņēmuma 75. gadskārta 4. janvārī, īpašnieks doktors Pauls Bēms un prokūrists Eduards Donats.<ref name="RR1934">“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Pēc Grosas rakstītā, sarūkot krāsainās majolikas pieprasījumam, firma pārgāja uz balti glazētu podiņu krāsnīm, ko ražoja arī starpkaru laikā.<ref name="GR8889" /> Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu katalogu datē ar 1938. gadu. Firmas adrese bija Aspāzijas bulvārī 11, fabrikas kantoris — Krišjāņa Barona ielā 88. Katalogā piedāvāti krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis,<ref name="PB2" /> kā arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.<ref name="PB10">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> == Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti == Rīgas jūgendstila interjeros krāsnis iekļāvās telpas dekoratīvajā kompozīcijā.<ref name="BANGA105">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=105|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Podiņus glazēja baltus, brūnus, zaļus, bāli rozā un ziloņkaula tonī; lustras glazūra piešķīra metālisku spīdumu.<ref name="BANGA110111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110–111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Vita Banga “Zelm & Boehm” polihromās majolikas krāšņu ražošanu datē ar 1892.–1914. gadu. Rotājuma apjomu pielāgoja pasūtītāja rocībai: to izvietoja korpusa malās, augšdaļā vai pamatnē, centrā ievietojot lielāku dekoratīvu podiņu. Jūgendstila rotājumā izmantoja sieviešu tēlus ar vijīgām matu līnijām, kā arī ūdensaugu, tauriņu un putnu motīvus.<ref name="BANGA111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.<ref name="JB09ROOM">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}</ref> Kampenhauzena projektētā kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].<ref name="GR8687" /> Helsinku Andstén fabrikas 1903. gada katalogā 15 modeļi piedēvēti [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] arhitektu birojam, viens — Evai un Luisam Sparrem.<ref name="AND1903">{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].</ref> <gallery mode="packed" heights="220" caption="Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās"> Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]]. Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]]. Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]]. Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā. </gallery> == Saglabāšana un restaurācija == Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā bija saglabājušās trīs krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena blakustelpā.<ref name="RUND_R" /> Vēl trīs krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem; no atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunoja arī pirmā stāva krāsns tipu.<ref name="RUND_R" /> Somijas Muzeju pārvaldes metodika paredz krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Izjaukšanu sāk no augšas, fiksējot detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.<ref name="KK8">{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krāsns]] * Kamīns * [[Rundāles pils]] == Atsauces == <references /> == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019. * Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp. * Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0. 7npu11x0jhdkhhz1a57v594ct7kslxm 4536983 4536927 2026-10-17T07:51:28Z Kaiservalds 149642 Precizēts Åbo Kakelfabriks Aktiebolag (Turun kaakelitehdas) 4536983 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]] '''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce ar apdedzināta māla podiņu ārējo sienu. Podiņi var būt glazēti vai neglazēti, līdzeni, reljefi vai apgleznoti.<ref name="OSE7376">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Krāsns mūrējums uzkrāj siltumu un pakāpeniski atdod to telpai arī pēc uguns nodzišanas.<ref name="MOI14">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> [[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos.<ref name="OSE74">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Muižu krāsnis un atsevišķi podiņi glabājas [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzejā]].<ref name="RUND_C">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tās rūpnieciski ražoja “Zelm & Boehm” un Friča Ausekļa fabrika.<ref name="GR8689">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}</ref> == Uzbūve un darbības princips == Krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Tie pagarina dūmgāzu ceļu līdz [[Skurstenis|skurstenim]], ļaujot tām sasildīt ķieģeļu kodolu un keramikas ārējo sienu.<ref name="MOI29">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Vienu podiņu komplektu varēja izmantot krāsnīm ar atšķirīgu dūmkanālu izkārtojumu, pielāgojoties telpai un skursteņa pieslēgumam.<ref name="MOI3033">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Plāksnes podiņus mūrējumā nostiprina ar to aizmugures valnīti — rumpu.<ref name="OSE76">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm; java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.<ref name="MOI3031">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> “Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas numurētu detaļu komplektos — ar sienas un stūra podiņiem, dzegām un frīzēm.<ref name="PB89">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> “Zelm & Boehm” vienam modelim piedāvāja neglazētu, slīpētu vai balti glazētu apdari.<ref name="ZB1213">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}</ref> Iepakojumu, metāla aprīkojumu un mūrēšanu cenā neiekļāva; tiem sagatavoja atsevišķu tāmi.<ref name="ZBTERMS">{{Grāmatas atsauce|author=Zelm & Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm & Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}</ref> == Terminoloģija == ''Podiņš'' ir keramikas izstrādājums krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.<ref name="TEZ">{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arheoloģijā visu krāsns māla detaļu kopumu sauc par ''krāsns keramiku''.<ref name="OSE73">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> {| class="wikitable" ! Termins !! Nozīme |- | Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.<ref name="OSE73" /> |- | Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.<ref name="OSE75">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.<ref name="OSE75" /> |- | Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.<ref name="OSE7576">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> |- | Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.<ref name="OSE76" /> |- | Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.<ref name="OSE76" /> |} Latvijas piļu kalpotāju telpās dobo podiņu krāsnis lietoja vēl 17. un 18. gadsimtā, līdzās jaunākajām plāksnes podiņu krāsnīm.<ref name="OSE75" /> == Vēsture Eiropā == Krāsnis ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefi podiņi, un viduslaiku beigās krāsnis ieguva vēlākajām podiņu krāsnīm līdzīgu veidolu.<ref name="MOI14" /> Lai samazinātu malkas patēriņu, Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un siltumu uzkrājošiem akmeņiem virs kurtuves.<ref name="MOI15">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> 1767. gadā Karls Johans Kronštets un Fabiāns Kazimirs Vrēde pēc Zviedrijas valsts padomes pasūtījuma izstrādāja krāsnis ar pagarinātiem dūmkanāliem. Dūmgāzes tajos plūda arī lejup, sasildot mūrējumu pirms nonākšanas skurstenī. Publikācijā attēloti vairāki varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.<ref name="MOI1516">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Rasējumi un modeļi glabājas Stokholmas Tehniskajā muzejā.<ref name="TM">{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}</ref> 1775. gadā Kronštets izdeva plašāku darbu par kurināmā taupīšanu. Jaunā konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].<ref name="MOI1617">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar līdzīgām dūmkanālu sistēmām [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref name="MOI19">{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}</ref> == Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā == === Viduslaiki un agrie jaunie laiki === Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[Gotika|gotikas]] krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī; Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.<ref name="OSE7475">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā (1974–2008) savākti vairāk nekā 24 000 podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Atradumi nāk no pārvietotiem gruvešiem, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr norāda uz krāsns izgatavošanas laiku.<ref name="OSE73" /> Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Pārsvarā lietota zaļa svina glazūra, retāk dzeltena glazūra vai daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas parasti ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums mēdz pārsniegt 30 centimetrus.<ref name="OSE74" /> Vēlās gotikas podiņus darināja no sarkanā māla. Rotājumā izmantoti vācu amatniecības paraugi, taču podiņus varēja ražot uz vietas ar ievestām matricēm. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; dažiem zem zaļās glazūras klāta balta angoba.<ref name="OSE7476">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Cēsu [[Renesanse|renesanses]] krāsns keramika datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegorijām, augu ornamentiem, kolonnām un arkām; daži reljefi darināti pēc laikabiedru grafikām. Attēloto vidū ir [[Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.<ref name="OSE7679">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> Podiņi ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE datējami ar viņa valdīšanas laiku (1535–1549). Ose tos un protestantisko personu portretus saista ar iespējamām “reformācijas krāsnīm”, kuru izskata rekonstrukcijas ir hipotētiskas.<ref name="OSE8081">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> [[Manierisms|Manierismā]] portretus biežāk aizstāja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaroni un paklāja raksti. Cēsu 17. gadsimta atradumiem ir analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agro [[Baroks|baroku]] pārstāv maz podiņu; Ose pieļauj, ka daļa pilsdrupās nonākusi ar apkārtējo jaunāko ēku gruvešiem pēc viduslaiku pils pamešanas.<ref name="OSE8283">{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].</ref> === 18. gadsimts === [[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā.]] Rundāles pils muzeja kolekcijā ir 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Ekspedīcijās savākti gan atsevišķi podiņi, gan veseli komplekti; nepilnos komplektus eksponē arī kā krāšņu fragmentus.<ref name="RUND_C" /> Visu 18. gadsimtu Latvijā lietoja melni glazētas krāsnis ar baroka, [[Rokoko|rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicisma]] pildiņiem un reljefiem ierāmējumiem. Vienu reljefu izmantoja melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznošanai lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Rundāles muzeja kolekcijā ir gan vienkārši amatnieku gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.<ref name="RUND_C" /> [[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis ar lieliem, kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem un [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.<ref name="RUND_C" /> Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam kobalta apgleznojuma podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava|Jelgavas]] meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā izgatavoja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.<ref name="RUND_R">{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}</ref> === Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā === [[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.]] “Zelm & Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, izveidojās no Johana Kristofa Celma uzņēmuma. 1929. gada pārskats ģipšakmens ieguves sākumu datē ar 1858., krīta ražotni — ar 1863., bet krāsns podiņu fabriku — ar 1875. gadu.<ref name="RR1929">“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Firma par dibināšanas gadu uzskatīja 1859. gadu.<ref name="PB2">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu vadīja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešana 1929. gada pārskatā datēta ar 1890.,<ref name="RR1929" /> bet Bēma nekrologā — ar 1892. gadu.<ref name="RR1926">N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Podiņus ražoja no Salaspils pelēkā un zaļā devona māla.<ref name="BANGA106107">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=106–107|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> 1909. gada adrešu grāmatā norādīta noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70; īpašnieki bija Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.<ref name="AB1909">{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].</ref> Doktors Pauls Bēms uzņēmumā iesaistījās 1903. gadā. No 1910. gada firma darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.<ref name="RR1929" /> 1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē “Zelm & Boehm” demonstrēja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus; viena kamīna mets tapa Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavoja [[Jaunmoku pils]] krāsni: tās 130 podiņus rotā 50 Rīgas un Jūrmalas skati, kas gleznoti pēc atklātnēm.<ref name="GR8687" /><ref name="BANGA110">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā, ražoja krāšņu un kamīnu podiņus arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki.<ref name="GR8889">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}</ref> Tās kamīns bija izstādīts Krišjāņa Pasiļa iekārtotajā ēdamistabā 1901. gada izstādē.<ref name="GR384385">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}</ref> “Zelm & Boehm” krāsnis piegādāja Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.<ref name="GR182183">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}</ref> Salīdzinot ar 1901. gada izstādes katalogu, Grosa šai fabrikai piedēvē arī Hibnera nama krāsnis [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58.<ref name="GR390391">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}</ref> Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 uzskaitītas 38 piecu veidu krāsnis vēsturiskajos stilos. Vienā pirmā stāva telpā vēlāk iemūrēta polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns.<ref name="GR404405">{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}</ref> “Zelm & Boehm” ražojumus [[Lietuva|Lietuvā]] izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas tos piedāvāja arī 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti podiņi ar Rīgas ražotāja marķējumu.<ref name="VDA">{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}</ref> Arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]] Rīgā reklamēja arī Somijas ražojumus: 1909. gadā — [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,<ref name="JB09AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}</ref> 1912. gadā — [[Turku]] krāšņu fabrikas “Åbo Kakelfabriks Aktiebolag” (somu ''Turun kaakelitehdas'') ražojumus,<ref name="ABONAME">{{Tīmekļa atsauce|title=Turun Kaakelitehdas Osakeyhtiö – Åbo Kakelfabriks Aktiebolag: mainoskilpi|url=https://finna.fi/Record/hkm.HKMS000005%3Akm002o8o|publisher=Helsinku pilsētas muzejs|accessdate=2026-10-17}}</ref> kas reklāmā minēti ar apzīmējumu “Abo–St. Petersburg”.<ref name="JB12AD">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}</ref> Uzņēmuma vēsturē Rīgas filiāles izveide datēta ar 1910. gadu.<ref name="PUKKILAHIST">{{Tīmekļa atsauce|title=Pukkilan historia|url=https://www.laattapiste.fi/artikkelit/pukkila-historia/|publisher=Laattapiste|accessdate=2026-10-17|language=fi}}</ref> 1914. gada 7. marta laikrakstā “Rigasche Rundschau” filiāle reklamēta Peldu ielā 17 (reklāmā — ''Schwimmstrasse 17''). Tā piedāvāja emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un piederumus.<ref name="RR1914">“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> === Starpkaru periods === Vita Banga norāda, ka 1914. gadā “Zelm & Boehm” iekārtas evakuēja uz Krieviju un neatdeva; ražošanu atjaunoja 1920. gados.<ref name="BANGA110" /> 1934. gada jubilejas ziņā minēta uzņēmuma 75. gadskārta 4. janvārī, īpašnieks doktors Pauls Bēms un prokūrists Eduards Donats.<ref name="RR1934">“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&isArticle=true Digitalizēts izdevums].</ref> Pēc Grosas rakstītā, sarūkot krāsainās majolikas pieprasījumam, firma pārgāja uz balti glazētu podiņu krāsnīm, ko ražoja arī starpkaru laikā.<ref name="GR8889" /> Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu katalogu datē ar 1938. gadu. Firmas adrese bija Aspāzijas bulvārī 11, fabrikas kantoris — Krišjāņa Barona ielā 88. Katalogā piedāvāti krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis,<ref name="PB2" /> kā arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.<ref name="PB10">{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].</ref> == Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti == Rīgas jūgendstila interjeros krāsnis iekļāvās telpas dekoratīvajā kompozīcijā.<ref name="BANGA105">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=105|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Podiņus glazēja baltus, brūnus, zaļus, bāli rozā un ziloņkaula tonī; lustras glazūra piešķīra metālisku spīdumu.<ref name="BANGA110111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110–111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Vita Banga “Zelm & Boehm” polihromās majolikas krāšņu ražošanu datē ar 1892.–1914. gadu. Rotājuma apjomu pielāgoja pasūtītāja rocībai: to izvietoja korpusa malās, augšdaļā vai pamatnē, centrā ievietojot lielāku dekoratīvu podiņu. Jūgendstila rotājumā izmantoja sieviešu tēlus ar vijīgām matu līnijām, kā arī ūdensaugu, tauriņu un putnu motīvus.<ref name="BANGA111">{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=111|isbn=978-9934-20-370-1}}</ref> Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.<ref name="JB09ROOM">{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}</ref> Kampenhauzena projektētā kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].<ref name="GR8687" /> Jūgendstila vienota mākslas darba (''Gesamtkunstwerk'') ideāls paredzēja ēkas arhitektūras, interjera un tā detaļu saskaņošanu.<ref name="NEJUGEND">{{Tīmekļa atsauce|author=Inga Karlštrēma|title=jūgendstils, arhitektūrā|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/9011|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2026-10-17}}</ref> Šo pieeju krāšņu projektēšanā ilustrē Somijas piemēri: konkrētām ēkām radītus modeļus vēlāk iekļāva fabriku katalogos, padarot pazīstamu arhitektu projektētās krāsnis pieejamas plašākam pasūtītāju lokam.<ref name="HUUSKO2025">{{Tīmekļa atsauce|author=Anna-Kaisa Huusko|title=From water lilies to dragons: exploring the intricate artistry of Finland’s traditional Jugend tile stoves|url=https://www.kotona.com/articles/jugend-era-tile-stoves|work=Kotona Living|date=2025-11-07|accessdate=2026-10-17|language=en}}</ref> Piemēram, Andstén 1903. gada katalogā bija arī [[Hermanis Gezeliuss|Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Sārinena]] biroja modeļi.<ref name="AND1903">{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].</ref> <gallery mode="packed" heights="220" caption="Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās"> Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]]. Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]]. Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]]. Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā. </gallery> == Saglabāšana un restaurācija == Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā bija saglabājušās trīs krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena blakustelpā.<ref name="RUND_R" /> Vēl trīs krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem; no atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunoja arī pirmā stāva krāsns tipu.<ref name="RUND_R" /> Somijas Muzeju pārvaldes metodika paredz krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Izjaukšanu sāk no augšas, fiksējot detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.<ref name="KK8">{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krāsns]] * Kamīns * [[Rundāles pils]] == Atsauces == <references /> == Literatūra == * Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019. * Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp. * Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0. ibxn39uu4ef679prqsdis5fsmcgge50 0 641728 4536679 2026-10-16T14:55:05Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Āzijas divkrāsainais sikspārnis]] 4536679 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āzijas divkrāsainais sikspārnis]] r5wckm7789ujp76rzv85vo0ouuezitf 0 641729 4536680 2026-10-16T14:55:43Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Āzijas divkrāsainais sikspārnis]] 4536680 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āzijas divkrāsainais sikspārnis]] r5wckm7789ujp76rzv85vo0ouuezitf 0 641730 4536682 2026-10-16T14:56:24Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Āzijas divkrāsainais sikspārnis]] 4536682 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āzijas divkrāsainais sikspārnis]] r5wckm7789ujp76rzv85vo0ouuezitf 0 641731 4536687 2026-10-16T15:45:59Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1377295535|Poisoning]]" 4536687 wikitext text/x-wiki '''Saindēšanās''' ir stāvoklis, kas rodas, kad organismā nonāk [[Toksiskums|toksiskas]] vielas vai [[inde]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medlineplus.gov/poisoning.html|title=Poisoning|website=medlineplus.gov|access-date=2021-10-26}}</ref> Termins "saindēšanās" ir atvasināts no vārda "inde", kas apzīmē jebkuru ķīmisku vielu, kura, nonākot organismā, var kaitēt dzīvam organismam vai to nogalināt. <ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.oxfordreference.com/view/10.1093/acref/9780198529170.001.0001/acref-9780198529170|title=Oxford Dictionary of Biochemistry and Molecular Biology|date=2006-01-01|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-852917-0|edition=2}}</ref> Saindēšanās var izraisīt toksīnu norīšana, ieelpošana, injicēšana vai uzsūkšanās caur ādu. [[Toksikoloģija]] ir tā zinātnes nozare, kas izpēta saindēšanās, tās saistītu simptomu, mehānismu, diagnožu un ārstēšanas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niehs.nih.gov/health/topics/science/toxicology|title=Toxicology|website=National Institute of Environmental Health Sciences|access-date=2022-12-05|language=en}}</ref> == Iedarbības līmeņi == Kad dzīvā organismā nonāk inde, simptomi, kas seko kontaktam, attīstās saistībā ar iedarbības pakāpi. <ref>{{Atsauce|last=Calabrese|first=E.J.|title=Dose–Response Relationship|date=2014|pages=224–226|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-12-386454-3.00991-x|isbn=978-0-12-386455-0}}</ref> === Akūta iedarbība === [[Akūta saindēšanās]] ir dzīva organisma kaitīga saskaršanās ar [[Inde|indi]] vienu vai vairākas reizes īsā laika periodā, un simptomi parādās 14 dienu laikā pēc saskaršanas. <ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://goldbook.iupac.org/|title=The IUPAC Compendium of Chemical Terminology: The Gold Book|date=2019|publisher=International Union of Pure and Applied Chemistry (IUPAC)|edition=4|location=Research Triangle Park, NC}}</ref> === Hroniska iedarbība === [[Hroniska saindēšanās]] ir dzīva organisma vairākreizēju saskari ar indi vai toksīnu ilgstošā laika periodā, savukārt simptomi attīstās pakāpeniski vai pēc ilga laika. <ref>{{Atsauce|last=Elhag|first=Ibtihag Yahya|chapter=Role of AI in ADME/Tox toward formulation optimization and delivery|date=2023|title=A Handbook of Artificial Intelligence in Drug Delivery|pages=301–345|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-323-89925-3.00011-3|isbn=978-0-323-89925-3}}</ref> Hroniska saindēšanās visbiežāk rodas pēc saskares ar [[Bioakumulācija|bioakumulējošām]] indēm, piemēram, [[Dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]], [[Gadolīnijs|gadolīniju]] un [[Svins|svinu]]. <ref>{{Atsauce|last=Chojnacka|first=K.|title=Bioaccumulation|date=2014|pages=456–460|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-12-386454-3.01039-3|last2=Mikulewicz|first2=M.|isbn=978-0-12-386455-0}}</ref> {{Ķīmija-aizmetnis}}{{Zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Toksikoloģija]] [[Kategorija:Indes]] obgljt4r9za463igx8dwwasrxal121g 4536695 4536687 2026-10-16T16:40:59Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 4536695 wikitext text/x-wiki '''Saindēšanās''' ir stāvoklis, kas rodas, kad organismā nonāk [[Toksiskums|toksiskas]] vielas vai [[inde]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medlineplus.gov/poisoning.html|title=Poisoning|website=medlineplus.gov|access-date=2021-10-26}}</ref> Termins "saindēšanās" ir atvasināts no vārda "inde", kas apzīmē jebkuru ķīmisku vielu, kura, nonākot organismā, var kaitēt dzīvam organismam vai to nogalināt. <ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.oxfordreference.com/view/10.1093/acref/9780198529170.001.0001/acref-9780198529170|title=Oxford Dictionary of Biochemistry and Molecular Biology|date=2006-01-01|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-852917-0|edition=2}}</ref> Saindēšanās var izraisīt toksīnu norīšana, ieelpošana, injicēšana vai uzsūkšanās caur ādu. [[Toksikoloģija]] ir tā zinātnes nozare, kas izpēta saindēšanās, tās saistītu simptomu, mehānismu, diagnožu un ārstēšanas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niehs.nih.gov/health/topics/science/toxicology|title=Toxicology|website=National Institute of Environmental Health Sciences|access-date=2022-12-05|language=en}}</ref> == Iedarbības līmeņi == Kad dzīvā organismā nonāk inde, simptomi, kas seko kontaktam, attīstās saistībā ar iedarbības pakāpi. <ref>{{Atsauce|last=Calabrese|first=E.J.|title=Dose–Response Relationship|date=2014|pages=224–226|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-12-386454-3.00991-x|isbn=978-0-12-386455-0}}</ref> === Akūta iedarbība === [[Akūta saindēšanās]] ir dzīva organisma kaitīga saskaršanās ar [[Inde|indi]] vienu vai vairākas reizes īsā laika periodā, un simptomi parādās 14 dienu laikā pēc saskaršanas. <ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://goldbook.iupac.org/|title=The IUPAC Compendium of Chemical Terminology: The Gold Book|date=2019|publisher=International Union of Pure and Applied Chemistry (IUPAC)|edition=4|location=Research Triangle Park, NC}}</ref> === Hroniska iedarbība === [[Hroniska saindēšanās]] ir dzīva organisma vairākreizēju saskari ar indi vai toksīnu ilgstošā laika periodā, savukārt simptomi attīstās pakāpeniski vai pēc ilga laika. <ref>{{Atsauce|last=Elhag|first=Ibtihag Yahya|chapter=Role of AI in ADME/Tox toward formulation optimization and delivery|date=2023|title=A Handbook of Artificial Intelligence in Drug Delivery|pages=301–345|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-323-89925-3.00011-3|isbn=978-0-323-89925-3}}</ref> Hroniska saindēšanās visbiežāk rodas pēc saskares ar [[Bioakumulācija|bioakumulējošām]] indēm, piemēram, [[Dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]], [[Gadolīnijs|gadolīniju]] un [[Svins|svinu]]. <ref>{{Atsauce|last=Chojnacka|first=K.|title=Bioaccumulation|date=2014|pages=456–460|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-12-386454-3.01039-3|last2=Mikulewicz|first2=M.|isbn=978-0-12-386455-0}}</ref> {{Bioķīmija-aizmetnis}}{{Zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Toksikoloģija]] [[Kategorija:Indes]] g7me9m9sgm9qkrfx2knu6t5slnwwxbh 4536859 4536695 2026-10-16T20:31:09Z Egilus 27634 4536859 wikitext text/x-wiki '''Saindēšanās''' ir stāvoklis, kas rodas, kad organismā nonāk [[Toksiskums|indīgas]] vielas vai [[inde]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medlineplus.gov/poisoning.html|title=Poisoning|website=medlineplus.gov|access-date=2021-10-26}}</ref> Termins "saindēšanās" ir atvasināts no vārda "inde", kas apzīmē jebkuru ķīmisku vielu, kura, nonākot organismā, var kaitēt dzīvam organismam vai to nogalināt.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.oxfordreference.com/view/10.1093/acref/9780198529170.001.0001/acref-9780198529170|title=Oxford Dictionary of Biochemistry and Molecular Biology|date=2006-01-01|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-852917-0|edition=2}}</ref> Saindēšanās var izraisīt toksīnu norīšana, ieelpošana, injicēšana vai uzsūkšanās caur ādu. [[Toksikoloģija]] ir tā zinātnes nozare, kas izpēta saindēšanās, tās saistītu simptomu, mehānismu, diagnožu un ārstēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niehs.nih.gov/health/topics/science/toxicology|title=Toxicology|website=National Institute of Environmental Health Sciences|access-date=2022-12-05|language=en}}</ref> == Iedarbības līmeņi == Kad dzīvā organismā nonāk inde, simptomi, kas seko kontaktam, attīstās saistībā ar iedarbības pakāpi.<ref>{{Atsauce|last=Calabrese|first=E.J.|title=Dose–Response Relationship|date=2014|pages=224–226|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-12-386454-3.00991-x|isbn=978-0-12-386455-0}}</ref> === Akūta iedarbība === [[Akūta saindēšanās]] ir dzīva organisma kaitīga saskaršanās ar [[Inde|indi]] vienu vai vairākas reizes īsā laika periodā, un simptomi parādās 14 dienu laikā pēc saskaršanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://goldbook.iupac.org/|title=The IUPAC Compendium of Chemical Terminology: The Gold Book|date=2019|publisher=International Union of Pure and Applied Chemistry (IUPAC)|edition=4|location=Research Triangle Park, NC}}</ref> === Hroniska iedarbība === [[Hroniska saindēšanās]] ir dzīva organisma vairākreizēju saskari ar indi vai toksīnu ilgstošā laika periodā, savukārt simptomi attīstās pakāpeniski vai pēc ilga laika.<ref>{{Atsauce|last=Elhag|first=Ibtihag Yahya|chapter=Role of AI in ADME/Tox toward formulation optimization and delivery|date=2023|title=A Handbook of Artificial Intelligence in Drug Delivery|pages=301–345|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-323-89925-3.00011-3|isbn=978-0-323-89925-3}}</ref> Hroniska saindēšanās visbiežāk rodas pēc saskares ar [[Bioakumulācija|bioakumulējošām]] indēm, piemēram, [[Dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]], [[Gadolīnijs|gadolīniju]] un [[Svins|svinu]].<ref>{{Atsauce|last=Chojnacka|first=K.|title=Bioaccumulation|date=2014|pages=456–460|publisher=Elsevier|doi=10.1016/b978-0-12-386454-3.01039-3|last2=Mikulewicz|first2=M.|isbn=978-0-12-386455-0}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bioķīmija-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Toksikoloģija]] [[Kategorija:Indes]] a4uozlcjfzpnhx7to5c92pvzune73fx 0 641732 4536691 2026-10-16T15:53:22Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Sīksikspārņi]] 4536691 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sīksikspārņi]] 9qsfhordsu71747uj11lvs8a5b202il 3 641733 4536697 2026-10-16T17:14:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536697 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Hoodoodle}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 20.14 (EEST) qro15uwyguy4k0ycgnoj7gru62bhcll 0 641734 4536699 2026-10-16T17:24:52Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Turānas līdzenums]] 4536699 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turānas līdzenums]] 656jcip260ocb7po747puaps2x38po8 0 641735 4536701 2026-10-16T17:36:40Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536701 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Cnephaeus serotinus ([[von Schreber]], 1774) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | suga = Cnephaeus serotinus | suga_lv = Platspārnu sikspārnis | sinonīmi = ''Eptesicus serotinus''<ref name="iun"/> | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārnis''' (''Cnephaeus serotinus'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.<ref name="iun">[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]</ref><ref>[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus serotinus|Platspārnu sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi]] kejimm3etn5ajh83hupngjil062vdzm 4536822 4536701 2026-10-16T19:32:54Z Ingii 8177 izplatība 4536822 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Cnephaeus serotinus ([[von Schreber]], 1774) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | suga = Cnephaeus serotinus | suga_lv = Platspārnu sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Eptesicus serotinusMap.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | sinonīmi = ''Eptesicus serotinus''<ref name="iun"/> | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārnis''' (''Cnephaeus serotinus'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.<ref name="iun">[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]</ref><ref>[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus serotinus|Platspārnu sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi]] azhng02ipqwetmkoln9x2ghr3es1k1l 4536827 4536822 2026-10-16T19:40:28Z Ingii 8177 papildināts 4536827 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Cnephaeus serotinus ([[von Schreber]], 1774) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | suga = Cnephaeus serotinus | suga_lv = Platspārnu sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Eptesicus serotinusMap.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | sinonīmi = *''Eptesicus serotinus''<ref name="iun"/> *''Vespertilio serotinus'' | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārnis''' (''Cnephaeus serotinus'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.<ref name="iun">[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]</ref><ref>[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus serotinus|Platspārnu sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi]] m5mesj9369m55ya8dl5htzoglvqiw9j 4536933 4536827 2026-10-17T06:39:57Z Ingii 8177 kategorijas maiņa 4536933 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Cnephaeus serotinus ([[von Schreber]], 1774) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | suga = Cnephaeus serotinus | suga_lv = Platspārnu sikspārnis | izplatība = [[Attēls:Eptesicus serotinusMap.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | sinonīmi = *''Eptesicus serotinus''<ref name="iun"/> *''Vespertilio serotinus'' | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārnis''' (''Cnephaeus serotinus'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.<ref name="iun">[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]</ref><ref>[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus serotinus|Platspārnu sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi]] r9xrkp1m6kvdp5b9rmcsuz6pt9znfd1 0 641736 4536711 2026-10-16T17:48:25Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Platspārnu sikspārnis]] 4536711 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Platspārnu sikspārnis]] p9mf9wp4kcv8qi2nlyfgcts01lu4ree 0 641737 4536714 2026-10-16T17:49:09Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Platspārnu sikspārnis]] 4536714 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Platspārnu sikspārnis]] p9mf9wp4kcv8qi2nlyfgcts01lu4ree 0 641738 4536718 2026-10-16T17:49:57Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Brūnie sikspārņi]] 4536718 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūnie sikspārņi]] oxfpx59q9414c5cd2wi4q0t4vm66k48 4536931 4536718 2026-10-17T06:36:28Z Ingii 8177 Pāradresācija nomainīta no [[Brūnie sikspārņi]] uz [[Platspārnu sikspārņi]] 4536931 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Platspārnu sikspārņi]] o972wm1b6zr1uvc81izuqdxemsfahte 0 641739 4536721 2026-10-16T17:50:43Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Brūnie sikspārņi]] 4536721 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūnie sikspārņi]] oxfpx59q9414c5cd2wi4q0t4vm66k48 4536930 4536721 2026-10-17T06:25:44Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536930 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = [[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Cnephaeus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārņi''' (''Cnephaeus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno divas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> Pārējās 25 sugas izdalītas divās jaunās ģintīs: '''platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') ar 15 sugām un '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') ar 10 sugām.<ref name="Research"/> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu]] (''Eptesicus'') apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == '''Platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 306ffizj2g58fk0pds8w5j8icg3gu8e 4536932 4536930 2026-10-17T06:38:15Z Ingii 8177 redakcija 4536932 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = [[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Cnephaeus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārņi''' (''Cnephaeus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 15 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu]] (''Eptesicus'') apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == '''Platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] siikikiejq07clm085x8om8z9mn2w6d 4536951 4536932 2026-10-17T07:07:36Z Ingii 8177 /* Ārējās saites */ 4536951 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = [[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Cnephaeus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārņi''' (''Cnephaeus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 15 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu]] (''Eptesicus'') apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == '''Platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Platspārnu sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 2d9h5yyn0n9n4554llyr8gf7x629o1d 4536968 4536951 2026-10-17T07:29:48Z Ingii 8177 papildināts 4536968 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = [[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Cnephaeus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārņi''' (''Cnephaeus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 15 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu ģints]] (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti (platspārnu sikspārņi ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti]] (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu]] (''Eptesicus'') apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == '''Platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Platspārnu sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] b08hwf3bodae9e2vr466f2804uqvzgy 4536978 4536968 2026-10-17T07:41:12Z Ingii 8177 /* Ārējās saites */ papildināts 4536978 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = [[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Cnephaeus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Platspārnu sikspārņi''' (''Cnephaeus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 15 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu ģints]] (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti (platspārnu sikspārņi ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi|Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti]] (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas platspārnu sikspārņu ģints (kādreizējā [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu]] (''Eptesicus'') apakšģints) sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == '''Platspārnu sikspārņu ģints''' (''Cnephaeus'') *[[Anatolijas sikspārnis]] (''Cnephaeus anatolicus'') *[[Austrumu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyomus'') *[[Biezausu sikspārnis]] (''Cnephaeus pachyotis'') *[[Bota sikspārnis]] (''Cnephaeus bottae'') *[[Dienvidu sikspārnis]] (''Cnephaeus isabellinus'') *[[Garastes mājas sikspārnis]] (''Cnephaeus hottentotus'') *[[Gobi lielais brūnais sikspārnis]] (''Cnephaeus gobiensis'') *[[Japānas īsastes sikspārnis]] (''Cnephaeus japonensis'') *[[Kobajaši sikspārnis]] (''Cnephaeus kobayashii'') *[[Lagosas sikspārnis]] (''Cnephaeus platyops'') *[[Ogņeva sikspārnis]] (''Cnephaeus ognevi'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Ragainais sikspārnis]] (''Cnephaeus floweri'') *[[Tumšais sikspārnis]] (''Cnephaeus tatei'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssonii'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Platspārnu sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://batnames.org/genera/Cnephaeus Bats of the world: Cnephaeus Bats] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] i8ykgneslenf7h71os2nthbyw18zpom 0 641740 4536757 2026-10-16T18:16:59Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536757 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Cnephaeus nilssoni ([[Keyserling et Blasius]], 1839) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | suga = Cnephaeus nilssoni | suga_lv = Ziemeļu sikspārnis | sinonīmi = ''Eptesicus nilssoni''<ref name="iun"/> | kategorijas = nē }} '''Ziemeļu sikspārnis''' (''Cnephaeus nilssoni'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.<ref name="iun">[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]</ref><ref>[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus nilssonii|Ziemeļu sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brūnie sikspārņi]] 1bosx5havzi1m6ybxkyjynh4sympl7f 4536934 4536757 2026-10-17T06:40:52Z Ingii 8177 kategorijas maiņa 4536934 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Eptesicus nilssoni.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Cnephaeus nilssoni ([[Keyserling et Blasius]], 1839) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Cnephaeus | ģints_lv = Platspārnu sikspārņi | suga = Cnephaeus nilssoni | suga_lv = Ziemeļu sikspārnis | sinonīmi = ''Eptesicus nilssoni''<ref name="iun"/> | kategorijas = nē }} '''Ziemeļu sikspārnis''' (''Cnephaeus nilssoni'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.<ref name="iun">[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]</ref><ref>[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus nilssonii|Ziemeļu sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platspārnu sikspārņi]] fo4rbtkllq1kdzvll3l47as26t2h93m 0 641741 4536758 2026-10-16T18:17:50Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Ziemeļu sikspārnis]] 4536758 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ziemeļu sikspārnis]] n4vqdtirevcj0ozzo91mm5juybgs1vp 0 641742 4536760 2026-10-16T18:18:31Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Ziemeļu sikspārnis]] 4536760 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ziemeļu sikspārnis]] n4vqdtirevcj0ozzo91mm5juybgs1vp 0 641743 4536772 2026-10-16T18:46:57Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par skujkoku sugu 4536772 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Abies alba | attēls = Abies alba P26.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Pinophyta | nodalījums_lv = Kailsēkļi | klase = Pinopsida | klase_lv = Skujkoku klase | rinda = Pinales | rinda_lv = Priežu rinda | dzimta = Pinaceae | dzimta_lv = Priežu dzimta | ģints = Abies | ģints_lv = Baltegles | apakšģints = Abies ''sect.'' Abies | apakšģints_lv = Baltegles | suga = A. alba | suga_lv = Eiropas baltegle | sinonīmi = | izplatība = [[Attēls:Abies alba range.svg|280px]] | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Eiropas baltegle''' (''Abies alba'') ir [[priežu dzimta]]s (''Pinaceae'') [[skujkoku klase|skujkoks]] un viena no nozīmīgākajām [[baltegles|baltegļu]] sugām Eiropā. Tās dabiskais izplatības areāls aptver galvenokārt [[Centrāleiropa]]s, [[Dienvideiropa]]s un [[Dienvidaustrumeiropa]]s kalnu rajonus, kur tā aug gan tīraudzēs, gan jauktos mežos kopā ar citām koku sugām. Labvēlīgos apstākļos Eiropas baltegle var pārsniegt 60 m augstumu un sasniegt vairākus simtus gadu lielu vecumu. Tā ir viena no ekonomiski un ekoloģiski nozīmīgākajām Eiropas skujkoku sugām. Tās [[koksne]] tiek izmantota būvniecībā, galdniecībā, celulozes un papīra ražošanā, savukārt dabiskajos mežos baltegle ir nozīmīga mežaudžu struktūras, bioloģiskās daudzveidības un kalnu ekosistēmu stabilitātes sastāvdaļa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Priežu dzimta]] gfrojr9g7m7fz4wzeys42qywf8djgih 4536776 4536772 2026-10-16T18:49:23Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Priežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Baltegles]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536776 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Abies alba | attēls = Abies alba P26.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Pinophyta | nodalījums_lv = Kailsēkļi | klase = Pinopsida | klase_lv = Skujkoku klase | rinda = Pinales | rinda_lv = Priežu rinda | dzimta = Pinaceae | dzimta_lv = Priežu dzimta | ģints = Abies | ģints_lv = Baltegles | apakšģints = Abies ''sect.'' Abies | apakšģints_lv = Baltegles | suga = A. alba | suga_lv = Eiropas baltegle | sinonīmi = | izplatība = [[Attēls:Abies alba range.svg|280px]] | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Eiropas baltegle''' (''Abies alba'') ir [[priežu dzimta]]s (''Pinaceae'') [[skujkoku klase|skujkoks]] un viena no nozīmīgākajām [[baltegles|baltegļu]] sugām Eiropā. Tās dabiskais izplatības areāls aptver galvenokārt [[Centrāleiropa]]s, [[Dienvideiropa]]s un [[Dienvidaustrumeiropa]]s kalnu rajonus, kur tā aug gan tīraudzēs, gan jauktos mežos kopā ar citām koku sugām. Labvēlīgos apstākļos Eiropas baltegle var pārsniegt 60 m augstumu un sasniegt vairākus simtus gadu lielu vecumu. Tā ir viena no ekonomiski un ekoloģiski nozīmīgākajām Eiropas skujkoku sugām. Tās [[koksne]] tiek izmantota būvniecībā, galdniecībā, celulozes un papīra ražošanā, savukārt dabiskajos mežos baltegle ir nozīmīga mežaudžu struktūras, bioloģiskās daudzveidības un kalnu ekosistēmu stabilitātes sastāvdaļa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltegles]] 09pr1uix6qqru4c2i3tv350aq5c6i5y 0 641744 4536778 2026-10-16T18:50:35Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Eiropas baltegle]] 4536778 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eiropas baltegle]] d8bt2t227k88qvdtanq7h88v74bsqvt 14 641745 4536782 2026-10-16T18:52:14Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Priežu dzimta]] 4536782 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Priežu dzimta]] hfm2477yje55giyd22obd42p5pl2pxt 0 641746 4536819 2026-10-16T19:26:30Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Brūnie sikspārņi]] 4536819 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūnie sikspārņi]] oxfpx59q9414c5cd2wi4q0t4vm66k48 4536942 4536819 2026-10-17T06:57:11Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536942 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Diminutive Serotine imported from iNaturalist photo 119586151 on 27 January 2022.jpg | att_nosaukums = [[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Neoeptesicus (Cláudio et al., 2023) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Neoeptesicus | ģints_lv = Jaunās pasaules brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Jaunās pasaules brūnie sikspārņi''' (''Neoeptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 10 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Sistemātika == '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunās pasaules brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 2xfdornm8p7r8zml85jasp7cxfyf88d 4536953 4536942 2026-10-17T07:08:11Z Ingii 8177 /* Ārējās saites */ 4536953 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Diminutive Serotine imported from iNaturalist photo 119586151 on 27 January 2022.jpg | att_nosaukums = [[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Neoeptesicus (Cláudio et al., 2023) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Neoeptesicus | ģints_lv = Jaunās pasaules brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Jaunās pasaules brūnie sikspārņi''' (''Neoeptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 10 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == == Sistemātika == '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunās pasaules brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] q31sj1rbdvuclv2j8ewhy4wbnrt0jqe 4536966 4536953 2026-10-17T07:26:43Z Ingii 8177 papildināts 4536966 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Diminutive Serotine imported from iNaturalist photo 119586151 on 27 January 2022.jpg | att_nosaukums = [[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Neoeptesicus (Cláudio et al., 2023) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Neoeptesicus | ģints_lv = Jaunās pasaules brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Jaunās pasaules brūnie sikspārņi''' (''Neoeptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 10 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas [[brūnie sikspārņi|brūno skispārņu ģints]] (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Sistemātika == '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunās pasaules brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] lhjv71qk7qzsxjrnos5sfejzmqwrsbb 4536969 4536966 2026-10-17T07:30:26Z Ingii 8177 /* Sitemātikas izmaiņas */ 4536969 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Diminutive Serotine imported from iNaturalist photo 119586151 on 27 January 2022.jpg | att_nosaukums = [[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Neoeptesicus (Cláudio et al., 2023) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Neoeptesicus | ģints_lv = Jaunās pasaules brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Jaunās pasaules brūnie sikspārņi''' (''Neoeptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 10 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu ģints]] (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Sistemātika == '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunās pasaules brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] r4gn5spmfq3ma55ch49c32hewtsxdl4 4536975 4536969 2026-10-17T07:37:07Z Ingii 8177 /* Ārējās saites */ papildināts 4536975 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Diminutive Serotine imported from iNaturalist photo 119586151 on 27 January 2022.jpg | att_nosaukums = [[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Neoeptesicus (Cláudio et al., 2023) | cilts = Eptesicini | cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts | ģints = Neoeptesicus | ģints_lv = Jaunās pasaules brūnie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Jaunās pasaules brūnie sikspārņi''' (''Neoeptesicus'') ir viena no [[brūno sikspārņu cilts]] (''Eptesicini'') ģintīm,<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180007#null "Eptesicus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> kas saskaņā ar mūdienu sistemātiku apvieno 10 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref name="Research">Cláudio, Vinícius C.; Novaes, Roberto L.M.; Gardner, Alfred L.; Nogueira, Marcelo R.; Wilson, Don E.; Maldonado, Jesús E.; Oliveira, João A.; Moratelli, Ricardo (2023). [https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus "Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus".] Zoologia (Curitiba). 40. doi:10.1590/S1984-4689.v40.e22029.</ref> == Sitemātikas izmaiņas == Saskaņā ar mūsdienu [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, iezīmīgām fizisko īpašību un [[eholokācija]]s rakstura atšķirībām, 2023. gadā tika veiktas [[brūnie sikspārņi|brūno sikspārņu ģints]] (''Eptesicus'') izmaiņas, sadalot ģinti trīs daļās. Pētījuma autori no brūno sikspārņu ģints izdalīja Vecās pasaules sugu apakšģinti ([[platspārnu sikspārņi]] ''Cnephaeus'') kā jaunu ģinti ar 15 [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām un izveidoja jaunu ģinti — Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģinti (''Neoeptesicus''), kas apvieno [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] 10 sikspārņu sugas.<ref name="Research"/> == Sistemātika == '''Jaunās pasaules brūno sikspārņu ģints''' (''Neoeptesicus'') *[[Argentīnas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus furinalis'') *[[Brazīlijas brūnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus brasiliensis'') *[[Brazīlijas mazais sikspārnis]] (''Neoeptesicus diminutus'') *[[Čiriki sikspārnis]] (''Neoeptesicus chiriquinus'') *[[Langera sikspārnis]] (''Neoeptesicus langeri'') *[[Mazais melnais sikspārnis]] (''Neoeptesicus andinus'') *[[Nekaitīgais sikspārnis]] (''Neoeptesicus innoxius'') *[[Oriniko sikspārnis]] (''Neoeptesicus orinocensis'') *[[Tadeja sikspārnis]] (''Neoeptesicus taddeii'') *[[Ulapes sikspārnis]] (''Neoeptesicus ulapesensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} *[https://link.springer.com/rwe/10.1007/978-3-031-34798-6_468-1 Langer’s Serotine Neoeptesicus langeri (Acosta, Poma-Urey, Ossa-López, Rivera-Páez & Ramírez-Chaves, 2021)] (''angliski'') *[https://www.researchgate.net/publication/395597106_Acoustic_characterization_of_the_threatened_bat_Neoeptesicus_innoxius_Chiroptera_Vespertilionidae_and_two_sympatric_species_in_western_Ecuador Acoustic characterization of the threatened bat Neoeptesicus innoxius (Chiroptera: Vespertilionidae) and two sympatric species in western Ecuador] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunās pasaules brūnie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] depdjs6d6lpsoh0lwq8ouzf000rtmjg 0 641747 4536820 2026-10-16T19:27:06Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Brūnie sikspārņi]] 4536820 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūnie sikspārņi]] oxfpx59q9414c5cd2wi4q0t4vm66k48 4536973 4536820 2026-10-17T07:34:41Z Ingii 8177 Pāradresācija nomainīta no [[Brūnie sikspārņi]] uz [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi]] 4536973 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jaunās pasaules brūnie sikspārņi]] n58qt96yhmopq42kgu679hj5ff8fqz9 0 641748 4536828 2026-10-16T19:40:58Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Platspārnu sikspārnis]] 4536828 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Platspārnu sikspārnis]] p9mf9wp4kcv8qi2nlyfgcts01lu4ree 0 641749 4536848 2026-10-16T20:12:28Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[HK Mogo]] uz [[HK Mogo/RSU]] 4536848 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[HK Mogo/RSU]] db9kskqsxwbkqyoypjs3q6kcimmhj78 1 641750 4536850 2026-10-16T20:12:29Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Diskusija:HK Mogo]] uz [[Diskusija:HK Mogo/RSU]] 4536850 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:HK Mogo/RSU]] syhmpz96hwtdk85b45j1nyeug5g3g4i 0 641751 4536867 2026-10-16T22:03:35Z Roalds 53370 jauna lapa 4536867 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Viesītes Mūzikas un mākslas skola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 2008 |vieta = [[Brīvības iela (Viesīte)|Brīvības iela 12]], [[Viesīte]], {{LAT}} |tips = Mākslas skola |direktors = Inga Bartkeviča |skolotāji = 18 <ref>https://viesitesmms.lv/?page_id=113</ref> |skoleni = |mlapa = [https://viesitesmms.lv/ viesitesmms.lv] }} '''Viesītes mūzikas un mākslas skola''' ir profesionālās [[mūzika]]s un [[māksla]]s ievirzes jeb [[interešu izglītība]]s iestāde [[Viesīte|Viesītē]], kas atrodas [[Brīvības iela (Viesīte)|Brīvības ielā 12]]. Mācības notiek gan Viesītē, gan vairākās programmu īstenošanas vietās [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Skola piedāvā profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā un mākslā, kā arī nodrošina interešu izglītību Viesītē pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. == Vēsture == [[1988]]. gadā dibināta [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola|Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas]] filiāle Viesitē, kurā varēja apgūt mūzikas teoriju un klavierspēli skolotājas Natālijas Šimanauskas vadībā.<ref>https://www.muzikas-skola.lv/lv/ip-vokala-muzika</ref> Patstāvīga mūzikas un mākslas [[skola]] dibināta [[2008]]. gada 24. aprīlī, apvienojot [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola|Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas]] un [[Jēkabpils Mākslas skola|Jēkabpils Mākslas skolas]] filiāles. Skola iekārtota 1910. gadā iesvētītajā Eķengrāves (vēlāk Viesītes) Krājaizdevu sabiedrības namā, kur vēlāk atradās arī Viesītes kultūras nams. Līdz ar to skolai ir plaša aktu zāle ar skatuvi, kurā notiek gan skolas pasākumi, gan reizēm arī pilsētas kultūras pasākumi. == Direktori == * Dita Ārgule (2008–2012) * Inga Bartkeviča (2012–pašlaik) == Izglītības programmas == * Vokālā mūzika. Kora klase [[Viesīte|Viesītē]], [[Nereta|Neretā]] * Taustiņinstrumentu spēle. Klavierspēle [[Viesīte|Viesītē]], [[Birži|Biržos]], [[Ērberģe|Ērberģē]] * Vizuāli plastiskā māksla [[Viesīte|Viesītē]], [[Birži|Biržos]] == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == * Modernās mūzikas studijas instrumentālā grupa * Modernās mūzikas studijas vokālā grupa * Deju kolektīvs "Danceri" * Mākslas pulciņš "Otiņas" * Viesītes 36. mazpulks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://viesitesmms.lv/ Skolas mājaslapa] viesitesmms.lv {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Mākslas skolas Latvijā]] 6wplf64koo774te4w9vtv6lqtb66yug 4536868 4536867 2026-10-16T22:09:39Z Egilus 27634 4536868 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Viesītes Mūzikas un mākslas skola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 2008 |vieta = [[Brīvības iela (Viesīte)|Brīvības iela 12]], [[Viesīte]], {{LAT}} |tips = Mākslas skola |direktors = Inga Bartkeviča |skolotāji = 18 <ref>https://viesitesmms.lv/?page_id=113</ref> |skoleni = |mlapa = [https://viesitesmms.lv/ viesitesmms.lv] }} '''Viesītes mūzikas un mākslas skola''' ir profesionālās [[mūzika]]s un [[māksla]]s ievirzes jeb [[interešu izglītība]]s iestāde [[Viesīte|Viesītē]], kas atrodas [[Brīvības iela (Viesīte)|Brīvības ielā 12]]. Mācības notiek gan Viesītē, gan vairākās programmu īstenošanas vietās [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Skola piedāvā profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā un mākslā, kā arī nodrošina interešu izglītību Viesītē pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. == Vēsture == [[1988]]. gadā dibināta [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola|Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas]] filiāle Viesitē, kurā varēja apgūt mūzikas teoriju un klavierspēli skolotājas Natālijas Šimanauskas vadībā.<ref>https://www.muzikas-skola.lv/lv/ip-vokala-muzika</ref> Patstāvīga mūzikas un mākslas [[skola]] dibināta [[2008]]. gada 24. aprīlī, apvienojot [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola|Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas]] un [[Jēkabpils Mākslas skola|Jēkabpils Mākslas skolas]] filiāles. Skola iekārtota 1910. gadā iesvētītajā Eķengrāves (vēlāk Viesītes) Krājaizdevu sabiedrības namā, kur vēlāk atradās arī Viesītes kultūras nams. Līdz ar to skolai ir plaša aktu zāle ar skatuvi, kurā notiek gan skolas pasākumi, gan reizēm arī pilsētas kultūras pasākumi. == Direktori == * Dita Ārgule (2008–2012) * Inga Bartkeviča (2012–pašlaik) == Izglītības programmas == * Vokālā mūzika. Kora klase [[Viesīte|Viesītē]], [[Nereta|Neretā]] * Taustiņinstrumentu spēle. Klavierspēle [[Viesīte|Viesītē]], [[Birži (Salas pagasts)|Biržos]], [[Ērberģe|Ērberģē]] * Vizuāli plastiskā māksla [[Viesīte|Viesītē]], [[Birži (Salas pagasts)|Biržos]] == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == * Modernās mūzikas studijas instrumentālā grupa * Modernās mūzikas studijas vokālā grupa * Deju kolektīvs "Danceri" * Mākslas pulciņš "Otiņas" * Viesītes 36. mazpulks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://viesitesmms.lv/ Skolas mājaslapa] viesitesmms.lv {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Mākslas skolas Latvijā]] acx6drd81t9zddl8cnhfs3gv98tjaod 0 641752 4536881 2026-10-17T04:30:06Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par higiēnas preci 4536881 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Couche culotte Couche-culotte Jetable Diaper Nappy Disposable Windel Einweg Pañal Desechables bébé baby bebé 03.jpg|thumbnail|upright=1.2|Vienreizlietojamās bērnu autiņbiksītes atvērtā veidā. To iekšējo daļu veido šķidrumu uzsūcošs slānis un absorbējošs kodols]] '''Autiņbiksītes''', arī '''autiņi''' vai '''pamperi''', ir uzsūcošs [[higiēna]]s izstrādājums, kas paredzēts [[urīns|urīna]] un [[izkārnījumi|fēču]] uztveršanai un aizturēšanai. Tās visbiežāk izmanto [[zīdainis|zīdaiņu]] un mazu [[bērns|bērnu]] ikdienas aprūpē laikā, kad vēl nav izveidojusies patstāvīga [[urinēšana]]s un vēdera izejas kontrole. Dažādu konstrukciju autiņbiksītes izmanto arī vecākiem bērniem un pieaugušajiem ar [[urīna nesaturēšana|urīna]] vai [[fēču nesaturēšana|fēču nesaturēšanu]], tostarp slimības, invaliditātes, kustību ierobežojumu vai vecuma izraisītu funkcionālu traucējumu gadījumos. Autiņbiksītes izmanto gan mājas apstākļos, gan [[veselības aprūpe]]s un [[sociālais darbs|sociālās aprūpes]] iestādēs. Bērnu aprūpē tās parasti lieto līdz pakāpeniskai pārejai uz [[tualetes lietošanas apmācība|patstāvīgu tualetes lietošanu]], savukārt nesaturēšanas gadījumā tās var būt īslaicīgs vai ilgstošs aprūpes līdzeklis. Autiņbiksītes var būt vienreizlietojamas vai atkārtoti lietojamas. Mūsdienu vienreizlietojamās autiņbiksītēs parasti apvienoti [[celuloze]]s materiāli, [[sintētiskais polimērs|sintētiskie polimēri]] un ļoti absorbējošs kodols, kas uzsūc un aiztur šķidrumu, vienlaikus palīdzot samazināt tā saskari ar ādu. Atkārtoti lietojamās autiņbiksītes parasti izgatavo no mazgājamiem tekstilmateriāliem un izmanto vairākkārt. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Higiēna]] f1c5qzzm6p7z7k1ijw2damfsjm7jnx8 4536884 4536881 2026-10-17T04:35:40Z Treisijs 347 +[[Kategorija:Zīdaiņa vecums]]; ±[[Kategorija:Higiēna]]→[[Kategorija:Personiskās higiēnas produkti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536884 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Couche culotte Couche-culotte Jetable Diaper Nappy Disposable Windel Einweg Pañal Desechables bébé baby bebé 03.jpg|thumbnail|upright=1.2|Vienreizlietojamās bērnu autiņbiksītes atvērtā veidā. To iekšējo daļu veido šķidrumu uzsūcošs slānis un absorbējošs kodols]] '''Autiņbiksītes''', arī '''autiņi''' vai '''pamperi''', ir uzsūcošs [[higiēna]]s izstrādājums, kas paredzēts [[urīns|urīna]] un [[izkārnījumi|fēču]] uztveršanai un aizturēšanai. Tās visbiežāk izmanto [[zīdainis|zīdaiņu]] un mazu [[bērns|bērnu]] ikdienas aprūpē laikā, kad vēl nav izveidojusies patstāvīga [[urinēšana]]s un vēdera izejas kontrole. Dažādu konstrukciju autiņbiksītes izmanto arī vecākiem bērniem un pieaugušajiem ar [[urīna nesaturēšana|urīna]] vai [[fēču nesaturēšana|fēču nesaturēšanu]], tostarp slimības, invaliditātes, kustību ierobežojumu vai vecuma izraisītu funkcionālu traucējumu gadījumos. Autiņbiksītes izmanto gan mājas apstākļos, gan [[veselības aprūpe]]s un [[sociālais darbs|sociālās aprūpes]] iestādēs. Bērnu aprūpē tās parasti lieto līdz pakāpeniskai pārejai uz [[tualetes lietošanas apmācība|patstāvīgu tualetes lietošanu]], savukārt nesaturēšanas gadījumā tās var būt īslaicīgs vai ilgstošs aprūpes līdzeklis. Autiņbiksītes var būt vienreizlietojamas vai atkārtoti lietojamas. Mūsdienu vienreizlietojamās autiņbiksītēs parasti apvienoti [[celuloze]]s materiāli, [[sintētiskais polimērs|sintētiskie polimēri]] un ļoti absorbējošs kodols, kas uzsūc un aiztur šķidrumu, vienlaikus palīdzot samazināt tā saskari ar ādu. Atkārtoti lietojamās autiņbiksītes parasti izgatavo no mazgājamiem tekstilmateriāliem un izmanto vairākkārt. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Personiskās higiēnas produkti]] [[Kategorija:Zīdaiņa vecums]] asaqqu0n4jxaomkp9hsugj56gfcy5mw 0 641753 4536882 2026-10-17T04:30:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Autiņbiksītes]] 4536882 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Autiņbiksītes]] kvrcic5aojllrrufr8iizaowhx2ck78 0 641754 4536883 2026-10-17T04:31:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Autiņbiksītes]] 4536883 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Autiņbiksītes]] kvrcic5aojllrrufr8iizaowhx2ck78 14 641755 4536885 2026-10-17T04:36:31Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Bērnība]] 4536885 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Bērnība]] imny1we1go9azvu23vphkb358pb5vrw 0 641756 4536914 2026-10-17T05:43:04Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Zobens]] 4536914 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zobens]] enh2n4lbxibu6jph07b961low76ysal 0 641757 4536922 2026-10-17T05:54:50Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Anete Berķe]] uz [[Anete Rimkus]]: uzvārda maiņa. 4536922 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anete Rimkus]] op8vyu56cfe134pudnr96pev9jvzehl 14 641758 4536945 2026-10-17T07:00:10Z Ingii 8177 Jauna lapa: [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 4536945 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] ntm0gk8mzhr0kg8cbkma66lsho95aji 14 641759 4536946 2026-10-17T07:00:48Z Ingii 8177 Jauna lapa: [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 4536946 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] ntm0gk8mzhr0kg8cbkma66lsho95aji 0 641760 4536986 2026-10-17T07:58:34Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Eškitau]] 4536986 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eškitau]] 3c7tj9rhdvjvz273cg441ki75ij3vcp 0 641761 4536989 2026-10-17T08:13:33Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Grēdas infokaste |nosaukums = Obščijsirts |attēls = Общий Сырт - panoramio (1).jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Krievijas Eiropas daļa#Kazahstāna | map_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =51|lat_min = 46|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =50|lon_min = 46|lon_sec = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valst... 4536989 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Obščijsirts |attēls = Общий Сырт - panoramio (1).jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Krievijas Eiropas daļa#Kazahstāna | map_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =51|lat_min = 46|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =50|lon_min = 46|lon_sec = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KAZ}}<br/>{{RUS}} |ģeo_apgabals = [[Austrumeiropa]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 500 |platums = |kalns = Medvežijlobs |augstums = 405 |pilsētas = }} '''Obščijsirts''' ({{val|ru|Общий Сырт}}, {{val-kk|Жалпы Сырт}}) ir augstiene [[Eiropa]]s dienvidaustrumu daļā uz [[Krievija]]s un [[Kazahstāna]]s robežas.<ref>{{PZT|525|Obščijsirts}}</ref> Atrodas ziemeļos no [[Piekaspijas zemiene]]s un veido ūdensšķirtni starp [[Volga]]s un [[Urāla]]s upju baseiniem. Stiepjas 500 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā starp [[Boļšojuzeņa|Boļšojuzeņu]] rietumos un [[Salmiša|Salmišu]] austrumos. Augstieni veido smilšakmeņu, māli un kaļķakmeņi. Augstienē sākas vairākas Vogas un Urālas pietekas, kas to saposmo [[sirts|sirtos]] ar kāpļainām nogāzēm. Sastopami kupolveida palikšņi — šihani; attīstīts [[karsts]]. Augstākā virsotne ir Medvežijlobs {{nobr|405 m vjl}} [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]], bet 259 m augstais [[Eškitau]] [[Rietumkazahstānas apgabals|Rietumkazahstānas apgabalā]] ir Kazahstānas [[Eiropa]]s daļas augstākais reljefa punkts. Ainavā dominē [[stepe]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Kazahstānas kalnu grēdas]] ltiag5jqcj3iidawq0sgt0aqwms7klw 4536997 4536989 2026-10-17T08:34:37Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Krievijas kalnu grēdas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536997 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Obščijsirts |attēls = Общий Сырт - panoramio (1).jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Krievijas Eiropas daļa#Kazahstāna | map_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =51|lat_min = 46|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =50|lon_min = 46|lon_sec = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KAZ}}<br/>{{RUS}} |ģeo_apgabals = [[Austrumeiropa]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 500 |platums = |kalns = Medvežijlobs |augstums = 405 |pilsētas = }} '''Obščijsirts''' ({{val|ru|Общий Сырт}}, {{val-kk|Жалпы Сырт}}) ir augstiene [[Eiropa]]s dienvidaustrumu daļā uz [[Krievija]]s un [[Kazahstāna]]s robežas.<ref>{{PZT|525|Obščijsirts}}</ref> Atrodas ziemeļos no [[Piekaspijas zemiene]]s un veido ūdensšķirtni starp [[Volga]]s un [[Urāla]]s upju baseiniem. Stiepjas 500 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā starp [[Boļšojuzeņa|Boļšojuzeņu]] rietumos un [[Salmiša|Salmišu]] austrumos. Augstieni veido smilšakmeņu, māli un kaļķakmeņi. Augstienē sākas vairākas Vogas un Urālas pietekas, kas to saposmo [[sirts|sirtos]] ar kāpļainām nogāzēm. Sastopami kupolveida palikšņi — šihani; attīstīts [[karsts]]. Augstākā virsotne ir Medvežijlobs {{nobr|405 m vjl}} [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]], bet 259 m augstais [[Eškitau]] [[Rietumkazahstānas apgabals|Rietumkazahstānas apgabalā]] ir Kazahstānas [[Eiropa]]s daļas augstākais reljefa punkts. Ainavā dominē [[stepe]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Kazahstānas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Krievijas kalnu grēdas]] avgaf4v9kq6seif1p0r6ulwwadvkwea 4537003 4536997 2026-10-17T08:40:43Z Meistars Joda 781 4537003 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Obščijsirts |attēls = Общий Сырт - panoramio (1).jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Krievijas Eiropas daļa#Kazahstāna | map_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =51|lat_min = 46|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =50|lon_min = 46|lon_sec = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KAZ}}<br/>{{RUS}} |ģeo_apgabals = [[Austrumeiropa]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 500 |platums = |kalns = Medvežijlobs |augstums = 405 |pilsētas = }} '''Obščijsirts''' ({{val|ru|Общий Сырт}}, {{val-kk|Жалпы Сырт}}) ir augstiene [[Eiropa]]s dienvidaustrumu daļā uz [[Krievija]]s un [[Kazahstāna]]s robežas.<ref>{{PZT|525|Obščijsirts}}</ref> Atrodas ziemeļos no [[Piekaspijas zemiene]]s un veido [[Ūdensšķirtne|ūdensšķirtni]] starp [[Volga]]s un [[Urāla]]s upju baseiniem. Stiepjas 500 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā starp [[Boļšojuzeņa|Boļšojuzeņu]] rietumos un [[Salmiša|Salmišu]] austrumos. Augstieni veido [[smilšakmens]], [[māls]] un [[kaļķakmens]]. Augstienē sākas vairākas Volgas un Urālas pietekas, kas to saposmo [[sirts|sirtos]] ar kāpļainām nogāzēm. Sastopami kupolveida palikšņi — šihani; attīstīts [[karsts]]. Augstākā virsotne ir Medvežijlobs {{nobr|405 m vjl}} [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]], bet 259 m augstais [[Eškitau]] [[Rietumkazahstānas apgabals|Rietumkazahstānas apgabalā]] ir Kazahstānas [[Eiropa]]s daļas augstākais reljefa punkts. Ainavā dominē [[stepe]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Kazahstānas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Krievijas kalnu grēdas]] 94ng7irsapt4kz6tleqx7ahfkn8qmu0 0 641762 4536998 2026-10-17T08:36:22Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par apgabalu Kalifornijā 4536998 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sonomas apgabals | native_name = ''Sonoma County'' | settlement_type = Kalifornijas apgabals | image_skyline = Sonomamtnvineyard.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = {{#property:P158}} | capital = [[Santarosa (ASV)|Santarosa]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Map of California highlighting Sonoma County.svg | mapsize = | map_caption = Sonomas apgabala atrašanās vieta Kalifornijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flaga|Kalifornija}} [[Kalifornija]] | established_title = Izveidots | established_date = 1850. gadā | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4580 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1366 | elevation_min_m = 0 | population_footnotes = | population_total = 486444 | population_as_of = 2025. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Klusā okeāna laiks]] | utc_offset = -8 | timezone_DST = [[Klusā okeāna vasaras laiks]] | utc_offset_DST = -7 | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Sonomas apgabals''' ({{val|en|Sonoma County}}) ir viens no [[Kalifornija]]s apgabaliem [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tas atrodas štata ziemeļu daļā, [[Sanfrancisko līča reģions|Sanfrancisko līča reģiona]] ziemeļu pusē, un rietumos robežojas ar [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrasti. Apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Santarosa (ASV)|Santarosa]]. Sonomas apgabals ir viens no pazīstamākajiem [[Kalifornijas vīns|Kalifornijas vīnkopības un vīna ražošanas]] reģioniem. Tā teritorijā atrodas daudzi [[vīna dārzs|vīna dārzi]], vīna darītavas un vairāki Amerikas vīnkopības apgabali (AVA). Apgabalam raksturīga arī gara un mazapdzīvota Klusā okeāna piekraste. [[2020. gada ASV tautas skaitīšana|2020. gada tautas skaitīšanā]] Sonomas apgabalā dzīvoja {{sk|488863}} cilvēki, bet [[ASV Tautas skaitīšanas birojs|ASV Tautas skaitīšanas biroja]] 2025. gada 1. jūlija aplēse bija {{sk|486444}} iedzīvotāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas apgabali]] ccsf08j92tq0pu92zemvbbitl3ngsh4 4537002 4536998 2026-10-17T08:39:28Z Treisijs 347 4537002 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sonomas apgabals | native_name = ''Sonoma County'' | settlement_type = Kalifornijas apgabals | image_skyline = Sonomamtnvineyard.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = {{#property:P158}} | capital = [[Santarosa (ASV)|Santarosa]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Map of California highlighting Sonoma County.svg | mapsize = | map_caption = Sonomas apgabala atrašanās vieta Kalifornijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flaga|Kalifornija}} [[Kalifornija]] | established_title = Izveidots | established_date = 1850. gadā | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4580 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = 1366 | elevation_min_m = 0 | population_footnotes = | population_total = 486444 | population_as_of = 2025. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Klusā okeāna laiks]] | utc_offset = -8 | timezone_DST = [[Klusā okeāna vasaras laiks]] | utc_offset_DST = -7 | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Sonomas apgabals''' ({{val|en|Sonoma County}}, {{izrunā|səˈnoʊmə ˈkaʊnti}}) ir viens no [[Kalifornija]]s apgabaliem [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tas atrodas štata ziemeļu daļā, [[Sanfrancisko līča reģions|Sanfrancisko līča reģiona]] ziemeļu pusē, un rietumos robežojas ar [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrasti. Apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Santarosa (ASV)|Santarosa]]. Sonomas apgabals ir viens no pazīstamākajiem [[Kalifornijas vīns|Kalifornijas vīnkopības un vīna ražošanas]] reģioniem. Tā teritorijā atrodas daudzi [[vīna dārzs|vīna dārzi]], vīna darītavas un vairāki Amerikas vīnkopības apgabali (AVA). Apgabalam raksturīga arī gara un mazapdzīvota Klusā okeāna piekraste. [[2020. gada ASV tautas skaitīšana|2020. gada tautas skaitīšanā]] Sonomas apgabalā dzīvoja {{sk|488863}} cilvēki, bet [[ASV Tautas skaitīšanas birojs|ASV Tautas skaitīšanas biroja]] 2025. gada 1. jūlija aplēse bija {{sk|486444}} iedzīvotāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas apgabali]] f2oa0z143ifjqhj26iccfatqyrxpi7v 0 641763 4536999 2026-10-17T08:37:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sonomas apgabals]] 4536999 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sonomas apgabals]] pbkcng9dd1jv1biiva5u0fybu9qml6t 0 641764 4537000 2026-10-17T08:37:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sonomas apgabals]] 4537000 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sonomas apgabals]] pbkcng9dd1jv1biiva5u0fybu9qml6t 0 641765 4537001 2026-10-17T08:37:39Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sonomas apgabals]] 4537001 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sonomas apgabals]] pbkcng9dd1jv1biiva5u0fybu9qml6t 0 641766 4537007 2026-10-17T08:45:02Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Santarosa]] 4537007 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Santarosa]] s4pzrkh5x2t8w6lwk9cv8menlssxucs 0 641767 4537011 2026-10-17T09:17:22Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1380192411|Bioaccumulation]]" 4537011 wikitext text/x-wiki '''Bioakumulācija''' ir pakāpeniska ķīmisku vielu uzkrāšanās organismā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last=Alexander|title=Environmental Geology|year=1999|isbn=978-0-412-74050-3|series=Encyclopedia of Earth Science|pages=43–44}}</ref> Bioakumulācija notiek, ja organisms absorbē vielu ātrāk, nekā tā var tikt izvadīta ar [[Katabolisms|katabolismu]] un [[Ekskrēcija|ekskrēciju]]. [[Ekotoksikoloģija]] ir zinātnes nozare, kas pēta bioakumulācija un tās sekas. Organisms var uzņemt ķīmiskas vielas, ieelpojot, absorbējot caur ādu vai norijot tos.<ref name=":1">{{Atsauce|last=Blowes|first=D. W.|chapter=9.05 - The Geochemistry of Acid Mine Drainage|date=2003-01-01|chapter-url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B0080437516091374|title=Treatise on Geochemistry|pages=149–204|editor-last=Holland|editor-first=Heinrich D.|place=Oxford|publisher=Pergamon|language=en|doi=10.1016/b0-08-043751-6/09137-4|isbn=978-0-08-043751-4|access-date=2021-02-17|last2=Ptacek|first2=C. J.|last3=Jambor|first3=J. L.|last4=Weisener|first4=C. G.|editor2-last=Turekian|editor2-first=Karl K.}}</ref> Kad ķīmiskās vielas koncentrācija organismā ir augstāka nekā apkārtējā vidē (gaisā vai ūdenī), to sauc par [[Biokoncentrācija|biokoncentrāciju]]. <ref name=":0" /> Biomagnifikācija ir vēl viens ar bioakumulāciju saistīts process, jo ķīmiskās vielas palielinās, tai pārvietojoties no viena trofiskā līmeņa uz citu. <ref name=":0" /> Protams, bioakumulācijas process ir nepieciešams organisma augšanai un attīstībai, tomēr var notikt arī kaitīgu vielu uzkrāšanās. <ref name=":1" /> {{Bioķīmija-aizmetnis}}{{Īss aizmetnis}} [[Kategorija:Piesārņojums]] [[Kategorija:Toksikoloģija]] 8ut89365xx8ni4aamobv2al9pujfd48 4537012 4537011 2026-10-17T09:18:02Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 4537012 wikitext text/x-wiki '''Bioakumulācija''' ir pakāpeniska ķīmisku vielu uzkrāšanās organismā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last=Alexander|title=Environmental Geology|year=1999|isbn=978-0-412-74050-3|series=Encyclopedia of Earth Science|pages=43–44}}</ref> Bioakumulācija notiek, ja organisms absorbē vielu ātrāk, nekā tā var tikt izvadīta ar [[Katabolisms|katabolismu]] un [[Ekskrēcija|ekskrēciju]]. [[Ekotoksikoloģija]] ir zinātnes nozare, kas pēta bioakumulācija un tās sekas. Organisms var uzņemt ķīmiskas vielas, ieelpojot, absorbējot caur ādu vai norijot tos.<ref name=":1">{{Atsauce|last=Blowes|first=D. W.|chapter=9.05 - The Geochemistry of Acid Mine Drainage|date=2003-01-01|chapter-url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B0080437516091374|title=Treatise on Geochemistry|pages=149–204|editor-last=Holland|editor-first=Heinrich D.|place=Oxford|publisher=Pergamon|language=en|doi=10.1016/b0-08-043751-6/09137-4|isbn=978-0-08-043751-4|access-date=2021-02-17|last2=Ptacek|first2=C. J.|last3=Jambor|first3=J. L.|last4=Weisener|first4=C. G.|editor2-last=Turekian|editor2-first=Karl K.}}</ref> Kad ķīmiskās vielas koncentrācija organismā ir augstāka nekā apkārtējā vidē (gaisā vai ūdenī), to sauc par [[Biokoncentrācija|biokoncentrāciju]]. <ref name=":0" /> [[Biomagnifikācija]] ir vēl viens ar bioakumulāciju saistīts process, jo ķīmiskās vielas palielinās, tai pārvietojoties no viena trofiskā līmeņa uz citu. <ref name=":0" /> Protams, bioakumulācijas process ir nepieciešams organisma augšanai un attīstībai, tomēr var notikt arī kaitīgu vielu uzkrāšanās. <ref name=":1" /> {{Bioķīmija-aizmetnis}}{{Īss aizmetnis}} [[Kategorija:Piesārņojums]] [[Kategorija:Toksikoloģija]] lqxvhfqgop4bk2qfxwjr0al0740ncj2 4537042 4537012 2026-10-17T10:29:44Z Lasks 38532 4537042 wikitext text/x-wiki {{mašīntulkojums}} '''Bioakumulācija''' ir pakāpeniska ķīmisku vielu uzkrāšanās organismā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last=Alexander|title=Environmental Geology|year=1999|isbn=978-0-412-74050-3|series=Encyclopedia of Earth Science|pages=43–44}}</ref> Bioakumulācija notiek, ja organisms absorbē vielu ātrāk, nekā tā var tikt izvadīta ar [[Katabolisms|katabolismu]] un [[Ekskrēcija|ekskrēciju]]. [[Ekotoksikoloģija]] ir zinātnes nozare, kas pēta bioakumulācija un tās sekas. Organisms var uzņemt ķīmiskas vielas, ieelpojot, absorbējot caur ādu vai norijot tos.<ref name=":1">{{Atsauce|last=Blowes|first=D. W.|chapter=9.05 - The Geochemistry of Acid Mine Drainage|date=2003-01-01|chapter-url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B0080437516091374|title=Treatise on Geochemistry|pages=149–204|editor-last=Holland|editor-first=Heinrich D.|place=Oxford|publisher=Pergamon|language=en|doi=10.1016/b0-08-043751-6/09137-4|isbn=978-0-08-043751-4|access-date=2021-02-17|last2=Ptacek|first2=C. J.|last3=Jambor|first3=J. L.|last4=Weisener|first4=C. G.|editor2-last=Turekian|editor2-first=Karl K.}}</ref> Kad ķīmiskās vielas koncentrācija organismā ir augstāka nekā apkārtējā vidē (gaisā vai ūdenī), to sauc par [[Biokoncentrācija|biokoncentrāciju]]. <ref name=":0" /> [[Biomagnifikācija]] ir vēl viens ar bioakumulāciju saistīts process, jo ķīmiskās vielas palielinās, tai pārvietojoties no viena trofiskā līmeņa uz citu. <ref name=":0" /> Protams, bioakumulācijas process ir nepieciešams organisma augšanai un attīstībai, tomēr var notikt arī kaitīgu vielu uzkrāšanās. <ref name=":1" /> {{Bioķīmija-aizmetnis}}{{Īss aizmetnis}} [[Kategorija:Piesārņojums]] [[Kategorija:Toksikoloģija]] j1oqyvfzbrpwm1oo9dbqhycw4sdoblu 6 641768 4537014 2026-10-17T09:24:53Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == [[2026. gada Kannu kinofestivāls|2026. gada Kannu kinofestivāla]] plakāts. Attēls ņemts no angļu vikipēdijas: [[:en:File:2026 Cannes Film Festival.webp|File:2026 Cannes Film Festival.webp]] [[Kategorija:Kannu kinofestivāls]] 4537014 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == [[2026. gada Kannu kinofestivāls|2026. gada Kannu kinofestivāla]] plakāts. Attēls ņemts no angļu vikipēdijas: [[:en:File:2026 Cannes Film Festival.webp|File:2026 Cannes Film Festival.webp]] [[Kategorija:Kannu kinofestivāls]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} 7o17572xapg1my3r2u0uxfrvp52rb4z 0 641769 4537025 2026-10-17T09:54:05Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Makgillikadisrīksi]] uz [[Makgilikadisrīksi]]: atveidošana 4537025 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makgilikadisrīksi]] lnidy0s5l5aj3spja4napa7q70331px 0 641770 4537027 2026-10-17T09:54:57Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Kinofestivāla infokaste|name=79. Kannu kinofestivāls|image=2026 Cannes Film Festival.webp|caption=Oficiālais kinofestivāla plakāts|opening=''[[La Vénus électrique]]''|closing=|location={{vieta|Francija|Kannas}}|founded={{dat|1946}}|awards=[[Zelta palmas zars]]:<br />"[[Fjords (filma)|Fjords]]"|host=[[Eja Aidara]]|artistic_director=[[Tjerī Fremo]]|directors=|number=22 filmas|date=Atklāšana: {{dat|2026|5|12}}<br />Slēgšana: {{dat|2026|5|23}}|website={{URL|festival-ca... 4537027 wikitext text/x-wiki {{Kinofestivāla infokaste|name=79. Kannu kinofestivāls|image=2026 Cannes Film Festival.webp|caption=Oficiālais kinofestivāla plakāts|opening=''[[La Vénus électrique]]''|closing=|location={{vieta|Francija|Kannas}}|founded={{dat|1946}}|awards=[[Zelta palmas zars]]:<br />"[[Fjords (filma)|Fjords]]"|host=[[Eja Aidara]]|artistic_director=[[Tjerī Fremo]]|directors=|number=22 filmas|date=Atklāšana: {{dat|2026|5|12}}<br />Slēgšana: {{dat|2026|5|23}}|website={{URL|festival-cannes.com/en}}|main=[[Kannu kinofestivāls]]|previous=[[2025. gada Kannu kinofestivāls|78.]]|next=[[2027. gada Kannu kinofestivāls|80.]]}} '''79. ikgadējais [[Kannu kinofestivāls]]''' norisinājās 2026. gadā no 12. līdz 23. maijam. Galvenās konkursa žūrijas priekšsēdētājs bija korejiešu kinorežisors [[Paks Čhanuks]]. Rumāņu kinorežisors [[Kristians Mundžiu]] ieguva festivāla galveno balvu [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] par filmu "[[Fjords (filma)|Fjords]]". Atklāšanas un noslēguma ceremoniju vadīja franču aktrise [[Eja Aidara]]. Festivāla laikā piešķirtas trīs Goda Zelta palmas zara balvas: pirmo piešķīra [[Pīters Džeksons|Pīteram Džeksonam]] festivāla atklāšanas ceremonijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/news-highlights/spotlights/2026/peter-jackson-receives-honorary-palme-dor-as-cannes-flaunts-star-power-despite-hollywoods-retreat/|title=Peter Jackson receives honorary Palme D’Or as Cannes flaunts star power despite Hollywood's retreat|last=Hurry|first=Dominic|website=The Associated Press|access-date=2026-10-17|date=2026-05-12|language=en-GB}}</ref> otru piešķīra [[Džons Travolta|Džonam Travoltam]] pirms filmas ''[[Propeller One-Way Night Coach]]'' pasaules pirmizrādes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/festivals/john-travolta-cannes-award-honorary-palme-dor-1236739257/|title=John Travolta Cries as Cannes Surprises Him With Honorary Palme d’Or: ‘This Is Beyond the Oscar’|last=Jackson|first=Zack Sharf,Ellise Shafer,Angelique|website=Variety|access-date=2026-10-17|date=2026-05-15|language=en-US}}</ref> bet trešo piešķīra [[Bārbra Streisande|Bārbrai Streisandei]] festivāla noslēguma ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/press/press-releases/barbra-streisand-honored-at-the-79th-festival-de-cannes/|title=Barbra Streisand honored at the 79th Festival de Cannes|website=Festival de Cannes|access-date=2026-10-17|date=2026-05-17|language=en-US}}</ref> Festivālu atklāja ar [[Pjērs Salvadori|Pjēra Salvadori]] vēsturisko kinokomēdiju ''[[La Vénus électrique]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/global/cannes-film-festival-french-movie-la-venus-electrique-1236704424/|title=Cannes Film Festival to Open With 1920s-Set French Movie ‘La Venus Electrique’|last=Keslassy|first=Elsa|website=Variety|access-date=2026-10-17|date=2026-04-01|language=en-US}}</ref> Festivāla ''[[Un Certain Regard]]'' sadaļā pirmizrādi piedzīvoja Latvijas režisora [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma "[[Uļa (filma)|Uļa]]". == Konkursa filmas == Sekojošās filmas sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/cannes-unveils-2026-official-selection/5215494.article|title=Cannes unveils 2026 Official Selection|website=Screen|access-date=2026-10-17|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="width:100%; margin-bottom:4px" !Filmas nosaukums !Režisors !Valsts |- |''[[All of a Sudden]]'' |[[Rjūsuke Hamaguti]] |Francija, Japāna, Vācija, Beļģija |- |''[[Garance]]'' |[[Žanna Anrī]] |Francija |- |''[[El ser querido]]'' |[[Rodrigo Sorogojens]] |Spānija, Francija |- |''[[Histoires de la Nuit]]'' |[[Lea Misiū]] |Francija |- |"[[Rūgtie svētki]]" (''Amarga Navidad'') |[[Pedro Almodovars]] |Spānija |- |''[[La bola negra]]'' |[[Havjers Kalvo]], [[Havjers Ambrosi]] |Spānija, Francija |- |''[[Coward]]'' |[[Lukass Donts]] |Beļģija, Francija, Nīderlande |- |''[[Das Geträumte Abenteuer]]'' |[[Valeska Grīsbaha]] |Vācija, Francija, Austrija, Bulgārija |- |"[[Tēvzeme (filma)|Tēvzeme]]" (''Vaterland'') |[[Pavels Pavlikovskis]] |Polija, Francija, Itālija, Vācija |- style="background:#FFDEAD;" |'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]" (''Fjord'')''' |'''[[Kristians Mundžiu]]''' |'''Rumānija, Norvēģija, Dānija, Somija, Francija, Zviedrija''' |- |''[[Gentle Monster]]'' |[[Marija Kreicere]] |Austrija, Francija, Vācija |- |"[[Cerības osta]]" (''호프'') |[[Na Hondžins]] |Dienvidkoreja |- |''[[The Man I Love]]'' |[[Aira Sakss]] |ASV, Francija |- |''[[Notre Salut]]'' |[[Emanuels Marē]] |Beļģija, Francija |- |"[[Mīnotaurs (2026. gada filma)|Mīnotaurs]]" (''Минотавр'') |[[Andrejs Zvjagincevs]] |Francija, Latvija, Vācija |- |''[[Moulin]]'' |[[Lāslo Nemešs]] |Francija |- |''[[Nagi Notes]]'' |[[Kodži Fukada]] |Japāna, Singapūra, Filipīnas, Taizeme, Francija |- |''[[Paper Tiger]]'' |[[Džeimss Grejs (režisors)|Džeimss Grejs]] |ASV, Brazīlija |- |"[[Paralēlie stāsti]]" (''Histoires Parallèles'') |[[Asgars Farhadi]] |Francija, ASV, Itālija, Beļģija |- |''[[Sheep in the Box]]'' |[[Hirokazu Kore-eda]] |Japāna |- |''[[L'Inconnue]]'' |[[Arturs Arari]] |Francija, Itālija |- |''[[La Vie d'une Femme]]'' |[[Šarlīna Buržē-Takē]] |Francija, Beļģija |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.festival-cannes.com/en Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:2024. gada kinofestivāli|kannas]] [[Kategorija:Kannu kinofestivāls]] [[Kategorija:2026. gada kinofestivāli]] [[Kategorija:Kannu kinofestivāls]] 5gyatz8fcz2opj6o4fz7ybw9py0te00 6 641771 4537028 2026-10-17T09:57:07Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Cerības osta]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11535/portrait_medium/hope-poster.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4537028 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Cerības osta]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11535/portrait_medium/hope-poster.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} 4dxr2vizrdui31b2hhtk6nwr481lws7 0 641772 4537030 2026-10-17T10:06:19Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Karantūils | Photo = Carrauntoohil 2016.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Īrija | reljefs = jā | paraksta_izvietojums = right | latd=51|latm=59|lats=58|latNS=N | longd=9|longm=44|longs=34|longEW=W | Augstums = 1038 | Atrašanās vieta = {{vieta|Īrija|Keri grāfiste}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = Makgili... 4537030 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Karantūils | Photo = Carrauntoohil 2016.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Īrija | reljefs = jā | paraksta_izvietojums = right | latd=51|latm=59|lats=58|latNS=N | longd=9|longm=44|longs=34|longEW=W | Augstums = 1038 | Atrašanās vieta = {{vieta|Īrija|Keri grāfiste}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Makgilikadisrīksi]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Karantūils''' ({{val|en|Carrauntoohil}}, {{val|gd|Corrán Tuathail}} — ‘Tuahala sirpis’) ir kalns [[Īrija]]s dienvidrietumos, valsts un visas [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas augstākā virsotne. Izvietojies [[Aivera]]s pussalā [[Makgilikadisrīksi|Makgilikadisrīksu]] grēdā, administratīvi atrodas [[Keri grāfiste|Keri grāfistē]].<ref>{{PZT|352|Keri kalni}}</ref> Veidots galvenokārt no [[smilšakmens]]. Populārs kalnu tūrisma galamērķis. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas ģeogrāfija]] parakee5gv135yj1aj49ug5n98cmv2j 0 641773 4537032 2026-10-17T10:07:16Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Karantūils]] 4537032 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karantūils]] kuh03nwstrbmo1fbwi72cw7adgchmd2 0 641774 4537033 2026-10-17T10:07:33Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Karantūils]] 4537033 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karantūils]] kuh03nwstrbmo1fbwi72cw7adgchmd2 0 641775 4537034 2026-10-17T10:09:19Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Cerības osta | operators = | attēls = Hope-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika | režisors = [[Na Hondžins]] | producents = | scenārijs = Na Hondžins | aktieri = * [[Hvans Džonmins]] * [[Zo Insuns]] * [[Džona Hojuna]] * [[Teilore Rasela]] * [[Kemerons Britons]] * [[Alīsia Vikandere]] * [[Maikls Fasbenders]] | mūzika = | oriģinālnos = ''호프'' | studija = * ''Forged Films'' * ''Plus M Entertainm... 4537034 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Cerības osta | operators = | attēls = Hope-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika | režisors = [[Na Hondžins]] | producents = | scenārijs = Na Hondžins | aktieri = * [[Hvans Džonmins]] * [[Zo Insuns]] * [[Džona Hojuna]] * [[Teilore Rasela]] * [[Kemerons Britons]] * [[Alīsia Vikandere]] * [[Maikls Fasbenders]] | mūzika = | oriģinālnos = ''호프'' | studija = * ''Forged Films'' * ''Plus M Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = ''Plus M Entertainment'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|17|[[2026. gada Kannu kinofestivāls|Kannas]]|2026|7|15|Dienvidkoreja|2026|10|6|Latvija}} | ilgums = 156 minūtes | valsts = {{KOR}} | valoda = [[Korejiešu valoda|korejiešu]] | budžets = {{ASV dolārs|46 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|47 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt27369017/|title=Hope (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|10|17}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Cerības osta"''' ({{Val|ko|호프}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Dienvidkoreja]]s [[zinātniskās fantastikas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Na Hondžins]]. FIlmā galvenās lomas atveido [[Hvans Džonmins]], [[Zo Insuns]], [[Džona Hojuna]], [[Teilore Rasela]], [[Kemerons Britons]], [[Alīsia Vikandere]] un [[Maikls Fasbenders]]. Filma stāsta par nelielu ciematu, kuram uzbrūk mistisks briesmonis. Filmas "Cerības osta" pirmizrāde notika {{Dat|2026|10|17|5=bez}} [[2026. gada Kannu kinofestivāls|79. Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/f/hope/|title=HOPE|website=Festival de Cannes|access-date=2026-10-17|date=2026-05-17|language=en-US}}</ref> Filma saņēma pārsvarā pozitīvus kritiķu novērtējumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/hope_2026|title=Hope (2026) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-10-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/hope-2026/|title=Hope Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-10-17|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:Dienvidkorejas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Na Hondžina filmas]] pz0x8fcztvg2ujpk5drhcl68wy7puhc 6 641776 4537039 2026-10-17T10:15:20Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Es gribu tikai seksu]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11481/portrait_medium/IWantYourSex-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4537039 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Es gribu tikai seksu]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11481/portrait_medium/IWantYourSex-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} cv8s5rh39tn79o4xdasunnw3d0az56c 1 641777 4537041 2026-10-17T10:25:22Z ~2026-55528-37 152028 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4537041 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Kopš kura laika vārds <nowiki>''Šlīteres''</nowiki>? Autora pamatojumu varētu redzēt? [[Special:Contributions/~2026-55528-37|~2026-55528-37]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-55528-37|talk]]) 2026. gada 17. oktobris, plkst. 13.25 (EEST) ebfbrr3fed7k0bcf7kbiwek1vepaoqr 4537048 4537041 2026-10-17T11:03:29Z Egilus 27634 /* Nosaukums */ Atbilde 4537048 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Kopš kura laika vārds <nowiki>''Šlīteres''</nowiki>? Autora pamatojumu varētu redzēt? [[Special:Contributions/~2026-55528-37|~2026-55528-37]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-55528-37|talk]]) 2026. gada 17. oktobris, plkst. 13.25 (EEST) :Viņš ir redzams raksta hronoloģijā un šis nosaukums lietots, piemēram, [https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=%C5%A0l%C4%ABtere&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1 vietvārdu datubāzē]. Autors vadījies pēc tuvējā ciema, nevis nacionālā parka nosaukuma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. oktobris, plkst. 14.03 (EEST) mv5pw8rwmmjjjqgmu1ifqwogtwkh0cv 0 641778 4537049 2026-10-17T11:09:37Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Pjotrs Rumjancevs]] 4537049 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pjotrs Rumjancevs]] syqu13y4kyayepx84nbck5vicnk7v2w 0 641779 4537050 2026-10-17T11:10:22Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Elmpti]] 4537050 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Elmpti]] 7wl95zbnj41lw11wrapfakx83oepcmj