Janis Rozentāls

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.24</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Janis Rozentāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3886</id>
    <revision>
      <id>4538152</id>
      <parentid>4536125</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:44:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4538152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17272" sha1="8ziehcsy38jv5i3i8m30wluu9112yer" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Janis Rozentāls
| image = 2458 Janis Rozentals.jpg
| imagesize = 200px
| caption = Janis Rozentāls
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1866|3|18}}
| location = [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] „Bebri”, [[Kuldīgas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1916|12|26|1866|3|18}}
| deathplace = [[Helsinki]], [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{FIN}})
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = [[impresionisms]]
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}
'''Janis Rozentāls''' (dzimis {{dat|1866|3|18}} [[Saldus pagasts|Saldus pagastā]]; miris {{dat|1916|12|26}}&lt;ref&gt;Rozentālu ģimene. Elita Sproģe. J.Rozentāla Saldus mākslas un vēstures muzejs.2008.&lt;/ref&gt; [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]]) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs. Latvijas mākslas vēsturē tiek vērtēts kā viena no centrālajām gadsimtu mijas perioda personībām. Tematiskajā un mākslinieciskās formas aspektā uzskatāms par daudzpusīgāko perioda mākslinieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/Janis_Rozent%C4%81ls |title=Janis Rozentāls |access-date={{dat|2014|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140228160525/http://www.makslasvesture.lv/index.php/Janis_Rozent%C4%81ls |archivedate={{dat|2014|02|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Monument of Janis Rozentāls. Saldus.jpg|thumb|left|150px|Jaņa Rozentāla piemineklis Saldū]]
Dzimis 1866. gada 18. martā [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] „Bebru” mājās kalēja Miķeļa Rozentāla un viņa sievas Lavīzes ģimenē. Janis pabeidza [[Saldus Krauzes skola|Saldus Krauzes skolu]] un pēc tam iestājās [[Kuldīgas apriņķa skola|Kuldīgas apriņķa skolā]], bet pēc pusotra gada līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt un 1880. gadā doties uz Rīgu peļņā. Strādāja modes preču veikalā, par bufetes puiku un pircēju aicinātāju, beidzot pie daiļkrāsotāju meistara [[Jūliuss Celēvičs|J. Celēviča]] viņš apguva krāsotāja amatu, sākumā kā māceklis, no 1885. gada kā zellis. No 1885. līdz 1888. gadam Rozentāls mācījās [[Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skola|Rīgas Amatnieku biedrības amatniecības skolā]]. 1888. gadā skolas darbu izstādē [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] viņš ieguva sudraba medaļu.

1888. gada 29. jūlijā J. Rozentāls kā brīvklausītājs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru viņš beidza 1894. gadā. Krievu mākslas reālisms veidoja viņa mākslas profesionālos pamatus, bet tās saturā bija latviešu tautas dzīve, Latvijas daba, mitoloģijas un vēstures motīvi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=229}}&lt;/ref&gt; Viņa diplomdarbs „[[No baznīcas]]” (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; kādā no [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|mākslinieku pulciņa „Rūķis”]] sanāksmēm Rozentāls to nolēma gleznot dzimtajā Saldus pusē. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu un vairākus gadus dzīvoja Pēterburgā.

1895. gada vasaru pavadīja [[Puzenieki|Puzenieku muižā]], kur viņš gleznoja muižas īpašnieka [[Grothusi|Grothusa]] un viņa meitas Kerijas [[ģīmetne]]s.&lt;ref&gt;[http://www.arterritory.com/lv/teksti/recenzijas/5888-dazu_skaistu_ziedu/ Dažu skaistu ziedu] [[Pēteris Bankovskis]] 2016. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt; Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]].

1897. gadā [[Arhips Kuindži|Arhipa Kuindži]] vadībā viņš apceļoja Vāciju, Franciju un Austriju.
1900. gadā Rozentāls atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, sākumā Saldū, no 1901. gada [[Rīga|Rīgā]]. 1902. gada novembrī somu dziedātāju koncertā [[Valmiera|Valmierā]] viņš iepazinās ar Elli Forseli (''Elli Forssell'', 1873–1943), kura bija studējusi dziedāšanu Helsinkos un Parīzē; saderināšanās notika dažas dienas pēc iepazīšanās, un 1903. gada martā pāris salaulājās Helsinku Vācu baznīcā.&lt;ref name=&quot;Kulosaari&quot; /&gt; [[Konstantīns Pēkšēns]] īpaši viņam savā mājā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā 12]] izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas [[Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs]]). 1905.—1906. gadā Rozentāls strādāja par pasniedzēju [[Blūma skola|Venjamiņa Blūma mākslas skolā]] un 1906.—1913. gadā [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas Pilsētas mākslas skolā]], bija arī mēnešraksta „[[Vērotājs]]” un žurnāla „[[Druva (laikraksts)|Druva]]” mākslinieciskais redaktors. Rozentāla personālizstādes notika 1910. gadā Jelgavā, 1910., 1912. un 1913./1914. gadā Rīgā. 1910. gadā viņš apgleznoja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s fasādi.

=== Somija un pēdējie gadi ===
Somija Rozentāla dzīvē ienāca jau 1897. gadā, kad viņš tur iepazinās ar Edelfelta, Jērnefelta un Gallēna-Kallelas darbiem; par paraugu viņš uzskatīja [[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēnu-Kallelu]], kura freskas bija redzējis Somijas paviljonā Parīzes 1900. gada pasaules izstādē. Pēc laulībām ģimene vasaras pavadīja Forselu dzimtas vasarnīcā, un ar sievas starpniecību Rozentāls sadraudzējās ar Gallēnu-Kallelu, [[Ēro Jērnefelts|Jērnefeltu]], [[Peka Halonens|Halonenu]], [[Eliels Sārinens|Sārinenu]] un tēlnieku [[Emīls Vikstrēms|Vikstrēmu]]. 1905. gadā „Vērotājā” viņš publicēja piecu turpinājumu apceri „Par Somijas mākslu”, kas latviešu lasītājus iepazīstināja ar somu jauno arhitektūru un rosināja jaunos Rīgas arhitektus [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandru Vanagu]] doties uz Somiju; somu paraugs kļuva par vienu no Rīgas [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] avotiem.&lt;ref name=&quot;Somija&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20080924114041/http://www.poriartmuseum.fi/fin/arkisto/ed.php?vuosi=1986 Näyttelyohjelma vuonna 1986] // Porin taidemuseo (arhivēts 2008. gada 24. septembrī); Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. ISBN 978-952-375-766-0. 85., 217. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 96.–99. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma un Vācijas armijas tuvošanās Rīgai Rozentāls 1915. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Somiju un noīrēja villu [[Helsinki|Helsinku]] Kulosāri (zviedriski Brendē) salā. Elli Forsele tajā atvēra pansiju kara bēgļiem, pie kuras darbojās neliela galerija ar Rozentāla gleznām; pats gleznotājs Kulosāri gleznoja ainavas un rakstīja somu kultūras izdevumiem. 1916. gada novembrī ģimene nolēma villu nopirkt, bet drīz pēc tam Rozentāls, braucot uz Petrogradu un [[Maskava|Maskavu]] kārtot izstādi, saslima ar plaušu karsoni un 26. decembrī mira savā Kulosāri darbnīcā. Viņu apbedīja 1917. gada 1. janvārī Helsinku vecajos (Hietaniemi) kapos, un 1920. gadā pīšļus pārapbedīja Rīgas 2. [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. Tajā pašā gadā Elli Forsele ar bērniem atgriezās Rīgā; Rozentālu villa vēlāk tika nojaukta, un netālu no tās vietas ir piemiņas plāksne.&lt;ref name=&quot;Kulosaari&quot;&gt;Seppälä, Elina. ''Taiteilijoiden Kulosaari'' (= Kirjokansi 377). Helsinki: SKS Kirjat; Kulosaaren Kotiseuturahaston Säätiö, 2024. ISBN 978-951-858-660-2. 43.–48. lpp.; Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.).&lt;/ref&gt;

== Daiļrades raksturojums ==
Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas 19. gadsimta beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma [[portrets]], tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem, bībeliskiem vai latviešu folkloras sižetiem, ainavas, [[altārglezniecība|altārgleznas]], darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības — atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, [[impresionisms|impresionisma]], [[simbolisms|simbolisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]] iespaidi.

Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums („Uz lieveņa”, „Veļas mazgātājas” utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar [[Rūdolfs Blaumanis|Blaumaņa]] lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī [[akvareļglezniecība|akvareļus]] par sadzīves tēmām („Tirgus”, „Krogā” utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], Rūdolfa Blaumaņa). Nereti portreti un sadzīviskās gleznas tika gleznotas, izmantojot fotogrāfijas, piemēram, [[Jānis Krēsliņš (mākslinieks)|Jāņa Krēsliņa]] fotogrāfijas. Jānis Krēsliņš un Janis Rozentāls abi kopā bija mācījušies [[Rīgas Mazā ģilde|Rīgas Mazās ģildes]] Krāsotāju cunftē par zeļļiem pie meistara J.Celēviča.&lt;ref name=tuc&gt;Gunta Tuča, Linda Safranoviča, Iveta Mikijanska (2013) &quot;Malēnieša Jāņa Krēsliņa - daiļkrāsotāja, etnogrāfa, mākslinieka - personības veidošanās&quot;, Letonikas bibliotēka, {{ISBN|978-9934-8052-3-3}} Apgāds &quot;LZA Vēstis&quot;.&lt;/ref&gt;

Rozentāla daiļradē nozīmīgu vietu ieņem jūgendstila un simbolisma darbi, kam raksturīgs teiksmains sižets un jūgendisks kolorīts. Par sevišķi izcilu jūgendstila paraugu Rozentāla mākslā uzskata darbu „[[Princese ar pērtiķi]]” (1913).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/457 |title=Latvijas mākslas klasika&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305161347/http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/457}}&lt;/ref&gt;

=== Monumentālā un dekoratīvā māksla ===
Rozentāla pazīstamākais monumentālais darbs ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s jaunā nama fasādes frīze (1910), kas veidota freskas un mozaīkas tehnikā un sastāv no septiņiem panno. Centrā starp kolonnām attēlots Pērkons ar liesmu veseri kā spēka simbols, abās pusēs Potrimps saules kumeļu pajūgā kā gaismas un skaistuma dievs un Pīkols kā gudrības simbols, pārējos laukos rūpniecības, zinātnes, mākslas un lauksaimniecības alegorijas. Par senprūšu un senlatviešu dievībām Rozentāls bija interesējies jau kopš 1895.–1896. gada, un frīze tās tapšanas laikā radīja plašu atbalsi latviešu sabiedrībā. [[Silvija Grosa]] tajā saskata jūgendstila plakanību un stilizāciju apvienojumā ar neoklasicisma līdzsvaru; Potrimpa pajūgs atgādina klasisko Apollona tēlu.&lt;ref name=&quot;Frize&quot;&gt;Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 116.–117., 333.–335. lpp.; Asars, Hermanis. Mākslinieks Janis Rozentāls // ''Latvija''. 1910. 31. jūl. (13. aug.).&lt;/ref&gt;

Mazāk zināms ir ap 1898. gadu tapušais dekoratīvo gleznojumu cikls, acīmredzot privāts pasūtījums interjeram, kas saglabājies tikai fotoattēlos. Lunetes formāta kompozīcijās sieviešu pusfigūras tēlotas dažādu laikmetu un kultūru tērpos, no Kleopatras līdz antīkajai Grieķijai, un vairākas no tām ir brīvas variācijas par angļu akadēmiķa Frederika Leitona darbiem. Cikls pieder pie Rozentāla agrās daiļrades saloniski akadēmiskā atzara, ko pārstāv arī „Sieviete rozā tērpā” (1895).&lt;ref name=&quot;Cikls&quot;&gt;Grosa 2019, 392.–395. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 36. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc laulībām Rozentāli 1903. gadā dzīvoja gleznotāja Bernharda Borherta mājā [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 39, un Borherta darinātais un apgleznotais plauktiņš bija viņa kāzu dāvana jaunajam pārim. 1904. gadā ģimene pārcēlās uz Pēkšēna nama augšējo stāvu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā 12]], kur dzīvoklis ar darbnīcu bija izbūvēts īpaši Rozentālam. Dzīvoklī saglabājušās pēc viņa zīmējumiem darinātas mēbeles un neliela telpa ar vienkrāsainā zilā gammā gleznotu stilizētu koku dekoru, kas, iespējams, ir paša gleznotāja roku darbs. Rozentāla ieņēmumu burtnīca (1905–1915) rāda, ka viņa darbus pirka arī arhitekti: Pēkšēns iegādājās piecus darbus, tostarp Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas altārgleznas „Laidiet tos bērniņus pie manis” skici (1911), bet [[Ernests Pole|Ernesta Poles]] dzīvoklī karājās „Nimfa ar faunu”, „Gudrība” un „Vara”.&lt;ref name=&quot;Alberta&quot;&gt;Grosa 2019, 412., 432., 436. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. 36.–37. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Mākslas kritiķis ===
Rozentāls bija viens no pirmajiem latviešu mākslas kritiķiem. Mēnešraksta „Vērotājs” pirmajam numuram (1903. gada novembrī) viņš zīmēja vāku un vadīja žurnāla mākslas nodaļu; tajā viņš publicēja apceres „Par Vilhelmu Purvīti un viņa mākslu” (1903), „Rikards Zariņš” (1904) un „Par Somijas mākslu” (1905). Laikabiedri viņu vērtēja augstu: Rīgas Latviešu biedrības „Konversācijas vārdnīcas” šķirklī (1911) rakstīts, ka latviešu mitoloģiju un etnogrāfiski latvisko neviens no māksliniekiem, izņemot Ādamu Alksni, nav attēlojis tik īsti kā Rozentāls, un ka viņš ir „vispopulārākais un visvairāk saprastais starp mūsu pirmajiem māksliniekiem”.&lt;ref name=&quot;Abele&quot;&gt;Ābele, Kristiāna. Latvijas māksla un arhitektūra Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas „Konversācijas vārdnīcā” // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 402.–404. lpp.; Rozentāls, Janis // ''Konversācijas vārdnīca''. 1911. 73. burtn. 3491.–3492. sl.&lt;/ref&gt;

== Gleznas ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Rozentals Pec dievkalpojuma.jpg|[[Pēc dievkalpojuma]] (No baznīcas) (1894)
Attēls:Rozentals No kapsetas.jpg|No kapsētas (1895)
Attēls:Janis Rozentāls - The Painter’s Studio - Google Art Project.jpg|[[Mākslinieka darbnīca (Rozentāls)|Mākslinieka darbnīca]] (1896)
Attēls:Rozentals Nave.jpg|Nāve (1897)
Attēls:Rozentals Teika 1899.jpg|Teika (1899)
Attēls:Rozentals Livenes portrets.jpg|Firstenes Šarlotes Līvenas portrets (1899)
Attēls:Rozentals Pasportrets.jpg|Pašportrets (1900)
Attēls:Rozentals Federa portrets 1901.jpg|P. Federa portrets (1901)
Attēls:Rozentals Engelharts.jpg|Barona [[Rūdolfs fon Engelharts|Rūdolfa fon Engelharta]] portrets (1901)
Attēls:Rozentals Virietis ar papirosu.jpg|Vīrietis ar papirosu (1901)
Attēls:Rozentals Merijas Grosvaldes projekts.jpg|Mērijas Grosvaldes portrets (1902)
Attēls:Rozentals Melna cuska.jpg|Melna čūska miltus mala (1903)
Attēls:Janis Rozentals - Under the Cherry Tree.jpg|Zem ķirškoka (1904)
Attēls:Rozentals Velas mazgatajas.jpg|Veļas mazgātājas (1904)
Attēls:Rozentals Zem piladza.jpg|Zem pīlādža (1905)
Attēls:Rozentāls Velna ģimene.jpg|Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem) (1905)
Attēls:Rozentals Cilvekmeita un dabas gari.jpg|Cilvēkmeita un dabas gari (1907)
Attēls:Rozentals Blaumana portrets.jpg|Blaumaņa portrets (1908)
Attēls:Rozentals Veranda Kapri.jpg|Uz terases (Veranda Kapri) (1912)
Attēls:Rozentals Saules meitas.jpg|Saules meitas (1912)
Attēls:Rozentals gimene sigulda.jpg|Ģimene Siguldā (1913)
Attēls:Rozentals pavasaris sigulda.jpg|Pavasaris Siguldā (1913)
Attēls:Rozentals Pikniks.jpg|Pikniks (1913)
Attēls:Janis Rozentals - Princess with a Monkey.jpg|[[Princese ar pērtiķi]] (1913)
Attēls:Jroz 007.jpg|Māte ar bērnu (1914)
Attēls:Janis Rozentals - At the Source.jpg|Pie avota (1914)
Attēls:Janis Rozentals - Italian Landscape.jpg|Itālijas ainava (1915)
Attēls:Rozentals Arkadija.jpg|Arkādija (1916)
Attēls:Rozentals Vignere Grinberga.jpg|M.Vīgneres-Grīnbergas portrets (1916)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rozentāls, Janis}}
[[Kategorija:1866. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1916. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Janis Rozentāls| ]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]</text>
      <sha1>8ziehcsy38jv5i3i8m30wluu9112yer</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apple</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14208</id>
    <revision>
      <id>4538188</id>
      <parentid>4383060</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:29:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4538188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28015" sha1="rew5aqt35uq19m5fwdbelpz4t4egqqf" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{coord|37.33182|-122.03118|region:US-CA|display=title}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Apple Inc.''
| logo = [[Attēls:Apple logo black.svg|150px]]
| type = Publiska kapitālsabiedrība
| traded_as = 
| foundation = {{dat|1976|4|1|N|bez}}
| founder = {{ubl|[[Stīvs Džobss]]|[[Stīvs Vozņaks]]|[[Ronalds Veins]]&lt;ref name=AppleConf&gt;{{Grāmatas atsauce| last = Linzmayer| first = Ronald W.| title = Apple Confidential: The Real Story of Apple Computer, Inc.| publisher = No Starch Press| year = 1999| url = http://extras.denverpost.com/books/chap0411h.htm}}&lt;/ref&gt;}}
| location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Kupertino}}&lt;ref name=Waymarkmark&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=ucdvicky|title=Waymarking: Apple Inc|url=http://www.waymarking.com/waymarks/WM3289|publisher=Waymarking.com: GEO*Trailblazer 1|accessdate=2013. gada 6. janvāris}}&lt;/ref&gt;
| location_country = 
| locations = 
| area_served = Visa pasaule
| key_people = {{nowrap|[[Arturs Levinsons]] (priekšsēdētājs)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://apple.com/pr/bios/ |title=Press Info – Apple Leadership |publisher=Apple |accessdate=2012. gada 22. februāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130326171611/http://www.apple.com/pr/bios/ |archivedate=2013. gada 26. Marts }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[Tims Kuks]] (valdes priekšsēdētājs)}}
| industry = 
| products = {{Collapsible list
|framestyle=border:none; padding:0;
|title=Produktu saraksts
|1=''[[Macintosh|Mac]]''
|2=''[[iPod]]''
|3=''[[iPhone]]''
|4=''[[iPad]]''
|5=''[[iPad Mini]]''
|6=''[[Apple TV]]''
|7=''[[OS X]]''
|8=''[[iLife]]''
|9=''[[iWork]]''
|10=''[[iOS]]''
}}
| services = {{Collapsible list
|framestyle=border:none; padding:0;
|title=Pakalpojumi
|1=''[[Apple Store]]''
|2=''[[Apple Store (online)|Apple Store online]]''
|3=''[[Mac App Store]]''
|4=''[[App Store (iOS)|iOS App Store]]''
|5=''[[iTunes Store]]''
|6=''[[iBookstore|iBooks]]''
|7=''[[iCloud]]''
}}
| revenue = {{Nowrap|1={{Palielinājās}} US$ 156,508&amp;nbsp;miljardi (2012)&lt;ref name=&quot;10-K-2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sec.gov/Archives/edgar/data/320193/000119312512444068/d411355d10k.htm |title=2012 Apple Form 10-K |date= October 31, 2012|accessdate=November 4, 2012}}&lt;/ref&gt;}}
| operating_income = {{Palielinājās}} US$ {{0|0}}55.241&amp;nbsp;miljards (2012)&lt;ref name=&quot;10-K-2012&quot; /&gt;
| net_income = {{Palielinājās}} US$ {{0|0}}41,733&amp;nbsp;miljardi (2012)&lt;ref name=&quot;10-K-2012&quot; /&gt;
| assets = {{Palielinājās}} US$ 176,064&amp;nbsp;miljardi (2012)&lt;ref name=&quot;10-K-2012&quot; /&gt;
| equity = {{Palielinājās}} US$ 118,210&amp;nbsp;miljardi (2012)&lt;ref name=&quot;10-K-2012&quot; /&gt;
| num_employees = 72 800 (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.macrumors.com/2012/10/31/apples-2012-annual-report-more-employees-more-office-space-more-sales |title=Apple's 2012 Annual Report: More Employees, More Office Space, More Sales |publisher=Macrumors.com |date=2012-10-31 |accessdate=2012-11-11}}&lt;/ref&gt; 
| subsid = 
| homepage = {{URL|apple.com}}
}}
'''''Apple Inc.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] daudznacionāla tehnoloģiju korporācija, kas izstrādā un pārdod sadzīves elektroniku, datoru programmatūru un personālos datorus. Uzņēmuma pazīstamākie produkti ir ''[[Macintosh]]'' datoru līnija, kā arī mobilās ierīces — ''[[iPod]]'', ''[[iPhone]]'' un ''[[iPad]]''. Apple izstrādātā programmatūra ietver [[macOS]] operētājsistēmu, multimediju programmu ''[[iTunes]]'', lietotņu komplektus ''[[iLife]]'' un ''[[iWork]]'', profesionālo video montāžas programmatūru [[Final Cut Studio]], interneta pārlūkprogrammu ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Safari]]'', kā arī mobilo ierīču operētājsistēmu ''[[iOS]]''.

Kompānija tika dibināta 1976. gada 1. aprīlī [[Kalifornija|Kalifornijā]] un oficiāli reģistrēta 1977. gada 3. janvārī. Pirmos trīs darbības gadu desmitus uzņēmums darbojās ar nosaukumu '''''Apple Computer, Inc.'''''. Vārds ''Computer'' tika izņemts no nosaukuma 2007. gada 9. janvārī, atspoguļojot kompānijas darbības paplašināšanos ārpus personālo datoru tirgus. 2010. gada septembrī Apple nodarbināja aptuveni 46 600 pastāvīgo darbinieku, un uzņēmuma gada ieņēmumi sasniedza 65,23 miljardus ASV dolāru.

Apple ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem uzņēmumiem patēriņa elektronikas nozarē, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopš 2010. gada augusta uzņēmumam piederēja 301 mazumtirdzniecības veikals desmit valstīs, kā arī tiešsaistes veikals. Kopš 2011. gada maija Apple tika uzskatīta par vienu no lielākajām kompānijām pasaulē pēc tirgus vērtības, apsteidzot ''[[Microsoft]]''. Žurnāls ''Fortune'' nosauca Apple par visapbrīnotāko kompāniju ASV 2008. gadā, kā arī pasaulē 2008., 2009. un 2010. gadā.

== Dibināšana ==
1976. gadā draugi [[Stīvs Vozņaks]] (''Steve Wozniak'') un [[Stīvs Džobss]] (''Steve Jobs'') nolēma dibināt uzņēmumu, lai darbotos tolaik strauji augošajā personālo datoru nozarē. Lai nodrošinātu sākuma kapitālu, Vozņaks pārdeva savu [[Hewlett-Packard|Hewlett-Packard]] programmējamo kalkulatoru, bet Džobss — ''[[Volkswagen]]'' mikroautobusu. Uzņēmums ''Apple Computer'' īsā laikā guva ievērojamu atpazīstamību, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem piemēriem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tehnoloģiju uzņēmējdarbības vēsturē. Turpmākajās desmitgadēs Apple attīstījās par globālu korporāciju, kas izstrādā gan aparatūru, gan [[programmatūra|programmatūru]] plašam lietotāju lokam.

== Vēsture ==
=== Dibināšana un pirmie personālie datori (1976–1980) ===
[[Attēls:Apple I.jpg|thumb|''[[Apple I]]'' — uzņēmuma pirmais dators.]]
''Apple Computer Company'' 1976. gada 1. aprīlī Kalifornijā nodibināja [[Stīvs Džobss]], [[Stīvs Vozņaks]] un [[Ronalds Veins]]. Uzņēmuma sākotnējais mērķis bija izstrādāt un pārdot Vozņaka konstruēto ''[[Apple I]]'' datoru. Atšķirībā no vēlākajiem personālajiem datoriem ''Apple I'' tika pārdots kā samontēta shēmas plate, kurai lietotājam bija jāpievieno citas darbībai nepieciešamās ierīces. Viens no pirmajiem nozīmīgajiem pasūtījumiem bija datortehnikas veikala ''Byte Shop'' pasūtījums 50 datoriem.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/money/Apple-Inc |title=Apple Inc. |website=Encyclopaedia Britannica |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

1977. gada janvārī uzņēmums tika reģistrēts kā ''Apple Computer, Inc.''; tā attīstībā nozīmīgu lomu ieguva investors [[Maiks Markula]]. Tajā pašā gadā tirgū nonāca ''[[Apple II]]'', kas bija aprīkots ar korpusu, tastatūru un krāsu grafikas iespējām. Tā panākumus veicināja arī lietojumprogrammu, tostarp elektronisko izklājlapu programmas ''[[VisiCalc]]'', izplatība. ''Apple II'' saime kļuva par vienu no uzņēmuma galvenajiem ieņēmumu avotiem nākamajos gados.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

1980. gadā uzņēmums izlaida biznesa lietotājiem paredzēto ''[[Apple III]]'', kura tehniskās problēmas ierobežoja modeļa komerciālos panākumus. Tā paša gada decembrī ''Apple'' akcijas sāka tirgot biržā, piesaistot kapitālu turpmākai attīstībai.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

=== Grafiskās saskarnes ieviešana un Stīva Džobsa aiziešana (1981–1985) ===
[[Attēls:Macintosh 128k transparency.png|thumb|Pirmais ''[[Macintosh]]'' dators, kas tika laists tirgū 1984. gadā.]]
1980. gadu sākumā ''Apple'' pievērsās datoriem ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]], kuras attīstību ietekmēja arī [[Xerox PARC]] pētniecības centrā radītās tehnoloģijas. 1983. gadā uzņēmums izlaida ''[[Apple Lisa]]'', kurā tika izmantoti logi, ikonas un datorpele. Tomēr augstās cenas dēļ šis modelis neguva plašus komerciālus panākumus.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

1984. gada 24. janvārī tika prezentēts ''[[Macintosh 128K|Macintosh]]'' — personālais dators ar grafisko saskarni un peli, kas bija paredzēts plašākam lietotāju lokam. Tā ieviešanu pavadīja plaši pazīstama reklāmas kampaņa. Lai gan sākotnēji datoram bija ierobežots programmatūras klāsts, ''Macintosh'' kļuva par pamatu turpmākajai ''Mac'' datoru saimei.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

Uzņēmuma vadības domstarpību rezultātā 1985. gadā Džobss zaudēja tiešu ietekmi uz ''Macintosh'' izstrādes komandu un septembrī pameta ''Apple''. Pēc aiziešanas viņš nodibināja datoru uzņēmumu ''[[NeXT]]''. ''Apple'' vadību turpināja [[Džons Skallijs]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

=== Paplašināšanās un konkurences pieaugums (1986–1996) ===
[[Attēls:Macintosh portable.jpg|thumb|''[[Macintosh Portable]]'', 1989. gadā izlaistais pārnēsājamais dators.]]
1980. gadu otrajā pusē uzņēmums paplašināja ''Macintosh'' datoru klāstu. 1987. gadā tika ieviests ''[[Macintosh II]]'', kas atbalstīja krāsu grafiku un paplašināšanas kartes. 1989. gadā izlaistais ''Macintosh Portable'' bija viens no uzņēmuma pirmajiem mēģinājumiem piedāvāt pārnēsājamu ''Mac'' datoru, savukārt 1991. gadā ieviestā ''[[PowerBook]]'' saime kļuva par nozīmīgu posmu tā portatīvo datoru attīstībā.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

1990. gados ''Apple'' saskārās ar pieaugošu [[IBM PC savietojams dators|IBM PC savietojamo datoru]] un ''[[Microsoft Windows]]'' konkurenci. Uzņēmums sadarbojās ar [[IBM]] un [[Motorola]], lai izstrādātu ''[[PowerPC]]'' procesoru platformu; pirmie ''Power Macintosh'' datori ar šiem procesoriem tika izlaisti 1994. gadā. Vienlaikus ''Apple'' izmēģināja jaunus produktu segmentus, tostarp 1993. gadā ieviesto ''[[Newton (platforma)|Newton]]'' personālo ciparasistentu.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

Deviņdesmito gadu vidū uzņēmuma finansiālo stāvokli pasliktināja produktu klāsta sarežģītība, konkurence un operētājsistēmas modernizācijas grūtības. 1996. gada decembrī ''Apple'' paziņoja par ''NeXT'' iegādi, lai izmantotu tās programmatūras tehnoloģijas nākamās paaudzes operētājsistēmas izstrādē. Šis darījums pavēra ceļu Džobsa atgriešanās procesam.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

=== Stīva Džobsa atgriešanās un uzņēmuma pārveide (1997–2006) ===
1997. gadā Džobss kļuva par ''Apple'' pagaidu izpilddirektoru. Uzņēmums vienkāršoja produktu klāstu un koncentrējās uz dažām galvenajām datoru kategorijām. 1998. gadā izlaistais ''[[iMac]]'' ar atšķirīgu korpusa dizainu un integrētu displeju palīdzēja atjaunot interesi par uzņēmuma datoriem.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

2001. gadā ''Apple'' laida klajā operētājsistēmu ''[[Mac OS X]]'', kas balstījās uz ''NeXT'' izstrādātajām tehnoloģijām, atvēra pirmos sava mazumtirdzniecības tīkla ''[[Apple Store]]'' veikalus un prezentēja pārnēsājamo mūzikas atskaņotāju ''[[iPod]]''. 2003. gadā darbību sāka ''[[iTunes Store]]'', piedāvājot digitālās mūzikas iegādi tiešsaistē. Šie produkti un pakalpojumi paplašināja uzņēmuma darbību ārpus personālo datoru tirgus.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

2005. gadā ''Apple'' paziņoja par ''Mac'' datoru pāreju no ''PowerPC'' uz ''[[Intel]]'' procesoriem. Pirmie jaunās arhitektūras datori, tostarp ''[[MacBook Pro]]'' un ''iMac'', tika ieviesti 2006. gadā; līdz tā paša gada augustam pāreja uz ''Intel'' procesoriem jaunajā datoru klāstā bija pabeigta.&lt;ref name=&quot;Silicon&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2020/06/apple-announces-mac-transition-to-apple-silicon/ |title=Apple announces Mac transition to Apple silicon |website=Apple Newsroom |date=2020-06-22 |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

=== ''iPhone'', ''App Store'' un jaunu produktu attīstība (2007–2011) ===
2007. gada janvārī Džobss prezentēja pirmo ''[[iPhone]]'', kas apvienoja mobilo tālruni, mūzikas atskaņotāju un interneta pārlūkošanas iespējas ierīcē ar skārienekrānu. Tajā pašā gadā uzņēmums mainīja nosaukumu no ''Apple Computer, Inc.'' uz ''Apple Inc.'', atspoguļojot darbības paplašināšanos ārpus datoru ražošanas.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

2008. gadā tika atvērts ''[[App Store]]'', kas ļāva trešo pušu izstrādātājiem izplatīt lietotnes ''iPhone'' un vēlāk arī citām ''Apple'' ierīcēm. 2010. gadā uzņēmums ieviesa planšetdatoru ''[[iPad]]'', paplašinot savu mobilo ierīču piedāvājumu. 2011. gadā tika prezentēts mākoņpakalpojums ''[[iCloud]]'', kas paredzēts datu sinhronizācijai starp ierīcēm.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

2011. gada augustā Džobss atkāpās no izpilddirektora amata veselības problēmu dēļ, un viņa vietā stājās [[Tims Kuks]]. Džobss nomira 2011. gada 5. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

=== Darbības paplašināšana Tima Kuka vadībā (2012–2019) ===
Tima Kuka vadībā ''Apple'' turpināja attīstīt ''iPhone'', ''iPad'' un ''Mac'' saimes, vienlaikus palielinot pakalpojumu nozīmi uzņēmuma darbībā. 2014. gadā uzņēmums paziņoja par ''[[Beats Electronics]]'' iegādi un ieviesa bezkontakta maksājumu pakalpojumu ''[[Apple Pay]]''. 2015. gadā tirgū nonāca viedpulkstenis ''[[Apple Watch]]'', kā arī tika sākta mūzikas straumēšanas pakalpojuma ''[[Apple Music]]'' darbība.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

Turpmākajos gados uzņēmums paplašināja arī bezvadu austiņu, valkājamo ierīču un digitālo pakalpojumu piedāvājumu. 2016. gadā tika prezentētas ''[[AirPods]]'' austiņas, bet 2019. gadā — videospēļu abonēšanas pakalpojums ''[[Apple Arcade]]'' un video straumēšanas pakalpojums ''[[Apple TV+]]''.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

=== Pāreja uz ''Apple Silicon'' un jaunās tehnoloģijas (2020–2023) ===
2020. gada jūnijā ''Apple'' paziņoja par vēl vienu būtisku ''Mac'' datoru arhitektūras maiņu — pakāpenisku atteikšanos no ''Intel'' procesoriem par labu paša uzņēmuma izstrādātajiem ''[[Apple Silicon]]'' procesoriem. Tā paša gada novembrī tika prezentēti pirmie ''Mac'' datori ar ''[[Apple M1]]'' mikroshēmu. Pāreja ļāva ciešāk integrēt aparatūru un programmatūru un izmantot radniecīgas procesoru arhitektūras dažādās ''Apple'' ierīcēs.&lt;ref name=&quot;Silicon&quot; /&gt;

2022. gadā uzņēmums turpināja attīstīt ''M'' sērijas procesorus un iepazīstināja ar jaunām ''Mac'' un mobilo ierīču paaudzēm. 2023. gadā ''Apple'' prezentēja ''[[Apple Vision Pro]]'' — jauktās realitātes ierīci, kas izmanto ''[[visionOS]]'' operētājsistēmu un telpisku lietotāja saskarni.&lt;ref name=&quot;Vision&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2024/01/apple-vision-pro-available-in-the-us-on-february-2/ |title=Apple Vision Pro available in the U.S. on February 2 |website=Apple Newsroom |date=2024-01-08 |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslīgais intelekts un telpiskā skaitļošana (2024–2026) ===
2024. gada 2. februārī ''Apple Vision Pro'' nonāca pārdošanā ASV. Ierīce paplašināja uzņēmuma produktu klāstu telpiskās skaitļošanas jomā, apvienojot digitālo saturu ar lietotāja apkārtējās vides attēlojumu.&lt;ref name=&quot;Vision&quot; /&gt; Tajā pašā gadā ''Apple'' iepazīstināja ar ''[[Apple Intelligence]]'' — mākslīgā intelekta funkciju kopumu, kas paredzēts integrēšanai uzņēmuma operētājsistēmās.

2025. gadā uzņēmums turpināja pilnveidot ''Apple Silicon'' mikroshēmas un ''Vision Pro'' platformu. Oktobrī tika prezentēta atjaunināta ''Vision Pro'' versija ar ''M5'' procesoru un ''visionOS 26'' atbalstu.&lt;ref name=&quot;VisionM5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2025/10/apple-vision-pro-upgraded-with-the-m5-chip-and-dual-knit-band/ |title=Apple Vision Pro upgraded with the M5 chip and Dual Knit Band |website=Apple Newsroom |date=2025-10-15 |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā ''Apple'' turpināja attīstīt savu ierīču, operētājsistēmu un pakalpojumu ekosistēmu, īpašu uzmanību pievēršot mākslīgā intelekta iespējām un to integrācijai dažādās ierīcēs.&lt;ref name=&quot;Vision2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/archive/apple-vision-pro/ |title=Apple Vision Pro News Archive |website=Apple Newsroom |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Produkti ==
=== Mac un piederumi ===
[[Attēls:Mac Mini 2010.jpg|thumb|[[Mac mini]]]]
* [[Mac mini]], pus-galddators, izlaists 2005. gadā
* [[iMac]], galddators, izlaists 1998. gadā
* [[Mac Pro]], galddators, izlaists 2006. gadā, aizstāja [[Power Macintosh]]
* [[MacBook]], portatīvais dators, izlaists 2006. gadā, aizstāja [[iBook]]
* [[MacBook Pro]], profesionāls portatīvais dators, izlaists 2006. gadā, aizstāja [[PowerBook]]
* [[MacBook Air]], ļoti plāns portatīvais dators, izlaists 2008. gadā

Šiem datoriem tiek pārdoti arī atsevišķi aksesuāri, piemēram, datora pele, akumulatora lādētāji u.c.

=== iPad ===
{{pamatraksts|iPad}}
iPad ir Apple Inc izstrādātais [[planšetdators]]. Par tā izstrādi tika paziņots 2010. gada 27. janvārī. Tas ietilpst kategorijā starp [[Viedtālrunis|viedtālruņiem]] un [[klēpjdators|klēpjdatoriem]].

Funkcionalitātes ziņā iPad ir salīdzināms ar mazāk jaudīgajiem [[iPhone]] un [[iPod touch]], un tajā tiek lietota tā pati operētājsistēma [[iOS]], modificēta. Tam ir 25&amp;nbsp;cm vairākpieskārienu (multi-touch) displejs ar gaismas diožu fona izgaismojumu, no 16 līdz 64 [[Gigabaits|GB]] pieejamā [[zibatmiņa]], [[Bluetooth]], un 30 kontaktu pieslēgvieta, lai sinhronizētu ar [[iTunes]] un pieslēgtu aksesuārus.

[[Attēls:IPod family.png|Pašreizējā [[iPod]] ģimene.[[iPod Shuffle]], [[iPod Nano]], [[iPod Classic]], un [[iPod Touch]]|thumb]]

2011. gada 2. martā Apple prezentēja uzlabotu iPad modeli, kam bija ātrāks procesors un divas kameras, respektīvi, priekšā un aizmugurē. Tomēr iPad 2 pieejamība bija ierobežota sakarā ar 2011. gada martā notikušo [[cunami]] un [[zemestrīce|zemestrīci]] [[Japāna|Japānā]].

=== iPod ===
iPod ir pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs, kuru radījusi firma Apple. Pirmais iPod tirdzniecībā nonāca 2001. gada 23. oktobrī. Tas bija [[iPod Classic]] ar 5 un 10 GB atmiņu. Šobrīd tirdzniecībā ir četri dažādi iPod modeļi - iPod Classic ar 80, 120 un 160 Gb atmiņu, [[iPod Nano]] ar 8 un 16 GB atmiņu, [[iPod Shuffle]] ar 2 un 4 GB atmiņu un [[iPod Touch]] ar 32 un 64 GB atmiņu.

=== iPhone ===
{{Pamatraksts|iPhone}}
2007. gada janvāra konferencē Stīvs Džobss iepazīstināja ar ilgi gaidīto [[iPhone]], kas sevī ietvēra internetu un [[iPod]]. Tā sistēmu darbināja pārveidota [[Mac OS X]] operētājsistēma ar dažām tās funkcijām, piemēram, ar Safari interneta pārlūkprogrammu un e-pastu. Tajā ietilpa arī tādas lietotnes kā [[Google]] kartes (Google Maps) un laika ziņas. iPhone bija ar 3.5 collu (89mm) skārienjūtīgu ekrānu, ar 4,8 vai 16 [[Gigabaits|GB]] atmiņu, [[Bluetooth]] un [[Wi-Fi]]. Pirmo reizi iPhone bija pieejams 2007. gada 29. jūnijā par 499 dolāriem (4 GB) un 599 dolāriem (8 GB) ar ''AT&amp;T'' līgumu. 2008. gada 5. februārī Apple papildināja oriģinālo iPhone ar 16 GB versiju. 2008. gada 9. jūnijā [[Sanfrancisko]] izstrādātāju konferencē (WWDC) [[Stīvs Džobss]] paziņoja, ka ''iPhone 3G'' būs pieejams 2008. gada 11. jūlijā. Šī versija atbalstīja 3G tīkla darbību, tajā bija iebūvēta [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] navigācija un cenas tika nolaistas, 8 GB versija maksāja tikai 199 dolārus un 16 GB versija maksāja 299 dolārus un abi modeļi bija pieejami melnā un baltā krāsā. Jaunā versija vizuāli atšķīrās no sava priekšgājēja, tam bija sudraba aizmugure. Mainījās arī programmatūras iespējas, jaunais iPhone bija pieejams ar [[App Store]]; šis veikals piedāvā iespēju lejupielādēt lietotnes, kuras ir saderīgas ar iPhone. 2009. gada 24. aprīlī šis veikals pārvarēja 1 miljarda lejupielāžu skaitu. 2009. gada 8. jūnijā tika paziņots, ka tiks izlaists jaunais ''iPhone 3GS'', kas bija uzlabotāks un bija daudz ātrāks par iPhone 3G, iespēja ierakstīt video un balss kontrole. 2010. gada 7. jūnijā tika atklāts ''iPhone 4,'' par kuru Apple saka: &quot;lielākais solis, ko esam spēruši&quot; kopš pirmā iPhone. Telefonam bija pilnīgi jauns dizains, 960x640 displejs, ''Apple A4'' procesors, kuru izmanto arī [[iPad]], [[žiroskops]] labākai spēļu baudīšanai, 5 megapikseļu kamera ar zibspuldzi, priekšējā [[VGA]] kamera priekš video zvaniem, ko Apple dēvē par '''FaceTime''. Drīz pēc iPhone 4 izlaišanas klienti sūdzējās, ka ir problēmas ar zonas uztveršanu. Tas bija dēļ nerūsošā tērauda plāksnes, kas aptver visu iPhone 4, kalpojot arī par šī telefona antenu. Pašlaik (2017. gada sākumā) jaunākie iPhone modeļi ir [[iPhone 7]] un [[IPhone 7|iPhone 7 Plus]], kas prezentēti 2016. gada 7. septembrī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |first=Dan |last=Seifert |title=iPhone 7 and 7 Plus announced with water resistance, dual cameras, and no headphone jack |url=http://www.theverge.com/2016/9/7/12758236/apple-iphone-7-announced-features-price-release-date |publisher=''[[The Verge]]'' |date=September 7, 2016 |accessdate=November 4, 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |first=Nilay |last=Patel |title=Taking the headphone jack off phones is user-hostile and stupid |url=http://www.theverge.com/circuitbreaker/2016/6/21/11991302/iphone-no-headphone-jack-user-hostile-stupid |publisher=''[[The Verge]]'' |date=June 21, 2016 |accessdate=November 4, 2016}}&lt;/ref&gt;

=== Apple TV ===
[[Attēls:AppleTV top2.png|thumb|Apple TV, jaunākais dizains]]
2007. gada konferencē Džobss nodemonstrēja [[Apple TV]] (no sākuma bija zināms kā iTV). Ierīce tiek pieslēgta pie lietotāja televizora un sinhronizē [[iTunes]] saturu no kāda datora, caur ''Wi-Fi'' vai vienkārši caur kabeli. ''Apple TV'' oriģināli tika veidots ar 40 GB cieto disku, kurā ietilpa [[HDMI]] izeja, un spēja atskaņot video ''720p'' kvalitātē. 2007. gada 31. maijā tika izgatavota 160 GB versija, kura aizstāja 40 GB versiju un 2008. gada 15. janvārī tika izlaists atjauninājums, kas ļāva datnes lejupielādēt tieši no Apple TV. 2009. gada septembrī Apple pilnībā pārtrauca ražot 40 GB versiju un turpināja ražot tikai 160 GB versiju. 2010. gada 1. septembrī tika izlaists jaunais [[iPod]] un arī tad tika izlaists pilnīgi pārveidots Apple TV. Jaunā ierīce ir par 1/4 mazāka, strādā klusāk. Apple savai A4 procesoru līnijai bija pievienojusi vēl vienu ierīci, līdz tam uz A4 procesoru strādāja [[iPad]] un [[iPhone]]. Vienīgā video izeja tam ir HDMI. Ir iespēja iTunes veikalā nomāt vai pirkt filmas, TV šovus, skatīties interneta video, piemēram, ''YouTube'' un ''Netflix''. Apple arī samazināja ierīces cenu līdz 99 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dolāru. 2015. gadā tika izlaists jaunākais ''Apple TV'' ar ''[[App Store|AppStore]]'', ''[[Siri]]'' un daudziem citiem jaunumiem.

== Kultūra ==
=== Korporatīva ===
Apple bija viena no visveiksmīgākajām kompānijām, kas tika dibināta 1970. gados, kas pilnībā mainīja cilvēku uzskatus par to, kādai būtu jābūt korporatīva kultūrai organizāciju hierarhijā. Citas šāda veida līdzīgās veiksmīgas firmas no tā paša laika perioda ir [[Southwest Airlines]] un [[Microsoft]].

Līdz ar kompānijas augšanu, kuru vadījuši daudzi direktori, katrs pats ar savu ideju, kādam būtu jābūt Apple, daži no īstajiem mērķiem ir zaudēti, bet Apple vēl joprojām savai kompānijai piesaista talantīgus darbiniekus, it īpaši pēc atkārtotas [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] atgriešanās. Lai atpazītu savus labākos darbiniekus, Apple izveidoja Darbinieku programmu, kas apbalvoja darbiniekus, kas kompānijā paši brīvprātīgi bija veikuši nozīmīgus darbus. Daži no šiem darbiniekiem ir [[Bills Atkinsons]] (Bill Atkinson), [[Stīvs Kaps]] (Steve Capps), Rods Holts (Rod Holt), [[Alans Kejs]] (Alan Kay), [[Gajs Kavasaki]] (Guy Kawasaki), [[Alans Alkorns]] (Al Alcorn), [[Ričs Peidžs]] ( Rich Page) un [[Stīvs Vozņaks]] (Steve Wozniak).

Daudzi Apple darbinieki ir teikuši, ka projekti bez Džobsa palīdzības tiek izstrādāti ilgāk, nekā ar viņa palīdzību.

== Apple reklāmas saukļi ==
Apple runasvīrs Stīvs Džobs vienmēr uzskatījis, ka ir nozīme gan stilam, gan reklāmai. Tā, piemēram, pokera spēlē laimētās Austrālijas sāls raktuves viņš pārvērta par pasaulē vienīgo reklāmu, kuru var redzēt no kosmosa.

=== Interesantākie saukļi 30 gadu gaitā ===
* ''&quot;Byte into an Apple&quot;'' (Iekodies ābolā. Septiņdesmitie gadi.)
* ''&quot;Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples.&quot;'' (Drīz būs divi cilvēku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Astoņdesmitie.)
* ''&quot;The power to be your best&quot;'' (Spēks tavam vislabākajam sniegumam. 1980 - 1990)
* ''&quot;Think different&quot;'' (Domā citādāk. 1997 - ....(tiek lietots vēl arvien)) Kaut arī sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zināmākajiem. Varbūt šī gramatiskā kļūda arī ir popularitātes iemesls.

=== iMac, iBook un Mac Mini reklāmas saukļi ===
* ''&quot;Insanely great!&quot;'' (1984)
* ''&quot;The iMac to Go.&quot;'' (1999)
* ''&quot;Where did the computer go?&quot;'' (2004)
* ''&quot;From the creators of iPod.&quot;'' (2004)
* ''&quot;The most affordable Mac ever.&quot;'' (Vispieejamākais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezentēšanai)
* ''&quot;Small is Beautiful&quot;'' (Mazs ir brīnišķīgs. 2006. gads. Lai prezentētu Intel bāzēto Mac Mini).

=== PowerMac un PowerBook saukļi ===
* ''&quot;Two Brains are better than one&quot;'' (Divas smadzenes ir labāk kā vienas. 2000. gads. Šādi iepazīstināja ar divu procesoru PowerMac)
* ''&quot;Less is more&quot;'' (Mazāk ir vairāk. 2003. gads.)
* ''&quot;Sends other UNIX boxes to /dev/null&quot;'' (Pasūta citas UNIX bāzētās sistēmas uz /dev/null (miskasti). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X popularizēšanai)

=== iPod un iTunes ===
* ''&quot;1,000 songs in your pocket.&quot;'' (1000 dziesmas tavā kabatā. 2001. gads. Šādi reklamēja pirmās paaudzes lielas ietilpības iPod atskaņotāju.)
* ''&quot;The best keeps getting better&quot;'' (Labākais kļūst labāks. 2004. gads. Ceturtās paaudzes iPod reklamēšana.)
* ''&quot;Life is random.&quot;'' (Dzīve ir nejauša (random — dažādā secībā atskaņo skaņdarbus). 2005. gads. iPod Shuffle reklāma.)
* ''&quot;1,000 songs. Impossibly small.&quot;'' (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano popularizēšana.)
* ''&quot;One more thing...&quot;'' (Vēl viena lietiņa... 2005. gads. Piektā paaudze — iPod ar video atskaņotāju.)
* ''&quot;The best Windows app ever.&quot;'' (Labākā Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklamēšana Windows videi.)
* ''&quot;Drink. Win. Play.&quot;'' (Dzer. Uzvari. Spēlē. 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.)

=== Intel makintoši ===
* ''&quot;What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC.&quot;'' (Ko Intel procesors dara Makintošā? Daudz vairāk kā tas jebkad ir darījis PC. 2006. gads.)

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Delfi 29.05.2014&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/apple-par-3-miljardiem-dolaru-tomer-pirks-repera-dr-dre-uznemumu-beats.d?id=44550006 'Apple' par 3 miljardiem dolāru tomēr pirks repera Dr. Dre uzņēmumu 'Beats'] Delfi Bizness, 29. maijs 2014&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://financenet.tvnet.lv/zinas/590047-apple_italijai_maksas_318_miljonus_par_nodoklu_krapniecibu 2015. gada nogale: «Apple» Itālijai maksās € 318 miljonus par nodokļu krāpniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151231231829/http://financenet.tvnet.lv/zinas/590047-apple_italijai_maksas_318_miljonus_par_nodoklu_krapniecibu |date={{dat|2015|12|31||bez}} }}

{{Pasaules lielākie pusvadītāju piegādātāji pēc ieņēmumiem}}
{{NASDAQ-100}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apple| ]]
[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]]
[[Kategorija:ASV zīmoli]]</text>
      <sha1>rew5aqt35uq19m5fwdbelpz4t4egqqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4538126</id>
      <parentid>4537919</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:21:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4538126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="361834" sha1="5gg48b4mw5kzrqj5oo858bpd2lt39fd" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>5gg48b4mw5kzrqj5oo858bpd2lt39fd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Audi A8</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18225</id>
    <revision>
      <id>4538186</id>
      <parentid>4344771</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17708" sha1="ri6ol3547blgp9p9u2uxtxodc29621u" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name         = Audi A8
| image        = 2018 Audi A8 50 TDi Quattro Automatic 3.0.jpg
| manufacturer = [[Audi AG]]
| assembly     = Vācija: [[Neckarsulm]] (Neckarsulm Audi Rūpnīca)
| aka          = 
| production   = '''[[#D2|D2]]:''' 1994–2002&lt;br /&gt;'''[[#D3|D3]]:''' 2002–2010&lt;br /&gt;'''[[#D4|D4]]:''' 2010–2017&lt;br /&gt;'''[[#D5|D5]]:''' 2017–šodien
| class        = [[Full-size]] [[luxury car]] ([[F-segment|F]])
| body_style  = 4-door [[sedan (automobile)|sedan]]
| platform    = [[List of Volkswagen Group platforms|MLB]]
| layout      = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa (1994-2013)&lt;br /&gt;priekšā novietots dzinējs, četru riteņu piedziņa (1994-šodien)
| related     = [[Audi S8]], [[Bentley Flying Spur (2005)|Bentley Flying Spur]]&lt;br /&gt;[[Volkswagen Phaeton]]
| predecessor = [[Audi V8|Audi V8 LWB]]
}}

'''Audi A8''' — pilnvērtīgs pārstāvnieciskās klases sedans, ko kopš 1994. gada ražo un tirgo Vācu autoražotājs Audi. Audi A8 tiek uzskatīti par Audi V8 modeļa pārņēmējiem un tagad jau ceturto paaudzi Audi A8 tiek piedāvāti gan ar priekšpiedziņas, gan pilnpiedziņas versijās, gan īsās, gan garās riteņu bāzes versijās. Pirmās divas paaudzes izmantoja Volkswagen Group D platformu, un pašreizējā paaudze bija atkarīga no MLB platformas. Pēc sākotnējā 1994. gada modeļa izlaides, Audi izlaida otro paaudzi 2002. gada beigās, trešo 2009. gada beigās, bet ceturto un līdzšinējo — 2017. gadā.

Atzīmēti kā pirmie masu tirgus auto ar alumīnija šasiju, visi Audi A8 modeļi ir izmantojuši šo būvniecības metodi sadarbojoties ar Alcoa, realizēti kā ''Audi Space Frame''.

Mehāniski modernizēta, augstas veiktspējas versija A8 debitēja 1996. gadā kā Audi S8. S8 modeļus ražoja tikai Audi Neckarsulm rūpnīcā un tie tika aprīkoti ar Audi Quattro pilnpiedziņas sistēmu. Tie tika ražoti īsās un garās riteņu bāzes veidā.

== {{anchor|D2|4D|first}} D2 (''Typ'' 4D; 1994—2002) ==
{{Automobiļa infokaste
| name = Pirmā paaudze (D2/4D)
| image = A8 white.jpg
| caption = Pre-facelift Audi A8 4.2 quattro (US)
| production = Jūnijs 1994 – Augusts 4, 2002&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://articles.chicagotribune.com/1993-12-29/business/9312290075_1_aluminum-space-frame-audi-ag-audi-a8 | work=[[Chicago Tribune]] | first=Jim | last=Mateja | title=Audi Puts Aluminum-car Plans In Gear | date=1993-12-29 | access-date=2022-05-30 | archive-date=2013-10-29 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131029205329/http://articles.chicagotribune.com/1993-12-29/business/9312290075_1_aluminum-space-frame-audi-ag-audi-a8 }}&lt;/ref&gt;
| model_years = 1995–2002 (Visā pasaulē) &lt;br /&gt; 1997–2002 (US)
| assembly  = Vācija: [[Neckarsulm]]
| platform  = [[Volkswagen Group D platform#D2|Volkswagen Group D2 (&quot;Audi Space Frame&quot;)]]
| engine = {{collapsible list|framestyle=border:none; padding:0;| title = [[benzīna dzinēji]]s
|1 = 2.8&amp;nbsp;L ''[[List of discontinued Volkswagen Group petrol engines#AAH|AAH]]'' [[SOHC]] [[V6 engine|V6]]
|2 = 2.8&amp;nbsp;L ''[[List of discontinued Volkswagen Group petrol engines#ALG|ALG/AMX]]'' [[Multi-valve|30v]] V6
|3 = 3.7&amp;nbsp;L ''[[List of discontinued Volkswagen Group petrol engines#AEW|AEW]]'' [[V8 engine|V8]]
|4 = 4.2&amp;nbsp;L ''[[List of discontinued Volkswagen Group petrol engines#ABZ|ABZ/AHC]]'' V8
|5 = 6.0&amp;nbsp;L [[Volkswagen W12 engine|W12]]
}}
{{collapsible list|framestyle=border:none; padding:0;| title = [[dīzeļa dzinēji]]s
|1 = 2.5&amp;nbsp;L ''[[List of discontinued Volkswagen Group diesel engines#Six-cylinder diesels|TDI]]'' V6
|2 = 3.3&amp;nbsp;L ''[[List of discontinued Volkswagen Group diesel engines#Eight-cylinder diesels|TDI]]'' V8
}}
| transmission = {{collapsible list|framestyle=border:none; padding:0;| title = Manuālā transmisija
|1 = 5-speed [[manual transmission|manual]]
|2 = 6-speed manual (S8)
}}
{{collapsible list|framestyle=border:none; padding:0;| title = Automātiskā transmisija
|1 = 4-speed [[ZF 4HP24 transmission|ZF 4HP24]] [[automatic transmission|automatic]]
|2 = 5-speed [[ZF 5HP19 transmission|ZF 5HP19]] automatic
|3 = 5-speed [[ZF 5HP24 transmission|ZF 5HP24]] automatic
}}
| wheelbase = SWB: {{convert|2882|mm|1|abbr=on}}&lt;br /&gt;LWB: {{convert|3010|mm|1|abbr=on}}
| length = SWB: {{convert|5034|mm|1|abbr=on}}&lt;br /&gt;LWB: {{convert|5164|mm|1|abbr=on}}
| width = {{convert|1880|mm|1|abbr=on}}
| height = {{convert|1438|mm|1|abbr=on}}
| weight = '''2.5:''' {{convert|1630|kg|lb||abbr=on}} (TDI)&lt;br /&gt;'''2.5:''' {{convert|1735|kg|lb||abbr=on}} (TDI AWD)&lt;br /&gt;'''3.3:''' {{convert|1860|kg|lb||abbr=on}} (TDI AWD)&lt;br /&gt;'''2.8:''' {{convert|1540|kg|lb||abbr=on}}&lt;br /&gt;'''3.7:''' {{convert|1645|kg|lb||abbr=on}}&lt;br /&gt;'''3.7:''' {{convert|1725|kg|lb||abbr=on}} (AWD)&lt;br /&gt;'''4.2:''' {{convert|1750|kg|lb||abbr=on}} (AWD)&lt;br /&gt;'''4.2:''' {{convert|1845|kg|lb||abbr=on}} (US)&lt;br /&gt;'''4.2:''' {{convert|1790|kg|lb||abbr=on}} (AWD A8L)&lt;br /&gt;'''4.2:''' {{convert|1885|kg|lb||abbr=on}} (US)&lt;br /&gt;'''6.0:''' {{convert|1950|kg|lb||abbr=on}}&lt;br /&gt;'''6.0:''' {{convert|1980|kg|lb||abbr=on}} (AWD A8L)&lt;br /&gt;'''S8:''' {{convert|1730|kg|lb||abbr=on}}&lt;br /&gt;'''S8:''' {{convert|1845|kg|lb||abbr=on}} (US)
| designer = Chris Bird; Dirk van Braeckel (1990, 1991)&lt;ref&gt;http://i184.photobucket.com/albums/x136/GTO-Carsouce/audi.jpg {{Bare URL image|date=March 2022}}&lt;/ref&gt;
| sp = uk
}}

=== Attīstība ===
[[Attēls:Audi Space Frame.JPG|thumb|left|Audi Space Frame concept car|alt=]]

1982. gadā Ferdinands Piëch parakstīja līgumu ar Aluminum Company of America. Mērķis bija projektēt un attīstīt automobili, kas būtu krietni vieglāks par jebkuru citu savā klasē esošu automobili (lai kompensētu to, ka standarta pilnpiedziņa bija ap 100 kg smagāka nekā konkurentu aizmugurējā piedziņa). 1980. gadu beigās tika nolemts, ka mērķa uzņēmums būs 1988. gadā ieviestā V8 (Typ 4C) flagmaņa pēctecis. Līdz 1990. gadam Krisa Bērda un Dirka van Braeckel galīgais projekts tika izvēlēts un iesaldēts sērijas ražošanai 1991. gada vidū. 1993. gada septembrī Audi Space Frame (ASF) Concept tika atklāts 1993. gada Frankfurtes motoršovā (IAA) kā D2 Typ 4D prototips pulētā alumīnijā. Eksperimentālā ražošana sākās 1993. gada decembrī, un izstrāde beidzās 1994. gada sākumā, un tās kopējās izmaksas bija $700 miljoni.

=== Ievads ===
Audi A8 (Typ 4D) tika prezentēts 1994. gada februārī un debitēts 1994. gada Ženēvas auto izstādē martā, un pilna apjoma rūpnīcas ražošana sākās 1994. gada jūnijā, lai gan 1997. gada modeļu gadā tas kļuva pieejams Ziemeļamerikā tikai 1996. gada oktobrī. Atšķirībā no sava priekšgājēja Audi V8 modeļa, kas tika būvēts uz jau esošas tērauda platformas, A8 atkausēts uz tolaik jaunās Volkswagen grupas D2 platformas, viss alumīnija monokoks, realizēts kā “Audi Space Frame” (ASF), kas palīdzēja samazināt svaru un saglabāt strukturālo stingrību. Sedans tika piedāvāts gan A8 (standarta riteņu bāze), gan A8 Long jeb garās riteņu bāzes (LWB) versijā. Automašīnas atjauninājumi 1997. gadā ietvēra sešu iekšējo drošības spilvenu pievienošanu. A8 bija paredzēts kā konkurents vācu ražošanas līderiem Mercedes Benz S Class un BMW 7 Series, kas tolaik sacentās arī pret britu Jaguar XJ un japāņu Lexus LS.

{{Vairāki attēli | align = left | direction = vertical | width = 200
| image2 = 1996 Audi A8 (4D) 4.2 crimson quattro sedan, back.jpg
| caption2 = Pre-facelift Audi A8 4.2 quattro
| image3 = 1st Audi A8 L 4.2 -- 03-21-2012.JPG
| caption3 = Facelift Audi A8 L 4.2 quattro (US)
| image4 = A8 W12.JPG
| caption4 = Pirmās sērijas [[list of Volkswagen Group petrol engines#6.0 WR12 48v|W12]] dzinējs
}}

1997. gadā Audi ieviesa pirmās sērijas ražošanas elektroniskās stabilitātes kontroli (ESP) pilnpiedziņas automobiļiem (Audi A8 un Audi A6) — pasaulē pirmajiem ražošanas automobiļiem ar gan priekšējo, gan aizmugurējo sānu drošības spilveniem.

1997. gadā jaunais A8 bija pieejams ar priekšējo riteņu piedziņu (FWD) vai ar pastāvīgo četrriteņu piedziņu (Quattro). FWD modeļus darbina 2,8 litru V6 dzinējs, kas attīsta 142 kW (193 PS; 190 bhp), un 3,7 litru V8 dzinējs, kas attīsta 169 kW (230 PS; 227 bhp), savukārt quattro saņēma 4,2 litru V8, kas attīsta 221 kW (300 PS; 296 bhp).

A8 ir pieejams ar standarta luksusa ērtībām, tostarp divvietīgu zonu klimata kontroli, koka un ādas iekšējo apdari, apsildāmiem sēdekļiem, kā arī uzlabotu Bose audiosistēmu.

1999. gadā D2 saņēma sānu aizkaru drošības spilvenus, jaunas krāsas opcijas un iespēju paketes pārstrukturēšanu. Ziemeļamerikas “silto laika apstākļu komplekts” pievienojis jumta saules bateriju, kas ļauj darboties salona ventilācijai, saglabājot salonu vēsu, kamēr auto ir novietots stāvēšanai ar izslēgtu dzinēju. Visu modeļu izmaiņas ietvēra sevī lielāku pasažiera puses atpakaļskata spoguli un pirmās palīdzības komplektu, kas atrodas aizmugurējā centrālajā roku balstā.

1999. gadā 2000. modeļa gadā parādījās restyle versija ar jauniem, lielākiem, skaidriem priekšējiem lukturiem un zemāku priekšējo stiprinājumu ar standarta projekcijas miglas lukturiem. Tāpat tika izlaists arī 3,7-litru V8 FWD modelis, aiz sevis atstājot 2,8 V6 modeli ar garo riteņu bāzi un īsās riteņu bāzes 4,2-litru quattro. Šiem atjaunotajiem automobiļiem bija arī pārtaisīti ārējie durvju rokturi un radioantena tika iebūvēta. 2000. gadā Ziemeļamerikas A8 tirgus tika paplašināts, iekļaujot tajā A8 L.

2001. gadā Audi ieviesa savu jauno W12 dzinēju, kompakto 6,0 litru agregātu, kas izstrādāts, efektīvi sapārot divus VR6 dzinējus kopā pie kloķvārpstas. Dzinējs ātri kļuva pieejams A8, lai gan tikai Eiropas un Āzijas klientiem. No tā ieviešanas, pārtraucot darbību 2003. gadā, tika ražoti tikai 750 D2 “W12” modeļi. 2001. gads iezīmēja arī augstas veiktspējas S8 varianta debija Ziemeļamerikas tirgos.

2002. gadā A8 L saņēma standarta ksenona lampas (HID) un apsildāmo stūres ratu. Tika pievienota arī riepu spiediena kontroles sistēma (TPMS), atjaunināta Symphony II stereo sistēma un pievienota plašāka krāsu izvēle. 2002. gadā visi A8 varianti saņēma bagāžnieka iekšējo atvēršanas rokturi, lai atvieglotu bēgšanu gadījumā, ja indivīds tika iesprostots.

Šīs paaudzes rūpnīcas ražošana 2002. gada 4. augustā tika pārtraukta ar saražotiem 105,092 modeļiem.

=== Coupé (prototips) ===
1997. gadā IVM Automotive no Minhenes, Vācijā uzbūvēja divdurvju Audi A8 Coupé. Auto tika atklāts 1997. gada Ženēvas motoršovā. Audi nolīga IVM, lai uzbūvētu prototipu, un apsvēra iespēju ražot transportlīdzekli. Kupejai bija no jauna izgatavots alumīnija korpuss, īsāks nekā ražotajam A8 salonam. Tāpat kā “Mercedes-Benz” CL-Class nebija centrālā “B” statņa, piešķirot automobilim vienlaidu dizainu ar pakāpeniski slīpu jumtu. Automašīnā bija pielāgoti ādas sēdekļi, kuros varēja sēsties četri. Galu galā Audi nolēma nelaist A8 Coupé ražošanā, citējot mazākus pārdošanas rādītājus par līdzīgo BMW 8 Series (E31) un Mercedes-Benz S-Class Coupé. Tika uzbūvēts tikai viens A8 Coupé. Viens prototips, krāsots “Ming Blue pearl&quot;, paliek IVM Automotive īpašumā un atrodas Minhenē. Tā pēdējā publiskā parādīšanās notika 2002. gadā testa braucienu sērijā.{{Clear}}

=== Audi S8 ===
{{Vairāki attēli| align = right | direction = vertical | width = 200
| image1 = Audi S8 D2 (Typ 4D) (3962439095).jpg
| image2 = Audi S8 schwarz hl 1024x768.jpg
| caption2 = Facelift Audi S8
}}

Audi ieviesa S8 4,2L quattro Eiropas tirgū 1996. gadā. S8 sekoja citu augstas veiktspējas Audi “S” modeļu nosaukšanas konvencijai, piemēram, no Audi A6 atvasinātais S6, un bija analoģisks Mercedes-Benz AMG modeļu vēnās. Dažos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē, S8 bija pieejams tikai ar automātisko transmisiju. Kosmētiski Audi nošķīra S8 no A8 ar cietajiem alumīnija sakausējuma durvju spoguļu korpusiem, hromēto lukturu apakšlīniju un priekšējā režģa apdari, kā arī pulētajām dubultajām izplūdes caurulēm un smalko “S8” emblēmu. Regulējamie un apsildāmie sporta priekšējie sēdekļi ar atmiņas funkciju tika uzstādīti tāpat kā apsildāmi aizmugurējie sēdekļi. Standarta sakausējuma riteņi bija 18 collu alumīnija sakausējums “Avus” sešu spieķu stilā. Pēc 1999. gada facelift, 20 collu pulēti deviņu spieķu RS riteņi kļuva par izvēles opciju. 2002. gadā 18 collu deviņu spieķu RS riteņi kļuva par bezmaksas opciju.

Tajā pašā laikā 1999. gada beigās S8 saņēma tādus pašus kosmētikas jauninājumus. Šis atjauninājums iezīmēja S8 izlaišanu Ziemeļamerikas tirgū. D2 sērijas S8 ražošana beidzās 2002. gada septembrī.

S8 D2 bija pagarināta, 250 kW (335 hp) versija 4,2-litru V8 ar četriem vārstiem uz cilindru. No 1999. gada beigām Audi to palielināja līdz pieciem vārstiem vienā cilindrā ar jaudu, kas palielināta līdz 265 kilovatiem (355 hp) un 430 ņūtonmetriem (317 lb · ft). Sākot ar 1996. gadu, Eiropas tirgus modeļi nāca klajā ar sešu ātrumu manuālo transmisiju. Pēc gada tika izlaista ar sportu pārkalibrēta ZF 5HP24 piecu ātrumu tiptronic automātiskā versija ar nosaukumu “Dynamic Shift Programme” (DSP), un tā bija vienīgā transmisija, kas pieejama lielākajā daļā citu tirgu.

Retētā, 20 milimetru (0,8 collu) pazeminātā sporta balstiekārta ietvēra 30 procentu stīvāku atsperu ātrumu un par 40 procentiem lielāku kompresijas amortizāciju amortizatoriem.

Bremzēm bija Bosch 5,3 pretbloķēšanas sistēma (ABS) ar elektronisko bremzētājspēka sadali (EBD), un tās darbojās ar radiāli ventilējamiem priekšējiem diskiem. No 2002. gada modernizēta Bosch 5.7 elektroniskās stabilitātes programma kļuva par standarta komplektāciju.

=== Dzinēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:98%;&quot;
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Dzinējs
! rowspan=&quot;2&quot; |Jauda pie rpm
! rowspan=&quot;2&quot; |0—100 km/h&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(0—62 mph)&lt;/small&gt;
! rowspan=&quot;2&quot; |Maksimālais ātrums
|-
!Modifikācija
!Gads
!Tips
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{convert|2771|cc|L|1|abbr=on|order=flip}} || 1994—1996 || rowspan=&quot;2&quot; | [[V6 engine|V6]] || {{convert|174|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|250|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9.1 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|228|km/h|0|abbr=on}}
|-
| 1996—2002 ||{{convert|193|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|280|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8.4 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|236|km/h|0|abbr=on}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{convert|3697|cc|L|1|abbr=on|order=flip}} || 1995—1998 || rowspan=&quot;6&quot; | V8 ||{{convert|230|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|315|Nm|lb·ft|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8.7 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|247|km/h|0|abbr=on}}
|-
| 1998—2002 || {{convert|260|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|350|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7.8 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|250|km/h|0|abbr=on}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{convert|4172|cc|L|1|abbr=on|order=flip}} || 1994—1998 || {{convert|300|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|400|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6.9 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|250|km/h|0|abbr=on}}
|-
| 1998—2002|| {{convert|310|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|410|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6.5 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|250|km/h|0|abbr=on}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{convert|4172|cc|L|1|abbr=on|order=flip}} (S8) || 1996—1999 || {{convert|340|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|420|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5.6 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|250|km/h|0|abbr=on}}
|-
| 1999—2002 || {{convert|360|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|430|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5.4 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|250|km/h|0|abbr=on}}
|-
|{{convert|5998|cc|L|1|abbr=on|order=flip}} (A8 L) || 2001—2002 || [[W12 engine|W12]] || {{convert|420|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|550|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5.8 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|250|km/h|0|abbr=on}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{convert|2496|cc|L|1|abbr=on|order=flip}} || 1997—2000|| rowspan=&quot;2&quot; | V6 TDI || {{convert|150|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|310|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9.9 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|220|km/h|0|abbr=on}}
|-
| 2000—2002|| {{convert|180|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|370|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8.8 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|227|km/h|0|abbr=on}}
|-
|{{convert|3328|cc|L|1|abbr=on|order=flip}}
|2000—2002
|V8 TDI|| {{convert|225|PS|kW hp|0|abbr=on}}; {{convert|480|Nm|0|abbr=on}}|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8.2 sec || style=&quot;text-align:center;&quot; | {{convert|242|km/h|0|abbr=on}}
|}

== Paaudzes ==
* D2 (Typ 4D, 1994. — 2002.)
* D3 (Typ 4E, 2003. — 2010.)
* D4 (2010—2017)
* D5 (2017. -)

== Dzinēji ==

=== D3 paaudzes dzinēji ===
* '''3.0 TDi Quattro''' (2967 cm³), 233 Zs, 450 Nm, dīzeļmotors
* '''3.2 FSI, FSI Long, FSI Quattro''' (3123 cm³), 260 Zs, 330 Nm, benzīnmotors
* '''4.2 FSI Quattro, FSI Quattro Long''' (4163 cm³), 350 Zs, 440 Nm, benzīnmotors
* '''4.2 TDi Quattro, Quattro Long''' (4134 cm³), 326 Zs, 650 Nm, dīzeļmotors
* '''6.0 Quattro, Quattro Long''' (5998 cm³), 450 Zs, 580 Nm, benzīnmotors

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{auto-aizmetnis}}

{{Audi}}

[[Kategorija:Audi automašīnu modeļi]]</text>
      <sha1>ri6ol3547blgp9p9u2uxtxodc29621u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Notariāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27255</id>
    <revision>
      <id>4538145</id>
      <parentid>3776546</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Elizijs</username>
        <id>112482</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Tiesiskā darījuma forma */</comment>
      <origin>4538145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12157" sha1="4vzpvf4k9r64ogbg35c5t2mewmcz65q" xml:space="preserve">{{Saistīts teksts}}
'''Zvērināti notāri''' ir valsts amatpersonas, kas pastāv pie [[Apgabaltiesa|apgabaltiesām]] un sniedz iedzīvotājiem notariālos pakalpojumus kā neatkarīgi, neitrāli [[Fiziska persona|fizisko]] un [[Juridiska persona|juridisko personu]] civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātāji. Zvērināti notāri apliecina [[Dokuments|dokumenta]] vai [[Darījums|darījuma]] patiesumu, tam piešķirot publisku ticamību. 

== Notāriāli apliecināmie darījumi ==
Valsts ir noteikusi darījumus, kuriem obligāti jābūt notariāli apliecinātiem:
* [[Mantošana (tiesības)|mantojuma]] līgums;
* publiska [[Testaments|testamenta]] taisīšana;
* [[laulības līgums]];
* nostiprinājuma lūgumi Zemesgrāmatai un pilnvara lūgt nostiprinājumu;
* darbības ar transporta līdzekli:
** [[pilnvara]] transportlīdzekļa atsavināšanai vai reģistrācijai (pārreģistrācijai); 
** ja transportlīdzeklis pieder vairākiem kopīpašniekiem, līdzīpašnieku piekrišana darbībām ar transportlīdzekli;
** ja pirms mantojuma apliecība saņemšanas viens no mantiniekiem transportlīdzekli vēlas reģistrēt uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs, notariāli jāapliecina visu mantinieku vienošanās par to, ka attiecīgais mantinieks būs transportlīdzekļa valdītājs;
** ja transportlīdzeklis pieder vairākām personām, notariāli jāapliecina vienošanās par to, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis;
** darījumi ar transportlīdzekli, ja transportlīdzeklis nav pirkts transportlīdzekļu tirdzniecībai [[Licence|licencētā]] uzņēmumā vai pārreģistrācija nenotiek Ceļu satiksmes likuma 11. panta 3. punktā paredzētajā kārtībā;
* [[Vekselis|vekseļu]] protesta akts;
* [[Čeks|čeku]] protesta akts;
* komercķīlas reģistrācijas pieteikumam un pieteikumam komercķīlas reģistrācijas dzēšanai;
* vecāku atļauja bērnam noslēgt laulību pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas (ja vecāki nevar ierasties dzimtsarakstu nodaļā);
* mantošanas iesniegums;
* mantojuma apliecība.
* Kuģu reģistrā iesniedzamie dokumenti: 
** notariālā akta kārtībā sastādīts [[Kuģis|kuģa]] nodošanas — pieņemšanas akts;	
** ja kuģim ir reģistrēta [[hipotēka]], notariāls apliecinājums, ka reģistrējamā kuģa hipotekārie kreditori piekrīt kuģa reģistrācijai;
** kuģa obligācija kuģa hipotēku reģistrēšanai;
** visu kuģa īpašnieku pilnvara kuģa obligācijas reģistrēšanai (ja kuģim ir vairāki īpašnieki);
** kuģa obligācijas [[Cedēšana|cedēšanai]] jāiesniedz notariāli apliecināts [[Cesija|cesijas]] līgums;
** kuģa obligācijas dzēšanai jāiesniedz kuģa hipotekārā kreditora notariāli apliecināts iesniegums par hipotēkas dzēšanu;
** kuģa obligācijas pārjaunošanai jāiesniedz notariāli apliecināts pārjaunojuma līgums;
** notariālā akta kārtībā sastādīts iesniegums, izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra (nosacījums neattiecas uz kuģi, kurš pieder vienai fiziskajai personai).
* dzīvokļa (viendzīvokļa mājas) īrnieka un viņa ģimenes locekļu vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem [[Privatizācija|privatizēs]] dzīvokli vai viendzīvokļa māju (notariāli vai privatizācijas komisijā);
* īrnieka un viņa ģimenes locekļu vienošanās ar citu personu, kura vēlas privatizēt viņu īrēto dzīvokli (dzīvojamo māju) (notariāli vai privatizācijas komisijā);
* zemes īpašnieku vienošanās neizīrētās mājas privatizācijai (notariāli vai privatizācijas komisijā);
* uz [[Likumprojekts|likumprojekta]] vai [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] grozījumu projekta, ko iesniedz [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem notariāli jāapliecina savs [[paraksts]];

* Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie dokumenti:
** komercsabiedrības paraksttiesīgo personu parakstu paraugi iesniegšanai [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|komercreģistrā]];
** personas paraksta apliecinājums uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā;
*** [[Individuālais komersants|individuālā komersanta]] parakstu vai tādas [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrības]], kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona;
*** ja reģistrācijas lietā jau ir personas apliecināts paraksta paraugs, tas nav jāiesniedz atkārtoti attiecīgajā reģistrācijas lietā;
*** komercreģistra iestādei nav jāiesniedz tā sabiedrības biedra notariāli apliecināts paraksta paraugs, kura paraksts uz pieteikuma par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā jau bijis notariāli apliecināts;
** speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā;
** pirmtiesību uz firmu var nodot citam komersantam (uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai), noslēdzot par to vienošanos notariāli.

== Tiesiskā darījuma forma ==
Tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus ([[Latvijas Republikas Civillikums|CL]] 1473.pants).

Darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums, vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu (CL 1475.pants)

Ja darījuma dalībnieki ir vienojušies par darījuma notariālo formu, tad formas neievērošana ne vienmēr izsauc darījuma spēkā neesamību (CL 1489. pants). Tikai tad, ja līdzēji vienojušies, ka darījuma spēks ir atkarīgs no tā ietērpšanas īpašā formā (rakstiskā, apliecinātā vai koroborētā), šīs vienošanās neizpildīšana padara darījumu par spēkā neesošu. Taču, ja līgumu izpildījusi viena vai pat abas puses, tad sekas nosaka Civillikuma 1488.pants. Taču tiesiskie darījumi, kuri saskaņā ar likumu obligāti jānoslēdz pie notāra [..] vienmēr ir jāietver notariālā aktā. Civillikuma 1488.panta noteikumi neattiecas uz šiem līgumiem (SKC – 268/2008).

Valsts noteiktās prasības, atsevišķās jomās ierobežojot darījuma formas izvēli, nav pretrunā privātautonomijas principam. Valstis nosaka paaugstinātas prasības darījuma formai ņemot vērā vairākus kritērijus: iesaistīto personu raksturojums, attiecību nozīmīgums, tiesisko seku būtiskums, sabiedrības intereses (tiesiskais miers, efektīva tiesību realizācija, ticama publiska informācija valsts reģistros, tiesu sistēmas noslodze, efektīva nodokļu iekasēšana u.c.). Latvijā nav, bet Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Rumānijā, Ukrainā u.c. Eiropas valstīs obligāta notariāla akta forma ir: nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem; [[Servitūts|servitūta]] tiesību nodibināšanas darījumiem; ilgtermiņa nomas līgumiem; kapitālsabiedrību dibināšana līgumiem; kapitālsabiedrību statūtu grozījumiem; kapitālsabiedrību apvienošanas un sadalīšanas līgumiem; kapitālsabiedrību daļu atsavināšanas līgumiem; dāvinājuma līgumiem; reģistrēto partnerattiecību līgumiem; uztura līgumiem (saistīti ar nekustamā īpašuma nodošanu).

== Notariālais akts ==

=== Notariālā akta izpratne ===
Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.

Zvērināts notārs īsteno [[valsts]] funkciju nodrošināt tiesisko stabilitāti un bezstrīdu raksturu privātpersonu ekonomiskajās attiecībās. 

Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.

Notariālie akti ir publiski dokumenti.

Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

Zvērināts notārs sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā.

Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un jānorāda notariālajā aktā.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi.

Notariālā akta atbilstības likumam nodrošināšana ir notāra pienākums (SKC– 711/2010).

Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.

=== Notariālā akta priekšrocības ===
Priekšrocības, kuras likums piešķir publiskā kārtībā sastādītiem dokumentiem pamatotas uz prezumpciju, ka amatpersonām, kuras piedalās aktu sastādīšanā, nav nekādas intereses kaut ko nepatiesu apliecināt un amatpersonas atbild par nepatiesu apstākļu apliecināšanu.

Publisko aktu priekšrocība ir tāda, ka, ja tā īstums nav apstrīdēts, tad dokumenta saturu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Civīlprocesa mācības grāmata|last=Bukovskis|first=Vladimirs|year=1933|pages=392.— 393|location=Rīga}}&lt;/ref&gt;

Ievērojot kārtību, kādā tiek sastādīti notariālie akti, Civilprocesa likuma 178. panta trešajā daļā paredzēts, ka notariālo aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību (SKC-176/2012). Civilprocesa likuma 178. panta trešā daļa: “[..] ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.”

Attiecībā uz notariālā akta izcelsmi pastāv autentiskuma prezumpcija. Tas nozīmē pierādīšanas pienākuma maiņu tam, kurš gribētu apstrīdēt akta pierādījuma spēku. Pati akta pastāvēšana jau ir pierādījums, un aktam kā tādam ir pierādījuma spēks, savukārt privātam dokumentam pierādījuma spēks būs tikai tad, ja puse, pret kuru akts ir vērsts, atzīs savu gribu un parakstu. 

Notariālā akta autentiskais raksturs ir pamats ne tikai '''pierādījuma spēkam''', bet arī '''izpildāmībai''' Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā'''.'''

=== Notariālā akta nošķiršana no paraksta īstuma apliecināšanas ===
No tiesiskā darījuma noslēgšanas notariālā formā atšķiras tie gadījumi, kuros zvērināts notārs apliecina darījuma dalībnieku parakstu īstumu uz darījuma akta. Notariāli akti ir publiski dokumenti, bet dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem. Ja notārs apliecina tikai parakstu īstumu darījumā, tad darījumu nevar uzskatīt par noslēgtu notariālā formā. Notārs neatbild par darījuma satura atbilstību likuma prasībām.
== Saites ==

* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=59982&amp;from=off Notariāta likums]
* [http://latvijasnotars.lv Latvijas Zvērinātu notāru padome]
* [https://web.archive.org/web/20080919112400/http://latvijasnotars.lv/lv/notary/history/ Latvijas notariāta vēsture]
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{sabiedrība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tieslietas]]</text>
      <sha1>4vzpvf4k9r64ogbg35c5t2mewmcz65q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>20. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31152</id>
    <revision>
      <id>4538263</id>
      <parentid>4497919</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:56:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ +1</comment>
      <origin>4538263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6799" sha1="38hw2wguxg7k1su5wyf4k5orynytrpw" xml:space="preserve">'''20. oktobris''' ir gada 293. diena (294. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 72 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Leonīda]], [[Leonīds (personvārds)|Leonīds]]

== Notikumi ==
* [[1210. gads]] — [[Romas pāvests|pāvests]] [[Inocents III]] apstiprināja [[Rīga]]s bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu.
* [[1548. gads]] — dibināta [[Lapasa]], viena no [[Bolīvija]]s galvaspilsētām.
* [[1803. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Senāts|Senāts]] ratificēja [[Luiziānas pirkums|Luiziānas pirkumu]], ar kuru ASV no [[Francija]]s nopirka plašu teritoriju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].
* [[1818. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste]] vienojās noteikt ASV un [[Kanāda]]s robežu pa 49. paralēli.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]:
** atjaunota [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksme starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]];
** [[Dienvidslāvija]]s partizāni un [[Sarkanā armija]] atbrīvoja [[Belgrada|Belgradu]].
* [[1955. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas &quot;[[Gredzenu pavēlnieks]]&quot; otrā grāmata — &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot;.
* [[1967. gads]] — [[Kalifornija]]s ziemeļos ASV videolentē uzfilmēts, iespējams, [[sniega cilvēks]].
* [[1971. gads]] — sabruka [[Nepāla]]s vērtspapīru birža.
* [[1973. gads]]:
** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] atklāta [[Sidnejas operteātris|operteātra]] ēka;
** pieņemts pašreizējais [[Mali ģerbonis]].
* [[1982. gads]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], Maskavā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2010. gads]] — [[Dānija]]s pilsētā [[Herninga|Herningā]] atklāta daudzfunkcionālā arēna ''[[Jyske Bank Boxen]]''.
* [[2020. gads]]:
** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|40000000}};
** [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[OSIRIS-APEX|OSIRIS-REx]]'' uz īsu brīdi nolaidās uz asteroīda [[101955 Bennu]] un savāca iežu paraugus, kas jānogādā uz Zemi 2023. gadā.

== Dzimuši ==
* [[1554. gads]] — [[Bālints Balaši]] (''Balassi Bálint''), ungāru dzejnieks (miris 1594. gadā)
* [[1623. gads]] — [[Kristofers Rens]] (''Christopher Wren''), angļu arhitekts (miris 1723. gadā)
* [[1677. gads]] — [[Staņislavs Leščiņskis]] (''Stanisław Leszczyński''), Polijas karalis (miris 1766. gadā)
* [[1749. gads]] — [[Aleksandrs Radiščevs]] (''Александр Радищев''), krievu publicists (miris 1802. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Lords Palmerstons]] (''Lord Palmerston''), britu politiķis (miris 1865. gadā)
* [[1854. gads]] — [[Arturs Rembo]] (''Arthur Rimbaud''), franču dzejnieks (miris 1891. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs (miris 1952. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists (miris 1953. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Džeimss Čedviks]] (''James Chadwick''), angļu fiziķis (miris 1974. gadā)
* [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Aleksandrs Apsītis (radiokonstruktors)|Aleksandrs Apsītis]], latviešu radiokonstruktors (miris 1988. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Bernārs Zerfiss]] (''Bernard Zehrfuss''), franču arhitekts (miris 1996. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Žans Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), franču kinorežisors un aktieris (miris 1973. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Otfrīds Preislers]] (''Otfried Preußler''), vācu rakstnieks (miris 2013. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Klaudio Ranjēri]] (''Claudio Ranieri''), itāļu futbolists un treneris
* [[1955. gads]] — [[Tomass Ņūmens]] (''Thomas Newman''), amerikāņu komponists un diriģents
* [[1956. gads]] — [[Denijs Boils]] (''Danny Boyle''), britu kinorežisors
* [[1958. gads]]:
** [[Marks Kings]] (''Mark King''), angļu mūziķis
** [[Vigo Mortensens]] (''Viggo Mortensen''), ASV aktieris
*[[1961. gads]] — [[Ians Rašs]] (''Ian Rush''), velsiešu futbolists
* [[1963. gads]] — [[Žilija Pajeta]] (''Julie Payette''), Kanādas kosmonaute
* [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Gaidis Bērziņš]], Latvijas politiķis
* [[1971. gads]] — ''[[Snoop Dogg]]'', ASV reperis un aktieris
* [[1976. gads]] — [[Dens Foglers]] (''Daniel Fogler''). amerikāņu aktieris, komiķis un scenārists
* [[1979. gads]] — [[Džons Krasinskis]] (''John Krasinski''), amerikāņu aktieris un kinorežisors

== Miruši ==
* [[1740. gads]] — [[Kārlis VI]] (''Karl VI.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1685. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] (''Александра Фёдоровна''), Krievijas imperatore-konsorte (dzimusi 1798. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Maikls Balfs]] (''Michael Balfe''), īru komponists (dzimis 1808. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Žilbērs Buņols]] (''Gilbert Bougnol''), franču paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), ASV politiķis (dzimis 1867. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Herberts Hūvers]] (''Herbert Hoover''), 31. ASV prezidents (dzimis 1874. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Dāvids Oistrahs]] (''Давид Ойстрах''), PSRS vijolnieks (dzimis 1908. gadā)
* [[1984. gads]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (dzimis 1902. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Andrejs Kolmogorovs]] (''Андрей Колмогоров''), krievu matemātiķis (dzimis 1903. gadā)
* [[2011. gads]] — [[Muammars Kadāfi]] (''معمر القذافي''), Lībijas līderis (dzimis 1942. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[2021. gads]]:
** [[Arnis Cimdars]], latviešu politiķis (dzimis 1962. gadā)
** [[Mihājs Čīksentmihāji]] (''Csikszentmihalyi Mihaly''), ungāru izcelsmes ASV psihologs (dzimis 1934. gadā)
** [[Voldemārs Lobiņš]], latviešu aktieris (dzimis 1938. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>38hw2wguxg7k1su5wyf4k5orynytrpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skaistums</title>
    <ns>14</ns>
    <id>32419</id>
    <revision>
      <id>4538232</id>
      <parentid>2630745</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T05:09:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Estētika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="o51hhf51ekes4f8uy5dx3si68704u4l" xml:space="preserve">{{catmore}}
{{Commonscat|Beauty}}

[[Kategorija:Mode]]</text>
      <sha1>o51hhf51ekes4f8uy5dx3si68704u4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DARPA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33479</id>
    <revision>
      <id>4538134</id>
      <parentid>4374589</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:39:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pašreizējie projekti */ :</comment>
      <origin>4538134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3178" sha1="4jf1tbe2fza9rsjgxx5wr5det9gqcl3" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| agency_name     = Aizsardzības attīstīto projektu aģentūra
| nativename_a    = 
| nativename_r    = 
| picture         = DARPA HQ (52368078715).jpg
| picture_width   = 
| picture_caption = Galvenā mītne Bellstonā, Ārlingtonas apgabalā, Virdžīnijā, 2022. gadā
| logo            = DARPA Logo 2010.png
| logo_width      = 175px
| logo_caption    = Aģentūras logotips
| seal            = 
| seal_width      = 175
| seal_caption    = 
| formed          = 1958. gada 7. februārī
| preceding1      = Progresīvo pētniecības projektu aģentūra
| preceding2      = 
| dissolved       = 
| parent_agency   = [[ASV Aizsardzības departaments]]
| jurisdiction    = [[ASV federālā valdība]]
| headquarters    = [[Bellstona]], [[Virdžīnija (štats)|Virdžīnija]], ASV.&lt;br /&gt;{{coord|38.8788|-77.1088|type:landmark_region:US-VA|display=inline,title}}
| employees       = 220&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.darpa.mil/about-us/about-darpa |title=About Us|author=&lt;!--Staff writer(s); no by-line.--&gt; |date=n.d. |publisher=Defense Advanced Research Projects Agency |access-date=September 29, 2019}}&lt;/ref&gt;
| motto           = 
| budget          = $4.122 miljardi (2024)&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.darpa.mil/about-us/budget-and-finance |title=Budget |author=&lt;!--Staff writer(s); no by-line.--&gt; |date=n.d. |publisher=Defense Advanced Research Projects Agency |access-date=July 12, 2024}}&lt;/ref&gt;
| chief1_name     = Stīvens Vinčels
| chief1_position =  Direktors
| chief2_name     = 
| chief2_position = 
| website         = {{URL|https://www.darpa.mil/}}
}}
'''DARPA''' jeb '''Aizsardzības attīstīto projektu aģentūra''' ({{val-en|Defense Advanced Research Projects Agency}}) ir [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] aģentūra, kas nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju izstrādi bruņotajiem spēkiem.

Aģentūra tika dibināta [[1958]]. gadā pēc tam, kad [[1957]]. gadā palaistais [[Padomju Savienība|PSRS]] pirmais pavadonis iedragāja ASV [[Pārliecība|pārliecību]] par savu pārākumu tehnoloģiju jomā. 
Sākotnējais nosaukums bija ''Advanced Research Projects Agency'' (ARPA), kuru {{dat|1972|3|23}} pārdēvēja par DARPA. {{dat|1993|2|22}} tika dots vecais nosaukums ARPA, un {{dat|1996|3|11}} atkal nosauca par DARPA.

== Pašreizējie projekti ==
* ''[[X-37]]'' — eksperimentāls [[kosmoplāns]];
* ''[[DARPA Grand Challenge]]'' — bez vadītāja, autonomu automašīnu sacensības;
* ''[[FALCON (projekts)|FALCON]]'' — hiperskaņas lidaparāts;
* ''[[AeroVironment Switchblade|Switchblade]]'' — [[bezpilota lidaparāts]] ar maināmu spārnu orientāciju

== Agrākie projekti ==
* [[ARPANET]] — pirmais pakešu komutācijas datortīkls, mūsdienu [[internets|interneta]] priekštecis
* [[Boeing X-45|X-45]]
* [[Multics]]
* [[NLS]]
* [[MQ-1 Predator]]
* [[SCORE (pavadonis)|SCORE]] — pasaulē pirmais sakaru pavadonis
* [[Sea Shadow]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200115130051/https://www.darpa.mil/ DARPA mājas lapa]

{{Organizācija-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:DARPA| ]]</text>
      <sha1>4jf1tbe2fza9rsjgxx5wr5det9gqcl3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars Joda</title>
    <ns>2</ns>
    <id>40993</id>
    <revision>
      <id>4538103</id>
      <parentid>4532333</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:46:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4935" sha1="jik91uhjyl285yhqpl73mulcyrlcm55" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{{user info
| full name = Meistars Joda
| image name = valdis2.png
| hover text = 
| job title = &lt;span style=&quot;color: #38a9cb; border: 1px solid silver; padding: 9px; margin: 4px 0 0 0; position: relative; float: left; border-radius: 10px;&quot; &gt;
Vikipēdijas latviešu valodā administrators
&lt;/span&gt;
| organization = 
| short quote = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;'''Tas, ko mēs saņemam, nodrošina mūsu eksistenci. Tas, ko mēs atdodam, veido mūsu dzīvi.'''
&lt;span style=&quot;position:relative; float:right;margin:10px 300px 0 0&quot;&gt;&lt;i&gt;Vinstons Čērčils&lt;/i&gt;&lt;/span&gt;
| about me = Esmu Meistars Joda (agrāk Zuiks), &lt;s&gt;džedu&lt;/s&gt;džedaju dzimšanas reģistros gan ierakstīts kā [[Valdis]]. Dzimis {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|25}}, ''[[koronāro artēriju šuntēšana|sirsnīgi atjaunojies]]'' {{dzimšanas datums un vecums|2019|1|23}}. Par [[Vikipēdija]]s dalībnieku kļuvis {{dzimšanas datums un vecums|2007|1|7}}, taču aktīvi darboties sācis astoņus gadus vēlāk — {{dzimšanas datums un vecums|2015|4|22}}.
Pēc [[profesija]]s [[skolotājs]]. Penzis.
&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Attēls:Yoda_Empire_Strikes_Back.png]]
| about my work = Esmu uzrakstījis tikai dažus simtus rakstu, lielākoties mēdzu meklēt kļūdas citu rakstos un tās labot (darba pietiek).

Par vienu no [[Vikipēdija:administratori|Vikipēdijas administratoriem]] kļuvu {{dzimšanas datums un vecums|2016|8|1}}.

Man ir divi alternatīvie konti - {{u|Meistars Adoj}} un {{u|Skiuz}}, reizēm kāds no tiem tiek lietots testēšanas vajadzībām.

Par ko rakstu (tulkoju)?

Man patīk [[zinātniskā fantastika]]. Cenšos rakstīt par zinātniskās fantastikas grāmatām (kas tulkotas latviski) un to autoriem, kā arī filmām, ko redzējis latviešu skatītājs. Par dažādām fantastiskām un pusfantastiskām lietām - [[vērpes dzinējs|vērpes dzinēju]], [[paralēlais Visums|paralēlo pasauli]], [[teleportācija|teleportāciju]], [[ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] un [[vectēva paradokss|laika paradoksiem]]. Par [[Andrejs Tarkovskis|Tarkovska]] un [[Darens Aronovskis|Aronovska]] filmām un ar to saistīto. 

&lt;span style=&quot;font-size:12px;color:#888;line-spacing:14px&quot;&gt;
     Ja izlemšu Vikipēdijā vairs nedarboties, par to noteikti informēšu.
&lt;/span&gt;

| contact me = 
* [[User talk:Meistars_Joda|Mana diskusiju lapa]]
* [[Special:EmailUser/Meistars_Joda|E-pasts]]
}}


&lt;div style=&quot;position:relative;float:right;margin:-67px 5px 0 0;border:8px groove navy;background-color:#f8f8f8;border-radius:16px;&quot;&gt;
{||-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{VikiLaiks3|year=2006|month=4|day=6}}
|-
|{{VikiLaiks4|year=2016|month=8|day=1}}
|-
|{{user contrib|53000|Meistars_Joda|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
|{{Alkoholam nē}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
|-
|{{user lv}}
|-
|{{user en-2}}
|-
|{{user ru-3}}
|}
&lt;/div&gt;

&lt;div style=&quot;background-color: #A4D0B6; border: 13px ridge maroon; border-radius:17px; float: left; font-size: 17px; margin: -65px 0 20px 0; padding: 1%; position: relative; width: 45%;&quot;&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
! &lt;span style=&quot;color:navy&quot;&gt;Noderīgas lietas&lt;/span&gt;
|-
|
{{ātrās veidnes}}
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/User:Meistars_Joda/ Apakšlapas]
* [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Meistars_Joda&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia&amp;namespace=0&amp;redirects=noredirects Manis izveidotie raksti]
&lt;hr&gt;
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa Vikikrātuve (Wikimedia Commons)]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Botu_pieprasījumi Botu pieprasījumi]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Att%C4%93li_un_citi_faili Palīdzība: Attēli un citi faili]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007/Att%C4%93lu_pam%C4%81c%C4%ABba Palīdzība: Attēlu pamācība]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#Tabulas Palīdzība: Iekšējās saites un tabulas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Atsauces_un_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites Palīdzība: Atsauces un ārējās saites]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_veidnes Veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Diskusiju_veidnes Veidnes: Diskusiju_veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_uztur%C4%93%C5%A1anas_veidnes - uzturēšanas veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Uzlabo%C5%A1anas_veidnes - uzlabošanas veidnes]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Categories Kategorijas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Infokastes Infokastes]
* &lt;nowiki&gt;mir_dat = {{mdv|2024|6|12|1938|5|28}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}}&lt;/nowiki&gt;
|}
&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>jik91uhjyl285yhqpl73mulcyrlcm55</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538107</id>
      <parentid>4538103</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:53:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4934" sha1="7cbbpulf36ukgejoz1h8rowbfs69szk" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{{user info
| full name = Meistars Joda
| image name = valdis2.png
| hover text = 
| job title = &lt;span style=&quot;color: #38a9cb; border: 1px solid silver; padding: 9px; margin: 4px 0 0 0; position: relative; float: left; border-radius: 10px;&quot; &gt;
Vikipēdijas latviešu valodā administrators
&lt;/span&gt;
| organization = 
| short quote = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;'''Tas, ko mēs saņemam, nodrošina mūsu eksistenci. Tas, ko mēs atdodam, veido mūsu dzīvi.'''
&lt;span style=&quot;position:relative; float:right;margin:10px 300px 0 0&quot;&gt;&lt;i&gt;Vinstons Čērčils&lt;/i&gt;&lt;/span&gt;
| about me = Esmu Meistars Joda (agrāk Zuiks), &lt;s&gt;džedu&lt;/s&gt;džedaju dzimšanas reģistros gan ierakstīts kā [[Valdis]]. Dzimis {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|25}}, ''[[koronāro artēriju šuntēšana|sirsnīgi atjaunojies]]'' {{dzimšanas datums un vecums|2019|1|23}}. Par [[Vikipēdija]]s dalībnieku kļuvis {{dzimšanas datums un vecums|2007|1|7}}, taču aktīvi darboties sācis astoņus gadus vēlāk — {{dzimšanas datums un vecums|2015|4|22}}.
Pēc [[profesija]]s [[skolotājs]]. Penzis.
&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Attēls:Yoda_Empire_Strikes_Back.png]]
| about my work = Esmu uzrakstījis tikai dažus simtus rakstu, lielākoties mēdzu meklēt kļūdas citu rakstos un tās labot (darba pietiek).
| contact me = 
* [[User talk:Meistars_Joda|Mana diskusiju lapa]]
* [[Special:EmailUser/Meistars_Joda|E-pasts]]
}}

Par vienu no [[Vikipēdija:administratori|Vikipēdijas administratoriem]] kļuvu {{dzimšanas datums un vecums|2016|8|1}}.

Man ir divi alternatīvie konti - {{u|Meistars Adoj}} un {{u|Skiuz}}, reizēm kāds no tiem tiek lietots testēšanas vajadzībām.

Par ko rakstu (tulkoju)?

Man patīk [[zinātniskā fantastika]]. Cenšos rakstīt par zinātniskās fantastikas grāmatām (kas tulkotas latviski) un to autoriem, kā arī filmām, ko redzējis latviešu skatītājs. Par dažādām fantastiskām un pusfantastiskām lietām - [[vērpes dzinējs|vērpes dzinēju]], [[paralēlais Visums|paralēlo pasauli]], [[teleportācija|teleportāciju]], [[ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] un [[vectēva paradokss|laika paradoksiem]]. Par [[Andrejs Tarkovskis|Tarkovska]] un [[Darens Aronovskis|Aronovska]] filmām un ar to saistīto. 

&lt;span style=&quot;font-size:12px;color:#888;line-spacing:14px&quot;&gt;
     Ja izlemšu Vikipēdijā vairs nedarboties, par to noteikti informēšu.
&lt;/span&gt;


&lt;div style=&quot;position:relative;float:right;margin:-67px 5px 0 0;border:8px groove navy;background-color:#f8f8f8;border-radius:16px;&quot;&gt;
{||-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{VikiLaiks3|year=2006|month=4|day=6}}
|-
|{{VikiLaiks4|year=2016|month=8|day=1}}
|-
|{{user contrib|53000|Meistars_Joda|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
|{{Alkoholam nē}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
|-
|{{user lv}}
|-
|{{user en-2}}
|-
|{{user ru-3}}
|}
&lt;/div&gt;

&lt;div style=&quot;background-color: #A4D0B6; border: 13px ridge maroon; border-radius:17px; float: left; font-size: 17px; margin: -65px 0 20px 0; padding: 1%; position: relative; width: 45%;&quot;&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
! &lt;span style=&quot;color:navy&quot;&gt;Noderīgas lietas&lt;/span&gt;
|-
|
{{ātrās veidnes}}
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/User:Meistars_Joda/ Apakšlapas]
* [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Meistars_Joda&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia&amp;namespace=0&amp;redirects=noredirects Manis izveidotie raksti]
&lt;hr&gt;
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa Vikikrātuve (Wikimedia Commons)]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Botu_pieprasījumi Botu pieprasījumi]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Att%C4%93li_un_citi_faili Palīdzība: Attēli un citi faili]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007/Att%C4%93lu_pam%C4%81c%C4%ABba Palīdzība: Attēlu pamācība]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#Tabulas Palīdzība: Iekšējās saites un tabulas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Atsauces_un_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites Palīdzība: Atsauces un ārējās saites]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_veidnes Veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Diskusiju_veidnes Veidnes: Diskusiju_veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_uztur%C4%93%C5%A1anas_veidnes - uzturēšanas veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Uzlabo%C5%A1anas_veidnes - uzlabošanas veidnes]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Categories Kategorijas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Infokastes Infokastes]
* &lt;nowiki&gt;mir_dat = {{mdv|2024|6|12|1938|5|28}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}}&lt;/nowiki&gt;
|}
&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>7cbbpulf36ukgejoz1h8rowbfs69szk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538109</id>
      <parentid>4538107</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:55:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4936" sha1="nvs9sml8lpp60ly4lno0qxqbyht84pe" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{{user info
| full name = Meistars Joda
| image name = valdis2.png
| hover text = 
| job title = &lt;span style=&quot;color: #38a9cb; border: 1px solid silver; padding: 9px; margin: 4px 0 0 0; position: relative; float: left; border-radius: 10px;&quot; &gt;
Vikipēdijas latviešu valodā administrators
&lt;/span&gt;
| organization = 
| short quote = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;'''Tas, ko mēs saņemam, nodrošina mūsu eksistenci. Tas, ko mēs atdodam, veido mūsu dzīvi.'''
&lt;span style=&quot;position:relative; float:right;margin:10px 300px 0 0&quot;&gt;&lt;i&gt;Vinstons Čērčils&lt;/i&gt;&lt;/span&gt;
| about me = Esmu Meistars Joda (agrāk Zuiks), &lt;s&gt;džedu&lt;/s&gt;džedaju dzimšanas reģistros gan ierakstīts kā [[Valdis]]. Dzimis {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|25}}, ''[[koronāro artēriju šuntēšana|sirsnīgi atjaunojies]]'' {{dzimšanas datums un vecums|2019|1|23}}. Par [[Vikipēdija]]s dalībnieku kļuvis {{dzimšanas datums un vecums|2007|1|7}}, taču aktīvi darboties sācis astoņus gadus vēlāk — {{dzimšanas datums un vecums|2015|4|22}}.
Pēc [[profesija]]s [[skolotājs]]. Penzis.
&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Attēls:Yoda_Empire_Strikes_Back.png]]
| about my work = Esmu uzrakstījis tikai dažus simtus rakstu, lielākoties mēdzu meklēt kļūdas citu rakstos un tās labot (darba pietiek).
| contact me = 
* [[User talk:Meistars_Joda|Mana diskusiju lapa]]
* [[Special:EmailUser/Meistars_Joda|E-pasts]]
}}

Par vienu no [[Vikipēdija:administratori|Vikipēdijas administratoriem]] kļuvu {{dzimšanas datums un vecums|2016|8|1}}.

Man ir divi alternatīvie konti - {{u|Meistars Adoj}} un {{u|Skiuz}}, reizēm kāds no tiem tiek lietots testēšanas vajadzībām.

Par ko rakstu (tulkoju)?

Man patīk [[zinātniskā fantastika]]. Cenšos rakstīt par zinātniskās fantastikas grāmatām (kas tulkotas latviski) un to autoriem, kā arī filmām, ko redzējis latviešu skatītājs. Par dažādām fantastiskām un pusfantastiskām lietām - [[vērpes dzinējs|vērpes dzinēju]], [[paralēlais Visums|paralēlo pasauli]], [[teleportācija|teleportāciju]], [[ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] un [[vectēva paradokss|laika paradoksiem]]. Par [[Andrejs Tarkovskis|Tarkovska]] un [[Darens Aronovskis|Aronovska]] filmām un ar to saistīto. 

&lt;span style=&quot;font-size:12px;color:#888;line-spacing:14px&quot;&gt;
     Ja izlemšu Vikipēdijā vairs nedarboties, par to noteikti informēšu.
&lt;/span&gt;
&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

&lt;div style=&quot;position:relative;float:right;margin:-67px 5px 0 0;border:8px groove navy;background-color:#f8f8f8;border-radius:16px;&quot;&gt;
{||-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{VikiLaiks3|year=2006|month=4|day=6}}
|-
|{{VikiLaiks4|year=2016|month=8|day=1}}
|-
|{{user contrib|53000|Meistars_Joda|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
|{{Alkoholam nē}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
|-
|{{user lv}}
|-
|{{user en-2}}
|-
|{{user ru-3}}
|}
&lt;/div&gt;

&lt;div style=&quot;background-color: #A4D0B6; border: 13px ridge maroon; border-radius:17px; float: left; font-size: 17px; margin: -65px 0 20px 0; padding: 1%; position: relative; width: 45%;&quot;&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
! &lt;span style=&quot;color:navy&quot;&gt;Noderīgas lietas&lt;/span&gt;
|-
|
{{ātrās veidnes}}
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/User:Meistars_Joda/ Apakšlapas]
* [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Meistars_Joda&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia&amp;namespace=0&amp;redirects=noredirects Manis izveidotie raksti]
&lt;hr&gt;
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa Vikikrātuve (Wikimedia Commons)]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Botu_pieprasījumi Botu pieprasījumi]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Att%C4%93li_un_citi_faili Palīdzība: Attēli un citi faili]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007/Att%C4%93lu_pam%C4%81c%C4%ABba Palīdzība: Attēlu pamācība]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#Tabulas Palīdzība: Iekšējās saites un tabulas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Atsauces_un_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites Palīdzība: Atsauces un ārējās saites]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_veidnes Veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Diskusiju_veidnes Veidnes: Diskusiju_veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_uztur%C4%93%C5%A1anas_veidnes - uzturēšanas veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Uzlabo%C5%A1anas_veidnes - uzlabošanas veidnes]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Categories Kategorijas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Infokastes Infokastes]
* &lt;nowiki&gt;mir_dat = {{mdv|2024|6|12|1938|5|28}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}}&lt;/nowiki&gt;
|}
&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>nvs9sml8lpp60ly4lno0qxqbyht84pe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538117</id>
      <parentid>4538109</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:06:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4853" sha1="jr6ri8cyt934kiv2cwz6own09j4xvgo" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{{user info
| full name = Meistars Joda
| image name = valdis2.png
| hover text = 
| job title = &lt;span style=&quot;color: #38a9cb; border: 1px solid silver; padding: 9px; margin: 4px 0 0 0; position: relative; float: left; border-radius: 10px;&quot; &gt;
Vikipēdijas latviešu valodā administrators
&lt;/span&gt;
| organization = 
| short quote = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;'''Tas, ko mēs saņemam, nodrošina mūsu eksistenci. Tas, ko mēs atdodam, veido mūsu dzīvi.'''
&lt;span style=&quot;position:relative; float:right;margin:10px 300px 0 0&quot;&gt;&lt;i&gt;Vinstons Čērčils&lt;/i&gt;&lt;/span&gt;
| about me = Esmu Meistars Joda (agrāk Zuiks), &lt;s&gt;džedu&lt;/s&gt;džedaju dzimšanas reģistros gan ierakstīts kā [[Valdis]].

Dzimis {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|25}}, ''[[koronāro artēriju šuntēšana|sirsnīgi atjaunojies]]'' {{dzimšanas datums un vecums|2019|1|23}}.

Par [[Vikipēdija]]s dalībnieku kļuvis {{dzimšanas datums un vecums|2007|1|7}}, taču aktīvi darboties sācis astoņus gadus vēlāk — {{dzimšanas datums un vecums|2015|4|22}}.

Pēc [[profesija]]s [[skolotājs]]. Penzis.

[[Attēls:Yoda_Empire_Strikes_Back.png]]

| about my work = Esmu uzrakstījis tikai dažus simtus rakstu, lielākoties mēdzu meklēt kļūdas citu rakstos un tās labot (darba pietiek).

Par vienu no [[Vikipēdija:administratori|Vikipēdijas administratoriem]] kļuvu {{dzimšanas datums un vecums|2016|8|1}}.

Man ir divi alternatīvie konti - {{u|Meistars Adoj}} un {{u|Skiuz}}, reizēm kāds no tiem tiek lietots testēšanas vajadzībām.

Par ko rakstu (tulkoju)?

Man patīk [[zinātniskā fantastika]]. Cenšos rakstīt par zinātniskās fantastikas grāmatām (kas tulkotas latviski) un to autoriem, kā arī filmām, ko redzējis latviešu skatītājs. Par dažādām fantastiskām un pusfantastiskām lietām - [[vērpes dzinējs|vērpes dzinēju]], [[paralēlais Visums|paralēlo pasauli]], [[teleportācija|teleportāciju]], [[ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] un [[vectēva paradokss|laika paradoksiem]]. Par [[Andrejs Tarkovskis|Tarkovska]] un [[Darens Aronovskis|Aronovska]] filmām un ar to saistīto. 

| contact me = 
* [[User talk:Meistars_Joda|Mana diskusiju lapa]]
* [[Special:EmailUser/Meistars_Joda|E-pasts]]
}}

     Ja izlemšu Vikipēdijā vairs nedarboties, par to noteikti informēšu.

&lt;div style=&quot;position:relative;float:right;margin:-67px 5px 0 0;border:8px groove navy;background-color:#f8f8f8;border-radius:16px;&quot;&gt;
{||-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{VikiLaiks3|year=2006|month=4|day=6}}
|-
|{{VikiLaiks4|year=2016|month=8|day=1}}
|-
|{{user contrib|53000|Meistars_Joda|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
|{{Alkoholam nē}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
|-
|{{user lv}}
|-
|{{user en-2}}
|-
|{{user ru-3}}
|}
&lt;/div&gt;

&lt;div style=&quot;background-color: #A4D0B6; border: 13px ridge maroon; border-radius:17px; float: left; font-size: 17px; margin: -65px 0 20px 0; padding: 1%; position: relative; width: 45%;&quot;&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
! &lt;span style=&quot;color:navy&quot;&gt;Noderīgas lietas&lt;/span&gt;
|-
|
{{ātrās veidnes}}
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/User:Meistars_Joda/ Apakšlapas]
* [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Meistars_Joda&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia&amp;namespace=0&amp;redirects=noredirects Manis izveidotie raksti]
&lt;hr&gt;
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa Vikikrātuve (Wikimedia Commons)]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Botu_pieprasījumi Botu pieprasījumi]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Att%C4%93li_un_citi_faili Palīdzība: Attēli un citi faili]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007/Att%C4%93lu_pam%C4%81c%C4%ABba Palīdzība: Attēlu pamācība]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#Tabulas Palīdzība: Iekšējās saites un tabulas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Atsauces_un_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites Palīdzība: Atsauces un ārējās saites]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_veidnes Veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Diskusiju_veidnes Veidnes: Diskusiju_veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_uztur%C4%93%C5%A1anas_veidnes - uzturēšanas veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Uzlabo%C5%A1anas_veidnes - uzlabošanas veidnes]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Categories Kategorijas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Infokastes Infokastes]
* &lt;nowiki&gt;mir_dat = {{mdv|2024|6|12|1938|5|28}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}}&lt;/nowiki&gt;
|}
&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>jr6ri8cyt934kiv2cwz6own09j4xvgo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538122</id>
      <parentid>4538117</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4855" sha1="k6uc4utcs5zlv7k9yviuot4jv2448u3" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{{user info
| full name = Meistars Joda
| image name = valdis2.png
| hover text = 
| job title = &lt;span style=&quot;color: #38a9cb; border: 1px solid silver; padding: 9px; margin: 4px 0 0 0; position: relative; float: left; border-radius: 10px;&quot; &gt;
Vikipēdijas latviešu valodā administrators
&lt;/span&gt;
| organization = 
| short quote = &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;'''Tas, ko mēs saņemam, nodrošina mūsu eksistenci. Tas, ko mēs atdodam, veido mūsu dzīvi.'''
&lt;span style=&quot;position:relative; float:right;margin:10px 300px 0 0&quot;&gt;&lt;i&gt;Vinstons Čērčils&lt;/i&gt;&lt;/span&gt;
| about me = Esmu Meistars Joda (agrāk Zuiks), &lt;s&gt;džedu&lt;/s&gt;džedaju dzimšanas reģistros gan ierakstīts kā [[Valdis]].

Dzimis {{dzimšanas datums un vecums|1957|3|25}}, ''[[koronāro artēriju šuntēšana|sirsnīgi atjaunojies]]'' {{dzimšanas datums un vecums|2019|1|23}}.

Par [[Vikipēdija]]s dalībnieku kļuvis {{dzimšanas datums un vecums|2007|1|7}}, taču aktīvi darboties sācis astoņus gadus vēlāk — {{dzimšanas datums un vecums|2015|4|22}}.

Pēc [[profesija]]s [[skolotājs]]. Penzis.

[[Attēls:Yoda_Empire_Strikes_Back.png]]

'''Ja izlemšu Vikipēdijā vairs nedarboties, par to noteikti informēšu.'''

| about my work = Esmu uzrakstījis tikai dažus simtus rakstu, lielākoties mēdzu meklēt kļūdas citu rakstos un tās labot (darba pietiek).

Par vienu no [[Vikipēdija:administratori|Vikipēdijas administratoriem]] kļuvu {{dzimšanas datums un vecums|2016|8|1}}.

Man ir divi alternatīvie konti - {{u|Meistars Adoj}} un {{u|Skiuz}}, reizēm kāds no tiem tiek lietots testēšanas vajadzībām.

Par ko rakstu (tulkoju)?

Man patīk [[zinātniskā fantastika]]. Cenšos rakstīt par zinātniskās fantastikas grāmatām (kas tulkotas latviski) un to autoriem, kā arī filmām, ko redzējis latviešu skatītājs. Par dažādām fantastiskām un pusfantastiskām lietām - [[vērpes dzinējs|vērpes dzinēju]], [[paralēlais Visums|paralēlo pasauli]], [[teleportācija|teleportāciju]], [[ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] un [[vectēva paradokss|laika paradoksiem]]. Par [[Andrejs Tarkovskis|Tarkovska]] un [[Darens Aronovskis|Aronovska]] filmām un ar to saistīto. 

| contact me = 
* [[User talk:Meistars_Joda|Mana diskusiju lapa]]
* [[Special:EmailUser/Meistars_Joda|E-pasts]]
}}


&lt;div style=&quot;position:relative;float:right;margin:-67px 5px 0 0;border:8px groove navy;background-color:#f8f8f8;border-radius:16px;&quot;&gt;
{||-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{VikiLaiks3|year=2006|month=4|day=6}}
|-
|{{VikiLaiks4|year=2016|month=8|day=1}}
|-
|{{user contrib|53000|Meistars_Joda|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Lietotājs vīrietis‎}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu‎}}
|-
|{{Alkoholam nē}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}}
|-
|{{user lv}}
|-
|{{user en-2}}
|-
|{{user ru-3}}
|}
&lt;/div&gt;

&lt;div style=&quot;background-color: #A4D0B6; border: 13px ridge maroon; border-radius:17px; float: left; font-size: 17px; margin: -65px 0 20px 0; padding: 1%; position: relative; width: 45%;&quot;&gt;

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
! &lt;span style=&quot;color:navy&quot;&gt;Noderīgas lietas&lt;/span&gt;
|-
|
{{ātrās veidnes}}
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/User:Meistars_Joda/ Apakšlapas]
* [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Meistars_Joda&amp;lang=lv&amp;wiki=wikipedia&amp;namespace=0&amp;redirects=noredirects Manis izveidotie raksti]
&lt;hr&gt;
* [https://commons.wikimedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa Vikikrātuve (Wikimedia Commons)]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Botu_pieprasījumi Botu pieprasījumi]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Att%C4%93li_un_citi_faili Palīdzība: Attēli un citi faili]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Edgars2007/Att%C4%93lu_pam%C4%81c%C4%ABba Palīdzība: Attēlu pamācība]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#Tabulas Palīdzība: Iekšējās saites un tabulas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Atsauces_un_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites Palīdzība: Atsauces un ārējās saites]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_veidnes Veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Diskusiju_veidnes Veidnes: Diskusiju_veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Vikip%C4%93dijas_uztur%C4%93%C5%A1anas_veidnes - uzturēšanas veidnes]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Uzlabo%C5%A1anas_veidnes - uzlabošanas veidnes]
&lt;hr&gt;
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Categories Kategorijas]
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Infokastes Infokastes]
* &lt;nowiki&gt;mir_dat = {{mdv|2024|6|12|1938|5|28}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;nowiki&gt;{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}}&lt;/nowiki&gt;
|}
&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>k6uc4utcs5zlv7k9yviuot4jv2448u3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lattelecom TV</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44688</id>
    <revision>
      <id>4538174</id>
      <parentid>4095703</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:08:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56083-95</username>
        <id>152174</id>
      </contributor>
      <comment>made it so its not outdated</comment>
      <origin>4538174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3552" sha1="06tfl3yqsspmaewmkmdnqzlogwlyiz0" xml:space="preserve">Lattelecom piedāvāja trīs veidu ciparu televīziju — Lattelecom [[interneta televīzija]], kas bija pieejama portālā [[Apollo.lv]] visiem Lattelecom interneta lietotājiem, Lattelecom [[digitālā virszemes televīzija]] un Lattelecom [[interaktīvā televīzija]], kas nodrošinaja iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties.

== Interaktīvā TV ==

'''Lattelecom interaktīvā TV''' — telekomunikāciju pakalpojums, kuru sniedz [[Lattelecom]], izmantojot [[IPTV]] risinājumu un publisko datu pārraides tīklu ar platjoslas piekļuvi. Pakalpojums telekomunikāciju tirgū komerciāli tiek piedāvāts kopš 2007. gada 17. aprīļa.
Lattelecom interaktīvā TV nodrošina interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (timeshift), raidījumu un filmu ieraksta funkciju un citas iespējas. Viena no tām, piemēram, ir kanālu apraide [[HD]] (augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis.

'''''Pakalpojuma būtība:'''''
Piegādāt un nodrošināt televīzijas kanālu saturu lietotājiem, izmantojot platjoslas pieslēgumu.

== Virszemes TV ==

Kopš 2009. gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.&lt;ref&gt;DB.lv: &quot;Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom&quot; - http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi {{Webarchive|url=https://archive.today/20120724111654/http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |date={{dat|2012|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lattelecom digitālā virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka virszemes TV bezmaksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — [[LTV1]], [[LTV7]], [[LNT]], [[TV3 Latvija|TV3]] un [[TV5 Latvija|TV5]].

2009. gada nogalē Lattelecom ir bijis 55 tūkstoši televīzijas klientu — interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.&lt;ref&gt;Portāla Apollo.lv raksts «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju (05.01.2010.) - http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |date={{dat|2012|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopumā 2009. gada beigās Lattelecom virszemes TV regulāri skatījušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.&lt;ref&gt;Diena.lv: &quot;Lattelecom&quot; virszemes digitālo TV skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību- http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/lattelecom-virszemes-digitalo-tv-skatas-vairak-neka-20-000-majsaimniecibu&lt;/ref&gt;

== Interneta televīzija ==

Lattelecom interneta televīzija, jeb Lattelecom iTV ir televīzija, kas pieejama portālā Apollo.lv visiem Lattelecom interneta lietotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tet]]
[[Kategorija:Televīzija Latvijā]]</text>
      <sha1>06tfl3yqsspmaewmkmdnqzlogwlyiz0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538182</id>
      <parentid>4538174</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56083-95</username>
        <id>152174</id>
      </contributor>
      <comment>Nav informacija</comment>
      <origin>4538182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3565" sha1="taryovej9gb6vx1kqjgruhdrx3rrebz" xml:space="preserve">Lattelecom piedāvāja trīs veidu ciparu televīziju — Lattelecom [[interneta televīzija]], kas bija pieejama portālā [[Apollo.lv]] visiem Lattelecom interneta lietotājiem, Lattelecom [[digitālā virszemes televīzija]] un Lattelecom [[interaktīvā televīzija]], kas nodrošinaja iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties.

== Interaktīvā TV ==

'''Lattelecom interaktīvā TV''' — telekomunikāciju pakalpojums, kuru sniedz [[Lattelecom]], izmantojot [[IPTV]] risinājumu un publisko datu pārraides tīklu ar platjoslas piekļuvi. Pakalpojums telekomunikāciju tirgū komerciāli tika piedāvāts kopš 2007. gada 17. aprīļa.
Lattelecom interaktīvā TV nodrošinaja interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom interaktīvā TV piedāvāja virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (timeshift), raidījumu un filmu ieraksta funkciju un citas iespējas. Viena no tām, piemēram, ir kanālu apraide [[HD]] (augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tika raidīts izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošinaja gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis.

'''''Pakalpojuma būtība:'''''
Piegādāt un nodrošināt televīzijas kanālu saturu lietotājiem, izmantojot platjoslas pieslēgumu.

== Virszemes TV ==

Kopš 2009. gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.&lt;ref&gt;DB.lv: &quot;Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom&quot; - http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi {{Webarchive|url=https://archive.today/20120724111654/http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |date={{dat|2012|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lattelecom digitālā virszemes televīzija bija gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatijas analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka virszemes TV bezmaksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — [[LTV1]], [[LTV7]], [[LNT]], [[TV3 Latvija|TV3]] un [[TV5 Latvija|TV5]].

2009. gada nogalē Lattelecom ir bijis 55 tūkstoši televīzijas klientu — interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.&lt;ref&gt;Portāla Apollo.lv raksts «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju (05.01.2010.) - http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |date={{dat|2012|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopumā 2009. gada beigās Lattelecom virszemes TV regulāri skatījušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.&lt;ref&gt;Diena.lv: &quot;Lattelecom&quot; virszemes digitālo TV skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību- http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/lattelecom-virszemes-digitalo-tv-skatas-vairak-neka-20-000-majsaimniecibu&lt;/ref&gt;

== Interneta televīzija ==

Lattelecom interneta televīzija, jeb Lattelecom iTV bija televīzija, kas bija pieejams portālā Apollo.lv visiem Lattelecom interneta lietotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tet]]
[[Kategorija:Televīzija Latvijā]]</text>
      <sha1>taryovej9gb6vx1kqjgruhdrx3rrebz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538195</id>
      <parentid>4538182</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56083-95|~2026-56083-95]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>4095703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3557" sha1="35j3rmvizuvvvr41saxzzzo3sle5ttc" xml:space="preserve">{{novecojis}}
Lattelecom piedāvā trīs veidu ciparu televīziju — Lattelecom [[interneta televīzija]], kas pieejama portālā [[Apollo.lv]] visiem Lattelecom interneta lietotājiem, Lattelecom [[digitālā virszemes televīzija]] un Lattelecom [[interaktīvā televīzija]], kas nodrošina iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties.

== Interaktīvā TV ==

'''Lattelecom interaktīvā TV''' — telekomunikāciju pakalpojums, kuru sniedz [[Lattelecom]], izmantojot [[IPTV]] risinājumu un publisko datu pārraides tīklu ar platjoslas piekļuvi. Pakalpojums telekomunikāciju tirgū komerciāli tiek piedāvāts kopš 2007. gada 17. aprīļa.
Lattelecom interaktīvā TV nodrošina interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (timeshift), raidījumu un filmu ieraksta funkciju un citas iespējas. Viena no tām, piemēram, ir kanālu apraide [[HD]] (augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis.

'''''Pakalpojuma būtība:'''''
Piegādāt un nodrošināt televīzijas kanālu saturu lietotājiem, izmantojot platjoslas pieslēgumu.

== Virszemes TV ==

Kopš 2009. gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.&lt;ref&gt;DB.lv: &quot;Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom&quot; - http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi {{Webarchive|url=https://archive.today/20120724111654/http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |date={{dat|2012|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lattelecom digitālā virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka virszemes TV bezmaksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — [[LTV1]], [[LTV7]], [[LNT]], [[TV3 Latvija|TV3]] un [[TV5 Latvija|TV5]].

2009. gada nogalē Lattelecom ir bijis 55 tūkstoši televīzijas klientu — interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.&lt;ref&gt;Portāla Apollo.lv raksts «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju (05.01.2010.) - http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |date={{dat|2012|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopumā 2009. gada beigās Lattelecom virszemes TV regulāri skatījušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.&lt;ref&gt;Diena.lv: &quot;Lattelecom&quot; virszemes digitālo TV skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību- http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/lattelecom-virszemes-digitalo-tv-skatas-vairak-neka-20-000-majsaimniecibu&lt;/ref&gt;

== Interneta televīzija ==

Lattelecom interneta televīzija, jeb Lattelecom iTV ir televīzija, kas pieejama portālā Apollo.lv visiem Lattelecom interneta lietotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tet]]
[[Kategorija:Televīzija Latvijā]]</text>
      <sha1>35j3rmvizuvvvr41saxzzzo3sle5ttc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538196</id>
      <parentid>4538195</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:43:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3763" sha1="arby7chmg7v24t6vkcpk7tx24zw82ab" xml:space="preserve">{{novecojis}}
'''Lattelecom TV''', vēlāk '''Tet televīzija''', piedāvā trīs veidu ciparu televīziju — Lattelecom [[interneta televīzija]], kas pieejama portālā [[Apollo.lv]] visiem Lattelecom interneta lietotājiem, Lattelecom [[digitālā virszemes televīzija]] un Lattelecom [[interaktīvā televīzija]], kas nodrošina iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties.

== Interaktīvā TV ==

'''Lattelecom interaktīvā TV''' — telekomunikāciju pakalpojums, kuru sniedz [[Lattelecom]], izmantojot [[IPTV]] risinājumu un publisko datu pārraides tīklu ar platjoslas piekļuvi. Pakalpojums telekomunikāciju tirgū komerciāli tiek piedāvāts kopš 2007. gada 17. aprīļa.
Lattelecom interaktīvā TV nodrošina interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (timeshift), raidījumu un filmu ieraksta funkciju un citas iespējas. Viena no tām, piemēram, ir kanālu apraide [[HD]] (augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis.

'''''Pakalpojuma būtība:'''''
Piegādāt un nodrošināt televīzijas kanālu saturu lietotājiem, izmantojot platjoslas pieslēgumu.

== Virszemes TV ==

Kopš 2009. gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.&lt;ref&gt;DB.lv: &quot;Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom&quot; - http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi {{Webarchive|url=https://archive.today/20120724111654/http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |date={{dat|2012|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lattelecom digitālā virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānoja, ka virszemes TV bezmaksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — [[LTV1]], [[LTV7]], [[LNT]], [[TV3 Latvija|TV3]] un [[TV5 Latvija|TV5]]. 

2009. gada nogalē Lattelecom ir bijis 55 tūkstoši televīzijas klientu — interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.&lt;ref&gt;Portāla Apollo.lv raksts «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju (05.01.2010.) - http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |date={{dat|2012|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopumā 2009. gada beigās Lattelecom virszemes TV regulāri skatījušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.&lt;ref&gt;Diena.lv: &quot;Lattelecom&quot; virszemes digitālo TV skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību- http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/lattelecom-virszemes-digitalo-tv-skatas-vairak-neka-20-000-majsaimniecibu&lt;/ref&gt;

Paredzēts ar 2027. gadu pārtraukt virszemes maksas TV apraidi, saglabājot bezmaksas virszemes TV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/palidziba/izmainas-pakalpojumos/8842-maksas-virszemes-tv-pakalpojuma-partrauksana-no-01-01-2027|title=Tet Palīdzība un atbalsts|website=tet.lv|access-date=2026-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tet]]
[[Kategorija:Televīzija Latvijā]]</text>
      <sha1>arby7chmg7v24t6vkcpk7tx24zw82ab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Opel Calibra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55407</id>
    <revision>
      <id>4538185</id>
      <parentid>2358645</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:16:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1508" sha1="7pp9ouql8l3zf6ysee03xmnlqp7vq7q" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name = Opel Calibra
| image = [[Attēls:Opel Calibra front 20071007.jpg|300px]]
| aka = Vauxhall Calibra, Chevrolet Calibra
| manufacturer = [[Opel]]
| parent_company = [[General Motors]]
| production = 1989 - 1997
| assembly = [[Raselheima]], [[Vācija]]. Līdz 1995. gadam arī [[Ūsikaupunki]], [[Somija]]
| predecessor = [[Opel Manta]]
| class = [[Sporta klases automašīna]]
| body_style = 2 durvju [[kupeja]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
| transmission = 6 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt;5 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt; 4 pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]
| platform = [[GM2900 platforma]]
| wheelbase = 2830 mm
| length = 4636 mm
| width = 1798 mm
| height = 1466 mm
}}
'''Opel Calibra''' arī zināma kā '''Chevrolet Calibra''' [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un '''Holden Calibra''' [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], un '''Vauxhall Calibra''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karalistē]] ir sporta auto kuru ražoja vācu firma [[Opel]] no [[1989]]. gada līdz [[1997]]. gadam. Galvenās divas vietas kurās ražoja ''Calibra'' ir [[Russelheima]] [[Vācija|Vācijā]] un [[Ūsikaupunki]] [[Somija|Somijā]] (''[[Valmet Automotive]]''), kur ražošanu pārtrauca [[1995]]. gadā. Calibra pirmstecis ir [[Opel Manta]], un pēctecis ir [[Opel Speedster]].

{{auto-aizmetnis}}
{{Opel}}

[[Kategorija:Opel automobiļi|Calibra]]</text>
      <sha1>7pp9ouql8l3zf6ysee03xmnlqp7vq7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Opel Signum</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55408</id>
    <revision>
      <id>4538184</id>
      <parentid>2817493</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:15:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1670" sha1="4cdvh83rubbl523u4j0s2t4r7wzpd2a" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|automašīnu|Signum|Signum}}
{{Automobiļa infokaste
| name = Opel Signum
| image = [[Attēls:Opel Signum front 20070926.jpg|250px|2007. gada Opel Signum]]
| aka = Vauxhall Signum
| manufacturer = [[Opel]]
| parent_company = [[General Motors]]
| production = 2003 - 2008
| assembly = [[Raselheima]], [[Vācija]]
| predecessor = [[Opel Vectra]]
| class = [[Lielās klases automašīna]]
| body_style = 5 durvju [[hečbeks]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa
| transmission = 5 pārnesumu [[pusautomātiskā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt;6 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]
| platform = [[GM Epsilon II platforma]]
| wheelbase = 2830 mm
| length = 4636 mm
| width = 1798 mm
| height = 1466 mm
}}
'''Opel Signum''' ir liela ģimenes [[automašīna]], kuru ražoja [[Opel]] no [[2003. gads|2003]]. līdz [[2008. gads|2008]]. gadam. Ar šādu nosaukumu tā tika pārdota Eiropas kontinentālajā daļā, savukārt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] auto nosaukums bija '''Vauxhall Signum'''. ''Signum'' ir bāzēta uz [[Opel Vectra]]. ''Signum'' ir ļoti līdzīga modelim [[Opel Insignia]]. Mazākais šai mašīnai pieejamais motora tilpums ir 1,8 litru.
Modelis tika pārdots tikai Eiropas tirgū un tika plānots, ka tas aizņems tirgus nišu starp lielās klases ģimenes auto (piem. Opel Vectra) un biznesa klases auto (piem. Audi A6). Arī pats modelis faktiski iemiesoja sevī gan hečbeka, gan universāļa īpašības, jo lai gan tika definēts kā hečbeks, tas izcēlās ar ļoti garu un gandrīz vertikālu aizmugures daļu.


{{auto-aizmetnis}}
{{Opel}}

[[Kategorija:Opel automobiļi|Signum]]</text>
      <sha1>4cdvh83rubbl523u4j0s2t4r7wzpd2a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Opel Insignia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55414</id>
    <revision>
      <id>4538183</id>
      <parentid>1958845</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:15:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1452" sha1="fj4uqdnnygfws826noqpn826kh7wo2t" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name = Opel Insignia
| image = [[Attēls:Opel Insignia 20090307 front.jpg|250px|Opel Insignia]]
| aka = Buick Regal&lt;br /&gt;Chevrolet Vectra&lt;br /&gt;Vauxhall Insignia
| manufacturer = [[Opel]]
| parent_company = [[General Motors]]
| production = 2008 - mūsdienas
| assembly = [[Raselheima]], [[Vācija]]
| predecessor = [[Opel Vectra]]&lt;br /&gt;[[Opel Signum]]
| class = [[Vidējās klases automašīna]]&lt;br /&gt;[[D klase]]
| body_style = 4-durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;5-durvju [[hečbeks]]&lt;br /&gt;5-durvju [[universāls]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
| transmission = 5 pārnesumu [[Semi-automatic pārnesumkārba]]&lt;br /&gt;6 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt;6 pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]  
| platform = [[GM Epsilon II platforma]]
| wheelbase = 2737 mm
| length = 4830 mm&lt;br /&gt;4908 mm (universāls)
| width = 1856 mm
| height = 1498 mm
}}

'''Opel Insignia''' ir vidējās klases automašīna, kas aizstāja [[Opel Vectra]] modeļu sēriju. Pirmo reizi automašīna tika izrādīta [[2008. gads|2008]]. gada [[Londona]]s autoizstādē. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] šis modelis tiek pārdots kā '''Vauxhall Insignia'''. Opel Insignia ražo kopš [[2009. gads|2009]]. gada.

== Skatīt arī ==
* [[Opel]]
* [[Opel Vectra]]

{{commonscat}}
{{auto-aizmetnis}}
{{Opel}}
{{DEFAULTSORT:Insignia}}

[[Kategorija:Opel automobiļi]]</text>
      <sha1>fj4uqdnnygfws826noqpn826kh7wo2t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volkswagen Touran</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55523</id>
    <revision>
      <id>4538181</id>
      <parentid>3933691</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1847" sha1="iixu99p4ebxs5ilrx8gurq80eg5b1ia" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name = Volkswagen Touran
| image = [[Attēls:2018 Volkswagen Touran 1.6.jpg|Pirmās paaudzes Touran|300px]]
| aka = 
| manufacturer = [[Volkswagen]]
| parent_company = 
| production = 2003 - 
| assembly = [[Volfsburga]], [[Vācija]]&lt;br /&gt; [[Džakarta]], [[Indonēzija]]&lt;br /&gt; [[Šanhaja]], [[Ķīna]] (Kopš 2004.g.)
| predecessor = 
| class = [[MPV]]
| body_style = 5 durvju [[minivens]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa
| transmission = 6 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt; 6 pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]
| platform = [[Volkswagen grupas A5 platforma]]
| wheelbase = 2680 mm
| length = 4405 mm
| width = 1795 mm
| height = 1635 mm
}}
'''Volkswagen Touran''' ir kompakts [[MPV]], kurš ir bāzēts uz [[Volkswagen Golf]] V. To sāka pārdot [[2003. gads|2003]]. gadā. Sākotnēji tas tika ražots ar piecām un septiņām sēdvietām, bet šobrīd piecu sēdvietu versija vairs nav nopērkama. Touran līdzinās [[Volkswagen Golf Plus]].
2015. gadā ir sākta otrās paaudzes Touran ražošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.volkswagen-media-services.com/en/detailpage/-/detail/Volkswagen-presents-the-new-Touran/view/2031354/7a5bbec13158edd433c6630f5ac445da?p_p_auth=b4YeoIeh|title=Volkswagen presents the new Touran|author=&lt;!--Staff writer(s); no by-line.--&gt;|publisher=Volkswagen AG|website=Volkswagen Media Services|access-date=2015-02-25|date=2015-02-24|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402140937/https://www.volkswagen-media-services.com/en/detailpage/-/detail/Volkswagen-presents-the-new-Touran/view/2031354/7a5bbec13158edd433c6630f5ac445da?p_p_auth=b4YeoIeh}}&lt;/ref&gt;

{{commonscat}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{auto-aizmetnis}}
{{VW}}
{{DEFAULTSORT:Touran}}

[[Kategorija:Volkswagen automobiļi]]</text>
      <sha1>iixu99p4ebxs5ilrx8gurq80eg5b1ia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volkswagen Caddy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55548</id>
    <revision>
      <id>4538180</id>
      <parentid>4008201</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:13:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1606" sha1="gl9d8qr0vffy0rqkjy91dktsajx64bd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name         = ''Volkswagen Caddy''
| image        = Volkswagen Caddy Maxi postfacelift in Deidesheim.jpg
| caption      = ''Caddy Typ 2K'' ar 2015. gada feisliftu.
| manufacturer = [[Volkswagen (uzņēmums)|''Volkswagen'' grupa]]
| aka          = ''Volkswagen Rabbit Pickup''&lt;br /&gt;''[[SEAT Inca]]''&lt;br /&gt;''Volkswagen Van''&lt;br /&gt;''[[Ford Tourneo Connect]]'' (2021–pašlaik)
| production   = 1980–pašlaik
| class        = [[minivens]] (M)
| body_style = 3 vai 4 durvju [[furgons]]&lt;br /&gt;3 durvju [[paneļu furgons]]&lt;br /&gt;4 durvju [[minivens]]&lt;br /&gt;2 durvju ''[[coupé utility]]''
| layout     = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa (''[[4motion]]'')
| predecessor = ''[[Volkswagen Type 147 Kleinlieferwagen|Volkswagen Type 147]]''
| related    = 
| successor  = ''[[Volkswagen Taro]]'' (pikapa modeļi, pēc 1995. gada)&lt;br /&gt;''[[Volkswagen Amarok]]''
}}
'''''Volkswagen Caddy''''' ir [[Vācija]]s autobūves kompānijas ''[[Volkswagen]]'' [[paneļu furgons|paneļu furgona]] modelis, ko ražo kopš 1980. gada. Pieejams Eiropas un citu pasaules valstu tirgos. Sākotnēji ''Volkswagen Caddy'' 1980. gadā bija pieejams tikai Ziemeļamerikā, bet Eiropā šis modelis kļuva pieejams tikai no 1982. gada. Pirmā un otrā modeļa paaudzei bija pieejama arī [[pikaps|pikapa]] virsbūve.

2005. gadā iznāca īpaša ''Caddy Life'' versija divās dažādās krāsās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{auto-aizmetnis}}
{{VW}}

{{DEFAULTSORT:Caddy}}
[[Kategorija:Volkswagen automobiļi]]</text>
      <sha1>gl9d8qr0vffy0rqkjy91dktsajx64bd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volkswagen Transporter (T4)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55549</id>
    <revision>
      <id>4538179</id>
      <parentid>4262998</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:12:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3249" sha1="28tuuvzq6qsdcxg26eqwyn0f6khexta" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name                   = ''Volkswagen Transporter'' (T4)
| manufacturer           = ''[[Volkswagen]]'' (1990–1995)&lt;br /&gt;''[[Volkswagen Commercial Vehicles]]'' (1995–2004)
| aka                    = ''Volkswagen EuroVan'' (Ziemeļamerikā)&lt;br /&gt;''Volkswagen Caravelle''&lt;br /&gt;''Volkswagen Vanagon'' (Japānā)
| image                  = 1999 Volkswagen Transporter (70) 2.0 SWB van (2011-04-28) 01.jpg
| production             = 1990–2004
| assembly               = {{ubl|Vācija: [[Hannovere]]|Polija: [[Poznaņa]]|Indonēzija: [[Džakarta]] (''National Assemblers'')|Taivāna: [[Taojuaņa]]|Malaizija: [[Šahalama]]|Filipīnas: [[Alaminjosa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://goflatoutph.com/2013/09/30/under-the-spotlight-the-time-is-now-for-volkswagens-philippine-return/|title=Under the Spotlight: The Time is Now for Volkswagen's Philippine Return|date=30 September 2013}}&lt;/ref&gt;}}
| predecessor            = ''[[Volkswagen Type 2 (T3)]]''
| successor              = ''[[Volkswagen Transporter (T5)]]''&lt;br /&gt;''[[Volkswagen Routan]]'' (ASV un Kanādā)
| class                  = [[vieglais kravas automobilis]] 
| body_style             = 4 durvju [[furgons]]&lt;br /&gt;5 durvju furgons&lt;br /&gt;6 durvju furgons&lt;br /&gt;2 durvju [[pikaps]]&lt;br /&gt;3 durvju pikaps&lt;br /&gt;4 durvju pikaps&lt;br /&gt;4 durvju [[automāja]]
| layout                 = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
| platform               = [[Volkswagen Transporter|''Volkswagen Group'' T4 platforma]]
| engine                 =
| transmission           = 5 pārnesumu [[mehāniskā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt;4 ātrumu [[automātiskā pārnesumkārba]]
| wheelbase              = {{mērvienība|mm=2920}} (īsā garenbāze)&lt;br /&gt;{{mērvienība|mm=3320}} (garā garenbāze)
| length                 = {{mērvienība|mm=4707}} (īsā garenbāze)&lt;br /&gt;{{mērvienība|mm=5107}} (garā garenbāze)
| width                  = {{mērvienība|mm=1840}}
| height                 = {{mērvienība|mm=1940}} (normālā virsbūve)&lt;br /&gt;{{mērvienība|mm=2430}} (augstā virsbūve)
| weight                 =
| related                =
| designer               =
| sp                     =
}}
'''''Volkswagen Transporter'' (T4)''', [[Ziemeļamerika]]s tirgū zināms kā '''''Volkswagen EuroVan''''', ir [[furgons]], ko no 1990. līdz 2004. gadam ražoja [[Vācija]]s uzņēmums ''[[Volkswagen Commercial Vehicles]]'', tā priekštecis ir ''[[Volkswagen Type 2 (T3)]]'' un pēctecis ''[[Volkswagen Transporter (T5)]]''.

T4 ir pirmais ''Volkswagen'' furgons ar priekšā novietotu [[šķidrumdzese]]s [[dzinējs|dzinēju]]. ''Transporter'' būvēts uz ''[[Volkswagen Group T]]'' platformas. Pēc gandrīz 14 gadu modeļa ražošanas, šis ir otrs VW furgons ar ilgāko ražošanas laiku pēc [[Volkswagen Type 2|T1]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://books.google.com/books?id=5Il8AwAAQBAJ Volkswagen T4 1990-2003: Transporter, Caravelle, Multivan, Camper and Eurovan] — An in-depth history of the Transporter T4.
{{auto-aizmetnis}}
{{VW}}

{{DEFAULTSORT:Transporter}}
[[Kategorija:Volkswagen automobiļi]]</text>
      <sha1>28tuuvzq6qsdcxg26eqwyn0f6khexta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Sierra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55652</id>
    <revision>
      <id>4538177</id>
      <parentid>4530415</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:10:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4551" sha1="8mynzzenyn9qqjt0byea4xcfh4lkhi1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name = ''Ford Sierra''
| image = Ford Sierra CLX 1988 zweitürig.jpg
| aka = {{ubl|''Merkur XR4Ti'' (Ziemeļamerika, 1985–1989)|''Ford Sapphire'' (sedans, Dienvidāfrika, 1990–1993)}}
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| parent_company = 
| production = 1982—1993
| assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Dagenema}}|{{vieta|Argentīna|Generalpačeko}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta
|Pretorija}}|{{vieta|Īrija|Korka}}|{{vieta|Jaunzēlande|Louerheta}}|{{vieta|Vācija|Ķelne}}|{{vieta|Venecuēla|Valensija|2s=Valensija (Venecuēla)}}}}
| predecessor = ''[[Ford Cortina]]'', ''[[Ford Taunus]]''
| class = {{ubl|[[vidusizmēra automomilis]]|[[D klase|lielais ģimenes automobilis]]}}
| body_style = {{ubl|3/5 durvju [[hečbeks]]|4 durvju [[sedans]]|5 durvju [[universālis]]|5 durvju [[paneļu furgons]]}}
| layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
| transmission = {{ubl|3/4 pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]|4/5 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]}}
| platform = 
| wheelbase = 2609 mm
| length = 4531 mm
| width = 1727 mm
| height = 1367 mm
}}
'''''Ford Sierra''''' ir [[vidusizmēra automobilis|vidēja]] vai [[D klase|liela izmēra]] ģimenes automobilis, ko no 1982. līdz 1993. gadam ražoja un pārdeva ''[[Ford Europe]]''. Sākotnēji tas bija pieejams kā trīs vai piecu durvju [[hečbeks]] vai piecu durvju [[universālis]]. 1984. gadā klāstam pievienota [[paneļu furgons|paneļu furgona]] versija, bet 1987. gadā, veicot modeļu klāsta modernizāciju, ieviests četru durvju [[sedans]] ''Sierra Sapphire''. Dzinējs novietots automobiļa priekšdaļā; vairumam modeļu ir aizmugurējo riteņu piedziņa, savukārt atsevišķiem modeļiem — pilnpiedziņa.

Automobili projektēja [[Ūve Bānsens]], [[Roberts Lutcs]] un [[Patriks Lekemāns]] piešķirot modelim [[aerodinamika|aerodinamisku]] dizainu. Tā [[gaisa pretestības koeficients]] ir 0,34, kas bija ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar priekštečiem. ''Sierra'' debitēja 1982. gada Lielbritānijas starptautiskajā autoizstādē [[Birmingema]]s Nacionālajā izstāžu centrā (NEC),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.independent.co.uk/life-style/motoring/features/ford-sierra-399114.html |title=Ford Sierra – Features – Motoring – the Independent |website=[[The Independent]] |access-date=11 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925053411/http://www.independent.co.uk/life-style/motoring/features/ford-sierra-399114.html |archive-date=25 September 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ford Sierra&quot;&gt;[https://www.independent.co.uk/life-style/motoring/features/ford-sierra-5529443.html Ford Sierra], ''[[The Independent]]'', 6 November 2007&lt;/ref&gt; bet pēc tam demonstrēta 1982. gada [[Parīzes autoizstāde|Parīzes autoizstādē]].&lt;ref name=&quot;Salon de l'auto&quot;&gt;[https://www.ina.fr/video/PAC00008630 Salon de l'auto], ''[[Institut national de l'audiovisuel|Ina.fr]]'', 27 January 2021&lt;/ref&gt; Tirdzniecība sākās 1982. gada 15. oktobrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.google.com/newspapers?id=bcNAAAAAIBAJ&amp;pg=4122,2993565&amp;dq=ford-sierra&amp;hl=en |title=Road test |access-date=18 June 2011}}&lt;/ref&gt; modelim aizstājot ''[[Ford Taunus|Ford Taunus TC3]]'' un ''[[Ford Cortina|Ford Cortina Mark V]]''. ''Sierra'' aerodinamiskais dizains un sākotnējā sedana virsbūves tipa neesamība atbaidīja daudzus konservatīvus pircējus, tostarp uzņēmumu autoparku vadītājus.&lt;ref name=&quot;Ford Sierra&quot;/&gt;

Modeli, ko izstrādāja ar iekšējo nosaukumu ''Project Toni'',&lt;ref name=&quot;Ford Sierra&quot;/&gt; savu nosaukumu ''Sierra'' ieguvis no [[spāņu valoda|spāņu]] vārda ar nozīmi [[kalnu grēda]]. Lielāko daļu automobiļu saražoja [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], lai gan ''Sierra'' komplektēja arī [[Korka|Korkā]] ([[Īrija|Īrijā]]),&lt;ref&gt;[http://www.rte.ie/archives/2014/0117/498303-ford-car-plant-to-close-1984/ Ford Car Plant to Close 1984], RTÉ Archives&lt;/ref&gt; kā arī [[Argentīna|Argentīnā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].

[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ''Sierra'' saucās ''Markur XR4Ti''. ''Sierra'' pēctecis ir ''[[Ford Mondeo]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ford automobiļi|Sierra]]</text>
      <sha1>8mynzzenyn9qqjt0byea4xcfh4lkhi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfa Romeo 147</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55690</id>
    <revision>
      <id>4538175</id>
      <parentid>4528327</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:09:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12348" sha1="lixxg77rrzpjckwsqlx5ctgriqxqfs8" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
|image          = [[Attēls:2002 Alfa Romeo 147 (MY02) Selespeed Twin Spark 5-door hatchback (2010-11-28).jpg|250px]]
|name           = Alfa Romeo 147
|manufacturer   = [[Alfa Romeo]]
|parent_company = 
|production     = 2000-2010
|body_style     = trīsdurvju [[hečbeks]]&lt;br /&gt;piecdurvju hečbeks
|wheelbase      = 2546&amp;nbsp;mm
|length         = 4223&amp;nbsp;mm
|width          = 1729&amp;nbsp;mm
|platform       = 
|height         = 1442&amp;nbsp;mm
|assembly       = [[Pomigliano Dearko]], [[Itālija]]
|designer       = [[Valters de Silva]] un [[Volfgangs Egers]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ajovalo.net/muotoilijat.htm|title=Autojen muotoilijat|website=www.ajovalo.net}}&lt;/ref&gt;
|weight         = 1200-1360&amp;nbsp;kg
|transmission   = 5 ātrumu manuālā ātrumkārba, 6 ātrumu manuālā ātrumkārba, 5 ātrumu [[Selespeed]] pusautomātiskā ātrumkārba, 6 ātrumu [[Selespeed]] pussautomātiskā ātrumkārba
|engine         = 1.6L I4 [[Alfa Romeo Twinspark dzinējs|Twinspark]] [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;2.0L I4 [[Alfa Romeo Twinspark dzinējs|Twinspark]]
[[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;3.2L V6 [[Alfa Romeo V6 dzinējs|Alfa Romeo V6]] [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;1.9L I4 [[JTD dzinējs|JTD]] [[turbokompresors|turbokompresora]] [[dīzeļdzinējs]]
|class          = [[kompaktauto|mazs ģimenes auto]]
|layout         = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa
|related        = [[Alfa Romeo GT]]&lt;br /&gt;[[Alfa Romeo 156]]
|predecessor    = [[Alfa Romeo 145]] (trīsdurvju)&lt;br /&gt;[[Alfa Romeo 146]] (piecdurvju)
|successor      = [[Alfa Romeo Giulietta]]
}}

'''Alfa Romeo 147''' ([[Alfa Romeo Type 937|Type 937]]) ir [[mazs ģimenes auto]], kuru no 2000. gada līdz 2010. gadam ražoju itāļu kompānija [[Alfa Romeo]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alvolante.it/news/pomigliano_fiat_nuova_panda-313401044|title=Pomigliano: fervono i preparativi per la nuova Panda|website=www.alvolante.it}}&lt;/ref&gt; 147 tika iebalsots kā [[Eiropas gada auto]] 2001. gadā.
147 tika izziņots [[Turīnas auto šovs|Turīnas auto šovā]] 2000. gada jūnijā, kā pēctecis hečbekiem [[Alfa Romeo 145]] un [[Alfa Romeo 146|146]], kurš bāzēts uz lielākā [[Alfa Romeo 156|156]] sedana. Tas tika tirgots ar 1.6, 2.0 un 3.2 litru benzīndzinējiem un 1.9 litru dīzeļdzinēju. Jau no paša sākuma tika piedāvātas versijas ar 'Selespeed' secīgo pārnesumkārbu.
Bija pieejamas divas aprīkojuma versijas — Turismo un Lusso. 147 bija pirmais Alfa Romeo ar divzonu klimata kontroli un elektrisko stabalitātes kontroli. Modeli ražoja desmit gadus, padarot to par vienu no visvecāko ražošanā esošo ģimenes auto [[Eiropa|Eiropā]], brīdī, kad 2010. gada maija beigās to aizstāja [[Alfa Romeo Giulietta]]. Kopumā tika saražoti aptuveni 580 000 Alfa Romeo 147.

== Dizains ==
[[Attēls:2003 Alfa Romeo 147 (MY02) Selespeed Twin Spark 3-door hatchback (2010-06-21).jpg|Pirms ''facelift'' Alfa Romeo 147 Selespeed Twin Spark trīsdurvju hečbeks Austrālijā|thumb|300px]]

147 dizainēja [[Valters De Silva]] un [[Volfgangs Egers]]. Automobiļa dizains tika atzīts jau tās prezentēšanas laikā un vēlāk ieguva vairākus diaina apbalvojumus. 2004. gada tika atjaunots 147 ārējais dizains, lai vairāk līdzinātos jaunajiem [[Alfa Romeo 159|159]], [[Alfa Romeo Brera|Brera]] modeļiem un [[Alfa Romeo Visconti]] [[konceptauto]]. 147 [[pretestības koeficents]] ir  (''C''&lt;sub&gt;d&lt;/sub&gt;) of 0.32.

== Attīstība ==
[[Attēls:2008-2009 Alfa Romeo 147 JTD Monza 5-door hatchback (2011-01-13) 01.jpg|Alfa Romeo 147 ''facelift'' versija|thumb|300px]]
[[Attēls:2008-2009 Alfa Romeo 147 JTD Monza 5-door hatchback (2011-01-13) 02.jpg|Alfa Romeo 147 ''facelift'' versija|thumb|300px]]
2004. gada beigās pārdošanā nonāca 147 ''facelift'' versija ar dažādiem dizaina uzlabojumiem - jauns priekšējais grills, jauni priekšējie lukturi, kā arī visām versijām, izņemot GTA modelim, tika pārveidots salona dizains. Tika piedāvāts jaudīgāks dīzeļdzinējs un uzlabota suspensija.

2006. gadā pārdošanā nonāca 147 1.9 JTD '''Q2''' versija ar 'Torsen' [[ierobežotas slīdes difrenciālis|ierobežotas slīdes difrenciāli]]. 2007. gada [[Boloņas auto izstāde|Boloņas auto izstādē]] Alfa Romeo prezentēja ierobežotas pieejamības 147 versiju ar nosaukumu 'Ducati Corse', kurš aprīkots ar JTD dīzeļdzinēju, Q2 un ierobežotās slīdes difrenciāli.

2010. gada maijā 147 aizstāja ar [[Alfa Romeo Giulietta|Giulietta]].

=== Augstas veiktspējas versija ===
[[Attēls:Alfa 147 GTA Brooklands May 2010 IMG 9018.jpg|Alfa Romeo 147 GTA versija|thumb|300px]]
2002. gadā tika prezentēta 147 jaudīgā sporta versija '''GTA'''. GTA izmantoja [[Alfa Romeo V6 dzinējs|3.2 litru V6 dzinēju]], kurš attīsta 247 ZS un maksimālo ātrumu 246 km/h. Tam bija par 30mm platāka virsbūve, lai varētu izmantot 225/45R17 riepas.

Pārsvarā modeļi tika aprīkoti ar sešu ātrumu manuālu ātrumkārbu, taču daži izmantoja arī pusautomātisko Selespeed ātrumkārbu. Kopumā tika saražoti 5029 GTA modeļi, no kuriem 1004 bija aprīkoti ar Selespeed ātrumkārbu.

Londonā bāzētā kompānija [[Autodelta]] izveidoja uzlabotu GTA versiju, kas aprīkota ar 3.7 litru V6 dzinēju, kurš attīsta 328 ZS. Autodelta arī izveidoju jaudīgāku GTA versiju, kas attīstīja 400 ZS.

==Dzinēji==
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Modelis
! Dzinējs
! Tilpums
! Jauda
! Griezes moments
! 0–100&amp;nbsp;km/h
! Maksimālais ātrums
! Gadi
|-
!colspan=&quot;8&quot;| Petrol engines
|-
|'''1.6 TS'''||[[I4]]||1,598&amp;nbsp;cc||105 [[Zirgspēks|ZS]] pie 5600 rpm
||140 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 4200 rpm||10.6 s||{{convert|185|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2000–10
|-
|'''1.6 TS'''||I4||1,598&amp;nbsp;cc||120 [[Zirgspēks|ZS]] pie 6200 rpm|| 146 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 4200 rpm||10.2 s||{{convert|195|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2000–10
|-
|'''2.0 TS'''||I4||1,970&amp;nbsp;cc||150 [[Zirgspēks|ZS]] pie 6300 rpm||181 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 3800 rpm||9.3 s||{{convert|208|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2000–10
|-
|'''3.2 GTA'''||[[V6]]||3,179&amp;nbsp;cc||250 [[Zirgspēks|ZS]] pie 6200 rpm||300 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 4800 rpm||6.3 s||{{convert|246|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2002–05
|-
!colspan=&quot;8&quot;| Diesel engines
|-
|'''1.9 JTD 8V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||100 [[Zirgspēks|ZS]] pie 4000 rpm||200 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 1750 rpm||12.1 s||{{convert|183|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||
|-
|'''1.9 JTD 8V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||115 [[Zirgspēks|ZS]] pie 4000 rpm||275 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 2000 rpm||9.9 s||{{convert|191|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||
|-
|'''1.9 JTD&lt;small&gt;M&lt;/small&gt; 8V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||120 [[Zirgspēks|ZS]] pie 4000 rpm||280 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 2000 rpm||9.6 s||{{convert|193|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2005-10
|-
|'''1.9 JTD 16V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||126 [[Zirgspēks|ZS]] pie 4000 rpm|| 305 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 2000 rpm||9.4 s||{{convert|199|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2003-05
|-
|'''1.9 JTD M-Jet 16V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||140 [[Zirgspēks|ZS]] pie 4000 rpm||305 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 2000 rpm||9.1 s||{{convert|206|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2003-10
|-
|'''1.9 JTD&lt;small&gt;M&lt;/small&gt; 16V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||150 [[Zirgspēks|ZS]] pie 4000 rpm||305 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 2000 rpm||8.8 s||{{convert|208|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2005-10
|-
|'''1.9 JTD&lt;small&gt;M&lt;/small&gt; 16V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||170 [[Zirgspēks|ZS]] pie 3750 rpm||330 [[Ņūtonmetrs|Nm]] pie 2000 rpm||8.0 s||{{convert|215|km/h|mi/h|0|abbr=on}}||2007-10
|}

== Connect ==
''Connect'' ir automobiļa informācijas sistēma, kas atrodas [[centra konsole|centra konsolē]] un sniedz iespēju caur [[monitors|displeju]] izmantot [[pavadoņnavigācija|GPS]], brīvroku režīmu telefonam, kā arī mainīt iestatītjumus radio un CD atskaņotājā. Ja tiek abonēta sistēmas maksas versija, ir iespējams savienoties ar Alfa Romeo palīdzības dienestu.

== Atsauksmes ==
Tika slavēta 147 vadāmība, lai gan daži kritiķi norādījuši, ka tā esot pārāk ''viegla'', kas vadītājam var likt novērst uzmanību no automobiļa vadīšanas, taču tā ir ļoti patīkama parkojoties. Citi kritizējuši smago ātruma pārslēgu, neērtos sēdekļus un saspiestību salonā.

Automobilis kļuva atpazīstams ar neierasti pludeno motora skaņu, kas ir netipiski šāda tipa mašīnām. Lietotie 147 cieš no salīdzinoši sliktās tirgus vērtības [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].

147 GTA un GTA Autodelta versijas pārbaudījis [[Džeremijs Klārksons]] raidījumā [[Gāzi grīdā!]], kura ietvaros ar to izbrauca arī [[Stigs]]. Apskatā priekš [[The Sunday Times]] Klārksons slavēja automobiļa lielo uzrāvienu, uzspiežot gāzes pedāli.

[[Euro NCAP]] 2001. gadā novērtēja 147 pasažieru drošību ar trīs no piecām zvaigznēm un gājēju drošību ar divām no četrām zvaigznēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/en/results/alfa-romeo/147/15536 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171019182845/https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/en/results/alfa-romeo/147/15536 |archivedate={{dat|2017|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Apbalvojumi ===
[[Attēls:Alfa Romeo 147 dashboard.jpg|Salons|thumb|300px]]
Alfa Romeo 147 ir ieguvis vairāk kā divdesmitseptiņus apbalvojumus, no kuriem svarīgākie uzskaitīti zemāk:

* [[Eiropas gada auto]] 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caroftheyear.org/previous-winners/2001_1/coty |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090308090337/http://caroftheyear.org/previous-winners/2001_1/coty |archivedate={{dat|2009|03|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308090337/http://caroftheyear.org/previous-winners/2001_1/coty |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* &quot;Zelta stūre&quot; Vācijā 2000. gadā.
* AutoBild Inženieru, autovadītāju un žurnālistu favorīts Vācijā 2001. gadā.
* &quot;Auto žurnāla balva&quot; Francijā 2000. gadā
* &quot;Brazīlija importa gada auto&quot; 2002. gadā.

== Autosportā ==
2003. gadā tika izveidota īpaša Eiropas autosporta sērija, kurā startēja tikai Alfa Romeo 147 automobiļi. 2005. gadā sacensības rīkoja paralēli ar WTCC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.italiaspeed.com/2005/motorsport/touring_cars/european_alfa_challenge/03/2703.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304002104/http://www.italiaspeed.com/2005/motorsport/touring_cars/european_alfa_challenge/03/2703.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā uzvarēja īru autosportists [[Eions Murejs]]. Šajās sacensībās piedalījās 147 GTA Cup ar 220 ZS I4 1970cc Twin Spark dzinēju.

Čehu autosportists Martins Rada izmanto 147 ar 2.0 TS dzinēju (200 ZS), ar kuru 2009. gada Monte Karlo rallijā finišejā otrais N3 grupā un divdesmitpirmais kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ewrc.cz/clanek/10349/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180223110909/https://www.ewrc.cz/clanek/10349/ |archivedate={{dat|2018|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2012. gadā Rada piedalījās astotajā grupā, kurā uvarēja un kopvērtējumā finišēja četridesmitotrais&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sport.idnes.cz/rada-uspel-na-rallye-v-monte-carlu-kde-potkal-i-slavneho-loeba-p5u-/motorsport.aspx?c=A120123_095148_motorsport_mah |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180222225633/https://sport.idnes.cz/rada-uspel-na-rallye-v-monte-carlu-kde-potkal-i-slavneho-loeba-p5u-/motorsport.aspx?c=A120123_095148_motorsport_mah |archivedate={{dat|2018|02|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2001. gadā automašina startēja arī BTCC zem JSM komandas, kurā labāko rezultātu saniedzu trešajā vietā Oultonas Parka trasē ar autosportistu [[Tims Harvijs|Timu Harviju]]. Automobilis uzvarēja 2003. un 2004. gada [[Itālijas Superturismo Čempionāts|Itālijas Superturismo Čempionātu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Alfa Romeo}}

{{DEFAULTSORT:147}}
[[Kategorija:Alfa Romeo automobiļi]]
[[Kategorija:Itālijas automobiļi]]
[[Kategorija:Hečbeki]]</text>
      <sha1>lixxg77rrzpjckwsqlx5ctgriqxqfs8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfa Romeo Brera un Spider</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55693</id>
    <revision>
      <id>4538173</id>
      <parentid>4528335</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:08:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21402" sha1="mg8q54vxj1f3344c8rjor3nhj882m7q" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
|image          = [[Attēls:&quot; 12 - ITALY - Alfa Romeo Brera Milan Design Week Superstudio.JPG|250px]]
|name           = Alfa Romeo Brera
|manufacturer   = [[Alfa Romeo]]
|parent_company = 
|production     = 2005-2010 (Brera)&lt;br /&gt;2006-2010 (Spider)
|body_style     = trīsdurvju 2+2 [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] (Brera)&lt;br /&gt;divdurvju [[rodsters]] (Spider)
|wheelbase      = 2528&amp;nbsp;mm
|length         = 4410&amp;nbsp;mm (Brera)&lt;br /&gt;4393&amp;nbsp;mm (Spider)
|width          = 1830&amp;nbsp;mm
|platform       = [[GM/Fiat Premium platforma]]
|height         = 1341&amp;nbsp;mm (Brera)&lt;br /&gt;1318&amp;nbsp;mm (Spider)
|assembly       = [[San Gorgio Canavese]], [[Turīnas province]], [[Itālija]] ([[Pininfarina]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pininfarina.com/index/storiaModelli/ultimi/alfasp|title=Pininfarina &amp;#124; Alfa Spider|date=2011. gada 21. maijs|website=web.archive.org|access-date=2017. gada 27. Aprīlis|archive-date=2011. gada 21. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20110521151632/http://www.pininfarina.com/index/storiaModelli/ultimi/alfasp}}&lt;/ref&gt;
|designer       = [[Italdesign Giugiaro]] (Brera)&lt;br /&gt;[[Pininfarina]]/Centro Stile Alfa Romeo (Spider)
|weight         = 1430-1625&amp;nbsp;kg
|transmission   = 6 ātrumu manuālā ātrumkārba, 6 ātrumu [[Selespeed]] pusautomātiskā ātrumkārba, 6 ātrumu ''Q-Tronic'' [[AWTF-80 SC]] automātiskā ātrumkārba
|engine         = 1.75L I4 ''TBi'' [[turbkomopresors|turbokompresora]] [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;2.2L I4 JTS benīndzinējs&lt;br /&gt;3.2L [[V6 dzinējs|V6]] benzīndzinējs&lt;br /&gt;2.0L I4 JTDm [[turbkomopresors|turbokompresora]] [[dīzeļdzinējs]]&lt;br /&gt;2.4L I5 JTDm [[turbkomopresors|turbokompresora]] dīzeļdzinējs
|class          = [[sporta auto]]
|layout         = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
|related        = [[Alfa Romeo 159]]
|predecessor    = [[Alfa Romeo GTV un Spider]] 
|successor      = 
}}
[[Attēls:2007 Alfa Romeo Brera V6 coupe (23359883921).jpg|Alfa Romeo Brera|thumb|300px]]

'''Alfa Romeo Brera''' un '''Alfa Romeo Spider''' (Type 939) ir divi [[Alfa Romeo]] [[sporta auto]], kurus ražoja laika posmā no 2005. gada līdz 2010. gadam (Brera) un 2006. gada līdz 2010. gadam (Spider).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alfavisione.net/news/2010/07/17/1-alfa-romeo-brera-und-al.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|01|02||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6JEUm5gBn?url=http://www.alfavisione.net/news/2010/07/17/1-alfa-romeo-brera-und-al.html |archivedate={{dat|2013|08|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151204142809/http://www.alfavisione.net/news/2010/07/17/1-alfa-romeo-brera-und-al.html |date={{dat|2015|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Brera ir [[2+2 (auto virsbūves stils)|2+2]] [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] un Spider ir tās [[rodsters|rodstera]] versija. Abus modeļus ražoja [[Pininfarina]].

Kopumā tika saražoti 12 488 Spider eksemplāri un 21 768 Brera eksemplāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autonews.com/article/20110408/BLOG15/304089807/1503 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110524154332/http://www.autonews.com/article/20110408/BLOG15/304089807/1503 |archivedate={{dat|2011|05|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Abu modeļu ražošanu apturēja 2010. gada beigās, taču tos bija iespējams nopirkt visu 2011. gadu.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20110605134418/http://www.pininfarina.it/repository/Finanza/NewsPDF/2011_03_24/2010%20Draft%20Financial%20Statements.pdf&lt;/ref&gt;

== Koncepts ==
Sākotnēji Brera parādījās 2002. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]] kā [[konceptauto]]. Tā dizaineris bija [[Džordžeto Džudžaro]] no [[Italdesign Giugiaro]]. Konceptu darbināja Maserati V8 dzinējs, kas attīsta aptuveni 390 ZS.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ultimatecarpage.com/car/1331/Alfa-Romeo-Brera-Concept.html|title=2002 Alfa Romeo Brera Concept - Images, Specifications and Information|website=Ultimatecarpage.com}}&lt;/ref&gt; Koncepts tika plaši atzīts un tika izziņoti plāni uzsākt automobiļa masveida ražošanu 2005. gadā.
[[Attēls:Alfa Romeo Brera Concept AMI.JPG|Brera konceptauto|thumb|300px]]

== Ražošana ==
Ražošanas formā automašina tika prezentēta 2005. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]]. Ražošanai paredzētais modelis bija mazāks kā oriģinālajā konceptā, padarot Brera par vidusmēra kupeju, kas balstīta uz [[FM/Fiat Premium platforma]]s (kopīgi ar [[Alfa Romeo 159]]) un paredzēta aizstāt [[Alfa Romeo GTV un Spider|Alfa Romeo GTV]]. Tika izziņota arī Brera kabrioleta versija ar nosaukumu Spider, kuru plānots prezentēt īsi pēc Brera un ar to paredzēts aizstāt uz GTV bāzēto Spider versiju.

[[Eiropa|Eiropā]] Brera sākotnēji tika piedāvāta ar diviem [[benzīndzinējs|benzīndzinējiem]] - 185 ZS 2.2 L JTS dzinēju un 260 ZS 3.2 L V6 dzinēju, un vienu [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] - 210 ZS 2.4 L [[JTD dzinējs|JTD ar turbokompresoru]]. Modeļi ar 2.2 L benzīndzinēju un dīzeļdzinēju bija aprīkoti ar priekšējo riteņu piedziņu, bet V6 modelis aprīkots ar [[Torsen]] [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]], kas līdzinās [[Alfa Romeo 159|159]] Q4 sistēmai.

2008. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]] Alfa Romeo prezentēja uzlaboto Brera un Spider modeli. 3.2 L V6 dzinēju sāka piedāvāt arī ar priekšējo riteņu piedziņu, ļaujot automobilim sasniegt maksimālo ātrumu 250&amp;nbsp;km/h. Pilnīgi visi modeļi tika aprīkoti ar e-Q2 elektronisko ierobežotās slīdes difrenciāli, un daudzas detaļas aizstāja ar alumīnija detaļām, kas samazināja automobiļa kopējo svaru par dažiem kilogramiem.

Nākamajā gadā, arī Ženēvas auto izstādē tika prezentēts jauns turbokompresora dzinējs 1750 TBi (Turbo Benzina iniezione). 1742 cc agregāts izmantoja tiešās iesmidzināšanas principu un mainīgu vārstu ātrumu gan ieplūdes, gan izplūdes izcilnī, līdz ar to attīstot 197 ZS un 320 Nm griezes momentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alfaromeopress.com/download/SYSTEM_ARCHIVIO/GRUPPO01~09_SCHEDE_TECNICHE_AR/090223_AR_Ginevra_ST_GBR.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6JEUs0lHf?url=http://www.alfaromeopress.com/download/SYSTEM_ARCHIVIO/GRUPPO01~09_SCHEDE_TECNICHE_AR/090223_AR_Ginevra_ST_GBR.pdf |archivedate={{dat|2013|08|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/6JEUs0lHf?url=http://www.alfaromeopress.com/download/SYSTEM_ARCHIVIO/GRUPPO01~09_SCHEDE_TECNICHE_AR/090223_AR_Ginevra_ST_GBR.pdf |date={{dat|2013|08|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=15| Saražoto Brera un Spider skaits*
|-
! Body
! 2005
! 2006
! 2007
! 2008
! 2009
! 2010
! Kopā
|-
|Brera||1,630||8,248||4,795||3,770||1,629||1,589||21,661
|-
|Spider||0||2,838||4,535||2,559||999||1,432||12,363
|-
|Kopā||1,630||11,086||9,330||6,329||2,628||3,021||34,024
|-
|}
''*informācija no Pininfarina''

== Komplektācijas ==
Tāpat kā Brera pirmstecim GTV, automobiļa sākumā tika piedāvāta divās komplektācijās - 'Medium' un 'Sky View', kuras nosaukums atvasināts no stiklotā panorāmas jumta, kurš iekļauta komplektācijā. 2008. gadā tika prezentēta jauna komplektācija TI, jeb Turismo Internationale, kurā bez 19 collu vieglmetāla diskiem, speciālām nozīmītēm uz automobiļa spārniem un priekšējā pagalvja, iekļautas arī lielākas Brembo bremzes un labāki amortizatori.

=== Brera S ===
[[Attēls:Alfa Romeo Brera S.jpg|Brera S|thumb|300px]]
2008. gada pavasarī tika izziņota Brera 'S' Special Edition. Šo versiju izstrādāja ALfa Romeo apstiprinātie britu inženieri no [[Prodrive]]. Versija bija izstrādā speciāli Lielbritānijai un tās mērķis bija atrisināt problēmas ar daudz kritizēto automobiļa vadāmību standarta versijās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.evo.co.uk/alfa-romeo/brera/9033/alfa-romeo-brera-s|title=Alfa Romeo Brera S|website=evo}}&lt;/ref&gt; Dažas suspensijas un šasijas detaļas un iestatījumi tikai mainīti, lai panāktu citādāku automobiļa vadību. Tika izmantota Bilstein un Eibach suspensija, Prodrive sporta izpūtējs un īpaši deviņpadsmit collu vieglmetāla diski. Alfa Romeo un Prodrive jau iepriekš sadarbojušies 1994. un 1995. gadā izstrādājot Alfa Romeo 155 versiju BTCC sacensībām.

=== Brera Italia Independent ===
[[Attēls:Alfa Romeo Brera Italia Independent.jpg|Brera Italia Independent|thumb|300px]]
2009. gadā Alfa Romeo izlaida ierobežota skaita Brera un Spider versijas, kas izstrādātas sadarbojoties ar [[Italia Independent]]. Tā ir itāļu dizaina kompānija, kura pieder Fiat impērijas Džanni Anjellī mazdēlam Lepo Elkannam. Tika saražoti 900 eksemplāru, kuri piedāvāti ar tumša titāna toni, 18 collu turbīnes stila vieglmetāla diskiem un alumīnija degvielas tvertnes vāciņu. Interjers standartā tika aprīkots ar navigācijas sistēmu un karbona imitējumu.

Tika piedāvāti trīs dīzeļdzinēji - 170 ZS attīstošais 2.0 L JTDM, 210 ZS attīstošais 2.4 L JTDM, 214 ZS attīstošais JTDM, jeb trīs dažādi benzīndzinēji - 200 ZS attsītošais 1.8 L TBi, 185 ZS attīstošais 2.2 L JTS, jeb 260 ZS attīstošais 3.2 L V6. Bija pieejamas gan sešu ātrumu manuālā ātrumkārba, gan &quot;Selespeed&quot;, gan Q-Tronic automātiskā ātrumkārba. V6 dzinēju varēja aprīkot ar Alfa Romeo Q4 četru riteņu piedziņu.&lt;ref name=&quot;web.archive.org&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hrowen.co.uk/alfa-romeo/news-and-offers/alfa-romeo-brera-italia-independent-limited-edition-revealed.aspx|title=Alfa Romeo Brera Italia Independent limited edition revealed|date=2010. gada 20. jūn.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2017|04|28||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100620191537/http://www.hrowen.co.uk/alfa-romeo/news-and-offers/alfa-romeo-brera-italia-independent-limited-edition-revealed.aspx}}&lt;/ref&gt;

== Dzinēji ==
=== Specifikācijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Modelis
! Dzinējs
! Tilpums
! Jauda
! Griezes moments
! Ratio
! Gadi
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Benzīndzinēji
|-
|'''1.75 TBi'''||I4||1,742&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 5000&amp;nbsp;rpm||320 Nm pie 1400&amp;nbsp;rpm||9.5:1||2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||I4||2,198&amp;nbsp;cc||185 ZS pie 6500 rpm||230 Nm pie 4500 rpm||11.3:1||2005–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS'''||V6||3,195&amp;nbsp;cc||260 ZS pie 6300 rpm||322 Nm pie 4500 rpm||11.25:1||2005–2010
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Dīzeļdzinēji
|-
|'''2.0 JTDM'''||I4||1,956&amp;nbsp;cc||170 ZS pie 4000 rpm||360 Nm pie 1750 rpm||17:1||2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 2000 rpm||17:1||2005–2006
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||210 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2007–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||214 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2009–2010
|}

===Veikstpēja===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Dzinējs
! colspan=&quot;2&quot;|Maksimālais ātrums&lt;br /&gt;km/h 
! colspan=&quot;2&quot;|0–100&amp;nbsp;km/h,s
! colspan=&quot;2&quot;|Kombinētais patēriņš
! rowspan=&quot;2&quot;|Gadi
|-
!manuāls||automāts||manuāls||automāts||manuāls||automāts
|-
|'''1.75 TBi'''||235|| ||7.7|| ||8.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||222|| ||8.6|| ||9.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2005–2007
|-
|'''2.2 JTS'''||224|| ||8.6|| ||9.2L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.2 JTS Selespeed'''||222|| ||8.6|| ||9.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.0 JTDM'''||218|| ||8.8|| ||5.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||228|| ||8.1|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2005–2006
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||230|| ||7.9|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2007-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||238|| ||7.6|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2009-2010
|-
|'''2.4 JTDM (200 ZS) Q-Tronic'''|| ||225|| ||8.3|| ||7.8L/100&amp;nbsp;km|| 2008–2010
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||240||240||6.8||7.0||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km|| 2005–2007
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||244||244||6.8||7.0||11.4L/100&amp;nbsp;km||12.1L/100&amp;nbsp;km|| 2008–2010
|-
|'''3.2 V6 FWD'''||250|| ||7.0|| ||11.0L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|}

== Apbalvojumi ==
* Automobiļa koncepts tika iebalsots kā [[Autoweek]] labākais auto Ženēvas auto izstādē,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.alfaromeo.com.sg/history.html|title=Alfa Romeo - History|date=2010. gada 22. jūl.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2017|04|28||bez}}|archive-date={{dat|2010|07|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100722040211/http://www.alfaromeo.com.sg/history.html}}&lt;/ref&gt; ieguva balvu kā labākais prototips Villa d’Este Concorso D’Eleganze autošovā. 2002. gadā koncepts ieguvas divas balvas Challenge Bibendum inovāciju forumā un &quot;Super Car Rally 2002&quot; ieguva balvu kā visaizraujošakais auto.
* Pasaulē skaistākā auto balva 21. Starptautiskajā Automobiļu festivālā 2006. gadā.
* 2007. gada Eiropas gada auto Japānā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* &quot;What Diesel Car?&quot; labākais sporta auto/kupeja&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.italiaspeed.com/2007/cars/alfa_romeo/06/brera_what_diesl_car_award/2206.html|title=italiaspeed.com|website=www.italiaspeed.com}}&lt;/ref&gt;
* Eiropas automobiļu dizaina balva 2006. gadā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* &quot;AutoCar Magazine UK&quot; labākā dizaina balva 2006. gadā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* Gada kupeja Horvātijā 2006. gadā&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Spider ==
[[Attēls:Alfa Spider VI 20090808 front.JPG|Alfa Romeo Spider (Type 939)|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa Romeo Spider - Flickr - Supermac1961.jpg|Spider ar nolaistu jumtu|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa Romeo Spider VI 20090620 rear.JPG|Spider ar nenolaistu jumtu|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa Romeo Spider Cockpit.JPG|Interjers|thumb|300px]]
[[Attēls:Alfa 1750 turbo.jpg|1.7422 cc turbo dzinējs no Spider|thumb|300px]]
Jaunā Spider (Type 939) versija tika prezentēta 2006. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]], kur tā arī saņēma gada labākā kabrioleta apbalvojumu. Spider ir balstīts uz Brera kupejas, taču tajā ir tikai divas sēdvietas. Modeļa prezentēšanas brīdī tika piedāvāti divi dzinēji - 2.2 L I4 un 3.2 L V6 JTS benzīndzinēji. 2007. gada Ženēvas auto izstādē tika izziņots Spider ar JTD [[common rail]] turbokompresora dīzeļdzinēju. Spider aizstāj 1995. gadā izlaisto [[Alfa Romeo GTV un Spider|Spider 916]] modeli. Šī arī tiek uzskatīta par Spider sesto paaudzi, jo pirmais Spider no Alfa tika izlaists 1966. gadā. Automobiļa ražošanu apturēja 2010. gada novembrī.

=== Italia Independent ===
2009. gadā Alfa Romeo izlaisa ierobežota skaita Brera un Spider versijas, kas radītas sadarbojoties ar itāļu dizaina kompāniju [[Italia Independent]]. Tika saražoti 900 eksemplāru, no kurām Brera modeļi tika piedāvāti ar tumša titāna toni, 18 collu turbīnes stila vieglmetāla diskiem un alumīnija degvielas tvertnes vāciņu.

Tika piedāvāti trīs dīzeļdzinēji - 170 ZS attīstošais 2.0 L JTDM, 210 ZS attīstošais 2.4 L JTDM, 214 ZS attīstošais JTDM, jeb trīs dažādi benzīndzinēji - 200 ZS attsītošais 1.8 L TBi, 185 ZS attīstošais 2.2 L JTS, jeb 260 ZS attīstošais 3.2 L V6. Bija pieejamas gan sešu ātrumu manuālā ātrumkārba, gan &quot;Selespeed&quot;, gan Q-Tronic automātiskā ātrumkārba. V6 dzinēju varēja aprīkot ar Alfa Romeo Q4 četru riteņu piedziņu.&lt;ref name=&quot;web.archive.org&quot;/&gt;

=== Spider 'Mille Miglia' ===
Alfa Romeo izveidojis arī īpašu Spider versiju, lai nosvinētu vēsturiskās Mille Miglia 1000 jūdžu sacensības, kuras katru gadu notiek Itālijā. Autoražotājs izlaida tikai vienpadsmit šādus automobiļus, lai atzīmētu vienpadsmit reizes, kad Alfa Romeo ir uzvarējis slavenajās itāļu sacensības.

Mašīna nav jaudīgāka par standarta modeļiem, tā ir aprīkota ar 3.2 L V6 dzinēja, kas attīsta 260 ZS. Katra no mašīnām ir apsudrabota, kas simbolizē Alfa Romeo uzvaras starp 1928. un 1947. gadu. Mašīna nāk arī ar ekskluzīvu, koši sarkanu krāsojumu &quot;Rosso 8C&quot;, 'Quadrifoglio' (četrlapu āboliņš) logo uz priekšējiem spārniem un sarkanu šuvuma uz melnajiem ādas sēdekļiem. Apgāšanās aizsargstieņi arī nokrāsoti sarkanā, nevis standarta sudraba krāsojumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorauthority.com/news/1024159_alfa-romeo-builds-special-edition-mille-miglia-spider|title=Alfa Romeo builds special edition 'Mille Miglia' Spider|website=Motor Authority}}&lt;/ref&gt;

=== Spider Limited Edition ===
Alfa Romeo Spider Limited Edition pieejama trīs dažādās krāsās (Carbonio Black, Alfa Red, Ghiaccio White), aprīkota ar 19 collu vieglmetāla diskiem, ādas apdari un elektriski pielāgojamiem un apsildāmiem priekšējiem sēdeļiem un durvju spoguļiem, kuri aprīkoti arī ar savu autonomo atmiņu. Mašīna pieejama arī ar Fiat grupas Blue&amp;Me bezroku sistēmu ar balss atpazīšanas funkciju un multivides atskaņotāju. Jau minētā Carbonio Black versijā pieejama dabiskas ādas krāsas apdare, bet Alfa Red krāsojums nāk kopā ar pilnīgi melnu salona apdari, lai kontrastētu ar virsbūves krāsojumu. Ghiaccio White krāsojumā iespējams izvēlēties vienu no minētajiem salona stiliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.petrol-head.com/2008/04/30/alfa-romeo-laun/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6JEUupJFe?url=http://www.petrol-head.com/2008/04/30/alfa-romeo-laun/ |archivedate={{dat|2013|08|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Motortelpā automobilis aprīkots ar 185 ZS 2.2 L JTS benzīndzinēju, kas uzņem ātrumu no 0–100&amp;nbsp;km/h 8.8 sekundēs un spēj sasniegt maksimālo ātrumu 224&amp;nbsp;km/h. No 2009. gada Lielbritānijā tika piedāvāta arī Limited Edition versija ar dīzeļdinēju, kura standarta komplektācijā izmaksāja sākot no {{sk|35000}} EUR, spēja sasniegt ātrumu 100&amp;nbsp;km/h 7.1 sekundē un attīstī maksimālo ātrumu 245&amp;nbsp;km/h. Mazāk kā 500 eksemplāri tika saražoti kopumā. 214 ZS dīžeļdzinēji bija pieejami tikai Limited Edition Spider modeļiem.

Bija pieejami arī modeļi ar 3.2 L V6 bendzīndzinēju, kas attīsta 260 ZS, no 2009. līdz 2010. gadam pieejams arī 214 ZS attīstošais 2.4 L JTDM benzīndzinējs. No 2009. gada tika piedāvāti arī divi dīzeļdzinēji - 2.4 L JTD turbodīzelis un 2.4 L JTDM turbodīzelis, kas attīsta 210 ZS.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://autoreader.net/alfa-romeo-spider-limited-edition/|title=Alfa Romeo Spider Limited Edition|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118232126/https://autoreader.net/alfa-romeo-spider-limited-edition/}}&lt;/ref&gt;

== Dzinēji ==
=== Specifikācijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Modelis
! Dzinējs
! Tilpums
! Jauda
! Griezes moments
! Ratio
! Gadi
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Benzīndzinēji
|-
|'''1.75 TBi'''||I4||1,742&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 5000&amp;nbsp;rpm||320 Nm pie 1400&amp;nbsp;rpm||9.5:1||2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||I4||2,198&amp;nbsp;cc||185 ZS pie 6500 rpm||230 Nm pie 4500 rpm||11.3:1||2005–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS'''||V6||3,195&amp;nbsp;cc||260 ZS pie 6300 rpm||322 Nm pie 4500 rpm||11.25:1||2005–2010
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Dīzeļdzinēji
|-
|'''2.0 JTDM'''||I4||1,956&amp;nbsp;cc||170 ZS pie 4000 rpm||360 Nm pie 1750 rpm||17:1||2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 2000 rpm||17:1||2006–2007
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||210 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2008–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||214 ZS pie 4000 rpm||400 Nm pie 1500 rpm||17:1||2009–2010
|}

===Veikstpēja===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Dzinējs
! colspan=&quot;2&quot;|Maksimālais ātrums&lt;br /&gt;km/h 
! colspan=&quot;2&quot;|0–100&amp;nbsp;km/h,s
! colspan=&quot;2&quot;|Kombinētais patēriņš
! rowspan=&quot;2&quot;|Gadi
|-
!manuāls||automāts||manuāls||automāts||manuāls||automāts
|-
|'''1.75 TBi'''||235|| ||7.8|| ||8.2L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||222|| ||8.8|| ||9.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2006–2007
|-
|'''2.2 JTS'''||224|| ||8.8|| ||9.2L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.2 JTS Selespeed'''||224|| ||8.8|| ||9.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|'''2.0 JTDM'''||218|| ||9.0|| ||5.4L/100&amp;nbsp;km|| || 2009–2010
|-
|'''2.4 JTDM (200 ZS)'''||228|| ||8.4|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2006–2007
|-
|'''2.4 JTDM (200 ZS) Q-Tronic'''|| ||225|| ||8.5|| ||7.9L/100&amp;nbsp;km|| 2008-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||231|| ||8.1|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2008-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''||231|| ||7.6|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| || 2009-2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 ZS)'''|| ||225|| ||8.5|| ||7.6L/100&amp;nbsp;km|| 2009–2010
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||240||240||7.0||7.2||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km|| 2006–2007
|-
|'''3.2 V6 Q4'''||244||244||7.0||7.2||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km|| 2008–2010
|-
|'''3.2 V6 FWD'''||250|| ||7.2|| ||11.1L/100&amp;nbsp;km|| || 2008–2010
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Alfa Romeo}}

[[Kategorija:Alfa Romeo automobiļi]]
[[Kategorija:Itālijas automobiļi]]</text>
      <sha1>mg8q54vxj1f3344c8rjor3nhj882m7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfa Romeo 159</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55694</id>
    <revision>
      <id>4538172</id>
      <parentid>4528331</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:07:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17469" sha1="9mu35o56amh1rqkgoebzn2yb8vwe90v" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
|image          = [[Attēls:Alfa 159 grey.jpg|250px]]
|name           = Alfa Romeo 159
|manufacturer   = [[Alfa Romeo]]
|parent_company = 
|production     = 2004-2011
|body_style     = četru durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;piecdurvju [[universālis]]
|wheelbase      = 2700&amp;nbsp;mm
|length         = 4660&amp;nbsp;mm
|width          = 1828&amp;nbsp;mm
|platform       = [[GM/Fiat Premium platforma]]
|height         = 1417&amp;nbsp;mm
|assembly       = [[Pomigliano Dearko]], [[Itālija]]
|designer       = [[Italdesign Giugiaro]]
|weight         = 1385-1695&amp;nbsp;kg
|transmission   = 5 ātrumu manuālā ātrumkārba, 6 ātrumu manuālā ātrumkārba, 6 ātrumu [[Selespeed]] pusautomātiskā ātrumkārba, 6 ātrumu ''Q-Tronic'' [[AWTF-80 SC]] automātiskā ātrumkārba
|engine         = 1.75L I4 ''TBi''[[turbokompresors|turbokompresora]] [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;1.8L I4 ''MPi'' [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;1.9L I4 [[JTS dzinējs|JTS]] [[Benzīndzinējs]]&lt;br /&gt;2.2L I4 JTS benzīndzinējs&lt;br /&gt;3.2L [[V6 dzinējs|V6]] benzīndzinējs&lt;br /&gt;1.9L I4 [[JTD dzinējs|JTDm]] [[dīzeļdzinējs]]&lt;br /&gt;2.0L I4 JTDm dīzeļdzinējs&lt;br /&gt;2.4L I5 JTDm dīzeļdzinējs
|class          = [[kompakts luksus klases auto]]
|layout         = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
|related        = [[Alfa Romeo Brera]]&lt;br /&gt;[[Alfa Romeo Brera|Alfa Romeo Spider]]
|predecessor    = [[Alfa Romeo 156]] 
|successor      = [[Alfa Romeo Giulia|Alfa Romeo Giulia (2015)]]
}}

[[Attēls:Alfa Romeo 159 ti Sportwagon rear 20100814.jpg|Alfa Romeo 159 Sportswagon TI|thumb|300px]]
[[Attēls:2007 Alfa Romeo 159 JTS Q4 sedan (2015-08-07) 02.jpg|Alfa Romeo 159 JTS Q4 sedans|thumb|300px]]

'''Alfa Romeo 159''' (Type 939) ir [[kompakts luksus klases auto]], kuru no 2004. gada līdz 2011. gadam ražoja itāļu autoražotājs [[Alfa Romeo]]. Tas tika izziņots 2005. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]] kā [[Alfa Romeo 156]] aizstājējs. 159 izmanto to pašu platformu, kuru izmanto [[Alfa Romeo Brera]], [[Alfa Romeo Spyder|Alfa Romeo Spider]] un konceptauto [[Alfa Romeo Kamal|Kamal]] un [[Alfa Romeo Visconti|Visconti]] — [[FM/Fiat Premium platforma|GM/Fiat Premium platformu]].

Alfa Romeo 159 tika atzīts par 2006. gada trešo [[Eiropas gada auto|labāko Eiropas auto]]. Tā ražošana tika apturēta 2011. gada beigās, lai gan dažās valstīs tie vēl joprojām ir nopērkami. Kopumā tika saražotas aptuveni {{sk|240000}} automobiļi.

== Attīstība ==
Alfa Romeo 159 izstrādi aizkavēja dažādas problēmas, galvenokārt fakts, ka auto tika izstrādāts laikā, kad jau bija sākta Fiat-[[General Motors]] kopuzņēmuma likvidācija 2005. gadā.

Sākumā tika plānots, ka 159 izmantos GM Epsilon platformu, taču izstrādes beigās tā tika nomainīta uz [[GM/Fiat Premium platforma|GM/Fiat Premium platformu]]. Premium platforma ir rafinētāka un dārgāka, paredzēta dārgāka gala E segmenta automobiļiem kā, piemēram, [[Alfa Romeo 166]] pēctecim, kurš tā arī nekad netika pabeigts. Tieši šī iemesla dēļ Alfa Romeo izlēma izmantot Premium platformu 159.

Sākotnēji General Motors plānoja platformu izmantot Cadillac, Buick un Saab modeļos, taču vēlāk no plāna atteicās pārāk lielo izmaksu dēļ. Steidzīgo lēmumu pieņemšanas rezultātā, bāzējot 159 uz platformas, kas tipiski tiek izmantota lielākām mašīnām, auto nonāca pārdošanā ar pārlieku lielu svaru. Šī problēma piemīt arī pārējiem saistītajiem Alfa Romeo modeļiem — [[Alfa Romeo Brera]] kupejai un [[Alfa Romeo Spyder]] kabrioletam.&lt;ref name=&quot;italiaspeed.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.italiaspeed.com/2011/cars/alfa_romeo/08/159/1508.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822024625/http://www.italiaspeed.com/2011/cars/alfa_romeo/08/159/1508.html |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2008. gada modelis tika atjaunināts ar uzlabotu interjeru un paneli, uzlabotiem materiāliem. Galvenokārt jāmin alumīnija komponentes, kas samazināja automobiļa svaru par 45 kilogramiem. Ņemot vērā, ka automobilis izmanto luksus tipa auto platformu, 159 ir par 225 milimetriem garāks kā tā priekštecis Alfa Romeo 156, sasniedzot 4660 milimetru garumu, 1828 milimetru platumu un 1417 milimetru augstumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alfaromeopress.com/press/article/alfa-159-4 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170513002945/http://www.alfaromeopress.com/press/article/alfa-159-4 |archivedate={{dat|2017|05|13||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170513002945/http://www.alfaromeopress.com/press/article/alfa-159-4 |date={{dat|2017|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Lielie 159 izmēri to padarīja daudz komfortablāku par 156, galvenokārt dēļ lielā un plašā salona. Taču straujais izmēru palielinājums atturēja daudzus 156 īpašniekus no vēlmes iegādāties 159 kā savu nākamo automobili.&lt;ref name=&quot;italiaspeed.com&quot;/&gt; Dēļ izmantotās Premium platformas tika sasniegti arī ļoti augsti drošības standarti, īpaši izturīga ir automobiļa šasija, kas tika uzskatīta par labāko un drošāko savā kategorijā, uzrādot tādus ciparus kā {{sk|180000}} daNm/rad.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carpages.co.uk/alfa_romeo/alfa-romeo-159-17-01-06.asp |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120206213637/http://www.carpages.co.uk/alfa_romeo/alfa-romeo-159-17-01-06.asp }}&lt;/ref&gt;

=== Dizains ===
[[Attēls:Alfa Romeo 159 2.4 JTDM (3555912237).jpg|Salons|thumb|300px]]
159 dizaina autors ir [[Džordžeto Džudžaro]] sadarbībā ar Centro Stile Alfa Romeo. Automobiļa priekšgalā tiek izmantots Alfa Romeo tradicionālais V formas grils un dzinēja pārsegs un cilindra veida priekšējie lukturi. Līdzīga kā 159 kupejas versijai, automobiļa priekša ir stipri ietekmējusies no 2002. gada Brera koncepta. Automobilim ir augsts vidus, kas pakāpeniski paplašinās, līdz sasniedz C pilāru. Tika izmantotas dažādas eksterjera dizaina nianses, lai automobilis vizuāli izskatītos lielāks, jo modeli tika plānots eksportēt uz ASV, taču šī iecere netika piepildīta.&lt;ref name=&quot;italiaspeed.com&quot;/&gt;

Interjerā tiek izmantoti elementi no agrākiem modeļiem, to skaitā arī 156, piemēram, padziļināts instrumentu panelis, kurš pagriezts leņķī pret vadītāju. Sākotnēji tika plānots, ka 159 izmantos augstākas kvalitātes materiālus un tā tiešie konkurenti būs [[BMW]], [[Mercedes-Benz]] un [[Audi (auto)|Audi]], taču Alfa Romeo nenovērtēja savu tirgus pozīciju ar salīdzinoši atpazīstamajiem vācu luksus autoražotājiem.&lt;ref name=&quot;italiaspeed.com&quot;/&gt;

== Izmaiņas pa gadiem ==
Automobilim tika piedāvāti pārsvarā četri aprīkojuma varianti - Progression, Distinctive, Exclusive un Turismo Internazionale (TI). Apvienotajā Karalistē tika piedāvāti trīs līmeņi - Turismo, Lusso un Turismo Internazionale. Bez citām ekstrām, 159 tika piedāvāts arī ar [[Blue&amp;Me]] informācijas un izklaides sistēmu.

2006. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]] tika prezentēta 159 [[universālis|sporta universāļa]] versija. Vēlāk sākta piedāvāt 2.4 JTDM dīzeļdzinēju ar automātisko pārnesumkārbu, kuru vēlāk sāka piedāvāt arī ar citiem dzinējiem. 2007. gadā tika izlaists pilnpiedziņas dīzeļdzinēja modelis, kas palielināja 2.4 dzinēja jaudu līdz 210 ZS. Sāka arī piedāvāt TI aprīkojuma variantu.

2008. gadā automobilis tika uzlabots gan mehāniski, gan vizuāli. 3.2 litru V6 dzinējam izveidoja priekšpiedziņas versiju, kas varēja sasniegt maksimālo ātrumu 250&amp;nbsp;km/h. Visi modeļi un varianti tika aprīkoti ar Alfas elektrisko Q2 ierobežotas slīdes diferenciāli. Izmantojot alumīnija komponentes, automobilis kļuva par 45 kilogramiem vieglāks un šī versija tika parādīta 2008. gada [[Ženēvas auto izstāde|Ženēvas auto izstādē]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.italiaspeed.com/2008/cars/alfa_romeo/02/159_my/1902.html|title=italiaspeed.com|website=www.italiaspeed.com}}&lt;/ref&gt;

2009. gada modelī Alfa Romeo prezentēja jaunu 1.75 litru benzīndzinēju ar turbokompresoru, nosaucot to par &quot;TBi&quot;. Šis dzinējs izmantoja tiešās iesmidzināšanas principu un mainīgu vārstu ātrumu gan ieplūdes, gan izplūdes izcilnī, līdz ar to attīstot 197 ZS un 320 Nm griezes momentu. Ar laiku šis dzinējs aizstāja no GM atvasinātos 2.2 un 1.9 JTS dzinējus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.italiaspeed.com/2009/cars/alfa_romeo/02/159_my/1902.html|title=italiaspeed.com|website=www.italiaspeed.com}}&lt;/ref&gt; Gada beigās tika arī paziņots par jaunu JTDm dīzeļdzinēju, kas attīsta 168 ZS jaudu.

2010. gadā pārtrauca visu benzīndzinēju ražošanu, izņemot 1.75 litru versiju, līdz ar to 159 neizmantoja nevienu dzinēju, kuru izstrādājis GM. Tika turpināta modeļu ražošana ar 134 un 168 ZS attīstošajiem 2.0 JTDm dīzeļdzinējiem.

Līdz 2011. gadam 159 vairs piedāvāja tikai ar abiem 2.0 JTDm dīzeļdzinējiem sporta universāļa versijai un 134 ZS attīstošo 2.0 JTDm dzinēju sedana versijai. Austrālijā līdz pat 159 ražošanas pārtraukšanai bija pieejams arī 2.4 JTDm dzinējs.

Pēdējais 159 tika pasūtīts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] 2011. gada 8. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alfabb.com/wpindex.php?p=988 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170323161844/http://www.alfabb.com/wpindex.php?p=988 |archivedate={{dat|2017|03|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dzinēji, piedziņa un jauda ==
159 ir pieejams gan ar [[priekšējo riteņu piedziņa|priekšējo riteņu piedziņu]], gan ar [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]]. &quot;Q4&quot; četru riteņu piedziņa izmanto [[Torsen]] C tipa divus diferenciāļus (priekšējais un centra diferenciālis vienā vienībā, priekšējais ir atvērta tipa), kas pieejami ar 3.2 L benzīndzinēju un 2.4 L dīzeļdzinēju. Pārsvarā visos modeļos izmantota sešu ātrumu manuālā ātrumkārba (1.8 L dzinējam ir piecu ātrumu ātrumkārba). 1.9 L un 2.4 L dīzeļdzinēji un 3.2 L benzīndzinējs pieejams ar sešu ātrumu ''Q-tronic'' automātisko ātrumkārbu ([[AWTF-80 SC|Aisin AW TF-80SC]]). Dažās valstīs pieejama [[Selespeed]] ātrumkārba ar 2.2 L benzīndzinēju.

Visi benzīndzinēji izmanto tiešo degvielas iesmidzināšanas metodi (izņemot 1.8 L dzinēju), kuri apzīmēti ar [[JTS dzinējs|JTS]] (Jet Thrust Stoichiometric). [[JTD]] dīzeļdzinēji izmanto ''[[common rail]]'' degvielas iesmidzināšanu.

=== Specifikācijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Modelis
! Dzinējs
! Tilpums
! Jauda
! Griezes moments
! Ratio
! Gadi
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Benzīndzinēji
|-
|'''1.75 TBi'''||I4||1,742&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 5000&amp;nbsp;rpm||320 Nm pie 1400&amp;nbsp;rpm||9.5:1||2009–2011
|-
|'''1.8'''||I4||1,796&amp;nbsp;cc||140 ZS pie 6500&amp;nbsp;rpm||175 Nm pie 3800&amp;nbsp;rpm||10.5:1||2005–2010
|-
|'''1.9 JTS'''||I4||1,859&amp;nbsp;cc||160 ZS pie at 6500&amp;nbsp;rpm||190 Nm pie 4500&amp;nbsp;rpm||11.3:1||2005–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||I4||2,198&amp;nbsp;cc||185 ZS pie 6500&amp;nbsp;rpm||230 Nm pie 4500&amp;nbsp;rpm||11.3:1||2005–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS Q4'''||V6||3,195&amp;nbsp;cc||260 ZS pie 6200&amp;nbsp;rpm||322 Nm pie 3800&amp;nbsp;rpm||11.25:1||2005–2010
|-
!colspan=&quot;7&quot;| Dīzeļdzinēji
|-
|'''1.9 JTDM 8V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||120 ZS pie 4000&amp;nbsp;rpm||280 Nm pie 2000&amp;nbsp;rpm||18:1||2005–2010
|-
|'''1.9 JTDM 16V'''||I4||1,910&amp;nbsp;cc||150 ZS pie 4000&amp;nbsp;rpm||320 Nm pie 2000&amp;nbsp;rpm||17.5:1||2005–2010
|-
|'''2.0 JTDM 16V'''||I4||1,956&amp;nbsp;cc||136 ZS pie 4000&amp;nbsp;rpm||350 Nm pie 1750&amp;nbsp;rpm||16.5:1||2010–2011
|-
|'''2.0 JTDM 16V'''||I4||1,956&amp;nbsp;cc||170 ZS pie 4000&amp;nbsp;rpm||360 Nm pie 1750&amp;nbsp;rpm||16.5:1||2009–2011
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||200 ZS pie 4000&amp;nbsp;rpm||400 Nm pie 2000&amp;nbsp;rpm||17:1||2005–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||I5||2,387&amp;nbsp;cc||210 ZS pie 4000&amp;nbsp;rpm||400 Nm pie 1500&amp;nbsp;rpm||17:1||2007–2010
|}

=== Veiktspēja ===
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Dzinējs
! colspan=&quot;2&quot;|Maksimālais ātrums&lt;br /&gt;km/h 
! colspan=&quot;2&quot;|0–100&amp;nbsp;km/h,s
! colspan=&quot;2&quot;|Kombinētais patēriņš
! rowspan=&quot;2&quot;|Gadi
|-
!manuāls||automāts||manuāls||automāts||manuāls||automāts
|-
|'''1.75 TBi'''||235|| ||7.7|| ||8.1L/100&amp;nbsp;km|| ||2009–2011
|-
|'''1.8'''||206|| ||10.2|| ||7.7L/100&amp;nbsp;km|| ||2005–2007
|-
|'''1.8'''||208|| ||10.2|| ||7.6L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''1.9 JTDM 8V'''||191|| ||11.0|| ||5.9L/100&amp;nbsp;km|| ||2005–2007
|-
|'''1.9 JTDM 8V'''||193|| ||10.7|| ||5.9L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''1.9 JTDM 16V'''||210||210||9.4||9.4||6.0L/100&amp;nbsp;km||7.1L/100&amp;nbsp;km||2005–2007
|-
|'''1.9 JTDM 16V'''||212||209||9.2||9.5||5.9L/100&amp;nbsp;km||7.1L/100&amp;nbsp;km||2008–2010
|-
|'''2.0 JTDM 16V 136 PS'''||202|| ||9.9|| ||5.1L/100&amp;nbsp;km|| ||2010–2011
|-
|'''2.0 JTDM 16V 170 PS'''||218|| ||8.8|| ||5.4L/100&amp;nbsp;km|| ||2009–2011
|-
|'''1.9 JTS'''||212|| ||9.7|| ||8.7L/100&amp;nbsp;km|| ||2005–2007
|-
|'''1.9 JTS'''||214|| ||9.5|| ||8.7L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''2.2 JTS'''||222|| ||8.8|| ||9.4L/100&amp;nbsp;km|| ||2005–2007
|-
|'''2.2 JTS'''||224|| ||8.7|| ||9.2L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''2.2 JTS Selespeed'''||222|| ||8.8|| ||9.2L/100&amp;nbsp;km||||2005–2007
|-
|'''2.2 JTS Selespeed'''||224|| ||8.7|| ||9.1L/100&amp;nbsp;km||||2008–2010
|-
|'''2.4 JTDM'''||228||224||8.4||8.4||6.8L/100&amp;nbsp;km||8.0L/100&amp;nbsp;km||2005–2007
|-
|'''2.4 JTDM (210 PS)'''||231|| ||8.1|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''2.4 JTDM (200 PS Q-Tronic)'''||||225||||8.3||7.9L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''2.4 JTDM (210 PS)&lt;ref name=&quot;alfaromeo.ch&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.alfaromeo.ch/ALFAROMEO_SWITZERLAND/uploads/1060/1074066215/20070403/alfa_159_03_04_2007.pdf|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724152751/http://www.alfaromeo.ch/ALFAROMEO_SWITZERLAND/uploads/1060/1074066215/20070403/alfa_159_03_04_2007.pdf|archivedate=2011-07-24|format=PDF|title=Preisliste 3/2007|accessdate=26 April 2007|work=alfaromeo.ch}}&lt;/ref&gt;'''||230|| ||8.2|| ||6.8L/100&amp;nbsp;km|| ||2007–2010
|-
|'''2.4 JTDM Q4 (210 PS)'''||226|| ||8.4|| ||7.5L/100&amp;nbsp;km|| ||2005–2007
|-
|'''2.4 JTDM Q4 (210 PS)'''||227|| ||8.3|| ||7.2L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS Q4'''||240||240||7.0||7.2||11.5L/100&amp;nbsp;km||12.2L/100&amp;nbsp;km||2005–2007
|-
|'''3.2 V6 JTS FWD'''||250||||7.1||||11.0L/100&amp;nbsp;km|| ||2008–2010
|-
|'''3.2 V6 JTS Q4'''||244||242||7.0||7.2||11.4L/100&amp;nbsp;km||12.1L/100&amp;nbsp;km||2008–2010
|-
|}

== Drošība ==
159 standarta aprīkojumā ir aprīkots ar septiņiem drošības spilveniem, ar iespēju pasūtīt papildus drošības spilvenus. Automobilis uzrādīja labus rezultātus aizmugurējo triecienu aizsardzības testos. [[Euro NCAP]] novērtēja 159 pasažieru drošību ar 5/5 zvaigznēm, bērnu drošību ar 4/5 zvaigznēm, bet gājēju drošību ar 1/5 zvaigznēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/en/results/alfa-romeo/159/15687 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161023050927/http://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/en/results/alfa-romeo/159/15687 |archivedate={{dat|2016|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Auto Bild]] dizaina balva 2006&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.autobild.de/artikel/auto-bild-design-award-2006-57933.html|title=AUTO BILD Design Award 2006 - autobild.de|date=2011. gada 18. jūl.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2017|04|27||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110718201139/http://www.autobild.de/artikel/auto-bild-design-award-2006-57933.html}}&lt;/ref&gt;
* Fleet World Honours dizaina balva 2006&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.carbodydesign.com/archive/2006/05/18-alfa-159-wins-design-award/|title=Alfa Romeo 159 wins Design Award - Car Body Design}}&lt;/ref&gt;
* Labākais importa auto Vācijā 2007
* 'L'Automobile piu Bella del Mondo

=== 159 filmās ===
Divi melni 159 (3.2L JTS 6 TI) parādījas [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmas &quot;[[Mierinājuma kvants]]&quot; sākumā 2008. gadā. Tie piedalījās [[pakaļdzīšanās]] ainā ar Džeimsa Bonda [[Aston Martin DBS V12]] pie [[Gardas ezers|Gardas ezera]] Itālijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imcdb.org/movie.php?id=830515|title=IMCDb.org: &quot;Quantum of Solace, 2008&quot;: cars, bikes, trucks and other vehicles|website=www.imcdb.org}}&lt;/ref&gt;

Melni 159 parādījās arī pakaļdzīšanās ainā filmā &quot;[[Džonijs Anglis atgriežas]]&quot;, ainā, kur Džonijam Anglim (attēlo [[Rovans Atkinsons]]) dzenas pakaļ. Šī aina varētu būt izmantota kā atsauce uz '&quot;Mierinājuma kvantu'&quot;.

== Autosportā ==
159 piedalījās [[Bathrust 12 Hour]] sacensībās 2007., 2009. un 2010. gadā. Automobilis bija aprīkots ar 2.4 L JTDM dzinēju un tas uzvarēja savā klasē visus trīs gadus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Alfa Romeo}}

[[Kategorija:Alfa Romeo automobiļi]]
[[Kategorija:Itālijas automobiļi]]</text>
      <sha1>9mu35o56amh1rqkgoebzn2yb8vwe90v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volkswagen Tiguan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55699</id>
    <revision>
      <id>4538171</id>
      <parentid>3749014</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:06:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1512" sha1="2ul6fiapz879992oa0uzf7p0ltpb4ha" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name = ''Volkswagen Tiguan''
| image = 2018 Volkswagen Tiguan R-Line TSi BlueMotion 4Motion 2.0 Front.jpg
| aka = 
| manufacturer = ''[[Volkswagen]]''
| parent_company = 
| production = 2007—
| assembly = [[Volfsburga]], [[Vācija]], [[Kaluga]], [[Krievija]], [[Šanhaja]], [[Ķīna]]
| predecessor = 
| class = [[apvidus auto]]
| body_style = 4 durvju [[hečbeks]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa 
| transmission = 6 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt; 6 pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]
| platform = [[Volkswagen grupas A5 platforma]]
| wheelbase = 2604 mm
| length = 4432 mm
| width = 1809 mm
| height = 1686 mm
}}
'''''Volkswagen Tiguan''''' ir [[Vācija]]s autoražotāja ''[[Volkswagen]]'' kompakts [[apvidus auto]]. Automašīnu sāka ražot 2007. gadā, un tajā izmantota ''[[Volkswagen Golf]]'' platforma. Par ''Tiguan'' paziņoja 2006. gada [[Losandželosa]]s starptautiskajā auto izstādē, bet ražošanai izstrādātais modeli prezentēja 2007. gada [[Frankfurtes starptautiskā autoizstāde|Frankfurtes autoizstādē]]. [[Eiropa|Eiropā]] automašīna ir pieejama kopš 2008. gada, bet [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] — no 2009. gada. ''Tiguan'' tirdzniecība [[Kanāda|Kanādā]] sākās 2008. gada aprīlī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{auto-aizmetnis}}
{{VW}}

{{DEFAULTSORT:Tiguan}}
[[Kategorija:Volkswagen automobiļi]]</text>
      <sha1>2ul6fiapz879992oa0uzf7p0ltpb4ha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volkswagen Lupo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55765</id>
    <revision>
      <id>4538170</id>
      <parentid>3927253</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2015" sha1="b401la372o0a0fjugjxg9oxl46bmzof" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name = ''Volkswagen Lupo''
| image = [[Attēls:2002 Volkswagen Lupo E 1.0 Front (1).jpg|300px]]
| aka = ''Seat Arosa''
| manufacturer = ''[[Volkswagen]]''
| parent_company = 
| production = 1998—2005
| assembly = [[Volfsburga]], [[Vācija]]&lt;br /&gt; [[Brisele]], [[Beļģija]]
| predecessor = 
| class = [[Pilsētas auto]]
| body_style = 3 durvju [[hečbeks]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa
| transmission = 6 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt; 5 pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt; 4 pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]
| platform = [[Volkswagen grupas A00 platforma]]
| wheelbase = 2318 mm
| length = 3524 mm
| width = 1640 mm
| height = 1457 mm
}}
'''''Volkswagen Lupo''''' ir [[Vācija]]s uzņēmuma ''[[Volkswagen]]'' [[pilsētas auto|pilsētas tipa]] [[automašīna]]. Modeli ražoja no [[1998]]. gada līdz [[2005. gads|2005]]. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.volkswagen-newsroom.com/en/lupo-3590|title=Lupo|website=Volkswagen Newsroom|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Lupo'' konkurenti bija ''[[Ford Ka]]'', ''[[Opel Agila]]'' un ''[[Fiat Seicento]]''. 2005. gadā ''Lupo'' ražošanu pārtrauca, un tā vietu ieņēma [[Volkswagen Fox]]. ''Lupo'' ar savu mini dizainu un [[degvielas ekonomija|degvielas ekonomiju]] ir ieguvis trīs balvas.

Modelis tika radīts, lai aizstātu tukšumu ''Volkswagen'' mazo modeļu klāstā pēc ''Polo'' izmēru un svara palielināšanas. Modelis tika ražots arī koncerna meitasuzņēmuma ''Seat'' rūpnīcās Spānijā ar nosaukumu ''Seat Arosa''. Gan Lupo, gan Arosa izmanto A00 platformu, kas ir Polo/Ibiza A0 platformas saīsināta versija. Sākotnēji bija pieejami tikai divi apdares varianti — ekonomiskā E un uzlabotā S apdare; vēlāk klāsts tika paplašināts, iekļaujot Sport un GTI variantu.

{{commonscat}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{auto-aizmetnis}}
{{VW}}
{{DEFAULTSORT:Lupo}}

[[Kategorija:Volkswagen automobiļi]]</text>
      <sha1>b401la372o0a0fjugjxg9oxl46bmzof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Opel Antara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55829</id>
    <revision>
      <id>4538169</id>
      <parentid>4528356</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2678" sha1="im5p9b0n0cvqaglaoirrn7drj8qpirq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| image = Opel Antara front 20071104.jpg
| name = Opel Antara
| aka = ''Chevrolet Captiva Sport''&lt;br /&gt;''Daewoo Winstorm MaXX''&lt;br /&gt;''GMC Terrain'' &lt;small&gt;([[Tuvie Austrumi]])&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;''Holden Captiva''&lt;br /&gt;''Saturn Vue''&lt;br /&gt;''Vauxhall Antara''
| manufacturer = ''[[GM Daewoo]] ''
| assembly = [[Bupuonga]], [[Dienvidkoreja]]&lt;br /&gt;[[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reuters.com/article/idUSL2514936720070925 |title=GM launches Opel Antara production in Russia |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;
| production = 2006—mūsdienas
| predecessor = ''[[Opel Frontera]]''
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa vai četru riteņu piedziņa
| platform = [[GM Theta platforma|''GM Theta'' platforma]]
| body_style = 5-durvju [[SUV]]
| class = [[apvidus auto]], [[krosovers]]
| engine = 2.0L ''RA 420''&lt;br /&gt;[[četrcilindru rindas dzinējs]]&lt;br /&gt;([[turbodīzelis]])&lt;br /&gt;2.4L ''Ecotec''&lt;br /&gt;četrcilindru rindas dzinējs&lt;br /&gt;3.2L ''Alloytec''&lt;br /&gt;[[V6 dzinējs|V6]]
| transmission = 5-pārnesumu [[manuālā pārnesumkārba]]&lt;br /&gt;5-pārnesumu [[automātiskā pārnesumkārba]]
| related = ''[[Daewoo Winstorm]]''
}}
'''''Opel Antara''''' ir vidēja lieluma [[apvidus auto]], kuru ražo [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] ar ''[[Opel]]'' zīmolu. To sāka ražot 2007. gadā. Daudzās valstīs mašīnas nosaukums atšķiras. ''Antara'' priekštecis ir ''[[Opel Frontera]]'' un ''[[Opel Monterey]]''.&lt;ref name=&quot;[55]&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/vauxhall-antara-new-frontera|title=The Vauxhall Antara - the new Frontera|website=Autocar UK|access-date=6 March 2022}}&lt;/ref&gt; Lielākais motora tilpums, kas pieejams mašīnai ir 3,2 litru motors.

Apvienotajā Karalistē automobiļus pārdeva kā ''Vauxhall Antara'', Austrālijā un Āzijā tā saucās ''Holden Captiva 5''/''Captiva MaXX'', bet ASV un Kanādā to pārdeva kā ''Saturn Vue''. Tuvajos Austrumos modelis zināms kā ''GMC Terrain'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.drivearabia.com/news/2007/11/14/world-premiere-for-gmc-terrain-in-dubai/|title=World premiere for GMC Terrain in Dubai|last=Chowdhury|first=Mashfique Hussain|publisher=DriveArabia.com|access-date=23 November 2007|date=14 November 2007}}&lt;/ref&gt; Dienvidkorejā — kā ''Daewoo Winstorm MaXX'', bet Amerikā, izņemot Čīli, kur to pārdeva kā ''Opel'', — kā ''Chevrolet Captiva Sport''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{auto-aizmetnis}}
{{Opel}}

{{DEFAULTSORT:Antara}}
[[Kategorija:Opel automobiļi]]
[[Kategorija:Vācijas automobiļi]]</text>
      <sha1>im5p9b0n0cvqaglaoirrn7drj8qpirq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>58502</id>
    <revision>
      <id>4538279</id>
      <parentid>4393548</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T11:42:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads......</comment>
      <origin>4538279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5025" sha1="4m3xn4ooqhpeewptx4712uqhfdfd5o6" xml:space="preserve">'''3. jūlijs''' ir gada 184. diena (185. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikusi 181 diena.

== Vārda dienas ==
[[Benita]], [[Everita]], [[Verita]], [[Emerita]]

== Notikumi ==
* [[1608. gads]] — dibināta [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekas]] pilsēta [[Kanāda|Kanādā]].
* [[1890. gads]] — [[Aidaho]] kļuva par 43. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1908. gads]] — [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] sākās [[Jaunturku revolūcija]].
* [[1919. gads]] — noslēgts [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera līgums]] starp [[vācieši|vācu]] un [[Igaunija|igauņu]] bruņotajiem spēkiem.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sarkanā armija]] atbrīvoja [[Baltkrievijas PSR]] galvaspilsētu [[Minska|Minsku]].
* [[1962. gads]]:
** beidzās [[Alžīrijas neatkarības karš]], [[Francija]]s prezidentam [[Šarls de Golls|Šarlam de Gollam]] pasludinot [[Alžīrija]]s neatkarību;
** pieņemts pašreizējais [[Alžīrijas karogs]].
* [[1974. gads]] — [[Puertoriko]] sākās [[1974. gada Pasaules čempionāts basketbolā|septītais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1988. gads]] — [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]] pabeigta [[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts|Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilta]] celtniecība, savienojot [[Eiropa|Eiropu]] ar [[Āzija|Āziju]] pār [[Bosfors|Bosforu]].
* [[1990. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Ungārijas ģerbonis]].
* [[1998. gads]] — [[Japāna|Japānā]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Nozomi]]''.

== Dzimuši ==
* [[1728. gads]] — [[Roberts Adams]] (''Robert Adam''), skotu arhitekts (miris 1792. gadā)
* [[1854. gads]] — [[Leošs Janāčeks]] (''Leoš Janáček''), čehu komponists (miris 1928. gadā)
* [[1858. gads]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (mirusi 1936. gadā)
* [[1864. gads]] — [[Hedviga Rozenbaumova]] (''Hedwiga Rosenbaumová''), Bohēmijas tenisiste (mirusi 1939. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Žans Kollā]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (miris 1928. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Jānis Francis]], latviešu ģenerālis (miris 1956. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Francs Kafka]] (''Franz Kafka''), Austroungārijā dzimis vāciski runājošs rakstnieks (miris 1924. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Kens Rasels]] (''Ken Russell''), angļu kinorežisors (miris 2011. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Toms Stopards]] (''Tom Stoppard''), britu dramaturgs (miris 2025. gadā)
* [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Vladlens Dozorcevs]], Latvijas rakstnieks un politiķis (miris 2026. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek''), Polijas politiķis
* [[1947. gads]] — [[Robs Rensenbrinks]] (''Rob Rensenbrink''), Nīderlandes futbolists (miris 2020. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Uldis Sterģis]], latviešu tēlnieks, akmeņkalis
* [[1956. gads]] — [[Mins Auns Hlains]] (''မင်းအောင်လှိုင်''), Mjanmas militārais virsnieks
* [[1960. gads]] — [[Vinss Klārks]] (''Vince Clarke''), angļu popmūziķis
* [[1962. gads]]:
** [[Toms Krūzs]] (''Tom Cruise''), ASV aktieris
** [[Hantere Tailo]] (''Hunter Tylo''), ASV aktrise
* [[1965. gads]] — [[Konija Nīlsena]] (''Connie Nielsen''), dāņu aktrise
* [[1970. gads]] — [[Tēmu Selenne]] (''Teemu Selänne''), somu hokejists
* [[1971. gads]] — [[Džūljans Asānžs]] (''Julian Assange''), Austrālijas žurnālists un interneta aktīvists
* [[1973. gads]] — [[Patriks Vilsons]] (''Patrick Wilson''), ASV aktieris, dziedātājs un režisors
* [[1978. gads]] — [[Kims Kirhens]] (''Kim Kirchen''), Luksemburgas riteņbraucējs
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Igors Semjonovs]], Latvijas futbolists
* [[1987. gads]]:
** [[Sebastiāns Fetels]] (''Sebastian Vettel''), vācu autosportists
** [[Florins Nice]] (''Florin Niță''), Rumānijas futbolists

== Miruši ==
* [[1642. gads]] — [[Marija de Mediči]] (''Marie de Médicis''), Francijas karaliene-konsorte (dzimusi 1575. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Teodors Hercls]] (''Theodor Herzl''), Austrijas žurnālists un politiskā cionisma pamatlicējs (dzimis 1860. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Mehmeds V]] (''Mehmed V Reşad''), Osmaņu impērijas 35. sultāns (dzimis 1844. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Valters Teisens]] (''Walter Thijssen''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1877. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (dzimis 1877. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Džims Morisons]] (''Jim Morrison''), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Andrijans Nikolajevs]] (''Андриян Николаев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1929. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Djogu Žota]] (''Diogo Jota''), portugāļu futbolists (dzimis 1996. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Baltkrievija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>4m3xn4ooqhpeewptx4712uqhfdfd5o6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Estētika</title>
    <ns>14</ns>
    <id>62325</id>
    <revision>
      <id>4538231</id>
      <parentid>2630254</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T05:09:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Skaistums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="131" sha1="7s3pzn3fssin6i98k0lc40svxjp3k0p" xml:space="preserve">{{Commonscat|Aesthetics|estētika}}
{{catmore}}

[[Kategorija:Filozofijas nozares]]
[[Kategorija:Māksla]]
[[Kategorija:Skaistums]]</text>
      <sha1>7s3pzn3fssin6i98k0lc40svxjp3k0p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67057</id>
    <revision>
      <id>4538102</id>
      <parentid>4496334</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ +1</comment>
      <origin>4538102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5282" sha1="5pcgc7u656ut4od9dl8mtr30pka6v2p" xml:space="preserve">'''19. oktobris''' ir gada 292. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (293. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 73 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Drosma]], [[Drosmis]], [[Elīna]]

== Notikumi ==
* [[1813. gads]] — [[Napoleona kari]]: [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] [[Leipcigas kauja|Leipcigas kaujā]] (saukta arī par Tautu kauju) piedzīvoja savu pirmo izšķirošo sakāvi; kaujā cīnījās aptuveni 600 000 cilvēku, padarot to par lielāko kauju Eiropā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]].
* [[1912. gads]] — [[Itālija]] pārņēma no [[Osmaņu impērija]]s savā kontrolē [[Tripole|Tripoli]] [[Lībija|Lībijā]].
* [[1935. gads]] — [[Tautu Savienība]] ieviesa ekonomiskās sankcijas pret [[fašisms|fašistisko]] [[Itālija|Itāliju]] par tās iebrukumu [[Etiopija|Etiopijā]].
* [[1950. gads]] — [[Ķīna]] pārņēma savā kontrolē [[Čamdo]] pilsētu [[Tibeta]]s austrumos.
* [[1960. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesa embargo pret komunistisko [[Kuba|Kubu]].
* [[1967. gads]] — ASV palaista [[Venera (planēta)|Veneras]] zonde ''[[Mariner 5]]''.
* [[2000. gads]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] atklāta [[Tiso kundzes Vaska figūru muzejs|Tiso kundzes Vaska figūru muzeja]] filiāle.
* [[2003. gads]] — Romas pāvests [[Jānis Pāvils II]] [[Beatifikācija|beatificēja]] [[Māte Terēze|Māti Terēzi]].

== Dzimuši ==
* [[1433. gads]] — [[Marsīlio Fičīno]] (''Marsilio Ficino''), itāļu filozofs (miris 1499. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Emē Hāgemans]] (''Aimé Haegeman''), beļģu jātnieks (miris 1935. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Žans Peronē]] (''Joanni Perronet''), franču paukotājs (miris 1950. gadā)
* [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Elīna Zālīte]], latviešu rakstniece (mirusi 1955. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] (''Subrahmanyan Chandrasekhar''), Indijā dzimis ASV fiziķis (miris 1995. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Emīls Gilelss]] (''Эмиль Гилельс''), padomju pianists (miris 1985. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Gunnars Nordāls]] (''Gunnar Nordahl''), zviedru futbolists (miris 1995. gadā)
* [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], latviešu rakstnieks un ārsts (miris 2022. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Džons le Karē]] (''John le Carré''), britu rakstnieks (miris 2020. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru aktieris
* [[1942. gads]] — [[Pēters Medģeši]] (''Medgyessy Péter''), ungāru politiķis
* [[1949. gads Latvijā|1949. gads]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], latviešu šefpavārs un uzņēmējs (miris 2022. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Hibatulla Ahundzada]] (هبت الله اخندزاده), afgāņu garīdznieks
* [[1976. gads]]:
** [[Bro Grīrs]] (''Breaux Greer''), ASV šķēpmetējs
** [[Ko Sans]] (고산, ''Ko San''), Dienvidkorejas pētnieks, kosmonauta dublieris
* [[1977. gads]]:
** [[Habibs Bejs]] (''Habib Beye''), senegāliešu futbolists un treneris
** [[Džeisons Raitmans]] (''Jason Reitman'') kanādiešu/amerikāņu kinorežisors un scenārists
* [[1978. gads]]:
** [[Zahars Dubenskis]] (''Захар Дубенский''), Krievijas futbolists
** [[Enrike Bernoldi]] (''Enrique Bernoldi''), Brazīlijas autosportists
* [[1981. gads]] — [[Heiki Kovalainens]] (''Heikki Kovalainen''), somu autosportists
* [[1983. gads]]:
** [[Rebeka Fērgusone]] (''Rebecca Ferguson''), zviedru aktrise
** ''[[Gacho]]'' (Gatis Irbe), latviešu mūziķis
** [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis

== Miruši ==
* [[1216. gads]] — [[Džons Bezzemis]] (''John Plantagenet''), Anglijas karalis (dzimis 1166. gadā)
* [[1754. gads]] — [[Džonatans Svifts]] (''Jonathan Swift''), angļu-īru rakstnieks (dzimis 1667. gadā)
* [[1813. gads]] — [[Juzefs Poņatovskis]] (''Józef Poniatowski''), poļu karavīrs (dzimis 1763. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Luišs I]] (''Luís I''); Portugāles karalis (dzimis 1838. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Pauls Lotsijs]] (''Paul Lotsij''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1880. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Joannis Frangudis]] (''Ιωάννης Φραγκούδης''), grieķu armijas virsnieks un sportists (dzimis 1863. gadā)
* [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Fricis Šmithens]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1876. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Ernests Rezerfords]] (''Ernest Rutherford''), ASV fiziķis (dzimis 1871. gadā)
* [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Ivans Mistris]], latviešu izcelsmes padomju militāri politiskais darbinieks (dzimis 1899. gadā)
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Antonija Jansone]], latviešu aktrise (dzimusi 1904. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Žaklīna di Prē]] (''Jacqueline du Pré''), britu čelliste (dzimusi 1945. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Roberts Džonstons]] (''Robert Johnston''), ASV Jūras kājnieku korpusa ģenerālleitnants (dzimis 1937. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Mātes Terēzes diena]] ([[Albānija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>5pcgc7u656ut4od9dl8mtr30pka6v2p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538280</id>
      <parentid>4538102</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T11:43:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.....</comment>
      <origin>4538280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5403" sha1="0f5s5e660oi3xjo7xmphum4mmdvy1gn" xml:space="preserve">'''19. oktobris''' ir gada 292. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (293. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 73 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Drosma]], [[Drosmis]], [[Elīna]]

== Notikumi ==
* [[1813. gads]] — [[Napoleona kari]]: [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] [[Leipcigas kauja|Leipcigas kaujā]] (saukta arī par Tautu kauju) piedzīvoja savu pirmo izšķirošo sakāvi; kaujā cīnījās aptuveni 600 000 cilvēku, padarot to par lielāko kauju Eiropā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]].
* [[1912. gads]] — [[Itālija]] pārņēma no [[Osmaņu impērija]]s savā kontrolē [[Tripole|Tripoli]] [[Lībija|Lībijā]].
* [[1935. gads]] — [[Tautu Savienība]] ieviesa ekonomiskās sankcijas pret [[fašisms|fašistisko]] [[Itālija|Itāliju]] par tās iebrukumu [[Etiopija|Etiopijā]].
* [[1950. gads]] — [[Ķīna]] pārņēma savā kontrolē [[Čamdo]] pilsētu [[Tibeta]]s austrumos.
* [[1960. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesa embargo pret komunistisko [[Kuba|Kubu]].
* [[1967. gads]] — ASV palaista [[Venera (planēta)|Veneras]] zonde ''[[Mariner 5]]''.
* [[2000. gads]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] atklāta [[Tiso kundzes Vaska figūru muzejs|Tiso kundzes Vaska figūru muzeja]] filiāle.
* [[2003. gads]] — Romas pāvests [[Jānis Pāvils II]] [[Beatifikācija|beatificēja]] [[Māte Terēze|Māti Terēzi]].

== Dzimuši ==
* [[1433. gads]] — [[Marsīlio Fičīno]] (''Marsilio Ficino''), itāļu filozofs (miris 1499. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Emē Hāgemans]] (''Aimé Haegeman''), beļģu jātnieks (miris 1935. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Žans Peronē]] (''Joanni Perronet''), franču paukotājs (miris 1950. gadā)
* [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Elīna Zālīte]], latviešu rakstniece (mirusi 1955. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] (''Subrahmanyan Chandrasekhar''), Indijā dzimis ASV fiziķis (miris 1995. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Emīls Gilelss]] (''Эмиль Гилельс''), padomju pianists (miris 1985. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Gunnars Nordāls]] (''Gunnar Nordahl''), zviedru futbolists (miris 1995. gadā)
* [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], latviešu rakstnieks un ārsts (miris 2022. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Džons le Karē]] (''John le Carré''), britu rakstnieks (miris 2020. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru aktieris
* [[1942. gads]] — [[Pēters Medģeši]] (''Medgyessy Péter''), ungāru politiķis
* [[1949. gads Latvijā|1949. gads]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], latviešu šefpavārs un uzņēmējs (miris 2022. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Hibatulla Ahundzada]] (هبت الله اخندزاده), afgāņu garīdznieks
* [[1976. gads]]:
** [[Bro Grīrs]] (''Breaux Greer''), ASV šķēpmetējs
** [[Ko Sans]] (고산, ''Ko San''), Dienvidkorejas pētnieks, kosmonauta dublieris
* [[1977. gads]]:
** [[Habibs Bejs]] (''Habib Beye''), senegāliešu futbolists un treneris
** [[Džeisons Raitmans]] (''Jason Reitman'') kanādiešu/amerikāņu kinorežisors un scenārists
* [[1978. gads]]:
** [[Zahars Dubenskis]] (''Захар Дубенский''), Krievijas futbolists
** [[Enrike Bernoldi]] (''Enrique Bernoldi''), Brazīlijas autosportists
* [[1981. gads]] — [[Heiki Kovalainens]] (''Heikki Kovalainen''), somu autosportists
* [[1983. gads]]:
** [[Rebeka Fērgusone]] (''Rebecca Ferguson''), zviedru aktrise
** ''[[Gacho]]'' (Gatis Irbe), latviešu mūziķis
** [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis

== Miruši ==
* [[1216. gads]] — [[Džons Bezzemis]] (''John Plantagenet''), Anglijas karalis (dzimis 1166. gadā)
* [[1754. gads]] — [[Džonatans Svifts]] (''Jonathan Swift''), angļu-īru rakstnieks (dzimis 1667. gadā)
* [[1813. gads]] — [[Juzefs Poņatovskis]] (''Józef Poniatowski''), poļu karavīrs (dzimis 1763. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Luišs I]] (''Luís I''); Portugāles karalis (dzimis 1838. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Pauls Lotsijs]] (''Paul Lotsij''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1880. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Joannis Frangudis]] (''Ιωάννης Φραγκούδης''), grieķu armijas virsnieks un sportists (dzimis 1863. gadā)
* [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Fricis Šmithens]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1876. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Ernests Rezerfords]] (''Ernest Rutherford''), ASV fiziķis (dzimis 1871. gadā)
* [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Ivans Mistris]], latviešu izcelsmes padomju militāri politiskais darbinieks (dzimis 1899. gadā)
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Antonija Jansone]], latviešu aktrise (dzimusi 1904. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Žaklīna di Prē]] (''Jacqueline du Pré''), britu čelliste (dzimusi 1945. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Roberts Džonstons]] (''Robert Johnston''), ASV Jūras kājnieku korpusa ģenerālleitnants (dzimis 1937. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Vladlens Dozorcevs]], Latvijas rakstnieks un politiķis (dzimis 1939. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Mātes Terēzes diena]] ([[Albānija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>0f5s5e660oi3xjo7xmphum4mmdvy1gn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laizāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67090</id>
    <revision>
      <id>4538116</id>
      <parentid>3325730</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:06:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1180" sha1="85hle1yhqod25cwcrso23yxh0ug6hqm" xml:space="preserve">'''Laizāns''' (sieviešu dzimtē [[Laizāne]]) ir izplatīts [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], viens no populārākajiem [[Latgale]]s iedzīvotāju uzvārdiem,&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181014030150/http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi |date={{dat|2018|10|14||bez}} }} Marta Ozola la.lv, 2017. gada 3. novembris&lt;/ref&gt; kas radies no [[toponīmija|vietvārda]] [[Laizāni]].

Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Antons Laizāns]] (1884—1954) — latviešu jurists un politiķis;
* [[Jevgēņijs Laizāns]] (1983) — latviešu futbola vārtsargs;
* [[Juris Laizāns]] (1979) — latviešu futbolists;
* [[Laimonis Laizāns]] (1945—2020) — latviešu futbola vārtsargs;
* [[Normunds Laizāns]] (1962) — latviešu aktieris;
* [[Oļegs Laizāns]] (1987) — latviešu futbolists;
* [[Pāvils Laizāns]] (1888—1933) — latviešu žurnālists un politiķis;
* [[Raimonds Laizāns]] (1964) — latviešu futbola vārtsargs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latgaliešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>85hle1yhqod25cwcrso23yxh0ug6hqm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigžņu kari: Jaunā cerība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70270</id>
    <revision>
      <id>4538212</id>
      <parentid>4527753</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:02:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4538212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11638" sha1="lary2q338s91c5ltyrfxdqsiprb0deu" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Zvaigžņu kari: Jaunā cerība
| attēls                   = StarWarsMoviePoster1977.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Star Wars: A New Hope''
| žanrs                    = [[Zinātniskā fantastika]]
| režisors                 = [[Džordžs Lūkass]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = {{Plainlist|
* [[Marks Hemils]]
* [[Harisons Fords]]
* [[Kerija Fišere]]
* [[Pīters Kušings]]
* [[Alekss Giness]]
}}
| mūzika                   = [[Džons Viljamss]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
* ''[[Lucasfilm]]''
* [[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izplatītājs              = ''20th Century Fox''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1977|5|25}}
| ilgums                   = '''oriģināls:'''&lt;br /&gt;121 minūte&lt;!--Theatrical runtime: 120:50--&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=''STAR WARS''|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/star-wars-episode-iv-new-hope-2011|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=June 30, 1977|accessdate=May 25, 2013|archive-date={{dat|2015|04|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150426161638/http://www.bbfc.co.uk/releases/star-wars-episode-iv-new-hope-2011}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''speciālais izdevums:'''&lt;br /&gt;124 minūtes
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|11 miljoni}}&lt;ref name=BOM&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Star Wars |work=[[Box Office Mojo]] |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=starwars4.htm |accessdate=March 2, 2012}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|775 398 007}}&lt;ref name=BOM/&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = &quot;[[Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu]]&quot;
| imdb                     = 0076759
}}
'''&quot;Zvaigžņu kari: IV daļa. Jaunā cerība&quot;''' ({{val|en|Star Wars Episode IV: A New Hope}}), sākotnēji izdota ar nosaukumu '''&quot;Zvaigžņu kari&quot;''' (''Star Wars''), ir 1977. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kosmosa sāgas filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Džordžs Lūkass]]. Šī ir pirmā uzņemtā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; sāgas daļa un pirmā daļa sāgas oriģinālajā triloģijā.

Galvenajās lomas atveido [[Marks Hemils]], [[Harisons Fords]], [[Kerija Fišere]], [[Pīters Kašings]], [[Aleks Giness]], [[Deivids Prouss]], [[Džeimss Ērls Džonss]], [[Entonijs Denjels]], [[Kenijs Beikers]] un [[Pīters Meihjū]]. Filmas sižets fokusējas uz [[Dumpinieku Savienība|Dumpinieku Savienību]], kuru vada [[Leja Organa|princese Leja]] (Fišere), un tās centieniem iznīcināt [[Galaktiskā impērija|Galaktiskās impērijas]] kosmosa staciju [[Nāves zvaigzne]]. Šis konflikts izjauc mierīgo un savrupo fermera [[Lūks Debesgājējs|Lūka Debesgājēja]] (Hemils) ikdienu, kura īpašumā nonāk divi [[droīds|droīdi]] ar atmiņā saglabātiem nozagtajiem Nāves zvaigznes uzbūves plāniem. Kad Impērija sāk meklēt pazudušos droīdus, Debesgājējs pievienojas [[Džedi|džedu meistaram]] [[Obi-Vans Kenobi|Obi-Vanam Kenobi]] (Giness), lai atgrieztu plānus Dumpinieku Savienībai un izglābtu Leju no Impērijas ieslodzījuma.

Filmas &quot;Jaunā cerība&quot; pirmizrāde ASV kinoteātros bija {{dat|1977|5|25||bez}}. Kases ieņēmumi Savienotajās Valstīs bija 461 miljons ASV dolāru un 314 miljoni ārzemēs, kopā iekasējot 775 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Tādējādi filma pārspēja 1975. gada ienesīgāko filmu &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot; un saglabāja [[visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākās filmas]] titulu līdz 1982. gadam, kad uz kinoekrāniem iznāca filma &quot;[[Citplanētietis]]&quot;. Ja ņem vērā inflāciju, tad &quot;Jaunā cerība&quot; ir otrā ienesīgākā filma Ziemeļamerikā un trešā ienesīgākā filma pasaulē. Filma tika izvirzīta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit nominācijās (tostarp arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;), bet ieguva septiņas. Šī bija viena no pirmajām filmām, ko iekļāva ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu&quot;. Tajā pašā laikā šī bija viena no jaunākajām filmām un vienīgā 1970. gadu filma. 2005. gadā Britu kino institūts iekļāva šo &quot;Zvaigžņu karu&quot; sērijas filmu sarakstā ar 50 filmām, kas jāredz līdz 14 gadu vecumam. 2004. gadā filmas [[Star Wars (skaņu celiņš)|skaņu celiņš]] tika pievienots ASV [[Nacionālais ierakstu reģistrs|Nacionālajam ierakstu reģistram]]. Mūsdienās &quot;Jaunā cerība&quot; tiek uzskatīta par vienu no [[kino vēsture]]s svarīgākajām kinofilmām. Filma uzsāka dažādu saistīto produktu industriju, tajā skaitā TV seriālus, romānus, komiksus, videospēles, tematiskos izklaides parkus un dažādas preces (rotaļlietas, spēles, drēbes, u.c.).

Filmas panākumi nodrošināja tai divus komerciāli veiksmīgus turpinājumus &quot;[[Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu|Impērija dod atbildes triecienu]]&quot; (1980) un &quot;[[Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās|Džedu atgriešanās]]&quot; (1983). &quot;Jaunā cerība&quot;, tāpat kā pārējās pirmās triloģijas filmas, pēc Džordža Lukasa vēlmes ir vairākas reizes pārveidotas: pievienoti [[datora radīti attēli|ar datoru veidoti]] specefekti, izmainīti dialogi, mainīta vietām kadru secība, pārveidots skaņu celiņš un pievienotas ainas. Prikvela triloģiju sāka ar filmu &quot;[[Zvaigžņu kari: Ļaunumu vēstošā ilūzija|Ļaunumu vēstošā ilūzija]]&quot; (1999), kam sekoja &quot;[[Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums|Klonu uzbrukums]]&quot; (2002) un &quot;[[Zvaigžņu kari: Situ atriebība|Situ atriebība]]&quot; (2005). Pirmajām divām triloģijām seko sikvela triloģija, kas sākās ar &quot;[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]&quot; (2015), un turpinās ar &quot;[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi|Pēdējie džedi]]&quot;, kam pirmizrāde bija 2017. gada decembrī. Prikvelam &quot;[[Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;, kurā filmas darbība norisinājās vēl pirms Zvaigžņu karu sākuma, pirmizrāde bija 2016. gadā. Prikvela [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;, kurā būs vēstīts par [[Hans Solo|Hanu Solo]], tiks izdots 2018. gadā.

== Sižets ==
{{filmas satura brīdinājums}}
Galaktikā norisinās [[Galaktikas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. Spiegi no [[Dumpinieku Savienība]]s nozaguši būvniecības rasējumus [[Galaktiskā impērija|Galaktiskās impērijas]] [[Nāves zvaigzne]]i, [[kosmosa stacija]]i, kas spēj iznīcināt veselu planētu. Dumpinieku līderei [[Leja Organa|princesei Lejai]] ir šie plāni, bet viņas kuģi aiztur Impērijas spēki, kurus vada nežēlīgais Situ pavēlnieks [[Dārts Veiders]]. Pirms viņu apcietina, Leja paslēpj rasējumus droīda [[R2-D2]] atmiņā, kopā ar [[hologrāfija|hologrāfisko]] ierakstu. R2-D2 kopā ar [[C-3PO]], protokola droīdu, aizlido uz tuksneša planētu [[Tatūaina]].

Droīdus notver [[džavas|džavu]] tirgoņi, kuri tos pārdod fermeriem [[Ovens Larss|Ovenam]] un [[Beru Larss|Beru Larsiem]], un viņu brāļadēlam [[Lūks Debesgājējs|Lūkam Debesgājējam]]. Tīrot R2-D2, Lūks nejauši palaiž daļu no Lejas ziņas, kurā viņa lūdz palīdzību [[Obi-Vans Kenobi|Obi-Vanam Kenobi]]. Nākamajā rītā Lūks pamana, ka R2-D2 ir pazudis, un satiek vecu [[eremīts|eremītu]] Benu Kenobi, kas dzīvo kalnos, un atklāj ka ir Obi-Vans. Obi-Vans izstāsta Lūkam, ka kādreiz bijis viens no [[džedi|džedu bruņiniekiem]], atvaļināts [[Galaktiskā Republika|Galaktiskās Republikas]] miera uzturētājs ar pārdabiskām spējām, kas iegūtas no enerģijas, ko sauc par [[Spēks (Zvaigžņu kari)|Spēku]], kurus gandrīz visus ir iznīcinājusi Impērija. Pretēji viņa tēvoča apgalvojumam, Lūks uzzina, ka viņa tēvs ir bijis džedu bruņinieks un cīnījies kopā ar Obi-Vanu. Obi-Vans izstāsta Lūkam, ka Veiders ir viņa audzēknis, kurš pievienojās [[Tumšā puse|Spēka tumšajai pusei]]. Obi-Vans iedod Lūkam viņa tēva ieroci – [[gaismas zobens|gaismas zobenu]].

Obi-Vans noskatās visu Lejas ziņu, kurā viņa lūdz nogādāt Nāves zvaigznes rasējumus uz viņas dzimto planētu [[Alderāns|Alderānu]] un atdod tos viņas tēvam analīzei. Obi-Vans aicina Lūku pievienoties viņam ceļā uz Alderānu un apgūt Spēku. Lūks atsakās, bet pārdomā uzzinot, ka Impērijas [[desantnieks (Zvaigžņu kari)|desantnieki]] ir iznīcinājuši fermu un nogalinājuši viņa tanti un tēvoci. Obi-Vans un Lūks dodas uz [[Moseislija|Moseisliju]], kur pilsētas krogā satiek kontrabandistu [[Hans Solo|Hanu Solo]] un viņa pirmo palīgu [[vūkijs|vūkiju]] [[Zēleklis|Zēlekli]]. Viņi pievienojas ceļotājiem un dodas uz [[Tūkstošgades piekūns|Tūkstošgades piekūnu]].

Kad Tūkstošgades piekūns ierodas Alderāna atrašanās vietā, ceļotāji atklāj, ka planēta ir iznīcināta pēc Nāves zvaigznes komandējošā virsnieka [[Mofs Tarkins|Mofa Tarkina]] pavēles, lai nodemonstrētu kosmosa stacijas spēku. Piekūns iekļūst Nāves zvaigznes magnētiskajā starā, kas to novietoja angārā. Kamēr Obi-Vans dodas atslēgt magnētisko staru, Lūks atklāj, ka kosmosa stacijā atrodas sagūstītā Leja, un ar Hana un Zēlekļa palīdzību, Lūks viņu izglābj. Pēc ilgstošas bēgšanas grupa dodas uz Piekūnu. Pa ceļam uz Piekūnu, Obi-Vans uzsāk gaisma zobenu divcīņu ar Veideru. Pārliecinājies, ka pārējā komanda droši varēs tikt prom no Nāves zvaigznes, Obi-Vans upurē savu dzīvību. Piekūns aizlaižas no Nāves zvaigznes, nezinot, ka kosmosa kuģim ir pievienota izsekošanas iekārta, kas ļauj Impērijai sekot Piekūnam uz Dumpinieku slepeno bāzi uz mēneša [[Javins IV]].

Dumpinieki pētot Nāves zvaigznes būvniecības rasējumus atrod tās vājo vietu — kādu šauru izplūdes šahtu, kas savienojas ar stacijas galveno reaktoru, kuru uzspridzinot Nāves zvaigzne tiktu iznīcināta ar [[ķēdes reakcija]]s palīdzību. Lūks pievienojas Dumpinieku eskadrai, kamēr Hans saņem samaksu par transporta pakalpojumiem un gatavojas doties prom, neraugoties uz Lūka lūgumu palikt un palīdzēt. Turpmākajā cīņā, Dumpinieki pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukuma mēģinājumiem cieš lielus zaudējumus, un Lūks ir viens no nedaudzajiem izdzīvojušiem pilotiem. Veiders vada [[TIE iznīcinātājs|TIE iznīcinātāju]] eskadru un gatavojas uzbrukt Lūka pilotētajam [[X-spārnis|X-spārnim]], bet Hans atgriežas un uzbrūk Impērijas karaspēkam, izsitot Veideru no ierindas. Uzklausot Obi-Vana gara padomu, Lūks izmanto Spēku, lai iznīcinātu Nāves zvaigzni dažas sekundes pirms tā izšauj pa Dumpinieku bāzi. Atgriežoties uz Javina IV, Leja apbalvo Lūku un Hanu ar varoņu medaļām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.starwars.com/films/star-wars-episode-iv-a-new-hope Oficiālā tīmekļa vietne] vietnē ''StarWars.com''
* [https://www.lucasfilm.com/productions/episode-iv Oficiālā tīmekļa vietne] vietnē ''Lucasfilm.com''
{{Filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{filma-aizmetnis}}

{{Zvaigžņu kari}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1977. gada filmas]]
[[Kategorija:Zvaigžņu kari]]
[[Kategorija:Džordža Lukasa filmas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]</text>
      <sha1>lary2q338s91c5ltyrfxdqsiprb0deu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mercury Comet</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74614</id>
    <revision>
      <id>4538168</id>
      <parentid>3941641</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:02:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18773" sha1="e7qp7j0eu0w0zkvi2uiptcra6ax2pz9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Comet|Comet}}

{{Automobiļa infokaste
| image          = [[Attēls:Mercury Comet (Orange Julep).JPG|250px|Mercury Comet coupe]]
| name           = Mercury Comet
| manufacturer   = Mercury
| parent_company = Ford Motor
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| production     = 1960. g. - 1977. g.
| class          = Ekonomiskā (1960.-1965. g.) &lt;br /&gt; Vidējā (1966.-1976. g.)
| assembly       = Oalville, Ontario - [[Kanāda]]
| successor      = [[Mercury Zephyr]]&lt;br /&gt;[[Mercury Monarch]]
| related        = [[Ford Falcon]]
}}

'''Mercury Comet''' bija [[Mercury (automašīna)|Mercury]] [[auto]] marka, ko modelēja un izgatavoja [[Ford Motor Company]]. Tas bija starp 1960. un 1969., kā arī 1971. — 1977. gadu. Modeļa uzlabojumi un veiksmīgā tirdzniecība padarīja Comet populāru visu septiņpadsmit gadu pastāvēšanas laikā. Tie bija ekonomiskās un vidējās klases automobiļi.

Comet bija [[Ford Falcon]] atvase. Tā kā Comet stažējās kā Mercury auto, tas tika aprīkots ar modernāku un elegantāku salonu, un nedaudz garāku garenbāzi, tāpat kā līdzgaitnieks Falcon.

== Saistība ar Edsel ==

Sākotnēji Comet bija plānots kā [[Edsel]] modelis. Oficiāli, līdz pat 1962. gadam, tas nebija arī Mercury kompānijas modelis un, kā ''Comet'', tika marķēts jau 1960. un 1961. gadā.

Comet un līdzgaitniekam Ford Falcon sākumā bija ļoti līdzīgi priekšējie režģi. Vēlāk šī līdzība pazuda, jo režģi sadalīja. Pirmie Ford autofurgona modeļi lietoja vārdu Edsel.

Kad auto ražošana sākās, dalīto režģi nomainīja vēlreiz, un lika akcentu uz Mercury dizaina iezīmēm. Lai gan bija dažas detaļas, kas netika mainītas. Tā, piemēram, slīpie, eliptiskie Edsel prototipa lukturi. Tos izmantoja joprojām, kopā ar „E” (kas ir Edsel saīsinājums) burtu. Īsmūžīgie 1960. gada Edsel modeļi izmantoja eliptiskās tālās gaismas, un abiem auto tika lietoti vieni un tie paši stikli, tikai ar atšķirīgiem izmēriem. Tāpat arī pirmie ''Comet'' lietoja 1959. gada Edsel modeļu stāvgaismas un priekšējā paneļa detaļas. 1960. un 1961. gada Comet modeļiem bija tāda paša veida atslēgas kā Edsel automobiļiem. Nomainīja tikai burtu „E” pret „C”.

== 1960. — 1965. gads ==

=== Pārskats ===

No 1960. līdz 1965. gadam Comet bija veidots uz Ford Falcon bāzes (sedani bija ap 12 centimetriem garāki, furgoni — tādi paši). 1960. — 1963. gada Comet modeļiem bija līdzīga forma. Dažreiz šie ''Comet'' tika saukti par „apļveida korpusu” automobiļiem. 1962. un 1963. gada Comet ar [[Mercury Meteor]] modeli dalījās ar detaļām un citām mehāniskām daļām.

=== 1960. — 1963. gads ===

{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name           = Pirmā paaudze
| production     = 1960. - 1963. g.
| image          = [[Attēls:Mercury Comet 1960-1963 2 dr Coupe.jpg|250px|1962 Mercury Comet S-22]]
| aka            = Comet
| body_style     = 2-durvju [[kupeja]] &lt;br /&gt; 4-durvju [[sedans]] &lt;br /&gt; 4-durvju autofurgons &lt;br /&gt; 2-durvju autofurgons
| engine         = 2.36 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 2.79 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 4.26 L [[V8]]
| transmission   = 3 ātrumu [[Manuālā transmisija|manuālā]] &lt;br /&gt; 2 ātrumu [[Automātiskā transmisija|automātiskā]] &lt;br /&gt; 4 ātrumu [[Manuālā transmisija|manuālā]]
}}

Sākumā (pēc Edsel aiziešanas) Comet modeļi izbrauca no rūpnīcas bez ražotāja emblēmas, tikai ar „Comet” nozīmīti. Tas tika pārdots caur Mercury tirgotājiem un nemainīja vārdu veselus divus gadus.

1960. g. martā iznāca 2 un 4 durvju furgons, 2 durvju [[coupe]] un 4 durvju [[sedans]]. Bija pieejami divi veidi, pirmais — standarta, otrs — nestandarta, ar ražotāja emblēmu, hromētu virsbūvi un vinila auduma salonu. 1960. gadā vienīgais pieejamais bija 2.36 litru (L) ''Thriftpower'' I-6 motors, aprīkots ar viena barela Holley karburatoru. Tas spēja attīstīt 90 [[Zirgspēks|zirgspēku]] (Zs) jaudu, pie 4200 [[Apgriezieni minūtē|apgriezieniem minūtē]] (Daži avoti norāda 85 Zs un 4200 apgriezienus minūtē). Tiem bija [[Manuālā transmisija|manuālā]], 3 ātrumu [[transmisija]] vai [[Automātiskā transmisija|automātiskā]], 2 ātrumu [[Cruise-O-Matic|Merc-O-Matic]] transmisija (unikāla Comet automobiļiem, jo ar tādu pašu nosaukumu tika iebūvēta Mercury modeļos).

1960. gadā [[Kanāda|Kanādā]] tirgotāji no Mercury-Meteor sāka laist apgrozībā ekonomiskās klases auto ar nosaukumu „Frontenac”. Frontenac bija Ford modelis. Lai gan tas bija ļoti līdzīgs Ford Falcon versijai, atšķirības netika ieviestas. ''Frontenac'' paspēja saražot tikai vienu gadu. 1961. gadā Kanādas tirgū tika iepludināts Comet.

Atbildē uz sūdzībām par 2.36 L motora zemo veiktspēju, Ford 1961. gadā prezentēja 2.79 L 101 Zs [[I-6]] modeli ar viena barela Holley karburatoru. Tā motora [[apgriezieni minūtē]] sasniedza ciparu 4400. Vēl bija iespējams iegādāties četru ātrumu spēkratu ar manuālo [[Transmisija|transmisiju]].

Apgrozībā tika laista S-22 — tā saucamā „sporta” pakete. Tā bija pieejama tikai divu durvju [[Sedans|sedaniem]]. Uzbūvē paturēja dažus mehānismus no esošajām Comet versijām, papildus uzstādot S-22 nozīmīti, saliekamus sēdekļus un pilnveidotu vadības paneli.

Sākot no 1962. gada, Comet oficiāli tika veidots kā Mercury modelis. Tam nedaudz izmainījās stils, tika pārveidots bagāžnieks un palielināts tālo gaismu attālums. Akcents tika likts uz to, lai Comet kļūtu līdzīgāks Mercury kompānijas spēkratam. Tas bija pirmais gads, kad auto nesa Mercury emblēmu.

Jaunais S-22 bija aprīkots ar sešām tālajām gaismām, kamēr esošajām Comet versijām bija tikai četras. Parādījās Comet Villager autofurgons, kas būtībā bija nestandarta četru durvju Comet. Tas bija aprīkots ar koka imitāciju sānos (Vārds Villager iepriekš tika lietots, apzīmējot 4 durvju furgonu Esdel Ranger sērijās).

Kamēr 1963. gada modelis izskatījās gandrīz tāds pats kā priekšteči, šasija un amortizācijas sistēma tika nomainīta, lai pielāgotu 4.26 L [[V8]] [[Motors|motoru]] ar divu barelu karburatoru un 164 Zs jaudu. Tajā pašā gadā nestandarta Comet un Comet S-22 coupe aprīkoja gan ar paceļamo jumtu, gan ar „cieto” jumtu.

=== 1964. — 1965. gads ===

{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name           = Otrā paaudze
| production     = 1964. g. - 1965. g.
| image          = [[Attēls:1964 Mercury Comet Caliente.jpg|250px|1964 Mercury Comet Caliente]]
| body_style     = 2-durvju [[kupeja]] &lt;br /&gt; 4-durvju [[sedans]] &lt;br /&gt; 4-durvju autofurgons &lt;br /&gt; 2-durvju autofurgons
| engine         = 2.79 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 3.28 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 4.26 L [[V8]] &lt;br /&gt; 4.59 L [[V8]]
| transmission   = 3 ātrumu automātiskā &lt;br /&gt; 4 ātrumu manuālā
}}

1964. gada Comet izskats mainījās — kļuva vairāk taisnstūrains un brauca uz tās pašas, 1963. gada modeļu šasijas. Priekšējās restes bija līdzīgas tām, kuras lietoja uz [[Lincoln Continental]] modeļa. Līdzās šīm pārmaiņām, mainījās arī modeļu nosaukumi. Jaunā versija guva nosaukumu '''[[Mercury Cyclone|Cyclone]]''', aizstājot iepriekšējo S-22 modeli. Sekojoši, gatavībā bija '''Caliente''', '''404''' un '''202''', aizstājot iepriekšējos nestandarta un bāzes modeļus. 2 durvju autofurgona virsbūves attīstība pārtūka. Veiksmīgākie autofurgoni guva vārdu '''Villager'''. 2.36 L sešu cilindru motors bija novecojis, tā vietu ieņēma 2.79 L modelis, kurš arī kļuva par jauno bāzes modeli.

1964. gadā Ford bija saražojis 50 sevišķi augstas veiktspējas vieglos Comet Cyclone modeļus. Aprīkots ar sacīkšu divu karburatoru 427 motoru, tas bija līdzīgs [[Ford Thunderbolt]]. Thunderbolt pārvietojās uz Super Stock 180 mm riepām, bet Cyclone — uz A/FX 250 mm riepām. Abas riepu markas bija vienlīdz populāras.

1965. gadā Comet uzlaboja auto priekšpusi un aizmuguri (iekļaujot priekšējās gaismas). Vecais 6 cilindru motors no 2.79 L pieauga līdz 3.28 litriem. Izmantojot viena barela karburatoru, tas saražoja 120 Zs jaudu un izcēlās ar 4400 apgriezieniem minūtē. Izmantojot divu barelu karburatoru, pamata 8 cilindru motors pieauga no 4.26 līdz 4.73 litriem un ražoja 200 Zs (4400 apgriezieni minūtē). Par standarta transmisiju kļuva kolonnu 3 ātrumu manuālā transmisija. Izvēles automātiskā transmisija tika pārmainīta uz „Merc-O-Matic” 3 ātrumu automātisko transmisiju (būtībā Ford C4 transmisija). Cita izvēles iespēja bija 289 Hiperformance — 271 Zs un 4 ātrumu manuālā transmisija.

== 1966. — 1969. gads ==

=== 1966. — 1967. gads ===

{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name           = Trešā paaudze
| production     = 1966. g. - 1967. g.
| image          = [[Attēls:1966 Mercury Comet Cyclone.jpg|250px|1966 Mercury Comet Cyclone]]
| body_style     = 2-durvju [[kupeja]] &lt;br /&gt; 4-durvju [[sedans]] &lt;br /&gt; 4-durvju autofurgons &lt;br /&gt; 2-durvju autofurgons
| engine         = 6.39 L [[V8]]
}}

1966. gada sākumā Comet no ekonomiskā modeļa pārtapa par vidēja izmēra auto. No tā brīža tas būs bāzēts uz [[Ford Fairlane]] šasijas (un iepriekšējā Mercury Meteor, kas bija pārdošanā tikai starp 1962. un 1963. gadu). Šīs vidēja izmēra automašīnas lietoja viena veida pamata šasiju, tāpat kā sākotnējie Ford Falcon un Mercury Comet ekonomiskās klases auto. Auto garenbāze bija nedaudz garāka.

1966. gadā Comet āra apveidi izmainījās. '''Comet Capri''' aizstāja iepriekšējo Comet 404, un '''Comet Voyager''' 4 durvju autofurgons aizstāja iepriekšējo Comet 404 autofurgonu. (vārds '''Voyager''' iepriekš tika lietots, apzīmējot Mercury autofurgonu, kas bija starp '''Commuter''' un veiksmīgāko '''Colony Park''' autofurgonu). Comet 202 4 durvju furgona attīstība apstājās. Jaunākās, modernākās sērijas bija '''Comet Cyclone GT'''.

1966. gadā bija pieejami jauni Comet motori: 6.39 L V-8 motors, ražojot 265 Zs jaudu ar 4400 apgriezieniem minūtē, 6.39 L V-8, ražojot 275 Zs jaudu un 6.39L V-8, ar 335 Zs. 335 Zs 6.39 L V-8 modelis kļuva par standartu '''Cyclone GT''' un, izvēles veidā, uz citiem auto. Kad Cyclone GT tika aprīkots ar automātisko transmisiju, tas ieguva nosaukumu '''Cyclone GTA'''.

'''Cyclone GT''' ar noņemamo jumtu kā drošības auto parādījās 1966. gada sacensībās Indianapolis 500.

Sākot ar 1967. gadu, Comet vārdu lietoja tikai uz pamata '''Comet 202''', pieejamu tikai kā 2 vai 4 durvju sedanu. Pārējie modeļiem vārdus nenomainīja. Jaunie Mercury vidējās klases auto tika ņemti no '''Comet 202''', uz '''Capri''', '''Caliente''', '''Cyclone''' un '''Cyclone GT'''. Arī '''Voyager''' ar metāla sānu dekorējumu, un '''Villager''' ar koka šķiedru dekorējumu, kas bija salīdzināmi ar '''Capri'''.

=== 1968. — 1969. gads ===

{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name           = Ceturtā paaudze
| production     = 1968. g. - 1969. g.
| engine         = 4.1 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 4.95 L [[V8]] &lt;br /&gt; 5.75 L [[V8]] &lt;br /&gt; 7.01 L [[V8]]
| body_style     = 2-durvju [[kupeja]] &lt;br /&gt; 4-durvju [[sedans]] &lt;br /&gt; 4-durvju autofurgons
}}

1968. gadā vidējās klases modeļi vēlreiz saņēma jaunu metāla pārklājumu un izskatīgu stilu, kas tika ņemts no vecajiem Mercury modeļiem. Tie apmainījās ar savām šasijām un daudzām detaļām no Ford Fairlane un Torino automobiļiem. Vecie bāzes modeļi bija Comet. Mercury noņēma savu piedēkli 202, pieejamu tikai kā 2 durvju kupeju. Capri aizstāja ar Montego un Caliente — ar '''Montego MX'''. Bija arī luksusa auto modeļi, piemēram, '''Montego MX Brougham''', kas tika piedāvāta kā variants, izvēloties '''Montego MX'''. '''Cyclone''' un '''Cyclone GT''', kuri tika uzskatīti kā veiksmīgāki modeļi, saglabāja savus nosaukumus.

Iepriekšējo, 4.73 L V-8 modeli, 1968. gadā aizstāja ar 4.95 L V-8 modeli. Tam bija divu barelu karburators, tā jauda sasniedza 210 Zs pie 4600 apgriezieniem minūtē.

1969. gada modelim bija tikai dažas nelielas izmaiņas. Tas kļuva par beidzamo gadu, kad vārdu Comet lietoja vidējas klases modeļiem. 1969. gadā tika plānots izlaist 4 durvju Comet sedanu, taču tam nebija lemts notikt. Vēlāk labākajiem pievienosies '''Cyclone Spoiler''' un '''Cyclone CJ'''.

Standarta 3.28 L 6 cilindru modelis tika aizstāts ar 4.1 L 6 cilindru modeli. Jaunajam bija viena barela karburators, tas saražoja 155 Zs (116kW) jaudu pie 4000 apgriezieniem minūtē. Jaunais modelis bija pieejams sekojošajos veidos:

1). 4.95 L V-8. Aprīkots ar četru barelu karburatoru, 220 Zs jaudu pie 4400 apgr. Min. (Cyclone standarts);
2). 5.75 L V-8. Aprīkots ar četru barelu karburatoru, 290 Zs jaudu pie 5200 apgr. Min. (Cyclone Spoiler standarts);
3). 7.01 L V-8. Aprīkots ar četru barelu karburatoru, 335 Zs jaudu pie 5200 apgr. Min. (Cyclone CJ standarts). Šie jaunie V-8 modeļi aizstāja iepriekšējos 6.39 L V-8 automobiļus.

1970. gada modeļi izcēlās ar kardināli jaunām aprisēm, kaut arī lietoja to pašu pamata bāzes šasiju. Kopš šī brīža par pamata bāzes modeli lietots '''Montego'''. Comet vairs nebija vidēja gabarīta bāzes automobilis. 1971. gada modeļi jau lietoja '''Cyclone''' vārdu.

== 1971. — 1977. gads ==

{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name           = Piektā paaudze
| production     = 1971. g. - 1977. g.
| engine         = 2.79 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 3.28 L [[I-6]] &lt;br /&gt; 4.95 L [[V8]]
| transmission   = 3 ātrumu automātiskā &lt;br /&gt; 3 ātrumu manuālā
| body_style     = 2-durvju [[kupeja]] &lt;br /&gt; 4-durvju [[sedans]]
}}

No 1971. gada '''Comet''' vārds atdzima uz [[Ford Maverick]]. Tā bija Mercury ekonomiskā auto versija. Lielāko daļu metāla Comet ņēma no Maverick, tika lietoja citādāku priekšējo resti, tālās gaismas, motora pārsegu un bagāžnieku. Tālās gaismas tika paņemtas no 1970. un 1971. gada Montego un Cyclone modeļiem. Tika pielietota tā pati pamata šasija, kas bija lietota uz Ford Falcon, sākotnējā Comet un vidēja izmēra Ford Fairlane, Morcury Meteor un Mercury Comet (iznāks vēlāk) modeļiem.

Bāzes motors bija 2.78 L 6 cilindru, ar viena barela karburatoru. Tas saražoja 100 Zs, pie 4200 apgriezieniem minūtē. Izvēles modeļi bija 3.28 L 6 cilindru, ar viena barela karburatoru, ražojot 155 Zs jaudu un 4.95 V-8, ar divu barelu karburatoru (210 Zs). Savukārt starp transmisijām bija iespējams izvēlēties vai nu 3 ātrumu manuālo vai 3 ātrumu automātisko ar stienīša vai grīdā iebūvējamu ātrumu pārslēgu.

Comet bija pieejams divu un četru durvju sedanos, par bāzi ņemot 1971. — 1977. gada spēkratus. Vēl tas bija pieejams '''Comet GT''' sērijās (tikai 2 durvju 1971 — 1975. gada sedani). GT izcēlās ar aizveramu priekšējo režģi, strīpām sānos, jauna veida sēdekļiem, ar gredzeniem izrotātiem riteņiem, dubultajiem sacīkšu spoguļiem, gaišiem logu rāmjiem, melnu instrumentu paneli un lielu jumta logu.

1972. gada modeļi bija pieejami sekojošajās variācijās:

1). Pamata 2.78 L 6 cilindru motors (82 Zs ar 4400 apgriezieniem minūtē);
2). 3.28 L 6 cilindru motors (91 Zs);
3). 4.95 L V-8 motors (138 Zs).
Pēc 1972. gada jauna iespēja bija iegādāties 4.1 L 6 cilindru viena barela karburatora (98 Zs) automobili

1973. gada modeļiem pamata 2.78 L 6 cilindru motors vairs netika pielietots. Tā vietā nāca 3.28 L 6 cilindru motors. Comet automobiļu ražošanas laikā zirgspēku apjoms tikai nedaudz mainījš. 1973. gadā, pēc federācijas pieprasījuma, auto palielināja priekšējo buferi. Jaunais nestandarta spēkrats raksturojās ar vinila jumtu, dekoratīviem diskiem auto pamatkrāsā, plaši ieveidotu vinila salonu, vinila sēdekļus, luksusa paklājus un ekstra skaņas izolāciju, kas kļuva gana populāra. Ne velti auto guva nosaukumu ''Dekora iesaiņojums''.

Izmaiņās pēc 1974. gada iekļāvās lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi. 2 durvju modelis pagarinājās par 60 mm, savukārt 4 durvju modelis — par 100 [[milimetrs|milimetriem]].

Sākotnēji Ford plānoja aizstāt Comet un tā Ford Maverick kopiju ar 1975. gada modeli, kas bija plaši pārbūvēti un uzlaboti, kā, piemēram, [[Mercury Monarch]]. Taču vēlāk tika nolemts jaunos modeļus ražot līdzās vecajiem — 1971. gada Maverick un Comet modeļiem. Jaunie modeļi joprojām lietoja to pašu, Comet un Maverick [[Šasija|šasiju]], klajā nākdami ar nosaukumiem '''Mercury Monarch''' un '''American Ford Granada'''. Tiem bija daudz tipveida modeļu un plašs izvēles aprīkojums. Tā tie kļuva par luksusa ekonomiskās klases auto, lai gan būtībā bija veidoti no jau iepriekšminētajiem agrākajiem modeļiem.

Lai gan 1975. gads kļuva par beidzamo automobilim '''Mercury Comet GT''', GT iezīmes vēlreiz bija taustāmas 1976. un 1977. gadā, „Sports Accent” izvēles grupā.

1977. gadā jaunais modelis bija ar salīdzinoši nelielām izmaiņām. Tā ražošana pārtrūka 1978. gadā, kad tā vietā nāca jaunais [[Mercury Zephyr]].

== Avoti ==

•	Burness, Tad, American Car Spotter's Guide (Osceola, WI: Motorbooks International, 1978 &amp; 1981) {{en}}&lt;br /&gt;
•	Flammang, James M. &amp; Kowlake, Ron, Standard Catalog of American Cars: 1976-199 , 3rd Edition (Iola, WI: Krause Publications, 1999) {{en}}&lt;br /&gt;
•	Gunnell, John, Standard Catalog of American Cars: 1946-1975, Revised 4th Edition (Iola, WI: Krause Publications, 2002) {{en}}

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20040207102257/http://www.musclecarclub.com/musclecars/mercury-comet/mercury-comet.shtml MuscleCar Kluba Comet mājaslapa] {{en}}
* [http://www.tocmp.com/brochures/Mercury/1961/index.html 1961. g. Mercury Comet brošūra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090322155428/http://www.tocmp.com/brochures/Mercury/1961/index.html |date={{dat|2009|03|22||bez}} }} {{en}}
* [http://www.tocmp.com/brochures/1965Comet/ 1965. g. Mercury Comet brošūra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126074119/http://tocmp.com/brochures/1965Comet/ |date={{dat|2009|01|26||bez}} }} {{en}}
* [http://www.mercurystuff.com/ Informācja par 1960. - 1969. g. Mercury Comet] {{en}}
* [http://autos.groups.yahoo.com/group/comet-list/ Comet diskusiju grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080511192047/http://autos.groups.yahoo.com/group/Comet-List/ |date={{dat|2008|05|11||bez}} }} {{en}}
* [http://www.cometcentral.com/ Centrālās Ziemeļamerikas Comet klubs and Comet forums] {{en}}
* [https://web.archive.org/web/20040419132022/http://www.maverickcometclub.org/index.php Maverick-Comet klubs] {{en}}

[[Kategorija:Mercury automašīnas|Comet]]</text>
      <sha1>e7qp7j0eu0w0zkvi2uiptcra6ax2pz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-977</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78629</id>
    <revision>
      <id>4538167</id>
      <parentid>4503566</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:02:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7706" sha1="rpww4lzejil3yowbpzslle1jxtmcnsh" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name = RAF-977
| image = [[Attēls:Chernogolovka Military-Technical Museum 2013.01.06 15.jpg|250px|]]
| manufacturer = [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]
| aka = RAF-977 &quot;Latvija&quot;
| production_start = [[1958. gads|1958]]
| production_end = [[1976. gads|1976]]
| predecessor = [[RAF-10]] &quot;Festivāls&quot;
| successor = [[RAF-2203]] &quot;Latvija&quot;
| class = [[Mikroautobuss]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| engine = Benzīna:&lt;br /&gt;2445 cm³ I4&lt;br /&gt;(ЗМЗ-977)
| transmission = mehāniskā, trīspakāpju ar sinhronizatoru II un III pārnesumam.
| wheelbase = 1410 cm
| length = 4900 cm
| width = 1815 cm
| height = 2110 cm
| weight = 1675 kg
| fuel_capacity = 55 l
| related = [[GAZ-21]]&lt;br /&gt;[[ErAZ-762]]
}}
'''RAF-977 Latvija''' ir [[mikroautobuss]], kuru ražoja [[Rīgas autobusu fabrika]] (RAF) no 1958. līdz 1976. gadam no automobiļa [[GAZ-21]] agregātiem.

Mikroautobusus izmantoja gan kā dienesta ([[Maršrutu taksometrs|maršrutu taksometri]], [[Ātrās palīdzības automobilis|medicīnas automobiļi]], pārvietojamās laboratorijas), gan tūrisma transportu. Kopš [[1960. gadi|1960. gadu]] beigām mikroautobusus eksportēja uz [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Kuba|Kubu]], [[Irāna|Irānu]], [[Nigērija|Nigēriju]], [[Somija|Somiju]] un citām valstīm.

== Modeļa vēsture ==
1957. gadā [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] tika izveidots prototips [[RAF-10|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]],kas tika nosaukts par godu šajā gadā [[Maskava|Maskavā]] notiekošajam Starptautiskajam jauniešu un studentu festivālam. Vagonveida virsbūve (bez priekšējā dzinēja pārsega) un desmit sēdvietas (tādēļ arī tāds modeļa indekss: RAF-10), kas tika izstrādāts uz [[Vieglā automašīna|vieglās automašīnas]] [[GAZ-M20|GAZ-M20 &quot;Pobeda&quot;]] bāzes. Paraugmodelis ieguva daudzas negatīvas atsauksmes, virsbūves stiprība tika apšaubīta un [[Ņižņijnovgoroda|Gorkijas]] autorūpnīcā tika uzsākta jauna vieglā automobiļa modeļa [[GAZ-21|GAZ-21 &quot;Volga&quot;]] ražošana. Jau 1958. gadā Maskavā tika atrādīta uzlabotā &quot;Festivāla&quot; versija ar GAZ-21 agregātiem un uzlabotu virsbūvi. Modelis guva plašu atbalstu un Rīgas autobusu fabrikai tika piešķirts finansējums modeļa ražošanai. Pirms sērijveida ražošanas uzsākšanas mikroautobusu konstruktīvi pilnveidoja, izmainīja dizainu un nosauca par RAF-977 &quot;Latvija&quot;. 1958. gada decembrī saražoja pirmās 10 modeļa vienības, bet kopš 1959. gada uzsāka modeļa sērijveida ražošanu.

Dēļ daudzajām nepilnībām, 1960. gadā tika veikta pirmā modeļa modernizācija un turpmāk tika ražoti RAF-977B. Kopš 1961. gada uzsāka ražot modeli RAF-977D, kas ieguva tehnoloģiski ražotu pilnīgi jaunu virsbūvi, dzinējs tika mazliet pārvietots uz aizmuguri, lai mazinātu slodzi uz priekšējo tiltu.

Kārtējā modeļa modernizācija tika uzsākta 1968. gadā. Daudzas pretrunas esošajos modeļos izraisīja salona ventilācija, apsilde, dizains un pasažieru sēdvietu izvietojums. Galvenā problēma bija saražoto modeļu nepieciešamā skaita palielināšana. Konstruktori šo problēmu atrisināja unificējot virsbūves sānu paneļus un salona sāna durvis pēc platuma, kas ļāva paātrināt virsbūvju ražošanu un samazināt sānu stiklu skaitu. Izmainīja arī salona sēdvietu plānojumu, palielinot sēdvietu skaitu par vienu vietu (desmit pasažieru un autovadītāja vieta). Modernizētais modelis ieguva nosaukumu RAF-977DM un tika ražots līdz pat 1975. gadam, kad tos aizvietoja ar jaunajiem mikroautobusiem [[RAF-2203|RAF-2203 &quot;Latvija&quot;]].

== Modifikācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
 !Modelis
 !Uzdevums
 !Ražošanas gadi
 |-
 |RAF-977
 |Bāzes modelis
 |1958 — 1960
 |-
 |RAF-977В
 |Modernizēts bāzes modelis
 |1960 — 1961 
 |-
 |RAF-977D
 |Modernizēts bāzes modelis. Jauna virsbūve.
 |1961 — 1968 
 |-
 |RAF-977E &quot;Tūrists&quot;
 |Deviņvietīgs salons un atsevišķa vieta gidam, kas aprīkota ar mikrofonu (mazsērijas).
 |1962 — 1968
 |-
 |RAF-977I
 |Medicīnas mikroautobuss ar nestuvēm, speciālu iekraušanas ierīci, radiostaciju, prožektoru.
 |1962 — 1969
 |-
 |RAF-977K (''ErAZ-762'')
 |Furgons ar slēgtu kravas nodalījumu, veidots uz RAF-977D bāzes.
 | kopš 1966. gada ražots ''[[Erevānas automobiļu rūpnīca|ErAZ]]'' rūpnīcā Armēnijā
 |-
 |RAF-980/979 &quot;Rīga&quot;
 |Parku autovilciens uz RAF-977В bāzes
 |1960 — 1962
 |-
 |RAF-980D/979 &quot;Rīga&quot;
 |Parku autovilciens uz RAF-977D bāzes
 |1962 
 |-
 |RAF-977DM
 |Modernizēts bāzes modelis. Jauna virsbūve, jauns salona izkārtojums. 11 sēdvietas (10 pasažieru + autovadītāja).
 |1968 — 1976
 |-
 |RAF-977IM
 |Medicīniskais mikroautobuss uz RAF-977DM modeļa bāzes.
 |1969 — 1976
 |-
 |RAF-977EM
 |Tūrisma mikroautobuss uz RAF-977DM modeļa bāzes (mazsērijas)
 |1969 — 1976
 |-
 |RAF-977DMJU
 |Pasažieru mikroautobuss uz RAF-977DM modeļa bāzes, eksporta modifikācija valstīm ar tropisku klimatu.
 |
 |-
 |RAF-977EMJU
 |Tūristu mikroautobuss uz RAF-977DM modeļa bāzes, eksporta modifikācija valstīm ar tropisku klimatu.
 |
 |-
 |RAF-977IMJU
 |Medicīnas mikroautobuss uz RAF-977DM modeļa bāzes, eksporta modifikācija valstīm ar tropisku klimatu.
 |
 |}

== Uzbūve ==
RAF-977 &quot;Latvija&quot; modeļa mikroautobusa masa ir 1675 [[kilograms|kilogrami]]. Tam ir 10 sēdvietas, ieskaitot vadītāja vietu. Šim mikroautobusam bija četras durvis. Divas labajā pusē, viena kreisajā un vēl viena aizmugurē. Maksimālais [[ātrums]] 100 km/h. Bākas ietilpība ir 55 [[Litrs|litri]] benzīna. Degvielas patēriņš uz 100 kilometriem (ar ātrumu 40 km/h) bija apmēram 12 litri.

== Ekspluatācija ==
RAF-977 60.—70. gados izmantoja valsts organizācijas un uzņēmumi. RAF-977I (vēlāk RAF-977IM) bija ātrās palīdzības dienesta automobiļi, uz šī modeļa bāzes Vorošilovogradskas autobūves rūpnīcā kopš 1966. gada tika uzsākta [[Asins ziedošana|donoru asins]] pārvadāšanas automobiļa (ACPK) ražošana. RAF-977E (vēlāk RAF-977EM) bija tūrisma autobusi un tika izmantoti [[Padomju Savienība|PSRS]] tūrisma organizācijās. Pasažieru autovilcienus RAF-980/979 izmantoja aviopasažieru pārvadāšanai lidostu teritorijās. 1969. gadā bāzes modelis RAF-977D tika modernizēts un pie modeļa indeksa tika pievienots burts M, kas apzīmēja &quot;modernizēts&quot;. Šie modeļi tika ražoti līdz 1975. gadam. RAF-977DM PSRS teritorijā izmantoja līdz [[1980. gadi|80. gadu]] sākumam. Pēc kā to lielākā daļa tika aizvietota ar jaunajiem mikroautobusiem [[RAF-2203]]. Mūsdienās šis modelis ir liels retums.

== Ražošana ārpus RAF ==
Uz ''RAF-977D'' bāzes tika sagatavots [[Furgons|furgona]] modelis ''RAF-977K'' ar 850 kilogramu kravnesību. Izmēģinājuma partija tika izlaista 1962. gadā. RAF ražošanas jauda neļāva izlaist vēl vienu modeļa modifikāciju, tāpēc 1966. gadā ''RAF-977K'' (ar nosaukumu ''ErAZ-762'') sāka ražot [[Erevāna|Erevānā]], [[Armēnijas PSR]]. Tur speciāli šī modeļa ražošanai pielāgoja vēl nepabeigto Erevānas Autokrāvēju rūpnīcu, kas kļuva par [[Erevānas automobiļu rūpnīca|Erevānas automobiļu rūpnīcu]] (''ErAZ'').

1962. gadā ''RAF-977D'' ražošana tika uzsākta [[Luhanska|Luganskā]] Luganskas autoremontrūpnīcā ar nosaukumu ''LARZ-977'' ''Lugansk''. Saražoti tika tikai daži desmiti automobiļu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20120709044556/http://denisovets.narod.ru/raf/rafpages/raf977.html RAF 977 un tā modifikācijas] {{ru ikona}}
* [http://gortransport.kharkov.ua/routes/ps.php?ps_id=203 RAF 977] {{ru ikona}}

[[Kategorija:RAF automašīnas]]</text>
      <sha1>rpww4lzejil3yowbpzslle1jxtmcnsh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Vedette</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79454</id>
    <revision>
      <id>4538166</id>
      <parentid>4530424</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:01:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7454" sha1="psg4kg37hfrv4pksyl4jep84xh5m179" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| image          = Ford Vedette Coupé 1950.jpg
| name           = ''Ford Vedette''
| aka            = ''Ford Vendôme''
| manufacturer   = ''Ford SAF''
| production     = 1948—1954
| predecessor    = 
| successor      = 
| class          = 
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| body_style     = {{ubl|4-durvju [[fāstbeks]]|4-durvju [[sedans]]|4-durvju [[lando]]|5-durvju [[universālis]]|2-durvju [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]|2-durvju [[kabriolets]]}}
| engine         = {{ubl|2,2&amp;nbsp;litru ''Aquillon'' [[V8 dzinējs|V8]]|3,9&amp;nbsp;litru ''Mistral'' V8&lt;ref name=&quot;oldtimerved&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/vedette.htm|title=Ford Vedette|work=Ford Oldtimer und Motorsport Club Cologne|accessdate=2006-08-16}}&lt;/ref&gt;}}
| transmission   = 3 ātrumu [[Manuālā transmisija|manuālā]]&lt;ref name=&quot;oldtimerved&quot;/&gt;
| wheelbase      = 2,69 m &lt;ref name=&quot;fcb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://storm.tocmp.com/fordvedette.htm|work=Ford Vedette 1951 (Dutch brochure)|title=Free Car Brochures|accessdate=2006-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215020448/http://storm.tocmp.com/fordvedette.htm|archivedate=2006-12-15}} (''technical data for 1951 Dutch-market saloon model'')&lt;/ref&gt;
| length         = 4,50 m &lt;ref name=&quot;fcb&quot;/&gt;
| width          = 1,72 m &lt;ref name=&quot;fcb&quot;/&gt;
| height         = 1,57 m &lt;ref name=&quot;fcb&quot;/&gt;
| weight         = 1180 kg &lt;ref name=&quot;fcb&quot;/&gt;
| fuel_economy   =
| fuel_capacity  = 
| related        = {{ubl|''[[Ford Comète]]''|''[[Simca Vedette]]''|''[[Simca Ariane]]''|''[[Simca Esplanada|Chrysler Esplanada]]''}}
| similar        = {{ubl|''[[Ford Zephyr]]''|''[[Mercury Eight]]''|''[[Opel Kapitän]]''}}
| designer       = 
}}
'''''Ford Vedette''''' bija pilnizmēra [[vieglais automobilis]], ko ražoja ''Ford France SA'', [[Puasī]] rūpnīcā laika posmā no 1948. līdz 1954. gadam.

Plašākai sabiedrībai automobili prezentēja 1948. gada [[Parīzes autoizstāde|Parīzes autoizstādē]] (''Mondial de l'Automobile''). Tas pilnībā izstrādāts [[Detroita|Detroitā]] (pēc ''Mercury'' modeļa) un aprīkots ar Puasī ražotu {{nobr|2158 cm³}} ''Aquillon'' sānu vārstu [[V8 dzinējs|V8 dzinēju]], kādu izmantoja pirmskara ''Matford'' automobiļos.&lt;ref name=&quot;oldtimerved&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;museum51&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philseed.com/fordvedette.html|title=Ford Vedette 1951|work=Phil Seed's Virtual Car museum|accessdate=2006-08-16|archive-date=2006-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060712063855/http://www.philseed.com/fordvedette.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060712063855/http://www.philseed.com/fordvedette.html |date=2006-07-12 }}&lt;/ref&gt; Tas bija vienīgais tā laika franču automobilis ar V8 dzinēju.&lt;ref name=Automobilia1953&gt;{{publikācijas atsauce| title =Automobilia| journal = Toutes les voitures françaises 1953 (Salon Paris oct 1952)| volume = 14| pages = 30|year = 2000|publisher=Histoire &amp; collections|location=Paris }}&lt;/ref&gt;

''Vedette'' bija pirmais automobilis, kas bija aprīkots ar jaunu neatkarīgu priekšējās ass konceptu, ko izveidoja [[Ērls Makfērsons]], mūsdienās zināmu kā [[Makfērsona piekare]].&lt;ref name=&quot;4Car&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.channel4.com/4car/100-greatest/innovations/suspension.html | title=4Car 100 Greatest Innovations|accessdate=2006-08-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:1951 Ford Vedette Fordor Sedan CRB178.jpg|250px|thumb|right|1950. gada ''Ford Vedette'' sedans]]
[[Attēls:1958 Ford Vedette ABXC Chambord EAB529.jpg|250px|thumb|right|1958. gada ''Ford Vedette ABXC Chambord'']]
Tā kā Puasī rūpnīca uzreiz pēc kara nespēja turpināt spēkratu ražošanu, daudzas būtiskas detaļas ražoja pie dažādiem apakšuzņēmējiem, kas piešķīra auto nelāgu slavu zemās kvalitātes dēļ.&lt;ref name=&quot;oldtimersaf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/saf.htm|title=Ford SAF|work=Ford Oldtimer und Motorsport Club Cologne|accessdate=2006-08-16|archive-date=2006-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20060715202859/http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/saf.htm}}&lt;/ref&gt; Sešu ražošanas gadu laikā ''Vedette'' bija pieejama vairākos virsbūves veidos, sākot no sākotnējā 4 durvju [[fāstbeks|fāstbeka]] (aizmugurējās durvis aprīkotas ar aizmugures eņģēm) līdz vēlākajam 4 durvju [[sedans|sedanam]], ''Sunliner'' 4 durvju fāstbeka modeli (veidots uz sedana virsbūves ar noritināmu jumtu pār visu kabīni), 2 durvju [[kupeja (virsbūve)|kupeju]] un uz tā bāzētu ''[[kabriolets|Cabriolet]] Décapotable'' (2 durvju ar atvāžamu jumtu).&lt;ref name=&quot;museum51&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;museum53&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philseed.com/fordvedette54.html|title=Ford Vedette 1953-1954|work=Phil Seed's Virtual Car museum|accessdate=2006-08-16|archive-date=2006-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060712064858/http://www.philseed.com/fordvedette54.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060712064858/http://www.philseed.com/fordvedette54.html |date=2006-07-12 }}&lt;/ref&gt;

== 1950. gadu uzlabojumi ==
Jaunā kompānijas prezidenta Fransuā Luidū vadībā ''Ford France'' 1950. gadā uzlaboja modeli. 1952. gadā modeļa atkārtotā uzlabošanā tas ieguva viena gabala priekšējo stiklu, jaunu salonu un [[buferis (autobūve)|buferus]], labākas bremzes, lielāku bagāžnieku un aizsmēķējamo. 1952. gada Parīzes autoizstāde bija apskatāma ''Vedette'' luksusa versija&amp;nbsp;— ''Ford Vendôme'', kas bija aprīkota ar lielāku, {{nobr|3923 cm³}} ''Mistral'' V8 dzinēju, iepriekš izmantotu ''Ford France'' [[kravas automobilis|kravas automobiļos]]. 1952. gadā sāka ražot 5 durvju, 5 sēdekļu ''Abeille'' (no {{val|fr|bite}}) [[universālis]] ar divdaļīgām aizmugurējām durvīm un {{nobr|500 kg}} kravnesību.&lt;ref name=&quot;oldtimerved&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;oldtimersaf&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;museum53&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;club&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.simcatalbotclub.org/vedette.htm|title=SIMCA VEDETTE and SIMCA ARIANE|work=Simca Talbot Information Centre — Simca Club UK|accessdate=2006-08-12}}&lt;/ref&gt;

== Puasī rūpnīcas pārdošana ==
Saskaroties ar zemiem pārdošanas rādītājiem un darbu traucējošiem streikiem Puasī rūpnīcā 1950. gadu beigās, ''Ford'' centās ražotni pārdot. Izdevība radās 1954. gadā, kad Anrī Teodors Pigoci, strauji augošā franču autoražotāja ''[[Simca]]'' dibinātājs, meklēja jaunu rūpnīcu darbības paplašināšanai. ''Ford France'' apvienoja ar ''Simca'', nododot tai gan Puasī rūpnīcu, gan tiesības uz visiem tur ražotajiem modeļiem, tostarp jaunizstrādāto ''Vedette''. Jauno automobili Francijā ražoja ar nosaukumu ''[[Simca Vedette]]'', taču atsevišķos tirgos (tostarp [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Vācija|Vācijā]]) to tirgoja kā ''Ford Vedette'' vismaz līdz 1956. gadam.&lt;ref name=&quot;oldtimerved&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;oldtimersaf&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;club&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;museumsimca&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philseed.com/simvedette.html|title=Vedette (1955-1961)|work=Phil Seed's Virtual Car museum|accessdate=2006-08-13}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://clubvedettefrance.fr ''Vedette France'' klubs] {{fr ikona}}

{{Ford}}

[[Kategorija:Ford automobiļi|Vedette]]</text>
      <sha1>psg4kg37hfrv4pksyl4jep84xh5m179</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Anglia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79935</id>
    <revision>
      <id>4538165</id>
      <parentid>4531333</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19122" sha1="tcee7cnmy7k723zlxs1kiddca4x2334" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| name         = ''Ford Anglia''
| image        = '65 Ford Anglia L200 Coupe (Orange Julep).JPG
| manufacturer = ''[[Ford of Britain]]''
| production   = 1939—1967
| successor    = ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''
| predecessor  = ''[[Ford 7Y]]''
| class        = ekonomiskais auto
| layout       = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| assembly     = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Dagenhama}}&lt;br /&gt;no 1963. gada&lt;br /&gt;{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Heilivuda}} 
}}
'''''Ford Anglia''''' ir [[Vieglais automobilis|vieglā automobiļa]] modelis, ko ražoja uzņēmumā ''[[Ford of Britain]]''. No 1939. līdz 1967. gadu izlaisti četri dažādi ''Anglia'' paaudžu modeļi. Automobili eksportēja uz daudzām valstīm.

Kopumā saražoja {{sk|1594486}} ''Ford Anglia'' automobiļus, pēc tam šo modeli pārdēvēja par ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''. Visām modeļiem bija divas sānu durvis. Četru durvju versija ar uzlabotu salona apdari ražota tikai līdz 1961. gadam kā ''[[Ford Prefect]]''. Saistīts modelis ir arī ''[[Ford Popular]]'', ko ražoja no 1953. līdz 1962. gadam, tā bija vēl vienkāršāka un lētāka ''Anglia'' variācija.
{{clear}}

== ''Anglia E04A'' (1939—1948) ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name         = ''Ford Anglia E04A''
| image        = [[Attēls:Ford Anglia Bj ca 1949 Photo 2008 Castle Hedingham.JPG|250px]] 1946. gada ''Ford Anglia E04A''
| production   = 1939—1948&lt;br /&gt;kopā {{sk|55807}} automobiļi&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt;
| engine       = 933 cm³ [[I-4]]&lt;br /&gt;1172 cm³ [[I-4]] (eksports)
| body_style   = 2 durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;2 durvju tūrisma automobilis (Austrālija)&lt;ref name=DarwinP99&gt;The History of Ford in Australia, Norm Darwin, 1986, 99. lappuse&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;2 durvju [[rodsters]] (Austrālija)&lt;ref name=DarwinP99 /&gt;
| related      = ''[[Ford Prefect]]''
| length       = 3900 mm
| wheelbase    = 2300 mm
| width        = 1400 mm
| height       = 1600 mm
}}
Pirmais modelis izveidots 1939. gadā, un tam piešķirts kods '''''E04A'''''. Tas bija uzlabots ''[[Ford 7Y]]'' modelis. Automobilis bija vienkāršs ekspluatācijā un lēts ražošanā. Pārsvarā automobiļi bija melnā krāsā. Tiem bija statenisks [[radiators]]. Automobiļiem abu asu lokšņu atsperes bija novietotas šķērsām, un tie bija aprīkoti ar mehāniskajām bremzēm. Tirgū pieejami bija ''Standart'' un ''Deluxe'' modeļi. ''Deluxe'' modeļiem bija labāka salona apdare, papildus aprīkojums, pirmskara modeļiem bija slieksnis ērtākai iekāpšanai un izkāpšanai.

Daži eksporta modeļi bija aprīkoti ar {{nobr|1172 cm³}} [[I-4]] dzinēju. Viena no eksporta valstīm bija [[Ziemeļamerika]], uz kurieni spēkratus sāka importēt no 1948. gada. Šiem auto bija uzlabotāka aerodinamika — trīsdaļīgs radiatora režģis (no 1937. līdz 1938. gadam ''[[Ford 7W|Ford Ten 7W]]'' modeļiem). 1949. gadā izlaists jaunais, uzlabotais '''''E494A'''''. Tam bija cieši iestiprināti lukturi un mazas, atsevišķas stāvgaismas (piestiprinātas apakšā), piedevām dubultie aizmugurējie lukturi, kam varēja pievienot pagrieziena signālus.

Priekšējā loga [[Stikla tīrītājs (transports)|stikla tīrītāji]], kas darbojās uz [[Vakuums|vakuuma]] principa, pārstāja strādāt, automobilim braucot ar ātrumu virs {{nobr|64 km/h}}, tādēļ tos aprīkoja ar vakuuma rezervuāriem, kas tikai mazliet atrisināja šo problēmu.

Divu durvju ''Anglia'' ir līdzīgs četru durvju ''E93A [[Ford Prefect]]'' modelim.

Modeļa ražošanu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā (1942—1945). Pirmās paaudzes modeļa ražošana beidzās 1948. gadā. Kopā saražoti {{sk|55807}} automobiļi.&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt; [[Austrālija|Austrālijā]] ''E04A'' ražoja laika posmā no 1940. līdz 1945. gadam un no 1946. līdz 1948. gadam.
{{clear}}

== ''Anglia E494A'' (1949—1953) ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name         = ''Ford Anglia E494A''
| image        = [[Attēls:ford.anglia.bristol.750pix.jpg|250px]] 1953. gada ''Ford Anglia E494A''
| production   = 1949—1953&lt;br /&gt;kopā {{sk|108878}} automobiļi&lt;ref name=&quot;pirmais&quot;&gt;Sedgwick, M.; Gillies (1989). A-Z of Cars 1945-1970. Devon, UK: Bay View Books. {{ISBN|1-870979-39-7}}&lt;/ref&gt;
| engine       = 933 cm³ [[I-4]]
|transmission  = 3 pārnesumu manuālā [[transmisija]]
| body_style   = 2 durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;2 durvju [[furgons]]&lt;br /&gt;2 durvju tūristu automobilis (Austrālija)&lt;br /&gt;2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (Austrālija)
| related      = 
| height       = 1600 mm &lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt;
| wheelbase    = 2286 mm &lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt;
| length       = 3912 mm &lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt;
| width        = 1448 mm &lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt;
}}
1949. gadā&lt;ref&gt;Modeļu gads sākas iepriekšējā kalendārā gada rudenī, tātad pirmos automobiļus saražoja jau 1948. gadā&lt;/ref&gt; izlaists otrais ''Anglia'' paaudzes automobilis ar kodu '''''E494A'''''. Automobilis bija mazliet pārveidots un uzlabots iepriekšējās paaudzes ''Anglia'', tomēr tas palika tikpat vienkāršs ekspluatācijā, kā tā priekšgājējs, kas 1948. gadā ieguva britu lētākā četru riteņu auto titulu.&lt;ref name=&quot;otrais&quot; /&gt; Jaunā automobiļa priekšpuse vairāk atgādināja 1940. gadus, tam bija tā laika slīpais, divdaļīgais [[Radiators|radiatora]] režģis.

1948. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' veica testa braucienus ar otrās paaudzes ''Anglia'' modeli. Auto sasniedza ātrumu {{nobr|92 km/h}}, tas spēja ieskrieties no 0 līdz {{nobr|80 km/h}} 38,3 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 7,80 litri uz 100 kilometriem. Testējamā automobiļa cena bija 309 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]], ieskaitot nodokļus.&lt;ref name=&quot;otrais&quot;&gt;&quot;The Ford Anglia 8 hp Road Test&quot;. The Motor. October 27, 1948.&lt;/ref&gt;

[[Attēls:19XX Ford Van KLE950.jpg|thumb|left|250px|[[Furgons]] uz ''Anglia'' bāzes]]
Kā vieglais komerctransports ļoti populāri bija dažādu veidu [[Furgons|furgoni]] ({{val|en|delivery van}}) uz ''Anglia'' bāzes, ko blakusuzņēmēji pārtaisīja no [[Sedans|sedaniem]]. Šos ''Anglia'' furgonus britu tirdzniecības pārstāvji izmantoja vairākas desmitgades.

Iekļaujot visu produkciju, kopā saražoti {{sk|108878}} automobiļi.&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt; Kad 1953. gadā otrās paaudzes ''Anglia'' ražošanu pārtrauca, līdz pat 1959. gadam uz šī modeļa bāzes ražoja ''[[Ford Popular]]''.
 
{{clear}}

== ''Anglia 100E'' (1953—1959) ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name         = ''Ford Anglia 100E''
| image        = [[Attēls:1960.ford.anglia.100E.arp.750pix.jpg|250px]] 1960. gada ''Ford Anglia 100E''
| production   = 1953—1959&lt;br /&gt;kopā {{sk|345841}} automobiļi&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt;
| engine       = 1172 cm³ [[I-4]]
| length       = 3854 mm(sedans)&lt;br /&gt;3600 mm (furgons)
| width        = 1537 mm&lt;ref name=&quot;ceturtais&quot;&gt;&quot;The Ford Anglia&quot;. The Motor. May 26, 1954&lt;/ref&gt;
| height       = 1454 mm&lt;ref name=&quot;ceturtais&quot; /&gt;
| weight       = 737 kg (sedans)&lt;br /&gt;813 kg (furgons)
| wheelbase    = 2210 mm&lt;ref name=&quot;trešais&quot;&gt;Culshaw; Horrobin (1974). Complete Catalogue of British Cars. London: Macmillan. {{ISBN|0-333-16689-2}}&lt;/ref&gt;
| track        = 
| body_style   = 2 durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;3 durvju [[universālis]]&lt;br /&gt;2 durvju [[furgons]]
| related      = ''[[Ford Popular]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Prefect]]''
}}
1953. gadā izlaists trešās paaudzes ''Anglia'' modelis ar kodu '''''100E''''', ko modelēja ''Lacuesta Automotive''. Tas bija pilnīgi jauns un moderns eksemplārs, kam nebija nekādas līdzības ar iepriekšējo paaudžu modeļiem. Jaunais modelis līdzinājās ''[[Ford Consul]]'', ko izlaida divus gadus agrāk, un savam [[Vācija|Vācijā]] ražotajam līdziniekam ''[[Ford Taunus P1]]''. ''100E'' pircējiem bija pieejams kā divu durvju ''Anglia'' un četru durvju ''Prefect''. Šī perioda laikā vecā ''Anglia'' bija pieejama kā ''103E Popular'', kuru tirgū piedāvāja kā pašu lētāko automobili pasaulē.

Automobilim bija tam laikam atbilstošs ārējais izskats un vienkārša salona apdare — dalīti priekšējie sēdekļi, pārvilkti ar ādas aizstājēju. Krēslus varēja atbīdīt tā, ka pasažieri bez problēmām varēja iekļūt salona aizmugurē. Instrumentu paneļa mēraparāti — [[spidometrs]], degvielas daudzuma rādītājs, [[ampērmetrs]] — bija novietoti vienkopus ap stūres ratu, pārnesumu pārslēdzēja rokturis bija iebūvēts grīdā. Sildītājs un radio bija kā papildu aprīkojums.
[[Attēls:Ford-anglia-101e-1958.jpg|thumb|left|250px|1958. gada ''Ford Anglia 101E'']]
''100E'' modelim zem dzinēja pārsega atradās vecais, taču uzlabotais 36 zirgspēku dzinējs ar lielāku noturību un uzlabotu dzesēšanas sistēmu. Pārnesumkārba ar trim pārnesumiem bija saglabāta no iepriekšējiem modeļiem. Dažiem modeļiem uzstādīja pusautomātisko ''Manumatic'' pārnesumkārbu. Automobiļa standarta cenā bija iekļauts arī otra logu tīrītāja slotiņa. Stiklu tīrītāji bija standarta komplektācijas, ar [[Vakuums|vakuuma]] pievadu no retinājuma ieplūdes kolektorā, un to darbības ātrums bija atkarīgs no dzinēja apgriezienu skaita. Šī sistēma bija mantota no iepriekšējiem modeļiem, kas bija bēdīgi slaveni ar to, ka, braucot stāvos kalnos, logu tīrītāji darbojās lēnāk, vai apstājās pavisam, apdzenot priekšā braucošo transportlīdzekli.

Automobiļa konstrukcijā bija izmantoti daudzi progresīvi risinājumi. Tam bija nesošā [[virsbūve]], priekšējā ass bija aprīkota ar [[Makfērsona piekare|Makfērsona piekari]], pretrotācijas (stabilizatora) stieni, savukārt aizmugurējais tilts bija aprīkots ar standarta lokšņu atsperēm. 1957. un 1958. gada modeļiem reta izvēles iespēja bija iegādāties komplektāciju ar ''Newtondrive'' sistēmu, kas ļāva pārslēgt pārnesumus, neizspiežot [[Sajūgs|sajūga]] pedāli. Elektriskā sistēma darbojās ar 12V spriegumu, kas tiem laikiem bija retums angļu automobiļiem.

No komerciālā viedokļa ''100E'' modelis bija veiksmīgs automobilis. Kad 1959. gadā pārtrauca tā ražošanu, kopā no rūpnīcām bija izripojuši {{sk|345841}} automobiļi.&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt; No 1955. gada bija pieejami divi [[Universālis|universāļu]] veidi, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' (uz ''Anglia'' bāzes) un ''[[Ford Squire|Squire]]'' modelis (uz ''[[Ford Prefect|Prefect]]'' bāzes). Ar nosaukumu ''[[Ford Thames]]'' ražoja dažādu tipu [[Furgons|furgonus]].

1954. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' testēja sedanu ''Anglia''. Auto sasniedza ātrumu {{nobr|113 km/h}}, un no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} tas spēja ieskrieties 29,4 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 9,32 litri uz 100 kilometriem. Testa auto izmaksāja 511 mārciņas, iekļaujot nodokļus.&lt;ref name=&quot;ceturtais&quot; /&gt;

== ''Anglia 105E'' (1959—1967) ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name         = ''Ford Anglia 105E''
| image        = [[Attēls:1967.ford.anglia.arp.750pix.jpg|250px]] 1967. gada ''Ford Anglia 105E''
| production   = 1959—1967&lt;br /&gt;kopā {{sk|1004737}} automobiļi&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt;
| engine       = 997 cm³ [[I-4]] 
| length       = 3912 mm&lt;ref name=&quot;piektais&quot; /&gt;
| width        = 1422 mm&lt;ref name=&quot;piektais&quot; /&gt;
| height       = 1422 mm&lt;ref name=&quot;piektais&quot; /&gt;
| weight       = 737 kg (sedans)
| wheelbase    = 2311 mm&lt;ref name=&quot;trešais&quot; /&gt;
| track        = 
| body_style   = 2 durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;3 durvju [[universālis]]&lt;br /&gt;2 durvju [[furgons]]
| related      = 
}}
1959. gadā sāka ražot pēdējo, ceturto ''Anglia'' modeļu paaudzi, ko apzīmēja ar kodu '''''105E'''''. Automobilim bija neparasts dizains ar raksturīgu priekšas un jumta aizmugurējās statnes noformējumu. Amerikāņu stils bija stipri ietekmējis tā [[Virsbūve|virsbūvi]]. Piemēram, priekšpusē bija svītra, kas savienoja abus lukturus. Zem tās atradās ieslīps priekšējais režģis. Tā pievilcīgā, slīpā līnija vairāk atgādināja 1950. gadu ''[[Studebaker]]'' (vai pat agrākos ''[[Ford Thunderbird]]''), nekā agresīvos, vēlos 1950. gadu amerikāņu ''Ford'' automobiļus. Tas, iespējams, bija tāpēc, ka britu dizaineri lietoja &quot;vēja tuneli&quot; un plūdlīniju. Tāpat kā vēlie 1950. gadu ''[[Lincoln (automobilis)|Lincoln]]'', ''[[Mercury (automobilis)|Mercury]]'' un ''[[Citroën Ami]]'' automobiļi no [[Francija]]s, šie auto dižojās ar lēzeno jumtu (kas aizmugurējam pasažierim deva gana daudz brīvas vietas), aizmugurē tiem bija viens pāris dekoratīvo izvirzījumu. Daudz detaļu bija aizgūtas no tā laika amerikāņu līdzgaitniekiem. Piedevām tam bija uz aizmuguri vērsts aizmugurējais stikls (tā tas varēja palikt tīrs pēc lietus). 1961. gada septembrī sedanam pievienojās furgona tipa automobilis.

Ceturtās paaudzes ''Anglia'' bāzes komplektācijai bija šaurs, krāsots radiatora režģis un vienkārša salona apdare. Lielākā daļa šī modeļa automobiļu, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir ''deLuxe'' komplektācijas, ar platu hromētu radiatora režģi un moldingiem uz jumta.

Jauno stilu ražoja kopā ar jaunu dzinēju — 997 cm³ [[I-4]] dzinēju ar augšpusē novietotiem vārstiem. Tas kļuva pazīstams kā ''Kent'' dzinējs un ar laiku to izmantoja lielākai daļai [[Eiropa|Eiropā]] ražoto ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' automobiļu. Ieskrējiens joprojām bija gauss (salīdzinoši ar šodienas standartiem), bet manāmi uzlabojies. ''105E'' bija pirmais britu ''Ford'' automobilis, kas bija aprīkots ar četru pārnesumu pārnesumkārbu un elektriskiem logu tīrītājiem. [[Makfērsona piekare|Makfērsona piekari]] uz ''105E'' joprojām lietoja tikai priekšējai asij. Instrumentu panelī izvietota sarkana signālspuldze, kas brīdina par [[Ģenerators|ģeneratora]] lādēšanas traucējumiem, un zaļa, paredzēta eļļas spiediena parādīšanai.

1962. gadā automobiļu klasē līdz {{nobr|1100 cm³}} ''105E'' modelis uzstādīja sešus jaunus pasaules rekordus, kad Tonijs Brūkss, viņa dvīņu brālis Maikls Brūkss un pārējā komanda sasniedza vidējo ātrumu ap {{nobr|134 km/h}}, septiņas dienas un naktis riņķojot ap Montlheriju, [[Parīze]]s dienvidos.

1959. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' veica Anglia sedana testa braucienu. Tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|118,8 km/h}}, un ieskrieties no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} tas spēja 26,9 sekundēs. Degvielas patēriņš bija {{nobr|6,86 l}} uz 100 kilometriem. Testa mašīna izmaksāja 610 mārciņas, iekļaujot nodokļus, kas sastādīja 180 mārciņas.&lt;ref name=&quot;piektais&quot;&gt;&quot;The new Ford Anglia&quot;. The Motor. September 10 1959&lt;/ref&gt;

Vecais ''Anglia 100E'' pārtapa par jauno ''100E Popular''. Iepriekšējās paaudzes ''Prefect'' bija pieejams kā jaunais ''Ford Prefect'' (''107E''), kam bija ''105E'' modeļa ritošā daļa, dzinējs un bremzes. ''100E Escort'' modeli aizvietoja 1961. gadā izlaistais ''105E Anglia'' [[universālis]]. Abas mašīnas, pateicoties līdzīgajām detaļām un plašajām uzlabošanas iespējām, ir populāras līdz pat šai dienai.
&lt;gallery&gt;
Ford Anglia basic reg 1964.JPG|Mūsdienās reti sastopamā ''Anglia'' bāzes modeļa komplektācija
MHV Ford Anglia 02.jpg|Automobiļa aizmugure bija tā atpazīstamākā daļa
MHV Ford Anglia Estate 02.jpg|''Anglia'' ar [[Universālis|universāļa]] virsbūvi (''Estate'')
Ford Thames 7 cwt Anglia based reg 1961.JPG|''[[Ford Thames]]'' [[furgons]] uz ''Anglia'' bāzes
&lt;/gallery&gt;

== ''Super Anglia 123E'' (1962—1967) ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| name         = ''Ford Anglia 123E''
| image        = [[Attēls:1966 Ford Anglia Super.jpg|250px]] 1966. gada ''Anglia Super''
| production   = 1962—1967&lt;br /&gt;kopā {{sk|79223}} automobiļi&lt;ref name=&quot;pirmais&quot; /&gt;
| engine       = 1198 cm³ [[I-4]] 
| body_style   = 2 durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;3 durvju [[universālis]]&lt;br /&gt;2 durvju [[furgons]]
| related      = 
}}
No 1962. gada līdzās ''105E'' modelim bija pieejams '''''123E Anglia Super''''', ar lielāku {{nobr|1198 cm³}} motoru un citiem uzlabojumiem. Šis modelis spēja izkonkurēt jaunākos ''Perfect'' automobiļus, kaut arī bija ar divām, nevis četrām durvīm.

Tas pats auto bija pieejams arī [[Eiropa]]s tirgū. Eiropai bija paredzēts '''''Anglia Sportsman''''', kam aizmugurē bija piestiprināta rezerves riepa. Riepas bija līdzīgas [[Kontinentālā riepa|kontinentālajām]], ko bieži izmantoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] automobiļiem. Bija pieejams arī [[Hromēšana|hromēts]] buferis, platas riepas ar baltu svītru (vai arī pilnīgi balti riepas sāni). Izvēlēties varēja arī modeli ar īpašu dizainu — svītru uz sānu korpusa.

Ražošanas perioda otrajā pusē ''Ford'' eksperimentēja ar ''Anglia'', krāsojot to divās krāsās — ''Blue Mink'' (zilu) un ''Venetian Gold'' (zelta). Kopā tikai 250 modeļi bija zilā krāsā un 500 — zelta, abi ir ļoti reti eksemplāri.

''Anglia'' sedani bija pieejami ar vairākiem virsbūves veidiem. Standarta modelis bija vienkāršs, tam nebija hromētu detaļu, bija izceltas aizmugurējās lampas, tam bija tērauda režģis un pieticīgs interjers. Luksusa modelim bija hromēta sānu svītra, tāpat arī aizmugurējie lukturi un radiatora restes. Tas bija aprīkots arī ar saules aizsargstiklu. Pārāks par visiem bija ''Super'' modelis, kam bija dubultas, hromētas sānu svītras, kas lieliski kontrastēja ar krāsaino jumtu un sānu gaismām, kā arī plīša interjers. Tam bija {{nobr|1198 cm³}} dzinējs un pārnesumkārba ar sinhronizatoru pirmajā pārnesumā.

Kā papildus iespējas piedāvāja mehāniski uzlabotus luksusa modeļus '''''Super''''', ar luksusa aprīkojumu vai uzlabotu luksusa ''Super'' aprīkojumu, saglabājot iepriekšējo {{nobr|997 cm³}} dzinēju, lai gan to reti kad izvēlējās.

== ''Anglia'' popkultūrā ==
* Viviānai no [[BBC]] situāciju komēdijas &quot;Jaunie&quot; (''The Young ones'') piederēja dzeltenas versijas automobilis, uz kura bija uzkrāsotas uguns liesmas.
* Rolandam Ratam bija rozā 1957. gada ''Ford Anglia'' modelis, zināms kā ''Ratmobile''.
* Zils ''105E'' modelis ir redzams pēc [[Dž. K. Roulinga]]s grāmatas motīviem iestudētajā filmā &quot;[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris (filma)|Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]&quot;. ''Anglia'' piederēja [[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]] tēvam, un auto spēja pat lidot. Vēlāk gan Rons auto sadauzīja.
* [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmā &quot;[[Doktors No]]&quot; Džonam Strendžvejam piederēja zils 1960. gada ''Ford Anglia Deluxe'' modifikācija.
* 1960. gadā filmā &quot;Nekad nelaid vaļā&quot; (''Never Let Go'') notikumi risinājās ap ''Ford Anglia'' zādzību un sekojošiem mēģinājumiem to atgūt.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://105eoc.com ''Ford Anglia'' īpašnieku klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260430190837/https://105eoc.com/ |date={{dat|2026|04|30||bez}} }}

{{Ford}}

{{DEFAULTSORT:Anglia}}
[[Kategorija:Ford automobiļi]]
[[Kategorija:Lielbritānijas automobiļi]]</text>
      <sha1>tcee7cnmy7k723zlxs1kiddca4x2334</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ozolnieku novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>83468</id>
    <revision>
      <id>4538057</id>
      <parentid>4352032</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:28:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Noņemta daļēji maldinoša informācija</comment>
      <origin>4538057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21133" sha1="m2u0or0bzkqptfg377do38k7aloc1v4" xml:space="preserve">{{labs raksts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums          = Ozolnieku novads
| karte              = Ozolnieku novada karte.png
| karte2             = Ozolnieku novads.png
| karte2_apraksts    = 
| ģerboņa_attēls     = Ozolnieku novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums  = Ozolnieku novada ģerbonis
| ģerboņa_platums    = 70px
| karoga_attēls      = Ozolnieku novads flag.svg
| karoga_nosaukums   = Ozolnieku novada karogs
| centrs             = Ozolnieki
| platība            = 286.1
| iedzīvotāji        = 10 695&lt;ref&gt;{{pmlp2020}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads   = 2020
| blīvums            = {{#expr: 10695 / 286.1 round 1}}
| izveidots          = 2003
| likvidēts          = 2021
| mērs               = 
| mērs_partija       = 
| mērs_gads          = 
| teritorijas        = [[Cenu pagasts]] &lt;br /&gt; [[Ozolnieku pagasts]] &lt;br /&gt; [[Salgales pagasts]]
| pakalpojumu_centri = [[Āne]], [[Brankas]],&lt;br /&gt;[[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]]
| mājaslapa          = www.ozolnieki.lv  
}}

'''Ozolnieku novads''' bija [[pašvaldība]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gadā, apvienojoties [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku]] un [[Cenu pagasts|Cenu]] pagastiem, bet [[2009. gads|2009]]. gadā tam pievienojās arī [[Sidrabenes pagasts]] (no [[2011. gads|2011]]. gada - [[Salgales pagasts]]). Novada centrs atradās [[Ozolnieki|Ozolniekos]].

Pagātnē bija ievērojams [[ķieģeļrūpniecība Latvijā|Latvijas ķieģeļrūpniecības]], [[māls|mālu]] ieguves un lauku meliorācijas centrs.

Ozolnieku novada vārds cēlies no Ozolmuižas nosaukuma, kas pēc Latvijas Republikas nodibināšanas veiktajā agrārajā reformā tika sadalīta 252 jaunsaimniecībās.

2021. gadā Ozolnieku novads tika pievienots [[Jelgavas novads|Jelgavas novadam]].

== Daba ==
Ozolnieku novada teritorija atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] ziemeļu daļā. Robežojas ar [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Iecavas novads|Iecavas]] un [[Bauskas novads|Bauskas novadiem]], kā arī ar [[Jelgava]]s pilsētu. Novada centrs Ozolnieki atrodas 6 km no Jelgavas un 36 km no [[Rīga]]s. Kopējā platība — 286,1 km².&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
Lielākās [[upe]]s, kas plūst caur novada teritoriju ir [[Lielupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]] un [[Misa (upe)|Misa]], kā arī vairākas mazākas upītes, strauti un kanāli: [[Cena (upe)|Cena]], [[Garoze]], [[Mazais Ragvēzis]], [[Mizupīte]], [[Renģele]], [[Sidrabenīte]], [[Sodzeris]], [[Podzīte]], [[Velnagrāvis]] un [[Zaķstrauts]]. [[Lielupes palienes pļavu dabas liegums|Lielupes palienes pļavas]] ir [[dabas liegums]] un &quot;NATURA 2000&quot; teritorija.

=== Ezeri un ūdenskrātuves ===
Nozīmīgākās ūdenskrātuves veidojušās [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] izstrādātajos [[māli|māla]] karjeros: Džammu un Libertu dīķi pie Brankām, Kauguru bedres un Ozolnieku dīķis pie Ozolniekiem, Senču, Ānes un Jāņa dīķi pie Ānes, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles, kā arī Akmenscūciņu karjers netālu no Emburgas.

=== Purvi ===
Novadā ir vairāki nelieli [[purvs|purvi]], kas galvenokārt atrodas tā ziemeļu daļas purvainajos [[mežs|mežos]]: Briežu purvs, Būdukalna tīrelis, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempu purvs, Lāču purvs (dabas liegums, &quot;NATURA 2000&quot; teritorija), Pēternieku purvs, Sērenu purvs un Vīlantu purvs.

=== Meži ===
Galvenokārt [[priedes|priežu]] un vietām arī jauktu koku meži aizņem lielāko daļu novada ziemeļu daļas (bijušajos Cenu un Ozolnieku pagastos), bet dienvidos (bijušajā Sidrabenes pagastā) mežu ir mazāk un lielāko daļu teritorijas veido [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] izmantojamās zemes.

== Vēsture ==
Līdz 13. gadsimtam tagadējā Ozolnieku novada teritorija ietilpa [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Upmale (zeme)|Upmales]] valstī. Vēlāk tā īsu laiku bija [[Zemgales bīskapija]]s (1226—1251) sastāvā, kas tika pārvaldīta no [[Babītes pilskalns|Babītes pils]]. Upmales zemes sadalīšanas līgumā 1254. gadā [[Livonijas ordenis]] piekrita, ka visas Lielupes labā krasta zemes nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s kontrolē.

Pateicībā par Rīgas pilsoņu palīdzību [[zemgaļu sacelšanās (1259)|zemgaļu sacelšanās]] apspiešanā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] {{dat|1272|09|21}} līgumā un arhibīskaps [[Johans I fon Lūne|Jānis I]] {{dat|1276|11|05}} līgumā atteicās no Lielupes upes labā krasta zemēm par labu Rīgas pilsētai, kas to iekļāva [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas lauku novada]] teritorijā.&lt;ref&gt;Indriķis Šterns. Latvijas vēsture: 1180-1290 Krustakari, Rīga, 2002, 459 lpp.&lt;/ref&gt; Vēlākajās cīņās ar Rīgas pilsētu daļu no šīm zemēm ieguva Livonijas ordenis un novada teritorija tika pakļauta Livonijas ordeņa [[Jelgavas komturi|Jelgavas komturu]] pārvaldei. 
[[Attēls:Paulsgnādes muiža.jpg|thumb|250px|Paulsgnādes muiža, kas 1848.-1919. gadā bija fon der Rekes dzimtas īpašumā.]] 
Senākā rakstiskā atsauce uz tagadējā Ozolnieku novada teritoriju atrodama [[Atskaņu hronika]]s vārsmās par notikumiem [[Livonijas krusta kari|Livonijas Krusta karu]] laikā 1287. gadā, kad aptuveni 1400 vīru liels zemgaļu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa karaspēku [[Garozas kauja|kaujā pie Garozas]]. Tuvcīņā krita vismaz 33 ordeņa bruņinieki, ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] un zemgaļu karavadonis. 16 bruņiniekus zemgaļi saņēma gūstā.
[[Attēls:Vācu bumbvedēja VGO avārija (1916).jpg|thumb|250px|Vācu bumbvedēja VGO avārija pie Ozolmuižas (Paulsgnādes) Pirmā pasaules kara laikā (1916).]]
Pēc 1560. gada tagadējās Ozolnieku novada zemes tika iekļautas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Jelgavas virspilskunga tiesā. Šajā laikā tika izveidota Ozolmuiža, kas bija [[Kurzemes hercogi|hercogu]] [[muiža]]. Tajā saimniekoja arī [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]], kurš šeit iekārtoja medību [[piekūns|piekūnu]] audzētavu. Jēkaba dēls [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|hercogs Frīdrihs Kazimirs]] audzētavu paplašināja.

Pēc hercogistes likvidācijas ([[1795]]) muiža pārgāja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] imperatora īpašumā. Imperators [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] uzdāvināja Ozolmuižu [[Kurzemes guberņa]]s gubernatoram Kārlim Vilhelmam Drīzenam, muiža tādēļ tika nodēvēta par Paulsgnādi (''Paulsgnade'' — &quot;Paula žēlastība&quot;). Vēlāk muižas īpašnieki vairākkārt manījās un pēdējie no tiem pirms [[Latvijas vēsture#Neatkarīgā Latvija|Latvijas valsts izveidošanās]] bija Rekes dzimtas pārstāvji.

1846. gadā nodibināja Ozolmuižas (Paulsgnādes) pagasta skolu.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Lielupes un Iecavas upju baseinā izveidojās vairākas lielas [[Ķieģeļrūpniecība Latvijā|mālu raktuves un ķieģeļnīcas]], kas ar lielaivām piegādāja būvmateriālus Rīgas un Jelgavas jaunceltnēm.

[[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā no 1919. gada 15. līdz 21. novembrim Ozolnieku novada teritorijā notika galvenās [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas atbrīvošanas]] kaujas pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]]. Šīm kaujām par godu [[1937]]. gadā [[Autoceļš P100|Dalbes-Ozolnieku-Jelgavas autoceļa]] malā pie bijušās Ozolnieku—Skuju pamatskolas 1937. gadā uzcelts piemineklis &quot;Varonīgajiem tēvzemes dēliem 1919&quot;, bet Cenu kapos apglabāti 28 brīvības cīņās kritušie latviešu karavīri. Savukārt [[Autoceļš P93|Jelgavas-Iecavas ceļa]] malā 1935. gadā pie Vareļu mājām atklāja pieminekli kritušajiem Kara skolas kadetiem, kuru atjaunoja 1990. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Ozolnieku pagastā agrākās muižu zemes sadalīja jaunsaimniecībām. Kara laikā nopostīto muižu un lielu daļu to saimniecību ēku materiālus izmantoja jaunsaimniecību celšanā. [[1936|1936. gadā]] Ozolnieku pagastā bija 481 zemnieku un amatnieku saimniecība, no kurām 401 bija jaunsaimniecība. Lielākie [[rūpniecība]]s uzņēmumi bija ''Ziemeļa ķieģeļu fabrika'' [[Brankas|Brankās]], a/s ''Smits mālu raktuves'', ''Vītola ādu fabrika'' Upeniekos, ''Vējoņa kokzāģētava'' Maleniekos.

Tolaik pagastā darbojās divas [[skola]]s — [[Ozolnieku vidusskola|Ozolnieku sešu klašu pamatskola]] un Skuju četru klašu pamatskola. Pagastā bija arī aktīva sabiedriskā un [[kultūra]]s dzīve — darbojās [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] nodaļa, [[koris]], [[dejošana|deju kolektīvs]], [[teātris]] un septiņas biedrības. [[1939]]. gadā pēc arhitekta A. Raistera projekta uzbūvēja jauno pagasta valdes namu.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] represijas tika vērstas arī pret Ozolnieku pagasta iedzīvotājiem. {{dat|1949|03|25}} no Ozolnieku pagasta tika izsūtīti 18 cilvēki. Pēc 1949. gada deportācijas sākās zemnieku saimniecību likvidēšana un [[kolhozs|kolhozu]] veidošana. Daži kolhozi ieguva interesantus nosaukumus — ''Sirpis un āmurs'', ''Staļina ērglis'', ''Mičurina kolhozs''. Padomju varas gados pagastu skāra vairākas [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|administratīvi teritoriālā iedalījuma]] izmaiņas — [[1945]]. gadā Ozolnieku pagastā izveidoja Ozolnieku, [[Cena (apdzīvota vieta)|Cenu]] un [[Dalbe]]s ciemus, 1949. gada beigās likvidēja Ozolnieku pagastu un ciemi nonāca Jelgavas rajona pakļautībā, bet [[1954]]. gadā Ozolnieku ciemu likvidēja, iekļaujot [[Valgunde]]s ciema sastāvā. Tajā pašā laikā Cenu ciema teritorija paplašinājās un tam pievienoja likvidētos [[Tetele]]s un [[Āne]]s ciemus. [[1979]]. gadā Ozolnieki tika atdalīti no Cenu ciema kā pilsētciemats.

Kopš [[1950]]. gada Ozolnieki sāka veidoties un augt kā [[meliorācija|melioratoru]] ciemats. Meliorācijas uzņēmums ieguldīja lielu darbu un finanšu līdzekļus ciema [[infrastruktūra]]s attīstībā. Notika plaša [[ražošana]]s objektu un dzīvojamā fonda celtniecība, kā arī tika sakārtota vide. Šādu objektu vidū īpaši minama Ozolnieku ūdenskrātuves iekārtošana bijušajā mālu ieguves karjerā, kā arī apstādījumu veidošana melioratoru ciematā. [[1974]]. gadā pēc [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s atzinuma Ozolnieku apstādījumi novērtēti kā dendroloģiskais parks ar 48 ieviestām [[augi|augu]] [[Suga|sugām]]. Ozolnieku kultūras namā darbojās vairāki pašdarbības kolektīvi — teātris, vīru koris, sieviešu vokālais ansamblis un pūtēju [[orķestris]]. 
Atsevišķu ķieģeļnīcu vietā 1963. gadā izveidoja lielu būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks” ar centru Ānē un cehiem Tetelē un Brankās.

Pēc [[Latvijas vēsture#Neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atgūšanas]] tika izveidoti Ozolnieku un Cenu pagasts. [[2003. gads|2003]]. gadā pēc abu pagastu deputātu padomju lēmuma tika izveidots Ozolnieku novads, [[2009. gads|2009]]. gadā novadā iekļāvās arī Sidrabenes pagasts. 2011. gada jūlijā Sidrabenes pagastu pārdēvēja par [[Salgales pagasts|Salgales pagastu]].&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=233294 Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā]&lt;/ref&gt;

2021. gadā Ozolnieku novadu pievienoja jaunajam [[Jelgavas novads|Jelgavas novadam]].

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{{pamatraksts|Ozolnieku novada ciemu uzskaitījums}}
{{columns
|col1=
;Ozolnieku pagasts
* [[Aizupe (Ozolnieku pagasts)|Aizupe]]
* [[Ozolnieki]]
|col2=
;Cenu pagasts
* [[Āne]]
* [[Bērziņš (Cenu pagasts)|Bērziņš]]
* [[Brankas]]
* [[Cena (ciems)|Cena]]
* [[Dalbe]]
* [[Iecēni]]
* [[Jaunpēternieki]]
* [[Lazdiņas]]
* [[Raubēni]]
* [[Tetele]]
|col3=
;Salgales pagasts
* [[Auči]]
* [[Dūres]]
* [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]]
* [[Gabaliņi]]
* [[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]]
* [[Garozas stacija]]&lt;!-- ir tāda apdzīvota vieta --&gt;
* [[Katrīnsils]]
* [[Plāņi]]
* [[Purviņi (Salgales pagasts)|Purviņi]]
* [[Renceles]]
* [[Salgale]]
}}

== Iedzīvotāji ==
Ozolnieku novadā 2020. gada jūlijā dzīvoja 10 726 iedzīvotāji.

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ozolnieku novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2020. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031024254/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7762)                       |green|72.4}}
{{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (1770)         |red|16.5}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (355)  |violet|3.3}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (217)        |blue|2.0}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (155)  |yellow|1.4}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (134)              |black|1.2}}
{{bar percent|Pārējie (333)                             |purple|3.1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā, kopš 2020. gada domes priekšsēdētājs ir Andris Ozoliņš. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi četras pastāvīgās komitejas – Finanšu komiteju, Attīstības un tautsaimniecības komiteju, Sociālo jautājumu komiteju un Izglītības, kultūras un veselīga dzīves veida veicināšanas komiteju. Ozolnieku novada domes izpildorgāns ir pašvaldības administrācija, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu.

== Tautsaimniecība ==
Ozolnieku novadā reģistrēti 415 uzņēmumi (2009), kas galvenokārt nodarbojas ar [[tirdzniecība|tirdzniecību]], dažāda veida rūpniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī lauksaimniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ozolnieki.lv/?id=27 |title=www.ozolnieki.lv |access-date={{dat|2009|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2006|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060107012540/http://www.ozolnieki.lv/?id=27 }}&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
Ozolnieku novadu ar apkārtējām teritorijām savieno [[autoceļš|autoceļi]] un [[dzelzceļš]]. Novada teritoriju šķērso [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenais autoceļš]] [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] ([[Rīga]]—[[Jelgava]]—[[Lietuva]]s robeža), kā arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[autoceļš P93|P93]] {{nobr|(Jelgava—[[Iecava]])}} un [[autoceļš P100|P100]] ([[Dalbe]]—[[Ozolnieki]]—Keramikas rūpnīca). Vēl Ozolnieku novadā [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|dzelzceļa līnijā Rīga—Jelgava]] atrodas [[dzelzceļa stacija]] [[Cena (stacija)|Cena]] un [[pieturas punkts|pieturas punkti]] [[Dalbe (stacija)|Dalbe]] un [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]], bet [[dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|līnijā Jelgava—Krustpils]] atrodas stacija [[Garoza (stacija)|Garoza]].&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Novadā darbojās piecas pirmskolas izglītības iestādes (Ānē, Brankās, Emburgā, Ozolniekos un Garozā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesanas-rezultats.zl.lv/%22B%C4%93rnud%C4%81rzi++b%C4%93rnu+pieskat%C4%AB%C5%A1ana%22/-/%22Jelgavas+rajons%22/?page=1 |title=Pirmskolas izglītības iestādes Jelgavas rajonā |access-date={{dat|2009|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202215533/https://meklesanas-rezultats.zl.lv/%22B%C4%93rnud%C4%81rzi++b%C4%93rnu+pieskat%C4%AB%C5%A1ana%22/-/%22Jelgavas+rajons%22/?page=1 }}&lt;/ref&gt; vidusskola (Ozolniekos), trīs pamatskolas (Emburgā, Garozā un Tetelē), divas mūzikas skolas (Emburgā un Ozolniekos), kā arī [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] un [[Psiholoģijas augstskola]]s Jelgavas filiāles (abas Ozolniekos). Ozolniekos atrodas arī ''Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs''.

== Sports ==
[[Attēls:Ozo ledus halle.jpg|thumb|250px|Ozolnieku ledus halle]]
Ozolniekos atrodas sporta nams, [[Hokejs|hokeja]] halle un [[Veikbords|veikborda]] trase. Novadā bija divas vīriešu [[Volejbols|volejbola]] komandas — ''VK Biolars/Ozolnieki'' (''Schenker volejbola līga'') un ''VK Ozolnieki'' (''Latvijas 1. līgā''), motoklubs ''Ozolnieku motoklubs'', virves vilcēju klubs ''Ozoli'', hokeja komanda ''[[HK Ozolnieki/Monarhs|Ozolnieki/Monarch]]'' ([[Latvijas hokeja līga]]).

== Kultūra ==
Novadā darbojās Ozolnieku Tautas nams, Ānes kultūras nams un piecas [[bibliotēka]]s (Ānē, Brankās, Garozā, Jaunpēterniekos, un Ozolniekos) un divi kultūras nami (Ozolniekos un Ānē).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesanas-rezultats.zl.lv/?QNosaukums=&amp;QProdukts=bibliot%C4%93kas&amp;QAdrese=%22Jelgavas+rajons%22&amp;Meklet.x=0&amp;Meklet.y=0&amp;page=2 |title=Bibliotēkas Jelgavas rajonā |access-date={{dat|2009|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202221814/https://meklesanas-rezultats.zl.lv/?QNosaukums=&amp;QProdukts=bibliot%C4%93kas&amp;QAdrese=%22Jelgavas+rajons%22&amp;Meklet.x=0&amp;Meklet.y=0&amp;page=2 }}&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jānis Čakste]] (1859—1927), pirmais Latvijas Republikas prezidents;
* [[Edvarts Virza]] (1883—1940), rakstnieks;
* [[Fricis Apšenieks]] (1894—1941), šahists, vairākkārtējs Latvijas čempions;
* [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024), skolotājs un puķkopis, liliju selekcionārs;
* [[Agris Neija]] (1973), motosportists.

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ozolnieku novadā}}
* [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā izbūvētās lauka fortifikācijas būves — skanstis:
** Silgraužu (arī Mazsilgraužu vai Franču) skansts — vislabāk saglabājusies skansts Latvijā.&lt;ref name=&quot;Radovics 48lpp&quot;&gt;Ainārs Radovics. ''Napoleona karaspēks Latvijā''. Apgāds ''Stāsti un Romāni'', 2008, 48. lpp.&lt;/ref&gt; Atrodas Iecavas labajā krastā pie Misas ietekas, to izbūvēja [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā. Nocietinājumam ir četras stūru izbūves lielgabaliem (12x12 m), zemes valnis (10—13 m plats) un ūdens grāvis visapkārt. Skansts ir 200 m gara, 85—90 m plata un aizņem gandrīz 2 ha lielu teritoriju;&lt;ref name=&quot;Radovics 48lpp&quot; /&gt;
** Blukas kroga (arī Bluķu) skansts — izbūvēta vienlaikus ar Silgraužu skansti. Atrodas Iecavas labajā krastā, stratēģiski nozīmīgā vietā pie bijušā Rīgas—Jelgavas lielceļa pārceltuves pār Iecavu un 1 km uz rietumiem no Cenas muižas. Skansts ir četrstūrveida, tās augstākā mala paceļas 8 m pār Iecavas upes līmeni un tā aizņem ap 100x80 m lielu laukumu;&lt;ref&gt;Ainārs Radovics. ''Napoleona karaspēks Latvijā''. Apgāds ''Stāsti un Romāni'', 2008, 51. lpp.&lt;/ref&gt;
** Namiķu skansts — atrodas netālu no Garozas, Garozes un Iecavas satekā.
* Dalbes luterāņu baznīca — celta [[1869]]. gadā.
* Teteles (Tetelmindes) tornis — celts [[1885]]. gadā Tetelmindes muižas parkā Lielupes krastā par godu Krievijas caram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]].
* Mazsilgraužu (Zviedru) senkapi.
* Auču muižas pils — Latvijas pirmā prezidenta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] [[muzejs]].
* Stalgales luterāņu baznīca — celta 2001. gadā.
* [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] mājas &quot;Billītes&quot;.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot; caption=&quot;Ozolnieku novads fotogrāfijās&quot;&gt;
Attēls:Auču pilsmuiža.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Auči|Auču]] muižas pils.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Tetele.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Tetele|Tetelmindes]] tornis.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iecava pie Ozolniekiem.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Iecava (upe)|Iecava]] pie [[Ozolnieki]]em.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Cena2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Dzelzceļa stacija]] [[Cena (stacija)|«Cena»]].&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Garozas dzelzceļa stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija [[Garoza (stacija)|«Garoza»]].&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dzirnavas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Vējdzirnavas|Dzirnavu]] drupas netālu &lt;br /&gt; no [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgas]].&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Piemineklis pie Skuju skolas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem latviešu karavīriem.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dalbes baznīca.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[1869]]. gadā celtā &lt;br /&gt; [[Dalbe]]s [[luterisms|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]].&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Miera Pagoda.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Miera Pagoda netālu no Garozas ciema&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Jelgavas rajons}}

[[Kategorija:Ozolnieku novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>m2u0or0bzkqptfg377do38k7aloc1v4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85514</id>
    <revision>
      <id>4538271</id>
      <parentid>4510190</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Vēl papildu balsojuma detaļas, kas tiks pievienotas</comment>
      <origin>4538271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54891" sha1="kvgvhflhi3umt5yj2l3fqojw8youis2" xml:space="preserve">{{Coord|59|56|0|N|10|45|23|E|display=title}}
{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Share The Moment&quot;''
|attēls                 = ESC 2010 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2010|5|29|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2010|5|25|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2010|5|27|N}}
|vadītājs (i)           = Eriks Solbakens&lt;br /&gt;Haedija Jatou Ndži&lt;br /&gt;Nadja Hasnaoui&lt;ref name=&quot;Hosts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=10203|title=Nadia, Haddy and Erik to host 2010 Eurovision Song Contest|last=Bakker|first=Sietse|date=2010-03-10|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=2010-03-10}}&lt;/ref&gt;
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Norvēģija}} NRK
|vieta                  = [[Telenor arēna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14182|title= Telenor Arena to host Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Gil Laufer|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs = {{ESC|Vācija}} [[Lēna Meiere-Landruta]] — ''[[Satellite]]''
|balsošanas sistēma = 
|dalībvalstis = 39 valstis&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=7923&amp;_t=Exclusive%3A+39+countries+to+be+represented+in+Oslo Exclusive: 39 countries to be represented in Oslo]&lt;/ref&gt;
|valstis, kas debitē = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Gruzija}}
|valstis, kas izstājās = {{ESC|Andora}}&lt;br /&gt;{{ESC|Čehija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Melnkalne}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|nulle punktu = 
|viesmākslinieki = [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]''
|map = ESC 2010 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2010. gada konkursā
|koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2009]]
|nākamais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011 ►]]
}}
'''2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2010}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2010}}) bija 55. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], 2010. gada 25., 27. un {{Dat||5|29}}. Konkurss notika jaunuzceltajā ''[[Telenor arēna|Telenor arēnā]]'', kas atrodas Oslo ziemeļu daļā. Tiesības rīkot konkursu [[Norvēģija]] ieguva 2009. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija trešā reize, kad Norvēģija rīko konkursu, agrāk Norvēģijā Eirovīzija notika [[1986]]. un [[1996]]. gadā. Pusfināli notika 2010. gada 25., un 27. maijā, taču fināls notika 29. maijā.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://nrk.no/programmer/tv/melodi_grand_prix/1.6626990|title= NRK press conference; host city and dates confirmed|accessdate= {{dat|2009|5|27}}|author= |date= {{dat|2009|5|27|SK}}|publisher= NRK|archiveurl= |archivedate=}}&lt;/ref&gt; Pirms konkursa tika paziņots, ka notiks pusfinālu balsošanas sistēmas maiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursiem, tādējādi palielinot žūrijas ietekmi konkursā un padarot pusfināla balsošanas sistēmu līdzīgāku fināla sistēmai.

[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) paziņoja, ka pieliks visas pūles, lai 2010. gada konkursā atgrieztu konkursā tādas valstis, kas jau iepriekš ir piedalījušās, kā [[Itālija]], [[Monako]] un [[Austrija]].&lt;ref&gt;[http://www.esctoday.com/news/read/12899 Eurovision Song Contest Oslo 2010 | News - EBU working for Eurovision full house in 2010&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; 2009. gada [[13. maijs|13. maija]] preses konferencē EBU apstiprināja, ka tādām valstīm kā [[Kazahstāna]], [[Palestīna]] un [[Katara]] netiks dota iespēja piedalīties [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā, jo šīs valstis un teritorijas nav iekļautas Eiropas Raidorganizāciju apvienības teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.esckaz.com/new/en/blog/ebu-and-eurovisiontv-press-conference EBU and Eurovision.tv press-conference | ESCKaz and Euroforum present&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

[[Andora]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14611|title= Definitely, no Andorra in Oslo|accessdate= |author= Hondal Victor|date= |publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14202|title= Czech Republic withdraws from Eurovision|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Hondal Victor|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|title= ČT withdraws from Eurovision 2010|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= |date= {{dat|2009|7|2|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085|archivedate= {{dat|2012|02|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120207174628/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6085 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Ungārija]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14416|title= Hungary withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|7|22}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|22|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Melnkalne]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.esctoday.com/news/read/14501|title= Montenegro withdraws from Eurovision 201|accessdate= {{dat|2009|7|17}}|author= Victor Hondal|date= {{dat|2009|7|17|SK}}|publisher= ESCToday|archiveurl= |archivedate=}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|title= RTCG withdraws from Eurovision Song Contest|accessdate= {{dat|2009|11|17|SK}}|author= |date= {{dat|2009|11|17|SK}}|publisher= Oikotimes|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100206005422/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=6846 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; atlašu organizatori oficiāli paziņoja, ka nepiedalīsies 2010. gada konkursā.

== Arēna ==
{{pamatraksts|Telenor arēna}}
2010. gada Eirovīzijas organizētāji arēnas pielāgošanai konkursa vajadzībām bija atvēlējuši 150 miljonos Norvēģijas kronu. Tas ir lielāks budžets nekā tika piešķirts [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] arēnai [[Helsinki|Helsinkos]], taču mazāks nekā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] arēnai [[Maskava|Maskavā]].

Preses konferencē {{dat|2009|5|27}} [[Oslo]] tika paziņots, ka konkurss norisināsies Oslo metropolītiskajā daļā. Norvēģijas nacionālā raidorganizācija (NRK) pamatoja šo lēmumu ar to, ka Oslo ir vienīga pilsēta Norvēģijā ar nepieciešamo lielumu, arēnām un infrastruktūru, lai nodrošinātu konkursa norisi. {{dat|2009|7|3}} par konkursa norises arēnu tika izvēlēta [[Telenor arēna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=3393&amp;_t=Breaking+news%3A+Fornebu+Arena+to+host+Oslo+2010|title= Breaking news: Fornebu Arena to host Oslo 2010|accessdate= {{dat|2009|7|3}}|author= Sietse Bakker|date= {{dat|2009|7|3|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Otra kandidatūra [[Oslo Spektrum]] tika noraidīta sakarā ar tās mazo ietilpību.&lt;ref name=&quot;telenor arena&quot;/&gt;

=== Vizuālais izskats ===
NRK ir apstiprinājusi dizainu arēnai, konkursa tēmu {{dat|2009|12|4}}, tā oficiāli atklājot 2010. gada Eirovīzijas sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/news?id=6893&amp;_t=Host+City+Insignia+Exchange+on+December+4|title= Host City Insignia Exchange on December 4|accessdate= {{dat|2009|12|3}}|author= Jarmo Siim|date= {{dat|2009|11|26|SK}}|publisher= [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|archiveurl= |archivedate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Dalībvalstis ==
Dalību konkursā ir apstiprinājušas 39 valstis.

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2010 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=20% | 1. grupa
! width=20% | 2. grupa
! width=20% | 3. grupa
! width=20% | 4. grupa
! width=20% | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 25. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 52
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| ''[[Malcolm Lincoln]]'' un ''[[Manpower 4]]''
| ''Siren''
| &quot;Sirēna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 39
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Slovāku valoda|Slovāku]]
| [[Kristina (dziedātāja)|Kristina]]
| ''Horehronie''
| —
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 24
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kuunkuiskaajat]]''
| ''Työlki ellää''
| &quot;Viens arī var strādāt dzīvošanai&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 49
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Aisha]]''
| ''[[What For?]]''
| &quot;Kādēļ?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 11
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Polija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Poļu valoda|Poļu]]
| [[Marcins Mroziņskis]]
| ''Legenda''
| &quot;Leģenda&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Tea Gereta]]
| ''My Dream''
| &quot;Mans sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 76
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 89
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Ģoko Taneski]]
| ''Jas ja imam silata &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man ir spēks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 59
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 123
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2010. gada 27. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalsts [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]] un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[InCulto]]''
| ''East European Funk''
| &quot;Austrumeiropas fanks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 101
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Mihaels fon der Heide]]
| ''Il pleut de l'or''
| &quot;Līst zelts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Anna Bergendāla]]
| ''This Is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 133
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Sīneke]]
| ''Ik ben verliefd (Sha-la-lie)''
| &quot;Esmu iemīlējusies (Ša-la-lai)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 29
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 104
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Roks Žlindra]] un [[Kalamari]]
| ''Narodnozabavni rock''
| &quot;Folkroks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 6
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]
| ''Angel si ti &lt;small&gt;(Ангел си ти)&lt;/small&gt;''
| &quot;Tu esi mans eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Feminnem]]''
| ''Lako je sve''
| &quot;Viss ir vienkārši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 33
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 118
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2010. gada 29. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā četrienieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras &quot;lielā četrinieka&quot; valstis un, protams, [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Norvēģija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sefure Elizade]]
| ''[[Drip Drop]]''
| &quot;Lāses piliens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 145
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Daniels Dihess]]
| ''Algo pequeñito''
| &quot;Daudz mazāks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 68
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Didriks Solli-Tangens]]
| ''My Heart Is Yours''
| &quot;Mana sirds pieder Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[SunStroke Project]]'' un [[Oļa Tira]]
| ''Run Away''
| &quot;Aizbēgt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Džons Liligrīns]] un ''[[The Islanders]]''
| ''Life Looks Better in Spring''
| &quot;Dzīve izskatās labāk pavasarī&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 27
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu
| [[Vukašins Brajičs]]
| ''Thunder and Lightning''
| &quot;Pērkons un zibens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 51
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Toms Dīss]]
| ''Me and My Guitar''
| &quot;Es un mana ģitāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 143
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan &lt;small&gt;(Oво je Балкан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šie ir Balkāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[3+2]]
| ''Butterflies''
| &quot;Tauriņi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Nīva Kavana]]
| ''It's for You''
| &quot;Tas ir Tev&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 25
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Jorgoss Alkeoss]] un ''Friends''
| ''OPA &lt;small&gt;(ΟΠΑ)&lt;/small&gt;''
| &quot;Opā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 140
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Džošs Dubovijs]]
| ''That Sounds Good to Me''
| &quot;Izklausās labi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Sofo Nižaradze]]
| ''Shine''
| &quot;Spīdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 136
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| ''[[maNga]]''
| ''We Could Be The Same''
| &quot;Mēs varam būt tie paši&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 170
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu
| [[Juliāna Paša]]
| ''It's All About You''
| &quot;Tas viss ir par Tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 62
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Islande}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Je ne sais quoi''
| &quot;Es nezinu kas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| ''[[Alyosha]]''
| ''Sweet People''
| &quot;Saldie ļaudis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 108
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Francija}}
| Franču''
| [[Žesī Matadors]]
| ''Allez Ola Olé''
| &quot;Dzīvāk! Ola Ole!&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Paula Selinga]] un [[Ovidiu Černevcjanu|Ovi]]
| ''Playing with Fire''
| &quot;Spēlēties ar uguni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 162
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Pjotrs Naļičs|Pjotrs Naļičs un grupa]]
| ''Lost and Forgotten''
| &quot;Pamests un aizmirsts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| [[Eva Rivasa]]
| ''Apricot Stone''
| &quot;Aprikozes akmens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 141
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]]
| ''[[Satellite]]''
| &quot;Satelīts&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 246
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Filipa Azevedu]]
| ''Há dias assim''
| &quot;Tā ir viena no tām dienām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 43
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Harels Skaats]]
| ''Milim &lt;small&gt;(מילים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Vārdi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 71
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[Kristīna Šanē|Chanée]]'' un ''[[Tomass Nevergrīns|N'evergreen]]''
| ''In a Moment Like This''
| &quot;Brīdī kā šis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 149
|}

=== Fināla balsu paziņošanas kārtība ===
Fināla laikā visas dalībvalstis paziņoja savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg|title=Live: Draw of the running order|last=Kosmas|first=Stella|date=2009-03-23|publisher=''ESCToday''|accessdate=2009-03-23|archive-date=2012-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308120524/http://i39.tinypic.com/24l5440.jpg}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=60%}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Rumānija}}
# {{ESC|Īrija}}
# {{ESC|Vācija}}
# {{ESC|Serbija}}
# {{ESC|Albānija}}
# {{ESC|Turcija}}
# {{ESC|Horvātija}}
# {{ESC|Polija}}
# {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
# {{ESC|Somija}}
# {{ESC|Slovēnija}}
# {{ESC|Igaunija}}
# {{ESC|Krievija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Portugāle}}
# {{ESC|Azerbaidžāna}}
# {{ESC|Grieķija}}
# {{ESC|Islande}}
# {{ESC|Dānija}}
# {{ESC|Francija}}
# {{ESC|Spānija}}
# {{ESC|Slovākija}}
# {{ESC|Bulgārija}}
# {{ESC|Ukraina}}
# {{ESC|Latvija}}
# {{ESC|Malta}}
# {{ESC|Norvēģija}}
{{Col-3}}
# {{ESC|Kipra}}
# {{ESC|Lietuva}}
# {{ESC|Baltkrievija}}
# {{ESC|Šveice}}
# {{ESC|Beļģija}}
# {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
# {{ESC|Nīderlande}}
# {{ESC|Izraēla}}
# {{ESC|Maķedonija}}
# {{ESC|Moldova}}
# {{ESC|Gruzija}}
# {{ESC|Zviedrija}}
# {{ESC|Armēnija}}
{{Col-end}}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154045/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/first-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040422/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1503#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || 7 ||  || 4 || 8 || 7 || 10 ||  || 3 ||  || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 10 || 4 || 2 || 8 || 5 || 1 ||  || 3 || 1 ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 5 ||  ||  || 1 || 1 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 5 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 49 ||  || 3 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  || 1 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 ||  ||  || 6 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 3 || 4 || 1 || 6 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 2 || 10 ||  || 3 || '''12''' || 4 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 1 || 2 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 3 || 7 || 5 ||  || 8 || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 6 ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || 6 || 10 || 8 || 10 || 10 || 8 || 7 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || '''12''' || 1 || 1 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 2 || 3 || 6 || 2 || 4 ||  || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 76 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 7 || 4 || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || '''12''' ||  || 10 || 2 || 5 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 7 || 2 || 8 || 8 ||  || 10 || 8 || 7 || 10 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 5 || 8 || 4 || 8 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 89 || 5 ||  || 5 || 4 || 6 || 7 || 5 || 3 || 2 || 4 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 7 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 4 || 1 ||  || 1 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 59 || 8 || '''12''' || 4 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 6 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 123 || 10 || 8 || 7 || 7 || 7 || 2 || 3 ||  || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 6 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Vācija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}|| {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Francija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Slovākija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Spānija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154108/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/second-semi-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040425/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1513#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 2 || 1 || 8 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 3 || 5 ||  || 8 || 10 || 10 ||  ||  || 8 || '''12''' ||  || 10 || 4 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 71 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 3 || 5 ||  || 1 || 4 ||  || 5 ||  || 7 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 101 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || '''12''' || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || 4 || 2 || 3 || 4 || 3 || 6 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 3 || 3 ||  || '''12''' || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 6 || 1 ||  || 5 ||  || 1 || 2 ||  || 2 || '''12''' || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 113 || 2 ||  || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 1 || 8 || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 10 || 10 || 2 || 3 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 5 || 1 || 2 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  ||  || 4 || 4 || 2 || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 ||  ||  ||  || 1 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 || 4 || 8 || 8 || 4 || 7 || 5 || 3 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || 6 || 4 || 8 ||  || 4 || 8 || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 7 || 1 || 3 || 6 || '''12''' ||  || 4 ||  || 8 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 ||  || 1 || 6 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 7 ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 4 || 6 || 10 || 7 ||  || 6 || 3 || 4 ||  || 6 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  || 7 ||  || 2 || 7 ||  || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || '''12''' || '''12''' || 6 ||  || 1 || 2 || 10 || 7 || 5 || 2 || 7 || 7 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 8 ||  ||  || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 7 || 3 || 8 || '''12''' ||  || 8 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Bulgārija}}
|- 
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oslo 2010 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=27 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210427154111/https://eurovision.tv/event/oslo-2010/grand-final/results |archive-date=27 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2010 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040418/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1493#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 145 ||  || 3 ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 || 4 || 2 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || 10 ||  || 6 || 2 || 5 ||  ||  || 7 || 3 || 7 || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 2 || 4 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 4 || 2 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 ||  ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 51 ||  ||  ||  || '''12''' || 6 || 8 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 143 || 4 || 10 || '''12''' || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  || 3 || 5 || 5 ||  || 6 || 10 || 10 || 7 ||  || 10 ||  || 1 || 4 || 10 || 3 ||  || 7 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  || 7 ||  ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 7 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 140 || 7 ||  || 8 || 10 || '''12''' || 3 ||  || 1 || 6 || 7 ||  ||  ||  || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  || 4 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || '''12''' || '''12''' || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 ||  || 5 ||  ||  ||  || 5 || 7 || 4 || 4 ||  || 1 || 8 || 10 ||  || 8 || 5 || 2 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 7 ||  ||  || 1 || 5 || '''12''' || 7 || 1 || 4 ||  ||  || 5 || 5 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 170 || 8 || 1 || 10 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  || 10 || 3 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 6 || '''12''' || 3 ||  || 10 || 8 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 3 || 3 || 6 || 10 || 8 ||  || 10 ||  || 5 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 || 1 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 || 5 || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |   || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 108 || 5 ||  ||  || 7 ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 10 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  || 6 || 6 || 10 ||  ||  || 5 || 7 || 2 ||  || 8 || 7 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 ||  || 6 || 3 || 4 ||  ||  || 3 ||  || 3 || 8 || 3 || 1 ||  || 7 ||  || 8 || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 4 || 3 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 162 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  || 6 || 5 || 2 ||  || 6 || 2 ||  || 7 ||  || 3 || 10 || 7 || 4 || 5 || 8 ||  || 10 || 1 ||  || 2 || 3 || 5 || 10 || 8 || 2 || 1 || 4 ||  || 8 || 5 || 8 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 10 || 8 ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 10 ||  ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 6 ||  || 7 || 1 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 8 || 4 || 8 || 6 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 5 ||  || 7 ||  || '''12''' || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 246 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 || 10 || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 6 || 1 || 1 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || 4 || '''12''' || 4 || 10 ||  || '''12''' || 10 || 4 || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 43 ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || 1 || 4 || 8 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  || 3 ||  ||  || 5 || 2 ||  || 8 ||  ||  || 3 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 1 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 149 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 2 || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 1 || 4 || 4 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 7 ||  ||  || 10 || 8 || 8 ||  || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 ||  ||  || 8 || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| '''{{ESC|Vācija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Lietuva}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;9&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2010]]
* [[Eesti Laul 2010]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2010. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>kvgvhflhi3umt5yj2l3fqojw8youis2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Gledstons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87281</id>
    <revision>
      <id>4538123</id>
      <parentid>4153364</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:10:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56187-13</username>
        <id>152168</id>
      </contributor>
      <comment>1846 -&gt; 1886</comment>
      <origin>4538123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4033" sha1="obtcvh4ceflux2z4k357puyayl4nr5u" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viljams Gledstons
| vārds_orģ = William Gladstone
| attēls = Gladstone.jpg
| amats = [[Lielbritānijas premjerministrs]]
| term_sākums = {{Dat|1868|12|03|N}}
| term_beigas = {{Dat|1874|02|17|N}}
| priekštecis = [[Bendžamins Dizraeli]]
| pēctecis = [[Bendžamins Dizraeli]]
| term_sākums2 = {{Dat|1880|04|23|N}}
| term_beigas2 = {{Dat|1885|06|09|N}}
| priekštecis2 = [[Bendžamins Dizraeli]]
| pēctecis2 = [[Roberts Gaskoins-Sesils]]
| term_sākums3 = {{Dat|1886|02|01|N}}
| term_beigas3 = {{Dat|1886|07|20|N}}
| priekštecis3 = [[Roberts Gaskoins-Sesils]]
| pēctecis3 = [[Roberts Gaskoins-Sesils]]
| term_sākums4 = {{Dat|1892|08|15|N}}
| term_beigas4 = {{Dat|1894|03|02|N}}
| priekštecis4 = [[Roberts Gaskoins-Sesils]]
| pēctecis4 = [[Arčibalds Primrouzs]]
| dzim_dati = {{Dat|1809|12|29|N}}
| dzim_vieta = [[Liverpūle]], [[Lankašīra]], {{GBR}}
| mir_dati = {{Dat|1898|05|19|N}}
| mir_vieta = Havardenas pils, [[Flintšīra]], [[Velsa]], {{GBR}}
| tautība = 
| partija = [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]], [[Liberālā partija]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Viljams Evarts Gledstons''' ({{val|en|William Ewart Gladstone}}; dzimis {{dat|1809|12|29}}, miris {{dat|1898|05|19}}) bija britu politiķis no [[Liberālā partija|Liberālās partijas]]. Četras reizes ieņēma premjerministra amatu. Centās ieviest [[Īrija]]s [[Īrijas pašpārvaldes likums|Pašpārvaldes likumu]] (''Home Rule Bill''). Pazīstama ir Gledstona sāncensība ar [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]] līderi [[Bendžamins Dizraeli|Bendžaminu Dizraeli]] un saspīlētās attiecības ar karalieni [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktoriju]]. [[Vinstons Čērčils]] savulaik atzinis Gledstonu par savu iedvesmas avotu.

Dzimis [[Liverpūle|Liverpūlē]], tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Ītona|Ītonā]] un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. 1832. gadā tika ievēlēts parlamentā. 1834. gadā iekļāvās [[Roberts Pīls|Roberta Pīla]] valdībā. No 1852. līdz 1855. gadam Gledstons ieņēma finanšu ministra (''Chancellor of the Exchequer'') posteni [[Džordžs Hamiltons-Gordons|Džordža Hamiltona-Gordona]] kabinetā. No 1855. līdz 1859. gadam - opozīcijā, bet no 1859. līdz 1866. gadam ieņēma finanšu ministra posteni [[Henrijs Džons Templs|Lorda Palmerstona]] kabinetā.

No 1868. līdz 1874. gadam kā Liberālās partijas līderis bija valsts premjerministrs. 1874. gada vēlēšanās liberāļi zaudēja, tāpēc no 1874. līdz 1880. gadam Gledstons bija opozīcijā. 1880. gadā liberāļi atkal uzvarēja vēlēšanās un Gledstons atkal ieņēma premjerministra amatu. 1885. gadā [[Sudāna|Sudānā]] tika nogalināts ģenerālis [[Čārlzs Džordžs Gordons|Gordons]], kas bija spēcīgs trieciens Gledstona reputācijai, un tajā pašā gadā valdība demisionēja. 1886. gadā Gledstons atkal kļuva par premjeru, tomēr, nespēdams ieviest Īrijas pašpārvaldi, tajā pašā gadā demisionēja. Pēc 1892. gada vēlēšanām tika nodibināta liberāļu mazākuma valdība, un Gledstons ceturto reizi kļuva par premjeru. Kad [[Lordu palāta]] nobalsoja pret Īrijas pašpārvaldes likumu, 1894. gadā Gledstons 84 gadu vecumā demisionēja, un vēsturē vēl aizvien ir gados vecākais cilvēku, kurš ieņēmis Lielbritānijas premjerministra amatu.

Miris 1898. gadā. Laulībā ar savu vienīgo sievu nodzīvojis 59 gadus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Britu premjerministri}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gledstons, Viljams}}
[[Kategorija:1809. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1898. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mērzisaidā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu politiķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]]</text>
      <sha1>obtcvh4ceflux2z4k357puyayl4nr5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1939. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93168</id>
    <revision>
      <id>4538238</id>
      <parentid>4487221</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T06:39:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9537" sha1="0asx96cuno4bgs2aiarkz1ew8vc2x2d" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1939|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|315px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.&lt;/ref&gt;]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1939. gads|1939. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Notikumi ==

=== Marts ===
* [[28. marts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS brīdināja Latviju un Igauniju netuvināties Vācijai, kā arī solīja lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā.

=== Aprīlis ===
* [[22. aprīlis]] — [[Vācija]]s Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ernsts fon Veiczekers telegrammā Vācijas sūtnim Rīgā fon Kocem ziņoja: ''&quot;Vācijas vēstniecībai Londonā ir ziņas, ka Anglija ierosinājusi, lai PSRS piedāvā Latvijai, Igaunijai un Polijai militāru palīdzību agresijas gadījumam, ja tās to prasītu. Ja Kremlis šādu priekšlikumu izsaka Latvijai, sūtnim tas tūdaļ jāpaziņo Berlīnei&quot;''.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://vip.latnet.lv/lpra/mol_hron.htm Noziegumi pret cilvēci / Molotova—Ribentropa nozieguma hronika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100709022025/http://vip.latnet.lv/lpra/mol_hron.htm |date={{dat|2010|07|09||bez}} }}, vip.latnet.lv&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[4. februāris]] — [[Rīga|Rīgā]] tika atklātas 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kurās par absolūto čempionu kļuva latvietis [[Alfons Bērziņš]].&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;&quot;Latvija Ulmaņlaiki&quot; 13. sērija (1939)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://data.lnb.lv/nba01/KurzemesVards/1939/KurzemesVards1939-030.pdf Laikraksts &quot;Kurzemes Vārds&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305023945/http://data.lnb.lv/nba01/KurzemesVards/1939/KurzemesVards1939-030.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Nr. 30, 3. lpp, {{dat|1939|2|5|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-ED7262 Latvijas-Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līguma parakstīšana 1939.jpg|thumb|300px|Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana 1939. gada 7. jūnijā.]]
* [[7. jūnijs]] — [[Latvija]]s ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]] un [[Joahims fon Ribentrops]] [[Berlīne|Berlīnē]] parakstīja [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|Neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju]] uz 10 gadiem. Abas līgumslēdzējpuses apņēmās nekādā gadījumā viena pret otru nekarot vai pielietot citu vardarbību, bet, ja to dara kāda trešā valsts, līgumslēdzējpuses nekādā veidā to neatbalsta. Pēc līguma noslēgšanas Munteru sūtņa [[Edgars Krieviņš|Krieviņa]] un Ribentropa klātbūtnē pieņēma [[Ādolfs Hitlers]].&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Augusts ===
* [[23. augusts]] — Maskavā parakstīja [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Rībentropa paktu]], kura slepenajā papildus protokolā abas līgumslēdzējas puses vienojās par [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļeiropa]]s sadali starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vāciju]]. [[Somija]], [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Polija]]s austrumu daļa nokļuva PSRS ietekmes zonā.

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — presē tika publicēta “Deklarācija par Latvijas neitralitati”. Latvijas valdība pieņēma arī likumu par teritoriālajiem ūdeņiem (4 jūdzes no krasta), kā arī par gaisa telpu virs tiem.
* [[21. septembris]] — pēc tam, kad Vācija un PSRS bija pabeigušas [[Polijas kampaņa|Polijas Republikas okupāciju]], [[Vilhelms Munters]] Polijas sūtnim Latvijā paziņoja, ka Latvijas valdība ir spiesta apturēt attiecības ar [[Polija|Poliju]].&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
* [[28. septembris]] — tika noslēgts [[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli|līgums starp PSRS un Vāciju par draudzību un robežām ar slepenu papildus protokolu]], kas paredzēja, ka Lietuva no Vācijas interešu zonas pāries PSRS interešu zonā, un PSRS neliks šķēršļus vācu tautības pārstāvju izceļošanai no Baltijas valstīm uz Vāciju.

=== Oktobris ===
[[Attēls:Bundesarchiv R 49 Bild-0163, Riga, Umsiedlung, Verladen eines Autos.jpg|thumb|300px|Vācbaltiešu izceļošana uz [[Polijas kampaņa]]s laikā okupēto teritoriju.]]
* [[2. oktobris]] — uz [[Maskava|Maskavu]] tika izsaukts ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]], kur [[Josifs Staļins]] un ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]] pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Atbildei tika dotas 48 stundas.
* [[5. oktobris]] — tika parakstīts [[savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], kā arī konfidenciāls protokols par kara bāzu izvietošanu. Ar šo līgumu Latvija praktiski kļuva par [[Padomju Savienība|PSRS]] protektorātu.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
* [[6. oktobris]] — Vācijas valsts kanclers [[Ādolfs Hitlers]] radiorunā, it kā rūpējoties &quot;par tautiskās minoritātes drumstalu atkalpārvešanu Vācijā&quot;, aicināja [[Baltijas valstis|Baltijas]] [[Vācbaltieši|vāciešus]] atgriezties [[Vācija|Vācijā]].
* [[30. oktobris]] — Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par &quot;Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju&quot;, kurā bija norādīts, ka vācu tautības izceļošana ir vienreizēja akcija, kas noslēgsies 15. decembrī. Līdz ar to beidza pastāvēt vācbaltiešu minoritāte Latvijā un Igaunijā. Vāciešu aizceļošanu valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] pavadīja ar vārdiem &quot;Uz neatgriešanos!&quot;.

=== Decembris ===
* [[3. decembris]] — LELB arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvēta pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta celto [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes luterāņu baznīcu]]. 
* [[21. decembris]] — pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, uzsākot [[Uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)|uzvārdu latviskošanas kampaņu]].
* [[22. decembris]] — pieņēma likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma &quot;Ķegums&quot; izveidi. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma - ''[[Latvenergo]]'' priekšteča - dibināšanas dienu.

=== Nezināms datums ===
* [[Ķeguma HES]] tika palaists pirmais hidroagregāts.
* Tika pabeigta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]] zvejnieku ostas celtniecība.
* Pamatojoties uz &quot;ekonomisko neizaugsmi&quot; pilsētas tiesības zaudē [[Lejasciems]].
* [[Dobele|Dobelē]] tiek atklāta, pēc [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta celtā, Latviešu biedrības nama ēka Baznīcas ielā 6.

== Kultūra ==
=== Mākslas filmas ===
* &quot;[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]&quot; (režisors [[Vilis Jānis Lapenieks]])

== Dzimuši ==
* [[3. janvāris]] — [[Dainis Stalts]], latviešu un līvu folklorists, politiķis (miris 2014. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Gvido Skulte]], kinooperators (miris 2013. gadā)
* [[18. janvāris]] — [[Vilnis Salaks]], komponists un mūzikas pedagogs (miris 2021. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (miris 2022. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Leons Bojārs]], politiķis (miris 2013. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Skaidrīte Lasmane]], filozofe
* [[15. marts]] — [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]], matemātiķis un politiķis (miris 2022. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Mihails Kublinskis]], teātra režisors (miris 2020. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Varis Brasla]], kino un teātra režisors
* [[19. maijs]] — [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]], šķēpa metējs (miris 2020. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Māris Bišofs]], mākslinieks, ilustrators, karikatūrists
* [[30. jūnijs]] — [[Jānis Peters]], dzejnieks (miris 2025. gadā)
* [[3. jūlijs]] — [[Vladlens Dozorcevs]], rakstnieks un politiķis (miris 2026. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Lipsbergs]], ornitologs (miris 2020. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (miris 2022. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Guntis Ulmanis]], Latvijas prezidents
* [[16. septembris]] — [[Edīte Pauls-Vīgnere]], tekstilmāksliniece (mirusi 2025. gadā)
* [[8. oktobris]] — [[Elvīra Ozoliņa]], šķēpa metēja
* [[22. decembris]]:
** [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (mirusi 2026. gadā)
** [[Daila Martinsone]], kordiriģente

== Miruši ==
* [[6. janvāris]] — [[Gustavs Zemgals]], Latvijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Andrejs Krastkalns]], politiķis (dzimis 1868. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Rihards Zariņš]], grafiķis (dzimis 1869. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Matīss Ārons]], žurnālists, publicists (dzimis 1858. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Карлович Миллер''), Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā)
* [[14. maijs]] — [[Antons Benjamiņš]], uzņēmējs, žurnālists (dzimis 1860. gadā)
* [[4. jūlijs]] — [[Andrejs Petrevics]], advokāts, politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Dāvids Rudzītis]], valsts darbinieks (dzimis 1881. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


[[Kategorija:1939. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1939. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>0asx96cuno4bgs2aiarkz1ew8vc2x2d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Poļu—zviedru karš (1600—1629)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94870</id>
    <revision>
      <id>4538146</id>
      <parentid>4537890</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kara ceturtā daļa (1625—1629) */</comment>
      <origin>4538146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15980" sha1="nn1fhxbbj6wh69bsutap3iq33ler9xu" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1600.—1629. gada Poļu—zviedru karu|Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kari}}
{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict=Poļu—zviedru karš (1600—1629)
|partof= [[Poļu—zviedru kari]]em
|caption=
|date=[[1600. gads]] — [[1629. gads]]
|place=[[Polijas—Lietuvas ūnija|Polija—Lietuva]]: [[Pārdaugavas hercogiste|Livonija]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogiste]], [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]]
|territory= Zviedrija iegūst lielāko daļu [[Pārdaugavas hercogiste]]s
|result= Zviedrijas uzvara
|combatant1= [[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|30px]][[Zviedrijas karaliste]]
|combatant2=[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|15px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|20px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Ducal Prussia.svg|40px]] [[Prūsijas hercogiste]]
|commander1=[[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārlis]], [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]]
|commander2=[[Sigismunds III Vāsa]]
|notes= {{flatlist|
* [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kauja]] (1600)
* [[Salaspils kauja]] (1605)
* [[Jelgavas pamiers]] (1622)
* [[Valles kauja]] (1626)
* [[Olivas kauja]] (1627)
* [[Altmarkas pamiers]] (1629)
}}
}}
[[Attēls:Zviedru karaspēks pie Rīgas 1605.jpg|thumb|300px|Kārļa IX karaspēks pie Rīgas (Kellers, 1609).]]
[[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|thumb|300px|[[Salaspils kauja]] starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630)]]
'''Poļu—zviedru karš (1600—1629)''' bija viens no [[Poļu—zviedru kari|poļu—lietuviešu—zviedru kariem]] starp [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]] un [[Zviedrija|Zviedrijas karalisti]], kura darbība notika galvenokārt [[Latvija]]s teritorijā.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]] šo karu dēvēja par Latvijas karu. Skat. &quot;Latvijas vēsture 1600 – 1710&quot;. Daugava, 1962.&lt;/ref&gt; Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kuri dažreiz tiek uzskatīti par atsevišķiem kariem. Pēc 1618. gada notikušo karadarbību plašākā kontekstā uzskata par [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] daļu starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]].

== Kara iemesli ==
[[Attēls:Map of Poland and Lithuania in 1600.svg|thumb|300px|Mūsdienu Latvijas teritorija 1600.—1629. gada karu laikā: autonomās [[Kurzemes hercogiste]] un [[Pārdaugavas hercogiste]] (abas rozā krāsā) un tieši Polijas—Lietuvas kopvalstij pakļautais [[Piltenes apgabals]]. Ar pārtrauktu līniju iezīmēta [[Zviedru Vidzeme]]s dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā pēc 1629. gada Altmarkas pamiera.]]
Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1583. gadā [[Livonijas Konfederācija]]s zemes tika sadalītas starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju, tomēr abas lielvalstis pretendēja uz visu [[Livonija]]s un [[Prūsija]]s teritoriju.
Par konflikta tiešo pirmsākumu var uzskatīt 1592. gada notikumus, kad Polijas—Lietuvas valdnieks [[Sigismunds III Vāsa]] tika kronēts par Zviedrijas karali. Tas izraisīja neapmierinātību Zviedrijā un 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča [[Kārlis IX|Sēdermanlandes Kārļa]] vadībā sāka [[Karš pret Sigismundu|sacelšanos]]. 1598. gadā Sigismunds ieradās Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts [[Stongebrū kauja|Stongebrū kaujā]] un bija spiests atgriezties Polijā. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa.

== Kara pirmā daļa (1600—1611) ==
1599. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds paziņoja, ka [[Zviedru Igaunija]] turpmāk piederēšot Polijai—Lietuvai. Šajā laikā Polija—Lietuva bija iesaistīta arī [[Moldāvija]]s karos, tādēļ kara sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s. Tomēr jau 1601. gadā poļiem un lietuviešiem ieradās papildspēki no Moldovas un viņiem izdevās uzvarēt zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]]. 
Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā pēc aplenkuma 1601. gada 19. decembrī ieņēma [[Valmieras pils|Valmieras cietoksni]], 16. maijā [[Vīlandes pils|Vīlandes]] un pēc četru mēnešu aplenkuma arī [[Paide]]s cietoksni.
1602. gadā beigās zviedru rokās bija palikušas tikai [[Rēvele]], [[Pērnava]], [[Hāpsala]] un [[Tartu|Tērbata]], pēdējā no kurām padevās pēc aplenkuma. 
1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. Tajā pašā gadā 4000 zviedru karavīru grāfa [[Frederiks Joahims Mansfelds|Frederika Joahima Mansfelda]] vadībā izcēlās krastā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un aplenca [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas pili]], sākot gatavoties [[Rīga]]s aplenkšanai. Zviedriem pretī devās Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|J. Hodkeviča]] vadībā. 1605. gada 27. septembrī abi karaspēki satikās un izcīnīja [[Salaspils kauja|Salaspils kauju]], kurā Polijas-Lietuvas armija kopā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] jātnieku karaspēku uzveica daudz lielāku zviedru karaspēku.

Tomēr Lietuvas armijai no šīs uzvaras bija maz labuma, jo J. Hodkeviču drīz pameta lielākā daļa viņa [[kazaki|kazaku]] karaspēka, kuri nodevās muižu laupīšanai. 1606. gadā Polijā un Lietuvā notika sacelšanās pret Sigismundu III, kuru Hodkevičs devās apspiest. Savukārt Zviedrijas karalis [[Kārlis IX]], kurš [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] dēļ 1608. gadā nosūtīja uz Krieviju karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. 1608. gadā zviedru karaspēkam grāfa Mansfelda vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu, Koknesi un Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, atkaroja jauno [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksni]] un zviedru ieņemtās pilsētas, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie [[Salacgrīva]]s un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no [[Gauja]]s. 1611. gadā, pēc Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers.

== Kara otrā daļa (1617—1618) ==
Karš atsākās pēc 1617. gada februāra, kad Zviedrija bija noslēgusi [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līgumu]], kurš izbeidza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] ar [[Krievija|Krieviju]].

1617. gada 17. aprīlī no Kurzemes izraidītais hercogs [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] sāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī. Viņa ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis [[Volmārs fon Fārensbahs]] 1617. gada 22. aprīlī pārņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas—Lietuvas karaspēka vienībām. Polijas—Lietuvas karaspēks Lietuvas hetmaņa kņaza [[Radvili|Kristapa Radvila]] vadībā 24. septembrī ieņēma Kuldīgu. Savukārt zviedriem karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvu un Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts jauns pamiers.

== Kara trešā daļa (1620—1622) ==
[[Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|thumb|300px|Zviedru uzbrukums Rīgai 1621. gadā (Georga Švengelna zīmējums).]]
[[Attēls:Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai.jpg|thumb|300px|Medaļa par godu Rīgas ieņemšanai (1621). Aversā Gustavs II Ādolfs, reversā Rīgas pilsētas aplenkums.]]

1621. gada augustā [[Gustavs II Ādolfs]] vadīja Zviedrijas karaspēka uzbrukumu Rīgai un 16. septembrī ielenktā pilsēta padevās.&lt;ref&gt;Rīgas hronika. Rīgas balvas biedrība. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9984-39-299-8}} 66.lpp.&lt;/ref&gt; Polija—Lietuva šajā laikā bija aizņemta karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nebija spējīga nosūtīt spēkus, kas varētu zviedrus apturēt. Zviedri ieņēma lielu daļu Vidzemes un 1621. gada 15. decembrī sāka iebrukumu pāri Daugavai Zemgales teritorijā un ieņēma Jelgavu. Lietuvieši hetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] vadībā atkāpās uz Bauskas pili.

1622. gada 5. jūlijā lietuviešiem izdevās atgūt Jelgavu un 17. jūlijā karalis Gustavs Ādolfs ierosināja Jelgavas pilī sākt pamiera sarunas. 1622. gada novembrī tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]] līdz 1623. gada 1. maijam, kurā Zviedrija uz laiku atteicās no pretenzijām uz Kurzemi un Zemgali.

== Kara ceturtā daļa (1625—1629) ==
1625. gada martā karadarbība atsākās. Nesastapdams nekur nopietnākus šķēršļus, Zviedrijas karaspēks vasarā un agrā rudenī ieņēma gandrīz visu Vidzemi un ievērojamu Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu.
Septembra vidū Zviedrijas karaspēka vienība Hansa [[Vrangeļi|Vrangeļa]] vadībā (Alūksnes, [[Kirumpē]] un [[Vastselīna]]s garnizoni, 50 somu jātnieku kopā ar dragūnu kornetu [[Ādams Rihards Delašapels|Ādama Riharda Delašapela]] (''de la Chapelle'') vadībā ieņēma Ludzas un Rēzeknes pilis. 
Savukārt cita karaspēka vienība (Aleksandra fon Esena somu pulks, Okes Hansona rota, 50 Tērbatas kājnieki un jātnieki) [[Jakobs Delagardijs|Jēkaba Delagardija]] vadībā septembra beigās ieņēma Krustpils cietoksni. 8. oktobrī (28. septembrī pēc VS) ap 1200 vīru liela Zviedrijas karaspēka vienība (ieskaitot 180 musketierus un 10 somu jātnieku kornetus) pulkveža [[Gustavs Horns|Gustava Hurna]] vadībā sasniedza Daugavpils cietokšņa nocietinājumus, ko aizstāvēja trīs kazaku vienības un nezināms skaits haiduku. Artilērijas trūkums un ziņas par referendārija Aleksandra Korvina Gosevska (''Gosiewski'') sūtītā Lietuvas karaspēka tuvošanos lika zviedriem pārtraukt aplenkumu un atkāpties uz [[Līksnas muiža|Līksnas muižu]]. Apmēram 200 huzāru, vairāki simti kazaku un 100 kājnieku liels Lietuvas karaspēks sakāva zviedrus kaujā pie Līksnas un piespieda viņus atkāpties līdz [[Līvānu muiža]]s [[skanste]]i (blokhauzam). 17. oktobrī Daugavpilī ieradās Lietuvas lielhetmanis Leo [[Sapeha]] un novembra sākumā ar apmēram 6000 karavīriem sāka uzbrukumu lejup gar abiem Daugavas krastiem. Lielākā vienība Sapehas vadībā ieņēma [[Sēlpils viduslaiku pils|Sēlpili]] un Gonsevska vadībā uzbruka zviedru skanstij pie Aiviekstes ietekas Daugavā (tagad [[Pļaviņas]]). Karalis Gustavs Ādolfs no Rīgas ar papildspēkiem ieradās [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilī]] un pēc kaujas pie  Aiviekstes skants devās uz [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]], pēc tam atgriezās Kokneses pilī, kur atradās līdz nākamā gada janvāra sākumam. 
1625. gada beigās Jana Meščina (''Meszczyn'') vadītā lietuviešu karaspēka vienība atguva Rēzeknes un Ludzas pilis. Savukārt lielhetmanis Sapeha  izveidoja ziemas nometni pie [[Valle]]s, bet pēc tam devās uz Polijas–Lietuvas Seimu, komandiera amatā atstājot savu dēlu Lietuvas lielmaršalu Janu Staņislavu Sapehu.
1626. gada janvārī [[Sēlija|Sēlijā]] atradās 7000 vīru liels Lietuvas karaspēks, kuram no Kokneses pāri aizsalušajai Daugavai uzbruka 4900 Zviedrijas karavīru (38 kājnieku rotas un 23–24 jātnieku korneti) ar 6 lielgabaliem. 16. (6.) uz 17. (7.) janvārī Zviedrijas karalis izcīnīja pārliecinošu uzvaru [[Valles kauja|Valles kaujā]]. Lietuviešiem palīgā no [[Biržu pils]] steidzās lauka hetmanis [[Kristaps Radvils]], kura ierašanās nespēja mainīt kaujas iznākumu.&lt;ref&gt;[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf POĻU VIDZEMES JEB INFLANTIJAS IZVEIDES PRIEKŠVĒSTURE. CĪŅAS PAR DAUGAVPILI 1625.-1627. GADĀ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210904091204/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/2numurs/M_Balcereks_Polu_Vidzemes_LVIZ_2011_2.pdf |date={{dat|2021|09|04||bez}} }} lvi.lu.lv Mariušs Balcereks, 2011&lt;/ref&gt;

1626. gada martā 8000 zviedru karavīru karaļa Gustava Ādolfa vadībā izcēlās krastā [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] netālu no [[Pilava]]s. Zviedri ātri ieņēma 16 hercogistes pilsētas, kuru iedzīvotāji nepretojās luterticīgajiem zviedriem. Zviedri devās uz Dancigu (tagad [[Gdaņska]]) un septembrī netālu no [[Gņeva]]s izcīnīja kauju ar poļu karaļa Sigismunda karaspēku, kurš bija spiests atkāpties. Tad uz Prūsiju devās hetmaņa [[Staņislavs Koņecpoļskis|Staņislava Koņecpoļska]] 10 000 vīru liels karaspēks, taču zviedri izvairījās no atklātām kaujām. 2. aprīlī Koņecpoļskis atkaroja zviedriem Pucigu (tagad [[Pucka]]). Šķērsojot [[Visla|Vislu]] netālu no Dancigas, karaļa Gustava Ādolfa karaspēks satikās ar poļiem. Kaujas gaitā karali ievainoja gūžā un zviedri bija spiesti atkāpties. Jūlijā zviedri aplenca Braunsbergu (tagad [[Braņevo]]) un Vormditu ([[Orneta]]), bet Koņecpoļskis atkaroja Gņevu. 7—8. augustā (pēc citiem datiem 18. septembrī) netālu no [[Motlava]]s upes viņš satikās ar 10 000 vīru lieliem zviedru spēkiem. Gustavu Ādolfu atkal ievainoja un zviedri atkāpās.
1627. gada martā (pēc citiem datiem aprīlī) netālu no Hammeršteinas (tagad [[Čarne]]) Koņecpoļska vadītie poļu spēki piespieda padoties zviedru karaspēka daļu. 1627. gada 28. novembrī poļi sakāva zviedru floti [[Olivas kauja|Olivas kaujā]] netālu no Dancigas. Šajā kaujā Kurzemes hercoga karakuģi cīnījās Polijas—Lietuvas pusē.

1627. gada augustā [[Jēkabs Delagardijs]] sakāva Lietuvas karaspēku pie Sēlpils un 9. oktobrī ieņēma Daugavpili, kuru nespēja aizstāvēt 250–500 karavīru lielais garnizons ar 18 lielgabaliem. Taču zviedri drīz vien atstāja Daugavpili, jo [[Vincents Gonsevskis|Gonsevska]] vadītā vienība šķērsoja Daugavu un uzbruka Salaspilij.
1628. gadā Gustavs Ādolfs ieņēma Neimarku (tagad [[Nove Mjasto Lubavske]]) un [[Brodņica|Brodņicu]], taču abas karojošās puses ilgstoši izvairījās no atklātām kaujām.
1629. gada 2. februārī pie [[Gužno]] 8000 zviedru sakāva 3000 vīru lielu poļu karaspēku [[Staņislavs Potockis|Staņislava Potocka]] vadībā. 1629. gada 17. jūnijā netālu no Honigfeldes (Tžčianas kauja, arī Štūmas kauja) tika izcīnīta smaga kauja starp Koņecpoļska un 9000 vīru lielu Gustava Ādolfa karaspēku. Kaujas iznākums vērtējams kā neizšķirts, lai gan zviedru zaudējumi bija divreiz lielāki.

Beidzot 1629. gada 25. septembrī tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]]. Neskatoties uz pēdējām poļu uzvarām, Zviedrija paturēja iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju un vairākas Prūsijas pilsētas. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā līdz pat tā atcelšanai saskaņā ar 1635. gadā noslēgto [[Štumsdorfas miera līgums|Štumsdorfas miera līgumu]].

== Latvijas teritorijā izveidotās karaspēka vienības ==
Ieņemtajā Vidzemē zviedru ķēniņš [[Gustavs II Ādolfs]] 1624. gadā no viņam uzticīgo muižnieku karavīriem saformēja [[Vidzemes kirasieru pulks|Vidzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Livländische Adelsfahne, Livländische Adelsregiment}}) ar 300 jātniekiem četros korultos (eskadronos). Ieņemtajā Kurzemes un Zemgales hercogistē 1625. gadā saformēja [[Kurzemes kirasieru pulks|Kurzemes kirasieru pulku]] ({{val|de|Kurländische Adelsfahne, Kurländische Adelsregiment}}) ar 230 jātniekiem divos korultos. No 1630. gada šie pulki piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] kaujās, arī Veizenfeldas un [[Licenes kauja (1632)|Licenes kaujās]] (''Schlacht bei Lützen'', 1632).&lt;ref&gt;{{LKV|IX|16597-16598}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kari ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Kari ar Poliju]]
[[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:17. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Zviedru Vidzeme]]
[[Kategorija:Inflantijas vaivadija]]</text>
      <sha1>nn1fhxbbj6wh69bsutap3iq33ler9xu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brūss Lī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108279</id>
    <revision>
      <id>4537992</id>
      <parentid>4537902</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T11:59:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/MarioeMary|MarioeMary]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4531695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5224" sha1="f78py8pt7j4gli7rex5diiyiv1du8ty" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds                   = Brūss Lī
| attēls                  = Bruce Lee 1973.jpg
| attēla izmērs           = 
| komentārs               = 
| dz. vārds               = Li Džeņfaņs
| dz. datums              = {{dat|1940|11|27}}
| dz. vieta               = 
| miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1973|7|20|1940|11|27}}
| miršanas vieta          = 
| citi vārdi              = 
| nodarbošanās            = kinoaktieris, kaskadieris
| darbības gadi           = 
| dzīvesbiedrs            = 
| mājaslapa               = 
| zeltaavenesbalva        = 
| zeltaglobusabalva       = 
| apbalvojumi             = 
| dzimums                 = V
}}
'''Li Džeņfaņs''' ({{val|zh|李振藩}}, {{zh-p|Lǐ Zhènfān}}; dzimis {{Dat|1940|11|27}}, miris {{Dat|1973|7|20}}), labāk pazīstams kā '''Brūss Lī''' ({{val|en|Bruce Lee}}) bija ķīniešu cīņas meistars un [[aktieris]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta cīņas meistariem, viņš ir 20. gadsimta kultūras ikona.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2009/12/12/business/global/12iht-lee.html |title=From Icon to Lifestyle, the Marketing of Bruce Lee |work=The New York Times  |date=11 December 2009 |accessdate=3 June 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.thehindu.com/arts/cinema/article923515.ece?homepage=true |title=Bruce Lee’s 70th birth anniversary celebrated |work=The Hindu |location=India |date=30 November 2010 |accessdate=3 June 2011 |archive-date={{dat|2012|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025084029/http://www.thehindu.com/arts/cinema/article923515.ece?homepage=true}}&lt;/ref&gt;

Slavu viņš ieguva ar filmām ''[[The Big Boss]]'' (1971), ''[[Fist of Fury]]'' (1972), ''[[Way of the Dragon]]'' (1972), ''[[Enter the Dragon]]'' (1973), un ''[[The Game of Death]]'' (1978).

== Vārdi ==
Brūsa Lī [[Guandžou|Kantonas]] dialekta vārds bija ''Lee Jun-fan'' (李振藩). Vēl viņu dēvēja par Li Juaņsjiņu ({{val|zh|李源鑫}}) un klana vārdā par Li Juaņdzjaņu ({{val|zh|李元鑒}}). Lī aktiera pseidonīms ķīniešu bija Li Sjaoluns ({{val|zh|李小龍}}) ar nozīmi &quot;Mazais pūķis Li&quot;. Latviešu valodā Lī uzvārdu raksta ar garo &quot;ī&quot;, balstoties uz vārda atveidojumu angļu valodā no Kantonas dialekta izrunas.

== Dzīvesgājums ==
=== Bērnība ===
Lī piedzima [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā ceturtais bērns ģimenē. Viņa tēvs bija ķīnietis [[Lī Hounčuens]], māte [[Greisa Ho]], kuri bija ieceļojuši no [[Honkonga]]s. Vēlāk viņi pārcēlās uz Honkongu.

=== Dzīve Amerikā ===
18 gadu vecumā Lī atgriezās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ar 100$ kabatā, lai iegūtu izglītību. Sākumā Lī vairākus mēnešus dzīvoja [[Sanfrancisko]], bet pēc tam [[Sietla|Sietlā]].

1960. gadā Lī pabeidza skolu. Viņš ieguva diplomu Edisona tehniskajā skolā. 1961. gada martā viņš tika uzņemts [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitātē]]. Vašingtonas Universitātē viņš satika [[Linda Emerija|Lindu Emeriju]], ar kuru apprecējās 1964. gada augstā. Lī bija divi bērni — [[Brendons Lī]] un [[Šenona Lī]].

=== Cīņas māksla ===
Brūss jau no bērnības apguva cīņas mākslu. Lī trīs reizes sakāva čempionu [[Gerijs Elms|Geriju Elmsu]]. Nākamajā gadā Lī kļuva par &quot;''Tigers of Junction Street''&quot; locekli un bija iesaistīts daudzās ielu cīņās.

ASV viņš sāka trenēt citus cīņas mākslās, drīz arī ieguva lomas kino televīzijā.

=== Nāve ===
Ir vairākas versijas un neskaidrības sakarā ar cīņas meistara nāvi. Populārākā versija ir, ka aktieris esot miris no audzēja, tomēr ir arī vairākas citas. Ir apgalvojumi, ka Lī esot miris mīļākās gultā, bet tas esot noslēpts, lai neaptraipītu Brūsa Lī kā kārtīga ģimenes cilvēka reputāciju. Viena no versijām apgalvo, ka kādas filmas filmēšanas laukumā ir redzēts nepazīstams cilvēks — cits cīņas mākslu speciālists, kas Brūsu apskauda, un kas Brūsam izdarījis speciālu sitienu, no kā viņš vēlāk miris. Citi apgalvo, ka aktieris miris no narkotikām.

Brūss dzīves laikā esot teicis, ka ir nolādēts un nodzīvos tikai pusi no tā vecuma, ko nodzīvoja viņa tēvs. Faktiski tā arī notika, jo viņa tēvs nomira 64 gadu vecumā. Bet 1993. gadā filmēšanas laikā 28 gadu vecumā tikpat mistiski gāja bojā Brūsa Lī dēls [[Brendons Lī]].

== Piemiņa ==
Tēlnieks Ivans Fijoličs [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] pilsētā [[Mostara|Mostarā]] {{dat|2005|11|26||bez}} atklāja [[Piemineklis Brūsam Lī Mostarā| pieminekli]], kas veltīts Brūsam Lī. Šis ir pirmais piemineklis, kas veltīts cīņas meistaram un aktierim. Vēl pieminekļi Brūsam Lī ir [[Honkonga|Honkongā]] (2005) un [[Losandželosa|Losandželosā]] (2013).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lī, Brūss}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>f78py8pt7j4gli7rex5diiyiv1du8ty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Avotiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109995</id>
    <revision>
      <id>4538273</id>
      <parentid>3848221</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3937" sha1="3j5xmhiirwyl9ehz6d6ij6c4mg6b0v3" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Ilze Avotiņa
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dzimšanas datums un vecums|1952|4|20}}
| location      = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} 
| deathdate     = 
| deathplace    = 
| nationality   = [[latviete]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = [[postimpresionisms]]
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  
 }}
'''Ilze Avotiņa''' (dzimusi {{dat|1952|4|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu gleznotāja. Kopš 1980. gada [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedre un Baltijas republiku glezniecības triennāles laureāte.

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1952. gada 20. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] gleznotāja [[Harijs Kārkliņš|Harija Kārkliņa]] ģimenē. 1970. gadā beigusi [[Jaņa_Rozentāla_Rīgas_Mākslas_skola|J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu]]. No 1973. līdz 1979. gadam mācījās [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā]], kuru absolvējusi prof. [[Indulis Zariņš|I. Zariņa]] vadībā no Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas; diplomdarbs&amp;nbsp;— gobelēna mets ''Pasaka bērniem'' bērnudārzam.&lt;ref name=&quot;latv&quot;&gt;Burāne, I. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 39. lpp. {{ISBN|5-89960-057-8}}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
Pievērsusies visiem glezniecības žanriem, pārsvarā [[Eļļas glezniecība|eļļas]] un [[tempera]]s tehnikā. Daiļradē savdabīgi interpretējusi [[postimpresionisms|postimpresionisma]] glezniecības sasniegumus, izmantojusi plaknes glezniecību, akcentējusi kolorīta nozīmi, tiekusies pēc harmonijas polihromā glezniecībā. Monumentālajā mākslā realizēts sienas gleznojums un vitrāžas Gaiļezera 4. medicīnas māsu skolas konferenču zālē (1980, līdzautors [[Aleksejs Naumovs|A. Naumovs]]).&lt;ref name=&quot;latv&quot; /&gt;

=== Izstādes ===
Izstādēs piedalās kopš 1977. gada,&lt;ref name=&quot;latv&quot; /&gt; no kurām personālizstādes Rīgas Galerijā (1994., 2000), Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (1997., 2002), galerijā Vartai [[Viļņa|Viļņā]] (1997) u.c. Piedalījusies nozīmīgās izstādēs [[Zvolle]]s pilsētas muzejā (2002), [[Latvijas_Nacionālais_mākslas_muzejs|Valsts mākslas muzejā]], izstāžu zālē [[Arsenāls_(izstāžu_zāle)|Arsenāls]], Eduarda Nahamkina galerijā [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1989), izstādē ''Posttradicionālisms'' Centrālajā mākslinieku namā [[Maskava|Maskavā]] (1989) u.c.

Ilzes Avotiņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, [[Tretjakova_galerija|Valsts Tretjakova galerijā]] Maskavā, privātkolekcijās [[Latvija|Latvijā]] un ārzemēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ilze Avotiņa|url=http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=limit&amp;art_cont=120&amp;lang=|website=www.rigasgalerija.com|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111126040634/http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=limit&amp;art_cont=120&amp;lang=|archivedate={{dat|2011|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ilze Avotiņa|url=http://www.gallery.lv/Avotina/|website=www.gallery.lv|accessdate={{dat|2015|12|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160824061122/http://www.gallery.lv/Avotina/|archivedate={{dat|2016|08|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://paintings.lv/lv/artist/209?view=about Biogrāfija]{{Novecojusi saite}}, Mākslas galerija “Jēkabs”
* [https://web.archive.org/web/20170707113602/http://www.manss.lv/avotina.html Ilzes Avotiņas darbi]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Avotiņa, Ilze}}

[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>3j5xmhiirwyl9ehz6d6ij6c4mg6b0v3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Grabovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112767</id>
    <revision>
      <id>4538251</id>
      <parentid>4536631</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T08:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4538251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4066" sha1="fqa8t9afc5og00brssf99p3je30jejh" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Ēvalds Grabovskis
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Evalds Grabovskis.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Ēvalds Grabovskis 2012. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dat|1941|03|02}}
 |         dz_viet = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2026|10|11|1941|03|02}}
 |        mir_viet = {{vieta|Latvija}}
 |          garums = 177 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]
 |        tvēriens = labais
 |         kar_sāk = 1963
 |        kar_beig = 1967
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|10|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Ēvalds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1941|3|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|10|11}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/11.10.2026-muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.a667074/|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvija]]s [[hokejists]], treneris un hokeja organizators. Bijis [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas „Dinamo”]] galvenais treneris (1977—1980 un 1988—1991) un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris (1995), hokeja funkcionārs, divu hokejam veltītu grāmatu autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/sports/muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.49278|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-11|date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kā galvenais treneris vadījis arī [[Bulgārijas hokeja izlase|Bulgārijas]] (1980—1981) un [[Polijas hokeja izlase|Polijas]] (1992—1994) hokeja izlasi.

Negaidīti miris 2026. gada 11. oktobrī. Apbedīts Baltezera kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/nekas-neliecinaja-ka-varetu-notikt-kas-tads-lipmans-par-sarunu-ar-evaldu-grabovski-vien-divas-dienas-pirms-vina-dosanas-muziba|title=“Nekas neliecināja, ka varētu notikt kas tāds…” Lipmans par sarunu ar Ēvaldu Grabovski vien divas dienas pirms viņa došanās mūžībā|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas izlase ==
Ē. Grabovskis bija [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris 1995. gadā. Pēc [[1995. gada Eiropas čempionāts hokejā|čempionāta]], kurā tika iegūta 14. vieta (2. vieta B grupā), viņš tika atbrīvots no izlases galvenā trenera amata.

== Rīgas &quot;Dinamo&quot; ==
Ēvalda Grabovska vadībā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] komanda divos periodos (1977—1980) un (1988—1991) izcīnīja 6.,6.,8.,4.un 5. vietu [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionātā]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|Gads
|Spēles
|Uzvaras
|Neizšķirti
|Zaudēti
|Punkti
|-
|1977-78
|36
|13
|8
|15
|34
|-
|1978-79
|44
|19
|7
|18
|45
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.eliteprospects.com/player/140207/evalds-grabovskis/ eliteprospects.com profils]


{{hokejs-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 1995
 | pirms      = [[Mihails Beskašnovs]]
 | pēc        = [[Leonīds Beresņevs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Evalds}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja izlases treneri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS hokejisti]]</text>
      <sha1>fqa8t9afc5og00brssf99p3je30jejh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538258</id>
      <parentid>4538251</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:16:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4102" sha1="iybwtfrteqjm4td822r4xckb4l5z7cf" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Ēvalds Grabovskis
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Evalds Grabovskis.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Ēvalds Grabovskis 2012. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dat|1941|03|02}}
 |         dz_viet = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2026|10|11|1941|03|02}}
 |        mir_viet = {{vieta|Latvija}}
 |          garums = 177 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]
 |        tvēriens = labais
 |         kar_sāk = 1963
 |        kar_beig = 1967
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|10|14||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}

'''Ēvalds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1941|3|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|10|11}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/11.10.2026-muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.a667074/|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvija]]s [[hokejists]], treneris un hokeja organizators. Bijis [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas „Dinamo”]] galvenais treneris (1977—1980 un 1988—1991) un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris (1995), hokeja funkcionārs, divu hokejam veltītu grāmatu autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/sports/muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.49278|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-11|date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kā galvenais treneris vadījis arī [[Bulgārijas hokeja izlase|Bulgārijas]] (1980—1981) un [[Polijas hokeja izlase|Polijas]] (1992—1994) hokeja izlasi.

Negaidīti miris 2026. gada 11. oktobrī. Apbedīts Baltezera kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/nekas-neliecinaja-ka-varetu-notikt-kas-tads-lipmans-par-sarunu-ar-evaldu-grabovski-vien-divas-dienas-pirms-vina-dosanas-muziba|title=“Nekas neliecināja, ka varētu notikt kas tāds…” Lipmans par sarunu ar Ēvaldu Grabovski vien divas dienas pirms viņa došanās mūžībā|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas izlase ==
Ē. Grabovskis bija [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris 1995. gadā. Pēc [[1995. gada Eiropas čempionāts hokejā|čempionāta]], kurā tika iegūta 14. vieta (2. vieta B grupā), viņš tika atbrīvots no izlases galvenā trenera amata.

== Rīgas &quot;Dinamo&quot; ==
Ēvalda Grabovska vadībā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] komanda divos periodos (1977—1980) un (1988—1991) izcīnīja 6.,6.,8.,4.un 5. vietu [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionātā]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|Gads
|Spēles
|Uzvaras
|Neizšķirti
|Zaudēti
|Punkti
|-
|1977-78
|36
|13
|8
|15
|34
|-
|1978-79
|44
|19
|7
|18
|45
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.eliteprospects.com/player/140207/evalds-grabovskis/ eliteprospects.com profils]


{{hokejs-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 1995
 | pirms      = [[Mihails Beskašnovs]]
 | pēc        = [[Leonīds Beresņevs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Evalds}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja izlases treneri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS hokejisti]]</text>
      <sha1>iybwtfrteqjm4td822r4xckb4l5z7cf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114576</id>
    <revision>
      <id>4538254</id>
      <parentid>4512385</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:02:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4538254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86587" sha1="dvdxewzw1ag18rf55g0bo5aq1tuz76t" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2011. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem un &quot;lielā piecinieka&quot; valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] duets ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Paradise Oskar]]''
| ''[[Da Da Dam]]''
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| ''[[Love in Rewind]]''
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]''
| ''[[New Tomorrow]]''
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]]
| ''[[C'est ma vie]]''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| ''[[What About My Dreams?]]''
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Lipstick]]''
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 119
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]]
| ''[[Popular]]''
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]]
| ''[[Rockefeller Street]]''
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]''
| ''[[Watch My Dance]]''
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''[[Get You]]''
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| ''[[Sognu]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]],&lt;br /&gt;Angļu &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaels Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Follia d'amore|Madness of Love]]'' &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| &quot;Mīlestības trakums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| [[Anna Rosinelli]]
| ''[[In Love for a While]]''
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Can]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| &quot;Es varu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| ''[[So Lucky]]''
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| ''[[Taken by a Stranger]]'' &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Aizrauta ar svešinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]''
| ''[[Change]]''
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] 
| ''[[The Secret Is Love]]'' 
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]''
| ''[[Running Scared]]''
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Maja Keuča]]
| ''No One''
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' 
| ''[[Coming Home]]''
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| ''[[Que me quiten lo bailao]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;Neviens nevar atņemt manus labos laikus&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]''
| ''[[One More Day]]''
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| ''[[Dana International]]''
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| ''[[Zdob şi Zdub]]''&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (''Sigurjón's Friends'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (''Two Tricky'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 154
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 122
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 124
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Hungary}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| {{ESC|Armēnija}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 74
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Norvēģija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Turcija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| 54{{efn|Neskatoties uz to, ka Armēnija un Malta saņēma vienādu punktu skaitu, Malta saņēma vairāk augstos punktus, nekā Armēnija.|name=11SF}}
| {{ESC|Albānija}}
| 61
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Armēnija}}
| 54{{efn|name=11SF}}
| {{ESC|Turcija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Turcija}}
| 47{{efn|Neskatoties uz to, ka Albānija un Turcija saņēma vienādu punktu skaitu, Turcija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Albānija.|name=13SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 51
| {{ESC|Albānija}}
| 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Albānija}}
| 47{{efn|name=13SF}}
| {{ESC|Horvātija}}
| 49
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| 41
| {{ESC|Armēnija}}
| 33
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 34
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 31
| {{ESC|Horvātija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Norvēģija}}
| 30
| {{ESC|Norvēģija}}
| 29
| {{ESC|Polija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 22
| {{ESC|Polija}}
| 13
| {{ESC|Malta}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Polija}}
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 6
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 8
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074509/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040428/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 || 4 ||  ||  || 10 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 4 ||  || 2 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 8 ||  || 8 ||  || 7 || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || '''12''' ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 5 || 3 ||  || 2 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 6 || 7 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || '''12''' ||  || 7 || 3 || 3 || '''12''' || 5 ||  || 1 || 3 ||  ||  || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 ||  || 4 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 5 || 3 ||  || 1 || 5 || 3 || 3 || 3 || 5 || 5 || 3 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 55 || 3 || 6 ||  || 3 ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  ||  || 2 || 6 || 8 || 5 || 6 ||  ||  || 6 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || 5 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 2 ||  ||  || 1 ||  || '''12''' || 8 || 10 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 103 || 10 || '''12''' ||  || 6 || 1 || 3 || '''12''' || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || '''12''' || 6 || 8 || 7 || 3 ||  || 4 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 ||  || 2 || 6 || 7 || 2 || 5 ||  ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 ||  || 2 ||  || 1 || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 34 ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 4 || 10 ||  || 2 ||  || 8 || 3 || 8 ||  || 10 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 8 ||  || 6 || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 ||  || 5 ||  ||  || 6 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 ||  || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || ||  || 1 || 8 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || '''12''' || 8 ||  || 4 ||  || 1 || 7 || 3 || 10 || 2 ||  ||  ||  || 2 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 5 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 122 || 8 ||  || 5 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || 10 || 8 || 7 || 7 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 1 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 1 || 10 || 10 || 4 || 7 || 6 || 7 || 7 || 4 || 5 || 6 || 8 ||  || 10 || '''12''' || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Malta}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074512/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040431/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 109 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || 2 || 7 ||  || 10 || 7 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 69 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 5 || 1 ||  || 4 || 4 || 10 ||  || 1 || 7 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 2 || 1 || '''12''' || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 8 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 6 ||  || 2 || 6 ||  || 2 || 2 || 8 || 1 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 6 || 3 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 3 || 3 ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || 4 ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || 3 || 5 || 3 || 6 || 8 || 6 || 2 || 7 || '''12''' ||  || 1 ||  ||  ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 || 5 || 4 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 ||  || 4 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 155 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 ||  || 2 || 2 || 1 ||  ||  || 5 || 1 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 || 3 || 4 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 ||  ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 6 ||  ||  ||  || 7 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || 8 || 8 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 7 || 8 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 5 ||  || 4 || 8 || 6 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 111 ||  || 6 || 4 || 10 || 6 ||  || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 4 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 5 || 6 || 3 || 8 || 6 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 60 ||  || 5 ||  || 6 ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 10 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 10 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 7 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 1 || 7 || 7 || 7 || 3 || 3 || 2 || '''12''' || 6 || '''12''' ||  || 10 || 10 || 5 || 10 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 2 || 10 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || 3 ||  || 1 || 5 || 2 || 2 ||  || 10 ||  || 7 ||  ||  || 1 || 6 || 3 ||  || 10 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Slovākija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Düsseldorf 2011 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074450/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040433/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  || 5 ||  || 5 || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 125 ||  || 2 || 8 || 4 ||  ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 10 || '''12''' || 3 ||  || 5 || '''12''' || 7 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 134 ||  || 7 || '''12''' ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 3 || 10 || 4 || 6 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 10 || 10 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 63 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 7 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 10 || 1 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 ||  || 3 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 4 || 8 || '''12''' || '''12''' || 4 || 1 || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 185 || 1 ||  || 10 ||  || 10 || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 7 || 10 || 3 || 10 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 || 4 || 4 ||  || 6 || 1 || 10 || 1 || 4 || 4 || 3 ||  || 6 ||  || 10 ||  || 5 || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 3 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || 2 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 8 || 10 ||  || 2 || '''12''' || 6 ||  ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 10 || 8 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  || 4 ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 || 3 ||  ||  || 1 || 7 || 5 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  || 2 || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  || 10 ||  ||  || 2 || '''12''' || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 189 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  || 3 ||  || 6 || 1 || 3 ||  || 7 ||  || 6 || 10 ||  || '''12''' || 3 || 1 || 3 ||  || 4 || 10 || 7 || 8 || 2 ||  || 3 || 6 || '''12''' || 10 || 10 || 4 || 10 || 6 || 5 || '''12''' ||  || 6 ||  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 100 || 4 || '''12''' ||  || 10 || 4 || 3 ||  || 1 || 2 || 5 || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 || 1 || 6 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  || 6 || 7 || 3 ||  || 3 ||  || 6 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 ||  ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 6 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 7 || 3 || 8 || 4 ||  || 3 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 3 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 ||  || 6 || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 8 || 6 || 1 || '''12''' || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 5 || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 1 || 7 ||  || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 2 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 221 || '''12''' ||  || 6 ||  || 8 || 10 || 5 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || '''12''' || 1 || 5 || 8 || 6 ||  || 10 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 8 ||  ||  || 4 || 8 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 96 || 5 ||  || 2 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 3 ||  ||  || 1 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 || '''12''' ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 6 ||  || '''12''' || 2 ||  || 3 || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 61 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 159 || 10 || 8 ||  || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  || '''12''' || 6 || 7 ||  || 7 || 10 ||  || 6 || 5 || 10 || 2 || 3 || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 5 ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 6 || 1 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 10 ||  || 8 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 3 || 7 ||  ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 3
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Slovākija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Francija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>dvdxewzw1ag18rf55g0bo5aq1tuz76t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538255</id>
      <parentid>4538254</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:08:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4538255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91004" sha1="7nebz1jcqhvuhzp2200hp6nhbx52ewu" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2011. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem un &quot;lielā piecinieka&quot; valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] duets ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Paradise Oskar]]''
| ''[[Da Da Dam]]''
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| ''[[Love in Rewind]]''
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]''
| ''[[New Tomorrow]]''
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]]
| ''[[C'est ma vie]]''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| ''[[What About My Dreams?]]''
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Lipstick]]''
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 119
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]]
| ''[[Popular]]''
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]]
| ''[[Rockefeller Street]]''
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]''
| ''[[Watch My Dance]]''
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''[[Get You]]''
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| ''[[Sognu]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]],&lt;br /&gt;Angļu &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaels Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Follia d'amore|Madness of Love]]'' &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| &quot;Mīlestības trakums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| [[Anna Rosinelli]]
| ''[[In Love for a While]]''
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Can]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| &quot;Es varu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| ''[[So Lucky]]''
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| ''[[Taken by a Stranger]]'' &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Aizrauta ar svešinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]''
| ''[[Change]]''
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] 
| ''[[The Secret Is Love]]'' 
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]''
| ''[[Running Scared]]''
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Maja Keuča]]
| ''No One''
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' 
| ''[[Coming Home]]''
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| ''[[Que me quiten lo bailao]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;Neviens nevar atņemt manus labos laikus&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]''
| ''[[One More Day]]''
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| ''[[Dana International]]''
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| ''[[Zdob şi Zdub]]''&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (''Sigurjón's Friends'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (''Two Tricky'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 154
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 122
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 124
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Hungary}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| {{ESC|Armēnija}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 74
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Norvēģija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Turcija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| 54{{efn|Neskatoties uz to, ka Armēnija un Malta saņēma vienādu punktu skaitu, Malta saņēma vairāk augstos punktus, nekā Armēnija.|name=11SF}}
| {{ESC|Albānija}}
| 61
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Armēnija}}
| 54{{efn|name=11SF}}
| {{ESC|Turcija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Turcija}}
| 47{{efn|Neskatoties uz to, ka Albānija un Turcija saņēma vienādu punktu skaitu, Turcija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Albānija.|name=13SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 51
| {{ESC|Albānija}}
| 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Albānija}}
| 47{{efn|name=13SF}}
| {{ESC|Horvātija}}
| 49
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| 41
| {{ESC|Armēnija}}
| 33
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 34
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 31
| {{ESC|Horvātija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Norvēģija}}
| 30
| {{ESC|Norvēģija}}
| 29
| {{ESC|Polija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 22
| {{ESC|Polija}}
| 13
| {{ESC|Malta}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Polija}}
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 6
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 8
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074509/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040428/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 || 4 ||  ||  || 10 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 4 ||  || 2 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 8 ||  || 8 ||  || 7 || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || '''12''' ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 5 || 3 ||  || 2 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 6 || 7 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || '''12''' ||  || 7 || 3 || 3 || '''12''' || 5 ||  || 1 || 3 ||  ||  || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 ||  || 4 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 5 || 3 ||  || 1 || 5 || 3 || 3 || 3 || 5 || 5 || 3 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 55 || 3 || 6 ||  || 3 ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  ||  || 2 || 6 || 8 || 5 || 6 ||  ||  || 6 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || 5 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 2 ||  ||  || 1 ||  || '''12''' || 8 || 10 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 103 || 10 || '''12''' ||  || 6 || 1 || 3 || '''12''' || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || '''12''' || 6 || 8 || 7 || 3 ||  || 4 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 ||  || 2 || 6 || 7 || 2 || 5 ||  ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 ||  || 2 ||  || 1 || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 34 ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 4 || 10 ||  || 2 ||  || 8 || 3 || 8 ||  || 10 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 8 ||  || 6 || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 ||  || 5 ||  ||  || 6 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 ||  || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || ||  || 1 || 8 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || '''12''' || 8 ||  || 4 ||  || 1 || 7 || 3 || 10 || 2 ||  ||  ||  || 2 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 5 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 122 || 8 ||  || 5 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || 10 || 8 || 7 || 7 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 1 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 1 || 10 || 10 || 4 || 7 || 6 || 7 || 7 || 4 || 5 || 6 || 8 ||  || 10 || '''12''' || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Malta}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 155
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 135
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 129
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 112
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 121
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 95
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 115
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 69
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
| {{ESC|Beļģija}}
| 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 61
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 60
| {{ESC|Slovākija}}
| 71
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Beļģija}}
| 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Izraēla}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| 48{{efn|Neskatoties uz to, ka Slovākija un Bulgārija ieguva vienādu punktu skaitu, Bulgārija ieguva vairāk augstos punktus, nekā Slovākija.|name=12SF}}
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
| {{ESC|Beļģija}}
| 50
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Slovākija}}
| 48{{efn|name=12SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 45
| {{ESC|Maķedonija}}
| 47
| {{ESC|Bulgārija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Izraēla}}
| 38
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Maķedonija}}
| 36
| {{ESC|Izraēla}}
| 36
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 25
| {{ESC|Kipra}}
| 24
| {{ESC|Maķedonija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Kipra}}
| 16
| {{ESC|Nīderlande}}
| 22
| {{ESC|Kipra}}
| 23
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Nīderlande}}
| 13
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| 17
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074512/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040431/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 109 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || 2 || 7 ||  || 10 || 7 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 69 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 5 || 1 ||  || 4 || 4 || 10 ||  || 1 || 7 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 2 || 1 || '''12''' || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 8 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 6 ||  || 2 || 6 ||  || 2 || 2 || 8 || 1 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 6 || 3 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 3 || 3 ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || 4 ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || 3 || 5 || 3 || 6 || 8 || 6 || 2 || 7 || '''12''' ||  || 1 ||  ||  ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 || 5 || 4 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 ||  || 4 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 155 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 ||  || 2 || 2 || 1 ||  ||  || 5 || 1 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 || 3 || 4 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 ||  ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 6 ||  ||  ||  || 7 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || 8 || 8 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 7 || 8 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 5 ||  || 4 || 8 || 6 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 111 ||  || 6 || 4 || 10 || 6 ||  || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 4 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 5 || 6 || 3 || 8 || 6 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 60 ||  || 5 ||  || 6 ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 10 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 10 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 7 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 1 || 7 || 7 || 7 || 3 || 3 || 2 || '''12''' || 6 || '''12''' ||  || 10 || 10 || 5 || 10 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 2 || 10 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || 3 ||  || 1 || 5 || 2 || 2 ||  || 10 ||  || 7 ||  ||  || 1 || 6 || 3 ||  || 10 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Slovākija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Düsseldorf 2011 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074450/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040433/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  || 5 ||  || 5 || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 125 ||  || 2 || 8 || 4 ||  ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 10 || '''12''' || 3 ||  || 5 || '''12''' || 7 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 134 ||  || 7 || '''12''' ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 3 || 10 || 4 || 6 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 10 || 10 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 63 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 7 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 10 || 1 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 ||  || 3 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 4 || 8 || '''12''' || '''12''' || 4 || 1 || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 185 || 1 ||  || 10 ||  || 10 || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 7 || 10 || 3 || 10 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 || 4 || 4 ||  || 6 || 1 || 10 || 1 || 4 || 4 || 3 ||  || 6 ||  || 10 ||  || 5 || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 3 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || 2 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 8 || 10 ||  || 2 || '''12''' || 6 ||  ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 10 || 8 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  || 4 ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 || 3 ||  ||  || 1 || 7 || 5 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  || 2 || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  || 10 ||  ||  || 2 || '''12''' || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 189 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  || 3 ||  || 6 || 1 || 3 ||  || 7 ||  || 6 || 10 ||  || '''12''' || 3 || 1 || 3 ||  || 4 || 10 || 7 || 8 || 2 ||  || 3 || 6 || '''12''' || 10 || 10 || 4 || 10 || 6 || 5 || '''12''' ||  || 6 ||  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 100 || 4 || '''12''' ||  || 10 || 4 || 3 ||  || 1 || 2 || 5 || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 || 1 || 6 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  || 6 || 7 || 3 ||  || 3 ||  || 6 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 ||  ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 6 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 7 || 3 || 8 || 4 ||  || 3 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 3 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 ||  || 6 || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 8 || 6 || 1 || '''12''' || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 5 || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 1 || 7 ||  || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 2 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 221 || '''12''' ||  || 6 ||  || 8 || 10 || 5 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || '''12''' || 1 || 5 || 8 || 6 ||  || 10 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 8 ||  ||  || 4 || 8 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 96 || 5 ||  || 2 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 3 ||  ||  || 1 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 || '''12''' ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 6 ||  || '''12''' || 2 ||  || 3 || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 61 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 159 || 10 || 8 ||  || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  || '''12''' || 6 || 7 ||  || 7 || 10 ||  || 6 || 5 || 10 || 2 || 3 || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 5 ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 6 || 1 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 10 ||  || 8 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 3 || 7 ||  ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 3
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Slovākija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Francija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>7nebz1jcqhvuhzp2200hp6nhbx52ewu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538256</id>
      <parentid>4538255</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4538256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91001" sha1="lh03j7tehxjfm97ki84cxamm0cvbtk8" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2011. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem un &quot;lielā piecinieka&quot; valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] duets ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Paradise Oskar]]''
| ''[[Da Da Dam]]''
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| ''[[Love in Rewind]]''
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]''
| ''[[New Tomorrow]]''
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]]
| ''[[C'est ma vie]]''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| ''[[What About My Dreams?]]''
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Lipstick]]''
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 119
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]]
| ''[[Popular]]''
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]]
| ''[[Rockefeller Street]]''
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]''
| ''[[Watch My Dance]]''
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''[[Get You]]''
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| ''[[Sognu]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]],&lt;br /&gt;Angļu &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaels Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Follia d'amore|Madness of Love]]'' &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| &quot;Mīlestības trakums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| [[Anna Rosinelli]]
| ''[[In Love for a While]]''
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Can]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| &quot;Es varu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| ''[[So Lucky]]''
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| ''[[Taken by a Stranger]]'' &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Aizrauta ar svešinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]''
| ''[[Change]]''
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] 
| ''[[The Secret Is Love]]'' 
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]''
| ''[[Running Scared]]''
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Maja Keuča]]
| ''No One''
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' 
| ''[[Coming Home]]''
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| ''[[Que me quiten lo bailao]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;Neviens nevar atņemt manus labos laikus&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]''
| ''[[One More Day]]''
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| ''[[Dana International]]''
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| ''[[Zdob şi Zdub]]''&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (''Sigurjón's Friends'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (''Two Tricky'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 154
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 122
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 124
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Hungary}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| {{ESC|Armēnija}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 74
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Norvēģija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Turcija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| 54{{efn|Neskatoties uz to, ka Armēnija un Malta saņēma vienādu punktu skaitu, Malta saņēma vairāk augstos punktus, nekā Armēnija.|name=11SF}}
| {{ESC|Albānija}}
| 61
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Armēnija}}
| 54{{efn|name=11SF}}
| {{ESC|Turcija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Turcija}}
| 47{{efn|Neskatoties uz to, ka Albānija un Turcija saņēma vienādu punktu skaitu, Turcija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Albānija.|name=13SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 51
| {{ESC|Albānija}}
| 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Albānija}}
| 47{{efn|name=13SF}}
| {{ESC|Horvātija}}
| 49
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| 41
| {{ESC|Armēnija}}
| 33
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 34
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 31
| {{ESC|Horvātija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Norvēģija}}
| 30
| {{ESC|Norvēģija}}
| 29
| {{ESC|Polija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 22
| {{ESC|Polija}}
| 13
| {{ESC|Malta}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Polija}}
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 6
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 8
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074509/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040428/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 || 4 ||  ||  || 10 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 4 ||  || 2 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 8 ||  || 8 ||  || 7 || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || '''12''' ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 5 || 3 ||  || 2 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 6 || 7 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || '''12''' ||  || 7 || 3 || 3 || '''12''' || 5 ||  || 1 || 3 ||  ||  || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 ||  || 4 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 5 || 3 ||  || 1 || 5 || 3 || 3 || 3 || 5 || 5 || 3 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 55 || 3 || 6 ||  || 3 ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  ||  || 2 || 6 || 8 || 5 || 6 ||  ||  || 6 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || 5 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 2 ||  ||  || 1 ||  || '''12''' || 8 || 10 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 103 || 10 || '''12''' ||  || 6 || 1 || 3 || '''12''' || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || '''12''' || 6 || 8 || 7 || 3 ||  || 4 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 ||  || 2 || 6 || 7 || 2 || 5 ||  ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 ||  || 2 ||  || 1 || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 34 ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 4 || 10 ||  || 2 ||  || 8 || 3 || 8 ||  || 10 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 8 ||  || 6 || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 ||  || 5 ||  ||  || 6 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 ||  || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || ||  || 1 || 8 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || '''12''' || 8 ||  || 4 ||  || 1 || 7 || 3 || 10 || 2 ||  ||  ||  || 2 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 5 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 122 || 8 ||  || 5 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || 10 || 8 || 7 || 7 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 1 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 1 || 10 || 10 || 4 || 7 || 6 || 7 || 7 || 4 || 5 || 6 || 8 ||  || 10 || '''12''' || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Malta}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 155
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 135
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 129
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 112
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 121
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 95
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 115
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 69
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
| {{ESC|Beļģija}}
| 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 61
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 60
| {{ESC|Slovākija}}
| 71
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Beļģija}}
| 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Izraēla}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| 48{{efn|Neskatoties uz to, ka Slovākija un Bulgārija ieguva vienādu punktu skaitu, Bulgārija ieguva vairāk augstos punktus, nekā Slovākija.|name=12SF}}
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
| {{ESC|Beļģija}}
| 50
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Slovākija}}
| 48{{efn|name=12SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 45
| {{ESC|Maķedonija}}
| 47
| {{ESC|Bulgārija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Izraēla}}
| 38
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Maķedonija}}
| 36
| {{ESC|Izraēla}}
| 36
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 25
| {{ESC|Kipra}}
| 24
| {{ESC|Maķedonija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Kipra}}
| 16
| {{ESC|Nīderlande}}
| 22
| {{ESC|Kipra}}
| 23
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Nīderlande}}
| 13
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| 17
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074512/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040431/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 109 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || 2 || 7 ||  || 10 || 7 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 69 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 5 || 1 ||  || 4 || 4 || 10 ||  || 1 || 7 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 2 || 1 || '''12''' || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 8 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 6 ||  || 2 || 6 ||  || 2 || 2 || 8 || 1 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 6 || 3 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 3 || 3 ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || 4 ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || 3 || 5 || 3 || 6 || 8 || 6 || 2 || 7 || '''12''' ||  || 1 ||  ||  ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 || 5 || 4 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 ||  || 4 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 155 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 ||  || 2 || 2 || 1 ||  ||  || 5 || 1 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 || 3 || 4 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 ||  ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 6 ||  ||  ||  || 7 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || 8 || 8 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 7 || 8 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 5 ||  || 4 || 8 || 6 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 111 ||  || 6 || 4 || 10 || 6 ||  || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 4 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 5 || 6 || 3 || 8 || 6 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 60 ||  || 5 ||  || 6 ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 10 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 10 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 7 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 1 || 7 || 7 || 7 || 3 || 3 || 2 || '''12''' || 6 || '''12''' ||  || 10 || 10 || 5 || 10 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 2 || 10 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || 3 ||  || 1 || 5 || 2 || 2 ||  || 10 ||  || 7 ||  ||  || 1 || 6 || 3 ||  || 10 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Slovākija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Düsseldorf 2011 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074450/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040433/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  || 5 ||  || 5 || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 125 ||  || 2 || 8 || 4 ||  ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 10 || '''12''' || 3 ||  || 5 || '''12''' || 7 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 134 ||  || 7 || '''12''' ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 3 || 10 || 4 || 6 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 10 || 10 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 63 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 7 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 10 || 1 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 ||  || 3 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 4 || 8 || '''12''' || '''12''' || 4 || 1 || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 185 || 1 ||  || 10 ||  || 10 || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 7 || 10 || 3 || 10 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 || 4 || 4 ||  || 6 || 1 || 10 || 1 || 4 || 4 || 3 ||  || 6 ||  || 10 ||  || 5 || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 3 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || 2 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 8 || 10 ||  || 2 || '''12''' || 6 ||  ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 10 || 8 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  || 4 ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 || 3 ||  ||  || 1 || 7 || 5 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  || 2 || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  || 10 ||  ||  || 2 || '''12''' || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 189 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  || 3 ||  || 6 || 1 || 3 ||  || 7 ||  || 6 || 10 ||  || '''12''' || 3 || 1 || 3 ||  || 4 || 10 || 7 || 8 || 2 ||  || 3 || 6 || '''12''' || 10 || 10 || 4 || 10 || 6 || 5 || '''12''' ||  || 6 ||  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 100 || 4 || '''12''' ||  || 10 || 4 || 3 ||  || 1 || 2 || 5 || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 || 1 || 6 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  || 6 || 7 || 3 ||  || 3 ||  || 6 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 ||  ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 6 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 7 || 3 || 8 || 4 ||  || 3 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 3 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 ||  || 6 || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 8 || 6 || 1 || '''12''' || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 5 || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 1 || 7 ||  || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 2 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 221 || '''12''' ||  || 6 ||  || 8 || 10 || 5 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || '''12''' || 1 || 5 || 8 || 6 ||  || 10 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 8 ||  ||  || 4 || 8 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 96 || 5 ||  || 2 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 3 ||  ||  || 1 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 || '''12''' ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 6 ||  || '''12''' || 2 ||  || 3 || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 61 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 159 || 10 || 8 ||  || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  || '''12''' || 6 || 7 ||  || 7 || 10 ||  || 6 || 5 || 10 || 2 || 3 || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 5 ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 6 || 1 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 10 ||  || 8 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 3 || 7 ||  ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 3
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Slovākija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Francija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>lh03j7tehxjfm97ki84cxamm0cvbtk8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538257</id>
      <parentid>4538256</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4538257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94804" sha1="80y846mmhws1ipqou2q58t1gpyfb63u" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2011. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem un &quot;lielā piecinieka&quot; valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] duets ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Paradise Oskar]]''
| ''[[Da Da Dam]]''
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| ''[[Love in Rewind]]''
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]''
| ''[[New Tomorrow]]''
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]]
| ''[[C'est ma vie]]''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| ''[[What About My Dreams?]]''
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Lipstick]]''
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 119
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]]
| ''[[Popular]]''
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]]
| ''[[Rockefeller Street]]''
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]''
| ''[[Watch My Dance]]''
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''[[Get You]]''
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| ''[[Sognu]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]],&lt;br /&gt;Angļu &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaels Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Follia d'amore|Madness of Love]]'' &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| &quot;Mīlestības trakums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| [[Anna Rosinelli]]
| ''[[In Love for a While]]''
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Can]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| &quot;Es varu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| ''[[So Lucky]]''
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| ''[[Taken by a Stranger]]'' &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Aizrauta ar svešinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]''
| ''[[Change]]''
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] 
| ''[[The Secret Is Love]]'' 
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]''
| ''[[Running Scared]]''
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Maja Keuča]]
| ''No One''
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' 
| ''[[Coming Home]]''
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| ''[[Que me quiten lo bailao]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;Neviens nevar atņemt manus labos laikus&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]''
| ''[[One More Day]]''
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| ''[[Dana International]]''
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| ''[[Zdob şi Zdub]]''&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (''Sigurjón's Friends'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (''Two Tricky'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 154
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 122
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 124
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Hungary}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| {{ESC|Armēnija}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 74
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Norvēģija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Turcija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| 54{{efn|Neskatoties uz to, ka Armēnija un Malta saņēma vienādu punktu skaitu, Malta saņēma vairāk augstos punktus, nekā Armēnija.|name=11SF}}
| {{ESC|Albānija}}
| 61
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Armēnija}}
| 54{{efn|name=11SF}}
| {{ESC|Turcija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Turcija}}
| 47{{efn|Neskatoties uz to, ka Albānija un Turcija saņēma vienādu punktu skaitu, Turcija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Albānija.|name=13SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 51
| {{ESC|Albānija}}
| 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Albānija}}
| 47{{efn|name=13SF}}
| {{ESC|Horvātija}}
| 49
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| 41
| {{ESC|Armēnija}}
| 33
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 34
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 31
| {{ESC|Horvātija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Norvēģija}}
| 30
| {{ESC|Norvēģija}}
| 29
| {{ESC|Polija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 22
| {{ESC|Polija}}
| 13
| {{ESC|Malta}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Polija}}
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 6
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 8
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074509/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040428/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 || 4 ||  ||  || 10 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 4 ||  || 2 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 8 ||  || 8 ||  || 7 || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || '''12''' ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 5 || 3 ||  || 2 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 6 || 7 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || '''12''' ||  || 7 || 3 || 3 || '''12''' || 5 ||  || 1 || 3 ||  ||  || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 ||  || 4 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 5 || 3 ||  || 1 || 5 || 3 || 3 || 3 || 5 || 5 || 3 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 55 || 3 || 6 ||  || 3 ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  ||  || 2 || 6 || 8 || 5 || 6 ||  ||  || 6 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || 5 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 2 ||  ||  || 1 ||  || '''12''' || 8 || 10 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 103 || 10 || '''12''' ||  || 6 || 1 || 3 || '''12''' || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || '''12''' || 6 || 8 || 7 || 3 ||  || 4 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 ||  || 2 || 6 || 7 || 2 || 5 ||  ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 ||  || 2 ||  || 1 || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 34 ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 4 || 10 ||  || 2 ||  || 8 || 3 || 8 ||  || 10 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 8 ||  || 6 || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 ||  || 5 ||  ||  || 6 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 ||  || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || ||  || 1 || 8 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || '''12''' || 8 ||  || 4 ||  || 1 || 7 || 3 || 10 || 2 ||  ||  ||  || 2 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 5 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 122 || 8 ||  || 5 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || 10 || 8 || 7 || 7 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 1 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 1 || 10 || 10 || 4 || 7 || 6 || 7 || 7 || 4 || 5 || 6 || 8 ||  || 10 || '''12''' || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Malta}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 155
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 135
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 129
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 112
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 121
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 95
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 115
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 69
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
| {{ESC|Beļģija}}
| 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 61
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 60
| {{ESC|Slovākija}}
| 71
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Beļģija}}
| 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Izraēla}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| 48{{efn|Neskatoties uz to, ka Slovākija un Bulgārija ieguva vienādu punktu skaitu, Bulgārija ieguva vairāk augstos punktus, nekā Slovākija.|name=12SF}}
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
| {{ESC|Beļģija}}
| 50
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Slovākija}}
| 48{{efn|name=12SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 45
| {{ESC|Maķedonija}}
| 47
| {{ESC|Bulgārija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Izraēla}}
| 38
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Maķedonija}}
| 36
| {{ESC|Izraēla}}
| 36
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 25
| {{ESC|Kipra}}
| 24
| {{ESC|Maķedonija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Kipra}}
| 16
| {{ESC|Nīderlande}}
| 22
| {{ESC|Kipra}}
| 23
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Nīderlande}}
| 13
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| 17
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074512/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040431/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 109 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || 2 || 7 ||  || 10 || 7 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 69 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 5 || 1 ||  || 4 || 4 || 10 ||  || 1 || 7 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 2 || 1 || '''12''' || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 8 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 6 ||  || 2 || 6 ||  || 2 || 2 || 8 || 1 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 6 || 3 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 3 || 3 ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || 4 ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || 3 || 5 || 3 || 6 || 8 || 6 || 2 || 7 || '''12''' ||  || 1 ||  ||  ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 || 5 || 4 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 ||  || 4 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 155 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 ||  || 2 || 2 || 1 ||  ||  || 5 || 1 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 || 3 || 4 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 ||  ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 6 ||  ||  ||  || 7 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || 8 || 8 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 7 || 8 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 5 ||  || 4 || 8 || 6 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 111 ||  || 6 || 4 || 10 || 6 ||  || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 4 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 5 || 6 || 3 || 8 || 6 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 60 ||  || 5 ||  || 6 ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 10 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 10 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 7 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 1 || 7 || 7 || 7 || 3 || 3 || 2 || '''12''' || 6 || '''12''' ||  || 10 || 10 || 5 || 10 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 2 || 10 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || 3 ||  || 1 || 5 || 2 || 2 ||  || 10 ||  || 7 ||  ||  || 1 || 6 || 3 ||  || 10 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Slovākija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 221
| {{ESC|Itālija}}
| 251
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 223
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| 189
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 182
| {{ESC|Zviedrija}}
| 221
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| {{ESC|Zviedrija}}
| 185
| {{ESC|Dānija}}
| 168
| {{ESC|Grieķija}}
| 176
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| {{ESC|Ukraina}}
| 159
| {{ESC|Slovēnija}}
| 160
| {{ESC|Ukraina}}
| 168
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}}
| 134
| {{ESC|Austrija}}
| 145
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 166
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 125
| {{ESC|Īrija}}
| 119
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| {{ESC|Grieķija}}
| 120
| {{ESC|Ukraina}}
| 117
| {{ESC|Krievija}}
| 138
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| {{ESC|Īrija}}
| 119
| {{ESC|Serbija}}
| 111
| {{ESC|Gruzija}}
| 138
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| {{ESC|Gruzija}}
| 110
| {{ESC|Zviedrija}}
| 106
| {{ESC|Vācija}}
| 113
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| {{ESC|Vācija}}
| 107
| {{ESC|Vācija}}
| 104
| {{ESC|Īrija}}
| 101
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 100
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 90
| {{ESC|Itālija}}
| 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Moldova}}
| 97
| {{ESC|Francija}}
| 90
| {{ESC|Moldova}}
| 98
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| 96
| {{ESC|Rumānija}}
| 86
| {{ESC|Serbija}}
| 89
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Serbija}}
| 85
| {{ESC|Grieķija}}
| 84
| {{ESC|Rumānija}}
| 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Francija}}
| 82
| {{ESC|Moldova}}
| 82
| {{ESC|Francija}}
| 76
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Krievija}}
| 77{{efn|Neskatoties uz to, ka Krievija un Rumānija ieguva vienādu punktu skaitu, Krievija ieguva vairāk augstos punktus, nekā Rumānija.|name=16SF}}
| {{ESC|Gruzija}}
| 79
| {{ESC|Spānija}}
| 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| 77{{efn|name=16SF}}
| {{ESC|Somija}}
| 75
| {{ESC|Ungārija}}
| 64
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| 64
| {{ESC|Igaunija}}
| 74
| {{ESC|Dānija}}
| 61
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Lietuva}}
| 63
| {{ESC|Islande}}
| 72
| {{ESC|Islande}}
| 60
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 20
| {{ESC|Islande}}
| 61
| {{ESC|Lietuva}}
| 66
| {{ESC|Lietuva}}
| 55
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 21
| {{ESC|Somija}}
| 57
| {{ESC|Ungārija}}
| 60
| {{ESC|Somija}}
| 47
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 22
| {{ESC|Ungārija}}
| 53
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 57
| {{ESC|Slovēnija}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 23
| {{ESC|Spānija}}
| 50
| {{ESC|Šveice}}
| 53
| {{ESC|Igaunija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 24
| {{ESC|Igaunija}}
| 44
| {{ESC|Spānija}}
| 38
| {{ESC|Austrija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 25
| {{ESC|Šveice}}
| 19
| {{ESC|Krievija}}
| 25
| {{ESC|Šveice}}
| 2
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Düsseldorf 2011 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074450/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040433/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  || 5 ||  || 5 || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 125 ||  || 2 || 8 || 4 ||  ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 10 || '''12''' || 3 ||  || 5 || '''12''' || 7 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 134 ||  || 7 || '''12''' ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 3 || 10 || 4 || 6 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 10 || 10 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 63 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 7 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 10 || 1 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 ||  || 3 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 4 || 8 || '''12''' || '''12''' || 4 || 1 || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 185 || 1 ||  || 10 ||  || 10 || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 7 || 10 || 3 || 10 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 || 4 || 4 ||  || 6 || 1 || 10 || 1 || 4 || 4 || 3 ||  || 6 ||  || 10 ||  || 5 || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 3 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || 2 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 8 || 10 ||  || 2 || '''12''' || 6 ||  ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 10 || 8 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  || 4 ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 || 3 ||  ||  || 1 || 7 || 5 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  || 2 || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  || 10 ||  ||  || 2 || '''12''' || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 189 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  || 3 ||  || 6 || 1 || 3 ||  || 7 ||  || 6 || 10 ||  || '''12''' || 3 || 1 || 3 ||  || 4 || 10 || 7 || 8 || 2 ||  || 3 || 6 || '''12''' || 10 || 10 || 4 || 10 || 6 || 5 || '''12''' ||  || 6 ||  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 100 || 4 || '''12''' ||  || 10 || 4 || 3 ||  || 1 || 2 || 5 || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 || 1 || 6 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  || 6 || 7 || 3 ||  || 3 ||  || 6 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 ||  ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 6 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 7 || 3 || 8 || 4 ||  || 3 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 3 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 ||  || 6 || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 8 || 6 || 1 || '''12''' || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 5 || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 1 || 7 ||  || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 2 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 221 || '''12''' ||  || 6 ||  || 8 || 10 || 5 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || '''12''' || 1 || 5 || 8 || 6 ||  || 10 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 8 ||  ||  || 4 || 8 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 96 || 5 ||  || 2 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 3 ||  ||  || 1 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 || '''12''' ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 6 ||  || '''12''' || 2 ||  || 3 || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 61 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 159 || 10 || 8 ||  || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  || '''12''' || 6 || 7 ||  || 7 || 10 ||  || 6 || 5 || 10 || 2 || 3 || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 5 ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 6 || 1 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 10 ||  || 8 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 3 || 7 ||  ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 3
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Slovākija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Francija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>80y846mmhws1ipqou2q58t1gpyfb63u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roke Santakruss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116616</id>
    <revision>
      <id>4538050</id>
      <parentid>4274956</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:16:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4823" sha1="ocjd3al97ps4611ukh4dcpxn676xyjd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Roke Santakruss
| image = Roque Santa Cruz 2025 (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|8|16}}
| cityofbirth = [[Asunsjona]]
| countryofbirth = [[Paragvaja]]
| height = 193
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Nacional|Nacional]]
| clubnumber = 24
| youthyears1 = 1988—1998
| youthclubs1 = [[Club Olimpia|Olimpia]]
| years1 = 1998—1999
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Olimpia|Olimpia]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.roque-santa-cruz.de/content/statistiken/statistiken_en.php?PHPSESSID=bv39srma4pkr9duib9salttbo3 | title = Roque Santa Cruz official site statistics | accessdate = 20 August 2007 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070928134842/http://www.roque-santa-cruz.de/content/statistiken/statistiken_en.php?PHPSESSID=bv39srma4pkr9duib9salttbo3 | archivedate = {{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=5247 Statistics at national-football-teams.com]&lt;/ref&gt;
| caps1 = 23
| goals1 = 13
| years2 = 1999—2007
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| caps2 = 155
| goals2 = 31
| years3 = 2007—2009
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]
| caps3 = 57
| goals3 = 23
| years4 = 2009—2013
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| caps4 = 20
| goals4 = 3&lt;!-- LEAGUE GAMES ONLY - When you update this parameter, please update the pcupdate parameter! --&gt;
| nationalyears1 = 1999
| nationalteam1 = Paragvaja U-20
| nationalcaps1 = ?
| nationalgoals1 = ?
| nationalyears2 = 1999—2016
| nationalteam2 = {{fb|PAR}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.rsssf.com/miscellaneous/para-recintlp.html | title = Paragvaja&amp;nbsp;— Record International Players | accessdate = 30 December 2007}}&lt;/ref&gt;
| nationalcaps2 = 112
| nationalgoals2 = 32
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = Roke Santakruss 2025. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps5 = 9
| caps6 = 33
| caps7 = 31
| caps8 = 43
| caps9 = 10
| caps10 = 17
| caps11 = 148
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]]
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]]
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]]
| clubs9 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]]
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]]
| clubs11 = {{flaga|Paragvaja}} [[Olimpia Asunción]]
| goals5 = 0
| goals6 = 7
| goals7 = 8
| goals8 = 9
| goals9 = 4
| goals10 = 2
| goals11 = 66
| years11 = 2016—2021
| years10 = 2015—2016
| years5 = 2011
| years6 = 2011—2012
| years7 = 2012—2013
| years8 = 2013—2014
| years9 = 2015—2016
| clubs12 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad]]
| years12 = 2022—2025
| caps12 = 132
| goals12 = 23
| clubs13 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Nacional|Nacional]]
| years13 = 2026—
| caps13 = 17
| goals13 = 3
}}
'''Roke Santakruss''' (''Roque Luis Santa Cruz Cantero''; dzimis {{dat|1981|8|16}} [[Asunsjona|Asunsjonā]], [[Paragvaja|Paragvajā]]) ir profesionāls paragvajiešu [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Kopš 2026. gada pārstāv [[Paragvaja|Paragvajas]] klubu [[Club Nacional|Nacional]] un ir bijušais [[Paragvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru sāka vietējā [[Club Olimpia|Olimpia]] kluba sastāvā 1998. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 1999—2000, 2000—01, 2002—03, 2004—05, 2005—06
* [[DFB Pokal]]: 1999—2000, 2002—03, 2004—05, 2005—06
* [[DFB Ligapokal]]: 2000, 2004
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2000—01
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 2001

'''Individuālie sasniegumi'''

* Paragvajas gada futbolists: 1999, 2018
* ''[[Blackburn Rovers]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2007—08

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=5247 National-Football-Teams.com profils] {{en ikona}}

{{Futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Santakruss Roke}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]]</text>
      <sha1>ocjd3al97ps4611ukh4dcpxn676xyjd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kandavas Lauksaimniecības tehnikums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>120585</id>
    <revision>
      <id>4538105</id>
      <parentid>4537975</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:48:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55989-48|~2026-55989-48]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>3842236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4658" sha1="otnyft92crbyl7fp3uorh1fm94ysl3a" xml:space="preserve">{{Augstskolas infokaste
|nosaukums    = Kandavas Lauksaimniecības tehnikums
|attēla_nos   = 
|att_izm      = 
|att_apraksts = 
|moto         = 
|dibin        = [[1945]]. gadā&lt;ref name=&quot;gr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laukutikls.lv/izglitiba_un_petijumi/organizacijas/175-valsts_kandavas_lauksaimniecibas_tehnikums |title=Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums |publisher=laukutikls.lv |accessdate=2010. gada 30. jūlijā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110430092203/http://www.laukutikls.lv/izglitiba_un_petijumi/organizacijas/175-valsts_kandavas_lauksaimniecibas_tehnikums |archivedate={{dat|2011|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|valsts       = Latvija
|vieta        = [[Kandava]], Valteru iela 6
|tips         = [[tehnikums]]
|dotācijas    =
|rektors      = Dace Rozentāle
|pasniedz     = 53&lt;ref name=&quot;cel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bzb.lv/?q==12&amp;file=4aa47c384c0a022909edb13786fb3564&amp;id=511 |title=Izglītības ceļvedis |publisher=bzb.lv |accessdate=2010. gada 30. jūlijā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305132433/http://www.bzb.lv/?q==12&amp;file=4aa47c384c0a022909edb13786fb3564&amp;id=511 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|studenti     = vidēji 600&lt;ref name=&quot;kan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kandava.lv/Default.asp?id=213&amp;sid=232 |title=Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums |publisher= kandava.lv |accessdate=2010. gada 30. jūlijā }}&lt;/ref&gt;
|publik       = 
|asociācijas  =
|trangs       =
|arangs       =
|mlapa        = [http://www.kandavastehnikums.lv/ www.kandavastehnikums.lv]
}}

'''Kandavas Lauksaimniecības tehnikums''' ir [[profesionālā vidējā izglītība|profesionālās vidējās izglītības]] mācību iestāde, kas atrodas [[Kandava|Kandavā]].&lt;ref name=&quot;kan&quot; /&gt;
Vidēji mācību gadā tehnikumā mācās ap 600 audzēkņu, kurus māca vairāk kā 50 pasniedzēji.&lt;ref name=&quot;cel&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kan&quot; /&gt; Atkarībā no iepriekšējās izglītības atšķiras mācību ilgums. Tehnikuma vadītāja ir Dace Rozentāle. 

== Apgūstamās profesijas ==
Kandavas lauksaimniecības tehnikumā var apgūt sešas profesijas — lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis, automehāniķis, elektriķis, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, viesnīcu pakalpojumu speciālists, spēkratu mehāniķis. Mācības notiek latviešu valodā.&lt;ref name=&quot;gr&quot; /&gt; Kandavas lauksaimniecības tehnikumā uzņem pamatskolu un vidusskolu absolventus. 

Blakus tehnikumam ir iekārtots sporta komplekss ar stadionu, baseinu un citām sporta būvēm. Pie tehnikuma darbojas arī Kandavas tehnikuma auto poligons, kurā notiek dažādas sacensības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ntz.lv/portals/Kandavas_zinas/raksts.html?xml_id=15933 |title= Auto sacensības Kandavā. |publisher= ntz.lv |date= 2010-02-08 |accessdate= 2010. gada 30. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tehnikumu izveidoja 1945. gadā. 2015. gadā tam pievienoja Saulaines un Cīravas profesionālās vidusskolas. Saglabājot profesionālās izglītības kompetences statusu, iestāde ieguva nosaukumu “Kandavas Lauksaimniecības tehnikums” ar tam piederošajām teritoriālajām struktūrvienībām Saulainē (Rundāles novads) un Cīravā (Aizputes novads). 

== Absolventi ==
* dziedātājs [[Ivo Fomins]], 
* politiķi [[Oskars Grīgs]], [[Ilmārs Geiga]] un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/fomins_ivo/ |title=Ivo Fomins |publisher=Virtuālā enciklopēdija. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimts sliekšņa. |accessdate=2010. gada 30. jūlijā |archive-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100627181502/http://www.gramata21.lv/users/fomins_ivo/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=55&amp;cbutton=60042933276 |title= 8.Saeimas vēlēšanas — ziņas par deputāta kandidātu |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate= 2010. gada 30. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190526070620/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=55&amp;cbutton=60042933276 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/geige_ilmars/ |title=Ilmārs Geiga |publisher=Virtuālā enciklopēdija. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimts sliekšņa. |accessdate=2010. gada 30. jūlijā |archive-date={{dat|2011|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110122230900/http://www.gramata21.lv/users/geige_ilmars/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Profesionālās skolas Latvijā|Kandava]]</text>
      <sha1>otnyft92crbyl7fp3uorh1fm94ysl3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skaistums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126387</id>
    <revision>
      <id>4538230</id>
      <parentid>4536140</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T05:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4538230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22633" sha1="dzfhyq6gm76lpermp15natl4dns9q3f" xml:space="preserve">[[Attēls:Lofoten, Norway (Unsplash).jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Ziemeļblāzma]] virs [[Lofotu salas|Lofotu salām]] Norvēģijā. Dabas parādību skaistums var būt saistīts ar krāsu, gaismas, kustības un ainavas savstarpējo mijiedarbību]]
'''Skaistums''' jeb '''daiļums''' ir [[estētika|estētiska]] īpašība vai vērtība, kas saistīta ar pozitīvu estētisko [[pieredze|pieredzi]], [[vērtējums|vērtējumu]] un [[bauda|baudījumu]].&lt;ref name=&quot;mlvv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/skaistums:1 |title=skaistums |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/entries/aesthetic-concept/ |title=The Concept of the Aesthetic |author=James Shelley |work=The Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University |language=en |date=2026-08-24 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Par skaistu var tikt uzskatīts [[cilvēks]], [[dzīvnieki|dzīvnieks]], [[daba]]s objekts vai [[ainava]], [[mākslas darbs]], priekšmets, [[skaņa]], [[ideja]], abstrakta struktūra vai cits jutekliski uztverams vai konceptuāls objekts.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/entries/beauty/ |title=Beauty |author=Crispin Sartwell |work=The Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University |language=en |date=2026-06-17 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Skaistums ir viens no centrālajiem [[estētika]]s jēdzieniem un kopš [[antīkā filozofija|antīkās filozofijas]] ir bijis nozīmīgs [[filozofija]]s, [[mākslas teorija]]s un [[kultūras studijas|kultūras studiju]] temats.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Skaistuma izpratne nav pilnīgi vienāda visiem cilvēkiem, un dažādās estētikas teorijās tā tiek skaidrota atšķirīgi. Skaistums var tikt saistīts gan ar paša objekta īpašībām, piemēram, [[simetrija|simetriju]], [[proporcija|proporcijām]], [[harmonija|harmoniju]] un formas organizāciju, gan ar vērotāja [[uztvere|uztveri]], individuālo pieredzi, [[gaume|gaumi]] un [[kultūra]]s vidi.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Tādēļ jautājums par to, cik lielā mērā skaistums ir objektīva priekšmetu īpašība un cik lielā mērā tas ir atkarīgs no uztvērēja, ir viens no ilgstošākajiem estētikas teorijas jautājumiem.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;

== Jēdziens un terminoloģija ==
[[Attēls:The Scream Pastel.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Edvards Munks|Edvarda Munka]] “[[Kliedziens|Kliedziens]]” (1895. gada pasteļa versija). Mākslas darbs var būt estētiski nozīmīgs arī tad, ja tā saturs izraisa trauksmi, nepatiku vai citus negatīvus pārdzīvojumus]]
Skaistums tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no galvenajām [[estētika|estētiskajām]] vērtībām un pozitīva [[estētiskā pieredze|estētiskā pārdzīvojuma]] un vērtējuma veidu.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt; Ar jēdzienu “skaistums” var apzīmēt gan kāda objekta vispārinātu estētisku īpašību vai vērtību, gan konkrētu šīs īpašības izpausmi.&lt;ref name=&quot;mlvv&quot;/&gt; Īpašības vārdu ‘skaists’ lieto, raksturojot cilvēku, priekšmetu, [[mākslas darbs|mākslas darbu]], [[daba]]s parādību, [[skaņa|skaņu]], [[ideja|ideju]] vai citu objektu, kas tiek uztverts un vērtēts kā estētiski pozitīvs.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Daudzās estētikas teorijās skaistums kā [[estētiskā vērtība]] netiek reducēts tikai uz objekta praktisko lietderību, materiālo vērtību vai spēju apmierināt kādu tiešu vajadzību. Par skaistu var tikt uzskatīts arī objekts, kam nav praktiska lietojuma, savukārt ļoti noderīgs vai materiāli vērtīgs priekšmets ne vienmēr tiek uzskatīts par skaistu.&lt;ref name=&quot;iep-attitude&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iep.utm.edu/aesthetic-attitude/ |title=Aesthetic Attitude |author=Alexandra King |work=Internet Encyclopedia of Philosophy |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Estētiskajā vērtējumā uzmanība var tikt pievērsta objekta formai, [[proporcija|proporcijām]], [[krāsa]]i, [[ritms|ritmam]], [[harmonija]]i, izteiksmei un šo īpašību savstarpējām attiecībām.&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt;

Ar estētisko vērtējumu parasti saprot vērtējumu, kurā objekts tiek aplūkots no tā estētisko īpašību, vērtības un izraisītās pieredzes viedokļa. Tas var ietvert gan tūlītēju uztverē balstītu reakciju, gan pārdomātu spriedumu par objekta skaistumu, harmoniju, izteiksmīgumu vai citām estētiskajām īpašībām.&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt; Savukārt estētiskā pieredze ir objekta uztveres un pārdzīvojuma veids, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta tā estētiskajām īpašībām un radītajam emocionālajam vai intelektuālajam iespaidam. Estētiskās pieredzes precīzs raksturojums dažādās filozofijas teorijās tomēr atšķiras.&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt; Skaistums ir cieši saistīts ar [[patika|patiku]] un baudu, tomēr šie jēdzieni nav pilnīgi identiski. Patiku var izraisīt arī objekta praktiskais labums, pazīstamība, personiskas atmiņas vai citas ar estētisko vērtību tieši nesaistītas īpašības. Savukārt spriedums, ka objektam piemīt estētiska vērtība, nav tikai ziņojums par vērotāja personisko patiku, jo skaistuma vērtējumi bieži ietver arī pretenziju uz plašāku atzīšanu.&lt;ref name=&quot;iep-attitude&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt; Tādēļ filozofijā un estētikas teorijā personiska priekšroka tiek nošķirta no estētiskā vērtējuma.

Ar skaistumu saistīts arī [[fiziskā pievilcība|fiziskās pievilcības]] jēdziens, īpaši cilvēka ārējā izskata vērtējumā. Tomēr [[savstarpējā pievilcība]] ir plašāks jēdziens. To var ietekmēt ne tikai ārējais izskats, bet arī cilvēka uzvedība, personības iezīmes, savstarpējā līdzība, pazīstamība, [[Sabiedriskais stāvoklis]] un situācija, kurā cilvēki sastopas.&lt;ref name=&quot;gale-attraction&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/medicine/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/attraction-interpersonal |title=Attraction, Interpersonal |work=Gale Encyclopedia of Psychology |publisher=Gale |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Tādēļ estētisks skaistums var veicināt pievilcību, bet abi jēdzieni nav savstarpēji aizstājami. Skaistums nav vienīgā estētiskā vērtība, īpašība vai pieredzes forma. [[Estētika|Estētikā]] aplūko arī [[cildenums|cildenumu]], [[elegance|eleganci]], [[harmonija|harmoniju]], [[traģiskums|traģiskumu]], [[komiskums|komiskumu]], [[neglītums|neglītumu]] un citus estētiskos jēdzienus.&lt;ref name=&quot;iep-aesthetics&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iep.utm.edu/aesthetics/ |title=Aesthetics |author=Barry Hartley Slater |work=Internet Encyclopedia of Philosophy |language=en |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Tādēļ estētiski nozīmīgs objekts vai pieredze ne vienmēr tiek raksturota tieši kā skaista.

== Objektīvs un subjektīvs skaistums ==
Viens no centrālajiem un visilgāk apspriestajiem jautājumiem [[estētika|estētikā]] ir tas, vai skaistums piemīt pašam objektam vai arī rodas cilvēka [[uztvere|uztverē]] un [[estētiskā pieredze|estētiskajā pieredzē]]. Šīs problēmas ietvaros tradicionāli nošķir [[objektivitāte|objektīvu]] un [[subjektivitāte|subjektīvu]] skaistuma izpratni, lai gan daudzas teorijas ieņem starppozīciju un skaistumu skaidro kā attiecību starp objekta īpašībām un to uztverošo cilvēku.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Objektīvajā skatījumā skaistums vismaz zināmā mērā ir pašam objektam piemītoša īpašība. Šādu pieeju dažādās formās pārstāvējušas daudzas [[antīkā filozofija|antīkās]] un [[viduslaiku filozofija|viduslaiku]] estētikas teorijas, kurās skaistums tika saistīts, piemēram, ar [[proporcija|proporciju]], [[simetrija|simetriju]], kārtību, vienotību vai [[harmonija|harmoniju]].&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Šādā izpratnē cilvēks skaistumu nevis pilnībā rada ar savu vērtējumu, bet uztver vai atpazīst noteiktas objektā pastāvošas īpašības. Atsevišķās filozofiskajās tradīcijās skaistums ticis saistīts arī ar ideālu kārtību, pilnību vai realitātes [[metafizika|metafizisko]] uzbūvi.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;

[[Attēls:David Hume Ramsay.jpg|thumbnail|upright=0.8|Skotu filozofs [[Deivids Hjūms]] (1711–1776). Viņš skaistumu saistīja ar cilvēka subjektīvo uztveri, vienlaikus uzsverot, ka pieredze, salīdzināšana un gaumes izkopšana ļauj labāk pamatot estētiskos spriedumus]]
Subjektīvās teorijas turpretī uzsver, ka objekta skaistums nav neatkarīgs no tā uztvērēja. Viens un tas pats priekšmets, [[mākslas darbs]], cilvēks vai [[ainava]] dažādiem cilvēkiem var izraisīt atšķirīgus [[estētiskais vērtējums|estētiskos vērtējumus]]. Šos vērtējumus var ietekmēt individuālā [[gaume]], iepriekšējā pieredze, zināšanas, uztveres apstākļi un [[kultūra]]s priekšstati.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep-hume&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/entries/hume-aesthetics/ |title=Hume’s Aesthetics |author=Theodore Gracyk |work=The Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University |language=en |date=2020-04-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā [[Deivids Hjūms]] uzsvēra, ka skaistums nav vienkārši lietām pašām piemītoša īpašība, bet ir saistīts ar cilvēka prāta izjūtu un reakciju uz tām.&lt;ref name=&quot;sep-hume&quot;/&gt; Tomēr pilnīgi subjektīvs skaistuma skaidrojums rada grūtības. Ja apgalvojums “šis ir skaists” nozīmētu tikai “man tas patīk”, būtu grūti izskaidrot, kāpēc estētiskos spriedumus iespējams jēgpilni apspriest, salīdzināt un pamatot.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Praksē cilvēki par skaistumu diskutē, salīdzina darbus, izvirza argumentus un mēģina pārliecināt citus, atsaucoties, piemēram, uz [[kompozīcija|kompozīciju]], proporcijām, tehnisko izpildījumu, [[oriģinalitāte|oriģinalitāti]], izteiksmīgumu vai objekta vietu konkrētā kultūras tradīcijā.&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt; Tas liecina, ka estētisks spriedums parasti izsaka vairāk nekā tikai personisku patiku.

Šīs problēmas dēļ vairākās ietekmīgās skaistuma teorijās veidojusies starppozīcija starp stingru objektivitāti un subjektivitāti. Tajā tiek pieņemts, ka estētiskā pieredze nevar rasties bez uztvērēja, taču vienlaikus to ierosina un ierobežo paša objekta īpašības.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Skaistumu tādējādi var aplūkot kā [[attiecības|attiecību]] starp noteiktām objekta pazīmēm un cilvēka uztveres, [[izzināšana|izziņas]] un [[emocijas|emocionālajām]] spējām. Šādā skatījumā individuālas gaumes atšķirības ir iespējamas, taču no tā neizriet, ka visi estētiskie vērtējumi būtu vienlīdz pamatoti.&lt;ref name=&quot;sep-hume&quot;/&gt; Īpaši nozīmīgi šajā diskusijā ir Hjūma un [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] uzskati. Hjūms skaistuma vērtējumu saistīja ar subjektīvu izjūtu, tomēr uzskatīja, ka pieredze, salīdzināšana, uzmanīga uztvere, izpratne un aizspriedumu mazināšana var izkopt gaumi un ļaut dažiem spriedumiem būt labāk pamatotiem par citiem.&lt;ref name=&quot;sep-hume&quot;/&gt; Kants savukārt uzskatīja, ka skaistuma spriedums balstās subjektīvā patikas izjūtā, taču, nosaucot kaut ko par skaistu, cilvēks izvirza pretenziju uz citu cilvēku piekrišanu. Šī pretenzija uz vispārīgumu nav balstīta noteiktos jēdzienos vai pierādāmos likumos, tādēļ nevienu nevar loģiski piespiest atzīt konkrētu objektu par skaistu.&lt;ref name=&quot;sep-kant&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/entries/kant-aesthetics/ |title=Kant’s Aesthetics and Teleology |author=Hannah Ginsborg |work=The Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University |language=en |date=2022-07-15 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Šādā nozīmē Kanta teorijā estētiskajam spriedumam piemīt [[intersubjektivitāte|intersubjektīva]] jeb starppersoniska dimensija.

Strīds par skaistuma objektivitāti un subjektivitāti tādējādi ir cieši saistīts ar jautājumu par individuālās [[gaume]]s robežām. Cilvēku estētiskās izvēles atšķiras, taču tās veidojas saskarsmē ar kopīgām kultūras tradīcijām, mākslas darbiem, [[izglītība|izglītību]], salīdzināšanas pieredzi un citu cilvēku spriedumiem.&lt;ref name=&quot;sep-hume&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt; Tas palīdz izskaidrot, kāpēc par skaistumu iespējamas gan ilgstošas domstarpības, gan samērā plaša vienprātība un kāpēc estētiskos vērtējumus cilvēki bieži cenšas ne tikai izteikt, bet arī pamatot.

== Skaistuma īpašības ==
[[Attēls:Composition with Red, Yellow, and Blue.jpg|thumbnail|upright=0.9|[[Pīts Mondriāns|Pīta Mondriāna]] «Kompozīcija ar sarkano, dzelteno un zilo» (1927). Gleznas estētisko iespaidu veido ģeometrisku laukumu, krāsu kontrastu un asimetriska kompozicionālā līdzsvara mijiedarbība]]
Skaistums parasti ir saistīts ar jutekliski vai iztēlē uztveramu [[forma|formu]]. To var attiecināt uz [[krāsa|krāsām]], [[skaņa|skaņām]], [[proporcija|proporcijām]], formām, [[mehāniskā kustība|kustību]], [[ainava|ainavām]], cilvēka ārieni, [[mākslas darbs|mākslas darbiem]] un arī abstraktām struktūrām.&lt;ref name=&quot;sep-aesthetic&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Dažādos laikmetos un [[estētika]]s teorijās skaistums bieži ticis saistīts ar tādām īpašībām kā [[harmonija]], proporcija, [[simetrija]], kārtība, vienotība daudzveidībā un līdzsvars.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;iep-aesthetics&quot;/&gt; Jau [[Senā Grieķija|antīkajā Grieķijā]] skaistuma izpratnē liela nozīme tika piešķirta proporcijām un harmoniskām attiecībām starp veseluma daļām. Šādu skatījumu dažādās formās turpināja arī vēlākās estētikas teorijas, kurās skaistums tika saistīts ar sakārtotību, veseluma vienotību un savstarpēji saskaņotu elementu attiecībām.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; [[Vizuālā māksla|Vizuālajā mākslā]] un [[arhitektūra|arhitektūrā]] par skaistuma avotu bieži uzskatīta proporciju, [[ritms|ritma]], masas un telpas līdzsvarota organizācija, savukārt [[mūzika|mūzikā]] — skaņu, ritma un melodisko attiecību harmonija.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;iep-aesthetics&quot;/&gt;

Svarīga var būt arī krāsu un formu saskaņa. Krāsu attiecības, [[kontrasts|kontrasti]], ritmisks elementu atkārtojums un [[kompozīcija (māksla)|kompozīcijas]] līdzsvars var radīt vizuāli vienotu iespaidu.&lt;ref name=&quot;iep-aesthetics&quot;/&gt; Līdzīga ideja izpaužas jēdzienā vienotība daudzveidībā, ar kuru apzīmē atšķirīgu elementu apvienojumu uztverami vienotā veselumā, tiem nezaudējot savas individuālās īpašības.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;iep-aesthetics&quot;/&gt; Atsevišķās estētikas, [[funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un [[dizains|dizaina]] teorijās skaistumu saista arī ar formas un funkcijas atbilstību. Šādā skatījumā objekts var tikt uztverts kā skaists, ja tā forma ir piemērota tā uzdevumam, materiālam un konstrukcijai.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Formas un funkcijas attiecības ir īpaši nozīmīgs diskusiju temats arhitektūrā un [[rūpnieciskais dizains|rūpnieciskajā dizainā]], lai gan uzskati par to, vai funkcijai jānosaka forma, dažādās teorijās atšķiras.&lt;ref name=&quot;iep-architecture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iep.utm.edu/philosophy-of-architecture/ |title=Philosophy of Architecture |work=Internet Encyclopedia of Philosophy |language=en |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt; Arī [[amatniecība|amatniecībā]] estētiskais vērtējums var būt saistīts ar priekšmeta uzbūves, materiāla, izgatavošanas kvalitātes un lietojuma saskaņu.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt;

Tomēr neviena no šīm pazīmēm neveido universālu skaistuma formulu. Skaisti vai estētiski pievilcīgi var tikt atzīti arī [[asimetrija|asimetriski]], neregulāri vai sarežģīti objekti, un mēģinājumi skaistumu izskaidrot tikai ar noteiktām proporcijām vai formāliem nosacījumiem sastopas ar daudziem pretpiemēriem.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Īpaši [[modernisms|modernisma]] un [[laikmetīgā māksla|laikmetīgajā mākslā]] estētiskais efekts var tikt panākts ar [[disonanse|disonansi]], līdzsvara izjaukšanu, kontrastu, fragmentāciju vai spriegumu starp atšķirīgiem elementiem.&lt;ref name=&quot;iep-continental&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iep.utm.edu/aesthetics-in-continental-phil/ |title=Aesthetics in Continental Philosophy |work=Internet Encyclopedia of Philosophy |language=en |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt; Tādēļ harmonija, simetrija un proporcija drīzāk uzskatāmas par vēsturiski nozīmīgiem skaistuma skaidrojumiem, nevis obligātiem tā nosacījumiem.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Skaistuma jēdziens tiek lietots arī jomās, kurās tas neattiecas tieši uz cilvēka ārieni vai mākslu. Piemēram, [[matemātika|matemātikā]] par skaistām mēdz saukt formulas, struktūras, [[matemātisks pierādījums|pierādījumus]] un risinājumus, kuros saskata vienkāršību, eleganci, simetriju vai daudzu elementu apvienojumu vienotā sakarībā.&lt;ref name=&quot;sep-beauty&quot;/&gt; Estētisku vērtību var piedēvēt arī sarežģītām un neregulārām matemātiskām struktūrām, piemēram, [[Mandelbrota kopa|Mandelbrota kopai]]. Tā tiek iegūta no samērā vienkāršas kvadrātiskas iterācijas, bet tās vizualizācijās veidojas ļoti sarežģītas [[fraktālis|fraktālas]] formas.&lt;ref name=&quot;mathworld-mandelbrot&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mathworld.wolfram.com/MandelbrotSet.html |title=Mandelbrot Set |author=Eric W. Weisstein |work=MathWorld—A Wolfram Web Resource |publisher=Wolfram Research |language=en |access-date=2026-10-21}}&lt;/ref&gt;

== Skaistuma psiholoģija ==
Cilvēka skaistuma [[uztvere|uztveri]] ietekmē gan ārēji uztveramas pazīmes, gan [[subjektivitāte|subjektīvs]] vērtējums. Pastāv uzskati, ka daļa no skaistuma uztveres var būt saistīta ar [[iedzimtība|iedzimtiem]] vai [[evolūcija|evolucionāri]] veidotiem mehānismiem, tomēr nozīmīga ir arī [[pieredze]]s, [[audzināšana]]s un [[sociālā vide|sociālās vides]] ietekme. Skaistuma vērtējumu var ietekmēt arī ar ārējo izskatu tieši nesaistītas īpašības, piemēram, cilvēka [[godīgums]], [[intelekts|inteliģence]], izturēšanās un [[personība]].

== Skaistuma ideāli dažādās kultūrās ==
Dažādos [[laikmets|laikmetos]] un [[kultūra|kultūrās]] pastāvējuši atšķirīgi skaistuma ideāli. Atsevišķas fiziskās pazīmes var tikt pozitīvi vērtētas daudzās kultūrās, savukārt citas ir cieši saistītas ar konkrētās [[sabiedrība]]s [[tradīcija|tradīcijām]], [[sociālā norma|sociālajām normām]] un priekšstatiem. Skaistuma ideāli laika gaitā mainās, un tos ietekmē [[mode]], [[māksla]], [[plašsaziņas līdzekļi]], [[sociālais statuss|sociālais stāvoklis]] un sabiedrībā valdošie priekšstati par vēlamu ārējo izskatu.

== Cilvēka skaistums ==
=== Fiziskā pievilcība ===
Cilvēka [[fiziskā pievilcība|fizisko pievilcību]] ietekmē vairāki faktori. To vidū ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]] un [[seja|sejas]] fiziskās pazīmes, proporcijas un citas vizuāli uztveramas īpašības. Daļa no pievilcības vērtējuma var būt līdzīga dažādās pasaules kultūrās, savukārt citas pazīmes ir atkarīgas no konkrētas kultūras un sociālās vides. Fizisko pievilcību ietekmē arī subjektīva uztvere. Cilvēka kopējo pievilcību nereti ietekmē arī viņa personības un [[raksturs|rakstura]] īpašības.

== Skaistums dabā ==
Skaistums neattiecas tikai uz cilvēku. Par skaistām mēdz uzskatīt [[ainava|ainavas]], [[augi|augus]], [[zieds|ziedus]], [[dzīvnieki|dzīvniekus]] un citas [[dabas parādība|dabas parādības]]. Dabas skaistuma vērtējumā nozīme var būt krāsām, formām, proporcijām, ainavas plašumam un citām uztveramām īpašībām.

== Skaistums mākslā ==
Skaistuma jēdziens tradicionāli cieši saistīts ar [[māksla|mākslu]]. Par skaistām var tikt uzskatītas [[glezniecība|gleznas]], [[arhitektūra|celtnes]], [[tēlniecība|skulptūras]], [[mūzika]]s darbi un citi mākslas darbi. Tomēr mākslas darba [[estētiskā vērtība]] nav obligāti atkarīga tikai no tā skaistuma — mākslā var tikt izmantots arī [[neglītums|neglītais]], satraucošais, [[groteska|groteskais]] vai [[disharmonija|disharmoniskais]].

== Skaistums, neglītums un cildenais ==
Par skaistuma pretstatu tradicionāli uzskata [[neglītums|neglītumu]]. Par neglītu parasti sauc objektu vai būtni, kas izraisa negatīvu [[estētiskais vērtējums|estētisko vērtējumu]] vai [[nepatika|nepatiku]]. Arī neglītuma uztvere ir atkarīga no cilvēka individuālā un kultūras vērtējuma. Dažādās sabiedrībās un laikmetos priekšstati par skaisto un neglīto var ievērojami atšķirties.

Neglītuma priekšstats var mainīties arī, mainoties zināšanām vai attieksmei pret konkrēto objektu. Šāda ideja atspoguļota, piemēram, [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakā “[[Neglītais pīlēns]]”.

== Skaistums sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos ==
=== Skaistumkopšana ===
Par [[skaistumkopšana|skaistumkopšanu]] sauc darbību kopumu, kas saistīts ar [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[āda]]s, [[mati|matu]] un [[nags|nagu]] kopšanu un ārējā izskata uzturēšanu vai pārveidošanu. Skaistumkopšanā ietilpst arī [[kosmētika]]s lietošana. Daudzās [[apdzīvota vieta|apdzīvotās vietās]] darbojas [[skaistumkopšanas salons|skaistumkopšanas saloni]], kuros dažādus ķermeņa un ārējā izskata kopšanas pakalpojumus sniedz šīs jomas speciālisti.

=== Skaistuma konkursi ===
Daudzās pasaules valstīs tiek rīkoti dažāda mēroga [[skaistuma konkurss|skaistuma konkursi]], kuros dalībniekus vērtē pēc noteiktiem ārējā izskata un citiem kritērijiem. Starptautiski pazīstamu konkursu vidū ir ''[[Miss World]]'', ''[[Miss Universe]]'' un ''[[Miss Grand International]]''. Daudzās valstīs tiek organizēti arī nacionāla mēroga konkursi, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. Skaistuma konkursi tiek rīkoti ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skaistums| ]]</text>
      <sha1>dzfhyq6gm76lpermp15natl4dns9q3f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ūle Gunnars Sulšērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136777</id>
    <revision>
      <id>4538036</id>
      <parentid>4210791</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" sha1="c43ve2atx06gvo4v30wxks7xc4qs1ly" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Ūle Gunnars Sulšērs
| image = [[Attēls:Ole Gunnar Solskjaer Trondheim2011-1 crop.jpg|200px]]
| caption = Sulšērs 2011.gadā vadot Molde
| birth_date = 
| birth_place = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1973|2|26}}
| cityofbirth = [[Kristiansunna]]
| countryofbirth = [[Norvēģija]]
| height = 178
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] &lt;br /&gt;[[Pussargs (futbols)|Malējais pussargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1989—1990
| youthclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Clausenengen FK|Clausenengen]]
| years1 = 1990—1994
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Clausenengen FK|Clausenengen]]
| caps1 = 109
| goals1 = 115
| years2 = 1994—1996
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| caps2 = 42
| goals2 = 31
| years3 = 1996—2007
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| caps3 = 235
| goals3 = 91
| totalcaps = 368
| totalgoals = 274&lt;!-- LEAGUE ONLY --&gt;
| nationalyears1 = 1995—2007
| nationalteam1 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps1 = 67
| nationalgoals1 = 23
| manageryears1 = 2008—2010
| managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} Manchester United rezerves
| manageryears2 = 2011—2014
| managerclubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| manageryears3 = 2014
| managerclubs3 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| manageryears4 = 2015—2018
| managerclubs4 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| manageryears5 = 2018—2021
| managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| manageryears6 = 2025
| managerclubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]
}}

'''Ūle Gunnars Sulšērs''' ({{val-no|Ole Gunnar Solskjær}}; dzimis {{dat|1973|2|26}} [[Kristiansunna|Kristiansunnā]]) ir [[Norvēģija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais  futbolists.

Lielāko spēlētāja karjeras daļu viņš aizvadīja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' klubā. Bieži vien saukts par ''&quot;slepkavu ar eņģeļa seju&quot;'', viņš Mančestras komandas sastāvā aizvadīja 366 spēles, gūstot 126 vārtus klubam ļoti veiksmīgā periodā. Sulšēra karjeras spožākais mirklis bija 1999. gada [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, kad spēles kompensācijas laikā viņš guva uzvaras vārtus pret [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], noslēdzot lielisku komandas spēju atgūties un iegūt trīs titulus sezonas laikā. ''United'' sastāvā viņš bija zināms kā izcils rezervists (''&quot;Super Sub&quot;'') ar spēju iesaistīties spēlē no soliņa un gūt vārtus spēles pēdējās minūtēs.

Pirms pārcelšanās uz [[Anglija|Angliju]] Sulšērs gadu nodienēja [[Norvēģijas armija|Norvēģijas armjā]] obligātajā karadienestā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.carlingcup.premiumtv.co.uk/page/News/0,,11995~783774,00.html| title=Meet the Teams - Part One| accessdate=2008-04-25| archive-date=2008-04-08| archive-url=https://web.archive.org/web/20080408091344/http://www.carlingcup.premiumtv.co.uk/page/News/0,,11995~783774,00.html}}&lt;/ref&gt; un spēlēja pusprofesionālā līmenī Norvēģijas trešās līgas klubā ''[[Clausenengen FK]]'', 1994. gadā pārceļoties uz [[Norvēģijas premjerlīga]]s komandu ''[[Molde FK]]''. 1996. gadā viņš pievienojās ''United'' par £1,5 miljonu pārejas maksu.

2007. gadā Sulšērs paziņoja par aiziešanu no futbola pēc tam, kad nespēja pilnībā atgūties no nopietnas ceļgala traumas.&lt;ref name=&quot;retirement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11667_2690166,00.html| title=United stalwart retires| publisher=[[Sky Sports]]| author=Mark Buckingham| date=2007-08-27| accessdate=2008-04-25}}&lt;/ref&gt; Sulšērs tomēr palika ''[[Manchester United FC|Old Trafford]]'' kā treneris un sabiedrisks darbinieks. 2008. gadā viņš kļuva rezerves komandas galveno treneri. Viņš piedalījās arī savas dzimtās pilsētas Kristiansunnas jauniešu futbola akadēmijas treniņu darbā.

2011. gada janvārī viņš kļuva par sava bijušā klubu ''[[Molde FK]]'' galveno treneri. 2011. un 2012. gadā ar to uzvarēja Norvēģijas līgā ''[[Tippeligaen]]'', bet 2013. gadā izcīnīja [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausu]]. 2014. gadā neilgu laiku vadīja ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'', kad komanda izkrita no [[Anglijas Premjerlīga]]s. Vēlāk atgriezās Moldē un bija kluba galvenais treneris līdz 2018. gada decembrim. No 2018. līdz 2021. gadam bija sava kādreizējā kluba ''Manchester United'' galvenais treneris. [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]] aizveda komandu līdz finālam, kur piekāpās ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. 2021. kada novembrī klubs viņu atbrīvoja no amata pēc neveiksmīgā [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|sezonas]] sākuma. 2025. gada janvārī kļuva par [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/17012025-bijusais_mancestras_united_strategis_suls| title=Bijušais Mančestras ''United'' stratēģis Sulšērs vadīs Stambulas ''Bešiktaš''| website=sportacentrs.com |date=2025-01-17| accessdate=2025-01-18}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==
&lt;ref&gt;[http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=5031 :: National Football Teams ::.. Player - Ole Gunnar Solskjær&lt;!-- Bot generated title --&gt;]&lt;/ref&gt;
{{Football player national team statistics|NOR}}
|-
|1995||2||1
|-
|1996||6||3
|-
|1997||2||1
|-
|1998||9||3
|-
|1999||8||5
|-
|2000||10||1
|-
|2001||7||3
|-
|2002||9||2
|-
|2003||7||2
|-
|2004||2||0
|-
|2005||0||0
|-
|2006||4||2
|-
|2007||1||0
|-
!Kopā||67||23
|}

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Manchester United'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 1996—97, 1998—99, 1999—2000, 2000—01, 2002—03, 2006—07
* [[FA kauss]]: 1998—99, 2003—04
* [[FA Community Shield]]: 1996, 2003
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1998—99
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1999

=== Trenera karjera ===
'''Molde'''

* [[Tippeligaen]]: 2011, 2012
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2013

'''Manchester United'''

* [[UEFA Eiropas līga]] finālists : 2020-21

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sulszers, Ule Gunnars}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbola treneri]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Mērē un Rumsdālē dzimušie]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]</text>
      <sha1>c43ve2atx06gvo4v30wxks7xc4qs1ly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Model T</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173456</id>
    <revision>
      <id>4538164</id>
      <parentid>4531183</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:59:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4705" sha1="j5p122ro8cncrqcqannc3hjudpqydg8" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| image = 1919 Ford Model T Highboy Coupe.jpg
| assembly = {{ubl|{{vieta|ASV|Detroita}}|{{vieta|ASV|Hailandpārka}}|{{vieta|ASV|Mineapolisa}}|{{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}|{{vieta|Austrālija|Džīlonga}}|{{vieta|Brazīlija|Sanbernandu du Kampu}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}|{{vieta|Kanāda|Ontārio|Volkervile}}|{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Mančestra}}|{{vieta|Vācija|Berlīne}}|{{vieta|Īrija|Korka}}}}
| weight = {{nobr|540 kg}}
| fuel_capacity= {{nobr|38 l}}
| wheelbase = {{nobr|2515 mm}}
| length = {{nobr|3404 mm}}
| designer = [[Henrijs Fords]], Čaildijs Vils, Jozefs A. Galambs un Eužēnijs Farkass
| name = ''Ford Model T''
| manufacturer = ''[[Ford Motor Company]]''
| production = 1908—1927
| predecessor = ''[[Ford Model S]]''
| successor = ''[[Ford Model A (1927–1931)|Ford Model A]]''
| class = ekonomiskā klase
| body_style = 2 durvju tūrings (1909–11)&lt;br /&gt;3 durvju tūrings (1912–1925)&lt;br /&gt;4 durvju tūrings (1926–1927)&lt;br /&gt;bezdurvju [[rodsters]] (1909–11)&lt;br /&gt;viendurvju rodsters(1912–1925)&lt;br /&gt;2 durvju rodsters (1926–1927)&lt;br /&gt;rodsters [[pikaps]] (1925–1927)&lt;br /&gt;2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (1909–1912, 1917–1927)&lt;br /&gt;2 durvju ''Coupelet'' (1915–17)&lt;br /&gt;''Town car'' (1909–1918)&lt;br /&gt;''C-cab'' [[universālis]] (1912)&lt;br /&gt;2 (vidus) durvju [[sedans]] (1915–1923)&lt;br /&gt;2 durvju sedans (1924–1927)&lt;br /&gt;4 durvju sedans (1923–1927)&lt;br /&gt; atsevišķs rāmis neatkarīgajām [[Virsbūve|virsbūvju]] darbnīcām (1908—1927)
| engine = 2,9 l, 20 Zs [[I4]] 
| transmission = 2 pārnesumu
| layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
}}
'''''Ford Model T''''' (zināma arī kā &quot;Skārda Līzija&quot;, {{val|en|Tin Lizzie}}) ir [[automobilis]], ko no 1908. līdz 1927. gadam ražoja ''[[Ford Motor Company]]''. Tiek uzskatīts par pirmo plašākam patērētāju lokam pieejamo automobili, kas izlaists vairāk kā miljons eksemplāros. Automobilis tapa, iespējams, pateicoties arī Forda jaunievedumiem: konveijera līnijas ieviešanai un jaunai darbinieku atalgošanas sistēmai, kas bija proporcionāla automobiļa vērtībai. Pirmais ''Model T'' automobilis no konveijera noripoja {{dat|1908|9|27||bez}} [[Detroita]]s rūpnīcā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |title=Chronicle of 1908 |access-date={{dat|2013|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130211154043/http://library.thinkquest.org/27629/chronicle/1908.html |archivedate={{dat|2013|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

''Model T'', neskatoties uz maksimāli vienkāršoto masveida ražošanai paredzēto konstrukciju, nemaz nebija mazs un nepraktisks. Komforta un aprīkojuma ziņā, tas nepiekāpās pārējiem sava laika automobiļiem, bet izmēra ziņā pieskaitāms pie mūsdienu vidējās klases ([[garenbāze]] {{nobr|2515 mm}}).

Automobiļus aprīkoja ar {{nobr|2,9 l}} [[I4|četru cilindru dzinēju]], divu pārnesumu planetārā tipa pārnesumkārbu. Jaunievedumi automobiļa konstrukcijā bija atsevišķa cilindru bloka galva un pārnesumu pārslēgšana ar pedāli.

Kad uzsāka ''Model T'' ražošanu, lielākā daļa ASV automobiļu maksāja no 1100 līdz 1700 [[ASV dolārs|dolāriem]]. Savukārt jaunais ''Ford'' iesākumā maksāja tikai 825—850 dolārus, kas bija gandrīz uz pusi lētāk nekā vidējās klases automobilis un gandrīz par trešdaļu lētāk par lētāko 1908.—1910. gadu automobili. Tajā laikā 400 dolāru atšķirība bija samērā liela nauda, jo viena strādnieka vidējā mēnešalga bija tikai 100 dolāri. No 1916. līdz 1917. gadam {{sk|785432}} automobiļus pārdeva par pazeminātu cenu — 350 dolāriem.

''Ford Model T'' bija arī pirmais automobilis, ko vienlaicīgi ražoja vairākās pasaules valstīs. ''Ford'' ražotnes atradās [[Vācija|Vācijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.
[[Attēls:Fordsidevalve.jpg|thumb|left|''Model T'' dzinējs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=QxfHMtgg2d8 &quot;My 1925 Ford Model T — How to Start &amp; How to Drive&quot; — Demonstrācijas video] portālā YouTube
* [http://www.mtfca.com Model T Ford Club of America (USA)] {{en ikona}}
* [http://www.modelt.org Model T Ford Club International]
* [https://web.archive.org/web/20111118232725/http://www.rarecarrelics.com/Model-T-Ford-Cinema.php Ford Model T videoklipi]
{{auto-aizmetnis}}

{{Ford}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ford automobiļi]]
[[Kategorija:Pikapi]]</text>
      <sha1>j5p122ro8cncrqcqannc3hjudpqydg8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GAZ-A</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173565</id>
    <revision>
      <id>4538162</id>
      <parentid>4259723</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:56:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8699" sha1="6dz89eoa1zprbtccf4xnr57vehq1l5p" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| image = GAZ-A-1974.jpg
| assembly =  [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]] , [[Ņižņijnovgoroda|Gorkija]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;[[KIM]], [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
| weight = {{nobr|1080 kg}}
| fuel_capacity= {{nobr|40 l}}
| wheelbase = {{nobr|2630 mm}}
| length = {{nobr|3790 mm}}
| width = {{nobr|1710 mm}}
| height = {{nobr|1788 mm}}
| designer = 
| name = GAZ-A
| manufacturer = [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]]
| production = 1932—1936
| predecessor = 
| successor = [[GAZ-M-1]]
| class = vidējā klase
| body_style = 4 durvju [[Faetons (virsbūve)|faetons]]&lt;br /&gt;4 durvju [[sedans]]&lt;br /&gt;2 durvju [[pikaps]]
| engine = GAZ-A 3.2 l, 40 Zs [[I4]] 
| transmission = mehāniskā 3 pārnesumu
| layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| related = ''[[Ford Model A]]''
}}
'''GAZ-A''' ({{val|ru|ГАЗ-А}}) ir vidējās klases [[Faetons (virsbūve)|faetona]] virsbūves [[vieglā automašīna]]. ''[[Ford Model A (1927)|Ford A]]'' modeļa licencētā kopija, kā ražošanai aprīkojumu un dokumentāciju [[Padomju Savienība|padomju]] valdība 1929. gadā iegādājās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[Ford Motor Company]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://his.1september.ru/article.php?ID=199902903 |title=Борис Шпротов &quot;Компания Форда и Россия (1909—1929)&quot; |access-date={{dat|2011|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151121083902/http://his.1september.ru/article.php?ID=199902903 |archivedate={{dat|2015|11|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

GAZ-A ir pirmais padomju masveida konveijera līnijās ražotais automobilis. Automobili ražoja no 1932. līdz 1936. gadam [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|Gorkijas Automobiļu rūpnīcā]] un no 1933. līdz 1935. gadam [[Maskava]]s [[KIM]]. Pirmie divi automobiļi tika izlaisti {{dat|1932|12|8||bez}}. Pavisam kopā tika saražoti 41917 šī modeļa automobiļi.&lt;ref&gt;[http://slovari.yandex.ru/%D0%93%D0%90%D0%97-%D0%90/%D0%9E%D1%82%D0%B5%D1%87%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B0%D0%B2%D1%82%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D0%B1%D0%B8%D0%BB%D0%B8/%D0%93%D0%90%D0%97-%D0%90/ Отечественные легковые автомобили. 1896-2000 гг.]{{Novecojusi saite}} ООО «Книжное издательство „За рулем“»)&lt;/ref&gt;

== Modifikācijas un specializētie automobiļi ==
* [[GAZ-3]] un [[GAZ-6]] ir GAZ-A modifikācijas ar slēgtu 4 durvju [[Sedans|sedana]] virsbūvi. GAZ-6 tika ražots mazās partijās no 1934. līdz 1936. gadam. Šī modifikācija ir pirmais sērijveidā ražotais padomju automobilis ar slēgtā tipa [[Virsbūve|virsbūvi]].&lt;ref&gt;[http://www.cartruckbus.ru/articles/page,1,80-perviy-sovetskiy-sedan.html Михаил Соколов &quot;Первый советский седан&quot;]{{Novecojusi saite}} Автомобильный исторический журнал&lt;/ref&gt; Galvenā ražošanas problēma bija plāno metālu lokšņu darbības uz konveijera un to metināšana.&lt;ref&gt;[http://www.technicamolodezhi.ru/rubriki_tm/252/1977 Алексей Пятницкий &quot;Такси, такси...&quot;]{{Novecojusi saite}} &quot;Техника — молодёжи&quot; 1986&lt;/ref&gt;
* [[GAZ-4]] ir modifikācija ar kravas pasažieru virsbūvi [[Pikaps|pikapu]] ar kravnesību {{nobr|500 kg}}. Automobilis aprīkots ar [[Kravas automašīna|kravas automobiļa]] [[GAZ-АА]] kabīni, rezerves ritenis izvietots kreisā spārna nišā. Kravas platforma — 1,6x1,1 metri. Tika ražots no 1934. līdz 1936. gadam.
* [[GAZ-A-Aero]] bija eksperimentāls modelis ar [[Aerodinamika|aerodinamisku]] virsbūvi uz GAZ-А bāzes. Izveidoja inženieris Aleksejs Ņikitins 1934. gadā.
* [[GAZ-A-Aremkuz]] ir speciālā [[Taksometrs|taksometru]] modifikācija, tika ražota [[Maskava|Maskavā]] no 1933. līdz 1935. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.automodels.com.ua/models_history_43.html ГАЗ - А &quot;Аремкуз&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729144228/http://www.automodels.com.ua/models_history_43.html |date={{dat|2013|07|29||bez}} }} &quot;За Рулем&quot; 1979&lt;/ref&gt; Taksometru automobiļi bija ar slēgta tipa virsbūvi un iekšējo starpsienu, kas atdalīja šoferi no pasažieru salona. Automobiļus ražoja Maskavas rūpnīca &quot;''Аремкуз''&quot;. Atšķirībā no GAZ-3 un GAZ-6, virsbūve bija sastāvēja no koka karkasa ar metāla paneļiem. Modifikācijas garums bija {{nobr|4286 mm}}, augstums {{nobr|1720 mm}}, pilnā masa {{nobr|1350 kg}}. Tika izlaisti aptuveni 500 modifikācijas modeļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.avtosssr.ru/art.php?id=58 |title=ФАЭТОН ЭПОХИ ИНДУСТРИАЛИЗАЦИИ |access-date={{dat|2011|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140816030153/http://avtosssr.ru/art.php?id=58 |archivedate={{dat|2014|08|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pielietojums ==
* GAZ-А ir 1930. gadu pirmās puses visvairāk masveidā ražotais padomju automobiļa modelis, kas pārsvarā tika piegādāts valsts instancēm un [[Sarkanā armija|Sarkanai armijai]].
* GAZ-А bija visvairāk izmantotais Sarkanās armijas štābu automobilis 1930. gados. Uz automobiļa tika montēta īsviļņu štābu radiostacija 5-АK.&lt;ref name=autogenerated1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://stavropol-auto.ru/history/950/5ak-1932-1939-gg.html |title=5АК (1932-1939 гг.) |access-date={{dat|2011|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111012235224/http://stavropol-auto.ru/history/950/5ak-1932-1939-gg.html |archivedate={{dat|2011|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.3dnews.ru/editorial/sredsta-svyazi-vtoroi-mirovoi-voiny-chast1/index2.htm |title=Средства связи Второй Мировой войны. Часть первая |access-date={{dat|2011|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091006011254/http://www.3dnews.ru/editorial/sredsta-svyazi-vtoroi-mirovoi-voiny-chast1/index2.htm |archivedate={{dat|2009|10|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bscc.in/publ/otechestvennaja_vojskovaja_priemo_peredajushhaja_tekhnika/4-1-0-160 |title=Отечественная войсковая приемо-передающая техника |access-date={{dat|2011|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130729142943/http://www.bscc.in/publ/otechestvennaja_vojskovaja_priemo_peredajushhaja_tekhnika/4-1-0-160 |archivedate={{dat|2013|07|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 1935. gadā gaisa spēku daļās tika izmēģināts uz GAZ-A bāzes veidots [[ugunsdzēsēju automobilis]], ar ūdens sūkni un kasti ugunsdzēšamo cauruļu glabāšanai.&lt;ref name=autogenerated1 /&gt;
* GAZ-А 1930. gadu pirmajā pusē bija populārākais [[Taksometrs|taksometra]] modelis. Tika aprīkots ar mehānisko taksometru (labajā pusē) ar karodziņu &quot;brīvs-aizņemts&quot;. Šos modeļus vēlāk aizvietoja [[GAZ-M1]] taksometru modeļi.
* Uz GAZ-А bāzes tika izgatavoti daži [[Ātrā palīdzība|ātrās palīdzības]] automobiļi ar oriģināla dizaina virsbūvi.
* Uz GAZ-А rāmja ražoja vieglās bruņumašīnas [[D-8|D-8 un D-12]].
* 1933. un 1934. gados uz GAZ-А bāzes tika izveidoti trīsasu (GAZ-TK, GAZ-AAAA) un puskāpurķēžu (GAZ-A-Kegress) automobiļi.&lt;ref name=autogenerated1 /&gt;

== Interesanti fakti ==
* Automobiļi GAZ-А piedalījās pārbraucienā [[Maskava]]—[[Karakums]]—[[Maskava]] (1933) un veiksmīgi veica vairāk kā 9,5 tūkstošus kilometru.&lt;ref&gt;[http://www.nn-kredit.ru/kraevedenie/avtozavod09.html В. В. Князев, Г. А. Кузьмин, В. В. Потапов, В. А. Шамшурин. &quot;Каракумский пробег&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304140245/http://www.nn-kredit.ru/kraevedenie/avtozavod09.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Волго-Вятское кн. изд-во 1981&lt;/ref&gt;
* [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]] GAZ-А ekspluatācija tika aizliegta pēc 1936. gada, nedaudzajiem automobiļu īpašniekiem nācās nodot GAZ-А valstij un ar piemaksu iegādāties jauno [[GAZ-M1]], tas tika darīts uz to laiku novecojušās automobiļa konstrukcijas sakarā un valdības nevēlēšanās redzēt novecojušus automobiļus lielo pilsētu ielas.&lt;ref&gt;[http://www.bibliotekar.ru/encAuto/27.htm Нижегородские «Форды»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112023551/http://www.bibliotekar.ru/encAuto/27.htm |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} Аст, Харвест 2001&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{GAZ vieglās automašīnas}}

[[Kategorija:Pikapi]]
[[Kategorija:Padomju automobiļi]]
[[Kategorija:Gorkijas Automobiļu rūpnīca]]</text>
      <sha1>6dz89eoa1zprbtccf4xnr57vehq1l5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GAZ-АА</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173570</id>
    <revision>
      <id>4538161</id>
      <parentid>4345623</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:56:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4033" sha1="f0q5to2ius058hif2xzwmlijbdui9et" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| image = [[Attēls:GAZ-AA in Technical museum Togliatti.JPG|250px]]
| assembly = 
| weight = {{nobr|1750 kg}}
| fuel_capacity= 
| wheelbase = {{nobr|3340 mm}}
| length = {{nobr|5335 mm}}
| width = {{nobr|2030 mm}}
| height = {{nobr|1870 mm}}
| designer = 
| name = GAZ-AA
| manufacturer = [[GAZ]]
| production = [[1932]]—[[1950]]
| predecessor = [[Ford Model AA]]
| successor = [[GAZ-MM]]
| class = 
| body_style = 
| engine = GAZ-A 3.2 l, 40 Zs [[I4]] 
| transmission = mehāniskā 4 pārnesumu
| layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
}}
'''GAZ-AA''' ({{val|ru|ГАЗ-АА}}) ir [[kravas automobilis]], ko ražoja [[GAZ|Gorkijas automobiļu rūpnīcā]], ar kravnesību {{nobr|1,5 t}} (1500 kg). Iesākumā tika ražots pēc [[Ford Motor Company]] licences kā 1929. gada [[Ford Model AA]] modeļa kopija, bet vēlāk vairākas reizes modernizēts.

== Pamatmodifikācijas ==

* [[GAZ-AAA]] ir trīsasu (6х4) paaugstinātas caurejamības kravas automobilis, kravnesība {{nobr|2 t}}. Izveidots uz licencētā kravas automobiļa [[Ford Timken]] 1931. gada madeļa bāzes. Tika ražoti no 1934. līdz 1943. gadam. 1937. gadā ieguva jaudīgāku dzinēju un citas sastāvdaļas no [[GAZ-MM]]. Uz GAZ-AAA bāzes sērijveidā ražoja [[Autobuss|autobusu]] [[GAZ-05-193]] (1936—1945), kā arī sērijveida bruņumašīnas [[BA-6]] (1936—1938), [[BA-10A]] (1938—1939) un BA-10M (1939—1941). Tika izveidoti arī izmēģinājumu modeļi BA-6M un BA-9; izmēģinājuma peldošās bruņumašīnas PB-4 (1933—1934) un PB-7 (1936/37). Ražoja arī kaujas ķīmisko automobili BHM-1 (1935—1937), izveidots bija arī izmēģinājuma sanitārā bruņumašīna [[BA-22]], kur bija vieta 10 ievainotajiem (1937).&lt;ref&gt;М.Коломиец, Броня на колёсах (история советского бронеавтомобиля 1925—1945), М:Яуза, Стратегия КМ, Эксмо, 2007&lt;/ref&gt;
* [[GAZ-410]] ir pašizgāzējs uz GAZ-AA un GAZ-MM rāmja, kravnesība 1,2 tonnas. Ražots tika no 1934. līdz 1946. gadam.
* [[GAZ-42]] ir [[Gāzu ģeneratora automobilis|gāzu ģeneratora]] modifikācija, kā degviela tika izmantoti koka kluči. Dzinēja jauda 35-38 Zs, kravnesība 1 tonna. Ražots tika no 1938. līdz 1950. gadam.
* [[GAZ-43]] ir gāzu ģeneratora modifikācija, kur kā degviela tika izmantotas [[akmeņogles]]. Atšķīrās ar mazāku gāzu ģeneratora iekārtu. Saražots nelielā skaitā no 1938. līdz 1941. gadam.
* [[GAZ-44]] ir modifikācija, kas aprīkota ar gāzes baloniem. Baloni novietoti zem kravas platformas. Saražots nelielā skaitā 1939. gadā.
* [[NATI-3]] ir eksperimentāla puskāpurķēžu modifikācija ar gumijas un metāla kāpurķēdēm. Izmēģināts tika no 1934. līdz 1936. gadam.
* [[GAZ-60]] ir sērijveida puskāpurķēžu modifikācija ar gumijas un metāla kāpurķēdēm. Ražots tika no 1938. līdz 1943. gadam.
* [[GAZ-65]] ir paaugstinātas caurejamības modifikācija ar riteņu—kāpurķēžu variāciju, kas tika piedzīta no standarta aizmugurējiem riteņiem. 1940. gadā tika izlaista eksperimentālā partija, kas pierādīja pilnīgu šīs sistēmas nederīgumu automobiļa pielietošanā.
* [[GAZ-03-30]] ir 17 vietīgs [[autobuss]] ar koka virsbūvi, kas apšūta ar metāla loksnēm. Ražots tika no 1933. līdz 1950. gadam, ar pārtraukumu 1942.—1945. gados. Viens no izplatītākajiem padomju autobusu modeļiem pirmskara periodā.
* [[GAZ-55]] (M-55) ir sanitārais automobilis, kam aizmugurējais tilts ir aprīkots ar [[Amortizators|amortizatoriem]]. Ietilpība: 10 cilvēki, ieskaitot četrus uz nestuvēm. Ražots tika no 1938. līdz 1945. gadam.
* [[PMG-1]] ir ugunsdzēsēju automobilis. Ražots tika no 1932. līdz 1941. gadam.
{{clear}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{auto-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gorkijas automobiļu rūpnīca]]
[[Kategorija:Padomju automobiļi]]</text>
      <sha1>f0q5to2ius058hif2xzwmlijbdui9et</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmais Baltijas kanāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178215</id>
    <revision>
      <id>4538187</id>
      <parentid>4500385</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:19:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56083-95</username>
        <id>152174</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1071" sha1="31ghbrywugmzfveb001muer4xbpmo6d" xml:space="preserve">'''Pirmais Baltijas kanāls''' jeb '''PBK''' ({{val|ru|Первый Балтийский канал, ПБК}}) ir kanāls, kurš [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] pārraida ziņas, kā arī TV seriālus, filmas, sarunu šovus un citas pārraides krievu valodā.

{{nepieciešama atsauce}}

== PBK Latvija ==
Latvijā kanāls sāka raidīt 2002. gadā, to var  skatīties visos kabeļtelevīzijas tīklos Latvijā, ka arī caur ''[[Viasat]]'' satelītu maksas paketē (''[[Astra 4A]]'') un internetā. ''[[Lattelecom]]'' televīzijā ir pieejama audio dublēšana latviešu valodā.

.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugs-anule-pbk-apraides-atlauju.a426669/|title=Mediju uzraugs anulē PBK apraides atļauju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
== Atsauces ==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>31ghbrywugmzfveb001muer4xbpmo6d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538194</id>
      <parentid>4538187</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:38:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56083-95|~2026-56083-95]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4500385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4647" sha1="s21eb0h2droghof62szd0wlyepk730o" xml:space="preserve">{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Pirmais Baltijas kanāls
|logo               = 1канал-5.svg
|logo izmērs        = 180px
|formāts            = komerctelevīzija
|valsts             = {{flag|Latvija}}&lt;br /&gt;{{flag|Lietuva}}&lt;br /&gt;{{flag|Igaunija}}
|valoda             = [[Krievu valoda|krievu]]&lt;br /&gt;[[Latviešu valoda|latviešu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Первый Балтийский канал «заговорит» по-латышски |url=https://news.tts.lt/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D0%B9-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BB-%D0%B7%D0%B0%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%82-%D0%BF%D0%BE-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8/ |date=2010-07-26 |access-date=2023-08-07 |work=Teleservis |language=ru |trans-title=PBK raidīs latviešu valodā}}&lt;/ref&gt;
|adrese             = Ģertrūdes iela 10/12-3&lt;br /&gt;[[Rīga]], LV-1010
|dibināta           = 2002
|raida-kopš         = {{dat|2003|01|01||bez}}
|pārtrauca raidīt   = {{dat|2022|05|12||bez}}
|sauklis            = 
|īpašnieks          = Baltijas Mediju alianse (Latvija)
|ģenerāldirektors   = 
|redzam-cilvēki     = Jurijs Kušpelo, Jūlija Piļena, Aleksejs Kondaurovs, Olga Piļipoveca 
|popular-raidījumi  = ''Новости'' (Ziņas),&lt;br /&gt;''Латвийское время'' (Latvijas laiks, tikai Latvijā),&lt;br /&gt;''Новости Эстонии'' (Igaunijas ziņas, tikai Igaunijā),&lt;br /&gt;''Литовское время'' (Lietuvas laiks, tikai Lietuvā)
|apraide            = kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, [[internets]], virszemes TV (Latvija)
|kanāli             = Pirmais Baltijas kanāls, PBK Lietuva (Latvijā), [[PBK Igaunija]] (Latvijā) 
|tirgus-daļa        = 8,7% (''TNS Latvia'' 2014. gada dati)
|mājas-lapa         = [http://www.1tv.lv/ 1tv.lv]
}}

'''Pirmais Baltijas kanāls''' jeb '''PBK''' ({{val|ru|Первый Балтийский канал, ПБК}}) bija kanāls, kas [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] pārraidīja ziņas, kā arī TV seriālus, filmas, sarunu šovus un citas pārraides krievu valodā.

SIA &quot;Pirmais Baltijas kanāls&quot; 50% kapitāldaļu īpašnieks pastarpināti bija Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā&lt;/ref&gt; 2021. gada 26. oktobri [[NEPLP]] anulēja atļauju translēt televīzijas kanālu Latvijā, savukārt 2022. gada 12. maijā televīzijas kanāla darbība tika pilnībā pārtraukta.{{nepieciešama atsauce}}

== PBK Latvija ==
Latvijā kanāls sāka raidīt 2002. gadā, to bija iespējams skatīties visos kabeļtelevīzijas tīklos Latvijā, ka arī caur ''[[Viasat]]'' satelītu maksas paketē (''[[Astra 4A]]'') un internetā. ''[[Lattelecom]]'' televīzijā bija pieejama audio dublēšana latviešu valodā.

2021. gada 26. oktobrī Latvijas [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) par vairākiem pārkāpumiem anulēja PBK apraides atļauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugs-anule-pbk-apraides-atlauju.a426669/|title=Mediju uzraugs anulē PBK apraides atļauju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== PBK Igaunija (arī PBK+) ==
2021. gada aprīlī tika atvērts kanāls [[PBK Igaunija]], kas rādīja ''Первый канал'' programmas, kā arī citus raidījumus un seriālus. Rādīja arī ''Euronews''.

== PBK Lietuva ==
2021. gada oktobrī tika atvērts kanāls PBK Lietuva, kas rādīja [[NTV (Krievija)|NTV]] programmas, kā arī citas programmas. Rādīja arī ''Euronews''. Kanāls bija pieejams tikai Baltcom, [[Balticom]], Livas, Telenet un Netvision.

== Iepriekšējie logo ==
{{Galerija
|width=150 | height=150
|perrow=4|lines=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:PBK 2021 logo.png|Pēdējais “PBK Latvija” logo (2021)  
|Attēls:Logo vecaisPBK .png|Viens no iepriekšējiem PBK logo
|Attēls:Pbk logo2.jpeg|Viens no iepriekšējiem PBK logo
|Attēls:Pbk logo3.jpg|Viens no iepriekšējiem PBK logo
||
||
||Viens no iepriekšējiem PBK logo (1997—2000)
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>s21eb0h2droghof62szd0wlyepk730o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>App Store</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180044</id>
    <revision>
      <id>4538178</id>
      <parentid>4097709</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4538178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3090" sha1="4u6es5agpo0uwfg2aiuob7du5i1dma0" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Programmatūras infokaste
| name = App Store
| logo = App Store (iOS).svg
| screenshot = [[Attēls:Apple Store 2.jpg|250px]]
| caption = [[Ekrānuzņēmums]] no [[iTunes]] App Store
| author = 
| developer = [[Apple Inc.]]
| released = 2008. gada 10. jūlijs; 3 gadi
| latest release version = 
| latest release date = &lt;!-- {{Start date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| latest preview version = 
| latest preview date = &lt;!-- {{Start date and age|YYYY|MM|DD}} --&gt;
| programming language = 
| operating system = [[iOS]], &lt;br /&gt; [[Mac OS X Tiger]] vai jaunāka &lt;br /&gt; [[Windows XP]] vai jaunāka
| platform = [[iPhone]], [[iPod touch]], [[iPad]]
| language = Angļu
| status = Aktīva / 725,700+ lietotnes (10/02/2012)
| genre = 
| license = 
| website = {{URL|www.apple.com/itunes}}
}}

''Apple'' '''''App Store''''' ir elektronisks [[iOS]] ierīcēm paredzēts lietotņu veikals, kuru uzrauga [[Apple Inc.]]. Šis lietotņu veikals ļauj lietotājiem meklēt un lejupielādēt lietotnes no [[iTunes Store]], kuras tiek izgatavotas, izmantojot [[iOS SDK]] vai [[Mac SDK]], un tās izdod Apple. 

Veikalā pieejamas gan bezmaksas, gan maksas lietotnes. Lietotnes var lejupielādēt tieši vajadzīgajā ierīcē vai arī datorā, izmantojot programmu [[iTunes]]. No pārdotajām maksas lietotnēm 30% ieņēmumu nonāk uzņēmumam „''Apple''”, bet atlikušie 70% nonāk lietotņu izstrādātājiem.

== Vēsture ==
''App Store'' tika atvērts 2008. gada 10. jūlijā, un tajā bija pieejamas tikai 500 lietotnes, no kurām 25% bija bezmaksas.

Pirmajos divos mēnešos ''App Store'' lejupielādēto lietotņu skaits sasniedza 100 miljonus. Tas parādīja milzīgo pieprasījumu pēc mobilajām lietotnēm un noteica jaunu standartu digitālajai izplatīšanai. Līdz 2009. gada aprīlim, tikai 9 mēnešus pēc tā atvēršanas, ''App Store'' sasniedza viena miljarda lejupielāžu atzīmi.

gaitā App Store tika paplašināts, lai iekļautu lietotnes arī citām Apple ierīcēm, piemēram, [[iPad]], [[Macintosh|Mac]], [[Apple Watch]] un [[Apple TV+|Apple TV]]. Tā kļuva par universālu platformu lietotņu izplatīšanai ''Apple'' ekosistēmā. 2011. gadā Apple ieviesa abonēšanas modeli ''App Store'', ļaujot lietotājiem abonēt pakalpojumus un saturu tieši caur lietotnēm. Tas deva jaunas iespējas izstrādātājiem un uzņēmumiem.

''Apple'' norāda, ka līdz 2022. gadam App Store izstrādātāji ir nopelnījuši vairāk nekā 260 miljardus dolāru. Tas padara to par vienu no ienesīgākajām platformām izstrādātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2022/1/10/22876791/apple-app-store-developers-earnings-launch-services-subscriptions|title=Apple says App Store developers have earned more than $260 billion|last=Peters|first=Jay|website=The Verge|access-date=2024-07-28|date=2022-01-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}


{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apple]]

[[sv:Itunes Store#App Store]]</text>
      <sha1>4u6es5agpo0uwfg2aiuob7du5i1dma0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dita fon Tīsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>188789</id>
    <revision>
      <id>4538211</id>
      <parentid>4410010</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T03:57:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>svaigāka bilde......</comment>
      <origin>4538211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1951" sha1="jqb5if6qfelblojhwybi3bo1li07rvz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Dita fon Tīsa
|     vārds_orig = ''Dita Von Teese''
|         attēls = AV0A1522 Dita Von Teese.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Dita fon Tīsa 2018. gadā
|        dz_gads = 1972
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Ročestera|3s=Ročestera (Mičigana)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|        tautība = amerikāniete
|   nodarbošanās = burlesku dejotāja, modele, modes dizainere, rakstniece, aktrise
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Merilins Mensons]] (2005—2007)
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Dita fon Tīsa''' (''Dita Von Teese''; dzimusi '''Hetera Renē Svīta''' (''Heather Renée Sweet'') {{dat|1972|9|28}}) ir amerikāņu burlesku [[dejotāja]], [[modele]], modes dizainere, [[rakstniece]], [[aktrise]]. Bieži tiek dēvēta par &quot;burlesku karalieni&quot;.

Viņas fotogrāfijas bijušas uz daudzu žurnālu vākiem, tai skaitā ''[[Playboy]]'' 2002. gadā un vairākiem [[fetišs|fetiša]] žurnāliem. Filmējusies vairāku grupu videoklipos, tai skaitā grupas ''[[Green Day]]'' videoklipā dziesmai ''[[Redundant]]''. Piedalījusies [[2009. gada Eirovīzija|2009. gada Eirovīzijā]] kā fona dejotāja Vācijas pārstāvju dziesmā ''Miss Kiss Kiss Bang''. D. fon Tīsa bija precējusies ar [[Merilins Mensons|Merilinu Mensonu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tisa, Dita fon}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV fotomodeles]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]</text>
      <sha1>jqb5if6qfelblojhwybi3bo1li07rvz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Levandovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189580</id>
    <revision>
      <id>4538090</id>
      <parentid>4494828</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="200784" sha1="ow1jc1cw2e2zeq14vq6cn1fnk5d2zet" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Roberts Levandovskis
| image = Robert Lewandowski NYCFC v Chicago 25 July 2026-383.jpg
| caption = Roberts Levandovskis 2026. gadā
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|21}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Varšava}}
| countryofbirth = 
| height = 185
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]]
| clubnumber = 9
| youthyears1 = 1996—1997
| youthclubs1 = {{flaga|Polija}} Lešno &quot;Partyzant&quot;
| years1 = 2005
| clubs1 = {{flaga|Polija}} Varšavas &quot;Delta&quot;
| caps1 = 17
| goals1 = 4&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.90minut.pl/liga/0/liga1357.html | title = IV liga 2004/2005, grupa: mazowiecka | publisher = 90minut.pl | language = Polish | accessdate =1 May 2012}}&lt;/ref&gt;
| years2 = 2005—2006
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;|Varšavas &quot;Legia&quot; II]]
| caps2 = 13
| goals2 = 2&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.90minut.pl/liga/0/liga1964.html | title = III liga 2005/2006, grupa: 1 | publisher = 90minut.pl | language = Polish | accessdate =1 May 2012}}&lt;/ref&gt;
| years3 = 2006—2008
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Pruškovas &quot;Znicz&quot;]]
| caps3 = 59
| goals3 = 36
| years4 = 2008—2010
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| caps4 = 58
| goals4 = 32
| years5 = 2010—2014
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps5 = 131
| goals5 = 74
| years6 = 2014—2022
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| caps6 = 253
| goals6 = 238
| nationalyears1 = 2008
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2008—
| nationalteam2 = {{fb|Polija}}
| nationalcaps2 = 170
| nationalgoals2 = 92
| club-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''
| years7 = 2022—2026
| caps7 = 134
| goals7 = 83
| youthclubs2 = {{flaga|Polija}} Varšavas &quot;Varsovia&quot;
| youthyears2 = 1997—2004
| clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 15
| goals8 = 6
}}

'''Roberts Levandovskis''' ({{val|pl|Robert Lewandowski}}; dzimis {{dat|1988|8|21}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] klubā [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]] un ir kapteinis [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]]. Levandovskis tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem, kā arī par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem un vienu no veiksmīgākajiem spēlētājiem [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] un [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] vēsturē. Viņš ir guvis vairāk nekā [[Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem|600 vārtus]] klubu un starptautiskā līmenī.

Pēc tam, kad viņš kopā ar [[Pruškovas &quot;Znicz&quot;]] bija rezultatīvākais spēlētājs Polijas futbola trešajā un otrajā līmenī, Levandovskis pārcēlās uz [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]], palīdzot komandai uzvarēt [[2009.–2010. gada Ekstraklasa sezona|2009.—2010. gada Ekstraklasa]]. 2010. gadā viņš pārgāja uz [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], kur ieguva apbalvojumus, tostarp, divus Bundeslīgas titulus pēc kārtas un līgas labākā vārtu guvēja balvu. 2013. gadā viņš kopā ar &quot;Dortmund&quot; piedalījās arī [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]. Pirms [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014.—2015. gada sezonas]], Levandovskis piekrita pievienoties &quot;Dortmund&quot; pašmāju sāncensei, [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], ar bezmaksas pāreju. Minhenē viņš izcīnīja Bundeslīgas titulu katrā no savām astoņām sezonām. Levandovskis bija neatņemama sastāvdaļa &quot;Bayern&quot; uzvarā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.—2020. gadā]], kā daļas no [[:en:Treble (association football)|trīs]] titulu izcīnīšanas. Viņš ir viens no diviem spēlētājiem, kopā ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]], kurš ieguvis trīs Eiropas klubu titulus, vienlaikus būdams labākais vārtu guvējs visās trīs sacensībās, un pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2020/08/champions-league-2020/lewandowski-claims-his-own-personal-treble|title=Robert Lewandowski claims personal treble alongside Champions League title|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2023-05-10|archive-date=2023-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230510183410/https://fcbayern.com/en/news/2020/08/champions-league-2020/lewandowski-claims-his-own-personal-treble}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Appearance in [[Polish Super Cup]]&lt;/ref&gt; Levandovskis kopā ar [[Krištianu Ronaldu]] ir arī viens no diviem spēlētājiem, kurš trīs gadus pēc kārtas (2019—21) ir bijis labākais vārtu guvējs Eiropas klubā un valstī.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0270-141002a443bb-91ed70c115b8-1000--lewandowski-mbappe-ronaldo-who-was-the-top-scorer-in-2021/|title=Lewandowski, Mbappé, Ronaldo: Who was the top scorer in 2021? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-06|date=2021-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://khelnow.com/football/2023-01-world-football-top-scorer-each-year-since-turn-of-millennium|title=Who has been the top scorer each year since turn of the millennium?|website=Khel Now|access-date=2024-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika plaši uzskatīts par 2020. gada labāko spēlētāju, un ir pelnījis [[2020. gada Zelta bumba|Zelta bumbu]], līdz tā tika atcelta.&lt;ref&gt;One appearance in DFL-Supercup, two appearances and two goals in [[FIFA Club World Cup]], one appearance in [[UEFA Super Cup]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Five appearances and five goals in UEFA Champions League, two appearances and one goal in UEFA Europa League&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37622959/psgs-lionel-messi-robert-lewandowski-deserved-win-2020-ballon-dor-award|title=Messi to Lewandowski: You deserve Ballon d'Or|website=ESPN.com|access-date=2024-04-06|date=2021-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/992407/robert-lewandowski-ballon-dor-stats-goals-lionel-messi-cristiano-ronaldo/|title=Lewandowski stats better than Messi and Ronaldo's but PSG star acknowledges striker|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-06|date=2021-12-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā viņš noslēdza līgumu ar [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​kur viņš savā debijas sezonā ieguva [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu un [[Pičiči trofeja|Pičiči trofeju]]. Viņam, līdzās [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], ir kopīgs rekords ar visvairāk rezultatīvāko vārtu guvēju balvām [[:en:Big Five (association football)|Eiropas piecās labākajās līgās]], ar astoņām, un rekords ar visvairāk pēc kārtas, sešām.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarca.com/111409-sport-rekordowe-wyzwanie-roberta-lewandowskiego.html|title=Sport: Rekordowe wyzwanie Roberta Lewandowskiego|website=fcbarca.com (poļu valodā)|access-date=2024. gada 6. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis ir Polijas izlases spēlētājs kopš 2008. gada, kurā aizvadījis 148 spēles, kā arī bijis komandas dalībnieks [[UEFA Eiropas čempionāts|UEFA Eiropas čempionātā]] [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] gadā, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] gadā. Ar 82 vārtu guvumiem izlasē, Levandovskis ir Polijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs un [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|ceturtais labākais vīriešu izlases vārtu guvējs Eiropā]], atpaliekot tikai no [[Romelu Lukaku]] (83), [[Ferencs Puškāšs|Ferenca Puškāša]] (84) un [[Krištianu Ronaldu]] (128).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0253-0d81f47dfe05-e92503acfb7d-1000--europe-s-top-international-scorers/|title=Europe's top international scorers: Cristiano Ronaldo out in front {{!}} UEFA EURO {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2022-07-14|archive-date=2022-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220714010342/https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0253-0d81f47dfe05-e92503acfb7d-1000--europe-s-top-international-scorers/}}&lt;/ref&gt; Viņš ieguva ''IFFHS Pasaules labākā starptautiskā vārtu guvēja balvu'' 2015. un 2021. gadā, ''IFFHS Pasaules labākā vārtu guvēja balvu'' 2020. un 2021. gadā un ''IFFHS Pasaules labākā augstāko divīziju vārtu guvēja balvu'' 2021. gadā. Viņš arī ieguva ''IFFHS Pasaules labākā spēlētāja'' titulu 2020. un 2021. gadā, un [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]] 2020.—2021. un 2021.—2022. gada sezonā. Levandovskis rekordlielu skaitu, vienpadsmit reizes, atzīts par Polijas gada futbolistu un trīs reizes par Polijas gada personību sportā. Turklāt, viņš divas reizes ir ieguvis [[Gerda Millera trofeja|Gerda Millera trofeju]] — 2021. un 2022. gadā.

2020. gadā Levandovskis ieguva ''Labākā FIFA vīriešu spēlētāja balvu'' un ''UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu''. Viņš divas reizes tika iekļauts ''UEFA Gada komandā''. Viņš ir trešais labākais vārtu guvējs [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] vēsturē. Levandovskis piecas reizes atzīts par ''VDV Bundeslīgas sezonas labāko spēlētāju''. Viņš ir guvis vairāk nekā 300 vārtus Bundeslīgā (otrais visu laiku labākais vārtu guvējs Bundeslīgā, atpaliekot tikai no [[Gerds Millers|Gerda Millera]] 365 Bundeslīgā gūtajiem vārtiem), sasniedzot 100 vārtu robežu ātrāk nekā jebkurš cits ārzemju spēlētājs, un ir līgas visu laiku vadošais vārtu guvējs starp ārzemju spēlētājiem. 2015. gadā, spēlējot &quot;Bayern&quot;, viņš mazāk nekā deviņu minūšu laikā guva piecus vārtus pret [[VfL Wolfsburg]], ātrāk nekā jebkurš spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, kā arī, jebkurā no [[:en:Big Five (association football)|Eiropas galvenajām futbola līgām]], par ko viņam tika piešķirti četri [[Ginesa rekordi]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, viņš ir ieguvis ''Bundeslīgas Labākā vārtu guvēja balvu'' septiņās sezonās, kas ir kopējs rekords, kopā ar Gerdu Milleru, no kurām piecas tika iegūtas pēc kārtas, kas ir vēl viens rekords. Visievērojamāk, kad viņš ieguva šo balvu, bija [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada Bundeslīgas sezonā]], kurā viņš guva 41 vārtus, pārspējot Gerda Millera iepriekšējo Bundeslīgas rekordu — 40 vārti, kas tika uzstādīts 1971.—1972. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/can-robert-lewandowski-break-gerd-muller-s-40-goal-record-bayern-munich-7491|title=How Robert Lewandowski broke Gerd Müller's 40-goal Bundesliga record {{!}} Bundesliga|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2021-10-30|archive-date=2021-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20211030004621/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/can-robert-lewandowski-break-gerd-muller-s-40-goal-record-bayern-munich-7491}}&lt;/ref&gt; Viņam arī pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas uzvarētām UEFA Čempionu līgas spēlēm — 22.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/1694|title=RECORD WINNING SERIE ENDED!|website=www.iffhs.com|access-date=2024-04-06|archive-date=2024-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420101225/https://www.iffhs.com/posts/1694}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 30. novembrī viņš ierindojās otrajā vietā [[2021. gada Zelta bumba|Ballon d'Or]], tikai par 33 punktiem atpaliekot no uzvarētāja [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]].

== Klubu karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
{{Quote box
| quote = &quot;Kad man bija seši gadi, es atceros [[Roberto Badžo]] 1994. gada Pasaules kausā. Kad man bija 10 līdz 14 gadi, [[Alesandro Del Pjēro]] bija labākais spēlētājs manā uztverē. Tad mans elks bija [[Tjerī Anrī]]. Viņš bija pārsteidzošs — tas nebija tikai tas, kā viņš guva vārtus, bet arī tas, ko viņš darīja komandas labā.&quot;
| source = —Levandovskis par saviem bērnības paraugiem&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.fourfourtwo.com/news/robert-lewandowski-names-arsenal-player-who-was-his-idol |title=Robert Lewandowski names the Arsenal player who was his idol |last=Mackenzie |first=Alasdair |date=7 March 2019 |website=[[FourFourTwo]] |access-date=19 August 2020 |archive-date=23 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210523203810/https://www.fourfourtwo.com/news/robert-lewandowski-names-arsenal-player-who-was-his-idol |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;
| align = left
| width = 32%
}}Levandovskis dzimis [[Varšava|Varšavā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/robert-lewandowski_prs141648/person.shtml|title=Robert Lewandowski - Player Profile - Football - Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2019-09-01|archive-date=2019-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190901011429/https://www.eurosport.co.uk/football/robert-lewandowski_prs141648/person.shtml}}&lt;/ref&gt; un uzauga [[Lešno (Rietumvaršavas apriņķis)|Lešno]], [[Rietumvaršavas apriņķis|Rietumvaršavas apriņķī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zachodniemazowsze.info/2019/04/otwarte-spotkanie-robertem-lewandowskim-lesznie/|title=Otwarte spotkanie z Robertem Lewandowskim w Lesznie|website=Zachodnie Mazowsze|access-date=2024-04-06|date=2019-04-26|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos soļus futbolā viņš spēra kā vietējā kluba Lešno &quot;Partyzant&quot; nereģistrēts spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-08-25/sladami-lewandowskiego-partyzant-leszno/|title=Śladami Lewandowskiego: Partyzant Leszno - Polsat Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806202811/https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-08-25/sladami-lewandowskiego-partyzant-leszno/}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā viņš pievienojās Varšavas &quot;Varsovia&quot;, kur pusaudža gados spēlēja septiņus gadus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sport.pl/celebrities/1,96810,5686861,Bajka_o_Robercie_Lewandowskim.html|title=Bajka o Robercie Lewandowskim|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-04-19|archive-date=2012-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20120419004234/http://www.sport.pl/celebrities/1,96810,5686861,Bajka_o_Robercie_Lewandowskim.html}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz 4. līgas komandu Varšavas &quot;Delta&quot;, kur viņam beidzot izdevās spēlēt pirmajā komandā, sezonas beigās gūstot četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/strzelcy.php?id=1357|title=90minut.pl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-10-25|archive-date=2012-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20121025020137/http://www.90minut.pl/strzelcy.php?id=1357}}&lt;/ref&gt;

2006.—2007. gadā Levandovskis ar 15 vārtiem bija [[Polijas futbola 2. līga|Polijas trešās līgas]] labākais vārtu guvējs, palīdzot [[Pruškovas &quot;Znicz&quot;]] izcīnīt paaugstinājumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiwum.wyborcza.pl/Archiwum/1,0,5158528,20080527PO-DLO_D,Kolejorz_walczy_o_krola,.html|title=&quot;Kolejorz&quot; walczy o króla|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806225144/http://www.archiwum.wyborcza.pl/Archiwum/1,0,5158528,20080527PO-DLO_D,Kolejorz_walczy_o_krola,.html}}&lt;/ref&gt; Nākamajā sezonā viņš ar 21 vārtu guvumu bija [[Polijas futbola 1. līga|Polijas otrās augstākās divīzijas]] rezultatīvākais spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Poznaņas &quot;Lech&quot; ===
[[Attēls:LewandowskiR.jpg|thumb|202x202px|Levandovskis [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]] sastāvā, 2009. gadā]]
2008. gada jūnijā [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]] parakstīja līgumu ar Levandovski no &quot;Znicz&quot; par 1,5 miljoniem [[Zlots|zlotu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lechpoznan.pl/art,9498,robert_lewandowski_pilkarzem_kolejorza_.htm|title=Robert Lewandowski piłkarzem Kolejorza! - KKS LECH POZNAŃ S.A.|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2008-09-17|archive-date=2008-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20080917233558/http://www.lechpoznan.pl/art,9498,robert_lewandowski_pilkarzem_kolejorza_.htm}}&lt;/ref&gt; Mēneša sākumā Levandovska aģents Cēzars Kuharskis viņu piedāvāja savai bijušajai komandai [[Hihonas &quot;Sporting&quot;|Sporting Gijón]], kas pēc desmit [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Segunda División]] pavadītiem gadiem bija pakāpusies uz [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]. Tomēr, &quot;Gijon&quot; viņu noraidīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.resultados-futbol.com/noticia/lewandowski-fue-ofrecido-al-sporting-preciado|title=Lewandowski fué ofrecido al Sporting de Preciado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2013-09-27|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927182008/http://www.resultados-futbol.com/noticia/lewandowski-fue-ofrecido-al-sporting-preciado}}&lt;/ref&gt;

Viņš &quot;Lech&quot; rindās debitēja 2008. gada 17. jūlijā, kā maiņas spēlētājs, [[2008.–2009. gada UEFA Kausa sezona|UEFA Kausa]] izcīņas spēlē, pret [[Lankaranas &quot;Khazar&quot;]], no [[Azerbaidžāna]]s, kurā 75. minūtē [[Tofika Bahramova Republikas stadions|Tofika Bahramova Republikas stadionā]] guva vakara vienīgos vārtus. Savā [[Ekstraklasa]] debijā, sezonas pirmajā spēlē, pret [[GKS Bełchatów]], viņš tikai četru minūšu laikā, nākot laukumā spēles otrajā puslaika, guva vārtus ar papēdi. [[2008.–2009. gada Ekstraklasa sezona|Savā pirmajā sezonā]] Polijas augstākajā divīzijā viņš bija otrais vārtu guvēju tabulā. Levandovskis sezonu pabeidza ar 18 vārtiem 42 mačos.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/robert-lewandowski/2/|title=Robert Lewandowski » Club matches|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-07-29|archive-date=2019-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190729190423/https://www.worldfootball.net/player_summary/robert-lewandowski/2/}}&lt;/ref&gt; Viņš arī guva vārtus [[2009. gada Polijas Superkauss futbolā|2009. gada Polijas Superkausa]] izcīņā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]], un guva savu soda sitienu, uzvarot pēcspēles sitienu sērijā. Nākamajā sezonā viņš kļuva par rezultatīvāko spēlētāju, ar 18 vārtiem, un palīdzēja savai komandai uzvarēt [[2009.–2010. gada Ekstraklasa sezona|2009.—2010. gada čempionātā]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Angļu treneris [[Sems Elerdaiss]] sacīja, ka Levandovskis gatavojās pievienoties [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubam [[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]] 2010. gadā, taču vulkānisko pelnu mākoņi, ko izraisīja [[2010. gada Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumi|2010. gada Eijafjadlajegidla izvirdumi]], papildus citām finansiālām bažām, apturēja visus lidojumus uz un no Apvienotās Karalistes, apturot iespējamo pāreju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22305776|title=Allardyce rues Lewandowski miss|work=BBC Sport|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, Levandovskis arī gatavojās pievienoties Itālijas klubam [[Genoa CFC|Genoa]], pirms prezidents [[Enriko Preciozi]] nolēma atcelt pāreju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-om/news/lewandowski-deal-was-done-for-genoa/10mwwby95gq521hrayoljtafbm|title=Lewandowski 'deal was done' for Genoa before president 'pulled the plug' {{!}} Goal.com English Oman|website=www.goal.com|access-date=2024-04-07|date=2020-04-13|language=en-OM}}&lt;/ref&gt;

=== Dortmundes &quot;Borussia&quot; ===

==== 2010—2012: Līgas un kausa dubultuzvara ====
[[Attēls:Robert Lewandowski 2010.jpg|left|thumb|251x251px|Levandovskis [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] komandā, 2010. gadā]]
Pēc preses spekulācijām, ka Levandovskis varētu pārcelties uz kādu no vairākiem klubiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2010/04/14/accordo-con-lewandowski-arrivato-il-bomber-polacco.html|title=Accordo con Lewandowski è arrivato il bomber polacco - la Repubblica.it|website=Archivio - la Repubblica.it|access-date=2024-04-07|date=2010-04-14|language=it}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=772358&amp;cc=5901|title=Blackburn target Lewandowski cancels trip to UK - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-10-24|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024134945/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=772358&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; viņš pievienojās [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubam [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], 2010. gada jūnijā, parakstot četru gadu līgumu ar Vācijas klubu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus.de/sport/fussball/bundesliga1/bundesliga-dortmund-macht-lewandowski-transfer-perfekt_aid_518537.html|title=Bundesliga: Dortmund macht Lewandowski-Transfer perfekt - FOCUS Online|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2018-06-27|archive-date=2018-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180627212758/https://www.focus.de/sport/fussball/bundesliga1/bundesliga-dortmund-macht-lewandowski-transfer-perfekt_aid_518537.html}}&lt;/ref&gt; par aptuveni 4,5 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imscouting.com/global-news-article/Borussia-Dortmund-striker-Robert-Lewandowski-hits-double-as-Poland-beat-Ivory-Coast-/12139/|title=Borussia Dortmund striker Robert Lewandowski hits double as - IMScouting|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-03-30|archive-date=2012-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20120330155229/http://www.imscouting.com/global-news-article/Borussia-Dortmund-striker-Robert-Lewandowski-hits-double-as-Poland-beat-Ivory-Coast-/12139/}}&lt;/ref&gt; 19. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus Bundeslīgā, panākot 3:0 [[:en:Revierderby|''Revierderby'']], pret [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]; spēle beidzās ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/match?id=297229|title=Match: Schalke 04 v Borussia Dortmund - German Bundesliga - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-11-09|archive-date=2012-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20121109220519/http://soccernet.espn.go.com/match?id=297229}}&lt;/ref&gt;

[[2011.–2012. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2011.—2012. gada Bundeslīgas kampaņā]] Levandovskis guva labumu no [[Lukass Barioss|Lukasa Bariosa]] savainojuma, un viņš līdz ziemas pārtraukumam ieguva pastāvīgu vietu starta vienpadsmitniekā. Uzbrucējs divas reizes guva vārtus &quot;Dortmund&quot; [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] pirmajā kārtā, ar 3:0 uzvarot [[SV Sandhausen|Sandhausen]].&lt;ref&gt;2011—12 DFB-Pokal&lt;/ref&gt; Levandovskis &quot;atvēra savu līgas kontu&quot;, 2011. gada 20. augustā, ar 2:0 uzvarot [[1. FC Nürnberg|Nürnberg]], gūstot vārtus pēc [[Mario Gece]]s centrējuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/report?id=321020&amp;cc=5901|title=Borussia Dortmund vs. Nurnberg - Football Match Report - August 20, 2011 - ESPN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-01-22|archive-date=2019-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190122044319/http://www.espn.com/soccer/report?id=321020&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī Levandovskis guva ''[[hat-trick]]'' un atdeva rezultatīvu piespēli kluba uzvarā, ar 4:0, pār [[FC Augsburg|Augsburg]], pēc neveiksmīgā zaudējuma [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]], [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā]], ar 0:3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320971&amp;cc=5901|title=Borussia Dortmund 4 — 0 FC Augsburg|website=ESPN|access-date=2024. gada 7. aprīlī|archive-date=2012. gada 14. Jūlijs|archive-url=https://archive.today/20120714091732/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320971&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, [[Karaiskaki stadions|izbraukumā]], ar 1:3 zaudējot [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]], 19. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/video/024e-0e68e5fafae8-e63ef51fb17d-1000--all-of-robert-lewandowski-s-ucl-goals/|title=All of Robert Lewandowski's #UCL goals {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2021-05-21|archive-date=2021-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521073303/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/video/024e-0e68e5fafae8-e63ef51fb17d-1000--all-of-robert-lewandowski-s-ucl-goals/}}&lt;/ref&gt; &quot;Dortmund&quot; pakāpās uz otro vietu Bundeslīgā, 22. oktobrī, pārliecinoši, ar 5:0 uzvarot [[1. FC Köln|Köln]], Levandovskim gūstot vārtus abos puslaikos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/match/60749/borussia-dortmund-vs-fc-k%C3%B6ln/report|title=Dortmund 5-0 Koln: Champs up to second - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2013-10-21|archive-date=2013-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20131021063906/http://www.goal.com/en-us/match/60749/borussia-dortmund-vs-fc-k%C3%B6ln/report}}&lt;/ref&gt; &quot;Dortmund&quot; devās uz [[SC Freiburg|Freiburgu]], 17. decembrī, kad Levandovskis divreiz guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Kevins Groskreics|Kevinam Groskreicam]], &quot;Dortmund&quot; triumfējot ar 4:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/commentary/_/gameId/320891|title=Borussia Dortmund 4-1 SC Freiburg (17 Dec, 2011) Commentary - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Par savu ievērojamo sniegumu viņš tika atzīts par gada labāko futbolistu Polijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/lewandowski-ist-polens-bester-561944/artikel|title=Lewandowski ist Polens Bester|website=kicker|access-date=2024-04-07|language=de-DE}}&lt;/ref&gt;

Pēc ziemas pārtraukuma, 2012. gada 22. janvārī, &quot;Dortmund&quot; sagrāva [[Hamburger SV|Hamburg]], ar 5:1, punktu ziņā pakāpjoties vienā līmenī ar līderi [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]; Levandovskis divreiz guva vārtus un rezultatīvi piespēlēja [[Jakubs Blaščikovskis|Jakubam Blaščikovskim]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320883|title=Report: Hamburg SV v Borussia Dortmund - German Bundesliga - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-01-26|archive-date=2012-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20120126150331/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320883}}&lt;/ref&gt; Viņš 11. aprīlī guva vārtus, mājās uzvarot Minhenes &quot;Bayern&quot;, ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/320773/bayern-munich-borussia-dortmund|title=Borussia Dortmund 1-0 Bayern Munich (11 Apr, 2012) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Rezultāts &quot;Dortmund&quot; deva sešu punktu pārsvaru pār saviem konkurentiem, kad bija ​​atlicis spēlēt tikai četras spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320773|title=Report: Borussia Dortmund v Bayern Munich - German Bundesliga - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-04-17|archive-date=2012-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20120417181017/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320773}}&lt;/ref&gt; 21. aprīlī Levandovskis sniedza rezultatīvu piespēli [[Šindži Kagava]]s 59. minūtē gūtajiem vārtiem, &quot;Dortmund&quot; ar 2:0 pārspējot [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]], izcīnot otro titulu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/match/61119/borussia-dortmund-vs-m%C3%B6nchengladbach/report|title=Borussia Dortmund 2 - 0 Borussia M'gladbach Match report - 4/21/12 Bundesliga - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418152052/https://www.goal.com/en-us/match/61119/borussia-dortmund-vs-m%C3%B6nchengladbach/report}}&lt;/ref&gt; Kampaņas pēdējā Bundeslīgas spēlē Levandovskis guva divus vārtus pirmajā puslaikā, &quot;Dortmund&quot; ar 4:0 pārspējot &quot;Freiburg&quot;, svinot titula iegūšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/match_facts/0,,11065_3412576,00.html|title=Match Facts {{!}} Borussia Dortmund v SC Freiburg - 5th May 2012 {{!}} Sky Sports {{!}} Football News|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-07-05|archive-date=2012-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120705071316/http://www.skysports.com/football/match_facts/0,,11065_3412576,00.html}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis gadu pabeidza kā trešais labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, nevienu no 11 metru soda sitiena atzīmes, un deviņām rezultatīvām piespēlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/bundesliga/torschuetzenliste/wettbewerb/L1/saison_id/2011/altersklasse/alle/detailpos//plus/1|title=Bundesliga - List of goalscorers 11/12 (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/assists/bundesliga-2011-2012/|title=Bundesliga 2011/2012 - Assists|website=worldfootball.net|access-date=2024-04-07|date=2024-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

12. maijā, &quot;Dortmund&quot; komandas sezonas pēdējā spēlē viņš guva ''hat-trick'' [[2012. gada Vācijas kausa futbolā fināls|DFB-Pokal finālā]], ar 5:2 uzvarot Minhenes &quot;Bayern&quot;, klubam pirmo reizi vienas sezonas laikā iegūstot [[:en:Double (association football)|divas]] trofejas valsts mērogā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12040/7752618/Dortmund-complete-double|title=Dortmund complete double|website=Sky Sports|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1069150/borussia-dortmund-rout-bayern-munich-to-claim-historic-double?cc=5901|title=Borussia Dortmund rout Bayern Munich to claim historic double - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-05-15|archive-date=2012-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20120515140955/http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1069150/borussia-dortmund-rout-bayern-munich-to-claim-historic-double?cc=5901}}&lt;/ref&gt; Levandovskis finišēja kā [[:en:2011—12 DFB-Pokal#Top goalscorers|DFB-Pokal labākais vārtu guvējs]], ar septiņiem vārtiem sešās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dfb-pokal/torjaeger/2011-12/6|title=Torjäger {{!}} DFB-Pokal 2011/12|website=kicker|access-date=2024-04-07|language=de-DE}}&lt;/ref&gt;

==== 2012—2014: Čempionu līgas finālists un līgas labākais vārtu guvējs ====
[[Attēls:Robert Lewandowski 2013 in Wilhelmshaven.jpeg|thumb|303x303px|Levandovskis [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] sastāvā, 2013. gadā]]
2012. gada 12. augustā Levandovskis sāka [[2012.–2013. gada Dortmundes &quot;Borussia&quot; sezona|2012.—2013. gada sezonu]], gūstot vārtus [[2012. gada Vācijas Superkauss futbolā|2012. gada Vācijas Superkausā]], ar 1—2 zaudējot Minhenes &quot;Bayern&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cpdfootball.de/2012/08/12/dfl-supercup-2012-fc-bayern-munich-v-borussia-dortmund/|title=DFL Supercup 2012: FC Bayern Munich 2-1 Borussia Dortmund » The Blog » CPD Football by Chris Punnakkattu Daniel|last=Daniel|first=Chris Punnakkattu|website=The Blog » CPD Football by Chris Punnakkattu Daniel|access-date=2024-04-07|date=2012-08-12|language=en|archive-date=2021-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210429113018/https://blog.cpdfootball.de/2012/08/12/dfl-supercup-2012-fc-bayern-munich-v-borussia-dortmund/}}&lt;/ref&gt; Viņš pirmo reizi [[2012.–2013. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2012.—2013. gada Bundeslīgas]] kampaņā piedalījās sezonas atklāšanas dienā, &quot;Dortmund&quot; komandai ar 2:1 uzvarot [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/match?id=346403|title=Match: Borussia Dortmund v Werder Bremen - German Bundesliga - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-08-29|archive-date=2012-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120829132410/http://soccernet.espn.go.com/match?id=346403}}&lt;/ref&gt;

Viņš guva savus pirmos vārtus 2012. gada 15. septembrī, uzvarā pār [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], ar 3:0, pagarinot &quot;Dortmund&quot; komandas skaitu līdz 31 nezaudētai spēlei, un ierindojot klubu trešajā vietā Bundeslīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=346378|title=Report: Borussia Dortmund v Bayer Leverkusen - German Bundesliga - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-09-22|archive-date=2012-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20120922200130/http://soccernet.espn.go.com/report?id=346378}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk, kluba pirmajā tās sezonas [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, Levandovskis 87. minūtē guva uzvaras vārtus, ar 1:0 pārspējot [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0201-0e7f16150cec-92561b6fb805-1000--dortmund-leave-it-late-to-defeat-ajax/|title=Dortmund leave it late to defeat Ajax {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-07|date=2012-09-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš uzstādīja jaunu kluba rekordu garākajā vārtu gūšanas sērijā, gūstot vārtus 12 līgas spēlēs pēc kārtas, pārspējot [[Frīdhelms Konīcka|Frīdhelma Konīckas]] rekordu 1964.—1965. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ruhrnachrichten.de/sport/bvb/19-Saisontreffer-BVB-Torjaeger-Lewandowski-ueberholt-Konietzka;art11635,1942266|title=19 Saisontreffer: BVB-Torjäger Lewandowski überholt Konietzka - Ruhr Nachrichten|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212249/https://www.ruhrnachrichten.de/sport/bvb/19-Saisontreffer-BVB-Torjaeger-Lewandowski-ueberholt-Konietzka;art11635,1942266}}&lt;/ref&gt; 2013. gada 9. februārī viņš atklāja rezultātu mājas spēlē pret &quot;Hamburg&quot;, bet 31. minūtē tika noraidīts par pārkāpumu pret [[Pērs Siljans Skjelbreds|Pēru Siljanu Skjelbredu]], un &quot;Dortmund&quot; zaudēja ar 4:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/346218/hamburg-sv-borussia-dortmund|title=Hamburg SV 4-1 Borussia Dortmund (Feb 9, 2013) Final Score|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc Dortmundes &quot;Borussia&quot; direktora [[Mihaēls Corks|Mihaēla Corka]] teiktā 2013. gada februārī, Levandovskis nepagarinās līgumu ar klubu un atstās to vai nu 2013. gada vasarā, vai pēc 2013.—2014. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/8529191/Borussia-Dortmund-say-Robert-Lewandowski-will-not-sign-new-contract|title=Borussia Dortmund say Robert Lewandowski will not sign new contract|website=Sky Sports|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonu viņš pabeidza ar 24 vārtu guvumiem līgā, par vienu vārtu guvumu atpaliekot no Bundeslīgas rezultatīvāka spēlētājā [[Štefans Kīslings|Štefana Kīslinga]], no Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/stats/_/league/GER.1/season/2012/german-bundesliga|title=German Bundesliga Scoring Stats, 2012-13 Season - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 27. februārī Levandovskis spēlēja [[2012.–2013. gada Vācijas kauss futbolā|2012.—2013. gada Vācijas kausa]] ceturtdaļfinālā, savas komandas zaudējumā, ar 1:0, pret Minhenes &quot;Bayern&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/bayern-gegen-dortmund-2013-dfb-pokal-1877174/analyse|title=Robben nutzt Schmelzers Tiefschlaf zum Sieg|website=kicker|access-date=2024-04-08|language=de-DE}}&lt;/ref&gt; 24. aprīlī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju, kurš Čempionu līgas pusfinālā guvis četrus vārtus, kad Dortmundes &quot;Borussia&quot; pirmajā kārtā, [[Signal Iduna Park]] laukumā, ar 4:1 sakāva Spānijas čempioni [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0208-0e9f60a306c2-d00309689516-1000--four-goal-lewandowski-leaves-madrid-reeling/|title=Four-goal Lewandowski leaves Madrid reeling {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|date=2013-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/dortmund-hero-lewandowski-linked-more-loudly-with-move/a-16772839|title=Hits four, then out the door? — DW — 04/25/2013|website=dw.com|access-date=2024-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt; 25. maijā viņš spēlēja [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kurā Dortmundes &quot;Borussia&quot; ar 1:2 zaudēja Minhenes &quot;Bayern&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22540468|title=Borussia Dortmund 1-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Lewandowski 2014.jpg|left|thumb|254x254px|Levandovskis iesildās [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] komandā, 2014. gadā]]
2013. gada 27. jūlijā Levandovskis uzvarēja [[2013. gada Vācijas Superkauss futbolā|2013. gada Vācijas Superkausa]] izcīņā, &quot;Dortmund&quot; ar 4:2 uzvarot Minhenes &quot;Bayern&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/tournaments/news/2013/0000262446.php|title=Borussia Dortmund 4-2 FC Bayern Munich {{!}} 2013 DFL Supercup {{!}} Match report {{!}} - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-11-06|archive-date=2013-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20131106163106/http://www.bundesliga.com/en/tournaments/news/2013/0000262446.php}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva &quot;Dortmund&quot; uzvarā pret &quot;Augsburg&quot;, ar 4:0, kluba atklāšanas mačā Bundeslīgā, 10. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000264271.php|title=FC Augsburg 0-4 Borussia Dortmund {{!}} Matchday 1 {{!}} Match report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-08-13|archive-date=2013-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130813011953/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000264271.php}}&lt;/ref&gt; 1. novembrī viņš guva savu vienīgo ''hat-trick'' sezonā, Bundeslīgas uzvarā, ar 6:1, pret [[VfB Stuttgart|Stuttgart]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000276334.php|title=Borussia Dortmund 6-1 VfB Stuttgart {{!}} Matchday 11 {{!}} Match Report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-11-05|archive-date=2013-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20131105001353/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000276334.php}}&lt;/ref&gt;

2014. gada 25. februārī Levandovskis guva divus vārtus [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] astotdaļfināla pirmajā spēlē, pret [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]], kļūstot par &quot;Dortmund&quot; komandas labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, pārspējot [[Stefāns Šapuizā|Stefāna Šapuizā]] 16 vārtu guvumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.wp.pl/kat,1752,title,Lewandowski-najlepszym-strzelcem-BVB-w-Europie,wid,16433212,wiadomosc.html?ticaid=112450|title=Lewandowski najlepszym strzelcem BVB w Europie! - Sport - WP.PL|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-10-24|archive-date=2014-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20141024040320/http://sport.wp.pl/kat,1752,title,Lewandowski-najlepszym-strzelcem-BVB-w-Europie,wid,16433212,wiadomosc.html?ticaid=112450}}&lt;/ref&gt;

Savus 100. vārtus kluba labā viņš guva savā 182. spēlē, kad &quot;Dortmund&quot; 16. aprīlī, [[2013.–2014. gada Vācijas kauss futbolā|2013.—2014. gada Vācijas kausa]] pusfinālā, ar 2:0 uzvarēja [[VfL Wolfsburg]], un svinību laikā atklāja kreklu ar 100. numuru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiwum.thenews.pl/1/5/Artykul/168448,Lewandowski-scores-100th-goal-for-Borussia-Dortmund|title=Lewandowski scores 100th goal for Borussia Dortmund|website=Polskie Radio dla Zagranicy|access-date=2024-04-08|archive-date=2024-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20240408152956/http://archiwum.thenews.pl/1/5/Artykul/168448,Lewandowski-scores-100th-goal-for-Borussia-Dortmund}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis [[2013.–2014. gada Dortmundes &quot;Borussia&quot; sezona|2013.—2014. gada sezonu]] noslēdza kā [[2013.–2014. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs, ar 20 vārtiem, kas viņam atnesa ''Torjägerkanone'' (labākā vārtu guvēja balva).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000293681.php|title=Hertha Berlin 0-4 Borussia Dortmund {{!}} Matchday 34 {{!}} Match report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-05-11|archive-date=2014-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20140511003549/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000293681.php}}&lt;/ref&gt; Viņš arī guva sešus vārtus Čempionu līgā, &quot;Dortmund&quot; komandai sasniedzot ceturtdaļfinālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=250002096/index.html|title=UEFA Champions League - Robert Lewandowski — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-04-28|archive-date=2014-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20140428140423/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=250002096/index.html}}&lt;/ref&gt; Astotdaļfināla atbildes spēlē, starp Dortmundes &quot;Borussia&quot; un &quot;Zenit&quot;, Levandovskis saņēma otro dzelteno kartīti, kā rezultātā viņam tika piešķirta diskvalifikācija ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, pret Madrides &quot;Real&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2011863--dortmund-vs-zenit/|title=History: Dortmund-Zenit: UEFA Champions League 2013/14 Round of 16|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0213-0e89859df019-3bd6c858e8d2-1000--dortmund-progress-despite-home-loss-to-zenit/|title=Dortmund progress despite home loss to Zenit {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|date=2014-03-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis aizvadīja savu pēdējo spēli &quot;Dortmund&quot; sastāvā [[2014. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2014. gada Vācijas kausa finālā]], pret Minhenes &quot;Bayern&quot;, 17. maijā. Galvenais treneris [[Jirgens Klops]] bija viņu atbrīvojis no dažiem treniņiem pirms fināla, traumu dēļ, lai gan Levandovskis finālā spēlēja visas 120 minūtes, &quot;Dortmund&quot; zaudējot ar 0:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27446201|title=Borussia Dortmund 0-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar 28 vārtiem 48 mačos.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2013-14/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - DFB-Pokal: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2018-02-07|archive-date=2018-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180207062916/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2013-14/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}&lt;/ref&gt;

=== Minhenes &quot;Bayern&quot; ===
2013. gada novembrī Levandovskis apstiprināja, ka parakstīs pirmslīguma vienošanos ar Dortmundes &quot;Borussia&quot; sāncensi, Minhenes &quot;Bayern&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/robert-lewandowski-bayern-munich-win-2715710|title=Bayern Munich win the race to sign Borussia Dortmund striker Robert Lewandowski|last=Smith|first=Paul|website=The Mirror|access-date=2024-04-09|date=2013-11-10|language=en}}&lt;/ref&gt; kas oficiāli notika 2014. gada 3. janvārī, kad viņš parakstīja piecu gadu līgumu, sākot no [[2014.–2015. gada Minhenes &quot;Bayern&quot; sezona|2014.—2015. gada sezonas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25605262|title=Robert Lewandowski to join Bayern Munich from Borussia Dortmund - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2019-05-18|archive-date=2019-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190518140401/https://www.bbc.com/sport/football/25605262}}&lt;/ref&gt; Levandovskis oficiāli tika prezentēts kā Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētājs 2014. gada 9. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/in-pictures-bayern-munich-introduce-robert-lewandowski-1.477970|title=In pictures: Bayern Munich introduce Robert Lewandowski|last=Badger|first=Jake|website=The National|access-date=2024-04-09|date=2014-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2014—2015: Trešais Bundeslīgas tituls ====
[[Attēls:CSKA-Bavaria (4).jpg|thumb|309x309px|Levandovskis [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] sastāvā, 2014. gadā]]
Pirmssezona sākās 2014. gada 9. jūlijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oe24.at/sport/fussball/muskelfaserriss-saison-aus-fuer-alaba/144058076|title=Muskelfaserriss: Saison-Aus für Alaba|website=www.oe24.at|access-date=2024-04-09|date=2014-05-20|language=de}}&lt;/ref&gt; laikā, kad viņš tika prezentēts.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pirmssezonas debiju viņš piedzīvoja pret [[MSV Duisburg]], 21. jūlijā, gūstot vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/lewandowski-debuet-beim-fc-bayern-ein-treffer-zum-einstand-1.2056832|title=Lewandowskis FC-Bayern-Debüt - Ein Treffer zum Einstand - Sport - SZ.de|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2020-02-17|archive-date=2020-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217161652/https://www.sueddeutsche.de/sport/lewandowski-debuet-beim-fc-bayern-ein-treffer-zum-einstand-1.2056832}}&lt;/ref&gt; 6. augustā viņš atklāja rezultātu, kad &quot;Bayern&quot; sacentās [[2014. gada MLS Zvaigžņu spēle|2014. gada MLS Zvaigžņu spēlē]] [[Providensas parks (stadions)|Providensas parkā]], [[Portlenda (Oregona)|Portlendā, Oregonas štatā]], galu galā zaudējot, ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/mls-all-star-game/2014|title=MLS 2, Bayern Munich 1 {{!}} AT&amp;T MLS All-Star Game Recap|access-date=2024. gada 9. aprīlī|archive-date=2020. gada 1. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20200601061424/https://www.mlssoccer.com/history/mls-all-star-game/2014}}&lt;/ref&gt;

Viņš debitēja savā jaunajā klubā, zaudējot Dortmundes &quot;Borussia&quot;, 2014. gada 13. augustā, [[2014. gada Vācijas Superkauss futbolā|2014. gada Vācijas Superkausā]], ar 0:2,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dortmund-gegen-bayern-2014-dfl-supercup-2396815/analyse|title=Aubameyang köpft BVB zum Supercup-Sieg|website=kicker|access-date=2024-04-09|language=de-DE}}&lt;/ref&gt; un guva savus pirmos vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Schalke 04, savā otrajā līgas mačā, 30. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/german-bundesliga/story/2012895/bayern-munich-denied-win-as-schalke-claim-1-1-draw-in-alonso-debut|title=Bayern Munich denied win as Schalke claim 1-1 draw in Alonso debut - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2020-02-17|archive-date=2020-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217161652/http://www.espnfc.us/german-bundesliga/story/2012895/bayern-munich-denied-win-as-schalke-claim-1-1-draw-in-alonso-debut}}&lt;/ref&gt; 21. oktobrī Levandovskis guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus Minhenes &quot;Bayern&quot;, [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|izbraukumā ar 7:1]] uzvarot [[AS Roma|Roma]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29362752|title=Roma 1-7 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 1. novembrī, savā pirmajā līgas mačā pret &quot;Dortmund&quot;, Levandovskis guva vārtus, uzvarot ar 2:1, izvirzot &quot;Bayern&quot; ar četru punktu pārsvaru tabulas augšgalā, atstājot savu bijušo klubu tabulas apakšdaļā, pārspēļu zonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29848613|title=Bayern Munich 2-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā trešajā sezonas mačā pret &quot;Dortmund&quot;, 2015. gada 4. aprīlī, Levandovskis guva vārtus 36. minūtē, izcīnot uzvaru ar 1:0, pēc tam, kad &quot;Dortmund&quot; vārtsargs [[Romāns Veidenfellers]] &quot;atvairīja&quot; [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] sitienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/bayern-sieg-gegen-dortmund-lewandowski-setzt-die-pointe-1.2422765|title=Bayern-Sieg gegen Dortmund - Lewandowski setzt die Poin|last=Rosner|first=Maik|website=Süddeutsche.de|access-date=2024-04-09|date=2015-04-04|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32121014|title=Borussia Dortmund 0-1 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 21. februārī Levandovskis guva divus vārtus, &quot;Bayern&quot; izbraukumā, ar 6:0, uzvarot [[SC Paderborn 07|Paderborn]]; viņa otrie vārti šajā spēlē bija viņa 10. gūtie vārti līgas sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.supersport.com/football/germany/news/150221/Lewan_helps_Bayern_crush_Paderborn|title=Lewan helps Bayern crush Paderborn {{!}} SuperSport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2018-09-13|archive-date=2018-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180913223343/https://www.supersport.com/football/germany/news/150221/Lewan_helps_Bayern_crush_Paderborn}}&lt;/ref&gt; 21. aprīlī viņš divreiz guva vārtus pirmajā puslaikā, kad &quot;Bayern&quot; [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|atspēlēja deficītu no pirmās kārtas]], summā ar 7:4 pieveicot [[FC Porto|Porto]], un iekļūstot [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfinālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/uefa-champions-league/2/blog/post/2410074/bayern-munich-uses-a-breathtaking-first-half-to-crush-portowrites-stephan-uersfeld|title=Bayern Munich uses a breathtaking first half to crush Porto, writes Stephan Uersfeld - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2018-08-13|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813004736/http://www.espnfc.us/uefa-champions-league/2/blog/post/2410074/bayern-munich-uses-a-breathtaking-first-half-to-crush-portowrites-stephan-uersfeld}}&lt;/ref&gt; Piecas dienas vēlāk, pēc &quot;VfL Wolfsburg&quot; zaudējuma Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;, &quot;Bayern&quot; izcīnīja Bundeslīgas titulu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32475479|title=Bayern Munich win 25th German title|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš vēlreiz guva vārtus 28. aprīlī, panākot neizšķirtu, 1:1, Vācijas kausa pusfinālā, pret &quot;Dortmund&quot;, bet vēlāk, pagarinājuma 116. minūtē, tika iesaistīts gaisa sadursmē ar [[Mičels Langeraks|Mičelu Langeraku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37414495/arjen-robben-hurt-bayern-loss-robert-lewandowski-concu|title=Bayern's Robben, Lewandowski hurt|website=ESPN.com|access-date=2024-04-10|date=2015-04-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Spēle beidzās ar &quot;Bayern&quot; izkrišanu pēcspēles soda sitienu sērijā (0:2), un, kas ir neparasti, Minhenes komanda savā stadionā nevienu no četriem mēģinājumiem nerealizēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32484226|title=Bayern Munich 1-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/dortmund-beat-bayern-in-shoot-out-drama-to-make-german-cup-final/a-18416115|title=Dortmund beat Bayern in shoot-out drama — DW — 04/29/2015|website=dw.com|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan Levandovskis palika līdz mača beigām, viņš nepiedalījās pēcspēles sitienu sērijā, un vēlāk veiktie testi apstiprināja, ka viņam bija žokļa un deguna kaula lūzums, kā arī [[smadzeņu satricinājums]], kas liedza viņam piedalīties aptuveni vienu nedēļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2015/04/robben-out-for-season-lewy-facial-injury|title=Season over for Robben, Lewandowski badly hurt - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820113736/https://fcbayern.com/en/news/2015/04/robben-out-for-season-lewy-facial-injury}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-04-29/rzecznik-bayernu-lewandowski-ma-zlamana-kosc-szczeki-nosa-i-wstrzasnienie-mozgu/|title=Rzecznik Bayernu: Lewandowski ma złamaną kość szczęki, nosa i wstrząśnienie mózgu - Polsat Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820113739/https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-04-29/rzecznik-bayernu-lewandowski-ma-zlamana-kosc-szczeki-nosa-i-wstrzasnienie-mozgu/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2015/05/news-in-brief-040515|title=Masked Lewandowski able to train - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820115238/https://fcbayern.com/en/news/2015/05/news-in-brief-040515}}&lt;/ref&gt; 12. maijā, spēlējot aizsargmaskā, viņš 59. minūtē guva vārtus ar iegrieztu sitienu, savas komandas uzvarā, ar 3:2, savā laukumā, pret topošo uzvarētāju, [[FC Barcelona|Barcelona]], Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, lai gan &quot;Bayern&quot; tika izslēgta ar rezultātu 3:5, divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32683310|title=Bayern Munich 3-2 Barcelona (agg 3-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar 17 vārtiem 31 spēlē, Levandovskis bija otrs Bundeslīgas sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kopā ar komandas biedru, [[Arjens Robens|Arjenu Robenu]], aiz [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] spēlētāja [[Aleksandrs Meiers|Aleksandra Meiera]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/top-stories/Injured-Meier-is-Germanys-top-scorer/articleshow/47402785.cms|title=Injured Meier is Germany's top-scorer - Times of India|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212248/http://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/top-stories/Injured-Meier-is-Germanys-top-scorer/articleshow/47402785.cms}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar 25 vārtiem 49 spēlēs.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2014-15/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - Bundesliga: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2019-03-28|archive-date=2019-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328012132/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2014-15/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}&lt;/ref&gt;

==== 2015—2017: Panākumi vietējā mērogā, labākā vārtu guvēja balva un 100. vārti &quot;Bayern&quot; labā ====
[[Attēls:Robert Lewandowski Training FC Bayern München-2.jpg|thumb|235x235px|Levandovskis trenējās [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], 2015. gadā]]
Levandovska [[2015.–2016. gada Minhenes &quot;Bayern&quot; sezona|otrā sezona]] sākās ar [[2015. gada Vācijas Superkauss futbolā|2015. gada Vācijas Superkausa]] spēli, 1. augustā, &quot;Bayern&quot; zaudējot 11 metru soda sitienu sērijā, izbraukumā, pret &quot;VfL Wolfsburg&quot;; 72. minūtē viņš tika nomainīts pret [[Rafiņja|Rafiņju]].&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/soccer/story/bendtner-leads-wolfsburg-over-bayern-munich-on-penalties-in-german-super-cup-clash-080115?vid=null|title=Bendtner leads Wolfsburg over Bayern Munich on penalties in German Super Cup clash {{!}} FOX Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2018-07-03|archive-date=2018-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180703050953/https://www.foxsports.com/soccer/story/bendtner-leads-wolfsburg-over-bayern-munich-on-penalties-in-german-super-cup-clash-080115?vid=null}}&lt;/ref&gt; Astoņas dienas vēlāk, Vācijas kausa pirmajā kārtā, viņš guva pēdējos vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Bādenes-Virtembergas Oberlīga]]s klubu [[FC Nöttingen|Nöttingen]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/match/n%C3%B6ttingen-vs-bayern-m%C3%BCnchen/2038931/report?ICID=MP_MS_5|title=Nöttingen 1 - 3 Bayern München Match report - 8/9/15 DFB Pokal - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924161936/http://www.goal.com/en/match/n%C3%B6ttingen-vs-bayern-m%C3%BCnchen/2038931/report?ICID=MP_MS_5}}&lt;/ref&gt; 14. augustā, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|jaunās Bundeslīgas sezonas]] atklāšanas mačā, viņš guva otros vārtus, uzvarot &quot;Hamburg&quot;, ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-gb/match/bayern-m%C3%BCnchen-vs-hamburger-sv/2054191?ICID=HP_HN_HP_RI_1_1|title=Bayern München 5 - 0 Hamburger SV Match report - 14/08/2015 Bundesliga - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924115509/http://www.goal.com/en-gb/match/bayern-m%C3%BCnchen-vs-hamburger-sv/2054191?ICID=HP_HN_HP_RI_1_1}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 22. septembrī Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, nākot uz maiņu, &quot;Bayern&quot; atpaliekot ar 0:1, pret &quot;Wolfsburg&quot;, un 8 minūtēs un 59 sekundēs guva piecus vārtus, ātrāk nekā jebkurš cits spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, izvirzoties vadībā, ar 5:1. Viņš arī uzstādīja Bundeslīgas rekordus visātrāk gūtajā ''hat-trick'' (trīs vārti četrās minūtēs) un visvairāk gūto vārtu, nākot uz maiņu (pieci).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37435090/bayern-robert-lewandowski-scores-five-nine-minutes|title=Bayern's Lewandowski scores 5 in 9 minutes|website=ESPN.com|access-date=2024-04-10|date=2015-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Levandovska pieci vārti deviņās minūtēs bija arī ātrākie visās lielākajās Eiropas futbola līgās, kopš [[Opta Sports|Opta]] sāka veikt uzskaiti, un ar to tika pārtraukta &quot;Wolfsburg&quot; 14 nezaudēto spēļu sērija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34332408|title=Lewandowski: More goals than Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Par šo varoņdarbu viņam tika piešķirti četri [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]] sertifikāti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Četras dienas vēlāk viņš divreiz guva vārtus, ar 3:0 uzvarot [[1. FSV Mainz 05|Mainz]]; pirmie vārti bija viņa 100. vārti Bundeslīgā, 168. spēlē, kas ir līgas rekords ārzemju spēlētājam. Viņš arī guva 10 vārtus pirmajās 7 spēlēs ar šo divu vārtu guvumu, ko iepriekš paveica tikai [[Gerds Millers]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34351078|title=FSV Mainz 0-3 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; 29. septembrī viņš guva ''hat-trick'' Čempionu līgā, uzvarot [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas &quot;Dinamo&quot;]], ar 5:0, nedēļas laikā trīs spēlēs gūstot desmit vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34275527|title=Bayern Munich 5-0 Dinamo Zagreb|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc piecām dienām viņš pievienoja vēl divu vārtu guvumus, izbraukumā sagraujot &quot;Dortmund&quot;, ar 5:1, kopā gūstot 12 vārtus pēdējās četrās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34381544|title=Bayern Munich 5-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. oktobrī Levandovskis guva vārtus, mājās uzvarot &quot;Köln&quot;, ar 4:0, padarot &quot;Bayern&quot; par pirmo Bundeslīgas komandu, kas uzvarējusi visās 10 sezonas atklāšanas spēlēs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34619451|title=Bayern Munich 4-0 Cologne|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzvara Ķelnē bija arī &quot;Bayern&quot; 1000. uzvara Bundeslīgā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/bayern-muenchen-feiert-1000-bundesliga-sieg-a-1059451.html|title=Bayern München feiert 1000. Bundesliga-Sieg|work=Der Spiegel|access-date=2024-04-10|date=2015-10-24|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 11. janvārī viņš ieguva ceturto vietu [[2015. gada FIFA Zelta bumba|2015. gada FIFA Ballon d'Or]] balvu pasniegšanas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/ballon-dor/news/y=2015/m=10/news=men-s-football-shortlists-for-fifa-ballon-d-or-2015-revealed-2719188.html|title=Men’s Football shortlists for FIFA Ballon d’Or 2015 revealed - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-10-21|archive-date=2015-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20151206201846/http://www.fifa.com/ballon-dor/news/y=2015/m=10/news=men-s-football-shortlists-for-fifa-ballon-d-or-2015-revealed-2719188.html}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 19. martā Levandovskis guva vienīgos vārtus 1:0 uzvarā, pret &quot;Köln&quot;, palielinot līgā gūto vārtu skaitu līdz 25, sasniedzot jaunu personīgo rekordu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35803485|title=FC Koln 0-1 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; 2012.–2013. gada sezonā Dortmundes &quot;Borussia&quot; komandā viņš bija guvis 24 vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/mar/19/koln-bayern-munich-bundesliga-match-report|title=Robert Lewandowski takes Bayern Munich eight clear with win over Köln|work=The Guardian|access-date=2024-04-10|date=2016-03-19|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī uzsāka &quot;Bayern&quot; atspēlēšanos, gūstot vārtus 73. minūtē, pēc sitiena ar galvu, [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfināla atbildes spēlē]], 16. martā, esot iedzinējos ar 0:2, savā laukumā, pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]], kad Minhenes klubs uzvarēja ar 4:2 pēc papildlaika, un ar 6:4 divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35814918|title=Bayern Munich 4-2 Juventus (agg 6-4)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc gūtajiem vārtiem pret [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], 3. maijā, &quot;Bayern&quot; [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē, viņš sezonas sacensības noslēdza ar deviņiem vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.capitalfm.co.ke/sports/2016/05/03/griezmanns-away-goal-sends-atletico-into-final/|title=Griezmann’s away goal sends Atletico into final|last=PRESSE|first=AGENCE FRANCE|website=Capital Sports|access-date=2024-04-10|date=2016-05-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 7. maijā Levandovskis guva abus &quot;Bayern&quot; vārtus, uzvarot [[Ingolstadt 04|Ingolstadt]], ar 2:1, Bavārijas klubam kļūstot par Vācijas čempioniem ceturto sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36187452|title=FC Ingolstadt 04 1-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Nedēļu vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, &quot;Bayern&quot; sezonas pēdējā līgas mačā, savā laukumā, pret [[Hannover 96]]. Tādējādi viņš kļuva par pirmo ārzemnieku, kurš Bundeslīgā guvis 30 vārtus, kā pirmais spēlētājs, kopš [[Dīters Millers|Dītera Millera]], 1976.– 1977. gada sezonā, un nodrošināja viņam ''Torjägerkanone'' otro reizi trīs sezonu laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36250248|title=Bayern Munich 3-1 Hannover|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu noslēdza ar 42 vārtiem 51 mačā.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2015-16/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - DFB-Pokal: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2019-03-08|archive-date=2019-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190308103720/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2015-16/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}&lt;/ref&gt;

[[2016.–2017. gada Minhenes &quot;Bayern&quot; sezona|2016.–2017. gada sezona]] sākās ar &quot;Bayern&quot; uzvaru [[2016. gada Vācijas Superkauss futbolā|2016. gada Vācijas Superkausā]], 14. augustā.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dortmund-gegen-bayern-2016-dfl-supercup-3303617/analyse|title=Im zweiten Anlauf: Vidal beschert Bayern den ersten Titel|website=kicker|access-date=2024-04-11|language=de-DE}}&lt;/ref&gt; Pēc piecām dienām &quot;Bayern&quot;, ar 5:0, uzvarēja [[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]] Vācijas kausa pirmajā kārtā, ar Levandovska ''hat-trick'' pirmajā puslaikā un viņa rezultatīvo piespēli [[Arturo Vidals|Arturo Vidalam]], 72. minūtē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36947756|title=FC Carl Zeiss Jena 0-5 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match?gameId=452455|title=FC Carl Zeiss Jena vs. Bayern Munich - Football Match Summary - August 19, 2016 - ESPN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-12-14|archive-date=2019-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20191214061250/https://www.espn.com/soccer/match?gameId=452455}}&lt;/ref&gt; [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.–2017. gada Bundeslīgas sezonu]] viņš atklāja ar vēl vienu ''hat-trick'', uzvarot Brēmenes &quot;Werder&quot;, ar 6:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/club/bayern-munich/132/blog/post/2938084/bayern-cruise-to-season-opening-win-on-back-of-lewandowski-hat-trick|title=Bayern cruise to season-opening win on back of Lewandowski hat trick - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-08-13|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813210835/http://www.espnfc.com/club/bayern-munich/132/blog/post/2938084/bayern-cruise-to-season-opening-win-on-back-of-lewandowski-hat-trick}}&lt;/ref&gt; 13. decembrī Levandovskis parakstīja jaunu līgumu ar &quot;Bayern&quot;, līdz 2021. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2016/12/press-release-robert-lewandowski-extends-contract|title=Lewandowski extends stay at Bayern - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215805/https://fcbayern.com/en/news/2016/12/press-release-robert-lewandowski-extends-contract}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 11. martā Levandovskis &quot;Bayern&quot; labā guva 100. vārtus, savā 137. spēlē kluba rindās, divreiz gūstot vārtus Bundeslīgas uzvarā, pret Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;, ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/lewandowski-joins-bayern-munichs-100-club|title=Lewandowski joins Bayern Munich's 100 club|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-11|date=2017-03-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar 42 vārtiem 47 mačos.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2016-17/bayern-muenchen-14/51570/spieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - Bundesliga: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418025217/https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2016-17/bayern-muenchen-14/51570/spieler_robert-lewandowski.html}}&lt;/ref&gt;

==== 2017—2019: Visu laiku rezultatīvākais ārvalstu Bundeslīgas vārtu guvējs ====
[[Attēls:Robert Lewandowski Training 2017-03 FC Bayern Muenchen-3.jpg|thumb|251x251px|Levandovskis trenējās ar [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], 2017. gadā]]
[[2017.–2018. gada Minhenes &quot;Bayern&quot; sezona|Sezona]] sākās ar Minhenes &quot;Bayern&quot; uzvaru [[2017. gada Vācijas Superkauss futbolā|2017. gada Vācijas Superkausā]], pret Dortmundes &quot;Borussia&quot;, kurā Levandovskis guva ievadvārtus bavāriešu labā. Mačs pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 2:2. Levandovskis realizēja pirmo soda sitienu, pēcspēles sitienu sērijā, &quot;Bayern&quot; uzvarot ar 5:4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/borussia-dortmund-bayern-munich-supercup-line-ups-and-statistics-456360.jsp|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich beat Dortmund on penalties to retain Supercup|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806190635/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/borussia-dortmund-bayern-munich-supercup-line-ups-and-statistics-456360.jsp}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis atkal bija rezultatīvākais spēlētājs [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.–2018. gada Bundeslīgas]] sākumposmos. 13. decembrī, līgas mačā pret &quot;Köln&quot;, viņš guva vienīgos vārtus, sasniedzot Bundeslīgas visu laiku labāko vārtu guvēju desmitnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/robert-lewandowski-into-top-10-on-the-bundesliga-s-all-time-goalscoring-list-464867.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski moves into the top 10 on the Bundesliga’s all-time goalscoring list|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806172802/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/robert-lewandowski-into-top-10-on-the-bundesliga-s-all-time-goalscoring-list-464867.jsp}}&lt;/ref&gt; Pāris mēnešus vēlāk, 22. kārtā, Levandovskis guva vārtus pret &quot;Schalke 04&quot;, [[Allianz Arena]] laukumā, atkārtojot rekordu, gūstot vārtus 11 mājas spēlēs pēc kārtas vienas sezonas laikā, kas piederēja arī toreizējam &quot;Bayern&quot; galvenajam trenerim [[Jups Heinkess|Jupam Heinkesam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/02/10/5a7f3d72e2704eee108b459f.html|title=Lewandowski equals Heynckes' record of scoring in 11 consecutive home matches|website=MARCA|access-date=2024-04-11|date=2018-02-10|language=es}}&lt;/ref&gt; Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, gūstot ''hat-trick'' pret &quot;Hamburg&quot;, uzvarot ar 6:0, turklāt, viņš netrāpīja arī soda sitienu, kas būtu bijuši viņa ceturtie vārti tajā dienā. Šis bija viņa pirmais 11 metru soda sitiens, ko viņš nerealizēja &quot;Bayern&quot; komandā Bundeslīgā, tomēr, viņš guva otro soda sitienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11881/11285045/bundesliga-round-up-robert-lewandowskis-hat-trick-edges-bayern-munich-closer-to-the-title|title=Bundesliga round-up: Robert Lewandowski's hat-trick edges Bayern Munich closer to the title|website=Sky Sports|access-date=2024-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 11. februārī viņš septīto reizi pēc kārtas tika atzīts par Polijas gada labāko futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2018/02/lewandowski-named-polish-footballer-of-the-year-again|title=Lewandowski Footballer of the Year again - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215809/https://fcbayern.com/en/news/2018/02/lewandowski-named-polish-footballer-of-the-year-again}}&lt;/ref&gt; 22. februārī viņš atlaida savu ilggadējo aģentu Cēzaru Kuharski. Levandovskis par savu jauno aģentu nolīga slaveno darījumu cilvēku [[Pini Zahavi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37546327/robert-lewandowski-splits-agent-amid-real-madrid-links-sources|title=Lewy, agent split after Real links - sources|website=ESPN.com|access-date=2024-04-11|date=2018-02-22|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. februārī viņš aizvadīja savu 250. Bundeslīgas spēli, pret [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2018/02/news-in-brief-240218|title=Coman sustains capsular injury - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215825/https://fcbayern.com/en/news/2018/02/news-in-brief-240218}}&lt;/ref&gt; 19. maijā Levandovskis guva &quot;Bayern&quot; vienīgos vārtus [[2018. gada Vācijas kausa futbolā fināls|Vācijas kausa finālā]], ar 3:1 zaudējot Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2017-2018/fc-bayern-muenchen-eintracht-frankfurt-19-05-2018-matchreport|title=Matchreport: FC Bayern vs. Frankfurt - DFB Cup 17/18|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807033739/https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2017-2018/fc-bayern-muenchen-eintracht-frankfurt-19-05-2018-matchreport}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis līgu pabeidza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 29 vārtiem. Šī bija trešā reize, kad viņš ieguva ''Torjägerkanone'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-thomas-muller-2017-18-most-goals-most-assists-top-stats-481046.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski, Thomas Müller and the Bundesliga's 2017/18 chart-toppers|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806204630/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-thomas-muller-2017-18-most-goals-most-assists-top-stats-481046.jsp}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar 41 vārtu guvumu 48 mačos visos turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/new/the-10-top-goalscorers-of-2017-18-in-all-competitions-436024|title=The 10 top goalscorers of 2017/18 in all competitions|website=www.besoccer.com|access-date=2024-04-11|language=en|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807030507/https://www.besoccer.com/new/the-10-top-goalscorers-of-2017-18-in-all-competitions-436024}}&lt;/ref&gt;

1. augustā, pēc vasaras spekulācijām ar pāreju, &quot;Bayern&quot; izpilddirektors [[Kārlis Heincs Rummenige]] intervijā apstiprināja, ka Levandovskis nedrīkstēs pamest &quot;Bayern&quot; par katru cenu, sakot, ka &quot;augstākā kvalitāte, kāda mums ir Minhenes &quot;Bayern&quot;, paliks šeit. Ar Robertu mēs nepārprotami vēlamies sūtīt signālu cilvēkiem klubā un ārpus tā: Minhenes &quot;Bayern&quot; ir pilnīgi atšķirīgs no citiem klubiem, kuri kļūst vāji, kad tiek pieminētas noteiktas summas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11890/11456519/robert-lewandowski-is-not-for-sale-at-any-price-says-bayern-munich-chief-executive|title=Robert Lewandowski is not for sale at any price, says Bayern Munich chief executive|website=Sky Sports|access-date=2024-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 12. augustā Levandovskis guva visu laiku pirmo ''hat-trick'' [[Vācijas Superkauss futbolā|Vācijas Superkausā]], [[2018. gada Vācijas Superkauss futbolā|2018. gadā]], izbraukumā, ar 0:5 uzvarot Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;, Minhenes &quot;Bayern&quot; izcīnot šo titulu septīto reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/robert-lewandowski-hat-trick-leads-bayern-munich-to-super-cup-win/a-45054001|title=Lewandowski treble leads Bayern to Super Cup win — DW — 08/13/2018|website=dw.com|access-date=2024-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju Vācijas Superkausa vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-ng/news/4055/mamain/2018/08/12/46973872/eintracht-frankfurt-0-bayern-munich-5-lewandowski-hat-trick-gets-|title=DFL Supercup: Eintracht Frankfurt 0 Bayern Munich 5 {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-08-15|archive-date=2018-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180815114745/http://www.goal.com/en-ng/news/4055/mamain/2018/08/12/46973872/eintracht-frankfurt-0-bayern-munich-5-lewandowski-hat-trick-gets-}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/|title=Supercup - All-time Topscorers|website=worldfootball.net|access-date=2024-04-11|date=2023-08-13|language=en|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813175440/http://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/}}&lt;/ref&gt;

27. novembrī Levandovskis kļuva par trešo ātrāko spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus (aiz [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] un [[Rūds van Nistelrojs|Rūda van Nistelroja]]) Čempionu līgā, kad viņš guva divus vārtus [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#E grupa|grupu turnīra]] uzvarā, ar 5:1, mājās, pār [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]. Levandovskim bija nepieciešamas tikai 77 Čempionu līgas spēles, lai panāktu šo sasniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-3rd-fastest-to-50-champions-league-goals-after-messi-va-nistelrooy-517997.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski becomes third-fastest player after Lionel Messi and Ruud van Nistelrooy to reach 50 UEFA Champions League goals|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806204424/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-3rd-fastest-to-50-champions-league-goals-after-messi-va-nistelrooy-517997.jsp}}&lt;/ref&gt; Čempionu līgas grupu turnīrā viņš finišēja kā rezultatīvākais spēlētājs, ar astoņiem vārtiem sešos mačos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586334.html?iv=true|title=Lewandowski top scorer in Champions League group stage - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-12-18|archive-date=2018-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181218070543/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586334.html?iv=true}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 9. februārī Levandovskis guva vārtus, uzvarot &quot;Schalke 04&quot;, ar 3:1 un kļuva par pirmo spēlētāju, kurš &quot;Allianz Arena&quot; laukumā guvis 100 vārtus. Viņa vārti bija arī viņa 119. vārti Minhenes &quot;Bayern&quot; rindās, tādējādi panākot [[Rolands Volfārts|Rolandu Volfārtu]] kā kluba visu laiku trešo labāko vārtu guvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-schalke-live-line-ups-stats-james-rodriguez-neuer-lewandowski-3168-2047|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski scores milestone goal as Bayern Munich climb back up to second with Schalke win|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806194017/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-schalke-live-line-ups-stats-james-rodriguez-neuer-lewandowski-3168-2047}}&lt;/ref&gt;

Nākamajā mēnesī viņš pārspēja Vulfārtu, pēc tam, kad guva divus vārtus pret Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;, uzvarot ar 5:1, turklāt, ar savu otro vārtu guvumu viņš bija panāca [[Klaudio Pisarro]] rekordu — 195 vārti līgā, visvairāk vārtu guvumu Bundeslīgā, ko guvis ārzemju spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-monchengladbach-bayern-munich-live-line-ups-stats-james-rodriguez-coman-hazard-2607|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich go level with Borussia Dortmund after crushing win over Borussia Mönchengladbach|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807035424/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-monchengladbach-bayern-munich-live-line-ups-stats-james-rodriguez-coman-hazard-2607}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/best-foreign-scorer-robert-lewandowski-claudio-pizarro-bayern-munich-2710-1129|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski, Claudio Pizarro and the Bundesliga's best-ever foreign scorers|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806200407/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/best-foreign-scorer-robert-lewandowski-claudio-pizarro-bayern-munich-2710-1129}}&lt;/ref&gt; Jau nākamajā mačā viņš laboja Pisarro rekordu, divreiz gūstot vārtus, uzvarot &quot;Wolfsburg&quot;, ar 6:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-wolfsburg-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-brooks-2804|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich thump Wolfsburg to go top on historic afternoon for Robert Lewandowski|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807043016/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-wolfsburg-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-brooks-2804}}&lt;/ref&gt; 6. aprīlī, 100. Bundeslīgas tikšanās reizē starp Minhenes &quot;Bayern&quot; un &quot;Dortmund&quot;, Levandovskis divreiz guva vārtus, izcīnot uzvaru, ar 5:0, kad viņa pirmais vārtu guvums bija viņa 200. vārti līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-3439|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich thrash Borussia Dortmund to regain control of Bundesliga title race|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727123245/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-3439}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-scores-200th-bundesliga-goal-bayern-munich-borussia-dortmund-3525|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski scores 200th Bundesliga goal|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806200716/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-scores-200th-bundesliga-goal-bayern-munich-borussia-dortmund-3525}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|līgas kampaņu]] noslēdza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, ceturto reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-claims-bundesliga-topscorer-prize-for-fourth-time-4597|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich's Robert Lewandowski claims Bundesliga topscorer prize for fourth time|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727115858/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-claims-bundesliga-topscorer-prize-for-fourth-time-4597}}&lt;/ref&gt; 25. maijā viņš guva divus vārtus, &quot;Bayern&quot; [[2019. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2019. gada Vācijas kausa finālā]] ar 3:0 uzvarot [[RB Leipzig|Leipzig]]. Ar saviem vārtiem viņš kļuva par visu laiku labāko vārtu guvēju Vācijas kausa finālos, ar sešiem, apsteidzot Gerdu Milleru, ar pieciem vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-bayern-munich-live-dfb-cup-final-james-rodriguez-lewandowski-neuer-4678|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski hits brace as Bayern Munich beat RB Leipzig in DFB Cup final to seal the double|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-05-25|archive-date=2019-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525223235/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-bayern-munich-live-dfb-cup-final-james-rodriguez-lewandowski-neuer-4678}}&lt;/ref&gt; Levandovskis sezonu pabeidza ar 40 vārtiem 47 mačos visos turnīros, ceturto sezonu pēc kārtas sasniedzot 40 gūto vārtu robežu, turklāt, &quot;Bayern&quot; sastāvā otro reizi izcīnot divus titulus vietējā mērogā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/bayern-munich-win-german-cup-secure-domestic-double/a-48875488|title=Bayern Munich win German Cup, secure double — DW — 05/25/2019|website=dw.com|access-date=2024-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2019—2020: Trīs tituli, labākais FIFA vīriešu spēlētājs un UEFA gada labākais vīriešu spēlētājs ====
[[Attēls:2019147200143 2019-05-27 Fussball 1.FC Kaiserslautern vs FC Bayern München - Sven - 1D X MK II - 2462 - B70I0762 (cropped) (cropped).jpg|thumb|255x255px|Levandovskis [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] komandā, 2019. gadā]]
12. augustā Levandovskis guva savus pirmos vārtus [[2019.–2020. gada Minhenes &quot;Bayern&quot; sezona|sezonā]], kad &quot;Bayern&quot; Vācijas kausa pirmajā kārtā ar 3:1 sakāva [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2019-2020/fc-energie-cottbus-fc-bayern-muenchen-10-08-2019-matchreport|title=Matchreport: Cottbus vs. FC Bayern - DFB Cup 19/20|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807024324/https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2019-2020/fc-energie-cottbus-fc-bayern-muenchen-10-08-2019-matchreport}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk viņš guva divus vārtus [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019.–2020. gada Bundeslīgas]] atklāšanas spēlē, pret &quot;Hertha BSC&quot;. Ar saviem vārtiem Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, piekto gadu pēc kārtas sezonas atklāšanas spēlē gūstot vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/lewandowski-sets-record|title=Lewandowski sets record - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806221331/https://fcbayern.com/en/news/2019/08/lewandowski-sets-record}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, 24. augustā, [[Veltins-Arena|Veltins Arena]] laukumā, viņš guva ''hat-trick'', pret &quot;Schalke&quot;, kad &quot;Sarkanie&quot; uzvarēja ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/matchreports/2019/08/match-report-bundesliga-md2-fc-schalke-04-v-fc-bayern-240819|title=Lewy the hero as Reds give Schalke the blues - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806224119/https://fcbayern.com/en/news/matchreports/2019/08/match-report-bundesliga-md2-fc-schalke-04-v-fc-bayern-240819}}&lt;/ref&gt; 29. augustā Levandovskis pagarināja līgumu ar &quot;Bayern&quot; līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/robert-lewandowski-extends-stay-at-fc-bayern-through-2023|title=Robert Lewandowski extends stay at FC Bayern through 2023|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215821/https://fcbayern.com/en/news/2019/08/robert-lewandowski-extends-stay-at-fc-bayern-through-2023}}&lt;/ref&gt; Levandovskis guva savus 200. vārtus &quot;Bayern&quot; rindās, 18. septembrī, uzvarot Serbijas klubu [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Belgradas &quot;Red Star&quot;]], ar 3:0, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/09/fc-bayern-send-signal-to-other-teams-champions-league-red-star-belgrade|title=FC Bayern send &quot;signal to other teams&quot; - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215813/https://fcbayern.com/en/news/2019/09/fc-bayern-send-signal-to-other-teams-champions-league-red-star-belgrade}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, tajā pašā mēnesī, pēc tam, kad viņš guva savus desmitos vārtus sezonā, uzvarot &quot;Paderborn&quot;, ar 3:2, viņš kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš sasniedzis divciparu skaitli gūto vārtu ziņā, pēc pirmajām sešām spēļu kārtām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/paderborn-bayern-munich-live-line-ups-stats-robert-lewandowski-coutinho-neuer-7179|title=Bundesliga {{!}} Philippe Coutinho stars and Robert Lewandowski strikes again as Bayern Munich dispatch spirited Paderborn|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-31|archive-date=2020-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731200624/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/paderborn-bayern-munich-live-line-ups-stats-robert-lewandowski-coutinho-neuer-7179}}&lt;/ref&gt; Levandovskis pēc tam kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš guvis vārtus katrā no sezonas sākuma deviņiem, desmit un vienpadsmit mačiem, pārspējot bijušā Dortmundes &quot;Borussia&quot; uzbrucēja [[Pjērs Emeriks Obamejangs|Pjēra Emerika Obamejanga]] rekordu, ar astoņiem mačiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-aubameyang-scores-in-record-9th-game-bayern-7753|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski: Bayern Munich's record breaker and MD9's Man of the Matchday|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806164042/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-aubameyang-scores-in-record-9th-game-bayern-7753}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/eintracht-frankfurt-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-coutinho-7847|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski strike scant consolation as Eintracht Frankfurt punish 10-man Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727100053/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/eintracht-frankfurt-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-coutinho-7847}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-lewandowski-reus-coutinho-8001|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski at the double as Hansi Flick's Bayern Munich humble Borussia Dortmund in Der Klassiker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727093905/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-lewandowski-reus-coutinho-8001}}&lt;/ref&gt; 26. novembrī Levandovskis mazāk nekā 15 minūtēs guva 4 vārtus, &quot;Bayern&quot; apspēlējot Belgradas &quot;Red Star&quot;, ar 6:0, un izcīnīja pirmo vietu savā [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#B grupa|Čempionu līgas grupā]], uzstādot jaunu rekordu ātrākajā Čempionu līgas četru vārtu gūšanas laikā. Viņš arī kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vairākos Čempionu līgas mačos guvis četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2019/11/26/football/robert-lewandowski-bayern-munich-champions-league-red-star-spt-intl/index.html|title=Robert Lewandowski makes Champions League history as Bayern Munich hammers Red Star|last=Grez|first=Matias|website=CNN|access-date=2024-04-12|date=2019-11-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/every-player-to-score-four-champions-league-goals-in-one-game|title=Every Player to Have Scored Four Champions League Goals in a Single Game|website=90min.com|access-date=2024-04-12|date=2020-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 25. februārī Levandovskis Eiropas labāko klubu konkurencē panāca [[Krištianu Ronaldu]] deviņu izbraukumā gūto vārtu rekordu sezonā. Viņš to izdarīja, gūstot vārtus [[Stamford Bridge]] laukumā, ar 3:0 uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (šajā mačā viņš arī atdeva divas rezultatīvas piespēles [[Seržs Gnabrī|Seržam Gnabrī]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-matches-ronaldo-scoring-feat-as-bayern-smash-chelsea-/3akpnze6z7au1hxlb06a0hvfo|title=Lewandowski matches Ronaldo scoring feat as Bayern smash Chelsea at Stamford Bridge {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-18|archive-date=2020-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818091213/https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-matches-ronaldo-scoring-feat-as-bayern-smash-chelsea-/3akpnze6z7au1hxlb06a0hvfo}}&lt;/ref&gt; 10. augustā Levandovskis guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|atbildes spēlē]], ar 4:1 uzvarot &quot;Chelsea&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-chelsea-champions-league-live-line-ups-stats-lewandowski-pulisic-12316|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski fires Bayern Munich past Chelsea and into UEFA Champions League quarter-finals|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-22|archive-date=2020-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200822211547/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-chelsea-champions-league-live-line-ups-stats-lewandowski-pulisic-12316}}&lt;/ref&gt; 14. augustā viņš asistēja un guva vārtus, &quot;Bayern&quot; [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]] pārspējot [[FC Barcelona|Barcelona]], ar 8:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/barcelona-vs-bay-munich/report/426065|title=Barcelona 2-8 Bayern Munich: Bayern decimate Barca to reach Champions League semi-finals|website=Sky Sports|access-date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Levandovskis guva vēl vienus vārtus, kopā gūstot 15 vārtus, savā devītajā Čempionu līgas mačā pēc kārtas, bavāriešiem [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|pusfinālā]] ar 3:0 uzvarot [[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/08/19/sports/soccer/bayern-munich-lyon-live-score.html|title=Champions League Live: Bayern Munich vs. Lyon - The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819152035/https://www.nytimes.com/2020/08/19/sports/soccer/bayern-munich-lyon-live-score.html}}&lt;/ref&gt; Viņa Eirokausu vārtu sērija beidzās, kad viņam 23. augustā neizdevās gūt vārtus [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālmačā]], pret [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]; tomēr, &quot;Bayern&quot; uzvarēja &quot;PSG&quot;, ar 1:0, Levandovskim gūstot savu pirmo Čempionu līgas titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/573698|title=Bayern Munich 1-0 Paris Saint-Germain (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļuva par otro spēlētāju, kurš jebkad izcīnījis [[:en:Treble (association football)|trīs]] klubu titulus Eiropas mērogā, vienlaikus būdams rezultatīvākais visās trijās sacensībās, atkārtojot [[Johans Kruifs|Johana Kruifa]] sasniegumu [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] komandā, 1971.–1972. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://us.marca.com/claro/futbol/champions-league/2020/08/22/5f411a2b22601da0078b45e7.html|title=Champions League: El récord de Cruyff que podría alcanzar Lewandowski de ganar la Champions {{!}} MARCA Claro Usa|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2021-10-21|archive-date=2021-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021052643/https://us.marca.com/claro/futbol/champions-league/2020/08/22/5f411a2b22601da0078b45e7.html}}&lt;/ref&gt; Tomēr, Levandovskis bija pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs visos trīs turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.radiozet.pl/pilka-nozna/liga-mistrzow/Podwojna-potrojna-korona-Roberta-Lewandowskiego.-Polak-jak-Johan-Cruyff|title=Podwójna potrójna korona Roberta Lewandowskiego. Polak jak Johan Cruyff|website=sport.radiozet.pl|access-date=2024-04-12|date=2020-08-24|language=pl}}&lt;/ref&gt;

==== 2020—2021: Zelta bumbas gada uzbrucējs un Eiropas Zelta zābaks ====
[[Attēls:Bayern Munchen players.jpg|thumb|Levandovskis (otrais no labās) ar saviem [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] komandas biedriem, Čempionu līgas spēlē, pret [[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;]], 2020. gadā]]
18. septembrī, uzvarā ar 8:0, pār [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]], kurā Levandovskis realizēja 11 metru soda sitienu, viņš veica rezultatīvu piespēli ''[[rabona]]'' stilā,  [[Tomass Millers|Tomasam Milleram]], kas tika slavēta kā labākā sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/de/bundesliga/news/video-top-10-assists-vorlage-rabona-lewandowski-hacke-lupfer-2020-21-16298|title=Video: Die Top-10-Assists der Saison 2020/21|website=bundesliga.de - die offizielle Webseite der Bundesliga|access-date=2024-04-12|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/fcbayerntv/en/videos/2021/01/07/bayerns-top-5-assists-in-the-2020-21-bundesliga-season|title=BAYERN'S TOP 5 ASSISTS IN THE 2020/21 BUNDESLIGA SEASON|access-date=2024. gada 12. aprīlī}}&lt;/ref&gt; Levandovskis 24. septembrī atdeva rezultatīvu piespēli [[Leons Gorecka|Leona Goreckas]] ievadvārtu guvumā, ar 2:1 uzvarot [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019.–2020. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētāju, [[Sevilla FC|Sevilla]], [[2020. gada UEFA Superkauss|2020. gada UEFA Superkausa]] izcīņā, [[Budapešta|Budapeštā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54270055|title=Bayern beat Sevilla to win Super Cup|work=BBC Sport|access-date=2024-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 6 dienas vēlāk viņš spēlēja [[2020. gada Vācijas Superkauss futbolā|2020. gada Vācijas Superkausā]], kad &quot;Bayern&quot; ar 3:2 uzvarēja Dortmundes &quot;Borussia&quot;, izcīnot savu piekto trofeju gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/match/bayern-m%C3%BCnchen-v-borussia-dortmund/8p8dc1rcs422ezm6ign3kyvx0|title=Bayern München v Borussia Dortmund Match Report, 30/09/20, Super Cup {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2021-04-24|archive-date=2021-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210424194443/https://www.goal.com/en-in/match/bayern-m%C3%BCnchen-v-borussia-dortmund/8p8dc1rcs422ezm6ign3kyvx0}}&lt;/ref&gt; 4. oktobrī viņš guva visus četrus vārtus, uzvarot &quot;Hertha BSC&quot;, ar 4:3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-hertha-berlin-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-cunha-13075|title=Robert Lewandowski scores four as Bayern Munich edge Hertha Berlin|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. oktobrī viņš guva ''hat-trick'', uzvarot Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;, ar 5:0, kļūstot par pirmo spēlētāju Bundeslīgā, kurš guvis desmit vārtus tikai piecos mačos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-sets-new-bundesliga-goal-record-as-bayern-munich/luwxu4p2hur51iceo14k7a138|title=Lewandowski sets new Bundesliga goal record as Bayern Munich thrash Eintracht Frankfurt {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2020-10-28|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028031112/https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-sets-new-bundesliga-goal-record-as-bayern-munich/luwxu4p2hur51iceo14k7a138}}&lt;/ref&gt; 16. decembrī viņš guva divus vārtus pret &quot;Wolfsburg&quot;, kļūstot par trešo spēlētāju, kurš Bundeslīgā sasniedzis 250 vārtu robežu, pēc Gerda Millera un [[Klauss Fišers|Klausa Fišera]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55289392|title=Lewandowski hits 250 Bundesliga goals|work=BBC Sport|access-date=2024-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc trīs titulu izcīnīšanas ar Minhenes &quot;Bayern&quot;, un viņa sniegumu turnīros,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/robert-lewandowski-a-natural-born-finisher|title=Robert Lewandowski: A natural-born finisher|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-13|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 17. decembrī viņš tika atzīts par 2020. gada labāko FIFA vīriešu spēlētāju, kļūstot par pirmo poļu spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/|title=The Best FIFA Football Awards™ — The Best FIFA Men's Player|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2016-11-07|archive-date=2016-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20161107113413/http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2020/12/17/football/robert-lewandowski-lucy-bronze-fifa-best-award-spt-intl/index.html|title=Lewandowski and Bronze named players of the year at Best FIFA Football Awards|last=Church|first=Ben|website=CNN|access-date=2024-04-13|date=2020-12-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Par 2020. gada [[Zelta bumba]]s atcelšanu tika izteikta liela kritika, jo vairums ziņu un sporta organizāciju uzskatīja, ka Levandovskis ir pirmais kandidāts un viņam vajadzēja iegūt balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/why-lewandowski-deserves-to-win-fifa-best-award-no-ballon-d-or-ronaldo-messi-11926|title=Why Robert Lewandowski deserves the 2021 Best FIFA Men's Player award|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 17. janvārī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš tikai pēc 16 spēlēm bija guvis 21 vārtus — jauns Bundeslīgas sezonas pirmās puses rekords, pārspējot Gerda Millera 20 vārtu guvumus, 1968.–1969. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-breaks-mullers-bundesliga-goals-record-after-opening-scoring-for-bayern-against-freiburg/jeace8r7l25217syw8o6imap4|title=Lewandowski breaks Muller's Bundesliga goals record after opening scoring for Bayern against Freiburg {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-14|date=2021-01-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. februārī viņš guva divus vārtus, [[2020. gada FIFA klubu Pasaules kauss|2020. gada FIFA klubu Pasaules kausa]] pusfinālā, uzvarot [[Al Ahly SC|Al Ahly]], ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/news/lewandowski-brace-books-bayern-final-place|title=FIFA Club World Cup 2020 - News - Lewandowski brace books Bayern final place - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-02-11|archive-date=2021-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211151451/https://www.fifa.com/clubworldcup/news/lewandowski-brace-books-bayern-final-place}}&lt;/ref&gt; 11. februārī viņš kopā ar klubu uzvarēja FIFA 2020. gada Pasaules klubu kausa izcīņā, finālā ar 1:0 uzvarot [[Liga MX|Meksikas augstākās līgas]] klubu [[Tigres UANL|Tigres]], kad &quot;Bayern&quot; kļuva par otro klubu (pēc &quot;Barcelona&quot;, 2009. gadā), kas izcīnījis [[:en:Sextuple (football)|sešus]] titulus. Viņš bija iesaistīts arī [[Benžamēns Pavārs|Benžamēna Pavāra]] uzvaras vārtu guvumā un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/matches/match/400154013/|title=FIFA Club World Cup Qatar 2020™ - Matches - FC Bayern München - Tigres UANL - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-02-11|archive-date=2021-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211214953/https://www.fifa.com/clubworldcup/matches/match/400154013/}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Levandovskis atklāja rezultātu, ar 4:1 uzvarot [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] pirmajā spēlē, gūstot savus 72. vārtus Čempionu līgā, apsteidzot [[Rauls Gonsaless|Raulu]] kā trešo labāko vārtu guvēju sacensību vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/lewandowski-overtakes-raul-champions-league-scorers/f0fb8pao8rpu1xwottt0w1ip6|title=Lewandowski overtakes Raul as Champions League's third-highest scorer with only Ronaldo and Messi ahead {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2024-04-14|date=2021-02-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 6. martā viņš guva savu 12. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot savu bijušo klubu, Dortmundes &quot;Borussia&quot;, ar 4:2, sasniedzot 31 vārtu guvumu 23 mačos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/record-smashing-robert-lewandowski-underscores-bayern-munich-place-among-greats-15036|title=Robert Lewandowski: MD24's Man of the Matchday underscores place among greats in Bayern Munich's Klassiker triumph|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 13. martā viņš guva vārtus, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot Brēmenes &quot;Werder&quot;, tādējādi ar 268 vārtiem, kopā ar Klausu Fišeru, ieņemot otro vietu Bundeslīgas visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-klaus-fischer-on-all-time-top-scorers-list-15108|title=Robert Lewandowski overtakes Klaus Fischer on all-time top scorers list|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 20. martā viņš pārspēja Fišeru, gūstot [[Hat-trick#Perfektais hat-trick|perfekto ''hat-trick'']] pirmajā puslaikā, uzvarot &quot;VfB Stuttgart&quot;, ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2021/03/5-facts-on-lewandowskis-hat-trick-against-stuttgart|title=5 facts on Lewandowski's hat-trick against Stuttgart|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-05-18|archive-date=2021-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210518154432/https://fcbayern.com/en/news/2021/03/5-facts-on-lewandowskis-hat-trick-against-stuttgart}}&lt;/ref&gt;

28. martā Levandovskis [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, savā laukumā, ar 3:0 uzvarot [[Andoras futbola izlase|Andoru]], guva divus vārtus, kā arī sabojāja labā ceļgala [[Saite (anatomija)|saites]] (viņš tika nomainīts pēc 63 minūtēm); viņš izlaida abas [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|Čempionu līgas ceturtdaļfināla]] spēles pret &quot;Paris Saint-Germain&quot;, kad Minhenes &quot;Bayern&quot; zaudēja izbraukumā gūto vārtu ziņā, pēc neizšķirta, 3:3, divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-back-in-training-after-knee-injury-bayern-munich-15418|title=Robert Lewandowski returns to Bayern Munich training following knee injury|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. aprīlī viņš atgriezās, pēc gandrīz mēneša izlaišanas, zaudējot &quot;Mainz&quot;, ar 1:2, gūstot vārtus papildlaikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/mainz-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-sane-muller-neuer-15574|title=Brilliant Mainz make Bayern Munich wait for Bundesliga title|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. maijā viņš guva savu 14. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;, ar 6:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-monchengladbach-live-line-ups-stats-lewandowski-sane-15728|title=Robert Lewandowski closes in on history as Bayern Munich celebrate title by thrashing Borussia Mönchengladbach|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 22. maijā viņš laboja Gerda Millera 40 vārtu rekordu 1971.–1972. gada sezonā, 90. minūtē gūstot vārtus &quot;Bayern&quot; 5:2 uzvarā, pār &quot;Augsburg&quot;, sasniedzot 41 vārtu guvumu [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|sezonas pēdējā kārtā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-breaks-gerd-muller-40-goal-record-bayern-munich-15979|title=Robert Lewandowski: MD34's Man of the Matchday sets new 41-goal single-season record|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam arī izdevās iegūt savu pirmo [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaka]] balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37617238/bayern-munich-robert-lewandowski-breaks-gerd-muller-bundesliga-goals-record|title=Lewy beats Ronaldo, Messi to Euro Golden Shoe|website=ESPN.com|access-date=2024-04-14|date=2021-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Levandovskis [[2020.–2021. gada Minhenes &quot;Bayern&quot; sezona|sezonu]] pabeidza ar 48 vārtiem 40 mačos visos turnīros, sesto reizi sasniedzot vismaz 40 vārtu robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2021/07/fans-vote-lewandowski-fc-bayern-2020-21-player-of-the-season|title=Lewandowski is FC Bayern 2020/21 Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820134200/https://fcbayern.com/en/news/2021/07/fans-vote-lewandowski-fc-bayern-2020-21-player-of-the-season}}&lt;/ref&gt;

==== 2021—2022: Pēdējā sezona &quot;Bayern&quot; un otrais Eiropas Zelta zābaks ====
Levandovskis savu [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.–22. gada Bundeslīgas sezonu]] iesāka ar vārtu guvumu, izlīdzinot rezultātu, 13. augustā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;, padarot viņu par pirmo spēlētāju, kurš guvis vārtus septiņās Bundeslīgas atklāšanas spēlēs pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58206961|title=Lewandowski sets opening-day record|work=BBC Sport|access-date=2024-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī guva divus vārtus un atdeva piespēli ar papēdi Tomasam Milleram, 17. augustā, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot &quot;Dortmund&quot;, [[2021. gada Vācijas Superkauss futbolā|2021. gada Vācijas Superkausā]]. Pirms mača tika ieturēts [[klusuma brīdis]] par godu Gerdam Milleram, kurš nomira divas dienas iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/12384159/borussia-dortmund-1-3-bayern-munich-robert-lewandowski-double-earns-german-super-cup|title=Borussia Dortmund 1-3 Bayern Munich: Robert Lewandowski double earns German Super Cup|website=Sky Sports|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 28. augustā viņš guva savu 15. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot Berlīnes &quot;Hertha&quot;, ar 5:0,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-hertha-berlin-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-sane-17060|title=Robert Lewandowski hits a hat-trick as Bayern Munich hammer Hertha Berlin|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt; uzstādot jaunu klubu un Vācijas rekordu, 16 spēlēs pēc kārtas visos turnīros gūstot vārtus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/bundesliga/2021-2022/fc-bayern-muenchen-hertha-bsc-28-08-2021-matchreport|title=Matchreport: FC Bayern vs. Hertha BSC - Bundesliga 21/22|website=web.archive.org|access-date=2024-04-15|date=2021-08-28|archive-date=2021-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828192323/https://fcbayern.com/en/matches/profis/bundesliga/2021-2022/fc-bayern-muenchen-hertha-bsc-28-08-2021-matchreport}}&lt;/ref&gt; pārspējot iepriekšējo rekordu, ar 15 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram, no 1969. līdz 1970. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-goals-consecutive-games-bayern-munich-record-muller-17105|title=Robert Lewandowski: Matchday 3's Man of the Matchday sets new Bayern Munich goals record|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, viņam ar Minhenes &quot;Bayern&quot;, visos turnīros, izdevās sasniegt vairāk nekā 300 gūto vārtu robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-scores-300th-goal-for-bayern-as-bundesliga-champions-thrash-hertha-berlin/1p2hkyqlxy8or1jwf86sygj1qy|title=Lewandowski scores 300th goal for Bayern as Bundesliga champions thrash Hertha Berlin {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-15|date=2021-08-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 18. septembrī Levandovskis guva vārtus savā 13. Bundeslīgas mājas spēlē pēc kārtas, pret [[VfL Bochum]], pārspējot iepriekšējo līgas rekordu, ar 12 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram (no 1969. gada oktobra līdz 1970. gada aprīlim) un [[Jups Heinkess|Jupam Heinkesam]] (no 1972. gada jūnija līdz 1973. gada februārim).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport1.de/news/fussball/bundesliga/2021/09/bundesliga-fc-bayern-robert-lewandowski-stellt-rekord-auf|title=Bundesliga: FC Bayern, Robert Lewandowski stellt Rekord auf|website=SPORT1|access-date=2024-04-15|date=2021-09-18|language=de}}&lt;/ref&gt; Viņš pārtrauca savu vārtu gūšanas sēriju, gūstot vārtus 19 spēlēs pēc kārtas, kas ir jauns visu laiku labākais Vācijas rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-s-record-collection-bayern-munich-7764|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski: The Bayern Munich legend's Bundesliga record collection|website=www.bundesliga.com|access-date=2024-04-15}}&lt;/ref&gt;

21. novembrī Levandovskis [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|Čempionu līgas grupu turnīrā]] guva ''hat-trick'' pret [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]], kļūstot par ātrāko spēlētāju, kurš 100 spēlēs ir guvis 80 Čempionu līgas vārtus, pārspējot iepriekšējo [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/974728/robert-lewandowski-lionel-messi-cristiano-ronaldo-goal-record-champions-league/|title=Lewandowski beats Messi and Ronaldo goalscoring record with hat-trick in 100th CL game|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-15|date=2021-11-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/027d-170b3182d9ed-587169daf860-1000--champions-league-goalscoring-milestones-haaland-quickest-/|title=Champions League goalscoring milestones: Haaland quickest to 40 {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-15|date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 23. novembrī viņš atklāja rezultātu, izbraukumā ar 2:1 uzvarot [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], Čempionu līgas grupu turnīra spēlē, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās sacensību sezonās guvis vārtus deviņās spēlēs pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/988561/robert-lewandowski-overhead-kick-bayern-munich-champions-league/|title=Lewandowski sets another record as he scores stunning overhead kick with shoe untied|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-15|date=2021-11-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2021-2022/dynamo-kyiv-v-bayern-munich-follow-live-coverage_sto8637933/story.shtml|title=CHAMPIONS LEAGUE RESULT - ROBERT LEWANDOWSKI AND KINGSLEY COMAN ON TARGET AS BAYERN MUNICH BEAT DYNAMO KYIV|access-date=2024. gada 15. aprīlī}}&lt;/ref&gt; Sezonas vidū Levandovskis ieņēma otro vietu [[2021. gada Zelta bumba|2021. gada Zelta bumbā]], aiz Lionela Mesi, no &quot;Paris Saint-Germain&quot;, un saņēma žurnāla ''[[France Football]]'' Gada uzbrucēja balvu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2021/nov/29/ballon-dor-2021-live-updates|title=Alexia Putellas and Lionel Messi win 2021 Ballon d’Or — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-15|date=2021-11-29|last=Murray|first=Scott|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 17. decembrī Levandovskis ar 43. vārtu guvumu uzstādīja Bundeslīgas rekordu visvairāk gūto vārtu ziņā kalendārajā gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/608685|title=Bayern Munich 4-0 VfL Wolfsburg (Dec 17, 2021) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par otro spēlētāju, pēc [[Krištianu Ronaldu]], kurš ir bijis labākais vārtu guvējs klubu un starptautiskā līmenī, kā spēlētājs, kurš spēlē Eiropā, trīs gadus pēc kārtas.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

2022. gada 15. janvārī Levandovskis guva savu 16. ''hat-trick'' un 300. vārtus Bundeslīgā, izbraukumā, ar 4:0 uzvarot &quot;Köln&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60008495|title=Bayern set scoring-streak record in win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. martā Levandovskis guva ''hat-trick'' [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] atbildes spēlē, uzvarot [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]], ar 7:1. Mača pirmajās 23 minūtēs Levandovska gūtais ''hat-trick'' kļuva par visagrāk gūto Čempionu līgā, sākot no spēles sākuma.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37626160/lewandowski-smashes-champions-league-hat-trick-records-win-salzburg|title=How Lewandowski's 11-minute hat trick ranks in the all-time UCL list|website=ESPN.com|access-date=2024-04-15|date=2022-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Paejot tikai 11 minūtēm no pirmajiem vārtiem līdz pēdējiem, Levandovska trīs vārtu guvumi pret &quot;Salzburg&quot; ir arī visu laiku ātrākais Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē gūtais ''hat-trick''.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Ar šiem vārtiem viņš jau septīto sezonu pēc kārtas pārsniedza 40 vārtu robežu visos turnīros.&lt;ref name=&quot;:10&quot;/&gt; Ar ''hat-trick'' viņš kļuva arī par ātrāko spēlētāju, kurš guvis 85 Čempionu līgas vārtus, atkal pārspējot Lionela Mesi iepriekšējo rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://punchng.com/lewandowski-breaks-record-scores-fastest-champions-league-hat-trick/|title=Lewandowski breaks record, scores fastest Champions League hat-trick|last=Oyeleke|first=Sodiq|website=Punch Newspapers|access-date=2024-04-15|date=2022-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī pievienojās [[Krištianu Ronaldu]] un Mesi, kā vienīgie trīs spēlētāji, kuri trīs vai vairāk UEFA Čempionu līgas kampaņās ir guvuši desmit vai vairāk vārtu, un pievienojās Mesi, kā vienīgie divi spēlētāji, kuri Čempionu līgas izslēgšanas spēlē ir guvuši ''hat-trick'' pirmajā puslaikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37626187/ucl-stats-benzemas-unique-first-lewandowski-joins-ronaldo-messi|title=UCL stats: Benzema's unique first, Lewandowski joins Ronaldo, Messi|website=ESPN.com|access-date=2024-04-15|date=2022-03-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Levandovskis līgas sezonu pabeidza ar 35 vārtu guvumiem, kā labākais vārtu guvējs piekto sezonu pēc kārtas, un septīto kopumā, panākot Gerda Millera rekordu. Viņš arī laboja Bundeslīgas rekordu ar visvairāk izbraukumā gūtajiem vārtiem vienā sezonā, ar 19.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-wins-2021-22-bundesliga-top-scorer-bayern-munich-19935|title=Robert Lewandowski wins 2021/22 Bundesliga top scorer's cannon|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva savu otro Eiropas Zelta zābaka balvu.&lt;ref name=&quot;:16&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neogol.com/clasificacion-bota-de-oro/|title=Clasificación Bota de Oro 2022 ¡Actualizada!|website=web.archive.org|access-date=2024-04-15|date=2022-08-31|archive-date=2022-08-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220831203209/https://www.neogol.com/clasificacion-bota-de-oro/}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 30. maijā Levandovskis paziņoja, ka vēlas pamest Minhenes &quot;Bayern&quot;, sakot: &quot;Mans stāsts ar &quot;Bayern&quot; ir beidzies, es nevaru iedomāties turpmāku labu sadarbību... Ceru, ka viņi mani neatturēs (no aiziešanas) tikai tāpēc, ka viņi var. Pāreja ir labākais risinājums ikvienam.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4176541/2022/05/30/robert-lewandowski-my-bayern-munich-story-has-come-to-an-end/|title=Lewandowski admits Bayern story 'at end'|last=Whitehead|first=Jacob|website=The Athletic|access-date=2024-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Barcelona ===

==== Pāreja ====
Minhenes &quot;Bayern&quot; Levandovskis sevi apliecināja kā vienu no savas paaudzes labākajiem spēlētājiem. 2022. gada 16. jūlijā [[FC Barcelona|Barcelona]] apstiprināja, ka ir panākusi vienošanos ar Minhenes &quot;Bayern&quot; par Levandovska pāreju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.es/es/football/first-team/news/2680144/principle-of-agreement-for-the-transfer-of-lewandowski|title=Principio de acuerdo para el traspaso de Lewandowski|website=www.fcbarcelona.es|access-date=2024-04-15|language=es}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk Levandovskis parakstīja četru gadu līgumu par summu 45 miljonu eiro apmērā, ar iespēju pieaugt līdz 50 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2683853/agreement-with-bayern-munich-for-the-transfer-of-robert-lewandowski|title=Agreement with Bayern Munich for the transfer of Robert Lewandowski|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Līgumā bija iekļauta izpirkšanas klauzula, kas noteikta 500 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37630151/robert-lewandowski-completes-barcelona-move-bayern-munich|title=Lewandowski completes Barca move from Bayern|website=ESPN.com|access-date=2024-04-16|date=2022-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Levandovskis kļuva par visdārgāko poļu spēlētāju vēsturē un Minhenes &quot;Bayern&quot; visu laiku dārgāko pārdoto spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/61317657/robert-lewandowski-z-ostatnim-rekordem-w-bayernie-monachium-najdrozszy-transfer-wychodzacy-w-historii-klubu|title=Ostatni rekord &quot;Lewego&quot; w Bayernie. Jego transfer przejdzie do historii|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-16|date=2022-07-16|language=pl}}&lt;/ref&gt; Levandovskis tika oficiāli prezentēts 50 000 līdzjutēju priekšā, 5. augustā, [[Camp Nou]] stadionā, un viņam tika piešķirts krekls ar 9. numuru, ko iepriekš valkāja [[Memfiss Depajs]], un oficiāli tika reģistrēts 12. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.cl/futbol/espana/nota/_/id/10728135/barcelona-robert-lewandowski-camp-nou-presentacion-record|title=Lewandowski levanta pasiones en una presentación récord|website=ESPN.cl|access-date=2024-04-16|date=2022-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/barcelona/2022/08/05/62ed03ed268e3e850f8b4578.html|title=El Barça le quita el dorsal '9' a Memphis para dárselo a Lewandowski|website=MARCA|access-date=2024-04-16|date=2022-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.20minutos.es/deportes/noticia/5040615/0/barcelona-obligado-inscribir-kessie-christensen-laliga/|title=Alerta 48 horas: el Barça tiene hasta el sábado para inscribir a Kessié y Christensen o se irán gratis y sin debutar|last=20minutos|website=www.20minutos.es - Últimas Noticias|access-date=2024-04-16|date=2022-08-11|language=es}}&lt;/ref&gt;

==== 2022—2023: &quot;La Liga&quot; tituls un Pičiči trofeja ====
2022. gada 7. augustā viņš guva savus pirmos vārtus &quot;Barcelona&quot; labā, uzvarot Meksikas klubu [[Club Universidad Nacional|UNAM]], ar 6:0, [[:en:Joan Gamper Trophy|Joan Gamper Trophy]] pirmssezonas spēlē, kas notika [[Camp Nou]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsbrief.com/football/21519-robert-lewandowski-scores-goal-striker-nets-barcelona-goal-60-friendly-victory/|title=Lewandowski scores first Barcelona goal in 6:0 friendly victory|website=sportsbrief.com|access-date=2024-04-16|language=en|archive-date=2024-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240803045054/https://sportsbrief.com/football/21519-robert-lewandowski-scores-goal-striker-nets-barcelona-goal-60-friendly-victory/}}&lt;/ref&gt; 13. augustā viņš piedzīvoja līgas debiju klubā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Rayo Vallecano]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/barcelona-frustrated-rayo-vallecano-opening-night/bltcd5e7b01eea1ab09|title=Barcelona frustrated by Rayo Vallecano as Lewandowski &amp; Raphinha's La Liga debuts spoiled {{!}} Goal.com India|website=www.goal.com|access-date=2024-04-16|date=2022-08-13|language=en-IN}}&lt;/ref&gt; 21. augustā viņš guva savus pirmos vārtus ''Blaugrana'' labā, 21. augustā, gūstot divus vārtus, izcīnot uzvaru, ar 4:1, pār [[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;|Real Sociedad]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laprensa.hn/deportes/barcelona-real-sociedad-liga-espana-espanola-anoeta-xavi-lewandowski-MC9664259|title=Lewandowski brilla con doblete en goleada del Barcelona ante la Real Sociedad|last=cronologia/-/meta/redaccion|website=www.laprensa.hn|access-date=2024-04-16|language=es-HN}}&lt;/ref&gt; kam sekoja vēl divi vārtu guvumi, pret [[Real Valladolid]], 28. augustā, uzvarot ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/643800/real-valladolid-barcelona|title=Barcelona 4-0 Real Valladolid (28 Aug, 2022) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. septembrī, savā pirmajā spēlē kā &quot;Barcelona&quot; spēlētājs, [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]], viņš guva ''hat-trick'', uzvarā pār [[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]], ar 5:1, kļūstot par pirmo spēlētāju vēsturē, kurš guvis Čempionu līgā ''hat-trick'' trīs dažādos klubos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62825071|title=Lewandowski hits Barca hat-trick before Bayern return|work=BBC Sport|access-date=2024-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccernews.com/lewandowski-makes-champions-league-history-with-barcelona-hat-trick/342278/|title=Lewandowski makes Champions League history with Barcelona hat-trick|last=SoccerNews|website=Soccer News|access-date=2024-04-16|date=2022-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 11. septembrī viņš guva savus sestos vārtus sezonā, savā piektajā līgas mačā, &quot;Barcelona&quot; komandā, ar 4:0 uzvarot [[Cádiz CF|Cádiz]], uzstādot rekordu ar visvairāk gūtajiem vārtiem pirmajās piecās &quot;La Liga&quot; sezonas spēlēs 21. gadsimtā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/2787865/lewandowski-best-goalscoring-start-in-laliga-this-century/amp|title=Lewandowski, best goalscoring start in LaLiga this century|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-16}}&lt;/ref&gt; un, galu galā, atzīmējās ar vienpadsmit vārtu guvumiem, tostarp, deviņiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm septiņos mačos, pēc tam, kad 1. oktobrī guva vienīgos vārtus izbraukumā, uzvarā pār [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/peru/2022/10/01/gol-lewandowski-1-0-barcelona-vs-mallorca-hoy-laliga/|title=Golazo de Lewandowski para el 1-0 de Barcelona vs Mallorca por LaLiga|website=infobae|access-date=2024-04-16|date=2022-10-01|language=es}}&lt;/ref&gt;

12. oktobrī Levandovskis guva divus vārtus &quot;Barcelona&quot; Čempionu līgas spēlē, pret [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], pēdējā minūtē izlīdzinot rezultātu, nodrošinot neizšķirtu, 3:3, ''Blaugrana'' komandai, savās mājās, &quot;Camp Nou&quot; laukumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63221311|title=Barca on brink of Champions League exit after draw|work=BBC Sport|access-date=2024-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Neraugoties uz piecu vārtu guvumu šajās sacensībās, viņa gūtie vārti nepalīdzēja &quot;Barcelona&quot;, kad tā [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#C grupa|grupu turnīrā]] ieņēma trešo vietu, kā rezultātā, komanda otro sezonu pēc kārtas nonāca [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Izslēgšanas spēles|izslēgšanas spēļu kārtā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/barcelona-back-europa-league-where-they-belong-right-now/bltb94f0b887e0b4ef3|title=Barcelona back in the Europa League: Where they belong right now {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-16|date=2022-10-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. novembrī Levandovskis otro reizi klubu karjerā tika noraidīts par pārkāpumu pret [[Davids Garsija|Davidu Garsiju]], vēlāk saņemot trīs spēļu diskvalifikāciju, &quot;Barcelona&quot; ar 2:1 uzvarot [[CA Osasuna|Osasuna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/11/09/sport/barcelona-osasuna-pique-lewandowski-la-liga-spt-intl/index.html|title=Gerard Piqué and Robert Lewandowski sent off as Barcelona fights back to defeat Osasuna|last=Ramsay|first=George|website=CNN|access-date=2024-04-16|date=2022-11-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/barcelonas-lewandowski-given-three-game-ban-red-card-2022-11-16/|title=Barcelona's Lewandowski given three-game ban for red card {{!}} Reuters|website=web.archive.org|access-date=2024-04-16|date=2023-01-05|archive-date=2023-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230105211727/https://www.reuters.com/lifestyle/sports/barcelonas-lewandowski-given-three-game-ban-red-card-2022-11-16/}}&lt;/ref&gt; Tomēr, Levandovskis 31. decembrī piedalījās neizšķirtā, 1:1, pret [[Barselonas derbijs|sāncensi]] [[RCD Espanyol|Espanyol]], pēc tam, kad [[Madride]]s tiesa viņam atcēla aizliegumu, taču viņš tik un tā izcieta diskvalifikāciju, kad Spānijas sporta tiesa atstāja spēkā sodu, izlaižot līgas spēles pret [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], [[Girona FC|Girona]] un [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64168380|title=Barcelona blow as Lewandowski three-game ban upheld|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 16. janvārī viņš guva otros vārtus [[2023. gada Spānijas Superkausa futbolā fināls|2023. gada Spānijas Superkausa finālā]], kad &quot;Barcelona&quot; ar 3:1 sakāva Madrides &quot;Real&quot;, ''[[El Clásico]]'', izcīnot savu pirmo titulu kopā ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3023483/first-trophy-of-the-xavi-era|title=First trophy of the Xavi era|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 14. maijā viņš guva divus vārtus, kad &quot;Barcelona&quot; ar 4:2 uzvarēja &quot;Espanyol&quot;, kļūstot par &quot;La Liga&quot; čempioniem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65590309|title=Barcelona crowned La Liga champions after derby win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/barcelona-clinch-la-liga-title-over-real-madrid-after-bashing-city-rival-espanyol-4-2/|title=Barcelona clinch La Liga title over Real Madrid after bashing city rival Espanyol 4-2 - CBSSports.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2023-05-14|archive-date=2023-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230514213602/https://www.cbssports.com/soccer/news/barcelona-clinch-la-liga-title-over-real-madrid-after-bashing-city-rival-espanyol-4-2/}}&lt;/ref&gt; Viņš bija pirmais &quot;Barcelona&quot; spēlētājs, kurš savā debijas sezonā guvis vairāk nekā 30 vārtus visās sacensībās, kopš [[Ronaldu|Ronaldu Nazariu]], 1996.–1997. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Squawka/status/1657846163754582022|title=Robert Lewandowski is the first Barcelona player to score 30+ goals across all competitions in his debut season since Ronaldo in 1996/97|website=Twitter|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}&lt;/ref&gt; [[2022.—2023. gada La Liga sezona|2022.–2023. gada La Liga]] sezonas beigās Levandovskis izcīnīja savu pirmo [[Pičiči trofeja|Pičiči trofeju]], gūstot 23 vārtus 34 mačos,&lt;ref name=&quot;:17&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/en/news/laliga/barcelona-striker-lewandowski-wins-pichichi-86673966|title=Barcelona striker Lewandowski wins Pichichi in first season in LaLiga|last=Sport|website=sport|access-date=2024-04-17|date=2023-06-04|language=en}}&lt;/ref&gt; kļūstot par pirmo spēlētāju 5 labākajās Eiropas līgās, kurš ieguvis labāko vārtu guvēja balvu sešās sezonās pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/top-scorers-lead-their-teams-to-league-titles-in-european-leagues/2927850|title=Top scorers lead their teams to league titles in European leagues|website=www.aa.com.tr|access-date=2024-04-17}}&lt;/ref&gt; Levandovskis arī panāca [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]] visvairāk labāko vārtu guvēju balvu ziņā 5 labākajās Eiropas līgās, ar astoņām.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

==== 2023—24 ====
2023. gada 19. septembrī Levandovskis [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.–2024. gada UEFA Čempionu līgas sezonas]] pirmajā kārtā guva vienus vārtus &quot;Barcelona&quot; komandas uzvarā, ar 5:0, pret [[Royal Antwerp FC|Antwerp]], sasniedzot 100 vārtu robežu [[UEFA]] sacensībās, kļūstot tikai par trešo spēlētāju, kurš to sasniedzis, pēc [[Krištianu Ronaldu]] un [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3691389/fc-barcelona-5-0-royal-antwerp-brilliant-start|title=FC Barcelona 5-0 Royal Antwerp: Brilliant start|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-elite-club-barcelona-volley-ronaldo-messi/blt63ebb3a442cb9ada|title=Barcelona striker Robert Lewandowski volleys home 100th European goal to join Lionel Messi and Cristiano Ronaldo in exclusive club {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-17|date=2023-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļuva par vecāko spēlētāju, 35 gadu un 29 dienu vecumā, kurš UEFA Čempionu līgā guvis vārtus &quot;Barcelona&quot; komandā, pārspējot [[Žerārs Pikē|Žerāra Pikē]] iepriekšējo rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iffhs.com/posts/3050|title=IFFHS CONTINENTAL NEWS - UEFA CHAMPIONS LEAGUE|website=iffhs.com|access-date=2024-04-17|archive-date=2024-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20240519111732/https://iffhs.com/posts/3050}}&lt;/ref&gt; 23. septembrī viņš guva divus vārtus, palīdzot &quot;Barcelona&quot; atspēlēt divu vārtu deficītu, mājās, ar 3:2 uzvarot [[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]], kļūstot par labāko vārtu guvēju kluba rindās, pirmajos 50 mačos, 21. gadsimtā, ar 35 vārtiem, pārspējot rekordu, kas iepriekš piederēja [[Samuels Eto'o|Samuelam Eto'o]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://barcanewsnetwork.com/barcelona-star-forward-overtakes-samuel-etoos-record-with-club/|title=Barcelona star forward overtakes Samuel Eto'o’s record with club|last=Ansari|first=Ahmad Sarmad|website=Barca News Network|access-date=2024-04-17|date=2023-09-23|language=en|archive-date=2024-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240125033405/https://barcanewsnetwork.com/barcelona-star-forward-overtakes-samuel-etoos-record-with-club/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telecomasia.net/news/football/lewandowski-sets-barcelonaundefineds-performance-record-in-21st-century/|title=Lewandowski Sets Barcelona's Performance Record In 21st Century|website=www.telecomasia.net|access-date=2024-04-17|date=2023-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ManagingBarca/status/1705521020713717972|title=Robert Lewandowski has scored 35 goals in his first 50 games with FC Barcelona|website=Twitter|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Levandovskis nodrošināja &quot;Barcelona&quot; uzvaru, ar 2:1 pārspējot &quot;Celta Vigo&quot;, realizējot atkārtoto soda sitienu 97. minūtē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68327478|title=Barcelona grab win with late Lewandowski penalty|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par rezultatīvāko futbolistu gūto vārtu skaita ziņā (407) pēdējās desmitgades laikā, piecās [[:en:Big Five (association football)|galvenajās Eiropas futbola līgās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/1109515/tak-to-prawda-lewandowski-lepszy-od-messiego-i-ronaldo|title=Kto strzelił najwięcej goli w ostatnich 10 latach? Sprawdźcie|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-17|date=2024-03-02|language=pl}}&lt;/ref&gt; 22. februārī viņš guva savus 93. [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[SSC Napoli|Napoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.in/football/report/_/gameId/691517|title=Napoli 1-1 Barcelona (22 Feb, 2024) Game Analysis - ESPN (IN)|website=ESPN|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pap.pl/aktualnosci/gol-lewandowskiego-w-lidze-mistrzow-podzial-punktow-w-neapolu|title=Gol Lewandowskiego w Lidze Mistrzów. Podział punktów w Neapolu|website=www.pap.pl|access-date=2024-04-17}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, 12. martā, Levandovskis guva pēdējos vārtus mājas spēlē, uzvarot ar 3:1, izslēdzot &quot;Napoli&quot; no turnīra, ar rezultātu 4:2, divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2023-2024/fc-barcelona-v-napoli-uefa-champions-league-live_sto10058242/story.shtml|title=Barcelona 3-1 Napoli (4-2 on agg.): Robert Lewandowski among goals as Xavi's side make Champions League quarter-finals|website=Eurosport|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}&lt;/ref&gt; 17. martā viņš bija galvenais spēlētājs &quot;Barcelona&quot; uzvarā, ar 3:0, pār [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], jo bija iesaistīts visos trīs vārtu guvumos. Viņš guva vienus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, palīdzot savai komandai ieņemt otro vietu &quot;La Liga&quot; tabulā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anews.com.tr/sport/2024/03/18/lewandowski-leads-barcelona-to-3-0-win-over-atletico-madrid|title=Lewandowski leads Barcelona to 3-0 win over Atletico Madrid|website=anews|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==

=== 2007—2013: Jauniešu līmenis un agrīnā starptautiskā karjera ===
[[Attēls:Robert Lewandowski 2011 (3).jpg|thumb|Levandovskis draudzības spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]], 2011. gadā]]
Levandovskis savu starptautisko karjeru sāka 2007. gadā, [[Polijas U-19 futbola izlase|Polijas U-19 izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsaxle.com/everything-you-need-to-know-about-robert-lewandowski-debut-teams-goals-records-and-net-worth/|title=Everything You Need To Know About Robert Lewandowski: Debut, Teams, Goals, Records And Net Worth - Sports Axle|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2022-09-26|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926100342/https://sportsaxle.com/everything-you-need-to-know-about-robert-lewandowski-debut-teams-goals-records-and-net-worth/}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš arī trīs spēles aizvadīja [[Polijas U-21 futbola izlase|Polijas U-21 izlasē]], draudzības spēlēs, pret [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]], [[Baltkrievijas U-21 futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Somijas U-21 futbola izlase|Somiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/robert-lewandowski/nationalmannschaft/spieler/38253/verein_id/9324/hauptwettbewerb//wettbewerb_id//start/2008-03-25/ende/2008-06-01/nurEinsatz/0/plus/1|title=Robert Lewandowski - National team (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņa debija pieaugušo izlasē notika 2008. gada 10. septembrī, trīs nedēļas pēc viņa 20. dzimšanas dienas, pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], kur viņš nāca uz maiņu un guva vārtus, [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]], izbraukumā, uzvarot ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/southafrica2010/preliminaries/europe/matches/round=250471/match=300040521/report.html|title=San Marino — Poland 0:2 (0:1)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2012-06-08|archive-date=2012-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120608041512/http://www.fifa.com/worldcup/archive/southafrica2010/preliminaries/europe/matches/round=250471/match=300040521/report.html}}&lt;/ref&gt; Tikai [[Vlodzimežs Lubaņskis]] savā debijā valstsvienībā guva vārtus, esot jaunāks par Levandovski, kuram tobrīd bija 16 gadi. Levandovskis 2009. gada 1. aprīlī guva vēl vienus vārtus kvalifikācijas spēlē, pret to pašu komandu, uzvarot ar 10:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/5093242/European-World-Cup-qualifying-round-up-Poland-put-10-past-woeful-San-Marino.html|title=European World Cup qualifying round-up: Poland put 10 past woeful San Marino|website=The Telegraph|access-date=2024-04-18|date=2009-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēlējot Varšavā, [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]] turnīra atklāšanas spēlē, pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], Levandovskis guva sacensību pirmos vārtus, pēc toreizējā &quot;Dortmund&quot; komandas biedra [[Jakubs Blaščikovskis|Jakuba Blaščikovska]] rezultatīvas piespēles, un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2012/matches/round=15172/match=2003319/postmatch/report/index.html|title=Greece fightback foils co-hosts Poland in EURO 2012 Group A|website=uefa.com|access-date=2024. gada 18. aprīlī|date=2012. gada 8. jūnijā|language=angļu}}&lt;/ref&gt; Turnīrā viņš Polijas izlasē piedalījās visās trīs spēlēs, kad tā ar diviem nopelnītiem punktiem izkrita no grupu turnīra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7e9fac6b78-bb120cc6ba96-1000--czech-republic-through-as-euro-2012-co-hosts-poland-chec/|title=Czech Republic through as EURO 2012 co-hosts Poland check out {{!}} UEFA EURO|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-18|date=2012-06-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=1804253.html|title=Over and out for Poland - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2013-12-03|archive-date=2013-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203011857/http://www.uefa.com/news/newsid=1804253.html}}&lt;/ref&gt;

=== 2013—2017: Uzņemoties kapteiņa lomu ===
[[Attēls:Lewandowski and Milik vs Ireland 2013.jpg|thumb|Levandovskis [[Polijas futbola izlase|Polijas]] izlasē, pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], 2013. gadā]]
Levandovskis 2013. gada 26. martā, uzvarā pret Sanmarīno, ar 5:0, realizēja divus soda sitienus, [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā]], kas bija viņa pirmā spēle [[Kapteinis (futbols)|kapteiņa]] amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008742/postmatch/report/index.html|title=FIFA World Cup 2014 - Poland-San Marino — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2017-09-25|archive-date=2017-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170925181341/http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008742/postmatch/report/index.html}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, 6. septembrī, kvalifikācijas kampaņā, viņš izlīdzināja rezultātu, savā laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pilka-nozna.przegladsportowy.pl/Pilka-nozna-Polska-Czarnogora-1-1-w-eliminacjach-Ms-2014,artykul,180555,1,291.html|title=Polska - Czarnog�ra 1:1 w eliminacjach M� 2014 - Reprezentacja Polski - Przegladsportowy.pl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2013-09-27|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927132434/http://pilka-nozna.przegladsportowy.pl/Pilka-nozna-Polska-Czarnogora-1-1-w-eliminacjach-Ms-2014,artykul,180555,1,291.html}}&lt;/ref&gt; Polija nekvalificējās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausam]] Brazīlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1812595-england-qualify-for-2014-world-cup-with-2-0-win-over-poland|title=England Qualify for 2014 World Cup with 2-0 Win over Poland|last=Grant|first=Ethan|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2014. gada 7. septembrī, Polijas pirmajā [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] spēlē, izbraukumā, pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]], Levandovskis guva savu pirmo starptautisko ''hat-trick'', gūstot četrus vārtus, uzvarot ar 7:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/07/poland-gibraltar-euro-2016--match-report|title=Poland’s Robert Lewandowski scores four in seven-goal rout of Gibraltar|work=The Guardian|access-date=2024-04-19|date=2014-09-07|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 13. jūnijā viņš guva vēl vienu ''hat-trick'', Polijai sagraujot [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], ar 4:0, trīs vārtus gūstot četru minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzz.ch/sport/drei-tore-von-lewandowski-bei-polens-40-1.18561613|title=Drei Tore von Lewandowski bei Polens 4:0|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|archive-date=2020-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200226002742/https://www.nzz.ch/sport/drei-tore-von-lewandowski-bei-polens-40-1.18561613}}&lt;/ref&gt; 8. oktobrī viņš divreiz guva vārtus neizšķirtā, 2:2, izbraukumā, pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33543822|title=Scotland 2-2 Poland|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk viņš ar galvu guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], Polijai kvalificējoties finālturnīram Francijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d805627bf50-4b0fa69e6b10-1000--lewandowski-s-latest-takes-poland-to-france/|title=Lewandowski's latest takes Poland to France {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-19|date=2015-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Levandovskis kampaņu noslēdza ar 13 gūtiem vārtiem, kas ir kopīgs Eiropas čempionāta kvalifikācijas rekords ar [[Deivids Hīlijs|Deividu Hīliju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] valstsvienībā, [[2008. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2008 kvalifikācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2292506.html|title=Lewandowski equals Healy's scoring record - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2015-11-14|archive-date=2015-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20151114015938/http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2292506.html}}&lt;/ref&gt;

[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] izcīņā Francijā, Levandovskim nebija neviena sitiena vārtu rāmī, līdz astotdaļfināla spēlei, pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]], [[Sentetjēna|Sentetjēnā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/25/switzerland-poland-euro-2016-match-report|title=Poland hold nerve after Switzerland’s Granit Xhaka blazes penalty wide|work=The Observer|access-date=2024-04-19|date=2016-06-25|last=Brassell|first=Andy|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc neizšķirta, 1:1, viņš guva savas komandas pirmo soda sitienu, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, Polijai pirmo reizi iekļūstot ceturtdaļfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36566078|title=Switzerland 1-1 Poland (pens 4-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālā, pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], 100. sekundē, [[Stade Vélodrome]] laukumā, viņš guva vārtus pēc [[Kamils Grosickis|Kamila Grosicka]] centrējuma, vēlreiz nospēlējot neizšķirti, 1:1, un atkal guva vārtus pēcspēles soda sitienu sērijā, kurā poļi zaudēja.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36603665|title=Poland 1-1 Portugal (3-5 pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Polijas izstāšanās brīdī Levandovskis bija izdarījis vairāk pārkāpumu nekā jebkurš cits turnīra spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

=== 2017—pašlaik: Visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Polijas izlasē ===
[[Attēls:Robert Lewandowski 2018, JAP-POL (cropped).jpg|thumb|209x209px|Levandovskis [[Polijas futbola izlase|Polijas]] izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
2017. gada 5. oktobrī Levandovskis guva ''hat-trick'', uzvarā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], ar 6:1, sasniedzot 50 vārtu guvumus Polijas valstsvienībā, pārspējot [[Vlodzimežs Lubaņskis|Vlodzimeža Lubaņska]] iepriekšējo rekordu, ar 48 vārtu guvumiem, kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju Polijas izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37534914/robert-lewandowski-becomes-poland-all-leading-scorer|title=Lewandowski becomes Poland's top scorer|website=ESPN.com|access-date=2024-04-19|date=2017-10-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2497563.html|title=Lewandowski holds outright European Qualifiers goal record - European Qualifiers - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2017-10-21|archive-date=2017-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20171021012534/http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2497563.html}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 8. oktobrī Levandovskis guva vārtus, uzvarot Melnkalni, ar 4:2, Polijas izlases labā gūstot savus 51. vārtus.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-world-cup-qualifying-goal-record-ahead-of-ronaldo-461228.jsp|title=Bayern Munich's Robert Lewandowski sets European scoring record for Poland|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-19|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811092829/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-world-cup-qualifying-goal-record-ahead-of-ronaldo-461228.jsp/}}&lt;/ref&gt; [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s kampaņu viņš pabeidza ar 16 gūtiem vārtiem, kas ir Eiropas Pasaules kausa kvalifikācijas rekords.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;

Levandovskis tika iekļauts 23 cilvēku sastāvā, Polijas izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]] Krievijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/poland-world-cup-squad-profile-russia-2018-fixtures-group-team-news-schedule-a8393021.html|title=Poland World Cup squad guide: Full fixtures, group, ones to watch, odds {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2018-07-09|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709043721/https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/poland-world-cup-squad-profile-russia-2018-fixtures-group-team-news-schedule-a8393021.html}}&lt;/ref&gt; Levandovskis spēlēja katru minūti visos trīs mačos, pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. Levandovskis vārtus neguva, un Polija nespēja kvalificēties izslēgšanas spēļu fāzei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/teams/team=43962/index.html|title=Poland|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|archive-date=2007-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20071129220613/http://www.fifa.com/worldcup/teams/team=43962/index.html}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 19. jūnijā, Polijas otrajā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] grupas spēlē, pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], Levandovskis guva izlīdzinājuma vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1; līdz ar to viņš kļuva par pirmo poļu spēlētāju, kurš guvis vārtus trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197624|title=Lewandowski scores as Poland hold Spain|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/euro-2020-group-e-second-round-spain-poland-morata-lewandowski/|title=Poland duo make history vs Spain as Group E goes to exciting final day {{!}} Euro 2020|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2021-06-28|archive-date=2021-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628175749/https://www.squawka.com/en/euro-2020-group-e-second-round-spain-poland-morata-lewandowski/}}&lt;/ref&gt; 23. jūnijā viņš guva divus vārtus, ar 2:3 zaudējot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]]; tomēr, Polija palika pēdējā savā grupā un izkrita no grupu turnīra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2021/06/23/lewandowski-poland-out-of-euro-2020-with-3-2-loss-to-sweden|title=Lewandowski, Poland out of Euro 2020 with 3-2 loss to Sweden|website=euronews|access-date=2024-04-20|date=2021-06-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis tika iekļauts valstsvienībā, [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai Katarā. Pirmajā spēlē, pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], viņš nerealizēja soda sitienu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63631782|title=Lewandowski misses penalty as Mexico hold Poland|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt; tomēr, otrajā mačā, pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]], viņš guva savus pirmos vārtus [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā, kad Polija uzvarēja ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63685897|title=Lewandowski scores first World Cup goal in Poland win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus otros vārtus Pasaules kausa izcīņā, ar 11 metru soda sitienu, zaudējot Francijai, astotdaļfinālā, ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63771032|title=Giroud and Mbappe fire France into quarter-finals|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēles stils ==
[[Attēls:20190428 DFL 1. Bundesliga FCN - FCB 850 0565.jpg|left|thumb|Levandovskis pret [[1. FC Nürnberg|FC Nürnberg]], 2019. gadā]]
Levandovskis tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem uzbrucējiem pasaulē,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50145108|title=Lewandowski - the world's best striker?|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/robert-lewandowski-the-planet-s-best-striker-deserves-european-glory-with-bayern-munich-7bqrhtxlw|title=Robert Lewandowski — the planet’s best striker — deserves European glory with Bayern Munich|access-date=2024-04-20|date=2024-04-20|last=Gheerbrant|first=James|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-world-s-best-striker-456853.jsp|title=Bayern Munich's Robert Lewandowski the world's best striker?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-strikers-in-the-world-ronaldo-lewandowski-harry-kane|title=Ranked! The 10 best strikers in the world|last=Holt|first=Ed McCambridgeContributions from Matthew|last2=published|first2=Ryan Dabbs|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-20|date=2024-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; un daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem centra uzbrucējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/robert-lewandowski-football-great-record-bayern-opinion|title=Robert Lewandowski continues to cement his record as one of the greats|website=90min.com|access-date=2024-04-20|date=2021-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Kā precīzs un efektīvs vārtu guvējs ar galvu un abām kājām, Levandovskis ir ražīgs vārtu guvējs, tāpēc viņu nodēvēja par ''LewanVārtiki''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-king.com/nicknames.php?q=lewangoalski|title=LewanGOALski, The Body, Lewy Nickname - What does it mean and how did it come about? - Player Biography and Profile|website=www.sports-king.com|access-date=2024-04-20}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka viņam kā [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējam]] piemīt gandrīz visas nepieciešamās īpašības: augums, spēks, līdzsvars, temps, inteliģentas kustības un prasme ar abām kājām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.co.uk/blog/tactics-and-analysis/67/post/2653540/how-robert-lewandowski-became-this-seasons-deadliest-striker|title=How Robert Lewandowski became this seasons deadliest striker - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2016-08-13|archive-date=2016-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160813004736/http://www.espnfc.co.uk/blog/tactics-and-analysis/67/post/2653540/how-robert-lewandowski-became-this-seasons-deadliest-striker}}&lt;/ref&gt; Lai gan viņš galvenokārt darbojās kā vārtu &quot;mednieks&quot; soda laukumā, viņam piemīt arī pozicionālā izjūta, izcilas tehniskās iemaņas, ātras kājas un prasmīgs [[:en:Dribbling#Association football|dribls]]. Viņš ir izcēlies arī ar savu darba apjomu.

Levandovskis ir precīzs [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] izpildītājs; viņš arī spēj gūt vārtus no tālās distances, un ir zināms kā [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]] izpildītājs. Levandovski ir slavējuši arī eksperti, spēlētāji un galvenie treneri par viņa izcilo darba ētiku, fizisko sagatavotību, mentalitāti un disciplīnu gan laukumā, gan treniņos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/bayern-munich/11928742/Robert-Lewandowski-how-he-became-the-most-prolific-striker-in-Europe.html|title=Robert Lewandowski: how he became the most prolific striker in Europe|website=The Telegraph|access-date=2024-04-20|date=2015-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d820e2c98c6-28c58e09e952-1000--how-brilliant-is-barcelona-and-poland-striker-robert-lewand/|title=How brilliant is Barcelona and Poland striker Robert Lewandowski? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-20|date=2022-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2013/may/24/robert-lewandowski-goals-borussia-dortmund|title=Robert Lewandowski brings goals and fortitude to Borussia Dortmund|work=The Guardian|access-date=2024-04-20|date=2013-05-24|last=Christenson|first=Marcus|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1653304-robert-lewandowski-to-bayern-munich-fc-bayern-reportedly-sign-polish-striker|title=Robert Lewandowski to Bayern Munich: FC Bayern Sign Polish Striker|last=Rapp|first=Timothy|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/philippe-coutinho-lewandowski-alaba-bayern-munich-best-free-kick-takers-7654|title=Philippe Coutinho, Robert Lewandowski and David Alaba: Do Bayern Munich have the best free-kick takers?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ārpus futbola ==

=== Personīgā dzīve ===
[[Attēls:Robert Lewandowski 2010 (1).jpg|thumb|256x256px|Levandovskis 2010. gadā]]
Levandovska tēvs deva viņam vārdu &quot;Roberts&quot;, lai viņam būtu vieglāk pārcelties uz ārzemēm kā profesionālam futbolistam.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt; Levandovska tēvs Kšištofs (miris 2005. gadā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.2x45.info/aktualnosci/17751/lewandowski-ojciec-zmarl-w-2005-roku-wszystkie-gole-dedykuje-jemu/|title=Lewandowski: Ojciec zmar� w 2005 roku. Wszystkie gole dedykuj� jemu - Aktualno�ci - portal pi�karski|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-10-30|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030215157/http://www.2x45.info/aktualnosci/17751/lewandowski-ojciec-zmarl-w-2005-roku-wszystkie-gole-dedykuje-jemu/}}&lt;/ref&gt; bija Polijas čempions [[džudo]], kā arī spēlēja futbolu [[Varšavas &quot;Hutnik&quot;]], otrajā divīzijā.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/sport/fussball/bundesliga/vereine/dortmund/2010/07/08/bvb-star-robert-lewandowski/lars-ricken-und-matthias-sammer-sind-meine-idole.html|title=BVB-Star Robert Lewandowski: Lars Ricken und Matthias Sammer sind meine Idole - Sport - BVB Borussia Dortmund - Fußball Bundesliga - Bild.de|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2010-07-22|archive-date=2010-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100722145035/http://www.bild.de/BILD/sport/fussball/bundesliga/vereine/dortmund/2010/07/08/bvb-star-robert-lewandowski/lars-ricken-und-matthias-sammer-sind-meine-idole.html}}&lt;/ref&gt; Viņa māte, Ivona, ir bijusī &quot;AZS Warsaw&quot; volejboliste un vēlāk &quot;Partyzant Leszno&quot; viceprezidente.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Viņa māsa, Milena, arī spēlē volejbolu un ir pārstāvējusi U21 izlasi.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt;

Viņa sieva, [[Anna Levandovska]], izcīnīja bronzas medaļu 2009. gada Pasaules kausā [[karatē]].&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Viņi apprecējās 2013. gada 22. jūnijā. Viņiem ir divas meitas: Klāra (dzimusi 2017. gadā) un Laura (dzimusi 2020. gadā).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/panorama/leute/fc-bayern-muenchen-robert-lewandowski-ist-vater-geworden-a-1146126.html|title=FC Bayern München: Robert Lewandowski ist Vater geworden|work=Der Spiegel|access-date=2024-04-20|date=2017-05-04|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/All/Congratulations-Lewandowski-and-his-wife-welcome-their-second-daughter-Laura/2334759|title=Congratulations! Lewandowski and his wife welcome their second daughter Laura{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis ir praktizējošs [[Polijas Katoļu baznīca|katolis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eng.pch24.pl/famous-football-player-robert-lewandowski-is-not-ashamed-of-jesus--video-in-8-languages-,60911,i.html|title=Famous football player Robert Lewandowski is not ashamed of Jesus. Video in 8 languages - PCh24.pl - Prawa Strona Internetu. Informacje z życia Kościoła i prawicowa publicystyka|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806194016/https://www.eng.pch24.pl/famous-football-player-robert-lewandowski-is-not-ashamed-of-jesus--video-in-8-languages-,60911,i.html}}&lt;/ref&gt; Viņš tikās ar [[Francisks|Pāvestu Francisku]] 2014. gada oktobrī, kad Minhenes &quot;Bayern&quot; apmeklēja [[Vatikāns|Vatikānu]], pēc uzvaras pār [[AS Roma]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#E grupa|UEFA Čempionu līgā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29729737|title=Pope praises Bayern after Roma win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus savai dzimtajai [[poļu valoda]]i, Levandovskis runā arī angļu un vācu valodā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Leadership League: Robert Lewandowski {{!}} Leadership League|url=https://www.youtube.com/watch?v=Eep--Dny8oc|accessdate=2024-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=FC Bayern Press Conference w/ Robert Lewandowski {{!}} ReLive|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sp_Yk5d8I1Y|accessdate=2024-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis ir [[Teniss|tenisa]] un [[:en:Paddle tennis|padela]] cienītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/ofsajd/robert-lewandowski-pokazal-jak-gra-w-tenisa-praktyka-czyni-mistrza-wideo/5t6zmdf|title=Robert Lewandowski pokazał, jak gra w tenisa. &quot;Praktyka czyni mistrza&quot; [WIDEO]|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt; Viņš trenējās spēlēt tenisu kopā ar [[Ana Ivanoviča|Anu Ivanoviču]], sava drauga [[Bastians Šveinšteigers|Bastiana Šveinšteigera]] sievu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/61130692/aktywny-urlop-roberta-lewandowskiego-partia-tenisa-z-bastianem-schweinsteigerem-i-ana-ivanovic|title=&quot;Lewy&quot; chwycił za rakietę! Partia z dawnym znajomym... i legendą tenisa|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-07-05|language=pl}}&lt;/ref&gt; un pazīst personīgi [[Novaks Džokovičs|Novaku Džokoviču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/tennis/news-novak-djokovic-congratulates-robert-lewandowski-winning-champions-league|title=Novak Djokovic congratulates Robert Lewandowski for winning Champions League|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-09-26|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926191928/https://www.sportskeeda.com/tennis/news-novak-djokovic-congratulates-robert-lewandowski-winning-champions-league}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/896683/liga-mistrzow-robert-lewandowski-otrzymal-wyjatkowe-gratulacje-od-gwiazdy-tenisa|title=Liga Mistrzów. Robert Lewandowski otrzymał wyjątkowe gratulacje od gwiazdy tenisa|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-24|language=pl}}&lt;/ref&gt; Viņš apmeklēja viņa mačus Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/tenis/571581/robert-lewandowski-specjalnym-gosciem-na-meczu-novaka-djokovicia-z-rafaelem-nada|title=Robert Lewandowski specjalnym gościem na meczu Novaka Djokovicia z Rafaelem Nadalem (foto)|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2016-01-09|language=pl}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā viņš personīgi apsveica [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]] ar uzvaru [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022. gada ''Roland Garros'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tennis.com/baseline/articles/robert-lewandowski-leads-congratulations-of-roland-garros-champ-iga-swiatek|title=Robert Lewandowski leads congratulations of Roland Garros champ Iga Swiatek|last=Tennis.com|website=Tennis.com|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī spēlē [[Golfs|golfu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/820202/kocham-te-gre-robert-lewandowski-milosnikiem-golfa|title=&quot;Kocham tę grę&quot;. Robert Lewandowski miłośnikiem golfa|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-05-07|language=pl}}&lt;/ref&gt; un interesējas par autosportu, tostarp, [[Formula 1|Formulu 1]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesportsrush.com/f1-news-fc-barcelona-star-striker-robert-lewandowski-biggest-inspiration-is-this-600-million-worth-formula-one-world-champion/|title=Robert Lewandowski remembers 7-time world champion Michael Schumacher in F1|last=Shukla|first=Janmeyjay|website=The SportsRush|access-date=2024-04-20|date=2022-09-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.se.pl/pilka-nozna/bundesliga/robert-lewandowski-szaleje-na-mazurach-pedzi-na-skuterze-wodnym-wartym-krocie-zdjecie-aa-7zXn-NGwW-6jkb.html|title=Robert Lewandowski szaleje na Mazurach! Pędzi na skuterze wodnym wartym krocie! [ZDJĘCIE]|website=sport.se.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-07-08|language=pl|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410102738/https://sport.se.pl/pilka-nozna/bundesliga/robert-lewandowski-szaleje-na-mazurach-pedzi-na-skuterze-wodnym-wartym-krocie-zdjecie-aa-7zXn-NGwW-6jkb.html}}&lt;/ref&gt; 2017. un 2022. gadā, kā [[Aston Martin]] īpašais viesis, viņš apmeklēja [[Monako Grand Prix]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2022-05-29/robert-lewandowski-pojawil-sie-na-grand-prix-monaco-polak-goscil-w-garazu-astona-martina/|title=Lewandowski pojawił się na GP Monako. Odwiedził jeden z zespołów|last=https://www.facebook.com/Polsatsportpl|website=www.polsatsport.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-05-29|language=pl}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā viņš [[Spānijas Grand Prix]] laikā apmeklēja [[Scuderia Ferrari]] boksus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurosport.tvn24.pl/formula-1/grand-prix-hiszpanii/2023/robert-lewandowski-z-wizyta-w-boksie-ferrari-przed-grand-prix-hiszpanii-2023_sto9640470/story.shtml|title=Lewandowski odwiedził padok Ferrari przed Grand Prix Hiszpanii - Eurosport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-06-05|archive-date=2023-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230605073623/https://eurosport.tvn24.pl/formula-1/grand-prix-hiszpanii/2023/robert-lewandowski-z-wizyta-w-boksie-ferrari-przed-grand-prix-hiszpanii-2023_sto9640470/story.shtml}}&lt;/ref&gt;

=== Filantropija un bizness ===
Levandovskis un viņa sieva Anna savas karjeras laikā ir atbalstījuši, ziedojuši un vākuši naudu dažādām labdarības organizācijām un bērniem, tostarp, Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā, kuram Annas dzimšanas dienas svinībās, 2018. gada 25. augustā, viņi bija savākuši vairāk nekā [[Zlots|PLN]] 150 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiadomosci.onet.pl/warszawa/wiemy-ile-lewandowscy-zebrali-na-balu-urodzinowym-i-na-co-pojda-pieniadze/xnc1pj9|title=Wiemy, ile Lewandowscy zebrali na balu urodzinowym i na co pójdą pieniądze|website=Onet Wiadomości|access-date=2024-04-20|date=2018-08-29|language=pl}}&lt;/ref&gt; Levandovskis arī ziedoja PLN 100 000 trīs gadus veca zēna, no [[Hela]]s, Ciprjana Gavela ārstēšanai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/ofsajd/faceci/piekny-gest-lewandowskiego-przekazal-100-tys-zl-na-leczenie-chorego-chlopca/lq6fj5v|title=Piękny gest Lewandowskiego. Przekazał 100 tys. zł na leczenie chorego chłopca|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt; un palīdz katru gadu vākt līdzekļus Lielajam Ziemassvētku labdarības orķestrim, ziedojot savas personīgās lietas vai līdzekļus, kas tiek iegūti tiešsaistes izsolēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/inne-sporty/bilet-vip-na-polakow-buty-lewandowskiego-trening-z-jedrzejczyk-sportowcy-z-wosp/wdesdcy|title=Bilet VIP na Polaków, buty Lewandowskiego, trening z Jędrzejczyk. Sportowcy z WOŚP|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvn24.pl/polska/lewandowski-wystawil-siebie-z-70-tysiecy-klockow-ra805157-ls2353936|title=Lewandowski wystawił... siebie|website=TVN24|access-date=2024-04-20|date=2018-01-14|language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/801117/aukcja-wosp-olbrzymie-pieniadze-za-spotkanie-i-lunch-z-robertem-lewandowskim|title=Aukcja WOŚP: olbrzymie pieniądze za spotkanie i lunch z Robertem Lewandowskim|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-01-24|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2014. gada martā viņš tika iecelts par UNICEF Labas gribas vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org/goodwill-ambassadors/regional-national-ambassadors|title=Regional and National Ambassadors {{!}} UNICEF|website=www.unicef.org|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada jūnijā viņš apmeklēja bēgļu nometni [[Zaatari bēgļu nometne|Zaatari]], [[Jordānija|Jordānijā]], un piedalījās kampaņā &quot;Bērnu balss&quot;, kurā viņš aicināja atbalstīt bērnus, kurus skārušas humanitārās krīzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/pilka-nozna/reprezentacja-polski/nowa-misja-roberta-lewandowskiego-zostal-ambasadorem-dobrej-woli-unicef/stjv378|title=Nowa misja Roberta Lewandowskiego, został ambasadorem dobrej woli UNICEF|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā viņš un viņa sieva ziedoja PLN 500 000 Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.pl/inne/7,164769,23860342,anna-i-robert-lewandowscy-przekazali-ogromna-kwote-na-centrum.html|title=Anna i Robert Lewandowscy przekazali ogromną kwotę na Centrum Zdrowia Dziecka. Para otworzyła klinikę rehabilitacji|website=Sport.pl|access-date=2024-04-20|date=2018-09-04|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2020. gada martā Levandovskis un viņa sieva Anna, [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, ziedoja 1 miljonu eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-donates-1-million-euro-combat-coronavirus-10642|title=Bayern Munich’s Robert Lewandowski donates 1 million Euros to combat coronavirus pandemic|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī viņš uzvarēja labdarības izsolē, kurā viņš par [[Davids Tomala|Davida Tomalas]] Olimpisko zelta medaļu samaksāja 280 000 PLN. Līdzekļi tika izmantoti smagi slima zēna operācijas finansēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/57870676/pilka-nozna-robert-lewandowski-wylicytowal-medal-dawida-tomali|title=Wielkie serce &quot;Lewego&quot;. Wylicytował medal... Tomali!|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-01-09|language=pl}}&lt;/ref&gt; Levandovskis pēc tam atdeva medaļu Tomalam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/59163891/robert-lewandowski-oddal-zloty-medal-olimpijski-dawidowi-tomali-musial-wrocic-do-wlasciciela|title=Lewandowski oddał medal Tomali. &quot;Musiał wrócić do właściciela&quot;|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-03-21|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2022. gada februārī Levandovskis nosodīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un izrādīja solidaritāti ar ukraiņu tautu, Bundeslīgas spēles laikā valkājot zili dzeltenu aproci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierseason.com/bundesliga/lewandowski-sets-an-example-with-the-ukraine-captains-armband/|title=Lewandowski sets an example with the Ukraine captain's armband|last=Keane|first=Maria|website=PremierSeason.com|access-date=2024-04-20|date=2022-02-26|language=en|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030215700/https://www.premierseason.com/bundesliga/lewandowski-sets-an-example-with-the-ukraine-captains-armband/}}&lt;/ref&gt; Vēlāk aproce tika izsolīta par PLN 27 000, un nauda tika izmantota humānās palīdzības iegādei Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.interia.pl/robert-lewandowski/news-robert-lewandowski-przekazal-swoja-opaske-na-aukcje-zysk-z-l,nId,5873768|title=Zysk z licytacji opaski Roberta Lewandowskiego pomoże Ukraińcom - Sport w INTERIA.PL|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-04-10|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410042043/https://sport.interia.pl/robert-lewandowski/news-robert-lewandowski-przekazal-swoja-opaske-na-aukcje-zysk-z-l,nId,5873768}}&lt;/ref&gt;

Papildus filantropijai, Levandovskis arī, galvenokārt, iegulda [[Jaunuzņēmums|jaunuzņēmumos]], [[E-komercija|e-komercijā]] un tīmekļa vietnēs, galvenokārt caur &quot;Protos Venture Capital&quot;, uzņēmumu, kurā viņš ir akcionārs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://businessinsider.com.pl/finanse/na-czym-zarabia-robert-lewandowski/tcvgyyq|title=Biznesowa jedenastka Roberta Lewandowskiego. W co inwestuje polski piłkarz?|website=Businessinsider.com.pl|access-date=2024-04-20|date=2017-09-01|language=pl}}&lt;/ref&gt; Viņam pieder arī aģentūra &quot;Stor9_&quot;, kas specializējas [[Mārketinga komunikācijas|mārketinga komunikācijās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.pl/wiadomosci/lewandowscy-stawiaja-na-marketing-nowy-biznes-najlepszego-polskiego-pilkarza/pbfjs0y|title=Lewandowscy stawiają na marketing. Nowy biznes najlepszego polskiego piłkarza|website=Forbes.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā Levandovska un viņa sievas Annas tīrā vērtība tika lēsta PLN 625 miljonu (140 miljonu ASV dolāru) apmērā, ieņemot 89. vietu žurnāla ''[[Wprost]]'' apkopotajā &quot;100 bagātāko poļu sarakstā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://i.pl/anna-i-robert-lewandowscy-na-liscie-najbogatszych-polakow-ich-majatek-robi-wrazenie/ar/c1-16458627|title=Anna i Robert Lewandowscy na liście najbogatszych Polaków. Ich majątek robi wrażenie|website=i.pl|access-date=2024. gada 20. aprīlī|date=2022. gada 28. jūnijā|language=poļu}}&lt;/ref&gt;

=== Sponsori un mediji ===
No 2011. līdz 2018. gadam viņam bija sponsorlīgums ar [[Gillette]], un viņš piedalījās daudzās zīmola reklāmas kampaņās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-w-kolejnej-kampanii-reklamowej-gillette|title=Robert Lewandowski w kolejnej kampanii reklamowej Gillette|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2016-06-22|language=pl}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā līgums tika atjaunots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-gillette-reklama-liga-mistrzow-w-tle|title=Robert Lewandowski znów reklamuje Gillette, tym razem z Ligą Mistrzów w tle (wideo)|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-05|language=pl}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Levandovskis parakstīja sponsorlīgumu ar [[Nike]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportskhabri.com/player-profile-robert-lewandowski/|title=ROBERT LEWANDOWSKI - Sponsors {{!}} Endorsements {{!}} Salary {{!}} Net Worth {{!}} Notable Honours {{!}} Charity Work|last=Staff|website=SportsKhabri|access-date=2024-04-20|date=2021-09-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī sadarbojās un piedalījās [[Panasonic]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/panasonic-poszerza-wspolprace-z-robertem-lewandowskim-o-marke-viera|title=Panasonic poszerza współpracę z Robertem Lewandowskim o markę Viera|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt; [[T-Mobile Polska]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://android.com.pl/news/338539-robert-lewandowski-ambasadorem-t-mobile-polska/|title=Robert Lewandowski ambasadorem T-Mobile Polska - efekty współpracy już w tym miesiącu|website=android.com.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-14|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt; [[Coca-Cola]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-zrezygnuje-z-reklam-marki-coca-cola-koniec-umowy|title=Robert Lewandowski zakończył współpracę z marką Coca-Cola|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2018-01-10|language=pl}}&lt;/ref&gt; [[Head &amp; Shoulders]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.pl/tresc/43823,robert-lewandowski-ambasadorem-head-&amp;-shoulders|title=Robert Lewandowski ambasadorem Head &amp; Shoulders|website=Press.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}&lt;/ref&gt; un [[4F]] reklāmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fashionbiznes.pl/robert-lewandowski-z-wizyta-w-4f-prezentuje-najnowsza-kolekcje-4fxrl9/|title=Robert Lewandowski z wizytą w 4F prezentuje najnowszą kolekcję 4F×RL9|last=Posełek|first=Magda|website=Fashion Biznes|access-date=2024-04-20|date=2022-05-30|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā [[Android]] un [[iOS]] platformās tika izlaista mobilā spēle ''Lewandowski: Euro Star 2016''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dobreprogramy.pl/robert-lewandowski-ma-swoja-gre-mobilna-na-androida-oraz-ios-a,6628361433294977a|title=Robert Lewandowski ma swoją grę mobilną na Androida oraz iOS-a|website=dobreprogramy|access-date=2024-04-20|date=2016-06-15|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā Levandovskis atcēla sponsorlīgumu ar Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumu [[Huawei]], pēc tam, kad uzņēmums ziņoja par atbalstu Krievijai, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Levandovskis bija &quot;Huawei&quot; globālais vēstnieks, pēc tam, kad 2015. gada novembrī piekrita partnerattiecībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/lewandowski-sponsor-huawei-russia-ukraine-26406843|title=Lewandowski takes stand against Russia by dropping sponsor amid Ukraine attacks|last=O'Brien|first=Josh|last2=Blow|first2=Tom|website=The Mirror|access-date=2024-04-21|date=2022-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/988970/zdecydowana-reakcja-lewego-to-koniec-wspolpracy|title=Zdecydowana reakcja &quot;Lewego&quot;. To koniec współpracy|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-21|date=2022-03-07|language=pl}}&lt;/ref&gt;

Levandovskis ir redzams uz &quot;EA Sports&quot; videospēles ''[[:en:FIFA 15|FIFA 15]]'' Polijas izdevuma vāka, kopā ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://polygamia.pl/Polygamia/1,107162,16476830,Robert_Lewandowski_na_okladce_FIFA_15__a_Szpakowski.html|title=Robert Lewandowski na okładce FIFA 15, a Szpakowski i Szaranowicz na stanowisku komentatorskim|website=web.archive.org|access-date=2024-04-21|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212249/http://polygamia.pl/Polygamia/1,107162,16476830,Robert_Lewandowski_na_okladce_FIFA_15__a_Szpakowski.html}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā Levandovskis bija populārākais polis [[Sociālie mediji|sociālajos medijos]]. Viņa kontiem [[Instagram]], [[YouTube]] un [[TikTok|Tik Tok]] sekoja vairāk nekā 62 miljoni cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fashionbiznes.pl/10-najpopularniejszych-influencerow-2022-roku-ranking/|title=Najpopularniejsi influencerzy 2022. Kto ma najwięcej follow w Polsce?|last=Posełek|first=Magda|website=Fashion Biznes|access-date=2024-04-21|date=2023-03-28|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par viņu tika uzņemta dokumentālā filma ''Lewandowski − Nieznany'' (''Levandovskis − Nezināmais''), kuras pirmizrāde notika 28. martā, un ir pieejama vietnē [[Amazon Prime]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.primevideo.com/detail/LEWANDOWSKI---UNKNOWN/0OL82U3P0LYHS6D9XVX5KPHHFL|title=Prime Video: LEWANDOWSKI - UNKNOWN|website=www.primevideo.com|access-date=2024-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/68596055/kiedy-premiera-dokumentu-o-robercie-lewandowskim-amazon-opublikowal-trailer-lewandowski-nieznany-gdzie-ogladac|title=Premiera dokumentu o &quot;Lewym&quot; coraz bliżej. Gdzie oglądać?|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-21|date=2023-03-28|language=pl}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
''Atjaunots 2024. gada 16. aprīlī''&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/player/_/id/125824/robert-lewandowski|title=Robert Lewandowski - Barcelona Forward|website=ESPN|access-date=2024-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausu]], [[DFB-Pokal]], [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Eiropa
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
|Delta Warsaw
|{{nowrap|2004—05}}
|IV liga
|17
|4
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|19
|4
|-
|[[Legia Warsaw II]]
|2005—06
|III liga
|13
|2
|1
|2
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|14
|4
|-
|Znicz II Pruszków
|2006—07
|Klasa A
|2
|6
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2
|6
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Znicz Pruszków]]
|2006—07
|III liga
|27
|15
|5
|2
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|32
|17
|-
|2007—08
|II liga
|32
|21
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|34
|21
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!59
!36
!7
!2
! colspan=&quot;2&quot; |—
! colspan=&quot;2&quot; |—
!66
!38
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Lech Poznań]]
|2008—09
|[[Ekstraklasa]]
|30
|14
|6
|2
|12{{efn|Spēles [[UEFA Cup]]}}
|4
| colspan=&quot;2&quot; |—
|48
|20
|-
|2009—10
|Ekstraklasa
|28
|18
|1
|0
|4{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}}
|2
|1{{efn|Spēle [[Polijas Superkauss futbolā|Polijas Superkausā]]}}
|1
|34
|21
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!58
!32
!7
!2
!16
!6
!1
!1
!82
!41
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |[[Borussia Dortmund]]
|2010—11
|[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|33
|8
|2
|0
|8{{efn|name=UEL}}
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|43
|9
|-
|2011—12
|Bundesliga
|34
|22
|6
|7
|6{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=CL}}
|1
|1{{efn|Spēle [[Vācijas Superkauss futbolā|DFL-Supercup]]|name=Sup}}
|0
|47
|30
|-
|2012—13
|Bundesliga
|31
|24
|4
|1
|13{{efn|name=CL}}
|10
|1{{efn|name=Sup}}
|1
|49
|36
|-
|2013—14
|Bundesliga
|33
|20
|5
|2
|9{{efn|name=CL}}
|6
|1{{efn|name=Sup}}
|0
|48
|28
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!131
!74
!17
!10
!36
!18
!3
!1
!187
!103
|-
| rowspan=&quot;9&quot; |[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
|2014—15
|Bundesliga
|31
|17
|5
|2
|12{{efn|name=CL}}
|6
|1{{efn|name=Sup}}
|0
|49
|25
|-
|2015—16
|Bundesliga
|32
|30
|6
|3
|12{{efn|name=CL}}
|9
|1{{efn|name=Sup}}
|0
|51
|42
|-
|2016—17
|Bundesliga
|33
|30
|4
|5
|9{{efn|name=CL}}
|8
|1{{efn|name=Sup}}
|0
|47
|43
|-
|2017—18
|Bundesliga
|30
|29
|6
|6
|11{{efn|name=CL}}
|5
|1{{efn|name=Sup}}
|1
|48
|41
|-
|2018—19
|Bundesliga
|33
|22
|5
|7
|8{{efn|name=CL}}
|8
|1{{efn|name=Sup}}
|3
|47
|40
|-
|2019—20
|Bundesliga
|31
|34
|5
|6
|10{{efn|name=CL}}
|15
|1{{efn|name=Sup}}
|0
|47
|55
|-
|2020—21
|Bundesliga
|29
|41
|1
|0
|6{{efn|name=CL}}
|5
|4{{efn|Viena spēle Vācijas Superkausā, divas spēles un divi vārti [[FIFA Club World Cup]], viena spēle [[UEFA Super Cup]]}}
|2
|40
|48
|-
|2021—22
|Bundesliga
|34
|35
|1
|0
|10{{efn|name=CL}}
|13
|1{{efn|name=Sup}}
|2
|46
|50
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!253
!238
!33
!29
!78
!69
!11
!8
!375
!344
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |[[FC Barcelona|Barcelona]]
|2022—23
|[[La Liga]]
|34
|23
|3
|2
|7{{efn|Piecas spēles un pieci vārti UEFA Čempionu līgā, divas spēles un vieni vārti UEFA Eiropas līgā}}
|6
|2{{efn|Spēles [[Spānijas Superkauss]]|name=SDE}}
|2
|46
|33
|-
|2023—24
|La Liga
|28
|13
|3
|2
|9{{efn|name=CL}}
|3
|2{{efn|name=SDE}}
|2
|42
|20
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!62
!36
!6
!4
!16
!9
!4
!4
!88
!53
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!594
!428
!73
!49
!145
!102
!19
!14
!834
!593
|}
{{Notelist}}

=== Izlasē ===
''Atjaunots 2024. gada 26. martā''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/27416/Robert_Lewandowski.html|title=Robert Lewandowski (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+
!Izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;17&quot; |{{Fb|Polija}}
|2008
|4
|2
|-
|2009
|12
|1
|-
|2010
|13
|6
|-
|2011
|11
|3
|-
|2012
|10
|2
|-
|2013
|10
|3
|-
|2014
|6
|5
|-
|2015
|7
|11
|-
|2016
|12
|8
|-
|2017
|6
|9
|-
|2018
|11
|4
|-
|2019
|10
|6
|-
|2020
|4
|2
|-
|2021
|12
|11
|-
|2022
|10
|4
|-
|2023
|8
|4
|-
|2024
|2
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!148
!82
|}

== Sasniegumi ==
'''Pruškovas &quot;Znicz&quot;'''

* [[:en:II liga|III liga]]: [[:pl:III liga polska w piłce nożnej (2006/2007)|2006—07]]

'''Poznaņas &quot;Lech&quot;'''&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/robert-lewandowski/41310/|title=Poland - R. Lewandowski - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-22}}&lt;/ref&gt;

* [[Ekstraklasa]]: 2009—10
* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2008—09
* [[Polijas Superkauss]]: 2009

'''Dortmundes &quot;Borussia&quot;'''&lt;ref name=&quot;:18&quot; /&gt;

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010—11, 2011—12
* [[DFB Pokal]]: 2011—12
* [[DFLSupercup]]: 2013
* [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]]

'''Minhenes &quot;Bayern&quot;'''

* Vācijas Bundeslīga: [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]]
* DFB Pokal: 2015—16, 2018—19, 2019—20
* DFL Supercup: 2016, 2017, 2018, 2020,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473|title=Bayern Munich win DFL-Supercup to claim 5th trophy of 2020|last=Nesci|first=Gianluca|website=theScore.com|access-date=2024-04-22|date=2020-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/dfl-supercup/2021-2022/bayern-munich-lift-second-successive-super-cup-with-robert-lewandowski-inspired-win-over-borussia-do_sto8494848/story.shtml|title=Two goals from Robert Lewandowski helped Bayern to a 3-1 win over Borussia Dortmund in the DFL-Supercup 2021|website=Eurosport|access-date=2024. gada 22. aprīlī|date=2021. gada 17. augustā|language=angļu}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37586317/bayern-munich-win-champions-league-how-social-media-reacted-bavarians-being-kings-europe|title=Bayern Munich win the Champions League: How social media reacted to the Bavarians being kings of Europe|website=ESPN.com|access-date=2024-04-22|date=2020-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/super-cup-bayern-munich-complete-quadruple-amid-coronavirus-concerns/a-55040165|title=Super Cup: Bayern complete quadruple amid COVID-19 concerns — DW — 09/24/2020|website=dw.com|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern|title=Pavard completes sextuple for dominant Bayern|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-22|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

'''FC Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3344756/fc-barcelona-liga-champions-202223|title=FC Barcelona, Liga champions 2022/23!|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2022—23&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/spanish-supercopa/2022-2023/spanish-super-cup-final-live-real-madrid-v-barcelona_sto9316880/story.shtml|title=Real Madrid 1-3 Barcelona: Gavi stars as Barca dominate to win Spanish Super Cup|website=Eurosport|access-date=2024. gada 22. aprīlī|date=2023. gada 16. janvārī|language=angļu}}&lt;/ref&gt;, 2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst &quot;Barcelona&quot;|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2020—21,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballcritic.com/news/european-golden-shoe-2020-21-lewandowski-messi-haaland-ronaldo/1611|title=European Golden Shoe 2020/21 standings|last=Macdonald|first=Martin|website=FootballCritic|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021—22&lt;ref name=&quot;:16&quot; /&gt;
* [[FIFA]] labākais futbolists: 2020,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2020/12/17/football/robert-lewandowski-lucy-bronze-fifa-best-award-spt-intl/index.html|title=Lewandowski and Bronze named players of the year at Best FIFA Football Awards|last=CNN|first=Ben Church|website=CNN|access-date=2021-03-24}}&lt;/ref&gt; 2021
* [[UEFA]] labākais futbolists: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0262-1081df1ad49c-10605b589d53-1000--robert-lewandowski-wins-uefa-men-s-player-of-the-year-award/|title=Robert Lewandowski wins UEFA Men's Player of the Year award|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-03-24|date=2020-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]s labākais uzbrucējs: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0262-1081d47b929e-9fc4a040616e-1000--robert-lewandowski-champions-league-forward-of-the-season/|title=Robert Lewandowski: Champions League Forward of the Season|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-03-24|date=2020-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
* UEFA Čempionu līgas labākais vārtu guvējs: 2019—20
* UEFA Čempionu līgas labākais piespēlētājs: 2019—2020
* UEFA Gada komanda: 2019, 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0e9f89606f80-08eb0bd0350b-1000--uefa-com-fans-team-of-the-year-2019-revealed/|title=UEFA.com fans' Team of the Year 2019 revealed {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2020-01-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0265-1160a803540f-283794ce2b95-1000--uefa-com-fans-teams-of-the-year-2020-announced/|title=UEFA.com Fans’ Teams of the Year 2020 announced|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2021-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt;
* UEFA Euro kvalifikācijas labākais spēlētājs: [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d8056274198-40f792edbf17-1000--the-best-of-uefa-euro-2016-qualifying/|title=The best of UEFA EURO 2016 qualifying {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2015-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Eiropas gada sportists: 2020
* [[Ginesa pasaules rekords]] (x4): 2015&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas Bundeslīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2016—17,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/das-sagen-die-profis_lewandowski-ist-der-beste-679546/artikel|title=Das sagen die Profis: Lewandowski ist der Beste|website=kicker|access-date=2021-03-24|language=de-DE}}&lt;/ref&gt; 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/awards/player-of-the-season/2019-2020|title=Bundesliga {{!}} Player of the season|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-03-24|language=en|archive-date=2020-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023222247/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/awards/player-of-the-season/2019-2020}}&lt;/ref&gt;
* Vācijas Bundeslīgas labākais vārtu guvējs: 2013—14, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22
* Spānijas ''La Liga'' labākais vārtu guvējs: 2022—23
* Gada futbolists Vācijā: 2020
* ''[[Bayern Munich]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019—20&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2020/09/robert-lewandowski-is-fcbs-2019-20-player-of-the-season|title=Robert Lewandowski is FC Bayern's 2019/20 Player of the Season|work=FC Bayern Munich|access-date=2021-03-24|date=2020-09-16|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Polijas gada futbolists: 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021, 2022
* Polijas gada sportists: 2015, 2020
* [[Ekstraklasa]] labākais spēlētājs: 2009
* Ekstraklasa labākais vārtu guvējs: 2009—10
* [[Pičiči trofeja]]: 2022—23&lt;ref name=&quot;:17&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Cilvēki|Futbols}}

* [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|Vīriešu futbolisti ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]
* [[Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{Wikiquote}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Polijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Levandovskis, Roberts}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Fire&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>ow1jc1cw2e2zeq14vq6cn1fnk5d2zet</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukašs Piščeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>190867</id>
    <revision>
      <id>4538096</id>
      <parentid>4365217</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:22:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3009" sha1="5iejujvz6q1hyb0c88ruu5opahiy8n4" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| name = Lukašs Piščeks
| image = Łukasz Piszczek 2020.jpg
| caption = Piščeks 2020. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|3}}
| birth_place = [[Čehovice-Dzedzice]], [[Polija]]
| height = 184
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|POL}} ''[[KS Goczałkowice-Zdrój|Goczałkowice-Zdrój]]'' (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1992—2001
| youthclubs1 = {{flaga|Polija}} ''LKS Goczałkowice-Zdrój''
| youthyears2 = 2001—2004
| youthclubs2 = {{flaga|Polija}}  Zabžes &quot;Gwarek&quot;
| years1 = 2004—2010
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| caps1 = 68
| goals1 = 3
| years2 = 2004—2007
| clubs2 = {{flaga|Polija}} {{īre}} [[Lubinas &quot;Zagłębie&quot;]]
| caps2 = 69
| goals2 = 14
| years3 = 2010—2021
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps3 = 264
| goals3 = 16
| clubs4 = {{flaga|Polija}} ''LKS Goczałkowice-Zdrój''
| caps4 = 51
| goals4 = 3
| years4 = 2021—2024
| nationalyears1 = 2008—2019
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 66
| nationalgoals1 = 3
| clubs5 = {{flaga|Polija}} ''LKS Goczałkowice-Zdrój''
| years5 = 2025
| caps5 = 23
| goals5 = 1
| manageryears1 = 2025—2026
| managerclubs1 = {{flaga|POL}} ''[[GKS Tychy]]''
| managerclubs2 = {{flaga|POL}} ''[[KS Goczałkowice-Zdrój|Goczałkowice-Zdrój]]''
| manageryears2 = 2026—
| totalcaps = 475
| totalgoals = 37
}}

'''Lukašs Piščeks''' (''Łukasz Piszczek''; dzimis 1985. gada 3. jūnijā) ir [[Polija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], kas spēlēja kā [[aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]]. Spēlējis [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]] un [[Lubinas &quot;Zagłębie&quot;]]. Viņš ir spēlējis arī [[Polijas futbola izlase|Polijas izlasē]].

Kopš 2026. gada viņš ir [[KS Goczałkowice-Zdrój|Goczałkowice-Zdrój]] galvenais treneris.

== Sasniegumi ==
'''Lubinas &quot;Zagłębie&quot;'''

* [[Ekstraklasa]]: 2006—07

'''Borussia Dortmund'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010—11, 2011—12
* [[DFB Pokal]]: 2011—12, 2016—17
* [[DFL Supercup]]: 2014, 2019

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Īss aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2008}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Piščeks, Lukašs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Lubinas &quot;Zagłębie&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>5iejujvz6q1hyb0c88ruu5opahiy8n4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laizāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>197721</id>
    <revision>
      <id>4538113</id>
      <parentid>1760697</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:03:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="349" sha1="ds1em1un6rumrxlowwe306a7z29v25p" xml:space="preserve">'''Laizāni''' var būt:
* [[Laizāni (Ozolaines pagasts)|Laizāni]] — apdzīvota vieta Ozolaines pagastā
* [[Laizāni (Sakstagala pagasts)|Laizāni]] — apdzīvota vieta Sakstagala pagastā
* [[Laizani (Nautrēnu pagasts)|Laizanu]] Nautrēnu pagastā cits nosaukums

== Skatīt arī ==
* [[Laizāne]]
* [[Laizāns]]

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>ds1em1un6rumrxlowwe306a7z29v25p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>NCIS: izmeklēšanas dienests</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203240</id>
    <revision>
      <id>4538206</id>
      <parentid>4535870</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T02:26:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>510</comment>
      <origin>4538206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7173" sha1="jj3lk6whwkyjrkpmcjdj5a890ds11dj" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ASV televīzijas seriālu|NCIS|NCIS}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = NCIS
| image                = NCIS title.jpg
| genre                = detektīvs
| creator              = 
* [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]]
* Dons Makgils
| starring             = 
* [[Marks Hermons]]
* [[Saša Aleksandere]]
* [[Maikls Veterlijs]]
* [[Pauley Perrette|Polija Perete]]
* [[Deivids Makellums]]
* [[Sean Murray|Šons Marijs]]
* [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]]
* [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]]
* [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]]
* [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]]
| theme_music_composer = Numeriklab
| opentheme            = ''NCIS Theme''
| endtheme             = ''NCIS Theme''
| country              = {{USA}}
| language             = angļu
| num_seasons          = 24
| num_episodes         = 510
| location             = Santa Klarita, Kalifornija
| runtime              = 39—44 minūtes
| company              = 
* ''[[Belisarius Productions]]''
* ''[[Paramount Television]]'' (2003–2006)
* ''[[CBS Paramount Television]]'' (2006–2009)
* ''[[CBS Television Studios]]'' (2009–2020)
* ''[[CBS Studios]]'' (2020–pašlaik)
| network              = [[CBS]]
| picture_format       = 
* [[480i]] ([[SDTV]])
* [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format         =
| first_aired          = {{dat|2003|9|23|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| related              = 
* ''[[JAG]]''
* &quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot;
* ''[[NCIS: New Orleans]]''
* ''[[NCIS: Hawaiʻi]]''
* ''[[NCIS: Sydney]]''
* ''[[NCIS: Origins]]''
* ''[[NCIS: Tony &amp; Ziva]]''
| website              = https://www.cbs.com/shows/ncis/
}}
'''&quot;NCIS: izmeklēšanas dienests&quot;''' (NCIS, iepriekš zināms arī kā ''NCIS: Naval Criminal Investigative Service''), arī '''&quot;NCIS: militārās izmeklēšanas dienests&quot;''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] detektīvseriāls, kura autori ir [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] un Dons Makgils. Seriālu kopš {{dat|2003|9|23|ģ|bez}} ASV pārraida [[CBS]] televīzijas kanāls. Pašlaik seriālam izdotas 509 sērijas (24 sezona).

Seriāls ir par izdomātu [[ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienests|ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienesta]] noziegumu izmeklēšanas komandu, kas izmeklē ar [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara floti]] un [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusu]] saistītus noziegumus. Komandas štābs atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV galvaspilsētā. Galvenās lomas seriālā atveidojuši [[Marks Hermons]], [[Saša Aleksandere]], [[Maikls Veterlijs]], [[Pauley Perrette|Polija Perete]], [[Deivids Makellums]], [[Sean Murray|Šons Marijs]], [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]], [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]], [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] un [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]].

2011. gadā NCIS atzina par amerikāņu iemīļotāko TV seriālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686|title='NCIS' Voted America's All-Time Favorite TV Show; 'Two and a Half Men,' 'Bones,' 'House,' Several Current Shows Rank|last=Seidman|first=Robert|date=May 5, 2011|accessdate=May 5, 2011|archive-date={{dat|2011|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110508213936/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686}}&lt;/ref&gt; tāpat tas ir viens no skatītākajiem TV seriāliem ASV, 2011.—2012. gada ASV televīzijas sezonā tas ierindojās pirmajā vietā ar vidēji 19,49 miljoniem skatītāju vienai sērijai,&lt;ref name=&quot;NCIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/|title=Complete List Of 2011–12 Season TV Show Viewership: 'Sunday Night Football' Tops, Followed By 'American Idol,' 'NCIS' &amp; 'Dancing With The Stars'|work=TV by the Numbers|last=Gormam|first=Bill|date=May 24, 2012|accessdate=May 25, 2012|archive-date={{dat|2012|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120530044746/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2012.—2013. gada televīzijas sezonā tas bija skatītākais raidījums ASV (vidēji 21,34 miljoni skatītāju).&lt;ref name=&quot;rating2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Full 2012–2013 TV Season Series Rankings|url=http://www.deadline.com/2013/05/tv-season-series-rankings-2013-full-list/|work=Deadline|accessdate=May 23, 2013|date=May 23, 2013}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 9. aprīlī izziņota NCIS 22. sezonas gatavošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/04/ncis-the-neighborhood-renewed-cbs-2024-25-season-1235879688/|title=‘NCIS’ &amp; ‘The Neighborhood’ Renewed For Next Season At CBS|last=Rice|first=Lynette|website=Deadline|access-date=2024-05-10|date=2024-04-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|'''Intro'''
|2
|2003. gada 22. aprīlis
|2003. gada 29. aprīlis
|-
|'''1'''
|23
|2003. gada 23. septembris
|2004. gada 25. maijs
|-
|'''2'''
|23
|2004. gada 28. septembris
|2005. gada 24. maijs
|-
|'''3'''
|24
|2005. gada 20. septembris
|2006. gada 16. maijs
|-
|'''4'''
|24
|2006. gada 19. septembris
|2007. gada 22. maijs
|-
|'''5'''
|19
|2007. gada 25. septembris
|2008. gada 20. maijs
|-
|'''6'''
|25
|2008. gada 23. septembris
|2009. gada 19. maijs
|-
|'''7'''
|24
|2009. gada 22. septembris
|2010. gada 25. maijs
|-
|'''8'''
|24
|2010. gada 21. septembris
|2011. gada 17. maijs
|-
|'''9'''
|24
|2011. gada 20. septembris
|2012. gada 15. maijs
|-
|'''10'''
|24
|2012. gada 25. septembris
|2013. gada 14. maijs
|-
|'''11'''
|24
|2013. gada 24. septembris
|2014. gada 13. maijs
|-
|'''12'''
|24
|2014. gada 23. septembris
|2015. gada 12. maijs
|-
|'''13'''
|24
|2015. gada 22. septembris
|2016. gada 17. maijs
|-
|'''14'''
|24
|2016. gada 20. septembris
|2017. gada 16. maijs
|-
|'''15'''
|24
|2017. gada 26. septembris
|2018. gada 22. maijs
|-
|'''16'''
|24
|2018. gada 25. septembris
|2019. gada 21. maijs
|-
|'''17'''
|20
|2019. gada 24. septembris
|2020. gada 14. aprīlis
|-
|'''18'''
|16
|2020. gada 17. novembris
|2021. gada 25. maijs
|-
|'''19'''
|21
|2021. gada 20. septembris
|2022. gada 23. maijs
|-
|'''20'''
|22
|2022. gada 19. septembris
|2023. gada 22. maijs
|-
|'''21'''
|10
|2024. gada 12. februāris
|2024. gada 6. maijs
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>jj3lk6whwkyjrkpmcjdj5a890ds11dj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538208</id>
      <parentid>4538206</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T03:33:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7173" sha1="6vj3gpyqbpxiw2li6fne2lafe01aewr" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ASV televīzijas seriālu|NCIS|NCIS}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = NCIS
| image                = NCIS title.jpg
| genre                = detektīvs
| creator              = 
* [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]]
* Dons Makgils
| starring             = 
* [[Marks Hermons]]
* [[Saša Aleksandere]]
* [[Maikls Veterlijs]]
* [[Pauley Perrette|Polija Perete]]
* [[Deivids Makellums]]
* [[Sean Murray|Šons Marijs]]
* [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]]
* [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]]
* [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]]
* [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]]
| theme_music_composer = Numeriklab
| opentheme            = ''NCIS Theme''
| endtheme             = ''NCIS Theme''
| country              = {{USA}}
| language             = angļu
| num_seasons          = 24
| num_episodes         = 510
| location             = Santa Klarita, Kalifornija
| runtime              = 39—44 minūtes
| company              = 
* ''[[Belisarius Productions]]''
* ''[[Paramount Television]]'' (2003–2006)
* ''[[CBS Paramount Television]]'' (2006–2009)
* ''[[CBS Television Studios]]'' (2009–2020)
* ''[[CBS Studios]]'' (2020–pašlaik)
| network              = [[CBS]]
| picture_format       = 
* [[480i]] ([[SDTV]])
* [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format         =
| first_aired          = {{dat|2003|9|23|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| related              = 
* ''[[JAG]]''
* &quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot;
* ''[[NCIS: New Orleans]]''
* ''[[NCIS: Hawaiʻi]]''
* ''[[NCIS: Sydney]]''
* ''[[NCIS: Origins]]''
* ''[[NCIS: Tony &amp; Ziva]]''
| website              = https://www.cbs.com/shows/ncis/
}}
'''&quot;NCIS: izmeklēšanas dienests&quot;''' (NCIS, iepriekš zināms arī kā ''NCIS: Naval Criminal Investigative Service''), arī '''&quot;NCIS: militārās izmeklēšanas dienests&quot;''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] detektīvseriāls, kura autori ir [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] un Dons Makgils. Seriālu kopš {{dat|2003|9|23|ģ|bez}} ASV pārraida [[CBS]] televīzijas kanāls. Pašlaik seriālam izdotas 510 sērijas (24 sezona).

Seriāls ir par izdomātu [[ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienests|ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienesta]] noziegumu izmeklēšanas komandu, kas izmeklē ar [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara floti]] un [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusu]] saistītus noziegumus. Komandas štābs atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV galvaspilsētā. Galvenās lomas seriālā atveidojuši [[Marks Hermons]], [[Saša Aleksandere]], [[Maikls Veterlijs]], [[Pauley Perrette|Polija Perete]], [[Deivids Makellums]], [[Sean Murray|Šons Marijs]], [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]], [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]], [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] un [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]].

2011. gadā NCIS atzina par amerikāņu iemīļotāko TV seriālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686|title='NCIS' Voted America's All-Time Favorite TV Show; 'Two and a Half Men,' 'Bones,' 'House,' Several Current Shows Rank|last=Seidman|first=Robert|date=May 5, 2011|accessdate=May 5, 2011|archive-date={{dat|2011|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110508213936/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686}}&lt;/ref&gt; tāpat tas ir viens no skatītākajiem TV seriāliem ASV, 2011.—2012. gada ASV televīzijas sezonā tas ierindojās pirmajā vietā ar vidēji 19,49 miljoniem skatītāju vienai sērijai,&lt;ref name=&quot;NCIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/|title=Complete List Of 2011–12 Season TV Show Viewership: 'Sunday Night Football' Tops, Followed By 'American Idol,' 'NCIS' &amp; 'Dancing With The Stars'|work=TV by the Numbers|last=Gormam|first=Bill|date=May 24, 2012|accessdate=May 25, 2012|archive-date={{dat|2012|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120530044746/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2012.—2013. gada televīzijas sezonā tas bija skatītākais raidījums ASV (vidēji 21,34 miljoni skatītāju).&lt;ref name=&quot;rating2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Full 2012–2013 TV Season Series Rankings|url=http://www.deadline.com/2013/05/tv-season-series-rankings-2013-full-list/|work=Deadline|accessdate=May 23, 2013|date=May 23, 2013}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 9. aprīlī izziņota NCIS 22. sezonas gatavošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/04/ncis-the-neighborhood-renewed-cbs-2024-25-season-1235879688/|title=‘NCIS’ &amp; ‘The Neighborhood’ Renewed For Next Season At CBS|last=Rice|first=Lynette|website=Deadline|access-date=2024-05-10|date=2024-04-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|'''Intro'''
|2
|2003. gada 22. aprīlis
|2003. gada 29. aprīlis
|-
|'''1'''
|23
|2003. gada 23. septembris
|2004. gada 25. maijs
|-
|'''2'''
|23
|2004. gada 28. septembris
|2005. gada 24. maijs
|-
|'''3'''
|24
|2005. gada 20. septembris
|2006. gada 16. maijs
|-
|'''4'''
|24
|2006. gada 19. septembris
|2007. gada 22. maijs
|-
|'''5'''
|19
|2007. gada 25. septembris
|2008. gada 20. maijs
|-
|'''6'''
|25
|2008. gada 23. septembris
|2009. gada 19. maijs
|-
|'''7'''
|24
|2009. gada 22. septembris
|2010. gada 25. maijs
|-
|'''8'''
|24
|2010. gada 21. septembris
|2011. gada 17. maijs
|-
|'''9'''
|24
|2011. gada 20. septembris
|2012. gada 15. maijs
|-
|'''10'''
|24
|2012. gada 25. septembris
|2013. gada 14. maijs
|-
|'''11'''
|24
|2013. gada 24. septembris
|2014. gada 13. maijs
|-
|'''12'''
|24
|2014. gada 23. septembris
|2015. gada 12. maijs
|-
|'''13'''
|24
|2015. gada 22. septembris
|2016. gada 17. maijs
|-
|'''14'''
|24
|2016. gada 20. septembris
|2017. gada 16. maijs
|-
|'''15'''
|24
|2017. gada 26. septembris
|2018. gada 22. maijs
|-
|'''16'''
|24
|2018. gada 25. septembris
|2019. gada 21. maijs
|-
|'''17'''
|20
|2019. gada 24. septembris
|2020. gada 14. aprīlis
|-
|'''18'''
|16
|2020. gada 17. novembris
|2021. gada 25. maijs
|-
|'''19'''
|21
|2021. gada 20. septembris
|2022. gada 23. maijs
|-
|'''20'''
|22
|2022. gada 19. septembris
|2023. gada 22. maijs
|-
|'''21'''
|10
|2024. gada 12. februāris
|2024. gada 6. maijs
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>6vj3gpyqbpxiw2li6fne2lafe01aewr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mairis Briedis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>208581</id>
    <revision>
      <id>4538143</id>
      <parentid>4535624</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:13:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ papildināts......</comment>
      <origin>4538143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36679" sha1="ldwqx7a8bk5b1h2nuzimqpv18s3x0fy" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
| vārds = Mairis Briedis
| piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg
| piktogramma_1 izm = 26px
| piktogramma_1 saite = Bokss
| vārds_orig = 
| attēls = Mairis Briedis 2018.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dzimtais vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|13}}&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt;
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzīvesvieta = 
| garums = {{mērvienība|cm=186}}
| svars = {{mērvienība|kg=91}}
| karj ieņ = 
| iesauka = 
| mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}}
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]]&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt;
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| pārstāvētā valsts = {{LAT}}
| sporta veids = [[bokss]]
| disciplīna = 
| tvēriens = 
| kar_sāk = 2009
| kar_beig = 2024
| kar_sāk_amat = 
| kar_beig_amat = 
| treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)&lt;ref name=&quot;Pārums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]&lt;ref name=&quot;Pārums&quot;/&gt;
| trenē = 
| karj cīņas = 28/3
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
| os_dalība = 
| os_medaļas = 
| os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
| PČ_saite = 
| pč_dalība = 
| pč_medaļas = 
| pč_lab sasn = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| tituli = 
| augst rangs = 
| aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta)
| sasniegumi = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaļu tabula = 
}}

'''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums 2&quot;/&gt; Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā beidzis profesionālā boksa karjeru, bet jau iepriekš pievērsies darbībai politikā.

M. Brieža panākumus boksa karjerā lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &amp;#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title=&quot;TV3 Group&quot; nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

M. Briedis bija kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;. 2025. gadā no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]], pēc nepilna mēneša domē no frakcijas izstājies. 2026. gada oktobrī pievienojās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (LPV) Rīgas domes frakcijai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Bokseris Mairis Briedis pievienojies LPV Rīgas domes frakcijai |url=https://www.tvnet.lv/8564335/bokseris-mairis-briedis-pievienojies-lpv-rigas-domes-frakcijai |accessdate={{dat|2026|10|20||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt; Briedis trenējās cīņu mākslu klubā &quot;BUDO centrs&quot; pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt;

2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju&lt;ref name=&quot;LETA&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160713073209/http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju }}&lt;/ref&gt; bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160617022405/http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160617022405/http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ }}&lt;/ref&gt; Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi:

{{cquote
|Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu.
|author=Mairis Briedis
|source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: &quot;Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri&quot; |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

M. Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar bijušo sievu Jūliju Briedi — trīs dēli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: &quot;Mani var pārliecināt tikai sieva&quot; |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/life/55355270/ljudi/120096399/ushla-ot-narcissa-kotoryy-menya-ne-uvazhal-mayris-briedis-i-ego-zhena-yuliya-reshili-razvestis|title=&quot;Ушла от нарцисса, который меня не уважал&quot;. Майрис Бриедис и его жена Юлия решили развестись|website=Delfi|access-date=2025-11-25|date=2025-11-25|language=ru}}&lt;/ref&gt; Šī laulība šķirta pēc 18 kopdzīves gadiem 2026. gadā.

2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv|archive-date=2024-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20241209012205/https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/}}&lt;/ref&gt; lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par &quot;[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]&quot; demontēšanu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Boksa profesionāļa karjera ==
Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121221055539/http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 }}&lt;/ref&gt; {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums&quot;/&gt; Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums 2&quot;/&gt;

2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]].

2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}&lt;/ref&gt;

Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]].

Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma).

2024. gada augustā M. Briedis paziņoja par profesionālā boksa karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/19.08.2024-mairis-briedis-pazino-par-boksera-karjeras-beigam.a565566/|title=Mairis Briedis paziņo par boksera karjeras beigām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Cīņas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;8&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;border-collapse: collapse; margin:0 auto;&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;8&quot;|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti'''
|-  style=&quot;text-align:center; background:#e3e3e3;&quot;
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Rez.'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; width:60px&quot; |'''U—Z—N'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; width:150px&quot; |'''Pretinieks'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Tips'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Datums'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Vieta'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes'''
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|28—1—0
|{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]]
|{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}}
|3
|16.10.2021
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|27—1—0
|{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]]
|{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}}
|12
|27.09.2020
|{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}}
|{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|26—1—0
|{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]]
|{{small|TKO}}
|3 (12), {{small|0:27}}
|15.06.2019
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|25—1—0
|{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]]
|{{small|UD}}
|12
|10.11.2018
|{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
|{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|24—1—0
|{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]]
|{{small|UD}}
|10
|21.07.2018
|{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}}
|
|-
|style=&quot;background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-no2&quot; |Zaudējums
|23—1—0
|{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]]
|{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}}
|12
|27.01.2018
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|23—0—0
|{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]]
|{{small|UD}}
|12
|30.09.2017
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|22—0—0
|{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]]
|{{small|UD}}
|12
|01.04.2017
|{{vieta|Vācija|Dortmunde}}
|{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|21—0—0
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]]
|{{small|TKO}}
|3 (8), {{small|2:36}}
|15.10.2016
|{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|20—0—0
|{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]]
|{{small|TKO}}
|9 (12), {{small|2:58}}
|14.05.2016
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|19—0—0
|align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]]
|{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|18—0—0
|align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|17—0—0
|align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]]
|{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|16—0—0
|align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|15—0—0
|align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]]
|{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|14—0—0
|align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]]
|{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|13—0—0
|align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]]
|{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|12—0—0
|align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]]
|{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}}
|align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|11—0—0
|align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]]
|{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}}
|align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|10—0—0
|align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]]
|{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|9—0—0
|align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|8—0—0
|align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|7—0—0
|align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|6—0—0
|align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|5—0—0
|align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]]
|{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|4—0—0
|align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]]
|{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|3—0—0
|align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]]
|{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|2—0—0
|align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]]
|{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņica Zdroja}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|1—0—0
|align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]]
|{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}}
|{{small|Brieža profesionālā debija}}
|}

== Karjera politikā ==
2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču iepriekš populārajai partijai šajās vēlēšanās neizdevās pārvarēt [[5% barjera|5% barjeru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-zaudejumu-velesanas-skaidro-ari-ar-krievijas-kara-pret-ukrainu-nosodisanu.a476266/|title=«Saskaņa» zaudējumu vēlēšanās skaidro arī ar Krievijas kara pret Ukrainu nosodīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada martā tika paziņots par viņa pievienošanos partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; sarakstam, gatavojoties [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/briedis-atgriezas-politika-un-pievienojas-stabilitatei/|title=Briedis atgriežas politikā un pievienojas &quot;Stabilitātei!&quot;|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-03-06|date=2025-03-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu, taču jau pēc nepilna mēneša domē no &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas izstājies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2025-stabilitatei-frakciju-pametusais-briedis-varetu-pievienoties-slesera-frakcijai.a610465/|title=«Stabilitātei!» frakciju pametušais Briedis varētu pievienoties Šlesera frakcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] pieteikts kā deputāta kandidāts Rīgas vēlēšanu apgabalā no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79930-mairis-briedis/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=

&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums 2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportists]]
| periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2020|2020]]
| pirms = [[Martins Dukurs]]
| pēc = [[Kārlis Pauls Lasmanis]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}
{{Rīgas dome 2025}}

{{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bokseri]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas policisti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>ldwqx7a8bk5b1h2nuzimqpv18s3x0fy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērkšķu plūme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211830</id>
    <revision>
      <id>4538236</id>
      <parentid>4214555</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T06:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56410-53</username>
        <id>152186</id>
      </contributor>
      <comment>Kļūdas labojums vārdā Ziemeļāfrika. Bija izlaists burts f .</comment>
      <origin>4538236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2035" sha1="ayzueoqxeqauze3wx69yzhd9g15burg" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums = 
|           attēls = Illustration Prunus spinosa1.jpg
|       att_izmērs = 235px
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta
|    nodalījums_lv = Segsēkļi
|            klase = Magnoliopsida
|         klase_lv = Divdīgļlapji
|            rinda = Rosales
|         rinda_lv = Rožu rinda
|           dzimta = Rosaceae
|        dzimta_lv = Rožu dzimta
|      apakšdzimta = Amygdaloideae
|   apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta
|            ģints = Prunus
|         ģints_lv = Plūmes
|             suga = P. spinosa
|          suga_lv = Ērkšķu plūme
|           suga_r = Ērkšķu plūme
|         binomial = Prunus spinosa
|         sinonīmi =
|        izplatība = 
|  izcelsmes_vieta = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}

'''Ērkšķu plūme''' (''Prunus spinosa'') ir [[rožu dzimta]]s [[Plūmes|plūmju]] ģints suga, koki vai krūmi. Tā ir izplatīta gandrīz vai visā [[Eiropa|Eiropā]], Ziemeļāfrikā un [[Āzija]]s rietumos. Ērkšķu plūme ir sastopama [[zemiene|zemieņu]] un [[pakalns|pakalnu]] apvidos. Šī suga viegli krustojas ar citām [[Plūmes|plūmju]] ģints sugām, tāpēc ir sastopamas daudzas un dažādas [[hibrīdsuga]]s. 

Latvijā reti sastopama, atradnes atrodas ārpus sugas vienlaidus izplatības areāla. Ērkšķu plūme ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 1. kategorijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/augi/prunus-spinosa-l/ | title= ''Latvijas Daba'' informācija | language= latviski | access-date= {{dat|2013|01|13||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20100906190511/http://www.latvijasdaba.lv/augi/prunus-spinosa-l | archivedate= {{dat|2010|09|06||bez}} }}


{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Plūmes]]
[[Kategorija:Latvijas koki]]</text>
      <sha1>ayzueoqxeqauze3wx69yzhd9g15burg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaļmeita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231166</id>
    <revision>
      <id>4538197</id>
      <parentid>4305991</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T20:16:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56083-95</username>
        <id>152174</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2835" sha1="712k4ylsgnvxp56vnukwh6ugn56l3h0" xml:space="preserve">[[Attēls:Karaļmeita.jpg|thumb|500px|Dziesmas &quot;Karaļmeita&quot; sākuma notis.]]

'''Karaļmeita''' ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar [[Rainis|Raiņa]] vārdiem, ko 1903. gadā sacerēja komponists [[Jāzeps Vītols]]. Tā pieder pie vēsturiski patriotiskām jauktā kora balādēm episki dramatiskā raksturā. Dziesma sākas brāzmaini, bet pašu daiļo karaļmeitu raksturo gracioza melodija gdhehhdndnndjjfjdjejjejejjfjv.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1005860&amp;r=1103246&amp;lid=1005860&amp;q=&amp;h=2502 J. Vītols &quot;Karaļmeita&quot;, jauktajam korim] ar dziesmas fragmentu.&lt;/ref&gt;

== Tapšanas vēsture ==
1897. gadā advokātu un žurnālistu Jāni Pliekšānu apcietināja par piederību organizācijai &quot;[[Jaunā strāva]]&quot; un pēc ilgākas izmeklēšanas 1899. gadā izsūtīja uz Slobodsku [[Kirovas apgabals|Vjatkas guberņā]]. Trimdā tapa viņa pirmais dzejoļu krājums, kurā bija iekļauts arī dzejolis &quot;Karaļmeita&quot;. Dzejas krājumu ar nosaukumu &quot;Tālas noskaņas zilā vakarā&quot; izdeva pēc autora atgriešanās dzimtenē 1903. gadā.

Jāzeps Vītols no 1891. gada kopā ar [[Andrejs Jurjāns|Jurjānu Andreju]] piedalījās folkloras vākšanas darbā un jau bija sacerējis balādi &quot;[[Beverīnas dziedonis]]&quot;. No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Dziesma vairākkārt bijusi iekļauta [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] programmā (1931, 1948, 1977, 2003).

== Dziesmas vārdi ==
{{columns  |width=200px
|col1=
Tanī niknā dienā&lt;br /&gt;
Asins šļācot šķīda:&lt;br /&gt;
Grima zemē pils un karaļmeita...

Daiļā karaļmeita&lt;br /&gt;
Sēd tur dziļā pilī,&lt;br /&gt;
Sēd un vērpj jau seši simti gadu.

Pilī dzintarsienas,&lt;br /&gt;
Zaļa vara grīda,&lt;br /&gt;
Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas;
|col2=
Daiļai karaļmeitai&lt;br /&gt;
Dunošs pērkoņratiņš,&lt;br /&gt;
Dimantspole, zibens pavedieni;
|col3=
Sēd tā zelta krēslā,&lt;br /&gt;
Acis drūmi kvēlo,&lt;br /&gt;
Sēd un vērpj ; tai melnais suns pie kājām.

Melnais suns pa laikam&lt;br /&gt;
Norūc, paceļ galvu,&lt;br /&gt;
Tālu augšā juzdams asins smaku...
|col4=
Viņā niknā dienā,&lt;br /&gt;
Asins šaltēm šļācot,&lt;br /&gt;
Celsies augšā pils un karaļmeita:

Karaļmeita audīs&lt;br /&gt;
Jaunus gaismas audus -&lt;br /&gt;
Zibens meti, audi varavīksnas.

Jaunās gaismas audi,&lt;br /&gt;
Līdzi saules segai,&lt;br /&gt;
Silti apņems visus sāpju bērnus.&lt;ref&gt;[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Talnzv/tnzv4.htm Karaļmeita] no Raiņa dzejas krājuma &quot;Tālas noskaņas zilā vakarā&quot; (1903)&lt;/ref&gt;
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}}

[[Kategorija:Jāzepa Vītola dziesmas]]
[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>712k4ylsgnvxp56vnukwh6ugn56l3h0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538198</id>
      <parentid>4538197</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T20:27:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56083-95|~2026-56083-95]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>4305991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2805" sha1="bpcuj79xcklazc47yyj5k73ap98kefx" xml:space="preserve">[[Attēls:Karaļmeita.jpg|thumb|500px|Dziesmas &quot;Karaļmeita&quot; sākuma notis.]]

'''Karaļmeita''' ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar [[Rainis|Raiņa]] vārdiem, ko 1903. gadā sacerēja komponists [[Jāzeps Vītols]]. Tā pieder pie vēsturiski patriotiskām jauktā kora balādēm episki dramatiskā raksturā. Dziesma sākas brāzmaini, bet pašu daiļo karaļmeitu raksturo gracioza melodija.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1005860&amp;r=1103246&amp;lid=1005860&amp;q=&amp;h=2502 J. Vītols &quot;Karaļmeita&quot;, jauktajam korim] ar dziesmas fragmentu.&lt;/ref&gt;

== Tapšanas vēsture ==
1897. gadā advokātu un žurnālistu Jāni Pliekšānu apcietināja par piederību organizācijai &quot;[[Jaunā strāva]]&quot; un pēc ilgākas izmeklēšanas 1899. gadā izsūtīja uz Slobodsku [[Kirovas apgabals|Vjatkas guberņā]]. Trimdā tapa viņa pirmais dzejoļu krājums, kurā bija iekļauts arī dzejolis &quot;Karaļmeita&quot;. Dzejas krājumu ar nosaukumu &quot;Tālas noskaņas zilā vakarā&quot; izdeva pēc autora atgriešanās dzimtenē 1903. gadā.

Jāzeps Vītols no 1891. gada kopā ar [[Andrejs Jurjāns|Jurjānu Andreju]] piedalījās folkloras vākšanas darbā un jau bija sacerējis balādi &quot;[[Beverīnas dziedonis]]&quot;. No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Dziesma vairākkārt bijusi iekļauta [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] programmā (1931, 1948, 1977, 2003).

== Dziesmas vārdi ==
{{columns  |width=200px
|col1=
Tanī niknā dienā&lt;br /&gt;
Asins šļācot šķīda:&lt;br /&gt;
Grima zemē pils un karaļmeita...

Daiļā karaļmeita&lt;br /&gt;
Sēd tur dziļā pilī,&lt;br /&gt;
Sēd un vērpj jau seši simti gadu.

Pilī dzintarsienas,&lt;br /&gt;
Zaļa vara grīda,&lt;br /&gt;
Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas;
|col2=
Daiļai karaļmeitai&lt;br /&gt;
Dunošs pērkoņratiņš,&lt;br /&gt;
Dimantspole, zibens pavedieni;
|col3=
Sēd tā zelta krēslā,&lt;br /&gt;
Acis drūmi kvēlo,&lt;br /&gt;
Sēd un vērpj ; tai melnais suns pie kājām.

Melnais suns pa laikam&lt;br /&gt;
Norūc, paceļ galvu,&lt;br /&gt;
Tālu augšā juzdams asins smaku...
|col4=
Viņā niknā dienā,&lt;br /&gt;
Asins šaltēm šļācot,&lt;br /&gt;
Celsies augšā pils un karaļmeita:

Karaļmeita audīs&lt;br /&gt;
Jaunus gaismas audus -&lt;br /&gt;
Zibens meti, audi varavīksnas.

Jaunās gaismas audi,&lt;br /&gt;
Līdzi saules segai,&lt;br /&gt;
Silti apņems visus sāpju bērnus.&lt;ref&gt;[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Talnzv/tnzv4.htm Karaļmeita] no Raiņa dzejas krājuma &quot;Tālas noskaņas zilā vakarā&quot; (1903)&lt;/ref&gt;
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}}

[[Kategorija:Jāzepa Vītola dziesmas]]
[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>bpcuj79xcklazc47yyj5k73ap98kefx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lords Palmerstons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234211</id>
    <revision>
      <id>4538124</id>
      <parentid>3876367</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2352" sha1="rl6zhaqmcgmgomvijhmvy4bj9fu3ln1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Lords Palmerstons
| vārds_orģ           = ''Lord Palmerston''
| attēls              = Lord Palmerston 1855.jpg
| amats               = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| term_sākums         = {{Dat|1855|02|06|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1858|02|19|N}}
| priekštecis         = [[Džordžs Hamiltons-Gordons]]
| pēctecis            = [[Edvards Smits-Stenlijs]]
| amats2              =
| term_sākums2        = {{Dat|1855|2|6|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|1865|10|18|N}}
| priekštecis2        = [[Edvards Smits-Stenlijs]]
| pēctecis2           = [[Džons Rasels]]
| dzim_dati           = {{Dat|1784|10|20}}
| dzim_vieta          = [[Vestminstera]], [[Londona]]&lt;br /&gt;({{GBR}})
| mir_dati            = {{Miršanas datums un vecums|1865|10|18|1784|10|20}}
| mir_vieta           = Brokethola (''Brocket Hall''), [[Hārtfordšīra]]
({{GBR}})
| tautība             = 
| partija             = [[vigi]], [[liberāļi]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Edinburgas Universitāte]], [[Kembridžas Universitāte]]
| reliģija            = [[anglikānisms|anglikānis]]
| paraksts            = Henry John Temple, 3rd Viscount Palmerston Signature.svg
| piezīmes            = 
}}
'''Henrijs Džons Templs, Trešais Palmerstonas vikonts''' ({{val|en|Henry John Temple, 3rd Viscount Palmerston}}; dzimis {{dat|1784|10|20}}, miris {{dat|1865|10|18}}) bija [[Lielbritānija|britu]] politiķis 19. gadsimta vidū. Būdams [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|valsts premjerministrs]] (1855-1858, 1859-1865) un ārlietu ministrs (1830-1834, 1835-1841, 1846-1851), bija viens no ietekmīgākajiem Lielbritānijas politiķiem laikā, kad Britu impērija bija savas ietekmes zenītā. Palmerstona realizētā agresīvā [[ārpolitika]] dažkārt dēvēta par &quot;kanonierlaivu diplomātiju&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Lielbritānija-aizmetnis}}
{{Britu premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Palmerstons, Lords}}
[[Kategorija:1784. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1865. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu politiķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]]
[[Kategorija:Ārlietu ministri]]</text>
      <sha1>rl6zhaqmcgmgomvijhmvy4bj9fu3ln1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538125</id>
      <parentid>4538124</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:21:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2357" sha1="2dtxzdmqch4ju70jfh503gsqbpzge5s" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Lords Palmerstons
| vārds_orģ           = ''Lord Palmerston''
| attēls              = Lord Palmerston 1855.jpg
| amats               = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| term_sākums         = {{Dat|1855|02|06|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1858|02|19|N}}
| priekštecis         = [[Džordžs Hamiltons-Gordons]]
| pēctecis            = [[Edvards Smits-Stenlijs]]
| amats2              =
| term_sākums2        = {{Dat|1855|2|6|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|1865|10|18|N}}
| priekštecis2        = [[Edvards Smits-Stenlijs]]
| pēctecis2           = [[Džons Rasels]]
| dzim_dati           = {{Dat|1784|10|20}}
| dzim_vieta          = [[Vestminstera]], [[Londona]]&lt;br /&gt;({{GBR}})
| mir_dati            = {{Miršanas datums un vecums|1865|10|18|1784|10|20}}
| mir_vieta           = Brokethola (''Brocket Hall''), [[Hārtfordšīra]]&lt;br /&gt;({{GBR}})
| tautība             = 
| partija             = [[vigi]], [[liberāļi]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Edinburgas Universitāte]], [[Kembridžas Universitāte]]
| reliģija            = [[anglikānisms|anglikānis]]
| paraksts            = Henry John Temple, 3rd Viscount Palmerston Signature.svg
| piezīmes            = 
}}
'''Henrijs Džons Templs, Trešais Palmerstonas vikonts''' ({{val|en|Henry John Temple, 3rd Viscount Palmerston}}; dzimis {{dat|1784|10|20}}, miris {{dat|1865|10|18}}) bija [[Lielbritānija|britu]] politiķis 19. gadsimta vidū. Būdams [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|valsts premjerministrs]] (1855-1858, 1859-1865) un ārlietu ministrs (1830-1834, 1835-1841, 1846-1851), bija viens no ietekmīgākajiem Lielbritānijas politiķiem laikā, kad Britu impērija bija savas ietekmes zenītā. Palmerstona realizētā agresīvā [[ārpolitika]] dažkārt dēvēta par &quot;kanonierlaivu diplomātiju&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Lielbritānija-aizmetnis}}
{{Britu premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Palmerstons, Lords}}
[[Kategorija:1784. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1865. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu politiķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]]
[[Kategorija:Ārlietu ministri]]</text>
      <sha1>2dtxzdmqch4ju70jfh503gsqbpzge5s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/19. oktobris</title>
    <ns>4</ns>
    <id>235261</id>
    <revision>
      <id>4538099</id>
      <parentid>2437299</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>manuprāt, nozīmīgāks fakts.</comment>
      <origin>4538099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1228" sha1="ga6nao5islfc50lry2o53jehqv5z1v8" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time 
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:MotherTeresa 094.jpg|150x150px|Māte Terēze]]
&lt;/div&gt;
* [[1813. gads|1813]]. — [[Napoleona kari]]: [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] [[Leipcigas kauja|Leipcigas kaujā]] (saukta arī par Tautu kauju) piedzīvoja savu pirmo izšķirošo sakāvi; kaujā cīnījās aptuveni 600 000 cilvēku, padarot to par lielāko kauju Eiropā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]].
* [[1912. gads|1912]]. — [[Itālija]] pārņēma no [[Osmaņu impērija]]s savā kontrolē [[Tripole|Tripoli]] [[Lībija|Lībijā]].
* [[1935. gads|1935]]. — [[Tautu Savienība]] ieviesa ekonomiskās sankcijas pret [[fašisms|fašistisko]] [[Itālija|Itāliju]] par tās iebrukumu [[Etiopija|Etiopijā]].
* [[1960. gads|1960]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesa embargo pret komunistisko [[Kuba|Kubu]].
* [[2003. gads|2003]]. — Romas pāvests [[Jānis Pāvils II]] [[Beatifikācija|beatificēja]] [[Māte Terēze|Māti Terēzi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=October|Day=19}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|A-19]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ga6nao5islfc50lry2o53jehqv5z1v8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/20. oktobris</title>
    <ns>4</ns>
    <id>235262</id>
    <revision>
      <id>4538264</id>
      <parentid>3118434</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>daudz nozīmīgāks fakts.</comment>
      <origin>4538264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1132" sha1="c8j68w23690on6vp7gmpszsgg0vapbp" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time 
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Sydney Opera House Sails.jpg|150x150px|Sidnejas opera]]
&lt;/div&gt;
* [[1548. gads|1548]]. — dibināta [[Lapasa]], viena no [[Bolīvija]]s galvaspilsētām.
* [[1803. gads|1803]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Senāts|Senāts]] ratificēja [[Luiziānas pirkums|Luiziānas pirkumu]], ar kuru ASV no [[Francija]]s nopirka plašu teritoriju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].
* [[1818. gads|1818]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste]] vienojās noteikt ASV un [[Kanāda]]s robežu pa 49. paralēli.
* [[1944. gads|1944]]. — [[Otrais pasaules karš]]: atjaunota [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksme starp [[Rīga|Rīgu]] un [[Maskava|Maskavu]].
* [[1973. gads|1973]]. — [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] atklāta [[Sidnejas operteātris|operteātra]] ēka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=October|Day=20}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|A-20]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>c8j68w23690on6vp7gmpszsgg0vapbp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ināra Ķemere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235874</id>
    <revision>
      <id>4538121</id>
      <parentid>4530948</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4538121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3789" sha1="q0n9ci6v4fmuknsidbh5bwu2az5hkis" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ināra Ķemere
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1939
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2013
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = filoloģija
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Ināra Ķemere''' (dzimusi {{dat|1939|4|23}}, mirusi {{dat|2013|9|4}})&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/muziba-aizgajusi-izcila-filologe-inara-kemere-14023559 |title=Mūžībā aizgājusi izcilā filoloģe Ināra Ķemere |date={{dat|2013|9|5||bez}} |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate={{dat|2013|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] klasiskā [[filoloģe]] un pedagoģe.

1962. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāti]].&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot; /&gt; Mācījusies arī [[Latvijas konservatorija]]s klavieru klasē, [[Ļeņingradas Valsts universitāte]]s Klasiskās filoloģijas katedrā neklātienes aspirantūrā (1971—1974).&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot; /&gt;

Strādājusi Latvijas Universitātes Klasiskās filoloģijas katedrā, pasniegusi kursus par grieķu un [[romiešu literatūra|romiešu literatūru]].&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot; /&gt; Darbojusies pie jaunā [[Bībele]]s tulkojuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/muziba-aizgajusi-filologe-un-tulkotaja-inara-kemere-papildinats |title=Mūžībā aizgājusi filoloģe un tulkotāja Ināra Ķemere (papildināts) |publisher=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |accessdate={{dat|2013|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241206004054/https://satori.lv/article/muziba-aizgajusi-filologe-un-tulkotaja-inara-kemere-papildinats}}&lt;/ref&gt; Tulkojusi dažādu sengrieķu autoru darbus.&lt;ref name=&quot;lu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hzf.lu.lv/zinas/t/22347/ |title=Sors tua mortalis; non est mortale, quod optas... (Ovidius) Ināra Ķemere (23.04.1939 – 04.09.2013) |publisher=LU.lv |accessdate={{dat|2013|10|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305021445/http://www.hzf.lu.lv/zinas/t/22347/ |archivedate=05.03.2016}}&lt;/ref&gt; Strādājusi pie Sengrieķu—latviešu un Latīņu—latviešu vārdnīcām.

== Atsauces ==
{{Atsauces |refs=
&lt;ref name=&quot;BankavsJansone2010&quot;&gt;{{cite book |author1=Andrejs Bankavs |author2=Ilga Jansone |title=Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas |url=http://books.google.com/books?id=elBCAQAAIAAJ |year=2010 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |isbn=978-9984-45-183-1 |page=170}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls|Cilvēki|Latvija|Zinātne}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=T9nFC6dkRxU The Ināra effect | Natalie Cernecka | TEDxRiga] {{angliski}}

{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ķemere, Ināra}}

[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2013. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu valodnieki]]
[[Kategorija:Latvijas filologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]</text>
      <sha1>q0n9ci6v4fmuknsidbh5bwu2az5hkis</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251762</id>
    <revision>
      <id>4538065</id>
      <parentid>4536554</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:39:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2020. gadi */</comment>
      <origin>4538065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84781" sha1="mp07uxtgadhx35s3h8qkdvov7k4k35l" xml:space="preserve">[[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades:
{{columns
|col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}}
|col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}}
|col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}}
}}
]]
[[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]]
'''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]].

Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma.

== Saraksts ==
: {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad.
: {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties.
: {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background:#efefef&quot;
! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji&lt;ref&gt;Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Albānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTSH]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Andora}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]]
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2006|2006}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV
|-
| {{ESC|Austrālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2015|2015}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;11&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[SBS Australia|SBS]]
|-
| {{ESC|Austrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[ORF (broadcaster)|ORF]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/centeR&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Baltkrievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[National State Teleradiocompany|BTRC]]
|-
| {{ESC|Beļģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)&lt;br /&gt;[[RTBF]] (franču)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| &lt;center&gt;{{escyr|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[BHRT]]
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;15&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Bulgarian National Television|BNT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Čehija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Česká televize|ČT]]
|-
| {{ESC|Dānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;54&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Danmarks Radio|DR]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;27&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Yugoslav Radio Television|JRT]]
|-
| {{ESC|Francija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[TF1]] (1956-1981)&lt;br /&gt;[[France Télévisions]] (1983-)
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1974|1974}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;46&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)&lt;br /&gt;[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-)
|-
| {{ESC|Gruzija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Georgian Public Broadcaster|GPB]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Croatian Radiotelevision|HRT]]
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Eesti Televisioon|ETV]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;50&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[RAI]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Islande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1986|1986}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;36&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RÚV]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| &lt;center&gt;{{escy|1973|1973}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;48&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| [[Israel Broadcasting Authority|IBA]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Īrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1965|1965}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]]
|-
| {{ESC|Kanāda}}
| &lt;center&gt;{{escy|2027|2027}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
|-
| {{ESC|Kipra}}
| &lt;center&gt;{{escy|1981|1981}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;42&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Krievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]]
|-
| {{ESC|Latvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2000|2000}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[BBC]]
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]]
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;40&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[RTL Group|CLT]]
|-
| {{ESC|Malta}}
| &lt;center&gt;{{escy|1971|1971}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;38&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Public Broadcasting Services|PBS]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Maroka}}
| &lt;center&gt;{{escy|1980|1980}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]]
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTCG]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Monako}}
| &lt;center&gt;{{escy|1959|1959}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;24&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Télé Monte Carlo|TMC]]
|-
| {{ESC|Nīderlande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)&lt;br /&gt;[[TROS]] (2010-2013)&lt;br /&gt;[[AVROTROS]] (2014-2025)&lt;br /&gt;[[Nīderlandes publiskā raidorganizācija|NPO]] (2027-)
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1960|1960}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]]
|-
| {{ESC|Polija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;28&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Telewizja Polska|TVP]]
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| &lt;center&gt;{{escy|1964|1964}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;25&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Romanian Television|TVR]]
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[San Marino RTV|SMRTV]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Radio Television of Serbia|RTS]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[UJRT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovākija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)&lt;br /&gt;[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;29&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Spānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;63&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Televisión Española|TVE]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;59&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[YLE]] (somu)
|-
| {{ESC|Šveice}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;66&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[SRG SSR]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Turcija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1975|1975}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;34&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]]
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| &lt;center&gt;{{escy|2003|2003}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[National Television Company of Ukraine|NTU]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Ungārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;17&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Magyar Televízió|MTV]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;68&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]])
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1998|1998}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]]
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1958|1958}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;65&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)&lt;br /&gt;[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)&lt;br /&gt;[[Sveriges Television|SVT]] (1980-)
|}

== Dalībvalstis pa desmitgadēm ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai)
: {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik)
: {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās)
: {{colorbox|#99FF99}} ''Debija''
: {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās''
: {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika''

: '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=5|1956—1959
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|}
{{clear}}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1960—1969
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Spain}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1970—1979
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}}
|-
| {{ESC|Austria}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Greece}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background :#cc9966 ;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|}
{{clear}}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1980—1989
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Iceland}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9|
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1990—1999
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; | ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Croatia}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Germany}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Romania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Russia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8|
|-
| {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|}
{{clear}}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2000—2009
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Albania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align =center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Latvia}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Libāna}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4 |
|-
| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Russia}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2010—2019
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Austrija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||  align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Somija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Itālija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Latvija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Polija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Šveice}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Turcija}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X  ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|}
{{clear}}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=9|2020—2027
|- &quot;
! Valsts !! &lt;s&gt;{{escy|2020|2020}}&lt;/s&gt; !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X  || align=center|X
|-
| {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Čehija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X  || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X
|-
| {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Kanāda}} || colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=2  bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FFE6E6&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Polija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|}
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]]</text>
      <sha1>mp07uxtgadhx35s3h8qkdvov7k4k35l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ališers Usmanovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261245</id>
    <revision>
      <id>4538141</id>
      <parentid>4534134</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:05:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Starptautiskās sankcijas */ papildināts.....</comment>
      <origin>4538141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11141" sha1="ajlzdl2ij4nmc4hm9okahe2oxl5hk2r" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ališers Usmanovs
|     vārds_orig = ''Alisher Usmonov''
|         attēls = Alisher_Usmanov_podium_2013_Fencing_WCH_SMS-IN_t204812.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Ališers Usmanovs 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1953
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Čusta|td=Uzbekistāna}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}
|        tautība = [[uzbeki|uzbeks]]
|   nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Irina Usmanova]]
|          bērni = Antons Viners (audžudēls)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Ališers Usmanovs''' ({{val|uz|Alisher Usmonov}}, {{val|ru|Алишер Усманов}}; dzimis {{dat|1953|9|9}} [[Čusta|Čustā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]) ir [[uzbeki|uzbeku]] [[uzņēmējs]], kuru uzskata par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Kopš 2000. gada darbojas dažādos amatos [[dabasgāze|gāzes]] ieguves kompānijā ''[[Gazprom]]''. ''[[Forbes]]'' 2014. gadā viņa īpašumu vērtību lēsa ap 27 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]].&lt;ref&gt;[http://www.forbes.com/profile/alisher-usmanov/ #39 Alisher Usmanov] forbes.com&lt;/ref&gt; Īpašumi apvienoti [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''USM Holdings''. A. Usmanovs atbalsta [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] politiku un ir viņa draugs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1953. gadā [[Uzbekistāna]]s mazpilsētā [[Čusta|Čustā]], [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]], bet bērnību pavadīja [[Taškenta|Taškentā]], kur viņa tēvs bija [[prokurors]]. Nodarbojies ar [[Paukošana|paukošanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/forbes/2011/0328/billionaires-11-passions-alisher-usmanov-saber-rattling.html|title=Alisher Usmanov On Saber Rattling|last=Upbin|first=Bruce|website=Forbes|access-date=2026-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Studēja Maskavas starptautisko attiecību institūtā, augstskolu beidza 1976. gadā ar grādu starptautiskajās tiesībās, bija [[PSKP]] biedrs. 1980. gadā apcietināts, apsūdzēts un notiesāts ar cietumsodu par [[izspiešana|izspiešanu]]. Līdz 1986. gadam atradās [[apcietinājums|apcietinājumā]]. 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1994.—1998. gadā A. Usmanovs starpbanku investīciju un finanšu uzņēmuma ''Interfin'' vadībā piedzina parādus par gāzi. 1990. gadu beigās Usmanovs tikās ar Remu Vjahirevu, apvienojot finanses, ''[[Gazprom]]'' un ''Interfin'' ieguva kontrolpaketi [[Starijoskola|Oskolas]] elektrometalurģijas rūpnīcā (OEMK) un Ļebedinskas kalnrūpniecības un pārstrādes rūpnīcā [[Gubkina|Gubkinā]], apvienojot tās ''Gazmetall''. 2002. gadā Usmanova ''Interfin'' izpirka ''Gazprom'' akcijas šajā uzņēmumā un kļuva par vienīgo kontrolpaketes īpašnieku. 2005. gadā Usmanovs no [[Boriss Ivanišvili|Borisa Ivanišvili]] kopā ar Vasiliju Aņisimovu iegādājās Mihailovas kalnrūpniecības kombinātu. 2006. gadā viņi visus aktīvus konsolidēja ''Metalloinvest'', par tā līdzīpašniekiem kļuva Aņisimovs un Vladimirs Skočs.&lt;!--&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: бизнесмен, парламентарий, благотворитель. Россия и мир. JustMedia.ru|url=https://www.justmedia.ru/news/russiaandworld/andrey-skoch-biznesmen-parlamentariy-blagotvoritel|väljaanne=justmedia.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Биография и карьера депутата Андрея Владимировича Скоча|url=https://abireg.ru/newsitem/91354|väljaanne=https://abireg.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: «Если хочешь быть счастливым — обязательно будь добрым»|url=https://www.business-vector.info/andrej-skoch-esli-hochesh-136683/|väljaanne=www.business-vector.info|kuupäev=2022-02-01|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU|perekonnanimi=Бизнес-вектор}}&lt;/ref&gt; kopā ar Usmanovu (kuram akcijas tika nodotas 1999. gadā pēc viņa dēla Andreja Skoča&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Новости Чувашии {{!}} Новости Чебоксар и Новочебоксарска|url=https://pg21.ru/page66932|väljaanne=pg21.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Проверка пользователя|url=https://ktotakoj.ru/blagotvoritelnaja-dejatelnost-andreja-skocha/|väljaanne=ktotakoj.ru|vaadatud=2023-06-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Netiviide|pealkiri=Андрей Владимирович Скоч — депутат Госдумы, меценат и общественный деятель.|url=https://www.dp.ru/a/2023/06/07/skoch-andrej-vladimirovich|väljaanne=dp.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}&lt;/ref&gt;. kļuva par Valsts domes deputātu) --&gt;

A. Usmanovs uzkrāja bagātību [[metalurģija]]s un [[kalnrūpniecība]]s jomās, tad kļuva par mobilā tīkla operatora ''MegaFon'' un izdevniecības ''Kommersant'' īpašnieku. Investēja arī moderno tehnoloģiju kompānijās ''[[Facebook|Facebook Inc.]]'' un ''[[Apple|Apple Inc.]]''.&lt;ref&gt;[http://www.bloomberg.com/news/2013-04-30/billionaire-usmanov-bets-on-apple-s-growth-after-facebook.html Billionaire Usmanov Bets on Apple’s Growth After Facebook ] bloomberg.com&lt;/ref&gt;

Pastāvīgi dzīvo [[Maskava]]s [[Rubļovka|Rubļovkā]] un savā [[Londona]]s rezidencē. Līdzīgi kā vairāki citi ietekmīgi Krievijas [[oligarhija|oligarhi]], arī A. Usmanovs ir iegādājies sporta klubu ārvalstīs — viņš ir viena no titulētākajiem [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s [[futbola klubs|klubiem]] ''[[Arsenal FC]]'' līdzīpašnieks (ap 30% akciju). Viņš ir arī [[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]] (FIE) prezidents. Dzīvesbiedre [[Irina Usmanova]] (dzimusi Vinere) ir [[mākslas vingrošana]]s trenere, Krievijas nacionālās federācijas prezidente.

2014. gadā A. Usmanova ģimene par 3,9 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] no [[Dzintars (uzņēmums)|AS &quot;Dzintars&quot;]] prezidenta [[Iļja Gerčikovs|Iļjas Gerčikova]] iegādājās nekustamo īpašumu [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu ielā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]].&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 Putina drauga, Krievijas bagātākā cilvēka ģimene nopērk māju Jūrmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140924002334/http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 |date={{dat|2014|09|24||bez}} }} apollo.lv&lt;/ref&gt;

== Starptautiskās sankcijas  ==
Pret Ališeru Usmanovu sankcijas ir noteikušas [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Apvienotā Karaliste, [[Kanāda]], [[Šveice]], [[Japāna]] un citas valstis. Viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā par atbalstu Krievijas valdības politikai [[Krievijas—Ukrainas karš|kara laikā pret Ukrainu]]. ES dokumentā Usmanovs tiek raksturots kā &quot;prokremlisks oligarhs&quot; un &quot;viens no [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] iemīļotākajiem oligarhiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/281222|title=Суд Гамбурга запретил называть Алишера Усманова владельцем яхты Dilbar — «Коммерсантъ»|website=The Insider|access-date=2025-05-12|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus Ališeru Usmanovu un [[Mihails Fridmans|Mihailu Fridmanu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvija bija pēdējā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī [[Lietuva]] noteica iebraukšanas aizliegumu abiem Krievijas oligarhiem,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Lietuva noteikusi iebraukšanas aizliegumu Krievijas oligarhiem Usmanovam un Fridmanam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2026-lietuva-noteikusi-iebrauksanas-aizliegumu-krievijas-oligarhiem-usmanovam-un-fridmanam.a665116/ |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī iekļāva nacionālajā sankcijām pakļauto personu sarakstā un iesaldēja viņu aktīvus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Lietuva iesaldē Krievijas oligarhu Usmanova un Frīdmana aktīvus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.10.2026-lietuva-iesalde-krievijas-oligarhu-usmanova-un-fridmana-aktivus.a667562/ |accessdate={{dat|2026|10|20||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Usmanovs uzvarēja tiesas procesā, aizliedzot sevi saukt par 156 metrus garās superjahtas &quot;Dilbar&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.superyachttimes.com/yacht-news/a-new-look-at-the-world-s-largest-yacht-dilbar|title=A new look at the world’s largest yacht: Dilbar|website=SYT|access-date=2025-05-12|date=2016-06-22}}&lt;/ref&gt; īpašnieku, jo šī jahta atrodas trastā (uzticētā īpašumā) Usmanova radītajā fondā mantojuma plānošanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Usmanovs, Alisers}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Uzbekistānas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>ajlzdl2ij4nmc4hm9okahe2oxl5hk2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dainis Liepiņš (uzņēmējs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263363</id>
    <revision>
      <id>4538044</id>
      <parentid>4306502</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:06:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56200-84</username>
        <id>152166</id>
      </contributor>
      <comment>/* Politiskā darbība */ Pieliku sadalju</comment>
      <origin>4538044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7740" sha1="oxu6xl091jhfbzz8w8kucervuqvlbw5" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|uzņēmēju un politiķi|Liepiņš|Liepiņš}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Dainis Liepiņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 12.Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (15815821578).jpg
|     att_izmērs = 250px
| mazs_att            = 
| apraksts            = Dainis Liepiņš 2014. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Ozolnieku novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{Dat|2017|7|6|N}}
| term_beigas         = {{Dat|2020|2|28|N}}
| prezidents          = 
| premjers            =
| priekštecis         = [[Pēteris Veļeckis]]
| pēctecis            = [[Andris Ozoliņš]]
| amats2               = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2         = {{dat|2014|11|4|N}}
| term_beigas2         = {{dat|2016|8|1|N}} 
| prezidents2          = 
| premjers2            =
| priekštecis2         = 
| pēctecis2            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|26}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ozolnieku novads}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Reģionu alianse]] &lt;small&gt;(kopš 2013)&lt;/small&gt;
| nodarbošanās = Uzņēmējs, politiķis
| alma_mater          = 
| reliģija            =
| vecāki = Vizma Liepiņa
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Dace Liepiņa
|          bērni = meita un dēls
}}
'''Dainis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1967|11|26}})&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s. Šobrīd — [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. No 2017. līdz 2020. gadam bija [[Ozolnieku novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs]].&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/amatu-ozolnieku-novada-dome-zaude-ari-liepina-vietnieks.d?id=51925763&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
No 1975. līdz 1986. gadam mācījies [[Jelgavas 1. vidusskola|Jelgavas 1. vidusskolā]], 1986. gadā — Jelgavas vakara maiņu vidusskolā. No 1999. līdz 2003. gadam studējis [[BA Turība|Biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]], kur ieguvis uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt;

1992. gadā uzsācis darba gaitas uzņēmumā &quot;Preses Apvienība&quot;, kur vispirms vadījis Jelgavas nodaļu, pēc tam bija Rīgas nodaļas komercdirektors, pēc divu gadu pavadīšanas uzņēmumā &quot;Diena&quot;, kur pildīja realizācijas daļas vadītāja pienākumus, atgriezās &quot;Preses Apvienībā&quot;, šoreiz bija ģenerāldirektors. No 1996. līdz 1999. gadam vadījis uzņēmumu &quot;Plus Punkts&quot;. No 1995. līdz 2004. gadam bijis izpilddirektors uzņēmumā &quot;G.R.B. investīcijas&quot;, no 2003. līdz 2004. gadam — valdes priekšsēdētājs uzņēmumā &quot;Babītes Hokeja halle&quot;, no 1999. līdz 2004. gadam bijis izpilddirektors uzņēmumā &quot;Tritan&quot; un valdes priekšsēdētājs uzņēmumā &quot;Saliena Real&quot;.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt;

No 2004. līdz 2009. gadam (dažādu laikposmu) ieņēmis augstu amatu dažādos uzņēmumos, atradies vairāku uzņēmumu valdē vai padomē, tai skaitā &quot;[[Rīgas siltums]]&quot;, &quot;[[Latvijas valsts ceļi]]&quot;, &quot;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]&quot;, &quot;[[Latvijas valsts meži]]&quot;. Bijis padomes priekšsēdētājs uzņēmumos &quot;[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]&quot;, &quot;Latvijas valsts ceļi&quot;, &quot;[[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]&quot;, &quot;[[Latvijas pasts]]&quot;, &quot;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]&quot; un valdes priekšsēdētājs uzņēmumā &quot;[[Rīgas Centrāltirgus]]&quot; un biedrībā &quot;Latvijas tirgus savienība&quot;.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt; Ir arī [[Latvijas Hokeja federācija]]s valdes loceklis.

== Politiskā darbība ==
No 2004. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2009. gadam D. Liepiņš bija [[Latvijas satiksmes ministrs|Latvijas satiksmes ministra]] [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] ārštata padomnieks.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt;

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Jelgavas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgava]]s domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|kandidējis]] uz vietu [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Par labu Latviju]]&quot; saraksta, tomēr netika ievēlēts. 2013. gadā tika atkārtoti [[2013. gada Jelgavas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Jelgavas domē, šoreiz no partijas &quot;[[Reģionu alianse]]&quot; saraksta.

2014. gadā no apvienības &quot;[[Latvijas Reģionu apvienība]]&quot; saraksta tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Ievēlēts par Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.

[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] D. Liepiņš kandidēja [[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] domes vēlēšanās kā [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta līderis, tika ievēlēts domē un pēc tam arī ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. 2020. gada februārī zaudēja amatu. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, to pašu atkārtojot arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]].

== Kriminālprocesi ==

2015. gadā Saeima izdeva D. Liepiņu turpmākai iztiesāšanai krimināllietā, kurā viņš tika apsūdzēts nepatiesas informācijas sniegšanā ikgadējā ienākumu deklarācijā. Laikā līdz tiesas lēmumam viņam bija jāpārtrauc darbību Saeimā, parlamenta darbā viņš varēja piedalīties tikai kā klausītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/saeima-izdod-deputatu-liepinju-turpmakai-tiesashanai.a116631/|title=Saeima izdod deputātu Liepiņu turpmākai tiesāšanai|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|2|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 17. septembrī Jelgavas tiesa atzina D. Liepiņu par nevainīgu un pilnībā attaisnoja visās apsūdzības epizodēs,&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-attaisno-nepatiesu-zinu-sniegsana-apsudzeto-deputatu-liepinu.d?id=46475617 Tiesa attaisno nepatiesu ziņu sniegšanā apsūdzēto deputātu Liepiņu] LETA&lt;/ref&gt; tomēr vēlāk Zemgales apgabaltiesa viņu atzina par vainīgu,&lt;ref&gt;[http://www.ir.lv:889/2015/12/15/apgabaltiesa-nolemj-sodit-ieprieks-attaisnoto-saeimas-deputatu-daini-liepinu Apgabaltiesa nolemj sodīt iepriekš attaisnoto Saeimas deputātu Daini Liepiņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet 2016. gadā [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] atstāja spēkā notiesājošo spriedumu,&lt;ref&gt;[http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=47740453 Stājas spēkā notiesājošs spriedums un Liepiņš zaudē Saeimas deputāta mandātu]&lt;/ref&gt; kā rezultātā D. Liepiņš zaudēja Saeimas deputāta mandātu.

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;jelgava&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgava.lv/?id=51882|title=Dainis Liepiņš|publisher=Jelgava.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;!-- Resursi, kuros varētu būt info papildināšanai
http://www.diena.lv/sabiedriba/astonkajis-646930
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/346749-lielakais_pelnitajs_valsts_uznemumu_padomes_dainis_liepins
 --&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{tviteris|DLiepins}}

{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Dainis}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]</text>
      <sha1>oxu6xl091jhfbzz8w8kucervuqvlbw5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538104</id>
      <parentid>4538044</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kriminālprocesi */</comment>
      <origin>4538104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7738" sha1="jsfu2r8deua1usxtfm338hidn6kpinh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|uzņēmēju un politiķi|Liepiņš|Liepiņš}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Dainis Liepiņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 12.Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (15815821578).jpg
|     att_izmērs = 250px
| mazs_att            = 
| apraksts            = Dainis Liepiņš 2014. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Ozolnieku novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{Dat|2017|7|6|N}}
| term_beigas         = {{Dat|2020|2|28|N}}
| prezidents          = 
| premjers            =
| priekštecis         = [[Pēteris Veļeckis]]
| pēctecis            = [[Andris Ozoliņš]]
| amats2               = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2         = {{dat|2014|11|4|N}}
| term_beigas2         = {{dat|2016|8|1|N}} 
| prezidents2          = 
| premjers2            =
| priekštecis2         = 
| pēctecis2            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|26}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ozolnieku novads}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Reģionu alianse]] &lt;small&gt;(kopš 2013)&lt;/small&gt;
| nodarbošanās = Uzņēmējs, politiķis
| alma_mater          = 
| reliģija            =
| vecāki = Vizma Liepiņa
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Dace Liepiņa
|          bērni = meita un dēls
}}
'''Dainis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1967|11|26}})&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s. Šobrīd — [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. No 2017. līdz 2020. gadam bija [[Ozolnieku novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs]].&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/amatu-ozolnieku-novada-dome-zaude-ari-liepina-vietnieks.d?id=51925763&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
No 1975. līdz 1986. gadam mācījies [[Jelgavas 1. vidusskola|Jelgavas 1. vidusskolā]], 1986. gadā — Jelgavas vakara maiņu vidusskolā. No 1999. līdz 2003. gadam studējis [[BA Turība|Biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]], kur ieguvis uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt;

1992. gadā uzsācis darba gaitas uzņēmumā &quot;Preses Apvienība&quot;, kur vispirms vadījis Jelgavas nodaļu, pēc tam bija Rīgas nodaļas komercdirektors, pēc divu gadu pavadīšanas uzņēmumā &quot;Diena&quot;, kur pildīja realizācijas daļas vadītāja pienākumus, atgriezās &quot;Preses Apvienībā&quot;, šoreiz bija ģenerāldirektors. No 1996. līdz 1999. gadam vadījis uzņēmumu &quot;Plus Punkts&quot;. No 1995. līdz 2004. gadam bijis izpilddirektors uzņēmumā &quot;G.R.B. investīcijas&quot;, no 2003. līdz 2004. gadam — valdes priekšsēdētājs uzņēmumā &quot;Babītes Hokeja halle&quot;, no 1999. līdz 2004. gadam bijis izpilddirektors uzņēmumā &quot;Tritan&quot; un valdes priekšsēdētājs uzņēmumā &quot;Saliena Real&quot;.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt;

No 2004. līdz 2009. gadam (dažādu laikposmu) ieņēmis augstu amatu dažādos uzņēmumos, atradies vairāku uzņēmumu valdē vai padomē, tai skaitā &quot;[[Rīgas siltums]]&quot;, &quot;[[Latvijas valsts ceļi]]&quot;, &quot;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]&quot;, &quot;[[Latvijas valsts meži]]&quot;. Bijis padomes priekšsēdētājs uzņēmumos &quot;[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]&quot;, &quot;Latvijas valsts ceļi&quot;, &quot;[[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]&quot;, &quot;[[Latvijas pasts]]&quot;, &quot;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]&quot; un valdes priekšsēdētājs uzņēmumā &quot;[[Rīgas Centrāltirgus]]&quot; un biedrībā &quot;Latvijas tirgus savienība&quot;.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt; Ir arī [[Latvijas Hokeja federācija]]s valdes loceklis.

== Politiskā darbība ==
No 2004. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2009. gadam D. Liepiņš bija [[Latvijas satiksmes ministrs|Latvijas satiksmes ministra]] [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] ārštata padomnieks.&lt;ref name=&quot;jelgava&quot; /&gt;

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] tika [[2009. gada Jelgavas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgava]]s domē no [[LPP/LC]] saraksta. 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|kandidējis]] uz vietu [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Par labu Latviju]]&quot; saraksta, tomēr netika ievēlēts. 2013. gadā tika atkārtoti [[2013. gada Jelgavas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Jelgavas domē, šoreiz no partijas &quot;[[Reģionu alianse]]&quot; saraksta.

2014. gadā no apvienības &quot;[[Latvijas Reģionu apvienība]]&quot; saraksta tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Ievēlēts par Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.

[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] D. Liepiņš kandidēja [[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] domes vēlēšanās kā [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta līderis, tika ievēlēts domē un pēc tam arī ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. 2020. gada februārī zaudēja amatu. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, to pašu atkārtojot arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]].

== Krimināllieta ==

2015. gadā Saeima izdeva D. Liepiņu turpmākai iztiesāšanai krimināllietā, kurā viņš tika apsūdzēts nepatiesas informācijas sniegšanā ikgadējā ienākumu deklarācijā. Laikā līdz tiesas lēmumam viņam bija jāpārtrauc darbību Saeimā, parlamenta darbā viņš varēja piedalīties tikai kā klausītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/saeima-izdod-deputatu-liepinju-turpmakai-tiesashanai.a116631/|title=Saeima izdod deputātu Liepiņu turpmākai tiesāšanai|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|2|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 17. septembrī Jelgavas tiesa atzina D. Liepiņu par nevainīgu un pilnībā attaisnoja visās apsūdzības epizodēs,&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiesa-attaisno-nepatiesu-zinu-sniegsana-apsudzeto-deputatu-liepinu.d?id=46475617 Tiesa attaisno nepatiesu ziņu sniegšanā apsūdzēto deputātu Liepiņu] LETA&lt;/ref&gt; tomēr vēlāk Zemgales apgabaltiesa viņu atzina par vainīgu,&lt;ref&gt;[http://www.ir.lv:889/2015/12/15/apgabaltiesa-nolemj-sodit-ieprieks-attaisnoto-saeimas-deputatu-daini-liepinu Apgabaltiesa nolemj sodīt iepriekš attaisnoto Saeimas deputātu Daini Liepiņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet 2016. gadā [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] atstāja spēkā notiesājošo spriedumu,&lt;ref&gt;[http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=47740453 Stājas spēkā notiesājošs spriedums un Liepiņš zaudē Saeimas deputāta mandātu]&lt;/ref&gt; kā rezultātā D. Liepiņš zaudēja Saeimas deputāta mandātu.

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;jelgava&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgava.lv/?id=51882|title=Dainis Liepiņš|publisher=Jelgava.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;!-- Resursi, kuros varētu būt info papildināšanai
http://www.diena.lv/sabiedriba/astonkajis-646930
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/346749-lielakais_pelnitajs_valsts_uznemumu_padomes_dainis_liepins
 --&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{tviteris|DLiepins}}

{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Dainis}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]</text>
      <sha1>jsfu2r8deua1usxtfm338hidn6kpinh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ferrari 125 S</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263540</id>
    <revision>
      <id>4538160</id>
      <parentid>2229777</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:55:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2301" sha1="bx02c4qdxrmdvkojrm143mk3p2rvs87" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
| image = [[Attēls:Ferrari 125 S.jpg|250px]]
| name = ''Ferrari 125 S''
| aka = 
| manufacturer = ''[[Ferrari]]''
| assembly = 
| production = 1947
| predecessor = ''[[Auto Avio Costruzioni 815]]''
| successor = ''[[Ferrari 159 S]]''
| layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| platform = 
| body_style = 
| class = [[sporta automobilis]]
| engine = 1,5 L ''[[Colombo 125]]'' [[V12 dzinējs|V12]]
| transmission = 5 pārnesumi + atpakaļgaita
| related = 
}}
'''''Ferrari 125 S''''' (zināms arī kā '''125''' vai '''''125 Sport''''') ir pirmais ''[[Ferrari]]'' markas ražotais automobilis. Lai arī pirmais [[Enco Ferrāri]] radītais automobilis ir 1940. gada ''[[Auto Avio Costruzioni 815]]'', 125 S ir pirmais automobilis, kas nosaukts ražotāja vārdā un {{dat|1947|5|11||bez}} piedalījās [[Pjačenca]]s sacīkšu aplī. Tāpat kā 815, šis ir [[sporta automobilis]], bet atšķirībā no priekšgājēja, kas bija aprīkots ar no ''[[Fiat]]'' aizgūtu un pārbūvētu astoņu cilindru dzinēju, 125 S tika aprīkots ar [[V12 dzinējs|V12 dzinēju]]. 125 S 1947. gadā nomainīja [[Ferrari 159 S|159 S]].

== Automobiļa specifikācija ==
=== Piekare un rāmis ===
125 S ir izmantots cauruļu rāmis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gilcodesign.com/doc/des/Ferrari125.htm|title=GILCO Ferrari 125 chassis|work=Gilco Design|accessdate=2006. gada 10. augusts}}&lt;/ref&gt; kas priekšā aprīkots ar [[Dubultā piekare|dubulto piekari]] un šķērsām novietotu [[Lokšņu atspere|lokšņu atsperi]] un aizmugurējo piedziņas asi. Abi tilti aprīkoti ar hidrauliskajām [[Trumuļu bremzes|tumuļu bremzēm]].

=== Dzinējs ===
125 S ir aprīkots ar [[Džoakino Kolombo]] izveidoto 1,5 litru (1497 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;) [[V12 dzinējs|V12 dzinēju]]. [[Ferrari Kolombo dzinējs|Šī dzinēja]] jauda ir {{nobr|118 Zs}} ({{nobr|87 kW}}) pie 6800 apgriezieniem minūtē ar [[Kompresijas pakāpe|kompresijas pakāpi]]  9,5:1. Dzinēja katrai galvai ir viena sadales vārpsta, kas katram cilindram piedzen divus vārstus. Degvielas padevi nodrošina trīs dubultie [[Weber karburatori|''Weber'']] 30DCF [[Karburators|karburatori]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{auto-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ferrari automašīnas]]</text>
      <sha1>bx02c4qdxrmdvkojrm143mk3p2rvs87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Martins Ēdegors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270918</id>
    <revision>
      <id>4538021</id>
      <parentid>4508302</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:10:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10433" sha1="sm2d3tf8z74xo3ujllbkjknboimhn5h" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Martins Ēdegors
| image = Martin Odegaard France v Norway 26 June 26-014.jpg
| image_size = 
| caption = Ēdegors 2026. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|17}}
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Dramena}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 176
| position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| clubnumber = 8
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Strømsgodset IF]]''
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Strømsgodset IF]]''
| caps1 = 23
| goals1 = 5
| years2 = 2015—2017
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid Castilla]]
| caps2 = 58
| goals2 = 5
| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U15
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2014
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2014—2018
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalcaps4 = 18
| nationalgoals4 = 5
| nationalyears5 = 2014—
| nationalteam5 = {{fb|Norvēģija}}
| nationalcaps5 = 77
| nationalgoals5 = 5
| manageryears1 = 
| managerclubs1 = 
| medaltemplates = 
| club-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caps3 = 8
| caps4 = 38
| caps5 = 31
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]]
| goals3 = 0
| goals4 = 3
| goals5 = 8
| years3 = 2015—2021
| years4 = 2017—2018
| years5 = 2018—2019
| caps6 = 31
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]
| goals6 = 4
| years6 = 2019—2020
| caps7 = 14
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals7 = 1
| years7 = 2021
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| years8 = 2021—
| caps8 = 169
| goals8 = 36
}}
'''Martins Ēdegors''' ({{val|no|Martin Ødegaard}}; dzimis {{dat|1998|12|17}} [[Dramena|Dramenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbols|futbola]] [[pussargs (futbols)|pussargs]], kurš pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Ēdegors pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']], kur viņš ir arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

{{dat|2014|4|13}}, debitējot ''[[Strømsgodset IF]]'' sastāvā, viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kas ir spēlējis Norvēģijas ''[[Tippeligaen]]'' un tā paša gada [[16. maijs|16. maijā]] kļuva par jaunāko šīs līgas vārtu guvēju.&lt;ref name=nrk16&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Martin (15) er tidenes yngste målscorer|trans_title=Martin (15) is the youngest goal scorer of all time|url=http://www.nrk.no/sport/fotball/stromsgodset-en-kamp-unna-rekord-1.11723485|publisher=[[NRK]]|accessdate=16 May 2014|language=Norwegian|date=16 May 2014}}&lt;/ref&gt; {{dat|2015|1|21}} viņu par 3 miljoniem [[eiro]] (pēc citiem datiem 4 miljoniem) nopirka Spānijas klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Official announcement: Martin Odegaard|url=http://www.realmadrid.com/en/news/2015/01/official-announcement-martin-odegaard|accessdate=22 January 2015|work=[[Real Madrid CF]]|date=21 January 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/22012015-madrides_real_panak_vienosanos_par_norveg |title=Madrides &quot;Real&quot; vienojas par norvēģu brīnumbērna Ēdegora iegādi |accessdate=2015-01-22 |work= |publisher=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2015|1|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada janvārī Ēdegors uz 18 mēnešiem tika izīrēts ''[[Eredivisie]]'' komandai [[SC Heerenveen|''Heerenveen'']]. 2017—18. gada sezonā viņš jau kļuva par kluba regulāru sākumsastāva spēlētāju. 2018—19. gada sezonu Ēdegors pavadīja īrē citā ''Eredivisie'' komandā ''[[SBV Vitesse]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2018/08/official-announcement-odegaard|title=Official Announcement: Odegaard {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2021-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada augustā viņš tika izīrēts ''[[La Liga]]'' komandai ''[[Real Sociedad]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2019/07/official-announcement-odegaard|title=Official Announcement: Odegaard {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2021-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada septembrī viņš tika atzīts par mēneša labāko līgas spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/martin-odegaard-september-player-of-the-month-in-laliga-santander|title=Martin Ødegaard, September Player of the Month in LaLiga Santander|website=Página web oficial de LaLiga {{!}} LaLiga|access-date=2021-08-23|language=en|archive-date=2019-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20191009123533/https://www.laliga.com/en-GB/news/martin-odegaard-september-player-of-the-month-in-laliga-santander}}&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī Ēdegoru līdz sezonas beigām izīrēja [[Arsenal FC|''Arsenal'']] komandai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/martin-odegaard-joins-arsenal-loan|title=Martin Odegaard joins Arsenal on loan|website=www.arsenal.com|access-date=2021-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2021|3|11|5=bez}} [[UEFA Eiropas līga]]s sešpadsmitdaļfināla spēlē pret [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']], viņš guva savus pirmos vārtus ''Arsenal'' kreklā. Pēc pāris dienām Ēdegors guva vārtus arī pret [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']], palīdzot komandai izcīnīt uzvaru ar 2—1 [[Ziemeļlondonas derbijs|Ziemeļlondonas derbijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56247541|title=Arsenal beat Spurs despite Lamela rabona goal|work=BBC Sport|access-date=2021-08-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2021. gada augustā Ēdegors par aptuveni 35 miljoniem [[eiro]] pievienojās ''Arsenal.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/welcome-martin-odegaard-joins-real-madrid|title=Welcome, Martin! {{!}} Odegaard joins from Real Madrid|website=www.arsenal.com|access-date=2021-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ēdegors tika izsaukts uz [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlases]] draudzības spēli pret [[AAE futbola izlase|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]] {{dat|2014|8|19}},&lt;ref name=bbcdebutinternational&gt;{{ziņu atsauce|title=Martin Odegaard, 15, called up by Norway for UAE friendly|url=http://www.bbc.com/sport/0/football/28854855|accessdate=19 August 2014|work=[[BBC Sport]]|date=19 August 2014}}&lt;/ref&gt; kur viņš nospēlēja pilnu spēli, tādējādi 15 gadu un 253 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko spēlētāju Norvēģijas pieaugušo izlases sastāvā, pārspējot Tormodu Kjelsenu, kurš debitēja izlasē [[1910]]. gadā 15 gadu un 351 dienas vecumā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Martin Odegaard becomes Norway's youngest player... now could 15-year-old face England?|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2736047/Martin-Odegaard-Norway-s-youngest-player-15-year-old-face-England.html|accessdate=27 August 2014|work=[[Daily Mail]]|agency=[[Reuters]]|date=27 August 2014}}&lt;/ref&gt; Debiju oficiālajās spēlēs viņš piedzīvoja {{dat|2014|10|13}} [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]], kas beidzās ar Norvēģijas 2-1 uzvaru, uznākot uz laukuma spēles 64. minūtē, kļūstot par visu laiku jaunāko futbolistu, kas ir spēlējis Eiropas čempionāta kvalifikācijā.&lt;ref name=uefa_debut_ec&gt;{{ziņu atsauce |title=Age no limit for record-breaking Ødegaard |url=http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2053698.html#record+breaking+ødegaard |work=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |date=14 October 2014 |accessdate=14 October 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/167932/visu-laiku-jaunakais-norvegu-futbolists-15-gadu-vecuma-debite-izlase |title=Visu laiku jaunākais! Norvēģu futbolists 15 gadu vecumā debitē izlasē  |accessdate=2015-01-22 |work= |publisher=kasjauns.lv |date={{dat|2014|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
== Sasniegumi ==

'''Arsenal'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2023, 2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16082026-arsenal_anglijas_futbola_sezonu_ievada_ar|title=&quot;Arsenal&quot; Anglijas futbola sezonu ievada ar uzvaru &quot;Community Shield&quot; mačā|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2026|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{Norvēģija-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ēdegors, Martins}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]
[[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]]
[[Kategorija:Buskerudā dzimušie]]
[[Kategorija:Strømsgodset Toppfotball spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>sm2d3tf8z74xo3ujllbkjknboimhn5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ludvigs Neiburgs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297407</id>
    <revision>
      <id>4538247</id>
      <parentid>3561871</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:51:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56296-92</username>
        <id>152189</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ Pievienota informācija par Ludviga Neiburga bērniem un sievu.</comment>
      <origin>4538247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2945" sha1="szqza6tsowwnoteqfjkhjqn7ar5fqiz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ludvigs Neiburgs
| vārds_orig = 
| attēls = Ludvigs Neiburgs.png
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1871
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 20
| dz_vieta = [[Valgundes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1948
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Valgundes pagasts]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Latvijas PSR]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Alma Neiburga
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| bērni = Renāte Neiburga, Andrejs Neiburgs, Juris Neiburgs, Andrejs Neiburgs, Vera Neiburga
}}
'''Ludvigs Neiburgs''' (1871-1948) bija viens no sava laika lielākajiem Latvijas būvuzņēmējiem. Kredītsabiedrības &quot;L. Neiburgs un Ko&quot; īpašnieks. Rakstnieces [[Andra Neiburga|Andras Neiburgas]] vectēvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/andra-neiburga|title=Andra Neiburga|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-10-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1871. gada 20. februārī [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]]. Mācījās Rīgas Vācu amatniecības skolā. Strādāja Rīgā par mūrniekmeistaru, vēlāk nodibināja savu būvfirmu.&lt;ref&gt;{{lat e|4|544}}&lt;/ref&gt; Miris 1948. gada 21. martā savā lauku mājā Valgundes pagastā. Laulībā ar sievu Almu (dz. Einberga) laida pasaulē piecus bērnus - Renāti, Andreju, Juri, Jāni un Veru. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/29734.html|title=Būvuzņēmēja Ludviga Neiburga bērni. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
Ludvigs Neiburgs bija viens no savienības &quot;Bezpartejiskais Nacionālais centrs&quot; dibinātājiem un neoficiāliem līderiem, partijas [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālais Centrs]] Valdes (1921-1931) un Padomes dalībnieks (1921-1933).
Viņš bija arī Hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs un Sporta biedrības Padomes dalībnieks.

== Uzbūvētās ēkas == 
* [[Rīgas pilsētas 2. slimnīca]] (1908-1910, tagad [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]]) 
* Latvijas Finanšu ministrijas ēka Smilšu ielā 1, 
* [[Daugavpils]] Vienības nams 
* blokmājas Ausekļa un J. Asara ielā Rīgā, 
* Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas cukurfabrikas, 
* Gaujas tilts Siguldā,
* [[Krustpils—Jēkabpils tilts]],
* [[Rīgas Brāļu kapi]] u.c.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1934)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Neiburgs, Ludvigs}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1948. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>szqza6tsowwnoteqfjkhjqn7ar5fqiz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538260</id>
      <parentid>4538247</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2944" sha1="1q66yypmfbgrtd1vjjb9zky983s7lrs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ludvigs Neiburgs
| vārds_orig = 
| attēls = Ludvigs Neiburgs.png
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1871
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 20
| dz_vieta = [[Valgundes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1948
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Valgundes pagasts]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Latvijas PSR]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Alma Neiburga
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| bērni = Renāte Neiburga, Andrejs Neiburgs, Juris Neiburgs, Jānis Neiburgs, Vera Neiburga
}}
'''Ludvigs Neiburgs''' (1871-1948) bija viens no sava laika lielākajiem Latvijas būvuzņēmējiem. Kredītsabiedrības &quot;L. Neiburgs un Ko&quot; īpašnieks. Rakstnieces [[Andra Neiburga|Andras Neiburgas]] vectēvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/andra-neiburga|title=Andra Neiburga|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-10-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1871. gada 20. februārī [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]]. Mācījās Rīgas Vācu amatniecības skolā. Strādāja Rīgā par mūrniekmeistaru, vēlāk nodibināja savu būvfirmu.&lt;ref&gt;{{lat e|4|544}}&lt;/ref&gt; Miris 1948. gada 21. martā savā lauku mājā Valgundes pagastā. Laulībā ar sievu Almu (dz. Einberga) laida pasaulē piecus bērnus - Renāti, Andreju, Juri, Jāni un Veru. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/29734.html|title=Būvuzņēmēja Ludviga Neiburga bērni. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
Ludvigs Neiburgs bija viens no savienības &quot;Bezpartejiskais Nacionālais centrs&quot; dibinātājiem un neoficiāliem līderiem, partijas [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālais Centrs]] Valdes (1921-1931) un Padomes dalībnieks (1921-1933).
Viņš bija arī Hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs un Sporta biedrības Padomes dalībnieks.

== Uzbūvētās ēkas == 
* [[Rīgas pilsētas 2. slimnīca]] (1908-1910, tagad [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]]) 
* Latvijas Finanšu ministrijas ēka Smilšu ielā 1, 
* [[Daugavpils]] Vienības nams 
* blokmājas Ausekļa un J. Asara ielā Rīgā, 
* Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas cukurfabrikas, 
* Gaujas tilts Siguldā,
* [[Krustpils—Jēkabpils tilts]],
* [[Rīgas Brāļu kapi]] u.c.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1934)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Neiburgs, Ludvigs}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1948. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>1q66yypmfbgrtd1vjjb9zky983s7lrs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538270</id>
      <parentid>4538260</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Novācu dziļāk pie pēctečiem to, kam viņš ir vectēvs.</comment>
      <origin>4538270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2946" sha1="c34vb3jgzj20rhk8m3uhbtpf9acmejj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ludvigs Neiburgs
| vārds_orig = 
| attēls = Ludvigs Neiburgs.png
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1871
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 20
| dz_vieta = [[Valgundes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1948
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Valgundes pagasts]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Latvijas PSR]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Alma Neiburga
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| bērni = Renāte Neiburga, Andrejs Neiburgs, Juris Neiburgs, Jānis Neiburgs, Vera Neiburga
}}
'''Ludvigs Neiburgs''' (1871—1948) bija viens no sava laika lielākajiem Latvijas būvuzņēmējiem. Kredītsabiedrības &quot;L. Neiburgs un Ko&quot; īpašnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1871. gada 20. februārī [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]]. Mācījās Rīgas Vācu amatniecības skolā. Strādāja Rīgā par mūrniekmeistaru, vēlāk nodibināja savu būvfirmu.&lt;ref&gt;{{lat e|4|544}}&lt;/ref&gt; Miris 1948. gada 21. martā savā lauku mājā Valgundes pagastā. Laulībā ar sievu Almu (dz. Einberga) laida pasaulē piecus bērnus — Renāti, Andreju, Juri, Jāni un Veru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/29734.html|title=Būvuzņēmēja Ludviga Neiburga bērni. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Rakstnieces [[Andra Neiburga|Andras Neiburgas]] vectēvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/andra-neiburga|title=Andra Neiburga|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-10-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
Ludvigs Neiburgs bija viens no savienības &quot;Bezpartejiskais Nacionālais centrs&quot; dibinātājiem un neoficiāliem līderiem, partijas [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālais Centrs]] Valdes (1921—1931) un Padomes dalībnieks (1921—1933).
Viņš bija arī Hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs un Sporta biedrības Padomes dalībnieks.

== Uzbūvētās ēkas ==
* [[Rīgas pilsētas 2. slimnīca]] (1908-1910, tagad [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]])
* Latvijas Finanšu ministrijas ēka Smilšu ielā 1,
* [[Daugavpils]] Vienības nams
* blokmājas Ausekļa un J. Asara ielā Rīgā,
* Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas cukurfabrikas,
* Gaujas tilts Siguldā,
* [[Krustpils—Jēkabpils tilts]],
* [[Rīgas Brāļu kapi]] u.c.

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1934)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Neiburgs, Ludvigs}}
[[Kategorija:1871. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1948. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>c34vb3jgzj20rhk8m3uhbtpf9acmejj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arkadjušs Miliks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321395</id>
    <revision>
      <id>4538092</id>
      <parentid>4275038</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5086" sha1="8i210zlku6tsdg9th3vygdtuch8koqr" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Arkadjušs Miliks
| image = Lens - Marseille (03-02-2021) 44.jpg
| caption = Arkadjušs Miliks 2021. gadā
| fullname = Arkadjušs Miliks
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|28|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Tihi}}
| height = 186
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} ''[[Juventus F.C.|Juventus]]''
| clubnumber = 14
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = Katovices &quot;Rozwój&quot;
| years1 = 2010—2011
| clubs1 = {{flaga|Polija}} Katovices &quot;Rozwój&quot;
| caps1 = 10
| goals1 = 4
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Zabžes &quot;Górnik&quot;]]
| caps2 = 38
| goals2 = 11
| years3 = 2012—2015
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| caps3 = 6
| goals3 = 0
| years4 = 2013—2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} ''[[FC Augsburg]]''
| caps4 = 18
| goals4 = 2
| years5 = 2014—2015
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]]
| caps5 = 21
| goals5 = 11
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]]
| caps6 = 31
| goals6 = 21
| years7 = 2016—2022
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} ''[[SSC Napoli|Napoli]]''
| caps7 = 93
| goals7 = 38
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U17
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2011—2012
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2012—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2012—2024
| nationalteam4 = {{fb|POL}}
| nationalcaps4 = 73
| nationalgoals4 = 17
| club-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caps8 = 38
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| goals8 = 16
| years8 = 2021—2022
| clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years9 = 2022—2023
| caps9 = 2
| goals9 = 0
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[Juventus F.C.|Juventus]]''
| years10 = 2022—2023
| caps10 = 27
| goals10 = 7
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} ''[[Juventus F.C.|Juventus]]''
| years11 = 2023—
| caps11 = 34
| goals11 = 4
}}
'''Arkadjušs Kristjans Miliks''' ({{val|pl|Arkadiusz Krystian Milik}}, dzimis {{dat|1994|2|28}} [[Tihi|Tihos]], [[Polija|Polijā]]) ir [[Polija|poļu]] [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2023. gada Miliks pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandu [[Juventus F.C.|''Juventus'']].

Spēlētāja gaitas sācis [[Katovice]]s kluba ''Rozwój Katowice'' jauniešu komandās. 2010. gadā 16 gadu vecumā debitējis pieaugušo komandā Polijas 3. līgas spēlē, kurā guvis 2 vārtus. 2011. gadā Miliks pārgāja uz ''[[KS Gornik Zabže|Górnik Zabrze]]'' un debitēja Polijas ''[[Ekstraklasa]]''. 2012. gadā Miliks pārgāja uz [[Vācija]]s Bundeslīgas klubu ''[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]''. 2013. gadā tika izīrēts ''[[FC Augsburg]]'', bet 2014. gadā — ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]''. 2015. gadā ar ''Ajax'' tika parakstīts pastāvīgs līgums. {{Dat|2016|8|1|5=bez}} Miliks pievienojās ''[[SSC Napoli]]''. 2021. gada janvārī ''Napoli'' uz 18 mēnešiem izīrēja Miliku uz Francijas komandu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseļas &quot;''Olympique''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.om.fr/en/news/4808/club/46666-arkadiusz-milik-olympien|title=Arkadiusz Milik is an Olympien|website=OM|access-date=2021-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Miliks spēlējis dažāda vecuma Polijas jauniešu un junioru izlasēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2012. gada oktobrī mačā pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000412/match=2011523/postmatch/report/|title=Poland 3-1 Greece|accessdate=14 June 2015|work=UEFA}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2019—20
'''Juventus'''
* [[Coppa Italia]]: 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Miliks, Arkadjušs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]]</text>
      <sha1>8i210zlku6tsdg9th3vygdtuch8koqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jamaikas zilknābis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329674</id>
    <revision>
      <id>4538150</id>
      <parentid>3817496</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:41:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4538150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10921" sha1="6v0czblfnpk2hbygl7c5fyh8usltoj1" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        platums = 240px
|         attēls = Ruddy_Duck_(Oxyura_jamaicensis)_RWD2.jpg
|  att_nosaukums = Tēviņš
| attēls2 = Ruddy_Duck_(Oxyura_jamaicensis)_RWD3.jpg
| att2_nosaukums = Mātīte
|         valsts = Animalia
|      valsts_lv = Dzīvnieki
|           tips = Chordata
|        tips_lv = Hordaiņi
|          klase = Aves
|       klase_lv = Putni
|          kārta = Anseriformes
|       kārta_lv = Zosveidīgie
|         dzimta = Anatidae
|      dzimta_lv = Pīļu dzimta
|    apakšdzimta = Oxyurinae
| apakšdzimta_lv = Zilknābju apakšdzimta
| ģints = Oxyura
| ģints_lv =Zilknābji
| suga = Oxyura jamaicensis
| suga_lv =Jamaikas zilknābis
|       binomial = Oxyura jamaicensis &lt;small&gt;([[Giovanni Antonio Scopoli|Scopoli]], 1769)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = nē
}}

'''Jamaikas zilknābis''' jeb '''Jamaikas pīle'''&lt;ref&gt;[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A32003R1497 Eiropas Komisijas regula]&lt;/ref&gt; (''Oxyura jamaicensis'') ir [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') ūdensputnu suga, kas pieder pie [[zilknābju apakšdzimta]]s (''Oxyurinae''). Tā dabīgais izplatības areāls aptver [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]],&lt;ref name=ioc/&gt; bet, izbēgot no dekoratīvo putnu dārziem, suga iedzīvojusies arī [[Eiropa]]s savvaļā.&lt;ref name=bbc/&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Gfp-ruddy-ducks.jpg|thumb|left|240px|Tā kā Jamaikas tēviņi riesta laikā ir ļoti agresīvi, tie Eiropā dominē pār baltgalvas zilknābja tēviņiem un krustojas ar minētās sugas mātītēm]]
Jamaikas zilknābis ir plaši izplatīta pīļu suga un ligzdo Ziemeļamerikas [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] [[prērija|prēriju]] biotopā (apmēram 86% populācijas&lt;ref name=cool/&gt;), izvēloties gan lielas, gan nelielas, aizaugušas ūdenstilpes, kā arī [[Vestindija]]s purvu ezeros. Daļa populācijas ir nometnieki, bet ziemeļos dzīvojošie īpatņi ir gājputni, kas ziemo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Meksika]]s [[purvs|purvaino]] reģionu ūdenstilpēs, [[jūra]]s līču krastos, kā arī neaizsalstošos, lielos ezeros.&lt;ref name=all/&gt; 

=== Eiropā ===
Eiropā Jamaikas zilknābis pirmo reizi savvaļā nonācis [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], 1950. gados dažiem īpatņiem izbēgot no dekoratīvo putnu dārziem un iedzīvojoties. Tas mūsdienās sastopams arī [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Spānija|Spānijā]].&lt;ref name=cool/&gt;

[[riests|Riesta]] laikā tēviņi ir ļoti aktīvi un agresīvi, labprāt pārojas ar Eiropā dzīvojošām retā [[baltgalvas zilknābis|baltgalvas zilknābja]] mātītēm, dominējot pār augumā lielākajiem minētās sugas tēviņiem. Lai aizsargātu baltgalvas zilknābja sugu, Jamaikas zilknābji un to [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]] tiek aktīvi medīti (arī hibrīdu tēviņi ir aktīvāki nekā baltgalvas zilknābja tēviņi)&lt;ref name=bbc&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2814293.stm BBC: R.I.P. Ruddy duck]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.theguardian.com/environment/2012/mar/08/ruddy-ducks-extermination Final 100 ruddy ducks in the UK facing extermination]&lt;/ref&gt; — 2014. gadā Lielbritānijā vairs mājoja tikai apmēram 20—100 Jamaikas zilknābji un to hibrīdi (piemēram 2000. gadā to populācija bija 5000 īpatņi).&lt;ref&gt; Langley, William (8 February 2014). &quot;The ruddy ducks with nowhere left to hide&quot;. The Daily Telegraph. Retrieved 31 March 2014.&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Ruddy Duck SMTC.jpg|thumb|left|240px|Tēviņam ir kontrastaina, melnbalta galva — balti vaigi un melna galvas augšējā daļa — un košs, gaiši zils knābis]]
Jamaikas zilknābis ir maza auguma [[pīle]] ar platu, masīvu knābi, ļoti īsu [[kakls|kaklu]] un garu, stīvu, melnu [[aste|asti]], kas miera stāvoklī tiek izslieta vertikāli gaisā. Ķermeņa garums ir 35—43 [[centimetrs|cm]], spārnu izplētums 53—62 cm, svars tēviņam 530—795 [[grams|g]], mātītei 310—845 g.&lt;ref&gt;[http://www.hbw.com/species/ruddy-duck-oxyura-jamaicensis Alive: Ruddy Duck (Oxyura jamaicensis)]&lt;/ref&gt; 

Sugai piemīt [[dzimumu dimorfisms]]. [[tēviņš|Tēviņa]] apspalvojums ir košāks un uzkrītošāks nekā [[mātīte]]i. Tēviņam ir kontrastaina, melnbalta [[galva]] — balti vaigi un melna galvas augšējā daļa. Vasaras sezonā ķermenis ir sulīgā, sarkanbrūnā krāsā, bet knābis koši gaiši zils un zemaste balta. Tēviņš apspalvojumu maina divas reizes gadā: uzreiz pēc ligzdošanas sezonas, no augusta līdz oktobrim, apspalvojumam kļūstot pelēcīgākam un gaišākam, atgādinot mātītes apspalvojumu, arī knābis tam kļūst pelēks; otro reizi tēviņš apspalvojumu maina pirms ziemas, atgūstot riesta laika apspalvojuma krāsas.&lt;ref name=adw/&gt; 

Tēviņi līdz gada vecumam un mātītes ir brūnpelēki. Vaigi mātītei ir gaiši pelēki, kuriem pāri stiepjas izplūdusi, tumšāk brūna svītra. Lidojumā abiem dzimumiem var redzēt tumšās spārnu apakšas.&lt;ref name=all&gt;[https://www.allaboutbirds.org/guide/Ruddy_Duck/id All About Birds: Ruddy Duck]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=lin&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lpzoo.org/animal/ruddy-duck |title=Lincoln Park Zoo: Ruddy Duck |access-date={{dat|2016|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160722170639/http://www.lpzoo.org/animal/ruddy-duck }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Ruddy Duck (8329537889).jpg|thumb|260px|Rudenī tēviņa apspalvojums kļūst līdzīgs mātītes apspalvojumam]]
[[Attēls:Ruddy Duck in Flight (8600071291).jpg|thumb|260px|Lidojumā var redzēt tumšās spārnu apakšas]]
[[Attēls:Bird bath (418434778).jpg|thumb|260px|Jamaikas zilknābis ir ļoti agresīvs, īpaši ligzdošanas sezonā]]
Lielāko savas dzīves daļu Jamaikas zilknābis pavada uz ūdens, bet tas ir arī ļoti ātrs un spēcīgs lidotājs, tomēr ar minimālām manevrēšanas spējām gaisā.&lt;ref name=cool/&gt; Tādēļ briesmu gadījumā putns drīzāk ienirs, nevis pacelsies gaisā. Jamaikas zilknābis ir aktīvs galvenokārt [[nakts]] laikā, tādēļ dienas laikā to bieži var novērot guļam kādas ūdenstilpes vidū, ar zem spārna pabāztu galvu un stāvus izslietu asti.&lt;ref name=all/&gt; 

Ziemojošie putni veido lielus barus, reizēm ar citu sugu ūdensputniem, piemēram, [[mazā nira|mazajām nirām]] un [[Islandes nira|Islandes nirām]].&lt;ref name=all/&gt; Jamaikas zilknābji ir agresīvi un kauslīgi, mātītes ieskaitot, īpaši ligzdošanas sezonā, kad tie kļūst ļoti agresīvi gan viens pret otru, gan pret citām dzīvnieku sugām, uzbrūkot pat [[trusis|trušiem]], kas tuvojas.&lt;ref name=cool/&gt;&lt;ref name=adw/&gt; Jamaikas zilknābja galvenie dabiskie ienaidnieki ir [[sarkanastes klijāns]] (''Buteo jamaicensis''), [[Amerikas ūpis]] (''Bubo virginianus''), [[Amerikas ūdele]], [[jenoti|jenots]] un [[rudā lapsa]].

== Barība ==
Jamaikas zilknābis barību meklē, ienirstot zem ūdens un filtrējot caur knābi ūdeni, reizēm tas filtrē ūdeni no ūdens virsmas.&lt;ref name=cool/&gt; Galvenokārt barojoties ar ūdens [[kukaiņi]]em un to kāpuriem, īpaši ar [[knišļi|knišļu]] kāpuriem, [[zooplanktons|zooplanktonu]], [[gliemji]]em, nelielām [[zivis|zivtiņām]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]].&lt;ref name=cool/&gt;&lt;ref name=all/&gt;&lt;ref name=lin/&gt; Vasaras periodā tas nelielos daudzumos barojas arī ar dažādu ūdensaugu daļām un [[sēkla|sēklām]], bet ziemā veģetārā barība kļūst par pamatbarību.&lt;ref name=cool/&gt; 

== Ligzdošana ==
Jamaikas zilknābis pārus veido tikai pēc ierašanās ligzdošanas vietās, parasti pāri ir monogāmi, bet daži tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm.&lt;ref name=cool/&gt; Tēviņiem ir raksturīgs īpatnējs riesta rituāls — stīvā aste tiek izslieta stāvus gaisā, bet knābis tiek piespiests un rīvēts gar uzpūstu, uzbužinātu kaklu, tādējādi no [[spalva|spalvām]] izspiestais [[gaiss]] zem ūdens rada burbuļus. Uzmanības apliecinājums mātītei tiek pabeigts ar skaļu saucienu. Riesta laikā, lai pievērstu pretējā dzimuma uzmanību, tēviņi mēdz arī nolaist asti ūdenī un skriet pa ūdens virsmu, skaļi plakšķinot ar [[pēda|pēdām]].&lt;ref name=cool/&gt;

Jamaikas zilknābis ligzdo purvainos ezeriņos un dīķos, izvēloties biezi aizaugušas ūdenstilpes. Mātīte garā zālē, tuvu krasta līnijai, būvē bļodas veida [[ligzda|ligzdu]], kas uzvīta uz pirms tam uzkrautas zāļu platformas. Parasti tiek izmanta sausa zāle, bet reizēm ligzda tiek būvēta no svaigas, zaļas zāles. Pāri ligzdai tiek pārliekts un savīts arī blakus augošo [[augi|augu]] pārsegs.&lt;ref name=cool/&gt; Dējumā ir 3—15 [[ola]]s.&lt;ref name=cool/&gt;&lt;ref name=lin/&gt; Tās ir relatīvi ļoti lielas, lielākās no visām pīļu olām, salīdzinot ar putna augumu.&lt;ref name=cool&gt;[https://www.allaboutbirds.org/guide/Ruddy_Duck/lifehistory Cool Facts: Ruddy Duck]&lt;/ref&gt; Tā kā olas ir lielas, pīlēni izšķiļas ļoti labi attīstījušies, tiem ir vajadzīgs daudz īsāks periods, līdz tie kļūst patstāvīgi.&lt;ref name=cool/&gt; Olas perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Tēviņš pamet mātīti, līdzko sākas perēšana, tomēr reizēm tēviņš uzturas mātītes tuvumā visas sezonas garumā, lai gan briesmu gadījumā savus mazuļus neaizsargā.&lt;ref name=adw/&gt; Sezonas laikā var būt viens vai divi dējumi, inkubācijas periods ilgst 20—26 dienas.&lt;ref name=cool/&gt; 

Mazuļi izšķiļas klāti ar dūnām, pirmo dienu māte tos silda, bet pēc tam pamet ligzdu. Jau dienas vecumā tie peld, nirst, paši barojas un izrāda savu agresīvo dabu pret citiem putniem.&lt;ref name=adw&gt;[http://animaldiversity.org/accounts/Oxyura_jamaicensis/ ADW: Oxyura jamaicensis]&lt;/ref&gt; Māte jaunos putnus pamet, kad tie sasniedz 20—30 dienu vecumu, lai gan lidot tie sāk 50—55 dienu vecumā.&lt;ref name=adw/&gt; Jamaikas zilknābja mūža garums savvaļā var sasniegt 13 gadus.&lt;ref name=cool/&gt;

== Sistemātika ==
Jamaikas zilknābim ir 2 pasugas:&lt;ref name=ioc&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/waterfowl/ IOC World Bird List: Screamers, ducks, geese &amp; swans]&lt;/ref&gt;
*''Oxyura jamaicensis jamaicensis'' — nominālpasuga, sastopama [[Vestindija|Vestindijā]];
*''Oxyura jamaicensis rubida'' — sastopama [[Kanāda]]s dienvidos un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], izņemot [[Aļaska|Aļasku]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16629802 The ruddy duck Oxyura jamaicensis in Europe: natural colonization or human introduction?]
*[https://web.archive.org/web/20130606161550/http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/overview?p_p_spp=74951 Neotropical Birds: Oxyura jamaicensis]
*[http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=CD7DC84B28AE24C8 Avibase: Ruddy Duck Oxyura jamaicensis (Gmelin, JF, 1789)]

[[Kategorija:Zilknābji]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]</text>
      <sha1>6v0czblfnpk2hbygl7c5fyh8usltoj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastais apinis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>330445</id>
    <revision>
      <id>4538111</id>
      <parentid>4458351</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:02:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JackyM59</username>
        <id>140640</id>
      </contributor>
      <comment>Photograph updated</comment>
      <origin>4538111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1843" sha1="46k83d99g6kr06scsrm9uykuawy740p" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| binomial = Humulus lupulus
| autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1753
| attēls = Inflorescences femelles de houblon - Humulus lupulus.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Rosales
| rinda_lv = Rožu rinda
| dzimta = Cannabaceae
| dzimta_lv = Kaņepju dzimta
| ģints = Humulus
| ģints_lv = Apiņi
| suga = H. lupulus
| suga_lv = Parastais apinis
| iedalījums = 
| kategorijas = nē
}}

'''Parastais apinis''' (''Humulus lupulus'') ir [[kaņepju dzimta]]s suga. Izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], galvenokārt [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Tā ir vienīgā [[apiņi|apiņu]] ģints suga, kas sastopama [[Latvija|Latvijā]], tāpēc ikdienas sarunvalodā šo sugu dēvē vienkārši par apini. Apiņi satur [[lupulīns|lupulīnu]], ko lieto [[medicīna|medicīnā]] kā nomierinošu līdzekli, izmanto [[alus]] rūpniecībā — uzlabo alus aromātu un darbojas kā [[konservanti|konservants]], viegli [[Narkotikas|narkotisks]] līdzeklis, padara alu rūgtu un atspirdzinošu.

Izšķir piecas apiņu variatātes:
* ''Humulus lupulus'' var. ''lupulus'', sastopama Eiropā, Āzijas rietumos
* ''Humulus lupulus'' var. ''cordifolius'', sastopama Āzijas austrumos
* ''Humulus lupulus'' var. ''lupuloides'', sastopama Ziemeļamerikā, agrāk izdalīja kā atsevišķu sugu ''Humulus americanus''
* ''Humulus lupulus'' var. ''neomexicanus'', sastopama Ziemeļamerikas rietumos
* ''Humulus lupulus'' var. ''pubescens'', sastopama Ziemeļamerikas centrālās daļas rietumos


{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kaņepju dzimta]]
[[Kategorija:Alus]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]</text>
      <sha1>46k83d99g6kr06scsrm9uykuawy740p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emanuels Makrons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>349487</id>
    <revision>
      <id>4538204</id>
      <parentid>4537825</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T23:53:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-56018-10</username>
        <id>152183</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ pievienoju danielu</comment>
      <origin>4538204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9304" sha1="9w8bdvtxlzbcijgfd8kf577qjqvzydv" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Emanuels Makrons
| vārds_orģ = ''Emmanuel Macron''
| attēls = Emmanuel_Macron_2025_(cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Emanuels Makrons 2025. gadā
| amats = [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2017|5|14}}
| term_beigas = 
| premjers = [[Eduards Filips]]
| priekštecis = [[Fransuā Olands]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;| amats2 = Francijas Ekonomikas ministrs
| term_sākums2 = {{dat|2014|8|26}}
| term_beigas2 = {{dat|2016|8|30}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|12|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|Francija|Amjēna}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = * [[Uz priekšu, Republika!|Renesanse]] (no 2016. gada)
* neatkarīgais politiķis (2009—2016)
* [[Sociālistiskā partija (Francija)|Sociālistiskā partija]] (2006—2009)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Brižita Makrona]] (no 2007. gada)
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = * Parīzes Nantēres universitāte (''Paris X Nanterre'')
* Parīzes Politisko zinību institūts (''Sciences Po'')
* Nacionālā administrācijas skola (''[[École nationale d'administration]]'')
| reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]]
| paraksts = Signature de Emmanuel MACRON.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Emanuels Žans Mišels Frederiks Makrons''' ({{val|fr|Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron}}; dzimis {{dat|1977|12|21}}) ir [[Francija]]s [[politiķis]] un pašreizējais [[Francijas prezidents|prezidents]], [[Andora]]s līdzprincis, kādreizējais ierēdnis un investīciju baņķieris.

2004. gadā kļuva par finanšu inspektoru ''Inspection générale des finances'', pēc tam — investīciju baņķieri ''Rothschild &amp; Cie Banque''. No 2014. līdz 2016. gadam bija Francijas ekonomikas ministrs. Atkāpās no amata, lai startētu [[2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās]]. 2016. gada aprīlī dibinājis partiju &quot;[[Uz priekšu, Republika!]]&quot; (pašlaik — Renesanse). Vēlēšanās Makrons uzvarēja un otrajā kārtā ieguva 66,1% balsu. 2017. gada 14. maijā tika inaugurēts prezidenta amatā. Viņš ir jaunākais Francijas līderis kopš [[Napoleons|Napoleona]], stājies amatā 39 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Macron the mould-breaker - France's youngest leader since Napoleon|url=https://www.reuters.com/article/us-france-election-macron-profile-idUSKBN1830XP|website=reuters.com|publisher=Reuters|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; E. Makrons ir arī jaunākais prezidents Francijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Emanuels Makrons inaugurēts Francijas prezidenta amatā|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-emanuels-makrons-inaugurets-francijas-prezidenta-amata.d?id=48835953|website=delfi.lv|publisher=Delfi|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Prezidentūra ==
{{nepilnīgs}}
Ej gulēt Daniel, kurš bija Francijas ziemeļu ostas pilsētas [[Havra]]s mērs un Francijas parlamenta deputāts, par valsts premjerministru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Makrons virza Havras pilsētas mēru Francijas premjera amatam|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/makrons-virza-havras-pilsetas-meru-francijas-premjera amatam.a236506/|website=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā viņš devās vizītē, lai tiktos ar Vācijas kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], un viņi nolēma ekonomiski un politiski stiprināt [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], kā arī apliecināja abu valstu attiecības.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Merkele un Makrons vienojas izstrādāt plānu ES stiprināšanai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/merkele-un-makrons-vienojas-izstradat-planu-es-stiprinasanai.a236562/|website=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 17. maijā Makrons tikās ar Eiropadomes vadītāju [[Donalds Tusks|Donaldu Tusku]]. Sanāksmē viņi pauda atbalstu Eiropas Savienības un [[eirozona]]s stiprināšanai. Tajā pašā dienā tika prezentēta jaunā Francijas valdība, ko vadīja E. Filips, taču vairāki ministri tika iesaistīti skandālos un radās nepieciešamība veidot jaunu valdību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-40351918|title=Top Macron ally Bayrou quits French government|date=2017-06-21|work=BBC News|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.politico.eu/article/french-defense-minister-sylvie-goulard-asks-to-step-down-amid-probe/|title=French Defense Minister Sylvie Goulard asks to step down amid probe|date=2017-06-20|work=POLITICO|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.politico.eu/article/francois-bayrou-marielle-de-sarnez-resign-from-french-government-report/|title=François Bayrou, Marielle de Sarnez resign from French government: report|date=2017-06-21|work=POLITICO|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.firstpost.com/world/emmanuel-macrons-close-ally-richard-ferrand-to-resign-from-cabinet-to-seek-leadership-role-in-en-marche-3715247.html|title=Emmanuel Macron's close ally Richard Ferrand to resign from Cabinet; to seek leadership role in En Marche|date=2017-06-20|work=Firstpost|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā tika izveidota 21. maijā.

18. maijā tika sarīkota telefona saruna starp Francijas prezidentu un [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Abu valstu līderi atbalstīja sadarbību aktuālajos starptautiskajos jautājumos. Viņi atzīmēja turpmākās sadarbības nozīmi konflikta atrisināšanā [[Donbasa karš|Ukrainas austrumos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Путин и Макрон провели первый телефонный разговор|url=https://ria.ru/politics/20170518/1494577072.html|work=РИА Новости|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Путин и Макрон впервые поговорили по телефону|url=http://www.rbc.ru/politics/18/05/2017/591d914d9a79475f588a2621|work=РБК|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt; 25. maijā, [[NATO]] samitā, Makrons tikās ar [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], ar kuru viņš apsprieda daudzas tēmas, arī cīņu pret [[terorisms|terorismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Трамп встретился с Макроном в Брюсселе|url=https://russian.rt.com/world/news/393530-tramp-makron-bryussel|work=RT|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā viņš tikās ar [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidentu]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Rečepu Erdoganu]]. Sanāksmē abu valstu līderi runāja par saspīlēto ES un Turcijas attiecību uzlabošanu, kā arī par situāciju [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijā]] un [[Irākas pilsoņu karš|Irākā]]. Sanāksmē tika atzīmēta sadarbība cīņā pret tādām teroristu organizācijām kā [[Islāma valsts]] un  [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]], kura ir aizliegta Turcijā. Abu valsti līderi arī norunāja palielināt tirdzniecību starp abām valstīm līdz 20 miljardiem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Макрон встретился с Эрдоганом на саммите НАТО|url=http://www.rosbalt.ru/world/2017/05/25/1618114.html|work=Росбалт|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru|archive-date={{dat|2017|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170527065024/http://www.rosbalt.ru/world/2017/05/25/1618114.html}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Makrons uzņēma Krievijas prezidentu Vladimira Putinu [[Versaļa|Versaļā]]. Tikšanās notika [[Versaļas pils|Versaļas pilī]]. Tajā abi līderi apsprieda situāciju Sīrijā, konfliktu austrumu Ukrainā un attiecības starp Franciju un Krieviju. Makrons iestājās par mieru Sīrijā un aicināja meklēt politisku risinājumu, lai to īstenotu. Makrons piedāvāja sadarboties ar Putinu cīņā pret &quot;Islāma valsti&quot;, kā arī teica, ka atbalsta &quot;demokrātisku pāreju&quot;, kas &quot;saglabātu Sīrijas valsti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=France's Macron holds 'frank exchange' with Putin|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-40082346|work=BBC|accessdate={{dat|2018|7|2||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Francijas prezidents]]
 | periods    = {{dat|2017|5|14|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Fransuā Olands]]
 | pēc        = ''Nav''
}}
{{kastes beigas}}

{{Francija-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}

{{Francijas prezidenti}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{G20 līderi}}
{{ES valstu vadītāji}}
{{pašreizējie monarhi}}
{{Dienvidamerikas valstu līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Makrons, Emanuels}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas politiķi]]
[[Kategorija:Francijas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Francijas ekonomisti]]</text>
      <sha1>9w8bdvtxlzbcijgfd8kf577qjqvzydv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538205</id>
      <parentid>4538204</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T01:44:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56018-10|~2026-56018-10]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papiruas</comment>
      <origin>4537825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9359" sha1="gnou5nly6i7glzk43asiuzi03zjydxi" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Emanuels Makrons
| vārds_orģ = ''Emmanuel Macron''
| attēls = Emmanuel_Macron_2025_(cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Emanuels Makrons 2025. gadā
| amats = [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2017|5|14}}
| term_beigas = 
| premjers = [[Eduards Filips]]
| priekštecis = [[Fransuā Olands]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;| amats2 = Francijas Ekonomikas ministrs
| term_sākums2 = {{dat|2014|8|26}}
| term_beigas2 = {{dat|2016|8|30}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|12|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|Francija|Amjēna}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = * [[Uz priekšu, Republika!|Renesanse]] (no 2016. gada)
* neatkarīgais politiķis (2009—2016)
* [[Sociālistiskā partija (Francija)|Sociālistiskā partija]] (2006—2009)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Brižita Makrona]] (no 2007. gada)
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = * Parīzes Nantēres universitāte (''Paris X Nanterre'')
* Parīzes Politisko zinību institūts (''Sciences Po'')
* Nacionālā administrācijas skola (''[[École nationale d'administration]]'')
| reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]]
| paraksts = Signature de Emmanuel MACRON.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Emanuels Žans Mišels Frederiks Makrons''' ({{val|fr|Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron}}; dzimis {{dat|1977|12|21}}) ir [[Francija]]s [[politiķis]] un pašreizējais [[Francijas prezidents|prezidents]], [[Andora]]s līdzprincis, kādreizējais ierēdnis un investīciju baņķieris.

2004. gadā kļuva par finanšu inspektoru ''Inspection générale des finances'', pēc tam — investīciju baņķieri ''Rothschild &amp; Cie Banque''. No 2014. līdz 2016. gadam bija Francijas ekonomikas ministrs. Atkāpās no amata, lai startētu [[2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās]]. 2016. gada aprīlī dibinājis partiju &quot;[[Uz priekšu, Republika!]]&quot; (pašlaik — Renesanse). Vēlēšanās Makrons uzvarēja un otrajā kārtā ieguva 66,1% balsu. 2017. gada 14. maijā tika inaugurēts prezidenta amatā. Viņš ir jaunākais Francijas līderis kopš [[Napoleons|Napoleona]], stājies amatā 39 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Macron the mould-breaker - France's youngest leader since Napoleon|url=https://www.reuters.com/article/us-france-election-macron-profile-idUSKBN1830XP|website=reuters.com|publisher=Reuters|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; E. Makrons ir arī jaunākais prezidents Francijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Emanuels Makrons inaugurēts Francijas prezidenta amatā|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-emanuels-makrons-inaugurets-francijas-prezidenta-amata.d?id=48835953|website=delfi.lv|publisher=Delfi|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Prezidentūra ==
{{nepilnīgs}}
2017. gada 15. maijā Makrons iecēla [[Eduards Filips|Eduardu Filipu]], kurš bija Francijas ziemeļu ostas pilsētas [[Havra]]s mērs un Francijas parlamenta deputāts, par valsts premjerministru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Makrons virza Havras pilsētas mēru Francijas premjera amatam|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/makrons-virza-havras-pilsetas-meru-francijas-premjera amatam.a236506/|website=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā viņš devās vizītē, lai tiktos ar Vācijas kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], un viņi nolēma ekonomiski un politiski stiprināt [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], kā arī apliecināja abu valstu attiecības.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Merkele un Makrons vienojas izstrādāt plānu ES stiprināšanai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/merkele-un-makrons-vienojas-izstradat-planu-es-stiprinasanai.a236562/|website=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 17. maijā Makrons tikās ar Eiropadomes vadītāju [[Donalds Tusks|Donaldu Tusku]]. Sanāksmē viņi pauda atbalstu Eiropas Savienības un [[eirozona]]s stiprināšanai. Tajā pašā dienā tika prezentēta jaunā Francijas valdība, ko vadīja E. Filips, taču vairāki ministri tika iesaistīti skandālos un radās nepieciešamība veidot jaunu valdību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-40351918|title=Top Macron ally Bayrou quits French government|date=2017-06-21|work=BBC News|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.politico.eu/article/french-defense-minister-sylvie-goulard-asks-to-step-down-amid-probe/|title=French Defense Minister Sylvie Goulard asks to step down amid probe|date=2017-06-20|work=POLITICO|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.politico.eu/article/francois-bayrou-marielle-de-sarnez-resign-from-french-government-report/|title=François Bayrou, Marielle de Sarnez resign from French government: report|date=2017-06-21|work=POLITICO|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.firstpost.com/world/emmanuel-macrons-close-ally-richard-ferrand-to-resign-from-cabinet-to-seek-leadership-role-in-en-marche-3715247.html|title=Emmanuel Macron's close ally Richard Ferrand to resign from Cabinet; to seek leadership role in En Marche|date=2017-06-20|work=Firstpost|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā tika izveidota 21. maijā.

18. maijā tika sarīkota telefona saruna starp Francijas prezidentu un [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Abu valstu līderi atbalstīja sadarbību aktuālajos starptautiskajos jautājumos. Viņi atzīmēja turpmākās sadarbības nozīmi konflikta atrisināšanā [[Donbasa karš|Ukrainas austrumos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Путин и Макрон провели первый телефонный разговор|url=https://ria.ru/politics/20170518/1494577072.html|work=РИА Новости|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Путин и Макрон впервые поговорили по телефону|url=http://www.rbc.ru/politics/18/05/2017/591d914d9a79475f588a2621|work=РБК|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt; 25. maijā, [[NATO]] samitā, Makrons tikās ar [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], ar kuru viņš apsprieda daudzas tēmas, arī cīņu pret [[terorisms|terorismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Трамп встретился с Макроном в Брюсселе|url=https://russian.rt.com/world/news/393530-tramp-makron-bryussel|work=RT|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā viņš tikās ar [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidentu]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Rečepu Erdoganu]]. Sanāksmē abu valstu līderi runāja par saspīlēto ES un Turcijas attiecību uzlabošanu, kā arī par situāciju [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijā]] un [[Irākas pilsoņu karš|Irākā]]. Sanāksmē tika atzīmēta sadarbība cīņā pret tādām teroristu organizācijām kā [[Islāma valsts]] un  [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]], kura ir aizliegta Turcijā. Abu valsti līderi arī norunāja palielināt tirdzniecību starp abām valstīm līdz 20 miljardiem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Макрон встретился с Эрдоганом на саммите НАТО|url=http://www.rosbalt.ru/world/2017/05/25/1618114.html|work=Росбалт|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}|language=ru|archive-date={{dat|2017|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170527065024/http://www.rosbalt.ru/world/2017/05/25/1618114.html}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Makrons uzņēma Krievijas prezidentu Vladimira Putinu [[Versaļa|Versaļā]]. Tikšanās notika [[Versaļas pils|Versaļas pilī]]. Tajā abi līderi apsprieda situāciju Sīrijā, konfliktu austrumu Ukrainā un attiecības starp Franciju un Krieviju. Makrons iestājās par mieru Sīrijā un aicināja meklēt politisku risinājumu, lai to īstenotu. Makrons piedāvāja sadarboties ar Putinu cīņā pret &quot;Islāma valsti&quot;, kā arī teica, ka atbalsta &quot;demokrātisku pāreju&quot;, kas &quot;saglabātu Sīrijas valsti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=France's Macron holds 'frank exchange' with Putin|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-40082346|work=BBC|accessdate={{dat|2018|7|2||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Francijas prezidents]]
 | periods    = {{dat|2017|5|14|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Fransuā Olands]]
 | pēc        = ''Nav''
}}
{{kastes beigas}}

{{Francija-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}

{{Francijas prezidenti}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{G20 līderi}}
{{ES valstu vadītāji}}
{{pašreizējie monarhi}}
{{Dienvidamerikas valstu līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Makrons, Emanuels}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas politiķi]]
[[Kategorija:Francijas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Francijas ekonomisti]]</text>
      <sha1>gnou5nly6i7glzk43asiuzi03zjydxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ALFA 12 HP</title>
    <ns>0</ns>
    <id>350051</id>
    <revision>
      <id>4538159</id>
      <parentid>4537259</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:53:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1292" sha1="bsbrhoh7obb0jx0ohulpf169sx71rha" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Automobiļa infokaste
|image = Alfa 12 hp.jpg
|name = ''A.L.F.A. 12 HP''
|manufacturer = ''[[Alfa Romeo|A.L.F.A.]]''
|parent_company =
|production = 1910-1911
|body_style =
|wheelbase = 2920 mm
|length = 3780 mm
|width = 1400 mm
|platform =
|height =
|assembly = {{vieta|Itālija|Milāna|Portello|3s=Portello (Milānas apkaime)}}
|designer =
|weight = 920 kg
|transmission = četru pārnesumu manuālā ātrumkārba
|engine = 2.4L I4
|class =
|layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
|related =
|predecessor =
|successor = ''[[ALFA 15 HP|A.L.F.A. 15 HP]]''
}}
'''''A.L.F.A. 12 HP''''' ir otrais [[automobilis]], kuru ražoja [[Itālija]]s [[autoražotājs]] ''ALFA'', kas vēlāk kļuva par ''[[Alfa Romeo]]''.

Automobili izveidoja pēc tam, kad ''ALFA'' pirmais modelis — ''[[ALFA 24 HP|24 HP]]'' guva lielus panākumus.{{sfnp|Sannia|2010|p=15}} Tas bija mazāks auto ar četru cilindru [[dzinējs|dzinēju]] un {{nobr|2413 cm³}} tilpumu, kas attīstīja 22 [[zirgspēks|ZS]]{{sfnp|Sannia|2010|p=15}}{{sfnp|Owen|1985|p=9}} pie 2100 apgriezieniem minūtē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{auto-aizmetnis}}

[[Kategorija:Alfa Romeo automobiļi]]</text>
      <sha1>bsbrhoh7obb0jx0ohulpf169sx71rha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Arhitektūras gada balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353327</id>
    <revision>
      <id>4538151</id>
      <parentid>4206433</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Laureāti */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4538151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9167" sha1="egxqqgixl9ua1rphst3ltcpp0f1b824" xml:space="preserve">'''Latvijas Arhitektūras gada balva''' ir ikgadējs nacionālais [[arhitektūra]]s konkurss. Konkursa mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību.&lt;ref name=&quot;pk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/|title=Par konkursu|publisher=Latvijas Arhitektu savienība|accessdate={{dat|2017|6|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170521000744/http://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/|archivedate={{dat|2017|05|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Konkursu organizē [[Latvijas Arhitektu savienība]] ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-gada-balvai-izvirziti-9-nominanti.a377253/|title=Latvijas Arhitektūras gada balvai izvirzīti 9 nominanti|last=|first=|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2020-10-09|date=2020-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52470105|title=Latvijas Arhitektūras gada balvai 2020 saņemti 50 pieteikumi|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-09|date=2020-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arhitektūras gada balvai pēc nolikuma drīkst pieteikt Latvijā realizētus darbus, neatkarīgi no autoru nacionalitātes, un darbus ko realizējuši latvieši jebkur citur pasaulē. Visiem darbiem ir jābūt pieejamiem žūrijas apskatei. Darbus vērtē divas žūrijas – vispirms nacionālā, pēc tam – starptautiskā.&lt;ref name=&quot;nol&quot; /&gt;

== Kategorijas ==
Latvijas Arhitektūras gada balvu iedala sekojošās kategorijās:

* Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas);
* Sabiedriskas ēkas ([[viesnīca]]s, biroju ēkas, veselības un ārstniecības iestādes);
* Daudzdzīvokļu ēkas;
* Tirdzniecības ēkas, ražošanas, sporta, inženiertehniskās būves;
* Privātmājas;
* Renovācija, rekonstrukcija, [[restaurācija]];
* [[Interjers]];
* [[Ainavu arhitektūra]], vides labiekārtojums, vides objekti;
* Procesi;

Objektu kategorijās nevar tikt pieteikti nerealizēti projekti vai nepabeigti objekti.&lt;ref name=&quot;nol&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latarh.lv/gada-balva/nolikums/|title=Nolikums|publisher=Latvijas Arhitektu savienība|accessdate={{dat|2017|6|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170514192610/http://www.latarh.lv/gada-balva/nolikums/|archivedate={{dat|2017|05|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piesakāmajam objektam ir jābūt jau nodotam ekspluatācijā.

Kategorijā &quot;Procesi&quot; var pieteikt realizētu darbu, kas ir saistīts ar arhitektūras procesiem ([[grāmata]]s, [[Internets|interneta]] resursus, [[televīzija]]s vai [[radio]] raidījumus un tamlīdzīgus darbus).

Vienu darbu var pieteikt tikai vienā kategorijā.

== Laureāti ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Gads
!Ieguvējs
!Nosaukums
!Atrašanās vieta
|-
|1995
|align=&quot;left&quot;|A.Andersons un I.Andersone
|align=&quot;left&quot;|[[Sv. Gregora skola]]
|align=&quot;left&quot;|[[Lielā iela (Saldus)|Lielā iela]] 26, [[Saldus]]
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|1996
|align=&quot;left&quot;|R.Balode
|align=&quot;left&quot;|Parfimērijas veikals un skaistumkopšanas salons &quot;Kolonna&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[Rīga]]
|-
|align=&quot;left&quot;|K.Alksnis, A.Kļaviņš, S.Fogele, E.Miķelsone
|align=&quot;left&quot;|Dzīvojamā ēka
|align=&quot;left&quot;|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] 59, Rīga
|-
|1997
|align=&quot;left&quot;|[[Ausma Skujiņa]]
|align=&quot;left&quot;|[[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|Vecpiebalgas baznīca]]s atjaunošana
|align=&quot;left&quot;|[[Vecpiebalga]]
|-
|1998
|align=&quot;left&quot;|U.Pīlēna birojs — arhitekts [[Uldis Pīlēns]]
|align=&quot;left&quot;|[[&quot;Liepājas Olimpiskā centra&quot; ledus halle|Ledus hokeja halle]]
|align=&quot;left&quot;|[[Liepāja]]
|-
|1999
|align=&quot;left&quot;|[[Ventspils]] pilsētas domes Arhitektūras un pilsētplānošanas pārvalde
|align=&quot;left&quot;|Projekts &quot;Ventspils lineārā centra spēles&quot;
|align=&quot;left&quot;|
|-
|2000
|align=&quot;left&quot;|Arhis — arhitekti [[Andris Kronbergs]], A.Dimiņš, Ģ.Kilēvics
|align=&quot;left&quot;|Biroja ēka
|align=&quot;left&quot;|[[Palasta iela (Rīga)|Palasta iela]] 7, Rīga
|-
|2001
|align=&quot;left&quot;|Arhis, [[Andris Kronbergs]], Kārkliņš un partneri
|align=&quot;left&quot;|[[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]] rekonstrukcija
|align=&quot;left&quot;|
|-
|2002
|align=&quot;left&quot;|Brīnišķīgo projektu birojs
|align=&quot;left&quot;|[[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Āgenskalna ģimnāzija]]
|align=&quot;left&quot;|[[Āgenskalna iela]] 21, Rīga
|-
|2003
|align=&quot;left&quot;|Kubs — arhitekti Zane Kalinka, Pēteris Venckovičs, Juris Lauris
|align=&quot;left&quot;|Tirdzniecības centrs [[Rimi Baltic|RIMI]]
|align=&quot;left&quot;|[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112, Rīga
|-
|2004
|align=&quot;left&quot;|Arhis — arhitekti [[Andris Kronbergs]], [[Juris Lasis]]
|align=&quot;left&quot;|Privātmāja
|align=&quot;left&quot;|[[Gulbju iela (Sigulda)|Gulbju iela]] 6, [[Sigulda]]
|-
|2005
|align=&quot;left&quot;|f.l.tadao&amp;lukševics — arhitekti [[Uldis Lukševics]], [[Mārtiņš Ošāns]]
|align=&quot;left&quot;|Drupu māja
|align=&quot;left&quot;|[[Sakas pagasts]], [[Pāvilostas novads]]
|-
|2006
|align=&quot;left&quot;|Modus Mood, arhitekti [[Jānis Alksnis]], [[Nora Saulespurēna]], [[Andris Rubenis]]
|align=&quot;left&quot;|Sešu dzīvokļu dzīvojamā ēka
|align=&quot;left&quot;|[[Jūras iela (Jūrmala)|Jūras iela]] 32, [[Jūrmala]]
|-
|2007
|align=&quot;left&quot;|Arhis — arhitekti Andris Kronbergs, [[Raimonds Saulītis]]
|align=&quot;left&quot;|Tipogrāfijas Britania ražotne
|align=&quot;left&quot;|[[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas novads]]
|-
|2008
|align=&quot;left&quot;|UPB — arhitekti Uldis Pīlēns, [[Guna Pīlēna]], [[Dzintars Heinsbergs]] un [[Ilze Ķauķe]]
|align=&quot;left&quot;|[[Talsu 2. vidusskola|Talsu pilsētas 2. vidusskolas]] un sākumskolas sporta zāles
|align=&quot;left&quot;|[[Kārļa Mīlenbaha iela (Talsi)|Mīlenbaha iela]] 32, [[Talsi]]
|-
|2009
|align=&quot;left&quot;|India — arhitekti [[Pēteris Bajārs]], [[Ivars Kalvāns]], [[Rūdolfs Jansons]], [[Ieva Baumane]], [[Dina Sotņikova]], [[Ilze Ļuļe]]
|align=&quot;left&quot;|Pārventas bibliotēka
|align=&quot;left&quot;|[[Ventspils]]
|-
|2010
|align=&quot;left&quot;|Kuratore [[Ieva Zībārte]], arhitekts [[Mārtiņš Pīlēns]], grafikas dizaineris [[Edgars Zvirgzdiņš]]
|align=&quot;left&quot;|Izstāde &quot;Aiz priekškara. Arhitekte [[Marta Staņa]]&quot;
|align=&quot;left&quot;|
|-
|2011
|align=&quot;left&quot;|Arhitektes Lienes Griezītes studija, arhitekts [[Reinis Liepiņš]] un birojs [[Sudraba Arhitektūra]]
|align=&quot;left&quot;|Noliktavas ēkas rekonstrukcija [[Vecrīga|Vecrīgā]]
|align=&quot;left&quot;|[[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]], Rīga
|-
|2012
|align=&quot;left&quot;|MADE arhitekti
|align=&quot;left&quot;|[[Saldus mūzikas un mākslas skola]]
|align=&quot;left&quot;|[[Saldus]]
|-
|2014
|align=&quot;left&quot;|[[Zaiga Gaile|Zaigas Gailes]] birojs
|align=&quot;left&quot;|[[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola]]s koka mājas rekonstrukcijas projekts
|align=&quot;left&quot;|Rīga
|-
|2015
|align=&quot;left&quot;|[[Rundāles pils]] – Rundāles pils muzejs;  [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] – Gunārs Birkerts, Modris Ģelzis, Mārcis Mežulis, Dainis Rūdolfs Šmits, Sandra Laganovska, Andis Arbidāns
|align=&quot;left&quot;|[[Rundāles pils]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]
|align=&quot;left&quot;|
|-
|2016
|align=&quot;left&quot;|&quot;Processoffice&quot;, Andrius Skiezgelas Architecture, &quot;Arhitektoniskās izpētes grupa&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] rekonstrukcija, restaurācija, jaunbūve
|align=&quot;left&quot;|Rīga
|-
|2017
|align=&quot;left&quot;|Austris Mailītis, Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne, Jekaterina Olonkina
|align=&quot;left&quot;|Šaoliņas lidojošo mūku teātris
|align=&quot;left&quot;|[[Ķīna]]
|-
|2018
|align=&quot;left&quot;|Ilze Mekša, SIA ''Wonderfull''
|align=&quot;left&quot;|[[Liepājas Valsts ģimnāzija|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
|align=&quot;left&quot;|[[Liepāja]]
|-
|2019
|align=&quot;left&quot;|Brigita Bula, &quot;Brigita Bula arhitekti&quot;
|align=&quot;left&quot;|&quot;Sāls māja&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[Pāvilosta]]
|-
|2020
|align=&quot;left&quot;|ARHIS arhitekti
|align=&quot;left&quot;|Ēku rekonstrukcija Miesnieku ielā 
|align=&quot;left&quot;|Rīga
|-
|2021
|align=&quot;left&quot;|Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu birojs
|align=&quot;left&quot;|Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā 
|align=&quot;left&quot;|Ostas prospekts 11, Rīga
|-
|2022
|align=&quot;left&quot;|Ēter, sadarbības partneris Rīgers
|align=&quot;left&quot;|Atbalsta centrs “Pērle” 
|align=&quot;left&quot;|Rīgas iela 90, Cēsis
|-
|2023
|align=&quot;left&quot;|MADE arhitekti
|align=&quot;left&quot;|Dailes teātra priekšlaukums
|align=&quot;left&quot;|Brīvības iela 75, Rīga
|-
|2024
|align=&quot;left&quot;|Zaigas Gailes birojs
|align=&quot;left&quot;|[[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] ēku kompleksa pārbūve
|align=&quot;left&quot;|Lāčplēša iela 75, Rīga
|-
|2025
|align=&quot;left&quot;|MADE arhitekti
|align=&quot;left&quot;|Koka bērnudārzs [[Salaspils|Salaspilī]]
|align=&quot;left&quot;|Rubeņu ielā 2A, Rīga
|-
|2026
|align=&quot;left&quot;|Levins arhitekti
|align=&quot;left&quot;|Kultūras nama pārbūve Salaspilī
|align=&quot;left&quot;|Skolas iela 2, Salaspils
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās atsauces ==
* [https://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/ Latvijas Arhitektūras gada balvas] apraksts Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā ([https://web.archive.org/web/20170714205708/http://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/ arhivētā versija])

[[Kategorija:Latvijas arhitektūra]]</text>
      <sha1>egxqqgixl9ua1rphst3ltcpp0f1b824</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jukija Araširo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366196</id>
    <revision>
      <id>4538202</id>
      <parentid>4241816</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T21:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4538202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8993" sha1="25acymqjxslgvvon5xllpkpqdqj7mcw" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name          = Jukija Araširo
| image         = Tour de France 2017, Stage 2 (35546650871) (cropped).jpg
| caption       = Araširo [[2017. gada Tour de France]]
| fullname      = 
| nickname      =
| birth_date    = {{dzimšanas datums un vecums|1984|9|22}}
| birth_place   = {{vieta|Japāna|Išigaki|2s=Išigaki (Okinava)}}
| height        = 170 cm
| weight        = 65 kg
| currentteam   = {{ct|BMT}}
| discipline    = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] un [[treka riteņbraukšana|treks]]
| role          = braucējs
| ridertype     = vispusīgs
| amateuryear 1 =
| amateurteam 1 =
| proyear 1     = 2006
| proteam 1     = Cycle Racing Team Vang
| proyear 2     = 2007
| proteam 2     = Nippo Corporation
| proyear 3     = 2008
| proteam 3     = Meitan Hompo-GDR
| proyear 4     = 2009–2015
| proteam 4     = {{ct|BBO|2009}}
| proyear 5     = 2016
| proteam 5     = {{ct|LAM|2016}}
| proyear 6     = 2017–
| proteam 6      = {{ct|BMT|2017}}
| majorwins     = '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:Japānas čempions grupas braucienā (2007, 2013, 2022)
| medaltemplates = 
}}

'''Jukija Araširo''' ({{val|ja|新城幸也}}; dzimis {{dat|1984|9|22}} [[Išigaki (Okinava)|Išigaki]]) ir [[Japāna]]s šosejas riteņbraucējs, šobrīd pārstāv ''[[UCI ProTeam]]'' komandu ''{{ct|BMT}}''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://62.50.72.82/UCIBWS/(S(3rxqschpfw4p3qchmh3rrhwc))/Teams/detail/en/ROA/3010|title=Team Europcar (EUC)&amp;nbsp;– FRA|accessdate=2 January 2014|work=[[UCI World Tour]]|publisher=[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]]|archiveurl=https://archive.today/20140102014408/http://62.50.72.82/UCIBWS/(S(3rxqschpfw4p3qchmh3rrhwc))/Teams/detail/en/ROA/3010#|archivedate={{dat|2014|01|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; Lielāko dalu karjeras pavadījis Eiropas komandās, galvenokārt braucot ar mērķi palīdzēt komandas līderiem. J. Araširo startējis arī [[treka riteņbraukšana]]s sacensībās, bez ievērojamiem panākumiem.

== Karjera ==
2005. gadā viņš kļuva par Japānas U23 čempionu individuālajā un grupas braucienā. Japānas čempionātā grupas braucienā Araširo uzvarējis divreiz — 2007. un 2013. gadā. Izcīnījis arī divas medaļas Āzijas čempionātā grupas braucienā — 2011. gadā Taizemē kļuva par čempionu, bet 2016. gadā Japānā izcīnīta sudraba medaļa.

Karjeras sākumā J. Araširo startēja vairāku Āzijas komandu sastāvā, savu nozīmīgāko uzvaru izcīnot 2008. gada ''[[Tour de Okinawa]]'' daudzdienu sacensībās Japānā. Karjeru Eiropā viņš sāka 2009. gadā Francijas komandā ''{{ct|DEN|2009}}'', kur kopumā pavadīja 7 sezonas.

2009. gadā viņš tika iekļauts ''{{ct|DEN|2009}}'' komandas sastāvā ''[[2009. gada Tour de France|Tour de France]]'' sacensībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bicycle.net/2009/arashiro-flies-flag-for-japan-in-tour-de-france |title=Arashiro Flies Flag For Japan in Tour de France |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160325010806/http://www.bicycle.net/2009/arashiro-flies-flag-for-japan-in-tour-de-france }}&lt;/ref&gt; Līdz ar [[Fumijuki Bepu]] viņi kļuva par pirmajiem Japānas sportistiem, kas nobraukuši šīs sacensības līdz galam, jo iepriekš startējušie japāņi [[Kiso Kavamuro]] un [[Daisuke Imanaka]] startēja, bet izstājās, nenobraucot visus sacensību posmus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Quénet|first=Jean-François|title=Tour de France likely for two Japanese riders|url=http://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-likely-for-two-japanese-riders|work=Cyclingnews|accessdate=16 May 2012}}&lt;/ref&gt; Finišējot arī [[2010 Giro d'Italia|2010. gada ''Giro d'Italia'']], Araširo kļuva par pirmo japāni, kurš finišējis divās [[Riteņbraukšanas lielās tūres|riteņbraukšanas lielo tūru]] sacensībās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclowired.jp/?q=node/33745|title=Arashiro Yukiya ga Jiro de Itaria sōgō 93-i kansō|last=Ayano|first=Makoto|date=31 May 2010|work=Cyclowired|language=Japanese|accessdate=31 May 2010}}&lt;/ref&gt; 2012. gada [[2012 Tour de France|''Tour de France'']] (savu trešo tūri) viņš noslēdza 84. vietā, kas tobrīd bija labākais Japānas sportista sniegums,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arashiro Yukiya rēsu-go intabyū|url=http://www.cyclowired.jp/?q=node/88707|work=Cyclowired|accessdate=28 July 2012}}&lt;/ref&gt; turklāt ceturtajā posmā viņš saņēma cīnītāja balvu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Benson|first=Daniel|title=Greipel wins Tour de France stage in Rouen|url=http://www.cyclingnews.com/tour-de-france/stage-4/results|work=CyclingNews.com|accessdate=28 July 2012}}&lt;/ref&gt;

Viņš piedalījās [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], startējot [[Riteņbraukšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grupas brauciens vīriešiem|grupas braucienā]], kur finišēja 48. vietā.&lt;ref name=London&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Men's Road Race|url=http://www.london2012.com/cycling-road/event/men-road-race/index.html|work=London 2012|accessdate=9 August 2012|archiveurl=https://archive.today/20121205083505/www.london2012.com/cycling-road/event/men-road-race/index.html|archivedate={{dat|2012|12|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vairākas nedēļas pēc olimpiskajām spēlēm viņš kļuva par pirmo Japānas braucēju, kurš uzvarējis [[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība|UCI]] [[UCI sacensību klasifikācija|HC kategorijas]] sacensībās — Francijā notiekošajās ''[[Tour du Limousin]]'' daudzdienu sacensībās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Tsuji|first=Kei|title=Nihonjin hatsu no chōkyū kategorī rēsu seiha|url=http://www.cyclowired.jp/?q=node/89862|work=Cyclowired|accessdate=18 August 2012}}&lt;/ref&gt; Finišējot [[2015 Vuelta a España|2015. gada ''Vuelta a España'']],&lt;ref name=&quot;Vuelta&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingfever.com/editie.html?detp=view&amp;_ap=startlijst&amp;editie_idd=MjYwNzQ= |title=Vuelta a España  2015 |accessdate=21 August 2015 |work=Cycling Fever |archive-date={{dat|2020|11|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201112010048/http://www.cyclingfever.com/editie.html?detp=view&amp;_ap=startlijst&amp;editie_idd=MjYwNzQ=}}&lt;/ref&gt; viņš kļuva par pirmo Japānas sportistu, kurš finišējis visās trijās lielajās tūrēs.&lt;ref name=Iijima&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Iijima|first1=Miwa|title=新城幸也が日本人初のグランツール3大会完走|url=http://cyclist.sanspo.com/204915|website=Cyclist Sanspo|accessdate=14 September 2015|language=Japanese|archive-date={{dat|2015|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915135126/http://cyclist.sanspo.com/204915}}&lt;/ref&gt;

2016. gada sezonā Araširo pievienojās Itālijas komandai ''{{ct|LAM|2016}}'', paliekot komandā arī pēc tās nosaukuma un sponsora maiņas uz ''{{ct|LAM|2017}}''.

[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, grupas brauciens|grupas braucienā]] viņš finišēja 27. vietā.

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
![[Lielā tūre]]
! 2009
! 2010
! 2011
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
!2018
!2019
!2020
!2021
|-
|style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
| —
| [[2010 Giro d'Italia|93]]
| —
| —
| —
| [[2014 Giro d'Italia|127]]
| —
| —
| —
|—
|—
|[[2020. gada Giro d'Italia|89]]
|[[2021. gada Giro d'Italia|77]]
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
| [[2009 Tour de France|129]]
| [[2010 Tour de France|112]]
| —
| [[2012 Tour de France|84]]
| [[2013 Tour de France|99]]
| [[2014 Tour de France|65]]
| —
| [[2016 Tour de France|116]]
| [[2017 Tour de France|109]]
|—
|—
|—
|—
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| [[2015 Vuelta a España|65]]
| [[2016 Vuelta a España|106]]
| —
|—
|[[2019. gada Vuelta a España|110]]
|—
|[[2021. gada Vuelta a España|116]]
|}
&lt;small&gt;Piezīme: IZST — izstājās&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{twitter|YukiyaArashiro}}

{{DEFAULTSORT:Araširo, Jukija}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>25acymqjxslgvvon5xllpkpqdqj7mcw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošua Kings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369691</id>
    <revision>
      <id>4538029</id>
      <parentid>4431167</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:28:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4718" sha1="nejofdu9ku04nl3g6b58xlh6czmem1j" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Džošua Kings
| image = Chelsea 0 Bournemouth 1 (cropped).jpg
| fullname = Džošua Kristians Kodžo Kings
| caption = Džošua Kings 2015. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|15}}
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Oslo}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]]
| clubnumber = 7
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1998—2006
| youthclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} Romsås IL
| youthyears2 = 2006—2008
| youthclubs2 = {{flaga|Norvēģija}} Valerenga
| youthyears3 = 2008—2010
| youthclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| years1 = 2009—2013
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2010
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]]
| caps2 = 8
| goals2 = 0
| years3 = 2011
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]
| caps3 = 2
| goals3 = 0
| years4 = 2012
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| caps4 = 18
| goals4 = 1
| years5 = 2012
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers FC|Blackburn Rovers]]
| caps5 = 8
| goals5 = 2
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers FC|Blackburn Rovers]]
| caps6 = 56
| goals6 = 3
| years7 = 2015—2021
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
| caps7 = 173
| goals7 = 48
| years8 = 2021
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| caps8 = 11
| goals8 = 0
| years9 = 2021—2022
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| caps9 = 32
| goals9 = 5
| years10 = 2022—2024
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| caps10 = 32
| goals10 = 6
| nationalyears1 = 2007
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2008
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2009
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2010
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2011—2013
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2012—2022
| nationalteam6 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps6 = 62
| nationalgoals6 = 20
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]]
| years11 = 2024—2025
| caps11 = 28
| goals11 = 6
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]]
| years12 = 2025—
| caps12 = 35
| goals12 = 24
}}

'''Džošua Kristians Kodžo Kings''' (''Joshua Christian Kojo King''; dzimis {{dat|1992|1|15}}) ir [[Norvēģija]]s futbolists, uzbrucējs. Kopš 2025. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandas ''[[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]]'' sastāvā.

[[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2012|9|7||bez}} pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]]. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 16. oktobrī pret [[Kipras futbola izlase|Kipru]]. Tika atzīts par 2017. gada Norvēģijas gada labāko futbolistu un saņēma ''[[Gullballen]]'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vg.no/sport/fotball/i/KvpnW5/king-fikk-gullballen-fullt-fortjent |title=King fikk Gullballen: - Fullt fortjent  |website=vg.no |language=no |date=6 January 2018 |access-date={{dat|2023|7|7|bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahçe'''
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] ieguvējs: 2022—23

'''Individuālie'''
* ''[[Gullballen]]'': 2017

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kings, Džošua}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Khaleej FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>nejofdu9ku04nl3g6b58xlh6czmem1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamils Gliks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371303</id>
    <revision>
      <id>4538081</id>
      <parentid>4275014</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2770" sha1="4w3x8otdyekbj1lyoy6glddnxr7y2uf" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|2|3}}
| caps1 = 18
| caps2 = 54
| caps3 = 0
| caps4 = 16
| caps5 = 154
| caps6 = 128
| caption = Gliks 2018. gadā
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} ''Real Madrid C''
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Glivices &quot;Piast&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]''
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} ''[[A.S. Bari|Bari]]''
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Torino F.C.|Torino]]''
| clubs6 = {{flaga|Francija}} ''[[AS Monaco]]''
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Cracovia&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Jastšembe Zdroja}}
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| goals5 = 12
| goals6 = 11
| height = 190
| image = Kamil Glik 2018.jpg
| nationalcaps1 = 14
| nationalcaps2 = 103
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U-21
| nationalteam2 = {{fb|POL}}
| nationalyears1 = 2008—2010
| nationalyears2 = 2009—2022
| playername = Kamils Gliks
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| years1 = 2007—2008
| years2 = 2008—2010
| years3 = 2010—2011
| years4 = 2011
| years5 = 2011—2016
| years6 = 2016—2020
| name = 
| birth_place = 
| caps7 = 77
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Benevento Calcio|Benevento]]''
| goals7 = 2
| years7 = 2020—2023
| caps8 = 24
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Cracovia&quot;]]
| goals8 = 2
| years8 = 2023—
}}

'''Kamils Jaceks Gliks''' ({{Val|pl|Kamil Jacek Glik}}; dzimis {{Dat|1988|2|3}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], centra aizsargs. Kopš 2023. gada Gliks pārstāv [[Ekstraklasa|Polijas ''Ekstraklasa'']] klubu [[Krakovas &quot;Cracovia&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2016—17

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gliks, Kamils}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Glivices &quot;Piast&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Cracovia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>4w3x8otdyekbj1lyoy6glddnxr7y2uf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukašs Fabjaņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371738</id>
    <revision>
      <id>4538079</id>
      <parentid>4365211</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:00:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4003" sha1="dcxu35ohxekeoyn5qs0j2zn5qsuliqo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Lukašs Fabjaņskis
| image = Łukasz Fabiański, 2021 (cropped).jpeg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|18}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Kostšina pie Odras}}
| height = 190
| currentclub = 
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| youthyears1 = 2004—2005
| youthclubs1 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| years1 = 2005—2007
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps1 = 53
| goals1 = 0
| years2 = 2007—2014
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''
| caps2 = 32
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2018
| clubs3 = {{flaga|Velsa}} ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]''
| caps3 = 149
| goals3 = 0
| years4 = 2018—2025
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} ''[[West Ham United F.C.|West Ham United]]''
| caps4 = 195
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2006—2021
| nationalteam1 = {{fb|Polija}}
| nationalcaps1 = 57
| nationalgoals1 = 0
| name = 
| caption = Fabjaņkis 2021. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} ''[[West Ham United F.C.|West Ham United]]''
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| totalcaps = 429
| totalgoals = 0
}}
      
'''Lukašs Mareks Fabjaņskis''' ({{val|pl|Łukasz Marek Fabiański}}; dzimis {{dat|1985|4|18}}) ir [[Polija]]s bijušais [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Varšavas &quot;Legia&quot;'''

* [[Ekstraklasa]]: 2005—06

'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2013—14

'''West Ham United'''

* [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Ekstraklasa]]'' labākais vārtsargs: 2005—06, 2006—07
* [[Swansea City A.F.C.|''Swansea City'']] sezonas labākais spēlētājs: 2017—18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.swanseacity.com/news/fabianski-named-player-year|title=Fabianski named player of the year {{!}} Swansea|website=www.swanseacity.com|access-date=2021-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Polijas gada futbolists: 2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pressfrom.info/news/sport/-314485-lukasz-fabianski-wins-polish-footballer-of-the-year-award.html|title=Lukasz Fabianski wins Polish Footballer of the Year award|website=PressFrom - UK|access-date=2021-03-23|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[West Ham United F.C.|''West Ham United'']] sezonas labākais futbolists: 2018—19&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/news/articles/2019/may/09-may/fabianski-crowned-betway-hammer-year|title=Fabianski crowned Betway Hammer of the Year {{!}} West Ham United|website=www.whufc.com|access-date=2021-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2008}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fabjaņskis, Lukašs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lubušas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Polijas futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>dcxu35ohxekeoyn5qs0j2zn5qsuliqo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Jendžejčiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371741</id>
    <revision>
      <id>4538084</id>
      <parentid>4365186</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:03:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2743" sha1="bplum98d07o22juz6r2xdilzb74qbnt" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Arturs Jendžejčiks
| image = Poland national football team World Cup 2018 (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|4}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Dembica}}
| height = 189
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2005—2006
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Dembicas &quot;Igloopol&quot;]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 2006—2013
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps2 = 71
| goals2 = 13
| years3 = 2007—2008
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} ''[[GKS Jastrzębie-Zdrój]]''
| caps3 = 23
| goals3 = 0
| years4 = 2008—2009
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Zombku &quot;Dolcan&quot;]]
| caps4 = 28
| goals4 = 2
| years5 = 2010
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Kelces &quot;Korona&quot;]]
| caps5 = 11
| goals5 = 1
| years6 = 2013—2016
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} ''[[FK Krasnodar]]''
| caps6 = 60
| goals6 = 1
| years7 = 2016
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps7 = 16
| goals7 = 1
| years8 = 2017—2026
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps8 = 214
| goals8 = 5
| nationalyears1 = 2010—2022
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 41
| nationalgoals1 = 3
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| years9 = 2026
| caps9 = 1
| goals9 = 0
}}

'''Arturs Jendžejčiks''' ({{val|pl|Artur Jędrzejczyk}}; dzimis {{dat|1987|11|4}}) ir [[Polija]]s bijušais [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Varšavas &quot;Legia&quot;'''

* ''[[Ekstraklasa]]'': 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20, 2020—21
* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13, 2014—15, 2015—16, 2017—18, 2022—23, 2024—25
* [[Polijas superkauss futbolā|Polijas superkauss]]: 2022—23, 2024—25

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Jendžejčiks, Arturs}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Piekarpatu vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Kelces &quot;Korona&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>bplum98d07o22juz6r2xdilzb74qbnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tiagu Cjoneks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371745</id>
    <revision>
      <id>4538077</id>
      <parentid>4365212</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:57:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3013" sha1="jwcn9axbrt752s4md0b2kqn5wsfm69o" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Tiagu Cjoneks
| image = Thiago Cionek.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|21}}
| cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Kuritiba}}
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Cavese 1919|Cavese]]
| clubnumber = 26
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2005—2006
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Cuiabá Esporte Clube|Cuiaba]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 2006—2007
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[GD Bragança]]
| caps2 = 2
| goals2 = 1
| years3 = 2007—2008
| clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas Brasil|CRB]]
| caps3 = 1
| goals3 = 0
| years4 = 2008—2012
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| caps4 = 91
| goals4 = 3
| years5 = 2012—2014
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Padova|Padova]]
| caps5 = 31
| goals5 = 0
| years6 = 2013—2014
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Modena F.C.|Modena]]
| caps6 = 33
| goals6 = 1
| years7 = 2014—2015
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Modena F.C.|Modena]]
| caps7 = 51
| goals7 = 1
| years8 = 2016—2018
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]]
| caps8 = 50
| goals8 = 1
| nationalyears1 = 2014—2018
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 21
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps9 = 74
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[SPAL]]
| goals9 = 1
| years9 = 2018—2020
| caps10 = 88
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Reggina 1914|Reggina]]
| goals10 = 1
| years10 = 2020—2023
| caps11 = 37
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[US Avellino 1912|Avellino]]
| goals11 = 2
| years11 = 2023—2025
| caps12 = 28
| clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Cavese 1919|Cavese]]
| goals12 = 1
| years12 = 2025—
}}

'''Tiagu Cjoneks''' (''Thiago Cionek''; dzimis {{dat|1986|4|21}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijā]] dzimis [[Polija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas C sērijas]] kluba ''[[Cavese]]'' sastāvā.

Lai gan Tiagu Cjoneks ir dzimis Brazīlijā, viņa ģimenei ir [[poļi|poļu]] izcelsme. 2011. gadā viņš ieguva Polijas pilsonību, bet kopš 2014. gada pārstāv tās izlasi.

== Sasniegumi ==
'''Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;'''

* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2010
* [[Polijas Superkauss]]: 2010

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Cjoneks, Tiagu}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]]
[[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>jwcn9axbrt752s4md0b2kqn5wsfm69o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kšištofs Mončiņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371748</id>
    <revision>
      <id>4538094</id>
      <parentid>4275039</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:19:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2624" sha1="mizgf5drbsa81goqkt49nynwhdwnbo6" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Kšištofs Mončiņskis
| image = Krzysztof Mączyński.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|23}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Krakova}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2006—2007
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot; |Krakovas &quot;Wisła&quot; II]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 2007—2011
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps2 = 8
| goals2 = 0
| years3 = 2009
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Lodzas ŁKS]]
| caps3 = 13
| goals3 = 1
| years4 = 2010—2011
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Lodzas ŁKS]]
| caps4 = 30
| goals4 = 3
| years5 = 2011—2014
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Zabžes &quot;Górnik&quot;]]
| caps5 = 73
| goals5 = 2
| years6 = 2014—2015
| clubs6 = {{flaga|Ķīna}} ''[[Guizhou Renhe F.C.|Guizhou Renhe]]''
| caps6 = 36
| goals6 = 4
| years7 = 2015—2017
| clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Krakovas &quot;Wisła&quot;]]
| caps7 = 55
| goals7 = 3
| years8 = 2017—2018
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps8 = 30
| goals8 = 2
| nationalyears1 = 2013—2018
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 31
| nationalgoals1 = 2
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps9 = 92
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
| goals9 = 6
| years9 = 2019—2022
| caps10 = 1
| clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;|Vroclavas &quot;Śląsk&quot; II]]
| goals10 = 0
| years10 = 2022
| totalcaps = 341
| totalgoals = 22
}}

'''Kšištofs Mončiņskis''' ({{val|pl|Krzysztof Mączyński}}; dzimis {{dat|1987|5|23}}) ir bijušais [[Polija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Krakovas &quot;Wisła&quot;'''

* ''[[Ekstraklasa]]'': 2007—08

'''Guizhou Renhe'''

* [[Ķīnas FA Superkauss]]: 2014

'''Varšavas &quot;Legia&quot;'''

* ''Ekstraklasa'': 2017—18

* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2018

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Mončiņskis, Kšištofs}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas ŁKS spēlētāji]]
[[Kategorija:Vroclavas &quot;Śląsk&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>mizgf5drbsa81goqkt49nynwhdwnbo6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lil Uzi Vert</title>
    <ns>0</ns>
    <id>372855</id>
    <revision>
      <id>4538106</id>
      <parentid>4537963</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4538106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17497" sha1="fc90lpmomadxiuufj772opyl7qeq1cv" xml:space="preserve">{{Slikts tulkojums}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = Lil Uzi Vert
| Attēls = Lil Uzi Vert (2018).png
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = Lil Uzi Vert 2018. gadā
| Pseidonīms = {{hlist|Sealab Vertical|Renji|Baby Pluto|Uzi Vert|Sasuke|Uzi London}}
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|31}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}}
| Vieta = 
| Žanrs = [[Hiphops]]
| Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors
| Gadi = 2010-pašlaik
| Izdevējkompānija = Generation Now · [[Atlantic Records]]
| Mlapa = {{URL|www.liluziofficial.com}}
| Dzimums = V
}}

'''Saimērs Bisils Vudss''' ({{val|en|Symere Bysil Woods}}; dzimis 1995. gada 31. jūlijā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/liluzivert/status/1420437683839590402|title=https://twitter.com/liluzivert/status/1420437683839590402|website=Twitter|access-date=2022-11-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/liluzivert/status/494536382576988160|title=https://twitter.com/liluzivert/status/494536382576988160|website=Twitter|access-date=2022-11-19|language=en}}&lt;/ref&gt; profesionāli pazīstams kā '''''Lil Uzi Vert''''', ir amerikāņu reperis un dziedātājs. Viņiem raksturīgi sejas [[Tetovējums|tetovējumi]], sejas [[Pīrsings|pīrsingi]], ekscentriskas frizūras un androgīna mode,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vogue.com/article/young-thug-jeffrey-lil-uzi-vert-kanye-west-lil-nas-x-hip-hop-style|title=This Was the Decade That Hip-Hop Style Got Femme|last=Nast|first=Condé|website=Vogue|access-date=2022-11-19|date=2019-07-18|language=en-US}}&lt;/ref&gt; tēli, kas balstīti uz melodisku emo pieeju lamatam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/lil-uzi-vert/|title=Lil Uzi Vert|website=Billboard|access-date=2022-11-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Dzimis un uzaudzis [[Filadelfija|Filadelfijā]], ''Lil Uzi Vert'' ieguva sākotnējo atzinību pēc komerciālā miksteipa ''[[Luv Is Rage]]'' (2015) izdošanas, pēc kura tika noslēgts līgums par ierakstīšanu ar ''[[Atlantic Records]]'', ar kuru viņi parakstīja ''DJ Drama'' ierakstu ''Generation Now''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vibe.com/music/music-news/lil-uzi-vert-interview-philly-luv-is-rage-album-406786/|title=Lil Uzi Vert On What Made His Career Take Off : “I Just Stopped Thinking”|last=VIBE|last2=VIBE|website=VIBE.com|access-date=2022-11-19|date=2016-02-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

''Lil Uzi Vert'' piesaistīja galveno uzmanību pēc viņu debijas singla &quot;[[Money Longer]]&quot; izdošanas 2016. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/garysuarez/2017/10/18/lil-uzi-vert/|title=For The Second Time This Year, Lil Uzi Vert Goes 4x Platinum|last=Suarez|first=Gary|website=Forbes|access-date=2022-11-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Dziesma darbosies kā galvenais singls nākamajam miksteipam ''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'' (2016), kurā bija arī dziesma &quot;You Was Right&quot;. Pēc divu papildu miksteipu izdošanas 2016. un 2017. gadā, tostarp viena sadarbībā ar ''[[Gucci Mane]]'', ''Lil Uzi Vert'' tika iekļauts [[Billboard Tops|''Billboard'' Hot 100]] topā esošā ''[[Migos]]'' singlā “Bad and Boujee”. Vēlāk viņi nodrošināja savu pirmo desmit labāko singlu ar &quot;[[XO Tour Llif3]]&quot;, kas ieguva [[MTV|MTV Video]] mūzikas balvu par vasaras dziesmu.

&quot;XO Tour Llif3&quot; bija galvenais singls ''Lil Uzi Vert'' debijas studijas albumā ''[[Luv Is Rage 2]]'' (2017), kas debitēja ''Billboard'' 200 pirmajā vietā, un [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]] (RIAA) to sertificēja ar dubulto platīnu. 2018. gada [[Grammy balva|Grammy]] balvu pasniegšanas ceremonijā Lil Uzi Vert tika nominēts kā labākā jaunais mākslinieks. Viņa otrais studijas albums ''[[Eternal Atake]]'' (2020) bija viens no visvairāk gaidītajiem albumiem mūsdienu slazdā un repā, kad tas beidzot tika izdots pēc gadiem ilgas kavēšanās. ''Eternal Atake'', tāpat kā ''Luv Is Rage 2'', debitēja pirmajā vietā ''Billboard'' 200.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/lil-uzi-vert-eternal-atake-963483/|title=Lil Uzi Vert Finally Dropped 'Eternal Atake.' This Is Not a Drill.|last=Holmes|first=Charles|last2=Holmes|first2=Charles|website=Rolling Stone|access-date=2022-11-19|date=2020-03-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Saimērs Vudss dzimis 1995. gada 31. jūlijā [[Filadelfija|Ziemeļfiladelfijas]] Fransisvilas apkaimē. Viņi uzauga, klausoties Mike Jones un Ying Yang Twins; Džonsa debijas albums bija pirmais albums, ko viņi iegādājās. Vēlāk Vudss sāka klausīties [[Wiz Khalifa]] un Meek Mill, kas ietekmēja viņu turpmāko stilu. Viņi arī sāka klausīties [[Merilins Mensons|Merilinu Mensonu]], [[Paramore]], Smash Mouth, The Rocket Summer, Simian, [[My Chemical Romance]] un [[The All-American Rejects]], kad viņiem bija 13 gadu, un ir teikuši, ka ir &quot;liela Merilina Mensona fane&quot; un zvanīja. Mechanical Animals viņu iecienītākais albums.

Vudss sāka repot 10. klasē pēc tam, kad bija dzirdējis klasesbiedra Viljama Astona frīstailu pār pārtaisīto [[Kriss Brauns|Krisa Brauna]] instrumentālu. Vudss, Astons un vēl viens draugs izveidoja repa grupu Steaktown, kas izjuka, kad Vudsam bija 17 gadi.

Vudss pameta skolu un drīz sāka strādāt Bottom Dollar veikalā, taču pēc četrām dienām viņi pameta darbu, un viņu māte viņus izraidīja no mājām. Situācija noveda pie tā, ka Vudss ieguva savu pirmo sejas tetovējumu, vārdu &quot;Faith&quot; zem matu līnijas, kas viņus mudināja nopietni uztvert repa karjeru.

2021. gada jūlijā, Vudss [[Twitter]] atklāja, ka viņu dzimšanas apliecība liecina, ka viņi ir dzimuši 1995. gadā, kļūdaini uzskatot, ka dzimuši vienu gadu agrāk.

== Karjera ==

=== 2010—2015: Karjeras sākums ===
Vudss sāka repot 2010. gadā un sāka sadarboties ar tādām mūzikas grupām kā Steaktown un, viņuprāt, &quot;tikai par naudu&quot; ar nosaukumu &quot;Sealab Vertical&quot;. Vēlāk viņš mainīja savu vārdu uz Lil Uzi Vert no tā, kā kāds aprakstīja viņu repa plūsmu, sakot, ka viņu plūsma ir &quot;Ātra, kā ložmetējs.&quot; Vudsa pirmais projekts, EP ar nosaukumu ''Purple Thoughtz Vol. 1'' (2014) tika izlaists 2014. gada 19. janvārī. Projektā, kas tika raksturots kā &quot;[[fonks|phonk]]&quot; un kurā ir mākoņrepa ritmi no The Guardian, pateicoties tā psihedēliskajam un &quot;trippy&quot; iestudējumam, Vudss ir vairāk koncentrējies uz lirismu nekā lielākajā daļā viņu karjeras, un tas tika izdots kopā ar singlu &quot;White Shit&quot;, kurā bija iekļauts video. Dziesma, ko producēja Spaceghostpurrp, kļuva plaši izplatīta 2017. gadā hiphopa aprindās pēc tam, kad Vuds kļuva par populārāko. Neilgi pēc ''Purple Thoughtz Vol. 1'', Vudss piesaistīja toreizējo nozares galveno uzņēmumu, piemēram, [[ASAP Rocky|A$AP Mob]], uzmanību.

=== 2016: ''Lil Uzi Vert vs. The World'' un ''The Perfect LUV Tape'' ===
2016. gada janvārī Lil Uzi Vert piedalījās [[ASAP Rocky|A$AP Mob]] šovā [[Ņujorka|Ņujorkā]], lai godinātu mirušo A$AP Yams. Februārī viņi izdeva singlu &quot;[[Money Longer]]&quot; savā [[SoundCloud]] pēc debijas radio kanālā Shade 45. Strīdi izcēlās 2016. gada martā pēc tam, kad SXSW pēdējā dienā Vudsas seta laikā izcēlās nemieri. 2016. gada 15. aprīlī Uzi izdeva savu trešo miksteipu un pirmo komerciālo miksteipu ''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'' (2016). Miksteips [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā debitēja 37. vietā, padarot savu Vudsu pirmo ierakstu topā. Projekts pavadīja 55 nedēļas Billboard 200 albumu topā, galu galā iegūstot zelta sertifikātu. Vudss un [[Kodak Black]] 2016. gada maijā uzsāka kopīgu turneju, kuras nosaukums bija &quot;Parental Advisory&quot;.

2016. gada jūnijā Lil Uzi Vert parādījās žurnālā XXL kā daļa no viņu 2016. gada pirmkursnieku klases. Šī uzstāšanās ietvaros Uzi izpildīja “pirmgadnieka šifru” kopā ar Denzel Curry, [[Lil Yachty]], [[21 Savage]] un Kodak Black. 2021. gada decembrī šis šifrs ir saņēmis vairāk nekā 195 miljonus [[YouTube]] skatījumu, kas ir visvairāk kanālam XXL. Uzvarot atpazīstamības vilni, ko viņiem sniedza XXL Freshman saraksts, Vuds izdeva videoklipu singlam &quot;[[Money Longer]]&quot;, kas nākamajā nedēļā debitēja Billboard Hot 100, viņu pirmais ieraksts topa 92. vietā 2. jūlijā. Vēlāk dziesma sasniedza 54. vietu, un šobrīd tā ir divreiz sertificēta ASV platīna kārtā. Vudsa otrais ieraksts diagrammā, [[Metro Boomin]] producents &quot;You Was Right&quot; debitēja 89. vietā 2016. gada 30. jūlijā un sasniedza 40. vietu.

2016. gada 12. jūlijā Vudss paziņoja par savu ceturto miksteipu ''[[The Perfect LUV Tape]]'' (2016), kas tika izdots 31. jūlijā, viņu 22. dzimšanas dienā. Miksteipā bija iekļauti singli &quot;Seven Million&quot;, kurā piedalījās [[Future]] un &quot;Erase Your Social&quot;, un abi nespēja iekļūt [[Billboard Hot 100]] topā. Miksteips Billboard 200 albumu topā debitēja 55. vietā un ir sertificēts [[RIAA]] zelts. 2016. gada oktobrī Vudss tika paziņots par papildu mākslinieku kanādiešu dziedātājas [[The Weeknd]] turnejā.

Vudss paziņoja par sadarbības miksteipu ar [[Gucci Mane]], kas tika izdots 2016. gada 23. novembrī. 27. datumā Vudss paziņoja par ''[[Luv Is Rage 2]]'' (2017), kas galu galā piedzīvoja virkni aizkavēšanās.

=== 2017: ''Luv Is Rage 2'' ===
Lil Uzi Vert piedalījās [[Migos]] singlā &quot;Bad and Boujee&quot;. Singls tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, un tas ir no Migos otrā studijas albuma ''[[Culture]]'' (2017). 2017. gada janvārī, aptuveni laikā, kad albums tika izdots, singls sasniedza ASV [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]] topa virsotni, kļūstot par Uzi pirmo singlu pirmajā vietā kā vadošā vai galvenā mākslinieka singls, kā arī par vienu un to pašu labāko singlu. 2017. gada 27. februārī Vudss izdeva EP ''[[Lil Uzi Vert diskogrāfija|Luv Is Rage 1.5]]'' (2017) atrodoties turnejā ar [[The Weeknd]]. EP tika atzinīgi novērtēts par tā &quot;nervu&quot; raksturu ar Kingdom Hearts tematisko instrumentālo filmu un dziesmu tekstiem, kas atsaucas uz anime, Stīvena Visumu un [[hentai]]. EP tika uzskatīts arī par sākumu Vudsa saistībai ar izdevniecību &quot;Emo reperis&quot;, jo dziesmas &quot;Luv Scars K.o 1600&quot; vārdi bija saistīti ar sirds sāpēm un atsauces uz pašnāvības un depresijas draudiem stendā. ārā &quot;[[XO Tour Llif3]]&quot;.

&quot;XO Tour Llif3&quot; nozīmīgā popularitāte pakalpojumā [[SoundCloud]] izraisīja to, ka Vudss to atskaņoja tiešraidē [[The Weeknd]] turnejas Eiropas posmā, un nākamajā nedēļā dziesma tika pievienota straumēšanas pakalpojumiem un izdota kā oficiāls singls. 2017. gada 4. aprīlī “XO Tour Llif3” debitēja [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]] ar 49. vietu un sasniedza septīto vietu, kļūstot par repera populārāko dziesmu un lielāko dziesmu, 2018. gada augustā saņemot sešas reizes platīna statusu.

''Luv Is Rage 2'' atkal aizkavējās 2017. gada 2. aprīlī, Vudsam vainojot DJ Drama. 9. aprīlī [[Dons Kenons|Don Cannon]] apstiprināja, ka projekts netiks izlaists &quot;drīzumā&quot;, un apstiprināja, ka &quot;XO Tour Llif3&quot; būs albumā. Lil Uzi Vert piedalījās repera [[Playboi Carti]] singlā &quot;[[wokeuplikethis*]]&quot;. Tas tika izlaists 2017. gada 7. aprīlī un ir no Playboi Carti debijas komerciālā miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' (2017). Singlu pāris izpildīja Coachella 2017. gadā.

=== 2018—2020: ''Eternal Atake'', ''Lil Uzi Vert vs. The World 2'' un ''Pluto x Baby Pluto'' ===
2018. gada janvārī Lil Uzi Vert paziņoja, ka ir pabeiguši miksteipu ar ierakstu producentu [[Wheezy]]. 2018. gada maijā [[Dons Kenons|Don Cannon]] apstiprināja, ka 2018. gadā tika pārtraukts jauns Uzi projekts, un spekulācijas radās 2018. gada jūlijā, kad Vudss savā otrajā studijas albumā (2020. gadā) [[Twitter]] ierakstīja vārdus &quot;Eternal Atake&quot;, pievienojot tvītu un paziņojot, ka tas ir &quot;drīzumā&quot; un pēc tam mēneša beigās dalīties ar toreiz izvēlēto projekta vāka noformējumu. Toreiz izvēlētajā ''Eternal Atake'' vāka noformējumā ir atsauce uz kulta Debesu vārtu logotipu. Divi dalībnieki, kas izdzīvoja kulta laikā, ierosināja, ka pret Uzi par logotipa stila kopēšanu varētu tikt uzsāktas tiesiskas darbības.

Māksla bija divu atlikušo organizācijas dalībnieku draudu avots par likumīgu uzbrukumu. Tolaik domātais ''[[Eternal Atake]]'' (2020) galvenais singls &quot;New Patek&quot; tika izdots 2018. gada 18. septembrī. Pēc tam Lil Uzi Vert tika iekļauts [[Lil Pump]] singlā &quot;[[Multi Millionaire]]&quot;. Singls tika izdots 2018. gada 5. oktobrī, un tas ir no Lil Pump otrā studijas albuma ''[[Harverd Dropout]]'' (2019).

2019. gada aprīlī pēc izdevniecības problēmām ar Generation Now tika paziņots, ka Uzi tagad ir noslēgts līgums ar Roc Nation. 2019. gada aprīlī tika izdoti divi jauni reklāmas singli ar nosaukumiem “Sanguine Paradise” un “That's a Rack”, kas sākotnēji tika uzskatīts par viņu ļoti gaidītā studijas albuma ''[[Eternal Atake]]'' (2020).

2019. gada 13. decembrī Uzi izdeva jaunu singlu ar nosaukumu &quot;Futsal Shuffle 2020&quot;, kas ir ''Eternal Atake'' galvenais singls. Pēc tam 2020. gada 1. martā viņi izdeva albuma otro singlu ar nosaukumu “That Way”. ''Eternal Atake'' tika izdots 2020. gada 6. martā, un tajā uzstājās vienīgais amerikāņu dziedātāja [[Syd]]. Albuma izdošanas datums bija nedēļu agrāk, nekā fani gaidīja tā iznākšanu. &quot;New Patek&quot;, &quot;That's a Rack&quot; un &quot;Sanguine Paradise&quot; albumā neparādījās. Eternal Atake debitēja [[Billboard 200]] virsotnē.

2020. gada 12. martā Lil Uzi Vert teica, ka ''Eternal Atake'' luksusa versija un viņu 2016. gada jūlija miksteipa ''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'' (2016) turpinājums ar nosaukumu [[Lil Uzi Vert vs. The World 2]] (2020) tiks izdots nākamajā dienā, datuma fani gaidīja oriģinālā albuma izdošanas datumu. Luksusa izdevumā būtu četrpadsmit jaunas dziesmas, kurās uzstāsies [[Chief Keef]], [[21 Savage]], [[Future]], [[Young Thug]], [[Gunna]], [[Lil Durk]], [[Young Nudy]] un [[NAV]]. Albuma pirmā puse saglabāja vadošo pozīciju pirmajā vietā (atbilst 288 000 albumu pārdošanas apjoma Amerikas Savienotajās Valstīs) ar 400 miljoniem straumējumu 2020. gada sākumā, [[COVID-19]] pandēmijas laikā. Tas bija lielākais straumēšanas skaits jebkuram albumam kopš 2018. gada, kad [[Lil Wayne]] divpadsmitais studijas albums ''Tha Carter V'' (2018) saņēma 433 miljonus straumējumu.

2020. gada 24. aprīlī Lil Uzi Vert izdeva jaunu singlu ar nosaukumu &quot;Sasuke&quot;, kas ir pirmais kopš ''Eternal Atake'' luksusa versijas izdošanas. 2020. gada 10. jūlijā Lil Uzi parādījās [[StaySolidRocky]] dziesmas “Party Girl” remiksā. 2020. gada 21. jūlijā Lil Uzi Vert un [[Future]] savos sociālajos medijos deva mājienus par gaidāmo kopīgo projektu ''[[Pluto x Baby Pluto]]'' (2020). Vēlāk abi izdeva divus jaunus singlus &quot;Patek&quot; un &quot;Over Your Head&quot; 31. jūlijā, kas bija Uzi 26. dzimšanas diena. ''Pluto x Baby Pluto'' tika izlaists 2020. gada 13. novembrī un ieņēma [[Billboard 200]] otro vietu. Luksusa versija, kas satur divus iepriekš izdotos singlus, kā arī 6 jaunas dziesmas, tika izdota 4 dienas vēlāk, 17. novembrī.

=== 2021—pašlaik: ''Pink Tape'' ===
2020. gada beigās Lil Uzi Vert sāka reklamēt jaunus singlus [[Instagram]] tiešraidē, kas pēc skaņas bija līdzīgi populāriem izdevumiem viņu karjeras sākumā. Pēc tam viņi paziņoja par gaidāmo projektu ar nosaukumu ''Forever Young'', kā arī turpinājumu ''[[Luv Is Rage 2]]'' (2017) un projektu, kas tiks izdots tikai vietnē [[SoundCloud]]. 2021. gada 29. oktobrī Lil Uzi Vert izdeva singlu “Demon High”, kas, domājams, būs galvenais singls viņu gaidāmajā albumā ''THE P!NK TAPE'', ar kuru viņi ir ķircinājuši savus fanus kopš 2020. gada decembra. 2022. gada aprīlī Vudss divas reizes uzstājās amerikāņu repera [[Yeat]] albuma ''[[2 Alivë]]'' (2022) luksusa izdevumā, kas tika iekļauts dziesmās &quot;Big Tonka&quot; un &quot;3G&quot;. Pēc tam 2022. gada 12. jūlijā viņi paziņoja, ka pirms trešā studijas albuma ''THE P!NK TAPE'' izdošanas izdos EP ar nosaukumu ''[[Red &amp; White]]''. ''Red &amp; White'' tika izlaists desmit dienas vēlāk, un Lil Uzi Vert izlaida vairākas ļoti gaidītas dziesmas tikai vietnē SoundCloud, pirms EP izdošanas. 2022. gada septembrī Uzi atkal sadarbojās ar Yeat, uzstājoties kā mākslinieks Yeat 2022. gada septembra EP ''Lyfë'', kas iekļauts EP sākuma skaņdarbā “Flawless”. Viņi 2022. gada 17. oktobrī izdeva jaunu solo singlu “[[Just Wanna Rock]]” — Džersijas kluba iedvesmotu dziesmu, kuru producējis Synthetic un uzlecošais Džersijas kluba producents Makverts. &quot;Just Wanna Rock&quot; bija pirmā reize, kad Uzi jebkad bija iejutusies Džersijas kluba skanējumā. 2022. gada 11.. novembrī, Lil Uzi Vert piedalijās amerikāņu repera [[SoFaygo]] debijas studijas albuma ''[[Pink Heartz]]'', dziesmā &quot;Stay Awake&quot;.

== Diskogrāfija ==
{{main|Lil Uzi Vert diskogrāfija}}

====== Studijas albumi ======
* ''[[Luv Is Rage 2]]'' (2017)
* ''[[Eternal Atake]]'' (2020)
* ''[[Pink Tape]]'' (2023)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Lil Uzi Vert}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lil Uzi Vert}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:&quot;SoundCloud&quot; reperi]]</text>
      <sha1>fc90lpmomadxiuufj772opyl7qeq1cv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pedro Galjese</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373070</id>
    <revision>
      <id>4538055</id>
      <parentid>4274967</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2109" sha1="mhfjg06us5m9pihmhz7figj62ay2b7u" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Pedro Galjese
| image = Palestino - Alianza Lima 20190204 03.jpg
| fullname = Pedro Davids Galjese Kiross
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|23}}
| cityofbirth = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| clubnumber = 1
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| youthyears1 = 2007—2008
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} U. San Martin
| years1 = 2008
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| caps1 = 1
| goals1 = 0
| years2 = 2009
| clubs2 = {{flaga|Peru}} [[Atlético Minero]]
| caps2 = 16
| goals2 = 0
| years3 = 2007—2014
| clubs3 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| caps3 = 56
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Peru}} [[Juan Aurich]]
| caps4 = 45
| goals4 = 0
| years5 = 2016—2019
| clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]
| caps5 = 51
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 2014—
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 130
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Alianza Lima]]
| caps6 = 26
| goals6 = 0
| years6 = 2019
| caps7 = 164
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;City&quot;]]
| goals7 = 0
| years7 = 2020—2025
| clubs8 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 26
| goals8 = 0
}}

'''Pedro Galjese''' (''Pedro David Gallese Quiroz''; dzimis {{dat|1990|4|23}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Kolumbijas kluba ''[[Deportivo Cali]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Galjese, Pedro}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Orlando &quot;City&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>mhfjg06us5m9pihmhz7figj62ay2b7u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alverto Huniors Rodrigess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373168</id>
    <revision>
      <id>4538068</id>
      <parentid>4005902</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:42:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2266" sha1="qjowcu5ier0vaw9paog3sudp7dzhzi7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Alverto Huniors Rodrigess
| image = Alberto Junior Rodriguez.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 183
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2000—2001
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| years1 = 2002—2006
| clubs1 = {{flaga|Peru}}  [[Sporting Cristal]]
| caps1 = 155
| goals1 = 10
| years2 = 2007—2011
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Braga]]
| caps2 = 79
| goals2 = 3
| years3 = 2011—2012
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps3 = 7
| goals3 = 0
| years4 = 2012—2014
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave]]
| caps4 = 32
| goals4 = 3
| years5 = 2015—2016
| clubs5 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps5 = 28
| goals5 = 1
| years6 = 2016
| clubs6 = {{flaga|Peru}} [[Melgar]]
| caps6 = 6
| goals6 = 0
| years7 = 2016—2017
| clubs7 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps7 = 22
| goals7 = 1
| years8 = 2018
| clubs8 = {{flaga|Kolumbija}} [[Junior Barranquilla]]
| caps8 = 5
| goals8 = 0
| nationalyears1 = 2003—2018
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 75
| nationalgoals1 = 0
| caption = 
| caps9 = 6
| clubs9 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| goals9 = 0
| years9 = 2018—2019
| clubs10 = {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| years10 = 2020
| caps10 = 12
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Peru}} [[Alianza Atlético]]
| years11 = 2021
| caps11 = 8
| goals11 = 0
| totalcaps = 360
| totalgoals = 18
}}

'''Alverto Huniors Rodrigess''' ({{val|es|Alberto Junior Rodríguez}}, dzimis {{dat|1984|3|31}}) ir bijušais [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Rodrigess, Alverto Huniors}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola aizsargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>qjowcu5ier0vaw9paog3sudp7dzhzi7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aldo Korso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373169</id>
    <revision>
      <id>4538061</id>
      <parentid>4274978</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:34:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1671" sha1="02yk78lpk7oat7o047b0nhwk40mxr89" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Aldo Korso
| image = AldoCorzo.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|5|20}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| clubnumber = 29
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1999—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Regatas Lima]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Limas „Alianza”]]
| caps1 = 47
| goals1 = 1
| years2 = 2010—2015
| clubs2 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| caps2 = 157
| goals2 = 5
| years3 = 2016
| clubs3 = {{flaga|Peru}} [[Deportivo Municipal]]
| caps3 = 35
| goals3 = 5
| years4 = 2017—
| clubs4 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps4 = 253
| goals4 = 18
| nationalyears1 = 2008
| nationalteam1 = {{flaga|Peru}} Peru U20
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2009—2025
| nationalteam2 = {{fb|PER}}
| nationalcaps2 = 53
| nationalgoals2 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
}}

'''Also Korso''' ({{val|es|Aldo Corzo}}, dzimis {{dat|1989|5|20}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2017. gada spēlē Peru ''[[Primera Division|Primera Division]]'' kluba ''[[Universitario de Deportes]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Korso, Aldo}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola aizsargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>02yk78lpk7oat7o047b0nhwk40mxr89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Migels Trauko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373170</id>
    <revision>
      <id>4538071</id>
      <parentid>4274990</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:45:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2239" sha1="oefghp2e2viy8twa2f14u8rwxsc5wbu" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Migels Trauko
| image = MiguelTraucoFlamengo2018 (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Tarapoto}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| clubnumber = 47
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2010—2015
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Union Comercio]]
| caps1 = 162
| goals1 = 3
| years2 = 2016
| clubs2 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps2 = 39
| goals2 = 1
| years3 = 2017—2019
| clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]]
| caps3 = 34
| goals3 = 1
| nationalyears1 = 2014—
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 76
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps4 = 62
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]
| goals4 = 2
| years4 = 2019—2022
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne II]]
| years5 = 2020—2022
| caps5 = 2
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Earthquakes&quot;|San Jose Earthquakes]]
| years6 = 2022—2024
| caps6 = 30
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[Criciúma Esporte Clube|Criciúma]]
| years7 = 2024—2025
| caps7 = 32
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| years8 = 2025
| caps8 = 29
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}

'''Migels Trauko''' ({{val|es|Miguel Trauco}}, dzimis {{dat|1992|8|25}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Peru kluba ''[[Sport Boys]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Trauko, Migels}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola aizsargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanhosē &quot;Earthquakes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>oefghp2e2viy8twa2f14u8rwxsc5wbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čristjans Ramoss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373172</id>
    <revision>
      <id>4538067</id>
      <parentid>4274987</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:41:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3195" sha1="8am6z58lfvfkfqjij6to2en07chhzyd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Čristjans Ramoss
| image = Christian Ramos Russia 2018.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|4}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Deportivo Municipal]]
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1999—2006
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| years1 = 2007—2008
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps1 = 55
| goals1 = 2
| years2 = 2009—2010
| clubs2 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| caps2 = 70
| goals2 = 2
| years3 = 2011—2012
| clubs3 = {{flaga|Peru}} [[Limas „Alianza”]]
| caps3 = 17
| goals3 = 2
| years4 = 2012
| clubs4 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| caps4 = 69
| goals4 = 10
| years5 = 2013—2016
| clubs5 = {{flaga|Peru}} [[Juan Aurich]]
| caps5 = 103
| goals5 = 4
| years6 = 2016—2017
| clubs6 = {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas &quot;Gimnasia&quot;]]
| caps6 = 4
| goals6 = 0
| years7 = 2017
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Ekvadora}} [[Gvajakilas „Emelec”]]
| caps7 = 25
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2009—2022
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 89
| nationalgoals1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps8 = 8
| caps10 = 10
| caps9 = 10
| clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]
| clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[FBC Melgar|Melgar]]
| goals8 = 0
| goals9 = 0
| goals10 = 0
| years8 = 2018
| years9 = 2018—2019
| years10 = 2019
| caps11 = 12
| caps12 = 35
| clubs11 = {{flaga|Peru}} [[Club Universitario de Deportes|Universitario]]
| clubs12 = {{flaga|Peru}} [[Club Deportivo Universidad César Vallejo|César Vallejo]]
| goals11 = 0
| goals12 = 1
| years11 = 2019
| years12 = 2020—2021
| clubs13 = {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| years13 = 2022—2023
| caps13 = 25
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| years14 = 2023
| caps14 = 29
| goals14 = 0
| clubs15 = {{flaga|Peru}} [[Deportivo Garcilaso]]
| years15 = 2024
| caps15 = 3
| goals15 = 0
| clubs16 = {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| years16 = 2024
| caps16 = 0
| goals16 = 0
| clubs17 = {{flaga|Peru}} [[Alianza Universidad]]
| years17 = 2025
| caps17 = 9
| goals17 = 1
| clubs18 = {{flaga|Peru}} [[Club Deportivo Universidad de San Martín de Porres|Universidad de San Martín]]
| years18 = 2025
| caps18 = 4
| goals18 = 1
| clubs19 = {{flaga|Peru}} [[Deportivo Municipal]]
| years19 = 2026—
| caps19 = 0
| goals19 = 0
}}

'''Čristjans Ramoss''' ({{val|es|Christian Ramos}}, dzimis {{dat|1988|11|4}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ramoss, Čristjans}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola aizsargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Laplatas &quot;Gimnasia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>8am6z58lfvfkfqjij6to2en07chhzyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Advinkula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373269</id>
    <revision>
      <id>4538051</id>
      <parentid>4274962</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:24:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3611" sha1="tie6v7875a8wcpvbufahud3yqpz1yl6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Luiss Advinkula
| image = PALMEIRAS X BOCA JUNIORS - COPA LIBERTADORES 2023 (53286672023) (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|2}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Chincha Alta}}
| height = 177
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Alianza Lima]]
| clubnumber = 17
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2008
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Juan Aurich]]
| years1 = 2009-2010
| clubs1 = {{flaga|Peru}}  [[Juan Aurich]]
| caps1 = 31
| goals1 = 1
| years2 = 2010—2012
| clubs2 = {{flaga|Peru}}  [[Sporting Cristal]]
| caps2 = 100
| goals2 = 8
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Simferopoles „Tavrija”]]
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| years4 = 2012
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps4 = 8
| goals4 = 0
| years5 = 2013—2015
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim]]
| caps5 = 2
| goals5 = 0
| years6 = 2013
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Kampinasas &quot;Ponte Preta&quot;]]
| caps6 = 4
| goals6 = 0
| years7 = 2014
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps7 = 10
| goals7 = 2
| years8 = 2014—2015
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria F.C.]]
| caps8 = 26
| goals8 = 0
| years9 = 2015
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| caps9 = 12
| goals9 = 0
| years10 = 2016
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Newell's Old Boys]]
| caps10 = 29
| goals10 = 1
| years11 = 2017—2019
| clubs11 = {{flaga|Meksika}} [[Sannikolasas de los Garsas „Tigres”]]
| caps11 = 14
| goals11 = 0
| years12 = 2017—2018
| clubs12 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Lobos B.u.a.p.]]
| caps12 = 19
| goals12 = 2
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Peru}} Peru U20
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010—
| nationalteam2 = {{fb|PER}}
| nationalcaps2 = 130
| nationalgoals2 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = Luiss Advinkula 2023. gadā
| caps13 = 28
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| goals13 = 1
| years13 = 2018—2019
| caps14 = 72
| clubs14 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| goals14 = 2
| years14 = 2019—2021
| clubs15 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]]
| years15 = 2021—2025
| caps15 = 123
| goals15 = 2
| clubs16 = {{flaga|Peru}} [[Alianza Lima]]
| years16 = 2026—
| caps16 = 0
| goals16 = 0
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
}}

'''Luiss Advinkula''' ({{val|es|Luis Advíncula}}, dzimis {{dat|1990|3|2}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Peru kluba ''[[Alianza Lima]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Boca Juniors'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2022
* [[Copa Argentina]]: 2019—20
* [[Copa de la Liga Profesional]]: 2022
* [[Supercopa Argentina]]: 2022

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Advinkula, Luiss}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola aizsargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newell's Old Boys spēlētāji]]
[[Kategorija:Kampinasas &quot;Ponte Preta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]]</text>
      <sha1>tie6v7875a8wcpvbufahud3yqpz1yl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Josimars Jotuns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373271</id>
    <revision>
      <id>4538059</id>
      <parentid>4274974</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:33:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2138" sha1="o22a94yi52mdl03lkrc86lrcp49na5k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Josimars Jotuns
| image = Yoshimar Yotún (2015).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|7}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Kaljao}}
| height = 173
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| clubnumber = 19
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2007
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| years1 = 2008—2014
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps1 = 147
| goals1 = 8
| years2 = 2008
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Jose Galvez]]
| caps2 = 28
| goals2 = 3
| years3 = 2013
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot;]]
| caps3 = 23
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2017
| clubs4 = {{flaga|Zviedrija}} [[Malmes FF]]
| caps4 = 58
| goals4 = 3
| years5 = 2017—2018
| clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Orlando &quot;City&quot;|Orlando City]]
| caps5 = 32
| goals5 = 5
| nationalyears1 = 2011—
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 138
| nationalgoals1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps6 = 85
| clubs6 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]]
| goals6 = 4
| years6 = 2019—2021
| clubs7 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| years7 = 2021—
| caps7 = 86
| goals7 = 14
}}

'''Josimars Jotuns''' ({{val|es|Yoshimar Yotún}}, dzimis {{dat|1990|4|7}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Peru kluba ''[[Sporting Cristal]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Malmö FF'''

* [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2016, 2017

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jotuns, Josimars}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola pussargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]
[[Kategorija:Orlando &quot;City&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]]</text>
      <sha1>o22a94yi52mdl03lkrc86lrcp49na5k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrē Karriljo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373379</id>
    <revision>
      <id>4538060</id>
      <parentid>4431182</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:33:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2852" sha1="iugm7bpqu21sj1om14ueb1187o371qx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Andrē Karriljo
| image = CSKA Sporting (3).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|14}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 181
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;|Corinthians]]
| clubnumber = 19
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2007—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Limas „Alianza”]]
| years1 = 2009—2011
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Limas „Alianza”]]
| caps1 = 21
| goals1 = 3
| years2 = 2011—2016
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]
| caps2 = 110
| goals2 = 11
| years3 = 2016—2019
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]
| caps3 = 20
| goals3 = 2
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.]]
| caps4 = 28
| goals4 = 1
| nationalyears1 = 2011—
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 109
| nationalgoals1 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caps5 = 21
| caps6 = 108
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]]
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]]
| goals5 = 3
| goals6 = 16
| years5 = 2018—2019
| years6 = 2019—2023
| clubs7 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 4
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;|Corinthians]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 72
| goals8 = 1
}}

'''Andrē Karriljo''' ({{val|es|André Carrillo}}, dzimis {{dat|1991|6|14}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Karriljo spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāta A sērijas]] komandā [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Sporting CP'''

* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2014—15
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2015

'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2016—17
* Taça de Portugal: 2016—17
* Supertaça Cândido de Oliveira: 2016

'''Al-Hilal'''

* [[Saūda Arābijas Profesionālā līga]]: 2019—20
* [[AFC Čempionu līga]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Karriljo, Andrē}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola pussargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Qadsiah FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>iugm7bpqu21sj1om14ueb1187o371qx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čristjans Kveva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373380</id>
    <revision>
      <id>4538063</id>
      <parentid>4429895</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3461" sha1="30tmz23xo1ri1vxl4qq8p674yh8ttd5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Čristjans Kveva
| image = Christian Cueva foto.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|23}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Truhiljo}}
| height = 169
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| clubnumber = 99
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2005—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| years1 = 2008—2012
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[U. San Martin]]
| caps1 = 120
| goals1 = 19
| years2 = 2012
| clubs2 = {{flaga|Peru}} [[Uni Cesar Vallejo]]
| caps2 = 5
| goals2 = 0
| years3 = 2013—2014
| clubs3 = {{flaga|Čīle}} [[Union Espanola]]
| caps3 = 16
| goals3 = 0
| years4 = 2013—2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| caps4 = 1
| goals4 = 0
| years5 = 2014—2015
| clubs5 = {{flaga|Peru}} [[Limas „Alianza”]]
| caps5 = 19
| goals5 = 3
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{flaga|Meksika}} [[Toluca]]
| caps6 = 36
| goals6 = 4
| years7 = 2016—2018
| clubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]]
| caps7 = 55
| goals7 = 10
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Peru}} Peru U20
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2025
| nationalteam2 = {{fb|PER}}
| nationalcaps2 = 100
| nationalgoals2 = 16
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps8 = 15
| caps9 = 5
| clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Krasnodar|Krasnodar]]
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]]
| goals8 = 0
| goals9 = 0
| years8 = 2018—2020
| years9 = 2019
| caps10 = 2
| caps11 = 8
| caps12 = 48
| clubs10 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]]
| clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Yeni Malatyaspor]]
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Fateh SC|Al Fateh]]
| goals10 = 0
| goals11 = 0
| goals12 = 16
| years10 = 2020
| years11 = 2020—2021
| years12 = 2021—2023
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| years13 = 2023
| caps13 = 22
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Peru}} [[Cienciano]]
| years14 = 2024—2025
| caps14 = 18
| goals14 = 6
| clubs15 = {{flaga|Ekvadora}} [[Club Sport Emelec|Emelec]]
| years15 = 2025
| caps15 = 15
| goals15 = 2
| clubs16 = {{flaga|Peru}} [[ADC Juan Pablo II College|Juan Pablo II College]]
| years16 = 2026—
| caps16 = 15
| goals16 = 2
| clubs17 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| years17 = 2026—
| caps17 = 7
| goals17 = 1
}}

'''Čristjans Kveva''' ({{val|es|Christian Cueva}}, dzimis {{dat|1991|11|23}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Peru klubā ''[[Sport Boys]]'', kas viņu īrē no ''[[ADC Juan Pablo II College|Juan Pablo II College]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kveva, Čristjans}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola pussargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:Yeni Malatyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]]
[[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]]
[[Kategorija:C.F. Pachuca spēlētāji]]
[[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Fateh SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>30tmz23xo1ri1vxl4qq8p674yh8ttd5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paolo Urtado</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373381</id>
    <revision>
      <id>4538072</id>
      <parentid>4274991</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2861" sha1="15uwddrp3zeh3gat6ioj9i66rlvakpj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Paolo Urtado
| image = FC Salzburg gegen Vitória Guimarães (UEFA Euroleague 23. November 2017) 39 (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|27}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Kaljao}}
| height = 177
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Unión Huaral]]
| clubnumber = 7
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2008—2012
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Limas „Alianza”]]
| caps1 = 83
| goals1 = 14
| years2 = 2009
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Juan Aurich]]
| caps2 = 21
| goals2 = 2
| years3 = 2012—2015
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Pacos de Ferreira]]
| caps3 = 57
| goals3 = 12
| years4 = 2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Urugvaja}} [[Penarol]]
| caps4 = 10
| goals4 = 0
| years5 = 2015—2017
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
| caps5 = 5
| goals5 = 0
| years6 = 2016—2017
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria S.C.]]
| caps6 = 38
| goals6 = 7
| years7 = 2017—2018
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria S.C.]]
| caps7 = 25
| goals7 = 11
| nationalyears1 = 2011—2019
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 37
| nationalgoals1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps8 = 20
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| goals8 = 3
| years8 = 2018—2021
| caps9 = 2
| clubs9 = {{flaga|Bulgārija}} [[Plovdivas &quot;Lokomotiv&quot;]]
| goals9 = 0
| years9 = 2021
| clubs10 = {{flaga|Čīle}} [[Unión Española]]
| years10 = 2021—2022
| caps10 = 4
| goals10 = 1
| clubs11 = {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| years11 = 2022
| caps11 = 7
| goals11 = 0
| years12 = 2023
| clubs12 = {{flaga|Peru}} [[Cienciano]]
| caps12 = 19
| goals12 = 0
| clubs13 = {{flaga|Peru}} [[Carlos A. Mannucci]]
| years13 = 2024
| caps13 = 19
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Peru}} [[AD Comerciantes FC|Comerciantes]]
| years14 = 2025
| caps14 = 15
| goals14 = 3
| clubs15 = {{flaga|Peru}} [[Unión Huaral]]
| years15 = 2026—
| caps15 = 1
| goals15 = 3
}}

'''Paolo Urtado''' ({{val|es|Paolo Hurtado}}, dzimis {{dat|1990|7|27}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Peru kluba ''[[Unión Huaral]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:urtado, Paolo}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola pussargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]]
[[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Plovdivas &quot;Lokomotiv&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Peñarol spēlētāji]]</text>
      <sha1>15uwddrp3zeh3gat6ioj9i66rlvakpj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renato Tapija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373388</id>
    <revision>
      <id>4538070</id>
      <parentid>4274989</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:44:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2592" sha1="0nf31vd8zhu81bhm1b6iy0r195apkjd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Renato Tapija
| image = Renato Tapia ECUADOR VS PERU - RUSIA 2018 (37051721495) (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|28}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|AAE}} [[Al Wasl F.C.|Al Wasl]]
| clubnumber = 13
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2007—2013
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Esther Grande]]
| years1 = 2013—2015
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Twente]]
| caps1 = 21
| goals1 = 1
| years2 = 2013—2016
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente]]
| caps2 = 31
| goals2 = 6
| years3 = 2016—2020
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]]
| caps3 = 45
| goals3 = 2
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Peru}} Peru U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Peru}} Peru U20
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015—
| nationalteam3 = {{fb|PER}}
| nationalcaps3 = 92
| nationalgoals3 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps4 = 16
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]
| goals4 = 1
| years4 = 2019
| caps5 = 110
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]]
| goals5 = 1
| years5 = 2020—2024
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes|Leganes]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 34
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al Wasl F.C.|Al Wasl]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 1
| goals7 = 0
}}

'''Renato Tapija''' ({{val|es|Renato Tapia}}, dzimis {{dat|1995|7|28}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Tapija spēlē [[AAE Pro līga]]s klubā ''[[Al Wasl F.C.|Al Wasl]]''.

== Sasniegumi ==
'''Feyenoord'''

* [[Eredivisie]]: 2016—17
* [[KNVB beker]]: 2015—16, 2017—18
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2017, 2018

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Tapija, Renato}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola pussargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bigo &quot;Celta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Twente spēlētāji]]
[[Kategorija:Willem II spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Wasl F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0nf31vd8zhu81bhm1b6iy0r195apkjd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edisons Floress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373389</id>
    <revision>
      <id>4538054</id>
      <parentid>4274966</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2507" sha1="om5leuha6dbbuoq1ktj8av1kyfnwka5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Edisons Floress
| image = Edison Flores Ecuador vs Peru 2017 (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|14}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| height = 170
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Club Universitario de Deportes|Universitario]]
| clubnumber = 19
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2008—2011
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| years1 = 2011—2012
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps1 = 37
| goals1 = 4
| years2 = 2012—2014
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF B]]
| caps2 = 44
| goals2 = 7
| years3 = 2014—2016
| clubs3 = {{flaga|Peru}}  [[Universitario de Deportes]]
| caps3 = 56
| goals3 = 11
| years4 = 2016—2018
| clubs4 = {{flaga|Dānija}} [[AaB Fodbold]]
| caps4 = 47
| goals4 = 2
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Peru}} Peru U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Peru}} Peru U20
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2013—
| nationalteam3 = {{fb|PER}}
| nationalcaps3 = 84
| nationalgoals3 = 17
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps5 = 45
| clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Morelia]]
| goals5 = 12
| years5 = 2018—2020
| caps6 = 41
| clubs6 = {{flaga|ASV}} [[D.C. United]]
| goals6 = 3
| years6 = 2020—2022
| clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]]
| years7 = 2022—2024
| caps7 = 22
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Club Universitario de Deportes|Universitario]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 47
| goals8 = 15
| clubs9 = {{flaga|Peru}} [[Club Universitario de Deportes|Universitario]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 43
| goals9 = 7
}}

'''Edisons Floress''' ({{val|es|Edison Flores}}, dzimis {{dat|1994|5|14}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē Peru kluba ''[[Club Universitario de Deportes|Universitario]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Floress, Edisons}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola pussargi]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:AaB Fodbold spēlētāji]]
[[Kategorija:D.C. United spēlētāji]]</text>
      <sha1>om5leuha6dbbuoq1ktj8av1kyfnwka5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rauls Ruidiass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373395</id>
    <revision>
      <id>4538069</id>
      <parentid>4274988</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2510" sha1="curd5z4kn7htj3hlarzggzx5bwgmygo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Rauls Ruidiass
| image = 2023 Leagues Cup - Seattle vs. Monterrey - combined starting lineups (Ruidiaz cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|25}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Villa María del Triunfo}}
| height = 169
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Atlético Grau]]
| clubnumber = 9
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1998—2008
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| years1 = 2008—2011
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps1 = 66
| goals1 = 13
| years2 = 2008—2009
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[U América FC]]
| caps2 = 11
| goals2 = 3
| years3 = 2012
| clubs3 = {{flaga|Čīle}}  [[Santjago „Universidad de Chile”]]
| caps3 = 15
| goals3 = 8
| years4 = 2012—2015
| clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas &quot;Coritiba&quot;]]
| caps4 = 8
| goals4 = 0
| years5 = 2013—2014
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps5 = 64
| goals5 = 35
| years6 = 2015
| clubs6 = {{flaga|Peru}} [[Melgar]]
| caps6 = 14
| goals6 = 2
| years7 = 2015—2016
| clubs7 = {{flaga|Peru}} [[Universitario de Deportes]]
| caps7 = 22
| goals7 = 22
| years8 = 2016—2017
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Monarcas Morelia]]
| caps8 = 34
| goals8 = 20
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{flaga|Meksika}} [[Monarcas Morelia]]
| caps9 = 38
| goals9 = 20
| nationalyears1 = 2011—2023
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 54
| nationalgoals1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = Rauls Ruidiass 2023. gadā
| caps10 = 139
| clubs10 = {{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Sounders&quot;]]
| goals10 = 72
| years10 = 2018—2024
| clubs11 = {{flaga|Peru}} [[Atlético Grau]]
| years11 = 2025—
| caps11 = 40
| goals11 = 11
}}

'''Rauls Ruidiass''' ({{val|es|Raúl Ruidíaz}}, dzimis {{dat|1990|7|25}}) ir [[Peru]] [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē Peru klubā ''[[Atlético Grau]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ruidiass, Rauls}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola uzbrucēji]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Sounders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kuritibas &quot;Coritiba&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>curd5z4kn7htj3hlarzggzx5bwgmygo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ariagners Smits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382274</id>
    <revision>
      <id>4538012</id>
      <parentid>4416744</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:51:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2716" sha1="b20qrxkzjk9kebo2p2buxo3u74061sa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ariagners Smits
| image = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|13}}
| birth_place = 
| height = 
| currentclub = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Ulytau|Ulytau]]
| clubnumber = 11
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2018
| clubs1 = {{flaga|Nikaragva}} [[Real Estelí F.C.|Real Estelí]]
| caps1 = 41
| goals1 = 8
| years2 = 2018—2023
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]]
| caps2 = 37
| goals2 = 8
| years3 = 2019
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Uzbekistāna}} [[Qizilqum Zarafshon]]
| caps3 = 11
| goals3 = 3
| years4 = 2019
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Uzbekistāna}} [[PFC Lokomotiv Tashkent|Lokomotiv Tashkent]]
| caps4 = 10
| goals4 = 1
| years5 = 2021
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Sputnik Rechitsa|Sputnik Rechitsa]]
| caps5 = 7
| goals5 = 2
| years6 = 2021
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Veles Moscow|Veles Moscow]]
| caps6 = 19
| goals6 = 1
| years7 = 2022
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| caps7 = 34
| goals7 = 8
| years8 = 2023—2026
| clubs8 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]]
| caps8 = 94
| goals8 = 30
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2017—
| nationalteam1 = {{fb|NCA}}
| nationalcaps1 = 20
| nationalgoals1 = 7
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| clubs9 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Ulytau|Ulytau]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 15
| goals9 = 2
}}

'''Ariagners Smits''' (dzimis {{dat|1998|12|13}}) ir [[Nikaragva]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Nikaragvas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Kazahstānas Premjerlīga]]s klubā ''[[FC Ulytau|Ulytau]]''.

[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018.]] un [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada]] sezonās spēlējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]], pārstāvot [[FK Spartaks Jūrmala]]. Virslīgā aizvadījis 37 spēles un guvis 8 vārtus. Bija izīrēts arī citu valstu klubiem.

Nikaragvas izlasē debitējis 2017. gadā. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|3|27||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Tērksu un Kaikosu futbola izlase|Tērksu un Kaikosu izlasi]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Smits, Ariagners}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nikaragvas futbolisti]]
[[Kategorija:Nikaragvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]]</text>
      <sha1>b20qrxkzjk9kebo2p2buxo3u74061sa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Ivobi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396352</id>
    <revision>
      <id>4537998</id>
      <parentid>4398687</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4537998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2353" sha1="4lsiy2rr3cy8xdyz9tlw85l8br9vf89" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Alekss Ivobi
| image = Issa Diop, Alex Iwobi and Antonee Robinson 04032026 (1) (cropped).jpg
| caption = Alekss Ivobi 2026. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|3}}
| birth_place = {{vieta|Nigērija|Lagosa}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| clubnumber = 17
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2019
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]]
| caps1 = 100
| goals1 = 11
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015—
| nationalteam3 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps3 = 101
| nationalgoals3 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caps2 = 123
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals2 = 6
| years2 = 2019—2023
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years3 = 2023—
| caps3 = 104
| goals3 = 19
}}

'''Alekss Ivobi''' (dzimis {{dat|1996|5|3}}) ir [[Nigērija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Fulham FC|''Fulham'']] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2016—17
* [[FA Community Shield]]: 2015, 2017

'''Nigērija'''
* [[Āfrikas Nāciju kauss]] trešā vieta: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/17012026-premjerligas_spidekli_paliek_ar_izlasi_un |title= Premjerlīgas spīdekļi paliek ar izlasi un cīņā par bronzu neiesit pendeles, Nigērija atstāj Ēģipti bešā|accessdate=2026-01-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Ivobi, Alekss}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>4lsiy2rr3cy8xdyz9tlw85l8br9vf89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihals Pazdans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397866</id>
    <revision>
      <id>4538095</id>
      <parentid>4365204</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:20:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2263" sha1="9b59jlhrfk0ib43coqn0d2xoe0dhpon" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Mihals Pazdans
| image = Michał Pazdan.JPG
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|21}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Krakova}}
| height = 181
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2007—2012
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Zabžes &quot;Gornik&quot;]]
| caps1 = 126
| goals1 = 3
| years2 = 2012—2015
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| caps2 = 86
| goals2 = 3
| years3 = 2015—2019
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps3 = 83
| goals3 = 0
| nationalyears1 = 2007—2019
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 38
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps4 = 60
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} ''[[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]''
| goals4 = 2
| years4 = 2019—2021
| caps5 = 41
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| goals5 = 1
| years5 = 2019—2021
| caps6 = 85
| clubs6 = {{flaga|Polija}} Krakovas &quot;Wieczysta&quot;
| goals6 = 6
| years6 = 2023—2026
}}

'''Mihals Pazdans''' ({{val|pl|Michał Pazdan}}; dzimis {{dat|1987|9|21}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Varšavas &quot;Legia&quot;'''

* [[Ekstraklasa]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18
* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2015—16, 2017—18

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2008}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pazdans, Mihals}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]]
[[Kategorija:MKE Ankaragücü spēlētāji]]</text>
      <sha1>9b59jlhrfk0ib43coqn0d2xoe0dhpon</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bartošs Berešiņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397868</id>
    <revision>
      <id>4538074</id>
      <parentid>4365363</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2692" sha1="spftkszh6iv58xhcdq740owkw753d9n" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Bartošs Berešiņskis
| image = Bartosz Bereszyński.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|12}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Poznaņa}}
| height = 182
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Motor Lublin]]
| clubnumber = 18
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2009—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| caps1 = 13
| goals1 = 1
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Polija}}  [[Poznaņas &quot;Warta&quot;]]
| caps2 = 21
| goals2 = 1
| years3 = 2013—2017
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps3 = 73
| goals3 = 1
| years4 = 2017—2025
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]]
| caps4 = 202
| goals4 = 1
| years7 = 2025—2026
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo FC]]
| caps7 = 20
| goals7 = 0
| years8 = 2026—
| nationalyears1 = 2013—
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 59
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = Berešiņskis 2018. gadā
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}}&lt;nowiki&gt; '[SSC Napoli|Napoli]]&lt;/nowiki&gt;
| years5 = 2023
| caps5 = 3
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 24
| goals6 = 0
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Motor Lublin]]
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}

'''Bartošs Berešiņskis''' ({{val|pl|Bartosz Bereszyński}}; dzimis {{dat|1992|7|12}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubā ''[[Motor Lublin]]''.


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Berešiņskis, Bartošs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Warta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>spftkszh6iv58xhcdq740owkw753d9n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamils Grosickis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397930</id>
    <revision>
      <id>4538082</id>
      <parentid>4365137</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:01:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3407" sha1="az6xd342oy0tphrzybgubopis7tb3a6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kamils Grosickis
| image = Grosicki PP.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|8}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Ščecina}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas &quot;Pogon&quot;]]
| clubnumber = 11
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2006—2007
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas &quot;Pogon&quot;]]
| caps1 = 23
| goals1 = 2
| years2 = 2007—2009
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps2 = 11
| goals2 = 1
| years3 = 2008
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} ''[[FC Sion]]''
| caps3 = 8
| goals3 = 2
| years4 = 2009
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| caps4 = 13
| goals4 = 4
| years5 = 2009—2010
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| caps5 = 45
| goals5 = 10
| years6 = 2011—2013
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} ''[[Sivasspor]]''
| caps6 = 90
| goals6 = 14
| years7 = 2014—2017
| clubs7 = {{flaga|Francija}} ''[[Stade Rennais F.C.]]''
| caps7 = 81
| goals7 = 13
| years8 = 2017—2020
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} ''[[Hull City A.F.C.]]''
| caps8 = 119
| goals8 = 24
| nationalyears1 = 2007—2010
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2008—
| nationalteam2 = {{fb|POL}}
| nationalcaps2 = 100
| nationalgoals2 = 17
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = Kamils Grosickis 2025. gadā
| caps9 = 17
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} ''[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]''
| goals9 = 1
| years9 = 2020—2021
| caps10 = 158
| clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas &quot;Pogon&quot;]]
| goals10 = 48
| years10 = 2021—
}}

'''Kamils Pavels Grosickis''' ({{val|pl|Kamil Paweł Grosicki}}; dzimis {{dat|1988|6|8}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' kluba [[Ščecinas &quot;Pogon&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Varšavas &quot;Legia&quot;'''

* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2007—08

'''Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;'''

* Polijas kauss: 2009—10
* [[Polijas Superkauss]]: 2010

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grosickis, Kamils}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ščecinas &quot;Pogon&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>az6xd342oy0tphrzybgubopis7tb3a6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gžegožs Krihovjaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397931</id>
    <revision>
      <id>4538089</id>
      <parentid>4365192</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4174" sha1="l4b1dlu2bj4aldxt335pqe0tdxpqe5z" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Gžegožs Krihovjaks
| image = Krychowiak in 2020.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|29}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Grifice}}
| height = 186
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2008—2012
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Girondins&quot;]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2009—2011
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Stade de Reims]]''
| caps2 = 54
| goals2 = 4
| years3 = 2011—2012
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes]]''
| caps3 = 21
| goals3 = 0
| years4 = 2014—2016
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Sevilla FC]]''
| caps4 = 58
| goals4 = 2
| years5 = 2016—2019
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| caps5 = 11
| goals5 = 0
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} ''[[West Bromwich Albion FC]]''
| caps6 = 27
| goals6 = 0
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2008—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2008—2023
| nationalteam4 = {{fb|Polija}}
| nationalcaps4 = 100
| nationalgoals4 = 5
| caption = Krihovjaks 2020. gadā
| caps7 = 27
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;]]
| goals7 = 2
| years7 = 2018—2019
| caps8 = 53
| clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;]]
| goals8 = 18
| years8 = 2019—2021
| caps9 = 14
| clubs9 = {{flaga|Krievija}} ''[[FK Krasnodar]]''
| goals9 = 4
| years9 = 2021—2023
| caps10 = 9
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]]
| goals10 = 2
| years10 = 2022
| caps11 = 30
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} ''[[Al Shabab FC]]''
| goals11 = 3
| years11 = 2022—2023
| caps12 = 33
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} ''[[Abha Club]]''
| goals12 = 9
| years12 = 2023—2024
| clubs13 = {{flaga|Kipra}} ''[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]''
| years13 = 2024—2025
| caps13 = 20
| goals13 = 2
| clubs14 = {{flaga|Polija}} ''Mazur Radzymin''
| years14 = 2025
| caps14 = 3
| goals14 = 0
| totalcaps = 432
| totalgoals = 54
}}

'''Gžegožs Krihovjaks''' ({{val|pl|Grzegorz Krychowiak}}; dzimis {{dat|1990|1|29}}) ir [[Polija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Sevilla FC'''

* [[UEFA Eiropas līga]]: 2014—15, 2015—16

'''Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;'''

* [[Coupe de France]]: 2016—17
* [[Coupe de la Ligue]]: 2016—17

'''Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2020—21
* [[Krievijas Superkauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krihovjaks, Gžegožs}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Lokomotiv&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Anorthosis Famagusta FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>l4b1dlu2bj4aldxt335pqe0tdxpqe5z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paolo Gerrero</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398129</id>
    <revision>
      <id>4538056</id>
      <parentid>4274968</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:28:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5299" sha1="swo4ca8z8htkpadu7aiadb9j33xjjd4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Paolo Gerrero
| origname = ''Paolo Guerrero''
| image = Paolo Guerrero Mundial 2018.jpg
| image_size = 
| caption = Gerrero 2019. gadā
| fullname = 
| height = 185&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.corinthians.com.br/portal/futebol/perfil.asp?c=&amp;id=247 | title = Paolo Guerrero | language = Portuguese | accessdate = 16 November 2012 | publisher = corinthians.com.br | archive-date = {{dat|2012|11|05||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20121105221334/http://www.corinthians.com.br/portal/futebol/perfil.asp?c=&amp;id=247 }}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{Birth date and age|1984|1|1|df=y}}
| birth_place = [[Lima]], Peru
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| clubnumber = 34
| position = Uzbrucējs
| youthyears1 = 1992—2002&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2011-12/hamburger-sv-12/29270/spieler_jos-paolo-guerrero.html | title = Guerrero, José Paolo | language = German | publisher = kicker.de | accessdate = 16 May 2012}}&lt;/ref&gt;
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Alianza Lima]]
| youthyears2 = 2002—2003
| youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich Junior Team|Bayern Munich]]
| years1 = 2002—2006
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich II|Bayern Munich II]]
| caps1 = 66
| goals1 = 45
| years2 = 2004—2006
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| caps2 = 27
| goals2 = 10
| years3 = 2006—2012
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| caps3 = 134
| goals3 = 37
| years4 = 2012—2015
| clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]
| caps4 = 62
| goals4 = 23
| years5 = 2015—2018
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]
| caps5 = 61
| goals5 = 19
| nationalyears1 = 2004—2025
| nationalteam1 = {{fb|Peru}}
| nationalcaps1 = 128
| nationalgoals1 = 40
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| goals6 = 19
| caps6 = 40
| clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| years6 = 2018—2021
| clubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[Avaí FC|Avaí]]
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| years8 = 2023
| caps8 = 15
| clubs8 = {{flaga|Argentīna}} [[Racing Club de Avellaneda|Racing Club]]
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Ekvadora}} [[L.D.U. Quito|LDU Quito]]
| years9 = 2023—2024
| caps9 = 13
| goals9 = 5
| clubs10 = {{flaga|Peru}} [[Club Deportivo Universidad César Vallejo|Universidad César Vallejo]]
| years10 = 2024
| caps10 = 6
| goals10 = 3
| clubs11 = {{flaga|Peru}} [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]]
| years11 = 2024—
| caps11 = 51
| goals11 = 23
}}
'''Hosē Paolo Gerrero Gonsaless''' ({{val|es|José Paolo Guerrero Gonzales}}; dzimis {{dat|1984|1|1}}) ir [[Peru]] [[futbolists]], spēlē uzbrucēja pozīcijā, [[Peru futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Gerrero spēle Peru komandā [[Club Alianza Lima|Alianza Lima]].

Karjeras sākumu aizvadījis dažādos Vācijas klubos, arī [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], kā sastāvā divas reizes kļuva par valsts čempionu, pēc tam sācis spēlēt Brazīlijā. [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;]] sastāvā uzvarējis FIFA Pasaules klubu kausā, bija fināla vienīgo vārtu autors.

2004. gadā debitējis Peru izlases sastāvā. Ir izlases visu laiku rezultatīvākais futbolists. Divas reizes izlase ar Gerrero ierindā izcīnīja bronzas medaļu ''[[Copa América]]''. Viens no visu laiku rezultatīvākajiem futbolistiem ''Copa América'' vēsturē. Tika nominēts 2015. gada [[FIFA Zelta bumba]]i — pirmais Peru futbolists, kas nominēts tai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Paolo Guerrero nominado al Balón de Oro 2015 de la FIFA | url = http://depor.pe/futbol-internacional/paolo-guerrero-candidato-al-balon-oro-2015-junto-lionel-messi-1055163 | language = Spanish | date = 3 October 2015 | website = Depor.pe | access-date = 6 November 2015 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160124032028/http://depor.pe/futbol-internacional/paolo-guerrero-candidato-al-balon-oro-2015-junto-lionel-messi-1055163 | archivedate = {{dat|2016|01|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2004—05, 2005—06
* [[DFB Pokal]]: 2004—05, 2005—06

'''Hamburger SV'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2007

'''Corinthians'''

* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2012

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Copa América]]'' labākais vārtu guvējs: [[2011. gada Copa América|2011]], [[2015. gada Copa América|2015]], [[2019. gada Copa América|2019]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gerrero, Paolo}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Racing Club de Avellaneda spēlētāji]]
[[Kategorija:Floriānopolisas &quot;Avaí&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]]
[[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]]</text>
      <sha1>swo4ca8z8htkpadu7aiadb9j33xjjd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davids Kovnackis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398528</id>
    <revision>
      <id>4538088</id>
      <parentid>4365214</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:09:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2944" sha1="5p8hecvpwjzoc166aa1x260pu1qaebe" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Davids Kovnackis
| image = Dawid Kownacki.JPG
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|14}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Gožova Velkopolska}}
| height = 185
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| clubnumber = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2017
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| caps1 = 94
| goals1 = 21
| years2 = 2017—2020
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]]
| caps2 = 35
| goals2 = 6
| nationalyears1 = 2011—2014
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps1 = 16
| nationalgoals1 = 16
| nationalyears2 = 2014—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015—2019
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps3 = 23
| nationalgoals3 = 15
| nationalyears4 = 2018—2021
| nationalteam4 = {{fb|POL}}
| nationalcaps4 = 7
| nationalgoals4 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = 
| caption = 
| caps3 = 25
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]
| goals3 = 4
| years3 = 2019—2020
| caps4 = 71
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Diseldorfas &quot;Fortuna&quot;]]
| goals4 = 21
| years4 = 2020—2023
| caps5 = 14
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| goals5 = 4
| years5 = 2019—2020
| caps6 = 22
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]
| goals6 = 0
| years6 = 2023—2026
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Diseldorfas &quot;Fortuna&quot;]]
| years7 = 2024—2025
| caps7 = 29
| goals7 = 13
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 21
| goals8 = 5
}}

'''Davids Kovnackis''' ({{val|pl|Dawid Kownacki}}; dzimis {{dat|1997|3|14}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]s kluba [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]] sastāvā, kas viņu īrē no [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Poznaņas &quot;Lech&quot;'''

* [[Ekstraklasa]]: 2014—15
* [[Polijas Superkauss]]: 2015, 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kovnackis, Davids}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lubušas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>5p8hecvpwjzoc166aa1x260pu1qaebe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jans Bednareks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398529</id>
    <revision>
      <id>4538073</id>
      <parentid>4365135</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:49:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3940" sha1="r5vbdc14cn3l2i21fb0cgysxgdz1vwt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Jans Bednareks
| image = Jan Bednarek 22122024 (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|12}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Slupca}}
| height = 189
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| clubnumber = 5
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2017
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| caps1 = 31
| goals1 = 1
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Lenčna &quot;Górnik&quot;]]
| caps2 = 17
| goals2 = 0
| years3 = 2017—2025
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} ''[[Southampton FC]]''
| caps3 = 205
| goals3 = 9
| nationalyears1 = 2010—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2013—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2014—2017
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps3 = 12
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2017—
| nationalteam4 = {{fb|POL}}
| nationalcaps4 = 79
| nationalgoals4 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = Jans Bednareks 2024. gadā
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| years4 = 2025—
| caps4 = 40
| goals4 = 3
}}

'''Jans Kacpers Bednareks''' ({{val|pl|Jan Kacper Bednarek}}; dzimis {{dat|1996|4|12}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Bednareks pārstāv [[Portugāles Premjerlīga]]s komandu ''[[FC Porto]]''.
== Nacionālā izlase ==
{{updated|2025. gada 17. novembrī}}
{{Football player national team statistics|POL}}
|-
|2017||1||0
|-
|2018||11||1
|-
|2019||9||0
|-
|2020||6||0
|-
|2021||10||0
|-
|2022||9||0
|-
|2023||8||0
|-
|2024||11||0
|-
|2025||7||0
|-
!Kopā||72||1
|}

== Sasniegumi ==
'''Lech Poznań'''
*[[Ekstraklasa]]: 2014—15&lt;ref&gt;{{cite web |title=Lech Poznań mistrzem Polski 2014/2015! |url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/526831/lech-poznan-mistrzem-polski-20142015 |website=sportowefakty.wp.pl |access-date=13 June 2023 |language=pl |date=7 June 2015}}&lt;/ref&gt;

'''Southampton'''
*[[Anglijas futbola čempionāta izslēgšanas spēles]]: [[2024. gada Anglijas futbola čempionāta izslēgšanas spēles |2024]]&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cd11vdnwwjdt#Line-ups |title=Leeds United 0—1 Southampton: Line-ups |website=BBC Sport |date=26 May 2024 |access-date=26 May 2024}}&lt;/ref&gt;
'''Porto'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2025—26
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2026

'''Individuāli'''
* [[Polijas gada labākais futbolists]]: 2016&lt;ref&gt;{{cite web |title=Lewandowski zawodnikiem 2016 roku w plebiscycie &quot;Piłki Nożnej&quot; |url=https://www.pap.pl/aktualnosci/news%2C795894%2Clewandowski-zawodnikiem-2016-roku-w-plebiscycie-pilki-noznej.html |access-date=21 June 2024 |language=pl |date=5 February 2017}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bednareks, Jans}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>r5vbdc14cn3l2i21fb0cgysxgdz1vwt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398703</id>
    <revision>
      <id>4537993</id>
      <parentid>4537785</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T12:07:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ sīkumi......</comment>
      <origin>4537993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8806" sha1="lfl47bcnm3a8ax1d5dkdk8kioadyytx" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Kārlis Vītols
| image = KarlisVitols_2025.jpg
| imagesize = 240px
| caption =  ''Cartoon Movie'' forumā 2025. gadā
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1979|03|21}}
| location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[animācija]], [[glezniecība]], [[grafika]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| movement = [[postmodernisms]]
| teachers = [[Ivars Heinrihsons]]
| famous works = animācijas filmas &quot;[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]&quot;, &quot;[[Beigas (filma)|Beigas]]&quot;, &quot;[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]&quot;
| patrons = 
| family = [[Sniedze Sofija Kāle]] (sieva)
| awards = [[Arsenāls (kinofestivāls)|Arsenāls]] (2004), [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] (2016, 2020)
}}
'''Kārlis Vītols''' (dzimis {{dat|1979|3|21}}) ir [[Latvija]]s animācijas [[režisors]], [[scenārists]] un vizuālās mākslas [[mākslinieks]], kurš medijos tika dēvēts arī par vienu no lielākajiem provokatoriem mūsdienu [[latvieši|latviešu]] [[māksla|mākslā]].&lt;ref name=&quot;lma&quot;&gt;[https://www.lma.lv/aktuali/club-kino-piedava-makslinieka-karla-vitola-animacijas-filmu-programmu- LMA: &quot;Club Kino&quot; piedāvā mākslinieka Kārļa Vītola animācijas filmu programmu]&lt;/ref&gt; Izkopis savdabīgu, viņam raksturīgu radošo rokrakstu, kas apvieno glezniecību, eksperimentālo animāciju un roku darba tehnikas. Savas animācijas filmas mākslinieks veidojis gan kā atsevišķus darbus, gan kā papildinājumus glezniecības izstādēm.&lt;ref name=&quot;ars&quot;/&gt; 

Strādājis pie tādām animācijas filmām kā &quot;[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]&quot;, &quot;[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]&quot;, &quot;[[Beigas (filma)|Beigas]]&quot;, &quot;[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]&quot;, &quot;[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]&quot;, &quot;Velna Fudži&quot; un &quot;[[Trofeja]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/139/|title=Kārlis Vītols|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt; Kārļa Vītola animācijas filmas demonstrētas nozīmīgos starptautiskos festivālos un saņēmušas vairākas Latvijas Nacionālā kino balvas. 

== Izglītība ==
[[Attēls:3 FetishuDarzs.jpg|left|230px|thumb|Kadrs no filmas &quot;[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]&quot;, 2007]]
[[Attēls:1 Aptumsums 2.jpg|left|230px|thumb|Kadrs no filmas &quot;[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]&quot;, 2010]] 
Mācījies [[Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola|Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā]]. Absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijas]] grafikas un glezniecības nodaļu, 2003. gadā iegūstot maģistra grādu. 1998. gadā sācis veidot [[animācija]]s īsfilmas. Kopš [[2006. gads|2006. gada]] īsteno neatkarīgu, autorkino raksturīgu radošo praksi, kuras pamatā ir glezniecība, eksperimentālā animācija un roku darba tehnikas, kas visspilgtāk izpaužas viņa nenaratīvajā animācijas triloģijā &quot;[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]&quot;, &quot;[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]&quot; un &quot;[[Beigas (filma)|Beigas]]&quot;.

== Radošais darbs ==
Kārlis Vītols ir aktīvs dažādos virzienos strādājošs mākslinieks ar vairāk nekā divdesmit gadu profesionālo pieredzi. Piedalās glezniecības, instalāciju un multimediju mākslas izstādēs kopš 2003. gada (gan mākslinieku grupu izstādēs, gan solo izstādēs). Kārlis Vītols savos darbos vislabprātāk runā par trim tēmām: [[reliģija|reliģiju]], [[sekss|seksu]] un [[nāve|nāvi]], visbiežāk – par visu kopā.&lt;ref name=&quot;lma&quot;/&gt; 

=== Izstādes ===
[[Attēls:1 Beigas.png|right|240px|thumb|Kadrs no filmas &quot;[[Beigas (filma)|Beigas]]&quot;, 2019]]
[[Attēls:2 Minotaurs.jpg|right|240px|thumb|Kadrs no filmas &quot;[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]&quot;, 2016]]
[[Attēls:1 GulbjuJaunava.png|right|240px|thumb|Kadrs no filmas &quot;[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]&quot;, 2020]]
Kārļa Vītola izstādes bijušas ne tikai [[Rīga|Rīgā]], bet arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Aizpute|Aizputē]] un [[Ogre|Ogrē]], piemēram, multimediju personālizstāde ''&quot;Fetišu dārzs&quot;'' Liepājā tika izstādīta 2006. gadā, Aizputē 2007. gadā; personālizstāde ''&quot;Sāga. Botokss&quot;'' izstāžu zālē [[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]] 2011. gadā; instalācija ''&quot;Kults&quot;'' Mūkusalas mākslas salonā Rīgā 2012. gadā; gleznas personālizstādē ''&quot;Divi ķermeņi&quot;'' Ogres Vēstures un mākslas muzejā 2018. gadā;&lt;ref&gt;[https://www.birkenfelds.lv/lv/jaunumi/karlis-vitols Kārlis Vītols. Divi Ķermeņi]&lt;/ref&gt; animācijas īsfilma &quot;[[Beigas (filma)|Beigas]]&quot; izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā ([[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]) Rīgā 2018—2019. gadā.&lt;ref name=&quot;ars&quot;&gt;[https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals/izstades/beigas-karla-vitola-personalizstade-443 Mākslas muzejs ARSENĀLS. Kārļa Vītola izstāde &quot;Beigas&quot;]&lt;/ref&gt; Darbs &quot;Beigas&quot; 2019. gadā iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. 2020. gadā tapa trīspadsmitā Kārļa Vītola personālizstāde ''&quot;Ceļojums uz Ameriku&quot;'', kuras galvenais medijs ir kameras acs, apvienojot vectēva Alekša Kalniņa fotogrāfijas un video no ceļojuma uz Ameriku, un paša Kārļa melnbaltos akvareļus.&lt;ref&gt;[https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sapnu-zeme-akvareli-makslinieks-un-rezisors-karlis-vitols-piedava-doties-celojuma-pa-ameriku-14249595 Sapņu zeme akvarelī. Mākslinieks un režisors Kārlis Vītols piedāvā doties ceļojumā pa Ameriku]&lt;/ref&gt;

=== Filmogrāfija ===
Visām savām animācijas filmām Kārlis Vītols ir mākslinieks, režisors un scenārists. Viņa agrāko darbu vidū ir animācijas īsfilmas &quot;[[Trofeja]]&quot; (2004), kas 2004. gadā saņēm kinofestivāla [[Arsenāls (kinofestivāls)|Arsenāls]] balvu kategorijā &quot;Labākā Baltijas animācijas filma&quot;;&lt;ref name=&quot;fest&quot;&gt;[https://www.hc.lv/afisa/notikusie/kulturas-pasakumi/3602/ Režosora Kārļa Vītola filmu izlase]&lt;/ref&gt; &quot;[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]&quot; (2007), kas tika izrādīta Oberhauzenes filmu festivālā;&lt;ref name=&quot;fest&quot;/&gt; &quot;[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]&quot; (2010), kas tika rādīta Anesī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā;&lt;ref&gt;[https://sejas.tvnet.lv/5609496/karla-vitola-aptumsums-anesi-filmu-festivala Kārļa Vītola „Aptumsums” Anesī filmu festivālā]&lt;/ref&gt; un aktierspēles īsfilma &quot;[[Nelaimīgais]]&quot; (2015) – daļa no projekta &quot;Rīga 2041&quot;, kas saņēma īpašo balvu par kinematogrāfisku izcilību 7. [[Dienvidkoreja]]s starptautiskajā 3D filmu festivālā un tika demonstrēta Klermonferānas starptautiskajā filmu festivālā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latviesu-filmai-riga-2041-balva-korejas-3d-filmu-festivala.a146779/ Latviešu filmai «Rīga - 2041» balva Korejas 3D filmu festivālā]&lt;/ref&gt;

Animācijas īsfilma &quot;[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]&quot; (2016) saņēma Nacionālās kino balvas kategorijās &quot;Labākā animācijas filma&quot; un &quot;Labākais animācijas filmas mākslinieks&quot;, tika atzīta par labāko animācijas filmu Baltijas filmu festivālā &quot;2ANNAS&quot;, kā arī ieguva skatītāju balvu [[Korfu]] animācijas filmu festivālā.&lt;ref name=&quot;ars&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2016/filmas/minotaurs-7 Lielais Kristaps. Mīnotaurs]&lt;/ref&gt; 
2020. gadā animācijas īsfilma &quot;[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]&quot; ieguva [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] Nacionālo kino balvu kategorijā &quot;Labākais animācijas filmas mākslinieks&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2020/filmas/gulbju-jaunava-240 Lielais Kristaps. Gulbju jaunava]&lt;/ref&gt;

Pašreizējais projekts ir pilnmetrāžas animācijas filma &quot;Ziemeļu zvaigzne&quot;; plānotais pirmizrādes gads – 2027. (pašlaik ražošanas stadijā). Projekts tiek attīstīts kopš 2020. gada.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/aktuali/6088-12_jautajumi_karlim_vitolam/ Arterritory: 12 jautājumi Kārlim Vītolam]
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/izstade-par-maksligo-skaistumu.a12609/ Izstāde par mākslīgo skaistumu]
* [https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sapnu-zeme-akvareli-makslinieks-un-rezisors-karlis-vitols-piedava-doties-celojuma-pa-ameriku-14249595 Sapņu zeme akvarelī. Mākslinieks un režisors Kārlis Vītols piedāvā doties ceļojumā pa Ameriku]
* [https://satori.lv/article/tetis-2 Satori: Kārļa Vītola komikss &quot;Tētis&quot;]
* [https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sodien-uzplaiksni-bet-rit-jau-vairs-nav-14208925 Diena. Māksla: Šodien uzplaiksnī, bet rīt jau vairs nav]

{{DEFAULTSORT:Vītols, Kārlis}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu animatori]]</text>
      <sha1>lfl47bcnm3a8ax1d5dkdk8kioadyytx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ahmeds Musa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398861</id>
    <revision>
      <id>4538003</id>
      <parentid>4436376</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3411" sha1="7qm3gm0sxyf5vtmn9aa4y82286n6k3c" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ahmeds Musa
| image = Ahmed Musa 20180625.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|14}}
| birth_place = {{vieta|Nigērija}}
| height = 173
| currentclub = {{flaga|Nigērija}} [[Kano Pillars F.C.|Kano Pillars]]
| clubnumber = 7
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2008—2010
| clubs1 = {{flaga|Nigērija}} GBS Football Academy
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2008—2009
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nigērija}} [[JUTH F.C.]]
| caps2 = 18
| goals2 = 4
| years3 = 2009—2010
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nigērija}} [[Kano Pillars F.C.|Kano Pillars]]
| caps3 = 25
| goals3 = 18
| years4 = 2010—2012
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[VVV-Venlo]]
| caps4 = 37
| goals4 = 8
| years5 = 2012—2016
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]]
| caps5 = 125
| goals5 = 42
| years6 = 2016—2018
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.]]
| caps6 = 21
| goals6 = 2
| years7 = 2018
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]]
| caps7 = 10
| goals7 = 6
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērija U20
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2011
| nationalteam2 = {{flaga|Nigērija}} Nigērija U23
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2010—2025
| nationalteam3 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps3 = 110
| nationalgoals3 = 18
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps8 = 50
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Nassr]]
| goals8 = 9
| years8 = 2018—2020
| clubs9 = {{flaga|Nigērija}} [[Kano Pillars F.C.|Kano Pillars]]
| years9 = 2021
| caps9 = 8
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years10 = 2021—2022
| caps10 = 34
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]]
| years11 = 2022—2024
| caps11 = 19
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Nigērija}} [[Kano Pillars F.C.|Kano Pillars]]
| years12 = 2024—
| caps12 = 49
| goals12 = 15
}}

'''Ahmeds Musa''' ({{val|en|Ahmed Musa}}; dzimis {{dat|1992|10|14}}) ir [[Nigērija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Musa spēlē Nigērijas komandā ''[[Kano Pillars F.C.|Kano Pillars]]''.

== Sasniegumi ==
'''CSKA Moscow'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2012—13, 2013—14, 2015—16
* [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2012—13
* [[Krievijas Superkauss]]: 2013, 2014

'''Al-Nassar'''

* [[Saūda Arābijas Profesionālā līga]]: 2018—19
* [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2019

'''Nigērija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Musa, Ahmeds}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]]
[[Kategorija:VVV-Venlo spēlētāji]]
[[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]]</text>
      <sha1>7qm3gm0sxyf5vtmn9aa4y82286n6k3c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Mozess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399471</id>
    <revision>
      <id>4538002</id>
      <parentid>4274537</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:42:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3773" sha1="bxw47pi87t3r0axhremzl5f5su9h6na" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Viktors Mouzess
| image = Victor Moses (SPA-AKH).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|12}}
| birth_place = {{vieta|Nigērija|Lagosa}}
| height = 177
| currentclub = {{flaga|Kazahstāna}} [[FK Kajsar|Kajsar]]
| clubnumber = 11
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2007—2010
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.]]
| caps1 = 58
| goals1 = 11
| years2 = 2010—2012
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.]]
| caps2 = 74
| goals2 = 8
| years3 = 2012—2021
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]]
| caps3 = 87
| goals3 = 7
| years4 = 2013—2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]]
| caps4 = 19
| goals4 = 1
| years5 = 2014—2015
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.]]
| caps5 = 19
| goals5 = 3
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.]]
| caps6 = 21
| goals6 = 1
| nationalyears1 = 2005—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalcaps1 = 16
| nationalgoals1 = 9
| nationalyears2 = 2008—2009
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2010
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalcaps3 = 1
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2012—2018
| nationalteam4 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps4 = 38
| nationalgoals4 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps7 = 20
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| goals7 = 5
| years7 = 2019—2020
| caps8 = 12
| caps9 = 19
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (futbols)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| goals8 = 0
| goals9 = 4
| years8 = 2020
| years9 = 2020—2021
| clubs10 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (futbols)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| years10 = 2021—2024
| caps10 = 51
| goals10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Luton Town F.C.|Luton Town]]
| years11 = 2024—2025
| caps11 = 18
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FK Kajsar|Kajsar]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 9
| goals12 = 0
}}

'''Viktors Mouzess''' ({{val|en|Victor Moses}}; dzimis {{dat|1990|12|12}}) ir [[Nigērija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Kazahstānas Premjerlīga]]s kluba ''[[FK Kajsar|Kajsar]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]]
* [[FA kauss]]: 2017—18
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]]

'''Spartak Moscow'''

* [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2021—22

'''Nigērija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Mouzess, Viktors}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:Luton Town F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>bxw47pi87t3r0axhremzl5f5su9h6na</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomašs Jodlovecs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402707</id>
    <revision>
      <id>4538085</id>
      <parentid>4275021</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:05:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3929" sha1="g60eiveeagifro54omtqrjwdguovtzc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Tomašs Jodlovecs
| image = Tomasz Jodłowiec 2011.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|8}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Živeca}}
| height = 190
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[TS Koszarawa 1910 Żywiec|Koszarawa Żywiec]]
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2004
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]
| caps1 = 4
| goals1 = 0
| years2 = 2005
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;ŁKS&quot;]]
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| years3 = 2006
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot;]]
| caps3 = 11
| goals3 = 1
| years4 = 2006—2008
| clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Grodziska Velkopolska &quot;Dyskobolia&quot;]]
| caps4 = 43
| goals4 = 0
| years5 = 2008—2012
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Polonia&quot;]]
| caps5 = 99
| goals5 = 4
| years6 = 2012—2013
| clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
| caps6 = 15
| goals6 = 3
| years7 = 2013—2019
| clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| caps7 = 131
| goals7 = 15
| nationalyears1 = 2008—2016
| nationalteam1 = {{fb|POL}}
| nationalcaps1 = 49
| nationalgoals1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| caps8 = 40
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Glivices &quot;Piast&quot;]]
| goals8 = 5
| years8 = 2018—2019
| caps9 = 54
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Glivices &quot;Piast&quot;]]
| goals9 = 1
| years9 = 2019—2022
| caps10 = 38
| clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot;]]
| goals10 = 1
| years10 = 2022—2024
| years11 = 2025
| clubs11 = {{flaga|Polija}} [[Sparta Kazimierza Wielka]]
| caps11 = 13
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Polija}} [[Halniak Maków Podhalański]]
| years12 = 2026
| caps12 = 4
| goals12 = 0
| clubs13 = {{flaga|Polija}} [[TS Koszarawa 1910 Żywiec|Koszarawa Żywiec]]
| years13 = 2026—
| caps13 = 0
| goals13 = 0
}}

'''Tomašs Jodlovecs''' (dzimis {{dat|1985|9|8}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Polijas komandā [[TS Koszarawa 1910 Żywiec|Koszarawa Żywiec]].

== Klubu karjera ==
2006. gadā Jodlovecs debitēja ''[[Ekstraklasa]]'' [[Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot;]] komandā. 2009. gadā viņš bija tuvu pārejai uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A Sērijas]] klubu ''[[SSC Napoli|Napoli FC]]'', bet transfēra nenotika, jo Jodlovecam bija problēmas ģimenē. 2013. gada 19. februārī viņš pievienojās [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]. Ar &quot;Legia&quot; viņš ir uzvarējis ''Ekstraklasa''. 

== Karjera izlasē ==
2008. gada 11. oktobrī viņš debitēja izlasē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. Savus vienīgos vārtus izlasē viņš ir guvis tieši pret Čehiju. Viņš arī piedalijās [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā futbolā]]. 

== Sasniegumi ==
'''Grodziska Velkopolska &quot;Dyskobolia&quot;'''

* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2006—07

'''Vroclavas &quot;Śląsk&quot;'''

* [[Polijas Superkauss]]: 2012

'''Varšavas &quot;Legia&quot;'''

* ''[[Ekstraklasa]]'': 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2016—17, 2017—18
* Polijas kauss: 2012—13, 2014—15, 2015—16, 2017—18

'''Glivices &quot;Piast&quot;'''

* ''Ekstraklasa'': 2018—19

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}

{{DEFAULTSORT:Jodlovecs, Tomašs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Glivices &quot;Piast&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas ŁKS spēlētāji]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vroclavas &quot;Śląsk&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>g60eiveeagifro54omtqrjwdguovtzc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stēfans Juhansens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405713</id>
    <revision>
      <id>4538027</id>
      <parentid>4274894</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:26:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4116" sha1="6kehn5mtaqqcyxmz2apfphp1m6vspgo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Stēfans Juhansens
| image = [[Attēls:Stefan Johansen 2017.jpg|220px]]
| caption = Juhansens 2017. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|8}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Vardo}}
| height = 182
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| pcupdate = 
| years1 = 2007—2010
| caps1 = 29
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]
| years2 = 2011—2014
| caps2 = 67
| goals2 = 8
| clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| years3 = 2014—2016
| caps3 = 73
| goals3 = 12
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]]
| years4 = 2016—2021
| caps4 = 126
| goals4 = 19
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalyears3 = 2008—2009
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalyears4 = 2009—2010
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalyears5 = 2011—2013
| nationalcaps5 = 5
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U23
| nationalyears7 = 2012
| nationalcaps7 = 1
| nationalgoals7 = 0
| nationalteam8 = {{fb|NOR}}
| nationalyears8 = 2013—2020
| nationalcaps8 = 55
| nationalgoals8 = 6
| caps5 = 14
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| goals5 = 2
| years5 = 2019
| caps6 = 21
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]
| goals6 = 4
| years6 = 2021
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]
| years7 = 2021—2023
| caps7 = 64
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]
| years8 = 2024
| caps8 = 28
| goals8 = 6
| totalcaps = 418
| totalgoals = 52
}}'''Stēfans Juhansens''' ({{Val|no|Stefan Johansen}}, dzimis {{Dat|1991|1|8}}) ir [[Norvēģija|Norvēģijas]] bijušais [[futbolists]].

== Karjera ==
Savu karjeru Juhansens sāka [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas futbola līgas]] klubos [[FK Bodø/Glimt]] un [[Strømsgodset Toppfotball]]. 2014. gadā Juhansens pievienojās [[Skotija|Skotijas]] klubam [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25687140|title=Stefan Johansen: Celtic sign Norwegian midfielder|work=BBC Sport|access-date=2018-09-06|date=2014|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Kopš 2016. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubā [[Fulham FC]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37196236|title=Celtic's Stefan Johansen completes transfer to Fulham|work=BBC Sport|access-date=2018-09-06|date=2016-08-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; ''Fulham'' komandas sastāvā Juhansens 2018. gadā iekļuva Premjerlīgā.

== Sasniegumi ==
'''Strømsgodset'''

* [[Eliteserien]]: 2013

'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2014—15

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Celtic F.C.|''Celtic'']] gada labākais spēlētājs: 2014—15

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Juhansens, Stēfans}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Finnmarkā dzimušie]]
[[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]]
[[Kategorija:Strømsgodset Toppfotball spēlētāji]]
[[Kategorija:Sarpsborg 08 FF spēlētāji]]</text>
      <sha1>6kehn5mtaqqcyxmz2apfphp1m6vspgo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Plūksne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412289</id>
    <revision>
      <id>4538237</id>
      <parentid>4366062</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T06:23:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3792" sha1="msi0jewxsyijp25oapht2qoh7vp42ox" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
|         name = Kārlis Plūksne
|        image = Architect_Karlis_Pluksne._Riga._1950.png
|    birthdate = {{dat|1906|2|23}}
|    deathdate = {{miršanas datums un vecums|1973|06|29|1906|02|23}}
|  nationality = 
|        field = [[arhitektūra]]
|     training = [[Latvijas Universitāte]]
| famous works = [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (1958)
|      patrons = 
|       awards = 
|  birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukums|td=Latvija}}
}}
'''Kārlis Plūksne''' (1906—1973) bija latviešu arhitekts. [[Latvijas arhitektu biedrība]]s priekšnieks (1951—1959).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1906. gada 23. februārī [[Tukums|Tukumā]] Jāņa Plūksnes ģimenē, viņa brālis bija vēlākais operdziedātājs [[Edgars Plūksna]]. Studēja arhitektūru [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1926—1942), līdztekus strādāja par tehniķi Latvijas Dzelzeļa valdē, vēlāk Izglītības ministrijā (1926—1931), piedalījās [[Rīgas Jūrmala]]s (Mellužu sākumskola, Dubultu vidusskola) un [[Madona]]s ēku projektēšanā.

Piedalījās [[Armijas Ekonomiskais veikals|Armijas Ekonomiskā veikala]] projektēšanā un celtniecībā kā arhitekta [[Artūrs Galindoms|Artūra Galindoma]] vietnieks (1936—1940). Pēc Otrā pasaules kara strādāja [[Latvijas PSR]] Ministru padomes Arhitektūras pārvaldes pilsētprojektēšanas institūtā (''Латгипрогорстрой'', 1945—1968), no 1953. gada bija šī institūta galvenais projektu arhitekts.

Starp viņa projektētajām ēkām var minēt dzīvojamo ēku Kr. Valdemāra un Mālpils ielas sūrī, [[Latvijas Mākslinieku savienība|Mākslinieku savienības]] namu Daugavmalā, [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. ģimnāzija]]s ēku [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu Akadēmijas]] ēku, [[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem|1905. gada revolūcijas pieminekli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2|title=Augstākās celtnes Rīgā|website=LA.LV|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5248185/fotoreportaza-skats-no-pieciem-augstakajiem-punktiem-riga|title=Fotoreportāža: Skats no pieciem augstākajiem punktiem Rīgā|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-10-21|date=2014-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://celoju.draugiem.lv/celojums/9567349/celojums-5-tramvaja|title=Ceļojums 5. tramvajā - Jūlijs Aldersons|website=celojumi.lv|access-date=2026-10-21|date=2013-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aptieka.lv/raksti/esplanade-no-francu-varda-esplanade-glacis/|title=ESPLANĀDE (no franču vārda esplanāde) Glacis|last=aptieka-admin-xpt|website=Dzirciema aptieka|access-date=2026-10-21|date=2008-11-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Madonas kultūras nams - panoramio.jpg|[[Madonas kultūras nams]]
AEV Riga 1939.jpg|Armijas Ekonomiskais veikals Rīgā (1939), tagad — [[Galerija Centrs]]
Ryga.2007-08-09.jpg|[[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] strūklakas
Павильон №5 ВВЦ.JPG|Latvijas PSR paviljons [[Maskava|Maskavā]]
1905 monument Riga.JPG|[[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem|1905. gada revolūcijas piemineklis]]
Rigas 3. gimnazija.jpg|[[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas]] ēka
Latvijas Mākslinieku savienība.JPG|Mākslinieku savienības nams 11. Novembra krastmalā (1955-1960)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Plūksne, Kārlis}}

[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]</text>
      <sha1>msi0jewxsyijp25oapht2qoh7vp42ox</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538278</id>
      <parentid>4538237</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T11:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4538278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3881" sha1="jtvhcm7794vtpuatnp8c2dfyrgb6q8s" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
|         name = Kārlis Plūksne
|        image = Architect_Karlis_Pluksne._Riga._1950.png
|    birthdate = {{dat|1906|2|23}}
|    deathdate = {{miršanas datums un vecums|1973|06|29|1906|02|23}}
|  nationality = 
|        field = [[arhitektūra]]
|     training = [[Latvijas Universitāte]]
| famous works = [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (1958)
|      patrons = 
|       awards = 
|  birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukums|td=Latvija}}
}}
'''Kārlis Plūksne''' (1906—1973) bija latviešu arhitekts. [[Latvijas arhitektu biedrība]]s priekšnieks (1951—1959).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1906. gada 23. februārī [[Tukums|Tukumā]] Jāņa Plūksnes ģimenē, viņa brālis bija vēlākais operdziedātājs [[Edgars Plūksna]]. Studēja arhitektūru [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1926—1942), līdztekus strādāja par tehniķi Latvijas Dzelzeļa valdē, vēlāk Izglītības ministrijā (1926—1931), piedalījās [[Rīgas Jūrmala]]s (Mellužu sākumskola, Dubultu vidusskola) un [[Madona]]s ēku projektēšanā.

Piedalījās [[Armijas Ekonomiskais veikals|Armijas Ekonomiskā veikala]] projektēšanā un celtniecībā kā arhitekta [[Artūrs Galindoms|Artūra Galindoma]] vietnieks (1936—1940). Pēc Otrā pasaules kara strādāja [[Latvijas PSR]] Ministru padomes Arhitektūras pārvaldes pilsētprojektēšanas institūtā (''Латгипрогорстрой'', 1945—1968), no 1953. gada bija šī institūta galvenais projektu arhitekts.

Starp viņa projektētajām ēkām var minēt dzīvojamo ēku Kr. Valdemāra un Mālpils ielas stūrī, [[Latvijas Mākslinieku savienība|Mākslinieku savienības]] namu Daugavmalā, [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. ģimnāzija]]s ēku [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu Akadēmijas]] ēku, [[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem|1905. gada revolūcijas pieminekli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2|title=Augstākās celtnes Rīgā|website=LA.LV|access-date=2026-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5248185/fotoreportaza-skats-no-pieciem-augstakajiem-punktiem-riga|title=Fotoreportāža: Skats no pieciem augstākajiem punktiem Rīgā|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-10-21|date=2014-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://celoju.draugiem.lv/celojums/9567349/celojums-5-tramvaja|title=Ceļojums 5. tramvajā - Jūlijs Aldersons|website=celojumi.lv|access-date=2026-10-21|date=2013-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aptieka.lv/raksti/esplanade-no-francu-varda-esplanade-glacis/|title=ESPLANĀDE (no franču vārda esplanāde) Glacis|last=aptieka-admin-xpt|website=Dzirciema aptieka|access-date=2026-10-21|date=2008-11-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Madonas kultūras nams - panoramio.jpg|[[Madonas kultūras nams]]
AEV Riga 1939.jpg|Armijas Ekonomiskais veikals Rīgā (1939), tagad — [[Galerija Centrs]]
Ryga.2007-08-09.jpg|[[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] strūklakas
Павильон №5 ВВЦ.JPG|Latvijas PSR paviljons [[Maskava|Maskavā]]
1905 monument Riga.JPG|[[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem|1905. gada revolūcijas piemineklis]]
Rigas 3. gimnazija.jpg|[[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas]] ēka
Latvijas Mākslinieku savienība.JPG|Mākslinieku savienības nams 11. Novembra krastmalā (1955-1960)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plūksne, Kārlis}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]</text>
      <sha1>jtvhcm7794vtpuatnp8c2dfyrgb6q8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4538140</id>
      <parentid>4537852</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:01:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4538140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1143" sha1="d4zx2v6au1yrpr2li7znalsnoesscar" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-10-20 18:01:43{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 15 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion with rationale &quot;Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].&quot;. ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || 
|-
| {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 9 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)&lt;/nowiki&gt; || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>d4zx2v6au1yrpr2li7znalsnoesscar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4538139</id>
      <parentid>4537851</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4538139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17177" sha1="cn2mc1y3ltbx3a2ftoch2dm8qyldqms" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|20||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200365}}]
| {{formatnum:1684}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13747}}]
| 2009-02-13
| 2026-10-20
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176189}}]
| {{formatnum:9801}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8129}}]
| 2007-12-03
| 2026-10-19
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}]
| {{formatnum:769}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116615}}]
| {{formatnum:10375}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1960}}]
| 2009-10-02
| 2026-10-20
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115658}}]
| {{formatnum:7971}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10007}}]
| 2007-11-24
| 2026-10-20
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89878}}]
| {{formatnum:8318}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6826}}]
| 2005-10-30
| 2026-10-18
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73935}}]
| {{formatnum:9833}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2202}}]
| 2009-05-24
| 2026-10-20
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69009}}]
| {{formatnum:1564}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}]
| 2005-07-26
| 2026-10-16
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}]
| {{formatnum:452}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-10-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54071}}]
| {{formatnum:7288}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}]
| 2018-06-22
| 2026-10-20
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50656}}]
| {{formatnum:5766}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:404}}]
| 2007-01-07
| 2026-10-20
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50404}}]
| {{formatnum:6301}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3238}}]
| 2007-04-26
| 2026-10-17
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49421}}]
| {{formatnum:1407}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3554}}]
| 2006-05-03
| 2026-10-17
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45617}}]
| {{formatnum:5673}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}]
| 2015-03-11
| 2026-10-17
|-
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45377}}]
| {{formatnum:486}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1816}}]
| 2008-11-29
| 2026-10-20
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}]
| {{formatnum:1486}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-10-11
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39492}}]
| {{formatnum:3873}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:788}}]
| 2013-03-30
| 2026-10-20
|-
| 18.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33164}}]
| {{formatnum:10280}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5229}}]
| 2023-01-18
| 2026-10-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 19.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32721}}]
| {{formatnum:3997}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:699}}]
| 2020-05-10
| 2026-10-16
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27498}}]
| {{formatnum:4755}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:942}}]
| 2015-08-30
| 2026-10-20
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:26}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-10-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1288}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16095}}]
| {{formatnum:1365}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-10-19
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15648}}]
| {{formatnum:3050}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}]
| 2014-07-27
| 2026-10-19
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15302}}]
| {{formatnum:2322}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2020}}]
| 2005-07-30
| 2026-10-20
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14628}}]
| {{formatnum:475}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}]
| 2011-08-03
| 2026-10-15
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14263}}]
| {{formatnum:510}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-10-18
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13520}}]
| {{formatnum:857}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-10-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11065}}]
| {{formatnum:1781}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:430}}]
| 2021-07-27
| 2026-10-18
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}]
| {{formatnum:270}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}]
| 2011-10-13
| 2026-10-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10269}}]
| {{formatnum:317}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}]
| 2012-05-17
| 2026-10-20
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9620}}]
| {{formatnum:196}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}]
| 2013-03-14
| 2026-10-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:39}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6780}}]
| {{formatnum:249}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-10-19
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:440}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}]
| {{formatnum:84}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-10-13
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5049}}]
| {{formatnum:163}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}]
| 2013-04-16
| 2026-10-14
|-
| 66.
| {{u|Ivario}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5046}}]
| {{formatnum:1243}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}]
| 2015-09-12
| 2026-10-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 67.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>cn2mc1y3ltbx3a2ftoch2dm8qyldqms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilfreds Ndidi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418481</id>
    <revision>
      <id>4538004</id>
      <parentid>4398677</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:43:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3344" sha1="swzafnha6bm177m11k5w8e72i5f1fdg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Vilfreds Ndidi
| image = [[Attēls:Ndidi 20170114.jpg|220px]]
| caption = Ndidi 2017. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|16}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Lagosa}}
| height = 178
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| years1 = 2015—2017
| caps1 = 61
| goals1 = 4
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| years2 = 2017—2025
| caps2 = 252
| goals2 = 11
| clubs3 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| years3 = 2025—
| caps3 = 32
| goals3 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērija U20
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2013—2015
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{fb|Nigērija}}
| nationalyears2 = 2015—
| nationalcaps2 = 81
| nationalgoals2 = 1
}}
'''Vilfreds Ndidi''' (dzimis {{Dat|1996|12|16}}) ir [[Nigērija|Nigērijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga]]s klubu [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] No 2017. gada līdz 2025. gadam Ndidi spēlēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubā [[Leicester City F.C.|Leicester City]]. Iepriekš spēlējis [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] kluba [[KRC Genk]] sastāvā. Spēlējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]] turnīrā.

2025. gada 8. augustā Ndidi pievienojās [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] komandai, noslēdzot līgumu uz trim gadiem ar iespēju pagarināt līgumu vēl uz vienu gadu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://bjk.com.tr/en/news/92149/welcome-to-besiktas-wilfred-ndidi.html|title=Welcome to Beşiktaş Wilfred Ndidi!|publisher=[[Beşiktaş J.K.]]|date=8 August 2025|access-date=2 September 2025|language=tr}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 17. oktobrī Ndidi tika iecelts par komandas vicekapteini.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://bjk.com.tr/en/news/92653/new-besiktas-captains-revealed.html|title=New Beşiktaş captains revealed|publisher=bjk.com|language=en|date=17 October 2025|access-date=17 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Leicester City'''

* [[FA kauss]]: 2020—21
* [[FA Community Shield]]: 2021

'''Nigērija'''
* [[Āfrikas Nāciju kauss]] trešā vieta: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/17012026-premjerligas_spidekli_paliek_ar_izlasi_un |title= Premjerlīgas spīdekļi paliek ar izlasi un cīņā par bronzu neiesit pendeles, Nigērija atstāj Ēģipti bešā|accessdate=2026-01-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}

{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Ndidi, Vilfreds}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]</text>
      <sha1>swzafnha6bm177m11k5w8e72i5f1fdg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Migels Almirons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419065</id>
    <revision>
      <id>4538041</id>
      <parentid>4479931</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2552" sha1="awk94gs3br6teojr5eekyrggieuaaoh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Migels Almirons
| image = Miguel Almiron France v Paraguay 4 July 2026-025.jpg
| caption = Migels Almirons 2026. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|10}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Asunsjona}}
| height = 176
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;United&quot;|Atlanta United]]
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]]
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| years1 = 2013—2015
| caps1 = 39
| goals1 = 6
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Lanús|Lanús]]
| years2 = 2015—2016
| caps2 = 35
| goals2 = 3
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;United&quot;|Atlanta United]]
| years3 = 2017—2018
| caps3 = 62
| goals3 = 21
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| years4 = 2019—2025
| caps4 = 186
| goals4 = 23
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvaja U17
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvaja U20
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam3 = {{fb|Paragvaja}}
| nationalyears3 = 2015—
| nationalcaps3 = 82
| nationalgoals3 = 12
| clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;United&quot;|Atlanta United]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 53
| goals5 = 12
}}
'''Migels Almirons''' ({{Val|es|Miguel Almirón}}, dzimis {{Dat|1994|2|10}}) ir [[Paragvaja|Paragvajas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Almirons spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandas ''[[Atlanta United FC|Atlanta United]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Lanús'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2016
* [[Supercopa Argentina]]: 2016

'''Atlanta United'''

* [[MLS|MLS kauss]]: 2018
'''Newcastle United'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}}
{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}&lt;br /&gt;
{{DEFAULTSORT:Almirons, Migels}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Lanús spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;United&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>awk94gs3br6teojr5eekyrggieuaaoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pastariņa prēmija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428978</id>
    <revision>
      <id>4538261</id>
      <parentid>4341868</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4843" sha1="sll7q0toj3d2354ib06h9qnowzynov0" xml:space="preserve">'''Pastariņa prēmija''' ir 1982. gadā dibināta balva [[Bērnu literatūra|bērnu literatūrā]], ko piešķir [[Rojas pagasts|Rojas pagasta]] bibliotēka sadarbībā ar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] un [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienību]].

== Vēsture ==
Prēmija dibināta 1982. gadā pēc zvejnieku kolhoza “Banga” priekšsēdētāja Miķeļa Lismenta un rakstnieka [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] iniciatīvas un nosaukta [[Ernests Birznieks-Upītis|E. Birznieka-Upīša]] grāmatas varoņa Pastariņa vārdā ar mērķi atbalstīt un veicināt latviešu autoru pievēršanos bērnu grāmatu rakstīšanai. Kopš 1993. gada balvu saņem arī bērnu grāmatu mākslinieki.&lt;ref&gt;[https://lililasa.wordpress.com/2018/06/17/pastarina-premija/ Pastariņa prēmija]&lt;/ref&gt; Šobrīd balvu pasniedz [[Rojas novads|Rojas novada]] dome un Rojas bibiotēka sadarbībā ar [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienību]]. Balvu piešķir reizi 2 gados maijā labākajam [[Rakstnieks|rakstniekam]] un labākajam bērnu grāmatu ilustratoram, iepriekš iepazīstinot Rojas iedzīvotājus ar jaunākajām bērnu grāmatām Rojas novada bibliotēkas bērnu nodaļā.

== Laureāti ==
* 1982: [[Imants Ziedonis]] (&quot;Blēņas un pasakas&quot;, &quot;Krāsainās pasakas&quot;, &quot;Lāču pasaka&quot;) un [[Margarita Stāraste]].
* 1984: [[Dzidra Rinkule-Zemzare]] (“Dzīvais koks”) un [[Zenta Ērgle]] (&quot;Bez piecām minūtēm pieauguši&quot;).
* 1986: [[Jānis Baltvilks]] (&quot;Brālis ozols, māsa liepa&quot;, &quot;Stērstes sniegā&quot; un &quot;Zeme, maizes devējiņa&quot;) un [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] (&quot;Zemūdens bara lielā diena&quot;).
* 1988: [[Vizma Belševica]] (&quot;Zem zilās debesu bļodas&quot;) un [[Mirdza Kļava]] (&quot;Vāverēns Toms&quot;, &quot;Raibā vasara&quot;, &quot;Baltā ziema&quot;).
* 1990: [[Vija Upmale]] (&quot;Slepenais rēbuss&quot;), [[Arturs Goba]] (&quot;Dundurdziesma&quot;) un [[Laimonis Vāczemnieks]] (&quot;Bite runā to pašu, ko es&quot;).
* 1993: [[Andra Neiburga]] (“Stāsts par Tilli un Suņu vīru”), Anita Paegle.
* 1995: Jānis Baltvilks.
* 1997: [[Uldis Auseklis]] (&quot;Kaķis ada zeķes zaķim&quot;).
* 1999: [[Māra Cielēna]] (“Pulksteņu nakts gaitas”), Ilze Ramane (ilustrācijas K. Skalbes &quot;Ģiģis brauc uz Miega muižu&quot;, V. Plūdoņa &quot;Rūķīši un meža vecis&quot;, F. Bārdas &quot;Ansītis puisītis un vectētiņš&quot;, &quot;Brīnumi&quot;).
* 2001: [[Juris Zvirgzdiņš]] (“Reiz senos laikos Kurzemē”), Anita Paegle (ilustrācijas M. Runguļa “Čiepa liepā”, J. Baltvilka “Plīvija un citas pasakas”).
* 2003: [[Inese Zandere]] (“Iekšiņa un āriņa”) un Māra Cielēna (“Kad karaliene bija Rīgā”, “Pilsētas pasakas un pasaules pasakas”, “Vasaras tumsiņa”), Signe Ērmane (ilustrācijas U. Ausekļa “Uz Klidziņu ar vienu koka zirdziņu”, “Kamēr āboli dārzā būkšķina” un J. Zvirgzdiņa “Bebru atgriešanās”).
* 2005: [[Maija Laukmane]] (“Āboli bolās un Lietutiņš taisa jokus”) un [[Ilze Dambe]] (ilustrācijas projektā &quot;Miega dziesmas&quot;).

* 2007: [[Māris Rungulis]] (&quot;Zaļā menca”, “Gliemežvāks” un “Ķirzaka ķiplokos”), Gunārs Krollis (ilustrācijas D. Dreikas “Rakargrāmata”).
* 2009: Juris Zvirgzdiņš (&quot;Mūsu Latvija&quot;, &quot;Knorke jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu&quot; un &quot;Konteineru meitenīte Rudīte&quot;), [[Reinis Pētersons]] (ilustrācijas O. Vācieša &quot;Mēnesim robs&quot;, V. Belševicas &quot;Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām&quot;, Dž. Stīvensa &quot;Zelta pods&quot;).
* 2011: [[Pēters Brūveris]] (&quot;Raibajā pasaulē&quot;) un [[Gundega Muzikante]] (ilustrācijas - I. Grāvītes un L. Ģībietes “Matīss meklē Latviju”, I. Samauskas “Pilsēta no A līdz Z”).
* 2013: [[Ēriks Kūlis]] (“Vilkuvilka slepenais plāns” un “5 mēs un Minhauzens”), [[Agija Staka]] (ilustrācijas G. Pitkevicas “Lielā Ziemassvētku grāmata ģimenei”, V. Rūmnieka “Atnācēju noslēpums”, R. Blaumaņa “Velniņi”).
* 2015: Ieva Samauska (“Kad kaķēnu sauc par pelīti?”, “Ķiķināšanas gadalaiks” un “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”), [[Aleksejs Naumovs]] (ilustrācijas J. Zvirgzdiņa “Ahoi! Plūdi Daugavā”).
* 2017: [[Luīze Pastore]] un [[Elīna Brasliņa]] par kopdarbu grāmatu sērijā “Mākslas detektīvi”.
* 2019: [[Kārlis Vērdiņš]] (&quot;Dilles tante&quot;) un Kristaps Auzenbergs (ilustrācijas U. Poļa-Polīša &quot;Rotaļas un rotaļlietas&quot;, M. Jakubovskas &quot;Meža detektīvs&quot;, &quot;Paņem mani sev līdzi&quot;, V. Štelmaheres &quot;Pupuķa Ukša dziesmu svētki&quot;, V. Rūmnieka &quot;Aiztaisi logu, tēti&quot;).
* 2023: [[Ilze Skrastiņa (animatore)|Ilze Skrastiņa]] (“Kā iet pa skolu? Normāli”)
* 2025: [[Agnese Vanaga]] (&quot;Plastmasas huligāni&quot;)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Apbalvojumi literatūrā]]
[[Kategorija:Latviešu literatūra]]
[[Kategorija:Rojas novads]]</text>
      <sha1>sll7q0toj3d2354ib06h9qnowzynov0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamils Biliņskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438615</id>
    <revision>
      <id>4538075</id>
      <parentid>4316677</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:53:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3336" sha1="smoxhund575mz2p3wfjrvow81mqq51b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kamils Biliņskis
| image = Admira-Zalgiris Bilinski 01.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|23}}
| birth_place = {{vieta|Polija|Vroclava}}
| height = 181
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Sosnovecas &quot;Zagłębie&quot;]] II
| clubnumber = 9
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2006—2012
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
| caps1 = 26
| goals1 = 1
| years2 = 2007
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Polija}} ''Gawin Królewska Wola''
| caps2 = 4
| goals2 = 0
| years3 = 2010
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} Pruškovas &quot;Znicz&quot;
| caps3 = 11
| goals3 = 4
| years4 = 2010
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} Polkovices &quot;Górnik&quot;
| caps4 = 13
| goals4 = 0
| years5 = 2011—2012
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Plockas &quot;Wisła&quot;]]
| caps5 = 50
| goals5 = 22
| years6 = 2012—2013
| clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]]
| caps6 = 46
| goals6 = 34
| years7 = 2014—2015
| clubs7 = {{flaga|Romania}} [[Bukarestes &quot;Dinamo&quot;]]
| caps7 = 41
| goals7 = 15
| years8 = 2016—2017
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
| caps8 = 63
| goals8 = 16
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Plockas &quot;Wisła&quot;]]
| caps9 = 17
| goals9 = 5
| years10 = 2018—2019
| clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| caps10 = 28
| goals10 = 7
| years11 = 2020—2023
| clubs11 = {{flaga|Polija}} [[Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot;]]
| caps11 = 104
| goals11 = 48
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U21
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 
| nationalteam2 = 
| nationalcaps2 = 
| nationalgoals2 = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| caption = 
| clubs12 = {{flaga|Polija}} [[Sosnovecas &quot;Zagłębie&quot;]]
| years12 = 2023—2025
| caps12 = 63
| goals12 = 21
| clubs13 = {{flaga|Polija}} [[KS Goczałkowice-Zdrój]]
| years13 = 2026
| caps13 = 13
| goals13 = 1
| clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Sosnovecas &quot;Zagłębie&quot;]] II
| years14 = 2026—
| caps14 = 1
| goals14 = 0
}}

'''Kamils Biliņskis''' ({{val|pl|Kamil Biliński}}; dzimis {{dat|1988|1|23}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]].

== Sasniegumi ==
'''Žalgiris'''

* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2013
* [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kauss]]: 2012—13
* [[Lietuvas Superkauss]]: 2013

'''Riga'''

* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]]
* [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] sezonas labākais spēlētājs: 2012, 2013

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.90minut.pl/kariera.php?id=7948 Profils] 90minut.pl (poļu)
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Biliņskis, Kamils}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vroclavas &quot;Śląsk&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Plockas &quot;Wisła&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bukarestes &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>smoxhund575mz2p3wfjrvow81mqq51b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vadims Baraņņiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445978</id>
    <revision>
      <id>4538163</id>
      <parentid>3932537</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:57:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-55980-30</username>
        <id>152173</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4538163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3034" sha1="iji2zugvxd7qv39476hoyapk4ugl4o1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vadims Baraņņiks
| vārds_orģ = Вадим Баранник
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = [[2009]]
| term_beigas = ''2020''
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs
| term_sākums2 = 2009
| term_beigas2 = 2018
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
| term_sākums3 = 29.03.2019
| term_beigas3 = 19.11.2019
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = Rīgas domes deputāts
| term_sākums4 = 2026
| term_beigas4 = pašlaik
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = &lt;!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---&gt;
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|12|25}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Saskaņa]] (līdz 2019. gadam), [[Alternative]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[politiķis]], [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Vadims Baraņņiks''' (dzimis {{dat|1972|12|25}}) ir Latvijas politiķis un jurists, bijis trīs [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Līdz 2019. gada maijam pārstāvēja partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;. No partijas izslēgts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/cetrus-rigas-domniekus-oficiali-izsledz-no-_saskanas_-14220555|title=Četrus Rīgas domniekus oficiāli izslēdz no Saskaņas|website=www.diena.lv|access-date=2019-11-28}}&lt;/ref&gt; pēc tam darbojies Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijā No 2019. gada 29. marta līdz 2019. gada 19. novembrim bija Rīgas vicemērs.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/amatu-zaude-rigas-vicemers-kas-notiks-talak Amatu zaudē Rīgas vicemērs. Kas notiks tālāk?]&lt;/ref&gt; Tagad pārstāv partiju [[Suverēnā vara]] 

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{īss-aizmetnis}}
{{cilv-aizmetnis}}


{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}

{{DEFAULTSORT:Baraņņiks, Vadims}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]</text>
      <sha1>iji2zugvxd7qv39476hoyapk4ugl4o1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samuels Kalu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465281</id>
    <revision>
      <id>4537999</id>
      <parentid>4274521</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4537999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2050" sha1="heqokbg9juwmbmjqukc3z4xwwfqc6yj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|26}}
| image = Lens - Girondins de Bordeaux (19-09-2020) 56 (cropped).jpg
| years2 = 2017—2018
| years1 = 2016
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| playername = Samuels Kalu
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalcaps1 = 16
| nationalyears1 = 2018—
| nationalteam1 = {{fb|NGA}}
| nationalgoals1 = 2
| caption = 
| height = 176
| birth_place = 
| goals3 = 9
| goals2 = 10
| goals1 = 4
| currentclub = {{flaga|Bulgārija}} [[Plovdivas &quot;Botev&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Aba}}
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Girondins&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[K.A.A. Gent|Gent]]
| clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[AS Trenčín|Trenčín]]
| clubnumber = 90
| caps3 = 72
| caps2 = 48
| caps1 = 32
| years3 = 2018—2022
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| years4 = 2022—2024
| caps4 = 13
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 21
| goals5 = 3
| clubs6 = {{flaga|Bulgārija}} [[Plovdivas &quot;Botev&quot;]]
| years6 = 2025—
| caps6 = 23
| goals6 = 2
}}'''Samuels Kalu''' ({{Val|en|Samuel Kalu}}, dzimis {{Dat|1997|8|26}}) ir [[Nigērija|Nigērijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Kalu pārstāv [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmās līgas]] komandu [[Plovdivas &quot;Botev&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Kalu, Samuels}}
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]]
[[Kategorija:FK AS Trenčín spēlētāji]]
[[Kategorija:Plovdivas &quot;Botev&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>heqokbg9juwmbmjqukc3z4xwwfqc6yj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Osimens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465409</id>
    <revision>
      <id>4538007</id>
      <parentid>4398701</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:46:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3522" sha1="6bw01rqleaxl113dcby87h686wlqcbw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|29}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalgoals1 = 10
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U20
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = Osimens 2024. gadā
| playername = Viktors Osimens
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2019
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019
| years4 = 2019—2020
| nationalcaps3 = 51
| nationalgoals3 = 35
| nationalteam3 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps2 = 4
| image = 0K8A7984 (53451306826) (cropped).jpg
| birth_place = 
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| caps1 = 12
| caps2 = 25
| caps3 = 0
| caps4 = 27
| clubnumber = 45
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[R. Charleroi S.C.|Charleroi]]
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[R. Charleroi S.C.|Charleroi]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Lagosa}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals1 = 0
| goals2 = 12
| goals3 = 0
| goals4 = 13
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| years5 = 2020—2025
| caps5 = 108
| goals5 = 65
| nationalyears3 = 2017—
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 30
| goals6 = 26
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 26
| goals7 = 21
}}
'''Viktors Osimens''' ({{Val|en|Victor Osimhen}}, dzimis {{Dat|1998|12|29}}) ir [[Nigērija|Nigērijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Osimens pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

[[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlases]] sastāvā Osimens ir spēlējis [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==

'''Napoli'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]]
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superlīga]]: 2024—25, 2025—26
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25

'''Nigērija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2. vieta [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]; 3. vieta [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]]&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/48932084&lt;/ref&gt;; [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/17012026-premjerligas_spidekli_paliek_ar_izlasi_un |title= Premjerlīgas spīdekļi paliek ar izlasi un cīņā par bronzu neiesit pendeles, Nigērija atstāj Ēģipti bešā|accessdate=2026-01-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Osimens, Viktors}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:R. Charleroi S.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>6bw01rqleaxl113dcby87h686wlqcbw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanders Berge</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467522</id>
    <revision>
      <id>4538014</id>
      <parentid>4498342</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2993" sha1="jb72ihhx0r2ejg7vyet7ye7faytg9fv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|14}}
| nationalgoals4 = 0
| playername = Sanders Berge
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2015—2017
| years3 = 2017—2020
| years4 = 2020—2023
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 1
| nationalcaps6 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals5 = 0
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalyears3 = 2015
| nationalyears4 = 2015—2016
| nationalyears5 = 2016
| nationalyears6 = 2016
| nationalcaps7 = 75
| nationalgoals7 = 1
| nationalyears7 = 2017—
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| birth_place = 
| goals1 = 0
| caps1 = 8
| caps2 = 36
| caps3 = 73
| caps4 = 97
| clubnumber = 16
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Asker Fotball|Asker]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Bēruma}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| goals2 = 0
| nationalcaps1 = 4
| goals3 = 4
| goals4 = 13
| height = 195
| image = Sander Berge France v Norway 26 June 26-025.jpg
| caption = Sanders Berge 2026. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam7 = {{fb|NOR}}
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 37
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 73
| goals6 = 0
}}'''Sanders Berge''' ({{Val|no|Sander Berge}}, dzimis {{Dat|1998|2|14}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Berge pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]]s komandu ''[[Fulham FC|Fulham]]''.

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Ākešhusā dzimušie]]
[[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Berge, Sanders}}</text>
      <sha1>jb72ihhx0r2ejg7vyet7ye7faytg9fv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mateušs Klihs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471220</id>
    <revision>
      <id>4538087</id>
      <parentid>4526083</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:08:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4456" sha1="7dk0n3r0j52zi5us7pjuaglh6qk2suk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13}}
| nationalcaps4 = 9
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalgoals5 = 2
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalcaps5 = 41
| nationalcaps3 = 2
| nationalyears3 = 2010—2011
| years6 = 2015—2016
| goals6 = 4
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Kaiserslautern]]''
| caps6 = 21
| years4 = 2013—2014
| years3 = 2012—2013
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalyears4 = 2010—2012
| years1 = 2008—2011
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]''
| years9 = 2017—2023
| years8 = 2016—2017
| goals10 = 1
| goals9 = 21
| goals8 = 6
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Utrecht]]''
| clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Twente]]''
| nationalyears5 = 2011—2022
| caps10 = 14
| caps9 = 177
| caps8 = 29
| years7 = 2015—2016
| goals7 = 0
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Kaiserslautern|1. FC Kaiserslautern II]]''
| caps7 = 4
| years2 = 2011—2013
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| birth_place = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]''
| goals3 = 2
| goals2 = 1
| goals1 = 5
| currentclub = {{flaga|Polija}} ''[[Krakovas &quot;Cracovia&quot;|Cracovia]]''
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Tarnova}}
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]''
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg|VfL Wolfsburg II]]''
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg|VfL Wolfsburg II]]''
| clubs1 = {{flaga|Polija}} ''[[Krakovas &quot;Cracovia&quot;|Cracovia]]''
| clubnumber = 43
| caps4 = 30
| caps3 = 13
| caps2 = 12
| caps1 = 56
| goals4 = 4
| years5 = 2014—2015
| playername = Mateušs Klihs
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalyears1 = 2008
| nationalyears2 = 2008
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| caps5 = 6
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps2 = 1
| caption = Mateušs Klihs 2025. gadā
| image = Mateusz Klich Red Bull Atlanta 5.31.25-139 (cropped).jpg
| height = 183
| goals5 = 3
| years10 = 2018
| clubs11 = {{flaga|ASV}} ''[[D.C. United]]''
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 63
| goals11 = 6
| clubs12 = {{flaga|ASV}} ''[[Atlanta United FC|Atlanta United]]''
| years12 = 2025
| caps12 = 16
| goals12 = 0
| clubs13 = {{flaga|Polija}} ''[[Krakovas &quot;Cracovia&quot;|Cracovia]]''
| years13 = 2025—
| caps13 = 27
| goals13 = 1
}}'''Mateušs Klihs''' ({{Val|pl|Mateusz Klich}}, dzimis {{Dat|1990|6|13}}) ir [[Polija|Polijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Klihs spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' komandā [[Krakovas &quot;Cracovia&quot;]].

[[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] sastāvā Klihs debitēja {{Dat|2011|6|5|5=bez}} [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]].

== Sasniegumi ==

* '''PEC Zwolle'''
** [[Nīderlandes kauss futbolā|KNVB kauss]]: 2013—14&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/27097182|title=Fireworks hold up Dutch Cup final|work=BBC Sport|access-date=2020-11-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* '''Leeds United'''
** [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions|title=Leeds United are champions!|website=www.leedsunited.com|access-date=2020-11-23|date=2020-07-18|language=en|archive-date=2020-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20201118001015/https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]]
[[Kategorija:PEC Zwolle spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Krakovas &quot;Cracovia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:D.C. United spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;United&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Klihs, Mateušs}}</text>
      <sha1>7dk0n3r0j52zi5us7pjuaglh6qk2suk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džejdžejs Okoča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>472240</id>
    <revision>
      <id>4538006</id>
      <parentid>4438035</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:45:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3513" sha1="oerw89cjezg6tlbguo9yyjz3q0qvjd1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|8|14}}
| years1 = 1990—1992
| nationalteam1 = {{fb|Nigērija}}
| nationalyears1 = 1993—2006
| nationalcaps1 = 73
| pcupdate = 
| ntupdate = 
| name = 
| playername = Džejdžejs Okoča
| position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]]
| years2 = 1992—1996
| caption = Okoča 2017. gadā
| years3 = 1996—1998
| years4 = 1998—2002
| caps6 = 41
| clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC|Qatar]]
| goals6 = 6
| years6 = 2006—2007
| caps7 = 18
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| goals7 = 0
| nationalgoals1 = 14
| image = Match legends 2017 CC (5).jpg
| birth_place = 
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]
| caps1 = 35
| caps2 = 90
| caps3 = 62
| caps4 = 84
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Neunkirchen]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Enugu}}
| height = 173
| currentclub = 
| goals1 = 7
| goals2 = 16
| goals3 = 34
| goals4 = 12
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| years5 = 2002—2006
| caps5 = 124
| goals5 = 14
| years7 = 2007—2008
| totalcaps = 454
| totalgoals = 87
}}'''Džejdžejs Okoča''' ({{Val|en|Jay-Jay Okocha}}, dzimis {{Dat|1973|8|14}}) ir bijušais [[Nigērija|Nigērijas]] [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā. 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā.

[[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlases]] sastāvā Okoča ir spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Spēlējis arī piecos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]].

== Sasniegumi ==
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Trophée des Champions]]: 1998
* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2001

'''Bolton Wanderers'''

* [[EFL Cup|Anglijas līgas kauss]]: 2003—04

'''Nigērija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 1994
* [[Vasaras olimpiskās spēles]]: [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]]

'''Individuālie apbalvojumi'''

* Nigērijas gada futbolists: 1995, 1997, 2000, 2002, 2003, 2004, 2005
* [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] labākais vārtu guvējs: 2004
* [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] sezonas labākais spēlētājs: 2004—05

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{FIFA 100}}
{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}

[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Nigērijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Qatar SC spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Okoča, Džejdžejs}}</text>
      <sha1>oerw89cjezg6tlbguo9yyjz3q0qvjd1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Milwaukee Bucks spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>483008</id>
    <revision>
      <id>4538091</id>
      <parentid>4514752</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1019" sha1="pv66ne4bbcyois665u3u7admpp20fqj" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Milwaukee Bucks spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|1}}
 | fg            = #{{NBA color|Milwaukee Bucks|2}}
 | komanda       = Milvoki &quot;Bucks&quot;
 | komanda_saite = Milvoki &quot;Bucks&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 00 [[Džeriko Simss|Simss]]
* 3 [[Mailzs Tērners|Tērners]]
* 5 [[Gerijs Trents|Trents]]
* 7 [[Kriss Livingstons|Livingstons]]
* 9 [[Bobijs Portiss|Portiss]]
* 12 [[Torīns Prinss|Prinss]]
* 13 [[Raiens Rolinss|Rolinss]]
* 17 [[Stenlijs Umude|Umude]]
* 18 [[Kails Kuzma|Kuzma]]
* 20 [[A. J. Grīns|Grīns]]
* 21 [[Tailers Smits|Smits]]
* 22 [[Pīts Nenss|Nenss]]
* 24 [[Pets Konautons|Konautons]]
* 34 [[Janis Adetokunbo|Adetokunbo]]
* 44 [[Andrē Džeksons|Džeksons]]

* Galvenais treneris: [[Teilors Dženkinss]]
&lt;!-- * Treneri asistenti: --&gt;
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>pv66ne4bbcyois665u3u7admpp20fqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilmārs Reinholds Drēziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486282</id>
    <revision>
      <id>4538053</id>
      <parentid>4457452</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:25:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4538053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16770" sha1="2tcjdiwjkzxfthe5i9zolnoexdjs4tf" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ilmārs Reinholds Drēziņš
|     vārds_orig = 
|         attēls =IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = [[Nordeķu muiža]], [[Rīga]], [[Latvijas Republika]] ({{LAT}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 13
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = [[Carnikava]], [[Carnikavas pagasts]]
|      pilsonība = [[Latvijas Republika]]s
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Jānis Augusts Drēziņš]]&lt;br /&gt;Alīda Alvīne Drēziņa (dzimusi Upīte)
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = [[Benita Paula Drēziņa]]
|          bērni = [[Daila Šēnberga]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūts «Komunālprojekts»&lt;br /&gt;Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūts&lt;br /&gt;AS &quot;[[Pilsētprojekts]]&quot;&lt;br /&gt;[[Rīgas dome]]
|     alma_mater = 
|        zinātne = [[būvniecība]]
|    pasniedzēji = [[Jānis Mediņš]], [[Pauls Ērglis]], [[Jūlijs Viļumainis]], [[Gunārs Priede]]
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] [[File:LVA Cross of Recognition.png|80px]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Ilmārs Reinholds Drēziņš''' (dzimis {{dat|1930|4|29}}, miris {{dat|2022|12|13}})&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/444126-visjaunakie-un-visvecakie-73-gadi-tik-liela-ir-jaunaka-un-vecaka-deputata-kandidata-vecuma-starpiba Barkāns, ''Elmārs Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi — tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība'', «Jauns.lv», 2021. gada 21. maijs]&lt;/ref&gt; bija ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Carnikavas pagasts|carnikavietis]], [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris.&lt;ref name=&quot;318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu 2020. gada 9. novembra Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]&lt;/ref&gt; Līdz pat mūža beigām strādāja valsts pārvaldē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins|title=93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš|publisher=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; deviņdesmit trešajā dzīves gadā bija vecākais strādājošais būvinženieris Latvijā.&lt;ref&gt;[https://abc.lv/specialisti/sertific%C4%93tie-b%C5%ABvin%C5%BEenieri-un-b%C5%ABvtehni%C4%B7i-nereglament%C4%93t%C4%81s-sf%C4%93ras?p=2 Sertificētie būvinženieri un būvtehniķi (nereglamentētās sfēras), skatīts 2021. gada 29. augustā]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;rigas-valstspilsetas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-galvenais-specialists-skatits-2022-gada-7-junija&quot;&gt;[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1930. gadā [[Nordeķu muiža]]s Kreišmaņu namā [[Rīga|Rīgā]].
Mācījās 1938. gadā jaunatvērtajā Galvas pilsētas&lt;!-- nelabot, tas ir pareizi--&gt; Rīgas Latvijas armijas komandiera un armijas štāba [[Rīgas Viestura 48. pamatskola|Rīgas Viestura 48. pamatskolā]], okupācijas laikā izveidoja Latvijas Nacionālo zēnu pulciņu.&lt;ref name=&quot;kandidati&quot;&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām absolvēja mācības [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas industriālā politehnikuma]] būvniecības nodaļā, 16 gadu vecumā sācis praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris. Gleznotāja [[Jūlijs Viļumainis|Jūlija Viļumaiņa]] skolnieks. LPSR kultūras ministrs [[Vladimirs Kaupužs]] liedzis Drēziņam studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]]&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]&lt;/ref&gt;. Pēc kara dzīvoja arī [[Carnikava|Carnikavā]].

Strādājis būvniecības plānošanā, vadot Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu—tāmju grupu&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]&lt;/ref&gt;, projektēšanas institūtā «Remontprojekts», Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā &quot;[[Pilsētprojekts]]&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]].

Pēc neatkarības atjaunošanas strādājis no LPSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas projektēšanas kantora izveidotajā SIA «AIG» jeb Arhitektoniskās izpētes grupa, Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā, kas šobrīd ir valsts [[akciju sabiedrība]] «Valsts nekustamie īpašumi», projektēšanas kompānijā «Attīstības projekts», daudzām citām personām, kā privātām, tā arī publiskām un konfesionālām, piemēram, Evanģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas būvfirmā «Arka»&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]&lt;/ref&gt;.

Bija [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s biedrs, nodibināja Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju «Būvzinis». Drēziņa «Būvniecības tāmju normatīvi» iekļauti [[Rīgas Būvniecības koledža|Būvniecības koledžas]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[studiju programma|programmu]] metodoloģijā.&lt;ref&gt;[https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.28464/IBO705_Buvdarbu_izmaksu_tamesana.pdf Rīgas Tehniskās universitāte studiju kurss «Būvdarbu izmaksu tāmēšana»]&lt;/ref&gt; Bija Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists.&lt;ref name=&quot;rigas-valstspilsetas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-galvenais-specialists-skatits-2022-gada-7-junija&quot; /&gt; Kopš 2013. gada no jauna sertificēts būvprojektu ekonomikas, apjomu un tāmju eksperts&lt;ref&gt;[https://abc.lv/specialisti/visi?p=31 Būvniecības speciālistu katalogs, 2013. gada 22. maijā LBS sertifikāts Nr. 2727.]&lt;/ref&gt;.

== Sabiedriskā darbība ==
[[Attēls:IlmarsReinholdsDrezins20210603myownwork.jpg|left|thumb|upright=1.0|Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 3. jūnijā Ādažu novada baznīcas laukumā pie Baltezera]]
Drēziņa konstituconālo tiesību [[aktīvisms]] izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] «Oxford Reports on International Law»,&lt;ref&gt;[https://opil.ouplaw.com/view/10.1093/law-ildc/2144lv09.case.1/law-ildc-2144lv09 Drēziņš and ors v Parliament of Latvia and Cabinet of Ministers (intervening), Request for constitutional review, Case no 2009-43-01, ILDC 2144 (LV 2009), Latvian Herald, no 201 (4187), 21st December 2009, Latvia]&lt;/ref&gt; [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s «Caselaw Update», [[Venēcija|Venēcijas Universitātes]] monogrāfijā «Stabilità e crescita: l’UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali».&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.facebook.com/AdaziCarnikavaPAR.JaunaVienotiba/posts/283890836727591 «Ar 10. numuru mūsu sarakstā kandidēs Ilmārs Reinholds Drēziņš. Mēs lepojamies ar šo kandidātu», facebook.com, 2021. gada 12. maijs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 |title=Friso, Veronica. Stabilità e crescita: l'Unione Europea tra scelte costituzionali economiche e sociali. Università Ca' Foscari Venezia, 2016, October 24. |access-date={{dat|2021|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210524105653/http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 }}&lt;/ref&gt; Drēziņš piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/ekonomika/11879-pensiju-lieta-prasa-saukt-pie-atbildibas-tieslietu-un-finansu-ministriju-valsts-sekretarus.htm «Pensiju lietā» prasa saukt pie atbildības Tieslietu un Finanšu ministriju valsts sekretārus, 2009]&lt;/ref&gt; Iestājās par mirušo cieņas aizsardzību ar nacionāla līmeņa Kapu likuma pieņemšanu un atbilstošās jomas normatīva regulējuma uzlabošanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;

[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Drēziņš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]], bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā; turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris&lt;ref name=&quot;kandidati&quot; /&gt;; Drēziņš kandidēja no partijas «[[Vienotība]]», viņa debatētie jautājumi [[klimatneitralitāte]], atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, [[atkritumu šķirošana]], bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt; 2021. gadā ievēlēts par partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ |title=Partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas vadītājs Ilmārs Reinholds Drēziņš, skatīts 2022. gada 7. jūnijā |access-date={{dat|2022|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705042715/https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ }}&lt;/ref&gt;. Drēziņš no 2021. gada 5. maija bija Drēziņu biedrības vadītājs&lt;ref&gt;[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008307029]&lt;/ref&gt;, bet no 2022. gada 31. janvāra arī Carnikavas aizsardzības un attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs&lt;ref&gt;[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008194058]&lt;/ref&gt;. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā&lt;ref&gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati Centrālā Vēlēšanu komisija, 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti]&lt;/ref&gt;. 2022. gadā Drēziņš aktīvi iestājās pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārdēvēt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja «padomju varoņu» godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja un Rīgas dome 2022. gada 14. decembrī pieņēma lēmumu, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/501646-vesturiskais-analfabetisms-valdis-dombrovskis-pamatigi-saputrojas-latvijas-vesture-talak-jau-vairs-nav-kur-iet Barkāns, Elmārs. ''Vēsturiskais analfabētisms''. «Kas jauns», 2022, 12. maijs]&lt;/ref&gt;. Drēziņš apbedīts 2022. gada 17. decembrī [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapsētā]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/55034648/muziba-aizsaukts-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «Mūžībā aizsaukts vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''DELFI'', 2022. gada 13. decembris]&lt;/ref&gt;, izvadītājs priesteris Edgars Cakuls.

== Ģimene ==
Ilmāra Reinholda Drēziņa tēvs bija Latvijas armijas [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku pulka]] karavīrs Jānis Augusts Drēziņš, vectēvs — [[Satiksmes ministrija]]s Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas [[Daugavgrīva|Daugavas grīvas]] un [[Rīgas osta]]s bāku uzraugs no 1918. gada līdz 1944. gadam [[Jānis Drēziņš]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Drēziņa krusttēvs bija viņa tēva brālēns, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Felikss Bruno Drēziņš (1912—1991), «Kangara» boļševiku torpēdas pārdzīvotājs, 1944. gada tiltu spridzinātāju kapteinis, «Vētras» aizvedējs ne vāciešiem uz [[Danciga|Dancigu]], bet uz [[Dānija|Dāniju]], kapteinis latviešu bēgļiem uz [[Kanāda|Kanādu]], piesakoties rēderam [[Fricis Grauds|Fricim Graudam]], stūrmanis leģendārā «Ķeguma» pēdējā braucienā.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;

== Sports ==
Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības «YMCA» stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības «Union» klubā Strēlnieku dārzā (bijušās LKP CK ēkas vietā); jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227307|article:DIVL373|query:futbola%20futbols%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 183, 1946, 7. augusts, 6. lpp.]&lt;/ref&gt; spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:25515|article:DIVL375|query:Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 181, 1946, 4. augusts, 6. lpp.]&lt;/ref&gt; Pēc dalības 1947. gadā PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs beidzis sporta gaitas.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
Saņēmis [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s apbalvojumu «par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā», medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt; 2020. gada 9. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Egils Levits]] un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada [[Kārlis Ulmanis]] viņa vectēvu [[Jānis Drēziņš|Jāni Drēziņu]]&lt;ref&gt;''Jaunākās Ziņas'', Nr. 262, 1939. gada 17. novembrī, 8. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P |title=Latvijas Vēstnesis, Nr. 426-429, 2000. gada 28. novembrī 16. lpp. (34. lpp.)  |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;) apbalvot ar ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] un iecelt par [[Atzinības krusts|Atzinības krusta kavalieri]].&lt;ref name=&quot;318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu&quot; /&gt; Norādot «pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.&lt;ref&gt;[https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-19-augusta-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-97-izcilam-personibam Valsts prezidents 19. augustā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 97 izcilām personībām, 2021. gada 19. augustā]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{DEFAULTSORT:Drēziņš, Ilmārs Reinholds}}
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]]
[[Kategorija:Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>2tcjdiwjkzxfthe5i9zolnoexdjs4tf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hennings Bergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495670</id>
    <revision>
      <id>4538016</id>
      <parentid>4437167</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:00:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5409" sha1="4ise9hisu9rvtq2ba4hb20skt0ag1ob" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Hennings Bergs
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Eidsvolla}}
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|9|1}}
| image = Legia tren (2).jpg
| caption = Bergs 2014. gadā
| height = 184
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]] (galvenais treneris)
| clubnumber = 
| clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[KFUM-Kameratene Oslo|KFUM]]
| goals3 = 1
| caps6 = 17
| goals2 = 2
| goals1 = 
| caps3 = 20
| caps2 = 66
| caps1 = 
| caps5 = 66
| caps7 = 74
| clubs8 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]]
| caps4 = 159
| years8 = 2003—2004
| goals8 = 0
| goals7 = 3
| goals5 = 2
| years7 = 2000—2003
| goals4 = 4
| years5 = 1997—2000
| years3 = 1992—1993
| years2 = 1988—1991
| years1 = 1986—1988
| caps8 = 20
| name = 
| years4 = 1993—1997
| years6 = 2000
| goals6 = 0
| totalgoals = 12
| totalcaps = 422
| nationalyears1 = 1992—2004
| nationalteam1 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps1 = 100
| nationalgoals1 = 9
| pcupdate = 
| manageryears1 = 2005—2008
| managerclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lyn Fotball|Lyn]]
| manageryears2 = 2008—2011
| managerclubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]
| manageryears3 = 2012
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]]
| manageryears4 = 2014—2015
| managerclubs4 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]]
| manageryears5 = 2016—2017
| managerclubs5 = {{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Videoton]]
| manageryears6 = 2018—2019
| managerclubs6 = {{flaga|Norvēģija}} [[Stabæk Fotball|Stabæk]]
| manageryears7 = 2019—2022
| managerclubs7 = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]]
| manageryears8 = 2022—2023
| managerclubs8 = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]]
| manageryears9 = 2023—2024
| managerclubs9 = {{flaga|Zviedrija}} [[AIK Fotboll|AIK]]
| managerclubs10 = {{flaga|Kipra}} [[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]
| manageryears10 = 2024—2025
| managerclubs11 = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]]
| manageryears11 = 2025—
}}
'''Hennings Stille Bergs''' ({{Val|no|Henning Stille Berg}}, dzimis {{Dat|1969|9|1}}) ir [[Norvēģija|Norvēģijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada jūlija Bergs ir [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] kluba [[Nikosijas &quot;Omonia&quot;]] galvenais treneris.

Pēc karjeras sākuma Norvēģijā, 1993. gadā Bergs pārcēlās uz [[Anglija|Anglijas]] klubu ''[[Blackburn Rovers]]''. Kopā ar ''Blackburn Rovers'' un vēlāk ar [[Manchester United FC|''Manchester United'']] Bergs kopumā izcīnīja trīs [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] titulus. Savu karjeru noslēdzis [[Skotija|Skotijas]] klubā [[Rangers F.C.|''Rangers'']].

[[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. Aizvadījis 100 spēles izlasē un guvis deviņus vārtus.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Polija|Polijā]], [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Kipra|Kiprā]]. Ar [[Varšavas &quot;Legia&quot;]] 2013.—2014. gada sezonā uzvarēja ''[[Ekstraklasa]]'' līgā, bet nākamajā sezonā izcīnīja Polijas kausu. Vadot Kipras klubu ''[[AC Omonia|Omonia]]'', 2020.—2021. gada sezonā uzvarēja [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmajā divīzijā]], izcīnot valsts čempiontitulu. 2023. gada jūlijā kļuva par [[Zviedrija]]s kluba [[AIK Fotboll|AIK]] galveno treneri.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Blackburn Rovers'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 1994—95
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2001—02

'''Manchester United'''

* Anglijas Premjerlīga: 1998—99, 1999—2000

=== Trenera karjera ===
'''Legia Warsaw'''

* [[Ekstraklasa]]: 2013—14
* [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2014—15

'''Omonia Nicosia'''

* [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2020—21
* Kipras Superkauss: 2021

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bergs, Hennings}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ākešhusā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Lillestrøm SK spēlētāji]]
[[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]]</text>
      <sha1>4ise9hisu9rvtq2ba4hb20skt0ag1ob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tūre Andrē Flū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495675</id>
    <revision>
      <id>4538025</id>
      <parentid>4294059</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3988" sha1="29hfqq7q44i29dunnxpt4ckbl3d3w03" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|6|15}}
| clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[SK Brann|Brann]]
| caps5 = 53
| caps4 = 112
| years9 = 2007—2008
| years8 = 2005—2006
| pcupdate = 
| image = Tore André Flo 2018.jpg
| clubnumber = 
| goals3 = 28
| goals2 = 18
| goals1 = 21
| currentclub = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 izlase (galvenais treneris)
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Flo}}
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Tromsø IL|Tromsø]]
| caps7 = 63
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sogndal Fotball|Sogndal]]
| caps3 = 40
| caps2 = 26
| caps1 = 44
| height = 193
| birth_place = 
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]
| clubs11 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sogndal Fotball|Sogndal]]
| years10 = 2008—2009
| years11 = 2011—2012
| goals10 = 0
| goals11 = 2
| caps10 = 13
| caps6 = 29
| caps8 = 23
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Norvēģija}} [[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[A.C.N. Siena 1904|Siena]]
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| years5 = 2000—2002
| totalgoals = 157
| totalcaps = 449
| years3 = 1996—1997
| years2 = 1995
| years1 = 1993—1994
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| playername = Tūre Andrē Flū
| years4 = 1997—2000
| caps9 = 23
| years6 = 2002—2003
| caption = Flū 2018. gadā
| goals6 = 4
| nationalcaps1 = 76
| nationalgoals1 = 23
| nationalyears1 = 1995—2004
| nationalteam1 = {{fb|NOR}}
| goals9 = 4
| goals8 = 4
| goals7 = 13
| goals5 = 29
| years7 = 2003—2005
| goals4 = 34
| caps11 = 22
| manageryears1 = 2022—2024
| managerclubs1 = {{flaga|NOR}} [[Sogndal Fotball|Sogndal]]
| managerclubs2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 izlase
| manageryears2 = 2025—
}}
'''Tūre Andrē Flū''' ({{val|no|Tore André Flo}}; dzimis {{dat|1973|6|15}}) ir bijušais [[Norvēģija]]s [[futbolists]], spēlēja [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Norvēģijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savas karjeras laikā pārstāvējis [[Eliteserien|''Tippeligaen'']] līgas klubus [[Sogndal Fotball|''Sogndal'']], [[Tromsø IL|''Tromsø'']] un [[SK Brann|''Brann'']]. 1997. gadā pārcēlies uz [[Anglija]]a klubu [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']]. Pēc veiksmīgiem trim gadiem ''Chelsea'' komandā viņš tika pārdots uz [[Skotija]]s klubu [[Rangers F.C.|''Rangers'']]. Vēlāk spēlējis [[Sunderland AFC|''Sunderland'']], [[A.C. Siena|''Siena'']], [[Vålerenga Fotball|''Vålerenga'']], [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']] un [[Milton Keynes Dons F.C.|''Milton Keynes Dons'']]. Savu karjeru noslēdzis ''Sogndal.''

Norvēģijas futbola izlasi pārstāvējis [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''

* [[FA kauss]]: 1999—2000
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 1997—98
* [[FA Charity Shield]]: 2000
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1997—98
* [[UEFA Superkauss]]: 1998

'''Rangers'''

* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2001—02
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2001—02

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Flū, Tūre Andrē}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Vestlannē dzimušie]]
[[Kategorija:SK Brann spēlētāji]]
[[Kategorija:Tromsø IL spēlētāji]]
[[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]]</text>
      <sha1>29hfqq7q44i29dunnxpt4ckbl3d3w03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stefens Iversens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495681</id>
    <revision>
      <id>4538026</id>
      <parentid>4034261</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:25:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4419" sha1="m3kg8yv4gmjo2w7u242obxuhjoubjy0" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|11|10}}
| height = 185
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 1995—1996
| years2 = 1996—2003
| years3 = 2003—2004
| years4 = 2004—2005
| caps5 = 128
| name = 
| caps1 = 50
| caps2 = 144
| caps3 = 16
| caps4 = 32
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]]
| playername = Stefens Iversens
| ntupdate = 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| caption = Iversens 2012. gadā
| managerclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sportsklubben Trygg/Lade|Trygg/Lade]] (spēlējošais treneris)
| nationalgoals4 = 21
| nationalcaps4 = 79
| nationalyears4 = 1998—2011
| nationalteam4 = {{fb|NOR}}
| totalgoals = 158
| nationalcaps2 = 6
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 7
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalyears2 = 1995
| nationalyears1 = 1994
| image = Metallist-Rusenborg 2012 (1).jpg
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| goals5 = 63
| clubs8 = {{flaga|Norvēģija}} [[SK Herd|Herd]]
| caps7 = 21
| years9 = 2016—2017
| years6 = 2011—2012
| nationalcaps3 = 23
| nationalgoals3 = 17
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalyears3 = 1995—1998
| clubs7 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]]
| goals8 = 0
| goals7 = 6
| years10 = 2018—2019
| years7 = 2012
| clubs9 = {{flaga|Norvēģija}} [[SK Haugar|Haugar]]
| clubs10 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sportsklubben Trygg/Lade|Trygg/Lade]]
| years8 = 2013—2014
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| totalcaps = 447
| clubs4 = {{flaga|Norvēģija}} [[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]
| years5 = 2006—2010
| currentclub = 
| goals1 = 18
| goals2 = 36
| goals3 = 4
| goals4 = 11
| clubs5 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Oslo}}
| goals10 = 7
| birth_place = 
| caps6 = 20
| goals6 = 2
| caps8 = 2
| caps9 = 14
| caps10 = 20
| goals9 = 11
| manageryears1 = 2018—2019
}}'''Stefens Iversens''' ({{Val|no|Steffen Iversen}}, dzimis {{Dat|1976|11|10}}) ir bijušais [[Norvēģija|Norvēģijas]] [[futbolists]] un futbola treneris, spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] dalībnieks.

Iversens savu karjeru sāka 18 gadu vecumā [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']] komandā, kur viņš divas reizes kļuva par Norvēģijas čempionu. 1996. gadā viņš pārcēlās uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']]. Septiņu gadu laikā, viņš guva kopumā 64 vārtus un uzvarēja [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] izcīņā. Vēlāk nedaudz uzspēlējis ''[[Wolverhampton Wanderers]]'', bet tad atgriezes Norvēģijā, lai spēlētu [[Vålerenga Fotball|''Vålerenga'']] vienībā. 2006. gadā atgriezies ''Rosenborg'', kur viņš izcīnīja vēl trīs ''[[Eliteserien]]'' titulus. Pavadījis 13 mēnešus Anglijas klubā [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']], bet 2012. gadā jau trešo reizi pievienojās ''Rosenborg''.

[[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kur viņš guva komandas vienīgos vārtus visā turnīrā, 1—0 uzvarā pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]].

== Sasniegumi ==
'''Rosenborg'''

* [[Tippeligaen]]: 1995, 1996, 2006, 2009, 2010
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 1995

'''Tottenham Hotspur'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 1998—99

'''Vålerenga'''

* Tippeligaen: 2005

'''Individuālie sasniegumi'''

* Tippeligaen gada labākais spēlētājs: 2006

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Rosenborg BK spēlētāji]]
[[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Iversens, Stefens}}</text>
      <sha1>m3kg8yv4gmjo2w7u242obxuhjoubjy0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user a5e0f266d6b82db09f3e70084efc2780</title>
    <ns>3</ns>
    <id>497196</id>
    <revision>
      <id>4538259</id>
      <parentid>3505424</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Squasher</username>
        <id>42471</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Squasher pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:King Muli 12]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user a5e0f266d6b82db09f3e70084efc2780]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/King Muli 12|King Muli 12]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user a5e0f266d6b82db09f3e70084efc2780|Renamed user a5e0f266d6b82db09f3e70084efc2780]]&quot;</comment>
      <origin>3505424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="eadrru1nowrjw0sig50zugfhl87qhi9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=King Muli 12}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 19. novembris, plkst. 18.53 (EET)</text>
      <sha1>eadrru1nowrjw0sig50zugfhl87qhi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukašs Skorupskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507711</id>
    <revision>
      <id>4538098</id>
      <parentid>4365151</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:24:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2936" sha1="906jdg2ddlmzzv49qmpenffvsmsl9gw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Lukašs Skorupskis
| nationalcaps2 = 5
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]''
| caps5 = 258
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2012
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalgoals2 = 0
| goals4 = 0
| nationalyears3 = 2012—
| nationalteam3 = {{fb|POL}}
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = Lukašs Skorupskis 2014. gadā
| birth_date = 
| years5 = 2018—
| caps4 = 66
| image = Lukaszskorupski.jpg
| caps1 = 56
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|5}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Zabže}}
| height = 187
| currentclub = {{flaga|Itālija}} ''[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]''
| clubnumber = 1
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2008—2013
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Zabžes &quot;Górnik&quot;]]
| goals1 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[Empoli F.C.|Empoli]]''
| years2 = 2010—2011
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Radzjonkovas &quot;Ruch&quot;]]
| caps2 = 14
| goals2 = 0
| years3 = 2013—2018
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} ''[[AS Roma|Roma]]''
| caps3 = 6
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2017
| birth_place = 
}}'''Lukašs Skorupskis''' ({{Val|pl|Łukasz Skorupski}}, dzimis {{Dat|1991|5|5}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada Skorupskis pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Bologna F.C. 1909|''Bologna'']].

Iepriekš pārstāvējis Polijas komandas [[Zabžes &quot;Górnik&quot;]] un [[Radzjonkovas &quot;Ruch&quot;]] un Itālijas komandas ''[[AS Roma]]'' un [[Empoli FC|''Empoli'']].

Polijas futbola izlases sastāvā debitējis 2012. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Bologna'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Skorupskis, Lukašs}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>906jdg2ddlmzzv49qmpenffvsmsl9gw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonio Sanabrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507931</id>
    <revision>
      <id>4538049</id>
      <parentid>4479930</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:15:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3289" sha1="l6vyckhg349znne5yfgw4w6yr7ctsrg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Antonio Sanabrija
| nationalyears2 = 2013—2015
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| caps6 = 39
| goals6 = 9
| years7 = 2021—2025
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
| caps7 = 137
| goals7 = 30
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 6
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| goals5 = 17
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2013—
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalcaps3 = 50
| nationalgoals3 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = Antonio Sanabrija 2026. gadā
| birth_date = 
| years6 = 2019—2020
| caps5 = 70
| image = Antonio Sanabria France v Paraguay 4 July 2026-021.jpg
| years2 = 2014
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|4}}
| cityofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanlorenso}}
| height = 181
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| clubnumber = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2014
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B]]
| caps1 = 10
| goals1 = 3
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]]
| caps2 = 2
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2016
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| caps3 = 2
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]
| caps4 = 30
| goals4 = 11
| years5 = 2016—2021
| birth_place = 
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 25
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}'''Arnaldo Antonio Sanabrija Ajala''' ({{Val|es|Arnaldo Antonio Sanabria Ayala}}, dzimis {{Dat|1996|3|4}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Paragvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Sanabrija pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu ''[[SC Internacional|Internacional]]''.

Iepriekš spēlējis [[Itālija]]s komandās [[U.S. Sassuolo Calcio|''Sassuolo'']], [[AS Roma|''Roma'']], [[Genoa C.F.C.|''Genoa'']], [[Torino F.C.|''Torino'']] un ''[[US Cremonese|Cremonese]]'', kā arī [[Spānija]]s komandās [[Sporting de Gijón|''Sporting Gijón'']] un ''[[Real Betis]]''.

Paragvajas futbola izlases sastāvā debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]],

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sanabrija, Antonio}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Hihonas &quot;Sporting&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Cremonese spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>l6vyckhg349znne5yfgw4w6yr7ctsrg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksanders Sērlots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508103</id>
    <revision>
      <id>4538034</id>
      <parentid>4498341</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4665" sha1="aa9nyvqmp4p1zm3z1xdwfzw40frflgk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Aleksanders Sērlots
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalyears6 = 2016—
| nationalgoals5 = 1
| nationalcaps5 = 10
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalyears5 = 2015—2016
| nationalgoals4 = 1
| nationalcaps4 = 3
| nationalyears4 = 2014—2015
| nationalcaps6 = 77
| nationalgoals3 = 5
| nationalcaps3 = 11
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalyears3 = 2013—2014
| nationalgoals2 = 0
| nationalcaps2 = 3
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalteam6 = {{fb|NOR}}
| nationalgoals6 = 26
| nationalgoals1 = 0
| goals8 = 24
| goals10 = 16
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]
| caps10 = 67
| goals9 = 5
| caps9 = 30
| years9 = 2020—2023
| clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| caps8 = 34
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| years8 = 2019—2020
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| birth_place = 
| birth_date = 
| caption = Sērlots 2026. gadā
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalcaps1 = 3
| image = Alexander Sorloth France v Norway 26 June 26-048.jpg
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK|Rosenborg 2]]
| years3 = 2015
| goals2 = 0
| caps2 = 6
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]]
| years2 = 2013—2015
| goals1 = 18
| caps1 = 46
| years1 = 2012—2015
| caps3 = 26
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| clubnumber = 9
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| height = 194
| cityofbirth = {{vieta|Norvēģija|Trondheima}}
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|5}}
| fullname = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| goals3 = 14
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| nationalyears1 = 2011—2012
| goals7 = 4
| caps7 = 19
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| years7 = 2019
| goals6 = 0
| caps6 = 16
| years6 = 2018—2020
| years4 = 2016—2017
| goals5 = 10
| caps5 = 19
| clubs5 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]]
| years5 = 2017—2018
| goals4 = 5
| caps4 = 38
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| years10 = 2021—2023
| clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 34
| goals11 = 23
| clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| years12 = 2024—
| caps12 = 70
| goals12 = 33
}}'''Aleksanders Sērlots''' ({{Val|no|Alexander Sørloth}}, dzimis {{Dat|1995|12|5}}) ir [[Norvēģija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Norvēģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Sērlots pārstāv Spānijas [[La Liga|''La Liga'']] komandu [[Madrides &quot;Atletico&quot;]].

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandās [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']] un [[FK Bodø/Glimt|''Bodø/Glimt'']], [[Nīderlande]]s komandā [[FC Groningen|''Groningen'']], [[Dānija]]s komandā [[FC Midtjylland|''Midtjylland'']], [[Anglija]]s komandā [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']], [[Beļģija]]s komandā [[KAA Gent|''Gent'']], [[Turcija]]s komandā ''[[Trabzonspor]]'', Vācijas komandā ''[[RB Leipzig]]'', kā arī Spānijas komandās ''[[Real Sociedad]]'' un ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''.

Norvēģijas futbola izlases sastāvā debitējis 2016. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Midtjylland'''

* [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2017—18

'''Trabzonspor'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2019—20

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2019—20
* Turcijas kausa labākais vārtu guvējs: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sērlots, Aleksanders}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]]
[[Kategorija:Trendelāgā dzimušie]]
[[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]]
[[Kategorija:Rosenborg BK spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>aa9nyvqmp4p1zm3z1xdwfzw40frflgk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakubs Moders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508430</id>
    <revision>
      <id>4538093</id>
      <parentid>4365148</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:19:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3020" sha1="80641mynizocub5zjsjuivw95nl68lc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Jakubs Moders
| nationalyears4 = 2018—2019
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polija U17
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polija U18
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polija U19
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polija U20
| goals5 = 2
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2020—
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalcaps5 = 36
| nationalgoals5 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| nationalyears1 = 2015—2016
| caps5 = 9
| image = Jakub Moder smiling.jpg
| years2 = 2017—2020
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|7}}
| cityofbirth = {{vieta|Polija|Ščecineka}}
| height = 190
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Feyenoord]]''
| clubnumber = 7
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2020
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;|Poznaņas &quot;Lech&quot; II]]
| caps1 = 61
| goals1 = 7
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| caps2 = 32
| goals2 = 7
| years3 = 2018—2019
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Opoles &quot;Odra&quot;]]
| caps3 = 31
| goals3 = 4
| years4 = 2020—2025
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''
| caps4 = 61
| goals4 = 0
| years5 = 2020
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Feyenoord]]''
| years6 = 2025—
| caps6 = 24
| goals6 = 4
}}'''Jakubs Pjotrs Moders''' ({{Val|pl|Jakub Piotr Moder}}, dzimis {{Dat|1999|4|7}}) ir [[Polija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Moders pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]].

Iepriekš spēlējis Polijas komandās [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]] un [[Opoles &quot;Odra&quot;]], kā arī [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

Polijas futbola izlases sastāvā debitējis 2020. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Moders, Jakubs}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>80641mynizocub5zjsjuivw95nl68lc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508472</id>
    <revision>
      <id>4538135</id>
      <parentid>4526835</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:40:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 17. aprīlis */ :</comment>
      <origin>4538135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="384077" sha1="r2yuy222t1xuyo60memsge15inkw94g" xml:space="preserve">{{Notiek}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|440x440px|Karadarbības gaita]]
2022. gada 24. februārī [[Krievija]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|sāka iebrukumu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta.

== Priekšvēsture ==
24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] būtisku eskalāciju.

== Sākums ==
2021. gada 10. novembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru grupējuma izvietošanos pie tās robežām.

* 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents [[Džo Baidens]] brīdināja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] par &quot;spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem&quot;, ja Krievija uzbruks Ukrainai.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot;/&gt;
* 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja noteikt ierobežojumus [[NATO]] aktivitātēm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot; /&gt;
* 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] uz šķietamām militārām mācībām.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot; /&gt;
* 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai militāro palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot; /&gt;
* 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents Džo Baidens preses konferencē paziņoja: &quot;Es domāju, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt.&quot; Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāja atvērtas durvis Krievijas iebrukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/|title=Remarks by President Biden in Press Conference|access-date=11 March 2022|date=19 January 2022|archive-date={{dat|2022|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220120133635/https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/}}&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 24. janvārī NATO izsludināja paaugstinātu kaujas gatavību.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot; /&gt;
* 2022. gada 25. janvārī pie Ukrainas robežas Krievijā un Krimā notika militāras mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot;/&gt;
* 2022. gada 10. februārī arī Baltkrievijā sākās militārie manevri.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot; /&gt;
* 2022. gada 17. februārī saasinājās kaujas separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.&lt;ref name=&quot;ndtv&quot; /&gt;

== 2022. gada februāris ==

=== 21. februāris ===
22.35 (UTC+3)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.kremlin.ru/events/president/news/67828|title=Address by the president of the Russian Federation|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm.

Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka [[Vladimirs Ļeņins]] ir Ukrainas &quot;autors un arhitekts&quot;, un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par &quot;nepateicīgiem pēcnācējiem&quot;, sakot: &quot;Tas ir tas, ko viņi sauc par [[Dekomunizācija|dekomunizāciju]]. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=2022-03-20|date=2022-02-21}}&lt;/ref&gt;

=== 24. februāris ===
[[Attēls:Последствия_удара_ракеты_по_Голосеевскому_району_киева_(6).jpg|thumb|[[Kijiva]]s dzīvojamo ēku rajons pēc raķetes trāpījuma 24. februārī]]
[[Attēls:Взятие_под_контроль_аэродрома_на_территории_Украины_001.png|thumb|Krievijas karavīri pie Hostomelas lidostas]]
Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt &quot;speciālu militāru operāciju&quot; Ukrainas austrumos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine|work=[[Meduza]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russian-president-vladimir-putin-announces-military-assault-against-ukraine-in-surprise-speech/ar-AAUebpI|title=Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech|last=John Haltiwanger|publisher=MSN|website=Business Insider|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}&lt;/ref&gt; Savā uzrunā Putins melīgi apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/politika/13825671|title=Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas &quot;demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60503037|title=Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration&lt;!-- different from current title, please do not change --&gt;|publisher=BBC News|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russias-putin-announces-military-operation-in-ukraine-a76549|title=Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; Viņš sacīja, ka &quot;visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/full-text-putin-s-declaration-of-war-on-ukraine|title=Full text: Putin's declaration of war on Ukraine|work=The Spectator|access-date=3 March 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Savienība]]s Aviācijas drošības aģentūra visu Ukrainas teritoriju pasludināja par kara zonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.easa.europa.eu/domains/air-operations/czibs/czib-2022-01|title=Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)|access-date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/ukraine-closes-airspace-as-putin-orders-military-operation/|title=Ukraine closes airspace as Putin orders military operation|work=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Eccles|first=Mari}}&lt;/ref&gt;

Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma notika sprādzieni [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Donbass|Donbasā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/putin-announces-special-military-operation-in-ukraine/|title=Putin announces 'special military operation' in Ukraine|website=Politico|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija bombardē [[Mariupole|Mariupoli]] un Odesu, kā arī ar [[Spārnotā raķete|spārnotajām]] un [[Ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] deva triecienus par lidlaukiem, militārajiem štābiem un noliktavām Kijivā, Harkivā un [[Dņipro]],&lt;ref name=&quot;OZ&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2022/world/europe/ukraine-maps.html|title=Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine|work=[[The New York Times]]|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Keith|first=Collins}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-europe-russia-moscow-kyiv-626a8c5ec22217bacb24ece60fac4fe1|title=Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Isachenkov|first=Vladimir}}&lt;/ref&gt; 6:48 pēc vietējā laika Krievijas militārais transports iebrauca Ukrainā caur Senkivkas robežkontroles punktu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/23/europe/russia-ukraine-putin-military-operation-donbas-intl-hnk/index.html|title=Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Hodge|first=Nathan}}&lt;/ref&gt; vienlaicīgi Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā arī no Krievijas anektētās [[Krima]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://multimedia.scmp.com/infographics/news/world/article/3168280/ukraine-crisis/|title=The war just started|work=South China Morning Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thehindu.com/news/international/watch-russian-vehicles-enter-ukraine-via-crimea/article65080171.ece|title=Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea|work=The Hindu|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Uzbrukuma plānotāji sākotnēji mēģināja ar raķetēm iznīcināt vadības centrus un pēc tam nosūtīja kara lidmašīnas un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.&lt;ref name=&quot;Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/24/mapped-step-by-step-guide-all-out-russian-invasion-ukraine-could/|title=Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold|work=The Daily Telegraph|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Mendick|first=Robert}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold&quot; /&gt; Krievija plānoja likvidēt Ukrainas vadošās amatpersonas un nomainīt tās ar savu marionešu valdību,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-believes-russia-planning-decapitate-ukraines-government-2022-02-24/|title=Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Stewart|first=Phil}}&lt;/ref&gt; un ASV eksperti uzskatīja, ka krievu karaspēks Kijivu var ieņemt 96 stundu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/us-expects-kyiv-fall-days-ukraine-source-warns-encirclement-1682326|title=Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement|website=[[Newsweek]]|access-date=26 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka Ukrainā arī netālu no Harkivas&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-23-22/index.html|title=Ukraine-Russia crisis: Live updates|publisher=CNN|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}&lt;/ref&gt; un ziņoja par amfībiju ierašanos Mariupoles pilsētā.&lt;ref name=&quot;TroianovskiNYT&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-ukraine-putin|title=Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea|work=The New York Times|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022|last=Troianovski|first=Anton|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2022/2/23/22948534/russia-ukraine-war-putin-explosions|title=Russia has launched its war in Ukraine|publisher=Vox|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/putin-orders-military-operations-in-eastern-ukraine-as-un-meets|title=Russia takes military action in Ukraine as UN meets|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; 07:40 karaspēks iebruka arī no Baltkrievijas teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine: Troops moving in from Belarus|last=&lt;!--Not stated--&gt;|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]], [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] un [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabalā]], kā arī no Krimas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824058|title=Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskas apgabalā.&lt;ref name=&quot;TroianovskiNYT&quot; /&gt; Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no [[Ščastja]]s un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/vsu-otvoevali-schaste-unichtozheny-okolo-50-vragov-novosti-donbassa-11715445.html|title=ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов|access-date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/feb/23/ukraine-russia-news-crisis-latest-live-updates-putin-biden-europe-sanctions-russian-invasion-border-troops|title=Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates|website=[[The Guardian]]|access-date=24 February 2022|date=16 July 2018}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824153|title=Украина разорвала дипломатические отношения с Россией|website=[[Interfax]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30312-ukraine-closes-airspace-russia-attacks?_fb_noscript=1|title=Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack|last=Charpentreau|first=Clement|website=AeroTime Hub|access-date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm|thumbtime=0:20|thumb|Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā]]
10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Ziņoja, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbruka Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no [[Sumi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/voyska-rossii-na-severe-ukrainy-prodvinulis-vglub-do-pyati-kilometrov-arestovich-novosti-donbassa-11715571.html|title=Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович|website=[[Unian]]|access-date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; Zelenska preses dienests ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu [[Volīnijas apgabals|Volīnijas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/en/news/prezident-uhvaliv-usi-neobhidni-rishennya-dlya-zahistu-krayi-73117|title=President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President|website=president.gov.ua|access-date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas un Mariupoles, bet Ščastja ir pilnībā atgūta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.gov.ua/en/news/2022/02/24/general-staff-of-the-armed-forces-of-ukraine-operative-information-as-of-10-30/|title=General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30|publisher=[[Ministry of Defence (Ukraine)|Ukraine Ministry of Defence]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma [[Hostomeļa]]s lidostu Kijivas priekšpilsētā; vēlāk šajā dienā sākās ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russia-attacks-ukraine-as-its-happening-a76553|title=Russia Attacks Ukraine: As It's Happening|website=The Moscow Times|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_ab6cab437dff1920a9fcec2857593b70|title=On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine|publisher=CNN|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Chance|first=Matthew}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka lidlaukā notriekti trīs no 34 Krievijas helikopteriem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/24/russia-ukraine-attack-news/#link-UMHNSQEUGZHETM37AQDV3MLYMA|title=Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine|work=The Washington Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

11:00 (UTC+2) Ukrainas robežsargi ziņoja par [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s pārkāpumu Vilčā, bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja no raķešu palaišanas iekārtām (domājams ''[[BM-21 Grad]]'').&lt;ref name=&quot;hromadske.online&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=Hromadske|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}&lt;/ref&gt; Kā ziņots, helikopters no Baltkrievijas bez marķējuma bombardēja [[Slavutiča]]s robežsargus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/so-storony-belarusi-vertolet-bez-opoznavatelnyh-znakov-obstrelyal-rayon-pered-kpp-slavutich-novosti-ukrainy-11715628.html|title=Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un [[Ļviva]]s pilsētām. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un Luhanskas apgabalos notika smagas sauszemes kaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/pmn/news-pmn/ukraine-hit-by-second-wave-of-missile-strikes-official|title=Ukraine hit by second wave of missile strikes – official|work=National Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas karaspēks no Krimas virzījās uz [[Nova Kahovka]]s pilsētu [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/russian-troops-moving-towards-town-of-nova-kakhovka-in-kherson-oblast/|title=Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievijas spēki iebruka [[Hersona]]s pilsētā un pārņēma savā kontrolē [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/russian-troops-enter-ukraines-kherson-oblast-defense-ministry/2513722|title=Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry|publisher=[[Anadolu Agency]]|access-date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un [[Starobiļska]]s.&lt;ref name=&quot;hromadske.online&quot;/&gt; 13:32 (UTC+2) [[Valerijs Zalužnijs|Valērijs Zalužnijs]] ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas.&lt;ref name=&quot;hromadske.online&quot; /&gt; Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;hromadske.online&quot; /&gt; Tiek ziņots, ka [[Vuhledara]]s slimnīcas bombardēšanas laikā bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).&lt;ref name=&quot;hromadske.online&quot; /&gt;

V. Zelenskis sacīja, ka [[Čornobiļa|Čornobiļā]] un [[Pripjata|Pripjatā]] izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.&lt;ref name=&quot;rsullivan-fighting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-nuclear-russia-attack-ukraine-b2022444.html|title=Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president|last=Sullivan|first=Rory|website=[[The Independent]]|access-date=|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ap 18:20 (UTC+2) [[Čornobiļas atomelektrostacija]] bija Krievijas kontrolē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/rossiyskie-voyska-zahvatili-chernobylskuyu-aes-ofis-prezidenta-novosti-donbassa-11716741.html|title=В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/chernobyl-power-plant-captured-by-russian-forces-ukrainian-official-2022-02-24/|title=Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_438d63764e04c5907533d2c095e73cfd|title=Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says|last=Sangal|first=Aditi|last2=Wagner|first2=Meg|website=CNN|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last3=Vogt|first3=Adrienne|last4=Macaya|first4=Melissa|last5=Picheta|first5=Rob|last6=Said-Moorhouse|first6=Lauren|last7=Upright|first7=Ed|last8=Chowdhury|first8=Maureen}}&lt;/ref&gt; tāpat kā apkārtējās teritorijas.&lt;ref name=&quot;rsullivan-fighting&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/23/ukraine-declares-state-of-emergency-amid-fears-of-invasion-liveblog|title=Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage|last=Najjar|first=Farah|last2=Child|first2=David|publisher=Al Jazeera|access-date=24 February 2022|last3=Gadzo|first3=Mersiha}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-invasion-russian-forces-chernobyl-/31721240.html|title=Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant|website=[[RadioFreeEurope/RadioLiberty]]|access-date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

16:18 (UTC+2) Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko]] izsludināja [[Komandantstunda|komandantstundu]] no 22:00 līdz 7:00.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/801462.html|title=Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši [[Zmijinija|Zmijinijas salu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/donbas/_ostriv-zmiyinij-zahopili-rosijski-okupanti-dpsu/1072429|title=Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ|publisher=[[Gazeta UA]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji uzskatīja, ka visi 13 robežsargi uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā robežsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.&lt;ref name=&quot;BBC-2022-02-25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/2022/02/26/ukraine-russia-snake-island/|title=Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Lamothe|first=Dan}}&lt;/ref&gt;

Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailythanthi.com/News/TopNews/2022/02/24231956/South-Ukraine-region-says-13-civilians-9-troops-killed.vpf|title=ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்|website=[[Dina Thanthi|Dailythanthi.com]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ta}}&lt;/ref&gt; trīs Mariupolē un viens Harkivā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/russia-ukraine-invasion-casualties-death-toll|title=Ukraine death toll: What we know so far|publisher=Al Jazeera|access-date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt; V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts|publisher=BBC News|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801769.html|title=Zelensky signs decree declaring general mobilization|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 25. februāris ===
[[Attēls:Kyiv_Tense_as_Russian_Forces_Advance.webm|left|thumb|[[Amerikas Balss]] reportāža no Kijivas]]
Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/24/europe/ukraine-russia-invasion-friday-intl-hnk/index.html|title=Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says|last=Regan|first=Helen|last2=Hallam|first2=Jonny|publisher=CNN|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-kyiv-official-says-enemy-aircraft-downed-2022-02-25/|title=Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed|work=Reuters|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-attacks-ukraine/russian-forces-are-meeting-more-resistance-near-kyiv-and-kharkiv-than-farther-south-analysts-say|title=Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.|last=Barnes|first=Julian E.|website=The New York Times|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;

25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/25/ukraine-invasion-explosions-in-kyiv-as-uk-reports-fierce-resistance-across-the-nation|title=Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv|work=The Guardian|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Graham-Harrison|first=Emma}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis [[Vadims Deņisenko]] sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/ukraine-ministry-says-russia-hit-075824163.html|title=Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax|work=[[Yahoo Finance]]|access-date=25 February 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas [[Obolonas rajons|Obolonas rajonā]],&lt;ref name=&quot;BBC-2022-02-25&quot;/&gt; Kijivas ziemeļos Krievijas karaspēka vienības bija apstādinātas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war|title=Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv|work=The New York Times|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt; Krievijas speciālo uzdevumu karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku &quot;medīt&quot; valdības ierēdņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/news/russia-special-forces-kyiv-ukraine-leaders-mercanaries-behind-lines-1483303|title=Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky|publisher=[[i (newspaper)|i News]]|website=inews.co.uk|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt; Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbnews.uk/news/tank-drives-over-mans-car-in-ukraine-and-he-lives-to-tell-the-tale-watch/235095|title=Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH|last=Wood|first=Aden-Jay|publisher=[[GB News]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/25/ukrainian-man-crushed-car-russian-tank-rolling-northern-kyiv/|title=Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Chandler-Wilde|first=Helen|issn=0307-1235}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/tv/news/russian-tank-crushes-car-kyiv-b2023423.html|title=Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives|work=The Independent|access-date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/factcheck/2022/02/28/fact-check-video-russian-tank-hitting-car-kyiv-lacks-context/6953727001/|title=Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian|last=Lee|first=Ella|last2=Sadeghi|first2=McKenzie|website=USA Today|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Житловий_будинок_у_Києві_(вул._Кошиця)_після_обстрілу.jpg|thumb|Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī]]
Savukārt [[Doneckas Tautas Republika]]s [[Horļivka]]s mērs ziņoja, ka Ukrainas šāviņi trāpījuši vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/sorting-fact-disinformation-russian-attack-ukraine-83106752|title=Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine|publisher=''[[ABC News]]''|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot [[Degpudele|Molotova kokteiļus]], lai &quot;neitralizētu&quot; ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas [[Valsts apvērsums|gāzt valdību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-putin-war-kyiv-invasion-latest-b2022971.html|title=Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live|website=The Independent|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-russia-war-live-latest-news-putin-kyiv-invasion-12541713|title=Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks|website=[[Sky News]]|access-date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukraina izdalīja {{sk|18000}} ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālos aizsardzības spēkus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Kyiv residents take up arms as Russia advances|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt; Aizsardzības ministrija paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.&lt;ref name=&quot;OZ&quot;/&gt;

[[Pentagons]] paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi pārākumu Ukrainas gaisa telpā, tās [[pretgaisa aizsardzība]]s spēki joprojām spēja pretoties,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-RCVQQO7CNFC33LEDYG2O3Q3JAE|title=Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says|work=The Washington Post|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Lamothe|first=Daniel}}&lt;/ref&gt; ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apgabala centru un ka Ukrainas valdība joprojām ir neskarta, bet brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no {{sk|150000}}—{{sk|190000}} karavīru, kas bija sapulcēti pie robežām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war/russian-forces-have-lost-some-momentum-pentagon-official-says|title=Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.|work=The New York Times|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Cooper|first=Helene}}&lt;/ref&gt;
Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedza gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u|title=Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'|work=Rostov Gazeta|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|language=ru|archive-date={{dat|2022|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220225073113/https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u}}&lt;/ref&gt;

V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība &quot;nebaidās runāt par neitrālu statusu&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news/card/U1YDTnzZnlMsI6A2uzcb|title=Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets|work=[[Wall Street Journal]]|access-date=25 February 2022|last=Marson|first=James}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Putins norādīja [[Ķīna]]s līderim [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinam]], ka &quot;Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://financialpost.com/pmn/business-pmn/putin-tells-xi-that-russia-willing-to-hold-high-level-talks-with-ukraine-chinas-cctv|title=Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV|work=[[Financial Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 26. februāris ===
00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no [[Vasiļkiva]]s pilsētas un tās gaisa bāzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-25-22/index.html|title=Heavy fighting reported to the south of Kyiv|last=Sangal|first=Aditi|last2=Vogt|first2=Adrienne|publisher=CNN|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last3=Woodyatt|first3=Amy|last4=Picheta|first4=Rob|last5=Upright|first5=Ed|last6=Yeung|first6=Jessie|last7=Renton|first7=Adam|last8=Macaya|first8=Melissa|last9=Wagner|first9=Meg}}&lt;/ref&gt; [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs [[Su-27]] netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu [[Il-76]], kurā atradās desantnieki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/mest-za-lugansk-2014-vozle-vasilkova-sbili-il-76-s-vrazheskimi-desantnikami-novosti-donbassa-11718622.html|title=Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Давыгора|first=Олег|language=ru}}&lt;/ref&gt; Kaujā par Vasiļkovu uzvarēja Ukrainas spēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/boy-za-vasilkov-zavershilsya-pobedoy-vsu-novosti-kieva-11718874.html|title=Бой за Васильков завершился победой ВСУ|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Робейко|first=Ольга|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Ukrainas militārpersonas karoja pie spēkstacijas [[Troješčina]]s ziemeļu apkaimē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-TAIGHCFPGRBUVBQRFBISDQJSL4|title=Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city|work=The Washington Post|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Grady|first=Siobhán}}&lt;/ref&gt; ''[[BBC News]]'' ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie [[Kijivas zoodārzs|Kijivas zooloģiskā dārza]] un [[Šuļavka]]s apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā Kijivā;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-attack-kyiv-military-base-are-repelled-ukraine-military-2022-02-26/|title=Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base|publisher=Reuters|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt; tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu [[Mikolajiva]]s pilsētai pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Heavy fighting reported around Kyiv|last=Perera|first=Ayeshea|publisher=[[BBC]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas spēki notrieca Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no [[Bila Cerkva]]s, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.&lt;ref name=&quot;AP_stand_firm&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine says it shot down large Russian plane|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2022/02/26/ukraine-russian-war-updates-hundreds-of-casualties-as-russia-ukraine-fighting-spills-into-streets/|title=Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets|website=[[New York Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt; Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/26/europe/ukraine-zelensky-evacuation-intl/index.html|title=Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'|last=Braithwaite|first=Sharon|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.&lt;ref name=&quot;AP_stand_firm&quot;/&gt;

Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko]] no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/26/world/ukraine-russia-war/ukrainian-forces-fight-back-as-russia-pushes-on-three-cities|title=Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.|work=The New York Times|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt; Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/internet-ukraine-disrupted-russian-troops-advance-2022-02-26/|title=Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance|publisher=Reuters|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Pearson|first=James}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas vicepremjera]] [[Mihailo Fedorovs|Mihailo Fedorova]] lūgumu, [[Īlons Masks]] paziņoja, ka ir ieslēdzis savu ''Starlink'' pakalpojumu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/starlink-service-ukraine-elon-musk-b2024184.html|title=Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine|work=The Independent|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/technology/musk-says-starlink-active-ukraine-russian-invasion-disrupts-internet-2022-02-27/|title=Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Jin|first=Hyunjoo}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Solemn_Kyiv_Copes_with_Bombs_Gunfire.webm|thumb|''Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire'', video reportāža no ''[[Amerikas Balss|Voice of America]]'']]
Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk [[Enerhodara]]s un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s virzienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2022-02-26/wojna-na-ukrainie-rosjanie-blisko-elektrowni-atomowej-jest-ryzyko-ze-zostanie-ostrzelana/|title=Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana|publisher=[[Polsat News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|language=pl}}&lt;/ref&gt; Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz Enerhodaru, vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nikopol.nikopolnews.net/ru/favorite/oficialno-o-situacii-v-energodare-27-fevralya/|title=Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля|last=Andrus|first=Ekaterina|website=[[Nikopol News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Japāna]]i piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī [[Moldova]]s kuģi, radot nopietnus bojājumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_d79d1d542a90f15d7c38c6e3b03d73ab|title=Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast|publisher=CNN|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}&lt;/ref&gt;

[[Ramzans Kadirovs]] apstiprināja, ka čečenu karotāji ir dislocēti arī Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/26/putins-chechen-ally-says-forces-deployed-ukraine-to-back-russia|title=Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt; [[Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome]]s sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]] paziņoja, ka Krievijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka ''[[kadirovieši]]'' mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Daņilovs paziņoja, ka ''Kadirovieši'' ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/03/02/zelensky-russia-ukraine-assassination-attempt-foiled/|title=Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says|work=The Washington Post|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022|last=Bella|first=Timothy}}&lt;/ref&gt;

Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti pēc bērnu slimnīcas apšaudes Kijivā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_60a7db10bfe4a64fb7fc9c2232fca43d|title=Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}&lt;/ref&gt; Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326282/|title=Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel|work=[[Pravda]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.&lt;ref name=&quot;CT Update 9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.&lt;ref name=&quot;ISW Feb26&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russia-ukraine-warning-update-russian-offensive-campaign-assessment-february-26|title=Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Stepanenko|first3=Katya}}&lt;/ref&gt; Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.&lt;ref name=&quot;CT Update 9&quot; /&gt; Dienvidos Krievija ieņēma [[Berdjanska|Berdjansku]] un draudēja ielenkt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;ISW Feb26&quot; /&gt;

Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.&lt;ref name=&quot;CT Update 9&quot;/&gt; ASV un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar [[Benzīns|benzīna]] un [[dīzeļdegviela]]s deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-says-russian-advance-has-slowed-likely-caused-by-logistical-problems-2022-02-26/|title=UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/31724528.html|title=U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa|Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 27. februāris ===
[[Attēls:Equipment_of_the_sabotage_and_reconnaissance_group_captured_in_Odessa_Oblast,_2022_(2)_(cropped).jpg|thumb| [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums]]
Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877|title=What's happening in the Ukraine crisis now|publisher=BBC News|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3414231-russia-hits-kyiv-regions-vasylkiv-with-cruise-or-ballistic-missiles.html|title=Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire|publisher=[[UkrInform]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu [[Romi|romu]] grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no [[Kahovka]]s, sagrābusi krievu tanku.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/war/pid-kahovkoyu-ukrajinski-romi-vkrali-u-rosiyskih-okupantiv-tank-novini-donbasu-11720335.html|title=Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві|date=27 February 2022|last=Orlova|first=Violetta|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/|title=The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank|work=DigLogs|date=27 February 2022|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/}}&lt;/ref&gt; Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim [[Roveņki|Rovenkas]] pilsētā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/town-near-ukraines-kyiv-hit-by-missiles-oil-terminal-fire-2022-02-27/|title=Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_b166502aee8fd3e6916eed56d4c443f5|title=Russian aircraft banned from German airspace|last=Vogt|first=Adrienne|last2=Said-Moorhouse|first2=Lauren|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Ravindran|first3=Jeevan|last4=Wilkinson|first4=Peter|last5=Yeung|first5=Jessie|last6=Lendon|first6=Brad|last7=George|first7=Steve|last8=Wagner|first8=Meg|last9=Vera|first9=Amir}}&lt;/ref&gt;

Nova Kahovkas mērs Vladimirs Kovaļenko apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles ciemu iznīcināšanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://korrespondent.net/ukraine/4452018-novaia-kakhovka-polnostui-pod-kontrolem-rossyiskykh-okkupantov-mer1|title=Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр|work=[[Korrespondent]]|access-date=27 February 2022|last=Vinogradova|first=Ulyana|language=uk}}&lt;/ref&gt; Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-enter-ukraines-kharkiv-ukrainian-official-2022-02-27/|title=Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/a-large-column-of-russian-vehicles-is-pushing-into-the-city-of-sumy-from-the-side-of-khimprom/|title=A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom|website=[[The Kyiv Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši [[Heņičeska|Heņičesku]] un Hersonas starptautisko lidostu [[Čornobajivka|Černobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-blocks-ukraines-kherson-berdyansk-ria-2022-02-27/|title=Russia says it &quot;blocks&quot; Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Auyezov|first=Olzhas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pnp.ru/politics/v-minoborony-soobshhili-ob-unichtozhenii-975-voennykh-obektov-ukrainy.html|title=В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины|date=27 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailysabah.com/world/ukraine-restores-full-control-over-kharkiv-city-governor/news|title=Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor|website=Daily Sabah|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam pārvest Krievijas armijas kodolspēkus īpašā kaujas dienesta režīmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/putin-puts-nuclear-deterrence-forces-on-alert/a-60936141|title=Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert|publisher=[[Deutsche Welle]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2022/02/27/911143-putin-poruchil|title=Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим|website=[[Vedomosti]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/vladimir-putin-puts-russia-nuclear-deterrence-forces-on-high-alert-ukraine|title=Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert|work=The Guardian|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Roth|first=Andrew}}&lt;/ref&gt; Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO); NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] to raksturoja kā &quot;bīstamu un bezatbildīgu&quot;, savukārt ANO amatpersona [[Stefans Dujariks]] ideju par [[Kodolkarš|kodolkaru]] nosauca par &quot;neiedomājamu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribune.com.pk/story/2345548/nato-chief-calls-putin-alert-order-irresponsible-cites-dangerous-rhetoric|title=NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric|website=[[The Express Tribune]]|access-date=|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/un-spokesman-says-idea-of-nuclear-conflict-inconceivable/|title=UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'|website=[[Times of Israel]]|access-date=|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Pēc analītiķu firmas ''Rochan Consulting'' teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/dd28dd4c-ab02-4f06-a56a-e930d1ce0ffd|title=Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast|last=Foy|first=Henry|last2=Rathbone|first2=John Paul|website=[[Financial Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt; Prezidenta V. Zelenska padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/|title=Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні|last=Zakharchenko|first=Yulia|website=[[Fakty i Kommentarii]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=Ukrainian|archive-date={{dat|2022|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220228033140/https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem [[Zaporižja]]s virzienā, bet [[Dņipro]] austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.&lt;ref name=&quot;ISW_update_10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=Institute for the Study of War|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas spēkus atvairīja no [[Buča (pilsēta)|Bučas]] un [[Irpiņa]]s uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/kyiv-surrounded-says-mayor-fighting-on-fourth-day-of-russian-invasion-of-ukraine|title=Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion|work=The Guardian|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|last=Sabbagh|first=Dan}}&lt;/ref&gt; Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs apsūdzēja Krieviju [[Stanica Luhanska|Stanicas Luhanskas]] un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apsūdzēja to arī [[Volnovaha]]s iznīcināšanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stanitsa-luganskaya-schaste-volnovaha-okazalis-1645985725.html|title=Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи|publisher=[[RBC Ukraine]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|language=uk}}&lt;/ref&gt;

ISW (Kara izpētes institūts) ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši &quot;operācijas pauzi&quot;, lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.&lt;ref name=&quot;ISW_update_10&quot;/&gt;

=== 28. februāris ===
Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-around-ukraines-mariupol-throughout-night-regional-governor-2022-02-28/|title=Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt; 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-britain-intelligence/uk-says-russian-advance-on-kyiv-slowed-by-staunch-ukrainian-resistance-idUSKBN2KX0LJ|title=UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance|date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ''Maxar Technologies'' publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no Ivankivas.&lt;ref name=&quot;Beech-2022&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-military-convoy-north-kyiv-stretches-40-miles-maxar-2022-03-01/|title=Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Beech|first=Eric}}&lt;/ref&gt; Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.&lt;ref name=&quot;Beech-2022&quot; /&gt;

''[[The Times]]'' ziņoja, ka [[Vāgnera grupa]] tikusi pārdislocēta no [[Āfrika]]s uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/volodymyr-zelensky-russian-mercenaries-ordered-to-kill-ukraine-president-cvcksh79d|title=Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president|work=[[The Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Rana|first=Manveen}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://espreso.tv/do-1400-bulo-znishcheno-ponad-200-odinits-tekhniki-okupantiv-na-napryamkakh-trasi-irpin-zhitomir-arestovich|title=До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович|publisher=[[Espreso TV]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=uk}}&lt;/ref&gt; Harkivas mērs [[Ihors Terehovs]] paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-cluster-munition-strikes-buildings-in-kharkiv-as-dozens-killed-in-mass-shelling-12554056|title=Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts|publisher=Sky News|access-date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas vēstniece ASV [[Oksana Markarova]] apsūdzēja Krieviju [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumbas]] izmantošanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-war-vaccuum-bomb-thermobaric-b2025344.html|title=Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims|work=The Independent|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Sabin|first=Lamiat}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas [[Gomeļa|Gomeļā]] beidzās bez panākumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/01/ukraine-what-we-know-day-six-russia-invasion|title=Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion|work=The Guardian|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Harrison|first=Virginia}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/28/world/europe/ukraine-russia-talks-belarus.html|title=Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.|work=The New York Times|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022|last=Hopkins|first=Valerie}}&lt;/ref&gt; Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, &quot;denacifikāciju&quot; un &quot;demilitarizāciju&quot;, kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/putin-says-ukrainian-neutrality-key-any-settlement-2022-02-28/|title=Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement|date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-february-28-2022|title=Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022|publisher=Institute for the Study of War|access-date=1 March 2022|date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt; Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālajiem aizsardzības spēkiem]] un bruņotiem brīvprātīgajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877?ns_linkname=621dcac6ec502b53cd480359%26%27Russia%20has%2075%25%20of%20forces%20inside%20Ukraine%27%262022-03-01T07%3A37%3A57.818Z&amp;pinned_post_locator=urn:asset:341d7815-541d-4473-8a09-55b19f660556&amp;pinned_post_asset_id=621dcac6ec502b53cd480359|title='Russia has 75% of forces inside Ukraine'|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt;

28. februārī iestājās diplomātiskā krīze [[Grieķijas - Krievijas attiecības|Grieķijas — Krievijas attiecībās]], kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tanea.gr/2022/02/28/greece/polemos-stin-oukrania-nekroi-dyo-akomi-ellines-omogeneis-sto-xorio-sartana/|title=Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς|website=tanea.gr|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=el}}&lt;/ref&gt; Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.state.gov/the-secretarys-call-with-greek-foreign-minister-dendias/|title=The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias|website=[[ASV Valsts departaments|United States Department of State]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt; kopā ar [[Vācija|Vāciju]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.real.gr/kosmos/arthro/presbeia_germanias_stin_ellada_syllypitiria_stous_syggeneis_ton_10_amaxon_ellinikis_katagogis-813186/|title=Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'|website=Real.gr|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}&lt;/ref&gt; un citām valstīm izteica līdzjūtību [[Grieķija]]i. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efsyn.gr/politiki/exoteriki-politiki/333846_ypex-ehoyme-apodeixeis-oti-oi-ellines-skotothikan-apo-rosika|title=ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά|website=EfSyn|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}&lt;/ref&gt; Grieķijas premjerministrs [[Kirjaks Micotakis]] paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekathimerini.com/news/1178530/greece-to-send-defensive-military-equipment-to-ukraine/|title=Greece to send defensive military equipment to Ukraine|website=Kathimerini|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/27/russian-air-strikes-in-ukraine-kills-10-greek-nationals-fm|title=Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals|publisher=Al Jazeera|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas diversantu vienība no slēpņa apšaudīja ''Sky News'' reportieru komandu pie Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/sky-news-teams-harrowing-account-of-their-violent-ambush-in-ukraine-this-week-12557585|title=Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week|publisher=Sky News|access-date=5 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-60627841|title=Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/04/sky-news-reporter-stuart-ramsay-shot-russian-infiltrators-ukraine/|title=Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine|work=The Daily Telegraph|access-date=5 March 2022|date=4 March 2022|last=Ensor|first=Josie|issn=0307-1235}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas spēku uzbrukumā nogalināja Krievijas Centrālā militārā apgabala 41. armijas komandiera vietnieku ģenerālmajoru [[Andrejs Suhoveckis|Suhovecki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-11-22/h_3e6ea2e4c7df77975ab58f7317aa5d71|title=Russian major general killed in Ukraine at end of February|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Murphy|first=Paul P.|location=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/russia-ukraine-sukhovetsky-conflict-1684441|title=Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army|work=Newsweek|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada marts ==

=== 1. marts ===
[[Attēls:Kharkiv_downtown_street_destroyed_by_Russian_bombardment.jpg|thumb|[[Harkiva]]s centra iela pēc bombardēšanas]]
 
Vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gāja bojā, Krievijas spēkiem apšaudot militāro bāzi [[Ohtirka|Ohtirkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/feb/28/ukrainian-soldiers-killed-after-russian-artillery-/|title=More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base|website=[[The Washington Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/kharkiv-official-russian-missiles-hit-city-administration-residential-areas-2022-03-01/|title=Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Zinets|first=Natalia}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/least-10-killed-latest-rocket-strikes-ukraines-kharkiv-says-ukrainian-official-2022-03-01/|title=Footage appears to show strike on Kharkiv local government building|access-date=2 March 2022|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos [[Hersona]]s pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60567162|title=Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu [[Ukrainas Bruņotie spēki|bruņotos spēkus]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-60566776|title=Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas parlaments paziņoja, ka [[Baltkrievijas Bruņotie spēki]] ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka &quot;nav nekādu pazīmju&quot;, ka Baltkrievija būtu iebrukusi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/belarus-russia-war-ukraine/|title=US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion|work=Politico|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Gijs|first=Camille}}&lt;/ref&gt; Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belarus-leader-says-minsk-wont-join-russian-operation-ukraine-belta-reports-2022-03-01/|title=Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas raķetes trāpīja Kijivas galvenajai televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/01/world/ukraine-russia-war|title=Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.|work=The New York Times|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Triebert|first=Christiaan|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt; Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam [[Babinjaras holokausta memoriālais centrs|Babinjaras holokausta memoriālajam centram]], kas ir Ukrainas galvenais [[Holokausts|holokausta]] memoriāls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-spacex-kyiv-business-europe-6bcdf50c08dd62a4c5305aa34d045cce|title=Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html|title=Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky|last=Basu|first=Zachary|last2=Lawler|first2=Dave|website=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html}}&lt;/ref&gt;

[[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta amatpersona]] paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Berdjanska|Berdjansku]] un [[Melitopole|Melitopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60542877|title=Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital|access-date=1 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 2. marts ===
[[Attēls:Myronosytska_1_after_Russian_shelling_on_2_March_2022_(05).jpg|thumb|Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā]]
Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu militārajai slimnīcai [[Harkiva]]s ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/russian-paratroopers-launch-fresh-attack-on-embattled-kharkiv-with-battle-underway-at-military-hospital/news-story/4cbd5625944ddf500545c11291e46302|title=Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital|publisher=Sky News|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Trostjaneca|Trostjanecu]].

Ukrainas prezidenta padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz [[Horļivka|Horļivku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/805456.html|title=First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych|publisher=[[Interfax Ukraine]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt;
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši [[Makariva|Makarivu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/838267-armed-forces-of-ukraine-liberate-makariv-in-kyiv-region-commander-in-chief-zaluzhnyi|title=Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt; [[Mariupole]]s mērs [[Vadims Boičenko]] ziņoja, ka Krievija &quot;nerimstoši&quot; apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir &quot;neskaitāmi&quot; upuri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā Krievijas raķete trāpīja [[Bangladeša]]s [[Balkeris|beramkravu kuģim]], nogalinot Bangladešas inženieri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-03/missile-sets-bangladeshi-vessel-ablaze-in-ukraine-port-one-dead|title=Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead|publisher=Bloomberg News|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022|last=Devnath|first=Arun}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://unb.com.bd/category/bangladesh/ukraine-conflict-bangladeshi-killed-in-rocket-attack-on-ship/88555|title=Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt;

''Ukrajinska Pravda'', atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents [[Viktors Janukovičs]] atrodas [[Minska|Minskā]], un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/03/2/7327392/|title=Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatvnews.com/news/world/russia-ukraine-war-kremlin-planning-to-declare-ex-president-viktor-yanukovych-as-new-head-of-ukraine-2022-03-02-762346|title=Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine|last=Bhandari|first=Shashwat|website=www.indiatvnews.com|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]], ja Ukraina padosies.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/if-putin-picks-puppet-ukraine-leader-viktor-medvedchuk-odds-favorite-1682429|title=If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite|work=Newsweek|access-date=5 March 2022|date=24 February 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka &quot;[[Trešais pasaules karš]] būtu iznīcinošs un postošs&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/news/world/russias-lavrov-says-a-third-world-war-would-be-nuclear-and-destructive-ria|title=Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear|work=[[National Post]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 3. marts ===
[[Attēls:Встреча_подразделений_ВС_РФ_и_ЛНР_в_Новоайдаре_008.png|thumb|Krievijas karaspēks Novoaidarā]]
Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/2nd-round-talks-russia-ukraine-end-cease-fire/story?id=83226054|title=2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire|last=ABC News Team|publisher=''ABC News''|website=abcnews.go.com|access-date=4 March 2022}}&lt;/ref&gt; Pēc sprādziena netālu no [[Odesa]]s nogrimis Igaunijas kravas kuģis ''Helt''; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-ship-explosion-estonia-odessa-b2027699.html|title=Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'|work=The Independent|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Batchelor|first=Tom}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/bangladesh-cargo-ship-hit-by-missile-crew-member-killed-bangladesh-official-2022-03-03|title=Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Saul|first=Jonathan}}&lt;/ref&gt;

[[Vācija]]s Federālā ekonomikas ministrija atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/germany-to-ship-anti-aircraft-missiles-to-ukraine-reports/a-60995325|title=Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports|website=Deutsche Welle|access-date=5 March 2022|date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-parliament-backs-bill-seize-russia-owned-assets-ukraine-2022-03-03/|title=Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir sagrābis [[Balakļija|Balakļiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arabnews.com/node/2035291/world|title=Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax|website=Arab News|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir &quot;vienīgais veids, kā apturēt šo karu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Civilians trapped as Russia bombards port city|last=BBC News Team|publisher=BBC News|access-date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt; ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija sapulcināti ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.stripes.com/theaters/europe/2022-03-03/ukraine-russian-invasion-war-pentagon-kherson-5213281.html|title=First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine|work=Stars and Stripes|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022|last=Doornobs|first=Caitlin}}&lt;/ref&gt;

V. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/europe/596718-zelensky-says-first-foreign-fighters-now-in-ukraine|title=Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine|work=[[The Hill (newspaper)|The Hill]]|access-date=11 March 2022|date=3 March 2022|last=Oshin|first=Olafimihan}}&lt;/ref&gt;

=== 4. marts ===
[[Attēls:Lyceum_25,_Zhytomyr,_after_an_airstrike_during_Russian_invasion_(5).jpg|thumb|Skola [[Žitomira|Žitomirā]] pēc uzlidojuma]]
[[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostacijā]] trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-live-updates-cbd6eed3e1b8f4946f5f490afd06b4be|title=Live updates: Russian troops shelling nuclear power station|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/fire-breaks-out-at-ukraines-zaporizhzhia-nuclear-power-plant-amid-shelling/ar-AAUAmzP|title=Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling|website=[[MSN]]|access-date=4 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/world/ukraine-russia-invasion-march3-2022-1.6371091|title=Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire|access-date=3 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka [[transformators]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-16-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=IAEA press release|website=IAEA|access-date=10 March 2022}}&lt;/ref&gt; Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://globalnews.ca/news/8658032/ukraine-russia-nuclear-plant-fire/|title=Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle|publisher=[[Global News]]|access-date=4 March 2022|date=4 March 2022|last=Boynton|first=Sean}}&lt;/ref&gt; Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ru/politics/04/03/2022/6221d9739a794707d97422f3|title=Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС|date=4 March 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]] sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220305/provokatsiya-1776652035.html|title=Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС|access-date=6 March 2022|date=5 March 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt;

NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie kara ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/5/nato-rejects-no-fly-zone-ukraine-decries-greenlight-for-bombs|title=NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'|publisher=AJ English|access-date=5 March 2022}}&lt;/ref&gt; ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/live-updates/russia-ukraine-power-plant-fire-war-news-latest-vladimir-putin-invasion/|title=Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of &quot;more death&quot;|work=[[CBS News]]|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 5. marts ===
Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities|last=Gadzo|first=Mersiha|last2=Najjar|first2=Farah|publisher=Al Jazeera|access-date=5 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ovz3hjgxC2A|title=Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse|website=[[DW News]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol|work=Al Jazeera|access-date=7 March 2022|date=5 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/06/europe/ukraine-russia-invasion-sunday-intl-hnk/index.html|title=Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint|last=Lister|first=Tim|last2=Pennington|first2=Josh|publisher=CNN|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last3=Hollingsworth|first3=Julia|last4=Gigova|first4=Radina}}&lt;/ref&gt;

=== 6. marts ===
Krievijas raķešu uzbrukumā cieta [[Vinnica]]s Starptautiskā lidosta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html|title=Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport|work=Axios|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last=Saric|first=Ivana|archive-date={{dat|2022|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220306185803/https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html}}&lt;/ref&gt; Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/ukraine-conflict-ukroboronproms-zhytomyr-armour-plant-destroyed|title=Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed|publisher=Janes Information Services|access-date=10 March 2022|date=8 March 2022|last=Fiorenza|first=Nicholas}}&lt;/ref&gt; Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-second-attempt-to-evacuate-mariupol-to-begin-as-temporary-ceasefire-announced-12559009|title=Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'|publisher=Sky News|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022}}&lt;/ref&gt; ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-nuclear-facility-russia-shuts-off-communications/|title=Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says|publisher=CBS News|access-date=7 March 2022|date=6 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 7. marts ===
Krievijas spēki nogalināja Hostomeļas pilsētas mēru Juriju Prilipko.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/napadenie-rossii-na-ukrainu-okkupanty-ubili-mera-gostomelya-yuriya-prilipko-novosti-ukrainy-50222857.html|title=Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля|work=Novy Chas|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|language=Russian}}&lt;/ref&gt; Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs [[Oleksandrs Markušins]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/03/7/7329025/|title=Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі|work=Ukrayinska Pravda|access-date=11 March 2022|date=7 March 2022|last=Roshchina|first=Olena|language=Ukrainian}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, [[Tokmaka|Tokmaku]] un Polohu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|publisher=Baltic News Network|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}&lt;/ref&gt; Mikolajivas apgabala gubernators [[Vitālijs Kims]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/ukrainian-forces-have-retaken-mykolayiv-regional-airport-says-governor-2022-03-07/|title=Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor|publisher=Reuters|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši [[Čuhujiva|Čuhujivu]] un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/ukraine-russia-recapture-chuhuiv-kharkiv-region-armed-forces-claim-facebook-1685356|title=Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials|website=Newsweek|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.&lt;ref name=&quot;KhersonRussian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick|archive-date={{dat|2022|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220316012448/https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames}}&lt;/ref&gt;

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/07/russia-humanitarian-corridors-ukraine-war-mariupol-kyiv|title=Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus|work=The Guardian|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Henley|first=Jon}}&lt;/ref&gt;

ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-has-deployed-nearly-100-pct-pre-staged-forces-into-ukraine-us-official-2022-03-07/|title=Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official|publisher=Reuters|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas spēki netālu no Harkivas nogalinājuši [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] [[Vitālijs Gerasimovs|Vitāliju Gerasimovu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-fighting-general-killed-b2030661.html|title=Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv|work=The Independent|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Massie|first=Graeme}}&lt;/ref&gt; Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm [[Žitomira|Žitomirā]] un Čerņihivā, aizdedzinot tās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/two-oil-depots-burst-into-flames-following-russian-airstrike-in-ukraine-as-putin-sends-in-nearly-100-per-cent-of-invading-troops/news-story/01fbe920dc8d5b80dea5af8c4b3ebb99|title=Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops|publisher=[[Sky News Australia]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 8. marts ===
Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-accuses-russia-of-attacking-humanitarian-corridors-as-civilians-flee-cities/|title=Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities|publisher=[[The Times of Israel]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Zaks|first=Dmitry}}&lt;/ref&gt; Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/two-children-among-killed-in-sumy-airstrikes-officials-say|title=Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say|work=The Guardian|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Jones|first=Sam}}&lt;/ref&gt;

=== 9. marts ===
[[Polija]] piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus [[MiG-29]] ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, [[Pentagons|Pentagonam]] paziņojot, ka Polijas priekšlikums &quot;nav pieņemams&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-us-says-polands-offer-of-mig-29-fighter-jets-to-be-passed-to-ukraine-not-tenable-12561341|title=Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'|last=Phillips|first=Alexa|publisher=Sky News|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/08/poland-offers-fighter-jets-help-ukraine-repel-russians/|title=Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians|work=The Daily Telegraph|access-date=9 March 2022|date=8 March 2022|last=Fisher|first=Lucy|issn=0307-1235}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/poland-mig-29-jets-us-ukraine|title=US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine|last=Borger|first=Julian|last2=Wintour|first2=Patrick|website=The Guardian|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt; [[Davids Arahamija]], ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-evacuated-40000-one-day-problems-with-mariupol-kyiv-kharkiv-areas-2022-03-09/|title=Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official|access-date=10 March 2022|date=9 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 10. marts ===
[[Attēls:Видео_уничтожения_двух_боевых_машин_пехоты_ВСУ_высокоточным_комплексом.ogv|thumb|Krievijas [[bezpilota lidaparāts]] uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā]]
[[Turcija]] [[Antalja|Antālijā]] rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/10/top-russia-ukraine-diplomats-arrive-in-turkey-for-talks|title='No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey|publisher=Al Jazeera|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-moscow-to-open-daily-humanitarian-corridors-from-ukraine-to-russia-2816273|title=Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia|publisher=[[NDTV]]|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka [[Čerņihiva]] tagad ir &quot;izolēta&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-10-22/h_a7f9e315b74913cd4d58f91015f3eba0|title=Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now &quot;isolated,&quot; US defense official says|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Kaufman|first=Ellie}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/policy/defense-national-security/russian-forces-make-limited-advances-toward-kyiv-pentagon-says|title=Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says|work=[[The Washington Examiner]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Brest|first=Mike}}&lt;/ref&gt; Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/810680.html|title=Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence|access-date=10 March 2022|date=10 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-drone-footage-shows-russian-tank-column-retreat-after-artillery-ambush-12562334|title=Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush|publisher=Sky News|access-date=11 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ''Maxar Technologies'' datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. [[Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/11/europe/kyiv-russian-convoy-intl/index.html|title=The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital|last=Lister|first=Tim|last2=Murphy|first2=Paul P.|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last3=Mezzofiore|first3=Gianluca|last4=Alkhaldi|first4=Celine}}&lt;/ref&gt;
[[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] avarēja [[Bezpilota lidaparāts|drons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/vijesti/clanak/uzivo-plenkovic-o-padu-drona-u-zagrebu-lansiran-je-iz-ukrajine-ali-ne-znamo-ciji-je-foto-20220312|title=Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati|website=Večernji list|access-date=2022-03-12|language=hr}}&lt;/ref&gt;

=== 11. marts ===
Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivsku]] un [[Lucka|Lucku]]. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/europe/russian-strikes-hit-western-ukraine-as-offensive-widens/articleshow/90151904.cms|title=Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens|work=[[The Times of India]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FMT&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/|title=2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase|publisher=Free Malaysia Today|work=Agence France-Presse|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220313041035/https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/}}&lt;/ref&gt; Raķetes trāpīja arī [[Dņipro]], nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.&lt;ref name=&quot;FMT&quot; /&gt;

Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]] nolaupījuši Krievijas karavīri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|last=Cullison|first=Alan|last2=Osipovich|first2=Alexander|website=[[The Wall Street Journal]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka ir gājis bojā krievu karaspēka vienības komandieris [[Andrejs Koļesņikovs]].

Kaujas pastiprinājās uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wktv.com/news/russia-widens-attack-on-ukraines-cities-striking-western-airfields-and-dnipro/article_5af1f027-46f2-5e87-9389-143e3abd76e5.html|title=Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro|publisher=WKTV|work=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Lister|first=Tim}}&lt;/ref&gt; Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|robežas ar Ukrainu]] no Ukrainas gaisa telpas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-belarus-attacks-idAFKCN2L81M3|title=Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}&lt;/ref&gt; Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-belarus-false-flag-operation-russia/31748531.html|title=Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/a/us-sees-no-evidence-of-syrian-african-mercenaries-in-ukraine/6481309.html|title=US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine|publisher=Voice of America|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Seldin|first=Jeff}}&lt;/ref&gt; [[Centrālāfrikas Republika]]s kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/african-fighters-prepare-to-join-russian-troops-in-ukraine-jmhqlxrtv|title=African fighters prepare to join Russian troops|work=The Times|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022|last=Ball|first=Tom}}&lt;/ref&gt;

Krievu tanks apšaudīja pansionātu [[Kreminna|Kreminā]], nogalinot 56 tā iemītniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3434931-enemy-shells-nursing-home-in-kreminna-killing-56.html|title=Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56|publisher=Ukrinform|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 12. marts ===
Smagas kaujas notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkivas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru [[Brovari]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-rages-outside-kyiv-ukraine-says-it-hopes-humanitarian-corridors-can-2022-03-12/|title=Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again|work=Reuters|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/811960.html|title=Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russia-disables-ukraine-military-s-main-radio-intelligence-facility-122031200444_1.html|title=Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility|work=Business Standard|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}&lt;/ref&gt;

D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu &quot;Hersonas Tautas Republiku&quot;, kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-says-russia-plotting-to-create-a-pro-moscow-peoples-republic-in-kherson/|title=Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson|work=The Times of Israel|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tikmēr [[Doneckas Tautas Republika]]s (DTR) spēki ieņēma [[Volnovaha|Volnovahu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/03/12/heavy-fighting-leaves-much-of-volnovakha-in-ruins|title=Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins|publisher=Euronews|access-date=March 13, 2022|date=March 12, 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēka virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Yavoriv&quot;/&gt;

Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot [[Popasna]]i. Tikmēr Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00 cieta [[Svjatohirska]]s Lavras klosteris.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/13/moscow-accused-of-phosporous-gas-attacks-in-donbas-a76899|title=Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks|work=The Moscow Times|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-13-22/h_e1905e260badeb635420976a05d72825|title=Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery|publisher=CNN|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Alex Stambaugh}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.news.com.au/world/europe/russia-ukraine-updates-live-putin-broadening-targets-after-air-strike-near-poland/news-story/cb87c004ae0fbe3b45efeae50c485db9|title=Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons|publisher=News.com.au|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022|last=Sam Clench}}&lt;/ref&gt;

=== 13. marts ===
Saskaņā ar [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] gubernatora Maksima Kozicka teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas Bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņi un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais raķešu trieciens, ko Krievija bija veikusi kopš iebrukuma sākuma.&lt;ref name=&quot;Yavoriv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/13/russia-widens-attacks-on-ukraine-with-missile-strike-on-base-close-to-polish-border|title=Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Luke Harding}}&lt;/ref&gt; Cieta arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka apšaudīta pilsētas lidosta.&lt;ref name=&quot;Yavoriv&quot; /&gt;

Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.&lt;ref name=&quot;Yavoriv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}&lt;/ref&gt; Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.&lt;ref name=&quot;Yavoriv&quot; /&gt;

Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.&lt;ref name=&quot;Yavoriv&quot;/&gt; ASV žurnālists [[Brents Reno]] tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/american-journalist-brent-renaud-shot-dead-near-kyiv-lg5fq6rl9|title=American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv|work=The Times|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Keiran Southern}}&lt;/ref&gt;

[[Rumānija]]s Tarpiu ciemā avarēja Krievijas izlūkošanas drons ''Orlan-10''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertatea.ro/stiri/ancheta-a-politiei-dupa-ce-o-drona-a-cazut-intr-o-curte-in-bistrita-nasaud-4031087|title=O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: &quot;Nu a fost stabilită proveniența aeronavei&quot;|website=Libertatea.ro|access-date=2022-03-14|language=ro}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30476-russian-made-orlan-10-drone-crashes-in-romania|title=Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania|website=aerotime.aero|access-date=2022-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3429510-reports-of-russian-drone-landing-in-romania-media.html|title=An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.|website=Ukrinform|access-date=2022-03-14}}&lt;/ref&gt;

=== 14. marts ===
DTR vadītājs [[Deniss Pušiļins]] sacīja, ka no rīta virs [[2022. gada uzbrukums Doneckai|Doneckas pilsētas notriekuši]] Ukrainas raķeti ''[[Točka-U]]'', bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/14/ukraine-missile-debris-kill-16-in-donetsk-separatists|title=Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tvzvezda.ru/news/20223141930-UJr6e.html|title=ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку|publisher=[[Zvezda (TV channel)|Zvezda]]|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā [[Rivnes apgabals|Rivnes apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60717902|title=At least nine dead after strike on TV tower|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}&lt;/ref&gt; Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814176.html|title=19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipro apgabala]] gubernators [[Valentīns Rezņičenko]] paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20220315-deadly-blasts-rattle-kyiv-talks-with-russia-to-resume|title=Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume|publisher=France 24|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/world/us-news/2022/03/14/russias-offensive-stalled-in-ukraine-but-moscow-not-backing-down-pentagon/|title=Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon|last=Joyce Karam|website=The National|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}&lt;/ref&gt; Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-ukraine-war-syrians-reportedly-register-foreign-fighters/|title=Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022|last=Haley Ott}}&lt;/ref&gt;

=== 15. marts ===
[[Attēls:16-storey_house_in_Sviatoshynskyi_District_after_shelling_on_15_March_2022_(03).jpg|thumb|16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā]]
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]] un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus [[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/15/Russian-forces-take-control-of-Ukraine-s-Kherson-region-Agencies|title=Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/russian-navy-landing-ships-seen-approaching-ukrainian-coast-near-odessa/|title=Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa|work=Naval News|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=H.I. Sutton}}&lt;/ref&gt;

Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis [[Oļegs Mitjajevs]] ticis nogalināts Mariupolē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/mar/15/oleg-mityaev-russian-general-killed-ukrainian-troo/|title=Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says|work=The Washington Times|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.&lt;ref name=&quot;KhersonRussian&quot;/&gt;

Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies [[NATO]], un &quot;tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/zelensky-ukraine-conflict-nato-b2036280.html?amp|title=Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato|last=The Independent|website=The Independent|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/zelensky-says-ukraine-is-not-joining-nato/|title=Zelensky says Ukraine is not joining NATO|last=The Times of Israel|website=The Times of Israel|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt; [[Čehija]]s premjerministrs [[Petrs Fiala]], Slovēnijas premjerministrs [[Janezs Janša|Janess Janša]], Polijas premjerministrs [[Mateušs Moraveckis]] un Polijas premjerministra vietnieks [[Jaroslavs Kačiņskis]] vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-kyiv-janez-jansa-jaroslaw-kaczynski-europe-95780a078715eb271edec313bfc683e7|title=3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify|last=Vanessa Gera|last2=Raf Casert|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 16. marts ===
ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-troops-ukraine-kill-10-cherihiv-bread-line-us-embassy-says/|title=U.S. embassy says Russian troops &quot;shot and killed 10 people standing in line for bread&quot; in northeast Ukraine|last=Tucker Reals|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai.

S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc [[Austrija]]s un [[Zviedrija]]s, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/16/russia-says-parts-of-a-ukraine-compromise-deal-are-close|title=Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}&lt;/ref&gt; Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem [[Mihails Podoļaks]] paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/7b341e46-d375-4817-be67-802b7fa77ef1|title=Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war|work=The Financial Times|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Max Seddon}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814507.html|title=Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā tika bombardēts [[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris|Mariupoles reģionālais drāmas teātris]], kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/16/mariupol-ukraine-russia-seized-hospital|title=Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol|work=The Guardian|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Lorenzo Tondo}}&lt;/ref&gt; Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds &quot;дети&quot; ([[Krievu valoda|krievu valodā]] &quot;bērni&quot;), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-mariupol-theatre-where-hundreds-of-people-sheltering-bombed-by-russian-forces-officials-claim-12567393|title=Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say|work=Sky News|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Hayes|first=Andy}}&lt;/ref&gt;

=== 17. marts ===
Krievija ieņēmusi [[Rubižne]]s pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī [[Izjuma]] Austrumukrainā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60774819/|title=Pentagon says Russian advance is frozen|access-date=17 March 2022|date=17 March 2022}}&lt;/ref&gt; lai gan kaujas turpinās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-18|title=Russian Offensive Campaign Assessment, March 18|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=20 March 2022|date=18 March 2022|last3=Stepanenko|first3=Kateryna}}&lt;/ref&gt;

=== 18. marts ===
Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām [[Mikolajiva|Mikolajivā]], kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807636|title=Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks|access-date=March 18, 2022|date=18 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 19. marts ===
Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/20/ukraine-accuses-russia-of-bombing-mariupol-school-sheltering-400|title=Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400|publisher=Al Jazeera|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60802572?at_custom4=8A9243FC-A82F-11EC-BCD2-36840EDC252D&amp;at_medium=custom7&amp;at_campaign=64&amp;at_custom2=twitter&amp;at_custom1=%5Bpost+type%5D&amp;at_custom3=%40BBCBreaking|title=Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'|publisher=BBC News|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 20. marts ===
[[Attēls:Russian_missile_attack_on_Kyiv_Retroville_shopping_mall_(2022-03-20).webm|thumb|Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram ''Retroville'' 20. martā]]
Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku [[Andrejs Palijs|Andreju Paliju]] nošāvuši Ukrainas spēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/20/ukraine-russia-evening-briefing-five-developments-putins-troops/|title=Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home|work=The Telegraph|access-date=20 March 2022|date=20 March 2022|last=Hall|first=Sam|location=}}&lt;/ref&gt;

Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā ''Retroville'', trāpījusi Krievijas raķete ''[[Kaļibr]]''. Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-kyiv-shopping-centre-it-hit-was-storing-ukrainian-rockets-2022-03-21/|title=Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets|work=Reuters|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Reuters}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/national/at-least-8-killed-by-russian-missile-attack-on-kyiv-shopping-mall-photos/|title=At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)|last=Terajima|first=Asami|website=The Kyiv Independent|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/21/world/ukraine-russia-war|title=Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.|work=The New York Times|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Addario|first=Lynsey|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/22/in-the-ruins-of-retroville-blast-rips-new-district-to-shreds-as-war-closes-in-on-kyiv|title=In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv|last=France-Presse|first=Agence|website=The Guardian|access-date=2022-03-24|date=2022-03-22}}&lt;/ref&gt;

=== 21. marts ===
No ''Sumykhimprom'' ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas [[Sumi|Sumos]] notika [[Amonjaks|amonjaka]] noplūde.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html|title=Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine|work=Washington Post|access-date=2022-03-21|issn=0190-8286|archive-date=2022-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220321044932/https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/kyivindependent/status/1505752410513416196|title=Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike|publisher=Twitter|access-date=2022-03-21}}&lt;/ref&gt;

=== 22. marts ===
Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]]. Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu]]. Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russians-forces-destroy-laboratory-in-chernobyl-nuclear-power-plant-122032300155_1.html|title=Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant|work=Business Standard India|access-date=2022-03-23|date=2022-03-23|last=AP}}&lt;/ref&gt;

=== 23. marts ===
Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-23-22/h_878787a43ccff97a0ce8c6b6595ed60e|title=Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv|publisher=CNN|access-date=2022-03-25|date=2022-03-23}}&lt;/ref&gt;

=== 24. marts ===
[[Attēls:Біля порту Бердянська ЗСУ знищили російський десантний корабель «Саратов».jpg|thumb|Berdjanskas ostā degošais Krievijas desantkuģis &quot;Saratova&quot; 24. martā]]
Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz [[Berdjanska|Berdjanskā]] pietauvotā Krievijas Jūras spēku kuģa ''Saratova'' notika sprādziens.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_3c945b579cfd4432f92898477d1dd912|title=The Russian ship destroyed in Berdyansk was the &quot;Saratov,&quot; says Ukraine|access-date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/ukraine-strikes-alligator-class-lst-with-ballistic-missile/|title=Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile|website=navalnews.com|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas spēki apgalvoja, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti ''[[Točka-U]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-russian-landing-ship-destroyed-as-red-cross-chief-warns-of-complex-frontline-and-people-trapped-12573958|title=Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped|publisher=Sky News|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}&lt;/ref&gt; Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), nav zināms, vai tie guva kādus bojājumus.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka līdz 24. marta rītam [[Izjuma]]s pilsētu pilnībā ieņēma Krievijas armijas vienības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220324/izyum-1779796491.html|title=Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области|publisher=[[РИА Новости]]|date=2022-03-24|language=ru}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/ukraine-denies-russian-troops-have-captured-key-east-city-izyum/|title=Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum|website=The Times of Israel|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-using-phosphorus-bombs-in-ukraine-says-ukraine-president-2840806|title=&quot;This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used&quot;: Zelensky To NATO|publisher=NDTV|access-date=2022-03-25}}&lt;/ref&gt;

=== 25. marts ===
Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpiņu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_97dd79605de816bc960f95425460e754|title=&quot;We are going on the counterattack,&quot; Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki ieņēma [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s darbiniekiem celto [[Slavutiča]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;Guardian-slavutych&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā pie Hersonas gāja bojā ģenerālis [[Jakovs Rezancevs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807538|title=Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine|access-date=2022-03-26|date=2022-03-26}}&lt;/ref&gt; Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_904b3e1cec3fe4c8d2d30748d95f2c1b|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}&lt;/ref&gt;
Krievi turpināja ar raķetēm uzbrukt Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram [[Vinnica|Vinnicā]] Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_4bbb69541d91617125f6c08926328730|title=Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military|access-date=25 March 2022|date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Lai attaisnotu atkāpšanos, ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas &quot;pirmais posms&quot; esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta &quot;Donbasa atbrīvošanai&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_c643e508161e80821fff786bbbfbc16e|title=Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 26. marts ===
[[Kauja par Kijivu (2022)|Kijivas kaujā]] Krievija turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, bet Bučā un Nemišajevā Krievijas spēki veidoja ierakumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_2c0f0a8c1b60ac20fab0e3c1b35b902e|title=A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}&lt;/ref&gt; Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā [[Slavutiča]]s pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.&lt;ref name=&quot;Guardian-slavutych&quot;/&gt;

Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi [[Trostjaneca|Trostjaņecas]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3440997-russians-plant-mines-in-hospital-before-retreating-from-trostianets.html|title=Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}&lt;/ref&gt; pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_7bd9e21b57b6249322e10e1b05136b26|title=Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_09a550e6a42be9a7db9812a965b609ba|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lviv_after_Russian_shelling,_26-27_March_2022_(06).jpg|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvivā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam]]
Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/world/russia-ukraine-war-live-updates-putin-nato-zelenskyy-biden-lviv-mariupol-kyiv-7838090/|title=Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again|website=The Indian Express|access-date=2022-03-27|date=2022-03-27}}&lt;/ref&gt;

Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu [[Ļviva|Ļvivā]], Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_0209716058a32b5f42a81bf113a2f979|title=Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says|publisher=CNN|access-date=26 March 2022|date=26 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_b92b79ca0027cd3d07e53c80caf08bd0|title=Russia confirms missile strikes on targets in Lviv|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:President_Biden_Delivers_Remarks_on_the_United_Efforts_to_Support_the_People_of_Ukraine_DOD_108880068.webmhd.webm|thumb|Baidena runa Varšavā]]
Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]], kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar &quot;palikt pie varas&quot;. [[Baltais nams]] vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_7dbce41e65428047cd28fdb679a43116|title=Biden says Putin &quot;cannot remain in power,&quot; but White House says it's not call for regime change|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijas atbalstītais [[Gruzija]]s separātiskās [[Dienvidosetija]]s valsts vadītājs [[Anatolijs Bibilovs]] apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/26/georgias-breakaway-region-sends-troops-to-ukraine-a77094|title=Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine|work=The Moscow Times|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 27. marts ===
[[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lutsk_after_Russian_shelling,_27-29_March_2022.webm|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena]]
Krievija turpināja raķešu triecienus [[Lucka]]i, Harkivai, Žitomirai un [[Rivne]]i, kā arī ilgstoši bombardēja Mariupoli. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki mēģina pilnībā aplenkt Kijivu, lai bloķētu galvaspilsētas apgādes ceļus.&lt;ref name=&quot;cnn2703&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas [[spārnotās raķetes]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441702-air-force-destroys-4-enemy-planes-1-helicopter-2-cruise-missiles.html|title=Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/818642.html|title=In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt; Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi bija atteikušies no uzbrukuma Sumu apgabalā un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441690-invaders-give-up-offensive-in-sumy-region.html|title=Invaders give up offensive in Sumy region|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt; [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadība apgalvoja, ka Ukrainas 27. martā apgabalā zaudēja 60 karavīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/world/1428153|title=Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt;

[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas]] priekšnieks [[Kirilo Budanovs]] ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc [[Korejas karš|Korejas kara]] scenārija.&lt;ref name=&quot;cnn2703&quot;/&gt; Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālas Ukrainas statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_0feb90514e8f8ee9aa4fa277a8a9f5cc|title=Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status|access-date=28 March 2022|date=27 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 28. marts ===
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un [[Azovas jūra|Azovas jūrā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&amp;ns_source=twitter&amp;ns_campaign=bbc_live&amp;ns_linkname=6241a2245fbc655faa01f3de%26Russia%20planning%20missile%20strikes%20from%20the%20sea%20-%20Ukraine%262022-03-28T14%3A16%3A39.567Z&amp;ns_fee=0&amp;pinned_post_locator=urn:asset:9e3f2d3d-d755-4b11-a842-2dbe3e4b2ea7&amp;pinned_post_asset_id=6241a2245fbc655faa01f3de&amp;pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes|access-date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt; Vēlāk 28. martā Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši pilsētu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&amp;ns_source=twitter&amp;ns_campaign=bbc_live&amp;ns_linkname=6241c61c1fea84616a6cd101%26Ukrainians%20have%20retaken%20control%20of%20Irpin%2C%20says%20mayor%262022-03-28T14%3A45%3A45.121Z&amp;ns_fee=0&amp;pinned_post_locator=urn:asset:147d50a6-061c-4cc6-985f-d7b763bb26d6&amp;pinned_post_asset_id=6241c61c1fea84616a6cd101&amp;pinned_post_type=share|title=Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.&lt;ref name=&quot;cnn2803&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_d824dd6e926dfb05357a4545ed1e0143|title=It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&amp;ns_source=twitter&amp;ns_campaign=bbc_live&amp;ns_linkname=6241b9231fea84616a6cd0f1%26Thousands%20of%20people%20%27abducted%27%20from%20Mariupol%2C%20Ukrainian%20MP%20says%262022-03-28T14%3A30%3A19.719Z&amp;ns_fee=0&amp;pinned_post_locator=urn:asset:661c0c1e-1a45-4a60-ac88-59654914381a&amp;pinned_post_asset_id=6241b9231fea84616a6cd0f1&amp;pinned_post_type=share|title=Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par &quot;putekļiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/ukraine-civilian-evacuations-suspended-over-russian-provocations-live-updates/a-61276033|title=Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates {{!}} 28 March 2022|work=Deutsche Welle|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}&lt;/ref&gt; Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.&lt;ref name=&quot;cnn2803&quot; /&gt;

Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Rivnes apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966|title=Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax|website=TODAY|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20220329222853/https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966}}&lt;/ref&gt;

=== 29. marts ===
[[Attēls:Mykolaiv_Regional_State_Administration_after_Russian_shelling,_29.03.2022_(01).jpg|thumb|Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena]]
Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās [[Stambula|Stambulā]] jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam. Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pirmsiebrukuma pozīcijās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-offers-neutrality-exchange-nato-style-security-guarantees-russia-talks-2022-03-29/|title=Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par &quot;drastisku militārās aktivitātes samazināšanu&quot; Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, nenozīmē pamieru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_05b5d57fd38ef2bd90c0be7fb3481f4a|title=Russia says it will &quot;drastically reduce&quot; military assault on Kyiv and Chernihiv|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cnn2903&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}&lt;/ref&gt; [[ASV Aizsardzības departaments|Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments]] brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir &quot;pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_1095de53c2282c9172d1c6f032672db7|title=Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely &quot;a repositioning, not a real withdrawal&quot;|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3442587-ukraine-army-holding-enemy-back-going-for-counteroffensive-in-certain-areas-general-staff.html|title=Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}&lt;/ref&gt; Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;cnn2903&quot;/&gt; Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai [[Mikolajiva|Mikolajivā]], tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.&lt;ref name=&quot;cnn2903&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/death-toll-rises-35-strike-government-building-ukraines-mykolaiv-governor-2022-04-02/|title=Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says|publisher=Reuters|date=2022-04-02}}&lt;/ref&gt;

Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie [[Belgoroda]]s, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēstīja Krievijas aģentūra [[TASS]], pagaidu Krievijas militārajai nometnei bija trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-outside-russian-city-close-ukraine-border-governor-2022-03-29/|title=Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass|work=Reuters|access-date=30 March 2022|date=29 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 30. marts ===
Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu &quot;plānotai karaspēka pārgrupēšanai&quot;, lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_9138a7911da731de3daf074036751043|title=Russian military spokesperson says &quot;planned regrouping&quot; around Kyiv and Chernihiv underway|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3443983-defense-ministry-no-massive-withdrawal-of-russian-troops-from-kyiv-and-chernihiv-recorded.html|title=Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}&lt;/ref&gt; Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_52cd3925dcbca3a437aea15b5b0d9e85|title=Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 31. marts ===
Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_88c5a2496bcf435ae12c5fcc68cbb849|title=Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas ''Energoatom'' datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60923158?ns_mchannel=social&amp;ns_source=twitter&amp;ns_campaign=bbc_live&amp;ns_linkname=6245ba815fbc655faa01f91d%26Many%20Russian%20troops%20have%20left%20Chernobyl%20plant%20-%20Ukrainian%20nuclear%20firm%262022-03-31T15%3A56%3A08.931Z&amp;ns_fee=0&amp;pinned_post_locator=urn:asset:2dd4ce67-1cf8-4029-ba4e-83b09a55855a&amp;pinned_post_asset_id=6245ba815fbc655faa01f91d&amp;pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}&lt;/ref&gt; Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir atstājuši apvidu uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijivas, tostarp Hostomelas lidostu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_77caf0369920963cadbcacb3f344fd4d|title=Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}&lt;/ref&gt; Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3444911-ukrainian-defenders-liberate-two-settlements-in-chernihiv-region.html|title=Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki apgalvoja, ka ieņēmuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/defense/1430319|title=Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}&lt;/ref&gt;

[[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC)]] ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/31/timeline-russias-siege-of-ukraines-port-city-of-mariupol|title=Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}&lt;/ref&gt; Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html|title=Live updates {{!}} Russian forces block buses leaving Mariupol|website=STLtoday.com|access-date=2022-04-01|archive-date=2022-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401022130/https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada aprīlis ==

=== 1. aprīlis ===
[[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri [[Mi-24]] piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai [[Belgoroda]]s pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/watch-ukraine-choppers-enter-russian-airspace-strike-fuel-depot-2857302|title=Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot|website=NDTV.com|access-date=2022-04-01}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka [[Izjuma]] atrodas Krievijas kontrolē.&lt;ref&gt;[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-1 RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kyivshchyna-zsu-henshtab/31781218.html На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://mil.in.ua/en/news/the-russians-are-controlling-izyum-general-staff-of-the-ukrainian-armed-forces/ The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces]&lt;/ref&gt;

=== 2. aprīlis ===
Krievijas raķetes trāpījušas [[Poltava]]s un [[Kremenčuka]]s pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] vadītājs [[Dmitro Luņins]] sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-missiles-strike-two-central-ukraine-cities-local-official-2022-04-02/|title=Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials|work=Reuters|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=Reuters}}&lt;/ref&gt;

Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no Ukrainas ziemeļiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/04/02/world/ukraine-russia-war/kyivs-suburbs-go-quiet-as-russian-forces-move-out|title=Russian troops pull out from the north|work=The New York Times|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=The New York Times}}&lt;/ref&gt; bet Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60949706?ns_mchannel=social&amp;ns_source=twitter&amp;ns_campaign=bbc_live&amp;ns_linkname=62488b201fea84616a6cda2d%26Ukraine%20retakes%20whole%20Kyiv%20region%20-%20deputy%20defence%20minister%262022-04-02T17%3A46%3A51.579Z&amp;ns_fee=0&amp;pinned_post_locator=urn:asset:ef26daa6-459a-4d01-903d-b0a854e471b8&amp;pinned_post_asset_id=62488b201fea84616a6cda2d&amp;pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region|editor-last=Ponniah|editor-first=Kevin|website=BBC News|access-date=2022-04-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-04-2-22/h_4516cdd9f42ccce6f029c3d2fe2764c7|title=Kyiv region &quot;liberated&quot; from Russian forces, senior Ukrainian defense official says|last=CNN|first=By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha|website=CNN|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02}}&lt;/ref&gt;

=== 3. aprīlis ===
[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņa]] rezultātā [[Buča (pilsēta)|Bučā]] tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/03/they-were-all-shot-russia-accused-of-war-crimes-as-bucha-reveals-horror-of-invasion|title='They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion|work=The Guardian|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022|last=Boffey|first=Daniel}}&lt;/ref&gt; ''Human Rights Watch'' ziņoja par [[kara noziegumi]]em okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2022/04/03/ukraine-apparent-war-crimes-russia-controlled-areas|title=Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas|publisher=[[Human Rights Watch]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Mariupolē nošauts lietuviešu kinorežisors [[Mants Kvedaravičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/mantas-kvedarayicius-dead-mariupolis-film-director-shot-ukraine-obituary-1234993270/|title=Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45|last=Haring|first=Bruce|last2=Haring|first2=Bruce|website=Deadline|access-date=2022-04-05|date=2022-04-03}}&lt;/ref&gt;

=== 4. aprīlis ===
[[Attēls:Shock_and_Heartbreak_After_Ukraine_Retakes_Kyiv_Region.webmhd.webm|thumb|&quot;[[Amerikas Balss]]&quot; ziņas no atbrīvotā Kijivas apgabala]]
ASV prezidents Džo Baidens aicināja tiesāt Putinu par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-04-04/biden-putin-should-face-war-crimes-trial-for-bucha|title=Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities|website=Bloomberg|access-date=4 April 2022|date=4 April 2022}}&lt;/ref&gt;
Krievija apgalvoja, ka fotogrāfijas un video ir &quot;iestudēta izrāde&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60981228|title=Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians|work=BBC News|access-date=2022-04-04|date=2022-04-04}}&lt;/ref&gt;
V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju [[Genocīds|genocīdā]] un sacīja, ka ar rietumu sankcijām nepietiek, lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no [[ANO Cilvēktiesību padome]]s.

Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās [[slāpekļskābe]]. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/ukrainian-governor-serhiy-haidai-warns-residents-over-acid-tank-hit-122040500873_1.html|title=Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit|work=Business Standard India|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05|last=AP}}&lt;/ref&gt;

=== 5. aprīlis ===
V. Zelenskis uzrunāja [[ANO Drošības padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi]] par notikumiem Bučā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chicagotribune.com/nation-world/ct-aud-nw-russia-ukraine-20220405-65rgmfw5w5aijezfhu6m4rfhpy-story.html|title=Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine|last=STASHEVSKYI|first=OLEKSANDR|website=chicagotribune.com|access-date=2022-04-05}}&lt;/ref&gt;

Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/world/photos-ukraine-russia-war-bucha-massacre-mariupol-bombing|title=More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol|last=Wallace|first=Danielle|website=Fox News|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05}}&lt;/ref&gt;

=== 6. aprīlis ===
[[Francisks|Pāvests Francisks]] kritizēja starptautisko organizāciju &quot;impotenci&quot;, kas nespēja apturēt iebrukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/pope-slams-impotence-international-organizations-132516852.html|title=Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag|website=www.yahoo.com|access-date=2022-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk [[Ukrainas dzelzceļš]] ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/world-news/russian-forces-bombard-ukraine-cities-as-us-announces-sanctions-101649264432980.html|title=Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire|website=Hindustan Times|access-date=2022-04-07|date=2022-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 7. aprīlis ===
Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par &quot;traģēdiju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/kremlin-spokesperson-admits-russia-has-suffered-significant-losses-calling-the-ukrainian-invasion-a-huge-tragedy-for-putins-forces/ar-AAVYQKg|title=Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkivā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-russia-says-it-destroyed-fuel-storage-facilities-in-4-ukrainian-cities-2868026|title=Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities|website=NDTV.com|access-date=2022-04-07}}&lt;/ref&gt;

V. Zelenskis [[Grieķija]]s parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briselē]] Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] lūdza NATO &quot;ieročus, ieročus un ieročus&quot;. [[ASV Kongress]] sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/weapons-weapons-weapons-ukraine-pleads-for-firepower-us-bill-could-help-live-ukraine-updates/ar-AAVWMgM|title=WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[ANO Ģenerālā asambleja]] izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.&lt;ref&gt;https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog&lt;/ref&gt;

=== 8. aprīlis ===
[[Attēls:Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 03.jpg|thumb| [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]]]
[[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] [[Borodjanka]]s ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā [[Buča (pilsēta)|Bučas]] pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. &quot;Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi,&quot; sacīja Zelenskis.

NATO dalībvalstis nolēma pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, prettanku ieroču un cita veida atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. [[Austrālija]] nolēma nodot Ukrainai 20 bruņutransportierus &quot;''Bushmaster''&quot;.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja &quot;''Rusal''&quot; kļuva par pirmo Krievijas kompāniju, kas nāca klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz &quot;''Financial Times''&quot; vēstīto. &quot;Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos,&quot; teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina &quot;uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē&quot;.

Francija paziņoja, ka ES ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem.
[[ASV Kongress]] nobalsoja par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents [[Džo Baidens]] par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus.

Ukrainas karaspēks atbrīvoja visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas, bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām.

Izdevums ''Politico'' vēstīja, ka Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai, jo valstij vispirms &quot;jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO&quot;.
ASV aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] sacīja, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties.

[[Latvija]] tā dēvētajā &quot;melnajā sarakstā&quot; iekļāva 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes bija saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]] (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Japāna nolēma izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “''[[persona non grata]]''”. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atbildēs uz šo soli.

[[Kramatorska]]s dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja [[Ukrainas Drošības dienests]].

Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās [[jūras veltes]] (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm.

Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=8 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 9. aprīlis ===
Krievijas militārās darbības koncentrētas [[Donbass|Donbasā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. [[Krievijas jūras spēki]] turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors.

Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma [[Harkiva]]i, intervijā [[CNN]] pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors [[Kirilo Budanovs]].

Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

[[Pentagons]]: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.

[[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprināja, ka raķeti “[[Točka-U]]” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Kijiva]] gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju it kā masu slepkavībās [[Irpiņa|Irpiņā]]”.

Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] nolēma piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes &quot;''Starstreak''&quot; un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]]. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-9-aprili.a451747/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=9 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 10. aprīlis ===
[[Attēls:Зустріч Президента України з Прем’єр-міністром Великої Британії 08.jpg|thumb|Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā]]
Ukrainas amatpersonas vēstīja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos.
Satelītattēli liecināja, ka uz [[Harkiva]]s pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus [[Izjuma]]s pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē [[Mariupole|Mariupoli]].
Krievijas spēki turpināja apšaudīt daļēji aplenkto Harkivu.
Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt [[Dņipro|Dnipro]] lidostu.
Naktī apšaudīta [[Siverskodonecka]]s pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskatīja, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana.
[[Igaunija]] ziedoja Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi.

Britu izlūkdienests vēstīja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]], ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana Pārdņestrā, kur pie varas ir [[Maskava]]s atbalstītais separātistu režīms [[Piedņestras Moldāvu Republika]].

Ukrainas prezidenta padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] paziņoja, ka Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] un Krievijas līdera [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks sprieda, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievija gatavojas sarīkot &quot;referendumu&quot; par &quot;Hersonas Tautas republikas&quot; pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli.

Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa.
Austrijas kanclers [[Karls Nēhammers]] ieradās vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā bija saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un [[Eiropas Savienība]]s līderiem.
Bijušais Itālijas premjers [[Silvio Berluskoni]] atzina, ka ir &quot;dziļi vīlies&quot; par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir &quot;demokrāts un miera aizstāvis&quot;.
Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] ieradās Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]], kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām.

Maskavā pie [[Kremlis|Kremļa]] aizturēja piketētāju, kurš turēja rokās [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] grāmatas &quot;[[Karš un miers]]&quot; eksemplāru.
[[Kipra]]s pilsētā [[Limasola|Limasolā]] notika vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 11. aprīlis ===
Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] Ukrainas austrumos nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. &quot;Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru [[Balakļija|Balaklijā]], [[Pisočina|Pisočinā]], bija spēcīgas apšaudes [[Zoločiva|Zoločivā]], [[Derhači|Derhačos]]. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns,&quot; ziņapmaiņas platformā &quot;[[Telegram]]&quot; ierakstījis Siņehubovs.

[[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta [[CNN]]. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā]] norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti.

Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās [[Pasaules Banka]]s prognozes.

Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu [[Slobožanske]]s virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti.

[[Odesa]] ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai.

No [[Mukačeve]] pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] krūšutēls, demontēts arī padomju tanka piemineklis, kas uz postamenta uzstādīts 1969. gadā.

[[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]] atjaunoja satiksmi pie tilta, kas savieno galvaspilsētu ar [[Irpiņa]]s, [[Buča (pilsēta)|Bučas]], [[Hostomeļa]]s pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 12. aprīlis ===
Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi.

Mariupoles aizstāvju pulks “[[Azovas brigāde|Azov]]” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis [[Ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroci]]. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki.

[[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]]: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu [[Mariupole|Mariupoli]] un ātrāk izbeigtu karu.

[[Vladimirs Putins|Putins]] tikšanās laikā ar [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija.

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi &quot;[[Nokia]]&quot; un &quot;[[Ericsson]]&quot; pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-12-aprilis-kars-ukraina-krievijas-karaspeks-censas-nostiprinaties-dienvidos.a452065/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos|publisher=lsm.lv|accessdate=12 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 13. aprīlis ===
[[Attēls:In Kyiv, Volodymyr Zelenskyy met with the Presidents of Poland, Latvia, Lithuania and Estonia (52001410927).jpg|thumb| Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu [[Andžejs Duda|Andžeju Dudu]], Latvijas prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], Lietuvas prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un Igaunijas prezidentu [[Alars Kariss|Alaru Karisu]]]]
[[ASV prezidents]] [[Džo Baidens|Baidens]] apsūdzēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Putina]] karaspēku [[Genocīds|genocīda]] īstenošanā Ukrainā.

ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā.

Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz [[Sibīrija|Sibīriju]] un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts &quot;Independent&quot;. Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām.

[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]] pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo &quot;Unian&quot;. &quot;Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju,&quot; paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]], Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā.

[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] un [[Polija]]s līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai.

Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku.

Bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Deivids Petreuss]] prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku.

Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], sējas darbi nav sākti tikai [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]].

Krievijas karaspēks [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina &quot;Maxar Technologies&quot; [[X (sociālais tīkls)|tviterī]] publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina.a452253/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=13 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 14. aprīlis ===
[[Attēls:Russian cruiser Moskva.jpg|thumb|Kreiseris ''Moskva'' redzams no gaisa 2012. gadā]]
[[Ukrainas Bruņotie spēki]] ar divām pretkuģu raķetēm &quot;''Neptun''&quot; sašāva Krievijas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotes raķešu kreiseri &quot;Moskva&quot;, nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē &quot;[[Telegram]]&quot; paziņoja [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko. Kreiseris &quot;Moskva&quot; bija daļa no Krievijas Melnās jūras karaflotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris &quot;Moskva&quot; februārī kļuva bēdīgi slavens, liekot Ukrainas robežsargus [[Zmijinija|Čūsku salā]] padoties, bet viņi atteicās to darīt un ''[[Romāns Gribovs|pasūtīja]]'' šo kuģi.

Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņoja Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]].

Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinājās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevās izlauzties līdz brīvprātīgo “Azov” pulkam. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji bija nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un [[Melitopole|Melitopolē]] nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus.

Krievija zaudējusi iespēju ražot virsskaņas aviācijas raķešu kompleksus &quot;''[[Kinžal]]''&quot;. Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts &quot;''The Wall Street Journal''&quot;, atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām.

Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā “[[Rīta Panorāma|Rīta panorāma]]” sacīja bijušais [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] [[Sauszemes bruņotie spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, atvaļinātais pulkvedis [[Igors Rajevs]].

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris &quot;Moskva&quot;, kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=14 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 15. aprīlis ===
Šonakt [[Kijiva|Kijivā]] ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo [[BBC]].

Sprādzieni naktī esot nogranduši arī [[Hersona|Hersonā]].

Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.

[[Ukrainas Bruņotie spēki]] ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu.

Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] rīkojuma.

Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt [[Kukurūza|kukurūzu]], [[Kvieši|kviešus]] un augu eļļu.

[[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni.

Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja [[Vācija|Vāciju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai.

Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot [[Taktiskie kodolieroči|taktisko]] vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Viljams Bērnss]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=15 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 16. aprīlis ===
Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē &quot;Telegram&quot; paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs [[Vitālijs Kličko]], aicinot cilvēkus &quot;neignorēt gaisa trauksmes signālus&quot;.

Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

[[Pasaules Pārtikas programma|ANO Pasaules Pārtikas programma]] (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve.

Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, 15. aprīlī paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm.

Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz Eiropas Savienības jautājumiem, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis Frīdrihs Mercs kritizēja kancleru [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]] par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam &quot;''Frankfurter Allgemeine Zeitung''&quot; atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka pilnībā piekrīt ārlietu ministres [[Annalēna Bērboka|Annalēnas Bērbokas]] nostājai, ka &quot;vairs nav attaisnojuma&quot; šo piegāžu aizkavēšanai.

Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], finanšu ministrs [[Serhijs Marčenko]] un [[Ukrainas Nacionālā banka|Ukrainas Nacionālās bankas]] vadītājs [[Kirilo Ševčenko]] apmeklēs [[Vašingtona|Vašingtonu]], ziņoja britu informācijas aģentūra &quot;[[Reuters]]&quot;, atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra.

[[Šveice]]s kompānija &quot;''Drink For Peace''&quot; nolēma izlaist [[Degvīns|degvīnu]] &quot;Vodka Zelensky&quot;. Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=16 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 17. aprīlis ===
Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja [[Ukrainas Gaisa spēki]]. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

[[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu.

Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti [[Siverskodonecka]]s dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta [[Kreminna]].

[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]]. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja [[Dauningstrīta]].

Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus &quot;[[Mi-8]]&quot; un &quot;[[Mil Mi-17|Mi-17]]&quot;, 18 155 milimetru [[haubice]]s un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus &quot;[[M113]]&quot;, 500 prettanku raķetes &quot;[[Javelin]]&quot;, 300 bezpilota lidaparātus &quot;[[AeroVironment Switchblade|Switchblade]]&quot;, desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus &quot;[[AN/TPQ-36]]&quot;, divus gaisa telpas izlūkošanas radarus &quot;[[AN/MPQ-64 Sentinel]]&quot;, 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas &quot;[[M18A1 Claymore]]&quot;. ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=17 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 18. aprīlis ===
Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu [[Donbass|Donbasā]]. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabalus.

Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā [[Kijiva]]i. &quot;Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu,&quot; sacīja Zelenskis intervijā telekanālam [[CNN]].

[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] vadītājs [[Kirilo Budanovs]] paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]], kas būs svētdien, 24. aprīlī.

Krievija [[Ļviva|Ļvivā]] pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=18 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 19. aprīlis ===
Krievijas karaspēks uzbrūk [[Huļajpole]]s pilsētai, kas atrodas [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]], kā arī [[Mikolajiva]]i, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo [[BBC]].

Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

[[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā [[Mariupole|Mariupolē]]. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona &quot;[[Azovas brigāde|Azov]]&quot; — komandieris [[Deniss Prokopenko]] aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta &quot;Azovstaļ&quot; teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās &quot;Azovstaļ&quot; teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem.

Mariupoles mērs [[Vadims Boičenko]] apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju.

[[ASV Valsts departaments]] neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: [[Kuba]], [[Ziemeļkoreja]], [[Irāna]] un [[Sīrija]].

Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]] paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā.

[[Apvienoto Nāciju Organizācija]] apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm.

Biedrības &quot;Gribu palīdzēt bēgļiem&quot; valdes locekle [[Linda Jākobsone]] Latvijas Radio programmā &quot;Labrīt&quot; sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties.

[[NATO]] Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra &quot;Stratcom&quot; vadītājs [[Jānis Sārts]] [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā &quot;[[Rīta Panorāma]]&quot; atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus.

Ukrainas premjera vietniece [[Irina Vereščuka]] pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-3-dienu-nav-humano-koridoru-cilveku-evakuacijai.a452905/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai|publisher=lsm.lv|accessdate=19 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 20. aprīlis ===
[[Amerikas Savienotās Valstis]] (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo [[CNN]]. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai.

Pēdējās diennakts laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] [[Donbass|Donbasā]] atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus.

Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā [[Artilērija|artilēriju]]. Galvenais iniciatīvas autors ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdības vadītājs [[Boriss Džonsons]]. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]] informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, [[Kanāda]] un Lielbritānija.

Mariupoli aizstāvošās Ukrainas Bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris [[Serhijs Volins]] vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un [[Turcija]]s līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; teritorijā.

[[Francija]] ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, [[Vācija]], [[Itālija]] un Turcija, raksta [[LETA]].

Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus.

Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas.

Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas Bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus.

Trešdien [[Rīga|Rīgā]], iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un [[kara noziegumi]]em Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-aprilis-krievija-izvirza-ultimatu-mariupoles-aizstavjiem.a453023/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem|publisher=lsm.lv|accessdate=20 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 21. aprīlis ===
Ukraina trešdien ierosināja sarīkot &quot;īpašu sarunu kārtu&quot; ar Krieviju aplenktajā [[Mariupole]]s pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis [[Mihailo Podoļaks]]. &quot;Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, &quot;[[Azovas brigāde|azoviešus]]&quot;, karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie,&quot; [[X (sociālais tīkls)|tviterī]] rakstīja Podoļaks.

Liels [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] uzbrukums [[Donbass|Donbasā]] vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas spēkus]]. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]]. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Daņilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā.

Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]].

[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] tuvāko dienu laikā plāno [[Maskava|Maskavā]] tikties ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un [[Kijiva|Kijivā]] — ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]], informēja ANO preses dienestā.

Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu|publisher=lsm.lv|accessdate=21 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 22. aprīlis ===
[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|ES]] un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā [[Vācija]], sola papildu ieročus Ukrainai.

[[Mariupole]]s pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot;.

[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienu]] laikā ievērot &quot;humāno pauzi&quot;.

V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā.

Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru.

Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu [[koncentrācijas nometne]]s [[Sibīrija|Sibīrijā]].

V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 23. aprīlis ===
[[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] cenšas izvērst uzbrukumu visā [[Donbass|Donbasa]] frontē, sestdienas rītā pavēstīja [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs]].

[[Mariupole]]s virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas &quot;Azovstaļ&quot; rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus.

Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi [[Moldova]]s robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

Kopš kara sākuma Ukrainā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina [[Eiropas Komisija]]s aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi [[Francija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=23 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 24. aprīlis ===
[[Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība &quot;Dienvidi&quot;.

Naktī uz svētdienu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]] apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalu]], sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Valentīns Rezņičenko]].

Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; teritoriju [[Mariupole|Mariupolē]], neraugoties uz prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]].

[[Kijiva|Kijivā]] pēc [[Lieldienas|Lieldienu]] nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00.

Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā [[Hersona|Hersonā]] tiks sarīkots pseidoreferendums par &quot;tautas republikas&quot; izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-24-aprili.a453698/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=24 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 25. aprīlis ===
Ukrainā ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] un aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]]. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā.

V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums &quot;Financial Times&quot;, atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs.

Krievijas pilsētā [[Brjanska|Brjanskā]], kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-25-aprili.a453781/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=25 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 26. aprīlis ===
[[Attēls:Ministry of State Security building in Tiraspol after the April 2022 attack.jpg|thumb|Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē]]
[[Attēls:Mayak Radio Center shortwave antenna after the April 2022 bombing.jpg|thumb|Iznīcinātā [[Majaka]]s radio centra antena]]
Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas [[Donbass|Donbasā]]. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā.

Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru.

Vizītē [[Maskava|Maskavā]] ieradās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]], lai ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]] apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies [[Kijiva|Kijivā]], kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]]. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā.

Starptautiski neatzītās [[Piedņestra Moldāvu Republika]]s galvaspilsētā [[Tiraspole|Tiraspolē]] nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš.

Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu [[Vācija|Vācijā]], lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Somija]] un [[Zviedrija]].

[[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] virsprokurors [[Karims Hans]] pievienosies [[Eiropas Savienība|ES]] komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos [[Kara noziegumi|kara noziegumus]].

[[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada pasaules čempionātu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-26-aprili.a453969/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 27. aprīlis ===
Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]].

[[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas [[Mariupole]]s. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Vācijas ekonomikas ministrs [[Roberts Hābeks]] sacījis, ka Vācija ir &quot;ļoti, ļoti tuvu&quot; neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas [[embargo]] pret Krieviju par iespējamu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 28. aprīlis ===
Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā [[Hersona|Hersonā]] trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji.

Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumus]] Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis &quot;[[Microsoft]]&quot;.

Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu.

[[Volodimirs Zelenskis|Ukrainas prezidents]] atzinīgi novērtēja [[Eiropas Savienība]]s plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs &quot;uzturēt&quot; Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=28 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 29. aprīlis ===
Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi [[Kijiva|Kijivā]], tikusi izšauta no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] puses, visticamāk, no [[Krima]]s.

[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] Kijivā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz [[Moldova|Moldovu]], kuras separātiskajā reģionā [[Pārdņestra|Pārdņestrā]], ko kontrolē Krievijas marionešu valsts [[Piedņestras Moldāvu Republika]], pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== 30. aprīlis ===
[[Attēls:Explosive ordnance disposal in Chernihiv Oblast, 2022-04-30.jpg|thumb|Bumbu iznīcināšana netālu no [[Čerņihiva]]s pēc pilsētas aplenkuma]]
Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm.

ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja [[Pentagons|Pentagona]] preses sekretārs [[Džons Kērbijs]], sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-30-aprili.a454706/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī&lt;/ref&gt;

== 2022. gada maijs ==

=== 1. maijs ===
Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas [[Berdjanska|Berdjanskā]], [[Mariupole|Mariupolē]], [[Hersona|Hersonā]] un [[Skadovska|Skadovskā]]. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību.

Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem [[kara noziegumi]]em. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Sumu apgabals|Sumu]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas]] apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par [[Izvarošana|izvarošanu]], [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[Marodierisms|marodierismu]].

Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā]], vēstīja [[BBC]].

Pulka &quot;[[Azovas brigāde|Azov]]&quot; komandiera vietnieks [[Svjatoslavs Palamars]] informējis, ka rūpnīcā &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem — tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni.

Aģentūra &quot;[[Deutsche Welle]]&quot; ziņo, ka [[Vācija]] ir atbalstījusi [[Eiropas Savienība]]s plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas.

ASV Pārstāvju palātas spīkere [[Nensija Pelosi]] iepriekš neizziņotā vizītē [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]].

Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] intervijā [[Ķīna]]s valsts ziņu aģentūrai &quot;Siņhua&quot; ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām.

Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka [[Apvienotā Karaliste]] turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-1-maija.a454788/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== 2. maijs ===
[[Eiropas Komisija]] šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai.

Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Polija|Polijā]]. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors [[Serhijs Makohons]].

[[Somija]] lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā.

Latvijā kustība &quot;[[Gribu palīdzēt bēgļiem]]&quot; un platforma &quot;kurp.es&quot; izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-2-maija.a454861/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== 3. maijs ===
[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas.

[[Dānija]] kļuvusi par pirmo [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalsti]], kas no jauna atvērusi vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]].

Ukrainas rietumu pilsētā [[Ļviva|Ļvivā]] ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti.

Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] aicināja pastiprināt sankcijas pret [[Maskava|Maskavu]]. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 4. maijs ===
[[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no [[Kaspijas jūra]]s reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalu]].

[[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam.

Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos.

[[Eiropas Komisija]] ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-4-maija.a455228/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 5. maijs ===
[[Ukrainas Bruņotie spēki]] paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalu robežas.

[[Kramatorska|Kramatorskā]] gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti.

Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no [[Mariupole]]s un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki — sievietes, bērni un veci cilvēki.

Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lūdzis [[ANO]] ģenerālsekretāram [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešam]] palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]” teritorijas Mariupolē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-5-maija.a455321/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 6. maijs ===
[[Attēls:Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (02).jpg|thumb|[[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] memoriālais muzejs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] pēc apšaudes 6. maijā]]
No metalurģijas uzņēmuma &quot;Azovstaļ&quot; teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]].

[[Latvija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē [[Kijiva|Kijivā]]. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]], kā arī apmeklēja karadarbības skarto [[Irpiņa]]s pilsētu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nelielas-grupas-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija-no-mariupoles-aktualais-ukraina-6-maija.a455501/|title=Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 7. maijs ===
[[Ukrainas Bruņotie spēki]] sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu [[Izjuma]]s virzienā [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]]. Netālu no [[Zmijinija|Čūsku salas]] [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] ar bezpilota lidaparāta „[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar]]” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”.

Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija.

Krievijas karaspēks uzbrukumā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iesaistījis privātās militārās kompānijas &quot;[[Vāgnera grupa|Vagner]]&quot; kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz [[Popasna]]i, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Serhijs Haidajs]].

Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas &quot;Azovstaļ&quot; Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]].

[[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-intensivi-rakesu-triecieni-izdevies-evakuet-cilvekus-no-mariupoles-aktualais-7-maija.a455695/|title=Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 8. maijs ===
[[Attēls:School in Bilohorivka after Russian shelling, 2022-05-08 (01) cropped.jpg|thumb|Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena]]
[[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] [[Bilohorivka]]s ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo.

Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-skan-trauksmes-sirenas-lielbritanija-pazino-par-papildu-atbalstu--aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 9. maijs ===
Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās.

[[Mariupole]]s aizstāvji no bataljona &quot;[[Azovas brigāde|Azov]]&quot; paziņoja, ka &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri.

[[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tradicionāli tika pieminēta &quot;Uzvaras diena&quot;. To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija — &quot;Atceramies, uzvaram&quot;. Šogad šis sauklis ir — &quot;uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu&quot;. Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols — sarkanā magone.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām &quot;Pervij kanal&quot;, &quot;Rossija 1&quot; un &quot;NTV&quot; un citām.

[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-runa-iezimes-jaunu-posmu-krievijas-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 10. maijs ===
Krievijas karaspēks izšāva uz [[Odesa|Odesu]] septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā &quot;[[Facebook]]&quot; paziņoja [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Operatīvā pavēlniecība &quot;Dienvidi&quot;.

Ziņu aģentūra „[[Reuters]]” vēstīja, ka [[ASV Kongress]] plāno piešķirt [[Kijiva]]i gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par [[Džo Baidens|Baidena]] iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru.

Izdevums ''[[Politico]]'' vēstīja, ka [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] apspriež iespēju emitēt jaunus [[Eiropas Savienība]]s parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem.

[[Japāna]] paplašināja sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-10-maija.a456013/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 11. maijs ===
Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no [[Harkiva]]s.

Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas.

No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-11-maija.a456192/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 12. maijs ===
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu.

Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus.

Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka „[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi.

„Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris [[Serhijs Volina]] ar sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' starpniecību vērsās pie tā īpašnieka [[Īlons Masks|Īlona Maska]] ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti.

Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-12-maija.a456375/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 13. maijs ===
[[Attēls:Vorontsov Palace in Odessa after Russian rocket strike (01).jpg|thumb|Bojājumi Voroncova pilij]]
[[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk [[Limana (Ukraina)|Limanas]] virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi.

[[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim — [[Voroncova pils|Voroncova pilij]].

Krievija ir bloķējusi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu.

Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]].

ASV senators no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] [[Rends Pols]] [[ASV Senāts|Senātā]] bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārlietu ministre [[Liza Trasa]] aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 14. maijs ===
Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums.

Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz [[Somija|Somiju]]. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties [[NATO]].

[[Eiropas Savienība]] plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajiem spēkiem]]. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 15. maijs ===
[[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcā &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no &quot;Azovstaļ&quot;, kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa.

[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja Ukrainas pārstāvji &quot;[[Kalush Orchestra]]&quot; ar dziesmu &quot;Stefania&quot;. Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē.

Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] brīdināja [[Somija]]s [[Sauli Nīniste|kolēģi]], ka pievienošanās [[NATO]] un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu &quot;kļūda&quot;, jo Somijas drošībai draudu neesot.

[[Ungārija]]s jaunā prezidente [[Katalina Novāka]] inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz [[Polija|Poliju]], tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar [[Varšava|Varšavu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-eiroviziju-nakamgad-rikotu-mariupole-aktualais-15-maija.a456829/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 16. maijs ===
Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors [[Karims Hāns]].

[[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] pie [[Harkiva]]s sasniedza [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas robežu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijai-panakumi-harkivas-apgabala-smagakas-kaujas-dienvidaustrumos-aktualais-16-maija.a456908/|title=Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 17. maijs ===
No aplenktās tērauda rūpnīcas &quot;[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]&quot; [[Mariupole]]s pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/evakue-ievainotos-no-azovstal-es-pieskirs-ukrainai-vel-500-miljonus-eiro-aktualais-17-maija.a457089/|title=Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 18. maijs ===
No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|Azovstaļ]]” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas Tautas Republikā]].

Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai.

[[ASV Valsts departaments]] izveidoja jaunu nodaļu — &quot;Konflikta observatorija&quot; (&quot;Conflict Observatory&quot;), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpina-evakuet-mariupoles-aizstavjus-ukraina-vasara-varetu-doties-pretuzbrukuma-aktualais-ukraina-18-maija.a457275/|title=Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 19. maijs ===
Ziņots, ka Krievijas armija [[Donbass|Donbasā]] apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti.

Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju [[Donecka]]s un [[Luhanska]]s virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika.

Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām.

Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/donbasa-apsauditi-68-civilie-objekti-zelenskis-rosina-pagarinat-karastavokli-aktualais-19-maija.a457462/|title=Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:House of culture in Lozova after Russian shelling (02).jpg|thumb|[[Lozova]]s kultūras nams pēc Krievijas raķešu trieciena 20. maijā]]

=== 20. maijs ===
Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga.

[[ASV Senāts]] apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pēc amerikāņu žurnāla &quot;[[Time]]&quot; lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/|title=Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 21. maijs ===
Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpinas-uzbrukumi-ukrainas-austrumos-krievija-aptur-gazes-piegadi-somijai-aktualais-21-maija.a457816/|title=Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 22. maijs ===
Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pastiprina-uzbrukumus-donbasa-aktualais-ukraina-22-maija.a457902/|title=Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 23. maijs ===
[[Šveice]]s pilsētā [[Davosa|Davosā]] darbu atsāka [[Pasaules Ekonomikas forums]], kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma — karš Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eksperti-prognoze-krievijas-speku-uzbrukuma-atsaksanos-ukrainas-dienvidos-aktualais-23-maija.a457991/|title=Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 24. maijs ===
Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] Pasaules Ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/jau-tris-menesus-ukraina-aizstavas-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-24-maija.a458168/|title=Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 25. maijs ===
Krievijas kara Ukrainā dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] izsludināts ārkārtas stāvoklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/|title=Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 26. maijs ===
Ap [[Siverskodonecka]]s pilsētu turpinās sīvas cīņas.

Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].

Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] savā videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sivas-kaujas-ukraina-censas-atvairit-krievijas-uzbrukumu-ap-severodonecku-aktualais-26-maija.a458549/|title=Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 27. maijs ===
Ukrainas pilsētā [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]], par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku.

Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1500-upuriem-severodonecka-krievijas-uzbrukums-pastiprinas-aktualais-27-maija.a458718/|title=Ukraina ziņo par 1500 upuriem Severodoneckā; Krievijas uzbrukums pastiprinās. Aktuālais 27. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 01.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]

=== 28. maijs ===
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs [[Oleksijs Černišovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 29. maijs ===
Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 30. maijs ===
Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai [[BBC]] paziņoja premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-premjers-kara-civiliedzivotaji-nogalinati-desmitiem-reizu-vairak-neka-ukrainu-karaviri.a459078/|title=Ukrainas premjers: Karā civiliedzīvotāji nogalināti desmitiem reižu vairāk nekā ukraiņu karavīri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 31. maijs ===
Ukrainā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-vel-divus-krievijas-karavirus-notiesa-par-apdzivoto-vietu-apsaudisanu.a459430/|title=Kijivā vēl divus Krievijas karavīrus notiesā par apdzīvoto vietu apšaudīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada jūnijs ==

=== 1. jūnijs ===
[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents [[Džo Baidens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-asv-nosutis-ukrainai-modernas-rakesu-sistemas.a459468/|title=Baidens: ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-sola-piegadat-modernu-brunojumu-ukrainai.a459596/|title=Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2. jūnijs ===
Prezidents V. Zelenskis uzrunā [[Luksemburga]]s parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-sava-kontrole-parnemusi-20-procentus-ukrainas-teritorijas-aktualais-2-junija.a459762/|title=Krievija savā kontrolē pārņēmusi 20 procentus Ukrainas teritorijas. Aktuālais 2. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 3. jūnijs ===
[[Eiropas Savienība]] oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus [[nafta]]s produktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-100-dienas-sekmigi-pretojas-krievijas-iebrucejiem-aktualais-3-junija.a459937/|title=Ukraina jau 100 dienas sekmīgi pretojas Krievijas iebrucējiem. Aktuālais 3. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 4. jūnijs ===
Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni [[Ukraiņi|ukraiņu]] pametuši savas mājas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14-miljoni-ukrainu-pametusi-majas-piemin-kara-zaudetos-bernus-aktualais-ukraina-4-junija.a460020/|title=14 miljoni ukraiņu pametuši mājas, piemin karā zaudētos bērnus. Aktuālais Ukrainā 4. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 5. jūnijs ===
Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]], pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām [[Tu-95]] virs [[Kaspijas jūra]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/|title=102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 6. jūnijs ===
Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors [[Romāns Kutuzovs]], kurš komandēja tā dēvētās [[Doneckas Tautas Republika]]s 1. armijas korpusu.

[[Mariupole|Mariupolē]] draud izcelties [[holera]]s epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumus-luhanskas-apgabala-pilsetam-aktualais-6-junija.a460293/|title=Krievija turpina uzbrukumus Luhanskas apgabala pilsētām. Aktuālais 6. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 7. jūnijs ===
Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “[[The Financial Times]]” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-konflikta-iesaldesana-nav-ukrainas-intereses.a460478/|title=Zelenskis: konflikta iesaldēšana nav Ukrainas interesēs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 8. jūnijs ===
[[Augstākā Rada|Ukrainas parlamenta]] priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]] viesojoties [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-par-ukrainas-ostu-atblokesanu-nav-progresa-aktualais-8-junija.a460631/|title=Sarunās par Ukrainas ostu atbloķēšanu nav progresa. Aktuālais 8. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 9. jūnijs ===
Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no [[Siverskodonecka]]s pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša [[Donbass|Donbasa]] reģiona liktenim.

Doneckas separātistu tiesa piespriedusi [[Nāvessods|nāvessodu]] diviem [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un vienam [[Maroka]]s pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kauja-par-severodonecku-bus-izskirosa-donbasa-nakotnei-aktualais-9-junija.a460793/|title=Kauja par Severodonecku būs izšķiroša Donbasa nākotnei. Aktuālais 9. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 10. jūnijs ===
[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nosoda-krievijas-sagustito-karaviru-notiesasanu-uz-navi.a461018/|title=ANO nosoda Krievijas sagūstīto karavīru notiesāšanu uz nāvi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 11. jūnijs ===
Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi.

Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem [[Kara noziegumi|noziegumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-mudina-pasauli-nepielaut-krievijas-izraisitu-globalu-partikas-krizi-aktualais-11-junija.a461089/|title=Ukrainas prezidents mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi. Aktuālais 11. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 12. jūnijs ===
Prezidentam Zelenskim tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-apsaudem-ukraina-severodoneckas-kimiskaja-rupnica-izcelies-ugunsgreks.a461135/|title=Pēc Krievijas apšaudēm Ukrainā Severodoneckas ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 13. jūnijs ===
&quot;[[Amnesty International]]&quot; apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/amnesty-international-apsudz-krieviju-kara-noziegumos.a461330/|title=«Amnesty International» apsūdz Krieviju kara noziegumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 14. jūnijs ===
Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-paredz-par-40-mazaku-graudu-razu-sogad.a461372/|title=Ukrainā paredz par 40% mazāku graudu ražu šogad|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Зустріч Президента України з президентами Франції та Румунії, а також головами урядів Німеччини та Італії 30.jpg|thumb|[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] [[Kijiva|Kijivā]] tiekas ar [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Emanuels Makrons|Emanuelu Makronu]], [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministru]] [[Mario Dragi]] un [[Rumānijas prezidentu uzskaitījums|Rumānijas prezidentu]] [[Klauss Johaniss|Klausu Johanisu]]]]

=== 15. jūnijs ===
[[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-jaunu-ierocu-un-municijas-paketi-ukrainai.a461672/|title=Baidens paziņo par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sanemusi-10-no-rietumiem-prasita-ierocu-daudzuma.a461515/|title=Ukraina saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 16. jūnijs ===
[[Vācijas kancleru uzskaitījums|Vācijas kanclers]] [[Olafs Šolcs]], [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]] un [[Itālijas premjers]] [[Mario Dragi]] ieradušies Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]], lai paustu atbalstu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-francijas-un-italijas-lideri-vizite-kijiva-sola-lielaku-atbalstu-ukrainai.a461769/|title=Vācijas, Francijas un Itālijas līderi vizītē Kijivā sola lielāku atbalstu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 17. jūnijs ===
[[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā &quot;Azot&quot;, vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/severodonecka-civiliedzivotaji-vairs-nevar-evakueties-no-rupnicas-azot.a461892/|title=Severodoneckā civiliedzīvotāji vairs nevar evakuēties no rūpnīcas «Azot»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievijas okupētajā [[Hersonas apgabals|Hersonas]] reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-okupetas-hersonas-pienak-zinas-par-represiju-pastiprinasanos.a461953/|title=No okupētās Hersonas pienāk ziņas par represiju pastiprināšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 18. jūnijs ===
[[Ukrainas Bruņotie spēki]] kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-brunotie-speki-kara-laika-zaudejusi-ap-50-tehnikas.a462055/|title=Ukrainas Bruņotie spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 19. jūnijs ===
[[Ukraina]] aizliegusi ievest grāmatas no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-aizliedz-ievest-gramatas-no-krievijas-un-baltkrievijas.a462170/|title=Ukraina aizliedz ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks [[Patriks Sānderss]] britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam [[Eiropa|Eiropā]], ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/|title=Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 20. jūnijs ===
[[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] ratificējis [[Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu|Stambulas konvenciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ratificejusi-stambulas-konvenciju-aktualais-20-junija.a462329/|title=Ukraina ratificējusi Stambulas konvenciju. Aktuālais 20. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 21. jūnijs ===
Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis [[Eiropas Investīciju banka]]s prezidents [[Verners Hoijers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-rekonstrukcija-var-izmaksat-vairak-neka-triljonu-eiro.a462488/|title=Ukrainas rekonstrukcija var izmaksāt vairāk nekā triljonu eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 22. jūnijs ===
Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ministrs-krievijas-iebrukuma-sagrauti-20-30-ukrainas-infrastrukturas.a462554/|title=Ministrs: Krievijas iebrukumā sagrauti 20-30% Ukrainas infrastruktūras|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 23. jūnijs ===
[[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i un [[Moldova]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/|title=Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 24. jūnijs ===
[[ASV valsts sekretārs]] [[Entonijs Blinkens]] paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-krievijas-del-bads-bus-jacies-vel-40-50-miljoniem-cilveku.a462866/|title=ASV: Krievijas dēļ bads būs jācieš vēl 40-50 miljoniem cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja [[Baltais nams]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-ukrainai-brunojumu-vel-par-450-miljoniem-dolaru.a462817/|title=ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 25. jūnijs ===
Krievija pilnībā okupējusi [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]], paziņojis tās mērs [[Oleksandrs Strjuks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mers-krievija-pilniba-okupejusi-severodonecku.a462948/|title=Mērs: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Shopping center in Kremenchuk after Russian shelling, 2022-06-27 (01).jpg|thumb|Tirdzniecības centrs [[Kremenčuka|Kremenčukā]] pēc raķešu trieciena]]

=== 26. jūnijs ===
[[G7 valstis|G7 valstu]] līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-g7-apnemsies-ukrainai-sniegt-beztermina-atbalstu.a463010/|title=«Bloomberg»: G7 apņemsies Ukrainai sniegt beztermiņa atbalstu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 27. jūnijs ===
Krievijas raķete trāpījusi [[Kremenčuka]]s pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Krievija nonākusi tehniskā [[Defolts|defolta]] stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-pirmoreiz-vairak-neka-100-gadu-laika-nav-spejusi-izpildit-arejas-paradsaistibas.a463101/|title=Krievija pirmoreiz vairāk nekā 100 gadu laikā nav spējusi izpildīt ārējās parādsaistības|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 28. jūnijs ===
Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 29. jūnijs ===
Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/gusteknu-apmainas-rezultata-ukraina-atgriezusies-144-karaviri-ari-azovstal-aizstavji.a463475/|title=Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, arī «Azovstaļ» aizstāvji|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:House in Serhiivka after shelling on 1 July 2022 (10).jpg|thumb|Daudzstāvu māja pēc raķešu trieciena [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]]]

=== 30. jūnijs ===
Krievija izvedusi savus spēkus no [[Zmijinija|Čūsku salas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pazino-par-speku-izvesanu-no-cusku-salas.a463563/|title=Krievija paziņo par spēku izvešanu no Čūsku salas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada jūlijs ==

=== 1. jūlijs ===
Krievijas raķešu uzbrukumā [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-uzbrukuma-odesas-apgabala-nogalinati-vairak-neka-20-cilveku.a463724/|title=Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2. jūlijs ===
[[Ukraina]]s zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kara-izraisitie-zaudejumi-ukrainas-lauksaimnieciba-var-sasniegt-20-miljardus-dolaru.a463829/|title=Kara izraisītie zaudējumi Ukrainas lauksaimniecībā var sasniegt 20 miljardus dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 3. jūlijs ===
[[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] atstājis [[Lisičanska|Lisičansku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/|title=Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 4. jūlijs ===
Konferencē [[Šveice|Šveicē]] tiks vākti līdzekļi [[Ukraina]]s atjaunošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/konference-sveice-vaks-lidzeklus-un-planos-ukrainas-atjaunosanu-pec-kara.a463888/|title=Konferencē Šveicē vāks līdzekļus un plānos Ukrainas atjaunošanu pēc kara|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|thumb|Sagrautā [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte]]
Ukraina gatavojas okupētās [[Hersona]]s atbrīvošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-gatavojas-okupetas-hersonas-atbrivosanai.a463996/|title=Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 5. jūlijs ===
40 valstis apņēmušās palīdzēt [[Ukraina]]s atjaunošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/40-valstis-apnemas-palidzet-ukrainas-atjaunosana.a464221/|title=40 valstis apņemas palīdzēt Ukrainas atjaunošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 6. jūlijs ===
Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis [[Sumu apgabals|Sumu apgabalu]] [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-55-reizes-apsaudijis-sumu-apgabalu-ukraina.a464257/|title=Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 7. jūlijs ===
Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-trieciena-sagrauta-harkivas-pedagogiska-universitate-ukraina.a464431/|title=Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 8. jūlijs ===
[[Ukraina]]s kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-kulturas-ministrs-ierosina-aizliegt-jebkadu-gramatu-ievesanu-no-krievijas.a464635/|title=Ukrainas kultūras ministrs ierosina aizliegt jebkādu grāmatu ievešanu no Krievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Chasiv Yar after rocket strike on 9 July 2022 (01).jpg|thumb|Krievijas raķešu triecienā sagrautā ēka [[Časivjara]]s pilsētā [[Ukraina|Ukrainā]]]]
[[Rietumu pasaule|Rietumu valstu]] līderi [[Bali]] notikušajā [[G-20|G20]] sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumu-lideri-g20-sanaksme-atsakas-fotografeties-kopa-ar-lavrovu.a464638/|title=Rietumu līderi G20 sanāksmē atsakās fotografēties kopā ar Lavrovu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bijušais [[NATO]] spēku komandieris [[Eiropa|Eiropā]] pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt [[Krimas tilts|Krimas tiltu]], taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-pagaidam-neplano-bombardet-krimas-tiltu.a464669/|title=Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 9. jūlijs ===
[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs [[Ukraina]]i militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-militaro-palidzibu-ukrainai-par-vel-400-miljoniem-dolaru.a464710/|title=ASV nosūtīs militāro palīdzību Ukrainai par vēl 400 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 10. jūlijs ===
Krievijas karaspēka raķešu triecienā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] [[Časivjara]]s pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-trieciena-doneckas-apgabala-15-bojagajusie.a464831/|title=Krievijas triecienā Doneckas apgabalā 15 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Ukraina|Ukrainā]], par spīti karam, sākusies labības pļauja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-kara-ena-sakas-labibas-plauja.a464837/|title=Ukrainā kara ēnā sākas labības pļauja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 11. jūlijs ===
[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzdevis-armijai-gatavoties-ukrainas-dienvidu-atbrivosanai.a464933/|title=Zelenskis uzdevis armijai gatavoties Ukrainas dienvidu atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bijušais [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] [[Lehs Valensa]] sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lehs-valensa-krieviju-vajadzetu-sadalit-un-samazinat-lidz-50-miljoniem-iedzivotaju.a465004/|title=Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Ukraina|Ukrainā]] par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-bezvests-pazudusiem-uzskata-vairak-neka-7000-ukrainu-karaviru.a465001/|title=Par bezvēsts pazudušiem uzskata vairāk nekā 7000 ukraiņu karavīru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 12. jūlijs ===
Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/|title=Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Baltais nams]] pavēstījis, ka [[Irāna]] plāno pārdot [[Krievija]]i kaujas [[bezpilota lidaparāts|dronus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltais-nams-irana-plano-pardot-krievijai-kaujas-dronus.a465040/|title=Baltais nams: Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 13. jūlijs ===
[[Ukraina]] sekmīgi iznīcinājusi [[Krievija]]s munīcijas noliktavas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sekmigi-iznicina-krievijas-municijas-noliktavas.a465229/|title=Ukraina sekmīgi iznīcina Krievijas munīcijas noliktavas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]] norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-turcija-megina-panakt-vienosanos-par-ukrainas-ostu-atblokesanu.a465291/|title=Sarunās Turcijā mēģina panākt vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 14. jūlijs ===
Sarunās par [[Ukraina]]s graudu eksportēšanu pa [[Melnā jūra|Melno jūru]] ir panākts progress.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/panakts-progress-sarunas-par-ukrainas-graudu-eksportu-pa-melno-juru.a465333/|title=Panākts progress sarunās par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Raķetes triecienā Vinnicā gāja bojā 26 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kyivpost.com/russias-war/update-vinnytsia-attack-death-toll-reaches-26-exclusive-photos.html/|title=UPDATE: Vinnytsia Attack Death Toll Reaches 26 – Exclusive Photos|website=www.kyivpost.com|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievija uzsāka &quot;brīvprātīgo mobilizāciju&quot;: līdz mēneša beigām 85 federālajos apgabalos, tostarp [[Krima|Krimā]] un [[Sevastopole|Sevastopolē]], bija paredzēts katrā savervēt 400 vīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/news/world/russian-army-needs-34000-more-soldiers-to-restore-full-force-in-ukraine/ar-AAZzX6E|title=Russian army needs 34,000 more soldiers to restore full force in Ukraine|website=MSN|access-date=2023-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euromaidanpress.com/2022/07/14/russo-ukrainian-war-day-141-breakthrough-at-ukrainian-grain-negotiations-in-istanbul/|title=Russo-Ukrainian War, Day 141: Breakthrough at Ukrainian grain negotiations in Istanbul|last=|first=|last2=|first2=|website=Euromaidan Press|access-date=2023-03-06|date=2022-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 15. jūlijs ===
[[Volodimirs Zelenskis]] mudināja starptautisko sabiedrību atzīt [[Krievija|Krievijas Federāciju]] par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-15-22/h_2f9a9a156fd14baff1f1f8b7fec0b172|title=Ukraine defense spokesperson says an estimated 70% of Russian attacks are on non-military targets|last=CNN|first=|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[ASV Pārstāvju palāta]] pieņēma grozījumus, kas paredzēja 100 miljonus dolāru, lai apmācītu ukraiņu pilotus uz ASV iznīcinātājiem. Pārstāvis Ādams Kinzingers sacīja: &quot;Pagājušajā naktī palāta pieņēma manu abu partiju atbalstīto Ukrainas iznīcinātāju pilotu likumu, kas atļauj ukraiņu iznīcinātāju pilotu apmācību ASV. Es aicinu Senātu nodot šo kritisko tiesību aktu prezidentam. Slava Ukrainai!&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/plan-to-train-ukrainian-pilots-on-u-s-jets-passed-by-house-of-representatives|title=Plan To Train Ukrainian Pilots On U.S. Jets Passed By House Of Representatives|last=Newdick|first=Thomas|website=The Drive|access-date=2023-03-06|date=2022-07-15|language=en|archive-date=2022-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20220720124718/https://www.thedrive.com/the-war-zone/plan-to-train-ukrainian-pilots-on-u-s-jets-passed-by-house-of-representatives}}&lt;/ref&gt;

Ukraina apgalvoja, ka Krievija izmanto [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]] ieroču uzglabāšanai un kā bāzi, no kuras tos izšaut.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/jul/16/russia-ukraine-war-air-raid-sirens-in-kyiv-as-russia-intensifies-long-range-bombardment-latest-updates|title=Russian forces ‘preparing new offensive’ – as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-16|last=Yang|first=Maya|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 16. jūlijs ===
Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]], veicot karaspēka apskati nenosauktā &quot;komandpunktā&quot; Donbasā, pavēlēja karaspēkam palielināt nocietinājumus &quot;visos darbības virzienos&quot; Ukrainā, liekot domāt, ka Krievijas armija, iespējams, pieliek punktu ziņotajai &quot;operacionālajai pauzei&quot; gar frontes līnijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/shoigu-announces-plans-russian-offensive-125000201.html|title=Shoigu announces plans for the Russian offensive &quot;in all directions&quot;|website=news.yahoo.com|access-date=2023-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 17. jūlijs ===
Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins sacīja, ka pēc viņa prognozēm, Krievijas armija ir zaudējusi 50 000 karavīru, kuri tikuši nogalināti vai ievainoti, kā arī gandrīz 1700 tanku un gandrīz 4000 kaujas mašīnu, kas ir vairāk nekā 30% no Krievijas sauszemes spēku zaudējumiem. Viņš arī norādīja, ka krievu karavīriem ir lielas problēmas ar morāli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/17/admiral-sir-tony-radakin-hoping-putin-unwell-may-assassinated/|title=Admiral Sir Tony Radakin: Hoping Putin is unwell or may be assassinated is ‘wishful thinking’|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-17|last=Staff|first=Our Foreign|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents ierosināja no amata atbrīvot [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] vadītāju [[Ivans Bakanovs|Ivanu Bakanovu]] un Ukrainas ģenerālprokurori [[Irina Venediktova|Irinu Venediktovu]]. Tika konstatēts, ka līdz 60 abu aģentūru darbinieki ir sadarbojušies ar Krievijas spēkiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2022-07-18/volodymyr-zelenskyy-suspends-state-security-service-head/101246330|title=Ukraine President Volodymyr Zelenskyy suspends top prosecutor, head of state security service|work=ABC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 18. jūlijs ===
Prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] sacīja, ka Ukraina var nodarīt &quot;ievērojamus zaudējumus&quot; Krievijas spēkiem Rietumu ieroču dēļ. [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] komandieris [[Valerijs Zalužnijs]] sacīja: &quot;Svarīgs faktors, kas veicina mūsu aizsardzības līniju un pozīciju saglabāšanu, ir savlaicīga ''[[M142 HIMARS]]'' sistēmu ierašanās, kas sniedz precīzus triecienus ienaidnieka kontroles posteņiem, munīcijas un degvielas noliktavām.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-18-22/index.html|title=July 18, 2022 Russia-Ukraine news|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 19. jūlijs ===
[[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] nobalsoja par ģenerālprokurores Irinas Venediktovas un [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] vadītāja [[Ivans Bakanovs|Ivana Bakanova]] atlaišanu, atlaistas arī citas izlūkdienesta amatpersonas, tostarp priekšnieka vietnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-19-22/index.html|title=July 19, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=Kathleen Magramo, Rob Picheta and Aditi Sangal|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Antoņivkas tilts tika bojāts Ukrainas raķešu triecienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/19/russia-ukraine-war-latest-news-putin-iryna-venediktova/|title=Himars missiles strike key Russian-held bridge in Kherson|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-19|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 20. jūlijs ===
[[Sīrija]] oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Ukraina|Ukrainu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canberratimes.com.au/story/7828168/syria-breaks-diplomatic-ties-with-ukraine/|title=Syria breaks diplomatic ties with Ukraine|website=The Canberra Times|access-date=2023-03-06|date=2022-07-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savā 16. palīdzības paketē ASV valdība paziņoja par papildu ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu, raķešu un artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gagadget.com/en/war/148504-ukraine-gets-more-himars-additional-missiles-and-artillery-shells-the-us-is-preparing-its-16th-military-aid-package/|title=Ukraine gets &quot;more&quot; HIMARS, additional missiles and artillery shells - the U.S. is preparing its 16th military aid package|last=Panasovskyi|first=Maksim|website=gagadget.com|access-date=2023-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 21. jūlijs ===
Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Volless paziņoja, ka Apvienotā Karaliste tuvāko nedēļu laikā nosūtīs &quot;50 000 artilērijas šāviņu, pretbateriju radaru sistēmas un simtiem dronu&quot; un &quot;daudz&quot; artilērijas ieroču.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/21/russia-ukraine-vladimir-putin-war-latest-news-weapons-nukes/|title=Kremlin set to 'run out of steam' giving Kyiv chance to strike, says MI6 chief|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; [[MI6]] vadītājs Ričards Mūrs sacīja, ka Krievijas spēja spiegot ir samazināta uz &quot;pusi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/07/21/politics/mi6-chief-russia-spying/index.html|title=Russia's Ukraine war effort running 'out of steam' as Putin's ability to spy in Europe cut in half, MI6 chief says {{!}} CNN Politics|last=Sciutto|first=Natasha Bertrand, Jim|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kompānijas &quot;Metinvest&quot;, kurai pieder dzelzs un tērauda rūpnīca [[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|&quot;Azovstaļ&quot;]], izpilddirektors apsūdzēja Krieviju 500 miljonu sterliņu mārciņu vērtā tērauda nozagšanā un izvešanā no Ukrainas, kas eksportēts uz vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm. Par daļu no tērauda jau bija samaksājušas Eiropas valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-62252704|title=Russia 'looting' steel bound for Europe and UK, says Metinvest boss|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 22. jūlijs ===
[[Krievija]] un [[Ukraina]] parakstīja vienošanos ar [[ANO]] un [[Turcija]]s starpniecību, lai no Ukrainas Melnās jūras ostākm atsāktu graudu eksportu, ko bloķējusi Krievija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/russia-and-ukraine-to-sign-grain-deal-friday-turkey-says/|title=Russia and Ukraine to sign Black Sea grain deal Friday, Turkey says|website=POLITICO|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV paziņoja par jaunu palīdzības paketi, kurā ietilpst 580 ''Phoenix Ghost'' bezpilota lidaparāti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/biden-oks-up-175mln-ukraine-defense-aid-white-house-says-2022-07-22/|title=U.S. discussing America-made fighter jets for Ukraine|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-23|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā vēsta avoti no Ukrainas puses, Ukrainas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] pie Visokopiļļas ielenkuši aptuveni 1000 līdz 2000 Krievijas karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrainetoday.org/2022/07/22/about-2000-occupiers-were-surrounded-in-the-kherson-direction-media/|title=About 2,000 occupiers were surrounded in the Kherson direction - media|website=Ukraine Today.org|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=en|archive-date=2022-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220725194337/https://ukrainetoday.org/2022/07/22/about-2000-occupiers-were-surrounded-in-the-kherson-direction-media/}}&lt;/ref&gt; Krievija paziņoja par prokrievisko ukraiņu brīvprātīgo vienības izveidi ar nosaukumu &quot;Odesas brigāde&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.ru/daily/27422.5/4621932/|title=В Херсоне сформирована Одесская бригада из украинских добровольцев|last=ГРИШИН|first=Александр|website=kp.ru|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== 23. jūlijs ===
23. jūlijā, nepilnu dienu pēc graudu eksporta līguma parakstīšanas ar Ukrainu, Krievija uz Odesas jūras tirdzniecības ostu palaida raķetes ''Kaļibr''. Pēc Ukrainas teiktā, divas no četrām raķetēm tika pārtvertas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/russia-fires-missiles-odesa-port-hours-after-grain-export-deal|title=Russia fires missiles at Odesa port hours after signing grain export deal|work=The Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-23|last=Beaumont|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 24. jūlijs ===
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka triecienā Dņipro pilsētai iznīcinājusi 100 ''HIMARS'' raķetes. ''[[Reuters]]'' neguva apstiprinājumu šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/rest-of-world/russia-says-its-strike-on-july-24-destroyed-100-himars-missiles/articleshow/93160458.cms|title=Russia says its strike on July 24 destroyed 100 HIMARS missiles|work=The Times of India|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|issn=0971-8257}}&lt;/ref&gt;

=== 25. jūlijs ===
Slovākija apsver iespēju nodot Ukrainai 11 savas ''[[MiG-29]]'' lidmašīnas, ja tā apmaiņā varēs saņemt rezerves lidmašīnas no NATO.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-slovakia-ready-to-make-a-deal-for-its-mig-29s|title=Ukraine Situation Report: Slovakia Ready To Make A Deal For Its MiG-29s|last=Parsons|first=Dan|website=The Drive|access-date=2023-03-06|date=2022-07-25|language=en|archive-date=2022-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220801161533/https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-slovakia-ready-to-make-a-deal-for-its-mig-29s}}&lt;/ref&gt;

=== 26. jūlijs ===
Tiek ziņots, ka Krievijas spēki ieņēma [[Vuhlehirska]]s spēkstaciju, otro lielāko spēkstaciju Ukrainā, tuvojoties Bahmutai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of War|access-date=2023-03-06|language=en|archive-date=2022-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}&lt;/ref&gt; Ukraina šo informāciju apstiprināja nākamajā dienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fate-ukraines-second-biggest-power-plant-balance-after-russian-advance-2022-07-27/|title=Russian forces capture Ukraine's second biggest power plant, Ukraine says|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Zinets|first=Natalia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ukraina saņēmusi sešas britu pretgaisa raķešu palaišanas iekārtas ''Stormer HVM''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/26/ukraine-news-russia-war-putin-gas-himars-nord-stream-live/|title=First British Stormer anti-aircraft missile systems arrive at front line|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-26|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ukraina apgalvo, ka ar ''HIMARS'' raķetēm atkal uzbrukusi Antoņivkas tiltam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/jul/27/russia-ukraine-live-news-ukraine-attacks-key-kherson-bridge-in-bid-to-isolate-russian-forces|title=Russia will not take Donbas in ‘immediate future’, say western officials – as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Ambrose|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV ir gatavas ārstēt ievainotos Ukrainas karavīrus viņu Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā Vācijā. Šī ir pirmā reize, kad šāda ārstēšana ir atļauta Ukrainas karavīriem militārajās, nevis civilajās slimnīcās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/07/26/politics/us-ukraine-soldiers-treatment/index.html|title=US approves treatment of wounded Ukrainian soldiers at US military hospital in Germany {{!}} CNN Politics|last=Starr|first=Oren Liebermann, Zachary Cohen, Barbara|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 27. jūlijs ===
Antoņivkas tilts tiek slēgts civiliedzīvotājiem. Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvis sacīja, ka viņu mērķis nav iznīcināt tiltu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/bridge-closed-russia-held-kherson-after-himars-shelling-reports-2022-07-27/|title=Bridge closed in Russia-held Kherson after HIMARS shelling, official says|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt; Kā ziņo [[BBC]], Rietumu amatpersonas tiltu raksturoja kā pilnīgi neizmantojamu.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka notiek masveida Krievijas spēku pārdislocēšana uz [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2022/7/27/russia-ukraine-live-news-moscow-redeploying-troops|title=Ukraine latest updates: UN hopes grain shipments begin soon|last=Hatuqa|first=Sasha Petrova, Federica Marsi, Dalia|website=www.aljazeera.com|access-date=2023-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ASV kongresmenes Elisas Slotkinas teikto, kura strādā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā, [[demokrāti]] un [[Republikāņi (ASV)|republikāņi]] atbalsta tāla darbības rādiusa ''ATACMS'' raķešu nosūtīšanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-28-22/h_cb96ec1a551189794c233f6c0ac3c764|title=More than 75,000 Russians have been killed or wounded, US lawmakers told|last=CNN|first=|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 28. jūlijs ===
[[Doneckas apgabals|Doneckā]] karojošie ukraiņu karavīri un virsnieki piedāvājuši pierādījumus par ievērojamu Krievijas artilērijas apšaudes samazināšanos. Vairākas bijušo rietumvalstu karavīru grupas ir nodrošinājušas neformālu pamata apmācību Ukrainas jauniesauktajiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62317366|title=Ukraine war: West's modern weapons halt Russia's advance in Donbas|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 29. jūlijs ===
Oleņivkas cietumā notika sprādziens, kurā, pēc Krievijas propagandas mediju ziņām, tika nogalināti 40 sagūstītie Ukrainas karagūstekņi un 75 ievainoti. [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] paziņoja, ka triecienu veikusi Krievija, lai slēptu Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-40-ukrainian-pows-killed-by-ukrainian-missile-strike-donetsk-prison-2022-07-29/|title=Russia says Ukraine struck prison in Donetsk region, killing 40|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-29|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt; Pašlaik tiek apgalvots, ka nogalināti vairāk nekā 50 Ukrainas karagūstekņi, tostarp Mariupolē sagūstītie [[Azovas brigāde|Azovas pulka]] karavīri. Krievija apgalvoja, ka cietumam trāpīja ''HIMARS'' raķetes, un piedāvāja raķetes fragmentus kā pierādījumu. Ukraina lūdza ANO un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkano Krustu]] veikt izmeklēšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/30/prison-attack-that-killed-ukraine-pows-a-war-says-zelenskiy-amid-calls-for-un-inquiry|title=Prison attack that killed Ukraine PoWs a war crime, says Zelenskiy, amid calls for UN inquiry|work=The Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-30|last=Beaumont|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Sarkanais Krusts lūdzis Krievijas amatpersonām piekļuvi Oleņivkas cietuma nometnei, taču atbilde nav saņemta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62365797|title=Ukraine War: Zelensky orders civilians to evacuate Donetsk region|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievijas spēki ir uzbūvējuši pontonu tiltu zem Antoņivkas tilta virsbūves, lai palīdzētu to pasargāt no raķešu uzbrukumiem, pa to tiek veikta gan civilā, gan militārā satiksme.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/28/khersons-partisans-tell-russians-cant-leave-himars-will-help/|title=Kherson’s partisans tell the Russians: ‘Can’t leave? Himars will help you’|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-28|last=Bowman|first=Verity|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 30. jūlijs ===
Saskaņā ar Odesas reģionālās valsts pārvaldes galvenā runasvīra Serhija Bratčuka teikto, ukraiņu ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' raķete iznīcināja Krievijas vilcienu, kas naktī uz 30. jūliju bija ieradies stacijā Hersonas apgabala Briļivkā no [[Krima]]s. Raķete iznīcināja 40 automašīnas, nogalināja 80 un ievainoja 200 krievu karavīrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3540882-russias-special-train-of-over-40-cars-destroyed-with-himars-in-kherson-region.html|title=Russia’s special train of over 40 cars destroyed with HIMARS in Kherson Region|website=www.ukrinform.net|access-date=2023-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 31. jūlijs ===
Krievija ir apsūdzējusi Ukrainu bezpilota lidaparāta triecienā Melnās jūras flotes štābam [[Sevastopole|Sevastopolē]], ievainojot piecus cilvēkus un atceļot Krievijas Jūras spēku dienas svinības.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-official-says-ukraine-carried-out-drone-attack-black-sea-fleet-hq-2022-07-31/|title=Russian official says Ukraine carried out drone attack on Black Sea fleet HQ|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt; Drons ir aprakstīts kā pašdarināts, un tajā bija mazjaudas sprādzienbīstama ierīce.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/drone-explosion-hits-russias-black-sea-fleet-hq-468534|title=Drone explosion hits Russia's Black Sea Fleet HQ|website=The Business Standard|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada augusts ==

=== 1. augusts ===
Pirmais kuģis ar graudiem ir atstājis Odesu saskaņā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas. Pēc Turcijas teiktā, kuģis dosies uz Libānu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=1 August 2022 |title=First grain ship leaves Ukraine under Russia deal |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62375580 |access-date=1 August 2022 |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt;

ASV ir paziņojušas par 17. palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 550 miljoni USD, tostarp 75 000 155 mm artilērijas šāviņi un vairāk ''HIMARS'' munīcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Joseph Haboush |date=1 August 2022 |title=More ammo for HIMARS in new $550 mln weapons package for Ukraine: Pentagon |url=https://english.alarabiya.net/amp/News/world/2022/08/01/More-ammo-for-HIMARS-in-new-550-mln-weapons-package-for-Ukraine-Pentagon |access-date=2 August 2022 |publisher=alarabiya}}&lt;/ref&gt;

=== 2. augusts ===
Pirmais kuģis ar Ukrainas graudiem ir ieradies Turcijā, un saskaņā ar Ukrainas valdības teikto sekos vēl vairāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Elsa Maishman |date=2 August 2022 |title=Ukraine war: First grain ship out of Ukraine reaches Turkish waters |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62401342 |access-date=3 August 2022 |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā nedēļā no Čornomorskas un Odesas ieradās trīs kuģi, kas piekrauti ar Ukrainas kukurūzu, aptuveni 58 000 tonnu daudzumā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=5 August 2022 |title=Three more grain ships leave Ukraine as soldiers fighting Russia in Donbas face 'hell' |url=https://www.abc.net.au/news/2022-08-05/three-grain-ships-leave-ukraine-as-offensives-in-donbas-continue/101307086 |access-date=5 August 2022 |website=ABC |publisher=Reuters |language=en}}&lt;/ref&gt; un vēl četri graudu kuģi izgāja no Ukrainas ostām ceļā uz Turciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Hugo Bachega and Elsa Maishman |date=7 August 2022 |title=Ukraine war: Four more grain ships leave Ukraine as hopes grow for export stability |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62454674 |access-date=7 August 2022 |website=BBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievijas Augstākā tiesa Azovas pulku ir atzinusi par teroristu grupējumu. Tas ļauj Azovas pulka cīnītājiem piemērot bargākus sodus. Kareivjiem draud līdz 10 gadu cietumsods, virsniekiem līdz 20 gadiem cietumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 August 2022 |title=Russia designates Ukraine's Azov Regiment a 'terrorist' group |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/8/2/russia-designates-ukraines-azov-regiment-a-terrorist-group |access-date=3 August 2022 |publisher=aljazeera}}&lt;/ref&gt;

=== 3. augusts ===
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi paziņojis, ka [[Zaporižjas apgabala okupācija|Krievijas okupācijas apstākļos]] Zaporižjas atomelektrostacijā valda haoss.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Allen |first1=Claudia |last2=Jackson |first2=Patrick |date=3 August 2022 |title=Ukraine war: IAEA says Zaporizhzhia nuclear plant out of control |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62412429 |access-date=4 August 2022 |website=BBC News |publisher=BBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 4. augusts ===
Ziemeļmaķedonija paziņoja, ka dāvinās Ukrainai četras Su-25 lidmašīnas, kuras Ukraina Ziemeļmaķedonijai pārdeva 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Boyko Nikolov |date=4 August 2022 |title=Ukraine received Su-25s that it sold to North Macedonia in 2001 |url=https://bulgarianmilitary.com/2022/08/04/ukraine-received-su-25s-that-it-sold-to-north-macedonia-in-2001/ |access-date=5 August 2022 |website=bulgarianmilitary.com |language=en |archive-date={{dat|2022|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220804195929/https://bulgarianmilitary.com/2022/08/04/ukraine-received-su-25s-that-it-sold-to-north-macedonia-in-2001/ }}&lt;/ref&gt;

=== 5. augusts ===
ASV valdība gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 1 miljarda dolāru vērtībā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=By Idrees Ali and Mike Stone |date=5 August 2022 |title=Exclusive: U.S. readies new $1 billion Ukraine weapons package |url=https://www.reuters.com/world/europe/exclusive-us-readies-new-1-billion-ukraine-weapons-package-2022-08-05/ |access-date=6 August 2022 |website=reuters.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 6. augusts ===
Vitālijs Gura, Krievijas atbalstīto kolaborantu Kahovkas rajona priekšnieka vietnieks, tika sašauts un vēlāk nomira.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=7 August 2022 |title=Russia-backed official in Ukraine's Kherson dies after attack |url=https://www.straitstimes.com/world/europe/russia-backed-official-in-ukraines-kherson-dies-after-attack |access-date=7 August 2022 |website=straitstimes |publisher=AFP |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 8. augusts ===
Pentagons ir apstiprinājis, ka Ukrainai nezināmā datumā ir piegādātas raķetes ''AGM-88 HARM'' pēc atlūzu atrašanas netālu no krievu pozīcijām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Oren Liebermann |date=2022-08-08 |title=Pentagon acknowledges sending previously undisclosed anti-radar missiles to Ukraine |url=https://edition.cnn.com/2022/08/08/politics/anti-radar-missiles-ukraine-russia-pentagon/index.html |access-date=2022-08-09 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[ASV Aizsardzības departaments]] paziņoja par 18. militārās palīdzības paketi Ukrainai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=$1 Billion in Additional Security Assistance for Ukraine |url=https://www.defense.gov/News/Releases/Release/Article/3120059/1-billion-in-additional-security-assistance-for-ukraine/ |access-date=2022-08-08 |website=U.S. Department of Defense |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 9. augusts ===
Krievijas spēku [[Saki]] militārajā bāzē Novofedorivkā, Krimā, ir dzirdēti aptuveni 12 sprādzieni.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=9 August 2022 |title=Blasts heard near Russian airbase in Crimea, emergency services rush in |language=en |website=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/loud-explosions-heard-near-russian-military-airbase-crimea-witnesses-2022-08-09/ |access-date=2022-08-10}}&lt;/ref&gt; Bāze atrodas aptuveni 220 kilometru attālumā no Ukrainas spēku pozīcijām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=HOWARD ALTMAN, TYLER ROGOWAY |date=2022-08-09 |title=Russian Airbase In Crimea Erupts In Massive Explosions (Updated) |url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/russian-airbase-in-crimea-erupts-in-massive-explosions |access-date=2022-08-10 |website=The Drive |language=en |archive-date=2022-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812074908/https://www.thedrive.com/the-war-zone/russian-airbase-in-crimea-erupts-in-massive-explosions }}&lt;/ref&gt; Ukraina apgalvoja, ka iznīcinātas vismaz 9 Krievijas lidmašīnas, neapstiprinot sprādzienu avotu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Dan Sabbagh |date=2022-08-10 |title=Ukraine air force claims up to a dozen Russian jets destroyed in Crimea raid |url=https://www.theguardian.com/world/2022/aug/10/ukraine-air-force-claims-russian-jets-destroyed-crimea-raid |access-date=2022-08-11 |website=The Guardian |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 10. augusts ===
Prezidents Zelenskis sacīja, ka &quot;šis Krievijas karš... sākās ar Krimu un jābeidzas ar Krimu — ar tās atbrīvošanu&quot;. Iepriekš viņš bija teicis, ka pieņems pamieru ar Krieviju, ja viņi atgriezīsies savās 24. februāra pozīcijās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Francesca Gillett |date=2022-08-10 |title=Ukraine war must end with liberation of Crimea – Zelensky |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62487303 |access-date=2022-08-10 |website=BBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 11. augusts ===
[[Zaporižjas apgabala okupācija|Okupētā Zaporižjas apgabala kolaborantu administrācija]] izvirzījusi 30 dienu ierosinājumu sarīkot [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumu par tās &quot;pievienošanos Krievijai&quot;]], kas tikšot rīkots 11. septembrī, ja vien ierosinājums netiks atsaukts.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=August 8, 2022 |title=Власти Запорожья подписали распоряжение о проведении референдума |language=ru |publisher=[[RBK Group]] |url=https://www.rbc.ru/politics/08/08/2022/62f0e6829a7947c215bc15d9 |accessdate=August 11, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=August 11, 2022 |title=Власти Запорожья назвали желаемую дату референдума о присоединении к России |language=ru |publisher=[[TV Centre (Russia)|TV Centre]] |url=https://www.tvc.ru/news/show/id/247031/ |accessdate=August 11, 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 12. augusts ===
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] ir lūdzis izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju pēc tam, kad nesen notika apšaude, kas skāra radioaktīvo materiālu uzglabāšanas vietu.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=12 August 2022 |title=UN chief calls for demilitarised zone as more shelling hits Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant |publisher=ABC |url=https://www.abc.net.au/news/2022-08-12/un-chief-urges-demilitarized-zone-around-ukraine-nuclear-plant/101326100 |access-date=12 August 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 13. augusts ===
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists sacīja, ka viņa valsts ir gatava tiešai ieroču ražošanai Ukrainas vajadzībām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Kumar Natasha |date=13 August 2022 |title=Sweden ready to produce weapons for Ukraine |publisher=The Times India |url=https://thetimeshub.in/sweden-ready-to-produce-weapons-for-ukraine/26535/ |access-date=13 August 2022 |archive-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826123625/https://thetimeshub.in/sweden-ready-to-produce-weapons-for-ukraine/26535/ }}&lt;/ref&gt;

=== 14. augusts ===
Ukraina apgalvoja, ka krievu komandieri Hersonas pilsētā atkāpušies no rietumiem uz Dņepras upes austrumu krastu, atstājot Krievijas spēkus Hersonā izolācijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Campbell MacDiarmid |date=14 August 2022 |title=Russia leaves 20,000 soldiers stranded in tactical withdrawal to the east |work=The Times |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/08/14/russia-leaves-10000-soldiers-stranded-tactical-withdrawal-west/ |access-date=16 August 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first1=Kateryna |last1=Stepanenko |first2=Karolina |last2=Hird |first3=Grace |last3=Mappes |first4=Frederick W. |last4=Kagan |date=14 August 2022 |title=Russian Offensive Campaign Assessment, August 14 |publisher=ISW |url=https://understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-august-14 |access-date=16 August 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 15. augusts ===
Ukraina apgalvoja, ka ar ''HIMARS'' raķeti uzbrukusi bāzei, kas tika izmantota kā [[Vāgnera grupa|PMK &quot;Wagner&quot;]] štābs. Ukrainas Luhanskas gubernators [[Serhijs Haidajs]] sacīja, ka vietu atklājis kāds Krievijas žurnālists.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=15 August 2022 |title=Ukraine hits Russian Wagner mercenary HQ in east |agency=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62547403 |access-date=16 August 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 16. augusts ===
Ir ziņots par sprādzieniem ieroču noliktavā Maiskē, [[Džankoja|Džankojas rajonā]], Krimas ziemeļos. Cietuši divi cilvēki. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka tas noticis ugunsgrēka dēļ. Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka sprādzieni bija &quot;demilitarizācija darbībā&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=16 August 2022 |title=Ukraine war: Explosions rock Russian base in Ukraine's Crimea |agency=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62560041 |access-date=16 August 2022}}&lt;/ref&gt; Pēc Ukrainas amatpersonas teiktā, sprādzienus sarīkojusi elitāra Ukrainas militārā vienība.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Schwirtz |first1=Michael |last2=Troianovski |first2=Anton |date=16 August 2022 |title=Ukraine Strikes Again in Crimea, Posing a New Challenge for Putin |newspaper=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/2022/08/16/world/europe/crimea-russia-ukraine-explosions.html}}&lt;/ref&gt;

=== 17. augusts ===
Krievijas raķete trāpīja trīsstāvu dzīvojamai ēkai Harkivā, nogalinot 12 un ievainojot 20 cilvēkus, tostarp vismaz vienu bērnu. Ēka tika pilnībā iznīcināta.&lt;ref name=&quot;Meduza-2022-08-18&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2022-08-18 |title=At least 17 dead and dozens injured in Kharkiv after overnight shelling |language=en |work=Meduza |url=https://meduza.io/en/news/2022/08/18/9-dead-and-almost-40-injured-in-kharkiv-after-overnight-shelling |access-date=2022-08-18}}&lt;/ref&gt;

=== 18. augusts ===
Ukraina apgalvo, ka ir veikusi triecienu [[Nova Kahovka]]i, izmantojot ''HIMARS'' raķeti, nogalinot 12 un ievainojot 10 krievu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=17 August 2022 |title=Video shows aftermath of HIMARS strike on Russian base in occupied Nova Kakhovka |url=https://english.nv.ua/nation/video-shows-aftermath-of-himars-strike-on-russian-base-in-occupied-nova-kakhovka-50263829.html |access-date=18 August 2022 |work=The New Voice of Ukraine}}&lt;/ref&gt;

=== 19. augusts ===
ASV valdība ir paziņojusi par savu 19. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir aptuveni 775 miljoni ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=RFE/RL's Ukrainian Service |date=20 August 2022 |title=Drone Strikes Headquarters Of Russia's Black Sea Fleet In Ukraine's Occupied Crimea Region |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/8/19/us-announces-775m-in-additional-ukraine-military-aid |access-date=20 August 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 August 2022 |title=U.S. announces $800 million more military aid for Ukraine |url=https://www.pbs.org/newshour/world/u-s-set-to-announce-800-million-in-military-aid-for-ukraine |access-date=20 August 2022 |website=[[PBS]]}}&lt;/ref&gt;

=== 20. augusts ===
Krievija apgalvoja, ka Ukraina veikusi bezpilota lidaparāta uzbrukumu Krievijas Melnās jūras flotes štābam Krievijas okupētajā Krimā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 August 2022 |title=US announces new $775m Ukraine military aid package |url=https://www.rferl.org/a/drone-strike-russia-black-sea-fleed-ukraine-crimea/31996886.html |access-date=20 August 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Astier |first=Henri |date=20 August 2022 |title=Ukraine war: Drone attack targets Russian Black Sea fleet in Crimea |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62618538 |access-date=24 August 2022}}&lt;/ref&gt;

Krievijā netālu no Maskavas sprāgstot automašīnai, gājusi bojā galēji labējā filozofa un &quot;krievu pasaules&quot; ideologa Aleksandra Dugina meita Darja Dugina&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Russian intellectual Aleksandr Dugin is also commonly known as 'Putin's brain' |language=en |work=NPR.org |url=https://www.npr.org/2022/03/27/1089047787/russian-intellectual-aleksandr-dugin-is-also-commonly-known-as-putins-brain |access-date=13 April 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 23. augusts ===
Kanādas premjerministrs [[Džastins Trudo]] ir paziņojis par 3,85 miljonu [[Kanādas dolārs|C$]] dažādām apmācību programmām, tostarp [[Ukrainas Nacionālā policija|Ukrainas policijai]] un neatliekamās palīdzības dienestiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Idrees Ali, Steve Holland and Patricia Zengerle |date=23 August 2022 |title=U.S. to announce $3 billion in new military aid for Ukraine - official |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/us-announce-3-bln-arms-package-ukraine-ap-reporter-tweet-2022-08-23/ |access-date=24 August 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Lolita C. Baldor and Matthew Lee |date=23 August 2022 |title=US to send $3 billion in aid to Ukraine as war hits 6 months |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/politics/us-to-send-3-billion-in-aid-to-ukraine-as-war-hits-6-months/2022/08/23/435669f2-2302-11ed-a72f-1e7149072fbc_story.html |access-date=24 August 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 24. augusts ===
Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklējis Ukrainu trešo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Džonsons paziņoja par militārās palīdzības paketi 54 miljonu sterliņu mārciņu apmērā Ukrainai, tajā iekļaujot bezpilota gaisa sistēmas un prettanku munīciju.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Prime Minister tells Ukraine 'they will win' as he marks Independence Day |date=24 August 2022 |publisher=[[gov.uk]] |url=https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-tells-ukraine-they-will-win-as-he-marks-independence-day-24-august-2022 |access-date=2022-08-24 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220824195037/https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-tells-ukraine-they-will-win-as-he-marks-independence-day-24-august-2022 |archive-date=2022-08-24}}&lt;/ref&gt;

ASV Aizsardzības departaments ir paziņojis par savu 20. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 3 miljardi ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-08-24 |title=WATCH: Biden administration announces nearly $3 billion in new military aid for Ukraine |url=https://www.pbs.org/newshour/politics/watch-biden-administration-announces-nearly-3-billion-in-new-military-aid-for-ukraine |access-date=2022-08-27 |website=PBS NewsHour |language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievijas raķešu uzbrukumā dzelzceļa stacijai Čaplinē, Dņipropetrovskas apgabalā, tika nogalināti 25 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 80 ievainoti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last= |first= |date=2022-08-25 |title=Death toll of Russian missile strike in Chaplyne rises to 25, including 2 children. 31 more wounded. Search and rescue operation concluded |work=Financial Times |url=https://liveuamap.com/en/2022/25-august-death-toll-of-russian-missile-strike-in-chaplyne |access-date=2022-08-25}}&lt;/ref&gt;

=== 25. augusts ===
Putins ir devis rīkojumu līdz gada beigām iesaukt 137 000 karavīru priekš [[Krievijas—Ukrainas karš|kara Ukrainā]], lai gan nav skaidrs, vai šie karavīri tiks iesaukti vai būs brīvprātīgie.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Derek Gatopoulos and Hanna Arhirova |date=2022-08-26 |title=Putin orders 137,000 more Russian troops in face of Ukraine losses |work=SMH |url=https://www.smh.com.au/world/europe/putin-orders-137-000-more-russian-troops-in-face-of-ukraine-losses-20220826-p5bcwc.html |access-date=2022-08-26}}&lt;/ref&gt;

=== 26. augusts ===
3:30 pēc vietējā laika Ukrainas spēki ar 10 HIMARS raķetēm uzbruka viesnīcai &quot;Donbas&quot; Luhanskas apgabala [[Kadijivka]]s pilsētā, ziņo Krievijas propagandisti. Ukraina ziņo, ka viesnīca tika izmantota kā kazarma un tajā nogalināti 200 desantnieki.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2022-08-26 |title=Another Russian base destroyed in occupied Kadiivka, Luhansk Oblast (updated) |work=euromaidanpress |url=https://euromaidanpress.com/2022/08/26/another-russian-base-destroyed-in-occupied-kadiivka-luhansk-oblast/ |access-date=2022-08-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2022-08-27 |title=Humiliation for Putin as 200 paratroopers are wiped out in a Ukrainian missile strike |work=news.com.au |url=https://www.news.com.au/world/europe/humiliation-for-putin-as-200-paratroopers-are-wiped-out-in-a-ukrainian-missile-strike/news-story/093981ca72e34cc4ea3beca779f60b50 |access-date=2022-08-27}}&lt;/ref&gt;

=== 27. augusts ===
Krievija ir bloķējusi Kodolieroču neizplatīšanas līguma projektu, kas tiek pārskatīts reizi piecos gados, saistībā ar sadaļu, kas attiecas uz Ukrainu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2022-08-27 |title=Russia blocks nuclear treaty agreement over Ukraine reference |work=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-62699066 |access-date=2022-08-27}}&lt;/ref&gt;

=== 28. augusts ===
ASV paziņoja par HIMARS sistēmu un GMLRS raķešu ražošanas palielināšanu, lai palīdzētu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Micheal Kurt |date=2022-08-28 |title=U.S. Pentagon Official: Increasing HIMARS Production to Assist Ukraine |work=technotrenz.com |url=https://technotrenz.com/news/u-s-pentagon-official-increasing-himars-production-to-assist-ukraine-2163468.html |access-date=2022-08-29 |archive-date=2022-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220829114051/https://technotrenz.com/news/u-s-pentagon-official-increasing-himars-production-to-assist-ukraine-2163468.html }}&lt;/ref&gt;

=== 29. augusts ===
Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu dienvidos.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first1=Andrea |last1=Shalal |first2=Max |last2=Hunder |date=29 August 2022 |title=Ukraine launches counter-offensive in south as Russia shells port city |url=https://www.reuters.com/world/europe/shelling-near-ukraine-nuclear-plant-fuels-disaster-fears-russia-pounds-donbas-2022-08-29/ |access-date=2023-01-06 |first3=Pavel |last3=Polityuk |first4=Gareth |last4=Jones |first5=Angus |last5=MacSwan |first6=Costas |last6=Pitas |editor1=Mark Heinrich |editor2=Alex Richardson |editor3=Nick Macfie |editor4=Cynthia Osterman}}&lt;/ref&gt; Ukrainas valdība paziņoja, ka tās spēki ir pārrāvuši Krievijas pirmo aizsardzības līniju netālu no Hersonas, savukārt Ukrainas armija arī apgalvoja, ka ir veikusi triecienu Krievijas militārajai bāzei [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Daniel Berehulak |date=29 August 2022 |title=Ukraine announces offensive operations across the south. |newspaper=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/live/2022/08/29/world/ukraine-russia-war-news#ukraine-announces-offensive-operations-across-the-south |access-date=2022-08-29}}&lt;/ref&gt; Ukraina apgalvo, ka no kaujas lauku pametuši daudzi Krievijas desantnieki.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Leo Sands &amp; Yaroslav Lukov |date=30 August 2022 |title=Kherson: Ukraine claims new push in Russian-held region |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62712299 |access-date=2022-08-30}}&lt;/ref&gt;

=== 30. augusts ===
Ukraina apgalvo, ka izmantojusi no koka izgatavotus ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu mānekļus. Tas varētu izskaidrot Krievijas apgalvojumus par vairāku ''HIMARS'' sistēmu iznīcināšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Hudson |first=John |date=30 August 2022 |title=Ukraine lures Russian missiles with decoys of U.S. rocket system |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/08/30/ukraine-russia-himars-decoy-artillery/ |access-date=2022-08-30}}&lt;/ref&gt;

=== 31. augusts ===
Krievija izveda savus iznīcinātājus no [[Krima]]s, lai aizsargātos pret turpmāku apšaudīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=31 August 2022 |title=Massive fire at Crimean oil storage facility: report |url=https://tvpworld.com/62132895/massive-fire-at-crimean-oil-storage-facility-report |access-date=2022-08-31 |archive-date=2022-08-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220831101356/https://tvpworld.com/62132895/massive-fire-at-crimean-oil-storage-facility-report }}&lt;/ref&gt;

Krievija uz trim dienām ir apturējusi gāzes piegādi Vācijai caur Nord Stream 1, lai &quot;veiktu remontdarbus&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Kate Connolly |date=31 August 2022 |title=Nord Stream 1: Russia switches off gas pipeline citing maintenance |url=https://www.theguardian.com/business/2022/aug/31/nord-stream-1-russia-switches-off-gas-pipeline-citing-maintenance |access-date=2022-08-31}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada septembris ==

=== 1. septembris ===
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori ieradās Zaporižjas atomelektrostacijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=1 September 2022 |title=UN inspectors finally reach Ukraine nuclear plant after shelling and emergency shutdown of reactor |url=https://www.cnbc.com/2022/09/01/russia-tries-to-restore-supply-lines-in-southern-ukraine-north-korea-could-send-workers-to-rebuild-the-donbas.html |access-date=1 September 2022 |website=[[CNBC]]}}&lt;/ref&gt;

=== 2. septembris ===
Ukraina Dņipropetrovskas apgabala austrumos arestējusi sievieti. Viņa tika apsūdzēta par sava vīra vienības un citas militāras informācijas nosūtīšanu Krievijas spēkiem, kas pēc tam tika izmantota Krievijas militārās darbības labā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2 September 2022 |title=Ukraine army wife 'spying' for Russia |work=Yahoo |url=https://au.sports.yahoo.com/ukraine-army-wife-spying-russia-145822045.html |access-date=3 September 2022 |archive-date={{dat|2022|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220905160853/https://au.sports.yahoo.com/ukraine-army-wife-spying-russia-145822045.html }}&lt;/ref&gt;

=== 3. septembris ===
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, kopš 29. augusta Ukrainas spēki ir guvuši lielus panākumus Krievijas komandieru pieļauto kļūdu un Krievijas spēku loģistikas problēmu dēļ.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=3 September 2022 |title=Ukraine 'exploiting poor Russian leadership' in new offensive, says UK |work=Evening Standard |url=https://www.standard.co.uk/news/world/ukraine-war-russia-military-leadership-kherson-offensive-mod-latest-update-putin-b1022899.html |access-date=3 September 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=3 September 2022 |title=Fog of war: Ukraine's counteroffensive against Russian forces |work=aljazeera |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/9/3/russia-west-step-up-energy-war-as-risk-of-nuclear-disaster-haunt |access-date=3 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 4. septembris ===
Pēc vairāku mēnešu neizmantošanas, Ukraina tagad atkal izmanto ''[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]]'' bezpilota lidaparātus. Pēc tam, kad pēdējos divos mēnešos nav neviena jauna nofilmēta ''Bayraktar'' video, Ukraina atkal ir sākusi publicēt šos materiālus tiešsaistē. Tas ir saistīts ar ''HARM'' raķešu izmantošanu un to ietekmi uz Krievijas spēku pretgaisa aizsardzību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Parth Satam |date=4 September 2022 |title=HARMing Russian Air Defenses – Bayraktar TB2 Drones Soar Again Thanks To AGM-88 Missiles Fired By Ukrainian MiG-29s |work=Eurasian Times |url=https://eurasiantimes.com/harming-russian-air-defenses-bayraktar-tb2-drones-soar-again/ |access-date=7 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 6. septembris ===
Berdjanskā krievu ieceltais kolaborants Artjoms Bardins tika nopietni ievainots bumbas sprādzienā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=6 September 2022 |title=Another Russia-Imposed Official Attacked In Occupied Area Of Ukraine |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |url=https://www.rferl.org/a/ukraine-bardin-official-berdyansk-attacked/32021282.html |access-date=7 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 7. septembris ===
ASV vēlas dubultot savu 155 mm šāviņu ražošanu, jo ir jāpapildina ASV krājumi, kā arī jānodrošina Ukrainas vajadzības. Pentagons vēlas palielināt katru mēnesi uzbūvēto ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu skaitu līdz 12.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Barbara Starr |date=7 September 2022 |title=US military working on analysis to shape and support Ukraine's military in long term |publisher=CNN |url=https://edition.cnn.com/2022/09/07/politics/us-military-ukraine-analysis/ |access-date=7 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 9. septembris ===
Ukrainas spēki atguva daļu [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Hunder |first1=Max |last2=Balmforth |first2=Tom |date=9 September 2022 |title=Ukraine retakes territory in Kharkiv region as Russian front crumbles |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/blinken-visits-ukraine-pivotal-moment-kyiv-claims-gains-2022-09-08/}}&lt;/ref&gt;

=== 10. septembris ===
Lielā pretuzbrukuma laikā Ukrainas spēki atkaroja [[Kupjanska|Kupjansku]] un [[Izjuma|Izjumu]]. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, Krievijas spēku aizsardzība Harkivas apgabalā, tika &quot;paņemta uz pārsteigumu&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=10 September 2022 |title=Ukraine-Russia war: Russian forces &quot;taken by surprise&quot; as Ukrainian counter-offensive advances 50km, says UK – live |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/sep/10/russia-ukraine-war-latest-updates-live-news-putin-zelenskiy |access-date=2022-09-10 |work=The Guardian |language=en}}&lt;/ref&gt; Jau vēlā pēcpusdienā tika ziņots, ka Ukrainas karavīri sasniedza [[Lisičanska]]s robežas Luhanskas apgabalā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Ponomarenko |first1=Illia |title=Ukrainian military is reportedly attacking Russians in Lysychansk |url=https://twitter.com/IAPonomarenko/status/1568594855118442497 |access-date=10 September 2022 |via=Twitter}}&lt;/ref&gt; Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukraina ir atkarojusi 2000 kvadrātkilometru.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Hugo Bachega and Matt Murphy |date=11 September 2022 |title=Ukraine counter-offensive: Russian forces retreat as Ukraine takes key towns |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62860774 |dead-url=no |access-date=11 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220910232609/https://www.bbc.com/news/world-europe-62860774 |archive-date=10 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 11. septembris ===
Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja karti, kurā apstiprināts, ka Krievijas spēki [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] ir atkāpušies uz [[Oskila|Oskilas upes]] austrumu krastu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Anisimova |first=Olga |date=11 September 2022 |title=ВО: российские войска оставили север Харьковской области, сосредоточив оборону по реке Оскол |url=https://rus-bel.online/novosti/armiya/vo-rossijskie-vojska-ostavili-sever-harkovskoj-oblasti-sosredotochiv-oboronu-po-reke-oskol/ |access-date=2022-09-11 |website=RB Новости |language=ru |archive-date=2022-09-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220911155923/https://rus-bel.online/novosti/armiya/vo-rossijskie-vojska-ostavili-sever-harkovskoj-oblasti-sosredotochiv-oboronu-po-reke-oskol/ }}&lt;/ref&gt; Tika apstiprināts, ka apdzīvotās vietas Kozača Lopaņa,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Gorun |first=Oksana |date=11 September 2022 |title=Над Казачьей Лопанью подняли флаг Украины (фото) |url=https://www.objectiv.tv/objectively/2022/09/11/nad-kazachej-lopanyu-podnyali-flag-ukrainy-foto/ |access-date=2022-09-11 |website=Bojectiv |language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Vovčanska]] un Lipci&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=11 September 2022 |title=Kharkiv offensive: Ukrainian army says it has tripled retaken area |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-62867560}}&lt;/ref&gt; atrodas [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas spēku]] kontrolē. Vēlā pēcpusdienā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja par oficiālu Krievijas spēku izvešanu no gandrīz visa Harkivas apgabala, norādot, ka notiek &quot;karaspēka samazināšanas un pārvietošanas operācija&quot;.&lt;ref name=&quot;meduza20220911&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=11 September 2022 |title=Russian defense ministry shows retreat from most of Kharkiv region |work=Meduza |url=https://meduza.io/en/news/2022/09/11/russian-defense-ministry-shows-retreat-from-most-of-kharkiv-region |access-date=11 September 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Russian Defence Ministry Showed Map Of New Frontline In Kharkiv Region |url=https://charter97.org/en/news/2022/9/11/515204/ |date=11 September 2022 |access-date=2022-10-09 |work=[[Charter 97]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220930162355/https://charter97.org/en/news/2022/9/11/515204/ |archive-date=2022-09-30 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

=== 12. septembris ===
Ukraina apgalvoja, ka tā ir sasniegusi [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas—Ukrainas robežu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Becatoros |first1=Elena |last2=Arhirova |first2=Hanna |title=Ukraine keeps initiative, claims it reached Russian border |url=https://www.msn.com/en-gb/news/world/ukraine-keeps-initiative-claims-it-reached-russian-border/ar-AA11INfY |publisher=MSN}}&lt;/ref&gt; [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši no Krievijas kopumā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju gan dienvidos, gan austrumos.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=13 September 2022 |title=Ukraine war: We've retaken 6,000 sq km from Russia, says Zelensky |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62884668 |access-date=2022-09-14}}&lt;/ref&gt;

Trīsdesmit pieci Krievijas pašvaldību deputāti parakstīja petīciju ar aicinājumu Putinam atkāpties.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Russian Officials Demand Putin Resign Amid Ukraine Losses |date=12 September 2022 |url=https://www.newsweek.com/russian-officials-demand-putin-resign-amid-ukraine-losses-1742156 |access-date=2022-09-12 |publisher=MSN |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 13. septembris ===
No Hersonas frontes tika ziņots, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no Kiseļivkas, apdzīvotas vietas 15 km no Hersonas.&lt;ref name=&quot;bbc.com&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/live/news-62613149|title=Война в Украине. Хроника событий 19 августа – 19 сентября 2022 – Новости на русском языке|work=[[BBC News Russian]]|language=RU|access-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of Wa|access-date=9 October 2022|archive-date={{dat|2022|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka frontes līnija Hersonas reģionā ir pavirzījusies uz priekšu par 12 km un ka ir atgūti 500 kvadrātkilometri, tostarp 13 apdzīvotās vietas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Украинская армия сообщила о новых успехах под Херсоном |newspaper=BBC News Russian |url=https://www.bbc.com/russian/news-62880057|language=RU}}&lt;/ref&gt;

=== 14. septembris ===
Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Karačuņivskas ūdenskrātuves dambja, izraisot plašus plūdus Krivijrihā un ūdens līmeņa paaugstināšanos Inhulecas upē par 2,5 metriem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Russell |first=Graham |date=15 September 2022 |title=Ukraine city of Kryvyi Rih floods after Russian missile strikes hit dam |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/15/ukraine-city-of-kryvyi-rih-floods-after-russian-missile-strikes-hit-dam |dead-url=no |access-date=2022-09-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220915033143/https://www.theguardian.com/world/2022/sep/15/ukraine-city-of-kryvyi-rih-floods-after-russian-missile-strikes-hit-dam |archive-date=2022-09-15}}&lt;/ref&gt;

=== 15. septembris ===
ASV paziņoja par 600 miljonu dolāru palīdzības paketi Ukrainai, tostarp papildu ''HIMARS'' munīciju, &quot;desmitiem tūkstošu&quot; 105 mm artilērijas šāviņu, tūkstoš 155 mm šāviņu, pretdronu sistēmas, ziemas ekipējumu un nakts redzamības ierīces.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Liebermann |first=Oren |date=15 September 2022 |title=White House announces $600&amp;nbsp;million security package for Ukraine during ongoing counter-offensive |publisher=CNN |url=https://www.cnn.com/2022/09/15/politics/white-house-aid-ukraine-security-package/index.html |dead-url=no |access-date=2022-09-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220916033844/https://www.cnn.com/2022/09/15/politics/white-house-aid-ukraine-security-package/index.html |archive-date=2022-09-16}}&lt;/ref&gt;

=== 16. septembris ===
Krievijas BM-21 raķetes un smagā artilērija apšaudīja [[Ņikopole|Ņikopoli]], ievainojot vienu cilvēku un sabojājot 11 daudzstāvu ēkas, bērnudārzu, skolu, gāzes krāsnis un elektrības līnijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Soldak |first=Katya |title=Friday, September 16. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine |url=https://www.forbes.com/sites/katyasoldak/2022/09/16/friday-september-16-russias-war-on-ukraine-news-and-information-from-ukraine/ |access-date=2022-09-21 |website=Forbes |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 17. septembris ===
Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā dzīvojamām ēkām [[Čuhujiva]]s pilsētā tika nogalināti divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Soldak |first=Katya |title=Saturday, September 17. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine |url=https://www.forbes.com/sites/katyasoldak/2022/09/17/saturday-september-17-russias-war-on-ukraine-news-and-information-from-ukraine/ |access-date=2022-09-21 |website=Forbes |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 18. septembris ===
[[Katrīna, Velsas princese]] svētdien [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]] tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju [[Olena Zelenska|Olenu Zelensku]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Sept. 18 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-sept-18/6752162.html |access-date=2022-09-23 |website=VOA |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 19. septembris ===
[[Ukrainas Sauszemes spēki]], virzoties uz [[Lisičanska|Lisičansku]], atguva Bilohorivkas ciemu Luhanskas apgabalā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Kilner |first=James |date=19 September 2022 |title=Ukraine's counter-offensive recaptures first village in Luhansk |work=The Telegraph |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/09/19/ukraines-counter-offensive-recaptures-first-village-luhansk/ |access-date=2022-09-19}}&lt;/ref&gt;

Krievijas raķete trāpīja [[Dienvidukrainas AES]] pievārtē, sabojājot ēkas un blakus esošo hidroelektrostaciju. Kodolreaktori netika bojāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2022 |title=Strike Near Another Ukrainian Nuclear Plant Escalates Fears of Disaster |url=https://www.nytimes.com/2022/09/19/world/europe/ukraine-nuclear-plant-missile.html |archive-url= |archive-date= |work=The New York Times}}&lt;/ref&gt;

=== 20. septembris ===
Krievijas ieceltās pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika]]s amatpersonas 23.-27. septembrī izsludināja [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumus]], lai apstiprinātu to pievienošanu Krievijai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Faulconbridge |first1=Guy |last2=Polityuk |first2=Pavel |date=20 September 2022 |title=Russia triggers plan to formally annex occupied Ukrainian regions |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-marches-farther-into-liberated-lands-separatist-calls-urgent-referendum-2022-09-19/ |dead-url=no |access-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220920133801/https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-marches-farther-into-liberated-lands-separatist-calls-urgent-referendum-2022-09-19/ |archive-date=2022-09-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Stern |first=David L. |date=19 September 2022 |title=Separatist regions push to join Russia in sign of fear war is failing |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/09/19/ukraine-russia-war-nuclear-plant-pugacheva/ |dead-url=no |access-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220919192209/https://www.washingtonpost.com/world/2022/09/19/ukraine-russia-war-nuclear-plant-pugacheva/ |archive-date=2022-09-19}}&lt;/ref&gt; Līdzīgus referendumus Krievijas okupācijas amatpersonas izsludināja arī [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonā]] un [[Zaporižjas apgabala okupācija|Zaporižjā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=20 September 2022 |title=Russian-installed officials in Kherson say they will hold vote on joining Russia |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-backed-separatists-kherson-say-they-will-hold-vote-joining-russia-2022-09-20/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Roth |first=Andrew |date=20 September 2022 |title=Four occupied Ukraine regions plan imminent &quot;votes&quot; on joining Russia |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/20/four-occupied-ukraine-regions-plan-votes-on-joining-russian-federation}}&lt;/ref&gt;

=== 21. septembris ===
[[Saūda Arābija]]s Ārlietu ministrija ziņoja, ka Krievija pēc [[Muhammeds bin Selmāns|Muhammeda bin Selmāna]] starpniecības atbrīvojusi desmit ārvalstu karagūstekņus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=21 September 2022 |title=Russia releases 10 foreigners captured in Ukraine, after Saudi mediation |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-releases-10-foreigners-captured-ukraine-after-saudi-mediation-riyadh-2022-09-21/ |dead-url=no |access-date=2022-09-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220921165522/https://www.reuters.com/world/europe/russia-releases-10-foreigners-captured-ukraine-after-saudi-mediation-riyadh-2022-09-21/ |archive-date=2022-09-21}}&lt;/ref&gt; Kā ziņots, darījuma ietvaros tika atbrīvots [[Viktors Medvedčuks]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=22 September 2022 |title=Russia confirms 55 servicemen freed in prisoner swap with Ukraine |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-confirms-55-servicemen-freed-prisoner-swap-with-ukraine-2022-09-22/ |access-date=2022-09-22}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] starpniecības gūstekņu apmaiņā ar Krieviju ir atbrīvots rekordliels skaits — 215 Ukrainas karavīru, tostarp karavīri, kas vadīja [[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|tēraudlietuves &quot;Azovstaļ&quot;]] aizsardzību [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukraine Announces Exchange Of 215 Prisoners Of War |work=barrons.com |agency=Agence France-Presse |url=https://www.barrons.com/news/ukraine-announces-exchange-of-215-prisoners-of-war-01663799406?tesla=y |access-date=22 September 2022}}&lt;/ref&gt; Zelenskis paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos pieci no atbrīvotajiem gūstekņiem paliks Turcijā drošos, bet komfortablos apstākļos līdz kara beigām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Swaminathan |first1=Sneha |date=22 September 2022 |title=Ukraine announces the exchange of 215 prisoners of war |language=en |publisher=WION |url=https://www.wionews.com/world/ukraine-announces-the-exchange-of-215-prisoners-of-war-518562 |access-date=22 September 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 23. septembris ===
Krievijas okupētajos reģionos notika [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumi]] par pievienošanos Krievijai. ASV prezidents [[Džo Baidens]] un Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] tos nosauca par nelikumīgiem..&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Understanding Russia's referendums in Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/9/20/russia-unfolds-annexation-plan-for-ukraine |access-date=2022-09-23 |publisher=Al Jazeera |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Izjuma|Izjumā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], tika pabeigta masu apbedījumu ekshumācija. Kopumā tika atrasti 436 līķi, no kuriem trīsdesmit bija atrastas spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian officials say 436 bodies exhumed from Izium burial site, 30 with signs of torture |website=ABC News |url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukrainian-officials-436-bodies-exhumed-izium-burial-site-90374137}}&lt;/ref&gt;

[[Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunoja kontroli pār apdzīvoto vietu Jackivka, [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]. Šī apdzīvotā vieta atrodas uz austrumiem no [[Oskila|Oskilas upes]], kas darbojas kā frontes līnija lielā austrumu frontes daļā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Strozewski |first=Zoe |title=Russia Loses More Ground in Donetsk After Missing Putin's Hard Deadline |website=Newsweek |date=23 September 2022 |url=https://www.newsweek.com/russia-loses-more-ground-donetsk-after-missing-putins-hard-deadline-1745864}}&lt;/ref&gt;

=== 26. septembris ===
[[Apvienotā Karaliste]] ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krievijas organizētajiem [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|pseidoreferendumiem]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajās Ukrainas teritorijās]]. Sankciju sarakstā ir iekļautas 92 fiziskas un juridiskas personas, tostarp 33 Krievijas amatpersonas, kas nosūtītas uz okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī 55 Krievijas valstij piederošu uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title= UK sanctions Russians linked to &quot;sham&quot; referendums in Ukraine |work=Reuters |date=26 September 2022 |url=https://www.reuters.com/world/europe/uk-sanctions-russians-linked-sham-referendums-ukraine-2022-09-26/}}&lt;/ref&gt;

=== 27. septembris ===
''[[Facebook]]'' izdzēsa vairāk nekā 1600 Krievijas propagandas kontu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Sept. 27 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-sept-27/6764823.html |access-date=2022-09-27 |website=VOA |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Ukrainas Bruņotie spēki]] atguva Kupjanskas-Vuzlovijas ciematu Harkivas apgabalā. 27. septembrī līdz pat 6 % Harkivas apgabala teritorijas joprojām bija [[Harkivas apgabala okupācija|okupēta]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/kupiansk-vuzlovyi-settlement-liberated-kharkiv-105828801.html|title=Kupiansk-Vuzlovyi settlement liberated in Kharkiv Oblast, 6% of Kharkiv Oblast still under occupation|publisher=Yahoo! News|access-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 28. septembris ===
Ukrainas policija ir reģistrējusi vismaz 582 kara noziegumus, ko Krievija pastrādājusi agrāk [[Harkivas apgabala okupācija|okupētajās]] [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] teritorijās..&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://gwaramedia.com/en/war-crimes-recorded-in-kharkiv-oblast/|title=Police: over 580 War Crimes Recorded in Kharkiv Oblast|first=Tetiana|last=Fram|date=28 September 2022|website=gwaramedia.com|access-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;

ASV paziņoja par 1,1 miljarda ASV dolāru palīdzības paketi Ukrainai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=US announces $1.1&amp;nbsp;billion more in military aid for Ukraine |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-government-and-politics-746ae5a7113e9bb78562ee3a943c9260 |last1=Baldor |first1=Lolita C. |date=28 September 2022 |access-date=2022-09-29 |work=Associated Press |last2=Lee |first2=Matthew |archive-url=https://web.archive.org/web/20220929012901/https://apnews.com/article/russia-ukraine-government-and-politics-746ae5a7113e9bb78562ee3a943c9260 |archive-date=2022-09-29 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

=== 29. septembris ===
[[Somija]] paziņoja, ka pusnaktī slēgs savas robežas Krievijas pilsoņiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Itäraja {{!}} HS:n tiedot: Suomen raja sulkeutunee venäläisiltä turisteilta torstain ja perjantain välisenä yönä – tiedotustilaisuus kello 13.15 |url=https://www.hs.fi/politiikka/art-2000009101196.html |access-date=2022-09-29 |website=Helsingin Sanomat |language=fi |first1=Teemu |last1=Luukka}}&lt;/ref&gt; Somijas valdība uzskatīja, ka Krievijas mobilizācija un strauji pieaugošais tūristu skaits, kas ierodas Somijā un ceļo caur šo valsti, apdraud Somijas starptautisko stāvokli un attiecības.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Eastern Border {{!}} Finland's border will be closed to Russian tourists next night, with several exceptions to the decision | url=https://www-hs-fi.translate.goog/politiikka/art-2000009101196.html?_x_tr_sl=auto&amp;_x_tr_tl=en&amp;_x_tr_hl=en&amp;_x_tr_pto=wapp |access-date=2022-09-29 |website=Helsingin Sanomat |language=en |first1=Teemu |last1=Luukka}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Finnish Government issues a resolution to strongly restrict entry of Russian tourists into Finland |url=https://valtioneuvosto.fi/en/-/finnish-government-issues-a-resolution-to-strongly-restrict-entry-of-russian-tourists-into-finland |access-date=1 October 2022 |website=Finnish Government |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ukraina pilnībā ieņēma [[Kupjanska|Kupjansku]]. Krievijas karavīri ieņēma pozīcijas [[Oskila|Oskilas upes]] austrumu krastā, kas tek cauri pilsētai. Līdz pozīciju ieņemšanai notika apšaudes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ännu en stad befriad av ukrainska styrkor |url=https://www.aftonbladet.se/nyheter/a/Rr77qd/aftonbladet-direkt?pinnedEntry=961905 |access-date=2022-09-30 |website=Aftonbladet | date=29 September 2022 |language=sv}}&lt;/ref&gt;

=== 30. septembris ===
Vismaz trīsdesmit civiliedzīvotāji gāja bojā un vairāki desmiti tika ievainoti [[Zaporižja|Zaporižjā]], kad Krievijas raķete trāpīja humānās palīdzības konvojam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=30 September 2022 |title=Ukraine war: Survivors speak of horror as Zaporizhzhia convoy hit |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63086697 |access-date=2022-10-01}}&lt;/ref&gt;

Putins teica runu tā dēvētajā &quot;parakstīšanas ceremonijā&quot;, kas bija paredzēta, lai atzīmētu Krievijas veikto Ukrainas dienvidaustrumu aneksiju. Runā Putins paziņoja par pretenzijām uz [[Doneckas apgabals|Donecku]], [[Luhanskas apgabals|Luhansku]], [[Hersonas apgabals|Hersonu]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižji]], sakot, ka tie tagad ir &quot;četri jauni Krievijas Federācijas reģioni&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine war latest: Putin declares four areas of Ukraine as Russian |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-63077272 |access-date=2022-09-30 |website=BBC News |language=en}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz to, Zelenskis lūdza [[NATO]] piešķirt Ukrainai dalību militārajā aliansē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/ukraine-announces-accelerated-bid-to-join-nato-after-russias-annexation/news-story/25cb6058774e81e5f3eae1b4dc678e4a?amp|title=Ukraine announces &quot;accelerated&quot; bid to join NATO after Russia's annexation|date=30 September 2022 |publisher=Sky News|access-date=1 October 2022}}&lt;/ref&gt;

== 2022. gada oktobris ==

=== 1. oktobris ===
Ukrainas karavīri pie ieejas [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā pacēla [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Abdul |first1=Geneva |last2=Murray |first2=Warren |title=Ukrainian forces enter Lyman |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/01/russia-ukraine-war-ukrainians-advance-on-lyman-after-putins-annexations-live |website=The Guardian |date=October 2022 |access-date=1 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian military entered Lyman Lyman - Ukraine Interactive map - Ukraine Latest news on live map - liveuamap.com |url=https://liveuamap.com/en/2022/1-october-ukrainian-military-entered-lyman |access-date=2022-10-01 |website=Ukraine Interactive map – Ukraine Latest news on live map |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēcpusdienā, Krievija apstiprināja, ka ir zaudējusi kontroli pār Limanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Gambrell |first1=Jon |last2=Schreck |first2=Adam |title=Russia withdraws troops after Ukraine encircles key city |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-business-kidnapping-government-and-politics-cce973f2c43dc0d85883d46642fc970c |website=apnews.com |date=October 2022 |agency=Associated Press |access-date=1 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Война в Украине: ВСУ вошли в Лиман, в Харьковской области нашли расстрелянную автоколонну – Новости на русском языке |url=https://www.bbc.com/russian/live/news-62949139 |access-date=2022-10-01 |work=BBC News Russian |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas karavīri atguvuši Jampiļas pilsētu netālu no Limanas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Tyshchenko |first=Kateryna |url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/09/30/7369898/ |title=Zelenskyy thanks Armed Forces for reclaiming Yampil and Lyman: Ukraine takes over initiative in war |website=Ukrayinska Pravda |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20221009024124/https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/09/30/7369898/ |date=30 September 2022 |access-date=10 October 2022 |archive-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;

Kijiva paziņoja, ka Krievijas triecienā Harkivai gājuši bojā 24 cilvēki, no kuriem 13 bija bērni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/10/1/ukraine-says-russians-shell-evacuation-convoy-killing-20|title=24 killed after Ukraine evacuation convoy shelled: Governor|publisher=Al Jazeera|access-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 2. oktobris ===
Ukraiņu bruņutehnikas ofensīva izlauzās cauri krievu aizsardzības līnijām dienvidos, ieņemot vairākus ciemus gar Dņepras upi. Tas bija lielākais Ukrainas iebrukums dienvidos kopš kara sākuma.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Balmforth |first=Tom |date=3 October 2022 |title=Ukrainian forces burst through Russian lines in major advance in south |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-celebrates-capturing-key-town-putin-ally-mulls-possible-nuclear-response-2022-10-02/ |access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;

=== 3. oktobris ===
Tika ziņots, ka Krievijas spēki ir aizbēguši no vairākām apdzīvotām vietām Harkivas apgabalā un ka Ukraina ir atguvusi kontroli pār šīm apdzīvotajām vietām, tādējādi faktiski izbeidzot [[Harkivas apgabala okupācija|Krievijas okupāciju]] lielākajā daļā Harkivas apgabala.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Five Russian-controlled settlements around Kharkiv reportedly liberated by Ukraine |first1=Matthew |last1=Roscoe |url=https://euroweeklynews.com/2022/10/03/russian-controlled-settlements-liberated-kharkiv-ukraine/|work=[[EuroWeekly News]]|date=3 October 2022 |access-date=4 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/03/russia-has-no-full-control-of-any-of-four-annexed-ukrainian-provinces|title=Russia no longer has full control of any of four &quot;annexed&quot; Ukrainian provinces|date=4 October 2022|website=The Guardian|access-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 4. oktobris ===
Saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministra [[Sergejs Šoigu|Sergeja Šoigu]] teikto, kopš Krievija ir izsludinājusi &quot;daļējo mobilizāciju&quot;, militārajā dienestā ir iesaukti vairāk nekā 200 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 4 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-4/6774818.html |access-date=2022-10-04 |work=[[VOA]] |language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV paziņoja par jaunu pasākumu kopumu Ukrainai 625 miljonu ASV dolāru apmērā. Tās arī nosūtīja vēl 4 raķešu artilērijas sistēmas ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=U.S. sends more weapons to Ukraine as troops push Russians out of &quot;annexed&quot; areas |url=https://www.cnbc.com/video/2022/10/04/u-s-sends-more-weapons-to-ukraine-as-troops-push-russians-out-of-annexed-areas.html |access-date=2022-10-05 |publisher=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 5. oktobris ===
Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks [[Kirils Stremousovs]] paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai dotu atbildes triecienu Ukrainas karaspēkam; viņš piebilda, ka Ukrainas virzīšanās ir &quot;apturēta&quot; un tāpēc Ukrainas armijai &quot;nav iespējams&quot; izlauzties uz Hersonas pilsētu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Власти Херсонской области заявили о перегруппировке российских войск |url=https://www.rbc.ru/politics/05/10/2022/633d3a539a7947f50f321bb5 |access-date=2022-10-05 |website=РБК |language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== 6. oktobris ===
Ukrainas varas iestādes atrada divus masu kapus atbrīvotajā Limanā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=В Лимане обнаружено массовое захоронение |url=https://www.dw.com/ru/wsj-rossijskaa-armia-stala-krupnejsim-postavsikom-vooruzenia-dla-ukrainy/a-63349664 |last1=Neverova |first1=Anna |date=6 October 2022 |access-date=2022-10-09 |publisher=Deutsche Welle |last2=Kropman |first2=Vitaliy |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20221007062823/https://www.dw.com/ru/wsj-rossijskaa-armia-stala-krupnejsim-postavsikom-vooruzenia-dla-ukrainy/a-63349664 |archive-date=2022-10-07 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=2 grave sites found in liberated Ukrainian city of Lyman, official says |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-war-grave-sites-found-city-lyman-official-says/ |date=7 October 2022 |access-date=2022-10-09 |publisher=[[CBS]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20221008072427/https://www.cbsnews.com/news/ukraine-war-grave-sites-found-city-lyman-official-says/ |archive-date=2022-10-08 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Krievijas spēki izšāva septiņas raķetes uz daudzdzīvokļu ēkām Zaporižjā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot divpadsmit citus. Līdz 9. oktobrim upuru skaits pieauga līdz 17 (tostarp viens bērns).&lt;ref&gt;[https://www.timesofisrael.com/russian-missiles-kill-17-ukrainians-in-residential-area-near-nuclear-plant/ Russian missiles kill 17 Ukrainians in residential area near nuclear plant] (''The Times of Israel'')&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://news.abs-cbn.com/overseas/10/09/22/death-toll-from-missiles-on-ukraine-town-rises-to-17|title=Death toll from missiles on Ukraine town rises to 17|access-date=9 October 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 7. oktobris ===
Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā ir notriekti 20 droni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 7 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-7/6779798.html |access-date=2022-10-25 |website=VOA |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 8. oktobris ===
Sprādziena rezultātā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] nodega un daļēji sabruka tā daļa, kā rezultātā gāja bojā vismaz 3 cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Large explosion reported at bridge connecting Russia to Crimea as roadway section collapses into Kerch Strait |url=https://meduza.io/en/news/2022/10/08/large-explosion-reported-at-bridge-connecting-russia-to-crimea |access-date=2022-10-08 |website=Meduza |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Explosion on 12-Mile Crimea Bridge Kills 3|work=The New York Times |date=8 October 2022 |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/08/world/russia-ukraine-war-news |access-date=2022-10-12 |language=en|last1=Kramer |first1=Andrew E. |last2=Schwirtz |first2=Michael }}&lt;/ref&gt;

=== 9. oktobris ===
Krievijas bruņotie spēki izšāva sešas raķetes uz daudzdzīvokļu namu Zaporižjā, kā rezultātā 13 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 89 tika ievainoti.&lt;ref name=&quot;reuters1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Hunder |first1=Max |last2=Landay |first2=Jonathan |date=9 October 2022 |title=Putin accuses Ukraine of Crimea bridge blast, calls it terrorism |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russias-ria-state-agency-reports-fuel-tank-fire-kerch-bridge-crimea-2022-10-08/ |access-date=2022-10-09}}&lt;/ref&gt;

=== 10. oktobris ===
Krievija veica masveida raķešu triecienu visā Ukrainas teritorijā, tostarp galvaspilsētā Kijivā, nogalinot vismaz 23 civiliedzīvotājus un vairāk nekā 100 ievainojot.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Schwirtz |first1=Michael |last2=Specia |first2=Megan |last3=Ramzy |first3=Austin |date=10 October 2022 |title=Live Updates: At Least 8 Dead in Kyiv as Ukraine Comes Under Sustained Attack |language=en |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/10/world/russia-ukraine-war-news |access-date=2022-10-10 |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Масований удар Росії по всій Україні – ракети б'ють по житлових кварталах та інфраструктурі міст, є загиблі – BBC Україна |url=https://www.bbc.com/ukrainian/live/news-62974097 |access-date=2022-10-10 |website=BBC News Україна |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2022/10/11/on-day-two-of-massive-air-strikes-russia-targeted-ukraine-s-power-infrastructure |title=On day two of massive air strikes, Russia targeted Ukraine's power infrastructure. Ukrainian regions report how much damage they took today |date=11 October 2022 |publisher=Meduza}}&lt;/ref&gt;

=== 12. oktobris ===
[[ANO Ģenerālā asambleja]] ar lielu balsu vairākumu pieņēma Rezolūciju ES-11/4, aicinot valstis neatzīt četrus Ukrainas reģionus, uz kuriem Krievija ir izvirzījusi savas pretenzijas pēc tā dēvētajiem referendumiem, kas notika pagājušā mēneša beigās, un pieprasot, lai Maskava mainītu savu &quot;nelikumīgās aneksijas&quot; mēģinājumu. 143 dalībvalstis balsoja &quot;par&quot;, bet 35 dalībvalstis, īpaši [[Ķīna]] un [[Indija]], atturējās. Pret rezolūciju balsoja tikai [[Baltkrievija]], [[Ziemeļkoreja]], [[Nikaragva]], [[Krievija]] un [[Sīrija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine: UN General Assembly demands Russia reverse course on &quot;attempted illegal annexation&quot; |date=12 October 2022 |url=https://news.un.org/en/story/2022/10/1129492}}&lt;/ref&gt;

=== 13. oktobris ===
Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz [[Mikolajiva|Mikolajivu]], trāpot piecstāvu dzīvojamai ēkai. Viens no upuriem bija 11 gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Russian missiles continue to pummel Ukraine as the civilian toll rises |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/13/world/russia-ukraine-war-news/russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv#russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv |last1=Bigg |first1=Matthew Mpoke |date=13 October 2022 |access-date=2022-10-16 |work=The New York Times |last2=Kim |first2=Victoria |archive-url=https://web.archive.org/web/20221014235916/https://www.nytimes.com/live/2022/10/13/world/russia-ukraine-war-news/russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv#russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv |archive-date=2022-10-14 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Putin's latest victim pulled from the rubble of his home after deadly Russian strike but 11-year-old dies later |url=https://www.nbcnews.com/news/world/russia-ukraine-war-mykolaiv-strike-boy-pulled-rubble-putin-revenge-rcna52154 |last1=Gabe |first1=Joselow |date=14 October 2022 |access-date=2022-10-16 |publisher=[[NBC News]] |last2=Talmazan |first2=Yuliya |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015104051/https://www.nbcnews.com/news/world/russia-ukraine-war-mykolaiv-strike-boy-pulled-rubble-putin-revenge-rcna52154 |archive-date=2022-10-15 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas [[MiG-29]] kļuva par pirmo pilotējamo lidmašīnu, kuru kaujas laikā notrieca drons. Pilots apgalvoja, ka ar savu lielgabalu iznīcinājis dronu ''[[Shahed-136]]'', un sprādziena rezultātā lidmašīna tika notriekta, bet pilots hospitalizēts.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=14 October 2022 |author= Tanmay Kadam |title= Ukraine Confirms 1st Known Case Of Fighter Jet Going Down To A Kamikaze Drone |publisher=Eurasian Times |url= https://eurasiantimes.com/ukraine-confirms-1st-known-case-of-fighter-jet-going-down-to-a-kamikaze/ |access-date=16 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=13 October 2022 |title= State Investigation Bureau investigates causes of fighter jet crash in Vinnytsia Oblast |publisher=Yahoo |url= https://news.yahoo.com/state-investigation-bureau-investigates-causes-124813669.html |access-date=17 October 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 15. oktobris ===
Pēc tam, kad divi šāvēji atklāja uguni uz brīvprātīgo grupu Krievijas militārajā poligonā Solotos, Belgorodas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu, tika nogalināti vienpadsmit cilvēki un vēl 15 tika ievainoti. Abi uzbrucēji tika nogalināti incidenta laikā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title= Belgorod shooting: Gunmen kill 11 in attack on Russian trainee soldiers |url= https://www.bbc.com/news/world-europe-63273599 |author= Elsa Maishman |date=15 October 2022 |access-date=2022-10-16 |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=At least 11 killed, 15 wounded in attack at Russia military training ground |url=https://www.reuters.com/world/europe/least-11-killed-attack-russian-military-training-ground-ria-2022-10-15/ |last=Ljunggren |first=David |date=15 October 2022 |access-date=2022-10-16 |work=Reuters |editor-last=Maler |editor-first=Sandra |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015224419/https://www.reuters.com/world/europe/least-11-killed-attack-russian-military-training-ground-ria-2022-10-15/ |archive-date=2022-10-15 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

=== 17. oktobris ===
Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka atradušas vairāku bezpilota lidaparāta-kamikadzes [[Shahed 136|''HESA Shahed 136'']] atlūzas, kas uzbruka [[Kijiva]]i, izraisot trīs līdz četrus sprādzienus un nogalinot vismaz četrus cilvēkus, kā paziņoja pilsētas mērs [[Vitālijs Kličko]]. Vēl četri cilvēki tika nogalināti [[Sumi|Sumos]]. Tas notika pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka nav vajadzības turpināt &quot;liela mēroga&quot; triecienus Ukrainai. Saskaņā ar ''[[Reuters]]'' žurnālista teikto uz dažiem droniem bija uzraksts &quot;Par Belgorodu&quot;. Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka pēc dronu uzbrukuma aizdegušās saulespuķu eļļas tvertnes. [[Ukrainas Gaisa spēki]] paziņoja, ka ir pārtvēruši 37 dronus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title= Ukraine war: Multiple explosions in Kyiv as Ukraine reports kamikaze drone strikes |url= https://www.bbc.com/news/uk-63280523 |last=Maishman |first=Elsa |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title= Russian &quot;Kamikaze Drones&quot; Strike Kyiv: Ukraine |url= https://www.thedefensepost.com/2022/10/17/russian-kamikaze-drones-strike-kyiv/ |author= Staff Writers |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |publisher=Defense Post}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title= Ukraine war: Kyiv attacked by &quot;kamikaze&quot; drones |url= https://www.bbc.com/news/uk-63280523 |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;

=== 18. oktobris ===
Ukrainai un Krievijai apmainoties ar gūstekņiem, tika atbrīvotas 108 sievietes, tostarp 97 militārpersonas un 37 no [[Metalurģijas kombināts &quot;Azovstaļ&quot;|&quot;Azovstaļ&quot;]] evakuētās sievietes.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=18 October 2022 |title=More than 100 Ukrainian women freed from Russian captivity after prisoner swap – video |language=en |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/video/2022/oct/18/more-than-100-ukrainian-women-freed-from-russian-captivity-after-prisoner-swap-video |access-date=2022-10-18}}&lt;/ref&gt;

Ukraina atzina [[Ičkērijas Čečenu Republika|Ičkērijas Čečenu Republiku]] par &quot;teritoriju, ko uz laiku okupējusi Krievija&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce | url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-lawmakers-brand-chechnya-russian-occupied-dig-kremlin-2022-10-18/ | title=Ukraine lawmakers brand Chechnya 'Russian-occupied' in dig at Kremlin | newspaper=Reuters | date=18 October 2022 }}&lt;/ref&gt;

=== 19. oktobris ===
[[Sergejs Surovikins]] sacīja, ka civiliedzīvotāji tiek pārvietoti no Hersonas, gatavojoties Ukrainas ofensīvai uzbrukumam pilsētai. Šķiet, ka tā ir vērsta uz 50 līdz 60 tūkstošiem civiliedzīvotāju. Ukraina ir aicinājusi iedzīvotājus ignorēt Krievijas rīcību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=19 October 2022 |title=Ukraine war: Russians start leaving Ukraine's Kherson city |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63311744 |access-date=2022-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 October 2022 |title=Russian commander of Kherson acknowledges forces under pressure – as it happened |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/18/russia-ukraine-war-live-russian-plane-crash-death-toll-rises-to-13-zelenskiy-urges-troops-to-take-more-prisoners |access-date=2022-10-20 |website=the Guardian |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 22. oktobris ===
Visā Ukrainā tika ziņots par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, jo Krievijas gaisa triecieni visā valstī skāra svarīgus infrastruktūras un enerģētikas objektus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-infrastructure-pounded-again-saturday-2022-10-22/ |agency=reuters|website=www.reuters.com|title=Russia hits Ukraine homes, evacuates Kherson, warns of escalation|date=22 October 2022|first1=Jonathan|last1=Landay|first2=Pavel|last2=Polityuk|access-date=2022-10-25}}&lt;/ref&gt;

=== 23. oktobris ===
ASV ir noraidījušas Krievijas bažas par to, ka Ukraina varētu izmantot [[&quot;Netīrā&quot; bumba|netīro bumbu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |first1=Matt|last1=Meyer|first2=Maureen|last2=Chowdhury|first3=Mike|last3=Hayes|title=October 23, 2022 Russia-Ukraine news |url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-10-23-22/index.html |access-date=2022-10-25 |website=CNN |date=23 October 2022 |language=en}}&lt;/ref&gt; Divas nedēļas vēlāk ANO kodolinspektori paziņoja, ka Ukrainā nav atraduši nekādus pierādījumus par netīro bumbu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=agencies |first=Guardian staff and |date=4 November 2022 |title=UN nuclear inspectors shut down Russian 'dirty bomb' claim against Ukraine |url=https://www.theguardian.com/world/2022/nov/04/un-nuclear-inspectors-shut-down-russian-dirty-bomb-claim-against-ukraine |access-date=2022-11-04 |website=the Guardian |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 24. oktobris ===
Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par 165 kravas kuģu aizkavēšanu, kas dodas no Turcijas uz Ukrainu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 24 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-24/6802535.html |access-date=2022-10-28 |website=VOA |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 26. oktobris ===
Krievija sāka vervēt Afganistānas Nacionālās Armijas komandantu korpusa karavīrus, ASV jūras spēku ''SEAL'' vienību un Britu bruņoto spēku apmācītos karavīrus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=O'Donnell |first=Lynne |title=Russia's Recruiting Afghan Commandos |url=https://foreignpolicy.com/2022/10/25/afghanistan-russia-ukraine-military-recruitment-putin-taliban/ |access-date=2022-10-26 |website=Foreign Policy |language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievijas raķešu triecienā Dņipro tika nogalināti divi cilvēki, tostarp grūtniece.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/26/russia-ukraine-war-live-news-russian-forces-battle-kherson-kyiv?page=with:block-6358ffef8f080759184ff9ac#block-6358ffef8f080759184ff9ac|title=Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened|date=26 October 2022|website=The Guardian|access-date=2022-10-31}}&lt;/ref&gt;

Krievijas spēki ir deportējuši aptuveni 70 000 Ukrainas civiliedzīvotāju no Dņepras labā krasta, daļu no viņiem — uz Krievijas dienvidiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/26/russia-ukraine-war-live-news-russian-forces-battle-kherson-kyiv?page=with:block-635934e78f080759184ffc38#block-635934e78f080759184ffc38|title=Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened|date=26 October 2022|website=The Guardian|access-date=2022-10-31}}&lt;/ref&gt;

=== 27. oktobris ===
Tiek apgalvots, ka Vladimirs Putins ir uzraudzījis Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=26 October 2022 |title=Russia-Ukraine war at a glance: what we know on day 246 of the invasion |url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/27/russia-ukraine-war-at-a-glance-what-we-know-on-day-246-of-the-invasion |access-date=2022-10-27 |website=the Guardian |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc militārās cenzūras ieviešanas, okupētā Zaporižjas apgabala varas iestādes pavēlēja pārbaudīt vietējo iedzīvotāju tālruņus.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=27 October 2022 |title=Russia-Ukraine war live: Putin set to make annual speech as Kyiv faces longer and stricter blackouts after drone strikes |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/27/russia-ukraine-war-live-news-kyiv-region-and-zaporizhzhia-hit-by-fresh-strikes-local-officials-say |access-date=2022-10-27 |website=the Guardian |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 28. oktobris ===
Dienvidkoreja noliedza, ka būtu sūtījusi ieročus Ukrainai, pēc Putina izteikumiem, ka šāds solis &quot;sagrautu attiecības&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=South Korea denies sending weapons to Ukraine after Putin remarks |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/10/28/south-korea-denies-sending-weapons-to-ukraine-after-putin-remark |access-date=2022-10-28 |website=www.aljazeera.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

Eiropas Savienība iecēla Polijas ģenerāli Pjotru Triteku (''Piotr Trytek'') par Ukrainas karaspēka apmācības misijas vadītāju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=28 October 2022 |title=Polish general chosen to lead EU training mission for Ukrainian troops |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/polish-general-chosen-lead-eu-training-mission-ukrainian-troops-2022-10-28/ |access-date=2022-10-28}}&lt;/ref&gt;

=== 29. oktobris ===
Krievijas okupētajai Sevastopoles jūras spēku bāzei uzbruka bezpilota jūras droni un lidaparāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russia-says-it-repelled-drone-attack-on-crimea/ar-AA13vufs | title=Russia says it repelled drone attack on Crimea | website=MSN }}&lt;/ref&gt; Viens no videoierakstos redzamajiem bojātajiem kuģiem bija ''[[Admiral Makarov (kuģis)|Admiral Makarov]]'', [[Krievijas Melnās jūras flote]]s jaunais flagmanis pēc kuģa ''[[Moskva (kuģis)|Moskva]]'' nogrimšanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine, Crimea. Explosions in Sevastopol. Reports of damage to the frigate Admiral Makarov. |url=https://polishnews.co.uk/ukraine-crimea-explosions-in-sevastopol-reports-of-damage-to-the-frigate-admiral-makarov/ |website=Polishnews.co.uk |date=29 October 2022 |publisher=Polish News |access-date=29 October 2022 |archive-date={{dat|2022|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221114023430/https://polishnews.co.uk/ukraine-crimea-explosions-in-sevastopol-reports-of-damage-to-the-frigate-admiral-makarov/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Callaghan |first1=Louise |title=Admiral Makarov: Russian naval base ablaze after flagship 'hit by massive drone attack' |url=https://www.thetimes.co.uk/article/war-in-ukraine-kremlin-naval-base-ablaze-after-flagship-hit-by-massive-drone-attack-72s0lgmxv |website=The Times |publisher=The Sunday Times |access-date=29 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Harding |first1=Luke |last2=Koshiw |first2=Isobel |title=Russia's Black Sea flagship damaged in Crimea drone attack, video suggests |url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/30/russias-black-sea-flagship-damaged-in-crimea-drone-attack-video-suggests |website=The Guardian |date=30 October 2022 |access-date=30 October 2022}}&lt;/ref&gt;

=== 31. oktobris ===
[[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] izšāva vairāk nekā 50 raķetes uz enerģētikas infrastruktūru [[Kijiva|Kijivā]] un citos apgabalos, piemēram, [[Harkivas apgabals|Harkivā]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjā]], [[Čerkasu apgabals|Čerkasos]] un [[Kirovohradas apgabals|Kirovohradā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukraine: Barrage of Russian strikes on key infrastructure |url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukraine-barrage-russian-strikes-key-infrastructure-92413626 |date=31 October 2022 |access-date=2022-10-31 |work=ABC News |agency=Associated Press |archive-url=https://web.archive.org/web/20221031080339/https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukraine-barrage-russian-strikes-key-infrastructure-92413626 |archive-date=2022-10-31 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC-2022-10-31&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukraine war: Power and water supply hit across Ukraine in 'massive' Russian missile strikes |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63454230 |last=Lukiv |first=Jaroslav |date=31 October 2022 |access-date=2022-10-31 |work=BBC News |archive-url=https://web.archive.org/web/20221031173116/https://www.bbc.com/news/world-europe-63454230 |archive-date=2022-10-31 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Triecienos tika ievainoti 3 cilvēki. Viena Ukrainas notriektā raķete nokrita [[Moldova]]s ciematā Naslavčā, neradot upurus, bet izsitot dažu māju logus. Moldova pavēlēja kādam vārdā nenosauktam Krievijas vēstniecības darbiniekam pamest valsti, padarot viņu par ''persona non grata''.&lt;ref name=&quot;BBC-2022-10-31&quot; /&gt;

== 2022. gada novembris ==

=== 1. novembris ===
Krievija paziņoja par daļējās mobilizācijas pabeigšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Russia completes partial mobilisation of citizens for Ukraine war|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/1/russia-completes-partial-mobilisation-of-citizens-for-ukraine-war|access-date=2022-11-01 |website=www.aljazeera.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 3. novembris ===
ASV paziņoja, ka Ziemeļkoreja slepeni piegādā artilēriju Krievijai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/2/north-korea-covertly-shipping-artillery-shells-to-russia-us-says|title=North Korea covertly shipping artillery shells to Russia, US says|date=2 November 2022|access-date=2022-11-05|website=www.aljazerra.com|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apmainoties ar gūstekņiem, 107 Ukrainas karavīri tika nogādāti atpakaļ Ukrainā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Mohamed |first=Edna |title=UN nuclear watchdog finds no signs of a 'dirty bomb' in Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2022/11/3/russia-ukraine-live-zaporizhzia-plant-disconnected-from-grid |access-date=2022-11-03 |website=www.aljazeera.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievijas apšaudes dēļ [[Zaporižjas atomelektrostacija]] darbojas ar rezerves ģeneratoriem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Luxmoore |first=Matthew |title=Russian Shelling Forces Ukraine Nuclear Plant to Run on Backup Generators |url=https://www.wsj.com/articles/russian-shelling-forces-ukraine-nuclear-plant-to-run-on-backup-generators-11667474849 |access-date=2022-11-04 |website=WSJ |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 4. novembris ===
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka ''Ukroboronprom'' sāks ražot 152 un 122 mm lādiņus saviem padomju laika ieročiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://mil.in.ua/en/news/ukroboronprom-establishes-the-production-of-122-mm-and-152-mm-shells/|title=Ukroboronprom establishes the production of 122-mm and 152-mm shells|date=4 November 2022|access-date=2022-11-07}}&lt;/ref&gt;

=== 5. novembris ===
[[Attēls:Demining in Kharkiv Oblast (2022-11-05) 04.jpg|thumb|Atmīnēšana Harkivas apgabalā]]
Putins ir parakstījis dekrētu, kas ļauj par smagiem noziegumiem notiesātus cilvēkus mobilizēt Krievijas armijā. Šis dekrēts neattiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, un noziegumiem pret valsti, piemēram, valsts nodevību, spiegošanu vai terorismu — šādus cilvēkus joprojām nevar mobilizēt. Tas varētu ļaut mobilizēt &quot;simtiem tūkstošu&quot; cilvēku.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/11/05/europe/russia-ukraine-law-mobilize-serious-crime-offenders-intl/index.html |title=Putin signs law to mobilize Russian citizens convicted of serious crimes |first=Uliana |last=Pavlova |website=CNN |date=5 November 2022 |access-date=2022-11-08}}&lt;/ref&gt;

=== 9. novembris ===
Ukrainas spēki ienāca [[Sņihurivka|Sņihurivkā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://ria.ru/20221109/ataka-1830100592.html|title=Украинские войска пошли в атаку в районе Снигиревки в Херсонской области|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}&lt;/ref&gt; Krievijas spēki paziņoja par atkāpšanos no [[Hersona|Hersonas pilsētas]] un atkāpšanos uz Dņepras austrumu krastu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63573387|title=Kherson: Russia to withdraw troops from key Ukrainian city|publisher=BBC|date=9 November 2022|access-date=9 November 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-63589297.amp |title=Ukraine war: Kyiv claims major gains as Russia exits Kherson |first=James |last=FitzGerald |website=BBC News |date=10 November 2022 |access-date=11 November 2022}}&lt;/ref&gt;

Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks [[Kirils Stremousovs]] gāja bojā autoavārijā netālu no [[Heņičeska]]s.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-installed-official-ukraines-kherson-region-dies-car-crash-agencies-2022-11-09/|title=Russian-installed official in Ukraine's Kherson region dies in car crash|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.novinky.cz/clanek/zahranicni-evropa-stremousov-zahynul-40414082|title=Zástupce šéfa ruské okupační správy v Chersonské oblasti Stremousov je po smrti|first1=Michal|last1=Sobotka|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www-novinky-cz.translate.goog/clanek/zahranicni-evropa-stremousov-zahynul-40414082?_x_tr_sl=auto&amp;_x_tr_tl=en&amp;_x_tr_hl=en&amp;_x_tr_pto=wapp|title=The deputy head of the Russian occupation administration in the Kherson region, Stremousov, is dead|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09|first1=Michal|last1=Sobotka|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 10. novembris ===
Vairākas ASV amatpersonas paziņoja par 400 miljonu ASV dolāru militāro palīdzību Ukrainai, tostarp munīciju raķešu sistēmām ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'', mīnmetējus un raķetes pretgaisa pretraķešu sistēmai ''Hawk'' un pirmo reizi arī pretgaisa aizsardzības sistēmai ''Avenger''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Officials: US sending Ukraine $400 million in military aid |url=https://abcnews.go.com/Politics/wireStory/officials-us-sending-ukraine-400-million-military-aid-93057378 |last1=Baldor |first1=Lolita C. |date=10 November 2022 |access-date=2022-11-12 |work=ABC News |last2=Lee |first2=Matthew |agency=Associated Press |archive-url=https://web.archive.org/web/20221110172400/https://abcnews.go.com/Politics/wireStory/officials-us-sending-ukraine-400-million-military-aid-93057378 |archive-date=2022-11-10 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

=== 11. novembris ===
Ukrainas armija ar nelielām kaujām iegāja [[Hersona|Hersonas pilsētā]], bet frontes līnija pārvirzījās uz [[Dņepra]]s krastu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/nov/11/russia-ukraine-war-live-news-kyivs-forces-close-in-on-kherson-reclaim-dozens-of-towns-in-south|title=Russia-Ukraine war live: Ukrainian troops reach centre of Kherson city, footage shows, as Russian forces retreat|date=11 November 2022|access-date=2022-11-11|first1=Harry|last1=Taylor|first2=Ben|last2=Quinn|first3=Samantha|last3=Lock}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title='Kherson ours': Ukraine celebrates after Russian retreat |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/12/ukrainians-celebrate-as-russia-withdraws-from-kherson |access-date=2022-11-12 |website=www.aljazeera.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]
[[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>r2yuy222t1xuyo60memsge15inkw94g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Trosts-Ekongs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508491</id>
    <revision>
      <id>4538011</id>
      <parentid>4495224</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:49:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4184" sha1="n8x2e0ga8wq9arlssf5tg5xleysjxfy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Viljams Trosts-Ekongs
| nationalgoals2 = 0
| goals6 = 0
| years7 = 2020—2023
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| caps7 = 48
| goals7 = 1
| years8 = 2023
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|ITA}} [[US Salernitana 1919]]
| caps8 = 9
| goals8 = 1
| years9 = 2023—2024
| clubs9 = {{flaga|GRE}} [[Saloniku PAOK]]
| caps9 = 10
| goals9 = 0
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U20
| nationalcaps2 = 2
| nationalyears3 = 2016
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| nationalteam3 = {{flaga|Nigērija}} Nigērija U23
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2015—2025
| nationalteam4 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps4 = 82
| nationalgoals4 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| caption = Trosts-Ekongs 2017. gadā
| birth_date = 
| caps6 = 65
| years6 = 2018—2020
| image = Argentina-Nigeria (5).jpg
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Dordrecht|Dordrecht]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|1}}
| cityofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hārlema}}
| height = 191
| currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| clubnumber = 5
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2015
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2014—2015
| caps2 = 32
| goals5 = 3
| goals2 = 0
| years3 = 2015—2017
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| caps3 = 3
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[FK Haugesund|Haugesund]]
| caps4 = 37
| goals4 = 3
| years5 = 2017—2018
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| caps5 = 28
| birth_place = 
| clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]
| years10 = 2024—2026
| caps10 = 45
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 10
| goals11 = 1
}}'''Viljams Trosts-Ekongs''' ({{Val|en|William Troost-Ekong}}, dzimis {{Dat|1993|9|1}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2026. gada pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandu ''[[Al Ahli SC|Al Ahli]]''. No 2020. gada līdz 2023. gadam Trosts-Ekongs pārstāvēja [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Watford FC|''Watford'']].

Iepriekš spēlējis [[Nīderlande]]s komandās [[FC Groningen|''Groningen'']] un [[FC Dordrecht|''Dordrecht'']], [[Beļģija]]s komandā [[KAA Gent|''Gent'']], [[Norvēģija]]s komandā [[FK Haugesund|''Haugesund'']], [[Turcija]]s komandā ''[[Bursaspor]]'', [[Itālija]]s komandā [[Udinese Calcio|''Udinese'']] un Saūda Arābijas komandā ''[[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]''.

Nigērijas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] un divos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] turnīros. Izcīnījis bronzas medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Nigērija'''

* [[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskā bronzas medaļa]]: [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trosts-Ekongs, Viljams}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Nigērijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Haugesund spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>n8x2e0ga8wq9arlssf5tg5xleysjxfy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taje Taivo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510734</id>
    <revision>
      <id>4538010</id>
      <parentid>4037341</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:48:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3459" sha1="31d90dhcxu5oxccuebf86k04y13jt6p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Taje Taivo
| birth_date = 
| goals6 = 6
| years7 = 2017
| clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne]]
| caps7 = 13
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2004—2012
| nationalteam1 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps1 = 54
| nationalgoals1 = 8
| name = 
| caption = Taivo 2008. gadā
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
| clubs8 = {{flaga|Zviedrija}} [[AFC Eskilstuna|Eskilstuna]]
| years8 = 2017
| caps8 = 9
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Somija}} [[RoPS Rovaniemi|RoPS]]
| years9 = 2018—2019
| caps9 = 60
| goals9 = 2
| caps10 = 0
| clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[Doxa Katokopias FC|Doxa Katokopias]]
| goals10 = 0
| caps6 = 32
| years6 = 2015—2016
| image = Olympique de Marseille - Girondins de Bordeaux 2007 2008 Taye Taiwo.jpg
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|16}}
| cityofbirth = {{vieta|Nigērija|Lagosa}}
| height = 183
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2005—2011
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
| caps1 = 256
| goals1 = 17
| years2 = 2011—2013
| caps2 = 4
| goals5 = 2
| goals2 = 0
| years3 = 2012
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]
| caps3 = 15
| goals3 = 1
| years4 = 2012—2013
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| caps4 = 20
| goals4 = 0
| years5 = 2013—2015
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| caps5 = 27
| years10 = 2020
| clubs11 = {{flaga|ASV}} [[Palm Beach Stars]]
| years11 = 2020—2021
| clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[ACD Sant'Angelo 1907|Sant'Angelo]]
| years12 = 2021—2022
| clubs13 = {{flaga|Somija}} [[Salon Palloilijat|SalPa]]
| years13 = 2022
| caps13 = 6
| goals13 = 0
| totalcaps = 384
| totalgoals = 28
}}'''Taje Ismaila Taivo''' ({{Val|en|Taye Ismaila Taiwo}}, dzimis {{Dat|1985|4|16}}) ir [[Nigērija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja[[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu karjeras veiksmīgāko posmu aizvadījis [[Francija]]s komandā [[Olympique Marseille|''Marseille'']], kur septiņu sezonu laikā izcīnījis vienu ''[[Ligue 1]]'' čempionu titulu. Spēlējis arī [[Itālija|Itālijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Somija|Somijā]], [[Šveice|Šveicē]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]].

Nigērijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Marseille'''

* [[Ligue 1]]: 2009—10
* [[Coupe de la Ligue]]: 2009—10, 2010—11
* [[Trophée des Champions]]: 2010
* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2005

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Taivo, Taje}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]]
[[Kategorija:AFC Eskilstuna spēlētāji]]
[[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi spēlētāji]]
[[Kategorija:RoPS Rovaniemi spēlētāji]]</text>
      <sha1>31d90dhcxu5oxccuebf86k04y13jt6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Obafemi Martinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510748</id>
    <revision>
      <id>4538000</id>
      <parentid>4011818</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:40:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4164" sha1="2ssqb47o9p0vrvvlozcnl2i8vcakzxc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Obafemi Martinss
| years8 = 2013—2015
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]]
| caps7 = 21
| goals7 = 7
| nationalyears1 = 2004—2015
| nationalteam1 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps1 = 42
| nationalgoals1 = 18
| name = 
| caption = Martinss 2012. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Sounders&quot;|Seattle Sounders]]
| caps8 = 72
| goals6 = 0
| goals8 = 40
| clubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Shanghai Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]
| years9 = 2016—2018
| caps9 = 40
| goals9 = 19
| caps10 = 4
| clubs10 = {{flaga|Ķīna}} [[Shanghai Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]
| goals10 = 0
| years10 = 2020
| caps11 = 6
| clubs11 = {{flaga|Ķīna}} [[Wuhan Yangtze River F.C.|Wuhan]]
| goals11 = 1
| years7 = 2012—2013
| caps6 = 4
| image = Martins Llevant.jpg
| caps2 = 88
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|28}}
| cityofbirth = {{vieta|Nigērija|Lagosa}}
| height = 170
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2000—2001
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Reggiana 1919|Reggiana]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2001—2006
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| goals2 = 28
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]]
| years3 = 2006—2009
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| caps3 = 88
| goals3 = 28
| years4 = 2009—2010
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| caps4 = 16
| goals4 = 6
| years5 = 2010—2012
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]
| caps5 = 20
| goals5 = 3
| years6 = 2011
| years11 = 2020
| totalcaps = 361
| totalgoals = 132
}}'''Obafemi Akinvunmi Martinss''' ({{Val|en|Obafemi Akinwunmi Martins}}, dzimis {{Dat|1984|10|28}}) ir bijušais [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu profesionālo karjeru sācis [[Itālija|Itālijā]]. No 2001. līdz 2006. gadam spēlējis ''[[Internazionale]]'' komandā, ar kuru uzvarējis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]], kā arī ieguvis divus [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausus]]. Vēlāk trīs sezonas pavadījis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']]. 2009. gadā pievienojies [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai ''[[VfL Wolfsburg]]'', kur pavadījis sezonu, pirms pievienošanās [[Krievijas Premjerlīga]]s komandai [[FC Rubin Kazan|''Rubin Kazan'']]. Spēlējis arī Anglijas komandā [[Birmingham City FC|''Birmingham City'']], [[Spānija]]s komandā [[Levante UD|''Levante'']], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandā [[Sietlas &quot;Sounders&quot;]] un komandās [[Ķīna|Ķīnā]].

Nigērijas futbola izlases sastāvā piedalījies trijos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Internazionale'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 2005—06
* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2004—05, 2005—06
* [[Itālijas Superkauss]]: 2005

'''Newcastle United'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006

'''Birmingham City'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2010—11

'''Rubin Kazan'''

* [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2011—12
* [[Krievijas Superkauss]]: 2012

'''Seattle Sounders FC'''

* [[MLS Supporters' Shield]]: 2014
* [[U.S. Open Cup]]: 2014

'''Shanghai Shenhua'''

* [[Ķīnas FA kauss]]: 2017

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Martinss, Obafemi}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Kazaņas &quot;Rubin&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Levante UD spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Sounders&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>2ssqb47o9p0vrvvlozcnl2i8vcakzxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Perki Lisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515382</id>
    <revision>
      <id>4538066</id>
      <parentid>4157110</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:39:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2151" sha1="gnydn14d3qhsw49601yvjmf3k7xvx3z" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Perki Lisa
| image = 
| image_size = 
| caption = 
| fullname = Karloss Perki Lisa Espinosa
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|10}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Čimbote}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 185
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Peru}} [[FBC Melgar|Melgar]]
| clubnumber = 17
| youthyears1 = 2016—2017
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} Universidad San Pedro
| youthyears2 = 2018—2019
| youthclubs2 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| years1 = 2019—2023
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps1 = 56
| goals1 = 12
| years2 = 2022—2023
| clubs2 = {{īre}}{{flaga|Portugāle}} [[CS Marítimo|Marítimo]]
| caps2 = 11
| goals2 = 1
| years4 = 2024
| clubs4 = {{flaga|Peru}} [[CA Mannucci]]
| caps4 = 27
| goals4 = 1
| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2022—
| nationalteam1 = {{fb|Peru}}
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| manageryears1 = 
| managerclubs1 = 
| medaltemplates = 
| club-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Peru}} [[FBC Melgar|Melgar]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 20
| goals5 = 3
}}

'''Karloss Perki Lisa Espinosa''' ({{val|es|Carlos Percy Liza Espinoza}}, dzimis {{dat|2000|4|10}}) ir [[Peru]] futbolists. Kopš 2025. gada pārstāv Peru komandu ''[[FBC Melgar|Melgar]]''.

Dzimis un daudzis [[Čimbote|Čimbotē]], bet 17 gadu vecumā pārcēlās uz [[Lima|Limu]], kur sāka veidot profesionāla futbolista karjeru.

2022.—2023. gada sezonā pārstāvēja [[Portugāle]]s klubu ''[[CS Marítimo|Marítimo]]'', bet pēc tam atgriezās Peru.

[[Peru futbola izlase|Peru izlasē]] debitēja {{dat|2022|11|20||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lisa, Perki}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:CS Marítimo spēlētāji]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>gnydn14d3qhsw49601yvjmf3k7xvx3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofers Ajers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518983</id>
    <revision>
      <id>4538013</id>
      <parentid>4498336</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:52:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3230" sha1="1t6vhqi05ynwxf9tr8sr6bbuslm15tp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 8
| caps2 = 54
| caps3 = 115
| caps4 = 16
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm II]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[IK Start|Start]]
| clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Rēlingena}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| goals1 = 2
| goals2 = 9
| goals3 = 4
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| years5 = 2021—
| caps5 = 118
| goals5 = 4
| height = 196
| image = Kristoffer Vassbakk Ajer France v Norway 26 June 26-013.jpg
| caption = Ajers 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kristofers Ajers
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2021
| years4 = 2017
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 5
| nationalcaps6 = 61
| nationalgoals3 = 6
| nationalgoals4 = 3
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalteam6 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2015
| nationalyears4 = 2016
| nationalyears5 = 2017—2018
| nationalyears6 = 2021—
}}'''Kristofers Vasbaks Ajers''' ({{Val|no|Kristoffer Vassbakk Ajer}}, dzimis {{Dat|1998|4|17}}) ir [[Norvēģija|Norvēģijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2021. gada Ajers pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Brentford F.C.|''Brentford'']].

Iepriekš spēlējis [[Norvēgija|Norvēgijas]] komandā ''[[IK Start]]'' un [[Skotija|Skotijas]] komandās [[Celtic FC|''Celtic'']] un [[Kilmarnock FC|''Kilmarnock'']].

[[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2018. gada martā.

== Sasniegumi ==
'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Kilmarnock FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Ākešhusā dzimušie]]
[[Kategorija:Lillestrøm SK spēlētāji]]
[[Kategorija:IK Start spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ajers, Kristofers}}</text>
      <sha1>1t6vhqi05ynwxf9tr8sr6bbuslm15tp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dacia Sandero</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522058</id>
    <revision>
      <id>4538158</id>
      <parentid>4343094</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="936" sha1="41pdpufzc6gx5fjs36h9fdgkwqzgieb" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| name = ''Dacia Sandero''
| image = Dacia Sandero III 1X7A6451.jpg
| manufacturer = ''[[Automobile Dacia|Dacia]]'' (''[[Renault]]'')
| production = 2008–pašlaik
| class = [[Subkompaktais automobilis|subkompaktā]]/[[B segments|supermini]] (B)
| body_style = 5 durvju [[hečbeks]]
| layout = priekšā novietots dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa
| aka = Renault Sandero
| caption = 
}}
'''''Dacia Sandero''''' ir subkompakta [[automobilis]], ko ražo [[Rumānija]]s autoražotājs ''[[Automobile Dacia|Dacia]]''. ''Sandero'' tika laists klajā 2007. gadā un pašlaik ir auto trešā paaudze. Tas tika tirgots arī kā '''[[Renault]] Sandero''' atsevišķos tirgos, piemēram, [[Krievija|Krievijā]], [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], [[Irāna|Irānā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]].

{{auto-aizmetnis}}

[[Kategorija:Automobiļi]]</text>
      <sha1>41pdpufzc6gx5fjs36h9fdgkwqzgieb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakubs Kivjors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534791</id>
    <revision>
      <id>4538086</id>
      <parentid>4365132</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:07:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3653" sha1="bpwsy5a7ij1gnasvpe48g75j6w9cyqn" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 16
| caps2 = 46
| caps3 = 7
| caps4 = 39
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Železiarne Podbrezová|Železiarne Podbrezová]]
| clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina B]]
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Tihi}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| goals1 = 1
| goals2 = 3
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| height = 189
| image = 1 Jakub Kiwior arsenal 2025.jpg
| caption = Jakubs Kivjors 2025. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U17
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Jakubs Kivjors
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2019—2021
| years3 = 2019—2021
| years4 = 2021—2023
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 10
| nationalcaps5 = 6
| nationalcaps6 = 15
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalyears3 = 2017
| nationalyears4 = 2018
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2020—2022
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalyears7 = 2022—
| nationalcaps7 = 49
| nationalgoals7 = 2
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| years5 = 2023—2026
| caps5 = 44
| goals5 = 3
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 26
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 8
| goals7 = 1
}}
'''Jakubs Pjotrs Kivjors''' ({{Val|pl|Jakub Piotr Kiwior}}, dzimis {{Dat|2000|2|15}}) ir [[Polija|Polijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Kivjors pārstāv [[Portugāles Premjerlīga]]s komandu ''[[FC Porto|Porto]]''.

Iepriekš spēlējis [[Slovākija|Slovākijas]] komandās [[FK Železiarne Podbrezová|''Železiarne Podbrezová'']] un [[MŠK Žilina|''Žilina'']], [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Spezia Calcio|''Spezia'']] un Anglijas komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']].

[[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA Community Shield]]: 2023

'''Porto'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2025—26
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2026

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Kivjors, Jakubs}}</text>
      <sha1>bpwsy5a7ij1gnasvpe48g75j6w9cyqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavo Dulanto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536411</id>
    <revision>
      <id>4538052</id>
      <parentid>4274964</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:25:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2600" sha1="fq4xxdu8gmz7a8rw8ht58f9xckwcl7d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 41
| caps3 = 38
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Club Universitario de Deportes|Universitario]]
| clubs2 = {{flaga|Peru}} [[Universidad Técnica de Cajamarca|UTC]]
| clubs3 = {{flaga|Peru}} [[Cusco FC|Real Garcilaso]]
| countryofbirth = {{vieta|Peru|Lima}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| goals1 = 1
| goals2 = 7
| goals3 = 3
| height = 196
| image = 
| caption = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Gustavo Dulanto
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2014—2016
| years2 = 2017
| years3 = 2018—2019
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Boavista FC|Boavista]]
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 11
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Moldova}} [[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 33
| goals5 = 3
| clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| years6 = 2022—2023
| caps6 = 4
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Peru}} [[Club Universitario de Deportes|Universitario]]
| years7 = 2024—
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Asociación Deportiva Tarma|ADT]]
| years8 = 2025
| caps8 = 14
| goals8 = 1
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Peru}} [[Sport Boys]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}'''Gustavo Alfonso Dulanto Sangineti''' ({{Val|es|Gustavo Alfonso Dulanto Sanguinetti}}, dzimis {{Dat|1995|9|5}}) ir [[Peru]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Dulanto pārstāv Peru komandu ''[[Sport Boys]]'', kas viņu īrē no ''[[Club Universitario de Deportes|Universitario]]''.

Iepriekš spēlējis vairākās Peru komandās, [[Portugāle]]s komandā [[Boavista FC|''Boavista'']] un [[Moldova]]s komandā [[FC Sheriff Tiraspol|''Sheriff Tiraspol'']]. Ar ''Sheriff'' komandu divas reizes uzvarējis [[Moldovas Nacionālā divīzija|Moldovas Nacionālajā divīzijā]]. 2022. gada vasarā pievienojies ''[[Riga FC]]''.

== Sasniegumi ==
'''Sheriff Tiraspol'''

* [[Moldovas Nacionālā divīzija]]: 2020—21, 2021—22
* [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kauss]]: 2021—22
'''Universitario de Deportes'''

* [[Peru futbola pirmā divīzija|Peru pirmā divīzija]]: 2024

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Peru futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Boavista FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Tiraspoles &quot;Sheriff&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Dulanto, Gustavo}}</text>
      <sha1>fq4xxdu8gmz7a8rw8ht58f9xckwcl7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Game of Death</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542721</id>
    <revision>
      <id>4537994</id>
      <parentid>4537991</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T12:13:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MarioeMary</username>
        <id>141940</id>
      </contributor>
      <origin>4537994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3288" sha1="g2x51k9fih57i22p44aruxr8nu0q29z" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = ''The Game of Death''
 | oriģinālnos = 死亡的遊戲
 |      attēls = 
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Brūss Lī]]
 |  producents = 
* [[Reimonds Čou]]
* Brūss Lī
 |   scenārijs = Brūss Lī
 |     aktieri = 
* Brūss Lī
* [[James Tien|Džeimss Tjens]]
* [[Chieh Yuan|Čjehs Juans]]
* [[Dan Inosanto|Dens Inosanto]]
* [[Karīms Abduldžabārs]]
 |      mūzika = 
* [[Joseph Koo|Džozefs Ku]]
* [[Pīters Tomass]]
 |   operators = Tadaši Nišimoto
 | mākslinieks = 
 |     montāža = Pīters Čons
 |     studija = 
* ''[[Orange Sky Golden Harvest|Golden Harvest]]''
* ''[[Concord Production Inc.]]''
 | izplatītājs = 
* ''Golden Harvest''
* ''[[Media Asia Entertainment Group|Media Asia Group]]''
* ''Fortune Star Media''
 |    izdošana = {{filmas datums|2000|10|22}}&lt;br /&gt;(DVD izdevums)
 |      ilgums = 39 minūtes&lt;br /&gt;(nepabeigta filma)
 |      valsts = {{HKG}}
 |      valoda = 
* [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]]
* [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|850 tūkstoši}}&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Thomas |first1=Bruce |title=Bruce Lee: Fighting Spirit |date=2012 |publisher=[[Pan Macmillan]] |isbn=978-0-283-07081-5 |page=224 |url=https://books.google.com/books?id=Az31YkYFG2MC&amp;pg=PT224}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''''The Game of Death''''' ({{val|zh|死亡的遊戲}}) ir nepabeigta [[Honkonga]]s [[cīņas mākslu filma]], kas filmēta 1972. gadā no augusta līdz oktobrim. Filmas režisors, scenārija autors, producents un galvenās lomas atveidotājs ir [[Brūss Lī]], kuram šī ir pēdējā filma. Lī nomira filmas veidošanas laikā. Pirms viņa nāves paspēja safilmēt vairāk nekā 100 minūtes filmas materiāla.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Sickels|first1=Robert C.|title=100 Entertainers Who Changed America: An Encyclopedia of Pop Culture Luminaries [2 volumes]: An Encyclopedia of Pop Culture Luminaries|date=2013|publisher=[[ABC-CLIO]]|isbn=978-1598848311|pages=347|url=https://books.google.com/books?id=kXCjAQAAQBAJ|access-date=May 16, 2022}}&lt;/ref&gt; Safilmētie filmas kadri ar Lī oriģinālo kantoniešu un angļu teksta celiņu iekļauti dokumentālajā filmā ''[[Bruce Lee: A Warrior's Journey]]''. Lielākā daļa no uzņemtā materiāla ir no filmas beigu daļas.

Filmēšanas laikā Lī saņēma piedāvājumu piedalīties filmā ''[[Enter the Dragon]]'', kas ir pirmā [[kung fu filma]], ko producējusi Holivudas studija (''[[Warner Bros. Pictures]]''), un ar šim žanram nepieredzētu budžetu ({{ASV dolārs|850 000}}). Lī nomira no [[smadzeņu tūska]]s pirms filmas iznākšanas. Savas nāves brīdī viņš plānoja atsākt filmas ''The Game of Death'' filmēšanu. Pēc Lī nāves filmas ''Enter the Dragon'' režisoru [[Roberts Klūzs|Robertu Klūzu]] nolīga, lai pabeigtu filmu, izmantojot divus Lī dublierus; to studija ''Golden Harvest'' izplatīja 1978. gadā, piecus gadus pēc Lī nāves, ar pilnīgi atšķirīgu sižetu un nosaukumu ''[[Game of Death]]'' ({{val|zh|死亡遊戲}}).


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:Honkongas filmas]]</text>
      <sha1>g2x51k9fih57i22p44aruxr8nu0q29z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538045</id>
      <parentid>4537994</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:08:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4538045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3286" sha1="euaxx9ue5kvkaw81oaa9h8xj6hk0y03" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = ''The Game of Death''
 | oriģinālnos = 死亡的遊戲
 |      attēls = 
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Brūss Lī]]
 |  producents = 
* [[Reimonds Čou]]
* Brūss Lī
 |   scenārijs = Brūss Lī
 |     aktieri = 
* Brūss Lī
* [[James Tien|Džeimss Tjens]]
* [[Chieh Yuan|Čjehs Juans]]
* [[Dan Inosanto|Dens Inosanto]]
* [[Karīms Abduldžabārs]]
 |      mūzika = 
* [[Joseph Koo|Džozefs Ku]]
* [[Pīters Tomass]]
 |   operators = Tadaši Nišimoto
 | mākslinieks = 
 |     montāža = Pīters Čons
 |     studija = 
* ''[[Orange Sky Golden Harvest|Golden Harvest]]''
* ''[[Concord Production Inc.]]''
 | izplatītājs = 
* ''Golden Harvest''
* ''[[Media Asia Entertainment Group|Media Asia Group]]''
* ''Fortune Star Media''
 |    izdošana = {{filmas datums|2000|10|22}}&lt;br /&gt;(DVD izdevums)
 |      ilgums = 39 minūtes&lt;br /&gt;(nepabeigta filma)
 |      valsts = {{HKG}}
 |      valoda = 
* [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]]
* [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|850 tūkstoši}}&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Thomas |first1=Bruce |title=Bruce Lee: Fighting Spirit |date=2012 |publisher=[[Pan Macmillan]] |isbn=978-0-283-07081-5 |page=224 |url=https://books.google.com/books?id=Az31YkYFG2MC&amp;pg=PT224}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''''The Game of Death''''' ({{val|zh|死亡的遊戲}}) ir nepabeigta [[Honkonga]]s [[cīņas mākslu filma]], kas filmēta 1972. gadā no augusta līdz oktobrim. Filmas režisors, scenārija autors, producents un galvenās lomas atveidotājs ir [[Brūss Lī]], kuram šī ir pēdējā filma. Lī nomira filmas veidošanas laikā. Pirms viņa nāves paspēja safilmēt vairāk nekā 100 minūtes filmas materiāla.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Sickels|first1=Robert C.|title=100 Entertainers Who Changed America: An Encyclopedia of Pop Culture Luminaries [2 volumes]: An Encyclopedia of Pop Culture Luminaries|date=2013|publisher=[[ABC-CLIO]]|isbn=978-1598848311|pages=347|url=https://books.google.com/books?id=kXCjAQAAQBAJ|access-date=May 16, 2022}}&lt;/ref&gt; Safilmētie filmas kadri ar Lī oriģinālo kantoniešu un angļu teksta celiņu iekļauti dokumentālajā filmā ''[[Bruce Lee: A Warrior's Journey]]''. Lielākā daļa no uzņemtā materiāla ir no filmas beigu daļas.

Filmēšanas laikā Lī saņēma piedāvājumu piedalīties filmā ''[[Enter the Dragon]]'', kas ir pirmā [[kung fu filma]], ko producējusi Holivudas studija (''[[Warner Bros. Pictures]]''), un ar šim žanram nepieredzētu budžetu ({{ASV dolārs|850 000}}). Lī nomira no [[smadzeņu tūska]]s pirms filmas iznākšanas. Savas nāves brīdī viņš plānoja atsākt filmas ''The Game of Death'' filmēšanu. Pēc Lī nāves filmas ''Enter the Dragon'' režisoru [[Roberts Klūzs|Robertu Klūzu]] nolīga, lai pabeigtu filmu, izmantojot divus Lī dublierus; to studija ''Golden Harvest'' izplatīja 1978. gadā, piecus gadus pēc Lī nāves, ar pilnīgi atšķirīgu sižetu un nosaukumu ''[[Game of Death]]'' ({{val|zh|死亡遊戲}}).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:Honkongas filmas]]</text>
      <sha1>euaxx9ue5kvkaw81oaa9h8xj6hk0y03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pšemislavs Frankovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546857</id>
    <revision>
      <id>4538080</id>
      <parentid>4450108</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4207" sha1="bjwajtjgjnvncihi5coxdnv3re7c2q7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 41
| caps2 = 140
| caps3 = 63
| clubnumber = 95
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Gdaņska}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''
| goals1 = 2
| goals2 = 24
| goals3 = 10
| height = 175
| image = Przemysław Frankowski ASSE rcl 2425 (cropped).jpg
| caption = Pšemislavs Frankovskis 2023. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalyears2 = 2013
| nationalyears1 = 2011
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pšemislavs Frankovskis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2014
| years2 = 2014—2019
| years3 = 2019—2021
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 5
| nationalcaps5 = 12
| nationalcaps6 = 55
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam6 = {{fb|Polija}}
| nationalyears3 = 2013
| nationalyears4 = 2015
| nationalyears5 = 2015—2017
| nationalyears6 = 2018—
| years4 = 2021—2025
| caps4 = 122
| clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[RC Lens|Lens]]''
| goals4 = 18
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''
| years5 = 2025
| caps5 = 12
| goals5 = 0
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''
| years7 = 2025—
| caps7 = 24
| goals7 = 2
}}'''Pšemislavs Adams Frankovskis''' ({{Val|pl|Przemysław Adam Frankowski}}; dzimis {{Dat|1995|4|12}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Frankovskis pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandu ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'', kas viņu īrē no [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš Frankovskis ir spēlējis Polijas komandās [[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;]] un [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]], kā arī ASV komandā [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]] un Francijas komandā [[RC Lens|''Lens'']].

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

2025. gada 10. februārī ''Galatasaray'' uzsāka sarunas par Frankovska īri līdz 2024.–2025. gada sezonas beigām. Darījums, kas tika noslēgts vēlāk tajā pašā dienā, ietvēra iespēju viņu izpirkt par 7 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.galatasaray.org/haber/gs-sportif-a-s/przemyslaw-adam-frankowski-galatasarayda/57211|title=Przemyslaw Adam Frankowski Galatasaray'da!|website=www.galatasaray.org|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frankovskis, Pšemislavs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:RC Lens spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Gdaņskas &quot;Lechia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Fire&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>bjwajtjgjnvncihi5coxdnv3re7c2q7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Gumnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>547134</id>
    <revision>
      <id>4538083</id>
      <parentid>4365208</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:02:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2738" sha1="2p3tg038z6rqejydp31rxzzi8t3dila" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 12
| caps2 = 84
| caps3 = 14
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań|Lech Poznań II]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Podbeskidzie Bielsko-Biała|Podbeskidzie]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Poznaņa}}
| currentclub = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| goals1 = 1
| goals2 = 2
| goals3 = 2
| height = 182
| image = Robert Gumny 2017.jpg
| caption = Roberts Gumnijs 2017. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Roberts Gumnijs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2020
| years2 = 2016—2020
| years3 = 2016—2017
| nationalcaps3 = 15
| nationalcaps4 = 17
| nationalcaps5 = 6
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2015—2017
| nationalyears4 = 2019—2020
| nationalyears5 = 2020—2023
| years4 = 2020—2025
| caps4 = 101
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| goals4 = 2
| years5 = 2025—
| caps5 = 26
| clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
| goals5 = 1
}}'''Roberts Kšištofs Gumnijs''' ({{Val|pl|Robert Krzysztof Gumny}}; dzimis {{Dat|1998|6|4}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Gumnijs spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' komandā [[Poznaņas &quot;Lech&quot;]].

Iepriekš Gumnijs ir spēlējis Polijas komandās [[Podbeskidzie Bielsko-Biała|''Podbeskidzie'']] un Vācijas klubā ''[[FC Augsburg]]''.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Lech Poznań'''

* [[Polijas Superkauss]]: 2016

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Gumnijs, Roberts}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Belsko-Bjalas &quot;Podbeskidzie&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>2p3tg038z6rqejydp31rxzzi8t3dila</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Umars Sadiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>549757</id>
    <revision>
      <id>4538008</id>
      <parentid>4397029</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:47:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3897" sha1="1s5flsb1uvav3w6o6oqumzjjnjl7sje" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 1
| caps3 = 6
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[USD Lavagnese 1919|Lavagnese]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Kaduna}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 192
| image = SD Negreira - Real Sociedad, Copa do Rei 2025-26 06 - Umar Sadiq.jpg
| caption = Umars Sadiks 2025. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U23
| nationalteam2 = {{fb|NGA}}
| nationalyears2 = 2022—
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Umars Sadiks
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2016
| years2 = 2014
| years3 = 2015—2016
| years4 = 2016—2022
| caps4 = 0
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| years5 = 2016—2017
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]]
| years6 = 2017
| caps6 = 3
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]]
| years7 = 2018
| caps7 = 12
| goals7 = 5
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| years8 = 2018
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| clubs9 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} [[AC Perugia Calcio|Perugia]]
| years9 = 2019
| caps9 = 17
| goals9 = 3
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]]
| caps10 = 24
| goals10 = 12
| goals11 = 6
| caps11 = 10
| years11 = 2020
| clubs11 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]]
| clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]]
| years12 = 2020—2022
| caps12 = 79
| goals12 = 40
| clubs13 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]
| years13 = 2022—2026
| caps13 = 40
| goals13 = 4
| years10 = 2019—2020
| clubs14 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years14 = 2025
| caps14 = 16
| goals14 = 5
| clubs15 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years15 = 2026—
| caps15 = 23
| goals15 = 5
}}'''Umars Sadiks Mesbā''' ({{Val|en|Umar Sadiq Mesbah}}; dzimis {{Dat|1997|2|2}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sadiks pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Valencia CF|Valencia]].''

Pārstāvējis Nigērijas U23 izlasi ar kuru izcīnījis bronzas medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Almería'''
* [[Segunda División]]: 2021—22

'''Nigērija'''
* [[Vasaras olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Sadiks, Umars}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Almería spēlētāji]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Nigērijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]]</text>
      <sha1>1s5flsb1uvav3w6o6oqumzjjnjl7sje</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žuau Grimaldo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552277</id>
    <revision>
      <id>4538058</id>
      <parentid>4333950</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1982" sha1="q5nab7ai8x0b31gl4pv14oys2vzw0pl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Žuau Grimaldo
| image = 
| image_size = 
| caption = Grimaldo (2022)
| fullname = Žuau Alberto Grimaldo Ubidia
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|20}}
| birth_place = {{vieta|Peru|Lima}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 175
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]
| clubnumber = 21
| youthyears1 = 2016–2020
| youthclubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| years1 = 2020–2024
| clubs1 = {{flaga|Peru}} [[Sporting Cristal]]
| caps1 = 89
| goals1 = 14
| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2023–
| nationalteam1 = {{fb|PER}}
| nationalcaps1 = 13
| nationalgoals1 = 1
| manageryears1 = 
| managerclubs1 = 
| medaltemplates = 
| club-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]]
| years2 = 2024–2026
| caps2 = 5
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| years3 = 2025
| caps3 = 27
| goals3 = 4
| clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]
| years4 = 2026–
| caps4 = 11
| goals4 = 1
}}

'''Žuau Alberto Grimaldo Ubidia''' ({{val|es|Joao Alberto Grimaldo Ubidia}}; dzimis {{dat|2003|2|20}}) ir [[Peru]] futbolists, kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Peru futbola izlase|Peru futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Grimaldo spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] komandā [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grimaldo, Žuau}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Peru futbolisti]]
[[Kategorija:Peru izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>q5nab7ai8x0b31gl4pv14oys2vzw0pl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Yahaziel</title>
    <ns>3</ns>
    <id>560694</id>
    <revision>
      <id>4538233</id>
      <parentid>3986599</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T05:41:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Akyyka]] uz [[Dalībnieka diskusija:Yahaziel]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Akyyka|Akyyka]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Yahaziel|Yahaziel]]&quot;</comment>
      <origin>3986599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="8jgevzzip9vp0xqgh3v7ozc5ccoqwty" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Akyyka}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 22.45 (EET)</text>
      <sha1>8jgevzzip9vp0xqgh3v7ozc5ccoqwty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādažu novada dome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569451</id>
    <revision>
      <id>4538249</id>
      <parentid>4512394</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T08:20:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4538249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6087" sha1="cqxnqnchdzlfe5lkbroyar6zf3slig9" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
| name = Ādažu novada pašvaldības dome
| legislature = 
| coa_pic = Ādažu novads COA 2022.svg
| coa-pic = 
| session_room = Ādažu Kultūras centrs.jpg
| house_type = 
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Gatis Miglāns]]
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 = * [[Jānis Vaivads (1974)|Jānis Vaivads]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija]])&lt;/small&gt;&lt;br&gt;
* [[Ģirts Dubkēvičs]] &lt;small&gt;([[Progresīvie]])&lt;/small&gt;
| election1 = 
| members = 15
| structure1 = 2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 = '''Pozīcija (10):'''&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/LatvijasRegionuApvieniba/posts/%C5%A1odien-2025-gada-27-j%C5%ABnij%C4%81-%C4%81da%C5%BEu-novada-dom%C4%93-svin%C4%ABgi-parakst%C4%ABts-koal%C4%ABcijas-l%C4%ABgum/1040342901621399/ Šodien, 2025. gada 27. jūnijā, Ādažu novada domē svinīgi parakstīts koalīcijas līgums starp četrām politiskajām partijām[..] | Facebook]&lt;/ref&gt;
* {{Color box|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (6)
* {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2)
* {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie|P]]''' (1)
* {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (1)

'''Opozīcija (5):'''
* {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]''', '''[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (2)
* {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (2)
* {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]]''', '''[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (1)
| voting_system1 = 
| last_election1 = [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = [[2029. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2029. gads]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Ādaži|Gaujas iela 33A}}&lt;br&gt;{{vieta|Latvija|Carnikava|Stacijas iela 5}}
| website = {{URL|https://www.adazunovads.lv/}}
| coa_res = 100px
| party1 = &lt;small&gt;([[Latviešu Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība]])&lt;/small&gt;
}}

'''Ādažu novada dome''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Pašvaldības dome sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]], un to vada [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs|Ādažu novada domes priekšsēdētājs/-a]]. Tā darbojas [[Ādažu kultūras centrs|Ādažu kultūras centra]] un Ādažu novada pašvaldības ēkā [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas ielā]] 33A, [[Ādaži|Ādažos]], bet kopš 2021. gada daļa sēžu un citas darbības notiek ēkā [[Stacijas iela (Carnikava)|Stacijas ielā]] 5, [[Carnikava|Carnikavā]]. 

Līdz kultūras centra atklāšanai 2010. gadā [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu pagasta un novada dome]] darbojās 1893. gadā pēc [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] projekta būvētajā Ādažu pagasta namā Gaujas ielā 16.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2016/01/adazu-pagasta-namam-125-gadi.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Ādažu pagasta namam 125 gadi|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2024-06-19|date=sestdiena, 2016. gada 9. janvāris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazikultura.lv/telpu-noma/telpu-noma-adazu-kulturas-centrs/|title=Telpu noma Ādažu kultūras centrs|website=Ādažu Kultūras centrs|access-date=2024-06-19|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Latvijas Reģionu apvienība]] ar 35,39% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē.

== Komitejas ==
* izglītības, kultūras, sporta un sociālā komiteja,
* attīstības komiteja,
* finanšu komiteja

== Termiņa sākumā ==
{{Pamatraksts|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}}

Pēc [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanām]] Ādažu novada domē iekļuva deputāti no septiņiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/adazu-novads/|title=Ādažu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-06-09}}&lt;/ref&gt; Savu amatu saglabāja iepriekšējā domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]], kura 2026. gada janvārī atkāpās no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|date={{dat|2026|01|08||bez}}|access-date={{dat|2026|01|08||bez}}|website=[[lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#ccc&quot; |
! style=&quot;background:#ccc&quot; |Frakcija
! style=&quot;background:#ccc&quot; |Mandātu skaits
|-
| style=&quot;background:#1F355E|
| [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |'''6'''
|-
| style=&quot;background:#258B4C&quot; |
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |2
|-
| style=&quot;background:#EFC800 |
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]], [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |2
|-
| style=&quot;background:#A8343C |
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |2
|-
| style=&quot;background:#E64632 |
|[[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |1
|-
| style=&quot;background:#6767ad |
|[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |1
|-
| style=&quot;background:#00FF80 |
|[[Latvijas Zaļā partija]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |1
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.adazunovads.lv/ Ādažu novada pašvaldība]
* [https://www.adazunovads.lv/lv/deputati Deputātu saraksts]

{{politika-aizmetnis}}

{{Latvijas pašvaldības}}

{{DEFAULTSORT:Ādažu novada dome}}
[[Kategorija:Ādažu novada dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]</text>
      <sha1>cqxnqnchdzlfe5lkbroyar6zf3slig9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavels Davidovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573862</id>
    <revision>
      <id>4538078</id>
      <parentid>4365145</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:58:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3553" sha1="e2x3rydlnbjlnsrtv32fwros57d9q6p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 15
| caps2 = 34
| caps3 = 66
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk|Lechia Gdańsk II]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Lechia Gdańsk]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica B]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Olština}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 3
| height = 189
| image = Benfica B v FCUM (cropped).jpg
| caption = Pavels Davidovičs 2015. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalyears2 = 2013
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pavels Davidovičs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2012—2014
| years3 = 2014—2019
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 11
| nationalcaps5 = 17
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2014—2015
| nationalyears4 = 2014—2017
| nationalyears5 = 2015—2024
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 17
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Palermo FC|Palermo]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| years6 = 2018—2019
| caps6 = 28
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| years7 = 2019—2025
| caps7 = 139
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Raków Częstochowa]]
| years8 = 2026
| caps8 = 10
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}
'''Pavels Mareks Davidovičs''' ({{Val|pl|Paweł Marek Dawidowicz}}; dzimis {{Dat|1995|5|20}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Davidovičš spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandā ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]''.

Iepriekš spēlējis Polijas komandā ''[[Lechia Gdańsk]]'', Portugāles komandā ''[[SL Benfica|Benfica]]'' B, Vācijas komandā ''[[VfL Bochum]]'' un Itālijas komandā ''[[Palermo FC|Palermo]]''.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Davidovičs, Pavels}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Varmijas-Mazūrijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Gdaņskas &quot;Lechia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Čenstohovas &quot;Raków&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>e2x3rydlnbjlnsrtv32fwros57d9q6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bartošs Salamons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573863</id>
    <revision>
      <id>4538097</id>
      <parentid>4365144</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3829" sha1="rbczld6ocse61dnagduallp2r8x1lh7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 62
| caps2 = 27
| caps3 = 0
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Calcio Foggia 1920|Foggia]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Poznaņa}}
| currentclub = 
| goals1 = 4
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 194
| image = Bartosz Salamon01.jpg
| caption = Bartošs Salamons 2017. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalyears1 = 2009—2010
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = 
| name = 
| playername = Bartošs Salamons
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2007—2012
| years2 = 2010—2011
| years3 = 2012—2013
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 15
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam4 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalyears4 = 2013—2024
| years4 = 2013—2015
| caps4 = 2
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]]
| years5 = 2014—2015
| caps5 = 36
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years6 = 2015—2018
| caps6 = 48
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]]
| years7 = 2017—2018
| caps7 = 22
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]]
| years8 = 2018—2021
| caps8 = 20
| goals8 = 2
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Frosinone Calcio|Frosinone]]
| caps9 = 20
| years9 = 2018—2019
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]]
| years10 = 2021—2025
| caps10 = 80
| goals10 = 4
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Carrarese Calcio 1908|Carrarese]]
| years11 = 2025—2026
| caps11 = 1
| goals11 = 0
}}
'''Bartošs Salamons''' ({{Val|pl|Bartosz Salamon}}; dzimis {{Dat|1991|5|1}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]].

Iepriekš visu karjeru pavadījis Itālijā, pārstāvot ''[[Brescia Calcio|Brescia]]'', ''[[Calcio Foggia 1920|Foggia]]'', ''[[AC Milan|Milan]]'', ''[[UC Sampdoria|Sampdoria]]'', ''[[Delfino Pescara 1936|Pescara]]'', ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[S.P.A.L.|SPAL]]'' un ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' komandas.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Cagliari'''

* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 2015—16

'''Lech Poznań'''

* [[Ekstraklasa]]: 2021—22, 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Salamons, Bartošs}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]]
[[Kategorija:Frosinone Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>rbczld6ocse61dnagduallp2r8x1lh7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marcins Bulka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573925</id>
    <revision>
      <id>4538076</id>
      <parentid>4432304</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3092" sha1="mysp2ala9bhiv65uadtn9oms9347744" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|10|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 3
| caps3 = 9
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Cartagena|Cartagena]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[LB Châteauroux|Châteauroux]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Plocka}}
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 199
| image = Bulka asse ogcn 2425.png
| caption = Marcins Bulka 2025. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Marcins Bulka
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2019—2022
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 10
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam5 = {{fb|POL}}
| nationalyears3 = 2019—2020
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2023—
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 1
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| years5 = 2022—2025
| caps5 = 70
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]]
| years6 = 2025—
| caps6 = 13
| goals6 = 0
}}
'''Marcins Bulka''' ({{Val|pl|Marcin Bułka}}; dzimis {{Dat|1999|10|4}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Bulka spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Neom SC|Neom]]''.

Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[Paris Saint-Germain]]'', ''[[LB Châteauroux|Châteauroux]]'' un ''[[OGC Nice|Nice]]'' kā arī Spānijas komandu ''[[FC Cartagena|Cartagena]]''.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Bulka, Marcins}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Mazovijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Neom SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>mysp2ala9bhiv65uadtn9oms9347744</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihals Skurass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573930</id>
    <revision>
      <id>4538101</id>
      <parentid>4365180</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:28:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3785" sha1="pqhee76n09x0lpbooj6l9lkc6sj8vtw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 22
| caps2 = 92
| caps3 = 27
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]] II
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Ņecečas &quot;Bruk-Bet Termalica&quot;|Bruk-Bet Termalica]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Jastšembe Zdroja}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| goals1 = 4
| goals2 = 13
| goals3 = 1
| height = 172
| image = Lech Poznań football team 2022-07-21 Michał Skóraś.jpg
| caption = Mihals Skurass 2022. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U17
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| name = 
| playername = Mihals Skurass
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017—2022
| years2 = 2018—2023
| years3 = 2018—2019
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 10
| nationalcaps6 = 10
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalyears4 = 2018
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2020—2022
| years4 = 2019
| caps4 = 15
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Raków Częstochowa]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| years5 = 2023—2025
| caps5 = 62
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 31
| goals6 = 2
| nationalteam7 = {{fb|POL}}
| nationalyears7 = 2022—
| nationalcaps7 = 13
| nationalgoals7 = 0
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 6
| goals7 = 0
}}
'''Mihals Skurass''' ({{Val|pl|Michał Skóraś}}; dzimis {{Dat|2000|2|15}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Skurass spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[RC Lens|Lens]]''.

Iepriekš pārstāvējis Polijas komandas ''[[Lech Poznań]]'', ''[[Bruk-Bet Termalica Nieciecza|Bruk-Bet Termalica]]'' un ''[[Raków Częstochowa]]''., kā arī Beļģijas komandas [[Club Brugge KV|Club Brugge]] un ''[[KAA Gent|Gent]]''.

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Lech Poznań'''

* [[Ekstraklasa]]: 2021—22

'''Club Brugge'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Skurass, Mihals}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Poznaņas &quot;Lech&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņecečas &quot;Bruk-Bet Termalica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čenstohovas &quot;Raków&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:RC Lens spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>pqhee76n09x0lpbooj6l9lkc6sj8vtw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hulio Ensiso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581498</id>
    <revision>
      <id>4538043</id>
      <parentid>4509818</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:05:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2855" sha1="7zfc30xs6nufa7zowsljd74yexosfdz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 55
| caps2 = 44
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Kagvasu}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| goals1 = 18
| goals2 = 4
| height = 173
| image = Julio Enciso France v Paraguay 4 July 2026-039.jpg
| caption = Hulio Ensiso 2026. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvaja U15
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvaja U23
| nationalyears2 = 2024
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Hulio Ensiso
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2022
| years2 = 2022—2025
| nationalcaps3 = 39
| nationalgoals3 = 5
| nationalteam3 = {{Fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2021—
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| years3 = 2025
| caps3 = 13
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]
| years4 = 2025—2026
| caps4 = 27
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 5
| goals5 = 0
}}
'''Hulio Sesars Ensiso Espinola''' ({{Val|es|Julio César Enciso Espínola}}, dzimis {{Dat|2004|1|23}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ensiso spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'', Anglijas komandā [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|''Brighton &amp; Hove Albion'']] un Francijas komandā ''[[RC Strasbourg|Strasbourg]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]], kā arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Ensiso, Hulio}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Strasbūras &quot;Racing&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>7zfc30xs6nufa7zowsljd74yexosfdz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jergens Strands Larsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581785</id>
    <revision>
      <id>4538030</id>
      <parentid>4498346</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3345" sha1="hu9fhu5ft3k93bujrlwocisg7ab97uv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 48
| caps2 = 67
| caps3 = 69
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Haldene}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals1 = 6
| goals2 = 24
| goals3 = 17
| height = 193
| image = Jorgen Strand Larsen France v Norway 26 June 26-152.jpg
| caption = Jergens Strands Larsens 2026. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 6
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Jergens Strands Larsens
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2020
| years2 = 2020—2022
| years3 = 2022—2025
| nationalcaps3 = 12
| nationalcaps4 = 7
| nationalcaps5 = 1
| nationalcaps6 = 16
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 4
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 11
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20
| nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalyears3 = 2018
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2019—2022
| years4 = 2024—2025
| caps4 = 35
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]]
| goals4 = 14
| nationalteam7 = {{fb|NOR}}
| nationalyears7 = 2020—
| nationalcaps7 = 33
| nationalgoals7 = 6
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]]
| years5 = 2025—2026
| caps5 = 22
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 21
| goals6 = 4
}}
'''Jergens Strands Larsens''' ({{Val|no|Jørgen Strand Larsen}}, dzimis {{Dat|2000|2|6}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Larsens spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]'', Nīderlandes komandā ''[[FC Groningen|Groningen]]'', Spānijas komandā ''[[Celta de Vigo|Celta Vigo]]'' un Anglijas komandā ''[[Wolverhampton Wanderers]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Larsens, Jergens Strands}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Estfollā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sarpsborg 08 FF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:Bigo &quot;Celta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>hu9fhu5ft3k93bujrlwocisg7ab97uv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlians Rīersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581864</id>
    <revision>
      <id>4538033</id>
      <parentid>4498364</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:38:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2359" sha1="g1jj116wr1mnbt9weif8loy365sdckh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 63
| caps2 = 87
| caps3 = 103
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Lingdāle}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| goals1 = 7
| goals2 = 2
| goals3 = 7
| height = 183
| image = Julian Ryerson Morocco v Norway 7 June 2026-200 (cropped).jpg
| caption = Jūlians Rīersons 2026. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Jūlians Rīersons
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2015—2018
| years2 = 2018—2023
| years3 = 2023—
| nationalcaps3 = 13
| nationalcaps4 = 50
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalteam4 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalyears4 = 2020—
}}
'''Jūlians Rīersons''' ({{Val|no|Julian Ryerson}}, dzimis {{Dat|1997|11|17}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Rīersons spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Viking FK|Viking]]'' un Vācijas komandā ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rīersons, Jūlians}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Agderē dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>g1jj116wr1mnbt9weif8loy365sdckh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-251</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593464</id>
    <revision>
      <id>4538157</id>
      <parentid>4235517</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5001" sha1="16nbqg5t4xx03w6nkcks4469indpml9" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name              = RAF-251
| image             = Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg
| manufacturer      = [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]
| aka               = 
| model_years       = 1955—1960
| predecessor       = 
| successor         = 
| class             = [[autobuss]]
| layout            = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| engine            = benzīna:&lt;br /&gt;3485 cm³ I4&lt;br /&gt;(GAZ-51)
| powerout          = 70 zs
| transmission      = mehāniskā&lt;br /&gt;četru pārnesumu
| wheelbase         = priekšējā ass:&lt;br /&gt;1585 cm&lt;br /&gt;aizmugurējā ass:&lt;br /&gt;1650 cm (dubultie riteņi)
| length            = 6696 cm
| width             = 2450 cm
| height            = 2700 cm
| weight            = 4004 kg
| front_suspension  = lāgu atsperes
| rear_suspension   = lāgu atsperes
| fuel_capacity     = 
| related           = 
}}
'''RAF-251''' ir [[Latvijas PSR]] ražots [[autobuss]]. Tā koka virsbūve bija apsista ar metāla loksnēm un izvietota uz [[GAZ-51]] šasijas.&lt;ref name=&quot;zr&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Канунников С. |first1=Шелепенков М. |title=Отечественные автобусы и троллейбусы 1900—2000 гг. |date=2014 |publisher=«За рулём» |isbn=9785903813285 |pages=274—276}}&lt;/ref&gt; [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis.

== Vēsture ==
Modelis izstrādāts 1954. gadā Rīgas autobusu fabrikā, sērijveida ražošana uzsākta 1955. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;zr&quot; /&gt; Numurs 251 saskaņā ar tā saukto Vienoto automašīnu detaļu, mezglu un agregātu un modeļu numerācijas sistēmu sākotnēji bija paredzēts Novosibirskas automobiļu rūpnīcai, ko nodeva Ķīmiskās rūpniecības ministrijas jurisdikcijā un būvniecības noslēgumā tā kļuva par [[Novosibirskas ķīmisko koncentrātu rūpnīca|Novosibirskas ķīmisko koncentrātu rūpnīcu]]. 1959. gadā saistībā ar modeļu indeksa diapazona 975-999 nodošanu RAF rūpnīcai, modeli pārdēvēja par RAF-976 un ražošanu novirzīja uz 1. Rīgas autoremonta rūpnīcu. Faktiski no šī brīža līdz 1960. gadu sākumam autobusus ar nedaudz pārveidotu optiku ražoja 2. Rīgas autoremonta rūpnīcā kā RAF-976, pēc tur tiem līdz 90. gadu sākumam veica kapitālos remontus, tostarp [[virsbūve]]s nomaiņu pret jaunu.&lt;ref name=&quot;sssr&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Шугуров Л. М. |title=Автомобили России и СССР. — Первая часть |date=1993 |isbn=9785874830049}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Dzinējs]] izvietots salonā blakus šoferim. Saīsinātais stūres statnis uzstādīts gandrīz vertikāli. Tā kā priekšējai asij ir ievērojami lielāks svars, priekšējās [[lokšņu atspere]]s ir pastiprinātas ar divām loksnēm katra. Grīda izgatavota no {{nobr|15 mm}} bieza apstrādāta [[finieris|finiera]] saplākšņa, kas pārklāts ar [[linolejs|linoleju]]. Labākai salona ventilācijai uz jumta izvietotas divas gaisa ieplūdes atveres. Autobuss aprīkots ar [[radio]] staciju no ''[[Moskvich-400]]''. Antena novietota uz jumta, un [[skaļrunis|skaļruņi]] atradās starpsienā starp šofera sēdekli un pasažieru nodalījumu. Salona apgaismošanai izmantoti [[ZIM (GAZ-12)]] priekšējās apgaismes lukturi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Шелепенков |first1=Максим |title=Репортаж об автобусе РАФ-251 |journal=Коммерческий транспорт |date=2003. gada marts}}&lt;/ref&gt; Prototipiem bija slēgtas riteņu arkas, taču tās neapstiprināja sērijveida ražošanā. Pirmajiem sērijveida autobusiem bija cita dekoratīvā radiatora režģi.

Transportlīdzekļi galvenokārt bija paredzēti lietošanai [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] vietējos maršrutos, tādēļ autobusi bija aprīkoti ar divām divvērtņu automātiskajām durvīm. Laika gaitā visizplatītākais kļuva dienesta RAF-251S ar vienām veramām durvīm autobusa vidū. Ražoja arī saīsinātas autobusa versiju mazajām pilsētām.

== Modifikācijas ==
* RAF-251S — dienesta autobuss, vienas pasažieru durvis, 27 sēdvietas. Šis modelis bija paredzēts lauku apvidum, kur ir mazāk pieturvietu, un lielāka pasažieru ietilpība ir svarīgāka nekā ātra viņu iekāpšana vai izkāpšana.
* RAF-251T — kravas pasažieru taksometrs (14 pasažieri un 800 kg kravas).
* RAF-251T — kravas pasažieru taksometrs ar [[pikaps|pikapa]] virsbūvi.&lt;ref name=&quot;zr&quot; /&gt;
* RAF-975 — tas pats RAF-251, ko ražoja 2. Rīgas autoremonta rūpnīcā no 1958. gada.
* RAF-976 — RAF-975 modernizētā versija, ārēji atšķiras tikai ar modificētu radiatora dekoratīvo režģi.
* RAF-976M — 2. Rīgas autoremonta rūpnīcas 1967. gadā izstrādāts pilnīgi jauns autobuss ar pilnībā metāla virsbūvi un jaunu dizainu. Paredzētas 30 pasažieru vietas.&lt;ref name=&quot;sssr&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:RAF automašīnas]]</text>
      <sha1>16nbqg5t4xx03w6nkcks4469indpml9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-10</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593505</id>
    <revision>
      <id>4538156</id>
      <parentid>4236037</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:50:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3842" sha1="6apqecys4ilhpb2lwanxx6lhtl49tga" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name              = RAF-10 &quot;Festivāls&quot;
| image             = RAF-10 Festival.jpg
| manufacturer      = [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]
| aka               = Festivāls
| model_years       = 1957—1959
| predecessor       = 
| successor         = 
| class             = [[mikroautobuss]]
| layout            = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| engine            = no [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]]&lt;br /&gt;vēlāk benzīna no [[GAZ-21|GAZ-21V]]
| powerout          = 
| transmission      = mehāniskā&lt;br /&gt;trīs pārnesumu
| wheelbase         = 2700 cm
| length            = 4900 cm
| width             = 1700 cm
| height            = 1900 cm
| weight            = 1640 kg
| front_suspension  = 
| rear_suspension   = 
| related           = 
}}
'''RAF-10 &quot;Festivāls&quot;''' ir [[mikroautobuss]], ko uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam.

Mikroautobusa [[virsbūve]] ir pilnībā no metāla un daļēji nesošā. Aprīkots ar 10 sēdvietām, uz ko norāda modeļa indekss. Būtiskākā izskata atšķirība no [[RAF-8]] ir transportlīdzekļa garums, kas palielināts par vienu sekciju, kā arī nedaudz izmainīta priekšpuse.

== Vēsture ==
Pirmo sērijveida mikroautobusu ražošanu [[Padomju Savienība|PSRS]] uzsāka Rīgas autobusu fabrika. 1957. gadā fabrika uzsāka transportlīdzekļa ražošanu, kura konstrukcijā plaši izmantoti &quot;Pobedas&quot; sastāvdaļas un mezgli ([[dzinējs]], [[transmisija]], priekšējā un aizmugurējā ass, stūres mehānisms un riteņi). Jaunajā vagona virsbūves automašīnā ar pilno metāla virsbūvi bija 10 pasažieru sēdvietas. Atbilstoši 1950. gadu beigu tendencei jumta sānu slīpumos katrā pusē atradās četras loga rūtis. Jauno mikroautobusu nosauca &quot;Festivālu&quot; par godu VI Pasaules jauniešu un studentu [[festivāls|festivālam]], kas notika [[Maskava|Maskavā]].

Mikroautobusu bija paredzēts izmantot galvenokārt kā dienesta transportlīdzekli. Lai arī ietilpības ziņā tas bija uz pusi mazāks par citu to gadu dienesta autobusu [[PAZ-652]]A, tomēr [[benzīns|degvielas]] ekonomijas (vidējais degvielas patēriņš — {{nobr|13 litri}} uz {{nobr|100 km}}), ātruma (maksimālais ātrums {{nobr|100 km/h}}), manevrēšanas spējas un pasažieru komforta ziņā tas bija ievērojami pārāks par to. Atšķirībā no dažiem ārvalstu analogiem ar aizmugurējo izvietoto dzinēju, &quot;Festivālā&quot; dzinējs atradās virs priekšējās ass, tā pārsegs atradās starp šofera un priekšējā pasažiera sēdekļiem.

Pēc dažiem mēnešiem Rīgas autobusu fabrikā uzsāka mikroautobusa modernizētās versijas ražošanu. Tam bija uzlabots virsbūves dizains un dzinēja dzesēšanas sistēma. Pasažieru ietilpība paliek nemainīga. Jaunā modeļa versija no vecās atšķīrās ar jaunu priekšējo lukturu izkārtojumu un radiatora režģa dizainu. 1958. gadā mikroautobuss piedzīvoja kārtējo modernizāciju un turpmāk ražošanā bija kā [[RAF-977]].

== Literatūra ==
* ''Захаров А.'' ''&quot;РАФ-10&quot;'', žurnāls ''За рулём'', 1983. gada 11. numurs, izdevniecība ДОСААФ, issn 03214249
* {{grāmatas atsauce |last1=Шугуров Л. М. |title=Автомобили России и СССР |date=1994 |publisher=ИЛБИ |isbn=5874830065 |pages=72-75}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.zr.ru/archive/zr/1957/07/mikroavtobus-raf-10 Микроавтобус РАФ-10] žurnāls ''За рулём'' — 1957. gada jūlijs (nr. 3) {{ru ikona}}
* [http://www.bus2.ru/catalog/242/ РАФ-10: история и описание] vietnē ''Русские и советские автобусы и троллейбусы'' {{ru ikona}}

[[Kategorija:RAF automašīnas]]</text>
      <sha1>6apqecys4ilhpb2lwanxx6lhtl49tga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-8</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593525</id>
    <revision>
      <id>4538155</id>
      <parentid>4236034</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:50:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2961" sha1="fqantv1i7iw8zo0gdplc0banjwm3zre" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name              = RAF-8 &quot;Sprīdītis&quot;
| image             = RAF-8 studio nailgun3d.jpg
| manufacturer      = [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]
| aka               = Sprīdītis
| model_years       = 1958—1960
| predecessor       = 
| successor         = 
| class             = [[mikroautobuss]]
| layout            = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| engine            = no [[Moskvitch-407]]
| powerout          = 
| transmission      = mehāniskā&lt;br /&gt;trīs pārnesumu
| wheelbase         = 2300 cm
| length            = 4400 cm
| width             = 1810 cm
| height            = 2050 cm
| weight            = 1640 kg
| front_suspension  = spirālatsperes
| rear_suspension   = lokšņu atsperes
| related           = 
}}
'''RAF-8 &quot;Sprīdītis&quot;''' ir [[mikroautobuss]], ko uz automašīnas [[Moskvitch-407]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1958. līdz 1960. gadam.

Virsbūve ļoti līdzinās modelim [[RAF-10]]. Aprīkots ar 8 sēdvietām, uz ko norāda modeļa indekss. Mikroautobuss mazā izmēra dēļ nosaukts latviešu pasaku tēla vārdā [[Sprīdītis]].

== Vēsture ==
Mikroautobusa pirmos prototipus izstrādāja 1958. gadā. Attīstot šo un [[RAF-10]] modeļus izveidoja modeli [[RAF-977]], kam par pamatu ņēma [[GAZ-21|GAZ-21 &quot;Volga&quot;]] agregātus. RAF-8 modeļus, kas bija aprīkoti ar GAZ-21 agregātiem, piešķīra nosaukumu RAF-978, un tos saražoja tikai nelielā rūpnieciskā partijā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Канунников С. |first1=Шелепенков М. |title=Отечественные автобусы и троллейбусы |date=2014 |publisher=За рулём |isbn=9785903813285 |pages=277—278}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Mikroautobusam ir pilnībā no metāla izgatavota vagonveida nesošā [[virsbūve]]. Astoņas pasažieru sēdvietas ir izvietotas sekojoši: viena šoferim labajā pusē, divas otrajā rindā, trīs trešajā rindā un atkal divas ceturtajā. Nepieciešamības gadījumā aizmugurējā sēdekļu rinda ir viegli noņemama, lai atbrīvotu vietu bagāžās pārvadāšanai. Transportlīdzeklim ir četras durvis: šofera, divas pasažieru un bagāžas nodalījuma.

Transportlīdzeklis aprīkots ar [[dzinējs|dzinēju]], [[sajūgs|sajūgu]], [[pārnesumkārba|pārnesumkārbu]], kā arī citiem agregātiem no vieglās automašīnas [[Moskvitch-407]]. Savukārt piekare aizgūta no automašīnas [[GAZ-21|GAZ-21 &quot;Volga&quot;]]. No &quot;Volgas&quot; aizgūti arī [[ritenis|riteņi]], [[riepa]]s un [[bremze|bremžu sistēma]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zr.ru/archive/zr/1959/01/mikroavtobus-spriditis |title=Микроавтобус «Спридитис» |author=Зубчук Б. |work=žurnāls «За рулём» |date=1959-01 |accessdate={{dat|2025|3|6||bez}}}}

[[Kategorija:RAF automašīnas]]</text>
      <sha1>fqantv1i7iw8zo0gdplc0banjwm3zre</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-М1 &quot;Roksana&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593549</id>
    <revision>
      <id>4538154</id>
      <parentid>4244116</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:49:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4610" sha1="75bu9v13hcat9b5d5i9yfmlschxofjk" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name              = RAF-М1 &quot;Roksana&quot;
| image             = RAF M1 Roksana Front.jpg
| manufacturer      = [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]
| aka               = 
| model_years       = 1991
| predecessor       = 
| successor         = 
| class             = [[mikroautobuss]]
| layout            = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| engine            = benzīna ZMZ-406 (2286 cm³)
| powerout          = 
| transmission      = mehāniskā&lt;br /&gt;piecu pārnesumu
| wheelbase         = 
| length            = 
| width             = 
| height            = 
| weight            = 
| front_suspension  = 
| rear_suspension   = 
| related           = 
}}
'''RAF-M1 &quot;Roksana&quot;''' ir [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototips, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]]. Modeli sāka izstrādāt 80. gadu beigās, kā [[RAF-2203]] aizstājēju.

Vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=“Daudzveidīgais RAF” Rīgas Motormuzejā |url=https://www.csdd.lv/jaunumi/daudzveidigais-raf-rigas-motormuzeja |website=csdd.lv |accessdate={{dat|2025|3|5||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250122192856/https://www.csdd.lv/jaunumi/daudzveidigais-raf-rigas-motormuzeja }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pēc jaunā Rīgas autobusu fabrikas vadītāja iecelšanas, tika nolemts atteikties no sākotnējās ieceres modernizēt [[RAF-2203]] modeli un izveidot principiāli jaunu mikroautobusu. 1988. gadā, piedaloties laikrakstam ''[[Komsomoļskaja Pravda]]'', tika izsludināts Vissavienības konkurss par perspektīva mikroautobusa projektu, pēc kura rezultātiem par uzvarētājiem kļuva [[Rīga]]s speciālisti.

Sākotnējie plāni paredzēja, ka mikroautobuss būs priekšpiedziņas, ar priekšā garenvirzienā izvietotu dzinēju un priekšējo vai visu riteņu piedziņu, izmantojot uzlabotos [[Moskvitch|AZLK]] agregātus. Šofera sēdvietas pozīcija bija paredzēta aiz priekšējās ass. Tomēr rezerves daļu deficīta dēļ nolēma izvēlēties klasisko aizmugures piedziņas konstrukciju, saglabājot šofera pozīciju aiz priekšējās ass. Mikroautobusa galvenās sastāvdaļas bija: ZMZ-406 dzinējs ar degvielas iesmidzināšanas sistēmu, [[Makfērsona piekare]] no automašīnas [[GAZ-3103|GAZ-3105]] un piecu pārnesumu [[Uļjanovas automašīnu rūpnīca|UAZ]] pārnesumkārba. Stūres statni un stūres pastiprinātāju prototipam aizguva no ''[[Ford Transit]]''.

Šīs paaudzes principiālā dizaina atšķirība no iepriekšējām ir motortelpas izvietošana virsbūves priekšā, kurā dzinējs ir atdalīts no pasažieru telpas, salīdzinot ar iepriekšējiem modeļiem, kuriem dzinējs atradās salonā pa vidu starp šofera un priekšējā pasažiera sēdekļiem. Šīs izmaiņas, tāpat kā daudzos mikroautobusos, piemēram, ceturtās paaudzes ''[[Volkswagen Transporter (T4)|Volkswagen Transporter]]'', bija saistītas ar pasīvās drošības prasībām.

1990. gadā pabeigto prototipu tika nosūtīts uz [[Anglija|Angliju]] uzņēmumam IAD (''International Automotive Design''), kura speciālisti veica izmaiņas virsbūvē un salonā. Tajā pašā laikā modelim tika dots nosaukums &quot;Roksana&quot;. Tomēr [[PSRS sabrukums]] un ekonomiskā lejupslīde padomju republikās neļāva projektu nodot ražošanā. Faktiski tās vietu ieņēma vieglā kravas automašīna ar kravas-pasažiera virsbūvi uz platformas [[GAZ-3302]], kuras izstrāde arī paralēli tika veikta 80. gadu beigās.

Līdz Rīgas autobusu fabrikas bankrotam 1998. gadā tika ražots tikai viens prototips. Pēc fabrikas bankrota prototips pazuda, bet 2017. gadā to atrada [[Ventspils|Ventspilī]] un drīzumā tika prezentēts plašākai sabiedrībai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Foto: Beidzot atrasts 'RAF Roksana' vienīgais eksemplārs |url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48500607/foto-beidzot-atrasts-raf-roksana-vienigais-eksemplars |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2025|3|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery width=&quot;250px&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
RAF_M1_Roksana_Side.jpg|RAF-M1 &quot;Roksana&quot; sāns
RAF_M1_Roksana_Front_Abandoned.jpg|Atrastā RAF-M1 &quot;Roksana&quot; priekšpuse
RAF_M1_Roksana_Rear_Abandoned.jpg|Atrastā RAF-M1 &quot;Roksana&quot; aizmugure
RAF_M1_Roksana_and_RAF_M2_Stils.jpg|RAF-M1 &quot;Roksana&quot; un [[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]] Rīgas Motormuzejā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


[[Kategorija:RAF automašīnas]]</text>
      <sha1>75bu9v13hcat9b5d5i9yfmlschxofjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GAZ-51</title>
    <ns>0</ns>
    <id>598656</id>
    <revision>
      <id>4538153</id>
      <parentid>4486589</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:48:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4538153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14089" sha1="3hyhfhhrnuigqu7tmlwvvufzamffz13" xml:space="preserve">{{Automobiļa infokaste
| name              = GAZ-51&lt;br /&gt;''ГАЗ-51''
| image             = GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg
| manufacturer      = [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]]
| aka               = ''[[FSC Lublin-51]]'' (Polija)&lt;br /&gt;''Sungri-58'' (Ziemeļkoreja)&lt;br /&gt;''Yuejin NJ-130'' (Ķīna)
| model_years       = 1946—1979&lt;br /&gt;(PSRS ražošanu pārtrauca 1975. gadā)&lt;ref name=&quot;Gruzoviki&quot;&gt;Л. Шугуров. Грузовики // журнал &quot;Наука и жизнь&quot;, № 12, 1979. lpp. 30-32&lt;/ref&gt;
| predecessor       = 
| successor         = 
| class             = [[kravas automobilis]]
| layout            = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējo riteņu piedziņa
| engine            = benzīna:&lt;br /&gt;3,5l GAZ-51 [[I6]]
| powerout          = 70 zs
| transmission      = mehāniskā&lt;br /&gt;četru pārnesumu
| wheelbase         = 3300 mm
| length            = 5715 mm
| width             = 2280 mm
| height            = 2130 mm
| weight            = 2710 kg
| front_suspension  = lāgu atsperes
| rear_suspension   = lāgu atsperes
| fuel_capacity     = 
| related           = 
}}
'''GAZ-51''' ({{val|ru|ГАЗ-51}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automobilis]] ar kravnesību 2,5 tonnas. Šis ir visizplatītākais kravas automobiļa modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem.

Pirmie prototipi ar GAZ-51 indeksu izveidoti pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author = Дашко Дмитрий|title= «Пятьдесят первому» — 65 лет|url = http://autoar.org/BlogFull/100|language = ru |archive-url = https://web.archive.org/web/20150402094235/http://www.autoar.org/BlogFull/100|archive-date = 2015-04-02}}&lt;/ref&gt; sērijveida ražošana sākās 1946. gadā. 1955. gadā uzsākta modernizētās versijas GAZ-51A ražošana, kas turpinājās līdz 1975. gadam. Saražotas {{sk|3481033}} visu modifikāciju vienības.

Saskaņā ar padomju dokumentāciju GAZ-51 ražoja arī [[Polija]]s [[Fabryka Samochodów Ciężarowych|FSC]] rūpnīcā ([[Ļubļina|Ļubļinā]]) kā ''[[FSC Lublin-51|Lublin-51]]'', [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] (Tokčonā) kā ''Sungri-58'' un [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Naņdzjina|Naņdzjinā]]) nedaudz pārveidotā veidā kā ''Yuejin NJ130''.

== Vēsture ==

=== Izstrāde ===
20. gadsimta trīsdesmito gadu vidū [[GAZ-АА]] jau bija novecojis un neatbilda padomju standartiem. Modeļa ''[[Ford Model AA]]'' ražošanu ASV pārtrauca jau 1931. gadā. GAZ-51 bāzes transportlīdzekļa, kas sākotnēji tika saukts par GAZ-51-420 (nevis GAZ-11-51, kā dažreiz tiek apgalvots),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.com/books?id=m8m6BwAAQBAJ&amp;lpg=PA195 |title=Советские грузовики 1919-1945 - Дмитрий Дашко - Google Books |access-date=2022-12-20 |archive-date=2022-12-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221220102833/https://books.google.com/books?id=m8m6BwAAQBAJ&amp;lpg=PA195 |dead-url=no }}&lt;/ref&gt; projektēšana, izmantojot no ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' aizgūtu indeksu sistēmu (šasijas modeļa numurs — virsbūves modeļa numurs), sākās 1937. gada februārī.

1938. gada jūnijā sākās agregātu ražošana, 1939. gada janvārī — montāža, un jau maijā pirmā automašīna piedalījās ceļa testos, kas noslēdzās 1940. gada jūlijā. 1940. gada vasarā Maskavā notikušajā [[Tautsaimniecības sasniegumu izstāde|Vissavienības lauksaimniecības izstādē]] tika izstādīts GAZ-51 prototips.

Veiksmīgi automašīnas testi ļāva rūpnīcai sākt gatavoties GAZ-51 sērijveida ražošanai 1941. gadā, tomēr šo procesu pārtrauca Otrā pasaules kara sākums. Līdz tam laikam rūpnīcā jau bija izveidotas vairākas GAZ-51 agregātu ražošanas līnijas ([[dzinējs]], [[sajūgs]], [[pārnesumkārba]], [[kardāns|kardāna]] savienojumi uz adatu [[gultnis|gultņiem]]), ar kurām aprīkoja citas tajos gados ražotās automašīnas.

1942. gadā projektētā GAZ-51 kravnesību palielināja no 2 līdz 2,5 tonnām, nostiprinot atsevišķus agregātus un palielinot riepu izmēru.

Darbs pie jaunās automašīnas ražošanas procesa atsākās 1943. gadā. Straujā tehnoloģiju attīstība kara gados veica korekcijas GAZ-51 konstrukcijā. Galvenais konstruktors A.D. Prosvirņins radikāli pārveidoja un modificēja transportlīdzekli, un no pirmskara GAZ-51 būtībā palika tikai nosaukums. Uzkrātā pieredze sešu cilindru dzinēju ekspluatācijā kaujas transportlīdzekļos ļāva ievērojami uzlabot dzinēju un tā apkalpošanas sistēmas. GAZ-51 prototipiem sākotnēji izmantoja tādu pašu kabīni un vairākus agregātus no ekspluatācijas izņemtās ''[[Studebaker US6]]'' kravas automašīnas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Самый первый «полстапервый» |url=https://www.gruzovikpress.ru/article/1027-gaz-51-samiy-perviy-polstaperviy/ |website=Gruzovnik Press |access-date=8 November 2024}}&lt;/ref&gt; tomēr pēdējiem prototipiem kabīnes izskats mainījās, lai gan stils palika relatīvi nemainīgs. Konstrukcijā tika iekļauta pasaules praksē labi pārbaudīta hidrauliskā [[bremze|bremžu]] piedziņa, un tika izstrādāta modernāka un ērtāka kabīne un apdare. Palielinot [[Automašīnas riepa|riepu]] izmērus transportlīdzekļa kravnesība palielinājās līdz optimālām 2,5 tonnām. Kravas automašīnas [[pilnpiedziņa]]s versiju [[GAZ-63]] projektēja paralēli blakus esošajās montāžas līnijās.

1944. gada maijā un septembrī saražoja divus jaunus GAZ-51 modeļus (ar dažādām motora pārsega dizainiem), bet 1945. gada jūnijā — vēl divus, pirmsražošanas stadijas pārbaudē. 1945. gada 19. jūnijā GAZ-51 kopā ar citiem jaunajiem padomju transportlīdzekļiem prezentēja valdības locekļiem [[Maskavas kremlis|kremlī]].

=== Ražošana ===
1945. gada beigās saražoja divdesmit transportlīdzekļu izmēģinājuma partiju. Sērijveida ražošanu uzsāka {{dat|1946|1|6||bez}}. 1947. gadā GAZ-51 projektētājus kopā ar rūpnīcas galveno dizaineri A.A. Lipgartu apbalvoja ar [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]].

Kopš 20. gadsimta četrdesmito gadu beigām GAZ-51 montāžu papildus organizēja [[Irkutska]]s (1950—1952) un [[Odesa]]s (1948—1975) rūpnīcās. Īsā laikā GAZ-51 kļuva par visizplatītāko automobili valstī. 1958. gadā GAZ-51 gada ražošanas apjoms sasniedza savu maksimumu — vairāk nekā 173 tūkstoši vienību. Kravas automašīnu ražoja 29 gadus. Pēdējais GAZ-51A noripoja no GAZ konveijera {{dat|1975|4|2||bez}} un tika nosūtīts uz rūpnīcas muzeju. Kopsummā saražoja {{sk|3481033}} transportlīdzekļu vienības vienības, tostarp {{sk|11418}} automašīnas, kuras komplektēja Irkutskas automobiļu montāžas rūpnīcā.

Polijā kravas automašīnas ''Lublin-51'' ražošana ilga no 1951. līdz 1959. gadam, un tika saražotas {{sk|17479}} transportlīdzekļu vienības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zr.ru/archive/zr/1991/09 |title=ЗР, № 9 1991 |access-date=2015-02-13 |archive-date=2015-02-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213055334/http://www.zr.ru/archive/zr/1991/09 |dead-url=no }}&lt;/ref&gt; 1958. gadā Tokčonas automobiļu rūpnīca uzsāka GAZ-51 (ar nosaukumu ''Sungri-58'') ražošanu.&lt;ref&gt;КНДР строит автомобили // žurnāls «За рулем», № 12, 1974. lpp. 36&lt;/ref&gt; Nedaudz modificēta GAZ-51 kopija ar nosaukumu ''Yuejin-134'' tika ražota no 1958. gada līdz 70. gadu vidum divās automobiļu rūpnīcās Ķīnā.

Sākot ar 1955. gadu uzsāka ražot kravas automašīnas modernizēto versiju GAZ-51A. 1957. gada vasarā [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] vārdu izņēma no rūpnīcas nosaukuma; turpmāk uz dzinēja pārsega sāna tika presēts uzraksts ''Горьковский автозавод'' (Gorkijas Automobiļu rūpnīca) iepriekšējā ''Автозавод имени Молотова'' (Molotova automobiļu rūpnīca) vietā. 1961. gadā sākās pēcteča [[GAZ-53]], un dažus gadus vēlāk arī [[GAZ-52]] ražošana. Uz GAZ-51 bāzes ražotajam pašizgāzējam piešķīra indeksu [[GAZ-93]].

== Konstrukcija ==
Daudzus tehniskus jauninājumus, ko izmantoja šajā automašīnā, padomju autoražotāji vēlāk pielietoja arī citās automašīnās. Tostarp nodilumizturīgus cilindru čaulas, kas izgatavotas no īpaša [[čuguns|čuguna]], hromētus [[virzulis|virzuļa]] gredzenus, radiatora slēģus, priekšsildītāju, ko darbina ar [[lodlampa|lodlampu]], eļļas dzesētāju, kura izmantošana ievērojami palielināja dzinēja izturību, un plānsienu bimetāla [[kloķvārpsta]]s ielikņi.

GAZ-51 bija pirmais automašīnas modelis PSRS, kas veiksmīgi izmantoja tādus risinājumus, kas vēlāk kļuva vispārpieņemti kā [[alumīnijs|alumīnija]] [[cilindra galva]], dubultā eļļas filtrācija, slēgta kartera ventilācija, viegli noņemami [[bremžu trumulis|bremžu trumuļi]] un daudz kas cits. Šos tehniskos risinājumus vēlāk izmantoja arī citas autobūves rūpnīcas, jo īpaši, modernizējot [[ZIS-5]] un [[ZIS-150]] transportlīdzekļus, un GAZ-51 aizmugurējo asi vēlāk uzstādīja arī uz trīsasu [[ZIS-151]].

Ražošanas gadu gaitā automašīnu pastāvīgi modernizēja. Uzlaboja degvielas sistēmu, koka kabīne vispirms kļuva kombinēta (1950. gadā), bet pēc tam pilnībā metāla. No 1954. gada kabīni aprīkoja ar apsildi. Automašīnas pašmasa gadu no gada samazinājās, līdz 1962. gadam samazinoties līdz {{nobr|2296 kg}}. GAZ-51A, kura ražošana sākās 1955. gadā, platforma tika palielināta, uz tās tika uzstādīti salokāmi sānu borti un uzticamāka un efektīvāka [[rokas bremze]]. GAZ-51P vilcējam pirmo reizi PSRS tika izmantots hidrauliskais vakuuma bremžu pastiprinātājs.

== Variācijas ==
Uz GAZ-51 bāzes gandrīz 30 ražošanas gadu laikā radītas neskaitāmas modifikācijas un speciāli transportlīdzekļi. Turpmākais saraksts nav pilnīgs un ir paredzēts tikai pārskata sniegšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=List of other model versions and special vehicles based on the GAZ-51 (Russian) |url=https://www.autowp.ru/gaz/51/ |access-date=8 November 2024}}&lt;/ref&gt;

* GAZ-11-51 — 1939. gada prototips ar pilnīgi atšķirīgu kabīni.
* GAZ-51 — [[kravas automašīna]]s bāzes versija, masveidā ražota no 1946. līdz 1955. gadam.
* GAZ-51A — kravas automašīnas bāzes versija, ražota no 1955. līdz 1975. gadam.
* GAZ-51F — prototips ar uzlabotu dzinēju no 1961. gada, sērijveida ražošana netika veikta.
* GAZ-51K — [[neatliekamās palīdzības mašīna]] uz GAZ-51 šasijas.
* GAZ-51L — modelis ar pastiprinātu rāmi un trīs tonnu kravnesību, ražots no 1953. līdz 1975. gadam.
* GAZ-51M — PMG-12 [[ugunsdzēsēju mašīna|ugunsdzēsēju mašīnu]] šasijas, ražotas no 1949. līdz 1953. gadam.
* GAZ-51P — [[vilcējs]], ražots no 1956. līdz 1975. gadam uz GAZ-51A bāzes.
* GAZ-51R — kravas taksometrs, kas bija piemērots arī pasažieru pārvadāšanai; ražots no 1956. līdz 1975. gadam.
* GAZ-51Sch — modelis, kas degvielā izmantoja [[dabasgāze|dabasgāzi]], masveidā ražots no 1950. gada.
* GAZ-63 — pilnpiedziņas divu asu (4×4) kravas automašīna ar 2 tonnu kravnesību, ražots no 1948. līdz 1968. gadam.
* GAZ-93 — masveidā ražots pašizgāzējs, no 1948. līdz 1976. gadam tika ražotas vairākas versijas. Saražotas vairāk nekā {{sk|300000}} vienību.
* GZA-651 — autobuss. Laika gaitā no dažādi ražotāji izstrādājuši dažādas variācijas, tostarp [[PAZ-652]] un [[RAF-251]] būvēti uz kravas automašīnas šasijas.
* K-2.5-1E — mobilais celtnis, ražots no 1950. līdz 1963. gadam.
* KI-51 — refrižerators, kas ražots no 1955. līdz 1958. gadam, uz GAZ-51 šasijas bāzes.
* AZU-20 (51) 60А — ugunsdzēsības mašīna, ražota no 1959. līdz 1975. gadam. Uz GAZ-51 bāzes izgatavotas aptuveni 10 līdz 15 citas ugunsdzēsības mašīnas, kas aprīkotas ar grozāmām kāpnēm vai cisternu ugunsdzēsības mašīnas.
* AKS 51-22 &quot;Aremkuz&quot; — autobuss, kas ražots Maskavā no 1950. līdz 1962. gadam, ļoti līdzīgs [[GZA-651]].
* Progress-8 — autobuss ražots speciāli [[Padomju armija]]i.
* AZPT-1,8 — 1800 litru piena cisterna.
* S-4M — sniega iekrāvējs. Izmantota tikai [[šasija]] un daži agregāti, savukārt [[virsbūve]] pilnībā pārveidota. Šāda veida transportlīdzekļus izmantoja no 1975. gada, pastāvēja arī dažādas citas iekrāvēju versijas. Mašīnas mērķis ir automātiski savākt [[sniegs|sniegu]] un iekraut to kravas automašīnās, izmantojot [[konveijers|konveijera]] lenti.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Почтовая марка СССР № 4579. 1976. История отечественного автомобилестроения.jpg|PSRS pastmarka (1976)
Attēls:Former estonian military truck.jpg|Bijušais Igaunijas Sauszemes spēku militārais transportlīdzeklis
Attēls:GAZ-51 1963.jpg|Ugunsdzēsēju mašīna uz GAZ-51 šasijas
Attēls:GAZ-51 during the VII Aircraft Picnic in Kraków.jpg|GAZ-51 Krakovā
Attēls:Samochod (GAZ) Lublin-51.jpg|Polijā ražotais ''[[FSC Lublin-51]]''
Attēls:Gaz-51А. Gaz-51 engine 6-cylinder, ryadny, nizhneklapanny engine. Single-chamber carburetor, generator of a direct current 12В. Engine capacity of 73 h.p. (7670896354).jpg|GAZ-51 dzinējs
Attēls:ГАЗ-51 старая боковина.JPG|Agrīno GAZ-51 modeļu uzraksts uz dzinēja pārsega sāna
Attēls:ГАЗ-51 новая боковина.JPG|Vēlāko GAZ-51 modeļu uzraksts uz dzinēja pārsega sāna
Attēls:ГАЗ-51 1955 Fire brigade version 03.jpg|Ugunsdzēsēju mašīna ar kāpnēm
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110711080249/http://gaz51.com/ Fan-Club GAZ-51] {{ru ikona}}
* [http://www.photoka.info/gaz51/ Galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200218124729/http://www.photoka.info/gaz51/ |date={{dat|2020|02|18||bez}} }}

[[Kategorija:Padomju automobiļi]]</text>
      <sha1>3hyhfhhrnuigqu7tmlwvvufzamffz13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600626</id>
    <revision>
      <id>4538062</id>
      <parentid>4536673</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:37:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4538062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28749" sha1="cbkjjoidzhf4g4uu9q3futi238s4c1e" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 33 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Čehija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 33 valstis. Pēc gada pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]].

=== Pusfināli ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2026. gada decembrī''&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}}&lt;ref name=&quot;Australia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[SBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Beļģija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}&lt;/ref&gt;
| [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Dānija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Dānija&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Grieķija&quot; |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Gruzija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Horvātija}}&lt;ref name=&quot;:20&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}&lt;/ref&gt;
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:20&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Igaunija}}&lt;ref name=&quot;:24&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:24&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Izraēla1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Izraēla2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kipra}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}&lt;/ref&gt;
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Melnkalne}}&lt;ref name=&quot;Montenegro1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Moldova}}&lt;ref name=&quot;Website-1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nederlandse publieke omroep doet weer mee aan het Eurovisie Songfestival |trans-title=Dutch Public Broadcaster is participating in Eurovision Song Contest again |url=https://npo.nl/pers/persberichten-en-publicaties/nederlandse-publieke-omroep-doet-weer-mee-aan-het-eurovisie-songfestival |access-date=2026-09-23 |website=npo.nl |publisher=NPO |language=nl, en}}&lt;/ref&gt;
| [[Nīderlande publiskā raidorganizācija|NPO]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada janvārī vai februārī''&lt;ref name=&quot;TVP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Serbija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-10-20|url=https://esc-kompakt.de/exklusiv-serbien-bestaetigt-teilnahme-am-esc-2027-in-burgas/|title=Exklusiv: Serbien bestätigt Teilnahme am ESC 2027 in Burgas |trans-title=Exclusive: Serbia confirms participation in the ESC 2027 in Burgas|access-date=2026-10-20|language=de|website=ESCkompakt}}&lt;/ref&gt;
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ukraina}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}&lt;/ref&gt;
| [[Suspilne]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Fināls ===
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada februārī''&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>cbkjjoidzhf4g4uu9q3futi238s4c1e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oskars Bobs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608238</id>
    <revision>
      <id>4538020</id>
      <parentid>4498360</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:06:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2524" sha1="7xwecflobn7jy3vun1pjc7iodhv72k2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|7|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 26
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Oslo}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| goals1 = 1
| height = 174
| image = Oscar Bobb France v Norway 26 June 26-045.jpg
| caption = Oskars Bobs 2026. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalyears2 = 2020
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Oskars Bobs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2023—2026
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 8
| nationalcaps6 = 30
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 2
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalteam6 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2021
| nationalyears4 = 2022
| nationalyears5 = 2022—2023
| nationalyears6 = 2023—
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years2 = 2026—
| caps2 = 21
| goals2 = 0
}}
'''Oskars Bobs''' ({{Val|no|Oscar Bobb}}, dzimis {{Dat|2003|7|12}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Bobs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Fulham FC|Fulham]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]
* [[FA Community Shield]]: 2024
* [[UEFA Superkauss]]: 2023
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bobs, Oskars}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>7xwecflobn7jy3vun1pjc7iodhv72k2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sentkitsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610453</id>
    <revision>
      <id>4538115</id>
      <parentid>4537305</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:05:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4538115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="gkwafdvhg8p1zi1hx24hj6acenqsqev" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Sentkitsa
|attēls              = Stkitts-view-lookingatsea.jpg
|attēla paraksts     = Sentkitsas dienvidu pussala, tālumā — [[Nevisa]]
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Sentkitsa un Nevisa#Mazās Antiļu salas#Karību jūra
|reljefa_karte = jā
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Saint Kitts''
|izvietojums         = [[Karību jūra]]
|arhipelāgs          = [[Mazās Antiļu salas]]
|latd=17|latm=20|lats= |latNS=N 
|longd=62|longm=45|longs= |longEW=W
 |platība             = 168.92
|garums              = 29
|platums             = 8
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = Liamuiga
|augstums            = 1156
|salu skaits         =
|valsts              = Sentkitsa un Nevisa
|valsts adm vienības tips  = 
|valsts adm vienība        = 
|iedzīvotāji         = 38 138 &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
|blīvums             = 226
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Bastera]]
|piezīme =
}}
'''Sentkitsa''' ({{val|en|Saint Kitts}}), arī '''Sentkristofera''' (''Saint Christopher''), ir sala [[Karību jūra|Karību jūrā]], [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], viena no divām [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] federatīvo valsti veidojošajām salām, tās lielākā, apdzīvotākā un ekonomiski attīstītākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir valsts galvaspilsēta [[Bastera]] dienvidrietumu krastā. Galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Brimstonhila cietokšņa nacionālais parks salas rietumu krastā 1999. gadā iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā — būvēts 17. gadsimta beigās un ir lielākā no Mazo Antiļu salu fortifikācijas būvēm.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Sugar Plantation Ruins (49935870736).jpg|thumb|left|250px|Bijušās cukurniedru plantācijas drupas salas ziemeļos]]
Sala atrodas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] ziemeļdaļā [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]]. Tuvākā sala ir [[Nevisa]] dienvidaustrumos, no kuras Sentkitsu atdala {{nobr|3 km}} platais Nerousa šaurums, bet {{nobr|13 km}} uz ziemeļrietumiem atrodas [[Sintēstatiusa]]s sala. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, tās ziemeļos paceļas {{nobr|1156 m}} augstais [[Liamuiga]]s vulkāns. Sala gara un šaura, dienvidaustrumos jūrā iestiepjas 10 km gara šaura vulkāniska pussala. Piekrastē vairākās vietās koraļļu rifi. Valda tropu klimats. Piekrastē lauksaimniecības zemes, bet salas vidienē stāvi ar tropu mežiem apauguši kalni; šeit 2006. gadā izveidots Centrālās mežu rezerves nacionālais parks {{nobr|51 km²}} platībā (30 % no salas teritorijas).

== Vēsture ==
[[File:BrimstoneHill01.jpg|thumb|left|250px|Brimstonhila cietoksnis]]
Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja [[aravaki]] un vēlāk [[karībi]], kas salu dēvēja par Liamuigu (''Liamuiga''). Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gadā savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja kuģotāju aizgādņa Svētā Kristapa vārdā par ''San Cristóbal''.

Pirmo eiropiešu koloniju salā 1623. gadā izveidoja [[angļi]]; tie salas nosaukumu pārlika sev ērtākajā formā par Sentkristoferu (''St. Christopher's Island''). 1625. gadā koloniju salā izveidoja arī [[franči]]. Vietējie iedzīvotāji tika izkauti un angļu un franči salu sadalīja savā starpā — angļi aizņēma salas vidusdaļu, bet franči — abus salas galus. 1629. gadā [[Spānija]]s flote ieņēma salu un kolonistus padzina, bet jau 1630. gadā angļu apmetne tika atjaunota. 17.—18. gadsimtā Anglija un Francija pārmaiņus pārvaldīja salu. No 1783. gada Sentkitsa nokļuva [[Lielbritānija]]s pārvaldē.

Sākotnēji salā audzēja galvenokārt [[tabaka|tabaku]], bet no 1640. gadiem attīstījās [[cukurniedres|cukurniedru]] audzēšana un [[cukurs|cukura]] un [[rums|ruma]] ražošana. Darbam plantācijās tika ievesti vergi no [[Āfrika]]s un mūsdienās to pēcteči veido lielāko iedzīvotāju daļu. 1834. gadā verdzība tika atcelta, bet kolonijas administrācija spieda formāli brīvos bijušos vergus turpināt darbu plantācijās, pret ko tie sacēlās.

1883. gadā Sentkitsu, [[Nevisa|Nevisu]] un [[Angilja|Angilju]] apvienoja vienā administratīvā vienībā ar pārvaldes centru Sentkitsā. 1971. gadā Angilja pameta šo apvienību pēc 1967. gada 10. jūnija bruņotā reida Sentkitsā.

Cukurniedres bija dominējošā monokultūra salā līdz pat 2005. gadam, kad Sentkitsas un Nevisas valdība slēdza cukura industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antigvas un Barbudas salas]]
[[Kategorija:Karību jūras salas]]
[[Kategorija:Mazās Antiļu salas]]</text>
      <sha1>gkwafdvhg8p1zi1hx24hj6acenqsqev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonio Nusa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610788</id>
    <revision>
      <id>4538031</id>
      <parentid>4498355</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:35:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2704" sha1="b46yrdg4fv5ge7xeupx6whoks9onnw8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|4|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 11
| caps2 = 62
| caps3 = 2
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Stabæk Fotball|Stabæk]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Club NXT]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Oslo}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| goals1 = 3
| goals2 = 5
| goals3 = 4
| height = 180
| image = Antonio Nusa Morocco v Norway 7 June 2026-110 (cropped).jpg
| caption = Antonio Nusa 2026. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalyears2 = 2022
| nationalyears1 = 2021
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Antonio Nusa
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2021
| years2 = 2021—2024
| years3 = 2022—2023
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 3
| nationalcaps5 = 34
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 9
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalteam5 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2022—2023
| nationalyears4 = 2023
| nationalyears5 = 2023—
| years4 = 2024—
| caps4 = 62
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| goals4 = 10
}}
'''Antonio Eromonsele Bordbī Nusa''' ({{Val|no|Antonio Eromonsele Nordby Nusa}}, dzimis {{Dat|2005|4|17}}) ir [[Norvēģija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Nusa spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[RB Leipzig]]''.

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Stabæk Fotball|Stabæk]]'' un [[Beļģija]]s komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Club Brugge'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga]]: 2021—22, 2023—24
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2022

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Nusa, Antonio}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stabæk Fotball spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>b46yrdg4fv5ge7xeupx6whoks9onnw8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mortens Torsbī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610929</id>
    <revision>
      <id>4538038</id>
      <parentid>4498335</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:00:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3350" sha1="o4da464mlechf73jxc913wxl9yd22me" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 115
| caps3 = 92
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Stabæk Fotball|Stabæk]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Oslo}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]]
| goals1 = 1
| goals2 = 12
| goals3 = 7
| height = 188
| image = Morten Thorsby France v Norway 26 June 26-027.jpg
| caption = Mortens Torsbī 2026. gadā
| nationalcaps2 = 13
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalyears2 = 2013
| nationalyears1 = 2012
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Mortens Torsbī
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014—2019
| years3 = 2019—2022
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 28
| nationalcaps6 = 32
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 7
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalteam6 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2014—2015
| nationalyears5 = 2014—2018
| nationalyears6 = 2017—
| years4 = 2022—2024
| caps4 = 24
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 24
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years6 = 2024—2026
| caps6 = 43
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 11
| goals7 = 1
}}
'''Mortens Torsbī''' ({{Val|no|Morten Thorsby}}; dzimis {{Dat|1996|5|5}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Torsbī spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandā ''[[US Cremonese|Cremonese]]''.

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Stabæk Fotball|Stabæk]]'', Nīderlandes komandā ''[[SC Heerenveen]]'', Itālijas komandās [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]] un ''[[Genoa CFC|Genoa]]'', kā arī Vācijas komandā ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Torsbī, Mortens}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stabæk Fotball spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Cremonese spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>o4da464mlechf73jxc913wxl9yd22me</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leo Estigors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610930</id>
    <revision>
      <id>4538022</id>
      <parentid>4498338</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4514" sha1="j3s4bck2kowhyircdxn2vu7hmzp84f6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 1
| caps2 = 11
| caps3 = 0
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion FC|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Molde}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 182
| image = Leo Ostigard Morocco v Norway 7 June 2026-20.jpg
| caption = Leo Estigors 2026. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Leo Estigors
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2017—2018
| years2 = 2018
| years3 = 2018—2022
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 7
| nationalcaps5 = 5
| nationalcaps6 = 10
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 2
| nationalgoals6 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalyears3 = 2017
| nationalyears4 = 2018
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2018—2020
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 28
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| years5 = 2020—2021
| caps5 = 39
| goals5 = 2
| years6 = 2021
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]]
| caps6 = 13
| goals6 = 1
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years7 = 2022
| caps7 = 15
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| years8 = 2022—2024
| caps8 = 32
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]
| caps9 = 16
| years9 = 2024—2026
| goals9 = 1
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
| years10 = 2025
| caps10 = 11
| goals10 = 0
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years11 = 2025—2026
| caps11 = 17
| goals11 = 4
| nationalteam7 = {{fb|NOR}}
| nationalyears7 = 2022—
| nationalcaps7 = 46
| nationalgoals7 = 2
| clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 19
| goals12 = 1
}}
'''Leo Šīri Estigors''' ({{Val|no|Leo Skiri Østigård}}, dzimis {{Dat|1999|11|28}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Estigors spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Genoa CFC|Genoa]]''.

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandās ''[[Molde FK|Molde]]'' un ''[[Viking FK|Viking]]'', Vācijas komandās ''[[FC St. Pauli]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'', Anglijas komandās ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', Itālijas komandā ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' un Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]].''

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Napoli'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]]

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Estigors, Leo}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mērē un Rumsdālē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>j3s4bck2kowhyircdxn2vu7hmzp84f6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mozess Simons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611690</id>
    <revision>
      <id>4538009</id>
      <parentid>4398712</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:48:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3249" sha1="4szpcielf3ggrahqcbza80j2wodmk20" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 33
| caps2 = 76
| caps3 = 19
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK AS Trenčín|Trenčín]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Džosa}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]]
| goals1 = 13
| goals2 = 16
| goals3 = 1
| height = 168
| image = Simon asse fcn 2425.png
| caption = Mozess Simons 2025. gadā
| nationalcaps2 = 102
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 12
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U20
| nationalteam2 = {{fb|NGA}}
| nationalyears2 = 2015—
| nationalyears1 = 2013—2015
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Mozess Simons
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2015
| years2 = 2015—2018
| years3 = 2018—2020
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 26
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| goals4 = 5
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| years5 = 2020—2025
| caps5 = 151
| goals5 = 28
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]]
| years6 = 2025—
| caps6 = 29
| goals6 = 3
}}
'''Mozess Dadijs-Ajala Simons''' ({{Val|en|Moses Daddy-Ajala Simon}}, dzimis {{Dat|1995|7|12}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Simons spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Paris FC]]''.

Iepriekš spēlējis Slovākijas komandā ''[[FK AS Trenčín|Trenčín]]'', Beļģijas komandā ''[[KAA Gent|Gent]]'', Spānijas komandā ''[[Levante UD|Levante]]'' un Francijas komandā ''[[FC Nantes|Nantes]]''.

[[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Gent'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2014—15
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2015

'''Nantes'''

* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2021—22

'''Nigērija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]] trešā vieta: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/17012026-premjerligas_spidekli_paliek_ar_izlasi_un |title= Premjerlīgas spīdekļi paliek ar izlasi un cīņā par bronzu neiesit pendeles, Nigērija atstāj Ēģipti bešā|accessdate=2026-01-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Simons, Mozess}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK AS Trenčín spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Levante UD spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Paris FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>4szpcielf3ggrahqcbza80j2wodmk20</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tairīss Maksijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615593</id>
    <revision>
      <id>4538241</id>
      <parentid>4370729</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:19:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4538241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5491" sha1="t5elqwa79x0j7s4gh9nb6v4wjopb2ph" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Tairīss Maksijs
 |       vārds_orig = ''Tyrese Maxey''
 |           attēls = 1 tyrese maxey 2026.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Tairīss Maksijs 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=91}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 2020
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''South Garland'' ([[Teksasa]])
 |          koledža = [[Kentuki Universitāte]]
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
 |           numurs = 0
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 21.
 |          dr_gads = [[2020. gada NBA drafts|2020]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2020|start}}—pašlaik
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
| kl_sez 2 = 
| klubs 2 = 
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2024}}, {{nasg|2026}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2025|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Tairīss Kendrids Maksijs''' ({{val|en|Tyrese Kendrid Maxey}}; dzimis {{dat|2000|11|4||bez}} [[Dalasa|Dalasā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]. Divkārtējs [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībnieks un 2025. gada [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|līgas progresējušākais spēlētājs]].

== Karjera ==
Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras T. Maksijs nokļuva [[Kentuki Universitāte]]s basketbola komandā, kurā nospēlēja vienu sezonu [[NCAA]] čempionātā.

[[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftā]] [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]] viņu izvēlējās pirmajā kārtā ar kopējo 21. numuru. Sākot ar otro sezonu profesionālajā karjerā, gandrīz vienmēr devies laukumā komandas starta pieciniekā. 2024. gadā T. Maksijs pirmo reizi nonāca starp [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībniekiem, savukārt [[2024.—2025. gada NBA sezona|2024.—2025. gada sezonas]] noslēgumā viņš tika atzīts par [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|līgas progresējušāko spēlētāju]].

2025. gada 20. novembrī T. Maksijs aizvadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 54 punktus uzvarā pār [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] (123—114).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Maxey drops career-high 54, Cardiac Sixers do it again with OT win over Bucks|url=https://www.libertyballers.com/76ers-scores-results/81154/sixers-bucks-final-score-recap-tyrese-maxey-paul-george-vj-edgecombe|website=Liberty Ballers|date=2025-11-21|access-date=2025-11-29|language=en-US|first=Josh|last=Grieb}}&lt;/ref&gt;

T. Maksijs ir pārstāvējis ASV U-18 izlasi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=South Garland five-star recruit Tyrese Maxey is named to USA Basketball Men's Under-18 National Team that will compete in Canada|url=https://www.dallasnews.com/high-school-sports/2018/06/06/south-garland-five-star-recruit-tyrese-maxey-is-named-to-usa-basketball-men-s-under-18-national-team-that-will-compete-in-canada/|website=Dallas News|date=2018-06-06|access-date=2025-11-29|language=en|first=Greg RiddleSportsDayHS|last=writer|last2=editorJun. 5|first3=2018{{!}}Updated 9:45 p m CDT{{!}}1 min|last3=read}}&lt;/ref&gt;, ar kuru kļuva par 2018. gada Amerikas čempionu šajā vecuma grupā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Lauri Markanens]]
| virsraksts = [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]]
| periods    = {{nbay|2023|end}}
| pēc        = [[Daisons Denjelss]] }}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Maksijs, Tairīss}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dalasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>t5elqwa79x0j7s4gh9nb6v4wjopb2ph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538242</id>
      <parentid>4538241</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:20:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Dalasā dzimušie]]; pievienoju [[Kategorija:Teksasā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5492" sha1="ldr0i742ynwfhdthrc9m7hg0lv9wcik" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Tairīss Maksijs
 |       vārds_orig = ''Tyrese Maxey''
 |           attēls = 1 tyrese maxey 2026.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Tairīss Maksijs 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=91}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 2020
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''South Garland'' ([[Teksasa]])
 |          koledža = [[Kentuki Universitāte]]
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
 |           numurs = 0
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 21.
 |          dr_gads = [[2020. gada NBA drafts|2020]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2020|start}}—pašlaik
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
| kl_sez 2 = 
| klubs 2 = 
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2024}}, {{nasg|2026}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2025|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Tairīss Kendrids Maksijs''' ({{val|en|Tyrese Kendrid Maxey}}; dzimis {{dat|2000|11|4||bez}} [[Dalasa|Dalasā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]. Divkārtējs [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībnieks un 2025. gada [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|līgas progresējušākais spēlētājs]].

== Karjera ==
Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras T. Maksijs nokļuva [[Kentuki Universitāte]]s basketbola komandā, kurā nospēlēja vienu sezonu [[NCAA]] čempionātā.

[[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftā]] [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]] viņu izvēlējās pirmajā kārtā ar kopējo 21. numuru. Sākot ar otro sezonu profesionālajā karjerā, gandrīz vienmēr devies laukumā komandas starta pieciniekā. 2024. gadā T. Maksijs pirmo reizi nonāca starp [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībniekiem, savukārt [[2024.—2025. gada NBA sezona|2024.—2025. gada sezonas]] noslēgumā viņš tika atzīts par [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|līgas progresējušāko spēlētāju]].

2025. gada 20. novembrī T. Maksijs aizvadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 54 punktus uzvarā pār [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] (123—114).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Maxey drops career-high 54, Cardiac Sixers do it again with OT win over Bucks|url=https://www.libertyballers.com/76ers-scores-results/81154/sixers-bucks-final-score-recap-tyrese-maxey-paul-george-vj-edgecombe|website=Liberty Ballers|date=2025-11-21|access-date=2025-11-29|language=en-US|first=Josh|last=Grieb}}&lt;/ref&gt;

T. Maksijs ir pārstāvējis ASV U-18 izlasi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=South Garland five-star recruit Tyrese Maxey is named to USA Basketball Men's Under-18 National Team that will compete in Canada|url=https://www.dallasnews.com/high-school-sports/2018/06/06/south-garland-five-star-recruit-tyrese-maxey-is-named-to-usa-basketball-men-s-under-18-national-team-that-will-compete-in-canada/|website=Dallas News|date=2018-06-06|access-date=2025-11-29|language=en|first=Greg RiddleSportsDayHS|last=writer|last2=editorJun. 5|first3=2018{{!}}Updated 9:45 p m CDT{{!}}1 min|last3=read}}&lt;/ref&gt;, ar kuru kļuva par 2018. gada Amerikas čempionu šajā vecuma grupā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Lauri Markanens]]
| virsraksts = [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]]
| periods    = {{nbay|2023|end}}
| pēc        = [[Daisons Denjelss]] }}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Maksijs, Tairīss}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ldr0i742ynwfhdthrc9m7hg0lv9wcik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Max (lietotne)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616939</id>
    <revision>
      <id>4538176</id>
      <parentid>4537965</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:10:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4538176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2764" sha1="s4510o2qtoz8rpjtyvszmhpo10ulx00" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums = ''Max''
| logo_attēls = Max_logo_2025.png
| veids = [[tūlītējā ziņojumapmaiņa]], [[elektroniskā komercija]]
| valsts = {{RUS}}
| īpašnieks = ''[[VK]]''
| darbību_uzsāka = {{dat|2025}}
| valodas = krievu
| komerciāla = jā
| reģistrācija = obligāta
| reģistrēti_lietotāji = 
| mājas_lapa = 
}}

'''''Max''''' ({{val|ru|Макс}}) ir [[Krievija]]s [[tūlītējā ziņojumapmaiņa|ziņojumapmaiņas]] un [[elektroniskā komercija|e-komercijas]] lietotne, ko 2025. gadā izlaida uzņēmums ''[[VK]]''. Lietotne tiek attīstīta kā universāla mobilā platforma, pēc [[Ķīna|Ķīnas]] lietotnes ''[[WeChat]]'' parauga. Tiek veicināts valsts līmenī, vienlaikus Krievijas varasiestādes bloķē citas rietumu ziņapmaiņas platformas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2025/09/06/rossiyan-ugrozami-ugovorami-i-reklamoy-zagonyayut-v-messendzher-max-prilozhenie-dobralos-dazhe-do-detskih-sadov|title=Россиян угрозами, уговорами и рекламой загоняют в мессенджер Max. Приложение добралось даже до детских садов Просто фиксируем, как это происходит|website=Meduza|access-date=2025-12-13|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada septembra ''Max'' lietotne ir iepriekš instalēta visos Krievijā pārdotajos viedtālruņos. Vienlaikus Krievijas sakaru regulators ''[[Roskomnadzor]]'' ir noteicis ierobežojumus citu ziņojumapmaiņas lietotņu izmantošanai valstī.

Cilvēktiesību aizstāvji pauda bažas par ''Max'' platformas iespējām saistībā ar personas datu vākšanu. Konkrēti, pēc Interneta aizsardzības biedrības priekšsēdētāja Mihaila Klimarova teiktā, konfidencialitātes politikā ir norādīts, ka lietotāju informācija var tikt nodota valsts iestādēm, tostarp [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]], KF Iekšlietu ministrijai, Centrālajai bankai, Nodokļu dienestam, utt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://epravda.com.ua/tehnologiji/kreml-gotuye-zaboronu-inozemnih-mesendzheriv-809335/|title=Путін вимагає обмежити іноземні месенджери|website=Економічна правда|access-date=2025-12-13|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. jūlijā ''Max'' reitings ''[[Google Play]]'' bija 2,4 no 5, bet ''[[App Store]]'' — 4,2 no 5. Daļa pozitīvo atsauksmju varētu būt radītas mākslīgi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[WeChat]]
* [[VK]]
* [[Gosuslugi]]

{{IT-aizmetnis}}
{{Sociālais tīkls}}

[[Kategorija:Tūlītējā ziņojumapmaiņa]]
[[Kategorija:Sociālie tīkli]]
[[Kategorija:VK]]
[[Kategorija:Krievijas interneta pakalpojumi]]</text>
      <sha1>s4510o2qtoz8rpjtyvszmhpo10ulx00</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars Joda/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>618873</id>
    <revision>
      <id>4538246</id>
      <parentid>4537104</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Nodzēsa lapu</comment>
      <origin>4538246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abioduns Oguniji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625019</id>
    <revision>
      <id>4538005</id>
      <parentid>4425037</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:44:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2009" sha1="5jwz4uzlzorrxoflqsc3458b0sefv5m" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|12|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 21
| caps2 = 39
| caps3 = 97
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Nigērija}} [[Sunshine Stars]]
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]]
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Ibadana}}
| currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| goals1 = 4
| goals2 = 4
| goals3 = 16
| height = 175
| image = 
| caption = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Abioduns Oguniji
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—2025
| years4 = 2025—
| caps4 = 45
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| goals4 = 6
}}
'''Abioduns Oguniji''' ({{Val|en|Abiodun Ogunniyi}}, dzimis {{Dat|2001|12|20}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Oguniji spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]].

Savu karjeru sācis Nigērijas augstākās līgas komandā [[Sunshine Stars F.C.|Sunshine Stars]]. 2021. gadā pievienojies [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandai [[FK Spartaks Jūrmala]]. 2022. gadā pārgājis uz [[FK Auda]], ar ko uzvarējis [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022. gada Latvijas kausa izcīņā]]. 2025. gada vasarā pārcēlies uz [[FK Liepāja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2025/07/06/oficiali-ogunniyi-pievienojas-fk-liepaja/|title=Oficiāli: Ogunniyi pievienojas FK Liepāja – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2026-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Oguniji, Abioduns}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]</text>
      <sha1>5jwz4uzlzorrxoflqsc3458b0sefv5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627528</id>
    <revision>
      <id>4538064</id>
      <parentid>4469738</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:39:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Serbijas pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4538064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7718" sha1="jru7z9ml0q04pfeo5gg3yi915re061z" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Serbija]]
|        karogs = Flag of Serbia.svg
|  parraiditajs = [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 19 (14 fināli)
|   pirma reize = {{escy|2007}}.
|       ESC lab = 1. vieta: {{escy|2007}}.
|        ESC sl = 14. vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: {{escy|2025}}.
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/serbia EBU lapa]
}}
'''[[Serbija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Serbiju pārstāvēja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šajā gadā Serbija ieguva savu līdz šim vienīgo uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā. Valsts ir kvalificējusies finālam 14 reizes. 

Serbija, no 2004. līdz 2006. gadam startēja Eirovīzijā kā [[Serbija un Melnkalne]]. Vēl pirms tam piedalījusies konkursā kā daļa no [[Dienvidslāvija]]s (no 1961. līdz 1992. gadam)

== Serbijas pārstāvji Eirovīzijā ==

: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;250&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
| [[Marija Šerifoviča]]
| ''[[Molitva]]''
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 268
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 298
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]]
| ''Oro''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 169
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]]
| ''Cipela''
| Serbu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 10.{{Efn|Kaut arī valsts ieguva 10. vietu, kas ļautu kvalificēties finālam, 2008. un 2009. gada dziesmu konkursa noteikumi noteica, ka no katra pusfināla kvalificēsies deviņas augstāk novertētākās skatītāju dziesmas un viena žūrijas augstāk novērtētākā dziesma. Tā kā dziesma nebija žūrijas favorīts, tad Serbijas vietu finālā ieņēma Horvātija.}}
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
| [[Milans Stankovičs]]
| ''Ovo je Balkan''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 72
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''Čaroban''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]
| ''Nije ljubav stvar''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 214
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 159
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
| ''[[Moje 3]]''
| ''Ljubav je svuda''
| Serbu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 46
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] konkursā}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
| [[Bojana Stamenova]]
| ''Beauty Never Lies''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 53
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
| [[Saņa Vučiča ZAA]]
| ''Goodbye''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 105
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 115
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| [[Tijana Bogičeviča]]
| ''In Too Deept''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 98
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
| [[Saņa Iličs]] un [[Balkanika]]
| ''Nova deca''
| Serbu{{efn|name=2018;|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}}
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 113
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 117
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| [[Nevena Božoviča]]
| ''Kruna''
| Serbu{{efn|name=2019;|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 89
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 156
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]''
| ''Hasta la vista''
| Serbu{{efn|name=2020;|Sastāv arī dažām frāzēm satur arī angļu un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodām.}}
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Loco loco''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 102
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Ana Džuriča|Konstrakta]]
| ''In corpore sano'
| Serbu,&lt;br /&gt;[[Latīņu valoda|Latīņu]]
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 312
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 237
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Lūks Bleks]]
| ''Samo mi se spava''
| Serbu,&lt;br /&gt;Angļu
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 30
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Teya Dora]]''
| ''Ramonda''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 54
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Princ od Vranje|Princ]]''
| ''Mila''
| Serbu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 28
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene''
| Serbu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 90
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 187
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]
| 
| 
| 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Serbijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
| [[Belgrada]]
| [[Belgradas arēna]]
| [[Jovana Jankoviča]], [[Željko Joksimovičs]], [[Kristina Radenkoviča]], [[Branislavs Katičš]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}


{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Serbija-aizmetnis}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Serbija]]
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>jru7z9ml0q04pfeo5gg3yi915re061z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omars Alderete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628162</id>
    <revision>
      <id>4538040</id>
      <parentid>4479927</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3536" sha1="lzwkgrgny5rflwe9cedanqg0vxwu0m6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 22
| caps3 = 8
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas &quot;Gimnasia&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Huracán|Huracán]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Asunsjona}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| goals1 = 1
| goals2 = 1
| goals3 = 1
| height = 188
| image = Omar Alderete France v Paraguay 4 July 2026-108.jpg
| caption = Omars Alderete 2026. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Omars Alderete
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018—2019
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 42
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U23
| nationalteam4 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2018—
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 31
| clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]]
| years5 = 2020—2023
| caps5 = 17
| goals5 = 0
| years6 = 2021—2022
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| caps6 = 29
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 25
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]
| years8 = 2023—2025
| caps8 = 65
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 35
| goals9 = 1
}}
'''Omars Federiko Alderete Fernandess''' ({{Val|es|Omar Federico Alderete Fernández}}, dzimis {{Dat|1996|12|26}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Alderete spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Cerro Porteño]]'', Argentīnas komandās [[Laplatas &quot;Gimnasia&quot;]] un ''[[Club Atlético Huracán|Huracán]]'', Šveices komandu ''[[FC Basel|Basel]]'', Vācijas komandu ''[[Hertha BSC]]'', kā arī Spānijas komandas ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]],.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Alderete, Omars}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Laplatas &quot;Gimnasia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Huracán spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>lzwkgrgny5rflwe9cedanqg0vxwu0m6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavo Gomess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628164</id>
    <revision>
      <id>4538048</id>
      <parentid>4479932</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3454" sha1="qcjjo85owg5291bums9u42umirshmay" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 47
| caps2 = 58
| caps3 = 18
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Lanús|Lanús]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}}
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Gustavo Gomez France v Paraguay 4 July 2026-029.jpg
| caption = Gustavo Gomess 2026. gadā
| nationalcaps2 = 25
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 13
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Gustavo Gomess
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2019
| nationalcaps3 = 96
| nationalgoals3 = 4
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2013—
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 20
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| years5 = 2019—
| caps5 = 275
| goals5 = 24
}}
'''Gustavo Rauls Gomess Portiljo''' ({{Val|es|Gustavo Raúl Gómez Portillo}}, dzimis {{Dat|1993|5|6}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Gomess spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas]] komandā [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]]. Gomess ir gan &quot;Palmeiras&quot; kluba, gan Paragvajas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'', Argentīnas komandā ''[[Club Atlético Lanús|Lanús]]'' un Itālijas komandā ''[[AC Milan]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2016. gada Copa América|2016.]], [[2019. gada Copa América|2019.]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: 2012C, 2014A

'''Lanus'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2016

'''Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2016

'''Palmeiras'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2018, 2022, 2023
* [[Copa do Brasil]]: 2020
* [[Supercopa do Brasil]]: 2023
* [[Copa Libertadores]]: 2020, 2021
* [[Recopa Sudamericana]]: 2022
* [[Campeonato Paulista]]: 2020, 2022, 2023, 2024, 2026

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gomess, Gustavo}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Club Atlético Lanús spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>qcjjo85owg5291bums9u42umirshmay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Djego Gomess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628167</id>
    <revision>
      <id>4538046</id>
      <parentid>4479929</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:09:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2638" sha1="qmfu88cslmqlvzvg6e5cmh6fs3n9ypd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|27}}
| birth_place = 
| caps1 = 40
| caps2 = 24
| caps3 = 55
| clubnumber = 25
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF|Inter Miami]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals1 = 5
| goals2 = 4
| goals3 = 7
| height = 183
| image = Diego Gomez France v Paraguay 4 July 2026-024.jpg
| caption = Djego Gomess 2026. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U23
| nationalyears2 = 2023—
| nationalyears1 = 2022—2023
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Djego Gomess
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2022—2023
| years2 = 2023—2024
| years3 = 2025—
| nationalcaps3 = 30
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2022—
}}
'''Djego Aleksandrs Gomess Amarilja''' ({{Val|es|Diego Alexander Gómez Amarilla}}, dzimis {{Dat|2003|3|27}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Gomess spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'' un ASV komandā ''[[Inter Miami CF|Inter Miami]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: 2022 Apertura, 2023 Apertura

'''Inter Miami'''

* [[Supporters' Shield]]: 2024
* [[Leagues Cup]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gomess, Djego}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Inter&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>qmfu88cslmqlvzvg6e5cmh6fs3n9ypd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538047</id>
      <parentid>4538046</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:09:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2708" sha1="2dna8mpxo812mpus0nzhx3w242sl1hh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|27}}
| birth_place = 
| caps1 = 40
| caps2 = 24
| caps3 = 55
| clubnumber = 25
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF|Inter Miami]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals1 = 5
| goals2 = 4
| goals3 = 7
| height = 183
| image = Diego Gomez France v Paraguay 4 July 2026-024.jpg
| caption = Djego Gomess 2026. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U23
| nationalyears2 = 2023—
| nationalyears1 = 2022—2023
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Djego Gomess
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2022—2023
| years2 = 2023—2024
| years3 = 2025—
| nationalcaps3 = 30
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2022—
}}
'''Djego Aleksandrs Gomess Amarilja''' ({{Val|es|Diego Alexander Gómez Amarilla}}, dzimis {{Dat|2003|3|27}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Gomess spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'' un ASV komandā ''[[Inter Miami CF|Inter Miami]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: 2022 Apertura, 2023 Apertura

'''Inter Miami'''

* [[Supporters' Shield]]: 2024
* [[Leagues Cup]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gomess, Djego}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Inter&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2dna8mpxo812mpus0nzhx3w242sl1hh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markuss Holmgrēns Pēdešens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628822</id>
    <revision>
      <id>4538032</id>
      <parentid>4498350</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:37:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3163" sha1="8g54jrjpg5fq8it000kibpv6mfm5zqq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|16}}
| birth_place = 
| caps1 = 20
| caps2 = 28
| caps3 = 60
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Tromsø IL|Tromsø]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Hammerfesta}}
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| height = 178
| image = Marcus Holmgren Pedersen France v Norway 26 June 26-028 (cropped).jpg
| caption = Markuss Holmgrēns Pēdešens 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalyears2 = 2020
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Markuss Holmgrēns Pēdešens
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2018—2020
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2025
| nationalcaps3 = 37
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 28
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]]
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 29
| goals5 = 0
| years6 = 2025—2026
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]]
| caps6 = 29
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 4
| goals7 = 0
}}
'''Markuss Holmgrēns Pēdešens''' ({{Val|no|Marcus Holmgren Pedersen}}, dzimis {{Dat|2000|7|16}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Pēdešens spēlē [[Grieķijas Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandā [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]].

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandās ''[[Tromsø IL|Tromsø]]'' un ''[[Molde FK|Molde]]'', Nīderlandes komandā [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]] un Itālijas komandās ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' un ''[[Torino FC|Torino]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Feyenoord'''

* [[Eredivisie]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Pēdešens, Markuss Holmgrēns}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tromsø IL spēlētāji]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>8g54jrjpg5fq8it000kibpv6mfm5zqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patriks Bergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628824</id>
    <revision>
      <id>4538018</id>
      <parentid>4498340</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2400" sha1="o3ukzzapvpfgr92ze0i54fq3vi9o7ec" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 137
| caps2 = 17
| caps3 = 118
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Būdē}}
| currentclub = {{flaga|Norvēģija}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| goals1 = 8
| goals2 = 0
| goals3 = 20
| height = 178
| image = Patrick Berg France v Norway 26 June 26-018.jpg
| caption = Patriks Bergs 2026. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Patriks Bergs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2022
| years2 = 2022
| years3 = 2022—
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 52
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam4 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2021—
}}
'''Patriks Bergs''' ({{Val|no|Patrick Berg}}, dzimis {{Dat|1997|11|24}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Bergs spēlē Norvēģijas ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]''.

Iepriekš spēlējis arī [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[RC Lens|Lens]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Bodø/Glimt'''

* [[Eliteserien]]: 2020, 2021, 2023, 2024
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2025—26

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bergs, Patriks}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]]
[[Kategorija:RC Lens spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>o3ukzzapvpfgr92ze0i54fq3vi9o7ec</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreass Šelderups</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628933</id>
    <revision>
      <id>4538037</id>
      <parentid>4498359</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:59:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2864" sha1="sswgwt761wrxauevpxtw64zyn3gt8p2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|6|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 55
| caps2 = 5
| caps3 = 26
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica B]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]
| countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Būdē}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| goals1 = 17
| goals2 = 1
| goals3 = 9
| height = 177
| image = Andreas Schjelderup France v Norway 26 June 26-111 (cropped).jpg
| caption = Andreass Šelderups 2026. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16
| nationalyears2 = 2020
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Andreass Šelderups
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2021—2023
| years2 = 2023
| years3 = 2023—2024
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 12
| nationalcaps6 = 22
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 8
| nationalgoals6 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21
| nationalteam6 = {{fb|NOR}}
| nationalyears3 = 2021—2022
| nationalyears4 = 2022—2023
| nationalyears5 = 2021—2024
| nationalyears6 = 2024—
| years4 = 2023—
| caps4 = 57
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| goals4 = 9
}}
'''Andreass Šelderups''' ({{Val|no|Andreas Schjelderup}}, dzimis {{Dat|2004|6|1}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Šelderups spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]].

Iepriekš spēlējis arī Dānijas komandā ''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]''.

[[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2022—23
* [[Portugāles Līgas kauss]]: 2024—25
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2023, 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Šelderups, Andreass}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nūrlannē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>sswgwt761wrxauevpxtw64zyn3gt8p2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fredriks Andrē Bjerkans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632433</id>
    <revision>
      <id>4538019</id>
      <parentid>4498349</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4050" sha1="guvlsrl9r5kkaoiq9ehl8oq8d9cwlcd" xml:space="preserve">
{{Futbolista infokaste
| name = Fredriks Andrē Bjerkans
| image = Fredrik André Bjørkan Morocco v Norway 7 June 2026-40 (cropped).jpg
| caption = Fredriks Andrē Bjerkans 2026. gadā
| full_name = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|08|21}}
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Būdē}}
| height = 180
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| clubnumber = 15
| youthyears1 = 2013—2015
| youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| years1 = 2015—2021
| clubs1 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| caps1 = 121
| goals1 = 8
| years2 = 2022
| clubs2 = {{flaga|GER}} [[Hertha BSC]]
| caps2 = 9
| goals2 = 0
| years3 = 2022
| clubs3 = {{īre}}{{flaga|NED}} [[Feyenoord]]
| caps3 = 1
| goals3 = 0
| years4 = 2023—
| clubs4 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]
| caps4 = 99
| goals4 = 10
| nationalyears1 = 2016
| nationalteam1 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U18
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2019—2020
| nationalteam2 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U21
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2021—
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps3 = 22
| nationalgoals3 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
}}
'''Fredriks Andrē Bjerkans''' ({{val|no|Fredrik André Bjørkan}}; dzimis {{dat|1998|08|21}} [[Būdē]]) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]]. Spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē ''[[Eliteserien]]'' kluba ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'' sastāvā.

== Karjera ==
Karjeru sāka dzimtās pilsētas [[Būdē]] klubā ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]''. Pieaugušo komandā debitēja 17 gadu vecumā [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausa]] spēlē {{dat|2016|4|13||bez}}. 2020. un 2021. gadā kļuva par ''[[Eliteserien]]'' līgas čempionu. 2021. gada decembrī parakstīja līgumu ar [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/de/bundesliga/news/hertha-bsc-fredrik-andre-bjorkan-transfer-wechsel-fk-bodo-glimt-18064 |title=Fredrik Andre Björkan wechselt zu Hertha BSC |language=de |date={{dat|2021|12|1|N|bez}}| website=vi.nl |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.—2022. gada sezonā]] aizvadīja deviņas spēles [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. 2022. gadā tika izīrēts [[Nīderlande]]s klubam [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]]. 2023. gada janvārī īres līgums tika pārtraukts, un Bjerkans atgriezās ''Bodø/Glimt''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vi.nl/nieuws/feyenoord-neemt-na-half-jaar-al-afscheid-van-bjorkan |title=Feyenoord neemt na half jaar al afscheid van Bjørkan |language=nl |date={{dat|2023|1|4|N|bez}}| website=vi.nl |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēl divas reizes uzvarēja ''Eliteserien'' (2023, 2024).

Spēlējis Norvēģijas U-18 un U-21 izlasēs. [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2021|6|6||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|9|7||bez}} pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].

== Sasniegumi ==
;''Bodø/Glimt''
* ''[[Eliteserien]]'': 2020, 2021, 2023, 2024
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2025—26

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bjerkans, Fredriks Andrē}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nūrlannē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>guvlsrl9r5kkaoiq9ehl8oq8d9cwlcd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henriks Falkeners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632714</id>
    <revision>
      <id>4538024</id>
      <parentid>4498363</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:11:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4315" sha1="3o2qhd5zfxs2315gaj4px3p44d13kf8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Henriks Falkeners
| image = Henrik Falchener France v Norway 26 June 26-019.jpg
| caption = Henriks Falkeners 2026. gadā
| fullname = Henriks Sēlebake Falkeners&lt;br /&gt;(''Henrik Sælebakke Falchener'')
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|8}}
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Tensberga}}
| height = 194
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]]
| clubnumber = 25
| youthyears1 = {{0|0000}}—2016
| youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[IL Flint|Flint]]
| youthyears2 = 2017
| youthclubs2 = {{flaga|NOR}} [[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]
| youthyears3 = 2018—2021
| youthclubs3 = {{flaga|NOR}} [[Sandefjord Fotball|Sandefjord]]
| years1 = 2019—2021
| clubs1 = {{flaga|NOR}} Sandefjord 2
| caps1 = 18
| goals1 = 1
| years2 = 2020—2021
| clubs2 = {{flaga|NOR}} [[Sandefjord Fotball|Sandefjord]]
| caps2 = 2
| goals2 = 0
| years3 = 2022—2023
| clubs3 = {{flaga|NOR}} [[FK Ørn Horten|Ørn Horten]]
| caps3 = 41
| goals3 = 3
| years4 = 2023
| clubs4 = {{flaga|NOR}} Ørn Horten 2
| caps4 = 2
| goals4 = 0
| years5 = 2024
| clubs5 = {{flaga|NOR}} [[Egersunds IK|Egersund]]
| caps5 = 29
| goals5 = 1
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]]
| caps6 = 39
| goals6 = 8
| nationalyears1 = 2020
| nationalteam1 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2021
| nationalteam2 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U18
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2026—
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
}}
'''Henriks Sēlebake Falkeners''' ({{val|no|Henrik Sælebakke Falchener}}; dzimis {{dat|2003|5|8}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]]. Spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē ''[[Eliteserien]]'' kluba ''[[Viking FK]]'' sastāvā.

== Karjera ==
Pārstāvējis ''Flint'' un ''[[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]'' jauniešu komandas, 2018. gadā pievienojās ''[[Sandefjord Fotball|Sandefjord]]''. Norvēģijas augstākajā līgā ''[[Eliteserien]]'' debitēja 2020. gada augustā. No 2022. līdz 2023. gadam spēlēja ''[[FK Ørn Horten|Ørn Horten]]'' rindās Norvēģijas 2. divīzijā, 2024. gadā pārstāvēja 1. divīzijas klubu ''[[Egersunds IK]]''. Pirms 2025. gada sezonas pievienojās ''Eliteserien'' klubam ''[[Viking FK]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vikingfotball.no/nyheter/falchener-er-morkebla |title=Falchener er mørkeblå |language=no |date={{dat|2024|12|18|N|bez}}| website=vikingfotball.no |accessdate={{dat|2026|5|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Norvēģijas U-17 un U-18 izlasēs. [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2026|3|31||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rastavanger.no/viking-stopperen-fikk-sin-debut-med-haaland-og-co/s/5-165-238008 |title=Viking-stopperen fikk sin debut med A-landslaget – fotballekspert spår VM-billett |language=no |date={{dat|2026|3|31|N|bez}}| website=rastavanger.no |accessdate={{dat|2026|5|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/norway-squad-announcement-stale-solbakken |title=Haaland and Odegaard headline Norway squad |language=en |date={{dat|2026|5|21|N|bez}}| website=fifa.com |accessdate={{dat|2026|5|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Viking''
* ''[[Eliteserien]]'': 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Falkeners, Henriks}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vestfollā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sandefjord Fotball spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3o2qhd5zfxs2315gaj4px3p44d13kf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabians Balbuena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633434</id>
    <revision>
      <id>4538042</id>
      <parentid>4479928</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3894" sha1="56jsb6871de8lnj5qpnabmev1f5aw2v" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 76
| caps2 = 17
| caps3 = 30
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Cerro Porteño|Cerro Porteño]]
| clubs2 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Rubio Ñu|Rubio Ñu]]
| clubs3 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Nacional|Nacional]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sjudada del Este}}
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|Grêmio]]
| goals1 = 5
| goals2 = 1
| goals3 = 1
| height = 188
| image = Fabian Balbuena France v Paraguay 4 July 2026-016.jpg
| caption = Fabians Balbuena 2026. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{fb|PAR}}
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas olimpiskā izlase
| nationalyears2 = 2024
| nationalyears1 = 2015—
| nationalcaps1 = 49
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Fabians Balbuena
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2010—2012
| years2 = 2013
| years3 = 2013—2014
| years4 = 2014—2016
| caps4 = 43
| clubs4 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;|Corinthians]]
| years5 = 2016—2018
| caps5 = 105
| goals5 = 9
| years6 = 2018—2021
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| caps6 = 54
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]
| years7 = 2021—2025
| caps7 = 71
| goals7 = 7
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;|Corinthians]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 20
| goals8 = 3
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|Grêmio]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 13
| goals9 = 1
}}
'''Fabians Kornelio Balbuena Gonsaless''' ({{Val|es|Fabián Cornelio Balbuena González}}, dzimis {{Dat|1991|8|23}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Balbuena spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;]].

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandās ''[[Club Cerro Porteño|Cerro Porteño]]'', ''[[Club Rubio Ñu|Rubio Ñu]]'', ''[[Club Nacional|Nacional]]'' un ''[[Club Libertad|Libertad]]'', Brazīlijas komandā [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;]], Anglijas komandā ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' un Krievijas komandā [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]].

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi piecos [[Copa América]] turnīros, kā arī iekļauts sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Pārstāvējis Paragvaju arī [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: Clausura 2014

'''Corinthians'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2017
* [[Campeonato Paulista]]: 2017, 2018

'''Grêmio'''

* [[Campeonato Gaúcho]]: 2026

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Paragvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Balbuena, Fabians}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols) spēlētāji]]
[[Kategorija:Portualegri &quot;Grêmio&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>56jsb6871de8lnj5qpnabmev1f5aw2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fredriks Eušnēss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633467</id>
    <revision>
      <id>4538023</id>
      <parentid>4498348</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:11:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5023" sha1="o4p83oua9r4b2xe1nci9lw7omp3re25" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Fredriks Eušnēss
| image = Fredrik Aursnes France v Norway 26 June 26-148 (cropped).jpg
| caption = Fredriks Eušnēss 2026. gadā
| full_name = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|10}}
| birth_place = {{vieta|Norvēģija|Hāreida}}
| height = 180
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| clubnumber = 8
| youthyears1 = 2008—2012
| youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[Hareid IL|Hareid]]
| years1 = 2012—2016
| clubs1 = {{flaga|NOR}} [[IL Hødd|Hødd]]
| caps1 = 106
| goals1 = 11
| years2 = 2016—2021
| clubs2 = {{flaga|NOR}} [[Molde FK|Molde]]
| caps2 = 151
| goals2 = 17
| years3 = 2021—2022
| clubs3 = {{flaga|NED}} [[Feyenoord]]
| caps3 = 35
| goals3 = 1
| years4 = 2022—
| clubs4 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| caps4 = 122
| goals4 = 11
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U18
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2016
| nationalteam2 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U21
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2021—
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps3 = 32
| nationalgoals3 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
}}
'''Fredriks Eušnēss''' ({{val|no|Fredrik Aursnes}}; dzimis {{dat|1995|12|10}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasi]]. Kopš 2022. gada spēlē [[Portugāle]]s kluba [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] sastāvā.

== Karjera ==
F. Eušnēss ir ''Hareid IL'' kluba audzēknis. 2012. gadā pievienojās ''[[IL Hødd]]'', kur arī uzsāka savu profesionālo karjeru. Pieaugušo futbolā debitēja 2012. gada aprīlī 1. divīzijas spēlē pret ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]''. Tajā pašā gadā palīdzēja komandai izcīnīt [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausu]]. 16 gadu un 351 dienas vecumā kļuva par visu laiku jaunāko Norvēģijas kausa ieguvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bt.no/sport/i/oppddV/jeg-hoerer-de-sier-det|title=Jeg hører de sier det|date=25 November 2012|website=bt.no|language=no|access-date={{dat|2026|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pirms 2016. gada sezonas pārgāja uz ''[[Eliteserien]]'' klubu ''[[Molde FK|Molde]]''. Aizvadīja tajā piecas ar pusi sezonas. 2019. gadā kļuva par Norvēģijas līgas čempionu. 2021. gada augustā pievienojās [[Nīderlande]]s klubam [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]]. Pēc gada pārgāja uz [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles augstākās līgas]] klubu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]. 2023. gadā kļuva par Portugāles čempionu. 2024.—2025. gada sezonā tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abola.pt/noticias/ja-e-conhecido-o-onze-do-ano-da-liga-2025060714181817879|title=Já é conhecido o onze do ano da Liga|date={{dat|2025|6|7|N|bez}}|website=abola.pt|language=pt|access-date={{dat|2026|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Norvēģijas U-18 un U-21 izlasēs. [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2021|6|6||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva 2023. gada oktobrī [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret Kipru.

{{dat|2024|3|12||bez}} izlases galvenais treneris [[Stole Sūlbakens]] paziņoja, ka Eušnēss ir nolēmis beigt karjeru izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2024/aursnes-gir-seg-pa-landslaget/|title=Aursnes gir seg på landslaget|date=12 March 2024|website=fotball.no|language=no|access-date={{dat|2026|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2026. gada februārī futbolists paziņoja, ka būs pieejams izlasei pirms gaidāmā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vg.no/sport/i/k03r9Q/tv-2-aursnes-gjoer-comeback-for-norge |title=Fredrik Aursnes gjør comeback for Norge |website=vg.no|language=no|access-date={{dat|2026|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Hødd''
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2012

;''Molde''
* ''[[Eliteserien]]'': 2019

;''Feyenoord''
* [[UEFA Konferences līga]]s finālists: 2021—22

;''Benfica''
* ''[[Primeira Liga]]'': 2022—23
* Portugāles līgas kauss: 2024—25
* Portugāles Superkauss: 2023, 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Eušnēss, Fredriks}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mērē un Rumsdālē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>o4p83oua9r4b2xe1nci9lw7omp3re25</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Joels Barsenass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634302</id>
    <revision>
      <id>4538039</id>
      <parentid>4513782</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T15:01:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4538039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3055" sha1="lx5tlmkyrtvuiwee7ovbgp2230dnirx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 96
| caps2 = 8
| caps3 = 45
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Panama}} [[C.D. Árabe Unido|Árabe Unido]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[RNK Split]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Cafetaleros de Chiapas|Cafetaleros]]
| countryofbirth = {{vieta|Panama|Kolona|2s=Kolona (pilsēta)}}
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Iraklis F.C.|Iraklis]]
| goals1 = 16
| goals2 = 0
| goals3 = 12
| height = 175
| image = Yoel Barcenas England v Panama 27 June 26-198 (cropped).jpg
| caption = Joels Barsenass 2026. gadā
| nationalgoals1 = 10
| nationalteam1 = {{fb|PAN}}
| nationalyears1 = 2014—
| nationalcaps1 = 107
| pcupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|20|sk|bez}}
| name = 
| playername = Joels Barsenass
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2017
| years2 = 2016
| years3 = 2017—2018
| years4 = 2018—2022
| caps4 = 0
| clubs4 = {{flaga|Meksika}} [[Club Tijuana|Tijuana]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo|Oviedo]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 70
| goals5 = 14
| years6 = 2020—2021
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| caps6 = 36
| goals6 = 3
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]]
| years7 = 2021—2022
| caps7 = 26
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]
| caps8 = 105
| years8 = 2022—2026
| goals8 = 6
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Iraklis F.C.|Iraklis]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 1
| goals9 = 1
}}
'''Edgars Joels Barsenass Errera''' ({{Val|es|Édgar Yoel Bárcenas Herrera}}, dzimis {{Dat|1993|10|23}}) ir [[Panama]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Barsenass spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s komandā ''[[Iraklis F.C.|Iraklis]]''.

Savas karjeras laikā spēlējis komandās Panamā, Meksikā un Spānijā. Četras sezonas spēlējis Meksikas augstākās līgas ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]''.

[[Panamas futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi četros [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausos]], [[2024. gada Copa América]], kā arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Panamas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Barsenass, Joels}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Panamas futbolisti]]
[[Kategorija:Panamas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Club Tijuana spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Oviedo spēlētāji]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]]
[[Kategorija:Mazatlán F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>lx5tlmkyrtvuiwee7ovbgp2230dnirx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Bobrinskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639807</id>
    <revision>
      <id>4538118</id>
      <parentid>4523326</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:06:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4538118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1185" sha1="0e4h8v3d1bsvk89siu7e8zel6pzginy" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Alexei borinsky.jpeg|thumb|Aleksejs Bobrinskis]]
'''Aleksejs Bobrinskis''' ({{val|ru|Алексей Григорьевич Бобринский}}; 1762—1813) bija [[Krievijas impērija]]s ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] ārlaulības dēls. 1788. gadā Katrīna II viņu nosūtīja uz [[Tallina|Tallinu]] kā sodu par viņa amorālo dzīvi un kāršu spēļu parādiem Parīzē. 1794. ɡadā viņš ieɡādājās [[Peltsamā pils]]muižu un lika iekārtot observatoriju pils tornī, renovēja ēkas interjeru un nodzīvoja pilī līdz Katrīnas II nāvei. 1796. gadā Bobrinskis apprecējās ar Annu Doroteju [[Ungerni-Šternbergi|fon Ungernu-Šternbergu]], viņa pusbrālis ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] viņam piešķīra grāfa titulu un atļāva atɡriezties Pēterburɡā.

Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 249, 1797).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bobrinskis, Aleksejs}}
[[Kategorija:1762. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1813. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>0e4h8v3d1bsvk89siu7e8zel6pzginy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Fridmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640351</id>
    <revision>
      <id>4538142</id>
      <parentid>4534132</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:05:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sankcijas */ papildināts......</comment>
      <origin>4538142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15551" sha1="4aeg1d48jqbt6sxvbp1ye24ol25blul" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Mihails Fridmans
|     vārds_orig = ''Михаил Фридман''
|         attēls = Фридман Михаил Маратович (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Mihails Fridmans 2015. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1964
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{Unbulleted list|[[Krievija]]s&lt;ref name=&quot;Forbes Billionaires&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Forbes Profile: Mikhail Fridman |url= https://www.forbes.com/profile/mikhail-fridman/ |work=[[Forbes]] |date=25 June 2021|access-date=25 June 2021}}&lt;/ref&gt;|[[Izraēla]]s&lt;ref name=&quot;entrepreneur&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Betta |first=Weronika |date=3 November 2017 |title=Mikhail Fridman: What does it take to become an entrepreneur? |website=[[Jeila Universitāte|Yale University]]|url=http://russian-studies.yale.edu/news/mikhail-fridman-what-does-it-take-become-entrepreneur |access-date=1 December 2017 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ynet4806556&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|script-title=he:המיליארדר היהודי לא מוריש לילדיו: &quot;שירוויחו בעצמם&quot;| url=http://m.ynet.co.il/Articles/4806556| work=[[Yedioth Ahronoth|Ynet]]| date= 23 May 2016| access-date= 9 September 2016}}&lt;/ref&gt;}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 4
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Mihails Fridmans''' ({{val|ru|Михаил Маратович Фридман}}; {{val|he|מיכאיל פרידמן}}; dzimis {{dat|1964|04|21}}) ir [[Ukraina]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mikhail Fridman, Ukrainian-born Russian Billionaire, Tells Employees: 'War Can Never Be the Answer' |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-02-26/card/XP0cjWyHym4Y7OWnVPLR |access-date=2022-02-28 |website=WSJ |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Krievija]]s un [[Izraēla]]s [[uzņēmējs]] un [[oligarhija|oligarhs]].&lt;ref name=&quot;50RichestJews&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=The World's 50 Richest Jews: 1-10| url=https://www.jpost.com/Jewish-World/Jewish-Features/The-worlds-50-Richest-Jews-1-10| newspaper= [[Jerusalem Post]]| date=7 September 2010| access-date=11 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;entrepreneur&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ynet4806556&quot;/&gt; Viņš ir viens no Krievijas konglomerāta ''[[Alfa Group]]'' līdzdibinātājiem. Saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem 2013. gadā viņš bija otrais bagātākais Krievijas uzņēmējs (16,5 miljardi ASV dolāru), bet 2023. gadā noslīdēja uz devīto vietu (12,6 miljardi ASV dolāru).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/rating/200-bogateishih-biznesmenov-rossii-2013/2013 | title=200 богатейших бизнесменов России — 2013 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/milliardery/487934-110-rossijskih-milliarderov-rejting-forbes-2023 | title=110 российских миллиардеров. Рейтинг Forbes — 2023 }}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar ''[[Bloomberg L.P.|Bloomberg]]'' miljardieru indeksu 2024. gadā Fridmana kopējo bagātību lēsa 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://www.bloomberg.com/billionaires/ | title=Bloomberg Billionaires Index | newspaper=Bloomberg.com }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1964. ɡadā [[Ļviva|Ļvivā]] inženiera Marata Fridmana ģimenē. 1986. ɡadā absolvēja studijas Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtā un strādāja par metalurģijas inženieri [[Elektrostaļa]]s rūpnīcā Maskavas apgabalā. [[Perestroika]]s laikā 1988. gadā viņš organizēja kooperatīvu “Kurjer”, kas specializējās logu mazgāšanā. 1989. gadā viņš izveidoja uzņēmumu “Alfa-Foto”, kas pārdeva fotomateriālus un kopēšanas iekārtas. Tajā pašā gadā viņš nodibināja kopuzņēmumu “Alfa-Eco”, kas eksportēja naftas un metalurģijas produktus un uz tā bāzes izveidoja “Alfa Group”.

1991. gadā viņš kļuva par vienu no privātās bankas ''[[Alfa-Bank]]'' līdzdibinātājiem,&lt;ref name=&quot;giants&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=In the shadow of giants|url=https://www.economist.com/finance-and-economics/2011/02/17/in-the-shadow-of-giants|access-date=9 February 2018|newspaper=[[The Economist]]|date=17 February 2011}}&lt;/ref&gt; tad vadīja kopuzņēmumu ''TNK-BP''.&lt;ref name=&quot;LetterOne profile&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman (Co-founder of L1)| url=http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| website=LetterOne| access-date=12 January 2018| archive-date=24 August 2017| archive-url=https://web.archive.org/web/20170824134154/http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā viņš pārdeva savu daļu uzņēmumā un līdzdibināja starptautisko investīciju kompāniju ''LetterOne'' (L1),&lt;ref name=&quot;Forbes Billionaires&quot;/&gt; bija ''Alfa Group'' konsorcija uzraudzības padomes priekšsēdētājs,&lt;ref name=&quot;Alfa Group Profile&quot;&gt;{{Ziņu atsauce
| title=Mikhail Fridman - Chairman of the Supervisory Board of Alfa Group Consortium| url=http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| publisher=[[Alfa Group]]| access-date=9 September 2016| archive-date=16 August 2021| archive-url=https://web.archive.org/web/20210816053431/http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; kā arī darbojās ''Alfa-Bank''&lt;ref name=&quot;Alfa-Bank Profile&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman| url=https://alfabank.com/investor/governance/directors/fridman/|website=[[Alfa-Bank]]| access-date=9 September 2016}}&lt;/ref&gt; un ''ABH Holdings''&lt;ref name=&quot;Alfa-Bank Profile&quot;/&gt; valdēs, uzņēmumu VEON (iepriekš ''Vimpelcom'')&lt;ref name=VEONboard&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory board|url=https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/|website=[[Veon|VEON]]|access-date=7 February 2018|archive-date={{dat|2018|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180505020236/https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/}}&lt;/ref&gt; un ''X5 Retail Group''&lt;ref name=&quot;Alfa Group Profile&quot;/&gt; uzraudzības padomēs. Viņš ir uzņēmuma ''DEA Deutsche Erdoel AG'', kas pieder ''LetterOne'', uzraudzības padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;DEAsupervisory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory Board|url=http://www.dea-group.com/en/about-dea/supervisory-board-0|website=[[DEA AG]]|access-date=6 February 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;deagroup&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=DEA Supervisory Board starts work| url=http://www.dea-group.com/en/dea-new-dea|website=DEA Group| access-date=11 January 2018}}&lt;/ref&gt; Fridmans darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās un institūcijās, tostarp Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienībā,&lt;ref name=&quot;Moscow Times profile&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Mikhail Fridman - Profile| url=http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html| archive-url=https://web.archive.org/web/20160530020429/http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html | newspaper= [[The Moscow Times]]| archive-date= 30 May 2016}}&lt;/ref&gt; Krievijas Sabiedriskajā palātā&lt;ref name=&quot;Alfa-Bank Profile&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Moscow Times profile&quot;/&gt; un Ārējo attiecību padomē.&lt;ref name=&quot;CFR IAB&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=International Advisory Board|url=https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf|website=Council on Foreign Relations|access-date=6 February 2018|date=2009|archive-date={{dat|2020|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200331004244/https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Sankcijas ==
2022. gadā [[Eiropas Savienība]] (ES) noteica sankcijas Fridmanam, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Fridmans apgalvoja, ka ES izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas un nomelnojošas. Vēlāk viņš nolēma atkāpties no ''LetterOne'' un ''Alfa Group'' valdes locekļa amatiem, lai šie uzņēmumi varētu izvairīties no sankcijām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221210/https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-date=10 December 2022 |dead-url=no | title=Mikhail Fridman loses control of LetterOne after sanctions | newspaper=Financial Times | date=2 March 2022 }}&lt;/ref&gt; Kā ziņojuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, Fridmans jau vismaz divas reizes ir vērsies tiesā, apstrīdot noteiktās sankcijas, piemēram, 2022. gada jūlijā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/roman-abramovich-other-sanctioned-russian-oligarchs-fight-back-in-court-11657978210|title=Roman Abramovich, Other Sanctioned Russian Oligarchs Fight Back in Court|first=Sara Ruberg and Max|last=Colchester|newspaper=Wall Street Journal|date=16 July 2022 |accessdate=26 February 2023}}&lt;/ref&gt; un 2022. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-12-15/fridman-and-aven-sue-after-ultimatum-to-list-all-homes-and-accounts-in-six-weeks|title=Sanctioned Billionaires Sue After EU Ultimatum to Declare Their Luxury Villas|newspaper=Bloomberg |date=15 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.bloomberg.com}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus [[Ališers Usmanovs|Ališeru Usmanovu]] un Mihailu Fridmanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvija bija pēdējā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī [[Lietuva]] noteica iebraukšanas aizliegumu abiem Krievijas oligarhiem,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Lietuva noteikusi iebraukšanas aizliegumu Krievijas oligarhiem Usmanovam un Fridmanam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2026-lietuva-noteikusi-iebrauksanas-aizliegumu-krievijas-oligarhiem-usmanovam-un-fridmanam.a665116/ |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī iekļāva nacionālajā sankcijām pakļauto personu sarakstā un iesaldēja viņu aktīvus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Lietuva iesaldē Krievijas oligarhu Usmanova un Frīdmana aktīvus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.10.2026-lietuva-iesalde-krievijas-oligarhu-usmanova-un-fridmana-aktivus.a667562/ |accessdate={{dat|2026|10|20||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī Londonā Apvienotās Karalistes Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra aizturēja vīrieti, kuru Krievijas valsts mediji identificēja kā Fridmanu, izvirzot apsūdzības [[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]], sazvērestībā ar mērķi krāpnieciski maldināt Iekšlietu ministriju un sazvērestībā ar mērķi sniegt nepatiesas liecības.&lt;ref name=&quot;NCA_12/27/2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Wealthy Russian businessman arrested on suspicion of multiple offences | website=National Crime Agency | url=https://www.nationalcrimeagency.gov.uk/news/wealthy-russian-businessman-arrested-on-suspicion-of-multiple-offences | access-date=27 December 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/proisshestviya/16494771|title=Источник сообщил о задержании в Лондоне Михаила Фридмана|website=tass.ru|accessdate=26 February 2023}}&lt;/ref&gt; Aģentūra nenosauca aizturētā vārdu, vien norādot, ka &quot;daudzmiljonu vērtā mājoklī&quot; aizturēts 58 gadus vecs &quot;bagāts Krievijas uzņēmējs&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-crime-agency-arrests-wealthy-russian-over-money-laundering-2022-12-03/|title=UK crime agency arrests 'wealthy Russian' over money laundering|newspaper=Reuters |date=3 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.reuters.com}}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-03 |title=Fermato a Londra l'oligarca russo Mikhail Fridman - Ultima ora - Ansa.it |url=https://www.ansa.it/sito/notizie/topnews/2022/12/03/fermato-a-londra-loligarca-russo-mikhail-fridman_4427b0ca-3880-42ed-af2c-13c7ac7e2e53.html |access-date=2024-10-14 |website=Agenzia ANSA |language=it}}&lt;/ref&gt; Vēlāk aģentūra samazināja izmeklēšanas apjomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/132851c0-5a5c-4205-a621-518974a98838/|title=UK scales back probe into Mikhail Fridman four months after raid in London|newspaper=Financial Times |date=12 April 2023|accessdate=27 May 2023|via=www.ft.com}}&lt;/ref&gt; 2023. gada septembrī Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra izmeklēšanu izbeidza.&lt;ref name=&quot;Bloomberg.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=2023-09-15 |title=UK Drops Probe Into Sanctioned Russian Billionaire Mikhail Fridman |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-09-15/uk-drops-probe-into-sanctioned-russian-billionaire-mikhail-fridman |access-date=2023-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;news.yahoo.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2023-09-16 |title=UK drops sanctions evasion probe into Russian billionaire Fridman |url=https://news.yahoo.com/uk-drops-sanctions-evasion-probe-192700595.html |access-date=2023-10-12 |website=Yahoo News |language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī Fridmans paziņoja par atgriešanos Krievijā.&lt;ref&gt;[https://en.thebell.io/fridman-heads-home-as-pro-war-lobby-push-for-punishments-against-emigrants/ ''Fridman heads home, as pro-war lobby push for punishments against emigrants''] (18 October 2023)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fridmans, Mihails}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas inženieri]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Ukrainas ebreji]]</text>
      <sha1>4aeg1d48jqbt6sxvbp1ye24ol25blul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:15. Saeimas vēlēšanu rezultāti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640933</id>
    <revision>
      <id>4538148</id>
      <parentid>4533589</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:28:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <origin>4538148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4199" sha1="fjmgcxttgw95n4e4t0sfelktbwjvpes" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]&lt;br&gt;
* [[Izaugsme]]
| 84 160 ('''13''') 			
| 94 440 ('''13''')
| 43 525 ('''6''')
| 16 332 ('''3''')
| 45 435 ('''6''')
| 283 892
| 35,288%
| '''41'''
| {{increase}} 27
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]&lt;br&gt;
* [[Kopā Latvijai]]
| 37 245 ('''6''')	
| 23 243 ('''3''')
| 11 440 ('''2''')
| 25 174 ('''5''')
| 8 096 ('''1''')
| 105 198
| 13,076%
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]&lt;br&gt;
* [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
| 44 959 ('''7''')	
| 18 642 ('''3''')
| 10 093 ('''1''')
| 14 953 ('''3''')
| 5 564 ('''1''')
| 94 211
| 11,710%
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| 18 309 ('''3''') 	
| 25 813 ('''3''')
| 12 854 ('''2''')
| 5 832 ('''1''')
| 8 771 ('''1''')
| 71 579
| 8,897%
| '''10'''
| {{decrease}} 2
|-
| align=left| [[Progresīvie]]&lt;br&gt;
* [[Kustība Par!|Par!]]
* [[Mēs – Talsiem un novadam|MTuN]]
| 34 294 ('''6''') 
| 15 401 ('''2''')
| 5 535 ('''1''')
| 2 748 ('''0''')
| 5 404 ('''1''')
| 63 382
| 7,878%
| '''10'''
| {{increase}} 1 
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| 21 087 ('''3''')
| 16 904 ('''2''')
| 5 885 ('''1''')
| 2 615 ('''0''')
| 4 692 ('''1''')
| 51 183
| 6,362%
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 5 146 (0)
| 11 353 (0)
| 6 638 (0)
| 5 786 (0)
| 6 482 (0)
| 35 405
| 4,401%
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| 7 576 (0)
| 10 693 (0)
| 3 759 (0)
| 1 721 (0)
| 3 830 (0)
| 27 579
| 3,428%
| 0
| ((steady))
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| 5 957 (0)
| 6 226 (0)
| 2 157 (0)
| 1 252 (0)
| 1 941 (0)
| 17 533
| 2,179%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| 6 303 (0)
| 2 151 (0)
| 1 028 (0)
| 5 515 (0)
| 1 065 (0)
| 16 062
| 1,997%
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| 3 034 (0)
| 3 995 (0)
| 1 785 (0)
| 468 (0)
| 1 414 (0)
| 10 696
| 1,330%
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| 2 434 (0)
| 2 643 (0)
| 1 390 (0)
| 300 (0)
| 1 133 (0)
| 7900
| 0,982%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| 1 945 (0)
| 1 412 (0)
| 552 (0)
| 1 942 (0)
| 747 (0)
| 6598
| 0,820%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| 740 (0)
| 791 (0)
| 568 (0)
| 224 (0)
| 305 (0)
| 2628
| 0,327%
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
| 38
| 26
| 13
| 12
| 11
| 
|
| 100
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,79% (806 641 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>fjmgcxttgw95n4e4t0sfelktbwjvpes</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538149</id>
      <parentid>4538148</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T18:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <origin>4538149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4199" sha1="a5ec2mw6njzl4cs5ip00oituwdq6tne" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]&lt;br&gt;
* [[Izaugsme]]
| 84 160 ('''13''') 			
| 94 440 ('''13''')
| 43 525 ('''6''')
| 16 332 ('''3''')
| 45 435 ('''6''')
| 283 892
| 35,288%
| '''41'''
| {{increase}} 27
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]&lt;br&gt;
* [[Kopā Latvijai]]
| 37 245 ('''6''')	
| 23 243 ('''3''')
| 11 440 ('''2''')
| 25 174 ('''5''')
| 8 096 ('''1''')
| 105 198
| 13,076%
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]&lt;br&gt;
* [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
| 44 959 ('''7''')	
| 18 642 ('''3''')
| 10 093 ('''1''')
| 14 953 ('''3''')
| 5 564 ('''1''')
| 94 211
| 11,710%
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| 18 309 ('''3''') 	
| 25 813 ('''3''')
| 12 854 ('''2''')
| 5 832 ('''1''')
| 8 771 ('''1''')
| 71 579
| 8,897%
| '''10'''
| {{decrease}} 2
|-
| align=left| [[Progresīvie]]&lt;br&gt;
* [[Kustība Par!|Par!]]
* [[Mēs – Talsiem un novadam|MTuN]]
| 34 294 ('''6''') 
| 15 401 ('''2''')
| 5 535 ('''1''')
| 2 748 ('''0''')
| 5 404 ('''1''')
| 63 382
| 7,878%
| '''10'''
| {{increase}} 1 
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| 21 087 ('''3''')
| 16 904 ('''2''')
| 5 885 ('''1''')
| 2 615 ('''0''')
| 4 692 ('''1''')
| 51 183
| 6,362%
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 5 146 (0)
| 11 353 (0)
| 6 638 (0)
| 5 786 (0)
| 6 482 (0)
| 35 405
| 4,401%
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| 7 576 (0)
| 10 693 (0)
| 3 759 (0)
| 1 721 (0)
| 3 830 (0)
| 27 579
| 3,428%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| 5 957 (0)
| 6 226 (0)
| 2 157 (0)
| 1 252 (0)
| 1 941 (0)
| 17 533
| 2,179%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| 6 303 (0)
| 2 151 (0)
| 1 028 (0)
| 5 515 (0)
| 1 065 (0)
| 16 062
| 1,997%
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| 3 034 (0)
| 3 995 (0)
| 1 785 (0)
| 468 (0)
| 1 414 (0)
| 10 696
| 1,330%
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| 2 434 (0)
| 2 643 (0)
| 1 390 (0)
| 300 (0)
| 1 133 (0)
| 7900
| 0,982%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| 1 945 (0)
| 1 412 (0)
| 552 (0)
| 1 942 (0)
| 747 (0)
| 6598
| 0,820%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| 740 (0)
| 791 (0)
| 568 (0)
| 224 (0)
| 305 (0)
| 2628
| 0,327%
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
| 38
| 26
| 13
| 12
| 11
| 
|
| 100
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,79% (806 641 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>a5ec2mw6njzl4cs5ip00oituwdq6tne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIFA (videospēļu sērija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641160</id>
    <revision>
      <id>4538262</id>
      <parentid>4537911</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T09:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4538262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29221" sha1="btc5w37eho7fa3h8zwqi7rro0ycrsum" xml:space="preserve">{{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste
| title = FIFA
| bilde = Easports fifa logo.svg
| bilde_izm = 220px
| apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam
| genre = [[Sporta videospēle]]
| developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)&lt;br&gt;''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)&lt;br&gt; ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)&lt;br&gt;''[[ENVER]]'' (2026)&lt;br&gt;''Refactor Games'' (2026)
| publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)&lt;br&gt;''[[ENVER]]'' (2026)&lt;br&gt;''[[Delphi Interactive]]'' (2026)
| release = Katru gadu, 1993–2022
| first release version = ''[[FIFA International Soccer]]''
| first release date = 1993. gada 15. decembris
| latest release version = ''[[FIFA Heroes]]''
| latest release date = 2026. gada 24. jūnijs
| platforms = [[Sega Mega Drive]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]&lt;ref&gt;{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}&lt;/ref&gt;
}}

'''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''.

''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. 

== Vēsture ==
{{Izlaišanas gada hronoloģija
| 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]''
| 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]''
| 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]''
| 1996 = ''[[FIFA 97]]''
| 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]''
| 1997b = ''[[FIFA 64]]''
| 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]''
| 1998b = ''[[FIFA 99]]''
| 1999 = ''[[FIFA 2000]]''
| 2000 = ''[[FIFA 2001]]''
| 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]''
| 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]''
| 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]''
| 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]''
| 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]''
| 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]''
| 2005b = ''[[FIFA 06]]''
| 2006 = ''[[FIFA Street 2]]''
| 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]''
| 2006c = ''[[FIFA 07]]''
| 2007 = ''[[FIFA 08]]''
| 2008a = ''[[FIFA Street 3]]''
| 2008b = ''[[FIFA 09]]''
| 2009 = ''[[FIFA 10]]''
| 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]''
| 2010b = ''[[FIFA 11]]''
| 2011 = ''[[FIFA 12]]''
| 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]''
| 2012b = ''[[FIFA 13]]''
| 2013a = ''[[FIFA 14]]''
| 2013b = ''[[FIFA World]]''
| 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]''
| 2014b = ''[[FIFA 15]]''
| 2015 = ''[[FIFA 16]]''
| 2016a = ''[[FIFA 17]]''
| 2016b = ''[[FIFA Mobile]]''
| 2017 = ''[[FIFA 18]]''
| 2018 = ''[[FIFA 19]]''
| 2019 = ''[[FIFA 20]]''
| 2020 = ''[[FIFA 21]]''
| 2021 = ''[[FIFA 22]]''
| 2022 = ''[[FIFA 23]]''
}}
Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram.

[[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu.

''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}&lt;/ref&gt; Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en|archive-date=2019-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}&lt;/ref&gt; ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu &quot;FIFA Ultimate Team&quot;, kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms&quot;Journey&quot;, kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī &quot;Career&quot; režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā &quot;Rest of World&quot;.

=== Pārtraukšana un nākotne ===
{{Pamatraksts|EA Sports FC}}
Tā kā ''EA Sports'' un FIFA nespēja vienoties par licences maksām par FIFA nosaukuma izmantošanu, ''FIFA 23'' kļuva par pēdējo spēli, ko ''EA Sports'' izstrādāja ar šo nosaukumu. Sākot ar 2023. gadu, ''EA Sports'' turpināja izdot futbola spēles ar nosaukumu ''EA Sports FC'', savukārt FIFA paziņoja par nodomu sadarboties ar jaunu izstrādātāju, lai 2024. gadā izveidotu FIFA spēli. FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] paziņoja: „Es varu jums apliecināt, ka vienīgā autentiskā un īstā spēle, kurai būs FIFA nosaukums, būs labākā pieejamā spēle spēlētājiem un futbola faniem.” Viņš piebilda: „FIFA nosaukums ir vienīgais globālais un oriģinālais zīmols. ''FIFA 23'', ''FIFA 24'', ''FIFA 25'', ''FIFA 26'' un tā tālāk — nemainīgs paliek FIFA nosaukums, un tas pastāvēs mūžīgi un arī turpmāk būs labākais.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/fifa-soccer-ea-games-sports-fc-franchise-pro-evolution-1848905860|title=EA's FIFA Series Loses Its Name After Nearly 30 Years|last=Gach|first=Ethan|website=Kotaku|access-date=2026-10-17|date=2022-05-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2024. gada oktobrī FIFA noslēdza partnerību ar ''[[Konami]]'', lai ''Konami'' spēlē ''[[eFootball]]'' rīkotu divus ''[[FIFAe World Cup|FIFAe]]'' ''[[FIFAe World Cup|World Cup]]'' turnīrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cn4yp84qx33o|title=Fifa and Konami join forces to create eFootball World Cup|website=BBC Newsround|access-date=2026-10-17|date=2024-10-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Spēlē ''EA Sports FC 24'' bija iekļautas ekskluzīvas partnerības ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgu]], Spānijas ''[[La Liga]]'', Francijas ''[[Ligue 1]]'', Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' un [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html|title=Why FIFA's split with EA Sports could be a huge mistake - FCP|work=FCP|access-date=2026-10-17|date=2022-09-06|last=RolandoPontos|language=en-GB|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909132357/https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html}}&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī FIFA paziņoja par spēles ''[[FIFA Heroes]]'' izdošanu — tā bija pirmā ''FIFA'' videospēle, ko neizstrādāja ''EA Sports''.

== Sērijas spēles ==

=== 1990. gadi ===

==== ''FIFA International Soccer'' ====
{{Pamatraksts|FIFA International Soccer}}

* Vāka sportisti: [[Deivids Plats]] un [[Pjotrs Sverčevskis|Pjotrs]] [[Pjotrs Sverčevskis|Sverčevskis]] (dažās versijās — [[Pekijs Boners]] un [[Rūds Gullits]])
* Izlaista platformām: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[MS-DOS]]'', ''[[Amiga]]'', ''[[Sega CD]]'' (ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''), ''[[3DO]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Master System]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]''
* Izdošanas datumi: 1993. gada 15. decembris (''Mega Drive'' versija); 1994. gads (pārējās platformu versijas)

Izstrādes laikā spēle bija pazīstama ar nosaukumu ''EA Soccer'', un vēlāk to dažkārt dēvēja arī par ''FIFA '94''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/2078/fifa-international-soccer/|title=FIFA International Soccer (1993)|website=MobyGames|access-date=2026-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmā spēle šajā sērijā tika izdota platformai ''Mega Drive'' 1993. gada nogalē, dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šī plaši reklamētā futbola spēle pārkāpa 16 bitu ēras spēļu tradicionālās robežas, piedāvājot izometrisku skata leņķi, nevis ierastāko skatu no augšas (''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]''), sānskatu (''[[European Club Soccer]]'') vai skatu no putna lidojuma (''[[Tehkan World Cup]]'' un ''[[Sensible Soccer]]''). Spēlē bija iekļautas tikai [[Nacionālā sporta izlase|nacionālās izlases]], un futbolistu īstie vārdi netika izmantoti. Spēlē bija arī bēdīgi slavena kļūda, kas ļāva gūt vārtus, nostājoties [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] priekšā un panākot, ka bumba pēc atsitiena pret viņu ielido vārtos. Spēle ieņēma pirmo vietu Apvienotās Karalistes spēļu topos, nomainot ''[[Street Fighter II Special Champion Edition]]'', un noturējās pirmajā vietā veselus sešus mēnešus.&lt;ref&gt;Official Gallup UK Mega Drive sales chart, February–July 1994, published in Mega issues 17–22&lt;/ref&gt; Žurnāls ''[[Mega (videospēļu žurnāls)|Mega]]'' ierindoja spēli 11. vietā savā visu laiku 50 labāko &quot;Mega Drive&quot; spēļu sarakstā.&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot;&gt;Mega magazine issue 26, 74. lpp., Maverick Magazines, November 1994&lt;/ref&gt; ''Mega-CD'' versija tika izdota ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''. Tajā bija iekļautas dažas funkcijas, kas vēlāk tika izmantotas nākamajā sērijas spēlē, un tā bija ievērojami noslīpēta oriģinālās spēles versija. Žurnāla ''Mega'' visu laiku 10 labāko &quot;Mega-CD&quot; spēļu sarakstā šī versija ieņēma 7. vietu.&lt;ref name=&quot;Atsauce-1&quot; /&gt; Spēles versijā, kas bija paredzēta konsolei ''3DO'', tika izmantotas pseido-3D kameras, un tā bija grafiski visattīstītākā no visām versijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgmuseum.com/images/3do/01/31.htm|title=3DO: FIFA International Soccer|website=www.vgmuseum.com|access-date=2026-10-19}}&lt;/ref&gt; Spēli iespējams spēlēt arī ''[[FIFA 06]]'' ''[[PlayStation 2]]'' versijā. Spēle tika izveidota par godu [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausam]] futbolā, kas norisinājās Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir īpaši pamanāms ''Super NES'' versijā, kurā, neraugoties uz mazāku izlašu izvēli nekā ''Genesis'' versijā, bija iekļautas trīs ekskluzīvas izlases, kas kvalificējās reālajam turnīram: [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]. Spēle tika nosaukta par ''International Soccer'', jo uzņēmums ''EA'' uzskatīja, ka amerikāņus šāda spēle neinteresēs, un vēlējās nodrošināt tās veiksmīgu pārdošanu Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/how-times-change-ea-didnt-give-a-s-t-about-fifa-20-1159830549|title=How Times Change: 'EA Didn't Give a S-t About FIFA' 20 Years Ago|last=Good|first=Owen|website=Kotaku|access-date=2026-10-19|date=2013-08-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

==== ''FIFA 95'' ====
{{Pamatraksts|FIFA Soccer 95}}

* Vāka sportists: [[Ēriks Torstvets]] (dažās versijās — [[Aleksi Lalass]])
* Izlaista platformai: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]''
* Izdošanas datums: 1994. gada 10. novembris

Izmantojot to pašu spēles dzinēju, tikai ar nelieliem uzlabojumiem,&lt;ref name=&quot;Atsauce-2&quot;&gt;{{cite magazine|date=January 1995|title=FIFA '95 Is the World Champ!|publisher=[[International Data Group|IDG]]|issue=66|page=118|magazine=[[GamePro]]}}&lt;/ref&gt; ''FIFA 95'' ieviesa klubu komandas šajā spēļu sērijā, piedāvājot astoņas valstu līgas: Brazīlijas līgu, Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]], Spānijas ''[[La Liga|La Ligu]]'', [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], Francijas ''[[Ligue 1]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' un ASV līgu. Lielākajā daļā līgu komandu sastāvi bija balstīti uz 1993.–94. gada sezonu. Lai gan komandas bija atpazīstamas kā reāli klubi, tajās joprojām spēlēja izdomāti spēlētāji, no kuriem daudzi bija pārņemti pat no iepriekšējās spēles. ASV līgā bija iekļautas komandas un spēlētāji no ''A-League'' — valsts otrās divīzijas. Turpmākajos spēles izdevumos tika izmantotas „mākslīgas” pirmās divīzijas līgas. Šī problēma tika novērsta tikai 2000. gada izdevumā, kad pirmoreiz tika iekļauta Augstākā futbola līga (''[[Major League Soccer]]'' jeb ''MLS''). Turklāt Brazīlijas līgā bija iekļautas tikai komandas no [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem, izņemot klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]'', kas pārstāvēja [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulas]] štatu. Brazīlijas nacionālais čempionāts (''[[Campeonato Brasileiro Serie A|Campeonato Brasileiro]]'') spēlē tika pienācīgi pārstāvēts tikai ar ''FIFA 07'' iznākšanu. Spēlē tika likvidēta vienas piespēles laikā izpildāmā piespēļu mehānika, kas bija pieejama oriģinālajā ''FIFA International Soccer''.&lt;ref name=&quot;Atsauce-2&quot; /&gt; Šī bija arī vienīgā galvenās sērijas spēle, kas netika izdota vairāk nekā vienai platformai. Ja skaita arī atvasinātās spēles, šo īpatnību dala tikai ''FIFA 64'' un dažas ''FIFA Manager'' sērijas versijas.

==== ''FIFA 96'' ====

==== ''FIFA 97'' ====

==== ''FIFA: Road to World Cup 98'' ====

==== ''FIFA 99'' ====

==== ''FIFA 2000'' ====

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}}

* [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}}

[[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]]
[[Kategorija:Futbola videospēles]]
[[Kategorija:FIFA]]</text>
      <sha1>btc5w37eho7fa3h8zwqi7rro0ycrsum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars Joda/Smilšu kaste3</title>
    <ns>2</ns>
    <id>641230</id>
    <revision>
      <id>4538239</id>
      <parentid>4533561</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:07:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3323" sha1="mlifxxaefihsszmca5q427yiczlhq6p" xml:space="preserve">'''Edgars Plūksna''' (1908–1994) bija latviešu [[operdziedātājs]], lirisks [[tenors]]. Viņš bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] mākslinieks un uzstājās arī teātra [[Operete|operešu]] izrādēs un [[Latvijas Radio]] raidījumos.&lt;ref name=&quot;Letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&amp;lng=1062&amp;n=15&amp;nw=0&amp;q=dzied%C4%81t%C4%81js&amp;r=1&amp;s=120&amp;sp=1&amp;w=0 |title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca: Plūksna Edgars |website=Letonika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/italu-gravejhitu-o-sole-mio-latviesu-mele-dzied-edgars-pluksna.a87248/ |title=Itāļu grāvējhitu &quot;O Sole mio&quot; latviešu mēlē dzied Edgars Plūksna |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2017-06-02}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums un darbība ==
Plūksna mācījās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]]. Viņš piedalījās Jelgavas teātra operešu izrādēs, bet vēlāk gandrīz 25 gadus bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] teātra mākslinieks. [[Latvijas Radio]] raidījumos viņš piedalījās jau kopš 20. gadsimta 30. gadu sākuma.&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

Plūksna izpildīja gan latviešu komponistu dziesmas, gan ārzemju populārās melodijas. Viņa repertuārā bija Ernesto de Kurtisa dziesma &quot;Atgriezies Sorento&quot; (''Torna a Surriento''), kas 1957. gadā saglabāta Latvijas Radio fonotēkā, un itāļu dziesma &quot;O Sole mio&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 |title=Edgars Plūksna, mandolīnu orķestris ar &quot;Atgriezies no Sorento&quot; |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2016-06-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] digitālajā krājumā saglabājušies arī vairāki Plūksnas [[Skaņuplate|skaņuplašu]] ieraksti, tostarp latviešu [[tautasdziesmas]] un dziesmas ar latviešu autoru mūziku un tekstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html |title=Ai, agri, agri: latgaliešu tautasdziesma |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/63767.html |title=Sīkie pirkstiņi |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Edgara Plūksnas sieva bija aktrise Veronika Sīle-Plūksna (1905–1987), kura darbojās [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātrī]]. Viņu dēls bija mākslinieks Einārs Plūksna (1941–2024). Edgara Plūksnas brālis bija arhitekts [[Kārlis Plūksne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-einars-pluksna-31-05-1941-14-04-2024/ |title=In memoriam Einārs Plūksna (31.05.1941.–14.04.2024.) |website=Latvijas Mākslinieku savienība |date=2024-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 Latvijas Radio ieraksts &quot;Atgriezies no Sorento&quot;]
* [https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais ieraksts &quot;Ai, agri, agri&quot;]

{{DEFAULTSORT:Plūksna, Edgars}}</text>
      <sha1>mlifxxaefihsszmca5q427yiczlhq6p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538240</id>
      <parentid>4538239</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:19:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3810" sha1="ddx5j0mrla0w5wrhraxjdhkj7znd8h7" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
|         name = Edgars Plūksna
|        image = 
|    birthdate = {{dat|1908}}
|    deathdate = {{dat|1994}}
|  nationality = 
|        field = [[operdziedātājs]]
|     training = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]
| famous works = izpildītās dziesmas''Torna a Surriento'', ''O Sole mio''
|      patrons = 
|       awards = 
|  birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukums|td=Latvija}}
}}
'''Edgars Plūksna''' (1908–1994) bija latviešu [[operdziedātājs]], lirisks [[tenors]]. Viņš bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] mākslinieks un uzstājās arī teātra [[Operete|operešu]] izrādēs un [[Latvijas Radio]] raidījumos.&lt;ref name=&quot;Letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&amp;lng=1062&amp;n=15&amp;nw=0&amp;q=dzied%C4%81t%C4%81js&amp;r=1&amp;s=120&amp;sp=1&amp;w=0 |title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca: Plūksna Edgars |website=Letonika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/italu-gravejhitu-o-sole-mio-latviesu-mele-dzied-edgars-pluksna.a87248/ |title=Itāļu grāvējhitu &quot;O Sole mio&quot; latviešu mēlē dzied Edgars Plūksna |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2017-06-02}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums un darbība ==
Plūksna mācījās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]]. Viņš piedalījās Jelgavas teātra operešu izrādēs, bet vēlāk gandrīz 25 gadus bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] teātra mākslinieks. [[Latvijas Radio]] raidījumos viņš piedalījās jau kopš 20. gadsimta 30. gadu sākuma.&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

Plūksna izpildīja gan latviešu komponistu dziesmas, gan ārzemju populārās melodijas. Viņa repertuārā bija Ernesto de Kurtisa dziesma &quot;Atgriezies Sorento&quot; (''Torna a Surriento''), kas 1957. gadā saglabāta Latvijas Radio fonotēkā, un itāļu dziesma &quot;O Sole mio&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 |title=Edgars Plūksna, mandolīnu orķestris ar &quot;Atgriezies no Sorento&quot; |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2016-06-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] digitālajā krājumā saglabājušies arī vairāki Plūksnas [[Skaņuplate|skaņuplašu]] ieraksti, tostarp latviešu [[tautasdziesmas]] un dziesmas ar latviešu autoru mūziku un tekstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html |title=Ai, agri, agri: latgaliešu tautasdziesma |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/63767.html |title=Sīkie pirkstiņi |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Edgara Plūksnas sieva bija aktrise Veronika Sīle-Plūksna (1905–1987), kura darbojās [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātrī]]. Viņu dēls bija mākslinieks Einārs Plūksna (1941–2024). Edgara Plūksnas brālis bija arhitekts [[Kārlis Plūksne]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-einars-pluksna-31-05-1941-14-04-2024/ |title=In memoriam Einārs Plūksna (31.05.1941.–14.04.2024.) |website=Latvijas Mākslinieku savienība |date=2024-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 Latvijas Radio ieraksts &quot;Atgriezies no Sorento&quot;]
* [https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais ieraksts &quot;Ai, agri, agri&quot;]

{{DEFAULTSORT:Plūksna, Edgars}}</text>
      <sha1>ddx5j0mrla0w5wrhraxjdhkj7znd8h7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538243</id>
      <parentid>4538240</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:34:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4161" sha1="pcnzgc4u25b0rdgrbf29tjk94bfex8i" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
|         name = Edgars Plūksna
|        image = 
|    birthdate = {{dat|1908|3|20}}
|    deathdate = {{mdv|1994|11|1|1908|3|20}}
|  nationality = 
|        field = [[operdziedātājs]]
|     training = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]
| famous works = izpildītās dziesmas&lt;br /&gt; ''Torna a Surriento'', ''O Sole mio''
|      patrons = 
|       awards = 
|  birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukums|td=Latvija}}
}}
'''Edgars Plūksna''' (dzimis {{dat|1908|3|20}}, miris {{dat|1994|11|1}}) bija latviešu [[operdziedātājs]], lirisks [[tenors]]. Viņš bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] mākslinieks un uzstājās arī teātra [[Operete|operešu]] izrādēs un [[Latvijas Radio]] raidījumos.&lt;ref name=&quot;Letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&amp;lng=1062&amp;n=15&amp;nw=0&amp;q=dzied%C4%81t%C4%81js&amp;r=1&amp;s=120&amp;sp=1&amp;w=0 |title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca: Plūksna Edgars |website=Letonika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/italu-gravejhitu-o-sole-mio-latviesu-mele-dzied-edgars-pluksna.a87248/ |title=Itāļu grāvējhitu &quot;O Sole mio&quot; latviešu mēlē dzied Edgars Plūksna |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2017-06-02}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums un darbība ==
Dzimis 1908. gadā [[Tukums|Tukumā]] Jāņa Plūksnes ģimenē, viņa brālis bija arhitekts [[Kārlis Plūksne]].

E. Plūksna mācījās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]]. Viņš piedalījās Jelgavas teātra operešu izrādēs, bet vēlāk gandrīz 25 gadus bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] teātra mākslinieks. [[Latvijas Radio]] raidījumos viņš piedalījās jau kopš 20. gadsimta 30. gadu sākuma.&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

Edgars Plūksna izpildīja gan latviešu komponistu dziesmas, gan ārzemju populārās melodijas. Viņa repertuārā bija Ernesto de Kurtisa dziesma &quot;Atgriezies Sorento&quot; (''Torna a Surriento''), kas 1957. gadā saglabāta Latvijas Radio fonotēkā, un itāļu dziesma &quot;O Sole mio&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 |title=Edgars Plūksna, mandolīnu orķestris ar &quot;Atgriezies no Sorento&quot; |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2016-06-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] digitālajā krājumā saglabājušies arī vairāki E. Plūksnas [[Skaņuplate|skaņuplašu]] ieraksti, tostarp [[latviešu tautasdziesmas]] un dziesmas ar latviešu autoru mūziku un tekstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html |title=Ai, agri, agri: latgaliešu tautasdziesma |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/63767.html |title=Sīkie pirkstiņi |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Edgara Plūksnas sieva bija aktrise Veronika Sīle-Plūksna (1905–1987), kura darbojās [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātrī]]. Viņu dēls bija mākslinieks Einārs Plūksna (1941–2024).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-einars-pluksna-31-05-1941-14-04-2024/ |title=In memoriam Einārs Plūksna (31.05.1941.–14.04.2024.) |website=Latvijas Mākslinieku savienība |date=2024-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 Latvijas Radio ieraksts &quot;Atgriezies no Sorento&quot;]
* [https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais ieraksts &quot;Ai, agri, agri&quot;]

{{DEFAULTSORT:Plūksna, Edgars}}
&lt;nowiki&gt;

[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Konservatorijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
&lt;/nowiki&gt;</text>
      <sha1>pcnzgc4u25b0rdgrbf29tjk94bfex8i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538245</id>
      <parentid>4538243</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T07:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Nodzēsa lapu</comment>
      <origin>4538245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Somijas zviedru valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641401</id>
    <revision>
      <id>4538210</id>
      <parentid>4534771</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T03:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4538210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4528" sha1="2e3e64sy5inxmd5fwot67a2uklhq1fp" xml:space="preserve">[[Attēls:Svenskfinland municipalities 2008.png|thumb|Somijas zviedru valodas izplatības areāls]]
'''Somijas zviedru valoda''' ({{val|sv|finlandssvenska}}) ir [[zviedru valoda]]s paveids, ko lieto [[Somija]]s zviedru valodā runājošie iedzīvotāji. Zviedru valoda ir viena no divām Somijas konstitūcijā noteiktajām valsts valodām līdzās [[somu valoda]]i.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.finlex.fi/en/legislation/collection/1999/731| title = Constitution of Finland| publisher = Finlex| language = en| access-date = 2026-10-12}}&lt;/ref&gt; Somijas zviedru valodu galvenokārt lieto valsts rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī [[Olande|Ālandu salās]].&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = https://stat.fi/en/publication/cm1jg8tr20lco07vwvoif9s6i| title = Number of foreign-language speakers exceeded 600,000 during 2024| publisher = Statistics Finland| date = 2025-04-04| language = en| access-date = 2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Zviedru valodas izplatība mūsdienu Somijas teritorijā ir saistīta ar viduslaiku Zviedrijas ekspansiju un ciešajiem politiskajiem un kultūras sakariem starp abiem reģioniem. Vairākus gadsimtus Somija atradās [[Zviedrijas Karaliste]]s sastāvā, un zviedru valodu izmantoja pārvaldē, tieslietās un izglītībā.

1809. gadā pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] Somiju pievienoja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielkņazisti]]. Arī šajā periodā zviedru valoda saglabāja nozīmīgu vietu administratīvajā un sabiedriskajā dzīvē. Pēc Somijas neatkarības pasludināšanas 1917. gadā zviedru valoda saglabāja oficiālu statusu.

Mūsdienās somu un zviedru valodas statusu nosaka Somijas konstitūcija un valodu lietojumu regulējošie tiesību akti.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Īpašs statuss ir Ālandu salām, kur zviedru valoda ir vienīgā oficiālā valoda.&lt;ref name=&quot;Aland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = https://um.fi/the-special-status-of-the-aland-islands| title = The special status of the Åland Islands| publisher = Somijas Ārlietu ministrija| language= en| access-date = 2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Somijas zviedru valodā runājošie iedzīvotāji galvenokārt dzīvo Somijas rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī Ālandu salās. Zviedru valodā runājošas kopienas ir arī [[Helsinki|Helsinkos]], [[Turku]] un citās pilsētās.

Saskaņā ar Somijas Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada beigās zviedru valoda bija dzimtā valoda {{sk|285360}} iedzīvotājiem jeb aptuveni 5,1% no valsts iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;/&gt; Šie dati raksturo zviedru valodas lietotājus pēc dzimtās valodas, nevis visus cilvēkus, kuri prot zviedru valodu.

== Valodas īpatnības ==
Somijas zviedru valoda ir cieši saistīta ar Zviedrijā lietoto zviedru valodu, un abu paveidu runātāji parasti spēj savstarpēji saprasties. Tomēr pastāv atšķirības izrunā, intonācijā, vārdu krājumā un atsevišķās valodas lietojuma tradīcijās.

Somijas zviedru valodai raksturīgas vairākas izrunas īpatnības, kas to atšķir no Zviedrijā lietotās standarta zviedru valodas. Atsevišķos reģionos saglabājušies arī tradicionālie dialekti. Vārdu krājumā sastopami somu valodas ietekmēti vārdi un izteicieni, kā arī Somijas sabiedrībai un kultūrai raksturīga terminoloģija.

Rakstu valoda lielākoties atbilst zviedru valodas vispārpieņemtajām rakstības normām, taču dažos gadījumos pastāv Somijai raksturīgas leksiskas un valodas lietojuma atšķirības.

== Oficiālais statuss un izglītība ==
Somijā zviedru valoda ir viena no divām valsts valodām. Konstitūcija garantē tiesības izmantot somu vai zviedru valodu attiecībās ar tiesām un valsts iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Pašvaldības klasificē kā vienvalodīgas vai divvalodīgas atkarībā no to iedzīvotāju valodu sastāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = https://stat.fi/en/luokitukset/kielisuhde/kielisuhde_1_20240101| title = Language distribution 2024| publisher = Statistics Finland| language = en| access-date = 2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

Somijā darbojas zviedru valodā īstenotas izglītības programmas, kā arī plašsaziņas līdzekļi un kultūras iestādes, kas nodrošina valodas lietojumu sabiedriskajā dzīvē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zviedru valoda]]
[[Kategorija:Somijas valodas]]</text>
      <sha1>2e3e64sy5inxmd5fwot67a2uklhq1fp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>A. G. Cook</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641444</id>
    <revision>
      <id>4538213</id>
      <parentid>4537671</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5018" sha1="9ihyeidssdty5gaw95y8liv6mmspfzs" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = A. G. Cook
| Attēls = [[Attēls:Ag cook 2026.jpg|thumb]]
| Apraksts = Alexander Guy Cook 2026. gadā
| Dz_vārds = Aleksandrs Gajs Kuks
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|23}}
| Vieta_dz = [[Londona]], [[Anglija]]
| Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[pops]], [[hiperpops]], [[bubblegum bass]]
| Nodarbošanās = Mūzikas producents, dziesmu autors
| Gadi = 2011. gadi–pašlaik
| Dzimums = V
| Izdevējkompānija = Gamsonite, PC Music, New Alias, A24 Music
}}
'''Aleksandrs Gajs Kuks''' ({{val|en|Alexander Guy Cook}}, dzimis {{dat|1990|8|23}}), profesionāli pazīstams kā '''A. G. Cook''', ir [[Anglija|angļu]] mūzikas producents. Viņš pirmo reizi plašāku atpazīstamību ieguva 2013. gadā kā ierakstu kompānijas ''PC Music'' dibinātājs. Tās mākslinieku vidū bija [[Hanna Daimonda]], [[GFOTY]], Denijs L Hērls un ''Felicita''. Kompānijas stilam raksturīgie pārspīlētie popmūzikas elementi kļuva par pamatu [[Hiperpops|hiperpopa]] (''hyperpop'') žanram, kura attīstīšanā un popularizēšanā Kuks ir spēlējis nozīmīgu lomu. Vēlāk viņš kļuva plašāk pazīstams kā [[Charli XCX]] izpildproducents. Solo mūziku viņš izdod gan ar vārdu A. G. Cook, gan ar pseidonīmiem '''DJ Lifeline''' un '''DJ Warlord'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/reviews/albums/a-g-cook-7g/|title=A. G. Cook: 7G|last=Ravens|first=Chal|website=Pitchfork|access-date=2026-10-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Aleksandrs Gajs Kuks ir angļu arhitekta [[Pīters Kuks|Pītera Kuka]] un Izraēlas arhitektes [[Yael Reisner|Jaelas Reisneres]] dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diymag.com/feature/inside-the-hard-drive-of-pc-music|title=Inside the hard drive of PC Music|last=June 2014|first=Words: El Hunt 11th|website=DIY|access-date=2026-10-19|date=2014-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš mācījās privātskolā [[King Alfred School]] Hempstedā, Londonā, kur iepazinās ar vēlāko muzikālo sadarbības partneri [[Danny L Harle|Deniju L. Hārlu]]. Vēlāk Kuks studēja mūziku [[Goldsmiths, University of London|Goldsmita koledžā Londonas Universitātē]], kur atjaunoja kontaktu ar Hārlu. Viņus vienoja interese par tādiem mūziķiem kā [[Captain Beefheart]] un [[Archie Shepp]].Šīs kopīgās intereses veicināja muzikālā projekta [[Dux Content]] izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dmy.co/features/next-danny-l-harle-interview|title=Next: Danny L Harle|website=dmy.co|access-date=2026-10-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Kuks kopā ar mūziķi ''[[SOPHIE|Sophie]]'' un performanču mākslinieku Heidenu Danhemu izveidoja muzikālu projektu QT, kura ietvaros producēja 2014. gada singlu „Hey QT”. Tajā pašā gadā viņš izdeva savus pirmos solo singlus un ieguva 12. vietu žurnāla ''Dazed'' veidotajā ''Dazed 100'' sarakstā par ieguldījumu modes un jauniešu kultūras pārveidē 2015. gadā un turpmākajos gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazeddigital.com/projects/article/22536/1/12-a-g-cook|title=#12 – A. G. Cook|last=Dazed|website=Dazed|access-date=2026-10-12|date=2014-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kuks ir ''Charli XCX'' miksteipu ''Number 1 Angel'' un ''Pop 2'' (abi izdoti 2017. gadā), kā arī albumu ''Charli'' (2019), ''How I'm Feeling Now'' (2020), ''Brat'' (2024) un ''Music, Fashion, Film'' (2026) izpildproducents.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Charli xcx: Music, Fashion, Film Tracks &amp; Reviews {{!}} AllMusic|url=https://www.allmusic.com/album/music-fashion-film-mw0004820839|accessdate=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Kuks izdeva savus pirmos divus albumus - ''7G'' un ''Apple''. Abos albumos tika pētītas hiperpopa muzikālās iespējas, un tie saņēma pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Tajā pašā gadā viņš saņēma žurnāla ''Variety'' balvu ''Hitmakers Innovator of the Year''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/music/news/charli-xcx-ag-cook-hitmakers-1234844745/|title=Charli XCX and A.G. Cook on Their Innovative and ‘Brutally Honest’ Five Years of Collaborating|last=Aswad|first=Jem|website=Variety|access-date=2026-10-12|date=2020-12-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

==== Studijas albumi ====

* ''7G'' (2020)
* ''Apple'' (2020)
* ''Britpop'' (2024)

== Dziesmu rakstīšana un producēšana ==

=== Albumi ===
'''Kā izpildproducents'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Albums
!Autors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''Number 1 Angel''
|[[Charli XCX]]
|-
|''Pop 2''
|''Charli XCX''
|-
|2018
|''¥€$''
|[[Tommy Cash]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''Charli''
|''Charli XCX''
|-
|''Reflections''
|[[Hanna Daimonda]]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020
|''how i'm feeling now''
|''Charli XCX''
|-
|''Shiver''
|Jónsi
|-
|''Big Bunny''
|[[Alaska Reid]]
|-
|2021
|''Unlimited Ammo''
|[[Namasenda]]
|-
|2023
|''Disenchanter''
|''Alaska Reid''
|-
|2024
|''Brat''
|''Charli XCX''
|-
|2026
|''Music, Fashion, Film''
|''Charli XCX''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9ihyeidssdty5gaw95y8liv6mmspfzs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538214</id>
      <parentid>4538213</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:04:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Mūzikas producenti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4538214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5053" sha1="igi6nygjw4pucl1od1x1wcy7aqsl7hy" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = A. G. Cook
| Attēls = [[Attēls:Ag cook 2026.jpg|thumb]]
| Apraksts = Alexander Guy Cook 2026. gadā
| Dz_vārds = Aleksandrs Gajs Kuks
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|23}}
| Vieta_dz = [[Londona]], [[Anglija]]
| Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[pops]], [[hiperpops]], [[bubblegum bass]]
| Nodarbošanās = Mūzikas producents, dziesmu autors
| Gadi = 2011. gadi–pašlaik
| Dzimums = V
| Izdevējkompānija = Gamsonite, PC Music, New Alias, A24 Music
}}
'''Aleksandrs Gajs Kuks''' ({{val|en|Alexander Guy Cook}}, dzimis {{dat|1990|8|23}}), profesionāli pazīstams kā '''A. G. Cook''', ir [[Anglija|angļu]] mūzikas producents. Viņš pirmo reizi plašāku atpazīstamību ieguva 2013. gadā kā ierakstu kompānijas ''PC Music'' dibinātājs. Tās mākslinieku vidū bija [[Hanna Daimonda]], [[GFOTY]], Denijs L Hērls un ''Felicita''. Kompānijas stilam raksturīgie pārspīlētie popmūzikas elementi kļuva par pamatu [[Hiperpops|hiperpopa]] (''hyperpop'') žanram, kura attīstīšanā un popularizēšanā Kuks ir spēlējis nozīmīgu lomu. Vēlāk viņš kļuva plašāk pazīstams kā [[Charli XCX]] izpildproducents. Solo mūziku viņš izdod gan ar vārdu A. G. Cook, gan ar pseidonīmiem '''DJ Lifeline''' un '''DJ Warlord'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/reviews/albums/a-g-cook-7g/|title=A. G. Cook: 7G|last=Ravens|first=Chal|website=Pitchfork|access-date=2026-10-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Aleksandrs Gajs Kuks ir angļu arhitekta [[Pīters Kuks|Pītera Kuka]] un Izraēlas arhitektes [[Yael Reisner|Jaelas Reisneres]] dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diymag.com/feature/inside-the-hard-drive-of-pc-music|title=Inside the hard drive of PC Music|last=June 2014|first=Words: El Hunt 11th|website=DIY|access-date=2026-10-19|date=2014-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš mācījās privātskolā [[King Alfred School]] Hempstedā, Londonā, kur iepazinās ar vēlāko muzikālo sadarbības partneri [[Danny L Harle|Deniju L. Hārlu]]. Vēlāk Kuks studēja mūziku [[Goldsmiths, University of London|Goldsmita koledžā Londonas Universitātē]], kur atjaunoja kontaktu ar Hārlu. Viņus vienoja interese par tādiem mūziķiem kā [[Captain Beefheart]] un [[Archie Shepp]].Šīs kopīgās intereses veicināja muzikālā projekta [[Dux Content]] izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dmy.co/features/next-danny-l-harle-interview|title=Next: Danny L Harle|website=dmy.co|access-date=2026-10-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Kuks kopā ar mūziķi ''[[SOPHIE|Sophie]]'' un performanču mākslinieku Heidenu Danhemu izveidoja muzikālu projektu QT, kura ietvaros producēja 2014. gada singlu „Hey QT”. Tajā pašā gadā viņš izdeva savus pirmos solo singlus un ieguva 12. vietu žurnāla ''Dazed'' veidotajā ''Dazed 100'' sarakstā par ieguldījumu modes un jauniešu kultūras pārveidē 2015. gadā un turpmākajos gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazeddigital.com/projects/article/22536/1/12-a-g-cook|title=#12 – A. G. Cook|last=Dazed|website=Dazed|access-date=2026-10-12|date=2014-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kuks ir ''Charli XCX'' miksteipu ''Number 1 Angel'' un ''Pop 2'' (abi izdoti 2017. gadā), kā arī albumu ''Charli'' (2019), ''How I'm Feeling Now'' (2020), ''Brat'' (2024) un ''Music, Fashion, Film'' (2026) izpildproducents.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Charli xcx: Music, Fashion, Film Tracks &amp; Reviews {{!}} AllMusic|url=https://www.allmusic.com/album/music-fashion-film-mw0004820839|accessdate=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Kuks izdeva savus pirmos divus albumus - ''7G'' un ''Apple''. Abos albumos tika pētītas hiperpopa muzikālās iespējas, un tie saņēma pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Tajā pašā gadā viņš saņēma žurnāla ''Variety'' balvu ''Hitmakers Innovator of the Year''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/music/news/charli-xcx-ag-cook-hitmakers-1234844745/|title=Charli XCX and A.G. Cook on Their Innovative and ‘Brutally Honest’ Five Years of Collaborating|last=Aswad|first=Jem|website=Variety|access-date=2026-10-12|date=2020-12-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

==== Studijas albumi ====

* ''7G'' (2020)
* ''Apple'' (2020)
* ''Britpop'' (2024)

== Dziesmu rakstīšana un producēšana ==

=== Albumi ===
'''Kā izpildproducents'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Albums
!Autors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''Number 1 Angel''
|[[Charli XCX]]
|-
|''Pop 2''
|''Charli XCX''
|-
|2018
|''¥€$''
|[[Tommy Cash]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''Charli''
|''Charli XCX''
|-
|''Reflections''
|[[Hanna Daimonda]]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020
|''how i'm feeling now''
|''Charli XCX''
|-
|''Shiver''
|Jónsi
|-
|''Big Bunny''
|[[Alaska Reid]]
|-
|2021
|''Unlimited Ammo''
|[[Namasenda]]
|-
|2023
|''Disenchanter''
|''Alaska Reid''
|-
|2024
|''Brat''
|''Charli XCX''
|-
|2026
|''Music, Fashion, Film''
|''Charli XCX''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mūzikas producenti]]</text>
      <sha1>igi6nygjw4pucl1od1x1wcy7aqsl7hy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538221</id>
      <parentid>4538214</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:11:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4538221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5254" sha1="42o9r8zbvozpkuzp8n952w0ure6z30m" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''A. G. Cook''
| Attēls = Ag cook 2026.jpg
| Apraksts = ''A. G. Cook'' 2026. gadā
| Dz_vārds = Aleksandrs Gajs Kuks
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| Žanrs = [[elektroniskā mūzika]], [[pops]], [[hiperpops]], ''[[bubblegum bass]]''
| Nodarbošanās = mūzikas producents, dziesmu autors
| Gadi = 2011—pašlaik
| Dzimums = V
| Izdevējkompānija = ''Gamsonite'', ''PC Music'', ''New Alias'', ''A24 Music''
}}
'''Aleksandrs Gajs Kuks''' ({{val|en|Alexander Guy Cook}}; dzimis {{dat|1990|8|23}}), profesionāli pazīstams kā '''''A. G. Cook''''', ir [[angļi|angļu]] mūzikas producents. Viņš pirmo reizi plašāku atpazīstamību ieguva 2013. gadā kā ierakstu kompānijas ''PC Music'' dibinātājs. Tās mākslinieku vidū bija [[Hanna Daimonda]], ''[[GFOTY]]'', Denijs L. Hērls un ''Felicita''. Kompānijas stilam raksturīgie pārspīlētie popmūzikas elementi kļuva par pamatu [[Hiperpops|hiperpopa]] žanram, kura attīstīšanā un popularizēšanā Kukam bija nozīmīga loma. Vēlāk viņš kļuva plašāk pazīstams kā ''[[Charli XCX]]'' izpildproducents. Solo mūziku viņš izdod gan ar vārdu ''A. G. Cook'', gan ar pseidonīmiem '''''DJ Lifeline''''' un '''''DJ Warlord'''''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/reviews/albums/a-g-cook-7g/|title=A. G. Cook: 7G|last=Ravens|first=Chal|website=Pitchfork|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Aleksandrs Gajs Kuks ir angļu arhitekta [[Pīters Kuks|Pītera Kuka]] un Izraēlas arhitektes [[Yael Reisner|Jaelas Reisneres]] dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diymag.com/feature/inside-the-hard-drive-of-pc-music|title=Inside the hard drive of PC Music|last=June 2014|first=Words: El Hunt 11th|website=DIY|access-date=2026-10-19|date=2014-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš mācījās ''King Alfred School'' privātskolā Hempstedā, Londonā, kur iepazinās ar vēlāko muzikālo sadarbības partneri [[Danny L Harle|Deniju L. Hārlu]]. Vēlāk Kuks studēja mūziku [[Goldsmiths, University of London|Goldsmita koledžā Londonas Universitātē]], kur atjaunoja kontaktu ar Hārlu. Viņus vienoja interese par tādiem mūziķiem kā ''[[Captain Beefheart]]'' un ''[[Archie Shepp]]''.Šīs kopīgās intereses veicināja muzikālā projekta ''[[Dux Content]]'' izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dmy.co/features/next-danny-l-harle-interview|title=Next: Danny L Harle|website=dmy.co|access-date=2026-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Kuks kopā ar mūziķi ''[[Sophie]]'' un performanču mākslinieku Heidenu Danhemu izveidoja muzikālu projektu ''QT'', kura ietvaros producēja 2014. gada singlu ''Hey QT''. Tajā pašā gadā viņš izdeva savus pirmos solo singlus un ieguva 12. vietu žurnāla ''Dazed'' veidotajā ''Dazed 100'' sarakstā par ieguldījumu modes un jauniešu kultūras pārveidē 2015. gadā un turpmākajos gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazeddigital.com/projects/article/22536/1/12-a-g-cook|title=#12 – A. G. Cook|last=Dazed|website=Dazed|access-date=2026-10-12|date=2014-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kuks ir ''Charli XCX'' miksteipu ''Number 1 Angel'' un ''Pop 2'' (abi izdoti 2017. gadā), kā arī albumu ''Charli'' (2019), ''How I'm Feeling Now'' (2020), ''Brat'' (2024) un ''Music, Fashion, Film'' (2026) izpildproducents.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Charli xcx: Music, Fashion, Film Tracks &amp; Reviews {{!}} AllMusic|url=https://www.allmusic.com/album/music-fashion-film-mw0004820839|accessdate=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Kuks izdeva savus pirmos divus albumus — ''7G'' un ''Apple''. Abos albumos pētītas hiperpopa muzikālās iespējas, un tie saņēma pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Tajā pašā gadā viņš saņēma žurnāla ''Variety'' balvu ''Hitmakers Innovator of the Year''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/music/news/charli-xcx-ag-cook-hitmakers-1234844745/|title=Charli XCX and A.G. Cook on Their Innovative and ‘Brutally Honest’ Five Years of Collaborating|last=Aswad|first=Jem|website=Variety|access-date=2026-10-12|date=2020-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

==== Studijas albumi ====
* ''7G'' (2020)
* ''Apple'' (2020)
* ''Britpop'' (2024)

== Dziesmu rakstīšana un producēšana ==

=== Albumi ===
'''Kā izpildproducents'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Albums
!Autors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''Number 1 Angel''
|''[[Charli XCX]]''
|-
|''Pop 2''
|''Charli XCX''
|-
|2018
|''¥€$''
|''[[Tommy Cash]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''Charli''
|''Charli XCX''
|-
|''Reflections''
|[[Hanna Daimonda]]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020
|''how i'm feeling now''
|''Charli XCX''
|-
|''Shiver''
|''Jónsi''
|-
|''Big Bunny''
|''[[Alaska Reid]]''
|-
|2021
|''Unlimited Ammo''
|''[[Namasenda]]''
|-
|2023
|''Disenchanter''
|''Alaska Reid''
|-
|2024
|''Brat''
|''Charli XCX''
|-
|2026
|''Music, Fashion, Film''
|''Charli XCX''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mūzikas producenti]]</text>
      <sha1>42o9r8zbvozpkuzp8n952w0ure6z30m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538226</id>
      <parentid>4538221</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:13:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ precizējums........</comment>
      <origin>4538226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5265" sha1="tmkjehjq2c2uc8vznmc5xo119ss5lr9" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''A. G. Cook''
| Attēls = Ag cook 2026.jpg
| Apraksts = ''A. G. Cook'' 2026. gadā
| Dz_vārds = Aleksandrs Gajs Kuks
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| Žanrs = [[elektroniskā mūzika]], [[popmūzika|pops]], [[hiperpops]], ''[[bubblegum bass]]''
| Nodarbošanās = mūzikas producents, dziesmu autors
| Gadi = 2011—pašlaik
| Dzimums = V
| Izdevējkompānija = ''Gamsonite'', ''PC Music'', ''New Alias'', ''A24 Music''
}}
'''Aleksandrs Gajs Kuks''' ({{val|en|Alexander Guy Cook}}; dzimis {{dat|1990|8|23}}), profesionāli pazīstams kā '''''A. G. Cook''''', ir [[angļi|angļu]] mūzikas producents. Viņš pirmo reizi plašāku atpazīstamību ieguva 2013. gadā kā ierakstu kompānijas ''PC Music'' dibinātājs. Tās mākslinieku vidū bija [[Hanna Daimonda]], ''[[GFOTY]]'', Denijs L. Hērls un ''Felicita''. Kompānijas stilam raksturīgie pārspīlētie popmūzikas elementi kļuva par pamatu [[Hiperpops|hiperpopa]] žanram, kura attīstīšanā un popularizēšanā Kukam bija nozīmīga loma. Vēlāk viņš kļuva plašāk pazīstams kā ''[[Charli XCX]]'' izpildproducents. Solo mūziku viņš izdod gan ar vārdu ''A. G. Cook'', gan ar pseidonīmiem '''''DJ Lifeline''''' un '''''DJ Warlord'''''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/reviews/albums/a-g-cook-7g/|title=A. G. Cook: 7G|last=Ravens|first=Chal|website=Pitchfork|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Aleksandrs Gajs Kuks ir angļu arhitekta [[Pīters Kuks|Pītera Kuka]] un Izraēlas arhitektes [[Yael Reisner|Jaelas Reisneres]] dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diymag.com/feature/inside-the-hard-drive-of-pc-music|title=Inside the hard drive of PC Music|last=June 2014|first=Words: El Hunt 11th|website=DIY|access-date=2026-10-19|date=2014-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš mācījās ''King Alfred School'' privātskolā Hempstedā, Londonā, kur iepazinās ar vēlāko muzikālo sadarbības partneri [[Danny L Harle|Deniju L. Hārlu]]. Vēlāk Kuks studēja mūziku [[Goldsmiths, University of London|Goldsmita koledžā Londonas Universitātē]], kur atjaunoja kontaktu ar Hārlu. Viņus vienoja interese par tādiem mūziķiem kā ''[[Captain Beefheart]]'' un ''[[Archie Shepp]]''.Šīs kopīgās intereses veicināja muzikālā projekta ''[[Dux Content]]'' izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dmy.co/features/next-danny-l-harle-interview|title=Next: Danny L Harle|website=dmy.co|access-date=2026-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Kuks kopā ar mūziķi ''[[Sophie]]'' un performanču mākslinieku Heidenu Danhemu izveidoja muzikālu projektu ''QT'', kura ietvaros producēja 2014. gada singlu ''Hey QT''. Tajā pašā gadā viņš izdeva savus pirmos solo singlus un ieguva 12. vietu žurnāla ''Dazed'' veidotajā ''Dazed 100'' sarakstā par ieguldījumu modes un jauniešu kultūras pārveidē 2015. gadā un turpmākajos gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazeddigital.com/projects/article/22536/1/12-a-g-cook|title=#12 – A. G. Cook|last=Dazed|website=Dazed|access-date=2026-10-12|date=2014-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kuks ir ''Charli XCX'' miksteipu ''Number 1 Angel'' un ''Pop 2'' (abi izdoti 2017. gadā), kā arī albumu ''Charli'' (2019), ''How I'm Feeling Now'' (2020), ''Brat'' (2024) un ''Music, Fashion, Film'' (2026) izpildproducents.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Charli xcx: Music, Fashion, Film Tracks &amp; Reviews {{!}} AllMusic|url=https://www.allmusic.com/album/music-fashion-film-mw0004820839|accessdate=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Kuks izdeva savus pirmos divus albumus — ''7G'' un ''Apple''. Abos albumos pētītas hiperpopa muzikālās iespējas, un tie saņēma pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Tajā pašā gadā viņš saņēma žurnāla ''Variety'' balvu ''Hitmakers Innovator of the Year''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/music/news/charli-xcx-ag-cook-hitmakers-1234844745/|title=Charli XCX and A.G. Cook on Their Innovative and ‘Brutally Honest’ Five Years of Collaborating|last=Aswad|first=Jem|website=Variety|access-date=2026-10-12|date=2020-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

==== Studijas albumi ====
* ''7G'' (2020)
* ''Apple'' (2020)
* ''Britpop'' (2024)

== Dziesmu rakstīšana un producēšana ==

=== Albumi ===
'''Kā izpildproducents'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Albums
!Autors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''Number 1 Angel''
|''[[Charli XCX]]''
|-
|''Pop 2''
|''Charli XCX''
|-
|2018
|''¥€$''
|''[[Tommy Cash]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''Charli''
|''Charli XCX''
|-
|''Reflections''
|[[Hanna Daimonda]]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020
|''how i'm feeling now''
|''Charli XCX''
|-
|''Shiver''
|''Jónsi''
|-
|''Big Bunny''
|''[[Alaska Reid]]''
|-
|2021
|''Unlimited Ammo''
|''[[Namasenda]]''
|-
|2023
|''Disenchanter''
|''Alaska Reid''
|-
|2024
|''Brat''
|''Charli XCX''
|-
|2026
|''Music, Fashion, Film''
|''Charli XCX''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mūzikas producenti]]</text>
      <sha1>tmkjehjq2c2uc8vznmc5xo119ss5lr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beigas (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641508</id>
    <revision>
      <id>4537995</id>
      <parentid>4537947</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T12:22:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4537995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5623" sha1="hazw56xba16zyxv9egyzekp8s7xkge3" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Beigas
| attēls                   = 1 Beigas.png
| att_izm                  = 250px
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs                    = [[animācijas filma|animācijas]] [[īsfilma]]
| režisors                 = [[Kārlis Vītols]]
| producents               = {{ubl|[[Sniedze Sofija Kāle]]|Kārlis Vītols}}
| scenārija autors         = Kārlis Vītols
| galvenajās lomās         = 
| mūzika                   = Kārlis Vītols
| operators                = 
| montāža                  = Kārlis Vītols
| studija                  = [[Studija Kokles]]
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2019|10|17}}
| ilgums                   = 11 minūtes
| valsts                   = {{LAT}}
| valoda                   = bez dialogiem
| budžets                  =
}}
'''&quot;Beigas&quot;''' ir [[2019. gads kino|2019. gada]] [[Latvija]]s [[animācija]]s [[īsfilma]]. Filmas režisors, scenārists un mākslinieks ir [[Kārlis Vītols]]. Filma tapusi kā personālizstādes &quot;Beigas&quot; vienīgais darbs, un ir Kārļa nenaratīvās animācijas triloģijas noslēdzošais darbs (pirmā filma &quot;[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]&quot;, otrā &quot;[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]&quot;).

&quot;Beigas&quot; ir vienpadsmit minūšu gara animācijas filma, kuru laikā no 2018. gada 9. novembrim līdz 2019. gada 6. janvārim projicēja uz izstāžu zāles &quot;[[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]]&quot; radošās darbnīcas sienas.&lt;ref name=&quot;ars&quot;&gt;[https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals/izstades/beigas-karla-vitola-personalizstade-443 Mākslas muzejs ARSENĀLS Beigas]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/8529646/art/50523563/arsenala-bus-skatama-karla-vitola-personalizstade-beigas Delfi Kultūra: 'Arsenālā' būs skatāma Kārļa Vītola personālizstāde 'Beigas']&lt;/ref&gt; Darbs &quot;Beigas&quot; 2019. gadā iekļauts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] kolekcijā.

{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = left
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2 Beigas.png
| caption1 = 
| image2 = 3 Beigas.jpg
| caption2 = Kadri no filmas &quot;Beigas&quot;
}}
== Tēma ==
Filmas tēma — pusmūža krīze kā pārejas stāvoklis sevis apzināšanās procesā. [[psihoterapeits|Psihoterapeiti]] šo parādību raksturo kā [[psiholoģija|psiholoģisko]] krīzi un saista to ar pieaugošo vecumu, savas mirstības apzināšanos un nesasniegtajiem mērķiem.&lt;ref name=&quot;ars&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/animacijas-filmas-sogad-plasi-parstavetas-riga-iff-programma.a334588/ LSM: Animācijas filmas šogad plaši pārstāvētas Riga IFF programmā]&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Filma stāsta par debesu grāfa Pīlādža — piedzīvojumiem laikā un telpā pēc tam, kad viņš, būdams vecs vīrs, ūdens atspulgā ierauga sevi jaunāku. Sapratis, ka no šī brīža par nākotnes plāniem viņš spēs domāt tikai pagātnes formā, viņš kā patmīlīgas noburtības [[vergs]] vairs spēj tikai no malas noskatīties savā izzušanā.

Pīlādzis ķeras pie dažādām klišejiskām izdzīvošanas stratēģijām — glītu meiteņu krūtīm un kājām, mājas ar baseinu, smalka auto un nebeidzamām negulētām naktīm. Filma vēsta par vīrieša nespēju samierināties ar ķermeņa novecošanu.&lt;ref name=&quot;ars&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;delfi&quot;/&gt;

== Dalība festivālos ==
* Rīgas Starptautiskā Filmu Festivāla ''[[Rīgas Starptautiskais kino festivāls|RigaIFF]]'' Starptautiskais īsfilmu konkurss, 2019
* Košices starptautiskā festivāla 2019. gada oktobra konkursa programma &quot;Labākā eksperimentālā īsfilma&quot;
* Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla [[2ANNAS]] Baltijas īsfilmu konkurss, 2020
* Eiropanorāma — nekomerciālā, izglītojošā — ceļojošā Eiropas īsfilmu festivāla programma, 2020; martā filmu izrādīja [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]] ([[COVID—19 pandēmija]] pārtrauca plānoto filmas izrādīšanu [[Eiropa]]s pilsētās, kopumā vēl deviņās)
* Tiešsaistes festivāls ''Delete-'' TV īsfilmu programma, 2020
* ''Lift-Off Showcase Extravaganza'' oficiālā programma, 2020
* Jauno režisoru jauno filmu festivāla īpašā programma &quot;Pasaules garšas&quot; [[Portugāle|Portugālē]], 2020
* Zilās Jūras filmu festivāls Baltijas Siļķu īsfilmu konkursa programma [[Somija|Somijā]], 2020
* Aleksandra Traunera vārdā nosauktā Mākslas festivāla oficiālā programma [[Ungārija|Ungārijā]], 2020
* Monreālas starptautiskā animācijas īsfilmu festivāla ''Animaze'' oficiālā programma [[Kanāda|Kanādā]], 2020
* Austrumu un Centrālās Eiropas īsfilmu animācijas festivāla ''Animateka'' konkursa programma Slovēnija, 2020
* Starptautiskais animācijas filmu festivāls ''Tindirindis'' [[Lietuva|Lietuvā]], 2021

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
* [https://studijakokles.com/index.php/film-the-end/ Studija Kokles: Animated Film The End] (''angliski'')
* [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/karlis-vitols-izstade-beigas-risina-jautajumus-par-pusmuza-krizi.a111145/ Kultūras rondo: Kārlis Vītols izstādē &quot;Beigas&quot; risina jautājumus par pusmūža krīzi] (''latviski'')
* [https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sodien-uzplaiksni-bet-rit-jau-vairs-nav-14208925 Diena: Šodien uzplaiksnī, bet rīt jau vairs nav]

[[Kategorija:2019. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:2019. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]]</text>
      <sha1>hazw56xba16zyxv9egyzekp8s7xkge3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Podiņu krāsns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641727</id>
    <revision>
      <id>4538201</id>
      <parentid>4536983</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T20:54:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpkaru periods */ Lai kaut ko &quot;norādītu&quot;, &quot;sniegtu ziņas&quot; utt., personai jābūt vai nu neapšaubāmai superautoritātei, vai tiesas procesa dalībniecei. Pārveidoju uz dabiskāku un precīzāku valodu.</comment>
      <origin>4538201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27176" sha1="3wpryn1vyidko9ncdq4t9un73n7x6vo" xml:space="preserve">[[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī.]]
'''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce ar apdedzināta māla podiņu ārējo sienu. Podiņi var būt glazēti vai neglazēti, līdzeni, reljefi vai apgleznoti.&lt;ref name=&quot;OSE7376&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt; Krāsns mūrējums uzkrāj siltumu un pakāpeniski atdod to telpai arī pēc uguns nodzišanas.&lt;ref name=&quot;MOI14&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos.&lt;ref name=&quot;OSE74&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt; Muižu krāsnis un atsevišķi podiņi glabājas [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzejā]].&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tās rūpnieciski ražoja “Zelm &amp; Boehm” un Friča Ausekļa fabrika.&lt;ref name=&quot;GR8689&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}&lt;/ref&gt;

== Uzbūve un darbības princips ==
Krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Tie pagarina dūmgāzu ceļu līdz [[Skurstenis|skurstenim]], ļaujot tām sasildīt ķieģeļu kodolu un keramikas ārējo sienu.&lt;ref name=&quot;MOI29&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

Vienu podiņu komplektu varēja izmantot krāsnīm ar atšķirīgu dūmkanālu izkārtojumu, pielāgojoties telpai un skursteņa pieslēgumam.&lt;ref name=&quot;MOI3033&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

Plāksnes podiņus mūrējumā nostiprina ar to aizmugures valnīti — rumpu.&lt;ref name=&quot;OSE76&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt; Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm; java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.&lt;ref name=&quot;MOI3031&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

“Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas numurētu detaļu komplektos — ar sienas un stūra podiņiem, dzegām un frīzēm.&lt;ref name=&quot;PB89&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].&lt;/ref&gt; “Zelm &amp; Boehm” vienam modelim piedāvāja neglazētu, slīpētu vai balti glazētu apdari.&lt;ref name=&quot;ZB1213&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Zelm &amp; Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm &amp; Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}&lt;/ref&gt; Iepakojumu, metāla aprīkojumu un mūrēšanu cenā neiekļāva; tiem sagatavoja atsevišķu tāmi.&lt;ref name=&quot;ZBTERMS&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Zelm &amp; Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm &amp; Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
''Podiņš'' ir keramikas izstrādājums krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.&lt;ref name=&quot;TEZ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt; Arheoloģijā visu krāsns māla detaļu kopumu sauc par ''krāsns keramiku''.&lt;ref name=&quot;OSE73&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Termins !! Nozīme
|-
| Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.&lt;ref name=&quot;OSE73&quot; /&gt;
|-
| Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.&lt;ref name=&quot;OSE75&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;
|-
| Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.&lt;ref name=&quot;OSE75&quot; /&gt;
|-
| Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.&lt;ref name=&quot;OSE7576&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;
|-
| Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.&lt;ref name=&quot;OSE76&quot; /&gt;
|-
| Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.&lt;ref name=&quot;OSE76&quot; /&gt;
|}

Latvijas piļu kalpotāju telpās dobo podiņu krāsnis lietoja vēl 17. un 18. gadsimtā, līdzās jaunākajām plāksnes podiņu krāsnīm.&lt;ref name=&quot;OSE75&quot; /&gt;

== Vēsture Eiropā ==
Krāsnis ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefi podiņi, un viduslaiku beigās krāsnis ieguva vēlākajām podiņu krāsnīm līdzīgu veidolu.&lt;ref name=&quot;MOI14&quot; /&gt;

Lai samazinātu malkas patēriņu, Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un siltumu uzkrājošiem akmeņiem virs kurtuves.&lt;ref name=&quot;MOI15&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

1767. gadā Karls Johans Kronštets un Fabiāns Kazimirs Vrēde pēc Zviedrijas valsts padomes pasūtījuma izstrādāja krāsnis ar pagarinātiem dūmkanāliem. Dūmgāzes tajos plūda arī lejup, sasildot mūrējumu pirms nonākšanas skurstenī. Publikācijā attēloti vairāki varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.&lt;ref name=&quot;MOI1516&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt; Rasējumi un modeļi glabājas Stokholmas Tehniskajā muzejā.&lt;ref name=&quot;TM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt;

1775. gadā Kronštets izdeva plašāku darbu par kurināmā taupīšanu. Jaunā konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].&lt;ref name=&quot;MOI1617&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt; Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar līdzīgām dūmkanālu sistēmām [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].&lt;ref name=&quot;MOI19&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

== Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā ==
=== Viduslaiki un agrie jaunie laiki ===
Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[Gotika|gotikas]] krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī; Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.&lt;ref name=&quot;OSE7475&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

[[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā (1974–2008) savākti vairāk nekā 24 000 podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Atradumi nāk no pārvietotiem gruvešiem, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr norāda uz krāsns izgatavošanas laiku.&lt;ref name=&quot;OSE73&quot; /&gt;

Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Pārsvarā lietota zaļa svina glazūra, retāk dzeltena glazūra vai daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas parasti ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums mēdz pārsniegt 30 centimetrus.&lt;ref name=&quot;OSE74&quot; /&gt;

Vēlās gotikas podiņus darināja no sarkanā māla. Rotājumā izmantoti vācu amatniecības paraugi, taču podiņus varēja ražot uz vietas ar ievestām matricēm. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; dažiem zem zaļās glazūras klāta balta angoba.&lt;ref name=&quot;OSE7476&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

Cēsu [[Renesanse|renesanses]] krāsns keramika datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegorijām, augu ornamentiem, kolonnām un arkām; daži reljefi darināti pēc laikabiedru grafikām. Attēloto vidū ir [[Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.&lt;ref name=&quot;OSE7679&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

Podiņi ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE datējami ar viņa valdīšanas laiku (1535–1549). Ose tos un protestantisko personu portretus saista ar iespējamām “reformācijas krāsnīm”, kuru izskata rekonstrukcijas ir hipotētiskas.&lt;ref name=&quot;OSE8081&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

[[Manierisms|Manierismā]] portretus biežāk aizstāja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaroni un paklāja raksti. Cēsu 17. gadsimta atradumiem ir analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agro [[Baroks|baroku]] pārstāv maz podiņu; Ose pieļauj, ka daļa pilsdrupās nonākusi ar apkārtējo jaunāko ēku gruvešiem pēc viduslaiku pils pamešanas.&lt;ref name=&quot;OSE8283&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

=== 18. gadsimts ===
[[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā.]]
Rundāles pils muzeja kolekcijā ir 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Ekspedīcijās savākti gan atsevišķi podiņi, gan veseli komplekti; nepilnos komplektus eksponē arī kā krāšņu fragmentus.&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot; /&gt;

Visu 18. gadsimtu Latvijā lietoja melni glazētas krāsnis ar baroka, [[Rokoko|rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicisma]] pildiņiem un reljefiem ierāmējumiem. Vienu reljefu izmantoja melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznošanai lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Rundāles muzeja kolekcijā ir gan vienkārši amatnieku gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot; /&gt;

[[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis ar lieliem, kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem un [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot; /&gt;

Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam kobalta apgleznojuma podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava|Jelgavas]] meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā izgatavoja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.&lt;ref name=&quot;RUND_R&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā ===
[[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.]]
“Zelm &amp; Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, izveidojās no Johana Kristofa Celma uzņēmuma. 1929. gada pārskats ģipšakmens ieguves sākumu datē ar 1858., krīta ražotni — ar 1863., bet krāsns podiņu fabriku — ar 1875. gadu.&lt;ref name=&quot;RR1929&quot;&gt;“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; Firma par dibināšanas gadu uzskatīja 1859. gadu.&lt;ref name=&quot;PB2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].&lt;/ref&gt;

Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu vadīja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešana 1929. gada pārskatā datēta ar 1890.,&lt;ref name=&quot;RR1929&quot; /&gt; bet Bēma nekrologā — ar 1892. gadu.&lt;ref name=&quot;RR1926&quot;&gt;N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; 

Podiņus ražoja no Salaspils pelēkā un zaļā devona māla.&lt;ref name=&quot;BANGA106107&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=106–107|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

1909. gada adrešu grāmatā norādīta noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70; īpašnieki bija Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;AB1909&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; Doktors Pauls Bēms uzņēmumā iesaistījās 1903. gadā. No 1910. gada firma darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.&lt;ref name=&quot;RR1929&quot; /&gt;

1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē “Zelm &amp; Boehm” demonstrēja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus; viena kamīna mets tapa Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavoja [[Jaunmoku pils]] krāsni: tās 130 podiņus rotā 50 Rīgas un Jūrmalas skati, kas gleznoti pēc atklātnēm.&lt;ref name=&quot;GR8687&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BANGA110&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā, ražoja krāšņu un kamīnu podiņus arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki.&lt;ref name=&quot;GR8889&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}&lt;/ref&gt; Tās kamīns bija izstādīts Krišjāņa Pasiļa iekārtotajā ēdamistabā 1901. gada izstādē.&lt;ref name=&quot;GR384385&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}&lt;/ref&gt;

“Zelm &amp; Boehm” krāsnis piegādāja Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.&lt;ref name=&quot;GR182183&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar 1901. gada izstādes katalogu, Grosa šai fabrikai piedēvē arī Hibnera nama krāsnis [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58.&lt;ref name=&quot;GR390391&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}&lt;/ref&gt;

Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 uzskaitītas 38 piecu veidu krāsnis vēsturiskajos stilos. Vienā pirmā stāva telpā vēlāk iemūrēta polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns.&lt;ref name=&quot;GR404405&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}&lt;/ref&gt;

“Zelm &amp; Boehm” ražojumus [[Lietuva|Lietuvā]] izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas tos piedāvāja arī 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti podiņi ar Rīgas ražotāja marķējumu.&lt;ref name=&quot;VDA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt;

Arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]] Rīgā reklamēja arī Somijas ražojumus: 1909. gadā — [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,&lt;ref name=&quot;JB09AD&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}&lt;/ref&gt; 1912. gadā — [[Turku]] krāšņu fabrikas “Åbo Kakelfabriks Aktiebolag” (somu ''Turun kaakelitehdas'') ražojumus,&lt;ref name=&quot;ABONAME&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Turun Kaakelitehdas Osakeyhtiö – Åbo Kakelfabriks Aktiebolag: mainoskilpi|url=https://finna.fi/Record/hkm.HKMS000005%3Akm002o8o|publisher=Helsinku pilsētas muzejs|accessdate=2026-10-17}}&lt;/ref&gt; kas reklāmā minēti ar apzīmējumu “Abo–St. Petersburg”.&lt;ref name=&quot;JB12AD&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vēsturē Rīgas filiāles izveide datēta ar 1910. gadu.&lt;ref name=&quot;PUKKILAHIST&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Pukkilan historia|url=https://www.laattapiste.fi/artikkelit/pukkila-historia/|publisher=Laattapiste|accessdate=2026-10-17|language=fi}}&lt;/ref&gt; 1914. gada 7. marta laikrakstā “Rigasche Rundschau” filiāle reklamēta Peldu ielā 17 (reklāmā — ''Schwimmstrasse 17''). Tā piedāvāja emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un piederumus.&lt;ref name=&quot;RR1914&quot;&gt;“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt;

=== Starpkaru periods ===
Vita Banga raksta, ka 1914. gadā “Zelm &amp; Boehm” iekārtas evakuēja uz Krieviju un neatdeva; ražošanu atjaunoja 1920. gados.&lt;ref name=&quot;BANGA110&quot; /&gt; 1934. gada jubilejas ziņā minēta uzņēmuma 75. gadskārta 4. janvārī, īpašnieks doktors Pauls Bēms un prokūrists Eduards Donats.&lt;ref name=&quot;RR1934&quot;&gt;“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; Pēc Grosas rakstītā, sarūkot krāsainās majolikas pieprasījumam, firma pārgāja uz balti glazētu podiņu krāsnīm, ko ražoja arī starpkaru laikā.&lt;ref name=&quot;GR8889&quot; /&gt;

Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu katalogu datē ar 1938. gadu. Firmas adrese bija Aspāzijas bulvārī 11, fabrikas kantoris — Krišjāņa Barona ielā 88. Katalogā piedāvāti krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis,&lt;ref name=&quot;PB2&quot; /&gt; kā arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.&lt;ref name=&quot;PB10&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti ==
Rīgas jūgendstila interjeros krāsnis iekļāvās telpas dekoratīvajā kompozīcijā.&lt;ref name=&quot;BANGA105&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=105|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt; Podiņus glazēja baltus, brūnus, zaļus, bāli rozā un ziloņkaula tonī; lustras glazūra piešķīra metālisku spīdumu.&lt;ref name=&quot;BANGA110111&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110–111|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

Vita Banga “Zelm &amp; Boehm” polihromās majolikas krāšņu ražošanu datē ar 1892.–1914. gadu. Rotājuma apjomu pielāgoja pasūtītāja rocībai: to izvietoja korpusa malās, augšdaļā vai pamatnē, centrā ievietojot lielāku dekoratīvu podiņu. Jūgendstila rotājumā izmantoja sieviešu tēlus ar vijīgām matu līnijām, kā arī ūdensaugu, tauriņu un putnu motīvus.&lt;ref name=&quot;BANGA111&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=111|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.&lt;ref name=&quot;JB09ROOM&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}&lt;/ref&gt; Kampenhauzena projektētā kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].&lt;ref name=&quot;GR8687&quot; /&gt;

Jūgendstila vienota mākslas darba (''Gesamtkunstwerk'') ideāls paredzēja ēkas arhitektūras, interjera un tā detaļu saskaņošanu.&lt;ref name=&quot;NEJUGEND&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Inga Karlštrēma|title=jūgendstils, arhitektūrā|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/9011|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2026-10-17}}&lt;/ref&gt; Šo pieeju krāšņu projektēšanā ilustrē Somijas piemēri: konkrētām ēkām radītus modeļus vēlāk iekļāva fabriku katalogos, padarot pazīstamu arhitektu projektētās krāsnis pieejamas plašākam pasūtītāju lokam.&lt;ref name=&quot;HUUSKO2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Anna-Kaisa Huusko|title=From water lilies to dragons: exploring the intricate artistry of Finland’s traditional Jugend tile stoves|url=https://www.kotona.com/articles/jugend-era-tile-stoves|work=Kotona Living|date=2025-11-07|accessdate=2026-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēram, Andstén 1903. gada katalogā bija arī [[Hermanis Gezeliuss|Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Sārinena]] biroja modeļi.&lt;ref name=&quot;AND1903&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].&lt;/ref&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;220&quot; caption=&quot;Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās&quot;&gt;
Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]].
Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]].
Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]].
Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā.
&lt;/gallery&gt;

== Saglabāšana un restaurācija ==
Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā bija saglabājušās trīs krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena blakustelpā.&lt;ref name=&quot;RUND_R&quot; /&gt;

Vēl trīs krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem; no atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunoja arī pirmā stāva krāsns tipu.&lt;ref name=&quot;RUND_R&quot; /&gt;

Somijas Muzeju pārvaldes metodika paredz krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Izjaukšanu sāk no augšas, fiksējot detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.&lt;ref name=&quot;KK8&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Krāsns]]
* Kamīns
* [[Rundāles pils]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Literatūra ==
* Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1.
* Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019.
* Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp.
* Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0.</text>
      <sha1>3wpryn1vyidko9ncdq4t9un73n7x6vo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538272</id>
      <parentid>4538201</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:50:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27136" sha1="8602wvxwmj4i4utvdzj0k12sc2dt6kw" xml:space="preserve">[[Attēls:Rundale Pilsrundale Kachelofen.jpg|thumb|Podiņu krāsns Rundāles pilī]]
'''Podiņu krāsns''' ir [[Apkure|telpu apkures]] ierīce ar apdedzināta māla podiņu ārējo sienu. Podiņi var būt glazēti vai neglazēti, līdzeni, reljefi vai apgleznoti.&lt;ref name=&quot;OSE7376&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt; Krāsns mūrējums uzkrāj siltumu un pakāpeniski atdod to telpai arī pēc uguns nodzišanas.&lt;ref name=&quot;MOI14&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=14–15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijas teritorijā]] podiņu krāsnis izplatījās vēlajos viduslaikos.&lt;ref name=&quot;OSE74&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt; Muižu krāsnis un atsevišķi podiņi glabājas [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pils muzejā]].&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu kolekcija|url=https://rundale.net/muzejs/krajums/kolekcijas/krasnu-kolekcija/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tās rūpnieciski ražoja “Zelm &amp; Boehm” un Friča Ausekļa fabrika.&lt;ref name=&quot;GR8689&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=86–89}}&lt;/ref&gt;

== Uzbūve un darbības princips ==
Krāsns iekšpusē ir kurtuve un mūrēti dūmkanāli. Tie pagarina dūmgāzu ceļu līdz [[Skurstenis|skurstenim]], ļaujot tām sasildīt ķieģeļu kodolu un keramikas ārējo sienu.&lt;ref name=&quot;MOI29&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=nenumurēts fragments: Kaakeliuunin toimintaperiaate|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

Vienu podiņu komplektu varēja izmantot krāsnīm ar atšķirīgu dūmkanālu izkārtojumu, pielāgojoties telpai un skursteņa pieslēgumam.&lt;ref name=&quot;MOI3033&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–33|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

Plāksnes podiņus mūrējumā nostiprina ar to aizmugures valnīti — rumpu.&lt;ref name=&quot;OSE76&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt; Podiņus savienoja ar māla javu un metāla saitēm; java ļāva krāsni izjaukt un podiņus izmantot atkārtoti.&lt;ref name=&quot;MOI3031&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=30–31|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

“Paul Boehm” katalogā krāsnis piedāvātas numurētu detaļu komplektos — ar sienas un stūra podiņiem, dzegām un frīzēm.&lt;ref name=&quot;PB89&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=8–9}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].&lt;/ref&gt; “Zelm &amp; Boehm” vienam modelim piedāvāja neglazētu, slīpētu vai balti glazētu apdari.&lt;ref name=&quot;ZB1213&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Zelm &amp; Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm &amp; Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=12–13}}&lt;/ref&gt; Iepakojumu, metāla aprīkojumu un mūrēšanu cenā neiekļāva; tiem sagatavoja atsevišķu tāmi.&lt;ref name=&quot;ZBTERMS&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Zelm &amp; Boehm|title=Ofenkatalog von Zelm &amp; Boehm, Riga, Gypsfabrik, Schlämmkreidefabrik, Ofen- und Thonwaarenfabrik|year=bez gada|pages=nenumurēta pārdošanas noteikumu lapa}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
''Podiņš'' ir keramikas izstrādājums krāsns, plīts vai kamīna ārējās sienas veidošanai.&lt;ref name=&quot;TEZ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=podiņš, 2. nozīme (LLVV)|url=https://tezaurs.lv/podiņš|publisher=Tēzaurs|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt; Arheoloģijā visu krāsns māla detaļu kopumu sauc par ''krāsns keramiku''.&lt;ref name=&quot;OSE73&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=73|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Termins !! Nozīme
|-
| Krāsns keramika || Krāsns sienu, stūru, dzegu un frīžu podiņi, atsevišķi dekoratīvi veidojumi un keramikas balsti.&lt;ref name=&quot;OSE73&quot; /&gt;
|-
| Dobais podiņš || Traukveida podiņš ar uz ripas veidotu apakšdaļu un četrstūrī saspiestu augšmalu.&lt;ref name=&quot;OSE75&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;
|-
| Bļodas podiņš || Seklāks traukveida podiņš ar platu iedziļinātu apmali un nelielu cilindrisku vidusdaļu.&lt;ref name=&quot;OSE75&quot; /&gt;
|-
| Nišas podiņš || Vertikāli pāršķelta cilindra daļai līdzīgs elements ar noslēgtu augšu un apakšu, reizēm ar reljefu vai ažūru priekšdaļu.&lt;ref name=&quot;OSE7576&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=75–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;
|-
| Plāksnes podiņš || Matricē veidota reljefa plāksne ar aizmugurē piestiprinātu rumpu iemūrēšanai krāsnī.&lt;ref name=&quot;OSE76&quot; /&gt;
|-
| Rumpa || Plāksnes podiņa aizmugures valnītis.&lt;ref name=&quot;OSE76&quot; /&gt;
|}

Latvijas piļu kalpotāju telpās dobo podiņu krāsnis lietoja vēl 17. un 18. gadsimtā, līdzās jaunākajām plāksnes podiņu krāsnīm.&lt;ref name=&quot;OSE75&quot; /&gt;

== Vēsture Eiropā ==
Krāsnis ar sienās iemūrētiem māla traukiem zināmas romiešu laikmeta Alpu reģionā. Vēlāk traukveida elementus papildināja reljefi podiņi, un viduslaiku beigās krāsnis ieguva vēlākajām podiņu krāsnīm līdzīgu veidolu.&lt;ref name=&quot;MOI14&quot; /&gt;

Lai samazinātu malkas patēriņu, Anderss Johans Nordenbergs 1739. gadā publicēja krāsns konstrukciju ar horizontāli līkumotu dūmkanālu un siltumu uzkrājošiem akmeņiem virs kurtuves.&lt;ref name=&quot;MOI15&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

1767. gadā Karls Johans Kronštets un Fabiāns Kazimirs Vrēde pēc Zviedrijas valsts padomes pasūtījuma izstrādāja krāsnis ar pagarinātiem dūmkanāliem. Dūmgāzes tajos plūda arī lejup, sasildot mūrējumu pirms nonākšanas skurstenī. Publikācijā attēloti vairāki varianti ar nelielām kurtuves durtiņām un aizbīdni.&lt;ref name=&quot;MOI1516&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=15–16|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt; Rasējumi un modeļi glabājas Stokholmas Tehniskajā muzejā.&lt;ref name=&quot;TM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cronstedts kakelugnar|url=https://www.tekniskamuseet.se/samlingar/arkiv/cronstedts-kakelugnar/|publisher=Tekniska museet|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt;

1775. gadā Kronštets izdeva plašāku darbu par kurināmā taupīšanu. Jaunā konstrukcija izplatījās [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].&lt;ref name=&quot;MOI1617&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=16–17|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt; Būvantikvārs Joakims Hansons pieļāvis tās saikni ar līdzīgām dūmkanālu sistēmām [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].&lt;ref name=&quot;MOI19&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Minna Moisio|title=Kaakeliuuni Suomessa|year=2025|pages=19|publisher=Aviador|isbn=978-952-381-408-0}}&lt;/ref&gt;

== Podiņu krāsnis Latvijas teritorijā ==
=== Viduslaiki un agrie jaunie laiki ===
Podiņu krāsnis [[Livonija|Livonijā]] parādījās 15. gadsimta pēdējā ceturksnī. Vēlās [[gotika]]s krāsns keramika atrasta Rīgā, [[Bauskas pils|Bauskas]], [[Turaidas pils|Turaidas]] un Cēsu pilī; Cēsu senākie atradumi datējami ar 15. gadsimta beigām vai 16. gadsimta sākumu.&lt;ref name=&quot;OSE7475&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–75|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

[[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] izrakumos Zigrīdas Apalas vadībā (1974–2008) savākti vairāk nekā 24 000 podiņu fragmentu, kas glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]]. Atradumi nāk no pārvietotiem gruvešiem, tādēļ slāņa vecums ne vienmēr norāda uz krāsns izgatavošanas laiku.&lt;ref name=&quot;OSE73&quot; /&gt;

Ieva Ose Cēsu atradumos izdalīja 158 reljefā dekora kompozīcijas vai to fragmentus. Pārsvarā lietota zaļa svina glazūra, retāk dzeltena glazūra vai daudzkrāsains rotājums. Kvadrātveida podiņu malas parasti ir 17–22 centimetrus garas, bet taisnstūra podiņu augstums mēdz pārsniegt 30 centimetrus.&lt;ref name=&quot;OSE74&quot; /&gt;

Vēlās gotikas podiņus darināja no sarkanā māla. Rotājumā izmantoti vācu amatniecības paraugi, taču podiņus varēja ražot uz vietas ar ievestām matricēm. Nišas podiņiem bija arī ažūri elementi; dažiem zem zaļās glazūras klāta balta angoba.&lt;ref name=&quot;OSE7476&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=74–76|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

Cēsu [[renesanse]]s krāsns keramika datēta ar 16. gadsimta otro trešdaļu. Dominē plāksnes podiņi ar portretiem, alegorijām, augu ornamentiem, kolonnām un arkām; daži reljefi darināti pēc laikabiedru grafikām. Attēloto vidū ir [[Mārtiņš Luters]], Svētās Romas impērijas ķeizars Ferdinands, Hesenes landgrāfs Filips un viņa sieva Kristīne.&lt;ref name=&quot;OSE7679&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=76–79|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

Podiņi ar ordeņmestra [[Hermanis fon Brigenejs|Hermaņa fon Brigeneja]] ģerboni un protestantu devīzi GWBIE datējami ar viņa valdīšanas laiku (1535–1549). Ose tos un protestantisko personu portretus saista ar iespējamām “reformācijas krāsnīm”, kuru izskata rekonstrukcijas ir hipotētiskas.&lt;ref name=&quot;OSE8081&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=80–81|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

[[Manierisms|Manierismā]] portretus biežāk aizstāja simetriskas augu un ģeometriskas kompozīcijas, puķu vāzes, maskaroni un paklāja raksti. Cēsu 17. gadsimta atradumiem ir analoģijas Turaidā, Bauskā, Dobelē un ārpus Latvijas. Agro [[Baroks|baroku]] pārstāv maz podiņu; Ose pieļauj, ka daļa pilsdrupās nonākusi ar apkārtējo jaunāko ēku gruvešiem pēc viduslaiku pils pamešanas.&lt;ref name=&quot;OSE8283&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Ieva Ose|title=Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku / Cēsu pils raksti II|year=2018|pages=82–83|publisher=Cēsu pils saglabāšanas fonds}} [https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_IevaOse_KrasnsKeramika.pdf Pilns raksts].&lt;/ref&gt;

=== 18. gadsimts ===
[[Attēls:2015 03 Apriku muižas krāsns (1).jpg|thumb|Podiņu krāsns Apriķu muižā]]
Rundāles pils muzeja kolekcijā ir 18. gadsimtā Latvijas teritorijā ražoti podiņi no dažādu reģionu muižām. Ekspedīcijās savākti gan atsevišķi podiņi, gan veseli komplekti; nepilnos komplektus eksponē arī kā krāšņu fragmentus.&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot; /&gt;

Visu 18. gadsimtu Latvijā lietoja melni glazētas krāsnis ar baroka, [[rokoko]] vai [[Klasicisms|klasicisma]] pildiņiem un reljefiem ierāmējumiem. Vienu reljefu izmantoja melnā, baltā un neglazētā izpildījumā. Apgleznošanai lietoja zilo kobaltu un violeto mangānu. Rundāles muzeja kolekcijā ir gan vienkārši amatnieku gleznojumi, gan Rīgas darbnīcu podiņi ar sižetiskiem attēliem.&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot; /&gt;

[[Apriķi|Apriķu muižā]] bijušas krāsnis ar lieliem, kobaltu un mangānu apgleznotiem podiņiem un [[Gdaņska|Dancigā]] izgatavota krāsns.&lt;ref name=&quot;RUND_C&quot; /&gt;

Rundāles pils celtniecības pirmajā posmā līdz 1739. gadam kobalta apgleznojuma podiņus darināja krievu podnieki, bet krāsnis mūrēja [[Jelgava]]s meistars Kristofers Regals. Hercoga parādes guļamistabas krāsnis 1740. gadā izgatavoja Dancigas podniekmeistara zellis Gotfrīds Kāters.&lt;ref name=&quot;RUND_R&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Krāšņu keramika|url=https://rundale.net/pils/restauracija/krasnu-keramika/|publisher=Rundāles pils muzejs|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas rūpnīcas 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā ===
[[Attēls:Jaunmoku pils krāsns.jpg|thumb|Jaunmoku pils krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem]]
“Zelm &amp; Boehm”, vēlāk “Paul Boehm”, izveidojās no Johana Kristofa Celma uzņēmuma. 1929. gada pārskats ģipšakmens ieguves sākumu datē ar 1858., krīta ražotni — ar 1863., bet krāsns podiņu fabriku — ar 1875. gadu.&lt;ref name=&quot;RR1929&quot;&gt;“Mitteilungen aus Handel und Industrie”. ''Rigasche Rundschau'', 1929, Nr. 61 (15. März), 14 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=54367340&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; Firma par dibināšanas gadu uzskatīja 1859. gadu.&lt;ref name=&quot;PB2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=nenumurēta titullapa}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].&lt;/ref&gt;

Pēc dibinātāja nāves uzņēmumu vadīja Johans Celms un Pauls Karls Bēms. Nosaukuma “Zelm und Boehm” ieviešana 1929. gada pārskatā datēta ar 1890.,&lt;ref name=&quot;RR1929&quot; /&gt; bet Bēma nekrologā — ar 1892. gadu.&lt;ref name=&quot;RR1926&quot;&gt;N. S.. “Paul Boehm sen.”. ''Rigasche Rundschau'', 1926, Nr. 292 (28. Dezember), 6 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=58686899&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; 

Podiņus ražoja no Salaspils pelēkā un zaļā devona māla.&lt;ref name=&quot;BANGA106107&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=106–107|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

1909. gada adrešu grāmatā norādīta noliktava Theaterboulevard 11, krāšņu fabrika Suworowstrasse 86 un krīta fabrika Ballastdamm 70; īpašnieki bija Bēma un Celma dzimtu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;AB1909&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=|title=Rigasches Adressbuch|year=1909|pages=879}} [https://archive.org/details/1909RigaschesAdressbuch/page/n674/mode/1up Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; Doktors Pauls Bēms uzņēmumā iesaistījās 1903. gadā. No 1910. gada firma darbojās ar nosaukumu “Paul Boehm”.&lt;ref name=&quot;RR1929&quot; /&gt;

1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē “Zelm &amp; Boehm” demonstrēja vēsturisko stilu un jūgendstila krāsnis un kamīnus; viena kamīna mets tapa Ernsta Todes darbnīcā. Tajā pašā gadā [[Džordžs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] izgatavoja [[Jaunmoku pils]] krāsni: tās 130 podiņus rotā 50 Rīgas un Jūrmalas skati, kas gleznoti pēc atklātnēm.&lt;ref name=&quot;GR8687&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BANGA110&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

Friča Ausekļa fabrika, dibināta 1882. gadā, ražoja krāšņu un kamīnu podiņus arī jūgendstilā, kā arī vāzes, postamentus un dārza dekorus. 1901. gadā tajā strādāja 75 cilvēki.&lt;ref name=&quot;GR8889&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=88–89}}&lt;/ref&gt; Tās kamīns bija izstādīts Krišjāņa Pasiļa iekārtotajā ēdamistabā 1901. gada izstādē.&lt;ref name=&quot;GR384385&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=384–385}}&lt;/ref&gt;

“Zelm &amp; Boehm” krāsnis piegādāja Rīgas biržas komercskolas direktora un skolotāju dzīvokļiem.&lt;ref name=&quot;GR182183&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=182–183}}&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar 1901. gada izstādes katalogu, Grosa šai fabrikai piedēvē arī Hibnera nama krāsnis [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 58.&lt;ref name=&quot;GR390391&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=390–391}}&lt;/ref&gt;

Fjodora Tupikova namā [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 10/12 uzskaitītas 38 piecu veidu krāsnis vēsturiskajos stilos. Vienā pirmā stāva telpā vēlāk iemūrēta polihroma [[Jūgendstils|jūgendstila]] krāsns.&lt;ref name=&quot;GR404405&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Silvija Grosa|title=Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā|year=2019|pages=404–405}}&lt;/ref&gt;

“Zelm &amp; Boehm” ražojumus [[Lietuva|Lietuvā]] izplatīja [[Viļņa|Viļņas]] būvniecības birojs, kas tos piedāvāja arī 1909. gada mājokļa iekārtošanas un dārzkopības izstādē. Lietuvā atrasti podiņi ar Rīgas ražotāja marķējumu.&lt;ref name=&quot;VDA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Zelmas, Johannas Kristoforas: Rīgas ražotāja vēsture|url=https://kokliai.vda.lt/gamintojai/ivezti/ryga/zelmas-johannas-kristoforas/|publisher=Dalia Klajumienė, Vilniaus dailės akademija|accessdate=2026-10-16}}&lt;/ref&gt;

Arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]] Rīgā reklamēja arī Somijas ražojumus: 1909. gadā — [[Helsinki|Helsinku]] firmas “W. Andstén” krāsnis un kamīnus,&lt;ref name=&quot;JB09AD&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=nenumurēta reklāmas lapa}}&lt;/ref&gt; 1912. gadā — [[Turku]] krāšņu fabrikas “Åbo Kakelfabriks Aktiebolag” (somu ''Turun kaakelitehdas'') ražojumus,&lt;ref name=&quot;ABONAME&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Turun Kaakelitehdas Osakeyhtiö – Åbo Kakelfabriks Aktiebolag: mainoskilpi|url=https://finna.fi/Record/hkm.HKMS000005%3Akm002o8o|publisher=Helsinku pilsētas muzejs|accessdate=2026-10-17}}&lt;/ref&gt; kas reklāmā minēti ar apzīmējumu “Abo–St. Petersburg”.&lt;ref name=&quot;JB12AD&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Alexander Schmaeling: reklāma / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1912|pages=36 (reklāmu daļa)}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma vēsturē Rīgas filiāles izveide datēta ar 1910. gadu.&lt;ref name=&quot;PUKKILAHIST&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Pukkilan historia|url=https://www.laattapiste.fi/artikkelit/pukkila-historia/|publisher=Laattapiste|accessdate=2026-10-17|language=fi}}&lt;/ref&gt; 1914. gada 7. marta laikrakstā “Rigasche Rundschau” filiāle reklamēta Peldu ielā 17 (reklāmā — ''Schwimmstrasse 17''). Tā piedāvāja emaljētas, majolikas, terakotas un baltās krāsnis, kamīnus un piederumus.&lt;ref name=&quot;RR1914&quot;&gt;“Geschäfts-Eröffnung”. ''Rigasche Rundschau'', 1914, Nr. 44 (22. Februar (7. März)), 3 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=32896156&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt;

=== Starpkaru periods ===
Vita Banga raksta, ka 1914. gadā “Zelm &amp; Boehm” iekārtas evakuēja uz Krieviju un neatdeva; ražošanu atjaunoja 1920. gados.&lt;ref name=&quot;BANGA110&quot; /&gt; 1934. gada jubilejas ziņā minēta uzņēmuma 75. gadskārta 4. janvārī, īpašnieks doktors Pauls Bēms un prokūrists Eduards Donats.&lt;ref name=&quot;RR1934&quot;&gt;“75jähriges Jubiläum”. ''Rigasche Rundschau'', 1934, Nr. 1 (2. Januar), 5 lpp. [https://periodika.lndb.lv/viewerOpener?id=52743495&amp;isArticle=true Digitalizēts izdevums].&lt;/ref&gt; Pēc Grosas rakstītā, sarūkot krāsainās majolikas pieprasījumam, firma pārgāja uz balti glazētu podiņu krāsnīm, ko ražoja arī starpkaru laikā.&lt;ref name=&quot;GR8889&quot; /&gt;

Latvijas Nacionālā bibliotēka firmas latviešu katalogu datē ar 1938. gadu. Firmas adrese bija Aspazijas bulvārī 11, fabrikas kantoris — Krišjāņa Barona ielā 88. Katalogā piedāvāti krāsns podiņi, sienas plāksnītes, krīts un ģipsis,&lt;ref name=&quot;PB2&quot; /&gt; kā arī “Latvju stila kamīns” pēc mākslinieka V. Vasariņa projekta.&lt;ref name=&quot;PB10&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Firma “Paul Boehm”|title=Krāsns podiņu un sienas plātnīšu katalogs|year=[1938]|pages=10}} [https://dom.lndb.lv/data/obj/1745074.html LNB kataloga ieraksts].&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskais veidojums un arhitektu projekti ==
Rīgas jūgendstila interjeros krāsnis iekļāvās telpas dekoratīvajā kompozīcijā.&lt;ref name=&quot;BANGA105&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=105|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt; Podiņus glazēja baltus, brūnus, zaļus, bāli rozā un ziloņkaula tonī; lustras glazūra piešķīra metālisku spīdumu.&lt;ref name=&quot;BANGA110111&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=110–111|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

Vita Banga “Zelm &amp; Boehm” polihromās majolikas krāšņu ražošanu datē ar 1892.–1914. gadu. Rotājuma apjomu pielāgoja pasūtītāja rocībai: to izvietoja korpusa malās, augšdaļā vai pamatnē, centrā ievietojot lielāku dekoratīvu podiņu. Jūgendstila rotājumā izmantoja sieviešu tēlus ar vijīgām matu līnijām, kā arī ūdensaugu, tauriņu un putnu motīvus.&lt;ref name=&quot;BANGA111&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Vita Banga|title=Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior|year=2020|publisher=Jumava|location=Rīga|pages=111|isbn=978-9934-20-370-1}}&lt;/ref&gt;

Krāsnis un kamīnus izgatavoja pēc individuāliem metiem vai katalogu modeļiem. 1909. gada gadagrāmatā Buharta dzīvojamās istabas interjers piedēvēts [[Eduards Kupfers|Eduardam Kupferam]], kamīna projekts — Ēriham fon Kampenhauzenam, izgatavošana — “Zelm und Böhm, Riga”.&lt;ref name=&quot;JB09ROOM&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Architektenverein zu Riga|title=Wohnzimmereinrichtung des Dr. jur. R. Buchardt / Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen|year=1909|pages=144}}&lt;/ref&gt; Kampenhauzena projektētā kamīna variants saglabājies [[Puikule#Puikules_muižas_arhitektūra_un_raksturojums|Puikules muižas pilī]].&lt;ref name=&quot;GR8687&quot; /&gt;

Jūgendstila vienota mākslas darba (''Gesamtkunstwerk'') ideāls paredzēja ēkas arhitektūras, interjera un tā detaļu saskaņošanu.&lt;ref name=&quot;NEJUGEND&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Inga Karlštrēma|title=jūgendstils, arhitektūrā|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/9011|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2026-10-17}}&lt;/ref&gt; Šo pieeju krāšņu projektēšanā ilustrē Somijas piemēri: konkrētām ēkām radītus modeļus vēlāk iekļāva fabriku katalogos, padarot pazīstamu arhitektu projektētās krāsnis pieejamas plašākam pasūtītāju lokam.&lt;ref name=&quot;HUUSKO2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Anna-Kaisa Huusko|title=From water lilies to dragons: exploring the intricate artistry of Finland’s traditional Jugend tile stoves|url=https://www.kotona.com/articles/jugend-era-tile-stoves|work=Kotona Living|date=2025-11-07|accessdate=2026-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēram, Andstén 1903. gada katalogā bija arī [[Hermanis Gezeliuss|Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Sārinena]] biroja modeļi.&lt;ref name=&quot;AND1903&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Wilh. Andsténs fabriks-aktiebolag|title=Priskurant|year=[1903]|pages=13, 44–45, 47–57, 59–60}} [https://digi.kansalliskirjasto.fi/pienpainate/binding/339653 Digitalizētais katalogs].&lt;/ref&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;220&quot; caption=&quot;Podiņu krāsnis un kamīni Latvijas pilīs un muižās&quot;&gt;
Attēls:Cesis new castle interiors (tiled stove).jpg|Krāsns [[Cēsu Jaunā pils|Cēsu Jaunajā pilī]]
Attēls:Svente mõisa ahi.jpg|Kamīns [[Sventes muiža|Sventes muižā]]
Attēls:Lielauce krasns.jpg|Krāsns [[Lielauces muiža|Lielauces muižā]]
Attēls:Krasns Dzērbenes mācītājmuižā.jpg|Krāsns Dzērbenes mācītājmuižā
&lt;/gallery&gt;

== Saglabāšana un restaurācija ==
Rundāles pils restaurācijas sākumā sākotnējā vietā bija saglabājušās trīs krāsnis: divas hercoga parādes guļamistabā un viena blakustelpā.&lt;ref name=&quot;RUND_R&quot; /&gt;

Vēl trīs krāsnis atjaunoja no podiņiem, kas 1935. gadā bija nonākuši muzejos. Hercogienes garderobes krāsni rekonstruēja no zem grīdas atrastiem fragmentiem; no atsevišķiem podiņiem un lauskām atjaunoja arī pirmā stāva krāsns tipu.&lt;ref name=&quot;RUND_R&quot; /&gt;

Somijas Muzeju pārvaldes metodika paredz krāsni pirms izjaukšanas dokumentēt un podiņus numurēt. Izjaukšanu sāk no augšas, fiksējot detaļu novietojumu atkārtotai salikšanai.&lt;ref name=&quot;KK8&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Anna-Leena Seppälä|title=Tulisijat. Korjauskortisto 14|year=2000|pages=8|publisher=Museovirasto}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Krāsns]]
* Kamīns
* [[Rundāles pils]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Banga, Vita. ''Rīgas jūgendstils. Interjers / Art Nouveau in Riga. The Interior''. Rīga: Jumava, 2020. ISBN 978-9934-20-370-1.
* Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga, 2019.
* Ose, Ieva. “Dažas atziņas par Cēsu pils 15. gadsimta beigu–18. gadsimta krāsns keramiku”. ''Cēsu pils raksti'', II. Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2018, 73.–93. lpp.
* Moisio, Minna. ''Kaakeliuuni Suomessa''. Fotogrāfijas Anne Nisula. Helsinki: Aviador, 2025. ISBN 978-952-381-408-0.</text>
      <sha1>8602wvxwmj4i4utvdzj0k12sc2dt6kw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļu sikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641740</id>
    <revision>
      <id>4538268</id>
      <parentid>4537464</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Eholokācija */</comment>
      <origin>4538268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7391" sha1="n71gmtw0wc5qgzt81za2krustyvjrkv" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Eptesicus nilssoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Cnephaeus nilssoni ([[Aleksandrs fon Keizerlings|Keyserling]] &amp; [[Blasius]], 1839)
|         cilts = Eptesicini 
|      cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts
|         ģints = Cnephaeus 
|      ģints_lv = Platspārnu sikspārņi
|          suga = Cnephaeus nilssoni
|       suga_lv = Ziemeļu sikspārnis
|      sinonīmi =
''Eptesicus nilssoni''&lt;ref name=&quot;iun&quot;/&gt;
|     izplatība =
[[Attēls:Eptesicus nilssoni range map.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ziemeļu sikspārnis''' (''Cnephaeus nilssoni'') ir viena no [[platspārnu sikspārņi|platspārnu sikspārņu ģints]] (''Cnephaeus'') sugām.&lt;ref name=&quot;iun&quot;&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/85199559/195834153 IUCN: Eurasian Serotine]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005531/ Mammal Diversity: Cnephaeus serotinus]&lt;/ref&gt; Izplatīts plašā areālā pāri [[Eirāzija]]i, un ir viena no visbiežāk sastopamajām [[sikspārņi|sikspārņu]] sugām [[Eiropa]]s ziemeļu daļā. Areāls plešas no [[Skandināvija]]s ziemeļiem (aiz [[polārais loks|polārā loka]]) līdz [[Itālija]]s ziemeļiem, no [[Lielbritānija]]s līdz [[Japāna]]s ziemeļiem.&lt;ref&gt;Coroiu, I. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/7910/22116204 &quot;Eptesicus nilssonii&quot;.] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T7910A22116204. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T7910A22116204.en. Retrieved 19 November 2021.&lt;/ref&gt; Vislabprātāk uzturas 200—2000 m [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref&gt;Hanak, V. &amp; Gaisler, J. (1971). &quot;The status of Eptesicus ogveni bobrinskii, 1918 and remarks on some other species of this genus (Mammalia: Chiroptera)&quot;. Vestnik Ceskoslovenske Spolecnosti Zoologicke. 35: 11–24.&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti bieži, visā teritorijā un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/eptesicus-nilssonii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Ziemeļu sikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Eptesicus nilssonii hibernating.JPG|thumb|left|200px|Muguras matojums tumši brūns vai melns ar zeltainām virsotnēm]]
Ziemeļu sikspārnis ir vidēja auguma [[sīksikspārnis]] ar samērā īsām ausīm. Ķermeņa garums 54—64 [[milimetrs|mm]], svars 8—18 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—44 mm, spārnu izplētums 24—28 [[centimetrs|cm]], trīsstūrveida ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 37—48 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mase&quot;&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/07_eptesicus_nilssonii_eng-pdf https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/07_eptesicus_nilssonii_eng-pdf]&lt;/ref&gt; 

No citām sugām atšķiras ar [[āda]]s un apmatojuma krāsojuma. Lidplēves, ausis un purns [[melna krāsa|melnā]] krāsā. Muguras matojums tumši [[brūna krāsa|brūns]] vai melns ar zeltainām virsotnēm, vēderpuse netīri [[dzeltens|dzeltena]] vai dzeltenpelēka. Auss radziņš (''tragus'') īss, plats un nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Aste 3—4 mm sniedzas ārpus lidplēves.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

=== Eholokācija ===
Platspārnu sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 26—32 kHz, skaņas ilgums var ilgst līdz 20 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Ziemeļu sikspārnis sastopams gan mežainās, gan atklātās, arī purvainās vietās, un apdzīvotās vietās. Pa dienu slēpjas akmeņu krāvumu un ēku konstrukciju spraugās un koku dobumos. Galvenokārt nometnieks, lai gan ir konstatēta migrācija pēc ziemas, sasniedzot 445 km garu distanci.&lt;ref name=&quot;mase&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Medībās izlido krēslā, medījot visdažādākos [[biotops|biotopos]] — [[mežs|mežos]], [[dārzs|dārzos]], [[purvs|purvos]], gar ceļu apstādījumiem, virs [[ūdens|ūdeņiem]], parasti 5—10 m augstumā. Ziemeļu sikspārnis vairās no šaurām telpām, piemēram, nemedī koku lapotnē.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Medī ierobežotā teritorijā (apmēram 20 [[hektārs|ha]]), turklāt ziemeļu sikspārnis ir teritoriāls un padzen citus medītgribošos. Novērots, ka mātīte padzen citu mātīti pat no savas aukļkolonijas.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Atkarībā no dzīves areāla ziemas guļu uzsāk novembrī vai decembrī, izlido aprīlī.&lt;ref name=&quot;ryd&quot;/&gt; Ziemo pa vienam vai nelielās grupās, slēpjoties dažāda tipa pazemes telpās (alās, bunkuros, pagrabos, raktuvēs). Latvijā no visām pie mums dzīvojošajām sugām ziemeļu sikspārni visbiežāk var novērot [[smilšakmens]] [[ala|alās]], tas apmetas arī nelielos sakņu pagrabos.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
[[Attēls:Eptesicus nilssonii 398981022.jpg|thumb|240px|Ziemeļu sikspārnis savā medību apgabalā ir teritoriāls]]
Galvenokārt medī dažādus [[divspārņi|divspārņus]] un citus [[kukaiņi|kukaiņus]] — [[trīsuļodu dzimta|trīsuļodus]], [[garkāju dzimta|garkājodus]], [[zvīņspārņi|zvīņspārņus]], [[tīklspārņi|tīklspārņus]], [[blaktis]] un [[vaboles]].&lt;ref name=&quot;mase&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā mātītes pulcējas aukļkolonijās (10—80 īpatņi, visbiežāk 20—50, ļoti retos gadījumos līdz 150), uzturas spraugās ēku bēniņos, ārsienās aiz dēļu vai papes apšuvuma, reizēm sikspārņu būros. Aukļkolonija reizēm nomaina atrašanās vietu. Tēviņi vasarā ir vienpatņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mase&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/cnephaeus-nilssonii/ Bat Monitoring: Northern bat]&lt;/ref&gt; Atkarībā no izplatības areāla un klimatiskiem apstākļiem mazuļi dzimst, sākot ar jūnija vidu līdz jūlija beigām. Mātītei piedzimst viens līdz divi mazuļi, kas pēc trīs nedēļām sāk lidot.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Augustā, kad jaunie sikspārņi kļūst patstāvīgi, aukļkolonija izirst. Pārošanās sezona sākas vēlu rudenī, [[olšūna]]s apaugļošanu mātīte spēj atlikt līdz pavasarim.&lt;ref name=&quot;ryd&quot;&gt;Rydell, J. (1993). &quot;Eptesicus nilssonii&quot;. Mammalian Species (430): 1–7. doi:10.2307/3504128. JSTOR 3504128. S2CID 253944821.&lt;/ref&gt; Jaunās mātītes ļoti bieži atgriežas savas piedzimšanas aukļkolonijas vietā.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Eptesicus nilssonii|Ziemeļu sikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.mammaldiversity.org/taxon/1005526/ Mammal Diversity: Cnephaeus nilssonii]&lt;/ref&gt;

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Platspārnu sikspārņi]]</text>
      <sha1>n71gmtw0wc5qgzt81za2krustyvjrkv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Natūza sikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641807</id>
    <revision>
      <id>4538267</id>
      <parentid>4537939</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:09:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Eholokācija */</comment>
      <origin>4538267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8441" sha1="ixvdlomvmdtpmv6c9dh8y4sffjmdqje" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Pipistrellus nathusii.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Pipistrellus nathusii ([[Aleksandrs fon Keizerlings|Keyserling]] &amp; [[Blasius]], 1839)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Pipistrellus 
|      ģints_lv = Mazie sikspārņi
|          suga = Pipistrellus nathusii
|       suga_lv = Natūza sikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Pipistrellus nathusii.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Natūza sikspārnis''' (''Pipistrellus nathusii'') ir viena no [[mazie sikspārņi|mazo sikspārņu ģints]] (''Pipistrellus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=180023#null &quot;Pipistrellus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] līdz [[Āzija]]s rietumdaļai.&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/pipistrellus-nathusii/ Bat Monitoring: Nathusius' pipistrelle bat]&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Izplatība ==
Izplatības areāls plešas no [[Vidusjūra]]s reģioniem līdz [[Skotija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Somija]]i, austrumu virzienā līdz [[Krievija]]i, [[Turcija]]i, [[Kaukāzs|Kaukāzam]] un . Sastopams arī Vidusjūras salās, piemēram, [[Krēta|Krētā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]] un [[Majorka|Majorkā]]. Natūza sikspārnis ir migrējoša suga. Tas vairojas izplatības areāla ziemeļaustrumos, bet ziemu pavada dienvidrietumos. 

Natūza sikspārnim ir visgarākais migrācijas pārlidojums no visiem sikspārņiem, 1000—2000 [[kilometrs|km]]. Garākie zināmie pārlidojumi — 2478 km no Krievijas līdz [[Francija]]s [[Alpi]]em un 2224 km no Latvijas līdz [[Navarra]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Migrācijas laikā vienā naktī tas nolido 29—48 km, reizēm līdz 80 km. Lai arī lielākā daļa Natūza sikspārņu migrē, ir zināmas nemigrējošu tēviņu populācijas izplatības areāla dienvidaustrumos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Pēdējās desmitgadēs tā izplatība ir palielinājusies, un suga ir novērota jaunās teritorijās, piemēram, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Spānija|Spānijā]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pipistrellus nathusii 01 (cropped).jpg|thumb|left|200px|Natūza sikspārnis ir maza auguma sīksikspārnis]]
[[Attēls:Pipistrellus nathusii 05.jpg|thumb|left|200px|Lidplēves platākas nekā [[pundursikspārnis|pundursikspārnim]]]]
Natūza sikspārnis ir maza auguma [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 45—56 [[milimetrs|mm]], svars 6—15 [[grams|g]], apakšdelma garums 31—40 mm, spārnu izplētums 22—25 [[centimetrs|cm]], ausu garums 10—14 mm, [[aste]]s garums 33—40 mm, spārna piektais pirksts 43—48 mm garš.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-nathusii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Natūza sikspārnis]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mase&quot;&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/26_pipistrellus_nathusii_eng-pdf Nathusius's pipistrelle. Pipistrellus nathusii]&lt;/ref&gt; 

Natūza sikspārņa matojums ir vidēji tumšs, sarkanbrūns uz muguras ar gaišākām mata virsotnēm, vēderpusē gaiši [[brūna krāsa|brūna]]. Seja, ausis, spārni un aste tumši brūni. Jaunie sikspārņi tumšāki nekā vecākie īpatņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;brit&quot;&gt;[https://www.bio.bris.ac.uk/research/bats/britishbats/batpages/nathusiuspipi.htm British Bats: Nathusius's pipistrelle]&lt;/ref&gt; Ļoti līdzīgs [[pundursikspārnis|pundursikspārnim]]. Atšķiras ar mazāk strupu purnu, nedaudz gaišākām un platākām lidplēvēm, garāku matojumu un lielākiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Natūza sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 36—62 kHz, visbiežāk izmantojot 41 kHz, skaņas ilgums parasti ilgst apmēram 6,9 ms.&lt;ref&gt;Obrist, M.K., Boesch, R. and Flückiger, P.F. (2004) 'Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergic pattern recognition approach.' Mammalia., 68 (4): 307–32.&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Pipistrelle de nathusius 1.jpg|thumb|230px|Atpūtai meklē slēptuves dažādās spraugās]]
Natūza sikspārnis galvenokārt sastopams mežainos apvidos, [[lapu koki|lapu koku]] un jauktu koku [[mežs|mežos]], slapjos mežos, upju krastos. Sastopams arī [[skujkoki|skujkoku]] mežos un parkos, bet retāk. Apmetas teritorijās no jūras līmeņa līdz 2200 m [[virs jūras līmeņa]]. Migrācijas laikā atpūtai izmanto [[purvs|purvus]], niedrājus un citas mitras vietas.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Vakaros izlido agri, tūlīt pēc saulrieta. Medī nelielos klajumiņos, mežos vai parkos, virs ūdens krātuvēm. Atšķirībā no pundursikspārņa, vairās lidināties šaurās telpās starp koku zariem. Lidojums samērā ātrs un veikls, apmēram 3—20 m augstumā.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

Latvijas lielākā daļa Natūza sikspārņu ziemo [[Spānija|Spānijā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Mātītes migrāciju uz ziemošanas vietām uzsāk agrāk nekā tēviņi, kā arī distance kopumā ir īsāka nekā tēviņiem, vidēji mātītei apmēram 1200 km, tēviņam 1300 km.&lt;ref name=&quot;brit&quot;/&gt; [[ziemas miegs|Ziemas miega]] slēptuves parasti atrodas koku dobumos, ēku konstrukciju un klinšu spraugās.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar lidojošiem [[kukaiņi|kukaiņiem]], kas uzturas ūdens tilpju tuvumā. Medī dažādus [[divspārņi|divspārņus]] (galvenokārt [[trīsuļodi|trīsuļodus]]), [[makstenes]], [[laputis]] un citus sīkus kukaiņus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasarā, no maija līdz augustam, mātītes apvienojas aukļkolonijās (20—200 īpatņi), iekārtojoties spraugveida slēptuvēs ēku ārsienās aiz dēļu apšuvumiem, dubultjumtu spraugās, bēniņos, arī aiz koku mizas, koku dobumos un sikspārņu būrīšos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Veido jauktas kolonijas ar [[divkrāsainais sikspārnis|divkrāsainajiem sikspārņiem]] vai [[dīķu naktssikspārnis|dīķu naktssikspārņiem]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Vientuļi tēviņi vasarā nereti sastopami putnu un sikspārņu būros.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

Mazuļi dzimst maija beigās, bieži piedzimst dvīņi, reizēm pat trīs mazuļi.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Jaunie sikspārņi izlido jūlija beigās. Pārošanās galvenokārt augusta un septembrī, bet var būt līdz novembrim, jo pārošanās notiek arī migrācijas laikā. Tēviņu mītnes kalpo kā pārošanās vietas. Pārošanās sezonas laikā tēviņi rada īpašu, [[cilvēks|cilvēkam]] dzirdamu [[riests|riesta]] saucienus, iekārtojoties uz augstām ēkām, tiltiem, torņiem, augstiem kokiem.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm, pārošanās sezonas laikā izveidojot [[harēms|harēmu]] (3—10 mātītes). [[Polija]]s sikspārņu pētnieki novērojuši, ka daži tēviņi piesaista lielāko daļu mātīšu.&lt;ref name=&quot;brit&quot;/&gt; Mātītes izvēlas tēviņu ar labāko un lielāko pārošanās teritoriju, kura tiek nostiprināta jau pirms pārošanās sezonas.&lt;ref name=&quot;brit&quot;/&gt; Dzīves ilgums līdz 7 gadiem.&lt;ref name=&quot;brit&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Pipistrellus nathusii|Natūza sikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/pipistrellus-nathusii Eurobats: Pipistrellus nathusii] (''angliski'') 

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mazie sikspārņi]]</text>
      <sha1>ixvdlomvmdtpmv6c9dh8y4sffjmdqje</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pundursikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641811</id>
    <revision>
      <id>4538248</id>
      <parentid>4537986</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T08:11:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6236" sha1="fcxn2sa1sihu1dyxuic346la4q6uqjb" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Pipistrellus pipistrellus ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Pipistrellus 
|      ģints_lv = Mazie sikspārņi
|          suga = Pipistrellus pipistrellus
|       suga_lv = Pundursikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Pipistrellus pipistrellus.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''P.p.pipistrellus'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''P.p.aladdin'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Pundursikspārnis''' (''Pipistrellus pipistrellus'') ir viena no [[mazie sikspārņi|mazo sikspārņu ģints]] (''Pipistrellus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=180023#null &quot;Pipistrellus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, izņemot [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Skandināvija]]s ziemeļdaļā. Sastopams arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] ([[Irāna|Irānā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Indija|Indijā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]], [[Mjanma|Mjanmā]] un [[Ķīna]]s rietumdaļā).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti, jo Latvija atrodas tuvu sugas areāla ziemeļrobežai. Vietējo populāciju ziemošanas vietas nav zināmas, domājams, tās atrodas [[Viduseiropa|Viduseiropā]] vai [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-pipistrellus-schreber/ Latvijas daba: Pundursikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pipistrellus female-1.jpg|thumb|left|210px|Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais sikspārnis]]
[[Attēls:Pipistrellus flight2.jpg|thumb|left|210px|Lidplēves šaurākas nekā [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārnim]]]]
Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais [[sikspārnis]] un viens no mazākajiem [[sīksikspārnis|sīksikspārņiem]] kopumā. Ķermeņa garums 35—52 [[milimetrs|mm]], svars 3—9 [[grams|g]], apakšdelma garums 27—34 mm, spārnu izplētums 18—25 [[centimetrs|cm]], ausu garums 8—13 mm, [[aste]]s garums 23—36 mm, spārna piektais pirksts 36—42 mm garš.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/pipistrellus-pipistrellus/ Bat Monitoring: Common pipistrelle bat]&lt;/ref&gt;

Pundursikspārņa matojums ir vidēji tumšs, rūsgans vai [[brūna krāsa|brūns]] uz muguras, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. [[Āda]] tumši brūna, gandrīz melna. Ausis īsas un platas, auss radziņš (''tragus'') īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas).&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ļoti līdzīgs [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārnim]]. Atšķiras ar strupāku purnu, nedaudz tumšākām un šaurākām lidplēvēm, īsāku matojumu un ir mazāks augumā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-nathusii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Natūza sikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Pundursikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 41—52 [[kHz]], skaņas ilgums parasti ilgt apmēram 5,6 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://eprints.qut.edu.au/81294/1/81294.pdf &quot;Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks&quot;] (PDF). The Journal of Experimental Biology. 203 (Pt 17): 2641–56. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Obrist, M.K.; Boesch, R. &amp; Flückiger, P.F. (2004). &quot;Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergic pattern recognition approach&quot;. Mammalia. 68 (4): 307–32. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.&lt;/ref&gt; Izšķir divu veidu orientēšanās saucienus — ar maksimālo enerģiju 45 KHz un 52 KHz.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Izlido no mītnes ļoti agri, daļa īpatņu pirms saulrieta. Raksturīga barošanās koku lapotnē, pārsvarā 5—10 m augstumā. Pundursikspārnis ir veikls lidotājs, spēj manevrēt šaurās telpās, starp koku zariem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Barība ==

== Vairošanās ==
Mātītes veido nelielas aukļkolonijas spraugveida slēptuvēs aiz ēku ārsienu apšuvumiem, starp jumta dubultklājumiem, reizēm kopā ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]] un [[Branta nakstssikspārnis|Branta naktssikspārņiem]]. Natūza sikspārņu kolonijās var atrast arī atsevišķas vairojošās pundursikspārņu mātītes. Šīs sugas pieauguši [[tēviņš|tēviņi]] [[Baltija|Baltijā]] līdz šim nav atrasti. Acīmredzot tie uzturas rajonos, kas atrodas tuvāk ziemas mītnēm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Pipistrellus pipistrellus|Pundursikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/pipistrellus-pipistrellus Eurobats: Pipistrellus pipistrellus] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mazie sikspārņi]]</text>
      <sha1>fcxn2sa1sihu1dyxuic346la4q6uqjb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538250</id>
      <parentid>4538248</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T08:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7099" sha1="1kscq9wuijct8objxz843n14m4x4nhw" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Pipistrellus pipistrellus ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Pipistrellus 
|      ģints_lv = Mazie sikspārņi
|          suga = Pipistrellus pipistrellus
|       suga_lv = Pundursikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Pipistrellus pipistrellus.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''P.p.pipistrellus'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''P.p.aladdin'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Pundursikspārnis''' (''Pipistrellus pipistrellus'') ir viena no [[mazie sikspārņi|mazo sikspārņu ģints]] (''Pipistrellus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=180023#null &quot;Pipistrellus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, izņemot [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Skandināvija]]s ziemeļdaļā. Sastopams arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] ([[Irāna|Irānā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Indija|Indijā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]], [[Mjanma|Mjanmā]] un [[Ķīna]]s rietumdaļā).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti, jo Latvija atrodas tuvu sugas areāla ziemeļrobežai. Vietējo populāciju ziemošanas vietas nav zināmas, domājams, tās atrodas [[Viduseiropa|Viduseiropā]] vai [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-pipistrellus-schreber/ Latvijas daba: Pundursikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pipistrellus female-1.jpg|thumb|left|210px|Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais sikspārnis]]
[[Attēls:Pipistrellus flight2.jpg|thumb|left|210px|Lidplēves šaurākas nekā [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārnim]]]]
Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais [[sikspārnis]] un viens no mazākajiem [[sīksikspārnis|sīksikspārņiem]] kopumā. Ķermeņa garums 35—52 [[milimetrs|mm]], svars 3—9 [[grams|g]], apakšdelma garums 27—34 mm, spārnu izplētums 18—25 [[centimetrs|cm]], ausu garums 8—13 mm, [[aste]]s garums 23—36 mm, spārna piektais pirksts 36—42 mm garš.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/pipistrellus-pipistrellus/ Bat Monitoring: Common pipistrelle bat]&lt;/ref&gt;

Pundursikspārņa matojums ir vidēji tumšs, rūsgans vai [[brūna krāsa|brūns]] uz muguras, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. [[Āda]] tumši brūna, gandrīz melna. Ausis īsas un platas, auss radziņš (''tragus'') īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas).&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ļoti līdzīgs [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārnim]]. Atšķiras ar strupāku purnu, nedaudz tumšākām un šaurākām lidplēvēm, īsāku matojumu un ir mazāks augumā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-nathusii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Natūza sikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Pundursikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 41—52 [[kHz]], skaņas ilgums parasti ilgt apmēram 5,6 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://eprints.qut.edu.au/81294/1/81294.pdf &quot;Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks&quot;] (PDF). The Journal of Experimental Biology. 203 (Pt 17): 2641–56. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Obrist, M.K.; Boesch, R. &amp; Flückiger, P.F. (2004). &quot;Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergic pattern recognition approach&quot;. Mammalia. 68 (4): 307–32. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.&lt;/ref&gt; Izšķir divu veidu orientēšanās saucienus — ar maksimālo enerģiju 45 KHz un 52 KHz.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Pundursikspārnis piemērojies ļoti dažādām vidēm. Mājo [[mežs|mežos]], daļēji atklātās vietās, atklātā [[lauksaimniecība]]s vidē, dažāda veida apdzīvotās vietās, lielās [[pilsēta]]s ieskaitot. Tomēr vislabprātāk uzturas vietās ar [[koki]]em ar ūdenstilpi tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Izlido no mītnes ļoti agri, daļa īpatņu pirms saulrieta. Raksturīga barošanās koku lapotnē, pārsvarā 5—10 m augstumā. Pundursikspārnis ir veikls lidotājs, spēj strauji mainīt virzienu un manevrēt šaurās telpās, starp koku zariem. Dažreiz šo sugu var novērot medījam [[stunda|stundām]] vienā un tai pašā vietā, piemēram, pilsētā zem ielu apgaismojuma lampas.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas ar ļoti daudziem un dažādiem [[kukaiņi]]em, tomēr iecienītākie ir dažādi [[divspārņi]], piemēram, [[dzēlējodi|odi]]. Medī arī [[knišļi|knišļus]], [[dzērvju muša]]s, [[kžoodiņi|kožodiņus]], [[ūdensblaktis]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Mātītes veido nelielas aukļkolonijas spraugveida slēptuvēs aiz ēku ārsienu apšuvumiem, starp jumta dubultklājumiem, reizēm kopā ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]] un [[Branta nakstssikspārnis|Branta naktssikspārņiem]]. Natūza sikspārņu kolonijās var atrast arī atsevišķas vairojošās pundursikspārņu mātītes. Šīs sugas pieauguši [[tēviņš|tēviņi]] [[Baltija|Baltijā]] līdz šim nav atrasti. Acīmredzot tie uzturas rajonos, kas atrodas tuvāk ziemas mītnēm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Pipistrellus pipistrellus|Pundursikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/pipistrellus-pipistrellus Eurobats: Pipistrellus pipistrellus] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mazie sikspārņi]]</text>
      <sha1>1kscq9wuijct8objxz843n14m4x4nhw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538252</id>
      <parentid>4538250</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T08:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8568" sha1="cf464l9vjjjpa02vggkhe2kxduw6k2q" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Pipistrellus pipistrellus ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Pipistrellus 
|      ģints_lv = Mazie sikspārņi
|          suga = Pipistrellus pipistrellus
|       suga_lv = Pundursikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Pipistrellus pipistrellus.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''P.p.pipistrellus'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''P.p.aladdin'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Pundursikspārnis''' (''Pipistrellus pipistrellus'') ir viena no [[mazie sikspārņi|mazo sikspārņu ģints]] (''Pipistrellus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=180023#null &quot;Pipistrellus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, izņemot [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Skandināvija]]s ziemeļdaļā. Sastopams arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] ([[Irāna|Irānā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Indija|Indijā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]], [[Mjanma|Mjanmā]] un [[Ķīna]]s rietumdaļā).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti, jo Latvija atrodas tuvu sugas areāla ziemeļrobežai. Vietējo populāciju ziemošanas vietas nav zināmas, domājams, tās atrodas [[Viduseiropa|Viduseiropā]] vai [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-pipistrellus-schreber/ Latvijas daba: Pundursikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Bats are smaller than one generally thinks... (5933690662).jpg|thumb|left|210px|Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais sikspārnis]]
[[Attēls:Pipistrellus female-1.jpg|thumb|left|210px|Spārna piektais pirksts salīdzinoši garš]]
Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais [[sikspārnis]] un viens no mazākajiem [[sīksikspārnis|sīksikspārņiem]] kopumā. Ķermeņa garums 35—52 [[milimetrs|mm]], svars 3—9 [[grams|g]], apakšdelma garums 27—34 mm, spārnu izplētums 18—25 [[centimetrs|cm]], ausu garums 8—13 mm, [[aste]]s garums 23—36 mm, spārna piektais pirksts 36—42 mm garš.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/pipistrellus-pipistrellus/ Bat Monitoring: Common pipistrelle bat]&lt;/ref&gt;

Pundursikspārņa matojums ir vidēji tumšs, rūsgans vai [[brūna krāsa|brūns]] uz muguras, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. [[Āda]] tumši brūna, gandrīz melna. Ausis īsas un platas, auss radziņš (''tragus'') īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas).&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ļoti līdzīgs [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārnim]]. Atšķiras ar strupāku purnu, nedaudz tumšākām un šaurākām lidplēvēm, īsāku matojumu un ir mazāks augumā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-nathusii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Natūza sikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Pundursikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 41—52 [[kHz]], skaņas ilgums parasti ilgt apmēram 5,6 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://eprints.qut.edu.au/81294/1/81294.pdf &quot;Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks&quot;] (PDF). The Journal of Experimental Biology. 203 (Pt 17): 2641–56. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Obrist, M.K.; Boesch, R. &amp; Flückiger, P.F. (2004). &quot;Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergic pattern recognition approach&quot;. Mammalia. 68 (4): 307–32. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.&lt;/ref&gt; Izšķir divu veidu orientēšanās saucienus — ar maksimālo enerģiju 45 KHz un 52 KHz.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Pipistrellus flight2.jpg|thumb|240px|Pundursikspārnis ir veikls lidotājs, spēj strauji mainīt virzienu un manevrēt šaurās telpās]]
Pundursikspārnis piemērojies ļoti dažādām vidēm. Mājo [[mežs|mežos]], daļēji atklātās vietās, atklātā [[lauksaimniecība]]s vidē, dažāda veida apdzīvotās vietās, lielās [[pilsēta]]s ieskaitot. Tomēr vislabprātāk uzturas vietās ar [[koki]]em ar ūdenstilpi tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Izlido no mītnes ļoti agri, daļa īpatņu pirms saulrieta. Raksturīga barošanās koku lapotnē, pārsvarā 5—10 m augstumā. Pundursikspārnis ir veikls lidotājs, spēj strauji mainīt virzienu un manevrēt šaurās telpās, starp koku zariem. Dažreiz šo sugu var novērot medījam [[stunda|stundām]] vienā un tai pašā vietā, piemēram, pilsētā zem ielu apgaismojuma lampas.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Pundursikspārnis uz ziemošanas vietām veic salīdzinoši īsu migrācijas lidojumu, līdz 100 [[kilometrs|km]], lai gan atsevišķos gadījumos ir fiksēti pārlidojumi līdz 400 km. Pundursikspārnis ziemo dažādās ēkās, klinšu spraugās, pazemes būvēs, alās, tuneļos, pagrabos, pulcējoties līdz 5000 īpatņiem vienā kolonijā.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Rumānija|Rumānijā]] alu labirintos ir atrastas ziemojošas kolonijas ar 30 000—60 000 īpatņiem.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas ar ļoti daudziem un dažādiem [[kukaiņi]]em, tomēr iecienītākie ir dažādi [[divspārņi]], piemēram, [[dzēlējodi|odi]]. Medī arī [[knišļi|knišļus]], [[dzērvju muša]]s, [[kžoodiņi|kožodiņus]], [[ūdensblaktis]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Pipistrellus pipistrellus baby.jpg|thumb|240px|Pundursikspārņa mazulis]]
Vasaras sākumā maijā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (50—100 īpatņu, reizēm līdz 250) spraugveida slēptuvēs aiz ēku ārsienu apšuvumiem, starp jumta dubultklājumiem, reizēm kopā ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]] un [[Branta nakstssikspārnis|Branta naktssikspārņiem]]. Natūza sikspārņu kolonijās var atrast arī atsevišķas vairojošās pundursikspārņu mātītes. Šīs sugas pieauguši [[tēviņš|tēviņi]] [[Baltija|Baltijā]] līdz šim nav atrasti. Acīmredzot tie uzturas rajonos, kas atrodas tuvāk ziemas mītnēm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Vientuļus īpatņus var novērot arī klinšu spraugās un zem koku mizas.
Pundursikspārņi ēku, kurā iekārtota aukļkolonija, iezīmē ar [[fekālijas|fekāliju]] pilieniem, kurus tie izšļāc uz sienām, un logiem.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Mazuļi dzimst jūlija sākumā, un mātītei piedzimst viens līdz divi mazuļi. Aukļkolonija ik pēc 12 dienām pārvietojas uz jaunu vietu. Jaunie sikspārņi kļūst patstāvīgi četru nedēļu vecumā. Lielākā daļa jau pirmajā rudenī ir dzimumaktīvi. Tēviņi nostiprina pārošanās teritoriju, kurai tie cenšas piesaistīt mātītes. Tēviņa [[harēms|harēmā]] ir līdz 10 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Pipistrellus pipistrellus|Pundursikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/pipistrellus-pipistrellus Eurobats: Pipistrellus pipistrellus] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mazie sikspārņi]]</text>
      <sha1>cf464l9vjjjpa02vggkhe2kxduw6k2q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538266</id>
      <parentid>4538252</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:08:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Eholokācija */</comment>
      <origin>4538266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8569" sha1="kk5zc7xm5mv70maxu8011ycbufpm58l" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Pipistrellus pipistrellus ([[Schreber]], 1774)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Pipistrellus 
|      ģints_lv = Mazie sikspārņi
|          suga = Pipistrellus pipistrellus
|       suga_lv = Pundursikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Pipistrellus pipistrellus.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''P.p.pipistrellus'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''P.p.aladdin'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Pundursikspārnis''' (''Pipistrellus pipistrellus'') ir viena no [[mazie sikspārņi|mazo sikspārņu ģints]] (''Pipistrellus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=180023#null &quot;Pipistrellus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, izņemot [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Skandināvija]]s ziemeļdaļā. Sastopams arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] ([[Irāna|Irānā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Indija|Indijā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]], [[Mjanma|Mjanmā]] un [[Ķīna]]s rietumdaļā).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams samērā reti, jo Latvija atrodas tuvu sugas areāla ziemeļrobežai. Vietējo populāciju ziemošanas vietas nav zināmas, domājams, tās atrodas [[Viduseiropa|Viduseiropā]] vai [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-pipistrellus-schreber/ Latvijas daba: Pundursikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Bats are smaller than one generally thinks... (5933690662).jpg|thumb|left|210px|Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais sikspārnis]]
[[Attēls:Pipistrellus female-1.jpg|thumb|left|210px|Spārna piektais pirksts salīdzinoši garš]]
Pundursikspārnis ir mazākais Latvijā dzīvojošais [[sikspārnis]] un viens no mazākajiem [[sīksikspārnis|sīksikspārņiem]] kopumā. Ķermeņa garums 35—52 [[milimetrs|mm]], svars 3—9 [[grams|g]], apakšdelma garums 27—34 mm, spārnu izplētums 18—25 [[centimetrs|cm]], ausu garums 8—13 mm, [[aste]]s garums 23—36 mm, spārna piektais pirksts 36—42 mm garš.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/pipistrellus-pipistrellus/ Bat Monitoring: Common pipistrelle bat]&lt;/ref&gt;

Pundursikspārņa matojums ir vidēji tumšs, rūsgans vai [[brūna krāsa|brūns]] uz muguras, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. [[Āda]] tumši brūna, gandrīz melna. Ausis īsas un platas, auss radziņš (''tragus'') īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas).&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ļoti līdzīgs [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārnim]]. Atšķiras ar strupāku purnu, nedaudz tumšākām un šaurākām lidplēvēm, īsāku matojumu un ir mazāks augumā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/pipistrellus-nathusii-keyserling-et-blasius/ Latvijas daba: Natūza sikspārnis]&lt;/ref&gt; 

=== Eholokācija ===
Pundursikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 41—52 [[kHz]], skaņas ilgums parasti ilgst apmēram 5,6 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://eprints.qut.edu.au/81294/1/81294.pdf &quot;Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks&quot;] (PDF). The Journal of Experimental Biology. 203 (Pt 17): 2641–56. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Obrist, M.K.; Boesch, R. &amp; Flückiger, P.F. (2004). &quot;Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergic pattern recognition approach&quot;. Mammalia. 68 (4): 307–32. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.&lt;/ref&gt; Izšķir divu veidu orientēšanās saucienus — ar maksimālo enerģiju 45 KHz un 52 KHz.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Pipistrellus flight2.jpg|thumb|240px|Pundursikspārnis ir veikls lidotājs, spēj strauji mainīt virzienu un manevrēt šaurās telpās]]
Pundursikspārnis piemērojies ļoti dažādām vidēm. Mājo [[mežs|mežos]], daļēji atklātās vietās, atklātā [[lauksaimniecība]]s vidē, dažāda veida apdzīvotās vietās, lielās [[pilsēta]]s ieskaitot. Tomēr vislabprātāk uzturas vietās ar [[koki]]em ar ūdenstilpi tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz 2000 m [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Izlido no mītnes ļoti agri, daļa īpatņu pirms saulrieta. Raksturīga barošanās koku lapotnē, pārsvarā 5—10 m augstumā. Pundursikspārnis ir veikls lidotājs, spēj strauji mainīt virzienu un manevrēt šaurās telpās, starp koku zariem. Dažreiz šo sugu var novērot medījam [[stunda|stundām]] vienā un tai pašā vietā, piemēram, pilsētā zem ielu apgaismojuma lampas.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Pundursikspārnis uz ziemošanas vietām veic salīdzinoši īsu migrācijas lidojumu, līdz 100 [[kilometrs|km]], lai gan atsevišķos gadījumos ir fiksēti pārlidojumi līdz 400 km. Pundursikspārnis ziemo dažādās ēkās, klinšu spraugās, pazemes būvēs, alās, tuneļos, pagrabos, pulcējoties līdz 5000 īpatņiem vienā kolonijā.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Rumānija|Rumānijā]] alu labirintos ir atrastas ziemojošas kolonijas ar 30 000—60 000 īpatņiem.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas ar ļoti daudziem un dažādiem [[kukaiņi]]em, tomēr iecienītākie ir dažādi [[divspārņi]], piemēram, [[dzēlējodi|odi]]. Medī arī [[knišļi|knišļus]], [[dzērvju muša]]s, [[kžoodiņi|kožodiņus]], [[ūdensblaktis]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Pipistrellus pipistrellus baby.jpg|thumb|240px|Pundursikspārņa mazulis]]
Vasaras sākumā maijā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (50—100 īpatņu, reizēm līdz 250) spraugveida slēptuvēs aiz ēku ārsienu apšuvumiem, starp jumta dubultklājumiem, reizēm kopā ar [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārņiem]] un [[Branta nakstssikspārnis|Branta naktssikspārņiem]]. Natūza sikspārņu kolonijās var atrast arī atsevišķas vairojošās pundursikspārņu mātītes. Šīs sugas pieauguši [[tēviņš|tēviņi]] [[Baltija|Baltijā]] līdz šim nav atrasti. Acīmredzot tie uzturas rajonos, kas atrodas tuvāk ziemas mītnēm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Vientuļus īpatņus var novērot arī klinšu spraugās un zem koku mizas.
Pundursikspārņi ēku, kurā iekārtota aukļkolonija, iezīmē ar [[fekālijas|fekāliju]] pilieniem, kurus tie izšļāc uz sienām, un logiem.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Mazuļi dzimst jūlija sākumā, un mātītei piedzimst viens līdz divi mazuļi. Aukļkolonija ik pēc 12 dienām pārvietojas uz jaunu vietu. Jaunie sikspārņi kļūst patstāvīgi četru nedēļu vecumā. Lielākā daļa jau pirmajā rudenī ir dzimumaktīvi. Tēviņi nostiprina pārošanās teritoriju, kurai tie cenšas piesaistīt mātītes. Tēviņa [[harēms|harēmā]] ir līdz 10 mātītēm.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Pipistrellus pipistrellus|Pundursikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/pipistrellus-pipistrellus Eurobats: Pipistrellus pipistrellus] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mazie sikspārņi]]</text>
      <sha1>kk5zc7xm5mv70maxu8011ycbufpm58l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazais vakarsikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641866</id>
    <revision>
      <id>4538253</id>
      <parentid>4537955</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T08:52:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2094" sha1="3pyh9h4hp14kwhuh1uvm48jf3uj7zpy" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>3pyh9h4hp14kwhuh1uvm48jf3uj7zpy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538265</id>
      <parentid>4538253</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3403" sha1="jchjacdedimrha9175odvx5hzlrc892" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns īss, masīvs. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

== Uzvedība ==
Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>jchjacdedimrha9175odvx5hzlrc892</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538269</id>
      <parentid>4538265</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T10:14:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3777" sha1="aztadwyxkpn6ti0wav4h810b2t79s7a" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns īss, masīvs. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Mazais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 23—31 [[kHz]], parasti 25 kHz, skaņas ilgums apmēram 9—14 ms. Sauciens sastāv no divām daļām — pirmā daļa modulēta un sarežģīta, bet otrās daļas [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>aztadwyxkpn6ti0wav4h810b2t79s7a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538276</id>
      <parentid>4538269</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T11:28:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4681" sha1="mxmsssqa1by2kp1ldnondn61r36mp18" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Izplatīts visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], lai gan sastopamība ievērojami atšķiras dažādās teritorijās. 

== Izplatība ==
Ziemeļos areāls sasniedz [[Īrija|Īriju]], [[Skotija]]s dienviddaļu, [[Zviedrija]]s dienviddaļu. Virzienā uz dienvidiem areāls plešas līdz [[Pireneju pussala]]i, [[Itālija]]i, [[Baleāru Salas|Baleāru Salām]], [[Korsika]]i, [[Sardīnija]]i, [[Grieķija]]i un [[Krēta]]i. Austrumu virzienā tas sasniedz [[Urāli|Urālus]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Ķīna]]s centrālo daļu un [[Indija|Indiju]]. Mazajam vakarsikspārnim ir izolētas populācijas [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]] ([[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa de Grankanārijā]] un [[Tenerife|Tenerifē]]) un [[Madeira|Madeirā]], kā arī [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

=== Latvijā ===
Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns īss, masīvs. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Mazais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 23—31 [[kHz]], parasti 25 kHz, skaņas ilgums apmēram 9—14 ms. Sauciens sastāv no divām daļām — pirmā daļa modulēta un sarežģīta, bet otrās daļas [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>mxmsssqa1by2kp1ldnondn61r36mp18</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538277</id>
      <parentid>4538276</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T11:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4538277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4873" sha1="1jsso6d23dk3iytrlv8zn8m7aes1zn2" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Nyctalus leisleri.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Nyctalus leisleri ([[Kuhl]], 1817)
|         cilts = Pipistrellini 
|      cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts
|         ģints = Nyctalus 
|      ģints_lv = Vakarsikspārņi
|          suga = Nyctalus leisleri
|       suga_lv = Mazais vakarsikspārnis
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Nyctalus leisleri.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Mazais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus leisleri'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=631384#null &quot;Nyctalus&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Izplatīts visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], lai gan sastopamība ievērojami atšķiras dažādās teritorijās. 

== Izplatība ==
Ziemeļos areāls sasniedz [[Īrija|Īriju]], [[Skotija]]s dienviddaļu, [[Zviedrija]]s dienviddaļu. Virzienā uz dienvidiem areāls plešas līdz [[Pireneju pussala]]i, [[Itālija]]i, [[Baleāru Salas|Baleāru Salām]], [[Korsika]]i, [[Sardīnija]]i, [[Grieķija]]i un [[Krēta]]i. Austrumu virzienā tas sasniedz [[Urāli|Urālus]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Ķīna]]s centrālo daļu un [[Indija|Indiju]]. Mazajam vakarsikspārnim ir izolētas populācijas [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]] ([[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa de Grankanārijā]] un [[Tenerife|Tenerifē]]) un [[Madeira|Madeirā]], kā arī [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

=== Latvijā ===
Mazais vakarsikspārnis [[Latvija|Latvijā]] sastopams tikai vasarā. Caur Latviju, domājams, iet šīs sugas areāla ziemeļaustrumu robeža. To var novērot regulāri, bet nelielā skaitā, rudens migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumu daļā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/nyctalus-leisleri-kuhl/ Latvijas daba: Mazais vakarsikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Mazais vakarsikspārnis ir vidēji liels [[sīksikspārnis]]. Ķermeņa garums 48—72 [[milimetrs|mm]], svars 11—20 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—47 mm, spārnu izplētums 26—34 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—17 mm, [[aste]]s garums 35—48 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-leisleri/ Bat Monitoring: Leisler's bat]&lt;/ref&gt;

Mazā vakarsikspārņa matojums ir biezs, spīdīgi [[brūna krāsa|brūns]] — mats pamatdaļā ir tumši brūns, augšdaļā sarkanbrūngans. Rudenī kažoks ir tumšāks nekā vasarā. Seja, ausis un spārni tumši brūni, gandrīz melni. Purns īss, masīvs. Spārni šauri un gari. Ausis relatīvi īsas un noapaļotas, auss radziņš (''tragus'') īss un noapaļots, nierveidīgs. Spārni apakšpusē mataini.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 
Ļoti līdzīgs [[rūsganais vakarsikspārnis|rūsganajam vakarsikspārnim]], tikai mazāks un nedaudz tumšāks. Atšķiras ar garāku muguras apmatojumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Mazais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar [[ultraskaņa]]s diapazonu 23—31 [[kHz]], parasti 25 kHz, skaņas ilgums apmēram 9—14 ms. Sauciens sastāv no divām daļām — pirmā daļa modulēta un sarežģīta, bet otrās daļas [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Izlido agri, uzreiz pēc saulrieta. Lidojums ātrs un izveicīgs. Mazais vakarsikspārnis var sasniegt 56 km/st ātrumu.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Vairošanās ==
Vasarā apdzīvo tikai koku dobumus vai sikspārņu būrus. Var veidot jauktas kolonijas ar rūsgano vakarsikspārni.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Nyctalus leisleri|Mazais vakarsikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-leisleri Eurobats: Nyctalus leisleri] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vakarsikspārņi]]</text>
      <sha1>1jsso6d23dk3iytrlv8zn8m7aes1zn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Fries221</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641875</id>
    <revision>
      <id>4537996</id>
      <timestamp>2026-10-20T12:28:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4537996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="167" sha1="q7kdjazktujeiwy6psandbs6stzu22p" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Fries221}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 15.28 (EEST)</text>
      <sha1>q7kdjazktujeiwy6psandbs6stzu22p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Fries211</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641876</id>
    <revision>
      <id>4537997</id>
      <timestamp>2026-10-20T12:41:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4537997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="167" sha1="bbyayzvg3afk9qut61e8yw9dhns8qqr" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Fries211}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 15.41 (EEST)</text>
      <sha1>bbyayzvg3afk9qut61e8yw9dhns8qqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>774. gada oglekļa-14 lēciens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641877</id>
    <revision>
      <id>4538001</id>
      <timestamp>2026-10-20T13:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} '''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikums|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap 774. gadu. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā....</comment>
      <origin>4538001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4653" sha1="dzgtqwgckw2e0q28zu1enwvqi805pcd" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikums|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap 774. gadu. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa oglekļa izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu. 2018. gadā publicētie precizētie merījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem no Jamalas līdz Jaunzēlandei, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no Vācijas, Krievijas, ASV un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks berilija-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un hlora-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos celulozē par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgi pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga Saules uzliesmojuma (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, paša lielākā no zināmajiem, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka Zeme tika pakļauta gamma-starojumam no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu neitronu zvaigžņu saplūšana vai ļoti spēcīgs supernovas sprādziens) vai kometas iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo protonu izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogeno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu holocēna 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu ozona satura samazināšanos ozona slānī par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz laika apstākļiem (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu dendrohronoloģijā un arheoloģijā:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums Tuvā, kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī Šveicē, apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no Pektusanas vulkāna izvirduma gāja bojā atraktais lapegles koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka zemestrīce un izvirdums notika 946. gadā un tam nav sakara ar Bohajas valsts krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, Āraišu ezerpils Latvijā tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>dzgtqwgckw2e0q28zu1enwvqi805pcd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538015</id>
      <parentid>4538001</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T13:58:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4995" sha1="p0n6egg1p1dk8ck8q5b8bpy5e6tgu9y" xml:space="preserve">'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikums|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap [[774. gads|774. gadu]]. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa [[Ogleklis|oglekļa]] izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu. 2018. gadā publicētie precizētie mērījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem, no [[Jamala]]s līdz [[Jaunzēlande]]i, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no [[Vācija]]s, [[Krievija]]s, [[ASV]] un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks [[Berilijs|berilija]]-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un [[Hlors|hlora]]-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos [[Celuloze|celulozē]] par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgs pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga [[Saules uzliesmojums|Saules uzliesmojuma]] (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, pati lielākā no zināmajām, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka [[Zeme]] tika pakļauta [[Gamma stari|gamma starojumam]] no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu [[Neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] saplūšana vai ļoti spēcīgs [[pārnova]]s sprādziens) vai [[komēta]]s iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo [[Protons|protonu]] izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogēno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu [[Holocēns|holocēna]] 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu [[Ozons|ozona]] satura samazināšanos [[Ozona slānis|ozona slānī]] par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz [[laikapstākļi]]em (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums [[Tiva|Tivā]], kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī [[Šveice|Šveicē]], apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no [[Pektusanas vulkāns|Pektusanas vulkāna]] izvirduma gāja bojā atraktais [[lapegles]] koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka [[zemestrīce]] un [[Vulkāna izvirdums|izvirdums]] notika 946. gadā un tam nav sakara ar [[Bohajas valsts]] krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, [[Āraišu ezerpils]] [[Latvija|Latvijā]] tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>p0n6egg1p1dk8ck8q5b8bpy5e6tgu9y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538017</id>
      <parentid>4538015</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5193" sha1="fx5vsajb5827cms1keo5fai9hba1qoy" xml:space="preserve">'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikums|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap [[774. gads|774. gadu]]. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa [[Ogleklis|oglekļa]] izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu.&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242&lt;/ref&gt; 2018. gadā publicētie precizētie mērījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem, no [[Jamala]]s līdz [[Jaunzēlande]]i, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no [[Vācija]]s, [[Krievija]]s, [[ASV]] un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks [[Berilijs|berilija]]-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un [[Hlors|hlora]]-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos [[Celuloze|celulozē]] par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgs pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga [[Saules uzliesmojums|Saules uzliesmojuma]] (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, pati lielākā no zināmajām, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka [[Zeme]] tika pakļauta [[Gamma stari|gamma starojumam]] no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu [[Neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] saplūšana vai ļoti spēcīgs [[pārnova]]s sprādziens) vai [[komēta]]s iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo [[Protons|protonu]] izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogēno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu [[Holocēns|holocēna]] 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu [[Ozons|ozona]] satura samazināšanos [[Ozona slānis|ozona slānī]] par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz [[laikapstākļi]]em (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums [[Tiva|Tivā]], kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī [[Šveice|Šveicē]], apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no [[Pektusanas vulkāns|Pektusanas vulkāna]] izvirduma gāja bojā atraktais [[lapegles]] koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka [[zemestrīce]] un [[Vulkāna izvirdums|izvirdums]] notika 946. gadā un tam nav sakara ar [[Bohajas valsts]] krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, [[Āraišu ezerpils]] [[Latvija|Latvijā]] tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>fx5vsajb5827cms1keo5fai9hba1qoy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538028</id>
      <parentid>4538017</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:26:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5197" sha1="274b7n7hi8nadooi21utdle4i25dz9u" xml:space="preserve">'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikums|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap [[774. gads|774. gadu]]. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa [[Ogleklis|oglekļa]] izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu.&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242&lt;/ref&gt; 2018. gadā publicētie precizētie mērījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem, no [[Jamala]]s līdz [[Jaunzēlande]]i, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no [[Vācija]]s, [[Krievija]]s, [[ASV]] un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks [[Berilijs|berilija]]-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un [[Hlors|hlora]]-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, kas attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos [[Celuloze|celulozē]] par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgs pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga [[Saules uzliesmojums|Saules uzliesmojuma]] (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, pati lielākā no zināmajām, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka [[Zeme]] tika pakļauta [[Gamma stari|gamma starojumam]] no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu [[Neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] saplūšana vai ļoti spēcīgs [[pārnova]]s sprādziens) vai [[komēta]]s iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo [[Protons|protonu]] izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogēno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu [[Holocēns|holocēna]] 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu [[Ozons|ozona]] satura samazināšanos [[Ozona slānis|ozona slānī]] par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz [[laikapstākļi]]em (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums [[Tiva|Tivā]], kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī [[Šveice|Šveicē]], apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no [[Pektusanas vulkāns|Pektusanas vulkāna]] izvirduma gāja bojā atraktais [[lapegles]] koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka [[zemestrīce]] un [[Vulkāna izvirdums|izvirdums]] notika 946. gadā un tam nav sakara ar [[Bohajas valsts]] krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, [[Āraišu ezerpils]] [[Latvija|Latvijā]] tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>274b7n7hi8nadooi21utdle4i25dz9u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538035</id>
      <parentid>4538028</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T14:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5197" sha1="km9a6jwvndyqjjpr454ve0nwj5z8s7m" xml:space="preserve">'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikumi|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap [[774. gads|774. gadu]]. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa [[Ogleklis|oglekļa]] izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu.&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242&lt;/ref&gt; 2018. gadā publicētie precizētie mērījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem, no [[Jamala]]s līdz [[Jaunzēlande]]i, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no [[Vācija]]s, [[Krievija]]s, [[ASV]] un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks [[Berilijs|berilija]]-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un [[Hlors|hlora]]-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, kas attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos [[Celuloze|celulozē]] par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgs pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga [[Saules uzliesmojums|Saules uzliesmojuma]] (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, pati lielākā no zināmajām, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka [[Zeme]] tika pakļauta [[Gamma stari|gamma starojumam]] no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu [[Neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] saplūšana vai ļoti spēcīgs [[pārnova]]s sprādziens) vai [[komēta]]s iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo [[Protons|protonu]] izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogēno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu [[Holocēns|holocēna]] 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu [[Ozons|ozona]] satura samazināšanos [[Ozona slānis|ozona slānī]] par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz [[laikapstākļi]]em (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums [[Tiva|Tivā]], kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī [[Šveice|Šveicē]], apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no [[Pektusanas vulkāns|Pektusanas vulkāna]] izvirduma gāja bojā atraktais [[lapegles]] koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka [[zemestrīce]] un [[Vulkāna izvirdums|izvirdums]] notika 946. gadā un tam nav sakara ar [[Bohajas valsts]] krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, [[Āraišu ezerpils]] [[Latvija|Latvijā]] tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>km9a6jwvndyqjjpr454ve0nwj5z8s7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538112</id>
      <parentid>4538035</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5195" sha1="15xgyt3ms704kgc7oc4t9ng2f1n6wcz" xml:space="preserve">'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikumi|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap [[774. gads|774. gadu]]. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa [[Ogleklis|oglekļa]] izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu.&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242&lt;/ref&gt; 2018. gadā publicētie precizētie mērījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem, no [[Jamala]]s līdz [[Jaunzēlande]]i, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no [[Vācija]]s, [[Krievija]]s, [[ASV]] un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks [[Berilijs|berilija]]-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un [[Hlors|hlora]]-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, kas attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos [[Celuloze|celulozē]] par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgs pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga [[Saules uzliesmojums|Saules uzliesmojuma]] (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, pati lielākā no zināmajām, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka [[Zeme]] tika pakļauta [[Gamma stari|gamma starojumam]] no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu [[Neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] saplūšana vai ļoti spēcīgs [[pārnova]]s sprādziens) vai [[komēta]]s iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo [[Protons|protonu]] izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogēno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu [[Holocēns|holocēna]] 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu [[Ozons|ozona]] satura samazināšanos [[Ozona slānis|ozona slānī]] par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz [[laikapstākļi]]em (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums [[Tiva|Tivā]], kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī [[Šveice|Šveicē]], apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no [[Pektusanas vulkāns|Pektusanas vulkāna]] izvirduma gāja bojā atraktais [[lapegles]] koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka [[zemestrīce]] un [[Vulkāna izvirdums|izvirdums]] notika 946. gadā un tam nav sakara ar [[Bohajas valsts]] krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, [[Āraišu ezerpils]] [[Latvija|Latvijā]] tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>15xgyt3ms704kgc7oc4t9ng2f1n6wcz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538120</id>
      <parentid>4538112</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:07:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5234" sha1="468wspp86kmbg6ol2hkl5j77lcs5njk" xml:space="preserve">'''774. gada oglekļa-14 lēciens''' (saukts arī par '''774.—775. gada kosmiskā starojuma notikumu''' vai pirmo atklāto [[Mijakes notikumi|Mijakes notikumu]]) bija straujš un izteikts kosmogēno [[Izotops|izotopu]] koncentrācijas pieaugums [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] par 1,2 %, kas notika ap [[774. gads|774. gadu]]. Šo parādību visbiežāk skaidro ar spēcīgu [[Saule]]s uzliesmojumu vai saules vētru, kas bijusi lielākā pēdējo daudzu tūkstošu gadu laikā.

== Atklāšanas vēsture ==
2012. gadā japāņu pētniece Fusa Mijake (''Fusa Miyake'') kopā ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā, analizējot [[Japānas kriptomerija|Japānas kriptomeriju]] (''Cryptomeria japonica'') gadskārtas, tika atklāta krasa [[Ogleklis|oglekļa]] izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C (radioglekļa) koncentrācijas palielināšanās starp 774. un 775 gadu.&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242&lt;/ref&gt; 2018. gadā publicētie precizētie mērījumi, ņemti no daudziem Zemeslodes punktiem, no [[Jamala]]s līdz [[Jaunzēlande]]i, parādīja, ka notikums attiecināms uz 774. gada jūliju (±1 mēnesis ar 95% lielu varbūtību). Uz notikuma globālo raksturu norāda līdzīgs oglekļa-14 lēciens koku gadskārtās no [[Vācija]]s, [[Krievija]]s, [[ASV]] un Jaunzēlandes paraugiem. Vēlāk analoģisks [[Berilijs|berilija]]-10 (&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be) un [[Hlors|hlora]]-36 (&lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl) koncentrācijas pieaugums, kas attiecināms uz šo laiku, tika atklāts arī [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledus seržu paraugos.

== Cēloņi ==
[[Attēls:Time profile of the 774 AD spike in C-14..jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C pīķi 774. gadā. Ar krāsu punktiem parādīti koksnes mērījumi. Sugi — Japānā, Oak — Vācijā. Melnā līnija — modelētie dati]]
Kā redzams grafikā, lēciens rāda strauju oglekļa-14 satura palielināšanos [[Celuloze|celulozē]] par ~1,2 %, pēc kura notiek lēna samazināšanās, kas ir raksturīgs pēkšņam &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas pieaugumam atmosfērā. Šāda pieauguma skaidrojumam ir nepieciešama momentāla (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt;  radioaktīvā oglekļa atomu emisija atmosfērā, kas vairāk kā trīs reizes (3,2 ± 0,2) pārsniedz tā daudzumu, kas izveidojas atmosfērā vidēji gada laikā.

Pamatskaidrojums ir tāds, ka notikumu izraisīja Saules daļiņu emisija no ļoti spēcīga [[Saules uzliesmojums|Saules uzliesmojuma]] (vai uzliesmojumu sērijas), iespējams, pati lielākā no zināmajām, bet Saules iespēju robežās. Citas versijas, piemēram, ka [[Zeme]] tika pakļauta [[Gamma stari|gamma starojumam]] no milzīga gamma-uzliesmojuma dziļā kosmosā (tuvu esošu [[Neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] saplūšana vai ļoti spēcīgs [[pārnova]]s sprādziens) vai [[komēta]]s iedarbībā, ir mazvarbūtīgi un ir pretrunā novērotajiem datiem. Ja notikums tiešām bija saistīts ar Saules uzliesmojumu un tam sekojošo [[Protons|protonu]] izvirdumu, kas sasniedza Zemi, tad protonu enerģētiskais spektrs bija ārkārtīgi ciets. Kosmogēno izotopu daudzums, kas izveidojās atmosfērā kosmisko staru iedarbībā, desmitiem reižu pārsniedza slaveno 1859. gada [[Karingtona notikums|Karingtona notikumu]], bija 40—50 reižu lielāks, nekā tieši novērojamā notikuma laikā 1956. gada 23. februārī, un maksimāls visu [[Holocēns|holocēna]] 11 tūkstošu gadu laikā. Atmosfēras modeļi šādam notikumam paredz globālu [[Ozons|ozona]] satura samazināšanos [[Ozona slānis|ozona slānī]] par 8,5 % un konkrētu ietekmi uz [[laikapstākļi]]em (virsmas vidējās temperatūras izmaiņas dažos rajonos līdz ±4 °С)

== Praktiskā nozīme ==
Šis un vēlākie līdzīgie &quot;Mijakes notikumi&quot; ir kļuvuši par ļoti svarīgu atskaites punktu [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]:
* Pamatojoties uz 774. gada oglekļa-14 lēcienu, 2020. gadā tika atklāts Por-Bažinas pilskalna noslēpums [[Tiva|Tivā]], kas tika pamests gandrīz uzreiz pēc izbūves. Izdevās atrast nesenā uzliesmojuma pēdas koka baļķī, datētā ar 777. gadu, un varēja pieņemt, ka pēc pāris gadiem sekojošais dumpis ar valdnieka Bjogu kagana nogalināšanu padarīja šo celtni nevajadzīgu.
* Lukass Vakers un viņa līdzautori pēc Mijakes notikuma spēja noteikt Krusta baznīcas celtniecības gadu Svētā Jāņa klosterī [[Šveice|Šveicē]], apstiprinot citas zinātnieku grupas secinājumus par 785. gadu.
* 2017. gadā tika noteikts gads, kad no [[Pektusanas vulkāns|Pektusanas vulkāna]] izvirduma gāja bojā atraktais [[lapegles]] koks. Tādā veidā tika konstatēts, ka [[zemestrīce]] un [[Vulkāna izvirdums|izvirdums]] notika 946. gadā un tam nav sakara ar [[Bohajas valsts]] krišanu.
* 2023. gadā tika izkalkulēts, ka, iespējams, [[Āraišu ezerpils]] [[Latvija|Latvijā]] tika celta 835. gadā, t.i. par 50—60 gadiem vēlāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Astronomiskie notikumi]]</text>
      <sha1>468wspp86kmbg6ol2hkl5j77lcs5njk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mijakes notikumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641878</id>
    <revision>
      <id>4538100</id>
      <timestamp>2026-10-20T16:27:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} '''Mijakes notikumi''' ({{val|en|Miyake event}}) ir planetāra mēroga fenomeni Zemes vesturē, kuru rezultātā tika konstatēti nozīmīgi radioaktīvā oglekļa izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas lēcieni atmosfērā (piemēram, [[774. gada oglekļa-14 lēciens|774. gada]] un 993. gada lēcieni). Mijakes notikumiem ir liela nozīme dendrohronoloģijā un arheoloģijā. Ar to palīdzību var dendrohronoloģiski precizēt dažādus vēsturiskus notikumus (piemēra...</comment>
      <origin>4538100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4339" sha1="nj0v3j18cpiuhzwkw8ifbni5499byg0" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''Mijakes notikumi''' ({{val|en|Miyake event}}) ir planetāra mēroga fenomeni Zemes vesturē, kuru rezultātā tika konstatēti nozīmīgi radioaktīvā oglekļa izotopa &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas lēcieni atmosfērā (piemēram, [[774. gada oglekļa-14 lēciens|774. gada]] un 993. gada lēcieni). Mijakes notikumiem ir liela nozīme dendrohronoloģijā un arheoloģijā. Ar to palīdzību var dendrohronoloģiski precizēt dažādus vēsturiskus notikumus (piemēram, Āraišu ezerpils celtniecības laiku Vidzemē vai vikingu namu celtniecības laiku [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]]).

== Atklāšanas vēsture ==
Japāņu zinātnieku grupa, analizējot ar paātrinātās [[masspektrometrija]]s (AMS) metodi oglekļa-14 aktivitāti [[Japānas kriptomerija]]s (Cryptomeria japonica) gadskārtās, konstatēja krasu radioaktīvā oglekļa aktivitātes lēcienu, kas veidojās 774 un 775 gados. Šis lēciens (1,2 % gadā ir 20 reizes lielāks par parasto līmeni) bija tik liels, ka publikācijas autori 2012. gada 14. jūnijā publicētajā rakstā, žurnālā &quot;''Nature''&quot;,&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242.&lt;/ref&gt; paziņoja par neiespējamību izskaidrot šādu radioaktīvā oglekļa koncentrācijas lēcienu atmosfērā ne ar lielu Saules uzliesmojumu, ne ar pārnovas parādīšanos. Pirmais ziņojuma autoru sarakstā tika norādīts universitātes aspirantes Nagoi Fusas Mijakes (Fusa Miyake) vārds. Drīz vien tāds pats lēciens gadskārtās, attiecināms uz šo gadu, tika konstatēts ozola paraugā no Vācijas, lapegles paraugā no jamalas, priedes paraugā no Kalifornijas un vēlāk virknē citu koku parugos no dažādiem pasaules reģioniem.

Palielinātais oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās šī notikuma rezultātā, vidēji pa Zemes virsmu sastādīja (1,1-1,5) × 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; atomu/cm². Pēc citas informācijas, kopējais oglekļa-14 atomu skaits, kas izveidojās 774. gada notikuma rezultātā, sastāda (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; jeb kopumā ap 22 kg, t.i. 3,2 ± 0,2 reizes vairāk, kā vidēji veidojas Zemes atmosfērā gada laikā parastos apstākļos.

Fiziķi parādīja, ka šādas intensitātes lēcienu 774. gadā tomēr var izskaidrot ar Saules uzliesmojumu, tikai tam ir jābūt ļoti spēcīgam. Uzliesmojumam ir jabūt visspēcīgākajam pēdējās tūkstošgadēs. Neskatoties uz to, daļa zinātnieku tomēr uzskata, ka Saules aktivitāte vāji skaidro Mijakes notikumus.

Glaciologi apstiprināja šī notikuma realitāti pēc kosmogēno berilija &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be un hlora &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl izotopu koncentrācijas lēciena konstatācijas Antarktīdas un Grenlandes ledāju serdēs.

2013. gadā parādījās vāl viena Fusas Mijakes publikācija ar diviem līdzautoriem, kurā tika paziņots par analoģisku, bet nedaudz mazāku, oglekļa-14 koncentrācijas lēcienu 994. gadā. Vēlāk tika precizēti notikumu datējumi: oglekļa-14 pīķis bija 774. gada jūnijā-augustā un otrs pīķis 993. gada februārī-jūnijā. Oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās 993. gada notikuma rezultātā, tiek lēsts uz (5,3 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; atomiem (1,8 ± 0,2 reizes vairāk par vidējo ģenerāciju gadā).

774. un 993. gadā hronikās tika atzīmētas debesu parādības, kas var tikt interpretētas kā polārblāzmas zemos platuma grādos (Vācija, Īrija, Koreja).

ASV un Ķīnas pētnieku grupas konstatēja vēl dažus līdzīgus notikumus dziļākā senatnē. Visi tie tika apvienoti kā &quot;Mijakes notikumi&quot;.

2019. gadā tika publicētas liecības par vēl vienu spēcīgāko Saules vētru apmēram 660. gadā pr.Kr., kas ir salīdzināma ar 774. un 993. gada notikumiem. Iespējams, polārblāzmas šī uzliesmojuma laikā bija fiksētas asīriešu pierakstos.

2021 gadā tika atklāti vēl divi Mijakes notikumi, kas notika 7176. un 5259. gadā pr.Kr.

Līdz 2023. gadam ir noskaidroti vismaz deviņi Mijakes notikumi:
* 993.–994. gadi
* 774.–775. gadi
* 664–663. gadi pr.Kr.
* 815—813 gadi pr.Kr.
* 5259. gads pr.Kr.
* 5410 gads pr.Kr.
* 5480 gads pr.Kr.
* 7176. gads pr.Kr.
* 12 350. gads pr.Kr.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>nj0v3j18cpiuhzwkw8ifbni5499byg0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538108</id>
      <parentid>4538100</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T16:55:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4945" sha1="dzy8k2xnlr0zennhct1szwngejivpbb" xml:space="preserve">'''Mijakes notikumi''' ({{val|en|Miyake event}}) ir planetāra mēroga fenomeni [[Zemes vēsture|Zemes vesturē]], kuru rezultātā tika konstatēti nozīmīgi radioaktīvā [[Ogleklis|oglekļa]] [[Izotops|izotopa]] &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas lēcieni [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] (piemēram, [[774. gada oglekļa-14 lēciens|774. gada]] un 993. gada lēcieni). Mijakes notikumiem ir liela nozīme [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]. Ar to palīdzību var dendrohronoloģiski precizēt dažādus vēsturiskus notikumus (piemēram, [[Āraišu ezerpils]] celtniecības laiku [[Vidzeme|Vidzemē]] vai [[Vikingi|vikingu]] namu celtniecības laiku [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]]).

== Atklāšanas vēsture ==
Japāņu zinātnieku grupa, analizējot ar paātrinātās [[masspektrometrija]]s (''AMS'') metodi oglekļa-14 aktivitāti [[Japānas kriptomerija]]s (''Cryptomeria japonica'') gadskārtās, konstatēja krasu radioaktīvā oglekļa aktivitātes lēcienu, kas veidojās [[774. gads|774]] un [[775. gads|775]] gados. Šis lēciens (1,2 % gadā ir 20 reizes lielāks par parasto līmeni) bija tik liels, ka publikācijas autori 2012. gada 14. jūnijā publicētajā rakstā, žurnālā &quot;''[[Nature (žurnāls)|Nature]]''&quot;,&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242.&lt;/ref&gt; paziņoja par neiespējamību izskaidrot šādu radioaktīvā oglekļa koncentrācijas lēcienu atmosfērā ne ar lielu [[Saules uzliesmojumi|Saules uzliesmojumu]], ne ar [[pārnova]]s parādīšanos. Pirmais ziņojuma autoru sarakstā tika norādīts universitātes aspirantes Nagoi Fusas Mijakes (''Fusa Miyake'') vārds. Drīz vien tāds pats lēciens gadskārtās, attiecināms uz šo gadu, tika konstatēts [[Ozoli|ozola]] paraugā no [[Vācija]]s, [[lapegles]] paraugā no [[Jamala]]s, [[priedes]] paraugā no [[Kalifornija]]s un vēlāk virknē citu koku parugos no dažādiem pasaules reģioniem.

Palielinātais oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās šī notikuma rezultātā, vidēji pa Zemes virsmu sastādīja (1,1-1,5) × 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; atomu/cm². Pēc citas informācijas, kopējais oglekļa-14 [[Atoms|atomu]] skaits, kas izveidojās 774. gada notikuma rezultātā, sastāda (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; jeb kopumā ap 22 kg, t.i. 3,2 ± 0,2 reizes vairāk, kā vidēji veidojas Zemes atmosfērā gada laikā parastos apstākļos.
[[Attēls:Ncomms9611-f2.jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;[[Ogleklis|C]], &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;[[Berilijs|Be]] и &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;[[Hlors|Cl]] līmeni triju gadu laikā ap 774. gadu. Pīķi norāda uz Mijakes notikumu]]

[[Fiziķis|Fiziķi]] parādīja, ka šādas intensitātes lēcienu 774. gadā tomēr var izskaidrot ar Saules uzliesmojumu, tikai tam ir jābūt ļoti spēcīgam. Uzliesmojumam ir jabūt visspēcīgākajam pēdējās tūkstošgadēs. Neskatoties uz to, daļa zinātnieku tomēr uzskata, ka [[Saule]]s aktivitāte vāji skaidro Mijakes notikumus.

[[Glacioloģija|Glaciologi]] apstiprināja šī notikuma realitāti pēc kosmogēno [[Berilijs|berilija]] &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be un [[Hlors|hlora]] &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl izotopu koncentrācijas lēciena konstatācijas [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledāju serdēs.

2013. gadā parādījās vāl viena Fusas Mijakes publikācija ar diviem līdzautoriem, kurā tika paziņots par analoģisku, bet nedaudz mazāku, oglekļa-14 koncentrācijas lēcienu [[994. gads|994. gadā]]. Vēlāk tika precizēti notikumu datējumi: oglekļa-14 pīķis bija 774. gada jūnijā-augustā un otrs pīķis 993. gada februārī-jūnijā. Oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās 993. gada notikuma rezultātā, tiek lēsts uz (5,3 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; atomiem (1,8 ± 0,2 reizes vairāk par vidējo ģenerāciju gadā).

774. un 993. gadā [[Hronika|hronikās]] tika atzīmētas debesu parādības, kas var tikt interpretētas kā [[polārblāzma]]s zemos platuma grādos (Vācija, [[Īrija]], [[Koreja]]).

[[ASV]] un [[Ķīna]]s pētnieku grupas konstatēja vēl dažus līdzīgus notikumus dziļākā senatnē. Visi tie tika apvienoti kā &quot;Mijakes notikumi&quot;.

2019. gadā tika publicētas liecības par vēl vienu spēcīgāko Saules vētru apmēram 660. gadā pr.Kr., kas ir salīdzināma ar 774. un 993. gada notikumiem. Iespējams, polārblāzmas šī uzliesmojuma laikā bija fiksētas [[Asīrieši|asīriešu]] pierakstos.

2021 gadā tika atklāti vēl divi Mijakes notikumi, kas notika 7176. un 5259. gadā pr.Kr.

Līdz 2023. gadam ir noskaidroti vismaz deviņi Mijakes notikumi:
* 993.–994. gadi
* 774.–775. gadi
* 664–663. gadi pr.Kr.
* 815—813 gadi pr.Kr.
* 5259. gads pr.Kr.
* 5410 gads pr.Kr.
* 5480 gads pr.Kr.
* 7176. gads pr.Kr.
* 12 350. gads pr.Kr.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>dzy8k2xnlr0zennhct1szwngejivpbb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538114</id>
      <parentid>4538108</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:03:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4943" sha1="qqs5zn5s1x0frt17p51w7i0vyihkh27" xml:space="preserve">'''Mijakes notikumi''' ({{val|en|Miyake event}}) ir planetāra mēroga fenomeni [[Zemes vēsture|Zemes vesturē]], kuru rezultātā tika konstatēti nozīmīgi radioaktīvā [[Ogleklis|oglekļa]] [[Izotops|izotopa]] &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas lēcieni [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] (piemēram, [[774. gada oglekļa-14 lēciens|774. gada]] un 993. gada lēcieni). Mijakes notikumiem ir liela nozīme [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]. Ar to palīdzību var dendrohronoloģiski precizēt dažādus vēsturiskus notikumus (piemēram, [[Āraišu ezerpils]] celtniecības laiku [[Vidzeme|Vidzemē]] vai [[Vikingi|vikingu]] namu celtniecības laiku [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]]).

== Atklāšanas vēsture ==
Japāņu zinātnieku grupa, analizējot ar paātrinātās [[masspektrometrija]]s (''AMS'') metodi oglekļa-14 aktivitāti [[Japānas kriptomerija]]s (''Cryptomeria japonica'') gadskārtās, konstatēja krasu radioaktīvā oglekļa aktivitātes lēcienu, kas veidojās [[774. gads|774]] un [[775. gads|775]] gados. Šis lēciens (1,2 % gadā ir 20 reizes lielāks par parasto līmeni) bija tik liels, ka publikācijas autori 2012. gada 14. jūnijā publicētajā rakstā, žurnālā &quot;''[[Nature (žurnāls)|Nature]]''&quot;,&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242.&lt;/ref&gt; paziņoja par neiespējamību izskaidrot šādu radioaktīvā oglekļa koncentrācijas lēcienu atmosfērā ne ar lielu [[Saules uzliesmojumi|Saules uzliesmojumu]], ne ar [[pārnova]]s parādīšanos. Pirmais ziņojuma autoru sarakstā tika norādīts universitātes aspirantes Nagoi Fusas Mijakes (''Fusa Miyake'') vārds. Drīz vien tāds pats lēciens gadskārtās, attiecināms uz šo gadu, tika konstatēts [[Ozoli|ozola]] paraugā no [[Vācija]]s, [[lapegles]] paraugā no [[Jamala]]s, [[priedes]] paraugā no [[Kalifornija]]s un vēlāk virknē citu koku parugos no dažādiem pasaules reģioniem.

Palielinātais oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās šī notikuma rezultātā, vidēji pa Zemes virsmu sastādīja (1,1-1,5) × 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; atomu/cm². Pēc citas informācijas, kopējais oglekļa-14 [[Atoms|atomu]] skaits, kas izveidojās 774. gada notikuma rezultātā, sastāda (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; jeb kopumā ap 22 kg, t.i. 3,2 ± 0,2 reizes vairāk, kā vidēji veidojas Zemes atmosfērā gada laikā parastos apstākļos.
[[Attēls:Ncomms9611-f2.jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;[[Ogleklis|C]], &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;[[Berilijs|Be]] и &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;[[Hlors|Cl]] līmeni triju gadu laikā ap 774. gadu. Pīķi norāda uz Mijakes notikumu]]

[[Fiziķis|Fiziķi]] parādīja, ka šādas intensitātes lēcienu 774. gadā tomēr var izskaidrot ar Saules uzliesmojumu, tikai tam ir jābūt ļoti spēcīgam. Uzliesmojumam ir jabūt visspēcīgākajam pēdējās tūkstošgadēs. Neskatoties uz to, daļa zinātnieku tomēr uzskata, ka [[Saule]]s aktivitāte vāji skaidro Mijakes notikumus.

[[Glacioloģija|Glaciologi]] apstiprināja šī notikuma realitāti pēc kosmogēno [[Berilijs|berilija]] &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be un [[Hlors|hlora]] &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl izotopu koncentrācijas lēciena konstatācijas [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledāju serdēs.

2013. gadā parādījās vāl viena Fusas Mijakes publikācija ar diviem līdzautoriem, kurā tika paziņots par analoģisku, bet nedaudz mazāku, oglekļa-14 koncentrācijas lēcienu [[994. gads|994. gadā]]. Vēlāk tika precizēti notikumu datējumi: oglekļa-14 pīķis bija 774. gada jūnijā-augustā un otrs pīķis 993. gada februārī-jūnijā. Oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās 993. gada notikuma rezultātā, tiek lēsts uz (5,3 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; atomiem (1,8 ± 0,2 reizes vairāk par vidējo ģenerāciju gadā).

774. un 993. gadā [[Hronika|hronikās]] tika atzīmētas debesu parādības, kas var tikt interpretētas kā [[polārblāzma]]s zemos platuma grādos (Vācija, [[Īrija]], [[Koreja]]).

[[ASV]] un [[Ķīna]]s pētnieku grupas konstatēja vēl dažus līdzīgus notikumus dziļākā senatnē. Visi tie tika apvienoti kā &quot;Mijakes notikumi&quot;.

2019. gadā tika publicētas liecības par vēl vienu spēcīgāko Saules vētru apmēram 660. gadā pr.Kr., kas ir salīdzināma ar 774. un 993. gada notikumiem. Iespējams, polārblāzmas šī uzliesmojuma laikā bija fiksētas [[Asīrieši|asīriešu]] pierakstos.

2021 gadā tika atklāti vēl divi Mijakes notikumi, kas notika 7176. un 5259. gadā pr.Kr.

Līdz 2023. gadam ir noskaidroti vismaz deviņi Mijakes notikumi:
* 993.–994. gadi
* 774.–775. gadi
* 664–663. gadi pr.Kr.
* 815—813 gadi pr.Kr.
* 5259. gads pr.Kr.
* 5410 gads pr.Kr.
* 5480 gads pr.Kr.
* 7176. gads pr.Kr.
* 12 350. gads pr.Kr.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>qqs5zn5s1x0frt17p51w7i0vyihkh27</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538119</id>
      <parentid>4538114</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:06:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4538119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4982" sha1="4p1lbdr1e3to4rv8za8vsydhjx6274q" xml:space="preserve">'''Mijakes notikumi''' ({{val|en|Miyake event}}) ir planetāra mēroga fenomeni [[Zemes vēsture|Zemes vesturē]], kuru rezultātā tika konstatēti nozīmīgi radioaktīvā [[Ogleklis|oglekļa]] [[Izotops|izotopa]] &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas lēcieni [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] (piemēram, [[774. gada oglekļa-14 lēciens|774. gada]] un 993. gada lēcieni). Mijakes notikumiem ir liela nozīme [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]. Ar to palīdzību var dendrohronoloģiski precizēt dažādus vēsturiskus notikumus (piemēram, [[Āraišu ezerpils]] celtniecības laiku [[Vidzeme|Vidzemē]] vai [[Vikingi|vikingu]] namu celtniecības laiku [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]]).

== Atklāšanas vēsture ==
Japāņu zinātnieku grupa, analizējot ar paātrinātās [[masspektrometrija]]s (''AMS'') metodi oglekļa-14 aktivitāti [[Japānas kriptomerija]]s (''Cryptomeria japonica'') gadskārtās, konstatēja krasu radioaktīvā oglekļa aktivitātes lēcienu, kas veidojās [[774. gads|774]] un [[775. gads|775]] gados. Šis lēciens (1,2 % gadā ir 20 reizes lielāks par parasto līmeni) bija tik liels, ka publikācijas autori 2012. gada 14. jūnijā publicētajā rakstā, žurnālā &quot;''[[Nature (žurnāls)|Nature]]''&quot;,&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242.&lt;/ref&gt; paziņoja par neiespējamību izskaidrot šādu radioaktīvā oglekļa koncentrācijas lēcienu atmosfērā ne ar lielu [[Saules uzliesmojumi|Saules uzliesmojumu]], ne ar [[pārnova]]s parādīšanos. Pirmais ziņojuma autoru sarakstā tika norādīts universitātes aspirantes Nagoi Fusas Mijakes (''Fusa Miyake'') vārds. Drīz vien tāds pats lēciens gadskārtās, attiecināms uz šo gadu, tika konstatēts [[Ozoli|ozola]] paraugā no [[Vācija]]s, [[lapegles]] paraugā no [[Jamala]]s, [[priedes]] paraugā no [[Kalifornija]]s un vēlāk virknē citu koku parugos no dažādiem pasaules reģioniem.

Palielinātais oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās šī notikuma rezultātā, vidēji pa Zemes virsmu sastādīja (1,1-1,5) × 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; atomu/cm². Pēc citas informācijas, kopējais oglekļa-14 [[Atoms|atomu]] skaits, kas izveidojās 774. gada notikuma rezultātā, sastāda (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; jeb kopumā ap 22 kg, t.i. 3,2 ± 0,2 reizes vairāk, kā vidēji veidojas Zemes atmosfērā gada laikā parastos apstākļos.
[[Attēls:Ncomms9611-f2.jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;[[Ogleklis|C]], &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;[[Berilijs|Be]] и &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;[[Hlors|Cl]] līmeni triju gadu laikā ap 774. gadu. Pīķi norāda uz Mijakes notikumu]]

[[Fiziķis|Fiziķi]] parādīja, ka šādas intensitātes lēcienu 774. gadā tomēr var izskaidrot ar Saules uzliesmojumu, tikai tam ir jābūt ļoti spēcīgam. Uzliesmojumam ir jabūt visspēcīgākajam pēdējās tūkstošgadēs. Neskatoties uz to, daļa zinātnieku tomēr uzskata, ka [[Saule]]s aktivitāte vāji skaidro Mijakes notikumus.

[[Glacioloģija|Glaciologi]] apstiprināja šī notikuma realitāti pēc kosmogēno [[Berilijs|berilija]] &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be un [[Hlors|hlora]] &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl izotopu koncentrācijas lēciena konstatācijas [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledāju serdēs.

2013. gadā parādījās vāl viena Fusas Mijakes publikācija ar diviem līdzautoriem, kurā tika paziņots par analoģisku, bet nedaudz mazāku, oglekļa-14 koncentrācijas lēcienu [[994. gads|994. gadā]]. Vēlāk tika precizēti notikumu datējumi: oglekļa-14 pīķis bija 774. gada jūnijā-augustā un otrs pīķis 993. gada februārī-jūnijā. Oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās 993. gada notikuma rezultātā, tiek lēsts uz (5,3 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; atomiem (1,8 ± 0,2 reizes vairāk par vidējo ģenerāciju gadā).

774. un 993. gadā [[Hronika|hronikās]] tika atzīmētas debesu parādības, kas var tikt interpretētas kā [[polārblāzma]]s zemos platuma grādos (Vācija, [[Īrija]], [[Koreja]]).

[[ASV]] un [[Ķīna]]s pētnieku grupas konstatēja vēl dažus līdzīgus notikumus dziļākā senatnē. Visi tie tika apvienoti kā &quot;Mijakes notikumi&quot;.

2019. gadā tika publicētas liecības par vēl vienu spēcīgāko Saules vētru apmēram 660. gadā pr.Kr., kas ir salīdzināma ar 774. un 993. gada notikumiem. Iespējams, polārblāzmas šī uzliesmojuma laikā bija fiksētas [[Asīrieši|asīriešu]] pierakstos.

2021 gadā tika atklāti vēl divi Mijakes notikumi, kas notika 7176. un 5259. gadā pr.Kr.

Līdz 2023. gadam ir noskaidroti vismaz deviņi Mijakes notikumi:
* 993.–994. gadi
* 774.–775. gadi
* 664–663. gadi pr.Kr.
* 815—813 gadi pr.Kr.
* 5259. gads pr.Kr.
* 5410 gads pr.Kr.
* 5480 gads pr.Kr.
* 7176. gads pr.Kr.
* 12 350. gads pr.Kr.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Astronomiskie notikumi]]</text>
      <sha1>4p1lbdr1e3to4rv8za8vsydhjx6274q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538129</id>
      <parentid>4538119</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:35:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4538129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4984" sha1="4ldn8wo1jiy7v96xfax7ejw868wiqbs" xml:space="preserve">'''Mijakes notikumi''' ({{val|en|Miyake event}}) ir planetāra mēroga fenomeni [[Zemes vēsture|Zemes vesturē]], kuru rezultātā tika konstatēti nozīmīgi radioaktīvā [[Ogleklis|oglekļa]] [[Izotops|izotopa]] &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;C koncentrācijas lēcieni [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]] (piemēram, [[774. gada oglekļa-14 lēciens|774. gada]] un 993. gada lēcieni). Mijakes notikumiem ir liela nozīme [[Dendrohronoloģija|dendrohronoloģijā]] un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]. Ar to palīdzību var dendrohronoloģiski precizēt dažādus vēsturiskus notikumus (piemēram, [[Āraišu ezerpils]] celtniecības laiku [[Vidzeme|Vidzemē]] vai [[Vikingi|vikingu]] namu celtniecības laiku [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]]).

== Atklāšanas vēsture ==
Japāņu zinātnieku grupa, analizējot ar paātrinātās [[masspektrometrija]]s (''AMS'') metodi oglekļa-14 aktivitāti [[Japānas kriptomerija]]s (''Cryptomeria japonica'') gadskārtās, konstatēja krasu radioaktīvā oglekļa aktivitātes lēcienu, kas veidojās [[774. gads|774]] un [[775. gads|775]] gados. Šis lēciens (1,2 % gadā ir 20 reizes lielāks par parasto līmeni) bija tik liels, ka publikācijas autori 2012. gada 14. jūnijā publicētajā rakstā, žurnālā &quot;''[[Nature (žurnāls)|Nature]]''&quot;,&lt;ref&gt;Miyake F., Nagaya K., Masuda K., Nakamura T. ''A signature of cosmic-ray increase in AD 774–775 from tree rings in Japan'' // Nature. — 2012. — Vol. 486, iss. 7402. — P. 240—242.&lt;/ref&gt; paziņoja par neiespējamību izskaidrot šādu radioaktīvā oglekļa koncentrācijas lēcienu atmosfērā ne ar lielu [[Saules uzliesmojumi|Saules uzliesmojumu]], ne ar [[pārnova]]s parādīšanos. Pirmais ziņojuma autoru sarakstā tika norādīts universitātes aspirantes Nagoi Fusas Mijakes (''Fusa Miyake'') vārds. Drīz vien tāds pats lēciens gadskārtās, attiecināms uz šo gadu, tika konstatēts [[Ozoli|ozola]] paraugā no [[Vācija]]s, [[lapegles]] paraugā no [[Jamala]]s, [[priedes]] paraugā no [[Kalifornija]]s un vēlāk virknē citu koku paraugos no dažādiem pasaules reģioniem.

Palielinātais oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās šī notikuma rezultātā, vidēji pa Zemes virsmu sastādīja (1,1-1,5) × 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; atomu/cm². Pēc citas informācijas, kopējais oglekļa-14 [[Atoms|atomu]] skaits, kas izveidojās 774. gada notikuma rezultātā, sastāda (9,6 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; jeb kopumā ap 22 kg, t.i. 3,2 ± 0,2 reizes vairāk, kā vidēji veidojas Zemes atmosfērā gada laikā parastos apstākļos.
[[Attēls:Ncomms9611-f2.jpg|thumb|right|260px|Laika skala ar &lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt;[[Ogleklis|C]], &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;[[Berilijs|Be]] и &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;[[Hlors|Cl]] līmeni triju gadu laikā ap 774. gadu. Pīķi norāda uz Mijakes notikumu]]

[[Fiziķis|Fiziķi]] parādīja, ka šādas intensitātes lēcienu 774. gadā tomēr var izskaidrot ar Saules uzliesmojumu, tikai tam ir jābūt ļoti spēcīgam. Uzliesmojumam ir jābūt visspēcīgākajam pēdējās tūkstošgadēs. Neskatoties uz to, daļa zinātnieku tomēr uzskata, ka [[Saule]]s aktivitāte vāji skaidro Mijakes notikumus.

[[Glacioloģija|Glaciologi]] apstiprināja šī notikuma realitāti pēc kosmogēno [[Berilijs|berilija]] &lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;Be un [[Hlors|hlora]] &lt;sup&gt;36&lt;/sup&gt;Cl izotopu koncentrācijas lēciena konstatācijas [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s ledāju serdēs.

2013. gadā parādījās vāl viena Fusas Mijakes publikācija ar diviem līdzautoriem, kurā tika paziņots par analoģisku, bet nedaudz mazāku oglekļa-14 koncentrācijas lēcienu [[994. gads|994. gadā]]. Vēlāk tika precizēti notikumu datējumi: oglekļa-14 pīķis bija 774. gada jūnijā-augustā un otrs pīķis 993. gada februārī-jūnijā. Oglekļa-14 daudzums, kas izveidojās 993. gada notikuma rezultātā, tiek lēsts uz (5,3 ± 0,5) × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; atomiem (1,8 ± 0,2 reizes vairāk par vidējo ģenerāciju gadā).

774. un 993. gadā [[Hronika|hronikās]] tika atzīmētas debesu parādības, kas var tikt interpretētas kā [[polārblāzma]]s zemos platuma grādos (Vācija, [[Īrija]], [[Koreja]]).

[[ASV]] un [[Ķīna]]s pētnieku grupas konstatēja vēl dažus līdzīgus notikumus dziļākā senatnē. Visi tie tika apvienoti kā &quot;Mijakes notikumi&quot;.

2019. gadā tika publicētas liecības par vēl vienu spēcīgāko Saules vētru apmēram 660. gadā pr.Kr., kas ir salīdzināma ar 774. un 993. gada notikumiem. Iespējams, polārblāzmas šī uzliesmojuma laikā bija fiksētas [[Asīrieši|asīriešu]] pierakstos.

2021. gadā tika atklāti vēl divi Mijakes notikumi, kas notika 7176. un 5259. gadā pr.Kr.

Līdz 2023. gadam ir noskaidroti vismaz deviņi Mijakes notikumi:
* 993.–994. gadi
* 774.–775. gadi
* 664–663. gadi pr.Kr.
* 815—813 gadi pr.Kr.
* 5259. gads pr.Kr.
* 5410 gads pr.Kr.
* 5480 gads pr.Kr.
* 7176. gads pr.Kr.
* 12 350. gads pr.Kr.

== Skatīt arī ==
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Astronomiskie notikumi]]</text>
      <sha1>4ldn8wo1jiy7v96xfax7ejw868wiqbs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ülle Madise</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641879</id>
    <redirect title="Ille Madise" />
    <revision>
      <id>4538110</id>
      <timestamp>2026-10-20T16:59:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ille Madise]]</comment>
      <origin>4538110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="qo7h0s0qpw63imzagivotuyfj8mq77c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ille Madise]]</text>
      <sha1>qo7h0s0qpw63imzagivotuyfj8mq77c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Patiesibascelajs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641880</id>
    <revision>
      <id>4538127</id>
      <timestamp>2026-10-20T17:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4538127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="02urwtig4m18mbpboqhk7cg3j21su1h" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Patiesibascelajs}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 20.35 (EEST)</text>
      <sha1>02urwtig4m18mbpboqhk7cg3j21su1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AeroVironment Switchblade</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641881</id>
    <revision>
      <id>4538128</id>
      <timestamp>2026-10-20T17:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.......</comment>
      <origin>4538128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3074" sha1="31a1q85assqyt27djt28g090bwfxk1t" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Switchblade 300 launch.jpg|thumb|250px|ASV Jūras spēku karavīru palaistā ''Switchblade 300'']]
'''''AeroVironment Switchblade''''' ir pārnēsājamu, [[klīstošā munīcija|klīstošās munīcijas]] vienību saime, ko izstrādāja uzņēmums ''[[AeroVironment]]'' un ko izmanto vairākas [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņoto spēku]] vienības, kā arī eksportē uz citām valstīm. ''Switchblade'', kas ir pietiekami maza, lai ietilptu mugursomā, palaižas no caurules, lido uz mērķa zonu un ietriecas mērķī, detonējot sprādzienbīstamo kaujas galviņu. Nosaukums ''Switchblade'' (no {{val|en|automātiskais nazis}}) cēlies no tā, kā atsperīgie spārni ir salocīti caurules iekšpusē un izlokās izšaušanas brīdī.&lt;ref name= avinc1&gt;{{Tīmekļa atsauce|access-date= 2022-03-16|title= Blackwing: Loitering Reconnaissance System|url= https://www.avinc.com/tms/blackwing|publisher= AeroVironment|archive-date= 2022-01-04|archive-url= https://web.archive.org/web/20220104012921/https://www.avinc.com/tms/blackwing|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Pirmais ''Switchblade'' bruņojumā ieviests 2011. gadā, un vēlāk pārdēvēts par '''''Switchblade 300''''' pēc tam, kad 2020. gadā prezentēts daudz lielākais un ievērojami atšķirīgais pretbruņutehnikas variants '''''Switchblade 600'''''. 2015. gadā izlaists ''Blackwing'' — ''Switchblade 300'' versija bez kaujas lādiņa. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Amerikas Savienotās Valstis ieroču piegāžu ietvaros uz [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainu]] nosūtīja vairāk nekā 700 ''Switchblade 300'' dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Fact Sheet on U.S. Security Assistance for Ukraine |url= https://www.war.gov/News/Releases/Release/Article/3027295/fact-sheet-on-us-security-assistance-for-ukraine/ |access-date= 2022-05-12 |publisher= U.S. Department of Defense |language= en |archive-date= 2022-05-11 |archive-url= https://web.archive.org/web/20220511205349/https://www.defense.gov/News/Releases/Release/Article/3027295/fact-sheet-on-us-security-assistance-for-ukraine/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā [[Lietuvas Aizsardzības ministrija]] noslēdza līgumu par [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] iegādi. 2026. gada nogalē [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas Bruņotajiem spēkiem]] ASV piegādāja pirmo kaujas dronu ''Switchblade 600'' partiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Lietuvai no ASV piegādāta pirmā kaujas dronu &quot;Switchblade 600&quot; partija |url=https://www.tvnet.lv/8560289/lietuvai-no-asv-piegadata-pirma-kaujas-dronu-switchblade-600-partija |accessdate={{dat|2026|10|20||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.avinc.com/tms/switchblade Switchblade 300] ''AeroVironment'' tīmekļa vietnē {{en ikona}}
* [https://www.avinc.com/tms/switchblade-600 Switchblade 600] ''AeroVironment'' tīmekļa vietnē {{en ikona}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Bezpilota lidaparāti]]</text>
      <sha1>31a1q85assqyt27djt28g090bwfxk1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Switchblade 300</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641882</id>
    <redirect title="AeroVironment Switchblade" />
    <revision>
      <id>4538130</id>
      <timestamp>2026-10-20T17:36:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[AeroVironment Switchblade]]</comment>
      <origin>4538130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="3ibpaatl8ehbyezyku1scdb05wiueaf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[AeroVironment Switchblade]]</text>
      <sha1>3ibpaatl8ehbyezyku1scdb05wiueaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Switchblade 600</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641883</id>
    <redirect title="AeroVironment Switchblade" />
    <revision>
      <id>4538131</id>
      <timestamp>2026-10-20T17:36:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[AeroVironment Switchblade]]</comment>
      <origin>4538131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="3ibpaatl8ehbyezyku1scdb05wiueaf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[AeroVironment Switchblade]]</text>
      <sha1>3ibpaatl8ehbyezyku1scdb05wiueaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Switchblade</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641884</id>
    <redirect title="AeroVironment Switchblade" />
    <revision>
      <id>4538132</id>
      <timestamp>2026-10-20T17:36:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[AeroVironment Switchblade]]</comment>
      <origin>4538132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="3ibpaatl8ehbyezyku1scdb05wiueaf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[AeroVironment Switchblade]]</text>
      <sha1>3ibpaatl8ehbyezyku1scdb05wiueaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Indra Lintiņa-Lučka</title>
    <ns>1</ns>
    <id>641885</id>
    <revision>
      <id>4538133</id>
      <timestamp>2026-10-20T17:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Patiesibascelajs</username>
        <id>152170</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par patiesas informācijas apspiešanu. */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4538133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="768" sha1="jg7nim52diosrqws4rb8hz19tbnulnq" xml:space="preserve">== Par patiesas informācijas apspiešanu. ==

Ziņa administratoram kurš regulāri aizsargā iedomīgo mākslinieci :)

Vēlos noskaidrot pamatojumu manam labojumam (vai papildinājumam) regulārai dzēšanai no lapas Indra Lintiņa-Lučka.
Es saprotu, ka Vikipēdijā pastāv stingri noteikumi attiecībā uz dzīvu cilvēku biogrāfijām un informācijas pārbaudāmību. Tomēr, pirms saturs tiek dzēsts kā nepamatots, lūdzu, norādiet:
1. Kuram konkrētam Vikipēdijas noteikumam šī informācija neatbilst?
2. Kādus avotus Jūs esat atradis lai apspiestu patiesības izplatīšānu???????

Labprāt uzklausīšu jūsu skatījumu un labošu vai pievienošu uzticamas atsauces, ja tādas ir nepieciešamas. Paldies par atsaucību un konstruktīvu sadarbību!</text>
      <sha1>jg7nim52diosrqws4rb8hz19tbnulnq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538136</id>
      <parentid>4538133</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T17:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par patiesas informācijas apspiešanu. */</comment>
      <origin>4538136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1387" sha1="ril6tuzitd1vatjph3eeki6xz9vgr7e" xml:space="preserve">== Par patiesas informācijas apspiešanu. ==

Ziņa administratoram kurš regulāri aizsargā &lt;!-- iedomīgo mākslinieci --&gt; :)

Vēlos noskaidrot pamatojumu manam labojumam (vai papildinājumam) regulārai dzēšanai no lapas Indra Lintiņa-Lučka.
Es saprotu, ka Vikipēdijā pastāv stingri noteikumi attiecībā uz dzīvu cilvēku biogrāfijām un informācijas pārbaudāmību. Tomēr, pirms saturs tiek dzēsts kā nepamatots, lūdzu, norādiet:
1. Kuram konkrētam Vikipēdijas noteikumam šī informācija neatbilst?
2. Kādus avotus Jūs esat atradis lai apspiestu patiesības izplatīšānu???????

Labprāt uzklausīšu jūsu skatījumu un labošu vai pievienošu uzticamas atsauces, ja tādas ir nepieciešamas. Paldies par atsaucību un konstruktīvu sadarbību! - {{neparakstījies|Patiesibascelajs}}

Jums, šķiet, nav pielecis, ka šeit ir enciklopēdija, nevis tviteris (lai gan arī tur par jūsu stilu var iedzīvoties tiesas darbos), un šeit raksta enciklopēdiskā stilā. Ja jūs esat spējīgs tādā rakstīt, tad arī būs par ko runāt, bet jūsu līdzšinējā stilā rakstīti jebkuri teksti vienmēr tiek un tiks dzēsti no jebkura lietotāja par jebkuru tēmu. 

Un starp citu, mēģinājums apiet bloķēšanu arī ir pārkāpums. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 20.46 (EEST)</text>
      <sha1>ril6tuzitd1vatjph3eeki6xz9vgr7e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>MMN</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641887</id>
    <redirect title="Mēs mainām noteikumus" />
    <revision>
      <id>4538144</id>
      <timestamp>2026-10-20T18:14:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mēs mainām noteikumus]]</comment>
      <origin>4538144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="hejfjg9b3paq8vh7b1ergmpp55gprmj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mēs mainām noteikumus]]</text>
      <sha1>hejfjg9b3paq8vh7b1ergmpp55gprmj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidnes diskusija:15. Saeimas vēlēšanu rezultāti</title>
    <ns>11</ns>
    <id>641888</id>
    <revision>
      <id>4538147</id>
      <timestamp>2026-10-20T18:27:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>/* MMN=Republika */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4538147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="221" sha1="ges1n4b7tk47nbukvo11unwqy8gz0bq" xml:space="preserve">== MMN=Republika ==
Es neskaitītu MMN kā jaunu partiju, bet kā partijas Republika rebrandingu.--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 21.27 (EEST)</text>
      <sha1>ges1n4b7tk47nbukvo11unwqy8gz0bq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Macintosh 128K</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641889</id>
    <redirect title="Macintosh" />
    <revision>
      <id>4538189</id>
      <timestamp>2026-10-20T19:29:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Macintosh]]</comment>
      <origin>4538189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="0twevubz5n82rqzb6hvos06rp0vmokz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Macintosh]]</text>
      <sha1>0twevubz5n82rqzb6hvos06rp0vmokz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apple Store</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641890</id>
    <revision>
      <id>4538190</id>
      <timestamp>2026-10-20T19:33:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa:  [[Attēls:Apple Store Fifth Avenue.jpg|thumb|''Apple Store'' veikals [[Ņujorka|Ņujorkā]]]]'''''Apple Store''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tehnoloģiju uzņēmumam ''[[Apple Inc.]]'' piederošs mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kurā tiek pārdotas uzņēmuma ražotās elektroniskās ierīces, programmatūra un aksesuāri. Veikalos iespējams iegādāties un izmēģināt tādus produktus kā ''[[iPhone]]'', ''[[iPad]]'', ''[[Macintosh|Mac]]'', ''[[Apple Watch]...</comment>
      <origin>4538190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3107" sha1="ekqv28afzg4r69xnv1tfxy90n2pm172" xml:space="preserve">
[[Attēls:Apple Store Fifth Avenue.jpg|thumb|''Apple Store'' veikals [[Ņujorka|Ņujorkā]]]]'''''Apple Store''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tehnoloģiju uzņēmumam ''[[Apple Inc.]]'' piederošs mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kurā tiek pārdotas uzņēmuma ražotās elektroniskās ierīces, programmatūra un aksesuāri. Veikalos iespējams iegādāties un izmēģināt tādus produktus kā ''[[iPhone]]'', ''[[iPad]]'', ''[[Macintosh|Mac]]'', ''[[Apple Watch]]'' un citas ierīces, kā arī saņemt tehnisko atbalstu un konsultācijas.

== Vēsture ==
Pirmie divi ''Apple Store'' veikali tika atvērti 2001. gada 19. maijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — ''Tysons Corner Center'' tirdzniecības centrā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]] un ''Glendale Galleria'' [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Veikalu tīkla izveide notika [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] vadībā, lai nodrošinātu tiešu saikni ar pircējiem un ļautu viņiem iepazīties ar uzņēmuma produktiem pirms to iegādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2001/05/15Apple-to-Open-25-Retail-Stores-in-2001/ |title=Apple to Open 25 Retail Stores in 2001 |website=Apple Newsroom |date=2001-05-15 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Turpmākajos gados uzņēmums paplašināja veikalu tīklu ārpus ASV, atverot tirdzniecības vietas Eiropā, Āzijā, Austrālijā un citos reģionos. 2023. gadā ''Apple Store'' tīklā bija vairāk nekā 500 veikalu visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2023/05/apple-tysons-corner-reopens-in-virginia/ |title=Apple Tysons Corner welcomes customers to a beautifully reimagined space |website=Apple Newsroom |date=2023-05-19 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Veikalu darbība ==
''Apple Store'' veikaliem raksturīgs minimālistisks interjera dizains, atvērtas tirdzniecības telpas un produktu demonstrācijas zonas. Apmeklētāji var izmēģināt ierīces, saņemt konsultācijas un iegādāties produktus.

Daudzos veikalos darbojas ''Genius Bar'' — tehniskā atbalsta dienests, kas sniedz palīdzību ierīču diagnostikā, remontā un programmatūras problēmu risināšanā. Uzņēmums organizē arī bezmaksas izglītojošas nodarbības ''Today at Apple'', kurās apmeklētāji var apgūt fotografēšanu, video veidošanu, programmēšanas pamatus un citas digitālās prasmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/today/ |title=Today at Apple |website=Apple |language=en}}&lt;/ref&gt;

Atsevišķi ''Apple Store'' veikali ir kļuvuši pazīstami ar savu arhitektūru. Viens no ievērojamākajiem ir ''Apple Fifth Avenue'' [[Ņujorka|Ņujorkā]], kura ieeju veido stikla kubs. Šis veikals ir viens no uzņēmuma atpazīstamākajiem mazumtirdzniecības objektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2019/09/apple-fifth-avenue-the-cube-is-back/ |title=Apple Fifth Avenue: The cube is back |website=Apple Newsroom |date=2019-09-19 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.apple.com/retail/ Apple Store oficiālā tīmekļvietne]

[[Kategorija:Apple]]</text>
      <sha1>ekqv28afzg4r69xnv1tfxy90n2pm172</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>IPod Touch</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641891</id>
    <revision>
      <id>4538191</id>
      <timestamp>2026-10-20T19:36:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa:  '''''iPod touch''''' bija ASV tehnoloģiju uzņēmuma ''[[Apple Inc.]]'' izstrādāts un ražots portatīvais multivides atskaņotājs ar skārienekrānu. Tas piederēja ''[[iPod]]'' ierīču saimei un tika prezentēts 2007. gada 5. septembrī. Atšķirībā no ''[[iPhone]]'', ''iPod touch'' nebija paredzēts mobilo sakaru tīkla zvaniem un neizmantoja mobilo datu savienojumu, taču atbalstīja [[Wi-Fi]] savienojumu, lietotnes, interneta pārlūkošanu un multivides atskaņoša...</comment>
      <origin>4538191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4374" sha1="ixkug8golxa298ityrr6umeu60gmsia" xml:space="preserve">
'''''iPod touch''''' bija ASV tehnoloģiju uzņēmuma ''[[Apple Inc.]]'' izstrādāts un ražots portatīvais multivides atskaņotājs ar skārienekrānu. Tas piederēja ''[[iPod]]'' ierīču saimei un tika prezentēts 2007. gada 5. septembrī. Atšķirībā no ''[[iPhone]]'', ''iPod touch'' nebija paredzēts mobilo sakaru tīkla zvaniem un neizmantoja mobilo datu savienojumu, taču atbalstīja [[Wi-Fi]] savienojumu, lietotnes, interneta pārlūkošanu un multivides atskaņošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2007/09/05Apple-Unveils-iPod-touch/ |title=Apple Unveils iPod touch |website=Apple Newsroom |date=2007-09-05 |language=en}}&lt;/ref&gt;

''iPod touch'' kļuva par vienu no pirmajām ''Apple'' mobilajām ierīcēm, kas plašākai auditorijai piedāvāja ''iPhone'' līdzīgu lietošanas pieredzi bez nepieciešamības iegādāties viedtālruni.

== Vēsture ==

Pirmās paaudzes ''iPod touch'' tika prezentēts 2007. gada septembrī, dažus mēnešus pēc pirmā ''iPhone'' iznākšanas. Ierīce bija aprīkota ar 3,5 collu skārienekrānu, bezvadu interneta savienojumu un tīmekļa pārlūkprogrammu ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Safari]]''. Sākotnēji tā bija pieejama ar 8 un 16 GB iekšējo atmiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2007/09/05Apple-Unveils-iPod-touch/ |title=Apple Unveils iPod touch |website=Apple Newsroom |date=2007-09-05 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā tika izlaista otrā paaudze, kurai bija uzlabots dizains, iebūvēts skaļrunis un skaļuma regulēšanas pogas. Tajā pašā gadā līdz ar ''[[App Store]]'' ieviešanu ierīcē kļuva iespējams lejupielādēt trešo pušu lietotnes un spēles.

Turpmākajās paaudzēs ''Apple'' pakāpeniski uzlaboja ierīces procesoru, grafisko veiktspēju, displeju un kameru iespējas. 2010. gadā izlaistā ceturtā paaudze ieguva ''Retina'' displeju un kameras, kas ļāva izmantot ''[[FaceTime]]'' videozvanus.

2012. gadā piektās paaudzes modelis saņēma lielāku, četru collu displeju un plānāku korpusu. Savukārt 2015. gadā izlaistā sestā paaudze bija aprīkota ar ''Apple A8'' procesoru, kas nodrošināja ievērojami lielāku veiktspēju.

Pēdējā, septītā paaudze tika prezentēta 2019. gada 28. maijā. Tā izmantoja ''Apple A10 Fusion'' procesoru un bija pieejama ar 32, 128 vai 256 GB atmiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2019/05/new-ipod-touch-delivers-even-greater-performance/ |title=New iPod touch delivers even greater performance |website=Apple Newsroom |date=2019-05-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 10. maijā ''Apple'' paziņoja par ''iPod touch'' ražošanas un tirdzniecības izbeigšanu pēc atlikušo krājumu izpārdošanas. Līdz ar to noslēdzās ''iPod'' produktu saimes attīstība, kas bija sākusies 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2022/05/the-music-lives-on/ |title=The music lives on |website=Apple Newsroom |date=2022-05-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paaudzes ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Paaudze
! Izlaišanas gads
! Galvenās īpašības
|-
| 1. paaudze
| 2007
| 3,5 collu skārienekrāns, Wi-Fi, Safari
|-
| 2. paaudze
| 2008
| Iebūvēts skaļrunis, skaļuma regulēšanas pogas
|-
| 3. paaudze
| 2009
| Uzlabota veiktspēja un lielāka atmiņa
|-
| 4. paaudze
| 2010
| Retina displejs, kameras, FaceTime
|-
| 5. paaudze
| 2012
| 4 collu displejs, Apple A5 procesors
|-
| 6. paaudze
| 2015
| Apple A8 procesors, 8 MP kamera
|-
| 7. paaudze
| 2019
| Apple A10 Fusion procesors, līdz 256 GB atmiņa
|}

== Funkcijas ==

''iPod touch'' bija paredzēts mūzikas un video atskaņošanai, interneta pārlūkošanai, spēlēm un dažādu lietotņu izmantošanai. Ierīcē bija pieejami vairāki ''Apple'' pakalpojumi, tostarp ''[[Apple Music]]'', ''[[iMessage]]'' un ''FaceTime''.

Atšķirībā no tradicionālajiem ''iPod'' modeļiem, kuri galvenokārt bija paredzēti mūzikas atskaņošanai, ''iPod touch'' izmantoja ''iOS'' operētājsistēmu un piedāvāja plašākas funkcionalitātes iespējas. Ierīci izmantoja arī izglītībā, mobilajās spēlēs un uzņēmējdarbībā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.apple.com/newsroom/2022/05/the-music-lives-on/ ''The music lives on'' — Apple Newsroom]
* [https://support.apple.com/ Apple atbalsta vietne]
[[Kategorija:IPod]]</text>
      <sha1>ixkug8golxa298ityrr6umeu60gmsia</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538192</id>
      <parentid>4538191</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:36:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4538192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4441" sha1="6tfvr9ulji1lkvij593ez2hamd1ahzu" xml:space="preserve">[[Attēls:Pink iPod touch 6th generation.svg|thumb|''IPod Touch'']]
'''''iPod touch''''' bija ASV tehnoloģiju uzņēmuma ''[[Apple Inc.]]'' izstrādāts un ražots portatīvais multivides atskaņotājs ar skārienekrānu. Tas piederēja ''[[iPod]]'' ierīču saimei un tika prezentēts 2007. gada 5. septembrī. Atšķirībā no ''[[iPhone]]'', ''iPod touch'' nebija paredzēts mobilo sakaru tīkla zvaniem un neizmantoja mobilo datu savienojumu, taču atbalstīja [[Wi-Fi]] savienojumu, lietotnes, interneta pārlūkošanu un multivides atskaņošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2007/09/05Apple-Unveils-iPod-touch/ |title=Apple Unveils iPod touch |website=Apple Newsroom |date=2007-09-05 |language=en}}&lt;/ref&gt;

''iPod touch'' kļuva par vienu no pirmajām ''Apple'' mobilajām ierīcēm, kas plašākai auditorijai piedāvāja ''iPhone'' līdzīgu lietošanas pieredzi bez nepieciešamības iegādāties viedtālruni.

== Vēsture ==

Pirmās paaudzes ''iPod touch'' tika prezentēts 2007. gada septembrī, dažus mēnešus pēc pirmā ''iPhone'' iznākšanas. Ierīce bija aprīkota ar 3,5 collu skārienekrānu, bezvadu interneta savienojumu un tīmekļa pārlūkprogrammu ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Safari]]''. Sākotnēji tā bija pieejama ar 8 un 16 GB iekšējo atmiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2007/09/05Apple-Unveils-iPod-touch/ |title=Apple Unveils iPod touch |website=Apple Newsroom |date=2007-09-05 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā tika izlaista otrā paaudze, kurai bija uzlabots dizains, iebūvēts skaļrunis un skaļuma regulēšanas pogas. Tajā pašā gadā līdz ar ''[[App Store]]'' ieviešanu ierīcē kļuva iespējams lejupielādēt trešo pušu lietotnes un spēles.

Turpmākajās paaudzēs ''Apple'' pakāpeniski uzlaboja ierīces procesoru, grafisko veiktspēju, displeju un kameru iespējas. 2010. gadā izlaistā ceturtā paaudze ieguva ''Retina'' displeju un kameras, kas ļāva izmantot ''[[FaceTime]]'' videozvanus.

2012. gadā piektās paaudzes modelis saņēma lielāku, četru collu displeju un plānāku korpusu. Savukārt 2015. gadā izlaistā sestā paaudze bija aprīkota ar ''Apple A8'' procesoru, kas nodrošināja ievērojami lielāku veiktspēju.

Pēdējā, septītā paaudze tika prezentēta 2019. gada 28. maijā. Tā izmantoja ''Apple A10 Fusion'' procesoru un bija pieejama ar 32, 128 vai 256 GB atmiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2019/05/new-ipod-touch-delivers-even-greater-performance/ |title=New iPod touch delivers even greater performance |website=Apple Newsroom |date=2019-05-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 10. maijā ''Apple'' paziņoja par ''iPod touch'' ražošanas un tirdzniecības izbeigšanu pēc atlikušo krājumu izpārdošanas. Līdz ar to noslēdzās ''iPod'' produktu saimes attīstība, kas bija sākusies 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2022/05/the-music-lives-on/ |title=The music lives on |website=Apple Newsroom |date=2022-05-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paaudzes ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Paaudze
! Izlaišanas gads
! Galvenās īpašības
|-
| 1. paaudze
| 2007
| 3,5 collu skārienekrāns, Wi-Fi, Safari
|-
| 2. paaudze
| 2008
| Iebūvēts skaļrunis, skaļuma regulēšanas pogas
|-
| 3. paaudze
| 2009
| Uzlabota veiktspēja un lielāka atmiņa
|-
| 4. paaudze
| 2010
| Retina displejs, kameras, FaceTime
|-
| 5. paaudze
| 2012
| 4 collu displejs, Apple A5 procesors
|-
| 6. paaudze
| 2015
| Apple A8 procesors, 8 MP kamera
|-
| 7. paaudze
| 2019
| Apple A10 Fusion procesors, līdz 256 GB atmiņa
|}

== Funkcijas ==

''iPod touch'' bija paredzēts mūzikas un video atskaņošanai, interneta pārlūkošanai, spēlēm un dažādu lietotņu izmantošanai. Ierīcē bija pieejami vairāki ''Apple'' pakalpojumi, tostarp ''[[Apple Music]]'', ''[[iMessage]]'' un ''FaceTime''.

Atšķirībā no tradicionālajiem ''iPod'' modeļiem, kuri galvenokārt bija paredzēti mūzikas atskaņošanai, ''iPod touch'' izmantoja ''iOS'' operētājsistēmu un piedāvāja plašākas funkcionalitātes iespējas. Ierīci izmantoja arī izglītībā, mobilajās spēlēs un uzņēmējdarbībā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.apple.com/newsroom/2022/05/the-music-lives-on/ ''The music lives on'' — Apple Newsroom]
* [https://support.apple.com/ Apple atbalsta vietne]
[[Kategorija:IPod]]</text>
      <sha1>6tfvr9ulji1lkvij593ez2hamd1ahzu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538193</id>
      <parentid>4538192</parentid>
      <timestamp>2026-10-20T19:37:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4538193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4474" sha1="h9m89z0ouit7cv05yhtkgqu6qxqhthw" xml:space="preserve">[[Attēls:Pink iPod touch 6th generation.svg|thumb|''IPod Touch'']]
'''''iPod touch''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tehnoloģiju uzņēmuma ''[[Apple Inc.]]'' izstrādāts un ražots portatīvais multivides atskaņotājs ar skārienekrānu. Tas piederēja ''[[iPod]]'' ierīču saimei un tika prezentēts 2007. gada 5. septembrī. Atšķirībā no ''[[iPhone]]'', ''iPod touch'' nebija paredzēts mobilo sakaru tīkla zvaniem un neizmantoja mobilo datu savienojumu, taču atbalstīja [[Wi-Fi]] savienojumu, lietotnes, interneta pārlūkošanu un multivides atskaņošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2007/09/05Apple-Unveils-iPod-touch/ |title=Apple Unveils iPod touch |website=Apple Newsroom |date=2007-09-05 |language=en}}&lt;/ref&gt;

''iPod touch'' kļuva par vienu no pirmajām ''Apple'' mobilajām ierīcēm, kas plašākai auditorijai piedāvāja ''iPhone'' līdzīgu lietošanas pieredzi bez nepieciešamības iegādāties viedtālruni.

== Vēsture ==

Pirmās paaudzes ''iPod touch'' tika prezentēts 2007. gada septembrī, dažus mēnešus pēc pirmā ''iPhone'' iznākšanas. Ierīce bija aprīkota ar 3,5 collu skārienekrānu, bezvadu interneta savienojumu un tīmekļa pārlūkprogrammu ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Safari]]''. Sākotnēji tā bija pieejama ar 8 un 16 GB iekšējo atmiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2007/09/05Apple-Unveils-iPod-touch/ |title=Apple Unveils iPod touch |website=Apple Newsroom |date=2007-09-05 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā tika izlaista otrā paaudze, kurai bija uzlabots dizains, iebūvēts skaļrunis un skaļuma regulēšanas pogas. Tajā pašā gadā līdz ar ''[[App Store]]'' ieviešanu ierīcē kļuva iespējams lejupielādēt trešo pušu lietotnes un spēles.

Turpmākajās paaudzēs ''Apple'' pakāpeniski uzlaboja ierīces procesoru, grafisko veiktspēju, displeju un kameru iespējas. 2010. gadā izlaistā ceturtā paaudze ieguva ''Retina'' displeju un kameras, kas ļāva izmantot ''[[FaceTime]]'' videozvanus.

2012. gadā piektās paaudzes modelis saņēma lielāku, četru collu displeju un plānāku korpusu. Savukārt 2015. gadā izlaistā sestā paaudze bija aprīkota ar ''Apple A8'' procesoru, kas nodrošināja ievērojami lielāku veiktspēju.

Pēdējā, septītā paaudze tika prezentēta 2019. gada 28. maijā. Tā izmantoja ''Apple A10 Fusion'' procesoru un bija pieejama ar 32, 128 vai 256 GB atmiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2019/05/new-ipod-touch-delivers-even-greater-performance/ |title=New iPod touch delivers even greater performance |website=Apple Newsroom |date=2019-05-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 10. maijā ''Apple'' paziņoja par ''iPod touch'' ražošanas un tirdzniecības izbeigšanu pēc atlikušo krājumu izpārdošanas. Līdz ar to noslēdzās ''iPod'' produktu saimes attīstība, kas bija sākusies 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/newsroom/2022/05/the-music-lives-on/ |title=The music lives on |website=Apple Newsroom |date=2022-05-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paaudzes ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Paaudze
! Izlaišanas gads
! Galvenās īpašības
|-
| 1. paaudze
| 2007
| 3,5 collu skārienekrāns, Wi-Fi, Safari
|-
| 2. paaudze
| 2008
| Iebūvēts skaļrunis, skaļuma regulēšanas pogas
|-
| 3. paaudze
| 2009
| Uzlabota veiktspēja un lielāka atmiņa
|-
| 4. paaudze
| 2010
| Retina displejs, kameras, FaceTime
|-
| 5. paaudze
| 2012
| 4 collu displejs, Apple A5 procesors
|-
| 6. paaudze
| 2015
| Apple A8 procesors, 8 MP kamera
|-
| 7. paaudze
| 2019
| Apple A10 Fusion procesors, līdz 256 GB atmiņa
|}

== Funkcijas ==

''iPod touch'' bija paredzēts mūzikas un video atskaņošanai, interneta pārlūkošanai, spēlēm un dažādu lietotņu izmantošanai. Ierīcē bija pieejami vairāki ''Apple'' pakalpojumi, tostarp ''[[Apple Music]]'', ''[[iMessage]]'' un ''FaceTime''.

Atšķirībā no tradicionālajiem ''iPod'' modeļiem, kuri galvenokārt bija paredzēti mūzikas atskaņošanai, ''iPod touch'' izmantoja ''iOS'' operētājsistēmu un piedāvāja plašākas funkcionalitātes iespējas. Ierīci izmantoja arī izglītībā, mobilajās spēlēs un uzņēmējdarbībā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.apple.com/newsroom/2022/05/the-music-lives-on/ ''The music lives on'' — Apple Newsroom]
* [https://support.apple.com/ Apple atbalsta vietne]
[[Kategorija:IPod]]</text>
      <sha1>h9m89z0ouit7cv05yhtkgqu6qxqhthw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernsta Glika Bībeles muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641892</id>
    <revision>
      <id>4538199</id>
      <timestamp>2026-10-20T20:51:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Daļēji tulkots un pielāgots no [[:en:Ernst Glück Bible Museum]], versija 1252587523; autorus skatīt avota vēsturē.</comment>
      <origin>4538199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2899" sha1="eebd09z3pga78icaqaweslu4kxbyf36" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Ernsta Glika Bībeles muzejs
| image = Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg
| caption = Muzeja ēka 2000. gadā
| established = 1990. gada 18. novembrī
| location = [[Alūksne]], [[Latvija]]
}}
'''Ernsta Glika Bībeles muzejs''' ir muzejs [[Alūksne|Alūksnē]], Pils ielā 25A. Tā ekspozīcija veltīta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkotajai [[Bībele|Bībelei]] un Bībeles izdevumiem dažādās valodās.&lt;ref name=&quot;visit&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejs |url=https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ |website=VisitAluksne |publisher=Alūksnes Tūrisma informācijas centrs |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Muzeju atklāja 1990. gada 18. novembrī. Tā izveidi rosināja kultūras darbiniece Elga Koliste.&lt;ref name=&quot;jubileja&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Bībeles muzejam - “pērļu jubileja” |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/bibeles-muzejam-perlu-jubileja/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2020-11-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas 20. gadsimta sākumā celtā ēkā. Sākotnēji tā bija tirgus paviljons, bet padomju laikā tajā darbojās degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;eka&quot;&gt;{{cite web |title=Pils iela 25 a |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a |publisher=Alūksnes novada muzejs |date=2020-01-22 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Krājums un ekspozīcija ==
Muzejā glabājas Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma eksemplārs. To 1935. gadā Pieminekļu valde un Valsts Vēsturiskais muzejs nodeva glabāšanā Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{cite book |last=Čoldere |first=Dace |chapter=Alūksnes draudzes Bībele (1689) Glika muzejā |title=Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025: Kustamais mantojums |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |year=2025 |pages=86-87 |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/5549/download?attachment=}}&lt;/ref&gt;

Līdzās Bībelēm dažādās valodās muzejā ir sprediķu un dziesmu grāmatas.&lt;ref name=&quot;visit&quot;/&gt; 2016. gadā muzeja ekspozīcijā bija arī Bībele [[Braila raksts|Braila rakstā]] un 1927. gadā [[Londona|Londonā]] izdota kabatas formāta grāmata, kurā viens Bībeles pants iespiests 592 valodās un dialektos, tostarp latviski un latgaliski.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{cite web |last=Lāce-Baltalksne |first=Zane |author2=LSM.lv Ziņu redakcija |title=«Latvijas pērles»: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/ |website=LSM.lv |date=2016-03-06 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ Muzeja lapa Alūksnes tūrisma informācijas portālā]</text>
      <sha1>eebd09z3pga78icaqaweslu4kxbyf36</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538207</id>
      <parentid>4538199</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T03:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināts teksts</comment>
      <origin>4538207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3110" sha1="hq0uvim0c7vfmwb0foge7ze85ori76y" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Ernsta Glika Bībeles muzejs
| image = Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg
| caption = Muzeja ēka 2000. gadā
| established = 1990. gada 18. novembrī
| location = [[Alūksne]], [[Latvija]]
}}
'''Ernsta Glika Bībeles muzejs''' ir muzejs [[Alūksne|Alūksnē]], Pils ielā 25A. Tā ekspozīcija veltīta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkotajai [[Bībele|Bībelei]] un Bībeles izdevumiem dažādās valodās.&lt;ref name=&quot;visit&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejs |url=https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ |website=VisitAluksne |publisher=Alūksnes Tūrisma informācijas centrs |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1989. gadā Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze ierosināja pilsētas pašvaldībai izveidot Bībeles muzeju.&lt;ref name=&quot;eka&quot;&gt;{{cite web |title=Pils iela 25 a |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a |publisher=Alūksnes novada muzejs |date=2020-01-22 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Muzeju atklāja 1990. gada 18. novembrī. Tā izveidi rosināja arī kultūras darbiniece Elga Koliste.&lt;ref name=&quot;jubileja&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Bībeles muzejam - “pērļu jubileja” |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/bibeles-muzejam-perlu-jubileja/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2020-11-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas 20. gadsimta sākumā celtā ēkā, kuru projektēja arhitekti [[Vilhelms Reslers]] un Renē Hēršelmans. Sākotnēji tā bija tirgus paviljons, bet padomju laikā tajā darbojās degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;eka&quot;/&gt;

== Krājums un ekspozīcija ==
Muzejā glabājas Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma eksemplārs. To 1935. gadā Pieminekļu valde un Valsts Vēsturiskais muzejs nodeva glabāšanā Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{cite book |last=Čoldere |first=Dace |chapter=Alūksnes draudzes Bībele (1689) Glika muzejā |title=Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025: Kustamais mantojums |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |year=2025 |pages=86-87 |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/5549/download?attachment=}}&lt;/ref&gt;

Līdzās Bībelēm dažādās valodās muzejā ir sprediķu un dziesmu grāmatas.&lt;ref name=&quot;visit&quot;/&gt; 2016. gadā muzeja ekspozīcijā bija arī Bībele [[Braila raksts|Braila rakstā]] un 1927. gadā [[Londona|Londonā]] izdota kabatas formāta grāmata, kurā viens Bībeles pants iespiests 592 valodās un dialektos, tostarp latviski un latgaliski.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{cite web |last=Lāce-Baltalksne |first=Zane |author2=LSM.lv Ziņu redakcija |title=«Latvijas pērles»: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/ |website=LSM.lv |date=2016-03-06 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ Muzeja lapa Alūksnes tūrisma informācijas portālā]</text>
      <sha1>hq0uvim0c7vfmwb0foge7ze85ori76y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538209</id>
      <parentid>4538207</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T03:43:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta informācija</comment>
      <origin>4538209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3728" sha1="fx9yubov8hpvwks671gs97l2z08t4dh" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Ernsta Glika Bībeles muzejs
| image = Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg
| caption = Muzeja ēka 2000. gadā
| established = 1990. gada 18. novembrī
| location = [[Alūksne]], [[Latvija]]
}}
'''Ernsta Glika Bībeles muzejs''' ir muzejs [[Alūksne|Alūksnē]], Pils ielā 25A. Tā ekspozīcija veltīta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkotajai [[Bībele|Bībelei]] un Bībeles izdevumiem dažādās valodās.&lt;ref name=&quot;visit&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejs |url=https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ |website=VisitAluksne |publisher=Alūksnes Tūrisma informācijas centrs |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1989. gadā Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze ierosināja pilsētas pašvaldībai izveidot Bībeles muzeju.&lt;ref name=&quot;eka&quot;&gt;{{cite web |title=Pils iela 25 a |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a |publisher=Alūksnes novada muzejs |date=2020-01-22 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Muzeju atklāja 1990. gada 18. novembrī. Tā izveidi rosināja arī kultūras darbiniece Elga Koliste.&lt;ref name=&quot;jubileja&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Bībeles muzejam - “pērļu jubileja” |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/bibeles-muzejam-perlu-jubileja/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2020-11-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas 20. gadsimta sākumā celtā ēkā, kuru projektēja arhitekti [[Vilhelms Reslers]] un Renē Hēršelmans. Sākotnēji tā bija tirgus paviljons, bet padomju laikā tajā darbojās degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;eka&quot;/&gt;

== Krājums un ekspozīcija ==
Muzejā glabājas Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma eksemplārs ar koka vākiem un 18. gadsimtā darinātu ādas iesējumu. To 1935. gadā [[Pieminekļu valde]] un [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Valsts Vēsturiskais muzejs]] nodeva glabāšanā Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{cite book |last=Čoldere |first=Dace |chapter=Alūksnes draudzes Bībele (1689) Glika muzejā |title=Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025: Kustamais mantojums |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |year=2025 |pages=86-87 |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/5549/download?attachment=}}&lt;/ref&gt;

Līdzās Bībelēm dažādās valodās muzejā ir sprediķu un dziesmu grāmatas.&lt;ref name=&quot;visit&quot;/&gt; 2016. gadā muzejā bija ap 900 grāmatu, tostarp ap 300 Bībeļu 38 valodās.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{cite web |last=Lāce-Baltalksne |first=Zane |author2=LSM.lv Ziņu redakcija |title=«Latvijas pērles»: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/ |website=LSM.lv |date=2016-03-06 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Tolaik ekspozīcijā bija arī Bībele [[Braila raksts|Braila rakstā]] un 1927. gadā [[Londona|Londonā]] izdota kabatas formāta grāmata, kurā viens Bībeles pants iespiests 592 valodās un dialektos, tostarp latviski un latgaliski.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

2021. gadā muzejā izstādīja Bībeles un dziesmu grāmatas mākslinieka Anatolija Vanaga veidotos ādas iesējumos. Starp tām bija 18. un 19. gadsimta Bībeles izdevumi.&lt;ref name=&quot;vanags2021&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Vērtīgs dāvinājums Bībeles muzejam |url=https://aluksniesiem.lv/kultura/vertigs-davinajums-bibeles-muzejam/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2021-08-02 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ Muzeja lapa Alūksnes tūrisma informācijas portālā]</text>
      <sha1>fx9yubov8hpvwks671gs97l2z08t4dh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538215</id>
      <parentid>4538209</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Paplašināts raksts</comment>
      <origin>4538215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5406" sha1="dma19ai3yflpi6yd0f98kw0jg3mn0p3" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Ernsta Glika Bībeles muzejs
| image = Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg
| caption = Muzeja ēka 2000. gadā
| established = 1990. gada 18. novembrī
| location = [[Alūksne]], [[Latvija]]
}}
'''Ernsta Glika Bībeles muzejs''' ir muzejs [[Alūksne|Alūksnē]], Pils ielā 25A. Tā ekspozīcija veltīta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkotajai [[Bībele|Bībelei]] un Bībeles izdevumiem dažādās valodās.&lt;ref name=&quot;visit&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejs |url=https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ |website=VisitAluksne |publisher=Alūksnes Tūrisma informācijas centrs |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1989. gadā Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze ierosināja pilsētas pašvaldībai izveidot Bībeles muzeju.&lt;ref name=&quot;eka&quot;&gt;{{cite web |title=Pils iela 25 a |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a |publisher=Alūksnes novada muzejs |date=2020-01-22 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Muzeju atklāja 1990. gada 18. novembrī. Tā izveidi rosināja arī kultūras darbiniece Elga Koliste.&lt;ref name=&quot;jubileja&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Bībeles muzejam - “pērļu jubileja” |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/bibeles-muzejam-perlu-jubileja/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2020-11-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas 20. gadsimta sākumā celtā ēkā, kuru projektēja arhitekti [[Vilhelms Reslers]] un Renē Hēršelmans. Sākotnēji tā bija tirgus paviljons, bet padomju laikā tajā darbojās degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;eka&quot;/&gt;

== Krājums un ekspozīcija ==
Muzejā glabājas Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma eksemplārs ar koka vākiem un 18. gadsimtā darinātu ādas iesējumu. To 1935. gadā [[Pieminekļu valde]] un [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Valsts Vēsturiskais muzejs]] nodeva glabāšanā Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{cite book |last=Čoldere |first=Dace |chapter=Alūksnes draudzes Bībele (1689) Glika muzejā |title=Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025: Kustamais mantojums |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |year=2025 |pages=86-87 |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/5549/download?attachment=}}&lt;/ref&gt;

Līdzās Bībelēm dažādās valodās muzejā ir sprediķu un dziesmu grāmatas.&lt;ref name=&quot;visit&quot;/&gt; 2016. gadā muzejā bija ap 900 grāmatu, tostarp ap 300 Bībeļu 38 valodās.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{cite web |last=Lāce-Baltalksne |first=Zane |author2=LSM.lv Ziņu redakcija |title=«Latvijas pērles»: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/ |website=LSM.lv |date=2016-03-06 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Tolaik ekspozīcijā bija arī Bībele [[Braila raksts|Braila rakstā]] un 1927. gadā [[Londona|Londonā]] izdota kabatas formāta grāmata, kurā viens Bībeles pants iespiests 592 valodās un dialektos, tostarp latviski un latgaliski.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

2021. gadā muzejā izstādīja Bībeles un dziesmu grāmatas mākslinieka Anatolija Vanaga veidotos ādas iesējumos. Starp tām bija 18. un 19. gadsimta Bībeles izdevumi.&lt;ref name=&quot;vanags2021&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Vērtīgs dāvinājums Bībeles muzejam |url=https://aluksniesiem.lv/kultura/vertigs-davinajums-bibeles-muzejam/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2021-08-02 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Grāmatu iespiešanas demonstrējumi ==
2023. gada decembrī muzejā uzstādīja [[Johans Gūtenbergs|Gūtenberga]] [[Drukas spiede|drukas spiedes]] atdarinājumu, ko pēc Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes pasūtījuma izgatavoja vietējais uzņēmums &quot;ZZ Wood Works&quot;.&lt;ref name=&quot;leader2023&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejā Alūksnē iespēja iepazīt Bībeles vēsturisko izgatavošanu ar Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu |url=https://www.aluksnespartneriba.lv/leader/20/istenotie-uznemejdarbibas-projekti/params/post/4403361/ |publisher=Alūksnes lauku partnerība |date=2023-12-14 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;spiede2024&quot;&gt;{{cite web |last=Bērziņa |first=Agita |title=Alūksnē - Gūtenberga iespiedmašīnas prototips |url=https://dzirkstele.lv/turisms/aluksne-gutenberga-iespiedmasinas-prototips/ |website=Dzirkstele.lv |date=2024-01-05 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Iekārtu novietoja telpās, kuras iepriekš izmantoja tūrisma informācijas centrs. Tā ļauj apmeklētājiem iespiest Bībeles tekstu, saliekot to no iepriekš sagatavotiem vārdiem.&lt;ref name=&quot;spiede2024&quot;/&gt;

2024. gada 16. februārī muzejā notika Alūksnes novada bibliotēkas organizēts pasākums par [[Iespiešana|grāmatu iespiešanu]] un vietējo izdevēju Reini Pastalnieku. Tas bija veltīts latviešu grāmatas piecsimtgadei un ietvēra drukas spiedes demonstrējumu.&lt;ref name=&quot;biblioteka2024&quot;&gt;{{cite web |last=Apine |first=Sandra |title=Iepazīst izdevējdarbības vēsturi Alūksnē |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/iepazist-izdevejdarbibas-vesturi-aluksne/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2024-02-17 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ Muzeja lapa Alūksnes tūrisma informācijas portālā]</text>
      <sha1>dma19ai3yflpi6yd0f98kw0jg3mn0p3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538216</id>
      <parentid>4538215</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Ernsta Glika Bībeles muzejs]] uz [[Ernsta Glika Bībeles muzejs]]</comment>
      <origin>4538215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5406" sha1="dma19ai3yflpi6yd0f98kw0jg3mn0p3" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Ernsta Glika Bībeles muzejs
| image = Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg
| caption = Muzeja ēka 2000. gadā
| established = 1990. gada 18. novembrī
| location = [[Alūksne]], [[Latvija]]
}}
'''Ernsta Glika Bībeles muzejs''' ir muzejs [[Alūksne|Alūksnē]], Pils ielā 25A. Tā ekspozīcija veltīta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkotajai [[Bībele|Bībelei]] un Bībeles izdevumiem dažādās valodās.&lt;ref name=&quot;visit&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejs |url=https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ |website=VisitAluksne |publisher=Alūksnes Tūrisma informācijas centrs |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1989. gadā Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze ierosināja pilsētas pašvaldībai izveidot Bībeles muzeju.&lt;ref name=&quot;eka&quot;&gt;{{cite web |title=Pils iela 25 a |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a |publisher=Alūksnes novada muzejs |date=2020-01-22 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Muzeju atklāja 1990. gada 18. novembrī. Tā izveidi rosināja arī kultūras darbiniece Elga Koliste.&lt;ref name=&quot;jubileja&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Bībeles muzejam - “pērļu jubileja” |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/bibeles-muzejam-perlu-jubileja/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2020-11-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas 20. gadsimta sākumā celtā ēkā, kuru projektēja arhitekti [[Vilhelms Reslers]] un Renē Hēršelmans. Sākotnēji tā bija tirgus paviljons, bet padomju laikā tajā darbojās degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;eka&quot;/&gt;

== Krājums un ekspozīcija ==
Muzejā glabājas Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma eksemplārs ar koka vākiem un 18. gadsimtā darinātu ādas iesējumu. To 1935. gadā [[Pieminekļu valde]] un [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Valsts Vēsturiskais muzejs]] nodeva glabāšanā Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{cite book |last=Čoldere |first=Dace |chapter=Alūksnes draudzes Bībele (1689) Glika muzejā |title=Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025: Kustamais mantojums |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |year=2025 |pages=86-87 |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/5549/download?attachment=}}&lt;/ref&gt;

Līdzās Bībelēm dažādās valodās muzejā ir sprediķu un dziesmu grāmatas.&lt;ref name=&quot;visit&quot;/&gt; 2016. gadā muzejā bija ap 900 grāmatu, tostarp ap 300 Bībeļu 38 valodās.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{cite web |last=Lāce-Baltalksne |first=Zane |author2=LSM.lv Ziņu redakcija |title=«Latvijas pērles»: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/ |website=LSM.lv |date=2016-03-06 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Tolaik ekspozīcijā bija arī Bībele [[Braila raksts|Braila rakstā]] un 1927. gadā [[Londona|Londonā]] izdota kabatas formāta grāmata, kurā viens Bībeles pants iespiests 592 valodās un dialektos, tostarp latviski un latgaliski.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

2021. gadā muzejā izstādīja Bībeles un dziesmu grāmatas mākslinieka Anatolija Vanaga veidotos ādas iesējumos. Starp tām bija 18. un 19. gadsimta Bībeles izdevumi.&lt;ref name=&quot;vanags2021&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Vērtīgs dāvinājums Bībeles muzejam |url=https://aluksniesiem.lv/kultura/vertigs-davinajums-bibeles-muzejam/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2021-08-02 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Grāmatu iespiešanas demonstrējumi ==
2023. gada decembrī muzejā uzstādīja [[Johans Gūtenbergs|Gūtenberga]] [[Drukas spiede|drukas spiedes]] atdarinājumu, ko pēc Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes pasūtījuma izgatavoja vietējais uzņēmums &quot;ZZ Wood Works&quot;.&lt;ref name=&quot;leader2023&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejā Alūksnē iespēja iepazīt Bībeles vēsturisko izgatavošanu ar Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu |url=https://www.aluksnespartneriba.lv/leader/20/istenotie-uznemejdarbibas-projekti/params/post/4403361/ |publisher=Alūksnes lauku partnerība |date=2023-12-14 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;spiede2024&quot;&gt;{{cite web |last=Bērziņa |first=Agita |title=Alūksnē - Gūtenberga iespiedmašīnas prototips |url=https://dzirkstele.lv/turisms/aluksne-gutenberga-iespiedmasinas-prototips/ |website=Dzirkstele.lv |date=2024-01-05 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Iekārtu novietoja telpās, kuras iepriekš izmantoja tūrisma informācijas centrs. Tā ļauj apmeklētājiem iespiest Bībeles tekstu, saliekot to no iepriekš sagatavotiem vārdiem.&lt;ref name=&quot;spiede2024&quot;/&gt;

2024. gada 16. februārī muzejā notika Alūksnes novada bibliotēkas organizēts pasākums par [[Iespiešana|grāmatu iespiešanu]] un vietējo izdevēju Reini Pastalnieku. Tas bija veltīts latviešu grāmatas piecsimtgadei un ietvēra drukas spiedes demonstrējumu.&lt;ref name=&quot;biblioteka2024&quot;&gt;{{cite web |last=Apine |first=Sandra |title=Iepazīst izdevējdarbības vēsturi Alūksnē |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/iepazist-izdevejdarbibas-vesturi-aluksne/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2024-02-17 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ Muzeja lapa Alūksnes tūrisma informācijas portālā]</text>
      <sha1>dma19ai3yflpi6yd0f98kw0jg3mn0p3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538220</id>
      <parentid>4538216</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:10:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas kategorijas</comment>
      <origin>4538220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5462" sha1="0gzbgaodoi47b7ktnzb3gci3q1hc7r2" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Ernsta Glika Bībeles muzejs
| image = Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg
| caption = Muzeja ēka 2000. gadā
| established = 1990. gada 18. novembrī
| location = [[Alūksne]], [[Latvija]]
}}
'''Ernsta Glika Bībeles muzejs''' ir muzejs [[Alūksne|Alūksnē]], Pils ielā 25A. Tā ekspozīcija veltīta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] tulkotajai [[Bībele|Bībelei]] un Bībeles izdevumiem dažādās valodās.&lt;ref name=&quot;visit&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejs |url=https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ |website=VisitAluksne |publisher=Alūksnes Tūrisma informācijas centrs |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1989. gadā Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze ierosināja pilsētas pašvaldībai izveidot Bībeles muzeju.&lt;ref name=&quot;eka&quot;&gt;{{cite web |title=Pils iela 25 a |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a |publisher=Alūksnes novada muzejs |date=2020-01-22 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Muzeju atklāja 1990. gada 18. novembrī. Tā izveidi rosināja arī kultūras darbiniece Elga Koliste.&lt;ref name=&quot;jubileja&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Bībeles muzejam - “pērļu jubileja” |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/bibeles-muzejam-perlu-jubileja/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2020-11-21 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas 20. gadsimta sākumā celtā ēkā, kuru projektēja arhitekti [[Vilhelms Reslers]] un Renē Hēršelmans. Sākotnēji tā bija tirgus paviljons, bet padomju laikā tajā darbojās degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;eka&quot;/&gt;

== Krājums un ekspozīcija ==
Muzejā glabājas Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma eksemplārs ar koka vākiem un 18. gadsimtā darinātu ādas iesējumu. To 1935. gadā [[Pieminekļu valde]] un [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Valsts Vēsturiskais muzejs]] nodeva glabāšanā Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{cite book |last=Čoldere |first=Dace |chapter=Alūksnes draudzes Bībele (1689) Glika muzejā |title=Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025: Kustamais mantojums |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |year=2025 |pages=86-87 |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/5549/download?attachment=}}&lt;/ref&gt;

Līdzās Bībelēm dažādās valodās muzejā ir sprediķu un dziesmu grāmatas.&lt;ref name=&quot;visit&quot;/&gt; 2016. gadā muzejā bija ap 900 grāmatu, tostarp ap 300 Bībeļu 38 valodās.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{cite web |last=Lāce-Baltalksne |first=Zane |author2=LSM.lv Ziņu redakcija |title=«Latvijas pērles»: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/ |website=LSM.lv |date=2016-03-06 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

Tolaik ekspozīcijā bija arī Bībele [[Braila raksts|Braila rakstā]] un 1927. gadā [[Londona|Londonā]] izdota kabatas formāta grāmata, kurā viens Bībeles pants iespiests 592 valodās un dialektos, tostarp latviski un latgaliski.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

2021. gadā muzejā izstādīja Bībeles un dziesmu grāmatas mākslinieka Anatolija Vanaga veidotos ādas iesējumos. Starp tām bija 18. un 19. gadsimta Bībeles izdevumi.&lt;ref name=&quot;vanags2021&quot;&gt;{{cite web |last=Plaude |first=Dace |title=Vērtīgs dāvinājums Bībeles muzejam |url=https://aluksniesiem.lv/kultura/vertigs-davinajums-bibeles-muzejam/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2021-08-02 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Grāmatu iespiešanas demonstrējumi ==
2023. gada decembrī muzejā uzstādīja [[Johans Gūtenbergs|Gūtenberga]] [[Drukas spiede|drukas spiedes]] atdarinājumu, ko pēc Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes pasūtījuma izgatavoja vietējais uzņēmums &quot;ZZ Wood Works&quot;.&lt;ref name=&quot;leader2023&quot;&gt;{{cite web |title=Ernsta Glika Bībeles muzejā Alūksnē iespēja iepazīt Bībeles vēsturisko izgatavošanu ar Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu |url=https://www.aluksnespartneriba.lv/leader/20/istenotie-uznemejdarbibas-projekti/params/post/4403361/ |publisher=Alūksnes lauku partnerība |date=2023-12-14 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;spiede2024&quot;&gt;{{cite web |last=Bērziņa |first=Agita |title=Alūksnē - Gūtenberga iespiedmašīnas prototips |url=https://dzirkstele.lv/turisms/aluksne-gutenberga-iespiedmasinas-prototips/ |website=Dzirkstele.lv |date=2024-01-05 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt; Iekārtu novietoja telpās, kuras iepriekš izmantoja tūrisma informācijas centrs. Tā ļauj apmeklētājiem iespiest Bībeles tekstu, saliekot to no iepriekš sagatavotiem vārdiem.&lt;ref name=&quot;spiede2024&quot;/&gt;

2024. gada 16. februārī muzejā notika Alūksnes novada bibliotēkas organizēts pasākums par [[Iespiešana|grāmatu iespiešanu]] un vietējo izdevēju Reini Pastalnieku. Tas bija veltīts latviešu grāmatas piecsimtgadei un ietvēra drukas spiedes demonstrējumu.&lt;ref name=&quot;biblioteka2024&quot;&gt;{{cite web |last=Apine |first=Sandra |title=Iepazīst izdevējdarbības vēsturi Alūksnē |url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/iepazist-izdevejdarbibas-vesturi-aluksne/ |website=Aluksniesiem.lv |date=2024-02-17 |access-date=2026-10-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://visitaluksne.lv/visit/ernsta-glika-bibeles-muzejs/ Muzeja lapa Alūksnes tūrisma informācijas portālā]

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Alūksne]]</text>
      <sha1>0gzbgaodoi47b7ktnzb3gci3q1hc7r2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ernsta Glika Bībeles muzejs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>641893</id>
    <revision>
      <id>4538200</id>
      <timestamp>2026-10-20T20:52:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: == Tulkojuma avots == Raksta sākotnējā versija daļēji tulkota un pielāgota no angļu Vikipēdijas raksta [[:en:Ernst Glück Bible Museum]], izmantojot [https://en.wikipedia.org/w/index.php?oldid=1252587523 2024. gada 22. oktobra versiju]. Autorus skatīt [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Ernst_Gl%C3%BCck_Bible_Museum&amp;action=history avota raksta vēsturē]. Informācija pārbaudīta un papildināta, izmantojot rakstā norādītos avotus. ~~~~</comment>
      <origin>4538200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="594" sha1="2s65b1zytaox1c6oyddvu85k93djbei" xml:space="preserve">== Tulkojuma avots ==
Raksta sākotnējā versija daļēji tulkota un pielāgota no angļu Vikipēdijas raksta [[:en:Ernst Glück Bible Museum]], izmantojot [https://en.wikipedia.org/w/index.php?oldid=1252587523 2024. gada 22. oktobra versiju]. Autorus skatīt [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Ernst_Gl%C3%BCck_Bible_Museum&amp;action=history avota raksta vēsturē]. Informācija pārbaudīta un papildināta, izmantojot rakstā norādītos avotus. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 23.52 (EEST)</text>
      <sha1>2s65b1zytaox1c6oyddvu85k93djbei</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538218</id>
      <parentid>4538200</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV/Ernsta Glika Bībeles muzejs]] uz [[Diskusija:Ernsta Glika Bībeles muzejs]]</comment>
      <origin>4538200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="594" sha1="2s65b1zytaox1c6oyddvu85k93djbei" xml:space="preserve">== Tulkojuma avots ==
Raksta sākotnējā versija daļēji tulkota un pielāgota no angļu Vikipēdijas raksta [[:en:Ernst Glück Bible Museum]], izmantojot [https://en.wikipedia.org/w/index.php?oldid=1252587523 2024. gada 22. oktobra versiju]. Autorus skatīt [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Ernst_Gl%C3%BCck_Bible_Museum&amp;action=history avota raksta vēsturē]. Informācija pārbaudīta un papildināta, izmantojot rakstā norādītos avotus. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 20. oktobris, plkst. 23.52 (EEST)</text>
      <sha1>2s65b1zytaox1c6oyddvu85k93djbei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>772. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641894</id>
    <revision>
      <id>4538203</id>
      <timestamp>2026-10-20T21:43:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|772}} {{Gads citos kalendāros|772}} '''772. gads''' ({{Rom sk gadam|772}}) bija garais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].  == Notikumi == === Pāvesta valsts === * [[1. februāris]] — pēc pāvesta [[Stefans III (pāvests)|Stefana III]] nāves par 95. [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika ievēlēts [[Adriāns I]]. * [[9. februāris]] — notika Adriāna I iesvētīšana (konsekrēšana). * 22...</comment>
      <origin>4538203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3206" sha1="lme03ryxjioz68z6qhqydpzriwkg0a5" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|772}}
{{Gads citos kalendāros|772}}
'''772. gads''' ({{Rom sk gadam|772}}) bija garais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Pāvesta valsts ===
* [[1. februāris]] — pēc pāvesta [[Stefans III (pāvests)|Stefana III]] nāves par 95. [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika ievēlēts [[Adriāns I]].
* [[9. februāris]] — notika Adriāna I iesvētīšana (konsekrēšana).
* [[22. aprīlis]] — pāvests Adriāns I pārtrauca datēt savas [[bulla]]s un dokumentus pēc [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Bizantijas imperatora]] valdīšanas gadiem. Šis solis parāda pāvesta attālāšanos no [[Konstantinopole]]s ietekmes un tuvināšanos [[franki]]em.

=== Franku valsts ===
Notika Sakšu kari (772–804): 
* vasara — Franku karalis [[Kārlis Lielais]] sāka pirmo lielo kampaņu pret [[sakši]]em. Viņš ieņēma Eresburgas cietoksni un iznīcināja sakšu svēto Irminsulu (sakšu svēto koku vai stabu) netālu no mūsdienu [[Pāderborna]]s. Franki izpostīja vairākas sakšu nocietinātās vietas un piespieda sakšus atkāpties aiz [[Vēzera]]s upes. Pēc sarunām ar dažiem sakšu dižciltīgajiem Kārlis Lielais paņēma ķīlniekus un izvietoja [[Garnizons|garnizonus]].
* [[Langobardi|Langobardu]] karalis [[Dezidērijs]], sašutis par to, ka Kārlis Lielais atstūma viņa meitu Desideratu, pasludināja Karlomaņa dēlus par likumīgajiem franku troņa mantiniekiem. Viņš uzbruka pāvestam Adriānam I, iebruka [[Pentapoles hercogiste|Pentapoles hercogistē]], ieņēma vairākas pāvesta pilsētas (tostarp [[Ravenna|Ravennu]]) un virzījās pret [[Roma|Romu]]. Pāvests gada beigās nosūtīja sūtniecību uz [[Tjonvila|Tjonvilu]], lūdzot Kārļa Lielā militāro palīdzību.
&lt;gallery&gt;
Frankenreich 768-811.jpg|Franku valsts izplešanās (768-811)
&lt;/gallery&gt;

=== Ziemeļāfrika (Ifrīkija) ===
* marts (aptuveni 27. rabi' I 155. hidžras gadā) — Abasīdu karaspēks [[Jazīds ibn Hatima al-Muhallabī|Jazīda ibn Hatima al-Muhallabī]] vadībā sakāva harijītus ([[Ibādieši|Ibādiešus]]) [[Tripolitānija|Tripolitānijā]]. Kaujas laikā tika nogalināts viņu līderis [[Abū Hatims Jakūbs ibn Labībs]].
* maijs — Jazīds ibn Hatims iegāja [[Kairavāna|Kairuānā]] un nostiprināja abasīdu varu pār [[Ifrīkija|Ifrīkiju]]. Viņa valdīšanas periods (līdz 787. gadam) kļuva par relatīva miera un stabilitātes laiku reģionā.

=== Āzija ===
* [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu kalifs]] [[Al-Mansūrs]] pabeidza garnizona pilsētas al-Rāfikas celtniecību blakus [[Raka]]i (mūsdienu [[Sīrija|Sīrijā]]).

== Dzimuši ==
* [[1. marts]] (dažos avotos) — [[Bai Dzjuji]], ķīniešu dzejnieks un ierēdnis [[Tanu dinastija]]s laikā (miris 846. gadā).

== Miruši ==
* [[24. janvāris]] — [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]], Romas pāvests.
* [[13. maijs]] — [[Dokjo]] (Dōkyō), japāņu [[Budisms|budistu]] mūks.
* [[10. jūlijs]] — [[Amalberga no Temses]], lotaringiešu mūķene un svētā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:772. gads| ]]</text>
      <sha1>lme03ryxjioz68z6qhqydpzriwkg0a5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4538229</id>
      <parentid>4538203</parentid>
      <timestamp>2026-10-21T04:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkums</comment>
      <origin>4538229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3224" sha1="53trtnp6ixd13qa0xmajd8pfdkzep1s" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|772}}
{{Gads citos kalendāros|772}}
'''772. gads''' ({{Rom sk gadam|772}}) bija garais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Pāvesta valsts ===
* [[1. februāris]] — pēc pāvesta [[Stefans III (pāvests)|Stefana III]] nāves par 95. [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika ievēlēts [[Adriāns I]].
* [[9. februāris]] — notika Adriāna I iesvētīšana (konsekrēšana).
* [[22. aprīlis]] — pāvests Adriāns I pārtrauca datēt savas [[Bulla (reliģija)|bullas]] un dokumentus pēc [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Bizantijas imperatora]] valdīšanas gadiem. Šis solis parāda pāvesta attālāšanos no [[Konstantinopole]]s ietekmes un tuvināšanos [[franki]]em.

=== Franku valsts ===
Notika Sakšu kari (772–804): 
* vasara — Franku karalis [[Kārlis Lielais]] sāka pirmo lielo kampaņu pret [[sakši]]em. Viņš ieņēma Eresburgas cietoksni un iznīcināja sakšu svēto Irminsulu (sakšu svēto koku vai stabu) netālu no mūsdienu [[Pāderborna]]s. Franki izpostīja vairākas sakšu nocietinātās vietas un piespieda sakšus atkāpties aiz [[Vēzera]]s upes. Pēc sarunām ar dažiem sakšu dižciltīgajiem Kārlis Lielais paņēma ķīlniekus un izvietoja [[Garnizons|garnizonus]].
* [[Langobardi|Langobardu]] karalis [[Dezidērijs]], sašutis par to, ka Kārlis Lielais atstūma viņa meitu Desideratu, pasludināja Karlomaņa dēlus par likumīgajiem franku troņa mantiniekiem. Viņš uzbruka pāvestam Adriānam I, iebruka [[Pentapoles hercogiste|Pentapoles hercogistē]], ieņēma vairākas pāvesta pilsētas (tostarp [[Ravenna|Ravennu]]) un virzījās pret [[Roma|Romu]]. Pāvests gada beigās nosūtīja sūtniecību uz [[Tjonvila|Tjonvilu]], lūdzot Kārļa Lielā militāro palīdzību.
&lt;gallery&gt;
Frankenreich 768-811.jpg|Franku valsts izplešanās (768-811)
&lt;/gallery&gt;

=== Ziemeļāfrika (Ifrīkija) ===
* marts (aptuveni 27. rabi' I 155. hidžras gadā) — Abasīdu karaspēks [[Jazīds ibn Hatima al-Muhallabī|Jazīda ibn Hatima al-Muhallabī]] vadībā sakāva harijītus ([[Ibādieši|Ibādiešus]]) [[Tripolitānija|Tripolitānijā]]. Kaujas laikā tika nogalināts viņu līderis [[Abū Hatims Jakūbs ibn Labībs]].
* maijs — Jazīds ibn Hatims iegāja [[Kairavāna|Kairuānā]] un nostiprināja abasīdu varu pār [[Ifrīkija|Ifrīkiju]]. Viņa valdīšanas periods (līdz 787. gadam) kļuva par relatīva miera un stabilitātes laiku reģionā.

=== Āzija ===
* [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu kalifs]] [[Al-Mansūrs]] pabeidza garnizona pilsētas al-Rāfikas celtniecību blakus [[Raka]]i (mūsdienu [[Sīrija|Sīrijā]]).

== Dzimuši ==
* [[1. marts]] (dažos avotos) — [[Bai Dzjuji]], ķīniešu dzejnieks un ierēdnis [[Tanu dinastija]]s laikā (miris 846. gadā).

== Miruši ==
* [[24. janvāris]] — [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]], Romas pāvests.
* [[13. maijs]] — [[Dokjo]] (Dōkyō), japāņu [[Budisms|budistu]] mūks.
* [[10. jūlijs]] — [[Amalberga no Temses]], lotaringiešu mūķene un svētā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:772. gads| ]]</text>
      <sha1>53trtnp6ixd13qa0xmajd8pfdkzep1s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:MargaritaPLV/Ernsta Glika Bībeles muzejs</title>
    <ns>2</ns>
    <id>641895</id>
    <redirect title="Ernsta Glika Bībeles muzejs" />
    <revision>
      <id>4538217</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/Ernsta Glika Bībeles muzejs]] uz [[Ernsta Glika Bībeles muzejs]]</comment>
      <origin>4538217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="orxg2a6bg2m0eoh2yr1daaxc9l4s8vu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ernsta Glika Bībeles muzejs]]</text>
      <sha1>orxg2a6bg2m0eoh2yr1daaxc9l4s8vu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV/Ernsta Glika Bībeles muzejs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641896</id>
    <redirect title="Diskusija:Ernsta Glika Bībeles muzejs" />
    <revision>
      <id>4538219</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV/Ernsta Glika Bībeles muzejs]] uz [[Diskusija:Ernsta Glika Bībeles muzejs]]</comment>
      <origin>4538219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52" sha1="0rauovh7cvs6ibmym0k070pelapes07" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Ernsta Glika Bībeles muzejs]]</text>
      <sha1>0rauovh7cvs6ibmym0k070pelapes07</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Gajs Kuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641897</id>
    <redirect title="A. G. Cook" />
    <revision>
      <id>4538222</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[A. G. Cook]]</comment>
      <origin>4538222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[A. G. Cook]]</text>
      <sha1>7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alexander Guy Cook</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641898</id>
    <redirect title="A. G. Cook" />
    <revision>
      <id>4538223</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:12:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[A. G. Cook]]</comment>
      <origin>4538223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[A. G. Cook]]</text>
      <sha1>7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DJ Lifeline</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641899</id>
    <redirect title="A. G. Cook" />
    <revision>
      <id>4538224</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:13:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[A. G. Cook]]</comment>
      <origin>4538224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[A. G. Cook]]</text>
      <sha1>7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DJ Warlord</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641900</id>
    <redirect title="A. G. Cook" />
    <revision>
      <id>4538225</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:13:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[A. G. Cook]]</comment>
      <origin>4538225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[A. G. Cook]]</text>
      <sha1>7w7qditsx7hjb4a4r42oy0bciyejyqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Objektīvisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641901</id>
    <redirect title="Objektivitāte" />
    <revision>
      <id>4538227</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:27:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Objektivitāte]]</comment>
      <origin>4538227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="2bke59qym54eqxyuvjbu8wbw2lvto1u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Objektivitāte]]</text>
      <sha1>2bke59qym54eqxyuvjbu8wbw2lvto1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Subjektīvisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641902</id>
    <redirect title="Subjektivitāte" />
    <revision>
      <id>4538228</id>
      <timestamp>2026-10-21T04:27:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Subjektivitāte]]</comment>
      <origin>4538228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="d6damb3lh1sb6gtip9h966wymgw1kgd" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Subjektivitāte]]</text>
      <sha1>d6damb3lh1sb6gtip9h966wymgw1kgd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Akyyka</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641903</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Yahaziel" />
    <revision>
      <id>4538234</id>
      <timestamp>2026-10-21T05:41:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Akyyka]] uz [[Dalībnieka diskusija:Yahaziel]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Akyyka|Akyyka]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Yahaziel|Yahaziel]]&quot;</comment>
      <origin>4538234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="duzifek3bsysghoukwbyiswait2lz3s" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Yahaziel]]</text>
      <sha1>duzifek3bsysghoukwbyiswait2lz3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Architect Karlis Pluksne. Riga. 1950.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>641904</id>
    <revision>
      <id>4538235</id>
      <timestamp>2026-10-21T05:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>[[:ru:Architect_Karlis_Pluksne._Riga._1950.png]]</comment>
      <origin>4538235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91" sha1="oef5xrf51htuvj3ezc52uhrguam0oz2" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
[[:ru:Architect_Karlis_Pluksne._Riga._1950.png]]
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>oef5xrf51htuvj3ezc52uhrguam0oz2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Plūksna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641905</id>
    <revision>
      <id>4538244</id>
      <timestamp>2026-10-21T07:36:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Mākslinieka infokaste |         name = Edgars Plūksna |        image =  |    birthdate = {{dat|1908|3|20}} |    deathdate = {{mdv|1994|11|1|1908|3|20}} |  nationality =  |        field = [[operdziedātājs]] |     training = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]] | famous works = izpildītās dziesmas&lt;br /&gt; ''Torna a Surriento'', ''O Sole mio'' |      patrons =  |       awards =  |  birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes g...</comment>
      <origin>4538244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4090" sha1="tj8bnp7t5stgfgntyfk4sks7arvl69k" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
|         name = Edgars Plūksna
|        image = 
|    birthdate = {{dat|1908|3|20}}
|    deathdate = {{mdv|1994|11|1|1908|3|20}}
|  nationality = 
|        field = [[operdziedātājs]]
|     training = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]
| famous works = izpildītās dziesmas&lt;br /&gt; ''Torna a Surriento'', ''O Sole mio''
|      patrons = 
|       awards = 
|  birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukums|td=Latvija}}
}}
'''Edgars Plūksna''' (dzimis {{dat|1908|3|20}}, miris {{dat|1994|11|1}}) bija latviešu [[operdziedātājs]], lirisks [[tenors]]. Viņš bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] mākslinieks un uzstājās arī teātra [[Operete|operešu]] izrādēs un [[Latvijas Radio]] raidījumos.&lt;ref name=&quot;Letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&amp;lng=1062&amp;n=15&amp;nw=0&amp;q=dzied%C4%81t%C4%81js&amp;r=1&amp;s=120&amp;sp=1&amp;w=0 |title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca: Plūksna Edgars |website=Letonika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/italu-gravejhitu-o-sole-mio-latviesu-mele-dzied-edgars-pluksna.a87248/ |title=Itāļu grāvējhitu &quot;O Sole mio&quot; latviešu mēlē dzied Edgars Plūksna |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2017-06-02}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums un darbība ==
Dzimis 1908. gadā [[Tukums|Tukumā]] Jāņa Plūksnes ģimenē, viņa brālis bija arhitekts [[Kārlis Plūksne]].

E. Plūksna mācījās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]]. Viņš piedalījās Jelgavas teātra operešu izrādēs, bet vēlāk gandrīz 25 gadus bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] teātra mākslinieks. [[Latvijas Radio]] raidījumos viņš piedalījās jau kopš 20. gadsimta 30. gadu sākuma.&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

Edgars Plūksna izpildīja gan latviešu komponistu dziesmas, gan ārzemju populārās melodijas. Viņa repertuārā bija Ernesto de Kurtisa dziesma &quot;Atgriezies Sorento&quot; (''Torna a Surriento''), kas 1957. gadā saglabāta Latvijas Radio fonotēkā, un itāļu dziesma &quot;O Sole mio&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 |title=Edgars Plūksna, mandolīnu orķestris ar &quot;Atgriezies no Sorento&quot; |website=Latvijas Radio 3 – Klasika |date=2016-06-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt;

[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] digitālajā krājumā saglabājušies arī vairāki E. Plūksnas [[Skaņuplate|skaņuplašu]] ieraksti, tostarp [[latviešu tautasdziesmas]] un dziesmas ar latviešu autoru mūziku un tekstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html |title=Ai, agri, agri: latgaliešu tautasdziesma |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/63767.html |title=Sīkie pirkstiņi |website=Latvijas Nacionālā bibliotēka}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Edgara Plūksnas sieva bija aktrise Veronika Sīle-Plūksna (1905–1987), kura darbojās [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātrī]]. Viņu dēls bija mākslinieks Einārs Plūksna (1941–2024).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-einars-pluksna-31-05-1941-14-04-2024/ |title=In memoriam Einārs Plūksna (31.05.1941.–14.04.2024.) |website=Latvijas Mākslinieku savienība |date=2024-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/edgars-pluksna-mandolinu-orķestris-ar-atgriezies-no-sorento.a70422 Latvijas Radio ieraksts &quot;Atgriezies no Sorento&quot;]
* [https://dom.lndb.lv/data/obj/863443.html Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais ieraksts &quot;Ai, agri, agri&quot;]

{{DEFAULTSORT:Plūksna, Edgars}}
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]</text>
      <sha1>tj8bnp7t5stgfgntyfk4sks7arvl69k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Graušpice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641906</id>
    <revision>
      <id>4538274</id>
      <timestamp>2026-10-21T10:57:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums            = Graušpice | Nosaukums2           = ''Grauspitz'' | Photo                = Grauspitzen.JPG | Photo size           = | Paraksts             = Skats uz kalna virsotni | karte                = Lihtenšteina#Šveice | reljefs = jā | paraksta_izvietojums =  | latd=47|latm=03|lats=10|latNS=N | longd= 9|longm=34|longs=55|longEW=E | Augstums         = 2599 | Relatīvais_augstums  = 353 | Atrašanās vieta  = {{LIE}}&lt;br/&gt;{{SUI}} | Kāpums...</comment>
      <origin>4538274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1474" sha1="ex1qask4knplt2oh3rtsnx0ug96rqjr" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Graušpice
| Nosaukums2           = ''Grauspitz''
| Photo                = Grauspitzen.JPG
| Photo size           =
| Paraksts             = Skats uz kalna virsotni
| karte                = Lihtenšteina#Šveice
| reljefs = jā
| paraksta_izvietojums = 
| latd=47|latm=03|lats=10|latNS=N
| longd= 9|longm=34|longs=55|longEW=E
| Augstums         = 2599
| Relatīvais_augstums  = 353
| Atrašanās vieta  = {{LIE}}&lt;br/&gt;{{SUI}}
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Rētikons]]
| Age              = 
| Last eruption    =
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}
'''Graušpice''' ({{val|de|Grauspitz}}) ir kalns [[Rētikons|Rētikona]] grēdā [[Alpi|Alpos]] uz [[Šveice]]s un Lihtenšteinas robežas, [[Lihtenšteina]]s augstākā virsotne.&lt;ref&gt;[https://www.summitpost.org/grauspitz/151118 Grauspitz. Graubunden, Liechtenstein/Switzerland, Europe. ''summitpost.org'']&lt;/ref&gt; Atrodas starp Laventāles ieleju ziemeļos un Flešertāles ieleju dienvidos. Kalnam divas smailes — augstākā Fordergraušpice (''Vordergrauspitz'', 2599 m vjl) un zemākā Hintergraušpice (''Hintergrauspitz'', 2574 m vjl).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lihtenšteinas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Šveices kalni]]</text>
      <sha1>ex1qask4knplt2oh3rtsnx0ug96rqjr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grauspitz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641907</id>
    <redirect title="Graušpice" />
    <revision>
      <id>4538275</id>
      <timestamp>2026-10-21T10:58:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Graušpice]]</comment>
      <origin>4538275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="k39kkrgl29htx7lj2cjq91oa8nbreiq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Graušpice]]</text>
      <sha1>k39kkrgl29htx7lj2cjq91oa8nbreiq</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>